5.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 3/2008

(2007. gada 17. decembris)

par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū un trešās valstīs

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. un 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2826/2000 (1) un Regulu (EK) Nr. 2702/1999 (2) Kopiena iekšējā tirgū un trešo valstu tirgū var īstenot veicināšanas pasākumus attiecībā uz virkni lauksaimniecības produktu. Līdz šim sasniegtie rezultāti ir iepriecinoši.

(2)

Ņemot vērā gūto pieredzi, Kopienas iekšējā un ārējā tirgus attīstības perspektīvas, kā arī starptautiskās tirdzniecības jaunos apstākļus, ir jāizstrādā visaptveroša un saskaņota informācijas un veicināšanas politika attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un to ražošanas veidu, kā arī uz pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes iekšējā un trešo valstu tirgū, tomēr neveicinot produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ.

(3)	Skaidrības labad būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000, un tās būtu jāaizstāj ar vienu regulu, saglabājot pasākumu specifiku atkarībā no to īstenošanas vietas.

(4)

Šāda politika lietderīgi papildina un stiprina dalībvalstu īstenotos pasākumus, galvenokārt uzlabojot produktu tēlu Kopienas un trešo valstu patērētāju acīs, jo īpaši attiecībā uz pārtikas produktu kvalitāti, uzturvērtību un nekaitīgumu, kā arī ražošanas metodēm. Palīdzot atvērt jaunus tirgus trešās valstīs, šai darbībai ir arī sviras efekts uz valsts un privātajām iniciatīvām.

(5)	Būtu jāparedz attiecīgo produktu un nozaru izvēles kritēriji, kā arī Kopienas programmu tematika un tirgi.

(6)	Informācijas un veicināšanas pasākumi attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs būtu jāattiecina gan uz produktiem, kas saņem eksporta atmaksājumus, gan uz produktiem, kas tos nesaņem.

(7)

Pasākumu īstenošanai būtu jānotiek informācijas un veicināšanas pasākumu programmas ietvaros. Attiecībā uz iekšējā tirgū īstenojamiem pasākumiem un lai nodrošinātu programmu saderību un efektivitāti, katram produktam vai nozarei būtu jānosaka pamatnostādnes, kurās ietver vispārēju pieeju attiecīgo programmu pamatelementiem.

(8)	Ņemot vērā veicamo uzdevumu tehnisko raksturu, būtu jāparedz iespēja, ka Komisijai palīdz komunikācijas ekspertu komitejas, vai iespēja vērsties pēc tehnisko asistentu palīdzības.

(9)

Būtu jānosaka pasākumu finansējuma kritēriji. Vispārējs noteikums, lai pasākumus ierosinājušās organizācijas un dalībvalstis uzņemtos atbildību, ir tāds, ka Kopienai būtu jāsedz tikai daļa no pasākumu izmaksām. Tomēr izņēmuma gadījumos var būt lietderīgāk no attiecīgās dalībvalsts neprasīt nekādu finansiālu ieguldījumu. Attiecībā uz informāciju par konkrētām Kopienas sistēmām saistībā ar produktu izcelsmi, bioloģisko lauksaimniecību un marķējumu, kā arī grafiskajiem simboliem, kas noteikti lauksaimniecības tiesību aktos, jo īpaši visattālākajiem reģioniem, finansējuma sadalījumu starp Kopienu un dalībvalstīm var pamatot ar vajadzību sabiedrībai sniegt atbilstošu informāciju par šiem relatīvi jaunajiem pasākumiem.

(10)	Lai nodrošinātu vislielāko rentabilitāti, pasākumu veikšana, ievērojot attiecīgas procedūras, būtu jāuztic iestādēm, kurām ir vajadzīgā struktūra un pieredze.

(11)

Ņemot vērā Starptautiskās Olīveļļas padomes veicināšanas pasākumos gūto pieredzi un sasniegtos rezultātus, tomēr būtu jāparedz, ka Kopiena var turpināt tai deleģēt pasākumu īstenošanu, kas ietilpst tās atbildības jomā. Vajadzētu būt arī iespējai vērsties pēc palīdzības pie līdzīgām starptautiskām organizācijām saistībā ar citiem produktiem.

(12)	Lai uzraudzītu programmu pienācīgu īstenošanu un pasākumu ietekmi, dalībvalstīm būtu jāveic efektīva uzraudzība, un pasākumu ietekme jānovērtē neatkarīgai organizācijai.

(13)	Šajā regulā noteikto pasākumu finansēšanas izdevumi būtu jāklasificē Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (3).

(14)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Iekšējā tirgū vai trešās valstīs veiktos un 2. pantā minētos informācijas un veicināšanas pasākumus attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, to ražošanas metodēm un pārtikas produktiem uz lauksaimniecības produktu bāzes var pilnībā vai daļēji finansēt no Kopienas budžeta saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

Šos pasākumus īsteno kā informācijas un veicināšanas programmas daļu.

2.   Pasākumi, kas minēti 1. punktā, nav orientēti uz preču zīmēm un neveicina produkta patēriņu tā konkrētās izcelsmes dēļ. Tomēr var norādīt produkta izcelsmi, uz kuru attiecas pasākums, ja apzīmējums ir saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

2. pants

Informācijas un veicināšanas pasākumi

1.   Pasākumi, kas minēti 1. panta 1. punktā, ietver:

a)

sabiedrisko attiecību darbu, veicināšanu un reklāmu, kas jo īpaši vērš uzmanību uz Kopienas produktiem raksturīgām īpašībām un priekšrocībām, sevišķi pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu, īpašām ražošanas metodēm, uzturvērtību un veselīgumu, marķējumu, dzīvnieku labturības standartiem un draudzīgumu pret vidi;

b)

informācijas sniegšanas kampaņas, jo īpaši attiecībā uz Kopienas shēmām, kas ietver aizsargātus cilmes vietas nosaukumus (ACN), aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢN), tradicionāla rakstura produktus (TRP), bioloģisko lauksaimniecību, kā arī citas piemērojamos Kopienas tiesību aktos paredzētās shēmas attiecībā uz lauksaimniecības produktu un pārtikas kvalitātes standartiem un marķēšanu un attiecīgajiem grafiskajiem simboliem;

c)	informācijas pasākumus par Kopienas sistēmu attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem (NRR kvalitatīvie vīni), vīniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi;

d)	pētījumus, kuros novērtē informācijas un veicināšanas pasākumu rezultātus.

2.   Iekšējā tirgū 1. panta 1. punktā noteiktie pasākumi var izpausties kā līdzdalība valsts vai Eiropas līmeņa pasākumos, gadatirgos un izstādēs, jo īpaši ar stendiem, kuru eksponēšanas mērķis ir uzlabot Kopienas produktu tēlu.

3.   Trešās valstīs 1. panta 1. punktā minētie pasākumi var izpausties šādā veidā:

a)	informācijas pasākumi par galda vīnu Kopienas sistēmu;

b)	līdzdalība starptautiska līmeņa pasākumos, gadatirgos un izstādēs, jo īpaši ar stendiem, kuru eksponēšanas mērķis ir uzlabot Kopienas produktu tēlu;

c)	jaunu tirgu izpēte, kas nepieciešama tirgus noieta paplašināšanai;

d)	augsta līmeņa tirdzniecības misijas.

3. pants

Attiecīgās nozares un produkti

1.   Nozares un produktus, uz kuriem var attiecināt 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami iekšējā tirgū, nosaka, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)	iespēju pievērst uzmanību attiecīgo produktu kvalitātei, raksturīgām īpašībām, īpašām ražošanas metodēm, uzturvērtībai un veselīgumam, nekaitīgumam, dzīvnieku labturībai vai draudzīgumam pret vidi, izmantojot tematiskas vai mērķorientētas kampaņas;

b)	marķēšanas sistēmas ieviešanu patērētāju informācijai un produktu izsekojamības un kontroles sistēmas ieviešanu;

c)	vajadzību pārvarēt konkrētas vai īslaicīgas grūtības atsevišķās nozarēs;

d)	iespēju sniegt informāciju par Kopienas sistēmām attiecībā uz ACN/AĢN, TRP un bioloģisko lauksaimniecību;

e)	iespēju sniegt informāciju par Kopienas sistēmu attiecībā uz noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, vīniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem ar ģeogrāfiskas izcelsmes norādi vai aizsargātu tradicionālo norādi.

2.   Produkti, uz kuriem var attiecināt 1. panta 1. punktā minētos pasākumus, kas īstenojami trešās valstīs, ir šādi:

a)	produkti, kas paredzēti tiešam patēriņam vai apstrādei, attiecībā uz kuriem pastāv eksporta vai jauna tirgus noieta iespējas trešās valstīs, īpaši, ja nav vajadzīgas eksporta kompensācijas;

b)	tipiski vai īpašas kvalitātes produkti, kam ir augsta pievienotā vērtība.

4. pants

Tematiku, produktu un valstu saraksts, uz kuriem var attiecināt pasākumus

Saskaņā ar 16. panta 2. punktā noteikto procedūru Komisija izstrādā tematiku un 3. pantā minēto produktu sarakstus, kā arī attiecīgo trešo valstu sarakstu. Šos sarakstus pārskata reizi divos gados. Tomēr vajadzības gadījumā tos var grozīt saskaņā ar minēto procedūru.

Izvēloties trešās valstis, jāņem vērā to trešo valstu tirgi, kurās ir faktisks vai potenciāls pieprasījums.

5. pants

Pamatnostādnes

1.   Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem iekšējā tirgū saistībā ar izvēlēto nozari vai produktiem Komisija saskaņā ar 16. panta 2. punktā paredzēto procedūru pieņem pamatnostādnes, kurās ietverts sīki izstrādāts stratēģijas apraksts, kura jāievēro informācijas un veicināšanas programmu priekšlikumos.

Šajās pamatnostādnēs sniedz vispārīgas norādes, jo īpaši par:

a)	sasniedzamajiem mērķiem un uzdevumiem;

b)	vienu vai vairākiem tematiem, kuriem piemēros izvēlētos pasākumus;

c)	veicamo pasākumu veidiem;

d)	programmu ilgumu;

e)	programmu finansēšanai paredzēto Kopienas līdzekļu paredzamo sadalījumu pa tirgiem un pasākumu veidiem.

Saistībā ar svaigu augļu un dārzeņu veicināšanas pasākumiem jo īpaši vērš uzmanību uz bērniem paredzētiem veicināšanas pasākumiem skolās.

2.   Attiecībā uz veicināšanas pasākumiem trešās valstīs saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var pieņemt pamatnostādnes, kuras satur sīki izstrādātu stratēģijas aprakstu, kura jāievēro informācijas un veicināšanas programmas priekšlikumos attiecībā uz atsevišķiem produktiem vai visiem 3. panta 2. punktā minētajiem produktiem.

6. pants

Iestādes, kas atbild par informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanu

1.   Lai īstenotu 2. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, 2. panta 2. punktā un 2. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos pasākumus, saskaņā ar 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm un šā panta 2. punktu, nozares vai/un starpnozaru organizācija(-as), kas pārstāv attiecīgo nozari(-es) vienā vai vairākās dalībvalstīs vai Kopienas līmenī, izstrādā informācijas un veicināšanas programmas, kuru ilgums ir ne vairāk kā trīs gadi.

2.   Ja nolemts trešās valstīs veikt veicināšanas pasākumus olīveļļas un galda olīvu nozarē, Kopiena var tos veikt ar Starptautiskās Olīveļļas padomes starpniecību.

Attiecībā uz citām nozarēm Kopiena var vērsties pēc palīdzības pie starptautiskām organizācijām, kas piedāvā līdzīgas garantijas.

7. pants

Informācijas un veicināšanas programmu izstrāde un nosūtīšana

1.   Dalībvalstis izstrādā specifikāciju, kurā noteikti informācijas un veicināšanas programmu vērtēšanas kritēriji un prasības.

Attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pārbauda katras piedāvātās programmas piemērotību un tās atbilstību šai regulai saskaņā ar 5. pantu izstrādātajām pamatnostādnēm un attiecīgajai specifikācijai. Tās arī pārbauda, vai attiecīgā programma atbilst izdevīguma principam.

Pēc programmas vai programmu pārbaudes dalībvalsts(-is) izveido izvēlēto programmu sarakstu pieejamo līdzekļu robežās un attiecīgā gadījumā apņemas sniegt ieguldījumu to finansēšanā.

2.   Dalībvalsts(-is) nosūta Komisijai programmu sarakstu, kas minēts 1. punkta trešajā daļā, kā arī šo programmu kopijas.

Ja Komisija konstatē, ka iesniegtā programma vai tās atsevišķi pasākumi neatbilst Kopienas tiesību aktiem vai attiecībā uz iekšējā tirgū īstenojamiem pasākumiem tās neatbilst 5. pantā noteiktajām pamatnostādnēm, vai arī tās neatbilst izdevīguma principam, Komisija termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, paziņo attiecīgajai(-ām) dalībvalstij(-īm) par minētās programmas pilnīgu vai daļēju neatbilstību. Ja šajā termiņā informācija netiek sniegta, programmu uzskata par atbilstīgu.

Dalībvalsts(-is) ņem vērā jebkurus Komisijas veiktos apsvērumus un nosūta Komisijai programmas, kas pārskatītas, vienojoties ar 6. panta 1. punktā minētajām piedāvātāju organizācijām, termiņā, kas jānosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

8. pants

Informācijas un veicināšanas pasākumu programmu atlase

1.   Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija pieņem lēmumu par izvēlētajām programmām un attiecīgajiem budžetiem. Priekšroka dodama programmām, ko iesniegušas vairākas dalībvalstis, vai programmām, kurās paredzēti pasākumi vairākās dalībvalstīs vai trešās valstīs.

2.   Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var noteikt zemākus vai augstākus faktisko izmaksu ierobežojumus programmām, kuras izvēlētas saskaņā ar šā panta 1. punktu. Šos izmaksu ierobežojumus var diferencēt atbilstīgi attiecīgo programmu saturam. Piemērojamos kritērijus var noteikt saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

9. pants

Procedūra gadījumos, kad informācijas pasākumu programma iekšējam tirgum nav iesniegta

1.   Ja attiecībā uz vienu vai vairākiem 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem informācijas pasākumiem saskaņā ar 6. panta 1. punkta noteikumiem netiek sniegtas iekšējā tirgū īstenojamās programmas, tad ieinteresētā(-ās) dalībvalsts(-is), pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajām pamatnostādnēm, izstrādā atbilstošu programmu un specifikāciju un atklātā konkursā izvēlas iestādi, kas ir atbildīga par programmas īstenošanu, ko tās apņemas daļēji finansēt.

2.   Dalībvalsts(-is) iesniedz Komisijai saskaņā ar 1. punktu izvēlēto programmu, kam pievieno pamatotu atzinumu par:

a)	programmas piemērotību;

b)	piedāvātās programmas un īstenotājas iestādes piemērotību un atbilstību šīs regulas noteikumiem un, vajadzības gadījumā, piemērojamām pamatnostādnēm;

c)	programmas izdevīgumu.

3.   Komisijas veiktajai programmu pārbaudei piemēro 7. panta 2. punktu un 8. panta 1. punktu.

4.   Saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija var noteikt zemākus vai augstākus faktisko izmaksu ierobežojumus programmām, kas iesniegtas atbilstīgi šā panta 2. punktam. Šos izmaksu ierobežojumus var diferencēt atbilstīgi attiecīgo programmu saturam. Piemērojamos kritērijus var noteikt atbilstīgi 16. panta 2. punktā minētajai procedūrai.

10. pants

Pēc Komisijas iniciatīvas īstenojamie informācijas un veicināšanas pasākumi

Pēc tam, kad informētas komitejas, kas minētas 16. panta 1. punktā un kas tiekas kopējā sanāksmē, vai, vajadzības gadījumā, komiteja, kas izveidota ar 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (5), Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar 15. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (6), vai Garantēto tradicionālo īpatnību pastāvīgā komiteja, kas izveidota ar 18. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 509/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (7), Komisija var lemt par viena vai vairāku šādu pasākumu īstenošanu:

a)

attiecībā uz pasākumiem, kas īstenojami iekšējā tirgū vai trešās valstīs: i) pasākumi, kas minēti šīs regulas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā; ii) pasākumi, kas minēti šīs regulas 2. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā, ja šādi pasākumi ir Kopienas interesēs vai ja saskaņā ar šīs regulas 6. un 9. pantu nav iesniegti citi atbilstoši priekšlikumi;

b)

attiecībā uz pasākumiem, kas īstenojami trešās valstīs: i) pasākumi, kas minēti šīs regulas 2. panta 3. punkta d) apakšpunktā; ii) pasākumi, kas minēti šīs regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā, ja šādi pasākumi ir Kopienas interesēs vai ja saskaņā ar šīs regulas 6. un 9. pantu nav iesniegti citi atbilstoši priekšlikumi.

11. pants

Iestādes, kas atbild par programmu un pasākumu īstenošanu

1.   Komisija, izsludinot atklātu vai slēgtu konkursu, izvēlas:

a)	tehniskos asistentus, kas vajadzīgi, lai novērtētu 7. panta 2. punktā paredzētos programmu priekšlikumus, kā arī piedāvātās īstenotājas iestādes;

b)	iestādi vai iestādes, kas atbildīgas par 10. pantā minēto pasākumu īstenošanu.

2.   Pēc konkursu izsludināšanas, izmantojot visus pienācīgos līdzekļus, piedāvātāja organizācija izvēlas iestādes, kuras īsteno programmas, kas atlasītas saskaņā ar 7. panta 1. punktu.

Tomēr ar zināmiem nosacījumiem, kas jānosaka saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru, piedāvātājai organizācijai var atļaut īstenot atsevišķas programmas daļas.

3.   Iestādes, kas atbildīgas par informācijas un veicināšanas pasākumu īstenošanu, ir specializējušās attiecīgo produktu un tirgu jomās, kā arī tām ir resursi, lai nodrošinātu to, ka pasākumi tiek īstenoti, cik vien iespējams efektīvi, ņemot vērā šo programmu Eiropas dimensiju.

12. pants

Programmu uzraudzība

1.   Uzraudzības grupa, kuras sastāvā ir Komisijas, attiecīgo dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju pārstāvji, nodrošina izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pareizu uzraudzību.

2.   Attiecīgās dalībvalstis ir atbildīgas par izvēlēto programmu, kas minētas 8. un 9. pantā, pienācīgu īstenošanu un ar tām saistīto maksājumu veikšanu. Dalībvalstis nodrošina to, lai jebkurš informatīvs vai reklāmas materiāls, kas sagatavots saistībā ar minētajām programmām, atbilstu Kopienas tiesību aktiem.

13. pants

Finansējums

1.   Neskarot šā panta 4. punktu, Kopiena pilnībā finansē pasākumus, kas minēti 10. pantā. Kopiena arī pilnībā finansē izmaksas, kas rodas saistībā ar tehniskajiem asistentiem, kuri izraudzīti saskaņā ar 11. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2.   Kopienas ieguldījums izvēlētajās programmās, kas minētas 8. un 9. punktā, nepārsniedz 50 % no programmu reālajām izmaksām. Attiecībā uz informācijas un veicināšanas programmām, kuru ilgums ir divi vai trīs gadi, ieguldījums katrā programmas īstenošanas gadā nepārsniedz šo maksimālo noteikto robežu.

Svaigu augļu un dārzeņu veicināšanas pasākumiem, kas īpaši paredzēti bērniem Kopienas skolās, panta pirmajā daļā minētais skaitlis ir 60 %.

3.   Piedāvātājas organizācijas finansē vismaz 20 % no to programmu reālajām izmaksām, kuras tās izvirzīja konkursam, finansējuma pārējo daļu uzņemas attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is), ņemot vērā 2. punktā minēto Kopienas finansiālo līdzdalību.

Dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju attiecīgās daļas nosaka tad, kad programmu saskaņā ar 7. panta 2. punktu iesniedz Komisijai.

Maksājumus, ko veic dalībvalstis vai piedāvātājas organizācijas, var veikt no parafiskālajiem maksājumiem vai obligātajām iemaksām.

4.   Ja piemēro 6. panta 2. punktu, Kopiena pēc programmas apstiprināšanas attiecīgajai starptautiskajai organizācijai piešķir atbilstīgu ieguldījumu.

5.   Attiecībā uz 9. pantā minētajām programmām ieinteresētās dalībvalstis uzņemas tās daļas finansējumu, ko nenodrošina Kopiena.

Dalībvalstu finansējums var nākt no parafiskālajiem maksājumiem.

6.   Līguma 87., 88. un 89. pantu nepiemēro finanšu ieguldījumiem, ko veic dalībvalstis, nedz arī finanšu ieguldījumiem, kas nāk no parafiskālajiem maksājumiem vai dalībvalstu un piedāvātāju organizāciju obligātajām iemaksām un kas paredzēti programmām, kuras var saņemt Kopienas atbalstu saskaņā ar līguma 36. pantu un kuras Komisija ir izvēlējusies atbilstīgi šīs regulas 8. panta 1. punktam.

14. pants

Kopienas izdevumi

Regulas 1. panta 1. punktā minētais pasākumu Kopienas finansējums tiek veikts atkarībā no gadījuma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu vai 3. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

15. pants

Īstenošanas noteikumi

Sīki izstrādātus noteikumus šīs regulas īstenošanai pieņem saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto procedūru.

16. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja, kas izveidota ar 195. pantu Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (8).

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

17. pants

Apspriešanās

Pirms 4. pantā minēto sarakstu izveides vai 5. pantā minēto pamatnostādņu noteikšanas, pirms 6. un 9. pantā minēto programmu apstiprināšanas vai lēmuma pieņemšanas par pasākumiem saskaņā ar 10. pantu, vai 15. pantā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanas Komisija var apspriesties ar:

a)	padomdevēju grupu “lauksaimniecības produktu veicināšana”, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2004/391/EK (9);

b)	tehnisko jautājumu ad hoc darba grupām, kurās ir komiteju locekļi vai eksperti veicināšanas un reklāmas jautājumos.

18. pants

Ziņojums

Līdz 2010. gada 31. decembrim Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas piemērošanu kopā ar jebkādiem atbilstīgiem priekšlikumiem.

19. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 2702/1999 un (EK) Nr. 2826/2000.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu pielikumā.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 2826/2000 (2000. gada 19. decembris) par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp.). Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 (OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 2702/1999 (1999. gada 14. decembris) par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem trešās valstīs (OV L 327, 21.12.1999., 7. lpp.). Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).

(3)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1437/2007 (OV L 322, 7.12.2007., 1. lpp.).

(4)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(5)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1319/2007 (OV L 293, 10.11.2007., 3. lpp.).

(6)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(7)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(8)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(9)  OV L 120, 24.4.2004., 50. lpp.

---

---

5.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/10

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 4/2008

(2008. gada 4. janvāris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2008. gada 5. janvārī.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

---

---

5.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/12

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 5/2008

(2008. gada 4. janvāris),

ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 1282/2001 attiecībā uz ražas un ražošanas deklarāciju iesniegšanas termiņu 2007./2008. vīna gadam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 73. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (EK) Nr. 1282/2001 (2) 11. panta 1. punktā noteikts, ka ražotājiem jāiesniedz ražas un ražošanas deklarācijas vēlākais līdz 10. decembrim, lai būtu savlaicīgi zināma Kopienas vīna produkcija.

(2)	Vienā no dalībvalstīm daži datorizēti centri, kuros ražotāji iesniedz savas deklarācijas, ir sastapušies ar problēmām, kas saistītas ar darbības jaudu. Šiem centriem nav iespējas pieņemt visas deklarācijas noteiktajā termiņā.

(3)	Lai risinātu šo situāciju, par kuru ražotāji nav atbildīgi, un novērstu iespēju, ka ražotāji netaisnīgi saņem sodu, ir jānosaka papildu termiņš ražas un ražošanas deklarāciju iesniegšanai.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1282/2001 11. panta 1. punkta, minētās regulas 2. un 4. pantā minētās deklarācijas 2007./2008. vīna gadam var iesniegt līdz 2008. gada 31. janvārim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 10. decembra.

---

(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 176, 29.6.2001., 14. lpp.

---

5.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/13

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 6/2008

(2008. gada 4. janvāris),

ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus atbalsta piešķiršanai par aitu un kazu gaļas privātu uzglabāšanu

(Kodificēta versija)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2529/2001 par aitu un kazu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 12. panta 2. punktu un 24. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (2), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu un 9. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas 1990. gada 27. novembra Regula (EEK) Nr. 3446/90, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus atbalsta piešķiršanai par aitu un kazu gaļas privātu uzglabāšanu (3), ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)	Papildus Regulas (EK) Nr. 2529/2001 12. panta 1. punktā paredzētajiem vispārīgajiem noteikumiem ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi par atbalsta piešķiršanu aitu un kazu gaļas privātai uzglabāšanai.

(3)

Lai šāds atbalsts sasniegtu mērķi, tas būtu jāsniedz vienīgi fiziskām vai juridiskām personām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā un kuru darbība un pieredze šajā jomā sniedz pietiekamu pārliecību par to, ka uzglabāšana tiks veikta atbilstošā veidā, un kurām Kopienas teritorijā ir piemērotas saldētavas.

(4)

Šā paša iemesla dēļ būtu jāpiešķir atbalsts vienīgi par tādu saldētu produktu uzglabāšanu, kam ir laba tirdzniecības kvalitāte un kuru izcelsme ir Kopienā, kā noteikts Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5), un kuros radioaktivitātes līmenis nepārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni saskaņā ar Padomes 1990. gada 22. marta Regulu (EEK) Nr. 737/90 par nosacījumiem, kas reglamentē to lauksaimniecības produktu importu, kuri ražoti trešās valstīs pēc katastrofas Černobiļas atomelektrostacijā (6).

(5)	Būtu jāparedz noteikums, kas nodrošinātu to, ka iesaistītos dzīvniekus kauj vienīgi tādās kautuvēs, ko apstiprina un uzrauga.

(6)	Lai padarītu sistēmu efektīvāku, līgumiem jāattiecas uz noteiktu minimālo daudzumu, ko atkarībā no apstākļiem diferencē atbilstoši produktam, un jāprecizē saistības, kas jāpilda līgumslēdzējai pusei, jo īpaši tās, kas ļauj intervences aģentūrai veikt uzglabāšanas apstākļu efektīvu pārbaudi.

(7)	Nodrošinājuma summa, kas paredzēta, lai nodrošinātu atbilstību līgumsaistību izpildei, būtu jānosaka procentos no atbalsta apjoma.

(8)

Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regula (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (7), paredz noteikt pamatprasības, kas izpildāmas, lai atbrīvotu nodrošinājumu. Līgumā minētā daudzuma uzglabāšana noteiktajā laika posmā ir viena no pamatprasībām, lai piešķirtu atbalstu par aitu un kazu gaļas privātu uzglabāšanu. Ņemot vērā tirdzniecības pieredzi un praktiskus apsvērumus, būtu jāpieļauj zināmas atkāpes attiecībā uz minēto daudzumu.

(9)	Ja nav izpildītas dažas prasības attiecībā uz uzglabājamiem daudzumiem, nodrošinājuma atbrīvošanai un atbalsta piešķiršanai būtu jānotiek proporcionāli.

(10)	Lai uzlabotu sistēmas efektivitāti, būtu jāļauj līgumslēdzējai pusei saņemt atbalsta, uz ko attiecas nodrošinājums, avansa maksājumu un būtu jāparedz noteikumi par to, kā iesniedzami atbalsta pieteikumi, kā sagatavojami vajadzīgie dokumenti, kā arī par maksājumu veikšanas termiņu.

(11)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 2799/98 un Komisijas 2006. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 1913/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus euro agromonetārā režīma piemērošanai lauksaimniecībā un groza vairākas regulas (8), noteikumus, būtu jāprecizē maiņas kursa noteicošā diena, ko piemēro atbalstam un nodrošinājumam par privātu uzglabāšanu.

(12)

Iepriekšējā pieredze saistībā ar citām lauksaimniecības produktu privātas uzglabāšanas shēmām ir parādījusi, ka jāprecizē, kādā mērā piemēro Padomes 1971. gada 3. jūnija Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71, ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (9), nosakot šādās shēmās minētos laika posmus, datumus un termiņus, un precīzi jānosaka datumi, kad sāk un beidz līgumā paredzēto uzglabāšanu.

(13)

Regulas (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 3. panta 4. punkts jo īpaši nosaka, ka, ja uzglabāšanas laika posma pēdējā diena ir valsts svētki, sestdiena vai svētdiena, šim laika posmam būtu jābeidzas nākamās darba dienas pēdējās stundas beigās. Šā noteikuma piemērošana uzglabāšanas līgumiem var nebūt uzglabātāju interesēs un var pat radīt nevienlīdzību. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe, nosakot līgumā minētās uzglabāšanas pēdējo dienu.

(14)	Būtu jāparedz noteikums par proporcionalitāti atbalsta piešķiršanā, ja uzglabāšanas laiks nav pilnībā ievērots.

(15)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2529/2001 12. panta 1. punktu pieteikumu izvērtēšanas procedūru piemēro, ja ir īpaši sarežģīta tirgus situācija vienā vai vairākās kotācijas zonās. Uzaicinājumam piedalīties konkursā būtu jāizriet no Komisijas lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar tās pašas regulas 25. panta 2. punktā minēto kārtību.

(16)

Pieteikumu izvērtēšanas procedūras nolūks ir noteikt atbalsta summu. Izvēloties veiksmīgākos pretendentus, būtu jādod priekšroka piedāvājumiem, kas ir visizdevīgākie Kopienai. Tādēļ var noteikt maksimālo atbalsta summu, attiecībā uz kuru pieņems piedāvājumus. Ja neviens no piedāvājumiem nav pieņemams, neviens nav arī jāpieņem.

(17)	Būtu jāpieņem noteikums par pārbaudes sistēmu, lai nodrošinātu, ka atbalstu nepiešķir nepamatoti. Šim nolūkam dalībvalstīm būtu jāveic pārbaudes atbilstoši dažādiem uzglabāšanas posmiem.

(18)	Būtu jāveic pasākumi, lai izvairītos no nekārtībām un krāpšanas, kā arī lai sodītu to izraisītājus. Šim nolūkam, ja līgumslēdzēja puse ir iesniegusi nepatiesu paziņojumu, tai nepiešķir atbalstu par privātu gaļas uzglabāšanu sešus mēnešus pēc tam, kad atklāts nepatiesais paziņojums.

(19)	Lai sniegtu Komisijai vispārēju priekšstatu par privātās uzglabāšanas sistēmas efektivitāti, dalībvalstīm būtu Komisijai jāiesniedz vajadzīgā informācija.

(20)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aitu un kazu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants

Uz atbalsta piešķiršanu privātai gaļas uzglabāšanai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 2529/2001 12. pantā, attiecas šajā regulā izklāstītie nosacījumi.

2. pants

1.   Līgumus par aitu un kazu gaļas privātu uzglabāšanu noslēdz dalībvalstu intervences aģentūras ar fiziskām vai juridiskām personām, turpmāk tekstā – “līgumslēdzēja puse”:

a)	kas ir darbojušās gaļas un mājlopu nozarē vismaz divpadsmit mēnešus un ir oficiāli reģistrētas dalībvalstī un

b)	kuru rīcībā ir piemērotas uzglabāšanas vietas Kopienas teritorijā.

2.   Atbalstu var piešķirt vienīgi ne vairāk kā 12 mēnešus vecu jēru liemeņu un to izcirtņu privātai uzglabāšanai, kam ir laba tirdzniecības kvalitāte un kas iegūti no dzīvniekiem, kuri vismaz divus iepriekšējos mēnešus audzēti Kopienā un nokauti ne vairāk kā desmit dienas pirms datuma, kurā produktus novieto uzglabāšanā, kā minēts 4. panta 3. punktā.

3.   Uzglabāšanas līgumu nedrīkst slēgt par gaļu, kurā radioaktivitātes līmenis pārsniedz maksimālo pieļaujamo līmeni, ko paredz Kopienas noteikumi. Pieļaujamie radioaktivitātes līmeņi, kas piemērojami Kopienas izcelsmes produktiem, ir tādi, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 737/90 3. pantā. Produkta radioaktīvā piesārņojuma līmeni pārbauda vienīgi tad, ja situācija to prasa, un vajadzīgajā laika posmā. Ja vajadzīgs, pārbaužu ilgumu un jomu nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2529/2001 25. panta 2. punktā minēto kārtību.

4.   Līgumi nedrīkst attiekties uz mazāk kā minimālo pieļaujamo daudzumu, kas vēl jānosaka katram produktam.

5.   Gaļa jānovieto uzglabāšanā svaiga, un tā jāuzglabā sasaldēta.

3. pants

1.   Līgumu pieteikumi vai piedāvājumi un līgumi attiecas tikai uz vienu no produktiem, par ko var piešķirt atbalstu.

2.   Līgumu pieteikumus vai piedāvājumus nepieņem, ja tajos nav iekļauti 3. panta a), b), d) un e) apakšpunktā minētie konkrētie dati un nav iesniegti pierādījumi, ka ir iesniegts nodrošinājums.

3.   Līgumā ietver šādus konkrētus datus:

a)	paziņojumu, ar kuru līgumslēdzēja puse apņemas novietot uzglabāšanā un uzglabāt vienīgi tādus produktus, kas atbilst 2. panta 2. un 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)	uzglabājamā produkta aprakstu un daudzumu;

c)	laiku, kurā šā punkta b) apakšpunktā minēto kopējo daudzumu novieto uzglabāšanā, kas minēta 4. panta 3. punktā;

d)	uzglabāšanas ilgumu;

e)	atbalsta summu par vienu svara vienību;

f)	nodrošinājuma apjomu;

g)	noteikumu, kas ļauj saīsināt vai pagarināt uzglabāšanas laiku saskaņā ar Kopienas regulās izklāstītajiem nosacījumiem.

4.   Līgums uzliek līgumslēdzējai pusei vismaz šādus pienākumus:

a)

novietot uzglabāšanā līgumā paredzēto produkta daudzumu, ievērojot 4. pantā minēto termiņu, un uzglabāt to, uzņemoties atbildību un sedzot izmaksas, apstākļos, kas nodrošina produktu 2. panta 2. punktā minēto īpašību uzturēšanu līgumā paredzētajā laikā, uzglabājamos produktus nemainot, neaizvietojot vai nepārvietojot uz citu noliktavu; tomēr īpašos gadījumos un pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma intervences aģentūra var atļaut pārvietot uzglabājamos produktus;

b)

pietiekami savlaicīgi pirms katras produktu partijas novietošanas uzglabāšanā, ievērojot 4. panta 1. punkta otro daļu, paziņot intervences aģentūrai, ar kuru ir noslēgts līgums, uzglabāšanas laiku un vietu, kā arī uzglabājamā produkta veidu un daudzumu; intervences aģentūra var pieprasīt, lai šo informāciju sniedz vismaz divas darba dienas pirms tam, kad katru produktu partiju novieto uzglabāšanā;

c)	nosūtīt intervences aģentūrai dokumentus, kas attiecas uz novietošanu uzglabāšanā, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc 4. panta 4. punktā minētās dienas;

d)	uzglabāt produktus saskaņā ar 13. panta 4. punktā minētajām identifikācijas prasībām;

e)	ļaut aģentūrai jebkurā laikā pārbaudīt, vai visas līgumsaistības ir izpildītas.

4. pants

1.   Novietošana uzglabāšanā jāpabeidz ne vēlāk kā 28 dienas pēc datuma, kad noslēgts līgums.

Produktus var novietot uzglabāšanā pa atsevišķām partijām, uzskatot par atsevišķu partiju produktu daudzumu, ko saskaņā ar līgumu novieto uzglabāšanā noliktavā noteiktā dienā.

2.   Līgumslēdzējas puses var intervences aģentūras pastāvīgā uzraudzībā un laikā, kamēr notiek novietošana uzglabāšanā, veikt visu produktu vai to daļas izciršanu, daļēju vai pilnīgu atkaulošanu ar nosacījumu, ka izmanto pietiekamu liemeņu daudzumu, lai nodrošinātu to, ka uzglabā produktu tonnāžu, par ko ir noslēgts līgums, un ka visu šajā procesā iegūto gaļu novieto uzglabāšanā. Par nodomu izmantot šo iespēju paziņo ne vēlāk kā dienā, kad uzsāk novietošanu uzglabāšanā. Tomēr intervences aģentūra var pieprasīt, lai tai par šo nodomu paziņo, vismaz divas darba dienas pirms katru produktu partiju novieto uzglabāšanā.

Lielus cīpslu, skrimšļu, kaulus, tauku gabalus un citas atliekas, kas palikušas pāri pēc izciršanas, daļējas vai pilnīgas atkaulošanas, uzglabāt nedrīkst.

3.   Katras partijas, kas ietver līgumā paredzēto daudzumu, produktu novietošanu uzglabāšanā uzsāk dienā, kad tie nonāk intervences aģentūras pārraudzībā.

Tā ir diena, kad nosaka svaiga sasaldēta produkta tīrsvaru:

a)	uzglabāšanas vietā, ja gaļu sasaldē šajās telpās;

b)	sasaldēšanas vietā, ja gaļu sasaldē piemērotos apstākļos ārpus uzglabāšanas vietas.

Tomēr, ja gaļu novieto uzglabāšanā pēc izciršanas, daļējas vai pilnīgas atkaulošanas, produktu svēršanu, kas sekmīgi novietoti uzglabāšanā, var veikt vietā, kur veic izciršanu, daļēju vai pilnīgu atkaulošanu.

Uzglabāšanā novietojamo produktu svaru nenosaka pirms līguma noslēgšanas.

4.   Novietošanu uzglabāšanā pabeidz dienā, kad uzglabāšanā novieto pēdējo līgumā paredzētā daudzuma partiju.

Šī diena ir diena, kad visi līgumā paredzētie produkti svaigā vai saldētā veidā ir novietoti pēdējās uzglabāšanas noliktavā.

5. pants

1.   Nodrošinājuma, kas minēts 3. panta 2. punktā, apjoms nepārsniedz 30 % no atbalsta summas, par kādu ir iesniegts pieteikums.

2.   Pamatprasības Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta 2. punkta nozīmē ir neatsaukt līguma pieteikumu vai piedāvājumu un uzglabāt vismaz 90 % no līgumā paredzētā daudzuma līgumā paredzēto uzglabāšanas laiku uz līgumslēdzējas puses atbildību un saskaņā ar šīs regulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

3.   Nepiemēro Regulas (EEK) Nr. 2220/85 27. panta 1. punktu.

4.   Nodrošinājumu atbrīvo nekavējoties, ja līguma pieteikumi vai piedāvājumi nav pieņemti.

5.   Ja termiņš novietošanai glabāšanā, kā minēts 4. panta 1. punktā, ir pārsniegts, nodrošinājums tiek zaudēts saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 23. pantu.

Ievērojot 6. panta 3. punktu, ja termiņš saskaņā ar 4. panta 1. punktu ir pārsniegts vairāk nekā par 10 dienām, atbalstu nepiešķir.

6. pants

1.   Atbalsta summu nosaka par vienu svara vienību, un tā attiecas uz svaru, kas noteikts saskaņā ar 4. panta 3. punktu.

2.   Ievērojot 3. punktu še turpmāk, līgumslēdzējas puses ir tiesīgas saņemt atbalstu, ja ir izpildītas 5. panta 2. punktā minētās pamatprasības.

3.   Atbalstu izmaksā ne vairāk kā par līgumā paredzēto daudzumu.

Ja produktu daudzums, ko faktiski uzglabā līgumā paredzētajā uzglabāšanas laikā, ir mazāks nekā līgumā paredzētais daudzums un:

a)	ne mazāks kā 90 % no šā daudzuma, atbalsta summu proporcionāli samazina;

b)	mazāks nekā 90 %, bet ne mazāks kā 80 % no šā daudzuma, atbalsta summu daudzumam, ko faktiski uzglabā, samazina uz pusi;

c)	mazāks nekā 80 % no šā daudzuma, atbalstu neizmaksā.

4.   Pēc triju mēnešu uzglabāšanas saskaņā ar līgumu pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma var veikt vienu avansa maksājumu ar noteikumu, ka līgumslēdzēja puse iesniedz nodrošinājumu, kura summa ir avansa maksājuma summa plus 20 %.

Avansa maksājums nepārsniedz atbalsta summu, kas atbilst trīs mēnešu uzglabāšanas laikam.

7. pants

1.   Izņemot force majeure gadījumus, atbalsta pieteikums un vajadzīgie dokumenti jāiesniedz kompetentajai iestādei sešu mēnešu laikā pēc tam, kad ir beidzies līgumā paredzētās uzglabāšanas maksimālais laiks. Ja vajadzīgos dokumentus nevar sagatavot noteiktajā laikā, kaut gan līgumslēdzēja puse ir rīkojusies tā, lai tos sagatavotu laikā, šo dokumentu sagatavošanai var piešķirt papildu laiku, kas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

2.   Ievērojot 10. pantā minētos force majeure gadījumus un gadījumus, kad ir uzsākta ziņu ievākšana par tiesībām saņemt atbalstu, kompetentā iestāde izmaksā atbalstu, cik ātri vien iespējams, un ne vēlāk kā trīs mēnešus no dienas, kad līgumslēdzēja puse ir iesniegusi maksājuma pieteikumu kopā ar pieprasītajiem pamatojošajiem dokumentiem.

8. pants

Maiņas kursa noteicošā diena, ko piemēro atbalstam un garantijām, ir noteicošās dienas, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1913/2006 2. panta 5. punktā un 10. pantā.

9. pants

1.   Šajā regulā minētos laika posmus, datumus un termiņus nosaka saskaņā ar Regulu (EEK, Euratom) Nr. 1182/71. Tomēr minētās regulas 3. panta 4. punktu nepiemēro uzglabāšanas laika noteikšanai, kā minēts šīs regulas 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā vai šīs regulas 3. panta 3. punkta g) apakšpunktā, kas to groza.

2.   Līgumā paredzētā uzglabāšanas laika pirmā diena ir diena, kas seko dienai, kurā pabeidz novietošanu uzglabāšanā.

3.   Pārvietošanu no uzglabāšanas var sākt dienā, kas seko līgumā paredzētā uzglabāšanas laika pēdējai dienai.

4.   Līgumslēdzēja puse savlaicīgi informē intervences aģentūru par laiku, kad paredzēts produktus pārvietot no uzglabāšanas vietas; intervences aģentūra var pieprasīt, lai šo informāciju tai sniedz vismaz divas darba dienas pirms šā datuma.

Ja intervences aģentūras informēšanas pienākums nav izpildīts, bet 30 dienu laikā pēc pārvietošanas no noliktavas kompetentajai iestādei ir sniegti pietiekami pierādījumi attiecībā uz pārvietošanu no noliktavas un attiecīgajiem daudzumiem piešķir atbalstu, neskarot 6. panta 3. punktu, un paziņo par 15 % nodrošinājuma konfiskāciju saistībā ar attiecīgo daudzumu.

Visos citos gadījumos, kad nav izpildīts šis pienākums, neizmaksā atbalstu saistībā ar attiecīgo līgumu, un paziņo par visa nodrošinājuma konfiskāciju saistībā ar attiecīgo līgumu.

5.   Izņemot 10. pantā minētos force majeure gadījumus, ja līgumslēdzēja puse neievēro līgumā paredzētā uzglabāšanas laika beigu termiņu, atbalsta apjomu attiecīgā līguma sakarā samazina 10 % apmērā par katru nokavēto kalendāra dienu.

10. pants

Force majeure gadījumos, kad līgumslēdzējas puses līgumsaistību izpilde ir apgrūtināta, attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pasākumiem, ko tā uzskata par vajadzīgiem, ņemot vērā radušos apstākļus. Šī iestāde informē Komisiju par katru force majeure gadījumu un par tā sakarā veiktajām darbībām.

II   NODAĻA

ĪPAŠIE NOTEIKUMI

11. pants

Ja atbalsta summu nosaka iepriekš saskaņā ar pamatlikmi:

a)	līguma pieteikums jāiesniedz kompetentajai intervences aģentūrai saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu;

b)

lēmumus par pieteikumiem līgumu noslēgšanai kompetentā intervences aģentūra paziņo katram pretendentam ar ierakstītu vēstuli, izmantojot telefaksu, elektroniskās saziņas līdzekļus vai arī piegādājot vēstuli pret parakstu, piektajā darba dienā pēc dienas, kurā iesniegts pieteikums, ar noteikumu, ka Komisija starplaikā nepieņem īpašus pasākumus. Ja situācijas pārbaudē atklājas, ka pārmērīgi izmantota shēma, ko ievieš šī regula, vai arī pastāv pārmērīgas izmantošanas risks, šādi pasākumi var ietvert: — šīs regulas piemērošanas apturēšanu ne vairāk kā uz piecām darba dienām. Šādā gadījumā nepieņem tos pieteikumus līgumu noslēgšanai, kas iesniegti šajā laikā, — vienotas procentu likmes noteikšanu, par kādu samazina daudzumus pieteikumos līgumu noslēgšanai, vajadzības gadījumā ievērojot minimālo līgumā paredzēto daudzumu, — to pieteikumu noraidīšanu, kuri iesniegti pirms apturēšanas perioda un par kuriem tiktu pieņemts lēmums apturēšanas periodā.

Ja pieteikumu pieņem, līgumu uzskata par noslēgtu dienā, kad izsūta b) apakšpunkta pirmajā daļā paredzēto paziņojumu. Intervences aģentūra atbilstoši precizē 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto dienu.

12. pants

1.   Ja atbalstu piešķir konkursa kārtībā:

a)	regula, kas izsludina konkursu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2529/2001 12. pantu, precizē vispārīgus nosacījumus, uzglabājamos produktus, termiņu (dienu un stundu) piedāvājumu iesniegšanai un minimālos daudzumus, par kuriem var iesniegt piedāvājumu;

b)	piedāvājuma tāme ir jāsagatavo euro, un tā jāiesniedz attiecīgajai intervences aģentūrai saskaņā ar 3. panta 1. un 2. punktu;

c)	piedāvājumus slēgtā sēdē izvērtē dalībvalstu attiecīgās aģentūras; pieteikumu izvērtēšanā klātesošās personas apzvēr saglabāt konfidencialitāti;

d)	iesniegtie piedāvājumi dalībvalstīm anonīmi jānodod Komisijai, lai tie nonāktu Komisijas rīcībā ne vēlāk kā otrajā darba dienā pēc piedāvājumu iesniegšanas pēdējās dienas, ko paredz piedāvājuma paziņojums;

e)	ja nav iesniegts neviens piedāvājums, dalībvalstis Komisiju par to informē d) apakšpunktā paredzētajā laikā;

f)	pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2529/2001 25. panta 2. punktā minēto kārtību lemj par to, vai piešķirt maksimālo atbalsta summu vai arī nepiešķirt atbalstu;

g)	ja nolemj piešķirt maksimālo atbalsta summu, pieņem piedāvājumus, kas šo summu nepārsniedz.

2.   Piecu dienu laikā pēc dienas, kad dalībvalstīm dara zināmu Komisijas lēmumu, attiecīgā intervences aģentūra informē visus piedāvājumu iesniedzējus par pieņemto lēmumu ar reģistrētas vēstules, telefaksa, elektroniskās saziņas līdzekļu sūtījuma vai rakstiska paziņojuma starpniecību.

Ja piedāvājumu pieņem, līgumu uzskata par noslēgtu dienā, kad intervences aģentūra nosūta paziņojumu piedāvājuma iesniedzējam, kā minēts pirmajā daļā. Intervences aģentūra atbilstoši precizē 3. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto dienu.

III   NODAĻA

KONTROLE UN SANKCIJAS

13. pants

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka nosacījumi, uz kuru pamata piedāvājuma iesniedzējs ir tiesīgs saņemt atbalstu, ir izpildīti. Šim nolūkam tās norāda attiecīgās valsts iestādi, kas ir atbildīga par uzglabāšanas procesa kontroli.

2.   Līgumslēdzēja puse par uzglabāšanas procesa kontroli atbildīgajai iestādei dara pieejamu visu dokumentāciju attiecībā uz katru līgumu, jo īpaši ļaujot pārbaudīt šādu informāciju par privātā uzglabāšanā novietotiem produktiem:

a)	īpašumtiesības uzglabāšanas laikā;

b)	datumu, kad novieto uzglabāšanā;

c)	kastu vai citu iepakojumu svaru un skaitu;

d)	produktu atrašanos noliktavā;

e)	līgumā paredzētā uzglabāšanas minimālā laika aprēķināto beigu dienu un, ja piemēro 9. panta 5. punktu, faktisko dienu, kad produktus pārvieto no noliktavas.

3.   Līgumslēdzēja puse vai, atkarībā no apstākļiem, noliktavas darbinieks veic noliktavā pieejamo krājumu uzskaiti, kas atbilstoši līguma numuram ietver:

a)	privātā uzglabāšanā novietoto produktu identifikāciju;

b)	dienu, kad produkti novietoti uzglabāšanā, līgumā paredzētā uzglabāšanas minimālā laika aprēķināto beigu dienu un faktisko dienu, kad produktus pārvieto no noliktavas;

c)	liemeņu vai pusliemeņu, kastu vai citu atsevišķi uzglabājamu priekšmetu skaitu, katra paliktņa produktu vai citu atsevišķi uzglabājamu priekšmetu aprakstu un svaru, ko vajadzības gadījumā reģistrē atbilstoši atsevišķām produktu partijām;

d)	produktu atrašanās vietu noliktavā.

4.   Uzglabājamiem produktiem jābūt viegli identificējamiem, un tie jāidentificē katrs atsevišķi saskaņā ar līgumu. Katrs produktu paliktnis un vajadzības gadījumā katrs atsevišķi uzglabājams priekšmets ir jāapzīmē tā, lai būtu redzams līguma numurs, produkta apraksts un svars. Dienai, kad produkti novietoti uzglabāšanā, jābūt norādītai uz katras atsevišķās produktu partijas, kas novietota uzglabāšanā noteiktā dienā.

Kad produkti ir novietoti uzglabāšanā, par kontroli atbildīgā iestāde pārbauda pirmajā daļā minēto identifikāciju un var apzīmogot uzglabāšanā novietotos produktus.

5.   Par kontroli atbildīgā iestāde uzņemas:

a)	katram līgumam – pārbaudīt visu 3. panta 4. punktā paredzēto pienākumu izpildi;

b)	veikt obligātu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka produkti atrodas noliktavā līgumā paredzētā uzglabāšanas laika pēdējā nedēļā.

Šī iestāde arī uzņemas:

—	veikt vai nu visu produktu, ko uzglabā saskaņā ar līgumu, apzīmogošanu, kā paredzēts 4. punkta otrā daļā, vai

—

iepriekš neizziņotu izlases pārbaudi, lai pārliecinātos, ka produkti atrodas noliktavā. Paņemtajiem paraugiem jābūt raksturīgiem un jāatbilst vismaz 10 % no katrā dalībvalstī uzglabāšanā novietoto produktu kopējā daudzuma, ko uzglabā saskaņā ar privātas uzglabāšanas, kam piešķir atbalstu, nosacījumiem. Šādas pārbaudes papildus 3. punktā minēto inventāra uzskaišu pārbaudei ietver arī produktu svara, veida un identifikācijas fizisku pārbaudi. Šādām fiziskām pārbaudēm jāattiecas vismaz uz 5 % no daudzuma, kam veic nepieteiktu pārbaudi.

Apzīmogošanas vai pārbaudes vajadzībām veiktās pārvietošanas izdevumus sedz līgumslēdzēja puse.

6.   Par pārbaudēm, ko veic, ievērojot 5. punktu, sniedz atskaiti, kas ietver:

a)	pārbaudes dienu;

b)	pārbaudes ilgumu;

c)	veiktās darbības.

Pārbaudes atskaite jāparaksta atbildīgai amatpersonai, ko apstiprinājusi līgumslēdzēja puse, vai, atkarībā no apstākļiem, noliktavas darbiniekam, un tā jāiekļauj maksājuma dokumentā.

7.   Nopietnu neatbilstību gadījumā, ja tādas konstatē vismaz 5 % no to produktu daudzuma, ko uzglabā saskaņā ar vienu līgumu un kam ir veiktas pārbaudes, palielina pārbaudāmo paraugu skaitu, ko nosaka par kontroli atbildīgā iestāde.

Dalībvalstis par šādiem gadījumiem paziņo Komisijai četru nedēļu laikā.

14. pants

Gadījumā, ja par kontroli atbildīgā iestāde konstatē un pierāda, ka 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētais paziņojums ir nepatiess un tas sastādīts apzināti vai nopietnas nolaidības dēļ, attiecīgo līgumslēdzēju pusi izslēdz no privātās uzglabāšanas atbalsta sistēmas uz sešiem mēnešiem pēc mēneša, kurā konstatē falsifikāciju.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

1.   Dalībvalstis informē Komisiju par visiem noteikumiem, kas pieņemti, piemērojot šo regulu.

2.   Dalībvalstis, izmantojot telefaksu vai elektroniskās saziņas līdzekļus, Komisijai paziņo:

a)	katras nedēļas pirmdienā un ceturtdienā – to produktu daudzumu, par kuriem iesniegti pieteikumi līgumu noslēgšanai;

b)	pirms katras nedēļas ceturtdienas, sadalot pa glabāšanas periodiem, – par produktiem un daudzumiem, attiecībā uz kuriem noslēgti līgumi iepriekšējā nedēļā, sniedzot īsu kopsavilkumu par produktiem un daudzumiem, attiecībā uz kuriem noslēgti līgumi;

c)	katru mēnesi – par produktiem un kopējiem daudzumiem, kas novietoti glabāšanā;

d)	katru mēnesi – par produktiem un kopējiem daudzumiem, kas faktiski atrodas glabāšanā, un tos produktus un kopējos daudzumus, attiecībā uz kuriem līgumā paredzētais glabāšanas periods ir beidzies;

e)

katru mēnesi, ja glabāšanas periods saīsināts vai pagarināts saskaņā ar 3. panta 3. punkta g) apakšpunktu vai samazināts saskaņā ar 9. panta 5. punktu, – par tiem produktiem un daudzumiem, attiecībā uz kuriem glabāšanas periods ir pārskatīts, un sākotnējos un pārskatītos mēnešus, kad jāveic izvešana no glabāšanas vietas.

3.   Šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu regulāri pārbauda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2529/2001 25. panta 2. punktā minēto kārtību.

16. pants

Regulu (EEK) Nr. 3446/90 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.

17. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 341, 22.12.2001., 3. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.). No 2008. gada 1. jūlija Regula (EK) Nr. 2529/2001 tiks aizstāta ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

(3)  OV L 333, 30.11.1990., 39. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(4)  Skatīt I pielikumu.

(5)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 214/2007 (OV L 62, 1.3.2007., 6. lpp.).

(6)  OV L 82, 29.3.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(7)  OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006.

(8)  OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 873/2007 (OV L 193, 25.7.2007., 3. lpp.).

(9)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

---

---

---

5.1.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 3/24

---

Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1580/2007 (2007. gada 21. decembris), ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 350, 2007. gada 31. decembris )

55. lappusē II pielikumu lasīt šādi:

---