12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/1

(1)

Padome 1991. gadā ar Regulu (EEK) Nr. 3433/91 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu 16,9 % apmērā inter alia Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “Ķīna”) izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importam.

(2)

Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/95 (3) sākotnējais ad valorem nodoklis 1995. gadā tika aizstāts ar īpašu nodokli ECU 0,065 apmērā par vienu šķiltavu.

(3)

Papildus izmeklēšanai saskaņā ar pamatregulas (4) 13. pantu ar Padomes Regulu (EK) Nr. 192/1999 (5) iepriekšminētie pasākumi ir attiecināti arī uz 1) no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu un uz 2) tādu ĶTR izcelsmes vai no Taivānas sūtītu vai Taivānas izcelsmes uzpildāmu kabatas krama šķiltavu importu, kuru cena, ietverot piegādi līdz Kopienas robežai, ir mazāka nekā EUR 0,15 par vienību pirms nodokļa nomaksas.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 1824/2001 (6) Padome 2001. gadā apstiprināja galīgos antidempinga maksājumus, kas tika piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/95, kas pagarināti saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 192/1999 (“pašreizējie pasākumi”), atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām (7) Komisija 2006. gada 16. jūnijā saņēma minēto pasākumu pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(6)

Pieprasījumu iesniedza BIC S.A, Kopienas ražotājs, kas ražo vairāk nekā 80 % no kopējā Kopienā saražoto ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu daudzuma. Lūgums par pārskatīšanu sakarā ar pasākumu beigšanos tika pamatots tādējādi, ka pēc pasākumu termiņa beigām, iespējams, turpināsies vai atsāksies dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(7)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējot, ka ir pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu pasākumu termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija uzsāka pārskatīšanu 2006. gada 16. septembrī (8), publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“uzsākšanas paziņojums”).

(8)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanos un/vai atkārtošanos ir aptvērusi laikposmu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (turpmāk tekstā “izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Situācijas attīstības izpēte, kas ir būtiska, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību, ir aptvērusi laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(9)

Komisija oficiāli paziņoja par procedūras sākšanu Kopienas ražotājam, kas iesniedza pieprasījumu, diviem citiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem/eksportētājiem ĶTR un zināmiem importētājiem, kā arī ĶTR un Taivānas iestādēm. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt, lai to uzklausa procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā.

(10)

Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieprasījumu, divi citi Kopienas ražotāji, kas ir pret antidempinga pasākumu turpināšanu, un importētāju asociācija izteica savus viedokļus. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

(11)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR eksportētājiem/ražotājiem, iespējams, veiks atlasi. Tomēr tā kā neviens no zināmajiem ĶTR eksportētājiem/ražotājiem nepieteicās, tad nolēma, ka atlase nav vajadzīga.

(12)

Anketas nosūtīja Kopienas ražotājam, kas iesniedza pieteikumu, abiem pārējiem Kopienas ražotājiem, 62 zināmajiem ĶTR eksportētājiem/ražotājiem un 33 importētājiem un Eiropas Šķiltavu importētāju asociācijai (“ELIAS”). Turklāt sazinājās ar ražotāju ieteiktajā analogajā valstī Brazīlijā, kā arī ar 8 ražotājiem citās iespējamās analogajās valstīs, un nosūtīja tiem anketas. Atbildes saņēma tikai no Kopienas ražotāja, kas iesniedza pieteikumu, un ražotāja Brazīlijā, kā arī no uzņēmuma Malaizijā, ar kuru sazinājās kā ar alternatīvo analogo valsti. Neviens no ĶTR zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem neatbildēja uz anketas jautājumiem. Turklāt neviens no importētājiem, ar kuriem sazinājās, neatbildēja uz anketas jautājumiem, paziņojot, ka tie neimportē attiecīgo ražojumu, bet tikai elektroniskās (pjezo) šķiltavas.

(13)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās:

(14)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi, t.i., ar gāzi pildītas, neuzpildāmas kabatas krama šķiltavas. Iepriekš 3. apsvērumā aprakstīts, ka ražojumu klāstu paplašināja 1999. gadā, lai ietvertu ar gāzi pildītas, uzpildāmas kabatas krama šķiltavas ar plastmasas gāzes tvertni (“krama šķiltavas” vai “attiecīgais ražojums”). Attiecīgo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 9613 10 00 un ex 9613 20 90 (Taric kodi 9613100011, 9613100019, 9613209021 un 9613209029).

(15)

Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apgalvoja, ka ražojumi, ko ražo un pārdod analogajā valstī Brazīlijā, nav līdzīgi Ķīnā ražotajiem un uz Kopienu eksportētajiem ražojumiem. Viņš īpaši apgalvoja, ka Brazīlijā ražotās šķiltavas ir augstākas kvalitātes un ar ilgāku kalpošanas laiku nekā Ķīnā ražotās. Kvalitātes atšķirības pašas par sevi tomēr nav galvenās, lai noteiktu, vai ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē. Izmeklēšanā atklāja, ka Ķīnā ražotajām šķiltavām un Brazīlijā ražotajām ir vienādas pamata tehniskās, fiziskās un ķīmiskās īpašības un gala lietojums. Šo prasību tāpēc noraidīja.

(16)

Rezultātā, kā minēts 1. līdz 4. apsvērumā, iepriekšējās izmeklēšanās secināja, un šī izmeklēšana apstiprināja to, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju ražotās un ĶTR un Kopienas tirgū pārdotās ar gāzi pildītās, neuzpildāmās kabatas krama šķiltavas un ražojums, ko Kopienas tirgū pārdod Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieteikumu, visos aspektos ir līdzīgas vai vismaz tām ir tādas pašas pamata tehniskās, fiziskās un ķīmiskās īpašības un nav atšķirību to izmantošanā. Tas pats attiecas uz Brazīlijā ražotajām un pārdotajām šķiltavām. Tāpēc minētie izstrādājumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Tāpat kā iepriekšējo pārskata izmeklēšanu laikā, Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās. Tāpēc tieši no ražotājiem eksportētājiem nebija iespējams iegūt uzticamu informāciju par attiecīgā ražojuma importu Kopienā izmeklēšanas perioda laikā. Šajos apstākļos un saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantoja pieejamos faktus, t.i., Eurostat, pārskatīšanas uzsākšanas pieteikumu un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (“OLAF”) 2007. gada 30. janvārī publicētos datus (OLAF/07/01) par spēkā esošā antidempinga maksājuma apiešanu.

(18)

Pašreizējie pasākumi paredz vienotu valsts līmeņa nodokli, kas piemērojams visam ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu, Komisija izmantoja to pašu metodoloģiju, ko sākotnējā izmeklēšanā. Attiecīgi normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz informāciju, kas iegūta tirgus ekonomikas trešā valstī (“analogajā valstī”).

(19)

Sākotnējā izmeklēšanā analogā valsts bija Taizeme. Tomēr turpmākajās pārskatīšanās par analogo valsti izmantoja Filipīnas, jo Taizemes ražotāji atteicās sadarboties, un tika konstatēts, ka Filipīnas atbilst analogajai valstij, inter alia, pēc to iekšējā tirgus izmēra un atvērtības.

(20)

Paziņojumā par šīs izmeklēšanas sākumu Komisija informēja par savu nodomu izmantot Brazīliju kā analogo valsti normālās vērtības noteikšanai ĶTR. Brazīliju uzskatīja par atbilstīgu pēc tās iekšējā tirgus izmēra un atvērtības un tāpēc, ka viens Brazīlijas ražotājs bija piekritis pilnīgi sadarboties izmeklēšanā. Ieinteresētas personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo.

(21)

Importētāju asociācija iebilda pret Brazīlijas izvēli par analogo valsti, pamatojot ar to, ka Brazīlijā ir tikai viens galvenais ražotājs un ka iekšējā tirgus cenas ir ārkārtīgi augstas. Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apgalvoja, ka konkurence Brazīlijā ir zemāka nekā Ķīnas iekšējā tirgū, un tāpēc šie tirgi nav salīdzināmi. Tomēr, kaut gan ražotāju skaits Brazīlijā ir mazāks nekā varbūtējais ražotāju skaits Ķīnā, izmeklēšana apstiprināja, ka Brazīlijā ir divi attiecīgā ražojuma ražotāji un imports no ES un ĶTR. Izmeklēšanā Brazīlijā iegūtie rēķini par šķiltavām, kas importētas no ĶTR, pierādīja, ka tās ievestas valstī par ļoti zemām cenām, tādējādi pazeminot Brazīlijas tirgus cenu. Turklāt neviens no zināmajiem ražotājiem, ar ko sazinājās citās iespējamās analogajās valstīs, ietverot Filipīnas, nepiekrita sadarboties. Uzņēmums Malaizijā atbildēja uz analogās valsts ražotāju anketas jautājumiem, bet, tā kā izrādījās, ka šis uzņēmums pats neražo šķiltavas, Malaiziju nevar uzskatīt par analogo valsti.

(22)

Ņemot vērā iepriekš teikto, ir secināts, ka Brazīlija ir vislabāk piemērotā un pamatotā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no ražotāja analogajā valstī.

(24)

Komisija, pirmkārt, konstatēja, ka Brazīlijas ražotāja pārdošanas apjomi iekšējā tirgū ir pietiekami lieli, un tāpēc tos var uzskatīt par reprezentatīviem pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē.

(25)

Turpmāk pārbaudīja, vai katru attiecīgā ražojuma paveidu, kas pārdots reprezentatīvos apjomos analogās valsts iekšējā tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastā tirdzniecības apritē pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē. Konstatēja, ka attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms pa veidiem par neto pārdošanas cenu, kas bija vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija 80 % vai vairāk no kopējā pārdošanas apjoma, un attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām. Tāpēc varēja izmantot reālo iekšējā tirgus cenu, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(26)

Tādējādi normālo vērtību noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu, pamatojoties uz cenām, ko parastā tirdzniecības apritē neatkarīgi vietējie klienti maksājuši vai maksā analogās valsts iekšējā tirgū.

(27)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem nesadarbojās, tad saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu ražojuma eksporta cenu aprēķināja, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, šajā gadījumā – Eurostat datiem.

(28)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad to atzina par pamatotu, precīzu un pārbaudītu pierādījumu apstiprinātu, tika veiktas attiecīgas korekcijas saistībā ar transporta izmaksām, apdrošināšanu un kredītizmaksām.

(29)

Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apgalvoja, ka Brazīlijā šķiltavu ražošanas izmaksas ir augstākas, jo ir augstāki kvalitātes standarti, bet neiesniedza nekādus pierādījums, kas norādītu apjomus un pamatotu viņa apgalvojumu. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, izmeklēšana neguva nekādus norādījumus, kas ļautu pielāgot normālo vērtību, pamatojoties uz varbūtējām kvalitātes atšķirībām. Šo prasību tāpēc noraidīja.

(30)

Analogajā valstī noteikto vidējo svērto normālo vērtību, pamatojoties uz ražotāja cenu, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Salīdzinājums liecināja, ka pastāv ievērojams dempings, un dempinga starpība sasniedz vairāk nekā 150 %.

(31)

Jāatgādina, ka pasākumi ir spēkā kopš 1991. gada. Tomēr bieži ir reģistrēta antidempinga pasākumu apiešana. Divus apiešanas paņēmienus atklāja 1999. gadā. Šķiltavas veda tranzītā caur Taivānu un tajās iestrādāja neīstus ventiļus, lai tās izskatītos kā uzpildāmas šķiltavas, un tādējādi izvairītos no antidempinga maksājuma. Tāpēc, kā minēts 2. apsvērumā, 1999. gadā pasākumus turpināja, lai cīnītos pret šiem paņēmieniem. Pārskatīšanā 2001. gadā saistībā ar spēkā esošo pasākumu termiņa izbeigšanos tika secināts, ka pasākumi būtu jāturpina vēl piecus gadus, ņemot vērā dempinga un kaitējuma turpināšanās un atsākšanās iespējamību.

(32)

Pēc Eurostat datiem attiecīgā ražojuma importa apjomi no ĶTR un Taivānas IP sasniedza 11,7 miljonus gabalu. Tomēr patiesībā importa apjoms Kopienā ir daudz lielāks, jo, kā nesen pierādīja OLAF, apejot pasākumus, Ķīnā ražotās šķiltavas masveidā tiek ievestas caur Malaiziju un Indonēziju. Saskaņā ar 2007. gada janvārī publicētajiem OLAF datiem pēdējo četru gadu laikā caur Malaiziju vien ievesti vairāk nekā 300 miljoni Ķīnas izcelsmes krama šķiltavu. Tranzīta vienīgais mērķis bija noslēpt preču patieso izcelsmi Ķīnā un tādējādi izvairīties no antidempinga maksājumiem.

(33)

OLAF izmeklēšana vēl atklāja, ka liels daudzums no Indonēzijas importēto šķiltavu faktiski nav ražotas šajā valstī. Izmeklēšana par to patieso izcelsmi turpinās. Pieteikuma iesniedzējs plāno ierosināt lietu par pasākumu apiešanu pret 6 Tālo Austrumu valstīm.

(34)

Papildus apiešanai, izmantojot tranzītu, kā pierādījis OLAF, pieteikuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā sniedz pierādījumus par to, ka, lai izvairītos no antidempinga maksājuma, krama šķiltavas (attiecīgais ražojums) nepatiesi deklarētas kā t.s. elektroniskās (pjezo) šķiltavas (nav attiecīgais ražojums).

(35)

Importētāju asociācija ELIAS un viens importētājs apgalvoja, ka Komisija izdara secinājumus, pamatojoties uz OLAF nepabeigto izmeklēšanu, un paziņoja, ka nespēj pilnīgi izmantot savas tiesības aizstāvēties un iesniegt komentārus par secinājumiem, ko Komisija izdarījusi, pamatojoties uz minētajiem konfidenciālajiem konstatējumiem.

(36)

Tāpēc būtu jāpiezīmē, ka Komisija izmantoja tikai tādu publicētu informāciju, kurai var piekļūt visas ieinteresētās personas un kuras rezultāti bija viegli saprotami, un šajā procedūrā tos nevarēja ignorēt.

(37)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, tad šai un iepriekšējām izmeklēšanām nav pieejami ticami dati par viņu jaudu un jaudas izmantojumu. Saskaņā ar pieteikuma iesniedzēja aplēsēm, kopējā ražošanas jauda ĶTR ir apmēram 3,9 miljardi šķiltavu gadā, un, iespējams, lielākā daļa no tām ir krama šķiltavas. Šis vērtējums saskan ar Ķīnas šķiltavu ražotāju datiem to tīmekļa vietnēs. Piemēram, viens atsevišķs Ķīnas ražotājs Zhuoye Lighter Manufacturing Co Ltd. savā mājaslapā apgalvo, ka tā trīs rūpnīcu produkcija ir 700 miljoni šķiltavu gadā. Attiecīgais ražotājs tomēr nenorāda, kāda ir attiecība starp attiecīgo ražojumu un cita veida šķiltavām. Pēc pieteikuma iesniedzēja vārdiem ražošanu tomēr var viegli pārkārtot no krama uz elektroniskajām (pjezo) šķiltavām un otrādi.

(38)

Pamatojoties uz minēto, var secināt, ka, ievērojot lielo ĶTR pieejamo jaudu un ražošanas procesa acīmredzamo elastību, kas ļauj viegli pārkārtoties no viena šķiltavu veida uz otru, pastāv liela iespēja, ka imports Kopienā palielināsies, ja pasākumiem ļaus izbeigties. Pierādītie apiešanas paņēmieni norāda, ka Ķīnas eksportētājiem ir liela interese par Kopienas tirgu.

(39)

Tā kā neviens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, tad nav apstiprinātas informācijas par krama šķiltavu eksportu uz citām trešām valstīm. Turklāt tā kā trešo valstu statistika neizšķir krama un elektroniskās (pjezo) šķiltavas, nav iespējams salīdzināt eksporta cenas uz Kopienu un eksporta cenas uz trešām valstīm.

(40)

Kopienas ražošanas nozare ir pierādījusi, ka sekmīgi konkurē ar Ķīnas importu ASV tirgū, kur Ķīna ir zaudējusi tirgus daļu. Tas norāda, ka Ķīnas ražotājiem būtu iemesls eksportēt uz Kopienas tirgu, ja pasākumiem atļautu izbeigties.

(41)

Importētāji noliedza minētos secinājumus, apgalvojot, ka Kopienas ražošanas nozares panākumi ASV tirgū var būt nevis konkurences spējas, bet uzņēmumu lēmuma pārcelt ienākumus no Kopienas uz ASV rezultāts. Importētāji vēl apgalvoja, ka, ievērojot augstāko peļņas normu ASV, Ķīnas eksportētājiem nebūs iemesla eksportēt uz Kopienas tirgu.

(42)

Importētāji neiesniedza pierādījumus vai turpmākus pamatojumus ne par varbūtējo Kopienas ražošanas nozares ienākumu pārvietošanu uz ASV, ne par Ķīnas eksportētāju varbūtējo augstāko peļņas normu ASV tirgū. Apgalvojumi nav pamatoti arī ar izmeklēšanas lietā atrodamu apstiprinātu informāciju. Tāpēc tie ir tīri teorētiski un tiek noraidīti.

(43)

Būtu jāievēro, ka konkurences līmeni ASV tirgū nevar uzskatīt par vienīgo iemeslu secinājumam, ka Kopienas ražošanas nozare saņems mazākus ienākumus. Pārējie elementi arī būtu jāņem vērā, piemēram, pircēju vēlmes un cenu līmenis.

(44)

Turklāt importētāji apgalvoja, ka Kopienas un ASV tirgi ir līdzīgi tādā nozīmē, ka abos jāievēro vienādas drošības prasības. Atklājās, ka ASV kopš 1994. gada ir spēkā stingrākas prasības šķiltavām, kuras ir piemērotas sargāšanai no bērniem. Šādas normas Kopienā ieviesa tikai 2007. gada martā.

(45)

Izmeklēšana liecināja, ka, lai gan attiecīgā ražojuma importa apjoms IP bija salīdzinoši neliels, dempinga līmenis šim importam bija ievērojams.

(46)

Ņemot vērā lielo ražošanas jaudu ĶTR un Kopienas tirgus acīmredzamo pievilcību Ķīnas eksportētājiem, un pierādītos plaši izmantotos apiešanas paņēmienus, var secināt, ka ir liela iespēja, ka imports par dempinga cenām uz Kopienu sasniegs ievērojamus apjomus, ja spēkā esošajiem pasākumiem ļaus izbeigties.

(47)

Līdzīgu ražojumu Kopienā ražo 3 ražotāji, kuru saražotā produkcija ir uzskatāma par kopējo līdzīga ražojuma Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(48)

Būtu jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu pretēji Zviedrijas Match and Flamagas prasības iesniedzēja ražotnes arvien atrodas galvenokārt ES (Francijā un Spānijā).

(49)

Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieteikumu, izgatavo aptuveni 80 % no Kopienas neuzpildāmu šķiltavu ražošanas apjoma un līdz ar to ir Kopienas ražošanas nozare pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārējos Kopienas ražotājus neuzskatīja par Kopienas ražošanas nozares pārstāvjiem, jo tie nesadarbojās pilnībā, bet sniedza tikai konkrētu informāciju par pasākumu ietekmi uz viņu darbību.

(50)

Iepriekš 16. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Kopienas tirgus situācijas analīze pamatojās uz datiem par ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām un ar gāzi pildītām, uzpildāmām kabatas krama šķiltavām (“krama šķiltavas” vai “attiecīgais ražojums”).

(51)

Turklāt, kā iepriekš minēts, nebija iespējams iegūt datus par divu Kopienas ražotāju darbību, kuriem ir ražotnes Kopienas tirgū. Rezultātā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija izmantoja pieejamos faktus, ja no citām ieinteresētajām personām nebija iegūstama precīzāka informācija.

(52)

Informācija par pārdevumiem un ražošanu bija pieejama tikai no vienas ieinteresētās personas – pieteikuma iesniedzēja, uzskata par lietderīgu absolūtos skaitļus neizpaust. Tādēļ tie tika aizstāti ar apzīmējumu “—” un bija doti indeksi.

(53)

Krama šķiltavu patēriņu Kopienā novērtēja, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares sniegtajiem datiem par pārdošanas apjomu Kopienā un Eurostat datiem par importu no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Šie skaitļi neietver to ES ražotāju pārdošanas apjomus, kuri nesadarbojās.

1. tabula.   Krama šķiltavu Kopienas patēriņš (000)

(54)

Kopienas patēriņš no 2003. gada līdz IP palielinājās par 37 %.

(55)

Attiecīgajā periodā krama šķiltavu importa apjoms no Ķīnas un Taivānas, kaut gan palika zemā līmenī, laikā no 2003. gada līdz IP pieauga par 136 % un IP laikā sasniedza vairāk nekā 11 miljonus vienību. Tas ir 1,6 % no tirgus daļas. Tirgus daļas palielinājās no 0,9 % 2003. gadā līdz 1,6 % IP.

2. tabula.   Krama šķiltavu imports no Ķīnas un Taivānas un tirgus daļa (000)

(56)

Imports no citām valstīm palielinājās no apmēram 276 miljoniem gabalu līdz apmēram 487 miljoniem gabalu. Tomēr būtu jāievēro, ka ir norādījumi, ka ievērojamas šā importa daļas izcelsme faktiski ir Ķīnā un Taivānā.

3. tabula.   Krama šķiltavu imports no citām valstīm un tirgus daļa (000)

(57)

Kā iepriekš minēts 12. apsvērumā, tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji nesadarbojās, nebija pieejama apstiprināta informācija par krama šķiltavu importa cenu līmeni. OLAF nesen guva pierādījumus par apiešanu caur Indonēziju un Malaiziju, un ir pierādījumi par apiešanu caur dažām citām Āzijas valstīm (Laosu, Taizemi, Vjetnamu un Filipīnām). Šķiet, ka montāžas rūpnīcas, kas ļauj apiet pasākumus, Austrumāzijā var uzstādīt dažu nedēļu laikā. Pasākumu sekmīgā apiešana var būt izskaidrojums, kāpēc neviens no Ķīnas eksportētājiem šajā procedūrā nesadarbojās.

(58)

Tādējādi nav iespējams izdarīt secinājumus par attiecīgā ražojuma importa cenu attīstību un cenu stratēģiju.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus svarīgākos ekonomikas faktorus un rādītājus, kuri ietekmē Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(60)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozare krama šķiltavu ražošanas apjomu nepārtraukti palielinājusi, t.i., par 22 %.

4. tabula.   Ražošanas apjoms

(61)

Tā kā ražošana pieauga straujāk nekā ražošanas jaudas, tad attiecīgajā periodā pieauga arī jaudas izmantojums. Kopumā jaudas izmantojumam ir bijusi tāda pati tendence kā ražošanai, no 2003. gada līdz IP palielinoties par 3 procentu punktiem.

5. tabula.   Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(62)

Krājumu apjoms attiecīgajā periodā bija stabils. IP novērotos lielākos krājumus radīja ar nodomu, gatavojoties ražošanas pārtraukumam vasaras periodā, un tiem būtu jānormalizējas pēc minētā perioda. Tāpēc šo faktoru neuzskatīja par nozīmīgu kaitējuma noteikšanā.

6. tabula.   Krājumu apjoms

(63)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū laikā no 2003. gada līdz IP samazinājās par 5 %, tomēr tas nespēja līdzināties Kopienas patēriņam, kas tajā pašā laikposmā palielinājās ievērojami – par 37 %. Šis patēriņa pieaugums nozīmē, ka attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa kopumā samazinājās par vairāk nekā 14 procentu punktiem (“pp”).

(64)

Kas attiecas uz vidējām vienības cenām, tās starp 2003. gadu un IP nedaudz samazinājās, un laikā no 2005. gada līdz IP samazinājās par 2 %.

7. tabula.   Pārdošanas apjoms, cenas un tirgus daļa

(65)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība pieauga par 5 %, t.i., lēnāk nekā ražošanas apjoms, kas radīja ievērojamu ražīguma pieaugumu (15 %). Būtu jāatzīmē, ka nodarbinātības pieaugums bija rezultāts jaunu darbinieku pieņemšanai apmācībai, lai aizstātu pensionējošos darbiniekus.

(66)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares darbaspēka izmaksas tiešām pieauga tikai nedaudz (+ 7 %). Tādēļ darbaspēka izmaksu un ražošanas izmaksu attiecība palika stabila.

8. tabula.   Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

(67)

Rentabilitāte samazinājās par 4,6 procentu punktiem.

9. tabula.   Rentabilitāte

(68)

Investīcijas ievērojami palielinājās laikā no 2003. gada līdz IP, t.i., par 60 % un tad ievērojami palielinājās 2005. gadā, apmēram par 65 %, tāpēc, ka Kopienas ražošanas nozare attīstīja jaunas ražotnes. Šīs investīcijas galvenokārt saistītas ar ražošanas pārkārtošanu pēc 2005. gada, lai atjaunotu ražošanas jaudu. Minētais pieaugums tika panākts ar ierobežotu darbaspēka pieaugumu, kas ļāva uzņēmumam palielināt ražīgumu uz katru nodarbināto.

10. tabula.   Investīcijas

(69)

Tika secināts, ka attiecīgajā laikposmā Kopienas ražošanas nozarei nebija grūtību ar kapitāla piesaisti.

(70)

Naudas plūsma attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās (– 50 %). Šī negatīvā tendence norāda, ka ražošanas nozare izjūt spiedienu. Šis pieaugums atbilst vispārējam rentabilitātes pieaugumam attiecīgajā periodā. Būtu jāatzīmē, ka IP naudas plūsmas apjoms bija tikai apmēram 1 % no kopējā pārdošanas apjoma Kopienā, kas nav uzskatāms par pārmērīgu.

11. tabula.   Naudas plūsma

(71)

No 2003. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas patēriņš palielinājās par 37 %, kamēr Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms Kopienas tirgū samazinājās par 7 %. Kopienas ražošanas nozare zaudēja apmēram 14,7 procentu punktus tirgus daļas, kamēr importētāji par dempinga cenām no Tālajiem Austrumiem savu tirgus daļu palielināja.

(72)

Pēdējos gados, lai gan tirgus sadalījumu starp krama un elektroniskajām (pjezo) šķiltavām raksturo neliela nobīde no krama uz elektroniskajām šķiltavām, izmeklēšana pierādīja, ka krama šķiltavu tirgus aug. Izmeklēšana atklāja, ka krama šķiltavas arvien veido apmēram 70 % no Kopienas tirgus un turpina augt, ņemot vērā Kopienas patēriņa kopējo pieaugumu. Tomēr, kā liecina tirgus daļas zaudējums, Kopienas ražošanas nozare nespēja izmantot tirgus pieaugumu.

(73)

Analizējot dempinga starpības lielumu, jāņem vērā tas, ka ir spēkā pasākumi, lai likvidētu kaitējumu izraisošo dempingu. Kā minēts 32. apsvērumā iepriekš, pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji turpina pārdot ražojumus uz Kopienu par dempinga cenām. Analogajā valstī noteikto vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu Kopienā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Salīdzinājums liecināja, ka pastāv ievērojams dempings, un dempinga starpība ir lielāka nekā 150 %.

(74)

Ievērojot iepriekšminēto, t.i., augsto dempinga starpību, lielo pieejamo jaudu Ķīnā un apiešanas paņēmienus, ko apliecina OLAF un pieteikuma iesniedzējs, var secināt, ka ir ļoti iespējams, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ievērojami palielināsies, ja pasākumiem atļaus izbeigties.

(75)

Attiecīgajā laikposmā pēc tam, kad 2001. gadā pārskatīšanā sakarā ar pasākumu termiņa izbeigšanos tie tika pagarināti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis neuzlabojās. Ievērojot, ka Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā bija rentabla, rentabilitāte minētajā periodā pastāvīgi samazinājās. Tāpat arī ražošanas nozare saglabāja diezgan lielu tirgus daļu, bet attiecīgajā periodā tā nepārtraukti samazinājās. Tomēr apiešanas paņēmienu dēļ saglabājas Ķīnas importa spiediens, un iepriekš izklāstītie rādītāji arī liecina, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām ir trausla un neaizsargāta.

(76)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms mainījās šādi.

12. tabula.   Kopienas ražošanas nozares eksports

(77)

Kopienas ražošanas nozares eksporta apjoms ievērojami pieauga no 2003. gada līdz IP. Šī kopumā pozitīvā tendence nedaudz ietekmēja vidējo cenu celšanos, ko izskaidroja ar labāku konkurētspējas stāvokli trešo valstu tirgos, piemēram, ASV.

(78)

Pārdošanas apjoms laikā no 2003. gada līdz IP samazinājās par 5 %, tādējādi radot tirgus daļas samazināšanos no 47,7 % 2003. gadā līdz 33 % IP. Vienības cenas laikā no 2003. gada līdz IP nedaudz samazinājās, t.i., par 3 %, kaut gan izejvielu cenas pieauga. IP kritās Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte. Ražošana, ražošanas jauda un jaudas izmantošanas līmenis palielinājās, kas tomēr notika Kopienas ražošanas nozares eksporta palielināšanās dēļ. Vēsturiski nozare vienmēr bijusi ar augstu rentabilitātes līmeni, kas vajadzīgs investīciju atgūšanai, lai pielāgotu ražojumus jaunajām drošības prasībām un uzlabotu vispārējo uzņēmuma konkurētspēju. Jāatzīmē, ka IP aprēķinātā kaitējuma starpība bija virs 60 %. Imports no ĶTR un Taivānas lika samazināt Kopienas ražošanas nozares cenas vidēji par 39 %.

(79)

Ikgadējās investīcijas līdzīgā ražojumā attiecīgajā periodā izmainījās pozitīvi, t.i., pieauga par 60 %. Šīs investīcijas galvenokārt saistītas ar ražošanas pārkārtošanu pēc 2005. gada, lai atjaunotu ražošanas jaudu. Nodarbinātība pieauga par 5 %. Naudas plūsma IP mainījās līdzīgi kā rentabilitāte un samazinājās par 50 %.

(80)

No 69. un 70. apsvēruma redzams, ka galvenie kaitējuma faktori (pārdošanas cenas, pārdošanas apjomi, tirgus daļa un rentabilitāte) attiecīgajā periodā samazinājās un ka Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem. Kaitējumu galvenokārt saprot kā tirgus daļas zaudējumu, neskatoties uz patēriņa palielināšanos, bet arī rentabilitātes samazinājumu, ko rada ĶTR un Taizemes importa cenu spiediens. Tāpēc izejmateriālu cenu palielināšanās nevar radīt augstākas pārdošanas cenas.

(81)

Vēsturiski nozare vienmēr uzrādījusi augstu rentabilitātes līmeni. Sākotnējā izmeklēšanā, lai noteiktu kaitējuma novēršanas pakāpi, uzskatīja, ka jebkādiem pasākumiem vajadzētu dot iespēju Kopienas ražošanas nozarei atgūt savas ražošanas izmaksas un sasniegt saprātīgu peļņu, proti, 15 % no pārdošanas apgrozījuma. Šādi procenti vajadzīgi, lai atgūtu investīcijas ražojumu pielāgošanai jaunajām drošības prasībām un uzlabotu uzņēmuma vispārējo konkurētspēju.

(82)

Diezgan nelabvēlīgo situāciju Kopienas ražošanas nozarē, neskatoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, var izskaidrot ar nozari raksturojošo liela apjoma pasākumu apiešanu, ko atklāja OLAF.

(83)

Importētāji apstrīdēja Komisijas secinājumus par Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju. Prasības pamatojumam iesniegtie skaitļi tomēr neattiecas uz Kopienas ražošanas nozares situāciju Eiropā saistībā ar gāzi pildītām, neuzpildāmām kabatas krama šķiltavām, bet ar Kopienas ražotāju darbību visā pasaulē visā šķiltavu nozarē. Šie dati nav atbilstīgi, lai noteiktu Kopienas ražošanas nozares stāvokli, un tāpēc argumenti tika noraidīti.

(84)

Importētāji apgalvoja, ka Kopienas ražotāji pārkārtojuši ievērojamu Kopienas ražošanas daļu no krama uz pjezo šķiltavām. Rezultātā to krama šķiltavu tirgus daļai bija tendence samazināties. Izmeklēšana atklāja, ka apgalvojums nav pareizs. Kopienas šķiltavu tirgus pēdējos gados tiešām palielinās un krama šķiltavu daļa tirgū nedaudz samazinās, bet 2006. gadā tā ir palikusi 70 % līmenī. Tāpēc būtu jāatgādina, ka attiecīgajā periodā krama šķiltavu tirgus patēriņš palielinājās un Kopienas ražošanas nozares pārdoto krama šķiltavu daļa attiecīgajā periodā samazinājās. Tāpēc izvirzītos argumentus noraidīja.

(85)

Importētāji argumentēja, ka Kopienas ražotājam ir monopolstāvoklis Kopienā un antidempinga pasākumi vēl nostiprinās viņa stāvokli. Šis apgalvojums nav pareizs, jo Kopienas tirgū ienāk ievērojami importa apjomi no trešām valstīm. Turklāt Kopienas ražotājs, kas iesniedza pieteikumu, konkurē arī ar pārējiem Kopienas ražotājiem. Turklāt būtu jāatzīmē, ka nav iesniegti un nav citādi iegūti pierādījumi, kas norādītu, ka Kopienas ražošanas nozare ļaunprātīgi izmantojusi varbūtējo dominējošo stāvokli.

(86)

Pieteikuma iesniedzēja kopējā pozitīvā ekonomiskā situācija daļēji izskaidrojama ar viņa spēju pārdot ASV tirgū par augstāku cenu attiecīgo ražojumu, kas ražots ASV un ES, jo tam ir augstāki drošības standarti un bērnu aizsardzības iekārta (“sargs”), kas ļauj attiecīgo ražojumu pārdot par augstāku cenu. Visbeidzot, būtu jāatzīmē, ka krama šķiltavas ASV tirgū ir plaši pārstāvētas un šķiltavu tirgus salīdzinošā palielināšanās, neskatoties uz smēķētāju skaita nepārtrauktu samazināšanos, liecina, ka Kopienas ražošanas nozare spēj nodrošināt izaugsmi tirgū ar spēcīgu konkurenci.

(87)

Kaut gan materiālā kaitējuma turpināšanos, ko rada attiecīgā ražojuma nepatiesas deklarācijas un ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma apiešana caur citām Āzijas valstīm, pierāda OLAF atklājumi (sk. 33. apsvērumu), analīze pievēršas kaitējuma atsākšanās iespējamībai. Šajā saistībā tika analizēti divi būtiskākie parametri: 1) attiecīgā ražojuma eksporta apjomu iespējamā pārcelšana no ASV uz Kopienas tirgu, 2) paredzamo apjomu no attiecīgās valsts un cenu ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

(88)

Ķīnas šķiltavu tirgus daļas samazināšanās ASV liecina, ka uz ES tirgu var pārvest ievērojamus apjomus par ļoti zemu cenu. Turklāt, kā iepriekš minēts 37. apsvērumā, Ķīnā ir lielas attiecīgā ražojuma ražošanas jaudas, ko var pārcelt uz ES. Ja pasākumus atceltu, ļoti iespējams, ka ĶTR izcelsmes importam tiktu dota priekšroka, ievērojot iespējamās cenas, kas būtu augstākas nekā jaunattīstības valstīs.

(89)

Ja pasākumiem ļaus izbeigties, skaidrs, ka, ņemot vērā zemākās cenas un Ķīnas ražotāju eksportētāju esošās jaudas, liela daļa Kopienas ražošanas nozares kaitējuma rādītāju (galvenokārt pārdošanas apjoms, ražošanas izmaksas un rentabilitāte) ievērojami samazināsies.

(90)

Ievērojot iepriekš minēto, un tā kā IP aprēķinātā kaitējuma starpība bija lielāka nekā 60 % un imports no ĶTR un Taivānas samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas vidēji par 39 %, Komisija secina, ka pasākumu atcelšana visticamāk radīs materiālā kaitējuma atsākšanos Kopienas ražošanas nozarē.

(91)

Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza pieteikumu, apstrīdēja iepriekš minētos secinājumus, apgalvojot, ka, tā kā šķiltavas par zemām cenām importē no dažādiem avotiem, esošo pasākumu atcelšana var neietekmēt Kopienas ražošanas nozares tagadējo stāvokli. Viņš apgalvoja, ka kaitējumu, ja tāds ir, jau rada imports no šiem citiem avotiem. Tomēr šis Kopienas ražotājs neapstrīdēja Ķīnas ievērojamo brīvo jaudu pieejamību un Ķīnas ražotāju eksportētāju nodomu pārcelt eksportu uz Kopienas tirgu. Tāpat viņš neiesniedza informāciju vai pierādījumus par saistību starp šķiltavu importu no citām trešām valstīm un ietekmi uz Kopienas ražošanas nozares finansiālo situāciju. Neviens no iesniegtajiem argumentiem nevarēja noliegt secinājumus, kas minēti 87.–90. apsvērumā. Šo prasību tāpēc noraidīja.

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika izskatīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu pagarināšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Lai noteiktu Kopienas intereses, tika izvērtēts, kas interesē visas dažādās iesaistītās personas, t.i., Kopienas ražošanas nozari un citus Kopienas ražotājus, un attiecīgā ražojuma importētājus.

(93)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās netika atzīts, ka pasākumu pieņemšana un to turpmākā pagarināšana būtu pret Kopienas interesēm.

(94)

Pamatojoties uz to, tika izskatīts, vai, neskatoties uz secinājumu par to, ka var atsākties dempings un var atsākties kaitējums, ir pārliecinoši iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

(95)

Ja antidempinga pasākumus atceltu, masveidā palielinātos importa dempings par zemām cenām, un Kopienas ražošanas nozares situācija atkal sāktu strauji pasliktināties.

(96)

Kopienas ražošanas nozare pēc būtības ir dzīvotspējīga, kā liecina pozitīvie rezultāti tirgos ārpus ES, piemēram, ASV. Tā ir nepārtraukti investējusi, kas bija iespējams augstās rentabilitātes dēļ. Taču var secināt, ka gadījumā, ja antidempinga pasākumus neturpinātu, visticamāk, ka situācija šajā nozarē pasliktinātos.

(97)

Viens no Kopienas ražotājiem, kas neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, apgalvoja, ka pašlaik spēkā esošie antidempinga pasākumi kaitē Eiropas patērētājiem. Īpaši šis ražotājs apgalvoja, ka spēkā esošo pasākumu dēļ cenu līmenis Kopienā ir augstāks nekā citos trešos tirgos. Turklāt šis ražotājs, kas daļu savas ražošanas pārcēlis uz ĶTR, apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi attiecas arī uz viņa Ķīnā ražotā attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu, tādēļ šie pasākumi kaitē uzņēmuma interesēm un pēc būtības ir pret Kopienas interesēm.

(98)

Šis ražotājs arī apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi nav bijuši efektīvi un nav jāatjauno, jo Kopienas ražošanas nozare nav atguvusies. Visbeidzot, viņš apgalvoja, ka kaitējums notika tāpēc, ka Kopienas ražošanas nozare nepielāgojās jaunajam globālajam tirgum.

(99)

Par pasākumu varbūtējo negatīvo ietekmi uz patērētājiem attiecīgais Kopienas ražotājs neiesniedza pierādījumus, kas apstiprinātu viņa apgalvojumu.

(100)

Minētais ražotājs apgalvoja, ka antidempinga pasākumi ir šķērslis viņa darbības attīstībai Ķīnā un negatīvi ietekmē viņa ražotņu paplašināšanos Tālajos Austrumos, kā arī tiem ir rezonanses efekts viņa ražotnēs Eiropā. Šis ražotājs apgalvoja, ka spēkā esošie pasākumi negatīvi ietekmē viņa vispārējo rentabilitāti. Tomēr uzņēmums norādīja, ka nesen palielinājis ražošanu savās ražotnēs ES un turpina meklēt sinerģijas ar savām ražotnēm Tālajos Austrumos, lai paplašinātu ražojumu klāstu. Tāpēc pasākumu varbūtējā negatīvā ietekme uz tā ražotnēm ES netika apstiprināta.

(101)

Attiecīgais Kopienas ražotājs noliedza, ka pārvietojis ražošanu, un apgalvoja, ka tas tikai izveidojis Ķīnā papildu ražošanas līnijas, kur ražo cita veida ražojumus nekā Kopienā, tādējādi paplašinot ražojumu klāstu. Tas varbūt nācis par labu ražošanai Kopienā, jo tā ir palielinājusies. Kā jau minēts, šis ražotājs neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, un tādējādi nav atbilstīgi sadarbojies šajā izmeklēšanā. Tāpēc nav iespējams pārbaudīt iesniegto informāciju, kas daļēji iesniegta pēc termiņa beigām. Turklāt ražotājs nav paskaidrojis vai norādījis saistību starp ražotņu izvietošanu Ķīnā un apgalvojumu par ražošanas pieaugumu Kopienā. Lietā esošā informācija nenorāda uz šādu saistību. Viņš arī nevarēja izskaidrot, kā šie fakti var ietekmēt 99. apsvērumā minētos secinājumus vai tos apgāzt. Tāpēc šie argumenti bija jānoraida.

(102)

Līdzīgi arī minētā uzņēmuma importam nevar atļaut gūt labumu no dempinga uz Kopienas ražošanas nozares rēķina. Jebkurā gadījumā būtu jāatzīmē, ka šā ražotāja Kopienā palikusī ražotne ražo tikai attiecīgo ražojumu. Jaunas mazākas krama šķiltavas, kuras arī pakļautas spēkā esošajiem pasākumiem, ražo Ķīnā un Indijā.

(103)

Abi pārējie Kopienas ražotāji savas intereses izteica, iebilstot pret esošajiem pasākumiem un to turpināšanu. Tomēr tie nespēja pamatot savus iebildumus ar pierādījumiem, ka pasākumi tiem kaitē.

(104)

Pamatojoties uz minēto, tika secināts, ka spēkā esošie pasākumi nerada ievērojamu negatīvu ietekmi uz citiem Kopienas ražotājiem un nekādu nozīmīgu kaitīgu ietekmi uz to finansiālajām interesēm.

(105)

Savu biedru vārdā importētāju asociācija (Eiropas Šķiltavu importētāju asociācija (“ELIAS”)) un Polyconcept, cits importētājs, iebilda pret spēkā esošo pasākumu saglabāšanu.

(106)

Būtu jāatzīmē, ka neviens no individuālajiem importētājiem neaizpildīja anketas, pamatojoties uz to, ka tie neimportē attiecīgo ražojumu. Tāpēc nav pieejami pierādījumi, lai precīzi aprēķinātu pasākumu ietekmi uz importētājiem.

(107)

ELIAS un Polyconcept minēja dažus iemeslus, kāpēc spēkā esošajiem pasākumiem būtu jāļauj izbeigties. No viņu piezīmēm par kaitējumu un pieteikuma iesniedzēja ekonomisko darbību tika secināts, ka bez antidempinga pasākumu turpināšanas tā stāvoklis visticamāk pasliktināsies.

(108)

ELIAS un Polyconcept apgalvoja, ka pieprasījums ES tirgū mainījies no krama šķiltavām uz elektroniskajām (pjezo) šķiltavām un nākotnē šī tendence turpināsies. Lai gan patērētāju vidū pieaug tendence izmantot elektroniskās (pjezo) šķiltavas, krama šķiltavas ir apmēram 70 % no tirgū esošajām šķiltavām. Krama šķiltavu patēriņš tiešām ir pieaudzis (kā minēts 53. apsvērumā, kur aprakstīta tirgus izaugsme), bet Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šīs izaugsmes, jo tā ne tikai zaudēja pārdevumu apjomu, bet arī tirgus daļu krama šķiltavu tirgū.

(109)

ELIAS un Polyconcept apgalvoja, ka viens no minētās neveiksmes iemesliem bija pieteikuma iesniedzēja nespēja izprast pārmaiņas ES tirgus pieprasījumā. Tomēr Kopienas ražošanas nozare jau ražo elektroniskās (pjezo) šķiltavas, un tāpēc spēj apmierināt jaunu pieprasījumu pēc elektroniskajām (pjezo) šķiltavām.

(110)

Tāpat arī ASV smēķēšanai ir tendence samazināties, bet Kopienas ražošanas nozare spēja palielināt savu tirgus daļu tirgū, ko uzskata par augstas konkurences tirgu, jo tajā ir daudzi citi ražotāji, vai nu no Tālajiem Austrumiem, vai ES. Kas attiecas uz ražošanas izmaksām, ASV piemērs rāda, ka Kopienas ražošanas nozare spēj konkurēt ar citiem Kopienas ražotājiem, kuri savu darbību pārcēluši uz Āzijas valstīm.

(111)

Patērētāji vai patērētāju organizācijas izmeklēšanas laikā nav izteikušas savu viedokli.

(112)

Tomēr tika uzskatīts, ka iepriekš minēto iemeslu dēļ pasākumiem nav nozīmīgas ietekmes uz pārdošanas cenu gala patērētājam.

(113)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav nekādu uz Kopienas interesēm balstītu pārliecinošu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(114)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, saskaņā ar kuriem paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām tika dots laiks, lai paustu savu viedokli. Netika minēti pierādījumi par to, ka būtu jāpārtrauc Regulā (EK) Nr. 192/1999 paredzētais pagarinājums.

(115)

Iepriekš minētais ļauj secināt, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāsaglabā antidempinga pasākumi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3433/91, grozīti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1006/95 un pagarināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 192/1999, un piemērojami tādu ar gāzi pildītu, neuzpildāmu kabatas krama šķiltavu – un konkrētu uzpildāmu šķiltavu – importam, kuru izcelsme ir Ķīnā vai kuras sūtītas no Taivānas, vai kuru izcelsme ir Taivānā,

12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/18

(1)

Padome 1999. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) noteica galīgu antidempinga maksājumu, inter alia, par Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu.

(2)

Padome 2005. gada novembrī pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (3), nolēma, ka jāturpina, inter alia, Dienvidāfrikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam piemērojamie antidempinga pasākumi.

(3)

Komisija ar Lēmumu 1999/572/EK (4) pieņēma cenu saistības no Dienvidāfrikas uzņēmuma Scaw Metals Group Haggie Steel Wire Rope (“uzņēmums”).

(4)

Tādējādi tā Dienvidāfrikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko ražoja uzņēmums un kas bija tāds ražojums, uz kuru attiecas saistības (“ražojums, uz kuru attiecas saistības”), atbrīvoja no galīgajiem antidempinga maksājumiem.

(5)

Šajā ziņā jānorāda, ka saistības neattiecās uz dažu veidu tērauda stiepļu trosēm un tauvām, ko pašlaik ražo uzņēmums. Tādējādi par šādām tērauda stiepļu trosēm un tauvām, tās ievedot Kopienā brīvai apgrozībai, bija jāveic antidempinga maksājums.

(6)

Saskaņā ar saistībām, ko piedāvāja uzņēmums, tam ražojums, uz kuru attiecas saistības, inter alia, jāeksportē uz Eiropas Kopienu par cenām, kas pārsniedz konkrētas saistībās noteiktās minimālās cenas (MIC).

(7)

Uzņēmums bija atzinis, ka attiecībā uz atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem, kas piešķirts, uzņēmumam uzņemoties saistības, šādu atbrīvojumu var izmantot tad, ja Kopienas muitas dienestiem uzrādīts “saistību rēķins”. Turklāt uzņēmums bija apņēmies neizdot šādus saistību rēķinus attiecībā uz tāda attiecīgā ražojuma pārdevumiem, uz kuru neattiecas saistības un par kuru tāpēc jāveic antidempinga maksājums. Uzņēmums arī atzina, ka izdotajos saistību rēķinos jābūt Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumā noteiktajai informācijai.

(8)

Saskaņā ar saistību noteikumiem uzņēmumam regulāri jāsniedz Komisijai detalizēta informācija ceturkšņa ziņojumu veidā par visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem uz Eiropas Kopienu. Minētajos ziņojumos bija jānorāda ražojumi, uz kuriem attiecas saistības un kuriem izmantots atbrīvojums no antidempinga maksājuma, kā arī tie tērauda stiepļu trošu un tauvu veidi, uz ko neattiecas saistības un par ko tāpēc jāveic antidempinga maksājums.

(9)

Skaidrs, ka iepriekšminētie ziņojumi par pārdevumiem būtu jāiesniedz pilnīgi, ar pilnīgu un pareizu informāciju, un darījumiem pilnībā jāatbilst saistību noteikumiem.

(10)

Lai nodrošinātu saistību izpildi, uzņēmums arī apņēmās nodrošināt iespēju veikt pārbaudes apmeklējumus uz vietas tā telpās, lai pārliecinātos par minētajos ceturkšņa ziņojumos sniegto datu precizitāti un patiesumu, un sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskatītu par vajadzīgu.

(11)

Būtu jānorāda, ka uzņēmums 2003. gada 28. oktobrī no Komisijas dienestiem jau bija saņēmis brīdinājuma vēstuli par saistību neizpildi, proti, par saistību rēķinu izdošanu attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas nevis saistības, bet gan antidempinga pasākumi. Brīdinājuma vēstulē tika norādīts, ka, ņemot vērā konkrētos neizpildes apstākļus, nav paredzēts atcelt pieņemtās saistības, bet tika arī uzsvērts, ka turpmāk, konstatējot saistību neizpildi pat niecīgā mērā, Komisijai būs problemātiski paturēt spēkā no uzņēmuma pieņemtās saistības.

(12)

Šajā sakarā 2007. gada 5. līdz 6. februārī uzņēmuma telpās Dienvidāfrikā notika pārbaudes apmeklējums.

(13)

Pārbaudes apmeklējumā, kas notika uzņēmumā, tika konstatēts, ka uzņēmums izdevis saistību rēķinus par tērauda stiepļu trosēm un tauvām, uz kurām attiecas nevis saistības, bet gan antidempinga pasākumi. Tajā konstatēja arī, ka vienreiz uzņēmums nav izpildījis pienākumu ievērot MIC. Turklāt uzņēmums bija izdevis saistību rēķinus, kas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumam. Papildus tam pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka uzņēmuma iesniegtie ceturkšņa ziņojumi par pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības, nav pilnīgi un tajos sniegtā informācija nav pilnīga un pareiza.

(14)

Konstatētie pārkāpumi ir sīkāk raksturoti Komisijas Lēmumā 2007/1459/EK (5),

12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/22

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/24

(1)

Regulas (EK) Nr. 872/2004 I pielikumā ir uzskaitītas fiziskas un juridiskas personas, iestādes un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2007. gada 28. novembrī nolēma grozīt to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu. Tādēļ attiecīgi jāgroza I pielikums,

12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/25

(1)

Padome 1999. gada augustā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu, cita starpā, par Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda stiepļu trošu un tauvu importu.

(2)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Padome 2005. gada novembrī, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (3), nolēma, ka jāsaglabā, cita starpā, Dienvidāfrikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam piemērojamie antidempinga pasākumi.

(3)

Komisija ar 1999. gada 13. augusta Lēmumu 1999/572/EK (4) pieņēma cenu saistības no Dienvidāfrikas uzņēmuma Scaw Metals Group Haggie Steel Wire Rope (Haggie jeb uzņēmums).

(4)

Ar Lēmumu 1999/572/EK Komisija pieņēma arī cenu saistības no uzņēmumiem: Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd, Indija; Aceros Camesa SA de CV, Meksika; Joint Stock Company Silur, Ukraina. Ar Regulu (EK) Nr. 1678/2003 (5) Komisija atcēla pieņemtās saistības, ko bija piedāvājis Ukrainas uzņēmums Joint Stock Company Silur. Meksikas izcelsmes tērauda stiepļu trosēm un tauvām noteiktajiem antidempinga pasākumiem 2004. gada 12. augustā beidzās termiņš (6). Ar Komisijas 2005. gada 22. decembra Lēmumu 2006/38/EK Komisija atcēla pieņemtās saistības, ko bija piedāvājis uzņēmums Usha Martin Industries & Usha Beltron Ltd.

(5)

Tādējādi tā Dienvidāfrikas izcelsmes attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko ražoja uzņēmums un kas bija tāds ražojums, uz kuru attiecās saistības (ražojums, uz kuru attiecas saistības), atbrīvoja no galīgajiem antidempinga maksājumiem.

(6)

Šajā ziņā jānorāda, ka uz dažu veidu tērauda stiepļu trosēm un tauvām, ko pašlaik ražo Haggie, neattiecās saistības. Tādējādi par šādām tērauda stiepļu trosēm un tauvām, tās ievedot Kopienā brīvai apgrozībai, bija jāveic antidempinga maksājums.

(7)

Saskaņā ar saistībām, ko piedāvāja uzņēmums, tam, cita starpā, ražojums, uz kuru attiecas saistības, jāeksportē uz Eiropas Kopienu par cenām, kas pārsniedz konkrētas saistībās noteiktās minimālās cenas (MIC).

(8)

Turklāt uzņēmums saistībās bija atzinis, ka attiecībā uz atbrīvojumu no antidempinga maksājumiem, kas piešķirts, uzņēmumam uzņemoties saistības, šādu atbrīvojumu var izmantot tad, ja Kopienas muitas dienestiem uzrādīts saistību rēķins. Turklāt uzņēmums bija apņēmies neizdot šādus saistību rēķinus attiecībā uz tāda attiecīgā ražojuma pārdevumiem, uz kuru neattiecas saistības un par kuru tāpēc jāveic antidempinga maksājums. Uzņēmums arī atzina, ka saistību rēķinos, ko tas izdod, jābūt Regulas (EK) Nr. 1796/1999 pielikumā un vēlāk Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumā noteiktajai informācijai.

(9)

Saskaņā ar saistību noteikumiem uzņēmumam regulāri jāsniedz Komisijai detalizēta informācija ceturkšņa ziņojumu veidā par visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem uz Eiropas Kopienu. Minētajos ziņojumos jānorāda ražojumi, uz kuriem attiecas saistības un kuriem izmantots atbrīvojums no antidempinga maksājuma, kā arī tie tērauda stiepļu trošu un tauvu veidi, uz ko neattiecas saistības un par ko, tās importējot Eiropas Kopienā, tāpēc jāveic antidempinga maksājums.

(10)

Skaidrs, ka iepriekšminētie ziņojumi par pārdevumiem jāiesniedz pilnīgi, ar pilnīgu un pareizu informāciju un darījumiem pilnībā jāatbilst saistību noteikumiem.

(11)

Lai nodrošinātu saistību izpildi, uzņēmums arī apņēmās nodrošināt iespēju veikt pārbaudes apmeklējumus šajā uzņēmumā uz vietas, lai pārliecinātos par minētajos ceturkšņa ziņojumos iesniegto datu precizitāti un patiesumu, un sniegt visu informāciju, ko Komisija uzskatītu par nepieciešamu.

(12)

Jānorāda, ka uzņēmums 2003. gada 28. oktobrī no Komisijas dienestiem jau saņēma brīdinājuma vēstuli par saistību neizpildi, proti, par saistību rēķinu izdošanu attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas nevis saistības, bet gan antidempinga pasākumi. Brīdinājuma vēstulē tika norādīts, ka, ņemot vērā konkrētos saistību neizpildes apstākļus, nav paredzēts atcelt pieņemtās saistības, bet tika arī uzsvērts, ka turpmāk, konstatējot saistību neizpildi pat niecīgā mērā, Komisijai būs problemātiski paturēt spēkā no uzņēmuma pieņemtās saistības.

(13)

Šajā sakarā no 2007. gada 5. līdz 6. februārim uzņēmuma telpās Dienvidāfrikā notika pārbaudes apmeklējums. Pārbaudes apmeklējumā izvērtēja periodu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim.

(14)

Pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka uzņēmums divas reizes izdevis saistību rēķinus – Nr. 935515 un Nr. 935516 – par ražojumiem, uz kuriem attiecas antidempinga pasākums, nevis saistības. Tādējādi attiecībā uz šiem darījumiem nelikumīgi tika izmantots atbrīvojums no antidempinga maksājuma, kas veicams, ražojumu importējot.

(15)

Pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka vienreiz uzņēmums nebija koriģējis vienības pārdošanas cenu atbilstīgi samaksas noteikumiem. Finanšu izmaksu nekoriģēšana atbilstīgi samaksas faktiskajam laikam, izraisījusi to, ka vienības pārdošanas cena bija mazāka par piemērojamo MIC.

(16)

Turklāt pārbaudes apmeklējumā tika konstatēts, ka uzņēmums vairākkārt izdevis saistību rēķinus, kas nav atbilduši Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumam, iekļaujot tajos teikumu: “Pārdošanai ārzonā, nepārdot Eiropas Savienībā.”

(17)

Pārbaudot saistību rēķinus, kas bija izdoti par periodu, uz kuru attiecās pārbaudes apmeklējums, atklājās, ka viens darījums nebija norādīts Komisijai iesniegtajā ceturkšņa ziņojumā par pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības. Papildus tam tika arī konstatēts, ka uzņēmuma ziņojumā bija norādīti arī darījumi ar ražojumiem, ko nebija paredzēts laist brīvā apgrozībā Kopienā, it kā tie būtu saistīti ar šādiem ražojumiem. Pārbaudes apmeklējumā tika atklāti vairāki darījumi, kas ziņojumā bija norādīti kā tranzīta pārdevumi, bet faktiski preces tika laistas brīvā apgrozībā Kopienā. Turklāt tika konstatētas atšķirības starp ceturkšņa ziņojumiem par pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības, un attiecīgajiem rēķiniem.

(18)

Saistības nav izpildītas, jo uzņēmums par attiecīgo ražojumu izdevis saistību rēķinus, uz kuriem saistības nav attiekušās, un šiem darījumiem izmantots tas atbrīvojums no antidempinga maksājuma, kurš bija piešķirts tikai ražojumiem, uz ko attiecās saistības.

(19)

Uzņēmuma pienākums ievērot MIC attiecībā uz visiem to ražojumu pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības, nav izpildīts.

(20)

Regulas (EK) Nr. 1858/2005 pielikumam neatbilstīgi izdotie saistību rēķini par tā ražojuma pārdevumiem, uz kuru attiecas saistības, var maldināt muitas iestādes, tādējādi tās vairs nevar efektīvi kontrolēt saistību izpildi, un tāpēc saistības vairs nav reālas.

(21)

No 17. apsvērumā izklāstītajiem faktiem secināts, ka uzņēmuma iesniegtie ceturkšņa ziņojumi par pārdevumiem, uz kuriem attiecas saistības, nav pilnīgi, tajos sniegtā informācija nav pilnīga un pareiza, tāpēc uz šiem ziņojumiem nevarēja pietiekami paļauties, novērtējot saistību izpildi. Arī ziņošanas noteikumu neievērošana ir saistību neizpilde.

(22)

Iesniegtajos dokumentos uzņēmums atzina, ka, izdodot saistību rēķinus un sagatavojot ziņojumus par saistībām, pieļautas kļūdas, jo nav saprasti saistību tehniskie noteikumi, nav saprasts teksts un/vai uzņēmums nav to ņēmis vērā. Iesniegtajos dokumentos un 2007. gada 26. aprīļa uzklausīšanā tika arī norādīts, ka saistību sarežģīto noteikumu neizpratni veicinājušas pārmaiņas galvenajā vadībā un organizācijas pārstrukturēšanā.

(23)

Uzņēmums arī atzina, ka 2003. gada 28. oktobrī saņēmis brīdinājuma vēstuli no Komisijas dienestiem. Tomēr uzņēmums apgalvoja, ka nav saņēmis pārbaudes ziņojumu, kurā, pēc uzņēmuma ieskata, vajadzētu būt faktisko kļūdu izklāstam. Uzņēmums apgalvoja, ka, neapzinoties faktiskās kļūdas, tam bija grūti mainīt saistību ziņojumu sagatavošanas praksi vai labāk izprast noteikumus.

(24)

Atbildot uz šiem argumentiem, jānorāda, ka uzņēmums 2003. gada 18. septembrī no Komisijas saņēma vēstuli, kurā bija detalizēti raksturots, kuras saistības nav izpildītas. 2003. gada 28. oktobra brīdinājuma vēstulē vairs netika detalizēti atkārtota informācija par saistību neizpildi, bet norādīta Komisijas un uzņēmuma iepriekšējā sarakste.

(25)

Jānorāda, ka uzņēmums, minot pārbaudes ziņojumu, iespējams, nav pareizi izpratis situāciju. Komisija pirms 2003. gada 28. oktobra brīdinājuma vēstules neveica pārbaudes apmeklējumu, jo saistību neizpilde, kuras dēļ tika sagatavota brīdinājuma vēstule, tika konstatēta, pamatojoties uz dokumentācijas analīzi attiecībā uz ziņojumiem par saistībām. Komisija 2004. gada maijā veica pārbaudi, bet pēc šīs pārbaudes nesekoja turpmāki pasākumi, tāpēc par to nebija jāsūta vēstule uzņēmumam.

(26)

Turklāt uzklausīšanā uzņēmums norādīja, ka pēc pārbaudes apmeklējuma, pamatojoties uz komentāriem, kas tika izteikti uz vietas, tas pārskatījis visu savu sistēmu, lai varētu izdarīt izmaiņas, kas nepieciešamas saistību noteikumu izpildei.

(27)

Argumenti, ko aizstāvoties iesniedza uzņēmums par saistību neizpratni, nemainīja Komisijas viedokli, ka uzņēmums nav izpildījis saistības. Jānorāda arī, ka uzņēmums jau iepriekš bija saņēmis brīdinājuma vēstuli par saistību neizpildi un tas nebija veicis vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu atkārtotu saistību neizpildi. Ja saistību noteikumus neizprot, ir ļoti iespējams, ka saistību kontrole nebūs pietiekama un uzticama.

(28)

Uzņēmums norādīja, ka cenas pārkāpums noticis vienreiz, jo uzņēmums attiecībā uz samaksas nokavējumu nebija pienācīgi koriģējis pārdošanas cenu. Tomēr tas apgalvoja, ka pārdošanas cena visos citos darījumos noteikti atbildusi MIC. Turklāt tas norādīja arī, ka samaksa nokavēta neparedzētu apstākļu dēļ, jo attiecīgais klients parasti par precēm pirms nosūtīšanas veicot priekšapmaksu.

(29)

Atbildot uz šiem argumentiem, jānorāda, ka uzņēmums, uzņemoties saistības, apņēmās nodrošināt, lai neto pārdošanas cenas nevienam pārdevumam, uz ko attiecas saistības, nebūtu zemākas par saistībās noteikto MIC.

(30)

Papildus tam, ciktāl ir runa par proporcionalitātes jautājumu, pamatregulā nav tiešas vai netiešas prasības par to, ka saistību neizpilde noteikti ir saistīta ar pārdevumu vai MIC minimālu procentuālu daļu.

(31)

Šo pieeju arī apstiprina Pirmās instances tiesas judikatūra, jo tiesa nolēma, ka jebkuras saistības neizpilde ir pietiekams pamats pieņemto saistību atcelšanai (7).

(32)

Tādējādi uzņēmuma izvirzītie argumenti par proporcionalitāti neatspēko Komisijas uzskatu, ka saistības nav izpildītas un pieņemtās saistības jāatceļ.

(33)

Uzņēmums apgalvoja, ka laikā, kad tas iesniedza regulāros ziņojumus Komisijai, tas uzskatījis, ka ziņojumi ir pilnīgi un informācija tajos ir pilnīga un pareiza.

(34)

Uzņēmums nekad nav mēģinājis iesniegt ziņojumus ar nepareizu informāciju, ne arī nesniegt pieprasīto informāciju.

(35)

Uzņēmums gan iesniegtajos dokumentos, gan uzklausīšanā arī uzsvēra, ka tas nekad, izņemot divus gadījumus, nav guvis labumu no saistību neizpildes un ka kļūdas nav pieļautas, apejot pasākumus.

(36)

Atsaucoties uz iepriekšējiem apsvērumiem, jānorāda, ka netika uzskatīts par subjektu, kas tīši mēģinājis gūt labumu no saistību noteikumu neievērošanas vai kontroles apgrūtināšanas. Tomēr atkārtoto kļūdu dēļ nav iespējams pienācīgi kontrolēt saistību izpildi.

(37)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāatceļ pieņemtās saistības un Lēmums 1999/572/EK. Tādējādi jāpiemēro ar Regulas (EK) Nr. 1858/2005 1. panta 2. punktu noteiktais galīgais antidempinga maksājums,

12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/29

(1)

Komisijai jāizstrādā stratēģiskās pamatnostādnes, kurās nosaka Fonda veicamo pasākumu struktūru attiecībā uz daudzgadu plānošanas periodu no 2008. līdz 2013. gadam.

(2)

Pamatnostādnēs jānosaka prioritātes un, saskaņā ar Lēmuma Nr. 573/2007/EK 14. panta 4. punktu, īpašas prioritātes, kas tajās dalībvalstīs, uz ko attiecas Kohēzijas fonds, ļauj palielināt Kopienas ieguldījumu līdz 75 % projektos, ko līdzfinansē no Fonda līdzekļiem.

(3)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šis lēmums nav Dānijai saistošs un nav jāpiemēro.

(4)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija ar 2005. gada 6. septembra vēstuli ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties Lēmuma Nr. 573/2007/EK pieņemšanā un piemērošanā.

(5)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste ar 2005. gada 27. oktobra vēstuli ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties Lēmuma Nr. 573/2007/EK pieņemšanā un piemērošanā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota saskaņā ar 56. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumā Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (2),

12.12.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 326/32

(1)

Komisijas 2006. gada 14. jūnija Lēmumā 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu Kopienas mājputniem un Lēmuma 2006/135/EK atcelšanu (3) paredzēti noteikti aizsardzības pasākumi, kas piemērojami, lai nepieļautu minētās slimības izplatīšanos, tostarp A un B apgabalu noteikšana, kolīdz rodas aizdomas par slimības uzliesmojumu vai tas ir apstiprināts.

(2)

Pēc augsti patogēnas H5N1 apakštipa putnu gripas uzliesmojumiem Apvienotajā Karalistē, Rumānijā un Polijā grozīja Lēmumu 2006/415/EK ar 2007. gada 3. decembra Lēmumu 2007/785/EK, ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5N1 apakštipa putnu gripu minēto dalībvalstu mājputniem.

(3)

Polijā ārpus ierobežotās zonas ir bijis atkārtots slimības uzliesmojums, tādēļ jākoriģē ierobežotās zonas robežas un pasākumu ilgums, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/415/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi jāpārskata nākamajā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmē,