17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1342/2007

(2007. gada 22. oktobris)

par dažu tādu ierobežojumu pārvaldību, kuri attiecas uz noteiktu tērauda izstrādājumu importu no Krievijas Federācijas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Krievijas Federāciju (1), turpmāk “PSN”, stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī.

(2)	PSN 21. panta 1. punktā noteikts, ka noteiktu tērauda izstrādājumu tirdzniecību reglamentē PSN III sadaļa, izņemot tās 15. pantu, un noteikumi nolīgumā par kvantitatīvo režīmu.

(3)	Šajā sakarā Eiropas Kopiena un Krievijas Federācija 2007. gada 26. oktobrī noslēdza Nolīgumu par noteiktu tērauda izstrādājumu tirdzniecību (2), turpmāk “Nolīgums”.

(4)	Ir jāparedz līdzekļi, lai Kopienā pārvaldītu Nolīguma noteikumus, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no agrākiem nolīgumiem par līdzīgu režīmu.

(5)	Ir lietderīgi attiecīgos izstrādājumus klasificēt, pamatojoties uz kombinēto nomenklatūru (KN), kas izveidota ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (3).

(6)	Ir jānodrošina, ka tiek pārbaudīta attiecīgo izstrādājumu izcelsme un ka šim nolūkam ir izstrādātas atbilstošas administratīvās sadarbības metodes.

(7)	Nolīguma efektīvas piemērošanas labad jāievieš prasība, ka ir vajadzīga Kopienas importa atļauja, lai attiecīgos izstrādājumus laistu brīvā apgrozībā Kopienā, kā arī sistēma šādu Kopienas importa atļauju piešķiršanas pārvaldībai.

(8)	Izstrādājumi, kas atrodas brīvā zonā vai ir importēti atbilstīgi pasākumiem, kas reglamentē muitas noliktavas, pagaidu importu vai ievešanu pārstrādei (apturēšanas sistēma), nebūtu jāatskaita no attiecīgajiem izstrādājumiem noteiktajiem daudzuma ierobežojumiem.

(9)

Lai nodrošinātu, ka daudzuma ierobežojumi netiek pārsniegti, ir jānosaka pārvaldības procedūra, saskaņā ar kuru dalībvalstu kompetentās iestādes neizsniegs importa atļaujas, pirms nav saņemts iepriekšējs Komisijas apstiprinājums par to, ka atbilstīgie daudzumi joprojām ir pieejami attiecīgajā daudzuma ierobežojumā.

(10)

Nolīgumā ir paredzēta sadarbības sistēma starp Krievijas Federāciju un Kopienu, lai novērstu apiešanu, izmantojot pārkraušanu, maršruta maiņu vai citus līdzekļus. Būtu jāievieš apspriežu procedūra, saskaņā ar kuru var panākt vienošanos ar attiecīgo valsti par līdzvērtīgu attiecīgā daudzuma ierobežojuma koriģēšanu, ja atklājas, ka Nolīgums ir apiets. Krievijas Federācija ir piekritusi veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka visas korekcijas var ātri piemērot. Ja paredzētajā termiņā vienošanās netiek panākta, Kopienai vajadzētu būt iespējai piemērot līdzvērtīgas korekcijas, ja ir nepārprotami pierādījumi par apiešanu.

(11)

No 2007. gada 1. janvāra to izstrādājumu importam Kopienā, uz kuriem attiecas šī regula, ir vajadzīga importa atļauja atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 1872/2006 (2006. gada 11. decembris) par noteiktu tērauda izstrādājumu tirdzniecību starp Kopienu un Krievijas Federāciju (4). Nolīgumā ir noteikts, ka šādu importu atskaita no daudzuma ierobežojumiem, kas šajā regulā noteikti 2007. gadam.

(12)	Tāpēc skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1872/2006 ir jāaizstāj ar šo regulu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1. Šī regula attiecas uz to tērauda izstrādājumu importu Kopienā, kuri uzskaitīti I pielikumā un kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā.

2. Tērauda izstrādājumus klasificē izstrādājumu grupās, kā izklāstīts I pielikumā.

3. Šā panta 1. punktā minēto izstrādājumu izcelsmi nosaka saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem.

4. Šā panta 1. punktā minēto izstrādājumu izcelsmes pārbaudes procedūras ir izklāstītas II un III nodaļā.

2. pants

1. Uz to izstrādājumu importu Kopienā, kuri uzskaitīti I pielikumā un kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā, attiecas V pielikumā noteiktie gada daudzuma ierobežojumi. Lai Kopienā laistu brīvā apgrozībā I pielikumā uzskaitītos Krievijas Federācijas izcelsmes izstrādājumus, uzrāda izcelsmes sertifikātu, kura paraugs iekļauts II pielikumā, un importa atļauju, ko saskaņā ar 4. pantu izsniegušas dalībvalstu iestādes.

Atļauto importu atskaita no tā gada daudzuma ierobežojumiem, kurā izstrādājumus nosūta no eksportētājvalsts.

2. Lai nodrošinātu, ka daudzumi, par kuriem izsniegtas importa atļaujas, nekad nepārsniegtu kopējos daudzuma ierobežojumus katrai izstrādājumu grupai, dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz importa atļaujas vienīgi pēc Komisijas apstiprinājuma, ka šādi daudzumi, par ko importētājs vai importētāji šīm iestādēm iesnieguši pieteikumus, attiecīgajai piegādātājvalstij vēl ir pieejami kopējos Kopienas daudzuma ierobežojumos attiecīgajām tērauda izstrādājumu grupām. Šīs regulas vajadzībām dalībvalstu kompetentās iestādes ir uzskaitītas IV pielikumā.

3. No 2007. gada 1. janvāra to izstrādājumu importu, kuriem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1872/2006 vajadzīga importa atļauja, atskaita no attiecīgajiem 2007. gada ierobežojumiem, kas noteikti V pielikumā.

4. Šīs regulas vajadzībām un no tās piemērošanas dienas par izstrādājumu nosūtīšanas dienu uzskata dienu, kad izstrādājumi iekrauti transportlīdzeklī, ar ko tās eksportē.

3. pants

1. Šīs regulas V pielikumā minētie daudzuma ierobežojumi neattiecas uz izstrādājumiem, kas novietoti brīvā zonā vai brīvā noliktavā vai kas importēti saskaņā ar pasākumiem, kuri reglamentē muitas noliktavas, pagaidu importu vai ievešanu pārstrādei (apturēšanas sistēma).

2. Ja 1. punktā minētos izstrādājumus pēc tam laiž brīvā apgrozībā vai nu nemainītā veidā, vai arī pēc apstrādes vai pārstrādes, piemēro 2. panta 2. punktu, un šādi apgrozībā laistu izstrādājumu daudzumus atskaita no attiecīgajiem V pielikumā noteiktajiem daudzuma ierobežojumiem.

4. pants

1. Šīs regulas 2. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstu kompetentās iestādes pirms importa atļauju izsniegšanas paziņo Komisijai, cik importa atļauju pieteikumus tās saņēmušas, pievienojot eksporta atļauju oriģināleksemplārus. Savukārt Komisija hronoloģiskā secībā, kādā saņemti dalībvalstu paziņojumi, apstiprina, vai pieprasītais(-ie) izstrādājumu daudzums(-i) ir pieejams(-i) importam.

2. Komisijai sniegtajos paziņojumos iekļautie pieteikumi ir derīgi, ja tajos katrā gadījumā skaidri norādīta eksportētājvalsts, attiecīgā izstrādājumu grupa, importējamais daudzums, eksporta atļaujas numurs, kvotas gads un dalībvalsts, kurā izstrādājumus paredzēts laist brīvā apgrozībā.

3. Iespēju robežās Komisija dalībvalstu iestādēm apstiprina visu daudzumu, kas katrai izstrādājumu grupai norādīts pieteikumos, par kuriem ir paziņots Komisijai. Turklāt gadījumos, kad paziņojumos iekļautie pieteikumi pārsniedz noteiktos ierobežojumus, Komisija nekavējoties sazinās ar Krievijas Federācijas kompetentajām iestādēm, lai noskaidrotu jautājumu un rastu ātru risinājumu.

4. Dalībvalstu kompetentās iestādes tūlīt pēc attiecīgās informācijas saņemšanas paziņo Komisijai par daudzumiem, kas nav izmantoti importa atļaujas derīguma termiņā. Šādus neizmantotus daudzumus automātiski pieskaita Kopienas kopējā daudzumu ierobežojuma atlikušajiem daudzumiem katrai izstrādājumu grupai.

5. Šā panta 1. līdz 4. punktā minētos paziņojumus sniedz elektroniski, izmantojot šim nolūkam izveidotu vienotu tīklu, ja vien svarīgu tehnisku iemeslu dēļ nav nepieciešams īslaicīgi izmantot citus saziņas līdzekļus.

6. Importa atļaujas vai tām līdzvērtīgus dokumentus izsniedz saskaņā ar II nodaļu.

7. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju par katru izsniegtās importa atļaujas vai līdzvērtīga dokumenta atsaukšanu gadījumos, kad attiecīgo eksporta atļauju anulējušas vai atsaukušas Krievijas Federācijas kompetentās iestādes. Tomēr, ja Krievijas Federācijas kompetentās iestādes ir informējušas Komisiju vai dalībvalstu kompetentās iestādes par eksporta atļauju anulēšanu vai atsaukšanu pēc tam, kad attiecīgie izstrādājumi ir importēti Kopienā, attiecīgos daudzumus atskaita no tā gada daudzuma ierobežojumiem tajā gadā, kad izstrādājumi nosūtīti.

5. pants

Nolīguma 3. panta 3. un 4. punkta un 10. panta 1. punkta piemērošanas nolūkā Komisija ar šo tiek pilnvarota izdarīt vajadzīgās korekcijas.

6. pants

1. Ja pēc izmeklēšanām, kas veiktas saskaņā ar III nodaļā izklāstītajām procedūrām, Komisija konstatē, ka tās rīcībā esošā informācija liecina, ka I pielikumā uzskaitītie Krievijas Federācijas izcelsmes izstrādājumi ir nosūtīti, pārsūtīti vai citādi importēti Kopienā, apejot 2. pantā minētos daudzuma ierobežojumus, un ka ir jāveic vajadzīgās korekcijas, tā pieprasa sākt apspriedes, lai varētu panākt vienošanos par līdzvērtīgu attiecīgo daudzuma ierobežojumu koriģēšanu.

2. Kamēr nav zināmi 1. punktā minēto apspriežu rezultāti, Komisija var lūgt Krievijas Federāciju veikt vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka – ja ir nepārprotami pierādījumi par apiešanu – daudzuma ierobežojumu pielāgojumus, par ko vienojas šādās apspriedēs, var izpildīt tajā gadā, kad iesniegts pieprasījums apspriesties, vai arī nākamajā gadā, ja kārtējā gada daudzuma ierobežojumi ir izlietoti.

3. Ja Kopiena un Krievijas Federācija nenonāk pie apmierinoša risinājuma un ja Komisija konstatē, ka ir nepārprotami pierādījumi par apiešanu, Komisija no daudzuma ierobežojumiem atskaita līdzvērtīgu tādu izstrādājumu apjomu, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā.

II NODAĻA

KĀRTĪBA, KAS PIEMĒROJAMA DAUDZUMA IEROBEŽOJUMU PĀRVALDĪBAI

1. IEDAĻA

Klasifikācija

7. pants

To izstrādājumu klasifikācijas pamatā, uz kuriem attiecas šī regula, ir kombinētā nomenklatūra (KN), kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87.

8. pants

Muitas kodeksa komitejas, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87, Tarifu un statistikas nomenklatūras nodaļa pēc Komisijas vai kādas dalībvalsts iniciatīvas saskaņā ar minētās regulas noteikumiem nekavējoties pārbaudīs visus jautājumus par to izstrādājumu klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā, uz kuriem attiecas šī regula, lai tos klasificētu atbilstīgās izstrādājumu grupās.

9. pants

Komisija informē Krievijas Federāciju par visām tām izmaiņām kombinētajā nomenklatūrā (KN) un Taric kodos, kuras skar izstrādājumus, uz ko attiecas šī regula, vismaz mēnesi pirms šo izmaiņu stāšanās spēkā Kopienā.

10. pants

Komisija informē Krievijas Federācijas kompetentās iestādes par visiem lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar Kopienā spēkā esošajām procedūrām attiecībā uz to izstrādājumu klasifikāciju, uz kuriem attiecas šī regula, ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc to pieņemšanas. Paziņojumā ir iekļauta šāda informācija:

a)	attiecīgo izstrādājumu apraksts;

b)	attiecīgā izstrādājumu grupa, kombinētās nomenklatūras kods (KN kods) un Taric kods;

c)	iemesli, kuru dēļ pieņemts lēmums.

11. pants

1. Ja no lēmuma par klasifikāciju, kurš pieņemts saskaņā ar Kopienā spēkā esošajām procedūrām, izriet, ka jāmaina klasifikācijas prakse vai izstrādājumu grupa kādam izstrādājumam, uz kuru attiecas šī regula, dalībvalstu kompetentās iestādes pirms lēmuma īstenošanas sniedz paziņojumu 30 dienās no Komisijas paziņojuma dienas.

2. Uz izstrādājumiem, ko nosūta pirms lēmuma piemērošanas dienas, turpina attiecināt iepriekšējo klasifikācijas praksi, ja attiecīgās preces importē 60 dienās no minētās dienas.

12. pants

Ja 11. pantā minētais lēmums par klasifikāciju, kas pieņemts saskaņā ar spēkā esošajām Kopienas procedūrām, attiecas uz izstrādājumu grupu, kurai piemēro daudzuma ierobežojumus, Komisija vajadzības gadījumā nekavējoties sāk apspriedes saskaņā ar 9. pantu, lai panāktu vienošanos par visām korekcijām, kas jāveic atbilstīgi V pielikumā paredzētajiem daudzuma ierobežojumiem.

13. pants

1. Neskarot nekādus citus noteikumus šajā saistībā, ja klasifikācija, kas norādīta to izstrādājumu importam vajadzīgajos dokumentos, uz kuriem attiecas šī regula, atšķiras no tās dalībvalsts kompetento iestāžu noteiktās klasifikācijas, kurā tos importēs, tad attiecīgajām precēm provizoriski piemēro importa kārtību, ko saskaņā ar šīs regulas noteikumiem tām piemēro, pamatojoties uz iepriekšminēto iestāžu noteikto klasifikāciju.

2. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju par 1. punktā minētajiem gadījumiem, jo īpaši norādot:

a)	attiecīgo izstrādājumu daudzumus;

b)	importa dokumentos norādīto izstrādājumu grupu un kompetento iestāžu izmantoto izstrādājumu grupu;

c)	eksporta atļaujas numuru un norādīto kategoriju.

3. Pēc klasifikācijas maiņas dalībvalstu kompetentās iestādes neizsniedz jaunu importa atļauju tērauda izstrādājumiem, uz ko attiecas V pielikumā noteiktais Kopienas daudzuma ierobežojums, iekams tās saskaņā ar 4. pantā noteikto procedūru nav saņēmušas Komisijas apstiprinājumu, ka importējamie daudzumi ir pieejami.

4. Komisija paziņo attiecīgajām eksportētājvalstīm par šajā pantā minētajiem gadījumiem.

14. pants

Šīs regulas 13. pantā minētajos gadījumos, kā arī līdzīgos Krievijas Federācijas kompetento iestāžu ierosinātos gadījumos Komisija vajadzības gadījumā sāk apspriedes ar Krievijas Federāciju, lai panāktu vienošanos par galīgo klasifikāciju, kas piemērojama izstrādājumiem, attiecībā uz kuriem ir neatbilstības.

15. pants

Komisija, vienojoties ar importētājas dalībvalsts vai importētāju dalībvalstu un ar Krievijas Federācijas kompetentajām iestādēm, 14. pantā minētajos gadījumos var noteikt galīgo klasifikāciju, kas piemērojama izstrādājumiem, attiecībā uz kuriem ir neatbilstības.

16. pants

Ja 13. pantā minētās neatbilstības nevar novērst saskaņā ar 14. pantu, Komisija saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2658/87 10. pantu pieņem pasākumus, ar ko nosaka preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā.

2. IEDAĻA

Dubultās kontroles sistēma daudzuma ierobežojumu pārvaldībai

17. pants

1. Krievijas Federācijas kompetentās iestādes izsniedz eksporta atļauju par visiem tērauda izstrādājumu sūtījumiem, uz ko attiecas V pielikumā noteiktie daudzuma ierobežojumi, nepārsniedzot minētos ierobežojumus.

2. Lai varētu izsniegt 20. pantā minēto importa atļauju, importētājam jāuzrāda eksporta atļaujas oriģināleksemplārs.

18. pants

1. Eksporta atļauja, kas izsniegta atbilstīgi daudzuma ierobežojumiem, atbilst II pielikumā norādītajam paraugam un, inter alia, apliecina, ka attiecīgais preču daudzums atskaitīts no attiecīgajai izstrādājumu grupai noteiktā daudzuma ierobežojuma.

2. Katra eksporta atļauja attiecas tikai uz vienu I pielikumā uzskaitīto izstrādājumu grupu.

19. pants

Eksportētos daudzumus atskaita no tam gadam noteiktajiem daudzuma ierobežojumiem, kad izstrādājumi, uz kuriem attiecas eksporta atļauja, ir nosūtīti 2. panta 4. punkta nozīmē.

20. pants

1. Ja Komisija atbilstīgi regulas 4. pantam ir apstiprinājusi, ka pieprasītais daudzums ir pieejams attiecīgajos daudzuma ierobežojumos, dalībvalstu kompetentās iestādes izsniedz importa atļauju vēlākais desmit darbdienās pēc tam, kad importētājs ir uzrādījis attiecīgās eksporta atļaujas oriģināleksemplāru. Tas jāuzrāda ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31. martam pēc to preču nosūtīšanas, uz kurām attiecas eksporta atļauja. Importa atļaujas izsniedz jebkuras dalībvalsts kompetentās iestādes neatkarīgi no tā, kura dalībvalsts ir norādīta eksporta atļaujā, ja vien Komisija saskaņā ar 4. pantā noteikto kārtību ir apstiprinājusi, ka pieprasītais daudzums ir pieejams attiecīgajā daudzuma ierobežojumā.

2. Importa atļaujas ir derīgas četrus mēnešus no izsniegšanas dienas. Pēc importētāja pienācīgi pamatota pieprasījuma dalībvalsts kompetentās iestādes var pagarināt derīguma termiņu vēl uz ne vairāk kā četriem mēnešiem.

3. Importa atļaujas sastāda atbilstīgi III pielikumā iekļautajam paraugam, un tās ir derīgas visā Kopienas muitas teritorijā.

4. Deklarācijā vai pieprasījumā, ko importētājs iesniedzis, lai saņemtu importa atļauju, ir iekļauta šāda informācija:

a)	eksportētāja pilns vārds vai nosaukums un adrese;

b)	importētāja pilns vārds vai nosaukums un adrese;

c)	precīzs preču apraksts un Taric kods(-i);

d)	preču izcelsmes valsts;

e)	nosūtītājvalsts;

f)	atbilstīgā izstrādājumu grupa un attiecīgo izstrādājumu daudzums;

g)	tīrais svars katrai KN pozīcijai;

h)	izstrādājuma CIF vērtība pie Kopienas robežas katrai KN pozīcijai;

i)	ja vajadzīgs, maksāšanas un piegādes diena un kravaszīmes un pirkuma līguma kopija;

j)	eksporta atļaujas datums un numurs;

k)	visi iekšējie kodi, ko izmanto administratīvos nolūkos;

l)	datums un importētāja paraksts.

5. Importētājam nav jāimportē kopējais importa atļaujā minētais daudzums vienā sūtījumā.

6. Importa atļauju ar elektronisko saziņas līdzekļu palīdzību var izsniegt tad, ja attiecīgajai muitas iestādei ir iespējas attiecīgajam dokumentam piekļūt datortīklā.

21. pants

Dalībvalstu kompetento iestāžu izsniegto importa atļauju derīgums un daudzumi ir atkarīgi no eksporta atļauju derīguma un daudzumiem, kas ir norādīti eksporta atļaujās, kuras ir izsniegušas Krievijas Federācijas kompetentās iestādes un uz kuru pamata izsniegtas importa atļaujas.

22. pants

Importa atļaujas vai līdzvērtīgus dokumentus izsniedz dalībvalstu kompetentās iestādes atbilstīgi 2. panta 2. punktam, nediskriminējot nevienu importētāju, kas importē preces Kopienā, neatkarīgi no tā, kur Kopienā viņš veic uzņēmējdarbību, ja vien tas netraucē ievērot citus nosacījumus, kas paredzēti pašreiz spēkā esošajos noteikumos.

23. pants

1. Ja Komisija konstatē, ka Krievijas Federācijas izsniegtajās eksporta atļaujās kopējais daudzums kādai noteiktai izstrādājumu grupai kādā no gadiem pārsniedz konkrētajai izstrādājumu grupai noteikto daudzuma ierobežojumu, tā nekavējoties informē kompetentās iestādes dalībvalstīs, lai pārtrauktu turpmāku importa atļauju izsniegšanu. Šajā gadījumā Komisija nekavējoties sāk apspriedes.

2. Dalībvalsts kompetentās iestādes nedrīkst izsniegt importa atļaujas tādiem izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Krievijas Federācijā un uz kuriem neattiecas eksporta atļaujas, kas izsniegtas saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem.

3. IEDAĻA

Kopīgi noteikumi

24. pants

1. Šīs regulas 17. pantā minētajai eksporta atļaujai un 2. pantā minētajam izcelsmes sertifikātam var būt papildu eksemplāri, kas atbilstīgi apzīmēti. Šo dokumentu oriģināleksemplārus un kopijas sastāda angļu valodā.

2. Ja 1. punktā minētos dokumentus aizpilda ar roku, ieraksti jāizdara ar pildspalvu un drukātiem burtiem.

3. Eksporta atļauju vai līdzvērtīgu dokumentu un izcelsmes sertifikātu izmērs ir 210 × 297 mm. Izmanto baltu atbilstīga izmēra rakstāmpapīru, kas nesatur koksnes masu un sver ne mazāk kā 25 g/m2. Katrā dokumenta daļā jābūt iespiestam gijošētam aizsargraksta fonam, kas padara acīm pamanāmus viltojumus ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem.

4. Dalībvalstu kompetentās iestādes saskaņā ar šīs regulas noteikumiem par derīgu importa vajadzībām uzskata vienīgi oriģināleksemplāru.

5. Katrai eksporta atļaujai vai līdzvērtīgam dokumentam un izcelsmes sertifikātam ir iespiests vai neiespiests standartizēts sērijas numurs, pēc kura to iespējams identificēt.

6. Numurā ir ietverti šādi elementi:

—

divi burti, kas šādi apzīmē eksportētājvalsti:

Krievijas Federācija,

—

divi burti, kas paredzētā galamērķa dalībvalsti apzīmē šādi:

BE	=	Beļģija
BG	=	Bulgārija
CZ	=	Čehija
DK	=	Dānija
DE	=	Vācija
EE	=	Igaunija
EL	=	Grieķija
ES	=	Spānija
FR	=	Francija
IE	=	Īrija
IT	=	Itālija
CY	=	Kipra
LV	=	Latvija
LT	=	Lietuva
LU	=	Luksemburga
HU	=	Ungārija
MT	=	Malta
NL	=	Nīderlande
AT	=	Austrija
PL	=	Polija
PT	=	Portugāle
RO	=	Rumānija
SI	=	Slovēnija
SK	=	Slovākija
FI	=	Somija
SE	=	Zviedrija
GB	=	Apvienotā Karaliste,

—	viencipara skaitlis, kas norāda kvotu gadu pēc attiecīgā gada pēdējā cipara, piemēram, 2007. gadu norāda ar “7”,

—	divciparu skaitlis, ar ko apzīmē izdevējiestādi eksportētājvalstī,

—	secīgs piecciparu skaitlis no 00001 līdz 99999, kas piešķirts konkrētai galamērķa dalībvalstij.

25. pants

Eksporta atļauju un izcelsmes sertifikātu var izdot pēc tam, kad ir nosūtīti izstrādājumi, uz kuriem tie attiecas. Šādos gadījumos uz tiem ir uzraksts “izsniegts retrospektīvi”.

26. pants

Eksporta atļaujas vai izcelsmes sertifikāta zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var vērsties kompetentajā iestādē, kas izsniegusi dokumentu, lai, pamatojoties uz viņa rīcībā esošiem eksporta dokumentiem, saņemtu attiecīgā dokumenta dublikātu. Uz šādi izsniegta atļaujas vai sertifikāta dublikāta ir atzīme “dublikāts”.

Uz dublikāta ir atļaujas vai sertifikāta oriģināleksemplāra datums.

4. IEDAĻA

Kopienas importa atļauja – vienota veidlapa

27. pants

1. Dalībvalstu kompetentās iestādes 20. pantā minēto importa atļauju izsniegšanai izmanto veidlapas, kas atbilst III pielikumā iekļautajam importa atļaujas paraugam.

2. Importa atļauju veidlapas un to izrakstus sagatavo divos eksemplāros, un vienu no tiem, uz kura ir norāde “Pieteikuma iesniedzēja eksemplārs” un 1. numurs, izsniedz pieteikuma iesniedzējam, bet otrs, uz kura ir norāde “Izdevējiestādes eksemplārs” un 2. numurs, paliek iestādē, kas izsniedz atļauju. Administratīviem mērķiem kompetentās iestādes 2. veidlapai var pievienot papildu eksemplārus.

3. Veidlapas iespiež uz tāda balta papīra bez koksnes masas piemaisījumiem, kas paredzēts rakstīšanai un sver 55 līdz 65 g/m2. Veidlapu izmēri ir 210 × 297 mm; attālumam starp rakstu rindiņām jābūt 4,24 mm (viena sestdaļa collas); precīzi jāievēro veidlapu izkārtojums. Pirmā eksemplāra, t.i., pašas atļaujas, abām pusēm fonā jābūt sarkanam drukātam gijošētam rakstam, lai varētu konstatēt visus mehāniskos vai ķīmiskos viltojumus.

4. Par veidlapu iespiešanu atbild dalībvalstis. Veidlapas var iespiest arī iespiedēji, ko izvēlējusies dalībvalsts, kurā tie veic uzņēmējdarbību. Pēdējā gadījumā katrā veidlapā jābūt atsaucei par dalībvalsts norīkojumu. Katrā veidlapā jānorāda iespiedēja vārds vai nosaukums un adrese, vai marķējums, pēc kura iespiedēju var identificēt.

5. Izsniedzot importa atļaujas vai to izrakstus, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes tiem piešķir izdošanas numuru. Importa atļaujas numuru elektroniski paziņo Komisijai, izmantojot vienoto tīklu, kas izveidots saskaņā ar 4. pantu.

6. Atļaujas un izrakstus aizpilda izdevējas dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

7. Dokumenta 10. ailē kompetentās iestādes norāda attiecīgo tērauda izstrādājumu grupu.

8. Izdevējiestāžu un debitoriestāžu zīmes uz veidlapām jāuzliek ar zīmogu. Izdevējiestādes zīmogu var aizstāt ar perforējot iegūtu burtu vai skaitļu kombinācijas iespiedumu vai ar uzdruku uz atļaujas. Izdevējiestādes izmanto jebkādas pret viltojumiem drošas metodes, lai piešķirto daudzumu reģistrētu tā, ka nav iespējama skaitļu vai atsauču iestarpināšana.

9. Atļaujas 1. un 2. eksemplāra otrā pusē ir aile, kurā muitas iestādes pēc importa formalitāšu nokārtošanas var ierakstīt daudzumus, vai to var veikt kompetentās pārvaldes iestādes pēc izraksta izsniegšanas. Ja atļaujā vai tās izrakstā debetam paredzētā vieta ir nepietiekama, kompetentās iestādes var pievienot vienu vai vairākas papildlapas ar ailēm, kas atbilst ailēm atļaujas vai tās izraksta 1. un 2. eksemplāra otrā pusē. Debitoriestādes uzspiež zīmogu tā, lai puse zīmoga būtu uz atļaujas vai izraksta, bet otra puse uz papildlapas. Ja ir vairāk nekā viena papildlapa, zīmogu līdzīgi uzspiež katrai lapai un iepriekšējai lapai.

10. Kādā citā dalībvalstī izsniegtām importa atļaujām un izrakstiem, kā arī veiktajiem ierakstiem un atzīmēm arī visās citās dalībvalstīs ir tāds pats juridisks spēks kā attiecīgajā dalībvalstī izsniegtiem dokumentiem, izdarītiem ierakstiem un atzīmēm.

11. Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, ja tas ir nepieciešams, var pieprasīt atļaujas vai izrakstus pārtulkot attiecīgās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no tās valsts valodām.

III NODAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

28. pants

Komisija paziņo dalībvalstu iestādēm to Krievijas Federācijas iestāžu nosaukumus un adreses, kuru kompetencē ir izdot izcelsmes sertifikātus un eksporta atļaujas, pievienojot zīmogu paraugus, ko izmanto šīs iestādes.

29. pants

1. Turpmāk izcelsmes sertifikātu vai eksporta atļauju pārbaudi veic izlases veidā vai arī tad, ja dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir pamatotas šaubas par izcelsmes sertifikāta vai eksporta atļaujas autentiskumu vai informācijas pareizību attiecībā uz minēto izstrādājumu patieso izcelsmi.

Šādos gadījumos Kopienas kompetentās iestādes nosūta Krievijas Federācijas kompetentajām iestādēm izcelsmes sertifikātu vai eksporta atļauju, vai šo dokumentu kopiju, attiecīgā gadījumā norādot izmeklēšanas oficiālos vai objektīvos iemeslus. Ja ir iesniegts rēķins, šādu rēķinu vai tā kopiju pievieno izcelsmes sertifikātam vai eksporta atļaujai, vai šo dokumentu kopijām. Kompetentās iestādes pārsūta arī visu sniegto informāciju, norādot, ka izcelsmes sertifikātā vai eksporta atļaujā sniegtie dati ir neprecīzi.

2. Šā panta 1. punkts attiecas arī uz turpmākām izcelsmes deklarāciju pārbaudēm.

3. Saskaņā ar 1. punktu veikto turpmāko pārbaužu rezultātus vēlākais trīs mēnešos paziņo Kopienas kompetentajām iestādēm. Sniegtajā informācijā norāda, vai apstrīdētais sertifikāts, atļauja vai deklarācija attiecas uz faktiski eksportētām precēm un vai šīs preces var eksportēt uz Kopienu saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Kopienas kompetentās iestādes var arī pieprasīt visu to dokumentu kopijas, kas vajadzīgi, lai pilnībā konstatētu faktus, tostarp jo īpaši preču izcelsmi.

4. Ja šādās pārbaudēs atklājas izcelsmes deklarāciju ļaunprātīga izmantošana vai nopietni pārkāpumi, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju par šo faktu. Komisija šo informāciju paziņo pārējām dalībvalstīm.

5. Šajā pantā minētās procedūras izlases veida izmantošana nerada šķēršļus minēto izstrādājumu laišanai brīvā apgrozībā.

30. pants

1. Ja 29. pantā minētā pārbaudes procedūra vai Kopienas kompetentajām iestādēm pieejamā informācija liecina, ka ir pārkāpti šīs nodaļas noteikumi, minētās iestādes pieprasa Krievijas Federācijai veikt attiecīgu izmeklēšanu vai organizēt šādu izmeklēšanu attiecībā uz darbībām, kas ir vai, iespējams, ir pretrunā šīs nodaļas noteikumiem. Šādas izmeklēšanas rezultātus paziņo Kopienas kompetentajām iestādēm kopā ar visu citu attiecīgo informāciju, kas ļauj noteikt preču patieso izcelsmi.

2. Veicot darbības saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, Kopienas kompetentās iestādes var sniegt Krievijas Federācijas kompetentajām iestādēm visu informāciju, kas uzskatāma par noderīgu, lai novērstu šīs nodaļas noteikumu pārkāpšanu.

3. Ja konstatē, ka šīs nodaļas noteikumi ir pārkāpti, Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai novērstu šādu pārkāpumu atkārtošanos.

31. pants

Komisija koordinē dalībvalstu kompetento iestāžu rīcību saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem. Dalībvalstu kompetentās iestādes informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu rīcību un tās rezultātiem.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

32. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1872/2006.

33. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 22. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. SILVA

(1) OV L 327, 28.11.1997., 3. lpp.

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 52 lpp.

(3) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 733/2007 (OV L 169, 29.6.2007., 1. lpp.).

(4) OV L 360, 19.12.2006., 41. lpp.

I PIELIKUMS

SA. Plakani velmējumi

SA1. Ruļļi

7208 10 00 00

7208 25 00 00

7208 26 00 00

7208 27 00 00

7208 36 00 00

7208 37 00 10

7208 37 00 90

7208 38 00 10

7208 38 00 90

7208 39 00 10

7208 39 00 90

7211 14 00 10

7211 19 00 10

7219 11 00 00

7219 12 10 00

7219 12 90 00

7219 13 10 00

7219 13 90 00

7219 14 10 00

7219 14 90 00

7225 30 30 10

7225 40 15 10

7225 50 20 10

7225 30 10 00

7225 30 90 00

SA2. Biezās plātnes

7208 40 00 10

7208 51 20 10

7208 51 20 91

7208 51 20 93

7208 51 20 97

7208 51 20 98

7208 51 91 00

7208 51 98 10

7208 51 98 91

7208 51 98 99

7208 52 91 00

7208 52 10 00

7208 52 99 00

7208 53 10 00

7211 13 00 00

SA3. Citi plakani velmējumi

7208 40 00 90

7208 53 90 00

7208 54 00 00

7208 90 80 10

7209 15 00 00

7209 16 10 00

7209 16 90 00

7209 17 10 00

7209 17 90 00

7209 18 10 00

7209 18 91 00

7209 18 99 00

7209 25 00 00

7209 26 10 00

7209 26 90 00

7209 27 10 00

7209 27 90 00

7209 28 10 00

7209 28 90 00

7209 90 80 10

7210 11 00 10

7210 12 20 10

7210 12 80 10

7210 20 00 10

7210 30 00 10

7210 41 00 10

7210 49 00 10

7210 50 00 10

7210 61 00 10

7210 69 00 10

7210 70 10 10

7210 70 80 10

7210 90 30 10

7210 90 40 10

7210 90 80 91

7211 14 00 90

7211 19 00 90

7211 23 30 91

7211 23 80 91

7211 29 00 10

7211 90 80 10

7212 10 10 00

7212 10 90 11

7212 20 00 11

7212 30 00 11

7212 40 20 10

7212 40 20 91

7212 40 80 11

7212 50 20 11

7212 50 30 11

7212 50 40 11

7212 50 61 11

7212 50 69 11

7212 50 90 13

7212 60 00 11

7212 60 00 91

7219 21 10 00

7219 21 90 00

7219 22 10 00

7219 22 90 00

7219 23 00 00

7219 24 00 00

7219 31 00 00

7219 32 10 00

7219 32 90 00

7219 33 10 00

7219 33 90 00

7219 34 10 00

7219 34 90 00

7219 35 10 00

7219 35 90 00

7225 40 12 90

7225 40 90 00

SA4. Leģēti izstrādājumi

7226 20 00 10

7226 91 20 00

7226 91 91 00

7226 91 99 00

7226 99 70 10

SA5. Leģētas quarto plātnes

7225 40 12 30

7225 40 40 00

7225 40 60 00

7225 99 00 10

SA6. Leģētas auksti velmētas loksnes un loksnes ar pārklājumu

7225 50 80 00

7225 91 00 10

7225 92 00 10

7226 92 00 10

SB. Profila izstrādājumi

SB1. Profili

7207 19 80 10

7207 20 80 10

7216 31 10 00

7216 31 90 00

7216 32 11 00

7216 32 19 00

7216 32 91 00

7216 32 99 00

7216 33 10 00

7216 33 90 00

SB2. Velmētas stieples

7213 10 00 00

7213 20 00 00

7213 91 10 00

7213 91 20 00

7213 91 41 00

7213 91 49 00

7213 91 70 00

7213 91 90 00

7213 99 10 00

7213 99 90 00

7221 00 10 00

7221 00 90 00

7227 10 00 00

7227 20 00 00

7227 90 10 00

7227 90 50 00

7227 90 95 00

SB3. Citi profila izstrādājumi

7207 19 12 10

7207 19 12 91

7207 19 12 99

7207 20 52 00

7214 20 00 00

7214 30 00 00

7214 91 10 00

7214 91 90 00

7214 99 10 00

7214 99 31 00

7214 99 39 00

7214 99 50 00

7214 99 71 00

7214 99 79 00

7214 99 95 00

7215 90 00 10

7216 10 00 00

7216 21 00 00

7216 22 00 00

7216 40 10 00

7216 40 90 00

7216 50 10 00

7216 50 91 00

7216 50 99 00

7216 99 00 10

7218 99 20 00

7222 11 11 00

7222 11 19 00

7222 11 81 00

7222 11 89 00

7222 19 10 00

7222 19 90 00

7222 30 97 10

7222 40 10 00

7222 40 90 10

7224 90 02 89

7224 90 31 00

7224 90 38 00

7228 10 20 00

7228 20 10 10

7228 20 10 91

7228 20 91 10

7228 20 91 90

7228 30 20 00

7228 30 41 00

7228 30 49 00

7228 30 61 00

7228 30 69 00

7228 30 70 00

7228 30 89 00

7228 60 20 10

7228 60 80 10

7228 70 10 00

7228 70 90 10

7228 80 00 10

7228 80 00 90

7301 10 00 00

II PIELIKUMS

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

III PIELIKUMS

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

IV PIELIKUMS

СПИСЪК НА КОМПЕТЕНТНИТЕ НАЦИОНАЛНИ ВЛАСТИ

LISTA DE LAS AUTORIDADES NACIONALES COMPETENTES

SEZNAM PŘÍSLUŠNÝCH VNITROSTÁTNÍCH ORGÁNŮ

LISTE OVER KOMPETENTE NATIONALE MYNDIGHEDER

LISTE DER ZUSTÄNDIGEN BEHÖRDEN DER MITGLIEDSTAATEN

PÄDEVATE RIIKLIKE ASUTUSTE NIMEKIRI

ΔΙΕΥΘΥΝΣΕΙΣ ΤΩΝ ΑΡΧΩΝ ΕΚΔΟΣΗΣ ΑΔΕΙΩΝ ΤΩΝ ΚΡΑΤΩΝ ΜΕΛΩΝ

LIST OF THE COMPETENT NATIONAL AUTHORITIES

LISTE DES AUTORITÉS NATIONALES COMPÉTENTES

ELENCO DELLE COMPETENTI AUTORITA NAZIONALI

VALSTU KOMPETENTO IESTAŽU SARAKSTS

ATSAKINGŲ NACIONALINIŲ INSTITUCIJŲ SĄRAŠAS

AZ ILLETÉKES NEMZETI HATÓSÁGOK LISTÁJA

LISTA TA’ L-AWTORITAJIET KOMPETENTI NAZZJONALI

LIJST VAN BEVOEGDE NATIONALE INSTANTIES

LISTA WŁAŚCIWYCH ORGANÓW KRAJOWYCH

LISTA DAS AUTORIDADES NACIONAIS COMPETENTES

LISTA AUTORITĂȚILOR NAȚIONALE COMPETENTE

ZOZNAM PRÍSLUŠNÝCH ŠTÁTNYCH ORGÁNOV

SEZNAM PRISTOJNIH NACIONALNIH ORGANOV

LUETTELO TOIMIVALTAISISTA KANSALLISISTA VIRANOMAISISTA

FÖRTECKNING ÖVER BEHÖRIGA NATIONELLA MYNDIGHETER

BELGIQUE/BELGIË

Service public fédéral économie, PME, Classes Moyennes & Énergie

Direction générale du potentiel économique

Service licences

Rue de Louvain 44

B-1000 Bruxelles

Fax 32-2 548 65 70

Federale Overheidsdienst Economie, K.M.O., Middenstand en Energie

Algemene Directie Economisch Potentieel

Dienst Vergunningen

Leuvenseweg 44

B-1000 Brussel

Fax +32-2-5486570

БЪЛГАРИЯ

Министерство на икономиката и енергетиката

Дирекция “Регистриране, лицензиране и контрол”

ул. “Славянска” № 8

1052 София

Факс: +35929815041

(Fax)

+35929804710

+35929883654

ČESKÁ REPUBLIKA

Ministerstvo průmyslu a obchodu

Licenční správa

Na Františku 32

CZ-110 15 Praha 1

Fax: +420-22421 21 33

DANMARK

Erhvervs- og Byggestyrelsen

Økonomi- og Erhvervsministeriet

Langelinie Allé 17

DK-2100 København Ø

Fax (45) 35 46 60 01

DEUTSCHLAND

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle

(BAFA)

Frankfurter Straße 29—35

D-65760 Eschborn 1

Fax + 49-6196-90 88 00

EESTI

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium

Harju 11

EE-15072 Tallinn

Faks: +372 6313 660

IRELAND

Department of Enterprise, Trade and Employment

Import/Export Licensing, Block C

Earlsfort Centre

Hatch Street

Dublin 2

Ireland

Fax (353-1) 631 25 62

ΕΛΛΑΔΑ

Υπουργείο Οικονομίας & Οικονομικών

Γενική Διεύθυνση Διεθνούς Οικονομικής Πολιτικής

Διεύθυνση Καθεστώτων Εισαγωγών-Εξαγωγών,

Εμπορικής Άμυνας

Κορνάρου 1

GR-105 63 Αθήνα

Φαξ (30) 210-328 60 94

ESPAÑA

Ministerio de Industria, Turismo y Comercio

Secretaría General de Comercio Exterior

Subdirección General de Comercio Exterior de Productos Industriales

Paseo de la Castellana, 162

E-28046 Madrid

Fax (34) 913 49 38 31

FRANCE

Ministère de l'Économie, des Finances et de l'Emploi

Direction générale des entreprises

Sous-direction des biens de consommation

Bureau textile-importations

Le Bervil, 12 rue Villiot

F-75572 Paris Cedex 12

Fax + 33-1 53 44 91 81

ITALIA

Ministero del Commercio internazionale

Direzione generale per la politica commerciale e per la gestione del regime degli scambi

Viale America 341

I-00144 Roma

Fax + 39-6-59 93 22 35/59 93 26 36

KYΠPOΣ

Υπουργείο Εμπορίου, Βιομηχανίας και Τουρισμού

Υπηρεσία Εμπορίου

Μονάδα Έκδοσης Αδειών Εισαγωγής/Εξαγωγής

Οδός Ανδρέα Αραούζου αρ. 6

CY-1421 Λευκωσία

Φαξ (357) 22-37 51 20

LATVIJA

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija

Brīvības iela 55

LV-1519 Rīga

Fax: +371-728 08 82

LIETUVA

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija

Prekybos departamentas

Gedimino pr. 38/2

LT-01104 Vilnius

Faksas +370-5 262 39 74

LUXEMBOURG

Ministère de l'Économie et du Commerce extérieur

Office des licences

BP 113

L-2011 Luxembourg

Fax +352 46 61 38

MAGYARORSZÁG

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

Margit krt. 85.

HU-1024 Budapest

Fax: + 36-1-336 73 02

MALTA

Diviżjoni għall-Kummerċ

Servizzi Kummerċjali

Lascaris

MT-Valletta CMR02

Fax + 356-25-69 02 99

NEDERLAND

Belastingdienst/Douane centrale dienst voor in- en uitvoer

Postbus 30003, Engelse Kamp 2

NL-9700 RD Groningen

Fax + 31-50-523 23 41

ÖSTERREICH

Bundesministerium für Wirtschaft und Arbeit

Außenwirtschaftsadministration

Abteilung C2/2

Stubenring 1

A-1011 Wien

Fax +43-1-7 11 00/83 86

POLSKA

Ministerstwo Gospodarki

Plac Trzech Krzyży 3/5

PL-00-507 Warszawa

Faks: (48-22) 693 40 21/693 40 22

PORTUGAL

Ministério das Finanças

Direcção-Geral das Alfândegas e dos Impostos

Especiais sobre o Consumo

Rua Terreiro do Trigo, Edifício da Alfândega de Lisboa

PT-1140-060 Lisboa

Fax: + 351-218 814 261

ROMÂNIA

Ministerul pentru Întreprinderi Mici și Mijlocii, Comerț, Turism și Profesii Liberale

Direcția Generală Politici Comerciale

Str. Ion Câmpineanu, nr. 16

București, sector 1

Cod poștal 010036

Tel.: (40-21) 315 00 81,

Fax: (40-21) 315 04 54,

e-mail: clc@dce.gov.ro

SLOVENIJA

Ministrstvo za finance

Carinska uprava Republike Slovenije

Carinski urad Jesenice

Spodnji plavž 6C

SI-4270 Jesenice

Fax + 386-4-297 44 56

SLOVENSKO

Odbor obchodnej politiky

Ministerstvo hospodárstva

Mierová 19

SK-827 15 Bratislava 212

Fax + 421-2-48 54 31 16

SUOMI/FINLAND

Tullihallitus

PL 512

FI-00101 Helsinki

Faksi (+ 358-20) 492 28 52

Tullstyrelsen

PB 512

FI-00101 Helsingfors

Fax (+ 358-20) 492 28 52

SVERIGE

Kommerskollegium

Box 6803

S-113 86 Stockholm

Fax (46-8) 30 67 59

UNITED KINGDOM

Department of Trade and Industry

Import Licensing Branch

Queensway House — West Precinct

Billingham

UK-TS23 2NF

Fax: + 44-1642-36 42 69

V PIELIKUMS

DAUDZUMA IEROBEŽOJUMI

(tonnas)
Izstrādājumi	2007. gads	2008. gads
SA. Plakanie velmējumi
SA1. Ruļļi	1 042 090	1 035 000
SA2. Biezās plātnes	270 820	275 000
SA3. Citi plakani velvējumi	565 770	595 000
SA4. Leģēti izstrādājumi	94 860	105 000
SA5. Leģētas quarto loksnes	20 460	25 000
SA6. Leģētas auksti velmētas loksnes un loksnes ar pārklājumu	105 000	110 000
SB. Profila izstrādājumi
SB1. Profili	55 800	55 000
SB2. Velmētas stieples	275 000	324 000
SB3. Citi profila izstrādājumi	474 200	507 000
Piezīme. SA un SB ir izstrādājumu kategorijas. SA1 līdz SA6 un SB1 līdz SB3 ir izstrādājumu grupas.

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/24

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1343/2007

(2007. gada 13. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 1543/2000 (2) noteikts, ka Kopienas pirmā programma un pirmais plānošanas periods attiecas uz laikposmu no 2002. līdz 2006. gadam.

(2)

Regula (EK) Nr. 1543/2000 jāaizstāj ar jaunu regulu, lai īstenotu jaunas pieejas zivsaimniecības pārvaldībai. Šādas pieejas ietver pāreju no zivju krājumu pārvaldības uz flotu un apgabalu pārvaldību, kā arī uz ekosistēmām balstītu pieeju. Līdz jaunās regulas pieņemšanai jāizveido otrs plānošanas periods 2007. un 2008. gadam, lai nodrošinātu nepārtrauktu un saskaņotu plānošanu Kopienas un valsts līmenī.

(3)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 1543/2000,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1543/2000 ar šo groza šādi.

Regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija atbilstīgi I pielikumā noteiktajai sistēmai nosaka Kopienas obligāto programmu, kas ietver zinātniskiem izvērtējumiem noteikti vajadzīgo informāciju, un Kopienas paplašināto programmu, kurā bez obligātajā programmā ietvertās informācijas ir arī tāda informācija, kas varētu būtiski uzlabot zinātniskos izvērtējumus. Kopienas pirmā programma ietver laikposmu no 2002. līdz 2006. gadam ieskaitot, savukārt Kopienas otrā programma attiecas uz 2007. un 2008. gadu.”

Regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Katra dalībvalsts izstrādā datu vākšanas un pārvaldības valsts programmu. Pirmais plānošanas periods attiecas uz laikposmu no 2002. līdz 2006. gadam ieskaitot. Otrais plānošanas periods ietver 2007. un 2008. gadu. Programma apraksta gan detalizēto datu vākšanu, gan apstrādi, kas vajadzīga, lai saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem principiem iegūtu apkopotos datus. Programmā norāda uz tās saistību ar Kopienas programmām, kas izstrādātas saskaņā ar 5. pantu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 13. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 176, 15.7.2000., 1. lpp.

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/25

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1344/2007

(2007. gada 16. novembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 17. novembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 16. novembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 16. novembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	62,4
	MK	38,2
	TR	85,6
	ZZ	62,1
0707 00 05	JO	196,3
	MA	68,0
	TR	99,7
	ZZ	121,3
0709 90 70	MA	63,5
	TR	89,0
	ZZ	76,3
0805 20 10	MA	72,8
0805 20 10	ZZ	72,8
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	HR	39,6
	IL	68,7
	TR	77,2
	UY	98,5
	ZZ	71,0
0805 50 10	AR	73,2
	TR	102,3
	ZA	55,0
	ZZ	76,8
0806 10 10	BR	228,7
	TR	124,9
	US	285,7
	ZZ	213,1
0808 10 80	AR	91,9
	BR	82,0
	CA	95,9
	CL	86,0
	CN	97,1
	MK	33,9
	US	102,7
	ZA	81,3
	ZZ	83,9
0808 20 50	AR	49,3
	CN	56,8
	TR	105,2
	ZZ	70,4

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/27

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1345/2007

(2007. gada 15. novembris)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jānosaka pasākumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnīgi vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Kopienas noteikumiem.

(3)	Ievērojot minētos vispārīgos noteikumus, pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces jāklasificē saskaņā ar KN kodiem, kas norādīti 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka persona, kuras rīcībā ir saistošā izziņa par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā ir izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, var turpināt to izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodiem, kas norādīti tabulas 2. ailē.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS

(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1214/2007 (OV L 286, 31.10.2007., 1. lpp.).

(2) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Jojobas eļļa, kas ķīmiski modificēta, to hidrogenējot, taču nav tālāk apstrādāta (piesātināto esteru maisījums). Eļļa satur mazāk nekā 50 % brīvo taukskābju pēc svara.

Produkts ir pulvera vai granulu veidā.

Produktu ir paredzēts lietot kā kosmētisko līdzekļu ražošanas sastāvdaļu.

Produkts tiek piedāvāts tiešā iepakojumā, kura neto svars pārsniedz 1 kg.

1516 20 96

Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN interpretācijas vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1 un Nr. 6, 34. nodaļas 5. piezīmes a) punktu, kā arī KN kodu 1516 , 1516 20 un 1516 20 96 aprakstiem.

Pozīcijā 1515 starp citām konkrēti minētām augu eļļām īpaši ietverta jojobas eļļa, tāpēc tā ir uzskatāma par augu eļļu (sk. arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumu pozīcijai 1515 , 6. iedaļu).

Tā kā jojobas eļļa ir ķīmiski modificēta, to nevar klasificēt pozīcijā 1515 .

Lai gan produktam ir vasku īpašības, tas ir izslēgts no pozīcijas 3404 (sk. 34. nodaļas 5. piezīmes a) apakšpozīciju par neietilpšanu tajā, kā arī Harmonizētās sistēmas skaidrojumus pozīcijai 3404 un b) apakšpunktu par neietilpšanu tajā).

Produkts klasificējams pozīcijā 1516 , kas ietver hidrogenētas augu eļļas.

Jojobas eļļa, kas ķīmiski modificēta, to hidrogenējot, un pēc tam tālāk apstrādāta, to teksturējot.

Produkts, kas parasti zināms kā “jojobas eļļas esteri”, ir pulvera, granulu vai vaskveida pastas veidā.

Produktu ir paredzēts lietot kā kosmētisko līdzekļu ražošanas sastāvdaļu.

Produkts ir nesagremojams un nav paredzēts lietošanai pārtikas izstrādājumos.

1518 00 99

Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN interpretācijas vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1 un Nr. 6, 34. nodaļas 5. piezīmes a) punktu, kā arī KN kodu 1518 00 un 1518 00 99 aprakstiem.

Tā kā jojobas eļļa ir ķīmiski modificēta, šo produktu nevar klasificēt pozīcijā 1515 .

Tā kā ir veikta produkta tālāka apstrāde (teksturēšana), to nevar klasificēt pozīcijā 1516 .

Tā kā produkts ir nesagremojams un nav paredzēts izmantošanai pārtikas produktos, to nevar klasificēt pozīcijā 1517 .

Lai gan produktam ir vasku īpašības, tas nav iekļauts pozīcijā 3404 (sk. 34. nodaļas 5. piezīmes a) apakšpunktu).

Tādējādi tas klasificējams pozīcijā 1518 , kas ietver no dažādām 15. nodaļā minētām eļļām izgatavotus nepārtikas produktus, kas citur nav norādīti vai iekļauti.

Produkts, ko iegūst neapstrādātas jojobas eļļas interesterificēšanas/transesterificēšanas reakcijā ar hidrogenētu jojobas eļļu, kura pēc tam tālāk apstrādāta ar teksturēšanu.

Produkts var būt pulvera vai granulu formā.

Produktu ir paredzēts lietot kā kosmētisko līdzekļu ražošanas sastāvdaļu.

Produkts ir nesagremojams un nav paredzēts lietošanai pārtikas izstrādājumos.

1518 00 99

Klasifikācija ir noteikta, pamatojoties uz KN interpretācijas vispārīgajiem noteikumiem Nr. 1 un Nr. 6, 34. nodaļas 5. piezīmes a) punktu, kā arī KN kodu 1518 00 un 1518 00 99 aprakstiem.

Tā kā jojobas eļļa ir ķīmiski modificēta, šo produktu nevar klasificēt pozīcijā 1515 .

Tā kā ir veikta produkta tālāka apstrāde (teksturēšana), to nevar klasificēt pozīcijā 1516 .

Tā kā produkts ir nesagremojams un nav paredzēts izmantošanai pārtikas produktos, to nevar klasificēt pozīcijā 1517 .

Lai gan produktam ir vasku īpašības, tas nav iekļauts pozīcijā 3404 (sk. 34. nodaļas 5. piezīmes a) apakšpunktu).

Tādējādi tas klasificējams pozīcijā 1518 , kas ietver no dažādām 15. nodaļā minētām eļļām izgatavotus nepārtikas maisījumus, kas citur nav norādīti vai iekļauti.

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/30

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1346/2007

(2007. gada 16. novembris),

ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot melnos paltusus NAFO zonas 3 LMNO ūdeņos

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko 2007. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)	Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)	Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2007. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 16. novembrī

Komisijas vārdā —

zivsaimniecības un jūrlietu ģenerāldirektors

Fokion FOTIADIS

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.). Labotā redakcija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(3) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 898/2007 (OV L 196, 28.7.2007., 22. lpp.).

PIELIKUMS

Nr.	71
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	GHL/N3LMNO
Suga	Melnais paltuss (Reinhardtius hippoglosssoides)
Zona	NAFO 3LMNO
Datums	26.10.2007.

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/32

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1347/2007

(2007. gada 16. novembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1725/2003 (2) tika pieņemti noteikti starptautiski standarti un to interpretācijas, kas bija spēkā 2002. gada 14. septembrī.

(2)

Starptautisko grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2006. gada 30. novembrī publicēja 8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Darbības segmenti, turpmāk tekstā – “8. SFPS”. 8. SFPS nosaka prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma darbības segmentiem. 8. SFPS aizstāj 14. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS) Informācijas sniegšana par segmentiem.

(3)	Apspriešanās ar Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas (EFRAG) tehnisko ekspertu grupu (TEG) apstiprina, ka 8. SFPS atbilst Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. panta 2. punktā izklāstītajiem pieņemšanas tehniskajiem kritērijiem.

(4)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1725/2003.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Grāmatvedību regulējošās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1725/2003 pielikumā iekļauj

“8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) Darbības segmenti ”, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Katrs uzņēmums piemēro 8. SFPS, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā, vēlākais no sava 2009. finanšu gada sākuma.

3. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 16. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(2) OV L 261, 13.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 611/2007 (OV L 141, 2.6.2007., 49. lpp.).

PIELIKUMS

STARPTAUTISKIE FINANŠU PĀRSKATU STANDARTI

8. SFPS

8. SFPS — Darbības segmenti

“Pavairošana atļauta Eiropas ekonomikas zonā. Visas esošās tiesības saglabātas ārpus EEZ, izņemot tiesības pavairot personīgai lietošanai vai cita godīga darījuma nolūkā. Papildu informāciju var saņemt no Starptautisko grāmatvedības standartu padomes šādā tīmekļa vietnē: www.iasb.org”

8. STARPTAUTISKAIS FINANŠU PĀRSKATU STANDARTS

Uzņēmējdarbības segmenti

PAMATPRINCIPS

Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, lai dotu iespēju tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt tā veiktās uzņēmējdarbības veidu un finanšu aspektus un saimniecisko vidi, kurā tas darbojas.

DARBĪBAS JOMA

Šis SFPS attiecas uz:

tāda uzņēmuma atsevišķiem vai individuāliem finanšu pārskatiem:

i)	kura parāda vai pašu kapitāla vērtspapīri ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)	kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā; un

tādas grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kuras mātesuzņēmums ir uzņēmums:

i)	kura parāda vai pašu kapitāla vērtspapīri ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)	kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā.

Ja uzņēmums, kuram nav obligāti jāpiemēro šis SFPS, izvēlas atklāt informāciju par segmentiem, kas neatbilst šim SFPS, tam šī informācija nav jādēvē par segmenta informāciju.

Ja finanšu pārskatā ir ietverti gan mātesuzņēmuma konsolidētie finanšu pārskati, uz kuriem attiecināma šā SFPS darbības joma, gan arī mātesuzņēmuma atsevišķi finanšu pārskati, segmenta informācija ir jāiekļauj tikai konsolidētajos finanšu pārskatos.

UZŅĒMĒJDARBĪBAS SEGMENTI

Uzņēmējdarbības segments ir uzņēmuma sastāvdaļa:

a)	kas veic uzņēmējdarbību, no kuras tā var gūt ieņēmumus un kura tai var radīt izdevumus (ieskaitot ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz darījumiem ar citām šā paša uzņēmuma sastāvdaļām);

b)	kuras darbības rezultātus regulāri pārskata uzņēmuma galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, lai pieņemtu lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem un novērtētu tā sniegumu; un

c)	par kuru ir pieejama nošķirta finanšu informācija.

Uzņēmējdarbības segments var iesaistīties uzņēmējdarbībā, kurā tam vēl jāgūst ieņēmumi, piemēram, darbības uzsākšanas process var būt uzņēmējdarbības segments pirms ieņēmumu gūšanas.

Ne visas uzņēmuma daļas ir uzņēmējdarbības segmenti vai uzņēmējdarbības segmenta daļa. Piemēram, korporatīvā vadība vai atsevišķas funkcionālās nodaļas var negūt ieņēmumus vai arī gūt ieņēmumus, kuriem uzņēmuma darbības ietvaros ir tikai gadījuma raksturs, un tās nav uzņēmējdarbības segmenti. Šā SFPS izpratnē uzņēmuma pēcnodarbinātības pabalstu plānus neuzskata par uzņēmējdarbības segmentiem.

Termins “galvenais darbības lēmumu pieņēmējs” lietots, lai apzīmētu amatpienākumu, nevis vadītāju ar konkrētu amata nosaukumu. Šis amatpienākums ietver līdzekļu piešķiršanu uzņēmuma uzņēmējdarbības segmentiem un to snieguma novērtēšanu. Bieži galvenais darbības lēmumu pieņēmējs uzņēmumā ir tā izpilddirektors vai direktors, taču tā var būt arī, piemēram, izpilddirektoru vai citu personu grupa.

Daudzos uzņēmumos 5. punktā aprakstītās uzņēmējdarbības segmenta trīs īpašības skaidri nosaka to uzņēmējdarbības segmentus. Taču uzņēmums var sagatavot pārskatus, kuros tā uzņēmējdarbība ir aprakstīta dažādos veidos. Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto vairāk nekā vienu segmenta informācijas komplektu, citi faktori var noteikt vienu sastāvdaļu komplektu kā tādu, kas veido uzņēmuma uzņēmējdarbības segmentus, tostarp katras sastāvdaļas uzņēmējdarbības apraksts, par šo sastāvdaļu atbildīgo vadītāju esība un informācija, kuru iesniedz direktoru padomei.

Parasti uzņēmējdarbības segmentam ir segmenta vadītājs, kurš tieši atbildīgs galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam un uztur ar viņu regulāru kontaktu, lai apspriestu segmenta darbību, finanšu rezultātus, prognozes un plānus. Termins “segmenta vadītājs” lietots, lai apzīmētu amatpienākumu, nevis vadītāju ar konkrētu amata nosaukumu. Galvenais darbības lēmumu pieņēmējs var būt arī vairāku uzņēmējdarbības segmentu vadītājs. Viens vadītājs var būt vairāk nekā viena uzņēmējdarbības segmenta vadītājs. Ja 5. punktā aprakstītās īpašības attiecas vairāk nekā uz vienu organizācijas sastāvdaļu komplektu, taču ir tikai viens komplekts, par kuru segmenta vadītāji ir atbildīgi, uzņēmējdarbības segmentus veido šis sastāvdaļu komplekts.

10.

Standarta 5. punktā aprakstītās īpašības var attiekties uz diviem vai vairākiem sastāvdaļu komplektiem, kuri savstarpēji pārklājas un par kuriem vadītāji ir atbildīgi. Šādu struktūru dažreiz dēvē par organizācijas matricas formu. Piemēram, dažos uzņēmumos daži vadītāji ir atbildīgi par atšķirīgām preču un pakalpojumu jomām pasaules mērogā, bet citi vadītāji ir atbildīgi par noteiktiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem. Galvenais darbības lēmumu pieņēmējs regulāri pārskata abu sastāvdaļu komplektu darbības rezultātus, un finanšu informācija ir pieejama par abiem. Šādā situācijā uzņēmumam, balstoties uz pamatprincipu, ir jānosaka, kurš sastāvdaļu komplekts veido uzņēmējdarbības segmentus.

UZRĀDĀMIE SEGMENTI

11.

Uzņēmumam pārskatos ir jāiekļauj atsevišķa informācija par visiem uzņēmējdarbības segmentiem, kuri:

a)	ir identificēti saskaņā ar 5.–10. punktu vai arī kuri saskaņā ar 12. punktu izveidoti, apvienojot divus vai vairākus segmentus; un

b)	pārsniedz kvantitatīvos limitus, kas noteikti 13. punktā.

Standarta 14.–19. punktā ir noteiktas citas situācijas, kad pārskatā ir jānorāda atsevišķa informācija par uzņēmējdarbības segmentu.

Apvienošanas kritēriji

12.

Uzņēmējdarbības segmentiem bieži ir raksturīgs līdzīgs ilgtermiņa finanšu sniegums, ja to saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs. Piemēram, ja divu uzņēmējdarbības segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs, var paredzēt, ka arī to ilgtermiņa vidējā bruto peļņa būs līdzīga. Divus vai vairākus uzņēmējdarbības segmentus var apvienot vienā uzņēmējdarbības segmentā, ja šāda apvienošana atbilst SFPS pamatprincipam, segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs un segmenti ir līdzīgi pēc visiem šiem faktoriem:

a)	preču vai pakalpojumu veids;

b)	ražošanas procesu veids;

c)	preču pircēja vai pakalpojumu pasūtītāja veids vai kategorija;

d)	metodes, kuras tie izmanto preču un pakalpojumu izplatīšanai; un

e)	attiecīgā gadījumā normatīvā vide, piemēram, bankas, apdrošināšanas un komunālo pakalpojumu uzņēmumi.

Kvantitatīvie kritēriji

13.

Uzņēmumam ir atsevišķi jāuzrāda informācija par uzņēmējdarbības segmentu, kas atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem kvantitatīvajiem kritērijiem:

a)	tā pārskatā uzrādītie ieņēmumi, ieskaitot gan pārdošanu ārējiem klientiem, gan pārdošanu un citus darījumus ar citiem segmentiem, veido 10 % vai vairāk no visu uzņēmējdarbības segmentu kopējiem iekšējiem un ārējiem ieņēmumiem;

tā pārskatā uzrādītās peļņas vai zaudējumu absolūtā summa veido 10 % vai vairāk no i) visu uzņēmējdarbības segmentu, kuri nav uzrādījuši zaudējumus, apvienotās uzrādītās peļņas, vai ii) visu uzņēmējdarbības segmentu, kuri uzrādījuši zaudējumus, apvienotajiem uzrādītajiem zaudējumiem atkarā no tā, kurš rādītājs ir lielāks pēc absolūtās summas;

c)	tā aktīvi veido 10 % vai vairāk no visu uzņēmējdarbības segmentu kopējiem aktīviem.

Uzņēmējdarbības segmentus, kuri neatbilst nevienam no kvantitatīvajiem kritērijiem, var uzskatīt par uzrādāmiem segmentiem un informāciju par tiem norādīt atsevišķi, ja vadība uzskata, ka informācija par šo segmentu būs noderīga finanšu pārskatu lietotājiem.

14.

Uzņēmums var apvienot informāciju par uzņēmējdarbības segmentiem, kuri neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, ar informāciju par citiem uzņēmējdarbības segmentiem, kuri neatbilst kvantitatīvajiem kritērijiem, lai izveidotu vienu uzrādāmu segmentu, tikai tādā gadījumā, ja šo uzņēmējdarbības segmentu saimnieciskais raksturojums ir līdzīgs un tiem ir kopīga lielākā daļa no apvienošanas kritērijiem, kuri norādīti 12. punktā.

15.

Ja kopējie ārējie ieņēmumi, ko uzrāda uzņēmējdarbības segmenti, veido mazāk nekā 75 % no uzņēmuma ieņēmumiem, papildu uzņēmējdarbības segmenti jāidentificē kā uzrādāmie segmenti (pat tad, ja tie neatbilst kritērijiem, kas noteikti 13. punktā), līdz uzrādāmajos segmentos ir iekļauti vismaz 75 % no uzņēmuma ieņēmumiem.

16.

Informācija par citām uzņēmējdarbības aktivitātēm un uzņēmējdarbības segmentiem, kas nav uzrādāmi, ir jāapvieno un jāsniedz kategorijā “visi pārējie segmenti” atsevišķi no citiem salīdzinošiem posteņiem salīdzināšanā, kas nepieciešama atbilstīgi 28. punktam. Ir jāpaskaidro to ieņēmumu avoti, kas iekļauti kategorijā “visi pārējie segmenti”.

17.

Ja vadība uzskata, ka uzņēmējdarbības segments, kurš identificēts kā uzrādāms segments tieši iepriekšējā periodā, vēl joprojām ir nozīmīgs, informāciju par šo segmentu arī turpmāk pārskata periodā uzrāda atsevišķi pat tad, ja tas vairs neatbilst uzrādīšanas kritērijiem 13. punktā.

18.

Ja uzņēmējdarbības segmentu saskaņā ar kvantitatīvajiem kritērijiem pārskata periodā identificē kā uzrādāmu segmentu, segmenta informācija par iepriekšējo periodu ir jāpārveido salīdzināšanas vajadzībām, lai atspoguļotu jauno uzrādāmo segmentu kā atsevišķu segmentu pat tādā gadījumā, ja šis segments iepriekšējā periodā neatbilda uzrādīšanas kritērijiem 13. punktā, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošanas izmaksas būtu pārmērīgas.

19.

Var būt praktiska rakstura ierobežojums uzrādāmo segmentu skaitam, par kuru uzņēmums sniedz atsevišķu informāciju, un, pārsniedzot šo skaitu, segmenta informācija var kļūt pārāk detalizēta. Lai gan nav noteikts precīzs ierobežojums, tomēr, ja saskaņā ar 13.–18. punktu uzrādāmo segmentu skaits pārsniedz desmit, uzņēmumam ir jāapsver, vai nav sasniegts praktiska rakstura ierobežojums.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA

20.

Uzņēmumam ir jāatklāj informācija, lai dotu iespēju tā finanšu pārskatu lietotājiem novērtēt tā veiktās uzņēmējdarbības veidu un finanšu aspektus un ekonomisko vidi, kurā tas darbojas.

21.

Lai izpildītu 20. punktā noteikto principu, uzņēmumam par katru periodu, par kuru ir sagatavots peļņas vai zaudējumu aprēķins, ir jāatklāj šāda informācija:

a)	vispārējā informācija atbilstīgi aprakstam 22. punktā;

b)	informācija par uzrādīto segmenta peļņu vai zaudējumiem, tostarp noteikti ieņēmumi un izdevumi, kas iekļauti uzrādītās segmenta peļņas vai zaudējumu aprēķinā, segmenta aktīvi, segmenta saistības un novērtēšanas princips, atbilstīgi aprakstam 23.–27. punktā; un

c)	segmenta ieņēmumu, uzrādītās segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu, segmenta saistību un citu būtisku segmenta posteņu kopsummu salīdzināšana ar atbilstošajām uzņēmuma summām atbilstīgi aprakstam 28. punktā.

Salīdzināšana starp uzrādāmo segmentu bilances summām un uzņēmuma bilances summām ir nepieciešama katram datumam, kurā tiek sastādīta bilance. Informācija par iepriekšējiem periodiem ir jāpārveido atbilstīgi aprakstam 29. un 30. punktā.

Vispārējā informācija

22.

Uzņēmumam ir jāatklāj šāda vispārējā informācija:

faktori, kurus izmanto, lai identificētu uzņēmuma uzrādāmos segmentus, tostarp organizatoriskais pamatojums (piemēram, vai vadība ir izvēlējusies organizēt uzņēmumu, balstoties uz preču un pakalpojumu, ģeogrāfisko apgabalu, normatīvās vides atšķirībām vai faktoru kombināciju, un vai uzņēmējdarbības segmenti ir apvienoti); un

b)	preču un pakalpojumu veidi, kas dod ieņēmumus katram no uzrādāmajiem segmentiem.

Informācija par peļņu vai zaudējumiem, aktīviem un saistībām

23.

Uzņēmumam ir jāuzrāda peļņas vai zaudējumu un kopējo aktīvu rādītājs par katru uzrādāmo segmentu. Uzņēmumam ir jāuzrāda saistību rādītājs par katru uzrādāmo segmentu, ja šāds rādītājs regulāri tiek iesniegts galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam. Ja norādītās summas ir iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegtas galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam pat tad, ja tās nav iekļautas segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, uzņēmumam arī par katru uzrādāmo segmentu ir jāatklāj šāda informācija:

a)	ieņēmumi no ārējiem klientiem;

b)	ieņēmumi no darījumiem ar tā paša uzņēmuma citiem uzņēmējdarbības segmentiem;

c)	procentu ieņēmumi;

d)	procentu izdevumi;

e)	nolietojums un amortizācija;

f)	būtiski ienākumu un izdevumu posteņi, kas atklāti saskaņā ar 1. SGS Finanšu pārskatu sniegšana 86. punktu;

g)	uzņēmuma daļa no asociēto uzņēmumu un kopuzņēmumu peļņas vai zaudējuma, uzskaitot pēc pašu kapitāla metodes;

h)	ienākuma nodokļa izdevumi vai ienākumi; un

i)	būtiski nenaudas posteņi, kas nav nolietojums un amortizācija.

Uzņēmumam ir jāuzrāda procentu ieņēmumi atsevišķi no procentu izdevumiem par katru uzrādāmo segmentu, izņemot gadījumus, ja lielāko daļu no segmenta ieņēmumiem veido procenti un galvenais darbības lēmumu pieņēmējs balstās galvenokārt uz neto procentu ieņēmumiem, vērtējot segmenta sniegumu un pieņemot lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem. Šādā situācijā uzņēmums var uzrādīt segmenta neto procentu ieņēmumus bez procentu izdevumiem, to īpaši norādot.

24.

Ja norādītās summas ir iekļautas segmenta aktīvu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegtas galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam arī tādā gadījumā, ja tās nav iekļautas segmenta aktīvu rādītājā, uzņēmumam par katru uzrādāmo segmentu ir jāatklāj šāda informācija:

a)	investīciju summas asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos, uzskaitot pēc pašu kapitāla metodes; un

b)	summas, kas pieskaitītas ilgtermiņa aktīviem (1), izņemot finanšu instrumentus, atlikto nodokļu aktīvus, pēcnodarbinātības pabalstu aktīvus (skatīt 19. SGS Darbinieka pabalsti 54.–58. punktu) un tiesības, kas rodas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem.

RĀDĪTĀJI

25.

Katra norādītā segmenta posteņa summai ir jābūt rādītājam, kas ziņots galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam, lai pieņemtu lēmumus par līdzekļu piešķiršanu segmentam un tā snieguma novērtējumu. Korekcijas un izslēgšanas darbības, kas veiktas, sagatavojot uzņēmuma finanšu pārskatus, un ieņēmumu, izdevumu un ieguvumu vai zaudējumu iedalījums ir jāiekļauj, nosakot segmenta uzrādīto peļņu vai zaudējumus, tikai tādā gadījumā, ja tie ir iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izmanto galvenais darbības lēmumu pieņēmējs. Līdzīgi par segmentu ir jānorāda tikai tie aktīvi un saistības, kas ir iekļautas segmenta aktīvu un segmenta saistību rādītājos, kurus izmanto galvenais darbības lēmumu pieņēmējs. Ja uz uzrādīto segmenta peļņu vai zaudējumiem, aktīviem vai saistībām attiecina kādas summas, šīs summas ir jāattiecina, balstoties uz pamatotiem apsvērumiem.

26.

Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto tikai vienu uzņēmējdarbības segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu vai segmenta saistību rādītāju, lai novērtētu segmenta sniegumu un pieņemtu lēmumu par līdzekļu piešķiršanu, segmenta peļņa vai zaudējumi, aktīvi un saistības ir jāuzrāda atbilstoši šiem rādītājiem. Ja galvenais darbības lēmumu pieņēmējs izmanto vairāk nekā vienu uzņēmējdarbības segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu vai segmenta saistību rādītāju, uzrādītajiem rādītājiem ir jābūt tiem, kuri pēc vadības uzskata ir noteikti saskaņā ar uzskaites principiem, kas visprecīzāk atbilst tiem, kurus izmanto attiecīgo summu aprēķināšanai uzņēmuma finanšu pārskatos.

27.

Uzņēmumam ir jāsniedz skaidrojums par segmenta peļņas vai zaudējumu, segmenta aktīvu un segmenta saistību rādītājiem par katru uzrādāmo segmentu. Uzņēmumam ir jāatklāj vismaz šāda informācija:

a)	darījumu starp uzrādāmajiem segmentiem grāmatvedības uzskaites pamats;

visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņas vai zaudējumu rādītājiem pirms ienākuma nodokļa izdevumiem vai ienākumiem un pārtrauktajām darbībām (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu;

visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu aktīvu rādītājiem un uzņēmuma aktīvu rādītājiem (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu;

visu to atšķirību raksturojums, kuras pastāv starp uzrādāmo segmentu saistību rādītājiem un uzņēmuma saistību rādītājiem (ja tas nav redzams pēc 28. punktā aprakstītās salīdzināšanas). Šīs atšķirības varētu ietvert grāmatvedības politiku un politiku centralizēto izmaksu sadalīšanai, kas ir nepieciešamas, lai izprastu informāciju par uzrādāmo segmentu;

e)	visu to izmaiņu raksturojums salīdzinājumā ar iepriekšējiem periodiem, kuras pastāv rādītāju aprēķināšanas metodēs, ko izmanto, lai noteiktu uzrādāmā segmenta peļņu vai zaudējumus, un šo izmaiņu ietekme uz segmenta peļņas vai zaudējumu rādītāju, ja tāda ir;

f)	visu asimetrisko sadalījumu raksturojums un ietekme uz uzrādāmajiem segmentiem. Piemēram, uzņēmums var iedalīt segmentam amortizācijas izdevumus, taču atbilstīgos amortizējamos aktīvus šim segmentam neiedalīt.

Salīdzināšana

28.

Uzņēmumam ir jāveic salīdzināšana starp visiem turpmāk minētajiem elementiem:

a)	uzrādāmo segmentu kopējie ieņēmumi un uzņēmuma ieņēmumi;

uzrādāmo segmentu kopējie peļņas vai zaudējumu rādītāji un uzņēmuma peļņa un zaudējumi pirms nodokļu izdevumiem (nodokļu ienākumiem) un pārtrauktajām darbībām. Tomēr, ja uzņēmums attiecina uz uzrādāmajiem segmentiem tādus posteņus kā nodokļu izdevumi (nodokļu ienākumi), uzņēmums var veikt salīdzināšanu starp segmentu kopējiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem pēc šiem posteņiem;

c)	uzrādāmo segmentu kopējie aktīvi un uzņēmuma aktīvi;

d)	uzrādāmo segmentu kopējās saistības un uzņēmuma saistības, ja segmenta saistības tiek uzrādītas saskaņā ar 23. punktu;

e)	uzrādāmo segmentu kopējās summas par visiem pārējiem būtiskiem posteņiem, par kuriem tiek uzrādīta informācija, un atbilstošajām uzņēmuma summām.

Visi būtiskie salīdzināšanas posteņi ir jānorāda un jāapraksta atsevišķi. Piemēram, atsevišķi ir jānorāda un jāapraksta visu to būtisko korekciju summas, kas nepieciešamas atšķirīgu grāmatvedības politiku dēļ, lai veiktu salīdzināšanu starp uzrādāmā segmenta peļņu vai zaudējumiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem.

Iepriekš uzrādītās informācijas pārveidošana

29.

Ja uzņēmums maina iekšējo organizatorisko struktūru tādā veidā, kas izraisa tā uzrādāmo segmentu sastāva izmaiņas, atbilstīgā informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot starpperiodus, ir jāpārveido, izņemot gadījumus, kad šāda informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām. Lēmums par to, vai informācija ir pieejama un vai tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, ir jāpieņem par katru atsevišķu uzrādāmo posteni. Pēc izmaiņām uzrādāmo segmentu sastāvā uzņēmumam ir jānorāda, vai tas ir veicis segmenta informācijas atbilstošo posteņu pārveidošanu par iepriekšējiem periodiem.

30.

Ja uzņēmums ir mainījis iekšējo organizatorisko struktūru tādā veidā, kas izraisa tā uzrādāmo segmentu sastāva izmaiņas, un ja segmenta informācija par iepriekšējiem periodiem, ieskaitot starpperiodus, nav pārveidota, lai atspoguļotu šīs izmaiņas, tad gadā, kurā notiek šīs izmaiņas, uzņēmumam ir jānorāda segmenta informācija par pārskata periodu gan saskaņā ar iepriekšējo, gan jauno segmentu sadalījumu, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām.

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANA UZŅĒMUMA MĒROGĀ

31.

Standarta 32.–34. punkts attiecas uz visiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šis SFPS, tostarp uz tiem uzņēmumiem, kuriem ir tikai viens uzrādāmais segments. Dažu uzņēmumu uzņēmējdarbības aktivitātes nav organizētas, pamatojoties uz attiecīgo preču un pakalpojumu atšķirībām vai darbības ģeogrāfisko apgabalu atšķirībām. Šāda uzņēmuma uzrādāmie segmenti var uzrādīt ieņēmumus, kurus veido plašs būtiski atšķirīgu preču un pakalpojumu klāsts, vai arī vairāk nekā viens no tā uzrādāmajiem segmentiem var piedāvāt būtībā līdzīgas preces un pakalpojumus. Tāpat uzņēmuma uzrādāmajiem segmentiem var būt aktīvi dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, un tie var uzrādīt ieņēmumus no klientiem dažādos ģeogrāfiskajos apgabalos, vai arī vairāk nekā viens no tā uzrādāmajiem segmentiem var darboties vienā un tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā. Informācija, kas noteikta 32.–34. punktā, ir jāsniedz tikai tādā gadījumā, ja tā nav sniegta kā daļa no uzrādāmā segmenta informācijas, kuru nosaka ar šo SFPS.

Informācija par precēm un pakalpojumiem

32.

Uzņēmumam ir jāuzrāda ieņēmumi no ārējiem klientiem par katru preci un pakalpojumu, par katru līdzīgu preču un pakalpojumu grupu, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, un tādā gadījumā šis fakts ir jānorāda. Uzrādīto ieņēmumu summām ir jābūt balstītām uz finanšu informāciju, kuru izmanto uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanā.

Informācija par ģeogrāfiskajiem apgabaliem

33.

Uzņēmumam ir jāuzrāda šāda ģeogrāfiskā informācija, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām:

ieņēmumi no ārējiem klientiem, i) kas attiecas uz uzņēmuma domicila valsti un ii) kas attiecas uz visām ārvalstīm kopā, no kurām uzņēmums gūst ieņēmumus. Ja ieņēmumi no ārējiem klientiem, kas attiecas uz vienu atsevišķu ārvalsti, ir būtiski, šie ieņēmumi ir jānorāda atsevišķi. Uzņēmumam ir jānorāda pamatojums, saskaņā ar kuru ieņēmumi no ārējiem klientiem tiek attiecināti uz atsevišķām valstīm;

ilgtermiņa aktīvi (2), izņemot finanšu instrumentus, atlikto nodokļu aktīvus, pēcnodarbinātības pabalstu aktīvus un tiesības, kas rodas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, i) kas atrodas uzņēmuma domicila valstī un ii) kas atrodas ārvalstīs, kurās uzņēmumam ir aktīvi. Ja aktīvi kādā atsevišķā ārvalstī ir būtiski, tie jānorāda atsevišķi.

Uzrādītajām summām ir jābūt balstītām uz finanšu informāciju, kuru izmanto uzņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanā. Ja nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām, šis fakts ir jānorāda. Papildus informācijai, kas noteikta šajā punktā, uzņēmums var norādīt ģeogrāfiskās informācijas starpsummas par valstu grupām.

Informācija par galvenajiem klientiem

34.

Uzņēmumam ir jāsniedz informācija par to, kādā mērā tas ir atkarīgs no saviem galvenajiem klientiem. Ja ieņēmumi no darījumiem ar vienu ārējo klientu veido 10 procentus vai vairāk no uzņēmuma ieņēmumiem, uzņēmumam ir jānorāda šis fakts, kopējais ieņēmumu daudzums no katra šāda klienta un segmenta vai segmentu, kas uzrāda šos ieņēmumus, identitāte. Uzņēmumam nav jāatklāj galvenā klienta identitāte un ieņēmumu summa, kādu katrs segments uzrāda kā saņemtu no šāda klienta. Šā SFPS izpratnē uzņēmumu grupu, kas uzņēmumam – pārskata iesniedzējam – ir zināma kā tāda, uz kuru attiecas kopēja kontrole, uzskata par vienu klientu, un valdību (valsts, štata, provinces, teritoriālā, pašvaldība vai ārvalsts valdība) un uzņēmumus, kas uzņēmumam – pārskata iesniedzējam – ir zināmi kā tādi, kas atrodas šīs valdības kontrolē, uzskata par vienu klientu.

PĀREJAS PERIODS UN SPĒKĀ STĀŠANĀS DATUMS

35.

Uzņēmumam ir jāpiemēro šis SFPS savos gada finanšu pārskatos par periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ir atļauta agrāka piemērošana. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS savos finanšu pārskatos par periodu pirms 2009. gada 1. janvāra, šis fakts ir jānorāda.

36.

Segmenta informācija par iepriekšējiem gadiem, kas tiek uzrādīta kā salīdzinošā informācija par sākotnējo piemērošanas gadu, ir jāpārveido, lai tā atbilstu šā SFPS prasībām, izņemot gadījumus, kad nepieciešamā informācija nav pieejama un tās sagatavošana būtu saistīta ar pārmērīgām izmaksām.

14. SGS ATCELŠANA

37.

Šis SFPS aizstāj 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem.

(1) Saistībā ar aktīviem, kas tiek klasificēti saskaņā ar likviditātes atspoguļojumu, ilgtermiņa aktīvi ir visi tie aktīvi, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vairāk nekā divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma.

(2) Saistībā ar aktīviem, kas tiek klasificēti saskaņā ar likviditātes atspoguļojumu, ilgtermiņa aktīvi ir visi tie aktīvi, kas ietver summas, kuras paredzēts atgūt vairāk nekā divpadsmit mēnešu laikā pēc bilances datuma.

A papildinājums

Termina definīcija

Šis papildinājums ir SFPS sastāvdaļa.

Uzņēmējdarbības segments

Uzņēmējdarbības segments ir uzņēmuma sastāvdaļa:

a)	kas veic uzņēmējdarbību, no kuras tā var gūt ieņēmumus un kura tai var radīt izdevumus (ieskaitot ieņēmumus un izdevumus, kas attiecas uz darījumiem ar citām šā paša uzņēmuma sastāvdaļām);

b)	kuras darbības rezultātus regulāri pārskata uzņēmuma galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, lai pieņemtu lēmumus par segmentam piešķiramajiem resursiem un novērtētu tā sniegumu; un

c)	par kuru ir pieejama nošķirta finanšu informācija.

B papildinājums

Citu SFPS grozījumi

Šajā papildinājumā ietvertie grozījumi ir jāpiemēro gada pārskata periodiem, kas sākas 2009. gada 1. janvārī vai vēlāk. Ja uzņēmums piemēro šo SFPS agrākam pārskata periodam, šim agrākajam pārskata periodam ir jāpiemēro arī šie grozījumi. Grozītajos punktos jaunais teksts ir pasvītrots un dzēstais teksts ir pārsvītrots.

Šādos punktos atsauces uz 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem tiek grozītas par atsaucēm uz 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti:

—	27. SGS Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati 20. punkts,

—	36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās 130. punkta d) un i) apakšpunkts.

5. SFPS Pārdošanai turēti ilgtermiņa aktīvi un pārtrauktas darbības 41. punktu groza šādi:

“41.

Uzņēmumam piezīmēs jāpievieno šāda informācija par laika periodu, kurā ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa) ir vai nu klasificēti kā turēti pārdošanai, vai tikuši pārdoti:

…

d)	ja attiecināms, norāda uzrādāmo segmentu, kurā ilgtermiņa aktīvs (vai atsavināšanas grupa) ir uzrādīts saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti .”

6. SFPS Minerālresursu izpēte un novērtēšana 21. punktu groza šādi:

“21.

Uzņēmumam ir jānosaka grāmatvedības politika apzināšanas un novērtēšanas aktīvu iedalīšanai naudu ienesošajām vienībām vai naudu ienesošo vienību grupām, lai novērtētu šādu aktīvu vērtības samazināšanos. Visas naudu ienesošās vienības un vienību grupas, uz kurām attiecina apzināšanas un novērtēšanas aktīvus, nedrīkst būt lielākas par segmentu, kas balstīts uz uzņēmuma primāro vai sekundāro pārskatu sagatavošanas formātu uzņēmējdarbības segmentu, kas noteikts saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti .”

2. SGS Krājumi 26. un 29. punktu groza šādi:

“26.

Piemēram, krājumus, kurus izmanto vienā biznesa uzņēmējdarbības segmentā, uzņēmumam var būt nepieciešams izmantot atšķirīgi no ierastā krājumu veida, kurus izmanto citā biznesa uzņēmējdarbības segmentā. Tomēr krājumu ģeogrāfiskās atrašanās vietas (vai attiecīgo nodokļa noteikumu) atšķirība pati par sevi nav pietiekama, lai attaisnotu dažādu izmaksu formulu lietošanu.”

“29.

Krājumu vērtību parasti daļēji noraksta līdz neto pārdošanas vērtībai vienību pa vienībai. Tomēr dažos gadījumos var būt lietderīgi sagrupēt līdzīgus vai saistītus posteņus. Tas var būt krājumu vienību gadījumā, kas pieder pie tā paša produkcijas veida, kuru nolūks vai lietošana ir līdzīga, kuras ražo un tirgo tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā un kuras praktiski nevar novērtēt atsevišķi no citām šā produkcijas veida vienībām. Nav lietderīgi daļēji norakstīt krājumu vērtību, pamatojoties uz krājumu klasifikāciju, piemēram, gatavie ražojumi, visi krājumi konkrētā nozarē vai ģeogrāfiskajā uzņēmējdarbības segmentā. Pakalpojumu sniedzēji parasti uzkrāj izmaksas par katru pakalpojumu, kuram tiks noteikta atsevišķa pārdošanas cena. Tādēļ katrs šāds pakalpojums tiek uzskatīts par atsevišķu vienību.”

7. SGS Naudas plūsmas pārskati 50. punktu groza šādi:

“50.

Lietotājiem var būt svarīga papildu informācija, lai izprastu uzņēmuma finansiālo stāvokli un likviditāti. Ieteicama šīs informācijas atklāšana kopā ar vadības komentāru, un tā var būt:

…

d)	naudas plūsmu summa no pamatdarbības, ieguldījumu un finansēšanas darbības katrā uzrādītajā nozarē un ģeogrāfiskajā uzrādāmajā segmentā (sk. 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti ).”

19. SGS Darbinieka pabalsti piemēru, kas ilustrē 115. punktu, groza šādi:

“Piemērs, kas ilustrē 115. punktu

Uzņēmums pārtrauc kāda biznesa uzņēmējdarbības segmenta darbību, un šā segmenta darbinieki turpmāk nepelnīs pabalstus.”

33. SGS Peļņa par akciju, 2. punkts ir nomainīts ar šādu:

“2.

Šo standartu piemēro attiecībā uz:

tāda uzņēmuma atsevišķiem vai individuāliem finanšu pārskatiem:

i)	kura parastās akcijas vai potenciālās parastās akcijas ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)	kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā; un

tādas grupas konsolidētajiem finanšu pārskatiem, kuras mātesuzņēmums ir uzņēmums:

i)	kura parastās akcijas vai potenciālās parastās akcijas ir publiskā apgrozībā (vietējā vai ārvalstu biržā vai tiešās pārdošanas tirgū, ieskaitot vietējos un reģionālos tirgus); vai

ii)	kurš iesniedz savus finanšu pārskatus vērtspapīru komisijai vai citai regulatīvai organizācijai ar mērķi izdot jebkādas klases instrumentus publiskā apgrozībā vai atrodas šādā pārskatu iesniegšanas procesā.”

34. SGS Starpperioda finanšu pārskati 16. punktu groza šādi:

“16.

Uzņēmumam starpperioda piezīmēs jāiekļauj vismaz šāda informācija, ja tā ir būtiska un starpperioda finanšu pārskatā nav atklāta citur. Informācija parasti jāsniedz, pamatojoties uz datiem par finanšu gadu no tā sākuma līdz konkrētajam datumam. Tomēr uzņēmumam jāatklāj arī notikumi vai darījumi, kas ir būtiski, lai izprastu kārtējo starpperiodu:

…

šāda segmenta ieņēmumi un segmenta rezultāts tiem uzņēmējdarbības vai ģeogrāfiskajiem segmentiem, kuri veido uzņēmuma primāro pamatu informācijas sniegšanai pa segmentiem informācija (segmenta dati informācija jāatklāj uzņēmuma starpperioda finanšu pārskatā tikai tad, ja 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti noteikts, ka segmenta dati informācija uzņēmumam jāatklāj gada finanšu pārskatos); :

i)	ieņēmumi no ārējiem klientiem, ja tie iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegti galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam;

ii)	starpsegmentu ieņēmumi, ja tie iekļauti segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājā, kuru izskata galvenais darbības lēmumu pieņēmējs, vai citādi tiek regulāri iesniegti galvenajam darbības lēmumu pieņēmējam;

iii)	segmenta peļņas vai zaudējumu rādītājs;

iv)	kopējie aktīvi, kuros ir bijušas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar summu, kas norādīta pēdējos gada finanšu pārskatos;

v)	apraksts par atšķirībām segmentu sadalīšanas pamatojumā vai segmenta peļņas vai zaudējumu aprēķinā salīdzinājumā ar pēdējiem gada finanšu pārskatiem;

vi)

salīdzināšana starp uzrādāmo segmentu kopējiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņu un zaudējumiem pirms nodokļu izdevumiem (nodokļu ienākumiem) un pārtrauktajām darbībām. Tomēr, ja uzņēmums attiecina uz uzrādāmajiem segmentiem tādus posteņus kā nodokļu izdevumi (nodokļu ienākumi), uzņēmums var veikt salīdzināšanu starp segmentu kopējiem peļņas vai zaudējumu rādītājiem un uzņēmuma peļņu vai zaudējumiem pēc šiem posteņiem. Būtiski salīdzināšanas posteņi šādā salīdzināšanā ir jānorāda atsevišķi;

…”

36. SGS Aktīvu vērtības samazināšanās ir izdarīti šādi grozījumi.

80. punktu groza šādi:

“80.

Vērtības samazināšanās pārbaudes nolūkā nemateriālā vērtība, kas iegūta uzņēmējdarbības apvienošanā no iegūšanas datuma, jāiedala katrai iegādātāja naudu ienesošajai vienībai vai naudu ienesošo vienību grupai, kuras, gaidāms, gūs labumu no uzņēmējdarbības apvienošanās sinerģijas, neatkarīgi no tā, vai citi iegādātāja aktīvi vai saistības ir iedalīti šīm vienībām vai vienību grupām. Katra vienība vai vienību grupa, kurai nemateriālā vērtība ir tādā veidā iedalīta:

…

b)	nav lielāka par uzņēmējdarbības segmentu, kas pamatojas uz uzņēmuma primāro vai sekundāro informācijas sniegšanas formu, kas noteikts saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti .”

129. punktu groza šādi:

“129.

Uzņēmumam, kas sniedz informāciju pa segmentiem saskaņā ar 14. SGS Informācijas sniegšana pa segmentiem 8. SFPS Uzņēmējdarbības segmenti , pamatojoties uz uzņēmuma primāro pārskata formu, par katru uzrādāmo segmentu jāatklāj šāda informācija:”.

130. punkta c) apakšpunkta ii) daļu un d) apakšpunkta ii) daļu groza šādi:

“130.

c) ii)

ja uzņēmums sniedz informāciju pa segmentiem saskaņā ar 14. SGS 8. SFPS, uzrādāmais segments, kuram pieder aktīvs, pamatojoties uz uzņēmuma primāro pārskata formu.”

“130.

d) ii)

atzīto vai apvērsto zaudējumu no vērtības samazināšanās summa pa aktīvu grupām un, ja uzņēmums saskaņā ar 14. SGS 8. SFPS sniedz informāciju pa segmentiem, – pa uzrādāmiem segmentiem; pamatojoties uz uzņēmuma primāro pārskata formu un”.

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/44

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (EK) Nr. 1348/2007

(2007. gada 9. novembris)

par pārejas noteikumiem Eiropas Centrālās bankas veiktajai obligāto rezervju piemērošanai pēc euro ieviešanas Kiprā un Maltā

(ECB/2007/11)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 19.1. pantu un 47.2. panta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2531/98 par obligāto rezervju piemērošanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1),

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2003. gada 12. septembra Regulu (EK) Nr. 1745/2003 par obligāto rezervju piemērošanu (ECB/2003/9) (2),

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (3),

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (4), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 22. novembra Regulu (EK) Nr. 2423/2001 par monetāro finanšu iestāžu nozares kopsavilkuma bilanci (ECB/2001/13) (5),

tā kā:

(1)	Euro ieviešana Kiprā un Maltā 2008. gada 1. janvārī nozīmē, ka no šīs dienas uz tām kredītiestādēm un kredītiestāžu filiālēm, kas atrodas Kiprā un Maltā, attieksies rezervju prasības.

(2)	Šo iestāžu integrācijai Eiropas Centrālās bankas (ECB) obligāto rezervju sistēmā jāpieņem pārejas noteikumi, lai nodrošinātu raitu integrāciju, neradot nesamērīgu apgrūtinājumu kredītiestādēm iesaistītajās dalībvalstīs, jo īpaši Kiprā un Maltā.

(3)

Statūtu 5. pants saistībā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 10. pantu norāda, ka dalībvalstīm ir pienākums valsts līmenī izstrādāt un īstenot pienācīgus pasākumus tās statistiskās informācijas vākšanai, kas vajadzīga ECB statistikas ziņošanas prasību izpildei, kā arī nodrošināt savlaicīgu sagatavošanos euro ieviešanai statistikas jomā.

(4)	Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 3.5. pantu un 4.7. pantu, Central Bank of Cyprus un Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta prezidenti uzaicināti piedalīties šīs regulas pieņemšanas procesā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā terminiem “iestāde”, “rezervju prasība”, “izpildes periods”, “rezervju bāze” un “iesaistītā dalībvalsts” ir tāda pati nozīme kā Regulā (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9).

2. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz iestādēm, kas atrodas Kiprā un Maltā

1. Atkāpjoties no 7. panta noteikumiem Regulā (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9), no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 15. janvārim uz iestādēm, kas atrodas Kiprā un Maltā, attiecas izpildes pārejas periods.

2. Katras Kiprā vai Maltā atrodošās iestādes rezervju bāzi izpildes pārejas periodam nosaka saistībā ar tās bilances sastāvdaļām 2007. gada 31. oktobrī. Kiprā vai Maltā atrodošās iestādes par savām rezervju bāzēm Central Bank of Cyprus vai, attiecīgi, Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta paziņo saskaņā ar ECB monetārās un finanšu statistikas pārskata sniegšanas sistēmu, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13). Kiprā vai Maltā atrodošās iestādes, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) 2. panta 2. punktu, rezervju bāzi izpildes pārejas periodam aprēķina, pamatojoties uz to bilanci 2007. gada 30. septembrī.

3. Iestāde, kas atrodas Kiprā vai Maltā, vai tās attiecīgā nacionālā centrālā banka aprēķina šādas iestādes obligātās rezerves izpildes pārejas periodam. Puse, kura aprēķina obligātās rezerves, savu aprēķinu iesniedz otrai pusei, dodot tai pietiekami daudz laika aprēķina pārbaudei un korekciju iesniegšanai. Aprēķinātās obligātās rezerves, kā arī to iespējamās korekcijas, abas puses apstiprina ne vēlāk kā 2007. gada 11. decembrī. Ja puse, kura saņēmusi paziņojumu, obligāto rezervju summu neapstiprina līdz 2007. gada 11. decembrim, uzskata, ka tā pieņēmusi zināšanai, ka izpildes pārejas perioda laikā piemēro aprēķināto summu.

4. Šīs regulas 3. panta 2.–4. punktu mutatis mutandis piemēro iestādēm, kas atrodas Kiprā, lai šīs iestādes attiecībā uz sākotnējiem izpildes periodiem no savas rezervju bāzes var atskaitīt saistības pret iestādēm, kas atrodas Kiprā vai Maltā, neskatoties uz to, ka obligāto rezervju aprēķināšanas laikā šīs iestādes nebūs to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas rezervju prasības, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 2. panta 3. punktā.

Šīs regulas 3. panta 2.–4. punktu mutatis mutandis piemēro iestādēm, kas atrodas Maltā, lai šīs iestādes attiecībā uz saviem sākotnējiem izpildes periodiem var atskaitīt no savas rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Kiprā vai Maltā, neskatoties uz to, ka obligāto rezervju aprēķināšanas laikā šīs iestādes nebūs to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas rezervju prasības, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 2. panta 3. punktā.

3. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz iestādēm, kas atrodas citās iesaistītajās dalībvalstīs

1. Iestādēm, kas atrodas citās iesaistītajās dalībvalstīs, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 7. pantu piemērojamo izpildes periodu neietekmē izpildes pārejas periods, kas attiecas uz iestādēm, kuras atrodas Kiprā vai Maltā.

2. Iestādes, kas atrodas citās iesaistītajās dalībvalstīs, izpildes periodiem no 2007. gada 12. decembra līdz 2008. gada 15. janvārim un no 2008. gada 16. janvāra līdz 2008. gada 12. februārim var atskaitīt no to rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Kiprā vai Maltā, neskatoties uz to, ka obligāto rezervju aprēķināšanas laikā šīs iestādes nebūs to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas rezervju prasības, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) 2. panta 3. punktā.

3. Iestādes, kas atrodas citās iesaistītajās dalībvalstīs un kas vēlas atskaitīt no to rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Kiprā vai Maltā, par izpildes periodiem no 2007. gada 12. decembra līdz 2008. gada 15. janvārim un no 2008. gada 16. janvāra līdz 2008. gada 12. februārim, savas obligātās rezerves aprēķina, pamatojoties, attiecīgi, uz to bilanci 2007. gada 31. oktobrī un 2007. gada 30. novembrī, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 1. tabulas 5. zemsvītras piezīmi paziņo tabulu, kurā iestādes, kas atrodas Kiprā vai Maltā, norādītas kā tādas, kas pakļautas ECB obligāto rezervju sistēmai.

Tas neskar iestāžu pienākumu paziņot statistisko informāciju par attiecīgajiem periodiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 1. tabulu joprojām norādot iestādes, kas atrodas Kiprā vai Maltā, kā “Pārējā pasaulē” atrodošās bankas.

Tabulas paziņo saskaņā ar grafiku un procedūrām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13).

4. Attiecībā uz izpildes periodiem, kas sākas 2007. gada decembrī, 2008. gada janvārī un 2008. gada februārī, iestādes, kas atrodas citās iesaistītajās dalībvalstīs, uz kurām attiecas atbrīvojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) 2. panta 2. punktu un kas vēlas atskaitīt no to rezervju bāzes saistības pret iestādēm, kas atrodas Kiprā vai Maltā, savas obligātās rezerves aprēķina, pamatojoties uz to bilanci 2007. gada 30. septembrī, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) I pielikuma 1. tabulas 5. zemsvītras piezīmi paziņo tabulu, kurā iestādes, kas atrodas Kiprā vai Maltā, norādītas kā tādas, kas jau pakļautas ECB obligāto rezervju sistēmai.

Tabulas paziņo saskaņā ar grafiku un procedūrām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13).

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Ja nav īpašu noteikumu šajā regulā, piemēro (EK) Nr. 1745/2003 (ECB/2003/9) un (EK) Nr. 2423/2001 (ECB/2001/13) noteikumus.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 9. novembrī

ECB Padomes vārdā —

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 318, 27.11.1998., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 134/2002 (OV L 24, 26.1.2002., 1. lpp.).

(2) OV L 250, 2.10.2003., 10. lpp.

(3) OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.

(4) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(5) OV L 333, 17.12.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 4/2007 (ECB/2006/20) (OV L 2, 5.1.2007., 3. lpp.).

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/47

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2007/63/EK

(2007. gada 13. novembris),

ar ko Padomes Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 44. panta 2. punkta g) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopienas politikā par labāku regulējumu, jo īpaši tajā, kas izklāstīta divos Komisijas paziņojumos Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – 2006. gada 14. novembrī: “Labāka regulējuma Eiropas Savienībā stratēģisks pārskats” un 2007. gada 24. janvārī: “Rīcības programma administratīvā sloga samazināšanai Eiropas Savienībā” – kā izšķirošs elements, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju un sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus ir uzsvērta lielā nozīme, kāda ir spēkā esošajos tiesību aktos paredzētā uzņēmumiem uzliktā administratīvā sloga samazināšanai.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (3) noteikts atbrīvojums no pienākuma, ka neatkarīgiem ekspertiem jāpārbauda apvienošanās noteikumu projekts un jāsagatavo ziņojums to sabiedrību akcionāriem, kuras iesaistītas apvienošanās procesā, ja visi akcionāri ir vienojušies, ka šāds ziņojums nav vajadzīgs.

(3)

Padomes Direktīvā 78/855/EEK (4), kas attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos, nav nekāda līdzīga atbrīvojuma attiecībā uz apvienošanās noteikumu projektu, savukārt Padomes Direktīva 82/891/EEK (5), kas attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanos, ļauj dalībvalstīm izvēlēties, vai paredzēt šādu atbrīvojumu attiecībā uz sadalīšanas noteikumu projektu.

(4)

Nav pamata prasīt, lai neatkarīgs eksperts veiktu šādu pārbaudi akcionāriem, ja visi akcionāri vienojas, ka bez tā var iztikt. Jebkādi grozījumi Direktīvās 78/855/EEK un 82/891/EEK, kuri atļauj šādu akcionāru vienošanos, nedrīkstētu ierobežot ne sistēmas, kuras dalībvalstīm saskaņā ar minētajām direktīvām jāizveido, lai aizsargātu iesaistīto sabiedrību kreditoru intereses, ne arī noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt informācijas sniegšanu iesaistīto sabiedrību darbiniekiem.

(5)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK grozīt attiecībā uz prasību akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanās gadījumā saņemt neatkarīga eksperta ziņojumu.

2. pants

Ar šo Direktīvu 78/855/EEK groza šādi.

1)	Direktīvas 10. pantam pievieno šādu punktu: “4. Ne apvienošanās noteikumu projekta pārbaude, ne eksperta ziņojums nav vajadzīgs, ja tā ir vienojušies katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības visi akcionāri un citu tādu vērtspapīru turētāji, kas dod balsstiesības.”

Direktīvas 11. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“e)	vajadzības gadījumā – 10. pantā paredzētos ziņojumus.”

3. pants

Ar šo Direktīvu 82/891/EEK groza šādi.

Direktīvas 9. panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“e)	vajadzības gadījumā – 8. pantā paredzētos pārskatus.”

Direktīvas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

1. Ne sadalīšanas noteikumu projekta pārbaude, ne eksperta ziņojums, kā noteikts 8. panta 1. punktā, nav vajadzīgs, ja tā ir vienojušies katras sadalīšanas procesā iesaistītās sabiedrības visi akcionāri un citu tādu vērtspapīru turētāji, kas dod balsstiesības.

2. Dalībvalstis var atļaut nepiemērot 7. pantu un 9. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu, ja tā ir vienojušies katras sadalīšanas procesā iesaistītās sabiedrības visi akcionāri un citu tādu vērtspapīru turētāji, kas dod balsstiesības.”

4. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2008. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu kopā ar atbilstības tabulu, kurā atspoguļota atbilstība starp minētajiem noteikumiem un šo direktīvu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2007. gada 13. novembrī

Eiropas Parlamenta vārdā —

priekšsēdētājs

H.-G. PÖTTERING

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

M. LOBO ANTUNES

(1) OV C 175, 27.7.2007., 33. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2007. gada 11. jūlija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2007. gada 22. oktobra Lēmums.

(3) OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.

(4) Padomes Trešā direktīva 78/855/EEK (1978. gada 9. oktobris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību apvienošanos (OV L 295, 20.10.1978., 36. lpp.). Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/99/EK (OV L 363, 20.12.2006., 137. lpp.).

(5) Padomes Sestā direktīva 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (OV L 378, 31.12.1982., 47. lpp.).

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/49

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 9. oktobris),

ar ko atceļ Lēmumu 2006/125/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Apvienotajā Karalistē

(2007/738/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 104. panta 12. punktu,

ņemot vērā Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome pēc Komisijas ieteikuma saskaņā ar Līguma 104. panta 6. punktu Lēmumā 2006/125/EK (1) noteica, ka Apvienotajā Karalistē pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts. Padome norādīja, ka 2004./2005. finanšu gadā (2) vispārējās valdības deficīts bija 3,2 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt vispārējās valdības kopējais parāds bija 40,8 % no IKP, proti, daudz mazāks par Līgumā noteikto atsauces vērtību 60 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar Līguma 104. panta 7. punktu un 3. panta 4. punktu Padomes 1997. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1467/97 par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), Padome 2006. gada 24. janvārī pēc Komisijas ieteikuma pieņēma Apvienotajai Karalistei adresētu ieteikumu, ka pārmērīgā budžeta deficīta situācija būtu jānovērš vēlākais līdz 2006./2007. gada beigām. Šis ieteikums tika publiskots.

(3)	Saskaņā ar Līguma 104. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir jāatceļ, ja pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī pēc Padomes ieskatiem ir novērsts.

(4)

Saskaņā ar Līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz procedūras īstenošanai nepieciešamos datus. Saskaņā ar 4. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 3605/93 (1993. gada 22. novembris) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm jāsniedz dati par valdības deficītu un parādu, un citiem saistītajiem mainīgajiem lielumiem divas reizes gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim. Ņemot vērā faktu, ka 2007. gada martā paziņotie dati par 2006./2007. finanšu gadu bija valdības prognozes, Apvienotā Karaliste pārmērīga deficīta procedūras īstenošanas kontekstā iesniedza papildu paziņojumu. Minētajā papildu paziņojumā, kas saņemts 2007. gada 16. jūlijā, iekļauti faktiskie 2006./2007. gada rezultāti, kas Komisijai deva iespēju novērtēt Apvienotās Karalistes budžeta dinamiku saistībā ar Padomes ieteikumu novērst pārmērīga budžeta situāciju vēlākais līdz 2006./2007. gada beigām.

(5)

Pamatojoties uz datiem, ko Komisija (Eurostat) sniedza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 3605/93 8.g panta 1. punktam pēc Apvienotā Karalistes 2007. gada 16. jūlija paziņojuma, un uz Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus:

—

vispārējās valdības deficīts ir samazināts no 3,2 % no IKP 2005./2006. gadā līdz 2,7 % 2006./2007. gadā, kas ir zem budžeta deficītam noteiktās atsauces vērtības 3 % no IKP. Tas ir nedaudz mazāks nekā Apvienotās Karalistes konverģences programmas 2005. gada decembra atjauninājumā prognozētie 2,8 % no IKP,

—

fiskālā konsolidācija 2006./2007. gadā izrietēja no ieņēmumu pieauguma par 0,4 procentu punktiem no IKP, jo īpaši tādēļ, ka tika gūti lielāki ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa. Kaut arī kapitāla izdevumi bija mazāki par 2006. gada decembra konverģences programmā prognozētajiem, bet pašreizējie izdevumi ir lielāki, kopējie valdības izdevumi no 2005./2006. gada līdz 2006./2007. gadam pieauga tikpat daudz kā nominālais IKP. Salīdzinājumā ar 2005./2006. finanšu gadu, kurā vienreizēja darījuma iekļaušana aprēķinā deficītu samazināja par 0,3 % no IKP, strukturālās bilances uzlabojums (t.i., cikliski koriģētā bilance, neskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus) 2006./2007. gadā tiek lēsts 0,7 % no IKP,

—

atbilstīgi 2007. gada martā publicētajā budžetā iekļautajām deficīta prognozēm 2007./2008. gadam Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognoze paredz, ka ieņēmumu, jo īpaši nodokļu sloga, pieauguma – ko tomēr gandrīz pilnīgi kompensē izdevumu pieaugums – ietekmē deficīts turpinās samazināties, sasniedzot 2,6 % no IKP. Šis deficīta rādītājs ir lielāks par oficiālo deficīta prognozi, kas konverģences programmas 2006. gada decembra atjauninājumā norādīta 2,3 % no IKP, un tam par iemeslu ir ieņēmumu samazinājums no uzņēmumu ienākumu nodokļa. Attiecībā uz 2008./2009. gadu pavasara prognozes liecina, ka, turpinot līdzšinējo politiku, budžeta deficīts turpinās samazināties līdz 2,4 % no IKP. Tas norāda, ka pārliecinošā un ilgtspējīgā veidā ir panākts deficīta līmenis, kas mazāks par noteikto robežvērtību – 3 % no IKP. Strukturālā ziņā lēsts, ka 2007./2008. gadā vispārējās valdības deficīts samazināsies par 0,2 procentu punktiem no IKP un, ja turpinās īstenot pašreizējo politiku, par 0,3 procentu punktiem 2008./2009. gadā. Tas norāda, ka labvēlīgu ekonomisko apstākļu prognozes ietekmē nākotnē paredzama vien mērena konsolidācija,

—

valdības parāds ir pieaudzis no 39,6 % no IKP 2004./2005. gadā līdz 42,5 % no IKP 2006./2007. gadā. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2007. gada pavasara prognozi paredzams, ka parāda attiecība turpinās pieaugt, 2009. gada marta beigās sasniedzot aptuveni 43,9 %, tomēr saglabājoties krietni zem atsauces vērtības – 60 % no IKP. Lai apturētu parāda palielināšanos, tomēr būs jāsasniedz labāks fiskālais stāvoklis, nekā prognozēts 2008./2009. gadam.

(6)	Padome uzskata, ka pārmērīgs budžeta deficīts Apvienotajā Karalistē ir novērsts un tāpēc Lēmums 2006/125/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vispārējais novērtējums ļauj secināt, ka Apvienotajā Karalistē pārmērīga budžeta deficīta situācija ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2006/125/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Luksemburgā, 2007. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) OV L 51, 22.2.2006., 14. lpp.

(2) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1467/97 budžeta dati attiecībā uz Apvienoto Karalisti noteikti budžeta gadam (t.i., finanšu gadam), kas sākas 1. aprīlī un beidzas 31. martā.

(3) OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1056/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 5. lpp.).

(4) OV L 332, 31.12.1993., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2103/2005 (OV L 337, 22.12.2005., 1. lpp.).

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/51

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 22. oktobris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju attiecībā uz tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem

(2007/739/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Partnerības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm un Krievijas Federāciju (1), turpmāk tekstā “PSN”, stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī.

(2)	PSN 21. panta 1. punktā paredzēts, ka tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem reglamentē minētā nolīguma III sadaļa, izņemot tās 15. pantu, un nolīgums par kvantitatīvo režīmu.

(3)	Laikposmā no 1995. līdz 2006. gadam tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem reglamentēja nolīgumi starp PSN Pusēm. Tādēļ ir lietderīgi noslēgt jaunu nolīgumu, kurā ņemtas vērā Pušu savstarpējo attiecību izmaiņas.

(4)	Šis nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem.

2. Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots iecelt personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

Luksemburgā, 2007. gada 22. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. SILVA

(1) OV L 327, 28.11.1997., 3. lpp.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

KRIEVIJAS FEDERĀCIJA,

no otras puses,

būdamas šā nolīguma Puses,

TĀ KĀ Partnerības un sadarbības nolīgums (turpmāk “PSN”) par partnerības izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses (1), stājās spēkā 1997. gada 1. decembrī;

TĀ KĀ Puses vēlas veicināt sakārtotu un līdzvērtīgu tērauda tirdzniecības attīstību starp Eiropas Kopienu (turpmāk “Kopiena”) un Krievijas Federāciju (turpmāk “Krievija”);

TĀ KĀ PSN 21. pants paredz, ka bijušās Eiropas Ogļu un tērauda kopienas, turpmāk “EOTK”, tirdzniecību ar tērauda izstrādājumiem reglamentē III sadaļa, izņemot tās 15. pantu, un nolīgums;

TĀ KĀ šis nolīgums ir PSN 21. pantā paredzētais nolīgums;

PATUROT PRĀTĀ to, ka rit Krievijas pievienošanās process Pasaules Tirdzniecības organizācijai (PTO) un Kopiena atbalsta Krievijas integrāciju starptautiskajā tirdzniecības sistēmā;

TĀ KĀ laikposmā no 1995. līdz 2006. gadam tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem reglamentēja nolīgumi, ir lietderīgi noslēgt jaunu nolīgumu, kurā ņemtas vērā Pušu savstarpējo attiecību izmaiņas;

TĀ KĀ šis nolīgums būtu jāpapildina sadarbībai starp Pusēm to tērauda rūpniecības nozarēs, tostarp atbilstīgai informācijas apmaiņai ogļu un tērauda kontaktgrupā, kā paredzēts PSN 1. protokolā,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1. Šis nolīgums attiecas uz tirdzniecību ar bijušās EOTK tērauda izstrādājumiem.

2. Šā lēmuma I pielikumā minēto tērauda izstrādājumu tirdzniecībai var būt noteikti daudzuma ierobežojumi.

3. To tērauda izstrādājumu tirdzniecībai, kas nav minēti I pielikumā, nenosaka daudzuma ierobežojumus.

4. Uz šajā nolīgumā neiekļautajiem tērauda izstrādājumiem un jautājumiem attiecas atbilstīgie PSN noteikumi.

2. pants

1. Šā nolīguma darbības laikā Puses vienojas katram kalendārajam gadam izveidot un uzturēt kvantitatīvu režīmu, kurā noteikti II pielikumā norādītie ierobežojumi attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto izstrādājumu eksportu no Krievijas uz Kopienu. Šādam eksportam piemēro dubultās kontroles sistēmu, kā norādīts šim nolīgumam pievienotajā A protokolā.

2. Puses vienojas, ka I pielikumā iekļauto Krievijas izstrādājumu importa apjomu Kopienā no 2007. gada 1. janvāra līdz šā nolīguma spēkā stāšanās dienai atņem no II pielikumā noteiktajiem daudzuma ierobežojumiem.

3. Ir atļauts importēt daudzumus, kas pārsniedz II pielikumā minētos, ja Kopienas tērauda rūpniecība nevar apmierināt iekšējo pieprasījumu un tādēļ rodas viena vai vairāku I pielikumā minēto izstrādājumu deficīts. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, nekavējoties notiek apspriešanās, lai noteiktu deficīta apjomu pēc objektīviem datiem. Ņemot vērā apspriešanās secinājumus, Kopiena ierosina iekšējās procedūras, lai palielinātu II pielikumā noteiktos daudzuma ierobežojumos.

4. Ja pirms šā nolīguma darbības beigām Eiropas Savienībai pievienosies kādas kandidātvalstis, Puses ir vienojušās izskatīt iespēju palielināt II pielikumā noteiktos daudzuma ierobežojumus.

3. pants

1. Lai šā lēmuma I pielikumā uzskaitītos izstrādājumus importētu brīvai apgrozībai Kopienas muitas teritorijā, nepieciešams uzrādīt dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegtu importa atļauju, kuras izsniegšana pamatota ar Krievijas iestāžu izsniegtu eksporta licenci, un izcelsmes apliecinājumu saskaņā ar šim nolīgumam pievienoto A protokolu.

2. Nolīguma II pielikumā noteiktie daudzuma ierobežojumi neattiecas uz I pielikumā minēto izstrādājumu importu Kopienas muitas teritorijā, ja administratīvajā kontroles sistēmā, kas ir spēkā Kopienā, šie izstrādājumi ir deklarēti reeksportam ārpus Kopienas tādā pašā stāvoklī vai pēc pārstrādes.

3. Pirmā kalendārā gada laikā neizmantoto daudzuma ierobežojumu atbilstīgo daļu pārnešana uz nākamo kalendāro gadu ir pieļaujama ne vairāk kā 7 % apmērā no atbilstīgajiem daudzuma ierobežojumiem, kuri II pielikumā noteikti attiecīgajai izstrādājumu grupai un netika izmantoti attiecīgajā gadā. Ja Krievija gatavojas izmantot šo noteikumu, tā līdz nākamā gada 31. martam paziņo par to Kopienai.

4. Uz vienu vai vairākām citām grupām tajā pašā izstrādājumu kategorijā var pārnest ne vairāk kā 7 % no konkrētas izstrādājumu grupas daudzuma ierobežojuma, tas ir, kategorijās SA vai SB. Turklāt pārnešana starp kategorijām SA un SB pieļaujama ne vairāk kā 25 000 tonnu apmērā. Turklāt, ja Puses savstarpēji vienojas, starp kategorijām SA un SB var pārnest vēl 25 000 tonnu. Pēc Krievijas pieprasījuma pārnest minētos 25 000 tonnu Kopiena samērīgā laikposmā, bet ne vēlāk kā 60 dienas pēc pieprasījuma saņemšanas, informē Krieviju par pieņemto lēmumu. Šādu pārnešanu var veikt kalendārā gada laikā. Visas daudzuma ierobežojumu korekcijas, kuras rodas pārnešanas dēļ, drīkst attiekties tikai uz esošo kalendāro gadu. Ja Krievija paredz izmantot šo noteikumu, tā ne vēlāk kā līdz 1. maijam paziņo par to Kopienai.

4. pants

1. Lai dubultās kontroles sistēmu padarītu cik iespējams efektīvu un līdz minimumam samazinātu nolīguma ļaunprātīgas izmantošanas un apiešanas iespējas:

—	līdz katra mēneša 28. datumam Kopienas iestādes informē Krieviju par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām importa atļaujām,

—	līdz katra mēneša 28. datumam Krievijas iestādes informē Kopienu par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām eksporta licencēm.

Ja rodas kādas būtiskas neatbilstības, ņemot vērā laika faktoru attiecībā uz šādu informāciju, jebkura puse var pieprasīt apspriešanos, ko uzsāk nekavējoties.

2. Neskarot 1. punktu un lai nodrošinātu šā nolīguma efektīvu darbību, Kopiena un Krievija vienojas veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, izmeklētu un veiktu jebkādas nepieciešamas tiesiskas un/vai administratīvas darbības pret šo noteikumu apiešanas mēģinājumiem, jo īpaši – izmantojot pārkraušanu, maršrutu maiņu, apliecinājumu viltošanu attiecībā uz izcelsmes vietu vai valsti, dokumentu viltošanu, nepatiesu apjomu deklarēšanu, preču aprakstu vai klasifikāciju. Kopiena un Krievija attiecīgi vienojas par to, ka noteiks nepieciešamās tiesību normas un administratīvās procedūras, kas ļautu veikt efektīvas darbības pret šādu prasību apiešanu, tostarp paredzot juridiski saistošu korektīvu pasākumu pieņemšanu pret iesaistītajiem eksportētājiem un/vai importētājiem.

3. Ja Kopienas rīcībā nonāk informācija, kas liecina, ka šis nolīgums tiek apiets, Kopiena var pieprasīt tūlītēju apspriešanos ar Krieviju.

4. Kamēr nav zināmi 3. punktā minētās apspriešanās rezultāti un ja to pieprasa Kopiena, Krievija kā piesardzības pasākumus veic visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka gadījumos, par kuriem ir iesniegti pietiekami pierādījumi attiecībā uz noteikumu apiešanu, tiek veikta to daudzuma ierobežojumu korekcija, par ko jāpanāk vienošanās 3. punktā minētās apspriešanās gaitā, atbilstīgajam kalendārajam gadam, kura laikā pieprasīta 3. punktā paredzētā apspriešanās, vai nākamajam gadam, ja attiecīgā gada ierobežojumi ir izsmelti.

5. Ja Puses 3. punktā minēto apspriežu gaitā nevar panākt abpusēji apmierinošu risinājumu, Kopienai ir tiesības:

a)	attiecīgos daudzumus atskaitīt no šajā nolīgumā paredzētajiem daudzuma ierobežojumiem, ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka šajā nolīgumā iekļautie Krievijas izcelsmes izstrādājumi importēti, apejot šo nolīgumu;

b)	atteikties importēt attiecīgos izstrādājumus, ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka deklarēts nepatiess daudzums, sniegts kļūdains preču apraksts vai klasifikācija.

6. Puses vienojas pilnībā sadarboties, lai novērstu un efektīvi risinātu visas problēmas, kas rodas šā nolīguma apiešanas dēļ.

5. pants

1. Kopiena nedrīkst sadalīt reģionālās daļās šajā nolīgumā noteiktos daudzuma ierobežojumus I pielikumā minēto tērauda izstrādājumu importam Kopienā.

2. Puses sadarbojas, lai novērstu pēkšņas un traucējošas pārmaiņas tradicionālajās tirdzniecības plūsmās uz Kopienu. Ja tradicionālajā tirdzniecības plūsmā rodas pēkšņas un traucējošas pārmaiņas (ietverot reģionālo koncentrāciju vai tradicionālo klientu zaudēšanu), Kopienai ir tiesības pieprasīt apspriešanos, lai rastu apmierinošu problēmas risinājumu. Šāda apspriešanās notiek nekavējoties.

3. Krievija cenšas nodrošināt, lai I pielikumā minēto izstrādājumu eksporta apjoms uz Kopienu tiek iespējami vienmērīgi sadalīts visa gada laikā. Ja pēkšņi un traucējoši pārmērīgi palielinās imports, Kopienai ir tiesības pieprasīt apspriešanos, lai rastu apmierinošu problēmas risinājumu. Šāda apspriešanās notiek nekavējoties.

4. Papildus 3. punktā iekļautajam pienākumam, ja Krievijas iestāžu izsniegto licenču skaits sasniedzis 90 % no attiecīgā kalendārā gada daudzuma ierobežojumiem, jebkurai no Pusēm ir tiesības pieprasīt apspriešanos attiecībā uz minētā gada daudzuma ierobežojumiem. Šāda apspriešanās notiek nekavējoties. Kamēr nav zināmi šādas apspriešanās rezultāti, Krievijas iestādes var turpināt izsniegt eksporta licences I pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, nepārsniedzot II pielikumā noteiktos daudzumus.

6. pants

1. Ja kādu no I pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem importē Kopienā no Krievijas ar tādiem nosacījumiem, kas līdzvērtīgu izstrādājumu ražotājiem Kopienā rada vai draud izraisīt būtisku kaitējumu, Kopiena iesniedz Krievijai visu attiecīgo informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses nekavējoties sāk apspriešanos.

2. Ja 1. punktā minētās apspriešanās iznākumā 30 dienu laikā pēc Kopienas pieprasījuma tās sākt nav panākta vienošanās, saskaņā ar PSN noteikumiem Kopiena var izmantot tiesības veikt drošības pasākumus.

3. Neatkarīgi no šā nolīguma piemēro PSN 18. pantu.

7. pants

1. To izstrādājumu klasifikācija, uz kuriem attiecas šis nolīgums, ir balstīta uz Kopienas tarifu un statistikas nomenklatūru, turpmāk “kombinētā nomenklatūra” vai saīsinātā formā “KN”. Nekādi saskaņā ar Kopienā spēkā esošajām procedūrām izdarīti kombinētās nomenklatūras (KN) grozījumi attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem vai lēmumi saistībā ar preču klasifikāciju nedrīkst radīt II pielikumā uzskaitīto izstrādājumu daudzuma ierobežojumu samazinājumu.

2. Šajā nolīgumā minēto izstrādājumu izcelsmi nosaka saskaņā ar Kopienā spēkā esošajiem noteikumiem. Jebkādus šo izcelsmes tiesību aktu grozījumus paziņo Krievijai, un tie nedrīkst samazināt nolīgumā paredzētos daudzuma ierobežojumus. Iepriekš minēto izstrādājumu izcelsmes kontroles procedūras izklāstītas šim nolīgumam pievienotajā A protokolā.

8. pants

1. Neskarot regulāru informācijas apmaiņu par eksporta licencēm un importa atļaujām saskaņā ar 4. panta 1. punktu, Puses vienojas pēc atbilstīgiem laika intervāliem apmainīties ar pieejamo statistikas informāciju par tirdzniecību ar I pielikumā uzskaitītajiem izstrādājumiem, rēķinoties ar īsāko laikposmu, kurā iespējams sagatavot attiecīgo informāciju, kas attiecas uz eksporta licencēm un importa atļaujām, kuras izdotas saskaņā ar 3. pantu, kā arī importa un eksporta statistiku attiecībā uz attiecīgajiem izstrādājumiem.

2. Jebkura no Pusēm var pieprasīt apspriešanos gadījumā, ja ir kādas būtiskas atšķirības informācijā, ar kuru notikusi apmaiņa.

9. pants

1. Neskarot noteikumus par apspriešanos, ko paredzēts veikt īpašos apstākļos, kuri minēti iepriekšējos pantos, apspriešanās pēc jebkuras Puses pieprasījuma notiek par visām problēmām, kas rodas, piemērojot šo nolīgumu. Apspriešanās vienmēr notiek sadarbības garā un ar vēlmi atrisināt Pušu starpā radušās domstarpības.

2. Ja šajā nolīgumā paredzēts, ka apspriešanās notiek nekavējoties, Puses apņemas veikt visu iespējamo, lai to panāktu.

3. Visas citas apspriešanās reglamentē šādi noteikumi:

—	visus pieprasījumus par apspriežu organizēšanu rakstveidā iesniedz otrai Pusei,

—	vajadzības gadījumā saprātīgā laikposmā pēc pieprasījuma iesniegšanas sniedz ziņojumu, kas paskaidro apspriešanās nepieciešamības iemeslus,

—	apspriešanās sākas viena mēneša laikā pēc pieprasījuma datuma,

—	apspriešanās gaitā jācenšas panākt abpusēji pieņemamus rezultātus viena mēneša laikā no to sākšanas, ja vien šis laiks netiek pagarināts, abām Pusēm vienojoties.

10. pants

1. Šis nolīgums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā. To piemēro līdz 2008. gada 31. decembrim, ņemot vērā visus grozījumus, par ko vienojušās Puses, un ja vien tas nav denonsēts vai izbeigts saskaņā ar 3. vai 4. punktu. Šo nolīgumu automātiski atjauno gadu pēc gada, ja neviena no Pusēm vismaz sešus mēnešus pirms nolīguma termiņa beigām neiesniedz otrai Pusei rakstveida paziņojumu par nolīguma denonsēšanu. Katras ikgadējās nolīguma atjaunošanas laikā daudzumus attiecībā uz katru izstrādājumu grupu palielina par 2,5 %.

2. Jebkura no Pusēm jebkurā laikā var ierosināt šā nolīguma izmaiņas, kam ir nepieciešama abu Pušu piekrišana un kas stājas spēkā, Pusēm vienojoties.

3. Jebkura no Pusēm var denonsēt šo nolīgumu, ja par to tiek paziņots vismaz sešus mēnešus iepriekš. Šādā gadījumā nolīgums pārstāj darboties, beidzoties paziņojuma termiņam, un ierobežojumi, ko nosaka šis nolīgums, tiek proporcionāli samazināti līdz dienai, kad denonsēšana stājas spēkā, ja vien Puses nevienojas citādi.

4. Ja Krievija pievienojas PTO pirms šā nolīguma termiņa beigām, šis nolīgums zaudē spēku tās pievienošanās dienā.

5. Šim nolīgumam pievienotie pielikumi, saskaņotais protokols, deklarācijas un A protokols ir šā nolīguma sastāvdaļas.

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un krievu valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

Изготвено в Мафра на двадесет и шести октомври, две хиляди и седма година.

Hecho en Mafra, el veintiseis de octubre de dos mil siete.

V Mafře dne dvacátého šestého října dva tisíce sedm.

Udfærdiget i Mafra, den seksogtyvende oktober to tusind og syv.

Geschehen zu Mafra am sechsundzwanzigsten Oktober zweitausendsieben.

Sõlmitud Mafras kahekümne kuuendal oktoobril kahe tuhande seitsmendal aastal.

Έγινε στη Μάφρα, στις είκοσι έξι Οκτωβρίου δύο χιλιάδες επτά.

Done at Mafra on the twenty-sixth day of October in the year two thousand and seven.

Fait à Mafra, le vingt-six octobre deux mille sept.

Fatto a Mafra, addì ventisei ottobre duemilasette.

Mafrā, divi tūkstoši septītā gada divdesmit sestajā oktobrī.

Priimta Mafroje, du tūkstančiai septintųjų metų spalio dvidešimt šeštą dieną.

Kelt Mafrában, a kétezer-hetedik év október havának huszonhatodik napján.

Magħmul f'Mafra, fis-sitta u għoxrin jum ta' Ottubru fis-sena elfejn u sebgħa.

Gedaan te Mafra, de zesentwintigste oktober tweeduizendzeven.

Sporządzono w Mafrze dnia dwudziestego szóstego października dwa tysiące siódmego roku.

Feito em Mafra, em vinte e seis de Outubro de dois mil e sete.

Întocmit la Mafra la douăzeci și șase octombrie două mii șapte.

V Mafre dvadsiateho šiesteho októbra dvetisícsedem.

V Mafri, šestindvajsetega oktobra leta dva tisoč sedem.

Tehty Mafrassa kahdentenakymmenentenäkuudentena päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattaseitsemän.

Som skedde i Mafra den tjugosjätte oktober år tjugohundrasju.

Совершено в г. Мафра двадцать шестого октября 2007 г.

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunitá Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

På Europeiska gemenskapens vägnar

За Европейскoe coобщнeстbo

За Руската Федерация

Por la Federación de Rusia

Za Ruskou federaci

For Den Russiske Føderation

Für die Russische Föderation

Venemaa Föderatsiooni nimel

Για τη Ρωσική Ομοσπονδία

For the Russian Federation

Pour la Fédération de Russie

Per la Federazione russa

Krievijas Federācijas vārdā

Rusijos Federacijos vardu

Az Orosz Föderáció részéről

Għall-Federazzjoni Russa

Voor de Russische Federatie

W imieniu Federacji Rosyjskiej

Pela Federação da Rússia

Pentru Federația Rusă

Za Ruskú federáciu

Za Rusko federacijo

Venäjän federaation puolesta

På ryska federationen vägnar

За Pоссийскую Федерацико

(1) OV L 327, 28.11.1997., 3. lpp.

I PIELIKUMS

SA. Plakani velmējumi

SA1. Ruļļi

7208 10 00 00

7208 25 00 00

7208 26 00 00

7208 27 00 00

7208 36 00 00

7208 37 00 10

7208 37 00 90

7208 38 00 10

7208 38 00 90

7208 39 00 10

7208 39 00 90

7211 14 00 10

7211 19 00 10

7219 11 00 00

7219 12 10 00

7219 12 90 00

7219 13 10 00

7219 13 90 00

7219 14 10 00

7219 14 90 00

7225 30 30 10

7225 40 15 10

7225 50 20 10

7225 30 10 00

7225 30 90 00

SA2. Biezās plātnes

7208 40 00 10

7208 51 20 10

7208 51 20 91

7208 51 20 93

7208 51 20 97

7208 51 20 98

7208 51 91 00

7208 51 98 10

7208 51 98 91

7208 51 98 99

7208 52 91 00

7208 52 10 00

7208 52 99 00

7208 53 10 00

7211 13 00 00

SA3. Citi plakani velmējumi

7208 40 00 90

7208 53 90 00

7208 54 00 00

7208 90 80 10

7209 15 00 00

7209 16 10 00

7209 16 90 00

7209 17 10 00

7209 17 90 00

7209 18 10 00

7209 18 91 00

7209 18 99 00

7209 25 00 00

7209 26 10 00

7209 26 90 00

7209 27 10 00

7209 27 90 00

7209 28 10 00

7209 28 90 00

7209 90 80 10

7210 11 00 10

7210 12 20 10

7210 12 80 10

7210 20 00 10

7210 30 00 10

7210 41 00 10

7210 49 00 10

7210 50 00 10

7210 61 00 10

7210 69 00 10

7210 70 10 10

7210 70 80 10

7210 90 30 10

7210 90 40 10

7210 90 80 91

7211 14 00 90

7211 19 00 90

7211 23 30 91

7211 23 80 91

7211 29 00 10

7211 90 80 10

7212 10 10 00

7212 10 90 11

7212 20 00 11

7212 30 00 11

7212 40 20 10

7212 40 20 91

7212 40 80 11

7212 50 20 11

7212 50 30 11

7212 50 40 11

7212 50 61 11

7212 50 69 11

7212 50 90 13

7212 60 00 11

7212 60 00 91

7219 21 10 00

7219 21 90 00

7219 22 10 00

7219 22 90 00

7219 23 00 00

7219 24 00 00

7219 31 00 00

7219 32 10 00

7219 32 90 00

7219 33 10 00

7219 33 90 00

7219 34 10 00

7219 34 90 00

7219 35 10 00

7219 35 90 00

7225 40 12 90

7225 40 90 00

SA4. Leģēti izstrādājumi

7226 20 00 10

7226 91 20 00

7226 91 91 00

7226 91 99 00

7226 99 70 10

SA5. Leģētas quarto plātnes

7225 40 12 30

7225 40 40 00

7225 40 60 00

7225 99 00 10

SA6. Leģētas auksti velmētas loksnes un loksnes ar pārklājumu

7225 50 80 00

7225 91 00 10

7225 92 00 10

7226 92 00 10

SB. Profila izstrādājumi

SB1. Profili

7207 19 80 10

7207 20 80 10

7216 31 10 00

7216 31 90 00

7216 32 11 00

7216 32 19 00

7216 32 91 00

7216 32 99 00

7216 33 10 00

7216 33 90 00

SB2. Velmētas stieples

7213 10 00 00

7213 20 00 00

7213 91 10 00

7213 91 20 00

7213 91 41 00

7213 91 49 00

7213 91 70 00

7213 91 90 00

7213 99 10 00

7213 99 90 00

7221 00 10 00

7221 00 90 00

7227 10 00 00

7227 20 00 00

7227 90 10 00

7227 90 50 00

7227 90 95 00

SB3. Citi profila izstrādājumi

7207 19 12 10

7207 19 12 91

7207 19 12 99

7207 20 52 00

7214 20 00 00

7214 30 00 00

7214 91 10 00

7214 91 90 00

7214 99 10 00

7214 99 31 00

7214 99 39 00

7214 99 50 00

7214 99 71 00

7214 99 79 00

7214 99 95 00

7215 90 00 10

7216 10 00 00

7216 21 00 00

7216 22 00 00

7216 40 10 00

7216 40 90 00

7216 50 10 00

7216 50 91 00

7216 50 99 00

7216 99 00 10

7218 99 20 00

7222 11 11 00

7222 11 19 00

7222 11 81 00

7222 11 89 00

7222 19 10 00

7222 19 90 00

7222 30 97 10

7222 40 10 00

7222 40 90 10

7224 90 02 89

7224 90 31 00

7224 90 38 00

7228 10 20 00

7228 20 10 10

7228 20 10 91

7228 20 91 10

7228 20 91 90

7228 30 20 00

7228 30 41 00

7228 30 49 00

7228 30 61 00

7228 30 69 00

7228 30 70 00

7228 30 89 00

7228 60 20 10

7228 60 80 10

7228 70 10 00

7228 70 90 10

7228 80 00 10

7228 80 00 90

7301 10 00 00

II PIELIKUMS

DAUDZUMA IEROBEŽOJUMI

(tonnas)
Izstrādājumi	2007. gads	2008. gads
SA. Plakani velmējumi
SA1. Ruļļi	1 042 090	1 035 000
SA2. Biezās plātnes	270 820	275 000
SA3. Citi plakani velvējumi	565 770	595 000
SA4. Leģēti izstrādājumi	94 860	105 000
SA5. Leģētas quarto plātnes	20 460	25 000
SA6. Leģētas auksti velmētas loksnes un loksnes ar pārklājumu	105 000	110 000
SB. Profila izstrādājumi
SB1. Profili	55 800	55 000
SB2. Velmētas stieples	275 000	324 000
SB3. Citi profila izstrādājumi	474 200	507 000
Piezīme. SA un SB ir izstrādājumu kategorijas. SA1 līdz SA6 un SB1 līdz SB3 ir izstrādājumu grupas.

SASKAŅOTAIS PROTOKOLS

Saistībā ar šo nolīgumu Puses vienojas rīkoties šādi:

—	veicot 4. panta 1. punktā paredzēto apmaiņu ar informāciju par eksporta licencēm un importa atļaujām, Puses sniegs šo informāciju, sagrupējot to pa dalībvalstīm, kā arī par Kopienu kopumā,

—

ja Puses nevar panākt apmierinošu risinājumu 5. panta 2. punktā paredzētās apspriešanās gaitā, pēc Kopienas pieprasījuma Krievija sadarbosies, neizsniedzot eksporta licences uz paredzēto galamērķi, ja tajā uz šādu licenču pamata importētie izstrādājumi palielinātu problēmas saistībā ar pēkšņām un nepamatotām izmaiņām tradicionālajā preču plūsmā, ņemot vērā to, ka Krievija var izsniegt licences attiecībā uz citiem galamērķiem Kopienā,

—

Puses cieši sadarbosies, lai nepieļautu pēkšņas un traucējošas izmaiņas tradicionālajā preču plūsmā attiecībā uz ruļļiem (izstrādājumu grupa SA1); Krievija dos priekšroku šo izstrādājumu piegādei tās tradicionālajiem pircējiem, lai izvairītos no Kopienas tirgus traucējumiem, kā arī abas Puses nekavējoties informēs viena otru, ja radīsies kādas problēmas, un

—	Krievija pienācīgi ievēros Kopienas mazo reģionālo tirgu jutīgumu gan attiecībā uz to ierastajām piegādes vajadzībām, gan izvairoties no reģionālas koncentrācijas.

DEKLARĀCIJA Nr. 1

Ja Krievijas uzņēmēji Kopienā izveidotu pakalpojumu centrus, kas tālāk apstrādātu no Krievijas importētos šajā nolīgumā uzskaitītos izstrādājumus, Krievija paziņo, ka tā varētu pieprasīt II pielikumā minēto daudzuma ierobežojumu palielināšanu. Šādā gadījumā Kopiena izskatīs palielinājuma pieprasījumu, un vajadzības gadījumā Puses sāks apspriešanos.

DEKLARĀCIJA Nr. 2

Puses paziņo, ka to mērķis ir pilnīga tērauda izstrādājumu tirgus liberalizācija. Abas Puses atzīst, ka svarīgs to savstarpējās tirdzniecības veicināšanas nosacījums ir saderīgi konkurences, valsts atbalsta un vides noteikumi, ko piemēro abu Pušu teritorijā. Šai nolūkā un pēc Krievijas pieprasījuma Kopiena sniedz tehnisko palīdzību attiecīgi atvēlētā budžeta robežās, lai palīdzētu Krievijai pieņemt un īstenot tādus tiesību aktus, kas ir saderīgi ar Kopienas pieņemtajiem un Kopienā piemērojamiem tiesību aktiem. Tehnisko palīdzību īsteno pēc sīki izstrādātiem projektiem, par kuriem abas Puses vienojas.

DEKLARĀCIJA Nr. 3

Puses vienojas, ka attiecībā viena uz otru tās nepiemēro daudzuma ierobežojumus, muitas nodokļus, maksas vai līdzīgus pasākumus saistībā ar tādu dzelzs atkritumu un lūžņu eksportu, kas klasificēti EK kombinētās nomenklatūras pozīcijā 7204 , neskarot PSN 19. pantu.

Neskarot iepriekšējo punktu, patlaban Krievija dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam piemēro nodokli saskaņā ar EK kombinētās nomenklatūras pozīciju 7204 . Pašreiz nodoklis tiek noteikts 15 % apmērā, bet ne mazāks kā EUR 15 par tonnu par visiem izstrādājumiem, kas klasificēti pozīcijā 7204 , izņemot izstrādājumu 7204 41 00 , kam nodoklis tiek noteikts 5 % apmērā.

Puses vienojas turpināt apspriedes, lai atrastu pieņemamu risinājumu. Turklāt jāņem vērā, ka nolīguma II pielikumā noteiktie daudzuma ierobežojumi tiks palielināti par 12 %, ja Krievija pilnībā atcels nodokli, vai palielināti par mazāku procentuālo daļu, ja šis nodoklis tiks samazināts, ar noteikumu, ka Krievija neieviesīs citus pasākumus, kas varētu radīt šķēršļus brīvam eksportam.

Kopienas interešu lokā jo īpaši ir šādi izstrādājumi: 7204 10 00 , 7204 21 10 , 7204 41 10 , 7204 49 10 , 7204 49 30 , 7204 49 91 un 7204 49 99 .

A PROTOKOLS

I SADAĻA

KLASIFIKĀCIJA

1. pants

Kopienas kompetentās iestādes apņemas informēt Krieviju par jebkādām izmaiņām kombinētajā nomenklatūrā (KN), sniedzot pilnu to izstrādājumu aprakstu, kas ietverti šajā nolīgumā, vismaz vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā Kopienā.

II SADAĻA

IZCELSME

2. pants

1. Izstrādājumiem, kuri ietverti šajā nolīgumā un kuru izcelsme ir Krievijā (izcelsme, kas noteikta atbilstīgi Kopienas regulām), un kuri tiks eksportēti uz Kopienu saskaņā ar šajā nolīgumā noteikto kārtību, pievieno Krievijas izcelsmes sertifikātu, kura paraugs ir šā protokola pielikumā.

2. Saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem pilnvarotās kompetentās Krievijas organizācijas apstiprina izcelsmes sertifikātu, apliecinot, ka attiecīgo izstrādājumu izcelsme ir šajā valstī.

3. pants

Izcelsmes sertifikātu izsniedz tikai pēc eksportētāja rakstveida pieteikuma saņemšanas, vai, eksportētājam uzņemoties atbildību, pieteikumu var iesniegt tā pilnvarots pārstāvis. Saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem pilnvarotās kompetentās Krievijas organizācijas nodrošina, ka izcelsmes sertifikāts tiek pienācīgi aizpildīts, un šajā nolūkā viņi pieprasa visus nepieciešamos dokumentāros pierādījumus vai veic visas pārbaudes, kuras uzskata par nepieciešamām.

4. pants

Atklājot nelielas neatbilstības starp izcelsmes sertifikātā uzrādīto un muitas iestādē iesniegtajos dokumentos minēto informāciju, kas vajadzīga, lai ievērotu nepieciešamās formalitātes par attiecīgā izstrādājuma importēšanu, automātiski netiek apšaubīti dati minētajā sertifikātā.

III SADAĻA

DUBULTĀS KONTROLES SISTĒMA IZSTRĀDĀJUMIEM, UZ KURIEM ATTIECAS DAUDZUMA IEROBEŽOJUMI

I IEDAĻA

Eksportēšana

5. pants

Attiecīgās Krievijas valdības iestādes izsniedz eksporta licenci visiem šajā nolīgumā ietvertajiem tērauda izstrādājumu sūtījumiem no Krievijas, ievērojot attiecīgos daudzuma ierobežojumus, kas noteikti nolīguma II pielikumā.

6. pants

1. Eksporta licence atbilst paraugam, kas pievienots šim protokolam, un ir derīga eksportēšanai uz visu Kopienas muitas teritoriju.

2. Katrai eksporta licencei inter alia jāapliecina attiecīgā izstrādājuma daudzums, kas atņemts no konkrētā izstrādājuma atbilstīgajiem daudzuma ierobežojumiem, kuri noteikti nolīguma II pielikumā.

7. pants

Kompetentās Kopienas iestādes nekavējoties jāinformē par jau izsniegtas eksporta licences atsaukšanu vai izmaiņām tajā.

8. pants

1. Eksportētos apjomus atskaita no daudzuma ierobežojumiem, kas noteikti tam gadam, kurā ir veikta preču nosūtīšana, pat tad, ja eksporta licence izdota pēc šādas nosūtīšanas.

2. Lai piemērotu 1. punktu, preču nosūtīšanu uzskata par notikušu dienā, kad tās iekrauj eksportēšanas transportlīdzeklī, un to apliecina pavadzīme vai cits pārvadājuma dokuments.

II IEDAĻA

Importēšana

9. pants

Šajā nolīgumā ietvertos izstrādājumus var laist brīvā apgrozībā Kopienas teritorijā, uzrādot importa atļauju.

10. pants

1. Importētājs uzrāda eksporta licenci ne vēlāk kā tā gada 31. martā, kas seko pēc gada, kad tika nosūtītas licencē ietvertās preces.

2. Kopienas kompetentās iestādes 10 darba dienu laikā pēc tam, kad importētājs uzrādījis attiecīgās eksporta licences oriģināleksemplāru, izsniedz 9. pantā minēto importa atļauju.

3. Importa atļaujas ir derīgas četrus mēnešus no izdošanas dienas importēšanai visā Kopienas muitas teritorijā.

4. Kompetentās Kopienas iestādes atsauc jau izsniegtu importa atļauju, ja tiek atsaukta attiecīgā eksporta licence.

Tomēr, ja Kopienas kompetentās iestādes tiek informētas par eksporta licences atsaukšanu vai anulēšanu tikai pēc izstrādājumu laišanas brīvā apgrozībā Kopienā, attiecīgo daudzumu atskaita no konkrētajam izstrādājumam noteiktā daudzuma ierobežojuma.

11. pants

Ja Kopienas kompetentās iestādes konstatē, ka kopējais izstrādājumu apjoms, par kādu izsniegtas Krievijas kompetento iestāžu eksporta licences, pārsniedz šā nolīguma II pielikumā noteiktos ierobežojumus, Kopienas iestādes aptur turpmāku importa atļauju izsniegšanu. Šādā gadījumā Kopienas kompetentās iestādes nekavējoties informē Krievijas kompetentās iestādes, kā arī nekavējoties tiek sāktas šā nolīguma 9. panta 2. punktā paredzētās apspriedes.

IV SADAĻA

EKSPORTA LICENČU UN IZCELSMES SERTIFIKĀTU VEIDLAPAS UN UZRĀDĪŠANAS KĀRTĪBA, UN VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI EKSPORTAM UZ KOPIENU

12. pants

1. Eksporta licencei un izcelsmes sertifikātam var būt pievienoti papildu eksemplāri ar attiecīgu norādi. Tie ir angļu valodā. Ja tie tiek aizpildīti ar roku, ir jāraksta ar pildspalvu un drukātiem burtiem.

Šo dokumentu izmēriem jābūt 210 × 297 mm. Izmanto baltu attiecīga izmēra rakstāmpapīru, kas nesatur koksnes masas piemaisījumus, tā svars nedrīkst būt mazāks kā 25 g/m2. Ja dokumentam ir vairāki eksemplāri, tad tikai uz virsējā eksemplāra (oriģināla) ir iespiests gijošēts aizsargraksta fons. Tajā ir skaidra norāde “oriģināls”, un pārējos ir norāde “kopijas”. Kopienas kompetentās iestādes saskaņā ar šo nolīgumu par derīgu eksportēšanai uz Kopienu atzīst tikai oriģināleksemplāru.

2. Uz katra dokumenta ir standartizēts sērijas numurs, iespiests vai ne, pēc kura to var identificēt.

Numurs ietver šādus elementus:

—	divus burtus, kas šādi apzīmē eksportētājvalsti: RU,

—

divus burtus, ar ko apzīmē paredzēto muitošanas dalībvalsti:

BE	=	Beļģija
BG	=	Bulgārija
CZ	=	Čehija
DK	=	Dānija
DE	=	Vācija
EE	=	Igaunija
EL	=	Grieķija
ES	=	Spānija
FR	=	Francija
IE	=	Īrija
IT	=	Itālija
CY	=	Kipra
LV	=	Latvija
LT	=	Lietuva
LU	=	Luksemburga
HU	=	Ungārija
MT	=	Malta
NL	=	Nīderlande
AT	=	Austrija
PL	=	Polija
PT	=	Portugāle
RO	=	Rumānija
SI	=	Slovēnija
SK	=	Slovākija
FI	=	Somija
SE	=	Zviedrija
GB	=	Apvienotā Karaliste,

—	viencipara skaitli, kas norāda attiecīgo gadu pēc gadskaitļa pēdējā cipara, piemēram, “7” attiecībā uz 2007. gadu,

—	divciparu skaitli no 01 līdz 99, kas norāda konkrēto izsniegšanas biroju eksportētājvalstī,

—	piecciparu skaitli secīgi no 00001 līdz 99999, kas piešķirts paredzētajai muitošanas dalībvalstij.

13. pants

Eksporta licenci un izcelsmes sertifikātu var izsniegt pēc to preču nosūtīšanas, uz kurām tās attiecas. Šādos gadījumos uz tiem ir atzīme “izsniegts retrospektīvi”.

14. pants

1. Eksporta licences vai izcelsmes sertifikāta zādzības, nozaudēšanas vai iznīcināšanas gadījumā eksportētājs var vērsties kompetentajā iestādē, kas izsniegusi dokumentu, lai saņemtu tā dublikātu, pamatojoties uz viņa rīcībā esošiem eksportēšanas dokumentiem. Uz visiem sertifikātu vai licenču dublikātiem, ko izdod šādi, ir norāde “dublikāts”.

2. Uz dublikāta ir datums, kas atbilst eksporta licences vai izcelsmes sertifikāta oriģināleksemplāra datumam.

V SADAĻA

ADMINISTRATĪVĀ SADARBĪBA

15. pants

Kopiena un Krievija cieši sadarbojas, lai īstenotu šo protokolu. Šā mērķa sasniegšanai abas Puses veicina kontaktus un viedokļu apmaiņu, tostarp par tehniskiem jautājumiem.

16. pants

Lai nodrošinātu šā protokola pareizu piemērošanu, Kopiena un Krievija piedāvā savstarpēju palīdzību izsniegto eksporta licenču un izcelsmes sertifikātu, kā arī jebkādu šim protokolam atbilstīgu deklarāciju īstuma un pareizības pārbaudē.

17. pants

Krievija nosūta Kopienai (Eiropas Komisijai) to Krievijas kompetento valdības iestāžu nosaukumus un adreses, kas ir pilnvarotas izsniegt un apliecināt eksporta licences, kā arī saskaņā ar Krievijas tiesību aktiem izsniegt izcelsmes sertifikātus, pievienojot šo iestāžu izmantoto zīmogu un parakstu paraugus. Krievija arī paziņo Kopienai (Eiropas Komisijai) par jebkādām izmaiņām šajos datos.

18. pants

1. Turpmāku izcelsmes sertifikātu un eksporta licenču pārbaudi veic izlases veidā vai arī tad, ja kompetentajām Kopienas iestādēm radušās pamatotas šaubas par sertifikāta vai licences īstumu vai konkrēto izstrādājumu patiesās izcelsmes informācijas patiesumu.

2. Šajos gadījumos Kopienas kompetentās iestādes atdod atpakaļ izcelsmes sertifikātu vai eksporta licenci vai to kopiju attiecīgajai Krievijas iestādei, vajadzības gadījumā sniedzot pamatojumu par izmeklēšanas formu vai būtību. Ja iesniegts rēķins, šo rēķinu vai tā kopiju pievieno sertifikātam vai licencei vai to kopijām. Iestādes arī pārsūta jebkādu iegūto informāciju, kas norāda, ka konkrētajā sertifikātā vai licencē norādītā informācija nav precīza.

3. Šā panta 1. punkts attiecas arī uz izcelsmes sertifikātu turpmāku pārbaudi, kas paredzēta šā protokola 2. pantā.

4. Saskaņā ar 1. un 2. punktu veikto turpmāko pārbaužu rezultātus vēlākais trīs mēnešu laikā paziņo Kopienas kompetentajām iestādēm. Sniegtā informācija ietver to, vai apstrīdētais sertifikāts vai licence attiecas uz faktiski eksportētām precēm un vai minētās preces var eksportēt saskaņā ar šajā nolīgumā paredzētajiem noteikumiem. Pēc Kopienas pieprasījuma informācijai pievieno arī visas to dokumentu kopijas, kas nepieciešamas faktu pilnīgai konstatācijai, jo īpaši attiecībā uz preču patieso izcelsmi.

5. Lai varētu veikt turpmāku izcelsmes sertifikātu pārbaudi, sertifikātu kopijas, kā arī jebkādus eksportēšanas dokumentus, kas uz tiem attiecas, Krievijas kompetentās organizācijas glabā vismaz vienu gadu pēc nolīguma termiņa beigām.

6. Šajā pantā noteiktās izlases veida pārbaudes procedūras izmantošana nav šķērslis konkrēto izstrādājumu laišanai brīvā apgrozībā.

19. pants

1. Ja 18. pantā minētā pārbaudes procedūra vai Kopienas vai Krievijas kompetento iestāžu rīcībā esošā informācija norāda vai šķiet norādām, ka šis nolīgums ir apiets vai pārkāpts, abas Puses cieši un atbilstīgi steidzami sadarbojas, lai novērstu jebkādu šādu apiešanu vai pārkāpumu.

2. Šajā nolūkā attiecīgās Krievijas iestādes pēc savas iniciatīvas vai pēc Kopienas pieprasījuma veic atbilstīgu izmeklēšanu vai arī organizē šādu izmeklēšanu attiecībā uz darījumiem, kas ir vai Kopienai šķiet tādas, kas apiet vai pārkāpj šo protokolu. Krievija paziņo Kopienai šādu izmeklēšanu rezultātus, ietverot atbilstīgu informāciju, kas ļauj noskaidrot apiešanas vai pārkāpuma iemeslus, tostarp patieso preču izcelsmi.

3. Pēc Kopienas un Krievijas vienošanās Kopienas ieceltas amatpersonas var piedalīties 2. punktā minētajā izmeklēšanā.

4. Īstenojot 1. punktā minēto sadarbību, Kopienas un Krievijas kompetentās iestādes apmainās ar informāciju, ko katra Puse uzskata par noderīgu, lai novērstu šā nolīguma apiešanu vai pārkāpšanu. Minētajā informācijas apmaiņā var iekļaut datus par tāda tipa izstrādājumu tirdzniecību, kas minēti šajā nolīgumā, starp Krieviju un trešām valstīm, īpaši gadījumos, ja Kopienai ir pamats uzskatīt, ka konkrētie izstrādājumi tiek tranzītā vesti caur Krievijas teritoriju pirms to importēšanas Kopienā. Pēc Kopienas pieprasījuma šai informācijai var pievienot visas pieejamās attiecīgo dokumentu kopijas.

5. Ja ir pietiekami pierādījumi par to, ka šis protokols ir apiets vai pārkāpts, Krievijas un Kopienas kompetentās iestādes var vienoties par nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai novērstu atkārtotu apiešanu vai pārkāpšanu.

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

Teksts attēlu

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/71

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 13. novembris),

ar ko Nīderlandes Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(Autentisks ir tikai teksts holandiešu valodā)

(2007/740/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Vēstulē, kas 2006. gada 24. novembrī reģistrēta Komisijas Ģenerālsekretariātā, Nīderlandes Karaliste lūdza atļauju gatavu apģērbu ražošanas nozarē piemērot īpašus nodokļu pasākumus, kas saskaņā ar Lēmumu 1998/20/EK (2) iepriekš tika atļauti uz ierobežotu laiku.

(2)

Komisija saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu 2007. gada 10. jūlija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Nīderlandes Karalistes lūgumu. Komisija 2007. gada 17. jūlija vēstulē paziņoja Nīderlandes Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu lūguma izvērtēšanai.

(3)	Saskaņā ar šo pasākumu Nīderlandes Karalistei tiks atļauts gatavu apģērbu ražošanas nozarē piemērot shēmu, ar kuru apakšuzņēmēja saistības maksāt PVN nodokļu iestādēm tiek nodotas apģērbu ražošanas uzņēmumam (darbuzņēmējam).

(4)

Šādi pasākumi jau agrāk izrādījušies efektīvi profilakses pasākumi nozarē, kurā PVN iekasēšanu kavē grūtības identificēt un pārraudzīt apakšuzņēmēju darbības. Tāpēc pieprasītais pasākums jāuzskata par pasākumu noteikta veida nodokļu nemaksāšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanai gatavu apģērbu ražošanas nozarē.

(5)	Tomēr, ņemot vērā, ka gatavu apģērbu ražotāja atrašanās vietu ietekmē zemas darbaspēka izmaksas un apakšuzņēmēji viegli pārvietojas no vienas valsts uz citu, Nīderlandes Karalistei būtu jāpārrauga un jānovērtē minēto faktoru ietekme uz atkāpes efektivitāti, un attiecīgi jāinformē Komisija.

(6)	Ir lietderīgi šādu pasākumu noteikt uz ierobežotu termiņu, lai Komisija varētu to novērtēt, par pamatu ņemot Nīderlandes Karalistes sniegto ziņojumu.

(7)	Atkāpe nerada nelabvēlīgu ietekmi nedz uz Kopienu pašu resursiem, ko veido pievienotās vērtības nodokļi, nedz arī ietekmē PVN summu, ko iekasē patēriņa galīgajā posmā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, ar šo Nīderlandes Karalistei līdz 2009. gada 31. decembrim atļauj gatavu apģērbu nozarē piemērot shēmu, ar kuru apakšuzņēmēja saistības maksāt PVN nodokļu iestādēm tiek nodotas apģērbu ražošanas uzņēmumam (darbuzņēmējam).

2. pants

Nīderlandes Karaliste līdz 2009. gada 31. jūlijam iesniedz Komisijai attiecīgā pasākuma vispārēja novērtējuma ziņojumu un visus citus pierādījumus par gatavu apģērbu nozarē strādājošo apakšuzņēmēju pārvietošanos uz citām valstīm.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Nīderlandes Karalistei.

Briselē, 2007. gada 13. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/138/EK (OV L 384, 29.12.2006., 92. lpp.).

(2) OV L 8, 14.1.1998., 16. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/516/EK (OV L 221, 22.6.2004., 17. lpp.).

17.11.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/73

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 8. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2007/102/EK par darba plāna 2007. gadam pieņemšanu Kopienas rīcības programmas īstenošanai sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008), iekļaujot gada darba programmu dotācijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/741/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 152. panta 1. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), un jo īpaši tās 110. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 23. septembra Lēmumu Nr. 1786/2002/EK par Kopienas rīcības programmas pieņemšanu sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008) (2) un jo īpaši tā 8. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas 2004. gada 15. decembra Lēmumu 2004/858/EK, ar kuru izveido [sabiedrības] Veselības aizsardzības programmas izpildaģentūru Kopienas darbību pārvaldei veselības aizsardzības jomā – atbilstīgi Padomes Regulai (EK) Nr. 58/2003 (3), un jo īpaši tā 6. pantu,

tā kā:

(1)	Darba plāns 2007. gadam tika pieņemts 2007. gada 12. februārī.

(2)

Pieejamais (saistību) budžets 2007. gadam bija paredzēts EUR 40 000 000 apmērā. EEZ/EBTA valstu iemaksas plānoja EUR 912 000 apmērā. Vienas kandidātvalsts (Turcijas) iemaksa bija paredzēta EUR 958 000 apmērā. Kopējais 2007. gada budžets tika plānots EUR 41 870 000 apmērā. Provizoriskā kopējā summa uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus bija plānota EUR 33 888 000 apmērā. Provizoriskā kopējā summa konkursam bija EUR 4 064 000.

(3)

No EEZ/EBTA valstīm saņemto iemaksu summa bija EUR 884 640. No pieteikuma iesniedzējas valsts (Turcijas) tiks saņemta iemaksa EUR 957 697 apmērā. Bijušās kandidātvalstis Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Lietuva, Rumānija un Slovēnija, pamatojoties uz paplašināšanās protokoliem, veica iemaksas Sabiedrības veselības aizsardzības programmā EUR 7 133 382,18 apmērā, no kuriem EUR 1 226 395,90 tika iemaksāti minētās programmas iepriekšējos gados. Tādējādi EUR 5 906 986,28 joprojām ir pieejami 2007. gadā finansējamiem pasākumiem.

(4)	Kopējais 2007. gadam pieejamais budžets ir EUR 47 749 323,28. Kopējā summa, kas paredzēta uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus, ir EUR 37 888 963. Kopējā konkursam paredzētā summa ir EUR 5 324 000.

(5)

Pasākumi, ko sākotnēji bija paredzēts īstenot 2007. gadā, sadarbībā ar ESAO tiks pārcelti uz 2008. gadu, tādēļ daļa no budžeta, kas paredzēts tiešo dotāciju līgumu ar ESAO finansēšanai, tagad ir pieejama citiem 2007. gada pasākumiem. Sadarbībā ar PVO ir plānoti trīs pasākumi, un viens pasākums – sadarbībā ar Starptautisko Vēža izpētes aģentūru (SVIA); pasākumu kopējā summa ir EUR 2 550 000, lai gan plānotā summa bija EUR 2 032 000.

(6)	Ņemot vērā to, ka ir pieejams lielāks budžets, ir jāgroza 2007. gada darba plāns, finansējot lielāku skaitu konkursu, projektu saskaņā ar 2007. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un tiešo dotāciju līgumu ar starptautiskām organizācijām.

(7)	Budžeta gada sākumā attiecīgā summa, kas pieejama budžeta pozīcijā 17 03 01 01, tika novirzīta uz pozīciju 17 03 06, jo galīgajā 2007. gada budžetā pozīcijai 17 03 01 01 nebija vajadzīgās saistību summas.

(8)	Programmas administratīvās pārvaldības izdevumi tiek segti no budžeta pozīcijas 17 01 04 02 (4).

(9)	Sabiedrības veselības aizsardzības programmas komiteja sniedza labvēlīgu atzinumu saistībā ar šo lēmuma projektu.

(10)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Komisijas Lēmums 2007/102/EK (5),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Lēmuma 2007/102/EK I pielikumu groza šādi.

Pielikuma 1.2. punktu (Līdzekļi) aizstāj ar šādu tekstu:

“Budžeta grozījumos Nr. 1/2007 budžeta pozīcijā 17 03 01 01 paredzētas darbības apropriācijas EUR 38 800 000 apmērā un pozīcijā 17 01 04 02 – apropriācijas pārvaldībai EUR 1 200 000 apmērā.

Pārvaldības apropriācijām, kas saistītas ar Sabiedrības veselības aizsardzības izpildaģentūru, atbilstīgā budžeta pozīcija ir 17 01 04 30.

Apstiprinātais 2007. gada (saistību) budžets ir EUR 40 000 000.

Darbības apropriāciju budžets ir EUR 38 800 000. Pārvaldības apropriāciju budžets ir EUR 1 200 000.

Šo budžetu papildina:

—	no EEZ/EBTA valstīm saņemtās iemaksas EUR 884 640 apmērā,

—	vienas pieteikuma iesniedzējas valsts (Turcijas) iemaksa, kas plānota EUR 957 697 apmērā,

—	bijušo kandidātvalstu Bulgārijas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Rumānijas un Slovēnijas iemaksas EUR 5 906 986,28 apmērā.

Tādējādi kopējais 2007. gada budžets ir EUR 47 749 323,28. Tajā ietilpst gan līdzekļi darbības budžetam, gan arī līdzekļi tehniskajai un administratīvajai palīdzībai:

—	darbības budžeta kopējā summa plānota EUR 46 416 963,28 apmērā,

—	pārvaldības budžeta kopējā summa plānota EUR 1 332 360 apmērā.

No darbības budžeta EUR 5 324 000 paredzēts tērēt konkursiem, bet EUR 2 550 000 – tiešajām dotācijām starptautiskajām organizācijām.

Provizoriskā kopējā summa uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus plānota EUR 37 888 963 apmērā.

Ciktāl ir runa par dotāciju piešķiršanu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, mērķis ir panākt līdzsvaru starp dažādām programmas jomām, ņemot vērā saņemto priekšlikumu kvalitāti un kvantitāti, ja vien nerodas īpašs apdraudējums sabiedrības veselībai (piem., gripas pandēmija), kas būtu par pamatu līdzekļu pārdalei. Ja 2007. gada beigās darbības budžetā vēl būs palikuši neizmantoti līdzekļi, tos novirzīs dotācijām, kuras izraudzītas saskaņā ar 2007. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.”

Pielikuma 2.1. punktu (Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus) groza šādi:

—	ceturto daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Provizoriskā kopējā summa uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus plānota EUR 37 888 963 apmērā.”,

—	minētā punkta devīto daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Jāpiebilst, ka Kopienas finansiālās līdzdalības summa, salīdzinot ar provizorisko summu, izraudzītajos projektos pārrunu posmā var mainīties robežās no – 20 % līdz + 10 %, atkarībā no pārrunu gaitas.”

3.	Pielikuma 2.2. punkta (Konkursu izsludināšana) pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu: “Pakalpojumu iepirkumus finansē no budžeta pozīcijām 17 03 01 01 un 17 01 04 02. Provizoriskā kopējā summa konkursu finansēšanai varētu sasniegt EUR 5 324 000.”

Pielikuma 2.3.1. punktu (Sadarbības jomas 2007. gadā) aizstāj ar šādu tekstu:

“Atbilstīgi programmas lēmuma 11. pantam programmas gaitā jāsadarbojas ar sabiedrības veselības jomā kompetentām starptautiskām organizācijām un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, saskaņojot to ar Komisijas dienestiem, kas nodarbojas ar tiem pašiem jautājumiem.

Sadarbība ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO)

Sadarbību ar PVO īstenos, ņemot vērā turpmāko:

—

nolīgumu starp Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Kopienu par principiem, ko piemēro, Kopienai finansējot vai līdzfinansējot programmas un projektus, kurus pārvalda Apvienoto Nāciju Organizācija, kas stājās spēkā 1999. gada 9. augustā, un pārbaudes klauzulas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Apvienoto Nāciju Organizāciju, kas stājās spēkā 1995. gada 1. janvārī (ar grozījumiem),

—	vēstuļu apmaiņu starp PVO un Eiropas Komisiju par sadarbības nostiprināšanu un pastiprināšanu (tostarp paziņojumu par regulējumu un pasākumiem sadarbībai starp PVO un Eiropas Komisiju, kas ir daļa no vēstuļu apmaiņas),

—

ja ārkārtas apstākļos nav panākta cita vienošanās, Eiropas Komisijas finansiālo atbalstu PVO veiktām darbībām sniedz saskaņā ar Finanšu un administratīvās sistēmas nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Apvienoto Nāciju Organizāciju, kas stājās spēkā 2003. gada 29. aprīlī (PVO tam pievienojusies 2003. gada 11. decembrī).

Apspriežoties ar PVO, ir noteiktas prioritārās jomas – klimata izmaiņas/vide, uztura un fizisko aktivitāšu uzraudzība, kā arī garīgā veselība.

—

Klimata pārmaiņas – informācija par vidi un veselību, lai izveidotu atbalsta rīku ar klimatu saistītās informācijas lēmumu pieņemšanai attiecībā uz karstumu Eiropā; šis atbalsta rīks ir daļa no ES brīdināšanas sistēmas, lai saglabātu labu veselību karstumā, un paredzēts karsta laika prognozēšanai Eiropā.

—	Uztura un fizisko aktivitāšu uzraudzības mērķi ir datubāzu savienošana, to satura atjaunināšana un tehniskā atbalsta nodrošināšana dalībvalstīm, lai standartizētu Komisijas un PVO savākto informāciju un novērtētu tās kvalitāti.

—

Garīgā veselība. Šī jomas mērķi ir plašās pieredzes un iniciatīvu sakārtošana garīgās veselības veicināšanas jomā, garīgo traucējumu profilakse un cilvēku ar garīgās veselības traucējumiem sociālā iekļaušana valsts, reģionālā un vietējā līmenī, uzticamu līderu veselības jomā apzināšana un atbalsts, kā arī pierādījumu trūkumu apzināšana jomās, kurās vajadzīga turpmāka izpēte.

Izpildot šos mērķus, izdosies izvairīties no pasākumu dubultošanās vai pārklāšanās ar citiem Kopienas finansētiem pasākumiem, jo īpaši tādiem pasākumiem, ko finansē sabiedrības veselības aizsardzības programmas ietvaros.

Sadarbība ar Starptautisko Vēža izpētes aģentūru (SVIA), kas ir PVO struktūrvienība

Ar SVIA plānota atsevišķa vienošanās par projektu, lai izstrādātu Eiropas perspektīvas pētījumu par uzturu un vēzi (EPIC) un Eiropas tīklu vēža uzskaitei (ENCR), atjauninātu Eiropas pretvēža rīcības kodeksu un sagatavotu brošūru par mirstību no vēža Eiropas Savienībā, izmantojot jaunākos datus par mirstību (*1).

(*1) http://ec.europa.eu/health/ph_international/int_organisations/who_en.htm” "

Pielikuma 2.3.2. punktu (Finansējums) aizstāj ar šādu tekstu:

“Finansējumu pasākumiem, kas kopīgi ar iepriekš minētajām starptautiskajām organizācijām, var piešķirt tikai ar tiešu dotāciju līgumu starpniecību. Pateicoties tiešo dotāciju līgumiem, palielināsies sinerģija un Eiropas Komisijas atsaucība pret starptautiskajām organizācijām kopīgi finansētu pasākumu gadījumā. Šīm organizācijām ir zināms potenciāls, kas saistīts ar to īpašajiem uzdevumiem un pienākumiem, tāpēc tās ir īpaši kvalificētas veikt dažas no šajā darba programmā norādītajām darbībām, kurām par vispiemērotāko procedūru tiek uzskatīti tiešo dotāciju līgumi.

Finansiālā ieguldījuma summa vienai organizācijai var būt līdz 60 % no attiecīgo projektu attaisnotajām izmaksām. Komisija katrā atsevišķā gadījumā noteiks maksimālo piešķiramo procentālo daļu.

Tiešos dotāciju līgumus finansē no budžeta pozīcijas 17 03 01 01; tiešo dotāciju provizoriskā summa ir EUR 2 550 000. Šo summu var palielināt, ja darbības budžetā ir pieejamas neizmantotas apropriācijas.”

Briselē, 2007. gada 8. novembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 786/2004/EK (OV L 138, 30.4.2004., 7. lpp.).

(3) OV L 369, 16.12.2004., 73. lpp.

(4) Budžeta grozījumi Nr. 1, OV L 124, 15.5.2007., 1. lpp.

(5) OV L 46, 16.2.2007., 27. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 300

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. gadagājums 2007. gada 17. novembris

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1342/2007 (2007. gada 22. oktobris) par dažu tādu ierobežojumu pārvaldību, kuri attiecas uz noteiktu tērauda izstrādājumu importu no Krievijas Federācijas	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1343/2007 (2007. gada 13. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1543/2000 par Kopienas sistēmas izveidi to datu vākšanai un pārvaldei, kas vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku	24
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1344/2007 (2007. gada 16. novembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	25
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1345/2007 (2007. gada 15. novembris) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	27
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1346/2007 (2007. gada 16. novembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot melnos paltusus NAFO zonas 3 LMNO ūdeņos	30
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1347/2007 (2007. gada 16. novembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 8. starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) ( 1 )	32
	*	Eiropas Centrālās bankas Regula (EK) Nr. 1348/2007 (2007. gada 9. novembris) par pārejas noteikumiem Eiropas Centrālās bankas veiktajai obligāto rezervju piemērošanai pēc euro ieviešanas Kiprā un Maltā (ECB/2007/11)	44
		DIREKTĪVAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/63/EK (2007. gada 13. novembris), ar ko Padomes Direktīvas 78/855/EEK un 82/891/EEK groza saistībā ar prasību par neatkarīga eksperta ziņojumu akciju sabiedrību apvienošanās vai sadalīšanas gadījumā	47

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/738/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 9. oktobris), ar ko atceļ Lēmumu 2006/125/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Apvienotajā Karalistē	49
	2007/739/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 22. oktobris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju attiecībā uz tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem	51
	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par tirdzniecību ar dažiem tērauda izstrādājumiem	52
	2007/740/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 13. novembris), ar ko Nīderlandes Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu	71
	Komisija
	2007/741/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 8. novembris), ar ko groza Lēmumu 2007/102/EK par darba plāna 2007. gadam pieņemšanu Kopienas rīcības programmas īstenošanai sabiedrības veselības aizsardzības jomā (2003–2008), iekļaujot gada darba programmu dotācijām ( 1 )	73


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ