6.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/1

---

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK dokumenta par statusu jaunākajā redakcijā TRANS/WP.29/343/Rev. X, kas pieejams: http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 14 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumiem

13. papildinājums: Noteikumi Nr. 14

4. pārstrādātais izdevums

06. grozījumu sērijas 2. papildinājumam – spēkā stāšanās datums: 2006. gada 18. janvāris

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

4.	Apstiprinājums

5.	Specifikācijas

6.

Testi

7.	Pārbaude drošības jostu stiprinājumu statisko testu laikā un pēc tiem

8.	Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma grozīšana un attiecināšana uz citu tipu

9.	Ražojumu atbilstība

10.	Sankcijas par ražojumu neatbilstību

11.	Ekspluatācijas instrukcijas

12.	Ražošanas galīga izbeigšana

13.	To tehnisko dienestu, kas atbildīgi par apstiprinājuma testu veikšanu, kā arī administratīvo iestāžu nosaukumi un adreses

14.	Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu (vai apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai ražošanas galīgu izbeigšanu) attiecībā uz drošības jostu stiprinājumiem un ISOFIX stiprinājumu sistēmām, un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, ja tāds ir, saskaņā ar Noteikumiem Nr. 14

2. pielikums –

Marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Efektīvo jostas stiprinājumu atrašanās vieta

4. pielikums –

Metode, kā noteikt H punktu un faktisko torsa leņķi mehānisko transportlīdzekļu sēdvietām

1. papildinājums –

H punkta trīsdimensiju manekena apraksts

2. papildinājums –

Trīsdimensiju koordinātu sistēma

3. papildinājums –

Atskaites dati par sēdvietām

5. pielikums –

Vilkšanas ierīce

6. pielikums –

Stiprinājuma punktu obligātais skaits un apakšējo stiprinājumu atrašanās vieta

1. papildinājums –

Apakšējo stiprinājumu atrašanās vieta – tikai leņķa prasības

7. pielikums –

Dinamikas tests kā drošības jostu statiskā stiprības testa alternatīva

8. pielikums –

Lelles specifikācijas

9. pielikums –

ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumi

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz tādu drošības jostu stiprinājumiem, kas paredzēti pieaugušiem pasažieriem M un N kategoriju transportlīdzekļos uz priekšu vai uz aizmuguri vērstās sēdvietās (1).

Tie attiecas arī uz ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumiem, kas paredzēti M1 kategorijas transportlīdzekļos uzstādītām ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām. Arī ar ISOFIX stiprinājumiem aprīkotiem N1 transportlīdzekļiem jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

2.1.   “transportlīdzekļa apstiprinājums” ir tāda transportlīdzekļa tipa apstiprinājums, kas aprīkots ar minētajām drošības jostām paredzētiem stiprinājumiem;

2.2.   “transportlīdzekļa tips” ir mehānisko transportlīdzekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā to transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas sastāvdaļu gabarīti, forma un materiāli, pie kā piestiprina drošības jostu stiprinājumus un ISOFIX stiprinājumu sistēmas, kā arī ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumus, ja tādi ir un ja stiprinājumus pārbauda saskaņā ar dinamikas testu, pēc jebkuriem ierobežotājsistēmas parametriem, jo īpaši slodzes ierobežotāja funkcijas, kas ietekmē spēkus, kas tiek pielikti drošības jostu stiprinājumiem;

2.3.   “jostu stiprinājumi” ir tās transportlīdzekļa konstrukcijas vai sēdekļa konstrukcijas, vai citas transportlīdzekļa daļas detaļa, pie kuras nostiprina drošības jostu komplektus;

“efektīvais jostas stiprinājums” ir punkts, ko izmanto, lai atbilstīgi 5.4. punktā norādītajam noteiktu katras drošības jostas daļas leņķi attiecībā pret tās lietotāju, proti, punkts, kam jāpievieno siksna, lai iegūtu tādu pašu izkārtojumu, kādu paredzēts iegūt, kad josta tiek lietota, kas var būt vai var nebūt faktiskais jostas stiprinājums atkarībā no drošības jostas metāla daļu konfigurācijas vietā, kur tā tiek fiksēta jostas stiprinājumā;

2.4.1.   piemēram, gadījumā:

2.4.1.1.   kad transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā ir izmantota siksnas vadāmierīce, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata vadāmierīces viduspunktu vietā, kur siksna iziet no vadāmierīces jostas lietotāja pusē, un

2.4.1.2.   kad josta iet tieši no lietotāja uz pievilkšanas ierīci, kas pievienota transportlīdzekļa korpusam vai sēdekļa korpusam bez siksnas vadāmierīces starpniecības, par efektīvo jostas stiprinājumu uzskata siksnas uztīšanas spoles ass krustošanās punktu ar plakni, kas iet caur siksnas centra līniju uz spoles;

2.5.   “grīda” ir transportlīdzekļa virsbūves zemākā daļa, kas savieno transportlīdzekļa sienas. Šajā kontekstā grīda ir arī ribas, presējumi un, iespējams, citi pastiprināšanas elementi, arī tie, kas atrodas zem grīdas, piemēram, gareniskie un šķērseniskie konstrukcijas elementi;

“sēdeklis” ir konstrukcija, kas var būt vai nebūt transportlīdzekļa uzbūves neatņemama sastāvdaļa ar apdari un kas paredzēta sēdēšanai vienam pieaugušam cilvēkam. Šis termins attiecas gan uz atsevišķiem sēdekļiem, gan uz sola daļu, kas paredzēta sēdēšanai vienai personai;

2.6.1.   “priekšējais pasažieru sēdeklis” ir jebkurš sēdeklis, kur konkrētā sēdekļa “priekšējais H punkts” atrodas vertikālajā šķērsplaknē, kura iet caur autovadītāja R punktu, vai tās priekšā;

2.7.   “sēdekļu grupa” ir vai nu sēdekļi solu veidā, vai atsevišķi sēdekļi, kas novietoti blakus (t. i., tā, ka viena sēdekļa priekšējie stiprinājumi ir vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem vai nu uz priekšu no otra sēdekļa aizmugurējiem stiprinājumiem un vienā rindā ar otra sēdekļa stiprinājumiem, vai aiz otra sēdekļa priekšējiem stiprinājumiem) un ir pielāgoti viena vai vairāku pieaugušu cilvēku sēdēšanai;

2.8.   “sols” ir apdarināta konstrukcija, kas paredzēta sēdēšanai vairāk nekā vienam pieaugušam cilvēkam;

2.9.   “saliekamais sēdeklis” ir papildu sēdeklis, kas paredzēts gadījuma lietošanai un parasti ir salikts;

“sēdekļa tips” ir sēdekļu kategorija, kas neatšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem, kā:

2.10.1.   sēdekļa korpusa forma, izmēri un materiāli;

2.10.2.   regulēšanas sistēmu un visu bloķēšanas sistēmu tipi un izmēri;

2.10.3.   sēdekļa jostas stiprinājumu, sēdekļa stiprinājuma un transportlīdzekļa korpusa saistīto daļu tips un izmēri;

2.11.   “sēdekļa stiprinājums” ir sistēma, ar kuru sēdekļa komplekts ir piestiprināts transportlīdzekļa korpusam, ieskaitot transportlīdzekļa korpusa saistītās daļas;

“regulēšanas sistēma” ir ierīce, ar ko sēdekli vai tā daļas var noregulēt tādā stāvoklī, kāds atbilst sēdošā pasažiera morfoloģijai; šī ierīce var īpaši pieļaut:

2.12.1.   pārvietošanu garenvirzienā;

2.12.2.   pārvietošanu vertikāli;

2.12.3.   leņķisko pārvietošanu;

2.13.   “pārvietošanas sistēma” ir ierīce, kas ļauj pārvietot vai rotēt sēdekli vai kādu no tā daļām bez neviena fiksēta starpstāvokļa, lai ļautu viegli piekļūt telpai, kas atrodas aiz konkrētā sēdekļa;

2.14.   “bloķēšanas sistēma” ir jebkāda ierīce, kas nodrošina, lai sēdeklis un tā daļas tiktu noturētas ikvienā lietošanas stāvoklī, un kas ietver ierīces sēdekļa atzveltnes bloķēšanai attiecībā pret sēdekli un sēdekli attiecībā pret transportlīdzekli;

2.15.   “atskaites zona” ir attālums starp divām vertikālām gareniskām plaknēm, kas atrodas 400 mm attālumā viena no otras un ir simetriskas attiecībā pret H punktu, kuru nosaka, zveltņgalvas iekārtai rotējot no vertikālā uz horizontālo virzienu, kā aprakstīts Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā. Iekārtu novieto tā, kā aprakstīts minētajā Noteikumu Nr. 21 pielikumā, un iestata maksimālajam 840 mm garumam;

2.16.   “slodzes uz krūškurvi samazināšanas funkcija” ir jebkura drošības jostas un/vai sēdekļa, un/vai transportlīdzekļa daļa, kas paredzēta, lai ierobežotu pasažiera krūškurvi fiksējošos spēkus sadursmes gadījumā;

2.17.   “ISOFIX” ir tāda sistēma bērnu ierobežotājsistēmu pievienošanai transportlīdzekļiem, kurai ir divi stingri stiprinājumi, divi atbilstīgi stingri savienojumi ar bērnu ierobežotājsistēmu un līdzeklis bērnu ierobežotājsistēmas gareniskās rotācijas ierobežošanai;

2.18.   “ISOFIX vieta” ir sistēma, kurā iespējams uzstādīt:

a)	universālu ISOFIX uz priekšu vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

b)	daļēji universālu ISOFIX uz priekšu vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

c)	daļēji universālu ISOFIX uz aizmuguri vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

d)	daļēji universālu ISOFIX uz sāniem vērstu bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44, vai

e)	transportlīdzeklim raksturīgu ISOFIX bērna ierobežotājsistēmu, kā definēts Noteikumos Nr. 44;

2.19.   “ISOFIX apakšējais stiprinājums” ir viens ciets apaļš horizontāls stienis 6 mm diametrā, kas ir saistīts ar transportlīdzekli vai sēdekli, kam piestiprina un kas ierobežo ISOFIX bērnu ierobežošanas sistēmu ar ISOFIX fiksētājierīcēm;

2.20.   “ISOFIX stiprinājumu sistēma” ir sistēma, kas sastāv no diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem un kas ir paredzēta ISOFIX bērnu ierobežošanas sistēmas piestiprināšanai pie pretrotācijas ierīces;

2.21.   “ISOFIX fiksētājierīce” ir viens no diviem savienojumiem, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 paredzētajām prasībām un kas sākas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas konstrukcijā, un kas ir saderīgs ar ISOFIX apakšējo stiprinājumu;

2.22.   “ISOFIX bērna ierobežotājsistēma” ir bērna ierobežotājsistēma, kas atbilst Noteikumos Nr. 44 paredzētajām prasībām un kas jāpiestiprina pie ISOFIX stiprinājumu sistēmas;

2.23.   “statiskā spēka pielikšanas ierīce (SSPI)” ir testa palīgierīce, ar ko saslēdz transportlīdzekļa ISOFIX stiprinājumu sistēmas un kas ir paredzēta, lai statiskā testā pārbaudītu to stiprību un transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa spēju ierobežot rotāciju. Testa palīgierīce ir aprakstīta 9. pielikuma 1. un 2. attēlā;

2.24.   “pretrotācijas ierīce”

a)	ISOFIX universālās bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce ir ISOFIX augšējā stiprinājuma saite;

b)	ISOFIX daļēji universālā bērnu ierobežotājsistēmas pretrotācijas ierīce sastāv no augšējā stiprinājuma saites, transportlīdzekļa instrumentu paneļa vai balsta statņa, kas paredzēts ierobežotājierīces rotācijas ierobežošanai frontālā sadursmē;

c)	ISOFIX universālajai vai daļēji universālajai bērnu ierobežotājsistēmai transportlīdzekļa sēdeklis nav pretrotācijas ierīce;

2.25.   “ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums” ir līdzeklis, piemēram, stienis, kas atrodas noteiktā zonā un ir paredzēts ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas savienotājierīces piestiprināšanai un tās ierobežojošā spēka pārnešanai uz transportlīdzekļa konstrukciju;

2.26.   “ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīce” ir ierīce, kas paredzēta piestiprināšanai pie ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma;

2.27.   “ISOFIX augšējā stiprinājuma saites kāsis” ir ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīce, ko parasti izmanto, lai savienotu ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnu ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kā definēts šo noteikumu 9. pielikuma 3. attēlā;

2.28.   “ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksna” ir drošības jostas siksna (vai ekvivalents), kas sniedzas no ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas augšas līdz ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumam un kas ir aprīkota ar regulētājierīci, spriegojuma atbrīvošanas ierīci un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotājierīci;

2.29.   “vadības ierīce” ir paredzēta, lai palīdzētu personai, kas uzstāda ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu, fiziski vadot ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas ISOFIX fiksatorus, pareizi savienojot tos ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, lai veicinātu saslēgšanu;

2.30.   “ISOFIX marķējuma palīgierīce” ir palīgierīce, kas informē personu, kas vēlas uzstādīt ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmu, par ISOFIX vietām transportlīdzeklī un par katru ISOFIX atbilstīgi ISOFIX stiprinājumu sistēmai;

2.31.   “bērnu ierobežošanas palīgierīce” ir palīgierīce atbilstīgi vienai no septiņām ISOFIX izmēru klasēm, kas definētas Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 2. papildinājuma 4. punktā, un jo īpaši, kuru izmēri ir doti iepriekšminētajā 4. punktā no 1. attēla līdz 7. attēlam. Noteikumos Nr. 16 šīs bērnu ierobežošanas palīgierīces tiek izmantotas, lai pārbaudītu, kādas ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas var ievietot transportlīdzekļa ISOFIX vietās. Šajos noteikumos izmanto arī vienu no palīgierīcēm, tā dēvēto ISO/F2 (B), kas ir aprakstīta iepriekšminētā 4. punkta 2. attēlā, lai pārbaudītu jebkuras ISOFIX stiprinājumu sistēmas atrašanās vietu un iespēju tai piekļūt.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz jostu stiprinājumiem, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumiem, ja tādi ir, iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trīs eksemplāros un sniedz šādas sīkas ziņas:

3.2.1.   vispārējās transportlīdzekļa konstrukcijas rasējumus atbilstošā mērogā, norādot jostu stiprinājumu, efektīvo jostu stiprinājumu (attiecīgos gadījumos), ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu, ja tādi ir, atrašanās vietas, kā arī detalizētus jostu stiprinājumu rasējumus, ISOFIX stiprinājumu sistēmu rasējumus, ja tādas ir, ISOFIX augšējo stiprinājumu saišu stiprinājumu rasējumus, ja tādi ir, kā arī punktus, kuros tie ir piestiprināti;

3.2.2.   to izmantoto materiālu specifikāciju, kas var ietekmēt jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu, ja tādi ir, stiprību;

3.2.3.   jostu stiprinājumu, ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, ja tāds ir, tehnisko aprakstu;

jostu stiprinājumu gadījumā – par ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumiem, ja tādi ir, kas pievienoti sēdekļa konstrukcijai:

3.2.4.1.   sīki izstrādātu transportlīdzekļu tipa aprakstu, kas attiecas uz sēdekļu, to stiprinājumu un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas konstrukciju;

3.2.4.2.   piemērota mēroga un pietiekami sīki izstrādātus sēdekļu, to stiprinājumu un to regulēšanas un bloķēšanas sistēmas rasējumus;

3.2.5.   pierādījumi, ka drošības josta vai ierobežotājsistēma, kas izmantota stiprinājumu apstiprinājuma testā, atbilst Noteikumiem Nr. 16, gadījumā, ja transportlīdzekļa ražotājs izvēlas veikt dinamikas stiprības testu, kas paredzēts kā alternatīvais tests.

3.3.   Dienestam jāiesniedz pēc ražotāja izvēles apstiprināmā tipa parauga transportlīdzeklis vai tās transportlīdzekļa daļas, kuras par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests uzskata par būtiskām jostu stiprinājumu testam, ISOFIX stiprinājumu sistēmu testam un ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumu testam, ja tādi ir.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu attiecīgajiem nosacījumiem, šim transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

4.2.   Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Pirmie divi cipari (pašreiz 06, kas atbilst 06. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nevar piešķirt tādu pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam 2.2. punkta nozīmē.

4.3.   Paziņojumu par apstiprinājumu, attiecinājumu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai transportlīdzekļa tipa ražošanas galīgu pārtraukšanu atbilstīgi šiem noteikumiem dara zināmu 1958. gada Nolīguma pusēm – dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu zīmi, kuru veido:

4.4.1.   aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (2);

4.4.2.   šo noteikumu numurs, kurš novietots pa labi no 4.4.1. punktā minētā apļa;

4.4.3.   tipa apstiprinājuma gadījumā saskaņā ar 7. pielikumā norādīto dinamikas testu pa labi no šo noteikumu numura – burts “e”.

4.5.   Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļu tipam, par kuru tam piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem šim nolīgumam pievienotiem noteikumiem, valstī, kurā apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, nav atkārtoti jānorāda 4.4.1. punktā aprakstītais simbols; tādā gadījumā visu to noteikumu papildu numurus un simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās kolonnās pa labi no 4.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.6.   Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

4.7.   Apstiprinājuma zīmi novieto uz izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes vai tās tuvumā.

4.8.   Šo noteikumu 2. pielikumā ir pievienoti apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma paraugi.

5.   SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Definīcijas (sk. 3. pielikumu)

Atbilstīgi šo noteikumu 4. pielikuma 2.3. punktā noteiktajam H punkts ir atskaites punkts, kas jānosaka saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto metodi.

5.1.1.1.   H’ punkts ir atskaites punkts, kas atbilst H, kā definēts 5.1.1. punktā, un to nosaka visiem parastiem stāvokļiem, kādos sēdekli lieto.

5.1.1.2.   R ir sēdekļa atskaites punkts, kas definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā.

5.1.2.   Trīsdimensiju koordinātu sistēma ir definēta šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā.

5.1.3.   L1 un L2 ir apakšējie efektīvie jostas stiprinājumi.

5.1.4.   C punkts ir punkts, kas atrodas 450 mm vertikāli virs R punkta. Tomēr, ja attālums S, kā noteikts 5.1.6. punktā, nav mazāks kā 280 mm un ja izgatavotājs izvēlas alternatīvo formulu BR = 260 mm + 0,8 S, kas precizēta 5.4.3.3. punktā, vertikālais attālums starp C un R ir 500 mm.

5.1.5.   Leņķi α1 un α2 ir attiecīgi leņķi starp horizontālu plakni un tām plaknēm, kas ir perpendikulāras transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un iet caur H1, L1, un L2 punktu.

S ir attālums milimetros starp efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem un atskaites plakni P, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un ko definē šādi:

5.1.6.1.   ja sēdvietas stāvokli precīzi nosaka sēdekļa forma, plakne P ir šā sēdekļa vidusplakne;

ja sēdvietas stāvoklis nav precīzi noteikts:

5.1.6.2.1.   autovadītāja sēdekļa plakne P ir vertikāla plakne, kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, kura iet caur stūres rata centru stūres rata aploces plaknē, kad stūres rats, ja tas ir regulējams, ir centrālajā pozīcijā;

5.1.6.2.2.   P plakne priekšā sēdošam pasažierim ir simetriska ar autovadītāja P plakni;

5.1.6.2.3.   plakne P aizmugures ārējai sēdvietai ir tā, kuru norādījis ražotājs ar nosacījumu, ka tiek ievēroti šādi ierobežojumi attālumam A starp transportlīdzekļa garenisko vidusplakni un P plakni:

A ir vienāds ar 200 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts tikai diviem pasažieriem,

A ir vienāds ar 300 mm vai lielāks, ja sols ir projektēts vairāk nekā diviem pasažieriem.

5.2.   Vispārīgās specifikācijas

Drošības jostas stiprinājumiem jābūt konstruētiem, izgatavotiem un novietotiem tā, lai:

5.2.1.1.   dotu iespēju uzstādīt piemērotu drošības jostu. Priekšējo ārējo vietu jostas stiprinājumiem jābūt piemērotiem drošības jostām, kas ietver pievilkšanas ierīci un trīsi, jo īpaši ņemot vērā jostu stiprinājumu izturības rādītājus, ja vien ražotājs nepiegādā transportlīdzekli, kurš aprīkots ar cita veida drošības jostām, kas ietver pievilkšanas ierīces. Ja stiprinājumi ir piemēroti tikai konkrētiem drošības jostu tipiem, to tipus norāda 4.3. punktā minētajā pieteikumā;

5.2.1.2.   līdz minimumam samazinātu jostas slīdēšanas risku tās pareizas lietošanas gadījumā;

5.2.1.3.   līdz minimumam samazinātu siksnas bojājuma risku, nonākot saskarē ar transportlīdzekļa vai sēdekļa korpusa asām, nekustīgām daļām;

5.2.1.4.   normālos lietošanas apstākļos transportlīdzeklis atbilstu šo noteikumu nosacījumiem;

5.2.1.5.   ja stiprinājumiem ir citi stāvokļi, lai ļautu personām iekāpt transportlīdzeklī un lai aizsargātu tā pasažierus, tad šo noteikumu specifikācijas attiecas uz stiprinājumiem to efektīvajos fiksējošajos stāvokļos.

Jebkuru ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmām paredzētu ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, kas ir uzstādīts vai ko ir paredzēts uzstādīt, projektē, izgatavo un novieto tā, lai:

5.2.2.1.   transportlīdzeklis ar jebkuru ISOFIX stiprinājumu sistēmu un jebkuru augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu normālos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu nosacījumiem;

jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, ko var pievienot transportlīdzeklim, arī atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Līdz ar to šādus stiprinājumus apraksta tipa apstiprinājuma pieteikuma dokumentā.

5.2.2.2.   ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir paredzēti jebkurai ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmai, kuras masas grupa ir 0, 0+ vai 1, kā noteikts Noteikumos Nr. 44.

5.2.3.   ISOFIX stiprinājumu sistēmu konstrukcija un novietojums:

5.2.3.1.   Jebkura ISOFIX stiprinājumu sistēma ir šķērss(-i) nekustīgs(-i) stienis(-ņi) 6 mm ± 0,1 mm diametrā, kas sedz divas zonas, kuru minimālais lietderīgais garums ir 25 mm un kas atrodas uz tās pašas ass, kā noteikts 9. pielikuma 4. attēlā.

5.2.3.2.   Transportlīdzekļa sēdvietai uzstādīta ISOFIX stiprinājumu sistēma atrodas ne mazāk kā 120 mm aiz projektētā H punkta, kā noteikts šo noteikumu 4. pielikumā, mērot horizontāli un līdz stieņa centram.

5.2.3.3.   Jebkurai transportlīdzeklī uzstādītai ISOFIX stiprinājumu sistēmai pārbauda, vai iespējams pievienot ISOFIX bērnu ierobežotājsistēmas palīgierīci “ISO/F2” (B), kas aprakstīta Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēls).

5.2.3.4.   “ISO/F2” (B) palīgierīces, kā definēts Noteikumos Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēls), apakšējai virsmai ir šādi stāvokļa leņķu ierobežojumi, mērot leņķus attiecībā pret transportlīdzekļa atskaites plaknēm, kā definēts šo noteikumu 4. pielikuma 2. papildinājumā:

a)	garensvere: 15° ± 10°;

b)	sānsvere: 0° ± 5°;

c)	rotācija ap vertikālo asi: 0° ± 10°.

5.2.3.5.   ISOFIX stiprinājumu sistēmām jābūt pastāvīgi novietotām vai uzglabājamām. Uzglabājamu stiprinājumu gadījumā prasības saistībā ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu jāizpilda, kad tā ir uzstādīta.

Katram ISOFIX apakšējā stiprinājuma stienim (uzstādīts lietošanai) vai katrai pastāvīgi uzstādītai norādes ierīcei jābūt redzamai, nesaspiežot sēdekļa spilvenu vai sēdekļa aizmuguri, skatoties uz stieni vai norādes ierīci vertikālā gareniskā plaknē, kas šķērso stieņa vai vadības ierīces vidu pa līniju, kas veido uz augšu vērstu 30 grādu lielu leņķi ar horizontālu plakni.

Alternatīva iepriekšminētajai prasībai ir izmantot transportlīdzeklī pastāvīgu marķējumu pie katra stieņa vai norādes ierīces. Šis marķējums pēc ražotāja izvēles ir viens no turpmāk minētajiem elementiem.

5.2.3.6.1.   9. pielikumā 12. attēlā redzamais simbols, kuru veido aplis ar diametru vismaz 13 mm un kurā ir piktogramma, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	piktogramma kontrastē ar apļa fonu;

b)	piktogramma atrodas tuvu katram sistēmu veidojošajam stienim.

5.2.3.6.2.   Vārds ISOFIX ir ar lielajiem burtiem, kuru augstums ir vismaz 6 mm.

5.2.4.   ISOFIX augšējā stiprinājuma saišu stiprinājumi, konstrukcija un novietošana:

Pēc automobiļa ražotāja pieprasījuma var alternatīvi izmantot 5.2.4.1. un 5.2.4.2. punktā aprakstītās metodes.

Metodi, kas aprakstīta 5.2.4.1. punktā, var izmantot tikai tad, ja ISOFIX vieta ir uz transportlīdzekļa sēdekļa.

Atbilstīgi 5.2.4.3. un 5.2.4.4. punktam tā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma daļa, kas ir projektēta, lai saistītos ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāju, atrodas ne tālāk kā 2 000 mm no katras izraudzītās sēdvietas, kam tā ir uzstādīta, pleca atskaites punkta, iekrāsotajā zonā, kā redzams 9. pielikuma no 6. līdz 10. attēlā, ar norādi uz šablonu, kas aprakstīts SAE J 826 (1995. gada jūlijs) un redzams 9. pielikuma 5. attēlā, saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

5.2.4.1.1.   šablona H punkts atrodas unikālā projektētajā H punktā, sēdeklim esot pilnībā uz leju un atpakaļ atvirzītā stāvoklī, izņemot, ja šablons ir novietots sāniski pa vidu starp diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem;

5.2.4.1.2.   šablona rumpja līnijas leņķis pret šķērso vertikālo plakni ir tāds pats kā sēdekļa aizmugurei tās visvairāk vertikālajā stāvoklī, un

5.2.4.1.3.   šablons ir novietots vertikālajā gareniskajā plaknē, kurā ir šablona H punkts.

5.2.4.2.   ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonu var noteikt arī ISOFIX vietā, kas aprīkota ar ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem, kā redzams 9. pielikuma 11. attēlā, izmantojot palīgierīci “ISO/F2” (B) atbilstīgi Noteikumiem Nr. 16 (17. pielikuma 2. papildinājuma 2. attēlā).

Sēdvieta ir sēdekļa stāvoklis, kad tas noregulēts vistālāk uz aizmuguri un uz leju, un sēdekļa aizmugure ir pamata stāvoklī vai ir noregulēta atbilstīgi transportlīdzekļa ražotāja ieteikumam.

Sānskatā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir aiz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes.

Krustpunkts starp “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējo skaldni un horizontālo līniju (9. pielikuma 11. attēla 3. atsauce), uz kuras ir pēdējais nekustīgais punkts, kura cietība pārsniedz 50 pēc Šora A, sēdekļa aizmugures augšdaļā, nosaka 4. atskaites punktu (9. pielikuma 11. attēls) “ISO/F2” (B) palīgierīces vidusdaļā. Šajā atskaites punktā leņķis līdz 45° virs horizontālās līnijas definē augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonas augšējo robežu.

Skatā no augšas 4. atskaites punktā (9. pielikuma 11. attēlā) leņķis līdz 90° uz aizmuguri un sāniem un skatā no aizmugures leņķis līdz 40° nosaka divus apgabalus, kas ierobežo ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma zonu.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas sākums (5) atrodas “ISO/F2” (B) palīgierīces krustpunktā ar plakni 550 mm virs “ISO/F2” (B) palīgierīces horizontālas skaldnes (1) uz “ISO/F2” (B) palīgierīces viduslīnijas (6).

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums atrodas vairāk nekā 200 mm, bet ne vairāk kā 2 000 mm no ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnas sākuma uz “ISO/F2” (B) palīgierīces aizmugurējās skaldnes, mērot saiti gareniski, kad tā tiek stiepta pāri sēdekļa aizmugurei uz ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu.

Tā ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma daļa transportlīdzeklī, kas ir paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites savienotāju, var atrasties ārpus iekrāsotajām zonām, kas minētas 5.2.4.1. vai 5.2.4.2. punktā, ja vieta šajā zonā nav atbilstīga un transportlīdzeklis ir aprīkots ar izkārtojuma ierīci, kas:

5.2.4.3.1.   nodrošina, ka ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksna funkcionē, it kā tā stiprinājuma daļa, kura paredzēta saistīšanai ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu, atrastos iekrāsotajā zonā, un

5.2.4.3.2.   ir vismaz 65 mm aiz rumpja līnijas, mīkstas jostas tipa izkārtojuma ierīces vai saliekamas izkārtojuma ierīces gadījumā, vai vismaz 100 mm aiz rumpja līnijas fiksētas cietas izkārtojuma ierīces gadījumā, un

5.2.4.3.3.   testēšanas laikā pēc uzstādīšanas tā, kā to paredzēts lietot, ierīce ir pietiekami izturīga, lai kopā ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu izturētu šo noteikumu 6.6. punktā minēto slodzi.

5.2.4.4.   Saites stiprinājums var būt ievietots sēdekļa aizmugurē, ja tas neatrodas siksnas aptīšanas zonā transportlīdzekļa sēdekļa aizmugures augšdaļā.

5.2.4.5.   ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumi ļauj pievienot ISOFIX augšējā stiprinājuma saites kāsi, kā precizēts 3. attēlā.

Ap katru ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu nodrošina atstarpi, lai tos varētu fiksēt un atbrīvot. Katram ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumam, kam ir pārsegs, jābūt atpazīstamam, piemēram, pēc kāda no simboliem, kas uzskaitīti 9. pielikuma 13. attēlā vai šo simbolu spoguļattēliem. Pārsegam jābūt noņemamam bez instrumentiem.

5.3.   Minimālais nodrošināmais jostu stiprinājumu skaits

Jebkuram M un N kategorijas transportlīdzeklim (izņemot tos M2 un M3 kategoriju transportlīdzekļus, kas pieder pie I vai II klases saskaņā ar Noteikumiem Nr. 36, pie A klases saskaņā ar Noteikumiem Nr. 52 un I vai II un A klases saskaņā ar Noteikumiem Nr. 107) jābūt aprīkotam ar drošības jostu stiprinājumiem, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

5.3.1.1.   Tādas četrpunktu jostu sistēmas stiprinājumiem, kas apstiprināta kā S-tipa josta (ar vai bez spriegotāja(-iem)) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 16, atbilst Noteikumu Nr. 14 nosacījumiem, taču papildu stiprinājums vai stiprinājumi, kas paredzēti kājstarpes siksnas (komplekta) fiksēšanai, ir atbrīvoti no šo noteikumu prasībām attiecībā uz stiprību un atrašanās vietu.

5.3.2.   Minimālais drošības jostu stiprinājumu skaits katrai uz priekšu un uz aizmuguri vērstai sēdvietai atbilst 6. papildinājumā noteiktajam.

5.3.3.   Tomēr N1 kategorijas transportlīdzekļu ārējām sēdvietām, izņemot priekšējās, kas norādītas 6. pielikumā un atzīmētas ar simbolu Ø, ir atļauti divi apakšējie stiprinājumi, ja starp sēdekli un tuvāko sānsienu ir eja, kura paredzēta pasažieru piekļūšanai pārējām transportlīdzekļa daļām.

Vieta starp sēdekli un sānsienu uzskatāma par eju, ja attālums starp šo sānsienu, visām durvīm esot aizvērtām, un vertikālo garenisko plakni, kas iet caur konkrētā sēdekļa centra līniju, mērot R punkta vietā un perpendikulāri transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, ir vairāk nekā 500 mm.

5.3.4.   Priekšējām centrālajām sēdvietām, kas norādītas 6. pielikumā un apzīmētas ar simbolu *, divi apakšējie stiprinājumi uzskatāmi par pietiekamiem gadījumā, kad priekšējais stikls atrodas ārpus Noteikumu Nr. 21 1. pielikuma noteiktās atskaites zonas. Ja tas atrodas šajā atskaites zonā, vajadzīgi trīs stiprinājumi.

Priekšējais stikls uzskatāms par atskaites zonas daļu jostu stiprinājumiem gadījumos, kad tas spēj nonākt statiskā saskarē ar testa iekārtu atbilstīgi Noteikumu Nr. 21 1. pielikumā aprakstītajai metodei.

Katrā sēdvietā, kas 6. pielikumā atzīmēta ar simbolu , jānodrošina trīs stiprinājumi. Drīkst nodrošināt divus stiprinājumus, ja tiek izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

5.3.5.1.   tieši priekšā ir sēdeklis vai citas transportlīdzekļa daļas, kas atbilst Noteikumu Nr. 80 1. papildinājuma 3.5. punktam, vai

5.3.5.2.   neviena transportlīdzekļa daļa nav atskaites zonā vai transportlīdzekļa kustības gadījumā nevar atrasties atskaites zonā, vai

5.3.5.3.   transportlīdzekļa daļas, kas ir minētajā atskaites zonā, atbilst enerģijas absorbcijas prasībām, kuras noteiktas Noteikumu Nr. 80 6. papildinājumā.

5.3.6.   Saliekamiem sēdekļiem vai sēdvietām, kuras paredzēts lietot tikai tad, kad transportlīdzeklis stāv, kā arī visiem jebkuru to transportlīdzekļu sēdekļiem, uz kuriem neattiecas 5.3.1. līdz 5.3.4. punkts, jostu stiprinājumi nav vajadzīgi. Tomēr, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar stiprinājumiem šādiem sēdekļiem, tad stiprinājumiem jāatbilst šo noteikumu nosacījumiem. Šādā gadījumā pietiek ar diviem apakšējiem stiprinājumiem.

5.3.7.   Divstāvu transportlīdzekļa augšstāva gadījumā prasības attiecībā uz centrālo priekšējo sēdvietu attiecas arī uz ārējām priekšējām sēdvietām.

5.3.8.   Nodrošina minimālo ISOFIX vietu skaitu.

5.3.8.1.   Jebkuram M1 kategorijas transportlīdzeklim jābūt aprīkotam ar vismaz divām ISOFIX sēdvietām.

Vismaz divām no visām ISOFIX sēdvietām jābūt aprīkotām gan ar ISOFIX stiprinājumu sistēmu, gan ar ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu.

To Noteikumos Nr. 16 noteikto ISOFIX palīgierīču, ko var uzstādīt katrā ISOFIX sēdvietā, tips un skaits ir noteikts Noteikumos Nr. 16.

5.3.8.2.   Neņemot vērā 5.3.8.1. punktu, ja transportlīdzeklis ir aprīkots tikai ar vienu sēdekļu rindu, ISOFIX sēdvieta nav obligāta.

5.3.8.3.   Neņemot vērā 5.3.8.1. punktu, vismaz viena no divām ISOFIX sēdvietu sistēmām ir instalēta otrajā sēdekļu rindā.

5.3.8.4.   Ja ISOFIX stiprinājumu sistēma ir uzstādīta priekšējā sēdvietā, kas ir aizsargāta ar priekšējo gaisa spilvenu, šim gaisa spilvenam uzstāda deaktivizācijas ierīci.

5.3.8.5.   Neņemot vērā 5.3.8.1. punktu, integrētas(-u) “iebūvētas(-u)” bērnu ierobežotājsistēmas(-u) gadījumā nodrošināmo ISOFIX sēdvietu skaitu nosaka, no divi atņemot 0, 0+ vai 1 masas grupas integrēto “iebūvēto” bērnu ierobežotājsistēmu skaitu.

5.3.8.6.   Neņemot vērā 5.3.8.1. punkta nosacījumu, tādus transportlīdzekļus ar nolaižamu jumtu, kā noteikts 7. pielikuma 8.1. punktā Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (3), kam ir vairākas sēdekļu rindas, aprīko ar vismaz diviem ISOFIX apakšējiem stiprinājumiem. Gadījumā, ja šādos transportlīdzekļos ir nodrošināts ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums, tas atbilst attiecīgajiem noteikumu nosacījumiem.

5.3.9.   Tādu sēdekļu gadījumā, ko var pagriezt vai novietot citos virzienos, kad transportlīdzeklis stāv, 5.3.1. punkta prasības attiecas tikai uz tiem virzieniem, kas paredzēti normālai lietošanai, kad transportlīdzeklis pārvietojas pa ceļu saskaņā ar šiem noteikumiem. Informācijas dokumentā par to iekļauj piezīmi.

5.4.   Jostu stiprinājumu atrašanās vietas (sk. 3. pielikuma 1. attēlu)

5.4.1.   Vispārēja informācija

5.4.1.1.   Jebkurām jostām stiprinājumi var pilnībā atrasties transportlīdzekļa korpusā vai sēdekļa korpusā, vai citā transportlīdzekļa daļā, vai izklaidus šajās vietās.

5.4.1.2.   Jebkuru jostas stiprinājumu var izmantot divu blakus esošu drošības jostu galu savienošanai, ja ir izpildītas pārbaudes prasības.

5.4.2.   Efektīvo apakšējo jostu stiprinājuma atrašanās vieta

5.4.2.1.   Priekšējie sēdekļi, M1 kategorijas transportlīdzeklis

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos leņķis α1 (sprādzei pretējā pusē) ir no 30 līdz 80 grādu diapazonā, bet leņķis α2 (sprādzes pusē) ir no 45 līdz 80 grādu diapazonā. Abas prasības attiecībā uz leņķiem ir spēkā visiem priekšējo sēdekļu parastiem pārvietošanās stāvokļiem. Ja vismaz viens no leņķiem α1 un α2 visos normālos lietošanas stāvokļos ir nemainīgs (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts), tā vērtība ir 60 ± 10°. Tādu regulējamu sēdekļu gadījumā, kam ir regulēšanas ierīce, kā aprakstīts 2.12. punktā, un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks nekā 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu), leņķa α1 vērtība drīkst būt iepriekš noteiktā minimālā vērtība (30°), ja nevienā normālā lietošanas stāvoklī tas nav mazāks par 20°.

5.4.2.2.   Aizmugures sēdekļi, M1 kategorijas transportlīdzeklis

M1 kategorijas mehāniskajos transportlīdzekļos visu aizmugures sēdekļu leņķi α1 un α2 ir 30 līdz 80 grādu diapazonā. Ja aizmugures sēdekļi ir regulējami, iepriekšminētie leņķi ir spēkā visiem parastiem pārvietošanās stāvokļiem.

5.4.2.3.   Priekšējie sēdekļi, transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1 kategorija

Mehānisko transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, priekšējo sēdekļu visu parasto pārvietošanās stāvokļu α1 un α2 leņķim jābūt 30° līdz 80° diapazonā. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, vismaz viens no priekšējo sēdekļu α1 un α2 leņķiem ir nemainīgs visos parastos lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60° ± 10° (piemēram, stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

5.4.2.4.   Aizmugures sēdekļi un īpaši priekšējie un aizmugures sēdekļi, transportlīdzekļu kategorijas, kas nav M1

Transportlīdzekļos, kuri nav M1 kategorijas transportlīdzekļi:

a)

solu;

b)	regulējamu sēdekļu (priekšējo un aizmugures), kuriem ir 2.12. punktā aprakstītā regulēšanas ierīce un kuru atzveltnes leņķis ir mazāks par 20° (sk. 3. pielikuma 1. attēlu), un

c)	citu aizmugures sēdekļu

α1 un α2 leņķis var būt 20° līdz 80° diapazonā jebkurā parastā lietošanas stāvoklī. Ja transportlīdzeklī ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 3,5 tonnas, vismaz viens no leņķiem α1 un α2 ir nemainīgs visos parastas lietošanas stāvokļos, tā vērtība ir 60° ± 10° (piemēram stiprinājums sēdeklī ir fiksēts).

Tādu M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļu sēdekļu gadījumā, kas nav priekšējie sēdekļi, leņķi α1 un α2 visiem normāliem lietošanas stāvokļiem ir no 45 līdz 90 grādiem.

5.4.2.5.   Attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas ir paralēlas transportlīdzekļa gareniskajai vidus plaknei un kas katra iet caur vienu no diviem tās pašas drošības jostas efektīvajiem apakšējiem jostu stiprinājumiem L1 un L2, nav mazāks par 350 mm. M1 un N1, kategorijas transportlīdzekļu aizmugurējo sēdekļu rindu centrālajām sēdvietām iepriekšminētais attālums nav mazāks par 240 mm, ja aizmugurējās rindas centrālo sēdekli nav iespējams apmainīt pret kādu citu transportlīdzekļa sēdekli. Sēdekļa gareniskā vidusplaknei jāiet starp punktiem L1 un L2 un jāatrodas vismaz 120 mm attālumā no šiem punktiem.

5.4.3.   Efektīvā augšējā jostas stiprinājuma atrašanās vieta (sk. 3. pielikumu)

5.4.3.1.   Ja tiek izmantota siksnas vadāmierīce vai līdzīga ierīce, kas ietekmē efektīvā augšējā stiprinājuma atrašanās vietu, šo atrašanās vietu nosaka vispārpieņemtā veidā, ņemot vērā stiprinājuma stāvokli, kad siksnas gareniskā centra līnija iet caur J1 punktu, kas noteikts secīgi no R punkta pēc šādiem trijiem segmentiem:

RZ	:	rumpja līnijas segments, kurš mērīts augšupejošā virzienā no R punkta un ir 530 mm garš;
ZX	:	segments, kas ir perpendikulārs transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei, kas mērīts no Z punkta stiprinājuma virzienā un ir 120 mm garš;
XJ1	:	segments, kurš ir perpendikulārs pēc RZ un ZX segmentu noteiktajai plaknei, kas mērīts virzienā uz priekšu no X punkta un ir 60 mm garš.

J2 punktu nosaka pēc simetrijas ar J1 punktu pa garenisko vertikālo plakni, kas iet caur attiecīgajā sēdeklī novietotā manekena 5.1.2. punktā aprakstītajai rumpja līnijai.

Ja izmanto divdurvju konfigurāciju, lai nodrošinātu piekļūšanu gan priekšējiem, gan aizmugures sēdekļiem, un augšējais stiprinājums ir uzstādīts B punktā, sistēmai jābūt konstruētai tā, lai neapgrūtinātu iekāpšanu transportlīdzeklī vai izkāpšanu no tā.

5.4.3.2.   Efektīvais augšējais stiprinājums atrodas zem FN plaknes, kura ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidusplaknei un veido 65° leņķi ar torsa līniju. Aizmugurējo sēdekļu gadījumā šo leņķi var samazināt līdz 60°. FN plakne ir novietota tā, ka tā šķērso rumpja līniju D punktā tā, ka DR ir vienāds ar 315 mm + 1,8 S. Tomēr, ja S ≤ 200 mm, tad DR = 675 mm.

5.4.3.3.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz FK plaknes, kas ir perpendikulāra sēdekļa gareniskajai vidusplaknei, šķērsojot atskaites līniju 120° leņķī B punktā tā, ka BR ir vienāds ar 260 mm + S. Ja S ≥ 280 mm, ražotājs pēc saviem ieskatiem var izmantot BR = 260 mm + 0,8 S.

5.4.3.4.   S vērtība nedrīkst būt mazāka par 140 mm.

5.4.3.5.   Efektīvais augšējais jostas stiprinājums atrodas aiz vertikālas plaknes, kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei un iet caur R punktu, kā redzams 3. pielikumā.

5.4.3.6.   Efektīvajam augšējam jostas stiprinājumam jāatrodas virs horizontālās plaknes, kas iet caur 5.1.4. punktā definēto C punktu.

Papildus augšējam stiprinājumam, kas minēts 5.4.3.1. punktā, var nodrošināt arī citus efektīvus augšējos stiprinājumus, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

5.4.3.7.1.   papildu stiprinājumi atbilst no 5.4.3.1. līdz 5.4.3.6 punktam noteiktajām prasībām;

5.4.3.7.2.   papildu stiprinājumus var izmantot bez instrumentiem, tie atbilst 5.4.3.5. un 5.4.3.6. punkta prasībām un atrodas vienā no apgabaliem, ko nosaka, pārvietojot šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlā redzamo apgabalu vertikāli par 80 mm uz augšu vai uz leju;

stiprinājums(-i) ir paredzēts(-i) četrpunktu jostai, atbilst 5.4.3.6. punktā izklāstītajām prasībām, ja tas (tie) ir izvietoti aiz šķērsās plaknes, kas iet caur atskaites līnijai, un atrodas:

5.4.3.7.3.1.   ja ir viens stiprinājums, vietā, kas ir līdzīga diviem divskaldņiem, kas ir sasaistīti kopā ar vertikālēm, kas iet caur punktiem J1 un J2, kā formulēts 5.4.3.1. punktā, un kuru horizontālie posmi ir redzami šo noteikumu 3. pielikuma 2. attēlā;

5.4.3.7.3.2.   ja ir divi stiprinājumi, vienā no diviem iepriekšminētajiem divskaldņiem ar noteikumu, ka neviens no stiprinājumiem neatrodas vairāk kā 50 mm attālumā no simetriski pretī esošā otra stiprinājuma P plaknē, kā noteikts 5.1.6. punktā.

5.5.   Stiprinājuma vītņoto urbumu izmēri

5.5.1.   Stiprinājuma vītņotā urbuma izmēram jābūt 7/16 collas (20 UNF 2B).

5.5.2.   Ja ražotājs aprīko transportlīdzekli ar drošības jostām, kas ir piestiprinātas visiem attiecīgajam sēdeklim paredzētajiem stiprinājumiem, šiem stiprinājumiem nav jāatbilst 5.5.1. punktā izklāstītajai prasībai, ja tie atbilst pārējiem šo noteikumu nosacījumiem. Turklāt 5.5.1. punktā izklāstītā prasība neattiecas uz papildu stiprinājumiem, kas atbilst 5.4.3.7.3. punktā izklāstītajai prasībai.

5.5.3.   Jābūt iespējai noņemt drošības jostu, nebojājot stiprinājumus.

6.   TESTI

6.1.   Vispārīgie drošības jostu stiprinājumu testi

Piemērojot 6.2. punkta noteikumus un pēc ražotāja pieprasījuma:

6.1.1.1.   testus var veikt transportlīdzekļa korpusam vai pilnīgi pabeigtam transportlīdzeklim;

6.1.1.2.   testi var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas stiprinājumiem ar nosacījumiem, ka:

a)	attiecīgajiem stiprinājumiem ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu stiprinājumiem un

b)	ja šādi stiprinājumi pilnīgi vai daļēji ir uzstādīti sēdeklim vai sēdekļu grupai, sēdekļa vai sēdekļu grupas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām;

6.1.1.3.   logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas;

6.1.1.4.   var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas paredzēts transportlīdzekļa tipam un, iespējams, veicina transportlīdzekļa korpusa nekustīgumu.

6.1.2.   Sēdekļiem jābūt uzstādītiem un novietotiem braukšanas vai lietošanas stāvoklī pēc atbilstības testus veicošā tehniskā dienesta izvēles, lai nodrošinātu visnelabvēlīgākos apstākļus sistēmas izturībai. Sēdekļu stāvokli norāda ziņojumā. Sēdekļa atzveltni, ja tās slīpums ir regulējams, nobloķē, kā noteicis ražotājs, vai, ja šādas specifikācijas nav, jebkurā stāvoklī, atbilstīgi efektīvam sēdekļa atzveltnes leņķim, kas cik vien iespējams tuvāk atbilst 25° leņķim M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem un 15° leņķim visu pārējo kategoriju transportlīdzekļiem.

6.2.   Transportlīdzekļa nostiprināšana drošības jostu stiprinājumu testiem un ISOFIX stiprinājumu testiem

6.2.1.   Metode, kas izmantota transportlīdzekļa nostiprināšanai testa laikā, nedrīkst pastiprināt jostas stiprinājumus vai ISOFIX stiprinājumus un to stiprinājumu vietas vai mazināt korpusa parasto deformāciju.

6.2.2.   Nostiprināšanas ierīce uzskatāma par apmierinošu, ja tā neietekmē platību, kas sniedzas pāri visam korpusa platumam, un ja transportlīdzeklis vai korpuss tiek bloķēts vai nostiprināts priekšā attālumā, kas nav mazāks par 500 mm no pārbaudāmā jostas stiprinājuma, un tiek turēts vai ir nostiprināts aizmugurē ne mazāk kā 300 mm no šā stiprinājuma.

6.2.3.   Ieteicams, lai sistēma atrastos uz balstiem, kas novietoti aptuveni vienā līnijā ar riteņu asi, vai, ja tas nav iespējams, vienā līnijā ar balstiekārtas stiprinājuma punktiem.

6.2.4.   Ja izmanto citu testa metodi, nevis šo noteikumu 6.2.1. līdz 6.2.3. punktā paredzēto, jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.3.   Vispārīgās testa prasības drošības jostu stiprinājumiem

6.3.1.   Visus tās pašas sēdekļu grupas jostu stiprinājumus testē vienlaicīgi. Tomēr, ja pastāv risks, ka sēdekļu un/vai stiprinājumu nesimetrisks noslogojums var radīt defektus, var veikt papildu testu ar nesimetrisku noslogojumu.

6.3.2.   Vilces spēks jāpieliek virzienā uz priekšu 10° ± 5° leņķī virs horizontāles plaknē, kas paralēla transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei.

Pieliek 10 procentu lielu spriedzes slodzi ar pielaidi ± 30 procentu no paredzētās slodzes. Slodzi palielina līdz 100 procentiem attiecīgās paredzētās slodzes.

6.3.3.   Pēc iespējas ātrāk jānodrošina slodzes pilnīga pielikšana, iekļaujoties maksimālajā slodzes pielikšanas laikā, kas ir 60 sekundes.

Tomēr ražotājs drīkst pieprasīt, lai slodze tiktu sasniegta 4 sekunžu laikā.

Jostu stiprinājumiem jāiztur konkrētā slodze vismaz 0,2 sekundes.

6.3.4.   Šo noteikumu 6.4. punktā aprakstītajos testos izmantojamās vilkšanas ierīces ir attēlotas 5. pielikumā. Ierīces, kas redzamas 5. pielikuma 1. attēlā, novieto uz sēdekļa spilvena un pēc tam, ja iespējams, iespiež sēdekļa atzveltnē, vienlaicīgi ap tām cieši savelkot jostas siksnu. Ierīci, kas redzama 5. pielikuma 2. attēlā, novieto sēdvietā, pārliek ierīcei pāri jostas siksnu un cieši savelk. Izpildot šo darbību, drošības jostu stiprinājumi nav jānospriego vairāk, nekā minimāli vajadzīgs, lai pareizi novietotu testa ierīci.

Vilkšanas ierīces, kuras izmēri ir 254 mm vai 406 mm un ko izmanto katrā sēdvietā, platums ir pēc iespējas tuvāks attālumam starp apakšējiem stiprinājumiem.

Vilkšanas ierīces novietojumam jānovērš abpusēja ietekme vilkšanas testa laikā, kas nelabvēlīgi ietekmē slodzi un slodzes sadalījumu.

Jostas stiprinājumus sēdekļiem, kuri aprīkoti ar augšējiem jostu stiprinājumiem, pārbauda šādos apstākļos:

Priekšējie ārējie sēdekļi:

jostas stiprinājumus pakļauj 6.4.1. punktā paredzētajam testam, kur slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kura atveido trīspunktu drošības jostas ģeometriju, aprīkotu ar spriegotāju ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā. Turklāt, ja stiprinājumu skaits ir lielāks nekā 5.3. punktā paredzētais, šos stiprinājumus pakļauj 6.4.5. punktā norādītajam testam, kurā slodze uz stiprinājumiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kas atveido tā tipa drošības jostas ģeometriju, kuru tiem paredzēts piestiprināt.

6.3.5.1.1.   Gadījumā, ja attiecīgajam ārējam apakšējam jostas stiprinājumam nav pievienots spriegotājs, vai gadījumā, ja spriegotājs pievienots augšējam jostas stiprinājumam, arī apakšējos jostas stiprinājumus pakļauj 6.4.3. punktā paredzētajam testam.

6.3.5.1.2.   Iepriekšminētajā gadījumā 6.4.1. un 6.4.3. punktā paredzētos testus var veikt diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa ražotājs.

6.3.5.2.   Aizmugures ārējie sēdekļi un visi vidējie sēdekļi:

jostas stiprinājumi jāpakļauj 6.4.2. punktā paredzētajam testam, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kura atveido trīspunktu drošības jostas ģeometriju bez spriegotāja, un 6.4.3. punktā paredzētajam testam, kurā slodze uz diviem apakšējiem jostas stiprinājumiem tiek pārnesta ar ierīces palīdzību, kurai ir drošības jostas ģeometrija. Abus testus var veikt uz diviem dažādiem korpusiem, ja to pieprasa ražotājs.

6.3.5.3.   Ja ražotājs piegādā transportlīdzekli ar drošības jostām, attiecīgajiem jostu stiprinājumiem pēc ražotāja pieprasījuma var veikt tikai tādu testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar tādas ierīces palīdzību, kam ir to jostu tipa ģeometrija, kuras jāpievieno šiem stiprinājumiem.

6.3.6.   Ja ārējiem sēdekļiem un centrālajiem sēdekļiem nav paredzēti augšējie jostu stiprinājumi, apakšējiem jostu stiprinājumiem veic 6.4.3. punktā paredzēto testu, kurā slodze uz tiem tiek pārnesta ar tādas ierīces palīdzību, kam ir drošības jostas ģeometrija.

6.3.7.   Ja transportlīdzeklī ir paredzēts uzstādīt citas ierīces, kas neļauj pievienot siksnas tieši jostas stiprinājumiem, netraucējot veltnīšiem vai citām līdzīgām ierīcēm, vai kam nepieciešami jostas stiprinājumi papildus 5.3. punktā minētajiem, ar šo ierīci jostas stiprinājumiem transportlīdzeklī jāpievieno drošības josta vai stiepļu, veltnīšu vai līdzīgu ierīču komplekts, kas atveido drošības jostas iekārtu, un jostas stiprinājumi attiecīgi jāpakļauj 6.4. punktā paredzētajiem testiem.

6.3.8.   Var izmantot citu testa metodi, nevis 6.3. punktā paredzēto, bet ir jāsniedz pierādījumi, ka tā ir līdzvērtīga.

6.4.   Īpašas drošības jostu stiprinājuma testa prasības

6.4.1.   Trīspunktu jostas konfigurācijas tests, kas ietver pievilkšanas ar trīsi vai siksnas vadāmierīci augšējā jostas stiprinājumā

6.4.1.1.   Augšējais jostas stiprinājums jāaprīko ar speciālu trīsi vai vadāmierīci stieplei vai siksnai, kas piemērota slodzes pārnešanai no vilkšanas ierīces, vai ar trīsi vai siksnas vadāmierīci, kuru piegādā ražotājs.

6.4.1.2.   Vilkšanas ierīcei, kura pievienota šīs jostas stiprinājumiem ar tādas ierīces palīdzību, kurai ir šīs drošības jostas ķermeņa augšdaļas siksnas ģeometrija, jāpieliek 1 350 daN ± 20 daN liela testa slodze (sk. 5. pielikuma 2. attēlu). Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuru kategorija nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.1.3.   Tajā pašā laikā jāpiemēro 1 350 daN ± 20 daN liels vilces spēks vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota abiem apakšējiem jostas stiprinājumiem. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuru kategorija nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.2.   Trīspunktu jostas konfigurācijas tests bez pievilkšanas ierīces vai ar pievilkšanas ierīci augšējā jostas stiprinājumā

6.4.2.1.   1 350 daN ± 20 daN liela testa slodze jāpieliek vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kas pievienota augšējam jostas stiprinājumam, un tās pašas jostas pretējam apakšējam jostas stiprinājumam, izmantojot spriegotāju, ja ražotājs to ir iesniedzis, kas piestiprināts augšējam jostas stiprinājumam. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuru kategorija nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.2.2.   Tajā pašā laikā 1 350 daN ± 20 daN liels vilces spēks jāpieliek vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 1. attēlu), kura pievienota diviem apakšējiem jostu stiprinājumiem. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuru kategorijas nav M1 vai N1, testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.3.   Drošības jostas konfigurācijas tests

Jāpiemēro 2 225 daN ± 20 daN liela testa slodze vilkšanas ierīcei (sk. 5 pielikuma 1. attēlu), kas piestiprināta pie diviem apakšējiem jostu stiprinājumiem. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuru kategorija nav M1 vai N1, testa slodze ir 1 110 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategoriju transportlīdzekļus, kuru testa slodze ir 740 ± 20 daN.

6.4.4.   Tādu jostas stiprinājumu tests, kas pilnībā atrodas sēdekļa korpusā vai ir izkliedētas starp transportlīdzekļa korpusu un sēdekļa korpusu

6.4.4.1.   Atbilstīgi veic iepriekš 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā norādītos testus, tajā pašā laikā katram sēdeklim un sēdekļu grupai no augšas pieliekot turpmāk norādīto spēku.

6.4.4.2.   Slodzi, kas norādīta iepriekš 6.4.1., 6.4.2. un 6.4.3. punktā, papildina ar spēku, kas divdesmitkārtīgi pārsniedz sakomplektēta sēdekļa svaru. Inerto slodzi pieliek sēdeklim vai attiecīgajām sēdekļa detaļām atbilstīgi attiecīgā sēdekļa svara fiziskajai ietekmei uz sēdekļu stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, kas jāpieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka ražotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

M2 un N2 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā šim spēkam jābūt vienādam ar komplektēta sēdekļa desmitkārtīgu svaru. M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā tam jābūt 6,6 reizes lielākam par sakomplektēta sēdekļa svaru.

6.4.5.   Īpaša tipa jostas konfigurācijas tests

6.4.5.1.   Vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 2. attēlu), kas pievienota šādas drošības jostas stiprinājumiem ar ierīces palīdzību, kurai ir ķermeņa augšdaļas siksnas vai siksnu ģeometrija, jāpieliek 1 350 ± 20 daN liela testa slodze.

6.4.5.2.   Tajā pašā laikā vilkšanas ierīcei (sk. 5. pielikuma 3. attēlu), kura pievienota abiem apakšējiem jostu stiprinājumiem, jāpieliek 1 350 ± 20 daN liels vilces spēks.

6.4.5.3.   To transportlīdzekļu gadījumā, kuri nav M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļi, šī testa slodze ir 675 ± 20 daN, izņemot M3 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru testa slodze ir 450 ± 20 daN.

6.4.6.   Tests uz aizmuguri vērstu sēdekļu gadījumā

6.4.6.1.   Stiprinājuma punktus testē atbilstīgi paredzētajam spēkam attiecīgi 6.4.1., 6.4.2. vai 6.4.3. punktā. Katrā gadījumā testa slodze atbilst M3 vai N3 kategorijas transportlīdzekļiem paredzētajai slodzei.

6.4.6.2.   Testa slodzi vērš uz priekšu attiecībā pret konkrēto sēdvietu atbilstīgi 6.3. punktā paredzētajai procedūrai.

6.5.   Sēdekļu grupas gadījumā, kā aprakstīts 7. pielikuma 1. punktā, pēc automobiļa ražotāja izvēles kā alternatīvu 6.3. un 6.4. punktā paredzētajam statiskajam testam var veikt 7. pielikumā minēto dinamikas testu.

6.6.   Statiskā testa prasības

6.6.1.   ISOFIX stiprinājumu sistēmas stiprību testē, statiskā spēka pielikšanas ierīcei (SFAD), ar ko ir cieši saslēgti ISOFIX savienojumi, pieliekot 6.6.4.3. punktā paredzētos spēkus.

ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma gadījumā veic papildu testu, kā paredzēts 6.6.4.4. punktā.

Visas vienas sēdekļu rindas ISOFIX sēdvietas, kuras var lietot vienlaicīgi, testē vienlaicīgi.

6.6.2.   Testu var veikt pilnībā pabeigtam transportlīdzeklim vai pietiekami lielā transportlīdzekļa daļā, kas vajadzīgajā apjomā pārstāv transportlīdzekļa strukturālās daļas stiprību un nekustīgumu.

Logi un durvis var būt ieliktas vai neieliktas, aizvērtas vai neaizvērtas.

Var būt uzstādīts jebkurš aprīkojums, kas paredzēts transportlīdzekļa tipam un, iespējams, uzlabo transportlīdzekļa korpusu.

Tests var aprobežoties tikai ar viena sēdekļa vai vienas sēdekļu grupas ISOFIX sēdvietām ar nosacījumu, ka:

a)	attiecīgajai ISOFIX sēdvietai ir tādi paši uzbūves parametri kā citu sēdekļu vai sēdekļu grupu ISOFIX sēdvietām, un

b)	ja šādas ISOFIX sēdvietas pilnīgi vai daļēji ir uzstādītas sēdeklim vai sēdekļu grupai, sēdekļa vai sēdekļu grupas uzbūves parametri ir tādi paši kā pārējiem sēdekļiem vai sēdekļu grupām.

6.6.3.   Ja sēdekļi un pagalvis ir regulējami, tos pārbauda tehniskā dienesta noteiktajā stāvoklī, ievērojot automobiļa ražotāja noteiktās robežas, kā paredzēts Noteikumu Nr. 16 17. pielikuma 3. papildinājumā.

6.6.4.   Spēki, virzieni un novirzes robežlielumi

6.6.4.1.   Statiskās spēka pielikšanas ierīces (SFAD) apakšējam priekšējam šķērsim pieliek 135 N ± 15 N lielu spēku ar nolūku noregulēt SFAD aizmugures pagarinājuma stāvokli uz priekšu un aizmuguri, lai SFAD un tās balsts nebūtu savienoti par vaļīgu vai par stingru.

6.6.4.2.   Statiskajai spēka pielikšanas ierīcei (SFAD) spēku pieliek virzienā uz priekšu un ieslīpi saskaņā ar 1. tabulu.

1. tabula

Testa spēku virzieni

Uz priekšu	0° ± 5°	8 kN ± 0,25 kN
Slīpi	75° ± 5° (uz abām pusēm vai taisni uz priekšu, vai nelabvēlīgākajā sāniskajā virzienā, ja tāds ir, vai, ja abas puses ir simetriskas, tikai uz vienu pusi)	5 kN ± 0,25 kN

Abus testus var veikt uz dažādiem korpusiem, ja to pieprasa ražotājs.

Spēku virzienā uz priekšu pieliek ar 10 ± 5° lielu sākotnējo spēka pielikšanas leņķi virs horizontāles. Spēku ieslīpā virzienā pieliek horizontāli ar 0° ± 5° lielu leņķi. Paredzētajā slodzes punktā X, kas norādīts 9. pielikuma 2. attēlā, pieliek 500 N ± 25 N lielu spriedzes spēku. Spēka pielikšana pilnā apjomā jāsasniedz 2 sekundēs vai mazākā laikposmā. Spēku pieliek vismaz 0,2 sekundes.

Visus mērījumus veic saskaņā ar ISO 6487 ar 60 Hz CFC vai jebkuru ekvivalentu metodi.

Tikai ISOFIX stiprinājumu sistēmas testi:

6.6.4.3.1.   spēka tests uz priekšu:

statiskās spēka pielikšanas ierīces X punkta horizontālā gareniskā novirze (pēc iepriekšējas slodzes) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtnes daļēju pārrāvumu vai plīsumu, nav defekts, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku;

6.6.4.3.2.   spēka tests slīpi:

statiskās spēka pielikšanas ierīces X punkta novirze spēka pielikšanas virzienā (pēc spriegošanas) 5 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma vai apkārtnes daļēju pārrāvumu vai plīsumu, nav uzskatāma par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku.

6.6.4.4.   ISOFIX stiprinājumu sistēmu un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma tests:

starp statiskā spēka pielikšanas ierīci un augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu jāpieliek 50 N ± 5 N liela iepriekšēja spriegojuma slodze. X punkta horizontālā novirze (pēc spriegošanas) 8 kN ± 0,25 kN lielā spēka pielikšanas laikā ir 125 mm robežās, un paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura ISOFIX apakšējā stiprinājuma, augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma vai apkārtnes daļēju pārrāvumu vai plīsumu, nav uzskatāma par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku.

2. tabula

Novirzes robežvērtības

Spēka pielikšanas virziens	Maksimālā SFAD X punkta novirze
Uz priekšu	125 mm garenvirzienā
Slīpi	125 mm spēka virzienā

6.6.5.   Papildu spēki

6.6.5.1.   Sēdekļu inerces spēki

Stāvoklī, kur slodze tiek pārnesta uz transportlīdzekļa sēdekļa komplektu, nevis tieši uz transportlīdzekļa konstrukciju, veic testu, lai pārliecinātos, vai transportlīdzekļa sēdekļu stiprinājumi pie transportlīdzekļa konstrukcijas ir pietiekami izturīgi. Šajā testā sēdeklim vai attiecīgajai sēdekļa komplekta detaļai horizontāli un gareniski uz priekšu pieliek spēku, kas vienāds ar sēdekļa komplekta attiecīgo detaļu divdesmitkārtīgu svaru atbilstīgi attiecīgā sēdekļa svara fiziskajai ietekmei uz sēdekļa stiprinājumiem. Slodzi vai slodzes, kas jāpieliek papildus, un slodzes sadalījumu nosaka ražotājs un vienojas ar tehnisko dienestu.

Pēc ražotāja pieprasījuma papildu slodzi var pielikt statiskās spēka pielikšanas ierīces X punktā, veicot iepriekš aprakstītos statiskos testus.

Ja augšējā stiprinājuma saites stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdeklī, šo testu veic tikai ISOFIX augšējā stiprinājuma saites siksnai.

Nedrīkst rasties bojājumi, un jāizpilda 2. tabulā dotās prasības attiecībā uz novirzi.

Piezīme. Šis tests nav jāveic gadījumā, ja kāds transportlīdzekļa drošības jostu sistēmas stiprinājums ir iestrādāts transportlīdzekļa sēdekļa konstrukcijā un ja transportlīdzekļa sēdeklis jau ir testēts un tam ir apstiprinājums, ka tas iztur stiprinājumu slodzes testus, kādi ar šiem noteikumiem tiek prasīti pieaugušu pasažieru ierobežotājsistēmai.

7.   PĀRBAUDES DROŠĪBAS JOSTU STIPRINĀJUMU STATISKO TESTU LAIKĀ UN PĒC TIEM

Visiem stiprinājumiem jāspēj izturēt 6.3. un 6.4. punktā paredzēto testu. Paliekoša deformācija, ieskaitot jebkura stiprinājuma vai apkārtnes daļēju pārrāvumu vai plīsumu, nav uzskatāma par defektu, ja nepieciešamais spēks tiek uzturēts noteikto laiku. Testa laikā jāievēro minimālās atstarpes efektīvajiem apakšējiem jostu stiprinājumiem, kas noteiktas 5.4.2.5. punktā, kā arī 5.4.3.6. punkta prasības efektīvajiem augšējiem jostu stiprinājumiem.

7.1.1.   M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kam pieļaujamā maksimālā masa nepārsniedz 2,5 tonnas, ja augšējais drošības jostas stiprinājums ir piestiprināts sēdekļa konstrukcijai, efektīvais augšējais drošības jostas stiprinājums testa laikā nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kas iet caur R punktu un attiecīgā sēdekļa C punktu (sk. šo noteikumu 3. pielikuma 1. attēlu).

Transportlīdzekļiem, kam ir cita kategorija, nevis iepriekšminētā, efektīvais augšējais drošības jostu stiprinājums testa laikā nepārvietojas tālāk par šķērsu plakni, kuras slīpums ir 10° virzienā uz priekšu un kura iet caur sēdekļa R punktu.

Testa laikā mēra maksimālo efektīvā augšējā stiprinājuma punkta pārvietojumu.

Ja efektīvā augšējā stiprinājuma punkta pārvietojums pārsniedz iepriekšminēto ierobežojumu, ražotājs pierāda tehniskajam dienestam, ka pasažieriem netiek radīts apdraudējums. Piemēram, var veikt testa procedūru saskaņā ar Noteikumiem Nr. 94 vai testu ar ratiņiem ar atbilstīgu impulsu, lai pierādītu, ka ir pietiekami daudz telpas pasažieru izdzīvošanai avārijas gadījumā.

7.2.   Transportlīdzekļos, kuros tiek izmantotas pārvietošanas un bloķēšanas ierīces, kas ļauj visu sēdekļu lietotājiem izkāpt no transportlīdzekļa, pēc vilces spēka pārtraukšanas šīm ierīcēm joprojām jābūt darbināmām ar roku.

7.3.   Pēc testa jāatzīmē visi jostas stiprinājumu slodzi atbalstošo korpusu bojājumi testu laikā.

7.4.   Izdarot atkāpi, apakšējiem stiprinājumiem, kas uzstādīti vienam vai vairākiem sēdekļiem M2 kategorijas transportlīdzekļos ar masu virs 3,5 tonnām un M3 kategorijas transportlīdzekļos un kas atbilst Noteikumu Nr. 80 prasībām, nav jāatbilst 7.1. punkta prasībām attiecībā uz atbilstību 5.4.3.6. punktam.

8.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪŠANA UN ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

Visus transportlīdzekļa tipa grozījumus paziņo administratīvajai iestādei, kas apstiprinājusi šo transportlīdzekļa tipu. Iestāde tad var:

8.1.1.   atzīt, ka izdarītajiem grozījumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un transportlīdzeklis vēl joprojām atbilst prasībām, vai arī

8.1.2.   pieprasīt vēl vienu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

8.2.   Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma noraidīšanu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma dalībvalstīm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3.   Kompetentā iestāde, kas izdod apstiprinājuma attiecināju uz citu tipu, piešķir tam sērijas numuru un informē par to pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā dotajam paraugam.

9.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

Ražojumu atbilstības procedūras atbilst tām, kas izklāstītas nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2), ievērojot šādas prasības:

9.1.   visi transportlīdzekļi, kam ir apstiprinājuma marķējums, kā paredzēts šajos noteikumos, atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam attiecībā uz detaļām, kas ietekmē drošības jostu, ISOFIX stiprinājumu sistēmām un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājuma parametriem.

9.2.   Lai pārliecinātos par atbilstību, kā paredzēts iepriekš 9.1. punktā, nejaušām pārbaudēm pakļauj pietiekamu skaitu sērijveidā ražotu transportlīdzekļu, kam ir šajos noteikumos prasītais apstiprinājuma marķējums.

9.3.   Parasti šajās pārbaudēs aprobežojas ar mērījumiem. Tomēr vajadzības gadījumā transportlīdzekļus pakļauj dažiem iepriekš 6. punktā aprakstītajiem testiem, ko izvēlas tehniskais dienests, kas veic apstiprināšanas testus.

10.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

10.1.   Apstiprinājumu, kas piešķirts transportlīdzekļu tipam atbilstīgi šiem noteikumiem, var anulēt, ja netiek izpildīta iepriekš 9.1. punktā formulētā prasība vai ja tā drošības jostu stiprinājumi vai ISOFIX stiprinājumu sistēma un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājums neiztur iepriekš 9. punktā paredzētās pārbaudes.

10.2.   Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam, par to paziņo citām nolīguma dalībvalstīm, kas piemēro šos noteikumus.

11.   LIETOŠANAS INSTRUKCIJAS

Valstu iestādes var pieprasīt transportlīdzekļu ražotājiem to reģistrēto transportlīdzekļu ekspluatācijas instrukcijās skaidri norādīt šādas ziņas:

11.1.   kur atrodas stiprinājumi un

11.2.   kāda tipa jostām stiprinājumi ir paredzēti (sk. 1. pielikuma 5. pozīciju).

12.   RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinātāja turētājs galīgi pārtrauc ražot drošības jostu stiprinājumu tipu vai ISOFIX stiprinājumu sistēmas un ISOFIX augšējā stiprinājuma saites stiprinājumu tipu saskaņā ar šiem noteikumiem, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc atbilstīga paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

13.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī apstiprinājumus izsniedzošo administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, kurp jāsūta citās valstīs izdotie paziņojumi par piešķirtiem, uz citu tipu attiecinātiem, noraidītiem vai anulētiem apstiprinājumiem.

14.   PĀREJAS NOTEIKUMI

14.1.   No 06. grozījumu sērijas oficiālā spēkā stāšanās dienas neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuros izdarīti grozījumi ar 06. grozījumu sēriju.

14.2.   Divus gadus pēc šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK tipa apstiprinājumus tikai tad, ja ir izpildītas šo noteikumu prasības, kuros grozījumi izdarīti ar 06. grozījumu sēriju.

14.3.   Septiņus gadus pēc šo noteikumu 06. grozījumu sērijas stāšanās spēkā, līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 06. grozījumu sēriju.

14.4.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kurus neietekmē iepriekš minētais 7.1.1. punkts, paliek spēkā apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 04. grozījumu sēriju.

14.5.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kurus neietekmē šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 4. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti atbilstīgi 05. grozījumu sērijai līdz tās 3. papildinājumam.

14.6.   No 05. grozījumu sērijas 5. papildinājuma oficiālā spēkā stāšanās datuma neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kurā izmaiņas veiktas ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.7.   Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kurus neietekmē šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājums, paliek spēkā piešķirtie apstiprinājumi, ja tie ir piešķirti atbilstīgi 05. grozījumu sērijai līdz tās 3. papildinājumam.

14.8.   No 2005. gada 20. februāra līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus M1 kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja ir izpildītas šo noteikumu prasības, kuros grozījumi izdarīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.9.   No 2007. gada 20. februāra līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt M1 kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.10.   No 2006. gada 16. jūlija līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumu N kategorijas transportlīdzekļiem tikai tad, ja transportlīdzekļa tips izpilda šo noteikumu prasības, kuros grozījumi izdarīti ar 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

14.11.   No 2008. gada 16. jūlija līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikties atzīt N kategorijas transportlīdzekļu apstiprinājumus, kas nav piešķirti saskaņā ar šo noteikumu 05. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

---

(1)  Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā (R.E.3, 7. pielikums), dokuments Nr. TRANS/WP29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar dokumentu Amend.4.

(2)  1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Serbijai un Melnkalnei, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (pieejams), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (pieejams), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (pieejams), 34 Bulgārijai, 35 (pieejams), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (pieejams), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japānai, 44 (pieejams), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikas Republikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai, 51 Korejas Republikai, 52 Malaizijai un 53 Taizemei. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē vai kādā pievienojas Nolīgumam par vienotu tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un šādi piešķirtos numurus ANO ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

(3)  Dokuments TRANS/WP29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar dokumentu Amend.4.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---

6.12.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 321/55

---

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 66 – Vienoti tehniskie noteikumi par lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to nesošās virsbūves stiprību

65. papildinājums: Noteikumi Nr. 66

1. pārstrādātais izdevums

Noteikumu sākotnējās redakcijas 1. pielikums, kas stājies spēkā 1997. gada 3. septembrī

01. grozījumu sērija, kas stājusies spēkā 2005. gada 9. novembrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Termini un definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

4.	Apstiprinājums

5.	Vispārīgas specifikācijas un prasības

6.	Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma grozījumi un attiecināšana uz citu tipu

7.	Ražojumu atbilstība

8.	Sankcijas par ražojumu neatbilstību

9.	Ražošanas galīga pārtraukšana

10.	Pārejas noteikumi

11.	Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo iestāžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par transportlīdzekļa tipu attiecībā uz nesošās virsbūves stiprību saskaņā ar Noteikumiem Nr. 66.

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Transportlīdzekļa smaguma centra noteikšana

4. pielikums –

Informācija par nesošās virsbūves konstrukcijas aprakstu

5. pielikums –

Apgāšanās tests kā galvenā apstiprināšanas metode

6. pielikums

Virsbūves daļu apgāšanās tests kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode

7. pielikums –

Kvazistatiskais virsbūves daļu slogošanas tests kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode

1. papildinājums –

Smaguma centra vertikālās kustības noteikšana apgāšanās laikā

8. pielikums –

Kvazistatiskais aprēķins, kas pamatojas uz sastāvdaļu pārbaudi, kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode

1. papildinājums –

Plastisko šarnīru raksturlielumi

9. pielikums –

Nokomplektēta transportlīdzekļa apgāšanās testa datorsimulācija kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz vienstāva monolītrāmja vai posmainiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vairāk nekā 22 sēdošu vai stāvošu pasažieru pārvadāšanai, neskaitot vadītāju un apkalpi.

2.   TERMINI UN DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

2.1.   Mērvienības

Mērvienības ir šādas:

Izmēri un lineārie attālumi	metri (m) vai milimetri (mm)
Masa vai krava	kilogrami (kg)
Spēks (un svars)	ņūtoni (N)
Moments	ņūtonmetri (Nm)
Enerģija	džouli (J)
Gravitācijas konstante	9,81 (m/s2)

2.2.   “Transportlīdzeklis” ir autobuss, kas projektēts un aprīkots pasažieru pārvadāšanai. Transportlīdzeklis ir transportlīdzekļa tipa atsevišķs pārstāvis.

2.3.   “Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu kategorija, kas ražota pēc vienādiem projekta tehniskajiem parametriem, galvenajiem izmēriem un uzbūves principiem. Transportlīdzekļa tipu nosaka transportlīdzekļa ražotājs.

2.4.   “Transportlīdzekļa tipu saime” ir tie transportlīdzekļa tipi, ko plāno nākotnē vai kas ir pieejami pašlaik un kas ir ietverti vissliktākā gadījuma apstiprinājumā atbilstoši šiem noteikumiem.

2.5.   “Vissliktākais gadījums” ir transportlīdzekļa tipu grupas tāds transportlīdzekļa tips, kurš vismazāk atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz nesošās virsbūves stiprību. Trīs parametri, pēc kuriem nosaka vissliktāko gadījumu, ir šādi: konstrukcijas stiprība, atsauces enerģija un drošības telpa.

2.6.   “Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums” ir visa oficiālā procedūra, kuras laikā transportlīdzekli pārbauda un testē, lai pierādītu tā atbilstību visām šo noteikumu prasībām.

2.7.   “Apstiprinājuma attiecināšana uz citu tipu” ir oficiāla procedūra, kuras laikā apstiprina pārveidotu transportlīdzekļa tipu, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, salīdzinot uzbūvi, potenciālo enerģiju un drošības telpas kritērijus.

2.8.   “Posmains transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas sastāv no diviem vai vairākiem monolītrāmja posmiem, kurus savstarpēji savieno šarnīrs, katra posma pasažieru saloni ir savienoti savā starpā tā, ka pasažieri var brīvi pārvietoties no viena posma uz citu; monolītrāmja posmi ir pastāvīgi savienoti tā, ka tos var atdalīt, tikai izmantojot iekārtas, kuras parasti ir pieejamas tikai darbnīcās.

2.9.   “Pasažieru salons” ir vieta, kas paredzēta vienīgi pasažieriem, izņemot jebkādu telpu, ko aizņem fiksētas ierīces, piemēram, bāri, virtuves vai tualetes.

2.10.   “Vadītāja nodalījums” ir vieta, kas paredzēta tikai vadītājam un kurā ir vadītāja sēdeklis, stūres rats, vadības ierīces, instrumenti un citas iekārtas, kas vajadzīgas transportlīdzekļa vadīšanai.

2.11.   “Aprīkojums ar pasažieru drošības jostām” ir jebkura iekārta, kas saista pasažieri, vadītāju vai apkalpes locekli pie sēdekļa apgāšanās laikā.

2.12.   “Vertikālā centrālā garenplakne” (VCGP) ir vertikāla plakne, kas šķērso priekšējās un pakaļējās šķērsbāzes viduspunktus.

2.13.   “Drošības telpa” ir vieta, kas jāsaglabā pasažieru salonā, apkalpes un vadītāja nodalījumā(-os), lai apgāšanās gadījumā pasažieriem, vadītājam un apkalpei nodrošinātu labāku izdzīvošanas iespēju.

2.14.   “Transportlīdzekļa pašmasa” (Mk) ir tukša braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa bez pasažieriem un bez kravas, bet ar papildu 75 kg vadītāja svaram, 90 procentiem degvielas no ražotāja norādītā degvielas tvertnes tilpuma, dzesēšanas šķidrumu, smēreļļu, instrumentiem un rezerves riteni, ja tādi ir.

2.15.   “Kopējā pasažieru masa” (Mm) ir kopējais pasažieru un apkalpes svars, kuri ieņem sēdekļus, kas aprīkoti ar pasažieru drošības jostām.

2.16.   “Transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa” ir transportlīdzekļa pašmasa kopā ar daļu (k = 0,5) no kopējās to pasažieru masas (Mm), kuri ir stingri piesprādzēti transportlīdzeklim.

2.17.   “Individuālā pasažieru masa” (Mmi) ir atsevišķa pasažiera svars. Šis svars ir 68 kg.

2.18.   “Atsauces enerģija” (ER) ir apstiprināmā transportlīdzekļa tipa potenciālā enerģija, kuru mēra attiecībā uz grāvja zemāko horizontālo līmeni apgāšanās procesa nestabilas pozīcijas sākumā.

2.19.   “Nokomplektēta transportlīdzekļa apgāšanās tests” ir tests ar nokomplektētu pilna izmēra transportlīdzekli, lai pārbaudītu noteikto nesošās virsbūves stiprību.

2.20.   “Sasvēršanas stends” ir tehniska ierīce, sasvēršanas platformas izvietojums, grāvis un attiecīga zemes virsma, ko izmanto nokomplektēta transportlīdzekļa vai virsbūves daļu apgāšanās testos.

2.21.   “Sasvēršanas platforma” ir stingra plakne, kuru var griezt ap horizontālu asi, lai apgāztu nokomplektētu transportlīdzekli vai virsbūves daļu.

2.22.   “Virsbūve” ir nokomplektēta transportlīdzekļa braukšanas kārtībā konstrukcija, tostarp visi konstrukcijas elementi, kas veido pasažieru salonu, vadītāja nodalījumu un bagāžas nodalījumu, kā arī mehānisko vienību un sastāvdaļu telpas.

2.23.   “Nesošā virsbūve” ir virsbūves nesošās sastāvdaļas, ko noteicis ražotājs, kurā ietvertas saistītās daļas un elementi, kas veicina virsbūves stiprību un enerģijas absorbcijas spēju un nodrošina drošības telpu apgāšanās testā.

2.24.   “Sekcija” ir nesošās virsbūves konstrukcijas sekcija, kas veido noslēgtu sistēmu starp divām plaknēm, kuras ir perpendikulāras transportlīdzekļa vertikālajai centrālajai garenplaknei. Sekcijā ir viens loga (vai durvju) statnis katrā transportlīdzekļa pusē, kā arī sānu sienas elementi, jumta konstrukcijas daļa un grīdas un zemgrīdas konstrukcijas daļa.

2.25.   “Virsbūves daļa” ir tāda nesošās virsbūves konstrukcijas vienība, kuru izmanto apstiprināšanas testā. Virsbūves daļā ir vismaz divas sekcijas, kas ir savienotas ar tipiskiem savienotājelementiem (sāna, jumta un zemgrīdas konstrukcijas).

2.26.   “Oriģinālā virsbūves daļa” ir virsbūves daļa, kas sastāv no divām vai vairāk sekcijām, kurām ir tāda pati forma un relatīvais novietojums uz faktiskā transportlīdzekļa. Visi sekciju savienotājelementi arī ir uzstādīti tieši tāpat kā uz faktiskā transportlīdzekļa.

2.27.   “Mākslīgā virsbūves daļa” ir no divām vai vairāk sekcijām izveidota virsbūves daļa, taču kas nav ne tādā pašā novietojumā, ne attālumā viena no otras kā uz faktiskā transportlīdzekļa. Šīs sekcijas savienotājelementiem nav jābūt tādiem pašiem kā reālajā virsbūves konstrukcijā, taču tiem jābūt strukturāli līdzvērtīgiem.

2.28.   “Nekustīgā daļa” ir konstrukcijas daļa vai elements, kuram apgāšanās testa laikā nav būtiskas deformācijas un enerģijas absorbcijas spējas.

2.29.   “Plastiskā zona” (PZ) ir speciāla ģeometriski ierobežota nesošās virsbūves daļa, kurā dinamiskā trieciena spēka dēļ:

—	ir koncentrētas plaša mēroga plastiskās deformācijas,

—	notiek būtiska sākotnējās formas deformācija (šķērsgriezumā, garumā vai citā ģeometriskā virzienā),

—	vietēja izliekuma dēļ tiek zaudēta stabilitāte,

—	deformācijas dēļ tiek absorbēta kinētiskā enerģija.

2.30.   “Plastiskais šarnīrs” (PŠ) ir vienkārša plastiska zona, ko veido stieņveidīgs elements (vienkārša caurule, loga statnis utt.).

2.31.   “Augšējā mala” ir gareniska virsbūves konstrukcijas daļa virs sānu logiem, ieskaitot liekto pāreju uz jumta konstrukciju. Apgāšanās testā augšējā mala ir pirmā, kas skar zemi.

2.32.   “Vidusdaļa” ir gareniska virsbūves konstrukcijas daļa zem sānu logiem. Apgāšanās testā vidusdaļa var būt otrā daļa, kas skar zemi pēc sākotnējās transportlīdzekļa šķērsgriezuma sekcijas deformācijas.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.   Pieteikumu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz tā nesošās virsbūves stiprību administratīvajai iestādei iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai attiecīgi pilnvarots ražotāja pārstāvis.

Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un ar šādu informāciju:

transportlīdzekļa tipa vai transportlīdzekļa tipu grupas galvenie identificēšanas dati un parametri:

3.2.1.1.   transportlīdzekļa tipa vispārējā izvietojuma rasējumi, tā virsbūve un iekšējais novietojums ar galvenajiem izmēriem. Skaidri norāda pasažieru sēdekļus, kas aprīkoti ar drošības jostām, to atrašanos transportlīdzeklī, kā arī to precīzos izmērus;

3.2.1.2.   transportlīdzekļa pašmasa un saistītā ass slodze;

3.2.1.3.   nenoslogota transportlīdzekļa smaguma centra tieša atrašanās vieta līdz ar mērījumu ziņojumu. Lai noteiktu smaguma centra atrašanās vietu, izmanto 3. pielikumā aprakstīto mērījumu un aprēķinu metodi;

3.2.1.4.   transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa un saistītā ass slodze;

3.2.1.5.   transportlīdzekļa faktiskās kopējā masas smaguma centra precīza atrašanās vieta līdz ar mērījumu ziņojumu. Lai noteiktu smaguma centra atrašanās vietu, izmanto 3. pielikumā aprakstīto mērījumu un aprēķinu metodi;

visi dati un informācija, kas vajadzīga transportlīdzekļa tipa grupas vissliktākā gadījuma kritērija izvērtēšanai:

3.2.2.1.   atsauces enerģijas (ER) vērtība, ko rada transportlīdzekļa masa (M), gravitācijas konstante (g) un gravitācijas centra augstums (h1), kad, sākoties apgāšanās testam, transportlīdzeklis ir nestabila līdzsvara pozīcijā (skatīt 3. attēlu):

kur:

M	=	Mk, transportlīdzekļa tipa transportlīdzekļa pašmasa, ja tas nav aprīkots ar pasažieru drošības jostām, vai Mt, transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa, kad tas ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām; un
Mt	=	Mk + k × Mm, kur k = 0,5,
h0	=	smaguma centra augstums (metros) izvēlētajai transportlīdzekļa masai (M);
t	=	smaguma centra perpendikulārais attālums (metros) no vertikālās centrālās garenplaknes;
B	=	perpendikulārais attālums (metros) no vertikālās centrālās garenplaknes līdz apgāšanās testa rotācijas asij;
g	=	gravitācijas konstante;
h1	=	transportlīdzekļa smaguma centra sākotnējais augstums (metros), kad tas ir nestabilā pozīcijā attiecībā pret grāvja zemāko līmeni;

3.2.2.2.   transportlīdzekļa tipa vai transportlīdzekļa tipu grupu nesošās virsbūves rasējumi un sīks apraksts atbilstoši 4. pielikumam;

3.2.2.3.   drošības telpas atbilstoši 5.2. punktam detalizēts rasējums katram apstiprināmam transportlīdzekļa tipam;

3.2.3.   citi detalizēti dokumenti, parametri, dati atkarībā no ražotāja izvēlētās apstiprināšanas testa metodes, kā tas sīki izklāstīts 5. pielikumā, 6. pielikumā, 7. pielikumā, 8. pielikumā un 9. pielikumā.

3.2.4.   Posmaina transportlīdzekļa gadījumā visu šo informāciju sniedz atsevišķi par katru transportlīdzekļa tipa sekciju, izņemot 3.2.1.1. punktā prasīto, kas attiecas uz nokomplektētu transportlīdzekli.

3.3.   Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz nokomplektētu transportlīdzekli (vai vienu transportlīdzekli no katra transportlīdzekļu tipa, ja apstiprinājumu pieprasa transportlīdzekļu tipu grupai), lai pārbaudītu transportlīdzekļa pašmasu, asu slodzi, smaguma centra atrašanās vietu un citus datus un informāciju, kas attiecas uz nesošās virsbūves stiprību.

3.4.   Atkarībā no ražotāja izvēlētās apstiprinājuma testa metodes pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz attiecīgās testa daļas. Par šo testa daļu izvietojumu un skaitu vienojas ar tehnisko dienestu. Gadījumā, ja testa daļas ir jau iepriekš testētas, iesniedz testa ziņojumu.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.   Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai pieteiktais transportlīdzekļa tips vai transportlīdzekļa tipu grupa atbilst 5. punkta prasībām, šo transportlīdzekļa tipu apstiprina.

4.2.   Katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 01, kas atbilst 01. grozījumu sērijai) norāda grozījumu sēriju, kurā iekļauti jaunākie būtiskākie tehniskie grozījumi, kas noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir šo numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.   Lai nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, paziņotu par apstiprinājuma piešķiršanu, atteikšanu vai attiecināšanu uz citu tipu saskaņā ar šiem noteikumiem, izmanto veidlapu (skatīt 1. pielikumu) un apstiprinājuma pieteikuma iesniedzēja sniegtus rasējumus un diagrammas tādā formātā, par kādu vienojies ražotājs ar tehnisko dienestu. Papīra dokumentācija ir A4 (210 × 297 mm) formātā.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.4.1.   aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (1);

4.4.2.   šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa.

4.5.   Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.6.   Apstiprinājuma marķējumu piestiprina ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.7.   Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma piemēri.

5.   VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS UN PRASĪBAS

5.1.   Prasības

Transportlīdzekļa nesošā virsbūve ir pietiekami izturīga, lai nodrošinātu, ka drošības telpa nokomplektētā transportlīdzeklī apgāšanās testa laikā un pēc tā ir neskarta. Tas nozīmē:

5.1.1.   neviena no transportlīdzekļa daļām, kas ir ārpus drošības telpas testa sākumā (piemēram, statņi, drošības gredzeni, bagāžnieki), testa laikā nedrīkst iekļūt drošības telpā. Visas tās konstrukcijas daļas, kuras sākotnēji ir drošības telpā (piemēram, vertikālie atbalsti, šķērssienas, virtuves, tualetes), neņem vērā, novērtējot iekļuvi drošības telpā;

neviena no drošības telpas daļām nav izvirzīta ārpus deformētās konstrukcijas kontūras. Deformētās konstrukcijas kontūru nosaka secīgi – starp katru blakus loga un/vai durvju statni. Kontūra starp diviem deformētiem statņiem ir teorētiska virsma, kuru nosaka ar taisnām līnijām, kuras savieno statņa iekšējos kontūras punktus, kuri pirms apgāšanās testa bija vienādā augstumā no grīdas (skatīt 1. attēlu).

1. attēls

Deformētās konstrukcijas kontūras specifikācija

5.2.   Drošības telpa

Transportlīdzekļa drošības telpas kontūru nosaka, transportlīdzeklī izveidojot vertikālu šķērsplakni, kurai ir 2.a un 2.c attēlā aprakstītā perifērija, un šo plakni šādi virzot visā transportlīdzekļa garumā (skatīt 2.b attēlu):

5.2.1.   punkts SR atrodas uz katras ārējā sēdekļa (vai pieņemtās sēdekļa pozīcijas), kas novietots braukšanas virzienā vai pretēji tam, atzveltnes, 500 mm virs grīdas zem sēdekļa, 150 mm no sānu sienas iekšējās virsmas. Riteņa arkas un citas grīdas augstuma izmaiņas neņem vērā. Šos izmērus piemēro arī sānis novietotiem sēdekļiem to centra plaknē;

5.2.2.   ja transportlīdzekļa abas puses nav simetriskas attiecībā uz grīdas izvietojumu un tādēļ SR punktu augstums ir atšķirīgs, nobīdi starp abām drošības telpas grīdas līnijām mēra uz transportlīdzekļa vertikālās centrālās garenplaknes (skatīt 2.c attēlu);

5.2.3.   drošības telpas pakaļējā pozīcija ir vertikāla plakne, kas atrodas 200 mm aiz pakaļējā ārējā sēdekļa SR punkta vai transportlīdzekļa pakaļējās sienas iekšpuses, ja attālums aiz šā SR punkta ir mazāks nekā 200 mm.

Drošības telpas priekšējā pozīcija ir vertikāla plakne, kas atrodas 600 mm pirms priekšējā sēdekļa SR punkta (vai tas būtu pasažiera, apkalpes vai vadītāja sēdeklis) transportlīdzekļa komplektējumā ar pilnu priekšpuses aprīkojumu.

Ja transportlīdzekļa abu pušu priekšējie un pakaļējie sēdekļi nav vienā šķērsplaknē, drošības telpas garums katrā pusē būs atšķirīgs;

5.2.4.   drošības telpa pasažieru salonā, apkalpes un vadītāja nodalījumā(-os) ir nepārtraukta starp tās pakaļējo un priekšējo plakni, un to nosaka, virzot noteikto vertikālo šķērsplakni visā transportlīdzekļa garumā taisnā līnijā caur SR punktiem abās transportlīdzekļa pusēs. Aiz pakaļējā sēdekļa un priekšējā sēdekļa Sr punkta taisnās līnijas ir horizontālas;

5.2.5.   ražotājs var noteikt lielāku drošības telpu, nekā noteikts attiecīgajam sēdekļu izvietojumam, lai modelētu vissliktāko gadījumu transportlīdzekļa tipu grupā, lai varētu turpināt konstrukcijas izstrādi.

2. attēls

Drošības telpas specifikācija

5.3.   Nokomplektēta transportlīdzekļa apgāšanās testa kā apstiprinājuma galvenās metodes specifikācija

Apgāšanās tests ir sasvēršanas uz sāniem tests (skatīt 3. attēlu), ko raksturo šādi:

5.3.1.   nokomplektēts transportlīdzeklis ir novietots uz sasvēršanas platformas ar bloķētu balstiekārtu, un to lēnām sasver uz tā nestabila līdzsvara pozīcijas pusi. Ja transportlīdzekļa tips nav aprīkots ar pasažieru drošības jostām, tad testu veic ar transportlīdzekļa pašmasu. Ja transportlīdzekļa tips ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām, testu veic ar transportlīdzekļa faktisko kopējo masu;

5.3.2.   apgāšanās tests sākas šajā nestabilajā transportlīdzekļa pozīcijā ar nulles leņķisko ātrumu, rotācijas asis atrodas punktos, kur riteņi saskaras ar zemi. Šajā brīdī transportlīdzekli raksturo atsauces enerģija ER (skatīt 3.2.2.1. punktu un 3. attēlu);

5.3.3.   transportlīdzeklis sasveras pār grāvi, kuram ir horizontāla, sausa un līdzena noteikta zemes virsma ar nominālo dziļumu 800 mm;

5.3.4.   nokomplektēta transportlīdzekļa apgāšanās testa kā apstiprinājuma galvenās metodes tehniskās specifikācijas detalizēts apraksts sniegts 5. pielikumā.

3. attēls

Nokomplektēta transportlīdzekļa apgāšanās testa specifikācija, kurā parādīta smaguma centra trajektorija sākuma un nestabilā līdzsvara pozīcijā

5.4.   Līdzvērtīgu apstiprinājuma testu specifikācijas

Pēc ražotāja ieskata nokomplektēta transportlīdzekļa apgāšanās testa vietā var izmantot vienu no šīm apstiprinājuma testa metodēm:

5.4.1.   nokomplektēta transportlīdzekļa tipisku virsbūves daļu apgāšanās tests saskaņā ar 6. pielikuma specifikāciju;

5.4.2.   kvazistatiskais virsbūves daļu slogošanas tests saskaņā ar 7. pielikuma specifikāciju;

5.4.3.   kvazistatiskais aprēķins, pamatojoties uz sastāvdaļu testu rezultātiem saskaņā ar 8. pielikuma specifikāciju;

5.4.4.   nokomplektēta transportlīdzekļa galvenā apgāšanās testa datorsimulācija, izmantojot dinamiskus aprēķinus, saskaņā ar 9. pielikuma specifikāciju;

5.4.5.   noteicošais princips ir, ka līdzvērtīgās apstiprinājuma testa metodes jāizmanto tādējādi, ka tās atveido galveno apgāšanās testu, kas aprakstīts 5. pielikumā. Ja ražotāja izvēlētajā līdzvērtīgajā apstiprinājuma testā nav iespējams ņemt vērā transportlīdzekļa noteiktas speciālas īpašības vai konstrukciju (piemēram, gaisa kondicionēšanas iekārta uz jumta, mainīts vidusdaļas augstums, mainīts jumta augstums), tehniskais dienests var pieprasīt nokomplektētu transportlīdzekli, lai veiktu 5. pielikumā aprakstīto apgāšanās testu.

5.5.   Posmaino autobusu testēšana

Posmaina transportlīdzekļa gadījumā katrs tā monolītrāmja posms atbilst 5.1. punkta vispārējām prasībām. Posmainā transportlīdzekļa katru monolītrāmja posmu var pārbaudīt atsevišķi vai kopā, kā tas aprakstīts 5. pielikuma 2.3. punktā vai 3. pielikuma 2.6.7. punktā.

5.6.   Apgāšanās testa virziens

Apgāšanās testu veic tajā transportlīdzekļa pusē, kura ir bīstamāka attiecībā uz drošības telpu. Lēmumu pieņem tehniskais dienests, pamatojoties uz ražotāja ieteikumu un vismaz ņemot vērā:

5.6.1.   smaguma centra sānu ekscentricitāti un tās ietekmi uz atsauces enerģiju transportlīdzekļa nestabilā sākuma pozīcijā, skatīt 3.2.2.1. punktu;

5.6.2.   drošības telpas asimetriju, skatīt 5.2.2. punktu;

5.6.3.   dažādas asimetriskas konstrukcijas īpašības abās transportlīdzekļa pusēs, kā arī šķērssienu vai iekšējo bagāžnieku balstu (piemēram, garderobe, tualete, virtuve). Apgāšanās testa veikšanai izvēlas mazāk balstīto pusi.

6.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI UN ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

Par jebkādiem transportlīdzekļa tipa pārveidojumiem ziņo administratīvajai iestādei, kas piešķīrusi attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Tad administratīvā iestāde var:

6.1.1.   vai nu atzīst, ka veiktajām pārmaiņām nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst šo noteikumu prasībām un pieder pie transportlīdzekļu tipu ģimenes līdz ar apstiprināto transportlīdzekļa tipu; vai

6.1.2.   pieprasīt papildu pārbaudes ziņojumu no tehniskās dienesta, kas veic pārbaudes, lai pierādītu, ka jaunais transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām un pieder pie transportlīdzekļa tipu grupas līdz ar apstiprināto transportlīdzekļa tipu; vai

6.1.3.   atteikt apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu un pieprasīt veikt jaunu apstiprinājuma procedūru.

Administratīvās iestādes un tehnisko dienestu lēmumi pamatojas uz trim vissliktākā gadījuma kritērijiem:

6.2.1.   konstrukcijas kritērijs attiecas uz to, vai nesošā virsbūve ir mainīta vai ne (skatīt 4. pielikumu). Ja izmaiņu nav vai jaunā nesošā virsbūve ir izturīgāka, tas ir pozitīvi;

6.2.2.   enerģijas kritērijs attiecas uz to, vai atsauces enerģija ir mainīta vai ne. Ja jaunajam transportlīdzekļa tipam ir tāda pati vai mazāka atsauces enerģija nekā apstiprinātajam, tas ir pozitīvi;

6.2.3.   drošības telpas kritērijs pamatojas uz drošības telpas apjoma virsmas lielumu. Ja jaunā transportlīdzekļa tipa drošības telpa viscaur atbilst apstiprinātā gadījuma drošības telpai, tas ir pozitīvi.

6.3.   Ja visi trīs 6.2. punktā aprakstītie kritēriji ir mainīti pozitīvi, tad apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu piešķir, neveicot turpmāku izmeklēšanu.

Ja visas atbildes ir negatīvas, jāveic jauna apstiprinājuma procedūra.

Ja atbildes ir jauktas, vajadzīga tālāka izmeklēšana (piemēram, testi, aprēķini, konstrukcijas analīzes). Vajadzīgo izmeklēšanu nosaka tehniskais dienests kopā ar ražotāju.

6.4.   Apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidījumu, precizējot izmaiņas, paziņo nolīguma valstīm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot 4.3. punktā noteikto procedūru.

6.5.   Administratīvā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas izveidota šāda attiecinājuma izsniegšanai.

7.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

7.1.   Ražojumu atbilstības nodrošināšanas kārtība ir tāda, kādu paredz nolīguma (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) 2. papildinājums.

7.2.   Katrs transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot prasības, kuras izklāstītas iepriekš minētajā 5. punktā. Pārbauda vienīgi tos elementus, kurus ražotājs noteicis kā nesošās virsbūves daļu.

7.3.   Parastais administratīvās iestādes noteiktais inspekciju biežums ir reizi divos gados. Konstatējot neapmierinošus rezultātus, administratīvā iestāde var palielināt inspekciju biežumu pēc iespējas ātrākai ražojumu atbilstības atjaunošanai.

8.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

8.1.   Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, var atsaukt, ja nav ievērotas 7. punktā noteiktās prasības.

8.2.   Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to ziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot apstiprinājuma veidlapu, kuras beigās ir piezīme “APSTIPRINĀJUMS ATSAUKTS”, kas rakstīta lieliem burtiem, parakstīta, un uz tās norādīts datums.

9.   RAŽOŠANAS GALĪGA PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, apstiprinājuma turētājs to paziņo administratīvajai iestādei, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī administratīvā iestāde informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot apstiprinājuma veidlapu, kuras beigās ir piezīme “RAŽOŠANA PĀRTRAUKTA”, kas rakstīta lieliem burtiem, parakstīta, un uz tās norādīts datums.

10.   PĀREJAS NOTEIKUMI

10.1.   No 01. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas neviena no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

10.2.   Pēc 60 mēnešiem kopš 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumu jauniem transportlīdzekļa tipiem tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

10.3.   Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt attiecinājumu uz citu tipu saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.

10.4.   EEK apstiprinājumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem to sākotnējā redakcijā piešķirti vairāk nekā 60 mēnešus pirms to stāšanās spēkā, ieskaitot šo apstiprinājumu attiecinājumus, paliek spēkā uz nenoteiktu laiku saskaņā ar 10.6. punktu. Ja atbilstīgi iepriekšējām grozījumu sērijām apstiprināts transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju, līgumslēdzēja puse, kura piešķīrusi apstiprinājumu, par to ziņo citām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus.

10.5.   Neviena no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sēriju.

10.6.   Sākot no 144. mēneša pēc šo noteikumu 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo reizi reģistrēt transportlīdzekli valsts reģistrā (pirmo reizi nodotu ekspluatācijā), ja tas neatbilst šo noteikumu 01. grozījumu sērijas prasībām.

11.   PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par testu veikšanu atbildīgo dienestu nosaukumus un adreses, kā arī to administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumus. Citās valstīs izdotas veidlapas, ar ko apliecina apstiprinājuma piešķiršanu vai attiecinājumu uz citu tipu, atteikumu vai atsaukšanu, jānosūta visām šī nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

---

(1)  Vācija 1, Francija 2, Itālija 3, Nīderlande 4, Zviedrija 5, Beļģija 6, Ungārija 7, Čehija 8, Spānija 9, Serbija un Melnkalne 10, Apvienotā Karaliste 11, Austrija 12, Luksemburga 13, Šveice 14, 15 (brīvs), Norvēģija 16, Somija 17, Dānija 18, Rumānija 19, Polija 20, Portugāle 21, Krievijas Federācija 22, Grieķija 23, Īrija 24, Horvātija 25, Slovēnija 26, Slovākija 27, Baltkrievija 28, Igaunija 29, 30 (brīvs), Bosnija un Hercegovina 31, Latvija 32, 33 (brīvs), Bulgārija 34, 35 (brīvs), Lietuva 36, Turcija 37, 38 (brīvs), Azerbaidžāna 39, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika 40, 41 (brīvs), Eiropas Kopiena 42 (apstiprinājumu piešķir EK dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), Japāna 43, 44 (brīvs), Austrālija 45, Ukraina 46, Dienvidāfrika 47, Jaunzēlande 48, Kipra 49, Malta 50 un Korejas Republika 51. Nākamos numurus piešķir citām valstīm hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē “Nolīgumu par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām” vai pievienojas šim nolīgumam; šādi piešķirtos numurus ANO ģenerālsekretārs paziņo nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---