I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

1.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/9

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 8. novembris),

ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/779/EK, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Lēmumā 2001/792/EK, Euratom (2001. gada 23. oktobris), ar ko izveido Kopienas mehānismu pastiprinātas sadarbības veicināšanai civilās aizsardzības palīdzības intervenču jomā (3), (turpmāk “Mehānisms”) jāveic būtiski grozījumi, lai Eiropas Savienības reaģēšanu uz ārkārtas situācijām padarītu konsekventāku un efektīvāku. Skaidrības labad minētais lēmums būtu jāpārstrādā.

(2)	Beidzamajos gados ir ļoti palielinājies dabas un cilvēku izraisītu katastrofu skaits un nopietnība, un tādējādi ir zaudētas cilvēku dzīvības un īpašums, tostarp kultūras mantojums, nopostīta saimnieciskā un sabiedriskā infrastruktūra un radīti kaitējumi videi.

(3)

Kopienas rīcība, lai īstenotu 1991. gada 8. jūlija Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tiekas Padomē, rezolūciju par savstarpējās palīdzības uzlabošanu starp dalībvalstīm stihiskas nelaimes vai tehnoloģiju izraisītas katastrofas gadījumā (4) ir palīdzējusi aizsargāt cilvēkus, vidi un īpašumu. Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencija par rūpniecisko avāriju pārrobežu iedarbību, kuru Kopiena ir apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 98/685/EK (5), ir palīdzējusi vēl labāk sagatavoties rūpniecības negadījumiem, kā arī tos novērst.

(4)

Mehānisma vispārējais mērķis ir sniegt atbalstu liela mēroga ārkārtas situācijās, ja izteikts šāds lūgums, un uzlabot dalībvalstu un Kopienas veiktu palīdzības intervenču koordināciju, ņemot vērā Kopienas atsevišķu, attālāku un citu apgabalu un salu īpašās vajadzības. Pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis to valstu skaits, kas izmanto Mehānismu civilās aizsardzības palīdzībai. Mehānisms būtu jānostiprina, lai sniegtu efektīvāku un redzamāku Eiropas solidaritātes pierādījumu un nodrošinātu Eiropas ātrās reaģēšanas spējas attīstību, pamatojoties uz dalībvalstu civilās aizsardzības moduļiem, aicinājusi Eiropadome, kā arī Eiropas Parlaments 2005. gada 13. janvāra Rezolūcijā par cunami katastrofu.

(5)	Mehānismā atbilstīgi ņemtu vērā attiecīgos Kopienas tiesību aktus un starptautiskās saistības. Tādēļ minētajam lēmumam nebūtu jāietekmē dalībvalstu savstarpējās tiesības un saistības, kas paredzētas divpusējos vai daudzpusējos līgumos, kuri saistīti ar jautājumiem, uz ko attiecas šis lēmums.

(6)

Ar Mehānismu būtu jāveicina civilās aizsardzības reaģēšana uz visu veidu liela mēroga ārkārtas situācijām Kopienā vai ārpus tās, tostarp dabas un cilvēku izraisītām katastrofām, terora aktiem, tehnoloģiskām katastrofām, radioloģiskiem vai ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, tostarp nejaušu jūras piesārņošanu. Civilās aizsardzības palīdzība var būt vajadzīga šajās ārkārtas situācijās, lai papildinātu skartās valsts reaģēšanas spējas.

(7)

Novēršanai ir būtiska nozīme aizsardzībā pret dabas izraisītām un tehnoloģiskām katastrofām, kā arī ekoloģiskiem nelaimes gadījumiem, un tā dotu iespēju apsvērt turpmāko rīcību. Palīdzot izvērst atklāšanas un agrīnas brīdināšanas sistēmas, Kopienai arī būtu jāpalīdz dalībvalstīm samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai reaģētu uz katrostrofām un brīdinātu ES pilsoņus. Veidojot šādas sistēmas, būtu jāņem vērā un jāizmanto esošie informācijas avoti.

(8)

Dalībvalstīs un Kopienā jāveic sagatavošanās pasākumi, kas ļautu ar nepieciešamo elastīgumu ātri un koordinēti mobilizēt ārkārtas situāciju palīdzības intervences vienības un, izmantojot apmācības programmu, nodrošinātu spēju efektīvi reaģēt un to, ka novērtējuma un/vai koordinācijas vienības, intervences vienības un citi vajadzīgie resursi ir efektīvi papildinoši.

(9)

Citi sagatavošanās pasākumi ietver tās informācijas apkopošanu, kas saistīta ar vajadzīgajiem medicīnas resursiem un jaunu tehnoloģiju izmantošanas aktivizēšanu. Minētā informācija attiecas uz medicīnas resursiem, ko dalībvalstis sabiedrības veselības aizsardzības vajadzībām varētu brīvprātīgi darīt pieejamus pēc lūguma veikt intervenci, kas iesniegts saskaņā ar Mehānismu. Saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 296. pantu nevienai dalībvalstij nav jāsniedz informācija, kuras izpaušanu tās atzīst par būtisku savas drošības interešu apdraudējumu.

(10)

Būtu jāapsver, vai izstrādāt papildu civilās aizsardzības intervences moduļus, kuros izmanto vienas vai vairāku dalībvalstu resursus un kas paredzēti kā pilnībā savstarpēji savietojami, lai tādējādi palīdzētu izvērst ātras reaģēšanas spējas civilās aizsardzības jomā. Moduļus organizē dalībvalstīs, un tie ir to pakļautībā.

(11)

Ja ir liela mēroga ārkārtas situācija Kopienā vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas izraisa vai var izraisīt pārrobežu ietekmi vai kuru dēļ viena vai vairākas dalībvalstis lūdz palīdzību, ir vajadzīga atbilstīgas izziņošanas noteikšana, izmantojot izveidoto drošas kopējas saziņas un informācijas sistēmu ārkārtas situācijām.

(12)

Mehānismam jābūt ar iespējām mobilizēt palīdzības intervences un veicināt to koordināciju, lai palīdzētu nodrošināt labāku, pirmkārt, cilvēku, kā arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību, tādējādi mazinot cilvēku dzīvību zaudējumus, traumas, materiālos zaudējumus, ekonomikas un vides kaitējumu un īstenojot sociālās kohēzijas un solidaritātes mērķu sasniegšanu. Civilās aizsardzības intervencēs pastiprinātai sadarbībai būtu jābalstās uz Kopienas civilās aizsardzības struktūru – Komisijas vadītu monitoringa un informācijas centru un Komisijas apsaimniekotu vienotu, ārkārtas situācijās izmantojamu saziņas un informācijas sistēmu, kā arī kontaktpunktiem dalībvalstīs. Struktūrā būtu jāļauj vākt apstiprinātus datus par ārkārtas situācijām, izplatīt tādu informāciju dalībvalstīm un dalīties intervencēs gūtajā pieredzē.

(13)	Kontaktpunktiem dalībvalstīs vajadzētu būt spējīgiem sniegt informāciju par ārkārtas situācijas skartās valsts lūgtās civilās aizsardzības palīdzības pieejamību, tostarp informāciju par militāriem līdzekļiem un spējām.

(14)	Būtu jādara pieejamāki piemēroti transportlīdzekļi, lai palīdzētu Kopienā izvērst ātras reaģēšanas spējas. Kopienai būtu jāatbalsta un jāpapildina dalībvalstu centieni, veicinot dalībvalstu transportlīdzekļu resursu apvienošanu un vajadzības gadījumā palīdzot finansēt papildu transportlīdzekļus.

(15)

Attiecībā uz civilās aizsardzības palīdzības intervencēm ārpus Kopienas ar Mehānismu būtu jāveicina un jāatbalsta Kopienas un dalībvalstu rīcība. Palīdzības intervences ārpus Kopienas var vadīt autonomi vai kā ieguldījumu operācijā, ko vada starptautiska organizācija, šādam gadījumam Kopienai būtu jāattīsta sakari ar attiecīgām starptautiskām organizācijām.

(16)

Piedaloties palīdzības operācijā trešā valstī, Apvienoto Nāciju Organizācijai ir vispārēji koordinācijas uzdevumi. Civilās aizsardzības palīdzība, ko sniedz saskaņā ar Mehānismu, būtu jākoordinē ar Apvieno Nāciju Organizāciju un citiem attiecīgiem starptautisku darbību veicējiem, lai pēc iespējas vairāk izmantotu pieejamos resursus un izvairītos no jebkādas nevajadzīgas centienu dublēšanas. Uzlabotas civilās aizsardzības palīdzības koordinācija, izmantojot Mehānismu, ir vispārēju koordinācijas centienu priekšnosacījums un nodrošina vispārēju Eiropas ieguldījumu vispārējos palīdzības sniegšanas centienos. Liela mēroga ārkārtas situācijās, ja palīdzību sniedz gan saskaņā ar Mehānismu, gan saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (6), Komisijai būtu jānodrošina Kopienas vispārējās reaģēšanas efektivitāte, konsekvence un komplementaritāte.

(17)

Mehānisms varētu arī būt līdzeklis Līguma par Eiropas Savienību V sadaļā minētajai krīzes pārvarēšanas veicināšanai un atbalstīšanai saskaņā ar Kopīgo Padomes un Komisijas 2003. gada 29. septembra deklarāciju par Kopienas Civilās aizsardzības mehānisma izmantošanu. Šis lēmums neskar minētajā sadaļā paredzēto prezidentvalsts kompetenci un uzdevumus krīzes pārvarēšanā.

(18)	Mehānismu varētu arī izmantot, lai sakarā ar civilās aizsardzības darbībām palīdzētu sniegt konsulāru palīdzību ES pilsoņiem liela mēroga ārkārtas situācijās, kas notiek trešās valstīs, ja to lūdz dalībvalstu konsulārās iestādes.

(19)

Ja uzskata par pareizu izmantot militāros līdzekļus un spējas, sadarbība ar militāriem spēkiem notiks saskaņā ar mehānismiem, procedūrām un kritērijiem, ko Padome vai tās kompetentās struktūras ir paredzējušas, lai Mehānismam darītu pieejamus militāros līdzekļus un spējas, ko var izmantot, lai aizsargātu civiliedzīvotājus.

(20)	Militāros līdzekļus un spējas būtu jāizmanto, ievērojot attiecīgo Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatnostādņu principus.

(21)	Kandidātvalstu līdzdalībai, kā arī sadarbībai ar starptautiskām un reģionālām organizācijām, vajadzētu būt iespējamai.

(22)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(23)

Šā lēmuma mērķus – proti, veicināt pastiprinātu sadarbību starp Kopienu un dalībvalstīm civilās aizsardzības palīdzības intervences jomā gadījumā, ja ir liela mēroga ārkārtas situācijas vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un, ievērojot Mehānisma darbības radītos ieguvumus – cietušo un zaudējumu skaita samazinājumu, minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī.

Ja liela mēroga ārkārtas situācijā skartas dalībvalsts reaģēšanas spējas ir nepietiekamas, šai valstij vajadzētu būt iespējai izmantot Mehānismu, lai papildinātu savus civilās aizsardzības resursus. Tādēļ Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(24)	Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums šā lēmuma pieņemšana neparedz citas pilnvaras, kā tās, kas noteiktas, attiecīgi, 308. un 203. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Priekšmets un darbības joma

1. pants

1. Ar šo izveido Kopienas mehānismu (turpmāk “Mehānisms”), lai veicinātu pastiprinātu sadarbību starp Kopienu un dalībvalstīm civilās aizsardzības palīdzības intervences jomā gadījumā, ja ir liela mēroga ārkārtas situācijas vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi.

2. Aizsardzība, ko nodrošinās Mehānisms, ietvers galvenokārt cilvēku, kā arī vides un īpašuma, tostarp kultūras mantojuma, aizsardzību dabas un cilvēku izraisītu katastrofu, terora aktu un tehnoloģisku katastrofu gadījumos, kā arī radioloģiskos vai ekoloģiskos nelaimes gadījumos, tostarp nejaušas jūras piesārņošanas gadījumos, kas notiek Kopienā vai ārpus tās, ņemot vērā Kopienas atsevišķu, attālāku un citu reģionu vai salu īpašās vajadzības.

Mehānisms neietekmē saistības, kas paredzētas esošajos attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošajos starptautiskajos nolīgumos.

2. pants

Mehānismā ir elementi un darbības, tostarp:

1)	to intervences vienību un pārējā tāda intervences atbalsta identifikācija, kas pieejams dalībvalstīs, lai palīdzētu intervencei ārkārtas situācijās;

2)	intervences vienību un cita intervences atbalsta, kā arī vienību, kas atbild par novērtēšanu un/vai koordināciju (turpmāk “novērtējuma un/vai koordinācijas vienības”) ekspertu apmācības programmas noteikšana un īstenošana;

3)	darba grupas, semināri un eksperimentāli projekti attiecībā uz galvenajiem intervenču aspektiem;

4)	novērtējuma un/vai koordinācijas vienību izveide un nosūtīšana;

5)	Monitoringa un informācijas centra (MIC) izveide un vadība, kas ir pieejams un spējīgs reaģēt nekavējoties 24 stundas diennaktī un kas sniedz pakalpojumus dalībvalstīm un Komisijai Mehānisma vajadzībām;

6)	Drošas kopējas saziņas un informācijas sistēmas ārkārtas situācijām (CECIS) izveide un vadība, lai nodrošinātu saziņu un informācijas apmaiņu starp MIC un kontaktpunktiem, ko šim nolūkam izraudzījušās dalībvalstis;

tādu katastrofu atklāšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmu izveides veicināšana, kuras varētu skart dalībvalstu teritoriju, lai tādējādi nodrošinātu dalībvalstu un Kopienas ātru reaģēšanu, kā arī šādu sistēmu izveides veicināšana, veicot pētījumus un izvērtējumus par to, vai tādas sistēmas ir vajadzīgas, tehniski iespējamas un rentablas, kā arī rīcības, lai veicinātu to savstarpējo saistību un saistību ar MIC un CECIS. Minētajās sistēmās ņem vērā un papildina pastāvošos informācijas, pārraudzības un atklāšanas avotus;

palīdzot dalībvalstīm piekļūt ierīcēm un transportlīdzekļiem:

a)	sniedzot un apmainoties ar informāciju par ierīcēm un transportlīdzekļiem, ko dalībvalstis var darīt pieejamus, lai veicinātu tādu ierīču vai transportlīdzekļu resursu apvienošanu;

b)	palīdzot dalībvalstīm apzināt transportlīdzekļus, ko varētu iegūt no citiem avotiem, tostarp tirgū, un atvieglot to pieeju tādiem līdzekļiem;

c)	palīdzot dalībvalstīm apzināt ierīces, ko varētu iegūt no citiem avotiem, tostarp tirgū;

9)	papildināt dalībvalstu nodrošināto transportu ar papildu transportlīdzekļiem, kas vajadzīgi, lai varētu ātri reaģēt uz liela mēroga ārkārtas situācijām;

10)	atbalstot konsulāru palīdzību, ko liela mēroga ārkārtas situācijās sniedz ES pilsoņiem trešās valstīs saistībā ar civilās aizsardzības darbībām, ja to lūdz dalībvalstu konsulārās iestādes;

11)	citas atbalsta un papildinošas rīcības, kas vajadzīgas saskaņā ar Mehānismu, kā minēts Padomes Lēmuma 2007/162/EK, Euratom (2007. gada 5. marts), ar ko izveido civilās aizsardzības finanšu instrumentu (8), 4. pantā.

3. pants

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)	“liela mēroga ārkārtas situācija” ir jebkura situācija, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, vidi vai īpašumu un kas saskaņā ar Mehānismu var būt palīdzības lūguma iemesls;

2)	“reaģēšana” ir jebkura rīcība, ko veic saskaņā ar šo Mehānismu liela mēroga ārkārtas situācijā vai pēc tās, lai pievērstos tādas situācijas tūlītējām sekām;

3)	“sagatavotība” ir cilvēku un materiālo līdzekļu sagatavotība un spēja, kas ļauj tiem nodrošināt efektīvu, ātru reaģēšanu uz ārkārtas situācijām un kas panākta, veicot iepriekšējas rīcības;

4)	“agrīna brīdināšana” ir savlaicīga un efektīva informācijas sniegšana, kas ļauj veikt rīcību, lai izvairītos no apdraudējumiem vai tos mazinātu un lai nodrošinātu sagatavotību efektīvai reaģēšanai;

“modulis” ir tāds pašpietiekams un autonoms un dalībvalstu spēju kopums, kas izveidots, ņemot vērā iepriekš definētus uzdevumus un konkrētas vajadzības, vai dalībvalstu mobila operatīva reaģēšanas vienība, kas atspoguļo cilvēkresursu un materiālu līdzekļu kopumu, kuru var raksturot, atsaucoties uz tā spējām veikt intervences vai uz uzdevumu(-iem), ko tas var veikt.

II NODAĻA

Sagatavotība

4. pants

1. Dalībvalstis iepriekš identificē intervences vienības vai moduļus savos kompetentajos dienestos un jo īpaši savos civilās aizsardzības dienestos vai citos avāriju dienestos, kas var būt pieejamas intervencei vai ko var izveidot un nosūtīt ļoti īsā laikā pēc paziņojuma, parasti 12 stundu laikā pēc palīdzības lūguma. Tās ņem vērā to, ka vienības vai moduļa sastāvs ir nosakāms pēc liela mēroga ārkārtas situācijas veida un īpašām vajadzībām šādā situācijā.

2. Dalībvalstis izvēlas ekspertus, ko var izsaukt darbam ārkārtas situācijas vietā novērtēšanas un koordinācijas vienībā.

3. Dalībvalstis brīvprātīgi strādā, lai attīstītu moduļus, jo īpaši, lai tādējādi apmierinātu prioritāras intervences vai atbalsta vajadzības saskaņā ar Mehānismu, turklāt šie moduļi:

a)	ir izveidoti ar vienas vai vairāku Mehānismā iesaistītu valstu resursiem;

b)	var veikt uzdevumus ar reaģēšanu saistītās jomās;

var veikt uzdevumus saskaņā ar atzītām starptautiskām pamatnostādnēm un tādēļ:

i)	tos var norīkot ļoti īsā laikā pēc tam, kad saņemts palīdzības lūgums;

ii)	tie var pašpietiekami un autonomi darboties uz konkrētu laiku, ja to prasa apstākļi uz vietas;

d)	ir savietojami ar citiem moduļiem;

e)	ir veidoti, izmantojot mācības un apmācību, lai atbilstu a) un d) punktā paredzētajām savietojamības prasībām;

f)	ir tādas personas pakļautībā, kas ir atbildīga par to darbību;

g)	var sniegt palīdzību citām ES struktūrām un/vai starptautiskām iestādēm, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijai.

4. Dalībvalstis izskata iespēju atbilstoši vajadzībām nodrošināt arī citu intervences atbalstu, kas pieejams kompetentajos dienestos, piemēram, specializēts personālsastāvs un aprīkojums, lai rīkotos konkrētā ārkārtas situācijā, un resursu pieprasījums, kurus var sniegt nevalstiskas organizācijas un citas atbilstošas vienības.

5. Ja ir pietiekamas drošības garantijas, dalībvalstis – ja tās vēlas – var sniegt informāciju par attiecīgiem militāriem līdzekļiem un spējām, ko varētu izmantot saskaņā ar Mehānismu, sniedzot civilās aizsardzības palīdzību, piemēram, transportu un loģistikas vai medicīnisku atbalstu.

6. Dalībvalstis nodrošina attiecīgo vispārīgo informāciju par vienībām, ekspertiem, moduļiem un citu intervences atbalstu, kas minēts šā panta 1. līdz 4. punktā, sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma pieņemšanas un vajadzības gadījumā nekavējoties atjaunina minēto informāciju, tajā skaitā par 5. panta 6. punktā minētajiem medicīnas resursiem.

7. Dalībvalstis, ko pēc to lūguma atbalsta Komisija, veic vajadzīgos pasākumus, lai laikus nodrošinātu savu piedāvāto civilās aizsardzības palīdzības transportu.

8. Dalībvalstis nosaka kontaktpunktus un atbilstīgi informē Komisiju.

5. pants

Komisija veic šādus uzdevumus:

1)	izveido un vada MIC;

2)	izveido un vada CECIS;

3)	palīdz attīstīt katastrofu atklāšanas un agrīnas brīdināšanas sistēmas, kā paredzēts 2. panta 7. punktā;

rada spēju iespējami ātrāk mobilizēt un nosūtīt mazas ekspertu vienības, kas atbildīgas:

a)	par to, lai novērtētu tās valsts civilās aizsardzības vajadzības, kas lūdz palīdzību, ņemot vērā to palīdzību, kas pieejama dalībvalstīs un saskaņā ar Mehānismu;

b)	vajadzības gadījumā par civilās aizsardzības palīdzības operāciju uz vietas koordinēšanas veicināšanu un, ja tas ir vajadzīgs un atbilstīgs, par sadarbību ar tās valsts kompetentajām iestādēm, kura lūdz palīdzību;

nosaka apmācības programmu, lai uzlabotu civilās palīdzības intervences koordināciju, nodrošinot savietojamību un komplementaritāti starp intervences vienībām un 4. panta 1. punktā minētajiem moduļiem vai – attiecīgā gadījumā – citu 4. panta 4. punktā minēto intervences atbalstu un paaugstinot 4. panta 2. punktā minēto novērtējuma ekspertu kompetenci. Programmā iekļauj kopīgas mācības un praktiskās nodarbības, un apmaiņas sistēmu, ar kuras starpniecību indivīdus var pārcelt uz vienībām citās dalībvalstīs;

6)	liela mēroga ārkārtas situācijas gadījumā apkopo un veido informāciju par dalībvalstu spējām attiecībā uz serumu un vakcīnu ražošanu vai citiem nepieciešamajiem medicīnas resursiem un par to krājumiem, kas ir pieejami intervencei;

7)	izveido tādas pieredzes apguves programmu, kas gūta no intervencēm, kuras īstenotas Mehānisma sistēmā, un izplata minēto pieredzi, izmantojot informācijas sistēmu;

8)	Mehānisma vajadzībām stimulē un veicina jaunu tehnoloģiju ieviešanu un lietošanu;

9)	veic 2. panta 8. un 9. punktā uzskaitītos pasākumus;

10)	veido spēju sniegt loģistikas pamatatbalstu novērtējuma un/vai koordinācijas ekspertiem;

11)	veic citas atbalsta un papildinošās rīcības, kas vajadzīgas saskaņā ar Mehānismu, kā minēts Lēmuma 2007/162/EK, Euratom 4. pantā.

III NODAĻA

Reaģēšana

6. pants

1. Gadījumā, ja ir liela mēroga ārkārtas situācija Kopienā vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kas izraisa vai spēj izraisīt pārrobežu ietekmi, dalībvalsts, kurā ir radusies ārkārtas situācija, nekavējoties brīdina Komisiju un tās dalībvalstis, kuras ārkārtas situācija var ietekmēt.

Pirmo daļu nepiemēro, ja šādas izziņošanas saistības jau paredzētas attiecīgajos Eiropas Kopienas vai Eiropas Atomenerģijas kopienas tiesību aktos vai esošos starptautiskos nolīgumos.

2. Gadījumā, ja ir liela mēroga ārkārtas situācija Kopienā vai ja ir nenovēršami šādas situācijas draudi, kuru dēļ viena vai vairākas dalībvalstis prasa palīdzību, dalībvalsts, kurā ir radusies ārkārtas situācija, nekavējoties brīdina Komisiju, ja ir sagaidāms iespējams lūgums pēc palīdzības ar MIC starpniecību, lai Komisija attiecīgā gadījumā varētu informēt citas dalībvalstis un aktivizēt savus kompetentos dienestus.

3. Panta 1. un 2. punktā minēto izziņošanu attiecīgā gadījumā izdara ar CECIS starpniecību.

7. pants

1. Ja Kopienā ir liela mēroga ārkārtas situācija, dalībvalsts var lūgt palīdzību, izmantojot MIC, vai tieši no citām dalībvalstīm. Lūgums ir pēc iespējas precīzs.

2. Gadījumā, ja palīdzības lūgums saņemts ar MIC starpniecību, Komisija, saņemot šādu lūgumu, atbilstīgi un nevilcinoties:

a)	pārsūta lūgumu pārējo dalībvalstu kontaktpunktiem;

b)	veicina vienību, ekspertu, moduļu un cita intervences atbalsta mobilizāciju;

c)	vāc apstiprinātu informāciju par ārkārtas situācijām un izplata to dalībvalstīm.

3. Jebkura dalībvalsts, kurai ir izteikts palīdzības lūgums, ātri nosaka, vai tā var sniegt lūgto palīdzību, un informē lūgumu iesniegušo dalībvalsti par to ar MIC starpniecību vai tieši, norādot visas tās palīdzības apjomu un noteikumus, ko tā var sniegt. Ja dalībvalsts tieši informē lūgumu iesniegušo dalībvalsti, tā arī attiecīgi informē MIC. MIC informē dalībvalstis.

4. Dalībvalsts, kas lūdz palīdzību, ir atbildīga par tiešās palīdzības intervencēm. Tās dalībvalsts iestādes, kura lūdz palīdzību, nosaka pamatnostādnes un vajadzības gadījumā definē tādu uzdevumu ierobežojumus, kas uzticēti intervences vienībām vai moduļiem. Šo uzdevumu izpildes dati jāatstāj tai atbildīgajai personai, ko izvēlējusies dalībvalsts, kura sniedz palīdzību.

5. Ja dalībvalsts, kas lūdz palīdzību, lūdz palīdzības vienības vadīt intervenci tās vārdā, vienības, ko atsūtījušas dalībvalstis un Kopiena, cenšas koordinēt savas intervences.

6. Ja tiek nosūtītas novērtējuma un/vai koordinācijas vienības, tās veicina koordināciju starp intervences vienībām un sadarbojas ar tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kas lūgusi palīdzību.

8. pants

1. Ja notiek liela mēroga ārkārtas situācija ārpus Kopienas, 7. pantu pēc lūguma var arī piemērot attiecībā uz civilās aizsardzības palīdzības intervencēm ārpus Kopienas.

Šādas intervences var veikt kā autonomas palīdzības intervences vai kā ieguldījumu intervencē, ko vada kāda starptautiska organizācija.

Šajā pantā paredzēto koordinācijas pasākumu darbības jomā ietilpst tikai palīdzība, ko sniedz ar Mehānismu.

Pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo pantu, neskar pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu.

2. Ja 1. punktā minētā civilās aizsardzības palīdzība tiek sniegta, reaģējot uz lūgumu, kas izplatīts ar MIC starpniecību, dalībvalsts, kura ir Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts (turpmāk “prezidentvalsts”), nodrošina civilās aizsardzības palīdzības intervenču vispārēju koordināciju, reizē ievērojot Komisijai uzticētos operatīvās koordinācijas uzdevumus, kā izklāstīts 4. punktā.

3. Saistībā ar politisku un stratēģisku koordināciju prezidentvalsts jo īpaši:

a)	pārbauda, vai būtu pareizi izmantot Mehānismu kā krīžu pārvarēšanas veicināšanas un atbalsta instrumentu;

b)	ja tā uzskata par vajadzīgu, nodibina politiskas attiecības ar skarto trešo valsti un sazinās ar to par palīdzības intervences vispārējiem politiskiem un stratēģiskiem aspektiem visās ārkārtas situācijas stadijās.

Attiecīgā gadījumā prezidentvalsts var lūgt citu dalībvalsti pilnībā vai daļēji uzņemties atbildību par politisku un stratēģisku koordināciju vai lūgt Komisiju atbalstīt tādu koordināciju.

4. Komisija nodrošina operatīvu koordināciju, cieši sadarbojoties ar prezidentvalsti saskaņā ar 3. punktā minēto politisko un stratēģisko koordināciju. Operatīvā koordinācijā attiecīgā gadījumā ietvertas šādas darbības:

nepārtraukta dialoga uzturēšana ar kontaktpunktiem dalībvalstīs, lai ar Mehānismu nodrošinātu efektīvu un konsekventu Eiropas civilās aizsardzības ieguldījumu vispārējā katastrofas seku likvidācijā, jo īpaši:

i)	tūlīt informējot dalībvalstis par pilnībā sagatavotiem palīdzības lūgumiem;

ii)	norīkojot novērtējuma un/vai koordinācijas vienības uz vietas, lai izvērtētu situāciju un/vai veicinātu operatīvu ar Mehānismu sniegtās palīdzības koordināciju uz vietas;

iii)	izvērtējot vajadzības sadarbībā ar novērtējuma un/vai koordinācijas vienībām un citām ieinteresētām personām, tostarp citiem ES dienestiem;

iv)	daloties attiecīgos izvērtējumos un analīzēs ar citām attiecīgām ieinteresētām personām;

v)	sniedzot pārskatu par dalībvalstu un citu avotu sniegtu palīdzību;

vi)	dodot padomus par to, kāda veida palīdzība vajadzīga, lai sniegtā civilās aizsardzības palīdzība atbilstu vajadzību izvērtējumiem;

vii)	palīdzot pārvarēt jebkādas praktiskas palīdzības sniegšanas grūtības tādās jomās kā tranzīts un muita;

b)	sazināšanās ar skarto trešo valsti par sīkiem tehniskiem jautājumiem, piemēram, precīzām palīdzības vajadzībām, piedāvājumu pieņemšanu un praktiskiem vietēja mēroga palīdzības saņemšanas un izplatīšanas pasākumiem;

sazināšanās vai sadarbība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroju (UNOCHA), ja tas piedalās operācijā, un ar citiem attiecīgiem darbību veicējiem, kas dod ieguldījumu vispārējos palīdzības centienos, tādējādi maksimāli palielinot sinerģijas, nodrošinot darbību savstarpēju papildināmību un izvairoties no darba dublēšanas un nepilnībām;

d)	sazināšanās ar visām attiecīgām iesaistītām personām, jo īpaši saskaņā ar Mehānismu veiktās palīdzības intervences nobeiguma posmā, lai neradītu sarežģījumus, pārņemot vadību.

5. Attiecīgā gadījumā Komisija, izskatot konkrētos apstākļus, var veikt papildu operatīvus uzdevumus, ja prezidentvalsts tam piekrīt.

6. Komisija, cieši sadarbojoties ar prezidentvalsti, var izveidot 4. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētās novērtējuma un/vai koordinācijas vienības. Vienībās ir eksperti un vienības vadītājs, ko izvirza dalībvalstis katrā konkrētā gadījumā. Komisija attiecīgajai vienībai atlasa ekspertus un vadītāju, pamatojoties uz viņu kvalifikāciju un pieredzi, tostarp Mehānisma jomā pabeigtu mācību līmeni, pieredzi ar Mehānismu saistītās misijās un citā starptautiskā mērogā veiktā palīdzības darbā. Atlase pamatojas uz citiem kritērijiem, tostarp uz valodu prasmi, lai vienībai kopumā būtu konkrētā situācijā vajadzīgās iemaņas.

MIC uztur ciešus sakarus ar novērtējuma un/vai koordinācijas vienībām un dod tām atbalstu un padomus.

7. Prezidentvalsts un Komisija nodrošina ciešu sadarbību un uztur nepārtrauktu dialogu visās ārkārtas situācijas stadijās, kas saistītas ar konkrēto intervenci.

Ja UNOCHA piedalās operācijā, operatīvo koordināciju integrē tā nodrošinātajā vispārējā koordinācijā un respektē tā nodrošināto vadību.

Koordinācija, ko veic ar Mehānismu, neskar nedz iesaistītu dalībvalstu un skartās valsts divpusējos kontaktus, nedz dalībvalstu un Apvienoto Nāciju Organizācijas sadarbību. Tādus divpusējus kontaktus arī var izmantot, lai dotu ieguldījumu ar Mehānismu veiktajā koordinācijā.

Tieksies rast sinerģijas ar citiem Savienības vai Kopienas instrumentiem un panākt, lai tos papildinātu. Komisija jo īpaši nodrošina saskaņā ar Mehānismu veiktu rīcību un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/96 finansētu rīcību savstarpēju papildināmību un konsekvenci.

Ja liela mēroga ārkārtas situācija rodas ārpus Kopienas, civilas aizsardzības vajadzībām izmantojamu militāru līdzekļu un spēju iespējamam izmantojumam būtu jāatbilst attiecīgās Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatnostādnēs ievērotiem principiem.

8. Šajā pantā minētie prezidentvalstij un Komisijai uzticētie koordinācijas uzdevumi neskar dalībvalstu kompetenci un atbildību par savām vienībām, moduļiem un citu atbalstu, tostarp par militāriem līdzekļiem un spējām. Prezidentvalsts un Komisijas veiktas koordinācijas pienākums nav dot rīkojumus dalībvalstu vienībām, moduļiem vai citam atbalstam, ko brīvprātīgi izvieto atbilstīgi štābā vai uz vietas veiktajai koordinācijai.

9. Lai nodrošinātu 1. līdz 8. punktā minēto koordināciju un vispusīgu ieguldījumu vispārējos palīdzības centienos:

a)	visas dalībvalstis, kas sniedz 1. punktā minēto civilās aizsardzības palīdzību, reaģējot uz lūgumu, kas izplatīts ar MIC starpniecību, pilnībā informē MIC par savām darbībām; un

b)	dalībvalstu vienības un moduļi, kas ir uz vietas un saskaņā ar Mehānismu piedalās intervencē, uztur ciešus kontaktus ar MIC koordināciju un/vai novērtējuma vienībām, kas ir uz vietas.

9. pants

Komisija var atbalstīt un papildināt dalībvalstu sniegto civilās aizsardzības palīdzību saskaņā ar Mehānismu, veicot 2. panta 8. un 9. punktā uzskaitītos pasākumus.

IV NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

10. pants

Līdzdalība Mehānismā ir pieejama kandidātvalstīm.

Citas trešās valstis un starptautiskas vai reģionālas organizācijas var sadarboties pasākumos atbilstīgi Mehānismam, ja tas ir pieļaujams saskaņā ar trešo valstu un organizāciju un Kopienas savstarpējiem nolīgumiem.

11. pants

Dalībvalstis šā lēmuma piemērošanas nolūkos izraugās kompetentās iestādes un atbilstīgi informē Komisiju.

12. pants

Komisija saskaņā ar procedūrām, kas minētas 13. panta 2. punktā, paredz īstenošanas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

1)	resursu pieejamība palīdzības intervencei, kā paredzēts 4. pantā;

2)	MIC, kā paredzēts 2. panta 5. punktā;

3)	CECIS, kā paredzēts 2. panta 6. punktā;

4)	novērtējuma un/vai koordinācijas vienības, kā paredzēts 2. panta 4. punktā, tostarp ekspertu izvēles kritēriji;

5)	apmācības programma, kā paredzēts 2. panta 2. punktā;

6)	moduļi, kā paredzēts 4. panta 3. punktā;

7)	atklāšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas, kā paredzēts 2. panta 7. punktā;

8)	informācija par medicīnas resursiem, kā paredzēts 5. panta 6) punktā;

9)	intervences Kopienā, kā paredzēts 7. pantā, kā arī 8. pantā paredzētās intervences ārpus Kopienas.

13. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Lēmuma 2007/162/EK, Euratom 13. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

14. pants

Komisija šā lēmuma piemērošanu izvērtē ik pēc trim gadiem no datuma, kad tas izziņots, un nosūta minētās izvērtēšanas slēdzienus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Slēdzieniem attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus par šā lēmuma grozījumiem.

15. pants

Lēmumu 2001/792/EK, Euratom atceļ.

Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās lasa saskaņā ar pielikumā sniegto atbilstības tabulu.

16. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 8. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

R. PEREIRA

(1) 2006. gada 24. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 195, 18.8.2006., 40. lpp.

(3) OV L 297, 15.11.2001., 7. lpp.

(4) OV C 198, 27.7.1991., 1. lpp.

(5) OV L 326, 3.12.1998., 1. lpp.

(6) OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8) OV L 71, 10.3.2007., 9. lpp.

PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Padomes Lēmums 2001/792/EK, Euratom	Šis lēmums
1. panta 1. punkts	1. panta 1. punkts
1. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa	1. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa
1. panta 2. punkta trešā daļa	4. apsvēruma otrais teikums
1. panta 3. punkta ievadteikums	2. panta ievadteikums
1. panta 3. punkta pirmais ievilkums	2. panta 1. punkts
1. panta 3. punkta otrais ievilkums	2. panta 2. punkts
1. panta 3. punkta trešais ievilkums	2. panta 3. punkts
1. panta 3. punkta ceturtais ievilkums	2. panta 4. punkts
1. panta 3. punkta piektais ievilkums	2. panta 5. punkts
1. panta 3. punkta sestais ievilkums	2. panta 6. punkts
—	2. panta 7. punkts
—	2. panta 8. punkts
—	2. panta 9. punkts
—	2. panta 10. punkts
1. panta 3. punkta septītais ievilkums	2. panta 11. punkts
—	3. punkts
2. panta 1. punkts	6. panta 1. un 2. punkts
2. panta 2. punkts	6. panta 3. punkts
3. panta ievadteikums	—
3. panta a) punkts	4. panta 1. punkts
3. panta b) punkts	4. panta 2. punkts
—	4. panta 3. punkts
3. panta c) punkts	4. panta 6. punkts
3. panta d) punkts	4. panta 4. punkts
—	4. panta 5. punkts
—	4. panta 7. punkts
3. panta e) punkts	4. panta 8. punkts un 11. pants
4. panta ievadteikums	5. panta ievadteikums
4. panta a) punkts	5. panta 1. punkts
4. panta b) punkts	5. panta 2. punkts
—	5. panta 3. punkts
4. panta c) punkts	5. panta 4. punkts
4. panta d) punkts	5. panta 5. punkts
4. panta e) punkts	5. panta 6. punkts
4. panta f) punkts	5. panta 7. punkts
4. panta g) punkts	5. panta 8. punkts
4. panta h) punkts	5. panta 9. punkts
—	5. panta 10. punkts
—	5. panta 11. punkts
5. panta 1. punkts	7. panta 1. un 2. punkts
5. panta 2. punkts	7. panta 3. punkts
5. panta 3. punkts	7. panta 4. punkts
5. panta 4. punkts	7. panta 5. punkts
5. panta 5. punkts	7. panta 6. punkts
6. panta pirmā daļa	8. panta 1. punkts
6. panta otrā daļa	8. panta 2. līdz 9. punkts
—	9. pants
7. pants	10. panta pirmā daļa
—	10. panta otrā daļa
8. panta 1. punkts	—
8. panta 2. punkta ievadteikums	12. panta ievadteikums
8. panta 2. punkta a) apakšpunkts	12. panta 1. punkts
8. panta 2. punkta b) apakšpunkts	12. panta 2. punkts
8. panta 2. punkta c) apakšpunkts	12. panta 3. punkts
8. panta 2. punkta d) apakšpunkts	12. panta 4. punkts
8. panta 2. punkta e) apakšpunkts	12. panta 5. punkts
—	12. panta 6. punkts
—	12. panta 7. punkts
8. panta 2. punkta f) apakšpunkts	12. panta 8. punkts
8. panta 2. punkta g) apakšpunkts	12. panta 9. punkts
9. panta 1. punkts	13. panta 1. punkts
9. panta 2. punkts	—
9. panta 3. punkts	13. panta 2. punkts
9. panta 4. punkts	—
10. pants	14. pants
—	15. pants
11. pants	—
12. pants	16. pants

1.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/21

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 21. augusts),

ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta COMP/M.4523 – Travelport/Worldspan)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3938)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/781/EK)

Saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1) un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu Komisija 2007. gada 21. augustā pieņēma lēmumu apvienošanās lietā. Lēmuma versija, no kuras izņemta konfidenciāla informācija, lietas autentiskā valodā un Komisijas darba valodās atrodama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē šādā adresē: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

I. KOPSAVILKUMS

(1)

Travelport LLC, Blackstone Group (“Blackstone”, ASV) meitasuzņēmums, izmanto Galileo – globālās izplatīšanas sistēmu (“GDS”) – un Gulliver’s Travel Associates. Turklāt Travelport izmanto vairākas tiešsaistes ceļojumu aģentūras un tīmekļa vietnes, tostarp ebookers, Orbitz, Cheaptickets, Octopus Travel, HotelClub un RatesToGo.

(2)

Worldspan Technologies Inc. (“Worldspan”) sniedz ceļojumu izplatīšanas pakalpojumus, izmantojot Worldspan GDS. Uzņēmuma galvenā darbības joma ir GDS pakalpojumu sniegšana tiešsaistes un pēdējā laikā arī tradicionālajām ceļojumu aģentūrām galvenokārt izklaides nozarē. Turklāt Worldspan sniedz IT pakalpojumus aviokompānijām (piem., iekšējās biļešu rezervēšanas sistēmas un lidojumu apkalpošanas tehnoloģu pakalpojumus).

(3)

Atbilstoši procedūrai, kas pamatojas uz iesniegumu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (“Apvienošanās regula”) 4. panta 5. punktu, uzņēmums Travelport, iegādājoties akcijas, Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst pilnu kontroli pār uzņēmumu Worldspan.

(4)

Komisijas veiktā tirgus izpētē ir atklāts, ka ierosinātā koncentrācija neradīs bažas attiecībā uz konkurenci, ka tās rezultātā varētu būt ievērojami kavēta efektīva konkurence kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā.

II. PASKAIDROJUMA RAKSTS

II.1. Attiecīgā produktu tirgus un iespējamā alternatīvā tirgus definīcija

(5)

Iepriekšējās lietās Komisija ir definējusi GDS kā līdzekli, kas paredzēts ceļojumu aģentūrām (“CA”), lai ļautu tām iegūt informāciju un rezervēt pakalpojumus, ko piedāvā ceļojumu pakalpojumu sniedzēji (“CPS”), piemēram, aviokompānijas, viesnīcas, automobiļu nomas uzņēmumi, kuri savukārt piegādā GDS informāciju par saviem sniegtajiem pakalpojumiem.

(6)

Produktu tirgus, kuru ietekmē šis darījums, lēmumā noteikts kā ceļojumu pakalpojumu elektroniskas izplatīšanas tirgus, izmantojot GDS. Šis tirgus ir divējāds – ar divām savrupām patērētāju kategorijām. GDS piegādātāji darbojas kā starpnieki, kas, no vienas puses, ļauj CPS (GDS piegādātāju augšupējais tirgus) izplatīt ceļojumu pakalpojuma saturu CA un tādējādi arī galapatērētājiem un, no otras puses, ļauj CA (GDS piegādātāju lejupējais tirgus) piekļūt ceļojumu pakalpojumu saturam un rezervēt to galapatērētājiem. Padziļināta izpēte apstiprināja šo produktu tirgus raksturojumu.

(7)

Komisija izvērtēja, vai – kā to apgalvoja paziņotāja puse – attiecīgo produktu tirgu veido ne tikai paši GDS piegādātāji, bet arī alternatīvas tehnoloģijas, ar kuru palīdzību GDS piegādātājus var apiet, izvairoties no to izmantošanas. Šīs alternatīvas ir: i) metameklētājprogrammas, ii) tiešās saiknes, iii) tā sauktie “GDS jaunpienācēji” un iv) pakalpojumu piegādes tīmekļa vietnes jeb tā sauktie “supplier.coms”.

(8)

Pirmo trīs alternatīvu iekļaušana attiecīgajā produktu tirgū lēmumā ir izslēgta, jo padziļinātā izpēte skaidri parādīja, ka tie nav reāli GDS aizstājēji vai arī to klātbūtne un/vai ietekme EEZ ir ļoti ierobežota. Lai noteiktu, vai pakalpojumi, kurus sniedz “supplier.coms”, aizvieto GDS pakalpojumus un tādējādi ir tā paša produktu tirgus daļa, tika veikts komplekss vērtējums, aptverot abas tirgus daļas.

(9)

Augšupējā tirgus daļā tīmekļa vietnes “supplier.coms” ļauj CPS būtiski samazināt izplatīšanas vidējās un robežizmaksas, jo tie ietaupa maksu par pakalpojumu realizāciju, ko pieprasa GDS, kā arī iespējamās pakalpojumu realizācijas komisijas maksas ceļojumu aģentūrām, kas izmanto GDS realizācijas pakalpojumu.

(10)

Tradicionālās aviokompānijas šādā veidā var labāk konkurēt ar zemo izmaksu pārvadātājiem (ZIP), kuru galvenais tirdzniecības kanāls ir “supplier.coms”. CPS papildu stimuls “supplier.coms” atbalstam ir tas, ka pirkumu salīdzināšana dažādu CPS starpā galalietotājam kļūst sarežģītāka, ja ir jāapmeklē atsevišķas tīmekļa vietnes. Tas daļēji izskaidro “supplier.coms” skaita pieaugumu pēdējo gadu laikā. Saskaņā ar IATA datiem vidēji 25 % no EEZ 20 lielāko aviolīniju biļešu realizācijas 2005. gadā bija tiešā biļešu realizācija (salīdzinājumā ar 20 % 2004. gadā un 16 % 2003. gadā).

(11)

Padziļinātā izpēte atklāja, ka apjoms, kādā CPS spēj pārcelt biļešu realizāciju no GDS piegādātājiem uz saviem “supplier.coms”, būtiski atšķiras un ir saistīts ar CPS izraudzīto uzņēmējdarbības modeli. Tas atkarīgs arī no tā galapatērētāju profila, proti, to daudzuma un tiem raksturīgās izturēšanās modeļiem, kas zināmā mērā ir “piesaistīts” ceļojumu satura izplatīšanai, izmantojot GDS.

(12)

Lejupējā tirgus daļā, veicot biļešu realizāciju, izmantojot GDS, CA no GDS piegādātājiem saņem ievērojamus veicināšanas maksājumus, kā arī iespējamus biļešu realizācijas komisijas naudu maksājumus no CPS. Ja CA realizē pakalpojumus, izmantojot “supplier.coms”, šie ienākumi zūd. Lai kompensētu šo ienākumu zudumu, CA vajadzētu pieprasīt no galapatērētāja maksu par pakalpojumiem (tas savukārt rosina galapatērētāju pirkt biļetes pašam, izmantojot “supplier.coms”, nevis no CA, tādējādi vēl vairāk samazinot CA ienākumus). Tādēļ Komisija lēmumā secina, ka CA ir spēcīgs stimuls turpināt izmantot GDS un neaizvietot biļešu realizāciju, izmantojot GDS, ar biļešu realizāciju, izmantojot “supplier.coms”. Komisijas padziļinātais pētījums arī apstiprināja, ka CA “supplier.coms” lietošanu uzskata par neērtu un tai trūkst piedāvājumu saraksta daudzpusības un cenu salīdzināšanas iespējas, ko sniedz GDS izmantošana.

(13)

Ņemot vērā, ka aizvietošana augšupējā tirgus darījumos ir tikai daļēja un būtiska CPS pakalpojumu realizācijas daļa paliek “piesaistīta”GDS piegādātājiem, un to, ka darījumos lejupējā tirgū aizvietošana ir ļoti ierobežota, lēmumā secināts, ka “supplier.coms” nevar iekļaut attiecīgajā produktu tirgū, kurā darbojas GDS piegādātāji.

(14)

Lēmumā tomēr atzīts, ka “supplier.coms” skaita straujais pieaugums ietekmē GDS pakalpojumu tirgus konkurences apstākļus un ierobežo apvienojušos uzņēmumu darbību tirgū.

II.2. Attiecīgie ģeogrāfiskie tirgi

(15)

Lēmumā noteikts, ka augšupējā tirgus daļa ģeogrāfiski aptver visu EEZ. Pasaules mēroga nolīgumos starp CPS un GDS parasti iekļauj atsevišķas reģionālo cenu veidošanas shēmas EEZ, ASV un citām pasaules daļām. Realizācijas nodevas, ko CPS maksā par realizāciju, izmantojot GDS, EEZ ir ievērojami augstākas nekā ASV. Turklāt EEZ tirgu regulē ES rīcības kodekss, bet ASV tirgū ierobežojumi 2006. gadā tika atcelti. Visbeidzot GDS piegādātāju tirgus daļas atkarībā no konkrētā reģiona un valsts ir ļoti atšķirīgas. Tādēļ Komisija lēmumā secina, ka konkurences apstākļi EEZ un ASV būtiski atšķiras.

(16)

Lēmumā noteikts, ka lejupējā tirgus daļa atbilst katras atsevišķas valsts teritorijai, jo GDS piegādātāju tirgus daļas starp dalībvalstīm būtiski atšķiras. Tas ir saskaņā ar iepriekšējiem Komisijas lēmumiem, un to apstiprina tirgus izpēte. Gandrīz visas CA – bieži arī tiešsaistes CA – joprojām aktīvi darbojas tikai vienā valstī, izņemot dažas CA, kas darbojas visā Eiropā (vai pasaulē). EEZ starp valstīm atšķiras arī abonēšanas maksas, ko CA maksā par GDS izmantošanu, un to saņemtie veicināšanas maksājumi. Turklāt labākai atsevišķu valstu tirgu apkalpošanai Amadeus un Galileo ir izveidojuši vietējās tirdzniecības un pakalpojuma sniegšanas vietas gandrīz visās EEZ dalībvalstīs.

II.3. Iespējamā kaitējuma konkurencei (theories of harm) novērtējums

II.3.1. Iespējamais kaitējums

(17)

Komisija 2007. gada 3. maija lēmumā secināja, ka paziņotā koncentrācija rada nopietnas šaubas par tās saderību ar kopējo tirgu un EEZ līgumu. Komisija sāka procedūru saskaņā ar Apvienošanās regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

(18)

Lēmuma 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā tika apgalvots, ka apvienošanās teorētiski varētu radīt gan nekoordinētu, gan koordinētu ietekmi. Attiecībā uz nekoordinētu ietekmi Komisija norādīja trīs iespējamā kaitējuma veidus, kurus sākotnēji uzskatīja par ticamiem. Papildus koordinētās ietekmes riska izvērtējumam Komisija nekoordinētās ietekmes padziļinātajā pētījumā galveno uzmanību veltīja izpētei:

i)	vai apvienošanās varētu ļaut pusēm izmantot savu spēcīgo pozīciju lejupējā tirgū attiecībā pret CA, lai paaugstinātu cenas augšupējā tirgū darījumos ar CPS (“vertikāla tirgu aptveroša ietekme”);

ii)	vai apvienošanās likvidētu Worldspan kā iespējamo “cenu savrupnieku” un tādējādi veicinātu cenu pieaugumu pēc apvienošanās;

iii)	vai apvienošanās ļautu pusēm izmantot savu apvienošanās rezultātā iegūto ietekmi tirgū pret CA tajās dalībvalstīs, kurās Galileo/Worldspan ir liela tirgus daļa.

II.3.2. Vertikāla tirgu aptveroša ietekme (“vairāku pakalpojumu sniedzēju izvēle (multi-homing)” pret “viena pakalpojuma sniedzēja izvēli (single-homing)”)

(19)

Izpētes sākuma posmā radās bažas, ka Galileo/Worldspan varētu izmantot savu apvienošanās rezultātā iegūto ietekmi tirgū pret CA vairākos valstu lejupējos tirgos, lai stiprinātu savas darījumu ietekmes spējas attiecībā uz CPS, kas darbojas augšupējā EEZ tirgū. Šo ietekmes izmantošanas iespēju var dēvēt par “vertikālu tirgu aptverošu ietekmi”. Šādu ietekmi var raksturot šādi.

(20)

Pēc apvienošanās Galileo/Worldspan iegūtu lielākas tirgus daļas un būtiski palielinātu lejupējā tirgus daļas Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Nīderlandē, Ungārijā un Beļģijā (sk. turpmāk nodaļu par lejupējo tirgu).

(21)

Ja kāds CPS ir īpaši ieinteresēts iegūt plašu izplatīšanas tīklu dalībvalstī, kurā apvienotajam uzņēmumam ir plašs CA tīkls, Galileo/Worldspan varētu izmantot savu lejupējā tirgus daļu šajā dalībvalstī, lai panāktu CPS piekāpšanos sarunās par pasaules mēroga nolīgumu. Citiem vārdiem sakot, apvienotā uzņēmuma spēja panākt sev izdevīgus darījuma noteikumus attiecībā pret CPS varētu radīt tam lielāku ietekmi tirgū, nekā Galileo/Worldspan augšupējā tirgus daļa (no 20 % līdz 30 %) EEZ varētu liecināt. Šī darījumu ietekmes spēja, iespējams, apvienotajam uzņēmumam pēc apvienošanās ļautu vienpusēji paaugstināt cenas.

(22)

GDS pakalpojumu tirgu, no vienas puses, raksturo vairāku pakalpojumu sniedzēju izvēle (“multi-homing” ), bet, no otras puses, – viena pakalpojuma sniedzēja izvēle (“single-homing”). CPS parasti izmanto vairākus pakalpojumu sniedzējus; lai iegūtu vēlamo tirgus pārklājumu, tiem ir jāizmanto visi četri GDS. Savukārt CA izmanto vienu pakalpojuma sniedzēju, jo vairākumā gadījumu tām vajadzīgā CPS pakalpojumu klāsta nodrošinājumam pietiek ar vienu GDS.

(23)

Kamēr CA izmanto vienu pakalpojuma sniedzēju, GDS piegādātājiem ir ekskluzīva piekļuve CA, kas pieder to attiecīgajiem CA tīkliem. Tādējādi katram GDS piegādātājam ir noteikts monopolietekmes līmenis attiecībā uz CPS, kam jāsasniedz tikai vienam GDS pievienotas CA. Šāda monopolietekme ļauj GDS piegādātājam prasīt no CPS lielāku maksu. No CPS iegūtās “nomas monopolmaksas” lielā mērā tiek izlietotas, lai segtu veicināšanas maksājumus CA.

(24)

Komisija tomēr ir konstatējusi, ka savstarpējo darījumu raksturs starp GDS piegādātājiem un klientiem abās tirgus pusēs sāk mainīties. CPS un CA darījumu noteikumu ietekmes spējas attiecībā pret GDS piegādātājiem nesen ir paaugstinājušās. Šīs pārmaiņas sekmē: i) CA savstarpēja apvienošanās, ii) pakalpojumu tiešas realizācijas ieviešana, izmantojot “supplier.coms”, un iii) CPS ieviestās piemaksas.

(25)

Papildus draudiem ceļojumu pakalpojumu saturu atklāt tikai “supplier.coms” CPS ir izveidojuši papildu līdzekli spiediena uz GDS radīšanai. Ieviešot vai draudot ieviest īpašas piemaksas, kas būtu jāmaksā CA, CPS var ietekmēt noteiktu GDS izmantošanu un panākt, ka to darījumu apjoms samazinās par labu “supplier.coms” vai citiem GDS.

Apvienošanās ietekme

(26)

Maz ticams, ka GDS piegādātāju skaita samazināšanās veicinās cenu celšanos “vertikālas tirgu aptverošas ietekmes” rezultātā šādu iemeslu dēļ.

(27)

Attiecībā uz CPS padziļinātā izpēte apstiprina, ka CPS spēj panākt, ka GDS piegādātāji pazemina cenas apmaiņā pret pilnu piedāvājumu saturu vai arī, lai izvairītos no piemaksu attiecināšanas uz tām CA, ar kurām tiem noslēgts līgums. Jo īpaši aviokompānijas ir izveidojušas vairākus ietekmes līdzekļus (galvenokārt “supplier.coms”, bet ne tikai), kas ļauj tām saglabāt daļu no pārsvara, vienojoties ar GDS piegādātājiem. Pat gadījumā, ja ir tikai trīs GDS piegādātāji, neviens no tiem nevarēs paaugstināt cenas, jo CPS saglabās pietiekamas spējas ietekmēt darījumu noteikumus, pamatojoties uz: i) spēju novirzīt biļešu realizāciju uz “supplier.coms”, ii) CA piemērotajām piemaksām, iii) zīmola atpazīstamību vietējā(-os) tirgū(-os) un iv) jaunu darījumu ietekmes līdzekļu izstrādes iespējām nākotnē. Tādēļ Komisija lēmumā secina, ka GDS piegādātāju skaita samazināšanās no 4 uz 3 nepalielina vienpusējas cenu paaugstināšanas varbūtību “vertikālas tirgu aptverošas ietekmes” rezultātā.

(28)

Šis secinājums attiecas arī uz citiem CPS, piemēram, automobiļu nomas uzņēmumiem un viesnīcu ķēdēm.

(29)

Attiecībā uz CA – tām paliek pieejams pietiekams skaits GDS piegādātāju, un pakalpojumu sniedzēju nomaiņas izmaksas nav nepārvarams šķērslis, lai izvēlētos citu GDS piegādātāju. Tā kā GDS piegādātājiem ir jāizveido un jāuztur pietiekami plašs CA tīkls, lai radītu pieprasījumu no CPS puses, CA saglabā pietiekamas darījumu noteikumu ietekmes spējas attiecībā pret GDS piegādātājiem pat pēc tam, kad viens no viņiem ir likvidēts.

(30)

Komisija lēmumā secina, ka šie elementi (CPS efektīva spēja vienoties par darījuma noteikumiem, kā arī jau esošie un turpmākie darījumu ietekmes līdzekļi) ir pietiekami, lai pārvarētu iespējamo apvienošanās negatīvo ietekmi, GDS piegādātāju skaitam samazinoties no četriem uz trīs, kā arī iespējamās vertikālās tirgu aptverošās ietekmes sekas.

II.3.3. Worldspan kā “cenu savrupnieka” zaudējums

(31)

Otrs Komisijas pētītais iespējamā kaitējuma veids attiecas uz Worldspan kā “cenu savrupnieka” darbību EEZ, pieprasot zemākas cenas nekā tā konkurenti (Galileo, Sabre un Amadeus). Tirgus izpētes laikā tika paustas bažas, ka, zūdot konkurencei starp apvienotajiem uzņēmumiem, Worldspan cenas varētu pieaugt un izlīdzināties ar Galileo cenām.

(32)

Komisijas padziļinātā izpēte tomēr liecina, ka šī teorija neapstiprinās. Lai secinātu, ka apvienošanās varētu veicināt būtisku Worldspan cenu pieaugumu pēc apvienošanās, būtu jāpierāda, ka Worldspan cenas pirms apvienošanās ir ievērojami zemākas nekā konkurentu, jo īpaši Galileo, cenas un ka pusēm, kuras apvienojušās, ir stimuli un spēja palielināt Worldspan cenas pēc apvienošanās.

II.3.3.1. Worldspan cenas nav zemākas

(33)

Paziņotāja puse iesniedza apvienošanās pušu realizācijas pamatkategoriju salīdzinājumu par 2006. gadu: Galileo“Active Net Segment” un Worldspan“Full Service”. Tas parāda, ka Worldspan cenrādis faktiski ir […] nekā Galileo cenrādis […] “Full Service” biļešu realizācijas alternatīvajām kategorijām. Turklāt, ja aprēķina Worldspan vidējās cenas par katru biļešu realizācijas kategoriju saskaņā ar katru no četrām Worldspan cenu veidošanas kategorijām tā “Full Service” ietvaros, iznākums ir USD […], bet Galileo“Active Net Segment” cena 2006. gadā ir USD […].

(34)

Tādēļ Komisija lēmumā secina, ka vairākumā gadījumu Worldspan nav zemākās GDS cenas piedāvātājs CPS. Kopumā tirgū vienmēr ir izvēles iespēja, kas lētāka par Worldspan piedāvāto.

II.3.3.2. Worldspan ir zaudējis tirgus daļu

(35)

Cits iemesls, kādēļ saskaņā ar paziņotājas puses teikto Worldspan nav uzskatāms par “cenu savrupnieku”, ir tas, ka, kaut arī tam piedēvēta zemo cenu politika, tā nav ļāvusi Worldspan agresīvi paplašināt savu klātbūtni tirgū. Paziņotāja puse apgalvo, ka tieši pretēji – Worldspan, būdama mazākā GDS piegādātāja EEZ vairāk nekā piecu gadu laikā, nav spējusi sasniegt pieaugumu tās EEZ tirgus daļā.

(36)

Worldspan tirgus daļa laikā no 2003. līdz 2006. gadam ir samazinājusies par [0–5 %] augšupējā tirgū (EEZ). Attiecībā uz lejupējo tirgu Worldspan tirgus daļas saglabājušās nosacīti stabilas ar vidējo gada pieaugumu/samazinājumu aptuveni [0–5 %] vai mazāku, izņemot Ungāriju, kur laikā no 2004. gada līdz 2005. gadam vērojams pieaugums. Pretēji tam, ko varētu gaidīt no uzņēmuma, kuru uzskata par “savrupnieku”, Worldspan tirgus daļās nav vērojamas vispārējas pieauguma pazīmes.

(37)

Visbeidzot saskaņā ar paziņotājas puses teikto Worldspan nevar uzskatīt par “cenu savrupnieku” EEZ, jo tas vairāk rīkojas kā “cenas ņēmējs”, nevis kā cenas noteicējs. Paziņotāja puse cita starpā atsaucas uz faktu, ka citi GDS bija pirmie, kas EEZ noslēdza pilna satura līgumus ar piecām lielākajām EEZ aviokompānijām. To apstiprina arī padziļinātā izpēte.

II.3.3.3. Galileo/Worldspan nav savstarpēji tuvākie konkurenti

(38)

Paziņotāja puse uzskata, ka Worldspan cenu pieaugumu pēc apvienošanās ierobežos tas, ka Galileo un Worldspan nav savstarpēji tuvākie konkurenti EEZ tirgū.

(39)

Padziļinātā izpēte apstiprina, ka kopumā CPS Galileo uzskata par spēcīgāko uzņēmumu biznesa ceļojumu jomā, bet Worldspan ir spēcīgāks izklaides ceļojumu un tiešsaistes CA jomā. Lejupējā tirgū lielākā daļa CA par Galileo un Worldspan tuvāko konkurentu uzskata Amadeus.

II.3.3.4. Worldspan nav iemeslu pēc apvienošanās paaugstināt cenas un izlīdzināt tās ar Galileo cenām

(40)

Fakts, ka apvienojušās puses nav savstarpēji tuvākie konkurenti, mazina pušu stimulu paaugstināt Worldspan cenas pēc apvienošanās. Turklāt pušu pirmsapvienošanās peļņas normas samazināšanās norāda, ka cenu kāpuma iespējas pēc apvienošanās ir ierobežotas.

(41)

Iespējas paaugstināt cenas augšupējā tirgū ir ierobežotas, jo šāds cenu kāpums rosinātu CPS izņemt savu piedāvājumu saturu no Worldspan GDS vai iekasēt papildu samaksu no tām CA, kas izmanto Worldspan.

(42)

Kopumā Komisijas padziļinātā izpēte liecina, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai secinātu, ka Worldspan cenas ir zemākas nekā konkurentiem un ka tas rīkojas kā “cenu savrupnieks”. Rezultātā lēmumā secināts, ka maz ticams, ka darījums veicinātu Worldspan cenu pieaugumu.

II.3.4. Ļoti lielas pušu tirgus daļas lejupējā tirgus daļā

(43)

Kas attiecas uz lejupējo tirgus daļu, darījums veicinātu būtisku tirgus daļu pieaugumu un lielu tirgus daļu izveidošanos (virs 40 %) sešās dalībvalstīs. Šajās sešās dalībvalstīs tirgus daļas 2006. gadā bija no [40–50 %] līdz [70–80 %].

Dalībvalsts	Galileo	Worldspan	Apvienotā tirgus daļa
Beļģija	[20–30]	[10–20]	[40–50]
Ungārija	[20–30]	[20–30]	[50–60]
Īrija	[50–60]	[10–20]	[70–80]
Itālija	[40–50]	[0–10]	[40–50]
Nīderlande	[30–40]	[20–30]	[50–60]
Apvienotā Karaliste	[40–50]	[10–20]	[50–60]

(44)

Lielais apvienoto tirgus daļu apjoms šajās sešās dalībvalstīs, iespējams, varētu ļaut pusēm pēc apvienošanās darboties neatkarīgi no konkurentiem un klientiem un izmantot komerciālo sadarbību ar CA.

(45)

Tomēr padziļinātā izpēte liecina, ka tajos valstu tirgos, kur darījums radīs lielas kopīgās tirgus daļas, apvienošanās neļaus apvienotajām sabiedrībām izrādīt ietekmi tirgū uz CA.

II.3.4.1. Galileo tirgus daļas tendence samazināties

(46)

Paziņotāja puse apgalvo, ka tajās dalībvalstīs, kur tradicionāli tam bijusi nozīmīga tirgus daļa, tā ir ievērojami samazinājusies vēsturisko saišu dēļ ar valstu pārvadātājiem.

(47)

Saskaņā ar paziņotājas puses teikto Galileo tirgus daļu samazināšanās varētu liecināt, ka, kaut arī Galileo tirgus daļa ir virs vidējā, tā nenozīmē ietekmi tirgū. Maz ticams, ka darījums mainīs Galileo tirgus daļas samazināšanās tendenci, jo īpaši, ņemot vērā Worldspan nelielo nozīmi EEZ un ar dokumentiem apstiprināto nespēju gadu gaitā uzlabot savu stāvokli EEZ tirgū.

(48)

Padziļinātā izpēte apstiprināja Galileo tirgus daļas samazināšanās tendenci, kā arī Worldspan nelielo nozīmi EEZ.

(49)

CA kopumā ir neto saņēmējas, jo GDS veicināšanas maksājumi ir lielāki par GDS abonēšanas maksām. Veicināšanas maksājumi pēdējos piecos gados ir pastāvīgi pieauguši, tostarp tajās dalībvalstīs, kurās pusēm ir lielas tirgus daļas (virs 40 %). Padziļināta izpēte apliecināja, ka 2003.–2006. gada laikā CA ienākumi kopumā pieauguši un to bruto peļņas normas attīstība ir pozitīva.

(50)

Šī attīstība liecina, cik nozīmīgas GDS ir CA un ataino padziļinātās izpētes respondentu vispārējo viedokli, ka konkurence GDS starpā lejupējā tirgū ir spēcīga.

II.3.4. 2. Pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas

(51)

Kā apstiprina padziļinātā izpēte, papildu iemesls, kādēļ maz ticams, ka darījums radīs cenu kāpumu lejupējā tirgū, saistīts ar faktu, ka pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas nav nepārvarams šķērslis, lai šādu maiņu veiktu.

(52)

Lai gan pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksu apjoma noteikšana ir sarežģīta gan laika un nepieciešamo mācību, gan finansiālā ziņā, padziļinātā izpēte var sniegt dažus vispārējus secinājumus. Mazajām CA viena GDS nomaiņai pret citu vajadzīgais laiks ir, sākot no vienas līdz vairākām nedēļām; nepieciešamība pēc mācībām nav ievērojama, un maiņa neietekmē produktivitāti. Taču lielās CA rēķina, ka pakalpojumu sniedzēja maiņai vajadzīgi aptuveni 12 mēnešu un tā ir saistīta ar ievērojamām izmaksām (vairāk nekā 1 miljons euro). Arī mācībām vajadzīgais laiks ir ilgāks. Dažos gadījumos (piemēram, maiņas tehnisko aspektu dēļ) izmaksas, kā arī nepieciešamais laiks var būt vēl lielāks.

(53)

Lai gan padziļinātā izpēte apstiprināja, ka pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas pastāv, tā arī atklāja, ka uzņēmumi nav atturējušies no būtiskas pakalpojuma sniedzēju maiņas pagātnē. Laikā no 2003. gada līdz 2006. gadam vairākas CA pārgāja no Galileo pie Amadeus. Turklāt Worldspan šajā laikā zaudēja divus nozīmīgākos klientus – […] un […].

(54)

Kaut arī pakalpojuma sniedzēja maiņas izmaksas pastāv, maz ticams, ka darījums varētu radīt bažas par konkurenci pušu lielas apvienotās lejupējās tirgus daļas dēļ. Iemesli ir šādi: i) pušu kopīgo tirgus daļu negatīva attīstība, ii) spēcīga konkurence starp GDS pat to valstu tirgos, kur tiem ir lielas lejupējā tirgus daļas, par ko liecina laika gaitā CA samaksāto veicināšanas maksājumu pieaugums šādos valstu tirgos, un iii) kopumā pozitīva CA attieksme pret apvienošanos, kam pamatā ir pārliecība, ka apvienošanās izveidos spēcīgāku Amadeus alternatīvu.

(55)

Tādēļ Komisija lēmumā secina, ka apvienošanās rezultātā maz ticama nekoordinēta ietekme uz lejupējiem tirgiem.

II.3.5. Koordinēta ietekme

(56)

Padziļinātajā izpētē tika analizēta arī koordinētas ietekmes iespēja uz GDS tirgus augšupējo un lejupējo daļu.

II.3.5.1. Augšupējais tirgus

Vienošanās panākšana par koordinēšanu

(57)

Kopumā – jo vienkāršāka un stabilāka ir ekonomiskā vide, jo vieglāk uzņēmumiem panākt kopīgu vienošanos par rīcības koordinēšanu. Tādēļ nepastāvīgs pieprasījums, dažu uzņēmumu ievērojama iekšēja izaugsme tirgū vai bieža jaunu uzņēmumu ienākšana var norādīt, ka situācija nav pietiekami stabila, lai būtu iespējams panākt vienošanos par koordinēšanu.

(58)

Lai gan pēdējos piecos gados nav notikusi ievērojama GDS ienākšana tirgū, tirgus daļu attīstība pēdējos piecos gados apstiprina, ka ekonomiskajā vidē, kurā GDS konkurē EEZ, notiek ievērojamas izmaiņas.

(59)

Turklāt tīmekļa vietņu “supplier.coms” skaita pieaugums pēdējos piecos gados jāņem vērā kā destabilizējošs faktors vienošanās par koordinēšanu panākšanai GDS tirgū. Tirgus izpēte arī apstiprināja, ka lielākā daļa aviokompāniju paredz turpmāku tiešās pārdošanas pieaugumu, izmantojot “supplier.coms”. Automobiļu nomas uzņēmumiem un viesnīcām ceļojuma satura izplatīšana, izmantojot GDS, ir samērā neliela pakalpojumu realizācijas daļa.

(60)

Pat ja iepriekš aprakstītie apstākļi pilnībā neizslēdz iespēju panākt vienošanos par sadarbības nosacījumiem starp trim atlikušajiem GDS augšupējā tirgū, Komisija lēmumā secina, ka šie apstākļi varētu sarežģīt šādu sadarbību un padarīt to mazāk iespējamu.

Pārkāpumu uzraudzība

(61)

Tikai ticami tūlītēju un iedarbīgu pretpasākumu draudi attur uzņēmumus no koordinēšanas noteikumu pārkāpšanas. Tādējādi tirgum ir jābūt pietiekami pārredzamam, lai rīcību koordinējošie uzņēmumi varētu pietiekamā līmenī uzraudzīt, vai uzņēmumi neatkāpjas no vienošanās noteikumiem.

(62)

Lai gan GDS piedāvātie pakalpojumi pēc rakstura ir diezgan viendabīgi, visu GDS cenu struktūra un produktu piedāvājumi ir sarežģīti. Pašlaik GDS EEZ paralēli piemēro dažādus līgumu veidus, piemēram, iesaistīto pārvadātāju standartlīgumus (“PCA”) un pilna satura līgumus, ko dažkārt papildina “izvēles” līgumi. Atšķirības cenu struktūrās un produktu piedāvājumos un to dažādība šajos līgumos padara ilgtspējīgu koordināciju neiespējamu. Pārpalikušo tirgus pārredzamību mazina tas, ka GDS regulāri pārveido produktu piedāvājumus un cenu struktūras.

(63)

Kaut arī tirgus izpētes rezultātā šķiet, ka līgumi starp GDS un automobiļu nomas uzņēmumiem un viesnīcām struktūras ziņā ir mazāk sarežģīti, tie joprojām nenodrošinātu tādu pārredzamības līmeni, kas sadarbību padarītu iespējamu.

(64)

Vairāki tirgus izpētes respondenti norādīja uz tā saukto “vislielākās labvēlības režīma” (VLR) punktu esību savos līgumos ar GDS. Šo punktu izmantošana varētu palielināt cenu pārredzamību. Tomēr tirgus izpēte apstiprināja, ka vairākumā gadījumu līgumu punkti attiecībā uz VLR nozīmē CPS pienākumu nodrošināt GDS vienlīdzību attiecībā uz piedāvājumu saturu, tādējādi tas tikai atspoguļo rīcības kodeksā izklāstītu pienākumu.

(65)

Izvērtējot attiecīgo tirgu raksturojumu, un jo īpaši ierobežoto pārredzamības līmeni, Komisija lēmumā norāda, ka attiecībā uz trim atlikušajiem GDS būtu grūti efektīvi uzraudzīt koordinētas rīcības pārkāpumus.

Preventīvie mehānismi

(66)

Rīcības koordinēšana nav ilgtspējīga, ja vien atkāpšanās no noteikumiem sekas nav pietiekami nopietnas, lai pārliecinātu koordinēšanā iesaistītos uzņēmumus, ka koordinēšanas noteikumu ievērošana ir viņu interesēs.

(67)

Tūlītēji pretpasākumi, kad koordinēšanā iesaistītie GDS samazina cenas CPS, būtu neefektīvas sankcijas pret vienošanās pārkāpēju GDS piegādātāju, jo nerosinātu CPS mainīt pakalpojumu sniedzējus, ņemot vērā, ka tiem vajadzīgi visu četru GDS pakalpojumi.

(68)

Reālāks pretpasākums būtu piedāvāt lielākus veicināšanas maksājumus vai tiešu maksājumu atsevišķām ietekmīgām CA, kas izmanto vienošanās pārkāpēja GDS pakalpojumus, lai sekmētu to pāreju pie cita GDS. Lai gan šādi pasākumi būtu iespējami, tā būtu dārga stratēģija, jo CA piedāvātajiem veicināšanas maksājumiem jābūt ievērojami lieliem, lai rosinātu CA pāriet no viena GDS pie cita.

(69)

Tādēļ Komisija lēmumā secina, ka pretpasākumus, izmantojot paaugstinātus veicināšanas maksājumus CA, nevar izslēgt.

Nepiederošo reakcija

(70)

Lai rīcības koordinēšana būtu sekmīga, tajā neiesaistīto uzņēmumu un iespējamo konkurentu, kā arī klientu rīcība nedrīkst apdraudēt gaidīto koordinēšanas rezultātu.

(71)

Šajā gadījumā tirgū šķiet ir vērojama būtiska konkurences spriedze, kas destabilizētu jebkuru koordinācijas mēģinājumu. Jo īpaši spriedzi radītu CPS iespēja neizpaust pakalpojumu saturu un padarīt šādu saturu pieejamu, vienīgi izmantojot tiešu izplatīšanas kanālu, piemēram, tīmekļa vietni “supplier.coms”. Turklāt koordinēšana, kas vērsta uz cenu kāpumu, rosinātu CPS EEZ vairāk investēt GDS alternatīvu, piemēram, GNE un tiešo saikņu, izveidē.

(72)

Izvērtējot iepriekš aprakstītos apstākļus un faktu, ka kritērijiem, kas jāievēro, lai radītu kopīgu koordinētu ietekmi, ir jāizpildās visiem kopā, ir maz ticams, ka apvienošanās radīs koordinētu ietekmi uz ES tirgu GDS pakalpojumu piegādē CPS.

II.3.5.2. Lejupējais tirgus

Vienošanās panākšana par koordinēšanu

(73)

Sadarbības problēma principā varētu rasties arī lejupējā tirgū, kas ietver attiecības starp GDS un CA. EEZ lejupējos tirgus raksturo ievērojamas atšķirības tirgus daļās starp četrām GDS dažādās valstīs.

(74)

Konkurence starp GDS lejupējā tirgū ir spēcīga un neuzrāda koordinētas darbības pazīmes. Pēdējo […] gadu laikā Galileo un Worldspan zaudēja […] tirgus daļas, par labu Amadeus. Turklāt tirgus izpēte apstiprina, ka konkurence starp GDS par līgumiem ar CA pašlaik ir spēcīga, un šo faktu apstiprina GDS veicināšanas maksājumu CA pieaugums pēdējos piecos gados.

(75)

Iepriekšminētais liecina, ka apvienojušos uzņēmumu stāvoklis lielākajā daļā lejupējo tirgu ir samērā nestabils, kas apgrūtina vienošanos par sadarbības nosacījumiem.

Atkāpšanās no noteikumiem uzraudzība

(76)

CA līgumu noteikumi un nosacījumi kopumā nav pārredzami, jo individuāli tiek apspriesti starp CA un GDS. GDS nav iespēju uzzināt konkurējošo GDS sarežģītos noteikumus un nosacījumus. Lai gan iespējamās informācijas apmaiņas starp CA un GDS līguma apspriešanas rezultātā neliela cenu pārredzamība ir iespējama, fakts, ka lielākā daļa līgumu tiek apspriesti individuāli, ievērojami ierobežotu no tā izrietošo pārredzamības līmeni. Tādēļ iespējas sekmīgi uzraudzīt koordinētu rīcību varētu būt ļoti ierobežotas, jo tad būtu nepieciešams uzraudzīt piedāvājumu saturu, funkcijas, pakalpojumus, finanšu atbalstus, atlaides un citus noteikumus un nosacījumus, ko katrs GDS piedāvā atsevišķām ceļojumu aģentūrām.

(77)

Ņemot vērā ierobežoto pārredzamības līmeni lejupējā tirgus daļā, Komisija lēmumā secina, ka atlikušajiem trim GDS būtu grūti uzraudzīt atkāpes no koordinētās rīcības.

Preventīvie mehānismi

(78)

Izmantojamie preventīvie mehānismi būtībā ir tādi paši, kādi minēti saistībā ar augšupējo tirgu.

Nepiederošo reakcija

(79)

Koordinētas rīcības gadījumā CA nav pieejamas daudz alternatīvas. “Supplier.coms” lietošana CA ir pārāk apgrūtinoša, un pārējās GDS alternatīvas pašlaik EEZ nav pietiekami labi izstrādātas, lai veidotu piemērotas alternatīvas.

(80)

Ņemot vērā faktu, ka kritērijiem, kas jāievēro, lai radītu koordinētu ietekmi, ir jāizpildās visiem kopā, Komisija lēmumā secina, ka arī lejupējā tirgus daļā maz ticams, ka apvienošanās varētu radīt koordinētu ietekmi.

III. SECINĀJUMS

(81)

Komisija lēmumā secina, ka ierosinātā koncentrācija neradīs konkurences bažas, kā rezultātā būtu iespējams būtiski konkurences traucējumi kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā. Tādējādi Komisijai ir nodoms atzīt koncentrāciju par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 1. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

1.12.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 314/29

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 30. novembris),

ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu valstu programmas un Kopienas finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2008. gadam un turpmākajiem gadiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5776)

(2007/782/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 24. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)	Lēmumā 90/424/EEK paredzētas procedūras, kā tiek piešķirts Kopienas finansiālais ieguldījums programmām, kas paredzētas dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai.

(2)	Turklāt Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 1. punktā paredzēts, ka jāievieš Kopienas finansiālais pasākums, lai atmaksātu izdevumus, kas dalībvalstīm radušies, finansējot valsts programmas, kuras paredzētas, lai izskaustu, kontrolētu un uzraudzītu minētajā lēmumā norādītās dzīvnieku slimības un zoonozes.

(3)

Padomes 2006. gada 19. decembra Lēmums 2006/965/EK, ar ko groza Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (2) aizstāja minētā lēmuma 24. pantu ar jaunu noteikumu. Lēmumā 2006/965/EK paredzēja, ka programmas govju enzootiskās leikozes un Aujeski slimības apkarošanai varētu turpināt finansēt līdz 2010. gada 31. decembrim kā pārejas pasākumus.

(4)

Padomes 1990. gada 27. novembra Lēmumā 90/638/EEK, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un kontrolei (3), paredzēts, ka dalībvalstu iesniegtajām programmām jāatbilst Lēmuma 90/638/EEK pielikumos noteiktajiem kritērijiem, lai šīs programmas varētu apstiprināt kā pasākumus saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 1. punktu.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (4), paredzētas dalībvalstu īstenotas transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) gada uzraudzības programmas attiecībā uz liellopiem, kazām un aitām.

(6)

Padomes Direktīvā 2005/94/EK (5) par Kopienas pasākumiem putnu gripas kontrolei paredzētas arī dalībvalstu uzraudzības programmas, kas jāveic attiecībā uz mājputniem un savvaļas putniem, lai, tostarp, pamatojoties uz regulāri atjauninātiem risku novērtējumiem, palīdzētu iegūt zināšanas par draudiem, ko rada savvaļas putni saistībā ar visiem putnu izcelsmes gripas vīrusiem. Jāapstiprina arī minētās gada uzraudzības programmas un to finansējums.

(7)

Dažas dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai gada programmas, par kurām tās vēlas saņemt finansiālu atbalstu no Kopienas un kas paredzētas dzīvnieku slimību izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, pārbaužu programmas zoonožu profilaksei un gada uzraudzības programmas, kas paredzētas, lai izskaustu un uzraudzītu atsevišķas TSE.

(8)

Dažas dalībvalstis ir iesniegušas Komisijai arī daudzgadu programmas tādu dzīvnieku slimību izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, par kurām tās vēlas saņemt finansiālu ieguldījumu no Kopienas. Izdevumu saistības daudzgadu programmām pieņem saskaņā ar 76. panta 3. punktu Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6). Daudzgadu programmām pirmās budžeta saistības nosaka pēc šo programmu apstiprināšanas. Visas turpmākās saistības Komisija nosaka, pamatojoties uz lēmumu piešķirt ieguldījumu, kas minēts Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 5. punktā.

(9)	Komisija ir novērtējusi dalībvalstu iesniegtās gada un daudzgadu programmas gan no veterinārā, gan finansiālā viedokļa. Minētās programmas tika uzskatītas par atbilstošām attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem veterinārijas jomā un jo īpaši Lēmumā 90/638/EEK izklāstītajiem kritērijiem.

(10)

Ņemot vērā šo programmu nozīmīgumu Kopienas mērķu sasniegšanai dzīvnieku un sabiedrības veselības jomā, un tādēļ, ka visās dalībvalstīs ir jāpiemēro TSE un putnu gripas apkarošanas programmas, ir lietderīgi noteikt attiecīgo Kopienas finansiālā ieguldījuma proporciju, lai līdz maksimālajai summai, kas paredzēta katrai programmai, kompensētu izmaksas, kuras attiecīgajām dalībvalstīm radušās par šajā lēmumā minētajiem pasākumiem.

(11)

Labākas pārvaldības labad, Kopienas līdzekļu efektīvākai izmantošanai un pārredzamības uzlabošanai vajadzības gadījumā ir jānosaka arī maksimālās summas, kas paredzētas katrai programmai, kuras dalībvalstij kompensē par konkrētām izmaksām, piemēram, par dalībvalstīs izmantotiem testiem un kompensācijām īpašniekiem, lai segtu zaudējumus, kas tiem rodas, nokaujot vai izbrāķējot dzīvniekus.

(12)

Saskaņā ar Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (7) programmas dzīvnieku slimību izskaušanai un kontrolei jāfinansē no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda līdzekļiem. Finanšu kontroles vajadzībām jāpiemēro minētās regulas 9., 36. un 37. pants.

(13)

Kopienas finansiālais ieguldījums jāpiešķir ar noteikumu, ka plānotās darbības tiek veiktas efektīvi un ka kompetentās iestādes šajā lēmumā noteiktajā termiņā sniedz visu nepieciešamo informāciju. Šķiet, ka īpaši lietderīgi ir pieprasīt biežākus tehniskus starpziņojumus, lai novērtētu apstiprināto programmu īstenošanas efektivitāti.

(14)

Efektīvas pārvaldības labad visi iesniegtie izdevumi Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanai jāizsaka euro. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1290/2005 valūtas maiņas kurss izdevumiem, kas nav euro, ir pēdējais valūtas maiņas kurss, kuru Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā attiecīgā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

GADA PROGRAMMAS

1. pants

Govju bruceloze

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Īrijas, Spānijas, Itālijas, Kipras, Portugāles un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas govju brucelozes izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu laboratorijas testus un īpašniekiem kompensētu to nokauto dzīvnieku vērtību, uz kuriem attiecas minētās programmas, un iegādātos vakcīnu devas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 1 200 000 Īrijai;

b)	EUR 4 400 000 Spānijai;

c)	EUR 2 100 000 Itālijai;

d)	EUR 153 000 Kiprai;

e)	EUR 1 900 000 Portugālei;

f)	EUR 1 200 000 Apvienotajai Karalistei.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	rozbengāla testam	EUR 0,2 par testu;
b)	SAT testam	EUR 0,2 par testu;
c)	komplementa saistīšanas testam	EUR 0,4 par testu;
d)	ELISA testam	EUR 1 par testu.

2. pants

Govju tuberkuloze

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Igaunijas, Spānijas, Itālijas, Polijas un Portugāles iesniegtās programmas govju tuberkulozes izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu tuberkulīna testus, laboratorijas testus un īpašniekiem kompensētu to nokauto dzīvnieku vērtību, uz kuriem attiecas minētās programmas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 24 000 Igaunijai;

b)	EUR 6 100 000 Spānijai;

c)	EUR 2 700 000 Itālijai;

d)	EUR 1 100 000 Polijai;

e)	EUR 347 000 Portugālei.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	tuberkulīna testam	EUR 1 par testu;
b)	gamma interferona testam	EUR 5 par testu.

3. pants

Aitu un kazu bruceloze

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Spānijas, Itālijas, Kipras un Portugāles iesniegtās programmas aitu un kazu brucelozes izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai iegādātos vakcīnas, veiktu laboratorijas testus un īpašniekiem kompensētu to nokauto dzīvnieku vērtību, uz kuriem attiecas minētās programmas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 5 600 000 Spānijai;

b)	EUR 2 800 000 Itālijai;

c)	EUR 93 000 Kiprai;

d)	EUR 1 100 000 Portugālei.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	rozbengāla testam	EUR 0,2 par testu;
b)	komplementa saistīšanas testam	EUR 0,4 par testu.

4. pants

Infekciozais katarālais drudzis endēmiskos vai lielas bīstamības apgabalos

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Vācijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas, Portugāles, Rumānijas un Slovēnijas iesniegtās programmas infekciozā katarālā drudža izskaušanai un uzraudzībai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu laboratorijas testus viroloģiskas, seroloģiskas un entomoloģiskas uzraudzības nodrošināšanai un iegādātos slazdus un vakcīnas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 377 000 Beļģijai;

b)	EUR 5 400 Bulgārijai;

c)	EUR 3 100 000 Vācijai;

d)	EUR 100 000 Grieķijai;

e)	EUR 4 100 000 Spānijai;

f)	EUR 351 000 Francijai;

g)	EUR 1 300 000 Itālijai;

h)	EUR 70 000 Luksemburgai;

i)	EUR 527 000 Nīderlandei;

j)	EUR 245 000 Austrijai;

k)	EUR 1 004 000 Portugālei;

l)	EUR 43 000 Rumānijai;

m)	EUR 61 000 Slovēnijai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, ELISA testam nepārsniedz EUR 2,5 par testu.

5. pants

Salmoneloze (zoonozi izraisošas salmonellas) Gallus gallus vaislas saimēs

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Ungārijas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas un Slovākijas iesniegtās programmas konkrētu zoonozi izraisošu salmonellu kontrolei Gallus gallus vaislas saimēs.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % apmērā no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu bakterioloģiskus un serotipēšanas testus oficiālās paraugu ņemšanas sistēmā, īpašniekiem kompensētu kaujamo putnu un iznīcināto olu vērtību un iegādātos vakcīnu devas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 550 000 Beļģijai;

b)	EUR 10 000 Bulgārijai;

c)	EUR 200 000 Čehijai;

d)	EUR 75 000 Dānijai;

e)	EUR 600 000 Vācijai;

f)	EUR 120 000 Īrijai;

g)	EUR 150 000 Grieķijai;

h)	EUR 800 000 Spānijai;

i)	EUR 500 000 Francijai;

j)	EUR 470 000 Itālijai;

k)	EUR 45 000 Kiprai;

l)	EUR 60 000 Latvijai;

m)	EUR 400 000 Ungārijai;

n)	EUR 1 300 000 Nīderlandei;

o)	EUR 50 000 Austrijai;

p)	EUR 2 000 000 Polijai;

q)	EUR 600 000 Portugālei;

r)	EUR 400 000 Rumānijai;

s)	EUR 275 000 Slovākijai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	bakterioloģiskam testam (kultivēšana)	EUR 5,0 par testu;
b)	vienas vakcīnas devas iegādei	EUR 0,05 par devu;
c)	attiecīgo Salmonella spp. izolātu serotipēšanai	EUR 20,0 par testu.

6. pants

Salmoneloze (zoonozi izraisošas salmonellas) Gallus gallus dējējputnu saimēs

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Vācijas, Igaunijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Luksemburgas, Ungārijas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovākijas un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas konkrētu zoonozi izraisošu salmonellu kontrolei Gallus gallus dējējputnu saimēs.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu bakterioloģiskus un serotipēšanas testus oficiālās paraugu ņemšanas sistēmā, īpašniekiem kompensētu kaujamo putnu un iznīcināto olu vērtību un iegādātos vakcīnu devas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 750 000 Beļģijai;

b)	EUR 20 000 Bulgārijai;

c)	EUR 1 000 000 Čehijai;

d)	EUR 2 000 000 Vācijai;

e)	EUR 20 000 Igaunijai;

f)	EUR 500 000 Grieķijai;

g)	EUR 3 500 000 Spānijai;

h)	EUR 2 500 000 Francijai;

i)	EUR 1 000 000 Itālijai;

j)	EUR 80 000 Kiprai;

k)	EUR 300 000 Latvijai;

l)	EUR 10 000 Luksemburgai;

m)	EUR 2 000 000 Ungārijai;

n)	EUR 2 000 000 Nīderlandei;

o)	EUR 1 000 000 Austrijai;

p)	EUR 2 000 000 Polijai;

q)	EUR 1 000 000 Portugālei;

r)	EUR 500 000 Rumānijai;

s)	EUR 1 000 000 Slovākijai;

t)	EUR 80 000 Apvienotajai Karalistei.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	bakterioloģiskam testam (kultivēšana)	EUR 5,0 par testu;
b)	vienas vakcīnas devas iegādei	EUR 0,05 par devu;
c)	attiecīgo Salmonella spp. izolātu serotipēšanai	EUR 20,0 par testu.

7. pants

Klasiskais cūku mēris un Āfrikas cūku mēris

1. Kontroles un uzraudzības programmas

a)	Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Bulgārijas Vācijas, Francijas, Luksemburgas, Rumānijas, Slovēnijas un Slovākijas iesniegtās programmas attiecībā uz klasisko cūku mēri.

b)	Ar šo laika posmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Itālijas iesniegto programmu attiecībā uz klasisko cūku mēri un Āfrikas cūku mēri.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu viroloģiskus un seroloģiskus testus mājas cūkām un savvaļas cūkām, un saskaņā ar Bulgārijas, Vācijas, Francijas, Rumānijas un Slovākijas iesniegtajām programmām – arī 50 % no izmaksām, kas radušās par to vakcīnu un ēsmu iegādi un izplatīšanu, ko izmanto savvaļas cūku vakcinēšanai, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 400 000 Bulgārijai;

b)	EUR 1 000 000 Vācijai;

c)	EUR 650 000 Francijai;

d)	EUR 100 000 Itālijai;

e)	EUR 15 000 Luksemburgai;

f)	EUR 2 500 000 Rumānijai;

g)	EUR 40 000 Slovēnijai;

h)	EUR 525 000 Slovākijai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, ELISA testam nepārsniedz EUR 2,5 par testu.

8. pants

Cūku vezikulārā slimība

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Itālijas iesniegto programmu cūku vezikulārās slimības izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām par laboratorijas testiem un nepārsniedz EUR 300 000.

9. pants

Putnu gripa mājputnu un savvaļas putnu vidū

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas, lai apsekotu putnu gripu mājputnu un savvaļas putnu vidū.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai dalībvalstij, lai veiktu laboratorijas testus, un vienreizējs maksājums, kas paredzēts paraugu ņemšanai no savvaļas putniem, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 127 000 Beļģijai;

b)	EUR 76 000 Bulgārijai;

c)	EUR 65 000 Čehijai;

d)	EUR 202 000 Dānijai;

e)	EUR 580 000 Vācijai;

f)	EUR 8 000 Igaunijai;

g)	EUR 58 000 Īrijai;

h)	EUR 72 000 Grieķijai;

i)	EUR 306 000 Spānijai;

j)	EUR 155 000 Francijai;

k)	EUR 380 000 Itālijai;

l)	EUR 15 000 Kiprai;

m)	EUR 33 000 Latvijai;

n)	EUR 43 000 Lietuvai;

o)	EUR 12 000 Luksemburgai;

p)	EUR 184 000 Ungārijai;

q)	EUR 444 000 Nīderlandei;

r)	EUR 55 000 Austrijai;

s)	EUR 81 000 Polijai;

t)	EUR 165 000 Portugālei;

u)	EUR 465 000 Rumānijai;

v)	EUR 43 000 Slovēnijai;

w)	EUR 50 000 Slovākijai;

x)	EUR 35 000 Somijai;

y)	EUR 290 000 Zviedrijai;

z)	EUR 400 000 Apvienotajai Karalistei.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par testiem, kas veikti atbilstīgi programmai, nepārsniedz šādu summu:

a)	ELISA testam	:	EUR 1 par testu;
b)	agara gēla imūndifūzijas testam	:	EUR 1,2 par testu;
c)	HI testam H5/H7 pārbaudei	:	EUR 12 par testu;
d)	vīrusa izdalīšanas testam	:	EUR 30 par testu;
e)	PCR testam	:	EUR 15 par testu;
f)	paraugu ņemšanai no savvaļas putniem	:	EUR 20 par putnu.

10. pants

Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE)

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) uzraudzībai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 100 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, īstenojot minētās programmas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 1 950 000 Beļģijai;

b)	EUR 850 000 Bulgārijai;

c)	EUR 950 000 Čehijai;

d)	EUR 1 600 000 Dānijai;

e)	EUR 9 500 000 Vācijai;

f)	EUR 250 000 Igaunijai;

g)	EUR 5 000 000 Īrijai;

h)	EUR 950 000 Grieķijai;

i)	EUR 4 700 000 Spānijai;

j)	EUR 14 750 000 Francijai;

k)	EUR 3 050 000 Itālijai;

l)	EUR 250 000 Kiprai;

m)	EUR 300 000 Latvijai;

n)	EUR 550 000 Lietuvai;

o)	EUR 150 000 Luksemburgai;

p)	EUR 700 000 Ungārijai;

q)	EUR 37 000 Maltai;

r)	EUR 3 150 000 Nīderlandei;

s)	EUR 1 250 000 Austrijai;

t)	EUR 3 250 000 Polijai;

u)	EUR 1 250 000 Portugālei;

v)	EUR 7 500 Rumānijai;

w)	EUR 200 000 Slovēnijai;

x)	EUR 750 000 Slovākijai;

y)	EUR 650 000 Somijai;

z)	EUR 1 150 000 Zviedrijai;

za)	EUR 5 300 000 Apvienotajai Karalistei.

3. Kopienas finansiālais ieguldījums 1. punktā minētajās programmās ir par veiktajiem testiem, un maksimālā summa nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 5 par testu tādiem liellopu testiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumā;

b)	EUR 30 par testu tādiem aitu un kazu testiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumā;

c)	EUR 50 par testu tādiem briežu dzimtas dzīvnieku testiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumā;

d)	EUR 175 par testu attiecībā uz primārajiem molekulārajiem diferencējošajiem testiem, kurus veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 3.2. punkta c) apakšpunkta i) daļu.

11. pants

Govju sūkļveida encefalopātija (GSE)

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Austrijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas govju sūkļveida encefalopātijas izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums 1. punktā minētajās programmās ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai dalībvalstij, lai īpašniekiem kompensētu to dzīvnieku vērtību, kurus izbrāķē vai iznīcina saskaņā ar izskaušanas programmu, un kas nav vairāk kā EUR 500 par dzīvnieku, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 50 000 Beļģijai;

b)	EUR 50 000 Bulgārijai;

c)	EUR 150 000 Čehijai;

d)	EUR 50 000 Dānijai;

e)	EUR 145 000 Vācijai;

f)	EUR 50 000 Igaunijai;

g)	EUR 430 000 Īrijai;

h)	EUR 50 000 Grieķijai;

i)	EUR 500 000 Spānijai;

j)	EUR 100 000 Francijai;

k)	EUR 150 000 Itālijai;

l)	EUR 50 000 Luksemburgai;

m)	EUR 50 000 Nīderlandei;

n)	EUR 50 000 Austrijai;

o)	EUR 100 000 Polijai;

p)	EUR 232 000 Portugālei;

q)	EUR 10 000 Slovēnijai;

r)	EUR 125 000 Slovākijai;

s)	EUR 25 000 Somijai;

t)	EUR 176 000 Apvienotajai Karalistei.

12. pants

Skrēpi slimība

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Beļģijas, Bulgārijas, Čehijas, Dānijas, Vācijas, Igaunijas, Īrijas, Grieķijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Nīderlandes, Austrijas, Portugāles, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas, Somijas, un Apvienotās Karalistes iesniegtās programmas skrēpi slimības izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums 1. punktā minētajās programmās ir 50 % no izmaksām, kas radušās attiecīgajām dalībvalstīm, lai īpašniekiem kompensētu to dzīvnieku vērtību, kurus izbrāķē vai iznīcina saskaņā ar izskaušanas programmu, un kas nav vairāk kā EUR 100 par dzīvnieku, un 50 % no izmaksām par genotipēšanai vajadzīgo paraugu analīzi, kas nav vairāk kā EUR 10 par genotipēšanas testu, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 66 000 Beļģijai;

b)	EUR 26 000 Bulgārijai;

c)	EUR 88 000 Čehijai;

d)	EUR 204 000 Dānijai;

e)	EUR 1 000 000 Vācijai;

f)	EUR 12 100 Igaunijai;

g)	EUR 550 000 Īrijai;

h)	EUR 700 000 Grieķijai;

i)	EUR 3 800 000 Spānijai;

j)	EUR 3 000 000 Francijai;

k)	EUR 1 500 000 Itālijai;

l)	EUR 1 100 000 Kiprai;

m)	EUR 1 100 Latvijai;

n)	EUR 3 000 Lietuvai;

o)	EUR 27 000 Luksemburgai;

p)	EUR 343 000 Ungārijai;

q)	EUR 258 000 Nīderlandei;

r)	EUR 26 000 Austrijai;

s)	EUR 35 000 Portugālei;

t)	EUR 881 000 Rumānijai;

u)	EUR 61 000 Slovēnijai;

v)	EUR 302 000 Slovākijai;

w)	EUR 201 000 Somijai;

x)	EUR 4 000 000 Apvienotajai Karalistei.

13. pants

Trakumsērga

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Bulgārijas, Lietuvas, Ungārijas, Austrijas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas iesniegtās programmas trakumsērgas izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu laboratorijas testus, iegādātos un izplatītu vakcīnas un ēsmas saskaņā ar programmām, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 700 000 Bulgārijai;

b)	EUR 700 000 Lietuvai;

c)	EUR 1 500 000 Ungārijai;

d)	EUR 290 000 Austrijai;

e)	EUR 3 900 000 Polijai;

f)	EUR 2 500 000 Rumānijai;

g)	EUR 575 000 Slovākijai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	ELISA testam	EUR 8 par testu;
b)	tetraciklīna noteikšanas testam kaulaudos	EUR 8 par testu.

14. pants

Govju enzootiskā leikoze

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Igaunijas, Lietuvas un Polijas iesniegtās programmas govju enzootiskās leikozes izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas radušās katrai no 1. punktā minētajām dalībvalstīm, lai veiktu laboratorijas testus un īpašniekiem kompensētu to nokauto dzīvnieku vērtību, uz kuriem attiecas minētās programmas, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu EUR:

a)	EUR 15 000 Igaunijai;

b)	EUR 200 000 Lietuvai;

c)	EUR 800 000 Polijai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	ELISA testam	EUR 0,5 par testu;
b)	agara gēla imūndifūzijas testam	EUR 0,5 par testu.

15. pants

Aujeski slimība

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim apstiprina Spānijas, Ungārijas un Polijas iesniegtās programmas Aujeski slimības izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums 1. punktā minētajās programmās ir 50 % no izmaksām, kas radušās attiecīgajai dalībvalstij par laboratorijas testu veikšanu, un minētais ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 450 000 Spānijai;

b)	EUR 60 000 Ungārijai;

c)	EUR 5 000 000 Polijai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, ELISA testam nepārsniedz EUR 1 par testu.

II NODAĻA

DAUDZGADU PROGRAMMAS

16. pants

Trakumsērga

1. Ar šo šādam laikposmam apstiprina Čehijas, Vācijas, Igaunijas, Latvijas, Slovēnijas un Somijas iesniegtās daudzgadu programmas trakumsērgas izskaušanai:

a)	no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim Čehijai un Vācijai;

b)	no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim Latvijai un Somijai;

c)	no 2008. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim Igaunijai;

d)	no 2008. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim Slovēnijai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko atmaksā attiecīgajām dalībvalstīm par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	ELISA testam	EUR 8 par testu;
b)	tetraciklīna noteikšanas testam kaulaudos	EUR 8 par testu.

4. Daudzgadu programmu īstenošanas laikposmā ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 1 000 000 Čehijai;

b)	EUR 800 000 Vācijai;

c)	EUR 4 750 000 Igaunijai;

d)	EUR 3 700 000 Latvijai;

e)	EUR 1 750 000 Slovēnijai;

f)	EUR 300 000 Somijai.

5. Summas, par kurām jāuzņemas saistības 2008. gadā, ir šādas:

a)	EUR 500 000 Čehijai;

b)	EUR 475 000 Vācijai;

c)	EUR 1 000 000 Igaunijai;

d)	EUR 1 200 000 Latvijai;

e)	EUR 350 000 Slovēnijai;

f)	EUR 100 000 Somijai.

6. Par saistību summām turpmākajiem gadiem lemj, ņemot vērā programmas izpildi 2008. gadā. Turpmāk sniegtas orientējošas summas (euro).

Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012
Čehija	500 000
Vācija	325 000
Latvija	1 250 000	1 250 000
Somija	100 000	100 000
Igaunija	1 250 000	1 250 000	1 250 000
Slovēnija	350 000	350 000	350 000	350 000

17. pants

Aujeski slimība

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim apstiprina Beļģijas iesniegto daudzgadu programmu Aujeski slimības izskaušanai.

2. Kopienas finansiālais ieguldījums ir 50 % no izmaksām, kas Beļģijai radušās par laboratorijas testu veikšanu.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko Beļģijai atmaksā par 1. punktā minēto programmu, ELISA testam nepārsniedz EUR 1 par testu.

4. 1. punktā minētās daudzgadu programmas, kas jāveic Beļģijai, īstenošanas laikposmā ieguldījums nepārsniedz EUR 720 000.

5. Summa, par kuru jāuzņemas saistības 2008. gadā, ir EUR 360 000.

6. Par saistību summu turpmākajam gadam lemj, ņemot vērā programmas izpildi 2008. gadā. Orientējošā summa ir EUR 360 000.

18. pants

Govju enzootiskā leikoze

1. Ar šo laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim apstiprina Itālijas, Latvijas un Portugāles iesniegtās daudzgadu programmas govju enzootiskās leikozes izskaušanai.

3. Izmaksu maksimālā summa, ko dalībvalstīm atmaksā par 1. punktā minētajām programmām, nepārsniedz šādu summu:

a)	ELISA testam	EUR 0,5 par testu;
b)	agara gēla imūndifūzijas testam	EUR 0,5 par testu.

4. Daudzgadu programmu īstenošanas laikposmā ieguldījums nepārsniedz šādu summu:

a)	EUR 2 000 000 Itālijai;

b)	EUR 170 000 Latvijai;

c)	EUR 1 000 000 Portugālei.

5. Summas, par kurām jāuzņemas saistības 2008. gadā, ir šādas:

a)	EUR 400 000 Itālijai;

b)	EUR 60 000 Latvijai;

c)	EUR 300 000 Portugālei.

6. Par saistību summām turpmākajiem gadiem lemj, ņemot vērā programmas izpildi 2008. gadā. Turpmāk sniegtas orientējošas summas (euro).

Dalībvalsts	2009	2010	2011	2012
Itālija	800 000	800 000
Latvija	55 000	55 000
Portugāle	350 000	350 000

III NODAĻA

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

1. Attaisnotās izmaksas programmām, kas minētas 1., 2., 3., 5., 6., 14. un 18. pantā, lai kompensētu īpašniekiem nokauto vai izbrāķēto dzīvnieku vērtību, ir šā panta 2. un 3. punktā paredzētajā apjomā.

2. Vidējo kompensācijas summu, kuru dalībvalstīm atmaksā, aprēķina, ņemot vērā, cik dzīvnieku dalībvalstī ir nokauti vai izbrāķēti un

a)	attiecībā uz liellopiem maksimālā summa ir	EUR 375 par dzīvnieku;
b)	attiecībā uz aitām un kazām maksimālā summa ir	EUR 50 par dzīvnieku;
c)	attiecībā uz Gallus gallus vaislas putniem maksimālā summa ir	EUR 3,5 par putnu;
d)	attiecībā uz Gallus gallus dējējputniem maksimālā summa ir	EUR 1,5 par putnu.

3. Maksimālā kompensācijas summa, kuru dalībvalstīm atmaksā par vienu dzīvnieku, nepārsniedz EUR 1 000 par liellopu un EUR 100 par aitu vai kazu.

20. pants

1. Dalībvalstu iesniegtos izdevumus Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanai izsaka euro un aprēķina, neietverot pievienotās vērtības nodokli un citus nodokļus.

2. Ja dalībvalsts izdevumi ir valūtā, kas nav euro, attiecīgā dalībvalsts tos konvertē euro, piemērojot pēdējo valūtas maiņas kursu, ko Eiropas Centrālā banka ir noteikusi pirms pirmās tā mēneša dienas, kurā dalībvalsts ir iesniegusi pieteikumu.

21. pants

1. Kopienas finansiālo ieguldījumu 1.–18. pantā minētajām programmām piešķir, ja attiecīgās dalībvalstis

a)	īsteno programmas saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktu noteikumiem, tostarp konkurences noteikumiem un noteikumiem par publisku līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu;

b)	nodrošina, ka vēlākais līdz 2008. gada 1. janvārim stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi 1.–18. pantā minēto programmu īstenošanai;

c)	vēlākais līdz 2008. gada 1. jūnijam Komisijai iesniedz tehniskos un finanšu starpziņojumus par 1.–18. pantā minētajām programmām saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 7. punkta a) apakšpunktu;

attiecībā uz 9. pantā minētajām programmām sniedz ziņojumu Komisijai par izmeklēšanā iegūtajiem pozitīvajiem un negatīvajiem rezultātiem, kas noteikti mājputnu un savvaļas putnu uzraudzības laikā; šis ziņojums, izmantojot Komisijas tiešsaistes sistēmu, jāiesniedz reizi trijos mēnešos četru nedēļu laikā pēc tā mēneša beigām, kas aplūkots ziņojumā;

e)	attiecībā uz 10.–12. pantā minētajām programmām Komisijai katru mēnesi iesniedz ziņojumu par TSE uzraudzības programmas rezultātiem, nosūtot to četru nedēļu laikā pēc tā mēneša beigām, kas aplūkot ziņojumā;

attiecībā uz 1.–18. pantā minētajām programmām vēlākais līdz 2009. gada 30. aprīlim iesniedz Komisijai nobeiguma ziņojumu par programmas tehnisko izpildi saskaņā ar Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 7. punkta b) apakšpunktu, pievienojot pamatotus pierādījumus par dalībvalstu izmaksām un rezultātiem, kas gūti laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim;

g)	attiecībā uz 1.–18. pantā minētajām programmām efektīvi īsteno programmu;

h)	attiecībā uz 1.–18. pantā minētajām programmām neiesniedz papildu pieprasījumus par citiem Kopienas ieguldījumiem šajos pasākumos un iepriekš nav iesniegušas šādus pieprasījumus.

2. Ja dalībvalsts neievēro 1. punkta prasības, Komisija samazina Kopienas finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā gan saistību neizpildes veidu, gan nopietnību un Kopienai radītos finanšu zaudējumus.

22. pants

Šo lēmumu piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

23. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 30. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 397, 30.12.2006., 22. lpp.

(3) OV L 347, 12.12.1990., 27. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/65/EEK (OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.).

(4) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 727/2007 (OV L 165, 27.6.2007., 8. lpp.).

(5) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(6) OV L 248, 16.9.2002., 12. lpp.

(7) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 378/2007 (OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.).

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1411/2007 (2007. gada 30. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1412/2007 (2007. gada 30. novembris), ar ko labības nozarē nosaka ievedmuitas nodokli, kuru piemēro no 2007. gada 1. decembra	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1413/2007 (2007. gada 30. novembris), ar ko nosaka samazinājuma koeficientu katrai lauksaimnieka zemes platībai, saistībā ar kuru 2007. gadam tiek pieprasīts atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību	6
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1414/2007 (2007. gada 30. novembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Vācijas karogu, zvejot mencas ICES Kategata zonā (uz dienvidiem no III a)	7

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	114,0
	MA	70,5
	TR	86,7
	ZZ	90,4
0707 00 05	JO	196,3
	MA	51,7
	TR	103,2
	ZZ	117,1
0709 90 70	MA	46,7
	TR	127,3
	ZZ	87,0
0709 90 80	EG	301,9
0709 90 80	ZZ	301,9
0805 20 10	MA	67,0
0805 20 10	ZZ	67,0
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	CN	62,9
	HR	26,3
	IL	67,2
	TR	90,4
	UY	82,5
	ZZ	65,9
0805 50 10	AR	72,2
	EG	79,1
	TR	107,4
	ZA	59,3
	ZZ	79,5
0808 10 80	AR	87,7
	CA	108,3
	CL	86,0
	CN	87,6
	MK	30,6
	US	95,5
	ZA	95,7
	ZZ	84,5
0808 20 50	AR	49,2
	CN	59,7
	TR	145,7
	US	109,4
	ZZ	91,0

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	0,00
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	0,00
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	0,00

Nr.	75
Dalībvalsts	Vācija
Krājums	COD/03AS.
Suga	Menca (Gadus morhua)
Zona	Kategats
Datums	13.11.2007.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 314

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. gadagājums 2007. gada 1. decembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/779/EK, Euratom
*	Padomes Lēmums (2007. gada 8. novembris), ar ko izveido Kopienas Civilās aizsardzības mehānismu (pārstrādāta versija) ( 1 )	9
	2007/780/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 26. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2003/17/EK par tādu lauka apskašu atbilstību, ko veic attiecībā uz sēklu ražošanai paredzētiem augiem trešās valstīs un par trešās valstīs ražotu sēklu līdzvērtīgumu ( 1 )	20
	Komisija
	2007/781/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 21. augusts), ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.4523 – Travelport/Worldspan) (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3938) ( 1 )	21
	2007/782/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 30. novembris), ar ko apstiprina tās gada un daudzgadu valstu programmas un Kopienas finansiālo ieguldījumu atsevišķu dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanai, kontrolei un uzraudzībai, ko dalībvalstis iesniegušas 2008. gadam un turpmākajiem gadiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5776)	29