(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas 2007. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 900/2007 par atklātu pastāvīgo konkursu līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 900/2007, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 8. novembris, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas 2007. gada 14. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1060/2007, 4. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 7. novembris, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 628/2007 (3) noteikti orientējošie daudzumi, attiecībā uz ko var piešķirt B sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

B sistēmas atļaujām, kas laikā no 2007. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 31. oktobrim pieprasītas attiecībā uz tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām, āboliem un persikiem, galīgā kompensācijas likme jānosaka orientējošās likmes līmenī un jānosaka piešķīruma procentuālās daļas pieprasītajiem daudzumiem,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1210/2007 (2) tika atklāts konkurss, nosakot orientējošās kompensācijas likmes un orientējošos daudzumus, par ko var izsniegt A3 sistēmas izvešanas atļaujas.

(2)

Atkarībā no iesniegtajiem piedāvājumiem jānosaka maksimālās kompensācijas likmes un daudzumu piešķīruma procentuālās daļas, atsaucoties uz piedāvājumiem, kas veikti šo maksimālo likmju līmenī.

(3)

Tomātiem, apelsīniem, citroniem, galda vīnogām un āboliem maksimālā likme, kas vajadzīga, lai izsniegtu atļaujas atbilstīgi orientējošajam daudzumam, ievērojot piedāvāto daudzumu ierobežojumus, ne vairāk kā pusotru reizi pārsniedz orientējošo kompensācijas likmi,

(1)

Metalaksils ir viena no tām aktīvajām vielām, kas norādītas I pielikumā 1992. gada 11. decembra Komisijas Regulai (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (2).

(2)

Saskaņā ar 1. pantu Komisijas 2002. gada 20. novembra Regulā (EK) Nr. 2076/2002, ar ko pagarina Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minēto laikposmu un kas attiecas uz dažu aktīvo vielu neiekļaušanu minētās direktīvas I pielikumā un to augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuru sastāvā ir šīs vielas (3), attiecībā uz aktīvajām vielām, kuras novērtē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 3600/92, Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā noteiktais termiņš beidzās 2006. gada 31. decembrī.

(3)

Komisija 2003. gada 2. maijā pieņēma Lēmumu 2003/308/EK par metalaksila neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un par atļauju atsaukšanu augu aizsardzības līdzekļiem, kuros ir minētā aktīvā viela (4).

(4)

Ar Komisijas 2006. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2024/2006 par pagaidu pasākumiem, ar ko sakarā ar Rumānijas pievienošanos atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2076/2002 un Lēmumiem 98/270/EK, 2002/928/EK, 2003/308/EK, 2004/129/EK, 2004/141/EK, 2004/247/EK, 2004/248/EK, 2005/303/EK un 2005/864/EK attiecībā uz tādu augu aizsardzības līdzekļu lietošanas turpināšanu, kuros ir dažas aktīvās vielas, kas nav iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (5), paredz atkāpi no Lēmuma 2003/308/EK 3. panta.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesa 2007. gada 18. jūlijā ar nolēmumu lietā C-326/05 P (6) atcēla Lēmumu 2003/308/EK.

(6)

EK Līguma 233. pantā ir noteikts, ka iestādei, kuras pieņemtais tiesību akts ir pasludināts par spēkā neesošu, ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai pildītu Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumu.

(7)

Tāpēc attiecībā uz metalaksilu ir jāpagarina Regulā (EK) Nr. 2076/2002 paredzētais laikposms, lai ļautu novērtēt šo vielu un dalībvalstīm iesniegt atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir minētā aktīvā viela. Sīkāka informācija par novērtēšanas procedūru attiecībā uz metalaksilu jāparedz atsevišķā tiesību aktā. Lai pildītu nolēmumu pēc iespējas ātrāk, laikposms jāpagarina, negaidot šāda akta pieņemšanu.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2076/2002 un (EK) Nr. 2024/2006.

(9)

Šajā regulā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Vienošanās par Bulgārijas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā tika panākta ar EEZ Paplašināšanās nolīgumu, kuru 2007. gada 25. jūlijā parakstīja Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, Īslande, Lihtenšteina, Norvēģija un EEZ kandidātvalstis.

(2)

Ņemot vērā to, ka nebija pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas 2007. gada EEZ Paplašināšanās nolīguma pieņemšanai, vēstuļu apmaiņas veidā tika noslēgts nolīgums, kas nodrošina EEZ Paplašināšanās nolīguma provizorisku piemērošanu. Minēto nolīgumu apstiprināja ar Padomes 2007. gada 23. jūlija Lēmumu 2007/566/EK, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu par Bulgārijas Republikas un Rumānijas dalību Eiropas Ekonomikas zonā, kā arī četrus ar to saistītus nolīgumus (2).

(3)

Ar 2007. gada EEZ Paplašināšanās nolīgumu paredz papildu protokolu 1972. gada EK un Īslandes brīvās tirdzniecības nolīgumam. Minētajā papildu protokolā noteiktas jaunas ikgadējās nulles tarifu kvotas dažu Īslandes izcelsmes zivju un zvejniecības produktu ievešanai Kopienā.

(4)

Lai īstenotu jaunās tarifu kvotas, ir jāgroza Regula (EK) Nr. 499/96.

(5)

Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3), nosaka tarifu kvotu pārvaldības sistēmu, kuru paredzēts izmantot, ievērojot muitas deklarāciju pieņemšanas datumu hronoloģisko secību. Vienkāršošanas nolūkā tā pati sistēma būtu jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 499/96 paredzētajām tarifu kvotām.

(6)

Papildu protokolā noteiktās tarifu kvotas sākotnēji neuzskata par kritiskām Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.c panta nozīmē. Tāpēc minētās regulas 308.c panta 2. un 3. punktu nepiemēro.

(7)

Saskaņā ar papildu protokolu saldētiem Norvēģijas omāriem paredzētās 2007. gada tarifu kvotas neizmantotā daļa būtu jāpārnes uz attiecīgo 2008. gada tarifu kvotu.

(8)

Saskaņā ar Lēmumu 2007/566/EK jaunās tarifu kvotas jāpiemēro no 2007. gada 1. septembra. Tāpēc šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas, un tai jāstājas spēkā nekavējoties.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

Regulas 2. un 3. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

2)

Pielikumu groza, kā paredzēts šīs regulas pielikumā.

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 550/2004 Komisijai ir jāidentificē un jāpieņem Eurocontrol drošības normatīvo prasību (ESARR) attiecīgie noteikumi, ņemot vērā spēkā esošo Kopienas likumdošanu. ESARR 1 nosaka vairākas drošības normatīvās prasības efektīvas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) uzraudzības funkcijas īstenošanai.

(2)

Valsts uzraudzības iestāžu loma un funkcijas ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), Regulā (EK) Nr. 550/2004, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulā (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (3) un Komisijas 2005. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (4). Šajās regulās iekļautas prasības attiecībā uz aeronavigācijas pakalpojumu drošību. Kamēr par drošu pakalpojumu sniegšanu atbild pakalpojuma sniedzējs, dalībvalstīm ar valsts uzraudzības iestāžu starpniecību būtu jānodrošina efektīva uzraudzība.

(3)

Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(4)

Saskaņā ar šo regulu valsts uzraudzības iestādēm būtu jāveic drošības normatīvais audits un pārskats, veicot atbilstošas inspekcijas un pārbaudes, ko paredz Regula (EK) Nr. 550/2004.

(5)

Valsts uzraudzības iestādēm būtu jāapsver iespēja atbilstošos gadījumos izmantot šajā regulā paredzēto drošības uzraudzības kārtību citās uzraudzības jomās, lai izveidotu efektīvu un konsekventu uzraudzību.

(6)

Atbilstīgi Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 11. pielikuma 2.26. iedaļai ESARR 1 paredz sasniegto drošības līmeņu pārraudzību un novērtējumu attiecībā pret pieļaujamo drošības līmeni, kas noteikts konkrētajos gaisa telpas blokos. Tomēr Kopienas mērogā šādi pieļaujamie drošības līmeņi nav vēl pilnībā noteikti, un tādēļ tie šajā regulā būtu jāapsver vēlākā posmā.

(7)

Visi aeronavigācijas dienesti, kā arī gaisa satiksmes plūsmas pārvaldība un gaisa telpas pārvaldība izmanto funkcionālas sistēmas, ar kuru palīdzību tiek pārvaldīta gaisa satiksme. Tādēļ attiecībā uz jebkurām izmaiņām funkcionālajās sistēmās būtu jāpiemēro drošības uzraudzība.

(8)

Regulas (EK) Nr. 552/2004 7. pantā ir noteikts, ka valsts uzraudzības iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus, ja tā konstatē, ka sistēma vai sistēmas komponents neatbilst attiecīgajām prasībām. Saistībā ar iepriekš minēto un jo īpaši tad, ja nav izdotas drošības vadlīnijas, valsts uzraudzības iestādei vajadzētu paredzēt iespēju uzdot pilnvarotām iestādēm, kas saistītas ar EK deklarāciju izdošanu, veikt īpašu šādas tehniskās sistēmas izmeklēšanu.

(9)

Valsts uzraudzības iestādēm būtu jādod pietiekami daudz laika, lai sagatavotos drošības uzraudzībai attiecībā uz izmaiņām, jo īpaši – lai sagatavotos mērķu un normu noteikšanai. Mērķi un normas būtu jānosaka, izmantojot attiecīgas Kopienas specifikācijas un citus vadlīniju materiālus.

(10)

Valsts uzraudzības iestāžu ik gadus sagatavotajam drošības uzraudzības ziņojumam būtu jāsekmē drošības uzraudzības pārredzamība un kontrolējamība. Ziņojums būtu jāiesniedz dalībvalstij, kas attiecīgo iestādi nozīmējusi vai izveidojusi. Turklāt šie ziņojumi būtu arī jāizmanto reģionālās sadarbības un starptautiskās drošības uzraudzības pārraudzības kontekstā. Iesniedzot ziņojumu par paveikto, tajā būtu jāiekļauj atbilstoša informācija par sasniegtā drošības līmeņa pārraudzību, uzraugāmo organizāciju atbilstību piemērojamām drošības normatīvajām prasībām, drošības normatīvo auditu programmu, drošības apstiprinājumu pārskatīšanu, izmaiņu īstenošanu funkcionālajās sistēmās, ko veic organizācijas saskaņā ar iestādes atzītām procedūrām un valsts uzraudzības iestādes izdotajām drošības vadlīnijām.

(11)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 550/2004 2. panta 4. punktam dalībvalsts uzraudzības iestādēm būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai savstarpēji cieši sadarbotos un tādējādi nodrošinātu pietiekamu to aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju uzraudzību, kas sniedz pakalpojumus, kuri attiecas uz gaisa telpu, par ko atbild dalībvalsts, kas nav izsniegusi sertifikātu. Iestādēm jo īpaši būtu savstarpēji jāapmainās ar attiecīgo informāciju par drošības uzraudzību attiecībā uz organizācijām.

(12)

Attiecīgi būtu jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 2096/2005, lai nodrošinātu konsekvenci attiecībā uz Eiropas Vienotās gaisa telpas īstenošanu.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

1)

“korektīva rīcība” ir rīcība, lai novērstu konstatētās neatbilstības cēloni;

2)

“funkcionāla sistēma” ir sistēmu, procedūru un cilvēkresursu kopums, kas saistībā ar ATM organizēts noteiktas funkcijas veikšanai;

3)

“organizācija” ir vai nu aeronavigācijas pakalpojuma sniedzējs, vai arī struktūra, kas nodrošina ATFM vai ASM;

4)

“process” ir savstarpēji saistītu vai mijiedarbojošos darbību kopums, kā rezultātā ievades elementi kļūst par izvades elementiem;

5)

“drošības apstiprinājums” ir demonstrējums un pierādījums, ka ierosinātās izmaiņas funkcionālajā sistēmā var īstenot atbilstīgi mērķiem un standartiem, kas noteikti, izmantojot pastāvošo normatīvo ietvaru, un kas atbilst drošības normatīvajām prasībām;

6)

“drošības vadlīnijas” ir valsts uzraudzības iestādes izdots vai pieņemts dokuments, kurā noteiktas darbības, kuras drošības atjaunošanas nolūkos jāveic attiecībā uz funkcionālu sistēmu, ja konstatēts, ka pretējā gadījumā aviācijas drošība ir apdraudēta;

7)

“drošības mērķis” ir kvalitatīvs vai kvantitatīvs formulējums, ar kuru definē maksimālo biežumu vai varbūtību, kurā sagaidāms apdraudējums;

8)

“drošības normatīvais audits” ir sistemātiska un neatkarīga pārbaude, kuru veic valsts uzraudzības iestāde vai kas tiek veikta tās vārdā, lai noteiktu, vai viss ar drošību saistīts pasākums vai tā daļa, kas ir saistīta ar procesu un tā rezultātiem, produktiem vai pakalpojumiem, atbilst attiecīgajiem ar drošību saistītajiem pasākumiem un vai tie tiek īstenoti efektīvi un ir atbilstoši gaidīto rezultātu sasniegšanai;

9)

“drošības normatīvās prasības” ir ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem noteiktas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai vai ATFM un ASM funkcijām attiecībā uz tehnisko un darbības kompetenci un piemērotību sniegt šos pakalpojumus un pildīt funkcijas, to drošības pārvaldību, kā arī sistēmām, to elementiem un saistītajām procedūrām;

10)

“drošības prasība” ir risku mazinoši līdzekļi, kā definēts riska mazināšanas stratēģijā, ar kuriem sasniegt konkrētu drošības mērķi, tostarp organizatoriskas, darbības, procedūras, funkcionālas, snieguma un savietojamības prasības vai vides raksturojums;

11)

“pārbaude” ir apstiprinājums, sniedzot objektīvus pierādījumus, ka konkrētās prasības ir pilnībā izpildītas.

(1)

Padomes 2006. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 41/2007, ar ko nosaka 2007. gada zvejas iespējas un ar tām saistītos nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2007. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas saņemto informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2007. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 2. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Padome 2004. gada 12. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/570/KĀDP (1) (operācija Althea).

(2)

Politikas un drošības komiteja 2006. gada 19. decembrī apstiprināja ieteikumus, kuru mērķis ir panākt optimālu koordināciju un saskaņotību situācijās, kad vismaz divi ES dalībnieki krīžu pārvarēšanas jomā darbojas vienā un tajā pašā valstī, īpaši ar tuvākām apspriedēm starp ES Spēku komandieri un Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi (ESĪP) un starp ES Spēku komandieri un ES policijas misijas vadītāju.

(3)

Padome 2007. gada 18. jūnijā apstiprināja minētos ieteikumus operācijai Althea.

(4)

Attiecīgi būtu jāgroza Vienotā rīcība 2004/570/KĀDP,