I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

20.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/3

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 1350/2007/EK

(2007. gada 23. oktobris),

ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),

tā kā:

(1)

Kopiena var dot ieguldījumu iedzīvotāju veselības un drošības aizsargāšanā ar rīcībām sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, būtu jānodrošina augsts veselības aizsardzības līmenis. Saskaņā ar Līguma 152. pantu Kopienai atbilstīgi subsidiaritātes principam ir aktīvi jārīkojas, veicot pasākumus, kurus nevar veikt atsevišķas dalībvalstis. Kopiena pilnībā respektē dalībvalstu atbildību veselības aprūpes pakalpojumu un medicīniskās aprūpes organizēšanā un sniegšanā.

(2)

Veselības aizsardzības nozari, no vienas puses, raksturo tās ievērojamais izaugsmes, inovācijas un dinamisma potenciāls un, no otras puses, problēmas, ar kurām tā saskaras saistībā ar finansiālo un sociālo ilgtspējību un veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, tostarp iedzīvotāju novecošanas un medicīnas attīstības dēļ.

(3)	Kopienas rīcības programma sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gadam), kas pieņemta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (4), bija pirmā integrētā Eiropas Kopienas programma šajā jomā, un tā jau ir devusi vairākus nozīmīgus sasniegumus un uzlabojumus.

(4)	Lai sasniegtu mērķus, kurus Kopiena jau noteikusi sabiedrības veselības aizsardzības jomā, ir nepieciešamas nepārtrauktas pūles. Tāpēc ir jānosaka otra Kopienas rīcības programma veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (turpmāk “Programma”).

(5)

Pastāv vairāki nopietni pārrobežu draudi veselībai, kas, iespējams, var izplatīties visā pasaulē, un rodas jauni draudi, kuru novēršanai vajadzīga turpmāka Kopienas rīcība. Kopienai nopietni pārrobežu draudi veselībai būtu jāuzskata par prioritāru jautājumu. Programmā būtu jāuzsver Kopienas vispārējo spēju stiprināšana, vēl vairāk attīstot dalībvalstu sadarbību. Pārraudzība, agrīna brīdināšana un rīcība cīņai pret nopietniem draudiem veselībai ir svarīgas jomas, attiecībā uz kurām Kopienas līmenī būtu jāveicina efektīva un saskaņota reakcija uz draudiem veselībai. Ir būtiski nodrošināt augstas kvalitātes sadarbību diagnostikā starp laboratorijām, lai reaģētu uz veselības apdraudējumiem. Programmai būtu jāveicina Kopienas etalonlaboratoriju sistēmas izveidi. Tomēr šādai sistēmai jābalstās uz pareizu juridisko pamatu.

(6)

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) 2005. gada Eiropas veselības ziņojumu invaliditātes koriģēto dzīves gadu (DALY) ziņā svarīgākie slimību iemesli PVO Eiropas reģionā ir neinfekcijas slimības (77 % no kopskaita), ārēji traumu un saindēšanās iemesli (14 %) un infekcijas slimības (9 %). Septiņas galvenās saslimšanas – sirds išēmiskā slimība, vienpolāri depresīvi traucējumi, cerebrovaskulārā slimība, traucējumi, kas radušies alkohola lietošanas rezultātā, hroniskā plaušu slimība, plaušu vēzis un ceļu satiksmes negadījumi – veido 34 % no visiem DALY reģionā. Septiņi galvenie riska faktori – tabaka, alkohols, augsts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, liekais svars, zems augļu un dārzeņu patēriņš un fiziskās aktivitātes trūkums – ir atbildīgi par 60 % no visiem DALY. Turklāt arī tādas infekcijas slimības kā HIV/AIDS, gripa, tuberkuloze un malārija sāk apdraudēt visu Eiropas cilvēku veselību. Svarīgam programmas uzdevumam, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar Kopienas statistikas programmu, vajadzētu būt labāk identificēt galvenās ar veselības aizsardzību saistītās problēmas Kopienā.

(7)

PVO Eiropas reģionā astoņi galvenie mirstības un saslimstības iemesli, ko izraisījušas neinfekcijas slimības, ir sirds un asinsvadu slimības, psihoneiroloģiski traucējumi, vēzis, gremošanas orgānu slimības, elpošanas orgānu slimības, maņu orgānu traucējumi, muskulatūras un skeleta saslimšanas un cukura diabēts. Programmai sinerģijā ar citiem Kopienas pasākumiem un finansējumu vajadzētu veicināt labākas zināšanas un informēšanu par smagu slimību profilaksi, diagnosticēšanu un pārraudzību. Tādēļ Komisija šīs programmas darbības laikā var iesniegt priekšlikumus attiecīgajiem Padomes ieteikumiem. Programmai vajadzētu arī veicināt atbilstīgu koordināciju un sinerģiju starp Kopienas pasākumiem attiecībā uz datu apkopošanu par smagām slimībām, tostarp vēzi.

(8)	Mikrobu rezistence pret antibiotikām un hospitālās infekcijas aizvien vairāk apdraud veselību Eiropā. Lielākās bažas rada jaunu, efektīvu antibiotiku trūkums, kā arī tas, ka trūkst līdzekļu, lai nodrošinātu pareizu esošo antibiotiku lietošanu. Tāpēc ir svarīgi apkopot un analizēt attiecīgus datus.

(9)	Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 851/2004 (5) nodibinātā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra lomas nostiprināšana ir svarīga cīņā pret infekcijas slimībām.

(10)

Programmas pamatā vajadzētu būt sasniegumiem, kas gūti iepriekšējā Kopienas rīcības programmā sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003.–2008. gadam). Tai būtu jāveicina augsta līmeņa fiziskās un garīgās veselības sasniegšana un lielāka vienlīdzība veselības aizsardzības jautājumos visā Kopienā, virzot darbības uz to, lai uzlabotu sabiedrības veselības aizsardzību, novērstu cilvēka saslimšanas, veselības traucējumus un apdraudējumus veselībai ar mērķi cīnīties pret saslimstību un pāragru mirstību. Ar programmas palīdzību vajadzētu nodrošināt pilsoņiem arī labāku piekļuvi informācijai, tādējādi nodrošinot tiem iespējas pieņemt savām interesēm visatbilstīgākos lēmumus.

(11)	Programmai būtu jāpievērš lielāka uzmanība bērnu un jauniešu veselības stāvokļa uzlabošanai un veselīga dzīvesveida un profilakses kultūras veicināšanai to vidū.

(12)

Programmai būtu jāatbalsta veselības aizsardzības mērķu integrēšana visās Kopienas politikas jomās un darbībās, lieki neatkārtojot ar citām Kopienas politikas jomām paveikto darbu. Veselības aizsardzības integrēšanas svarīgākā daļa ir pieskaņot to citām Kopienas politikas jomām un programmām. Lai veicinātu sinerģijas un izvairītos no dublēšanas, var veikt kopīgas darbības ar saistītām Kopienas programmām un darbībām, un atbilstīgi būtu jāizmanto citi Kopienas fondi un programmas, tostarp pašreizējās un turpmākās Kopienas pamatprogrammas izpētes jomā un to rezultāti, struktūrfondi, Eiropas Solidaritātes fonds, Eiropas stratēģija par veselību darbā, Kopienas rīcības programma patērētāju aizsardzības politikas jomā (2007.–2013. gadam) (6), programma “Narkomānijas novēršana un informēšana par narkomāniju”, programma “Vardarbības apkarošana (Daphne)” un Kopienas Statistikas programma to attiecīgajās darbībās.

(13)

Īpašas pūles būtu jāpieliek, lai nodrošinātu atbilstību un sinerģijas starp šo programmu un Kopienas ārējām rīcībām, jo īpaši putnu gripas, HIV/AIDS, tuberkulozes un citu pārrobežu veselības apdraudējumu jomā. Turklāt vajadzētu būt starptautiskai sadarbībai, lai sekmētu vispārēju veselības reformu un risinātu vispārējus ar veselības iestādēm saistītus jautājumus trešās valstīs.

(14)

Veselīgas dzīves gadu skaita palielināšana, novēršot saslimšanu un veicinot politikas jomas, kas veido veselīgāku dzīvesveidu, ir nozīmīga ES iedzīvotāju labklājībai un palīdz risināt Lisabonas procesa problēmas, kas saistītas ar zināšanu sabiedrību un valsts finansējuma ilgtspējību, kuru apdraud pieaugošās veselības aprūpes un sociālā nodrošinājuma izmaksas.

(15)	Eiropas Savienības paplašināšana ir radījusi papildu problēmas saistībā ar nevienlīdzību veselības aprūpes jomā ES, un, iespējams, ar nākamajām paplašināšanas reizēm tās būs vēl izteiktākas. Tāpēc šim jautājumam vajadzētu būt vienai no programmas prioritātēm.

(16)	Programmai būtu jāpalīdz noteikt iemeslus, kas izraisa nevienlīdzību veselības aprūpes jomā, un, cita starpā, būtu jāveicina paraugprakses nodošana, lai ar tiem cīnītos.

(17)

Efektīvai veselības stāvokļa pārraudzībai Eiropas Savienībā ir svarīgi sistemātiski vākt, apstrādāt un analizēt salīdzināmus datus, ņemot vērā ierobežojumus katrā valstī. Tas dotu iespēju Komisijai un dalībvalstīm uzlabot sabiedrības informēšanu un formulēt atbilstīgas stratēģijas, politikas jomas un rīcības, lai sasniegtu cilvēku veselības aizsardzības augstu līmeni. Rīcībās un atbalsta pasākumos būtu jācenšas panākt sistēmu un tīklu savietojamību un savstarpēju izmantojamību informācijas un datu apmaiņai, lai veicinātu sabiedrības veselības aizsardzības izaugsmi. Svarīgi veselības apsvērumi ir dzimums, sociālais un tautsaimnieciskais statuss un vecums. Apkopojot datus, būtu pēc iespējas jāturpina paveiktais darbs, un jaunu datu apkopošanas priekšlikumi būtu jāaprēķina un jāpamato ar skaidru vajadzību. Dati būtu jāvāc atbilstīgi attiecīgiem personas datu aizsardzības noteikumiem.

(18)

Paraugprakse ir svarīga, jo par veselības veicināšanu un profilaksi būtu jāspriež, pamatojoties uz efektivitāti un lietderību, nevis tikai uz ekonomiskiem nosacījumiem. Būtu jāveicina paraugprakses izmantošana un jaunākās slimību un traumu ārstēšanas metodes, lai novērstu turpmāku veselības pasliktināšanos, un būtu jāizveido Eiropas informācijas tīkli par noteiktām slimībām.

(19)	Būtu jāveic darbības, lai novērstu traumu rašanos, vācot datus, analizējot traumu rašanās faktorus un izplatot attiecīgu informāciju.

(20)

Par veselības aprūpes pakalpojumiem galvenokārt ir atbildīgas dalībvalstis, bet Kopienas mēroga sadarbība var sniegt labumu gan pacientiem, gan veselības aizsardzības sistēmām. Ar šo programmu finansētajās darbībās, kā arī jaunos priekšlikumos, kas izstrādāti, ņemot vērā šīs darbības, attiecīgi būtu jāņem vērā Padomes 2006. gada jūnijā pieņemtie secinājumi par Eiropas Savienības veselības aizsardzības sistēmu kopīgām vērtībām un principiem (7), kurā atbalstīta deklarācija par ES veselības aizsardzības sistēmu kopīgām vērtībām un principiem un Eiropas Savienības iestādes tiek aicinātas tos ievērot darbā. Programmā attiecīgi būtu jāņem vērā turpmākā Kopienas rīcība medicīnas pakalpojumu jomā, kā arī Medicīnas pakalpojumu un medicīniskās aprūpes augsta līmeņa grupas darbu, kas nodrošina svarīgu forumu sadarbībai un labākās pieredzes apmaiņai starp dalībvalstu veselības aizsardzības sistēmām.

(21)

Programmai būtu jādod ieguldījums datu vākšanā, jāveicina metožu un instrumentu attīstība, tīklu un dažāda veida sadarbības izveidošana un atbilstīgo politikas jomu veicināšana attiecībā uz pacientu un veselības aprūpes profesionāļu mobilitāti. Tam būtu jāatvieglo turpmākā Eiropas e-veselības zonas attīstība kopīgās Eiropas iniciatīvās ar citām ES politikas jomām, tostarp reģionālo politiku, reizē sekmējot darbu pie tādu tīmekļa vietņu kvalitātes kritērijiem, kas saistīti ar veselību, un pie Eiropas veselības apdrošināšanas kartes izveides. Būtu jāņem vērā telemedicīna, jo telemedicīnas lietojumu veicināšana var sekmēt pārrobežu aprūpi, nodrošinot medicīnisku aprūpi mājās.

(22)

Vides piesārņojums ir nopietns veselības apdraudējums un lielākais Eiropas iedzīvotāju problēmu avots. Īpašas rīcības uzmanības centrā vajadzētu būt bērniem un citām grupām, kas jo īpaši cieš no bīstamiem vides apstākļiem. Programmai būtu jāpapildina rīcības, ko veic saskaņā ar Vides un veselības aizsardzības rīcības plānu 2004. līdz 2010. gadam.

(23)	Ar šo programmu būtu jārisina ar dzimumu un novecošanu saistītas veselības problēmas.

(24)	Programmā vajadzētu atzīt holistiskas pieejas nozīmi sabiedrības veselības jautājumiem un ņemt vērā netradicionālo un alternatīvo medicīnu vajadzības gadījumā un gadījumā, ja ir zinātniski vai klīniski pierādījumi par tās iedarbību.

(25)	Piesardzības princips un riska novērtēšana ir cilvēku veselības aizsardzības pamatfaktori, tāpēc tie turpmāk būtu jāiekļauj citās Kopienas politikas jomās un darbībās.

(26)

Ar šo lēmumu visam programmas laikposmam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (8).

(27)

Lai nodrošinātu augsta līmeņa saskaņošanu starp rīcībām un iniciatīvām, ko, īstenojot programmu, veic Kopiena un dalībvalstis, ir jāveicina dalībvalstu sadarbība un jāuzlabo pastāvošo un turpmāko tīklu efektivitāte sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Programmas īstenošanā būtu jāņem vērā valstu, reģionālo un vietējo iestāžu līdzdalība atbilstīgajā līmenī saskaņā ar valstu sistēmām.

(28)

Ir jāpalielina ES investīcijas veselības aizsardzībā un ar veselības aizsardzību saistītos projektos. Šajā ziņā dalībvalstis ir aicinātas valsts programmās kā prioritāti noteikt uzlabojumus veselības aizsardzības jomā. Ir vajadzīga labāka informētība par ES finansēšanas iespējām veselības aizsardzībai. Būtu jāveicina pieredzes apmaiņa starp dalībvalstīm par veselības aizsardzības finansēšanu no struktūrfondiem.

(29)

Programmas mērķu sasniegšanā būtiska nozīme var būt arī nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem. Īstenojot vienu vai vairākus Programmas mērķus, var būt vajadzīgi Kopienas ieguldījumi, lai minētās struktūras un tīkli varētu darboties. Tādējādi saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (9), būtu jānosaka atbilstības kritēriji un noteikumi par finanšu pārredzamību un Kopienas finansējuma ilgumu tādām nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem, kas ir tiesīgi saņemt Kopienas atbalstu. Šādos kritērijos būtu jāietver šādu struktūru un tīklu pienākumi, lai noteiktu skaidrus mērķus, rīcības plānus un mērāmus rezultātus, kam ir skaidrs Eiropas aspekts un kas programmas mērķiem dod reālu pievienotu vērtību. Ņemot vērā attiecīgo organizāciju īpašo raksturu un īpašas noderības gadījumos, vajadzētu būt iespējai, ka Kopienas atbalsta atjaunošanu šādu struktūru un specializētu tīklu darbībai atbrīvo no Kopienas atbalsta pakāpeniskas samazināšanas principa.

(30)	Programmas īstenošana būtu jāveic ciešā sadarbībā ar attiecīgām organizācijām un aģentūrām, jo īpaši ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru.

(31)	Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmumu 1999/468/EK, ievērojot pārredzamības nepieciešamību, kā arī saprātīgu līdzsvaru starp programmas dažādajiem mērķiem.

(32)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk “EEZ līgums”) nodrošina sadarbību veselības aizsardzības jomā starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kas piedalās Eiropas Ekonomikas zonā (turpmāk “EBTA/EEZ valstis”), no otras puses. Būtu jānosaka iespēja, ka programmā var piedalīties arī citas valstis, jo īpaši Kopienas kaimiņvalstis, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus dalībai Eiropas Savienībā un kas ir tās kandidātvalstis vai pievienojas tai, sevišķi ņemot vērā citās valstīs potenciāli radušos veselības apdraudējumu, kurš atstāj ietekmi Kopienas iekšienē.

(33)

Būtu jāveicina atbilstīgu attiecību uzturēšana ar trešām valstīm, kas nepiedalās programmā, lai palīdzētu panākt programmas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā jebkādus attiecīgus nolīgumus starp šīm valstīm un Kopienu. Tādējādi trešās valstis savstarpējas ieinteresētības jomās varētu veikt darbības, kas papildina šīs programmas finansētos pasākumus, bet ko nevajadzētu finansēt saskaņā ar šo programmu.

(34)

Ir lietderīgi attīstīt sadarbību ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO un tās specializētajām iestādēm, jo īpaši ar PVO, kā arī ar Eiropas Padomi un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju, lai īstenotu šo programmu, palielinot efektivitāti ar veselības aizsardzību saistītajām darbībām Kopienas un starptautiskā līmenī, ņemot vērā dažādu organizāciju īpašās iespējas un lomu.

(35)

Veiksmīgai programmas mērķu īstenošanai būtu jābalstās uz sekmīgu gada darba plānos ietvertu jautājumu risināšanu, attiecīgu rīcību izvēli un projektu finansējumu, kuros visos paredzēta atbilstīga pārraudzība un novērtēšanas process uz vietas, tostarp neatkarīgu pieaicinātu ekspertu veikti novērtējumi, ar ko būtu jāmēra rīcību ietekme un būtu jāparāda to ieguldījums vispārējo programmas mērķu sasniegšanā. Novērtējot programmu, būtu jāņem vērā, ka programmas mērķu sasniegšana var prasīt laikposmu, kas pārsniedz programmas darbības laiku.

(36)	Gada darba plānos būtu jāiekļauj galvenās paredzamās darbības, ko programma finansēs, izmantojot visus dažādos finansēšanas mehānismus, tostarp uzaicinājumus piedalīties konkursā.

(37)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs attiecīgo jautājumu starptautiskā rakstura dēļ, un to, ka Kopienas potenciāla dēļ tās rīcība, aizsargājot iedzīvotāju veselību un drošību, var būt efektīvāka nekā atsevišķu valstu darbības, un tāpēc šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(38)

Saskaņā ar Līguma 2. pantu, kas paredz, ka Kopienas princips ir sieviešu un vīriešu vienlīdzība, un saskaņā ar tā 3. panta 2. punktu, kas paredz, ka Kopienas mērķis ir likvidēt nevienlīdzību un veicināt sieviešu un vīriešu vienlīdzību visās Kopienas darbībās, tostarp sasniedzot augsta līmeņa veselības aizsardzību, visi mērķi un darbības, uz ko attiecas Kopienas programma, dod ieguldījumu, lai veicinātu labāku vīriešu un sieviešu attiecīgo vajadzību un pieeju veselībai izpratni un pazīšanu.

(39)

Ir jānodrošina pāreja starp šo programmu un iepriekšējo programmu, kuru tā aizstāj, jo īpaši attiecībā uz tādu daudzgadu pasākumu turpināšanu tās pārvaldīšanai kā tehniskas un administratīvas palīdzības finansēšana. No 2014. gada 1. janvāra tehniskām un administratīvām apropriācijām vajadzības gadījumā būtu jāsedz izmaksas, kas saistītas ar pārvaldes darbībām, kuras nav pabeigtas līdz 2013. gada beigām.

(40)	Šis lēmums aizstāj Lēmumu Nr. 1786/2002/EK. Tādēļ pēdējais minētais lēmums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Programmas izveide

Ar šo izveido otro programmu “Kopienas rīcība veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam)” laikposmam no 2008. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim (turpmāk “programma”).

2. pants

Mērķi un uzdevumi

1. Programma papildina, atbalsta un pilnveido dalībvalstu politiku un veicina lielāku labklājību un solidaritāti Eiropas Savienībā, aizsargājot un veicinot cilvēku veselību un drošību un uzlabojot sabiedrības veselību.

2. Mērķi, kas jāsasniedz ar šā lēmuma pielikumā izklāstītajām rīcībām, ir šādi:

—	uzlabot iedzīvotāju veselības drošību,

—	veicināt veselību, tostarp novēršot nevienlīdzību veselības aprūpes jomā,

—	sagatavot un izplatīt informāciju un zināšanas par veselības aizsardzību.

Pirmajā daļā minētās rīcības attiecīgā gadījumā atbalsta nopietnu slimību profilaksi un palīdz mazināt to skaitu, kā arī saslimstību un mirstību šo slimību dēļ.

3. pants

Finansējums

1. Finansējums šīs programmas īstenošanai 1. pantā minētajā laikposmā ir EUR 321 500 000.

2. Gada apropriācijas apstiprina budžeta lēmējinstitūcija finanšu shēmas robežās.

4. pants

Finanšu ieguldījumi

1. Kopienas ieguldījumi nepārsniedz šādus līmeņus:

a)	60 % no izmaksām rīcībai, kas paredzēta, lai palīdzētu sasniegt kādu mērķi, kurš ir daļa no šīs programmas, izņemot īpaša lietderīguma gadījumus, kad Kopienas ieguldījums nepārsniedz 80 %; un

60 % no izmaksām tādas nevalstiskas struktūras vai specializēta tīkla darbībai, kas ir bezpeļņas vai no rūpniecības, komerciālām un no uzņēmējdarbības interesēm vai citām konfliktējošām interesēm neatkarīga, kam ir dalībnieki vismaz pusē dalībvalstu, kas vienmērīgi aptver plašu teritoriju un kā galveno mērķi cenšas sasniegt vienu vai vairākus programmas mērķus, ja tāds atbalsts ir vajadzīgs, lai sasniegtu minētos mērķus. Īpaši lietderīgos gadījumos Kopienas ieguldījums nepārsniedz 80 %.

2. Uz 1. punkta b) apakšpunktā noteikto finanšu ieguldījumu atjaunošanu nevalstiskām struktūrām un specializētiem tīkliem var neattiecināt principu par pakāpenisku ieguldījumu samazināšanu.

3. Kopienas finanšu ieguldījumu, vajadzības gadījumā un ņemot vērā izpildāmā uzdevuma dabu, var veidot kopīgs Kopienas un vienas vai vairāku dalībvalstu finansējums vai arī Kopienas un citu programmas dalībvalstu kompetento iestāžu finansējums. Šajā gadījumā Kopienas ieguldījums nepārsniedz 50 %, izņemot īpaši noderīgas darbības, kurās Kopienas ieguldījums nepārsniedz 70 %. Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt valsts iestādei vai nevalstiskai bezpeļņas organizācijai, kas ir neatkarīga no ražošanas, tirdzniecības, uzņēmējdarbības vai citām konfliktējošām interesēm un kuras galvenais mērķis ir saistīts ar vienu vai vairākiem programmas mērķiem, kuru ar pārredzamas procedūras palīdzību izraudzījusies dalībvalsts vai attiecīgā kompetentā iestāde un atzinusi Komisija.

4. Kopienas finanšu ieguldījumu var piešķirt arī vienreizējas izmaksas un fiksēta maksājuma veidā, ja tas ir piemēroti attiecīgo rīcību būtībai. Uz šādu finanšu ieguldījumu neattiecas 1. un 3. punktā noteiktie procentuālie ierobežojumi, lai gan vēl aizvien ir vajadzīgs līdzfinansējums.

5. pants

Administratīvā un tehniskā palīdzība

1. Ar šīs programmas finanšu piešķīrumu var segt arī izdevumus attiecībā uz sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas tieši vajadzīgas programmas pārvaldīšanai un tās mērķu realizēšanai, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar izpēti, sanāksmēm, informāciju un publicēšanu, izdevumiem, kuri saistīti ar informātikas tīklu koncentrēšanu uz informācijas apmaiņu, kā arī attiecībā uz visiem citiem tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumiem, ko Komisija var izmantot programmas pārvaldībai.

2. Finanšu ieguldījums var segt arī tās tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju no šīs programmas uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1786/2002/EK. Vajadzības gadījumā apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai varētu iekļaut budžetā pēc 2013. gada, lai nodrošinātu līdz 2013. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

6. pants

Īstenošanas metodes

Rīcībām 2. pantā minēto mērķu un uzdevumu izpildei pilnībā izmanto attiecīgas piemērotas īstenošanas metodes, tostarp jo īpaši:

a)	tiešu vai netiešu īstenošanu, ko Komisija veic centralizēti; un

b)	vajadzības gadījumā kopēju pārvaldi ar starptautiskām organizācijām.

7. pants

Programmas īstenošana

1. Komisija, cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, nodrošina programmā izklāstīto rīcību un pasākumu īstenošanu saskaņā ar 3. un 8. pantu.

2. Komisija un dalībvalstis to attiecīgajās kompetences jomās atbilstīgi rīkojas, lai nodrošinātu programmas efektīvu izpildi un izveidotu mehānismus Kopienas un dalībvalstu līmenī programmas mērķu sasniegšanai. Tās nodrošina atbilstīgu informāciju par programmas atbalstītām rīcībām, kā arī attiecīgu dalību.

3. Lai sasniegtu programmas mērķus, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm:

a)	tiecas pēc datu un informācijas salīdzināmības, kā arī pēc tā, lai būtu savietojamas un savstarpēji izmantojamas ar veselības aizsardzību saistīto datu un informācijas sistēmas un tīkli; un

b)	nodrošina vajadzīgo sadarbību un saziņu ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru un citām attiecīgām ES aģentūrām, lai uzlabotu Kopienas līdzekļu izmantošanu.

4. Īstenojot programmu, Komisija kopā ar dalībvalstīm nodrošina atbilstību visiem attiecīgajiem tiesību aktiem, kas skar personas datu aizsardzību, un vajadzības gadījumā mehānismu ieviešanu šādu datu konfidencialitātes un drošības nodrošināšanai.

8. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai saistībā ar turpmāk minēto, pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto kārtību:

gada darba plāns programmas īstenošanai, kurā nosaka:

i)	prioritātes un rīcības, kas jāveic, tostarp finanšu resursu sadali;

ii)	kritērijus Kopienas finanšu ieguldījuma procentuālajam apjomam, tostarp kritērijus, lai noteiktu, vai var piemērot īpaša lietderīguma aspektu;

iii)	pasākumus 9. pantā minēto kopīgo stratēģiju un rīcību īstenošanai;

b)	izvēles, piešķiršanas un citus tādu programmas rīcību finansēšanas kritērijus saskaņā ar 4. pantu.

2. Jebkurus citus pasākumus, kas vajadzīgi šā lēmuma īstenošanai, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto kārtību.

9. pants

Kopējas stratēģijas un rīcības

1. Lai nodrošinātu cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību, nosakot un īstenojot Kopienas visas politikas jomas un darbības, un lai veicinātu veselības integrāciju citās politikas jomās, programmas mērķus var īstenot kā kopējas stratēģijas un kopējas rīcības, izveidojot saikni ar attiecīgām Kopienas programmām, rīcībām un fondiem.

2. Komisija nodrošina to, lai programma būtu optimāli saistīta ar citām Kopienas programmām, rīcībām un fondiem.

10. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Komiteja (turpmāk “Komiteja”).

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laikposms ir divi mēneši.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

11. pants

Trešo valstu piedalīšanās

Programmā var piedalīties:

a)	EBTA/EEZ valstis saskaņā ar nosacījumiem EEZ līgumā; un

trešās valstis, jo īpaši valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, valstis, kas ir iesniegušas pieteikumus dalībai Eiropas Savienībā, ir tās kandidātvalstis vai pievienojas tai, un Rietumbalkānu valstis, kas ir iekļautas stabilizācijas un asociācijas procesā, saskaņā ar nosacījumiem attiecīgos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuri nosaka vispārējos principus šo valstu līdzdalībai Kopienas programmās.

12. pants

Starptautiskā sadarbība

Programmas īstenošanas laikā veicina attiecības un sadarbību ar trešām valstīm, kas programmā nepiedalās, kā arī ar attiecīgām starptautiskajām organizācijām, jo īpaši ar PVO.

13. pants

Pārraudzība, novērtēšana un rezultātu izplatīšana

1. Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm pārrauga programmas rīcību īstenošanu, ņemot vērā tās mērķus. Tā katru gadu ziņo Komitejai un informē Padomi un Eiropas Parlamentu par visām rīcībām un projektiem, kas finansēti saskaņā ar programmu.

2. Dalībvalstis pēc Komisijas lūguma iesniedz visu pieejamo informāciju par šīs programmas īstenošanu un ietekmi, izvairoties nesamērīgi palielināt dalībvalstu administratīvo nastu.

3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai:

vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim – ārēju un neatkarīgu starpposma novērtējuma ziņojumu par iegūtajiem rezultātiem attiecībā uz programmas mērķiem un par tās īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, kā arī tās saskanību un papildināmību ar citām attiecīgām programmām, rīcībām un līdzekļiem. Ziņojums jo īpaši ļauj novērtēt pasākumu ietekmi uz visām valstīm. Ziņojumā apkopo galvenos secinājumus, un to papildina ar Komisijas piebildēm;

b)	vēlākais līdz 2011. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)	vēlākais 2015. gada 31. decembrī – ārēju un neatkarīgu novērtējuma ziņojumu par paveikto attiecībā uz programmas īstenošanu un rezultātiem.

4. Komisija padara publiski pieejamus un nodrošina to rīcību rezultātu izplatīšanu, kas veiktas atbilstīgi šim lēmumam.

14. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 1786/2002/EK atceļ, sākot no 2008. gada 1. janvāra.

Komisija veic visus vajadzīgos administratīvos pasākumus, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1786/2002/EK, uz tiem pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar programmu.

15. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Strasbūrā, 2007. gada 23. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES

(1) OV C 88, 11.4.2006., 1. lpp.

(2) OV C 192, 16.8.2006., 8. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 16. marta Atzinums (OV C 291 E, 30.11.2006., 372. lpp.), Padomes 2007. gada 22. marta Kopējā nostāja (OV C 103 E, 8.5.2007., 11. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. jūlija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Padomes 2007. gada 9. oktobra Lēmums.

(4) OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu Nr. 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(5) OV L 142, 30.4.2004., 1. lpp.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1926/2006/EK (OV L 404, 30.12.2006., 39. lpp.).

(7) OV C 146, 22.6.2006., 1. lpp.

(8) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(9) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

PIELIKUMS

Rīcības, kas minētas 2. panta 2. punktā

1. Uzlabot iedzīvotāju veselības drošību

1.1. Aizsargāt iedzīvotājus pret veselības apdraudējumiem

1.1.1. Izstrādāt stratēģijas un mehānismus, lai novērstu, apmainītos ar informāciju un reaģētu uz infekcijas slimību un neinfekcijas slimību radītiem draudiem veselībai un draudiem veselībai no fiziskiem, ķīmiskiem vai bioloģiskiem avotiem, tostarp plānotiem atbrīvošanas aktiem; rīkoties, lai nodrošinātu sadarbību augstas kvalitātes diagnostikā starp dalībvalstu laboratorijām; atbalstīt pašreizējo laboratoriju darbu, kas attiecas uz Kopienu; izveidot Kopienas etalonlaboratoriju tīklu.

1.1.2. Atbalstīt profilakses, vakcinācijas un imunizācijas politikas jomu izstrādi; uzlabot līdzdalību, tīklus, līdzekļus un imunizācijas stāvokļa un blakusparādību pārraudzības atskaites sistēmas.

1.1.3. Attīstīt riska pārvaldības kapacitāti un procedūras; uzlabot sagatavotību un plānošanu attiecībā uz steidzamību ar veselību saistītos gadījumos, tostarp sagatavošanos saskaņotām ES un starptautiska mēroga darbībām šādos steidzamības gadījumos; attīstīt saziņu iespējamā riska gadījumā un konsultāciju procedūras par pretpasākumiem.

1.1.4. Veicināt sadarbību un pašreizējās reakcijas spēju un līdzekļu uzlabošanu, ietverot aizsargaprīkojumu, izolācijas iespējas un pārvietojamās laboratorijas, kuras var ātri uzstādīt ārkārtas situācijās.

1.1.5. Izstrādāt stratēģijas un procedūras, lai sastādītu, uzlabotu mobilizācijas iespējas, vadītu mācības un pārbaudes, novērtētu un pārskatītu galvenos ārkārtas rīcības un īpašos ar veselību saistīto ārkārtas situāciju plānus un to savstarpēju savietojamību starp dalībvalstīm.

1.2. Uzlabot iedzīvotāju drošību

1.2.1. Atbalstīt un uzlabot zinātnisko konsultēšanu un riska novērtēšanu, veicinot risku agrīnu noteikšanu; analizējot to iespējamo ietekmi; apmainoties ar informāciju par apdraudējumu un pakļaušanu iedarbībai un veicinot integrētu un harmonizētu pieeju.

1.2.2. Palīdzēt uzlabot cilvēku izcelsmes orgānu un vielu, asins un asins preparātu drošumu un kvalitāti; veicināt to pieejamību un izsekojamību izmantošanai medicīnā, vienlaikus respektējot dalībvalstu atbildību, kas noteikta Līguma 152. panta 5. punktā.

1.2.3. Veicināt pasākumus pacientu drošības uzlabošanai, nodrošinot ļoti kvalitatīvu un drošu veselības aprūpi, tostarp attiecībā uz rezistenci pret antibiotikām un hospitālām infekcijām.

2. Veicināt veselību

2.1. Veicināt veselīgāku dzīvesveidu un novērst nevienlīdzību veselības aizsardzības jomā

2.1.1. Veicināt iniciatīvas, lai palielinātu veselīgas dzīves gadu skaitu, un sekmēt veselīgu novecošanu; atbalstīt pasākumus, lai veicinātu un pētītu veselības ietekmi uz produktivitāti un darbaspējām kā ieguldījumu Lisabonas mērķu sasniegšanā; atbalstīt pasākumus, lai pētītu citu politikas jomu ietekmi uz veselības aizsardzību.

2.1.2. Atbalstīt iniciatīvas, lai noteiktu nevienlīdzību cēloņus, risinātu un samazinātu nevienlīdzības veselības aizsardzības jomā dalībvalstīs, tostarp tādas nevienlīdzības, kas saistītas ar dzimumu atšķirībām, lai veicinātu labklājību un kohēziju; veicināt investīcijas veselības aizsardzībā sadarbībā ar citām Kopienas politikas jomām un fondiem; uzlabot solidaritāti starp valstu veselības aizsardzības sistēmām, atbalstot sadarbību pārrobežu aprūpes un pacientu un veselības aprūpes speciālistu mobilitātes jautājumos.

2.2. Veicināt veselīgāku dzīvesveidu un samazināt nopietnās slimības un traumas, pievēršoties veselības aizsardzības faktoriem

2.2.1. Pievērsties veselības aizsardzības faktoriem, lai veicinātu un uzlabotu fizisko un garīgo veselību, radot labvēlīgu vidi veselīgam dzīvesveidam un novēršot slimības; rīkoties attiecībā uz tādiem pamatfaktoriem kā pārtika, fiziskā aktivitāte un seksuālā veselība un tādiem ar kaitīgajiem ieradumiem saistītajiem faktoriem kā tabaka, alkohols, narkotikas un recepšu medikamentu neatbilstīga izmantošana, koncentrējot uzmanību uz tādiem galvenajiem uzstādījumiem kā izglītība un darba vieta, un viss dzīves cikls.

2.2.2. Veicināt rīcību attiecībā uz īpaši svarīgu nopietnu slimību profilaksi, ņemot vērā vispārējo slimību slogu Kopienā, un attiecībā uz reto slimību profilaksi, ja Kopienas rīcība, pievēršoties to faktoriem, var dot valsts centieniem nozīmīgu pievienoto vērtību.

2.2.3. Risināt jautājumus par plašāku vides, tostarp iekštelpu gaisa kvalitātes, toksisko ķīmisko vielu iedarbības un sociāli ekonomisko faktoru ietekmi uz veselību, ja šos jautājumus nerisina saistībā ar citiem Kopienas pasākumiem.

2.2.4. Veicināt rīcības, lai palīdzētu samazināt negadījumus un traumas, jo īpaši sadzīves negadījumus.

3. Sagatavot un izplatīt informāciju un zināšanas par veselības aizsardzību

3.1. Zināšanu un paraugprakses apmaiņa

3.1.1. Zināšanu un paraugprakses apmaiņa par veselības aizsardzības jautājumiem programmas darbības jomā.

3.1.2. Atbalstīt sadarbību, lai veicinātu paraugprakses piemērošanu dalībvalstīs, tostarp vajadzības gadījumā atbalstot Eiropas informācijas tīklus.

3.2. Ar veselības aizsardzību saistītās informācijas apkopošana, analizēšana un izplatīšana

3.2.1. Pilnveidot ilgtspējīgu veselības pārraudzības sistēmu ar mehānismiem salīdzināmo datu un informācijas apkopošanai ar atbilstīgiem rādītājiem; nodrošināt Kopienas pasākumu pienācīgu koordinēšanu un saskaņošanu attiecībā uz reģistriem par vēzi, kuru pamatā, inter alia, ir dati, kas iegūti, īstenojot Padomes 2003. gada 2. decembra Ieteikumu par vēža skrīningu (1); apkopot datus par veselības stāvokli un politikas jomām; attīstīt šīs sistēmas statistikas aspektu, izmantojot Kopienas Statistikas programmu.

3.2.2. Attīstīt analīzes un izplatīšanas mehānismus, tostarp Kopienas veselības aizsardzības ziņojumus, Veselības portālu un konferences; sniegt informāciju iedzīvotājiem, ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem, attīstīt konsultāciju mehānismus un līdzdalības procesus; regulāri ziņot par veselības stāvokli Eiropas Savienībā, balstoties uz datiem un rādītājiem un iekļaujot kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi.

3.2.3. Nodrošināt analīzi un tehnisko palīdzību, atbalstot tādu politikas jomu vai tiesību aktu izstrādi vai īstenošanu, kas ir saistīti ar šīs programmas darbības jomu.

(1) OV L 327, 16.12.2003., 34. lpp.

TRĪSPUSĒJA DEKLARĀCIJA PAR OTRO KOPIENAS VESELĪBAS PROGRAMMU 2008.–2013. GADAM

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija:

—	ir vienisprātis par to, ka otrajai Kopienas rīcības programmai veselības jomā (2007–2013) jāpiešķir finanšu līdzekļi tādā apmērā, kas ļautu to pilnībā īstenot,

—

atsaucas uz Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (1) 37. pantu, ar kuru nosaka, ka budžeta lēmējinstitūcija un Komisija apņemas nepārsniegt plānoto summu par vairāk nekā 5 %, ja vien nerodas jauni objektīvi ilgtermiņa apstākļi, kas ir skaidri pamatoti. Budžeta palielinājums, kas rodas šādu izmaiņu dēļ, nedrīkst pārsniegt attiecīgajai budžeta pozīcijai noteikto maksimālo līdzekļu apjomu,

—	apstiprina savu vēlmi ikgadējās budžeta procedūras laikā pienācīgi izvērtēt veselības programmas īpašās vajadzības un apstākļus.

(1) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

KOMISIJAS DEKLARĀCIJA

1.	Komisija 2006. gada 24. maijā publiskoja grozītu priekšlikumu par otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2007–2013) (1). Tās 7. pantā ierosināts programmas finansējumu 2007.–2013. gadam noteikt EUR 365,6 miljonu apmērā.

Likumdošanas procedūras kavējumu dēļ Komisija 2007. gada 23. martā informēja budžeta lēmējinstitūciju, ka jaunās sabiedrības veselības programmas piemērošana būs jāatliek uz 2008. finanšu gadu (2). Tādējādi jaunās sabiedrības veselības programmas (2008–2013) finansējums ir jāpielāgo 321,5 miljonu EUR apjomam.

Lai pasākumiem sabiedrības veselības jomā nodrošinātu pēc iespējas lielāku nepārtrauktību, 2007. finanšu gadā izmantos pašreizējās sabiedrības veselības programmas (3) līdzekļus 44,1 miljona EUR apmērā. Tādējādi kopējais finansējums sabiedrības veselības pasākumiem, ko finansē ar 2007.–2013. gada programmām, sasniedz 365,6 miljonus EUR

(1) COM(2006) 234.

(2) COM(2007) 150.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmums Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.).

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

20.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/14

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 9. novembris),

ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmiem vai gāzes absorbcijas siltumsūkņiem

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5492)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/742/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatītu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanas sistēmu (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otro daļu un tās V pielikuma 2. punkta sesto daļu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 Kopienas ekomarķējumu var piešķirt ražojumam, kam ir īpašības, kuru dēļ tas var būtiski uzlabot galvenos vides aspektus.

(2)	Regulā (EK) Nr. 1980/2000 paredzēts noteikt konkrētus ekomarķējuma kritērijus katrai ražojumu grupai, pamatojoties uz Eiropas Savienības Ekomarķējuma komitejas izstrādātajiem kritērijiem.

(3)	Ekoloģiskajiem kritērijiem un ar tiem saistītajām vērtēšanas un verifikācijas prasībām jāpaliek spēkā trīs gadus.

(4)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ražojumu grupā “elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmi vai gāzes absorbcijas siltumsūkņi” ietilpst siltumsūkņi, kas koncentrē enerģiju no gaisa, zemes vai ūdens, to pārvēršot lietderīgā siltumenerģijā, ko izmanto telpu apkurei vai apgrieztā procesā – telpu dzesēšanai. “Siltumsūknis” ir ierīce vai ierīču kopums, ko ražotājs vai importētājs piegādā izplatītājam, mazumtirgotājam vai uzstādītājam. Tajā var ietilpt cirkulācijas sūkņi siltuma novadīšanas vai avota pusē, kas var arī nebūt, tomēr efektivitātes koeficienta (COP) aprēķinos noteikti jāņem vērā cirkulācijas sūkņu patērētā jauda pēc standartā EN 14511:2004 noteiktās metodes (ja ražotājs nevar sniegt attiecīgos datus, izmanto tajā norādīto vērtību). Gāzes absorbcijas siltumsūkņiem to aprēķina saskaņā ar standartu EN 12309-2:2000.

Ražojumu grupā ietilpst tikai elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmi vai gāzes absorbcijas siltumsūkņi ar maksimālo sildīšanas jaudu 100 kW.

Ražojumu grupā “elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmi vai gāzes absorbcijas siltumsūkņi” neietilpst:

a)	siltumsūkņi, kas var ražot tikai siltu ūdeni sanitārajām vajadzībām;

b)	siltumsūkņi, kas var no ēkām siltumu tikai aizvadīt, to novadot atmosfērā, zemē vai ūdenī, tādējādi nodrošinot telpu atvēsināšanu.

2. pants

Lai siltumsūknim piešķirtu Regulā (EK) Nr. 1980/2000 noteikto Kopienas ekomarķējumu, tam jāietilpst produktu grupā “elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmi vai gāzes absorbcijas siltumsūkņi” un tam jāatbilst visiem šā lēmuma pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

3. pants

Administratīviem nolūkiem ražojumu grupai “elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmi vai gāzes absorbcijas siltumsūkņi” piešķirtais kods ir “31”.

4. pants

Ražojumu grupai “elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmi vai gāzes absorbcijas siltumsūkņi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji, kā arī ar tiem saistītās prasības par novērtēšanu un verifikāciju ir spēkā līdz 2010. gada 9. novembrim.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 9. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.

PIELIKUMS

EKOLOĢISKIE KRITĒRIJI

Kritēriju noteikšanas mērķi

Šie kritēriji vērsti uz elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmu vai gāzes absorbcijas siltumsūkņu ražošanas, ekspluatācijas un attiecīgo nolietoto iekārtu ietekmes uz vidi ierobežošanu. Tie ir:

—	ēku apkures un/vai apkures/dzesēšanas efektivitāte,

—	ēku apkures un/vai apkures/dzesēšanas ietekmes uz vidi samazināšana,

—	ar bīstamu vielu izmantošanu saistīto vides un cilvēka veselības risku samazināšana vai novēršana,

—	garantēšana, ka klienti un siltumsūkņu uzstādītāji saņem pietiekamu informāciju par siltumsūkni un tā efektīvu izmantošanu.

Kritēriji ir noteikti tādā līmenī, kas veicina to, ka marķējums tiek piešķirts tikai siltumsūkņiem ar nelielu ietekmi uz vidi.

Vērtēšanas un verifikācijas prasības

Siltumsūkņu novērtēšanai un verifikācijai pieteikuma iesniedzējs siltumsūkņus var iedalīt “bāzes modeļu” grupās. Bāzes modeli nosaka pēc blokiem, kas pēc būtības ir vienādi attiecībā uz siltuma parametriem un darbību un ir vienādi vai salīdzināmi attiecībā uz svarīgākajiem komponentiem, jo īpaši ventilatoriem, siltummaiņiem, kompresoriem un motoriem.

Konkrētas novērtēšanas un pārbaudes prasības ir norādītas katram kritērijam.

Attiecīgos gadījumos visiem kritērijiem var izmantot citas testēšanas metodes un standartus, ja tos par ekvivalentiem atzinusi un akceptējusi kompetentā iestāde, kas izskata pieteikumu.

Gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz deklarācijas, dokumenti, analīzes, testēšanas pārskati vai citi apliecinājumi par kritēriju ievērošanu, uzskata, ka tos var sagatavot pats pieteikuma iesniedzējs un attiecīgā gadījumā tā piegādātājs(-i), u. c.

Attiecīgos gadījumos kompetentās iestādes var pieprasīt papildus iesniegt apstiprinošus dokumentus un var veikt neatkarīgas pārbaudes.

Izvērtējot pieteikumus un uzraugot atbilstību kritērijiem, kompetentajām iestādēm ieteicams ņemt vērā atzītu vides pārvaldības sistēmu, piemēram, EMAS vai ISO 14001, ieviešanu.

(Piezīme. Šādu pārvaldības sistēmu ieviešana nav obligāta prasība.)

Papildus tam trokšņa un efektivitātes testēšanas laboratorijām jāievēro vispārīgās prasības, kas noteiktas standartā EN ISO/IEC 17 025:2005. Laboratorijai jābūt neatkarīgai, un tai jābūt akreditētai veikt testēšanu pēc attiecīgajām testēšanas metodēm. Var izmantot citas laboratorijas, ja valstī, kurā atrodas pieteikuma iesniedzējs, nav nevienas akreditētas testēšanas laboratorijas. Šādos gadījumos laboratorijai jābūt neatkarīgai un kompetentai.

Zināšanai:

Efektivitātes koeficients (coefficient of performance – COP) ir iegūtās siltumenerģijas un tās iegūšanai patērētās elektroenerģijas vai gāzes attiecība konkrētajam avotam un izejas temperatūrai.

Energofektivitātes koeficients (energy efficiency ratio – EER) ir iegūtā aukstuma un tā iegūšanai patērētās elektroenerģijas vai gāzes attiecība konkrētajam avotam un izejas temperatūrai.

Primārās enerģijas patēriņa rādītāju (primary energy ratio – PER) aprēķina šādi: COP × 0,40 (vai COP/2,5) siltumsūkņiem ar elektrisko piedziņu, COP × 0,91 (vai COP/1,1) ar gāzi darbināmiem vai gāzes absorbcijas siltumsūkņiem, kur 0,40 ir patlaban esošā Eiropā vidējā elektroenerģijas ģenerēšanas efektivitāte, ieskaitot zudumus tīklā, un 0,91 ir patlaban esošā Eiropā vidējā gāzes izmantošanas efektivitāte, ieskaitot zudumus sadales tīklos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīvu 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (1).

1. Efektivitāte sildīšanas režīmā (COP)

Siltumsūkņa agregāta darbības efektivitātei jābūt augstākai par šādām efektivitātes koeficienta (COP) un primārās enerģijas patēriņa rādītāja (PER) vērtībām:

Siltumsūkņa veids: siltuma avots/siltuma novadītājs	Lauka iekārta (°C)	Iekštelpu iekārta (°C)	Min. COP	Min. COP	Min. PER
Siltumsūkņa veids: siltuma avots/siltuma novadītājs	Lauka iekārta (°C)	Iekštelpu iekārta (°C)	Elektriskajiem siltumsūkņiem	Gāzes siltumsūkņiem	Min. PER
gaiss/gaiss	Sausais termometrs ieejā: 2 Mitrais termometrs ieejā: 1	Sausais termometrs ieejā: 20 Mitrais termometrs ieejā: līdz 15	2,90	1,27	1,16
gaiss/ūdens	Sausais termometrs ieejā: 2 Mitrais termometrs ieejā: 1	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	3,10	1,36	1,24
gaiss/ūdens	Sausais termometrs ieejā: 2 Mitrais termometrs ieejā: 1	Temperatūra ieejā: 40 Temperatūra izejā: 45	2,60	1,14	1,04
sālsūdens/gaiss	Temperatūra ieejā: 0 Temperatūra izejā: – 3	Sausais termometrs ieejā: 20 Mitrais termometrs ieejā: līdz 15	3,40	1,49	1,36
sālsūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 0 Temperatūra izejā: – 3	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	4,30	1,89	1,72
sālsūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 0 Temperatūra izejā: – 3	Temperatūra ieejā: 40 Temperatūra izejā: 45	3,50	1,54	1,40
ūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 10 Temperatūra izejā: 7	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	5,10	2,24	2,04
ūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 10 Temperatūra izejā: 7	Temperatūra ieejā: 40 Temperatūra izejā: 45	4,20	1,85	1,68
ūdens/gaiss	Temperatūra ieejā: 15 Temperatūra izejā: 12	Sausais termometrs ieejā: 20 Mitrais termometrs ieejā: līdz 15	4,70	2,07	1,88
ūdens/gaiss	(ūdens kontūra avots) Temperatūra ieejā: 20 Temperatūra izejā: 17	Sausais termometrs ieejā: 20 Mitrais termometrs ieejā: līdz 15	4,40	1,93	1,76

Novērtēšana un verifikācija. Testēšana jāveic saskaņā ar standartu EN 14511:2004. Testēšana jāveic, testējamajam siltumsūknim darbojoties ar pilnu jaudu tabulā norādītajos apstākļos. Norādītās vērtības verificē neatkarīga testēšanas laboratorija, kas saņēmusi akreditāciju šīs testēšanas metodes izmantošanai. Siltumsūkņiem, kas sertificēti Eurovent vai DACH sertifikācijas programmā vai kādā citā kompetentās iestādes atzītā programmā, nav jāveic norādīto vērtību papildu testēšana neatkarīgā laboratorijā. Šie testēšanas pārskati jāpievieno pieteikumam.

2. Efektivitāte dzesēšanas režīmā (EER)

Ja siltumsūknis var darboties abos virzienos un tāpēc ir izmantojams dzesēšanai, siltumsūkņa iekārtas efektivitātei dzesēšanas režīmā jāsasniedz vismaz turpmāk norādītās energoefektivitātes koeficienta (EER) vērtības.

Siltumsūkņa veids:	Lauka iekārta (°C)	Iekštelpu iekārta (°C)	Min. EER	Min. EER	Min. PER
Siltumsūkņa veids:	Lauka iekārta (°C)	Iekštelpu iekārta (°C)	Elektriskajiem siltumsūkņiem	Gāzes siltumsūkņiem	Min. PER
gaiss/gaiss	Sausais termometrs ieejā: 35 Mitrais termometrs ieejā: 24	Sausais termometrs ieejā: 27 Mitrais termometrs ieejā: 19	3,20	1,41	1,3
gaiss/ūdens	Sausais termometrs ieejā: 35 Mitrais termometrs ieejā: —	Temperatūra ieejā: 23 Temperatūra izejā: 18	2,20	0,97	0,9
gaiss/ūdens	Sausais termometrs ieejā: 35 Mitrais termometrs ieejā: —	Temperatūra ieejā: 12 Temperatūra izejā: 7	2,20	0,97	0,9
sālsūdens/gaiss	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	Sausais termometrs ieejā: 27 Mitrais termometrs ieejā: līdz 19	3,30	1,45	1,3
sālsūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	Temperatūra ieejā: 23 Temperatūra izejā: 18	3,00	1,32	1,2
sālsūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	Temperatūra ieejā: 12 Temperatūra izejā: 7	3,00	1,32	1,2
ūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	Temperatūra ieejā: 23 Temperatūra izejā: 18	3,20	1,41	1,3
ūdens/ūdens	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	Temperatūra ieejā: 12 Temperatūra izejā: 7	3,20	1,41	1,3
ūdens/gaiss	Temperatūra ieejā: 30 Temperatūra izejā: 35	Sausais termometrs ieejā: 27 Mitrais termometrs ieejā: 19	4,40	1,93	1,8

Novērtēšana un verifikācija. Testēšana jāveic saskaņā ar standartu EN 14511:2004; gāzes absorbcijas siltumsūkņiem – saskaņā ar EN 12309-2:2000. Testēšana jāveic, testējamajam siltumsūknim darbojoties ar pilnu jaudu tabulā norādītajos apstākļos. Norādītās vērtības verificē neatkarīga testēšanas laboratorija, kas saņēmusi akreditāciju šīs testēšanas metodes izmantošanai. Siltumsūkņiem, kas sertificēti Eurovent vai DACH sertifikācijas programmā vai kādā citā kompetentās iestādes atzītā programmā, nav jāveic norādīto vērtību papildu testēšana neatkarīgā laboratorijā. Šie testēšanas pārskati jāpievieno pieteikumam.

3. Aukstumnesējs

Aukstumnesēja globālās sasilšanas veicināšanas potenciālam (GSP) 100 gados jābūt mazākam par > 2 000. Ja aukstumnesēja GSP ir zemāks par 150, minimālās prasības par efektivitātes koeficienta (COP) un primārās enerģijas patēriņa rādītāja (PER) vērtībām sildīšanas režīmā, kā arī par energoefektivitātes koeficienta (EER) vērtībām, kas noteiktas šajā pielikumā 1. un 2. kritērijā, jāsamazina par 15 %.

Jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 842/2006 (2) I pielikumā noteiktās vērtības.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikumā jānorāda ražojumā izmantojamo aukstumnesēju nosaukumi un to GSP vērtības saskaņā ar minēto regulu. Aukstumnesēju GSP vērtības 100 gadu laika posmam izsaka kā viena kilograma attiecīgās gāzes globālās sasilšanas veicināšanas potenciālu salīdzinājumā ar viena kilograma CO2 potenciālu.

Fluoru saturošajiem aukstumnesējiem izmanto GSP vērtības 100 gadu laika posmam, kas norādītas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change) Trešajā novērtējuma ziņojumā par globālās sasilšanas potenciālu 100 gadu laika posmā (2001 IPCC GWP values for a 100 year period) (3)

Fluoru nesaturošajām gāzēm GSP vērtības 100 gadu laika posmam norādītas Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (Intergovernmental Panel on Climate Change) Pirmajā novērtējuma ziņojumā (4).

GSP vērtības aukstumnesēju maisījumiem aprēķina pēc Regulas (EK) Nr. 842/2006 I pielikumā noteiktās metodes.

4. Starpkontūrā izmantojamie aukstumnesēji

(Piezīme. Ir ne visiem šajā ražojumu grupā ietilpstošajiem siltumsūkņiem.)

Starpkontūrā izmantojamie aukstumnesēji, sālsūdens vai piedevas nedrīkst būt vielas, kas saskaņā ar Padomes Direktīvu 67/548/EEK (5) attiecībā uz bīstamību videi un tās vēlākajiem grozījumiem klasificētas kā videi bīstamas vai bīstamas veselībai.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikumā jānorāda starpkontūrā izmantojamie aukstumnesēji.

5. Troksnis

Jāmēra skaņas jauda, kas dB(A) veidā jānorāda informācijā par siltumsūkņa darbību.

Novērtēšana un verifikācija. Testēšana jāveic saskaņā ar standartu EN 12102. Testēšanas pārskats jāpievieno pieteikumam.

6. Smagie metāli un liesmas slāpētāji

Siltumsūkņos un siltumsūkņu sistēmās saskaņā ar 4. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/95/EK (6), kas grozīta ar Komisijas Lēmumu 2005/618/EK (7), nedrīkst izmantot kadmiju, svinu, dzīvsudrabu, sešvērtīgā hroma savienojumus un antipirēnus – polibrombifenilu (PBB) un polibromdifenilēteri (PBDE). Šajā prasībā par antipirēniem ietver arī minētās direktīvas vēlākos grozījumus un pielāgojumus attiecībā uz dekabromdifenilētera (deka-BDE) izmantošanu.

Novērtēšana un verifikācija. Siltumsūkņa ražotāja parakstīts sertifikāts.

7. Uzstādītāju apmācības

Pieteikuma iesniedzējam jānodrošina atbilstošas apmācības uzstādītājiem dalībvalstīs, kurās šo ražojumu laiž tirgū. Šajās apmācībās ietilps arī informācija par pareiza lieluma siltumsūkņa izvēli un uzstādīšanu, kā arī patērētājiem domātās informācijas sniegšanu.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikumam jāpievieno deklarācija, kurā aprakstītas apmācību iespējas un norādītas vietas, kurās šāda apmācība tiek veikta.

8. Dokumenti

Pieteikuma iesniedzējam jānodrošina pilnīga rokasgrāmata, kurā aprakstīta siltumsūkņa uzstādīšana, uzturēšana un ekspluatācija.

Novērtēšana un verifikācija. Jāiesniedz siltumsūkņa uzstādīšanas, uzturēšanas un ekspluatācijas rokasgrāmatas, un jāievēro standartā EN 378:2000 un tā nākamajās redakcijās noteiktās prasības.

9. Rezerves daļu pieejamība

Pieteikuma iesniedzējam jānodrošina rezerves daļu pieejamība desmit gadus pēc pārdošanas.

Novērtēšana un verifikācija. Kopā ar pieteikumu jāsniedz deklarācija par to, ka desmit gadus tiks nodrošināta rezerves daļu pieejamība, un skaidrojums, kādā veidā to pieejamība tiks garantēta.

10. Informācija par siltumsūkņa darbību

Pieteikuma iesniedzējam tirdzniecības vietās par siltumsūkņiem jānodrošina vajadzīgā informācija pircējiem saskaņā ar šajā pielikumā pievienoto veidlapu “Informācija patērētājiem”. Uzstādītājiem jābūt pieejamai arī aizpildītai šajā pielikumā pievienotajai veidlapai “Informācija uzstādītājiem”.

Pieteikuma iesniedzējam jānodrošina piemērotas metodes, datorprogrammas un norādījumi uzstādītājiem, kas tiem nepieciešami tādu siltumsūkņu sistēmas darbības parametru aprēķināšanai kā sezonas efektivitātes koeficients, sezonas energoefektivitātes koeficients, primārās enerģijas patēriņa koeficients un oglekļa dioksīda gada emisijas. Bez tam uzstādītājam jāaizpilda veidlapa “Informācija patērētājiem”, pirms klients iekārtu nopērk.

Novērtēšana un verifikācija. Pieteikuma iesniedzējam jāiesniedz aizpildīta veidlapa “Informācija uzstādītājiem” un jāapraksta, kādā veidā tiks nodrošināta tās pieejamība uzstādītājiem. Jāapraksta arī, kādā veidā paredzēts nodrošināt, ka informācija patērētājiem ir pieejama ražojumu tirdzniecības vietās.

11. Ekomarķējumā norādāmā informācija

Ekomarķējuma 2. ailē iekļauj šādu tekstu:

Šim siltumsūknim salīdzinājumā ar citiem:

—	ir augstāka energoefektivitāte,

—	mazāka ietekme uz globālo sasilšanu.

Uz ražojuma iepakojuma ir šāds (vai tam līdzīgs) teksts: “Sīkāk par to, kāpēc tieši šim ražojumam piešķirta “ekopuķīte”, varat uzzināt internetā tīmekļa vietnē: http://europa.eu.int/ecolabel.”

Ieteikumi par ekomarķēta siltumsūkņa iegādi

– Informācija pircējiem –

Uzmanību! Pirms pērkat, izlasiet

Šā siltumsūkņa ekspluatācijas efektivitāte ir nodrošināta tikai tad, ja sistēma atbilst ēkas sildīšanas vai dzesēšanas siltumslodzei un klimatiskajai zonai, kurā tā uzstādīta.

Noteikti sazinieties ar kompetentu uzstādītāju un, pirms pērkat, palūdziet viņu aizpildīt šo veidlapu.

ES ekomarķējumu piešķir tādu modeļu siltumsūkņiem, kas atšķiras no citiem ar augstāku energoefektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi.

Šī veidlapa jāaizpilda kvalificētam uzstādītājam, lai sniegtu informāciju un ieteiktu pircēja mājā piemērotāko siltumsūkņa sistēmu.

Tādā veidā iespējams izmantot priekšrocības, ko dod iespējami augsta siltumsūkņu darbības efektivitāte, ar kuriem koncentrē gaisā, zemē un ūdenī izkliedēto siltumenerģiju. Daļa sistēmu darbojas abos virzienos, un tās var izmantot dzesēšanai, siltumu uztverot un izvadot atpakaļ vidē. Daļa sistēmu var ražot silto ūdeni sanitārajām vajadzībām.

Var izvēlēties siltumsūkņus, kurus iespējams izmantot lielākajā daļā siltumapgādes sistēmu, tostarp apkures sistēmās ar radiatoriem, silto gaisu un apsildāmām grīdām, un tos var pielāgot esošo apkures sistēmu lielākajai daļai, ievērojot dažus attiecīgus piesardzības pasākumus, kas aprakstīti turpmāk.

Ēku siltuma zudumu un no saules saņemtā siltuma daudzuma samazināšana

Ja namam jau ir vairāk nekā desmit gadu, pirms siltumsūkņa uzstādīšanas varētu būt izdevīgi vispirms uzlabot mājas siltumizolāciju, lai samazinātu mājas apkurei patērētā siltuma zudumus vai tās sakaršanu saulē, ja vajadzīgs to dzesēt. (Vienmēr ir daudz efektīvāk uzstādīt mazāku siltumsūkni ēkā ar labu siltumizolāciju.) Ievērojot uzstādītāja ieteikumus par ēkas siltumizolācijas uzlabošanu, iespējams izvēlēties piemērotas jaudas siltumsūkni.

Sīkāku informāciju par siltuma zudumu vai no saules saņemtā siltuma samazināšanu ēkās, kā arī siltumsūkņu sistēmu uzstādīšanu varat atrast www.kyotoinhome.info

Ieteikumi par ekomarķēta siltumsūkņa uzstādīšanu

– Informācija uzstādītājiem –

Uzmanību! Pirms pērkat, izlasiet

Lai šā siltumsūkņa ekspluatācija būtu efektīva, kompetentam uzstādītājam jāaprēķina apkures sistēma, lai tā atbilstu ēkas apkures vai dzesēšanas siltumslodzei un klimatiskajai zonai, un sistēma jāuzstāda saskaņā ar ražotāja instrukcijām

ES ekomarķējumu piešķir tādu modeļu siltumsūkņiem, kas atšķiras no citiem ar augstāku energoefektivitāti un mazāku ietekmi uz vidi

Siltumsūkņi ir ļoti efektīvi, jo tie enerģiju patērē tikai zemē, ūdenī vai gaisā izkliedētā siltuma koncentrēšanai. Daļa modeļu var darboties arī pretējā režīmā un mājokļus atvēsināt, aizvadot no tā siltumu. Šī informācija palīdzēs nodrošināt, ka siltuma savākšanas un sadales sistēmā tiek pienācīgi izmantotas siltumsūkņa priekšrocības; tāpat šī informācija ir lietderīga, lai aizpildītu veidlapu, ko izsniedz pircējam, lai pamatotu jūsu izvēli.

1. Obligātā informācija, kas jāsaņem no ražotāja

ražotājs
modelis
siltuma kolektors
apkures veids
apkures siltumslodze (kW)
dzesēšanas siltumslodze (kW)
karstā ūdens apgāde
aukstumnesējs
trokšņa līmenis (dB(A))
rezerves daļu pieejamība pēc pirkuma dienas (gados)
efektivitātes koeficients (apkure)
temperatūra ieejā un izejā (°C)
energoefektivitātes koeficients (dzesēšana)
temperatūra ieejā un izejā (°C)

Esošo apkures sistēmu modernizācijai siltumsūkņi jāizvēlas tā, lai tie būtu saderīgi ar esošo siltumapgādes sistēmu, kas var būt silta gaisa padeve, karsts ūdens radiatoros vai grīdas apsildes sistēmā. Tā kā temperatūra sūkņa izejā var būt zemāka nekā apkures katlam, kuru nomaina ar siltumsūkni, ļoti svarīgi ir atrast pareizos paņēmienus siltuma zudumu vai no saules saņemtā siltuma samazināšanai, lai varētu saglabāt esošos siltumapgādes sistēmas izmērus.

Definīcijas

Efektivitātes koeficients (COP) ir iegūtās siltumenerģijas un tās iegūšanai patērētās elektroenerģijas attiecība konkrētajam avotam un izejas temperatūrai.

Energofektivitātes koeficients (EER) ir iegūtā aukstuma un tā iegūšanai patērētās elektroenerģijas vai gāzes attiecība konkrētajam avotam un izejas temperatūrai.

Sezonas efektivitātes koeficients (SCOP) ir konkrētajā vietā apkures sezonā vidējais siltumsūkņa sistēmas efektivitātes koeficients.

Sezonas energoefektivitātes koeficients (SEER) ir konkrētajā vietā dzesēšanas sezonā vidējais siltumsūkņa sistēmas efektivitātes koeficients.

Primārās enerģijas patēriņa rādītāju (PER) aprēķina šādi: COP × 0,40 (vai COP/2,5) siltumsūkņiem ar elektrisko piedziņu, COP × 0,91 (vai COP/1,1) ar gāzi darbināmiem vai gāzes absorbcijas siltumsūkņiem, kur 0,40 ir patlaban esošā Eiropā vidējā elektroenerģijas ģenerēšanas efektivitāte, ieskaitot zudumus sadales tīklā, un 0,91 ir patlaban esošā Eiropā vidējā gāzes izmantošanas efektivitāte, ieskaitot zudumus sadales tīklos.

Ražotājam jānodrošina datorprogrammas, metodes un norādījumi, kas jums būs noderīgi šādu aprēķinu veikšanai. Jāizmanto ēkas ģeogrāfiskās atrašanās vietas klimatiskie dati.

2. Ēku siltuma zudumu un no saules saņemtā siltuma samazināšana

Ja ēka ir vairāk nekā desmit gadus veca, pirms siltumsūkņa uzstādīšanas varētu būt izdevīgi vispirms uzlabot mājas siltumizolāciju, lai samazinātu mājas apkurei patērētā siltuma zudumus vai mājas sasilšanu saulē, vasaras periodā samazinot saules tiešo starojumu uz to. Ja klientam ieteikumi ir pieņemami, sistēmu aprēķina situācijai pēc siltuma zudumu un sasilšanas samazināšanas.

Sīkāka informācija par siltuma zudumu un no saules saņemtā siltuma daudzuma samazināšanu ēkās, kā arī par siltumsūkņu sistēmu uzstādīšanu atrodama www.kyotoinhome.info.

3. Siltuma zudumu un apkures sistēmas aprēķināšana

Ēkas siltuma zudumi jāaprēķina pēc attiecīgās valsts noteikumiem vai ar piemērotu validētu datorprogrammu uz EN 832 bāzes, kas ir Eiropas standarts par siltuma zudumu aprēķināšanu. Šos siltuma zudumus pēc tam salīdzina ar spēkā esošajos būvnoteikumos paredzētajām vērtībām. Esošajām ēkām parasti ir ekonomiski izdevīgi siltuma zudumu samazināšanai siltumizolāciju uzlabot līdz noteiktajām vērtībām pirms siltumsūkņa aprēķināšanas.

Sezonas efektivitātes koeficients un enerģijas patēriņš apkurei

Aprēķinā ņem vērā:

—	klimatu (āra gaisa temperatūru),

—	aprēķināto āra gaisa temperatūru,

—	zemes temperatūras izmaiņu gaitu gada laikā (siltumsūkņiem, kas koncentrē siltumu no zemes gan ar vertikālo, gan horizontālo kolektoru),

—	telpu vēlamo temperatūru,

—	temperatūras līmeni ūdens apkures sistēmām,

—	telpu apkurei vajadzīgo enerģijas gada patēriņu,

—	karstā ūdens sagatavošanai vajadzīgo enerģijas gada patēriņu (ja vajag).

Primārās enerģijas patēriņa rādītājs (PER) un CO2 emisijas gadā

Aprēķiniem jāizmanto vidējā elektroenerģijas/gāzes ražošanas vidējā efektivitāte, kā arī vidējie zudumi elektroenerģijas/gāzes sadales tīklos. CO2 emisijas un to ietaupījumu aprēķina pēc primārās enerģijas patēriņa.

4. No saules saņemtā siltuma daudzuma un dzesēšanas sistēmas aprēķināšana

Ja sistēma var ražot arī aukstumu, saskaņā ar attiecīgās valsts būvnoteikumiem vai izmantojot validētu datorprogrammu, jāaprēķina siltums, ko ēka saņem no saules. Šo saņemto siltumu pēc tam salīdzina ar spēkā esošajos būvnoteikumos paredzētajām vērtībām. Esošajām ēkām parasti ir ekonomiski izdevīgi no saules saņemto siltumu samazināt, uzlabojot siltumizolāciju līdz noteiktajām vērtībām pirms siltumsūkņa aprēķināšanas.

Sezonas energoefektivitātes koeficients un enerģijas patēriņš dzesēšanai

Aprēķinā ņem vērā:

—	klimatu (āra gaisa temperatūru),

—	aprēķināto āra gaisa temperatūru,

—	zemes temperatūras izmaiņu gaitu gada laikā (siltumsūkņiem, kas koncentrē siltumu no zemes, gan ar vertikālo, gan horizontālo kolektoru),

—	telpu vēlamo temperatūru,

—	temperatūras līmeni ūdens apkures sistēmām,

—	telpu dzesēšanai vajadzīgo enerģijas gada patēriņu.

Primārās enerģijas patēriņa rādītājs (PER) un CO2 emisijas gadā

Aprēķiniem jāizmanto vidējā elektroenerģijas izmantošanas/gāzes ģenerēšanas vidējā efektivitāte, kā arī vidējie zudumi elektrības/gāzes sadales tīklos. CO2 emisijas un to ietaupījumu aprēķina pēc primārās enerģijas patēriņa.

5. Uzstādītāju un urbēju apmācība

Daudzās dalībvalstīs tiek rīkoti kursi, kuros uzstādītāji var iegūt attiecīgu valsts vai Eiropas līmenī atzītu kvalifikāciju. Ražotājiem pašiem jāorganizē kursi, lai palīdzētu uzstādītājiem darbā ar to ražotajām iekārtām, vai jāsadarbojas ar vietējām apmācību iestādēm, sniedzot šādu informāciju kā to organizēto kursu daļu.

Attiecībā uz siltumsūkņiem, kas ņem siltumu no zemes, gadījumiem, kad šim nolūkam jāierīko vertikāls urbums, vairākās dalībvalstīs tiek rīkoti attiecīgi kursi urbējiem.

(1) OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.

(2) OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.

(3) IPCC Third Assessment Climate Change 2001. Klimata pārmaiņu starpvaldību ekspertu padomes ziņojums: http://www.ipcc.ch/pub/reports.htm

(4) Climate Change, The IPCC Scientific Assessment, J.T Houghton, G.J.Jenkins, J.J. Ephraums (ed.) Cambridge University Press, Cambridge (UK) 1990.

(5) OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(6) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(7) OV L 214, 19.8.2005., 65. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1349/2007 (2007. gada 19. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
		EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1350/2007/EK (2007. gada 23. oktobris), ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) ( 1 )	3

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2007/742/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 9. novembris), ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai elektriskās piedziņas, ar gāzi darbināmiem vai gāzes absorbcijas siltumsūkņiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5492) ( 1 )	14
	BUDŽETS
	Eiropas Savienības vispārējam budžetam pievienotie dokumenti
	2007/743/EK
*	Eiropas Zāļu aģentūras (EMEA) pirmais 2007. gada budžeta grozījums	26

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Vienotā rīcība 2007/744/KĀDP (2007. gada 19. novembris), ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2006/623/KĀDP par ES grupas izveidi, lai palīdzētu sagatavot iespējamas Kosovā izvietotas Starptautiskas civilas misijas izveidi, ietverot Eiropas Savienības Īpašā pārstāvja aspektu (SCM/ESĪP plānošanas grupa)	27

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	56,2
	MK	46,0
	TR	85,4
	ZZ	62,5
0707 00 05	JO	196,3
	MA	55,2
	TR	90,0
	ZZ	113,8
0709 90 70	MA	56,6
	TR	99,3
	ZZ	78,0
0709 90 80	EG	336,4
0709 90 80	ZZ	336,4
0805 20 10	MA	77,1
0805 20 10	ZZ	77,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	HR	40,2
	IL	67,9
	TR	75,7
	UY	98,5
	ZZ	70,6
0805 50 10	AR	71,1
	TR	100,5
	ZA	54,7
	ZZ	75,4
0806 10 10	BR	236,1
	TR	130,6
	US	285,7
	ZZ	217,5
0808 10 80	AR	91,9
	BR	82,0
	CA	88,9
	CL	86,0
	CN	81,2
	MK	31,5
	US	99,2
	ZA	81,5
	ZZ	80,3
0808 20 50	AR	49,0
	CN	52,8
	TR	105,2
	ZZ	69,0

(EUR)
Postenis	Apraksts	2005. gada budžets	2006. gada budžets	2007. gada budžets	Grozījumi	2007. gada budžets ar grozījumiem
Ieņēmumi
100	Iekasētās maksas	71 895 056	92 580 000	105 870 000	2 700 000	108 570 000
520	Ieņēmumi no banku procentiem	750 726	650 000	916 000	84 000	1 000 000
521	Ieņēmumi no eksporta sertifikātiem, paralēlas izplatīšanas un citiem līdzīgiem administratīviem maksājumiem	2 779 825	5 375 000	4 618 000	425 000	5 043 000
600	Ieguldījumi Kopienas programmās un ieņēmumi no pakalpojumiem	—	760 000	490 000	216 000	706 000
900	Dažādi ieņēmumi	198 960	900 000	800 000	400 000	1 200 000
					3 825 000
	Kopējais budžets	109 396 448	138 676 000	154 538 000	3 825 000	158 363 000
Izdevumi
2125	Analīze, programmēšana un tehniskā palīdzība noteiktiem projektiem	3 680 288	5 267 000	6 024 000	909 000	6 933 000
3010	Zāļu novērtēšana	29 098 525	46 058 000	46 513 000	2 700 000	49 213 000
3050	Kopienas programmas	131 921	760 000	490 000	216 000	706 000
					3 825 000
	Kopējais budžets	105 355 032	138 676 000	154 538 000	3 825 000	158 363 000

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 301

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 20. novembris

		Labojums
	*	Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 1347/2007 (2007. gada 16. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) (OV L 300, 17.11.2007.)	28