I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1273/2007

(2007. gada 29. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1914/2006, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 18. septembra Regulu (EK) Nr. 1405/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 (1), un jo īpaši tās 14. pantu,

tā kā:

(1)	Ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot Komisijas Regulu (EK) Nr. 1914/2006 (2), ir pamats uzskatīt, ka ir jāpielāgo daži minētās regulas noteikumi.

(2)

Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (3), paredzēts, ka sertifikātus izdod un lieto, izmantojot datorizētas sistēmas; norādes uz šo iespēju jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 1914/2006.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1914/2006 4. panta 1. punktā nav skaidri norādīts, ka maksājumi jāveic visa gada garumā. Lai iekļautu šo norādījumu, regula ir jāgroza. Tāpat arī jāgroza minētās regulas 35. pants, lai visu gadu varētu veikt maksājumus par minētajā pantā paredzētajiem pasākumiem.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1914/2006 34. pantā paredzēto programmu grozījumu procedūrām jābūt precīzākām. Ir lietderīgi precizēt noteikumus par to, kā iesniedzami vispārējo programmu grozījumu pieprasījumi, kā Komisijai šie pieprasījumi jāapstiprina, kā arī to piemērošanas grafiks. Budžeta noteikumu dēļ apstiprinātie grozījumi jāievieš no tā gada 1. janvāra, kas seko grozījuma pieprasījumam. Turklāt jānošķir būtiski grozījumi, kuriem vajadzīgs apstiprinājums ar Komisijas lēmumu, un nelieli grozījumi, par kuriem Komisija tikai jāinformē.

(5)	Deviņdesmit dienu termiņš pēc dienas, kad iesniegts Regulas (EK) Nr. 1914/2006 4. panta 1. punktā paredzētais izmantotā atbalsta sertifikāts un kurā kompetentajām iestādēm jāizmaksā atbalsts, ir pārāk ilgs un rada zināmas administratīvas grūtības. Tāpēc tas jāsamazina līdz 60 dienām.

(6)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1914/2006.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1914/2006 groza šādi.

Regulas 4. pantu groza šādi:

šā panta 1. punktu groza šādi:

i)	trešās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu: “Kompetentās iestādes izmaksā atbalstu ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc dienas, kurā iesniedz izmantoto atbalsta sertifikātu, izņemot kādu no šādiem gadījumiem:”;

ii)	šādu tekstu pievieno kā ceturto daļu: “Maksājumus veic visu gadu.”;

minētā panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Atbalsta sertifikātus sagatavo pēc importa licences parauga, kas sniegts Regulas (EK) Nr. 1291/2000 I pielikumā. Regulas (EK) Nr. 1291/2000 8. panta 5. punktu, 13., 15., 17., 18., 19., 21., 23., 26., 27., 29. līdz 33. pantu un 36. līdz 41. pantu piemēro mutatis mutandis, neskarot šīs regulas noteikumus.”

Regulas 34. pantu aizstāj ar šādu:

“34. pants

Grozījumi programmās

1. Grozījumus vispārējā programmā, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1405/2006 13. panta 2. punktu, iesniedz Komisijai un pienācīgi pamato, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

a)	iemesli un īstenošanas problēmas, ar ko pamato vispārējās programmas grozījumu;

b)	paredzamā grozījumu ietekme;

c)	ietekme uz saistību finansēšanu un pārbaudi.

Izņemot nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus, Grieķija iesniedz programmas grozījumu pieprasījumus ne biežāk kā reizi kalendārajā gadā katrai programmai un ne vēlāk kā katra gada 30. septembrī.

Ja Komisijai nav iebildumu pret pieprasītajiem grozījumiem, Grieķija šos grozījumus piemēro no tā gada 1. janvāra, kas seko gadam, kurā par tiem tika paziņots.

Šos grozījumus var piemērot agrāk, ja Komisija līdz trešajā daļā minētajam datumam rakstveidā apstiprina Grieķijai, ka paziņotie grozījumi atbilst Kopienas tiesību aktiem.

Ja paziņotais grozījums neatbilst Kopienas tiesību aktiem, Komisija par to Grieķiju informē, un grozījums nestājas spēkā, kamēr Komisija nesaņem grozījumu, ko var uzskatīt par atbilstošu.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Komisija novērtē Grieķijas priekšlikumus par turpmāk minētajiem grozījumiem un vēlākais četru mēnešu laikā kopš to iesniegšanas pieņem lēmumu par to apstiprināšanu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1405/2006 13. panta 2. punktā:

a)	jaunu pasākumu vai atbalsta shēmu iekļaušana vispārējā programmā;

b)	jau apstiprinātās atbalsta vienības palielināšana katram pašreizējam pasākumam vai atbalsta shēmai vairāk nekā par 50 % no summas, kas piemērojama laikā, kad iesniegts grozījuma pieprasījums.

3. Grieķija var izdarīt šādus turpmāk minētos grozījumus, neizmantojot 1. punktā izklāstīto procedūru, ar nosacījumu, ka par šiem grozījumiem paziņo Komisijai:

a)	mainīt to produktu daudzumu prognozētajās piegāžu bilancēs, uz kuriem attiecas piegādes režīms, un līdz ar to mainīt kopējo atbalsta apmēru, kas piešķirts, lai atbalstītu katru produkta līniju;

b)	vietējās produkcijas atbalstam veikt pielāgojumus līdz 20 % apmērā no katram atsevišķam pasākumam piešķirtā finansējuma.

Šos grozījumus nepiemēro agrāk par dienu, kad Komisija tos saņēmusi. Tos var iekļaut tikai reizi gadā, izņemot nepārvaramas varas gadījumus vai ārkārtas apstākļus, mainot to produktu daudzumu, uz kuriem attiecas piegādes režīms, un mainot statistikas nomenklatūru un kopējā muitas tarifa kodus, kā paredzēts Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (4).

3)	Regulas 35. pantam kā otro daļu pievieno šādu tekstu: “Maksājumi par pētījumiem, demonstrējumu projektiem, mācībām vai tehnisko palīdzību veicami visu gadu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 265, 26.9.2006., 1. lpp.

(2) OV L 365, 21.12.2006., 64. lpp.

(3) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2006 (OV L 365, 21.12.2006., 52. lpp.).

(4) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.”

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1274/2007

(2007. gada 29. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2104/2004, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 11. panta 5. punktu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 30. marta Regulu (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību (2) un jo īpaši tās 1. panta 2. punktu un 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes un Komisijas 2006. gada 27. jūlija Zivsaimniecības padomē pieņemtajā kopīgajā paziņojumā attiecībā uz attālākajiem reģioniem (3) uzsvērts, ka vajadzīgi pienācīgi pasākumi, kas nodrošinātu šo reģionu zvejniecības nozares attīstību. Nosakot šādus pasākumus, jāņem vērā attiecīgajos apgabalos veikto zvejas darbību īpatnības. Turklāt pasākumi jāpieņem, ņemot vērā notiekošā pētījuma rezultātus un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) zvejas resursu stāvokļa novērtējumu attiecīgajos reģionos.

(2)	Saskaņā ar šo paziņojumu Francija un Portugāle ir pieņēmušas Gvadelupas, Martinikas, Francijas Gviānas, Reinjonas un Azoru salu attīstības plānu. Minēto plānu ietekmes novērtējumu sniegusi ZZTEK tās plenārsēdē 2007. gada aprīlī.

(3)

Tajā pašā laikā Komisijai ir iesniegta papildu informācija par ierosināto regulēšanu, ko attiecina uz ievērojamu skaitu kuģu, kuri veica zvejas darbības līdz 2006. gada 31. decembrim un turpināja zveju attālākajos reģionos, nebūdami iekļauti Kopienas flotes reģistrā. Šāda regulēšana vērtējama kā attīstības plānu papildinājums.

(4)	Attīstības plāni sekmē attālāko reģionu zvejniecības nozares ilgtspējīgu attīstību. Šajā kontekstā jāpārskata dažu attālākajos reģionos reģistrēto flotu robežlīmeņi. Tāpēc attiecīgi jāgroza Komisijas Regula (EK) Nr. 2104/2004 (4).

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2104/2004 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2) OV L 102, 7.4.2004., 9. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1646/2006 (OV L 309, 9.11.2006., 1. lpp.).

(3) Padomes dokuments Nr. 11823/06 ADD 1, 2006. gada 20. jūlijs.

(4) OV L 365, 10.12.2004., 19. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1570/2005 (OV L 252, 28.9.2005., 6. lpp.).

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Īpašie robežlīmeņi Spānijas, Francijas un Portugāles attālākajos reģionos reģistrētajām zvejas flotēm

Spānija

Flotes segments	Segmenta kods	GT	kW
Kanāriju salas. Garums < 12 m. ES ūdeņi	CA1	2 878	23 202
Kanāriju salas. Garums ≥ 12 m. ES ūdeņi	CA2	4 779	16 055
Kanāriju salas. Garums ≥ 12 m. Starptautiskie ūdeņi un trešo valstu ūdeņi	CA3	51 167	90 680
Kopā		58 824	129 937

Francija

Flotes segments	Segmenta kods	GT	kW
Reinjona. Bentiskās zivju sugas un pelaģiskās sugas. Garums < 12 m	4FC	1 050	19 320
Reinjona. Pelaģiskās sugas. Garums ≥ 12 m	4FD	10 002	31 465
Francijas Gviāna. Bentiskās zivju sugas un pelaģiskās sugas. Garums < 12 m	4FF	475	6 260
Francijas Gviāna. Garneļu zvejas kuģi	4FG	7 560	19 726
Francijas Gviāna. Pelaģiskās sugas. Atklātā jūrā strādājoši kuģi	4FH	3 500	5 000
Martinika. Bentiskās zivju sugas un pelaģiskās sugas. Garums < 12 m	4FJ	5 409	142 116
Martinika. Pelaģiskās sugas. Garums ≥ 12 m	4FK	1 000	3 000
Gvadelupa. Bentiskās zivju sugas un pelaģiskās sugas. Garums < 12 m	4FL	6 188	167 765
Gvadelupa. Pelaģiskās sugas. Garums ≥ 12 m	4FM	500	1 750
Kopā		35 684	396 402

Portugāle

Flotes segments	Segmenta kods	GT	kW
Madeira. Bentiskās zivju sugas. Garums < 12 m	4K6	680	4 574
Madeira. Bentiskās zivju sugas un pelaģiskās sugas. Garums ≥ 12 m	4K7	5 354	17 414
Madeira. Pelaģiskās sugas. Riņķvads. Garums ≥ 12m	4K8	253	1 170
Azoru salas. Bentiskās zivju sugas. Garums < 12 m	4K9	2 721	30 910
Azoru salas. Bentiskās zivju sugas un pelaģiskās sugas. Garums ≥ 12 m	4KA	14 246	29 845
Kopā		23 254	83 913”

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/8

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1275/2007

(2007. gada 29. oktobris),

ar kuru groza IX pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus dažu dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Tā attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikumā paredzēti noteikumi dzīvu dzīvnieku, to embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu importam Kopienā. Īpašā riska materiāla izņemšana no produktiem, kas paredzēti pārtikai un dzīvnieku barībai, ir vienīgais, vissvarīgākais sabiedrības veselības aizsardzības pasākums.

(3)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. pantā noteikts, ka govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) statusu dalībvalstīm, trešām valstīm vai to reģioniem nosaka, iedalot tos trijās kategorijās: nenozīmīgs GSE risks, kontrolēts GSE risks un nenoteikts GSE risks. Minētajā pantā paredzēts, pēc tam kad Starptautiskais Epizootiju birojs (SEB) būs noteicis procedūru valstu klasificēšanai kategorijās, arī pārskatīt Kopienas noteikto valsts klasifikāciju.

(4)

Kamēr nav noteikts dalībvalstu un trešo valstu GSE statuss, Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti pārejas pasākumi, kas piemērojami uz laiku līdz 2007. gada 1. jūlijam. Saskaņā ar pārejas pasākumiem, kas saistīti ar GSE, ierobežojumi importam Kopienā no trešām valstīm ar GSE risku attiecās uz Padomes Direktīvā 77/99/EEK (2) definētajiem gaļas produktiem, tostarp apstrādātām zarnām. Turklāt trešās valstis ar GSE risku varēja eksportēt apstrādātas zarnas no valstīm, kurās GSE uzskatīja par tikpat kā neiespējamu, tādējādi ieviešot trijstūrveida tirdzniecības iespēju.

(5)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 722/2007 (3)2007. gada 25. jūnijā grozīja Regulu (EK) Nr. 999/2001. Pēc šiem grozījumiem ar Regulu (EK) Nr. 999/2001 atbilstīgi Starptautiskā Epizootiju biroja iedalījumam ieviesa Kopienas sistēmu valstu iedalījumam kategorijās pēc GSE riska. Katru valsti ne tikai iedalīja kādā no trim kategorijām – nenozīmīgs GSE risks, kontrolēts GSE risks un nenoteikts GSE risks –, bet atbilstīgi katrai riska kategorijai ieviesa arī tirdzniecības noteikumus.

(6)

Importa noteikumi, kas saistīti ar jauno sistēmu iedalījumam kategorijās, attiecās uz gaļas produktiem, kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (4), kura neattiecas uz apstrādātām zarnām. Atbilstīgi nosacījumiem, kas piemērojami līdz 2007. gada 1. jūlijam, un lai patērētājiem nodrošinātu līdzvērtīgu aizsardzību, apstrādātas zarnas jāiekļauj to produktu sarakstā, uz kuriem attiecas Regulā (EK) Nr. 999/2001 noteiktie, ar TSE saistītie importa noteikumi. Tāpēc attiecīgi jāgroza minētās regulas IX pielikums.

(7)

Uz trešām valstīm ar nenozīmīga GSE riska statusu neattiecas ar TSE saistītie importa nosacījumi. Jāprecizē importa nosacījumi gadījumiem, kad zarnas importē no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku un apstrādā trešā valstī ar citādu GSE riska statusu. Konsekvences labad jaunie noteikumi jāattiecina arī uz iespējamu trijstūrveida tirdzniecību.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 727/2007 (OV L 165, 27.6.2007., 8. lpp.).

(2) OV L 26, 31.1.1977., 85. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).

(3) OV L 164, 26.6.2007., 7. lpp.

(4) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma C nodaļu groza šādi.

A iedaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“A IEDAĻA

Produkti

Ņemot vērā izcelsmes valsts GSE riska kategoriju, B, C un D iedaļas nosacījumi attiecas uz šādiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (1) definētiem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktiem:

—	svaigu gaļu,

—	malto gaļu un gaļas izstrādājumiem,

—	gaļas produktiem,

—	apstrādātām zarnām,

—	kausētiem dzīvnieku taukiem,

—	dradžiem un

—

želatīnu.

C iedaļā iekļauj šādu 5. punktu:

“5.

Importējot apstrādātas zarnas, kuru izcelsme ir valstī vai reģionā ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar kontrolētu GSE risku;

b)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī ar nenozīmīgu GSE risku, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

ja zarnas importē no valsts vai reģiona, kurā bijuši autohtoni GSE gadījumi:

i)	dzīvnieki ir dzimuši, kad jau ir stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai

ii)	liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav iegūti no tā.”

D iedaļā iekļauj šādu 5. punktu:

“5.

Importējot apstrādātas zarnas, kuru izcelsme ir valstī vai reģionā ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenoteiktu GSE risku;

b)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī ar nenozīmīgu GSE risku, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

ja zarnas importē no valsts vai reģiona, kurā bijuši autohtoni GSE gadījumi:

i)	dzīvnieki ir dzimuši, kad jau ir stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai

ii)	liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav iegūti no tā.”

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.; Labotā redancija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp.”

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1276/2007

(2007. gada 29. oktobris)

par grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, Padomes Regulā (EK) Nr. 247/2006 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 552/2007 attiecībā uz maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu 2007. gadam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001 (1), un jo īpaši tās 64. panta 2. punktu un 70. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulu (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem (2), un jo īpaši 20. panta 3. punkta otro teikumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā katrai dalībvalstij noteikti maksimāli pieļaujamie daudzumi, kurus minētās regulas III sadaļas 2. nodaļā paredzētās valstu pamatsummas nedrīkst pārsniegt.

(2)	Regulas (EK) Nr. 247/2007 23. panta 2. punktā noteiktas ikgadējās summas, kuru apjomā Kopiena finansē šīs regulas II un III sadaļā paredzētos pasākumus.

(3)

I, II un attiecīgi III pielikumā Komisijas 2007. gada 22. maija Regulai (EK) Nr. 552/2007, ar ko nosaka maksimālo Kopienas ieguldījumu darba programmu finansējumā olīveļļas nozarē un paredz maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu 2007. gadam vienreizējo maksājumu shēmas daļējai vai iespējamai īstenošanai un vienotā platībmaksājuma shēmas gada finansējuma summas, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, un groza minēto regulu (3), 2007. kalendārajam gadam noteikti šādi maksimāli pieļaujamie budžeta apjomi: maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms tiešajiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 66. līdz 69. pantu, maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms tiešajiem maksājumiem, kas piešķirami saskaņā ar minētās regulas 70. pantu, un vienreizējo maksājumu shēmas maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 247/2006 20. panta 3. punkta pirmo teikumu Portugāle attiecībā uz 2007. gadu ir nolēmusi samazināt valstij noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu tiesībām uz piemaksu par zīdītājgovīm un nolēmusi atbilstošo finanšu summu ieskaitīt ar minēto regulu paredzēto īpašo pasākumu finansējumā, lai Kopienas ieguldījums, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. pantā, būtu vēl nozīmīgāks. Tāpēc no maksimāli pieļaujamā daudzuma Portugālei, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā, ir jāatskaita summa, kura jāpieskaita Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. panta 2. punktā paredzētajai finanšu summai, kā arī jāsamazina Portugālei 2007. gadā piemērotais maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms piemaksai par zīdītājgovīm, tostarp tās papildu piemaksai, un Regulas (EK) Nr. 552/2007 I pielikumā noteiktajiem maksājumiem par liellopu gaļu (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pants).

(5)

Saskaņā ar Portugāles lēmumu no 2007. gada vienreizējo maksājumu shēmā iekļauj arī summas, kuru izcelsme ir Regulas (EK) Nr. 1782/2003 95. pantā paredzētā piena ražošanas piemaksa un 96. pantā paredzētie papildmaksājumi. Tieši šādi attiecībā uz 2007. gadu Portugālei aprēķina maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu vienreizējo maksājumu shēmai, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļā. Šis maksimāli pieļaujamai apjoms tika noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2007 III pielikumā. Tomēr tad, kad noteica maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu 2007. gadam, netika ņemts vērā, ka, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 70. panta 1. punkta b) apakšpunktu, no vienreizējo maksājumu shēmas izslēdz piena ražošanas piemaksas un papildmaksājumus Azoru salu un Madeiras lauksaimniekiem.

(6)

Tāpēc attiecībā uz 2007. gadu Portugālei noteiktais maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms tiešajiem maksājumiem, kurus piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 70. panta noteikumiem, un maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms vienreizējo maksājumu shēmai ir jāgroza, no Regulas (EK) Nr. 552/2007 III pielikumā norādītās summas atskaitot summu, kas atbilst piena ražošanas piemaksām un papildmaksājumiem piena ražotājiem, un to pieskaitot minētās Regulas II pielikumā norādītajai summai.

(7)

Spānija pirms 2004. gada 1. augusta nolēma daļēji ieviest vienreizējo maksājumu shēmu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1782/2003 64.–69. panta nosacījumiem, proti, ieviest maksājumus par liellopu gaļu. Līdztekus tam, piemērojot 8. pantu Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulā (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (4), Spānijas reģions Kantabrija no 2007. gada vairs nevar saņemt šajā pantā minēto pārejas posma atbalstu. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1782/2003 125. panta 5. punktā paredzēto valsts papildu piemaksu par zīdītājgovīm, ko piešķir saimniecībām Spānijas reģionā Kantabrijā, no 2007. gada Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) finansēt nevar. Lai zīdītājgovju audzēšanas nozare turpinātu saņemt Kopienas atbalstu, Spānija ir lūgusi attiecīgo summu, kas atbilst līdz 2006. gadam Kantabrijā veiktajiem maksājumiem valsts papildpiemaksu sakarā, atskaitīt no Regulas (EK) Nr. 552/2007 I pielikumā norādītā valsts papildpiemaksu maksimālā apjoma un pieskaitīt summai, kas tajā pašā pielikumā norādīta kā maksimāli pieļaujamais budžeta apjoms piemaksai par zīdītājgovīm. Tāpēc minētie maksimāli pieļaujamie budžeta apjomi ir jāpielāgo.

(8)	Tāpēc Regulas (EK) Nr. 1782/2003, (EK) Nr. 247/2006 un (EK) Nr. 552/2007 ir jāgroza.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 VIII pielikumā Portugālei attiecībā uz 2007. gadu noteikto summu aizstāj ar “570 997”.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 247/2006 23. panta 2. punktā iekļautajā tabulā Azoru salām un Madeirai noteikto summu attiecībā uz 2008. budžeta gadu aizstāj ar “86,98”.

3. pants

Regulu (EK) Nr. 552/2007 groza šādi.

Tās I pielikumu groza šādi:

a)	Spānijai noteikto summu pozīcijā “Piemaksa par zīdītājgovīm” aizstāj ar “261 153”;

b)	Spānijai noteikto summu pozīcijā “Papildpiemaksa zīdītājgovīm” aizstāj ar “26 000”;

c)	Portugālei noteikto summu pozīcijā “Piemaksa par zīdītājgovīm” aizstāj ar “78 695”;

d)	Portugālei noteikto summu pozīcijā “Papildpiemaksa zīdītājgovīm” aizstāj ar “9 462”;

e)	Portugālei noteikto summu pozīcijā “69. pants, liellopu gaļa” aizstāj ar “1 681”.

2)	Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

3)	Tās III pielikumā Portugālei noteikto summu aizstāj ar “413 774”.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1182/2007 (OV L 273, 17.10.2007., 1. lpp.).

(2) OV L 42, 14.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2013/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 13. lpp.).

(3) OV L 131, 23.5.2007., 10. lpp.

(4) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 6. lpp. Labotā redancija OV L 27, 2.2.2007., 5. lpp.).

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

MAKSIMĀLI PIEĻAUJAMAIS BUDŽETA APJOMS TIEŠAJIEM MAKSĀJUMIEM, KAS PIEŠĶIRAMI SASKAŅĀ AR REGULAS (EK) Nr. 1782/2003 70. PANTU

2007. kalendārais gads

(tūkstošos euro)
	Beļģija	Grieķija	Spānija	Francija	Itālija	Nīderlande	Portugāle	Somija
70. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Atbalsts par sēklām	1 397	1 400	10 347	2 310	13 321	726	272	1 150
70. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Maksājumi par laukaugiem			23
Atbalsts par pākšaugiem			1
Īpašais atbalsts par rīsiem				3 053
Atbalsts par tabaku							166
Piena ražošanas piemaksas							12 608
Papildmaksājumi piena ražotājiem							6 254”

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/14

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1277/2007

(2007. gada 29. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1438/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus attiecībā uz Kopienas flotes politiku, kura noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā 56. pantu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 1438/2003 (2) ir paredzēti īstenošanas noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 2371/2002 nodaļu par flotes politiku, jo īpaši tās 11., 12., 13. un 14. panta piemērošanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta noteikumi 2007. gada 28. jūlijā tika grozīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007, ļaujot dalībvalstīm atjaunot 4 % no to kuģu gada vidējās tilpības, kuri sadalīti ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un 4 % no to kuģu tilpības, kas sadalīti ar valsts atbalstu kopš 2007. gada 1. janvāra.

(3)

2007. gada 28. jūlijā tika grozīti Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumi, lai ņemtu vērā Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (3) 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto prasību vismaz par 20 % samazināt jaudu dzinējam, kas nomainīts ar publisko atbalstu, izņemot attiecībā uz dzinēju nomainīšanu piekrastes mazapjoma zvejā [sīkzvejā], kas definēta minētajā regulā. Turklāt vairs nav piemērojams pārejas noteikums, saskaņā ar kuru jebkurš pēc jaunās kopējās zivsaimniecības politikas ieviešanas un līdz 2004. gada beigām flotes atjaunošanai piešķirtais atbalsts bija saistīts ar prasību par kopējās jaudas samazināšanu 3 % apmērā.

(4)	Pēc tam, kad būs pabeigta visu zvejas kuģu mērīšana, var atsaukt korekcijas noteikumu, kas attiecas uz šādas mērīšanas ietekmi uz tilpības robežlīmeni; tomēr tam jāpaliek spēkā attiecībā uz kuģu iekļaušanas/izslēgšanas režīma stingru piemērošanu, ņemot vērā kuģa tilpību.

(5)

Ir nepieciešams pārskatīt šobrīd spēkā esošo atkāpi no kuģu iekļaušanas/izslēgšanas režīma attiecībā uz tiem kuģiem, kuri iekļauti flotē kopš 2003. gada 1. janvāra vai – vēlāk pievienojušos dalībvalstu gadījumā – kopš pievienošanās dienas, pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kas pieņemts attiecīgi pirms 2003. gada 1. janvāra vai pirms pievienošanās dienas. Šī pārskatīšana ļaus piemērot šādu atkāpi tiem kuģiem, kuru iekļaušanai flotē – lai gan lēmums par to bija pieņemts atbilstīgi valsts un Kopienas tiesību aktiem pirms pievienošanās vai pirms administratīvā lēmuma pieņemšanas – nevarēja piemērot pārejas pasākumus, jo trīs gadu pārejas posms bija pārāk īss.

(6)	Bulgārija un Rumānija pievienojās Kopienai 2007. gada 1. janvārī, tāpēc ir jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1438/2003 noteikumi.

(7)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1438/2003.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1438/2003 groza šādi.

Regulas 2. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

“GTa1” vai “kopējā tādu kuģu tilpība [tonnāža], kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim” ir kopējā tādu kuģu tilpība, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim. Piemērojot 4. pantā norādīto formulu tilpības robežlīmeņa aprēķināšanai, šo vērtību ņem vērā tikai attiecībā uz tādiem jaudas apjomiem, kas pārsnieguši tilpības samazinājumu, kurš nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. panta 1. punktā paredzētajiem robežlīmeņiem.

Jaunajām dalībvalstīm “GTa1” vai “kopējā tādu kuģu tilpība [tonnāža], kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim” nozīmē kopējo tādu kuģu tilpību, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

“GTa2” vai “kopējā tādu kuģu tilpība [tonnāža], kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2006. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu tilpība, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, par kuru ir aprēķināta GTt. Piemērojot 4. pantā norādīto formulu tilpības robežlīmeņa aprēķināšanai, šo vērtību ņem vērā tikai attiecībā uz tādiem jaudas apjomiem, kas pārsnieguši tilpības samazinājumu, kurš nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. panta 1. punktā paredzētajiem robežlīmeņiem.”;

panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

“11.	“Jaunā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas pievienojusies Kopienai pēc 2003. gada 1. janvāra.”;

pievieno šādu 12. punktu:

“12.

“kWr” vai “kopējā to dzinēju jauda, kas nomainīti ar publisko atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu” ir to dzinēju kopējā jauda, kas nomainīti ar publisko atbalstu pēc 2006. gada 31. decembra atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (4) 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumiem.

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Robežlīmeņu uzraudzība

1. Katrai dalībvalstij, izņemot jaunās dalībvalstis, tilpības [tonnāžas] robežlīmenis jebkurā attiecīgajā datumā pēc 2003. gada 1. janvāra (R(GT)t) ir vienāds ar robežlīmeni, kurš minētajai dalībvalstij norādīts I pielikumā 2003. gada 1. janvārī (R(GT)03) un kurš koriģēts:

atrēķinot:

i)	99 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (GTa1);

ii)	96 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2006. gada 31. decembra (GTa2);

b)	un pieskaitot kopējās tilpības palielinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punkta noteikumiem (GTS).

Šos robežlīmeņus nosaka, izmantojot šādu formulu:

R(GT)t = R(GT)03 – 0,99 GTa1 – 0,96 GTa2 + GTS

Ja jaunu zvejas jaudu iekļauj flotē atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nosacījumiem, otrajā daļā minētos robežlīmeņus samazina par 35 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra (GT100), piemērojot šādu formulu:

R(GT)t = R(GT)03 – 0,99 GTa1 – 0,96 GTa2 – 0,35 GT100 + GTS

2. Katrai dalībvalstij, izņemot jaunās dalībvalstis, jaudas robežlīmeņi jebkurā attiecīgajā datumā pēc 2003. gada 1. janvāra (R(kW)t) ir vienādi ar minētās dalībvalsts robežlīmeni, kas norādīts I pielikumā 2003. gada 1. janvārī (R(kW)03) un kas koriģēts, atrēķinot kopējo tādu kuģu jaudu, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2002. gada 31. decembra (kWa), un 20 % no kopējās to dzinēju jaudas, kas nomainīti ar publisko atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu (kWr).

Šos robežlīmeņus nosaka, izmantojot šādu formulu:

R(kW)t = R(kW)03 – kWa – 0,2 kWr

Ja jaunu zvejas jaudu iekļauj flotē atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nosacījumiem, otrajā daļā minētos robežlīmeņus samazina par 35 % no kopējās tādu kuģu jaudas, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra (kW100), piemērojot šādu formulu:

R(kW)t = R(kW)03 – kWa – 0,2 kWr – 0,35 kW100”

3)	Svītro 5. pantu.

Regulas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Flotes zvejas jauda 2003. gada 1. janvārī

Šīs regulas 7. panta nolūkā zvejas jaudu tilpības (GT03) un dzinēju jaudas (kW03) izteiksmē 2003. gada 1. janvārī nosaka – izņemot jaunajām dalībvalstīm –, atbilstoši II pielikumam ņemot vērā kuģu iekļaušanas flotē, kuras pamatotas ar attiecīgās dalībvalsts administratīvu lēmumu, kas pieņemts laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim atbilstoši tajā laikā piemērojamajiem tiesību aktiem un jo īpaši saskaņā ar valsts iekļaušanas/izslēgšanas režīmu, kas paziņots Komisijai saskaņā ar Lēmuma 97/413/EK (5) 6. panta 2. punktu, un kuras īsteno ne vēlāk kā piecus gadus pēc minētā administratīvā lēmuma datuma.

Regulas 6.a pantu aizstāj ar šādu:

“6.a pants

Jauno dalībvalstu flotes zvejas jauda pievienošanās dienā

Jaunajām dalībvalstīm šīs regulas 7.a panta nolūkā zvejas jaudu tilpības (GTacc) un dzinēju jaudas (kWacc) izteiksmē pievienošanās dienā nosaka, atbilstoši III pielikumam ņemot vērā kuģu iekļaušanas flotē, kuras pamatotas ar attiecīgās dalībvalsts administratīvu lēmumu, kas pieņemts augstākais piecus gadus pirms pievienošanās dienas, un kuras īsteno ne vēlāk kā piecus gadus pēc minētā administratīvā lēmuma datuma.”

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Uzraudzība pār kuģu iekļaušanu flotē un izslēgšanu no tās

1. Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra dalībvalsts, izņemot jaunās dalībvalstis, nodrošina to, ka zvejas jauda tilpības izteiksmē (GTt) ir vienāda vai mazāka nekā 2003. gada 1. janvāra zvejas jauda (GT03), kas koriģēta:

atrēķinot:

i)	99 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim (GTa1);

ii)	96 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2006. gada 31. decembra (GTa2);

iii)	35 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra (GT100);

un pieskaitot:

i)	kopējās tilpības palielinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punkta noteikumiem (GTS);

ii)	flotes kuģu atkārtotas mērīšanas rezultātu (Δ(GT-GRT)).

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

GTt ≤ GT03 – 0,99 GTa1 – 0,96 GTa2 – 0,35 GT100 + GTS + Δ(GT-GRT)

2. Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra dalībvalsts, izņemot jaunās dalībvalstis, nodrošina to, ka zvejas jauda dzinēju jaudas (kWt) izteiksmē ir vienāda vai mazāka nekā 2003. gada 1. janvāra zvejas jauda (kW03), kas koriģēta, atrēķinot:

a)	kopējo tādu kuģu jaudu, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2002. gada 31. decembra (kWa);

b)	20 % no kopējās to dzinēju jaudas, kas nomainīti ar publisko atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu (kWr);

c)	35 % no kopējās tādu kuģu jaudas, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra (kW100).

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

kWt ≤ kW03 – kWa – 0,2 kWr – 0,35 kW100”

Regulas 7.a pantu aizstāj ar šādu:

“7.a pants

Uzraudzība pār kuģu iekļaušanu flotē un izslēgšanu no tās jaunajās dalībvalstīs

1. Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas jauda tilpības izteiksmē (GTt) ir vienāda vai mazāka nekā zvejas jauda (GTacc) pievienošanās dienā, kas koriģēta:

atrēķinot:

i)	jaunajām dalībvalstīm, kas pievienojās Kopienai 2004. gada 1. maijā, – 98,5 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no minētās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim (GTa1);

ii)	visām jaunajām dalībvalstīm – 96 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2006. gada 31. decembra (GTa2);

iii)	visām jaunajām dalībvalstīm – 35 % no kopējās tādu kuģu tilpības, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pievienošanās dienā vai pēc tās (GT100);

un pieskaitot:

i)	kopējās tilpības palielinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punkta noteikumiem (GTS);

ii)	attiecīgās flotes kuģu atkārtotas mērīšanas rezultātu (Δ(GT-GRT)).

Katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

GTt ≤ GTacc – 0,985 GTa1 – 0,96 GTa2 – 0,35 GT100 + GTS + Δ(GT-GRT)

2. Lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. panta noteikumus, katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka zvejas jauda dzinēju jaudas izteiksmē (kWt) ir vienāda vai mazāka nekā zvejas jauda pievienošanās dienā (kWacc), kas koriģēta, atrēķinot:

a)	kopējo tādu kuģu jaudu, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pievienošanās dienā vai pēc tās (kWa);

b)	20 % no kopējās to dzinēju jaudas, kas nomainīti ar publisko atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu (kWr);

c)	35 % no kopējās tādu kuģu jaudas, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 bruto tonnas un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pievienošanās dienā vai pēc tās (kW100).

Katra jaunā dalībvalsts nodrošina to, ka tiek piemērota šāda formula:

kWt ≤ kWacc – kWa – 0,2 kWr – 0,35 kW100”

8)	Regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

9)	Regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joe BORG

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 865/2007 (OV L 192, 24.7.2007., 1. lpp.).

(2) OV L 204, 13.8.2003., 21. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 916/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 81. lpp.).

(3) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

(4) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.”

(5) OV L 175, 3.7.1997., 27. lpp.”

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1438/2003 II pielikumu groza šādi.

Pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

“GT1” ir kopējā tādu kuģu tilpība [tonnāža], kuri flotē iekļauti pēc 2002. gada 31. decembra ar valsts atbalstu, kas pamatots ar laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim pieņemtu administratīvu lēmumu, un kuriem līdzvērtīga jauda ir izslēgta bez valsts atbalsta laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim.”

Pielikuma 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.

“GT3” ir kopējā tādu kuģu tilpība [tonnāža], kuri flotē iekļauti pēc 2002. gada 31. decembra bez valsts atbalsta, kas pamatots ar laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim pieņemtu administratīvu lēmumu, un kuriem līdzvērtīga jauda ir izslēgta bez valsts atbalsta laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim.”

Pielikuma 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

“kW1” ir kopējā tādu kuģu jauda, kuri flotē iekļauti pēc 2002. gada 31. decembra ar valsts atbalstu, kas pamatots ar laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim pieņemtu administratīvu lēmumu, un kuriem līdzvērtīga jauda ir izslēgta bez valsts atbalsta laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim.”

Pielikuma 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.

“kW3” ir kopējā tādu kuģu jauda, kuri flotē iekļauti pēc 2002. gada 31. decembra bez valsts atbalsta, kas pamatots ar laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim pieņemtu administratīvu lēmumu, un kuriem līdzvērtīga jauda ir izslēgta bez valsts atbalsta laikā no 1998. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 31. decembrim.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1438/2003 III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“III PIELIKUMS

NOTEIKUMI, SASKAŅĀ AR KURIEM JAUNAJĀM DALĪBVALSTĪM APRĒĶINĀMA ZVEJAS JAUDA TILPĪBAS (GTacc) UN DZINĒJU JAUDAS (kWacc) IZTEIKSMĒ PIEVIENOŠANĀS DIENĀ

Šajā pielikumā:

1)	“GTFR” ir flotes zvejas jauda pievienošanās dienā, izteikta tilpībā un aprēķināta, pamatojoties uz Kopienas zvejas flotes reģistra datiem;

2)	“GT1” ir kopējā tādu kuģu tilpība, kuri iekļauti flotē pēc pievienošanās dienas, pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kas pieņemts augstākais piecus gadus pirms pievienošanās dienas;

3)	“kWFR” ir flotes zvejas jauda pievienošanās dienā, izteikta dzinēju jaudā un aprēķināta, pamatojoties uz Kopienas zvejas flotes reģistra datiem;

4)	“kW1” ir kopējā tādu kuģu jauda, kuri iekļauti flotē pēc pievienošanās dienas, pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kas pieņemts augstākais piecus gadus pirms pievienošanās dienas.

Flotes zvejas jaudu, kas izteikta tilpībā (GTacc) un dzinēju jaudā (kWacc), kā noteikts 6.a pantā, aprēķina pēc šādām formulām:

GTacc = GTFR + GT1

kWacc = kWFR + kW1”

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/20

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1278/2007

(2007. gada 29. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 318/2007, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 10. panta 3. punkta otro daļu un 10. panta 4. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK (2) A pielikuma I punktā, un jo īpaši tās 18. panta 1. punkta ceturto ievilkumu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (EK) Nr. 318/2007 (3) noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi dažu putnu, izņemot mājputnus, ievešanai Kopienā un karantīnas nosacījumi, ko piemēro tādiem putniem pēc ievešanas.

(2)	Ir lietderīgi skaidri norādīt, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 318/2007 ir atļauts ievest tikai putnus, kas audzēti nebrīvē. Skaidrības labad arī skaidri jānorāda, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 318/2007 Kopienā drīkst ievest tikai putnus no apstiprinātiem audzēšanas uzņēmumiem.

(3)	Pēc ievešanas ievestie putni jāpārved tieši uz dalībvalsts apstiprinātu karantīnas punktu vai centru, un tiem tur jāpaliek, līdz pilnībā var izslēgt inficēšanos ar putnu gripas vai Ņūkāslas slimības vīrusu.

(4)

Regulā (EK) Nr. 318/2007 paredzēts, ka, ja apstiprinātā karantīnas punktā vai apstiprināta karantīnas centra vienībā rodas aizdomas par inficēšanos ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad visi putni apstiprinātajā karantīnas punktā vai apstiprinātā karantīnas centra vienībā jānokauj un jāiznīcina, pirms laboratorijas testēšana apstiprinājusi šīs aizdomas.

(5)	Tomēr nav riska, ka slimība varētu izplatīties tālāk, jo minētie putni, par kuriem ir aizdomas, ka tie varētu būt inficējušies ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tiek turēti apstiprinātā karantīnas punktā vai apstiprināta karantīnas centra vienībā.

(6)	Tāpēc ir lietderīgi pagaidīt, līdz aizdomas tiek apstiprinātas, lai izslēgtu citus slimības simptomu cēloņus, iekams sāk putnu kaušanu un iznīcināšanu slimības skartajās telpās.

(7)

Regulas (EK) Nr. 318/2007 V pielikumā ir sniegts dalībvalstu kompetento iestāžu apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts dažu putnu, izņemot mājputnus, ievešanai. Austrija, Čehija, Dānija, Vācija, Spānija un Apvienotā Karaliste ir pārskatījušas apstiprināto karantīnas punktu un centru sarakstu un ir iesniegušas Komisijai šo karantīnas punktu un centru atjauninātu sarakstu. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 318/2007 V pielikumā attiecīgi jāgroza apstiprināto karantīnas punktu un centru saraksts.

(8)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 318/2007.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 318/2007 izdara šādus grozījumus.

1)	Lēmuma 4. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu: “Apstiprināti audzēšanas uzņēmumi atbilst šādiem nosacījumiem:”.

5. pantu groza šādi:

a)	ievadteikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Putnu ievešana ir atļauta tikai tad, ja putni atbilst šādiem nosacījumiem:”;

aiz b) punkta iekļauj šādu punktu:

“ba)	putni ir no apstiprinātiem audzēšanas uzņēmumiem, kuri atbilst 4. pantā minētajiem nosacījumiem;”.

Lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“13. pants

Rīcība gadījumā, ja ir aizdomas par slimību apstiprinātā karantīnas punktā vai centrā

1. Ja karantīnas laikā apstiprinātā karantīnas punktā rodas aizdomas, ka viens vai vairāki putni un/vai kontrolputni ir inficēti ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad veic šādus pasākumus:

a)	kompetentā iestāde veic apstiprinātā karantīnas punkta oficiālu uzraudzību;

b)	no minētajiem putniem un kontrolputniem ņem paraugus virusoloģiskajai pārbaudei, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā, un attiecīgi analizē;

c)	nevienu putnu neizved no attiecīgā apstiprinātā karantīnas punkta, kamēr nav apstiprināts, ka aizdomas bijušas nepamatotas.

2. Ja apstiprinās aizdomas par inficēšanos ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību attiecīgajā apstiprinātajā karantīnas punktā, kā minēts 1. punktā, tad veic šādus pasākumus:

a)	visus putnus un kontrolputnus apstiprinātajā karantīnas punktā nokauj un iznīcina;

b)	apstiprināto karantīnas punktu iztīra un dezinficē;

c)	apstiprinātajā karantīnas punktā putnus neieved 21 dienu pēc galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas.

3. Ja apstiprinātā karantīnas centrā karantīnas laikā rodas aizdomas, ka viens vai vairāki putni un/vai kontrolputni karantīnas centra vienībā ir inficēti ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad veic šādus pasākumus:

a)	kompetentā iestāde veic apstiprinātā karantīnas centra oficiālu uzraudzību;

b)	no minētajiem putniem un kontrolputniem ņem paraugus virusoloģiskajai pārbaudei, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā, un attiecīgi analizē;

c)	nevienu putnu neizved no attiecīgā apstiprinātā karantīnas centra, kamēr nav apstiprināts, ka aizdomas bijušas nepamatotas.

4. Ja apstiprinās aizdomas par inficēšanos ar putnu gripu vai Ņūkāslas slimību apstiprinātā karantīnas centra attiecīgajā vienībā, kā minēts 3. punktā, tad veic šādus pasākumus:

a)	visus putnus un/vai kontrolputnus apstiprinātā karantīnas centra attiecīgajā vienībā nokauj un iznīcina;

b)	attiecīgo vienību iztīra un dezinficē;

paņem šādus paraugus:

i)	ja izmanto kontrolputnus, tad ne agrāk kā 21 dienu pēc attiecīgās vienības galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas no kontrolputniem citās karantīnas vienībās jāpaņem paraugi seroloģiskajai pārbaudei, kā noteikts VI pielikumā, vai

ii)	ja neizmanto kontrolputnus, tad no 7 līdz 15 dienām pēc galīgās tīrīšanas un dezinfekcijas no putniem citās karantīnas vienībās jāpaņem paraugi virusoloģiskajai pārbaudei, kā noteikts VI pielikuma 2. punktā;

d)	nevienu putnu neizved no apstiprinātā karantīnas centra, kamēr nav apstiprināts, ka c) apakšpunktā paredzēto paraugu ņemšanas rezultāti ir negatīvi.

5. Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu.”

Ar šādu tekstu aizstāj 14. panta 1. punkta pirmo daļu:

“1. Ja karantīnas laikā konstatē, ka viens vai vairāki putni un/vai kontrolputni ir inficēti ar viegli patogēno putnu gripu vai Ņūkāslas slimību, tad kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, var piešķirt atkāpes no pasākumiem, kas paredzēti 13. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 4. punkta a) apakšpunktā, ja tādi pasākumi neapdraud slimību kontroli (“atkāpe”).”

5)	Regulas V pielikuma tekstu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 29. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(2) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/265/EK (OV L 114, 1.5.2007., 17. lpp.).

(3) OV L 84, 24.3.2007., 7. lpp.

PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

Apstiprināto punktu un centru saraksts, kā minēts 6. panta 1. punktā

Valsts ISO kods	Valsts nosaukums	Karantīnas punkta vai centra apstiprinājuma numurs
AT	AUSTRIJA	AT OP Q1
AT	AUSTRIJA	AT-KO-Q1
AT	AUSTRIJA	AT-3-ME-Q1
AT	AUSTRIJA	AT-4-KI-Q1
AT	AUSTRIJA	AT 4 WL Q 1
AT	AUSTRIJA	AT-4-VB-Q1
AT	AUSTRIJA	AT 6 10 Q 1
AT	AUSTRIJA	AT 6 04 Q 1
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 1003
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 1010
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 1011
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 1012
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 1013
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 1016
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 1017
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 3001
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 3008
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 3014
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 3015
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 4009
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 4017
BE	BEĻĢIJA	BE VQ 7015
CY	KIPRA	CB 0011
CY	KIPRA	CB 0012
CY	KIPRA	CB 0061
CY	KIPRA	CB 0013
CY	KIPRA	CB 0031
CZ	ČEHIJA	21750005
CZ	ČEHIJA	21750016
CZ	ČEHIJA	21750027
CZ	ČEHIJA	21750038
CZ	ČEHIJA	61750009
DE	VĀCIJA	BW-1
DE	VĀCIJA	BY-1
DE	VĀCIJA	BY-2
DE	VĀCIJA	BY-3
DE	VĀCIJA	BY-4
DE	VĀCIJA	HE-1
DE	VĀCIJA	HE-2
DE	VĀCIJA	NI-1
DE	VĀCIJA	NI-2
DE	VĀCIJA	NI-3
DE	VĀCIJA	NW-1
DE	VĀCIJA	NW-2
DE	VĀCIJA	NW-3
DE	VĀCIJA	NW-4
DE	VĀCIJA	NW-5
DE	VĀCIJA	NW-6
DE	VĀCIJA	NW-7
DE	VĀCIJA	NW-8
DE	VĀCIJA	RP-1
DE	VĀCIJA	SN-1
DE	VĀCIJA	SN-2
DE	VĀCIJA	TH-1
DE	VĀCIJA	TH-2
ES	SPĀNIJA	ES/01/02/05
ES	SPĀNIJA	ES/05/02/12
ES	SPĀNIJA	ES/05/03/13
ES	SPĀNIJA	ES/09/02/10
ES	SPĀNIJA	ES/17/02/07
ES	SPĀNIJA	ES/04/03/11
ES	SPĀNIJA	ES/04/03/14
ES	SPĀNIJA	ES/09/03/15
ES	SPĀNIJA	ES/09/06/18
FR	FRANCIJA	38.193.01
GR	GRIEĶIJA	GR.1
GR	GRIEĶIJA	GR.2
HU	UNGĀRIJA	HU12MK001
IE	ĪRIJA	IRL-HBQ-1-2003 Unit A
IT	ITĀLIJA	003AL707
IT	ITĀLIJA	305/B/743
IT	ITĀLIJA	132BG603
IT	ITĀLIJA	170BG601
IT	ITĀLIJA	233BG601
IT	ITĀLIJA	068CR003
IT	ITĀLIJA	006FR601
IT	ITĀLIJA	054LCO22
IT	ITĀLIJA	I – 19/ME/01
IT	ITĀLIJA	119RM013
IT	ITĀLIJA	006TS139
IT	ITĀLIJA	133VA023
MT	MALTA	BQ 001
NL	NĪDERLANDE	NL-13000
NL	NĪDERLANDE	NL-13001
NL	NĪDERLANDE	NL-13002
NL	NĪDERLANDE	NL-13003
NL	NĪDERLANDE	NL-13004
NL	NĪDERLANDE	NL-13005
NL	NĪDERLANDE	NL-13006
NL	NĪDERLANDE	NL-13007
NL	NĪDERLANDE	NL-13008
NL	NĪDERLANDE	NL-13009
NL	NĪDERLANDE	NL-13010
PL	POLIJA	14084501
PT	PORTUGĀLE	05.01/CQA
PT	PORTUGĀLE	01.02/cqa
UK	APVIENOTĀ KARALISTE	21/07/01
UK	APVIENOTĀ KARALISTE	21/07/02”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/27

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 22. oktobris),

ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5095)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(2007/697/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvu 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (1), un jo īpaši tās III pielikuma 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Ja kūtsmēslu apjoms, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā konkretizētā apjoma, tas nosakāms tā, lai nekavētu attiecīgās direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir ilgstošs veģetācijas periods un kultūraugi, kam nepieciešams daudz slāpekļa.

(2)

Īrija 2004. gada 12. novembrī iesniedza Komisijai lūgumu piešķirt atkāpi atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta trešajai daļai. Atjaunotu pieprasījumu, pamatojoties uz Eiropas Kopienu 2006. gadā pārskatītajām regulām (par labu lauksaimniecības praksi ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378), iesniedza 2006. gada 18. oktobrī.

(3)

Lūdzot šo atkāpi, Īrija paredz gadā uz vienu hektāru izlietot 250 kg slāpekļa, kas iegūts no kūtsmēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību. Atkāpes iespējamā izmantošana attieksies uz maksimāli 10 000 Īrijas liellopu audzēšanas saimniecībām, kas veido 8 % no saimniecību kopskaita, 8 % lauksaimniecībā izmantotās zemes un 20 % mājlopu vienībām.

(4)	Īrija ir pieņēmusi tiesību aktus, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, Eiropas Kopienu 2006. gada regulas (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378) un kuri attiecas arī uz pieprasīto atkāpi.

(5)

Īrijas tiesību akti, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, ietver maksimālās mēslošanas normas gan attiecībā uz slāpekļa, gan fosfātu lietošanu. Šīs maksimālās mēslošanas normas ir diferencētas, pamatojoties uz slāpekļa un fosfātu saturu augsnē, un tādēļ tiek ņemts vērā no augsnes uzņemtā slāpekļa un fosfātu daudzums.

(6)

Trešais ziņojums par Nitrātu direktīvas īstenošanu Īrijā un jaunākie Vides aizsardzības aģentūras Komisijai iesniegtie ziņojumi par laikposmu no 2001. līdz 2003. gadam rāda, ka vidējā reģistrētā nitrātu koncentrācija gruntsūdeņos ir 2,5 mg/l N, bet nitrātu koncentrācija, kas bija lielāka par 50 mg/l, tika reģistrēta ne vairāk kā 2 % paraugu ņemšanas vietu. Dati par upju ūdens kvalitāti laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam liecināja, ka vidējā vērtība Eurowaternet uzraudzības stacijās ir 6,9 mg/l nitrātu.

(7)

70 % gruntsūdeņu uzraudzības vietās bija vērojama stabila nitrātu koncentrācijas samazināšanās tendence; upēs laikposmā no 2001. līdz 2003. gadam tika reģistrēta uzlabota ūdens kvalitāte, salīdzinot ar laikposmu no 1995. līdz 1997. gadam, un tas bija pretstatā ūdens kvalitātes kritumam, kas bija vērojams no pagājušā gadsimta 80. gadu beigām. Konstatēja arī hipertrofisko ezeru samazināšanos.

(8)	Īrija atbilstīgi Direktīvas 91/676/EEK 3. panta 5. punktam visā teritorijā izmanto rīcības programmu saskaņā ar Eiropas Kopienu 2006. gada regulām (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378).

(9)

Pēdējā desmitgadē samazinājās mājlopu skaits un minerālmēslu izmantošana. Laikposmā no 1997. līdz 2004. gadam liellopu, cūku un aitu skaits attiecīgi samazinājās par 7 %, 3 % un 17 %. Vidējais kūtsmēslu slāpekļa daudzums 2004. gadā bija 103 kg uz vienu hektāru, salīdzinot ar 140 kg uz vienu hektāru 1998. gadā, tas bija ievērojams samazinājums. Vidējais fosfora (P) daudzumus bija 16 kg uz vienu hektāru. Laikposmā no 1999. līdz 2005. gadam ķīmisko slāpekļa mēslu izmantošana samazinājās par 21 %, fosfora mēslošanas līdzekļu izmantošana laikposmā no 1995. līdz 2005. gadam samazinājās par 37 %.

(10)

Īrijā 90 % lauksaimniecības zemes ir zālaugu platības, kur dominē zālaugi, kas labi piemēroti ganību lopkopībai. Vispār ganību saimniecībās 47 % zemes platību tiek apstrādātas ekstensīvi, un tādēļ tur ir relatīvi zems ganāmpulka blīvums un ierobežots minerālmēslu izmantojums, 36 % apsaimnieko saskaņā ar agrovides programmām (Lauku vides aizsardzības shēma), un tikai 7 % apsaimnieko intensīvi; 10 % izmanto laukaugu audzēšanai. Vidējais minerālmēslu izmantojums zālaugu platībās ir 82 kg slāpekļa un 7,6 kg fosfora uz vienu hektāru.

(11)	Īrijas klimats, kam raksturīgs vienmērīgs nokrišņu daudzumus visa gada laikā, un relatīvi neliels gada temperatūras izmaiņu diapazons veicina ilgstošu zāles veģetāciju – no 330 dienām gadā dienvidrietumos līdz 250 dienām gadā ziemeļaustrumos.

(12)

Īrijas paziņojumā iekļautie tehniskie un zinātniskie dokumenti liecina, ka ierosinātais daudzums 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru gadā no ganību dzīvnieku mēsliem saimniecībās, kurās ir vismaz 80 % zālaugu platību, ir pamatojams ar objektīviem kritērijiem, piemēram, ilgu veģetācijas periodu, un kultūraugiem, kam vajadzīgs daudz slāpekļa.

(13)	Tādēļ Komisija uzskata, ka Īrijas pieprasītais kūtsmēslu daudzums neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja vien tiks ievēroti noteikti stingri nosacījumi.

(14)	Šis lēmums ir jāpiemēro saistībā ar Īrijas rīcības programmu, Eiropas Kopienu 2006. gada regulām (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378).

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota atbilstoši Direktīvas 91/676/EEK 9. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īrijas 2006. gada 18. oktobra vēstulē pieprasīto atkāpi, kas atļauj lietot vairāk kūtsmēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā, piešķir, ja ir ievēroti šajā lēmumā noteiktie nosacījumi.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“ganību saimniecības” ir saimniecības, kurās 80 % vai vairāk no platības, kurās var lietot kūtsmēslus, aug zāle;

b)	“ganību dzīvnieki” ir liellopi (izņemot nobarojamus teļus), aitas, brieži, kazas un zirgi;

c)	“zāle” ir pastāvīgas zālaugu platības vai pagaidu zālaugu platības, kuras ierīko uz laiku līdz četriem gadiem.

3. pants

Darbības joma

Šo lēmumu piemēro atsevišķos gadījumos, ievērojot nosacījumus, kas 4., 5. un 6. pantā noteikti ganību saimniecībām.

4. pants

Ikgadēja atļauja un saistības

1. Lauksaimnieki, kas vēlas izmantot atkāpi, ik gadu iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei.

2. Vienlaikus ar 1. punktā minētā ikgadējā pieteikuma iesniegšanu viņi rakstiski apņemas izpildīt 5. un 6. pantā paredzētos nosacījumus.

3. Kompetentās iestādes nodrošina, ka visus atkāpes pieteikumus iesniedz administratīvai kontrolei. Ja valsts iestāžu veiktā 1. punktā minēto pieteikumu kontrole atklāj, ka nav ievēroti 5. un 6. pantā paredzētie nosacījumi, iesniedzēju par to informē. Šajā gadījumā pieteikumu uzskata par noraidītu.

5. pants

Kūtsmēslu un citu mēslošanas līdzekļu izmantošana

1. Organiskā mēslojuma daudzums no ganību dzīvniekiem, ko ik gadus zemei izmanto ganību saimniecībās, ieskaitot pašu dzīvnieku atstātos mēslus, ņemot vērā 2. līdz 7. punktā noteiktos nosacījumus, nedrīkst pārsniegt kūtsmēslu daudzumu, kas satur 250 kg slāpekļa uz vienu hektāru.

2. Kopējais slāpekļa daudzums nepārsniedz attiecīgajiem kultūraugiem paredzamo nepieciešamo barības vielu daudzumu, ņemot vērā arī tā uzņemšanu no augsnes. Kopējais izmantotais slāpeklis jādiferencē, pamatojoties uz ganāmpulka blīvumu un zālaugu platību ražību.

3. Katrai saimniecībai ir jābūt mēslošanas plānam, kurā apraksta lauksaimniecības zemes augu seku un plānoto kūtsmēslu, slāpekļa un fosfora minerālmēslu izmantošanu. Šo plānu saimniecībā sagatavo vēlākais līdz 1. martam.

Mēslošanas plānā ir jāiekļauj šādi dati:

a)	mājlopu skaits, dzīvnieku izmitināšanas un kūtsmēslu uzglabāšanas sistēmas apraksts, norādot arī datus par krājumā esošo kūtsmēslu daudzumu;

b)	saimniecībā saražotā kūtsmēslu slāpekļa (atskaitot izmitināšanas un glabāšanas zudumus) un fosfora aprēķins;

c)	augu seka un katra kultūrauga platība, tostarp kartes skice, kurā norādīta katra lauka atrašanās vieta;

d)	paredzamais kultūraugiem nepieciešamais slāpekļa un fosfora daudzums;

e)	saimniecībā neizmantoto un piegādāto kūtsmēslu daudzums un veids;

f)	augsnes analīzes rezultāti attiecībā uz augsnē esošā slāpekļa un fosfora datiem, ja tādi ir pieejami;

g)	kūtsmēslu slāpekļa un fosfora lietošana katrā laukā (audzēto kultūraugu un augsnes veida ziņā viendabīgi saimniecības zemesgabali);

h)	slāpekļa un fosfora lietošana katrā laukā, izmantojot ķīmiskos un citus mēslošanas līdzekļus.

Lai nodrošinātu plānu un faktiskās lauksaimniecības prakses atbilstību, plānus pārskata ne vēlāk kā septiņas dienas pēc tam, kad apsaimniekošanā ir veiktas kādas izmaiņas.

4. Katrā saimniecībā ir jābūt mēslošanas pārskatam, tostarp informācijai par piesārņoto ūdeņu apsaimniekošanu. Tas katru kalendāro gadu ir iesniedzams kompetentai iestādei.

5. Visas ganību saimniecības, kas izmanto individuālo atkāpi, piekrīt tam, ka 4. panta 1. punktā minēto pieteikumu, mēslošanas plānu un mēslošanas pārskatu var pārbaudīt.

6. Katrā saimniecībā, kura izmanto atkāpi, vismaz ik pēc četriem gadiem veic augsnes slāpekļa un fosfora analīzes visās lauksaimniecības zemēs, kuras ir viendabīgas attiecībā uz augu seku un augsnes īpašībām. Uz katriem 5 platības hektāriem jāveic vismaz viena analīze.

7. Kūtsmēslus nedrīkst izkliedēt rudenī pirms zāles izsēšanas.

6. pants

Zemes apsaimniekošana

80 % vai vairāk no saimniecību platībām, kurās izmanto kūtsmēslus, audzē zāli. Lauksaimnieki, kas izmanto individuālo atkāpi, veic šādus pasākumus:

a)	pagaidu zālaugu platības uzar pavasarī;

b)	visu veidu augsnēs pēc zālāja uzaršanas tūlīt sēj tādus kultūraugus, kam nepieciešams daudz slāpekļa;

c)	augu sekā nedrīkst iekļaut pākšaugus vai citus augus, kas uzņem slāpekli no atmosfēras. Tomēr tas neattiecas uz āboliņu zālaugu platībām, kur āboliņa ir mazāk par 50 %, un uz labību un sējas zirņiem, kuros iesēj zāli.

7. pants

Citi pasākumi

Īrija nodrošina, ka atkāpes izmantošana neskars pasākumus, kas vajadzīgi, lai ievērotu citus Kopienas tiesību aktus vides jomā.

8. pants

Uzraudzība

1. Kompetentās iestādes sastāda un ik gadu atjauno kartes, kurās redzams, kādu daļu procentuāli aizņem ganību saimniecības, lauksaimniecības dzīvnieki un lauksaimniecības zeme, uz ko katrā administratīvajā rajonā attiecas individuāla atkāpe. Šīs kartes ik gadu iesniedz Komisijai, pirmo reizi to izdara līdz 2008. gada 1. martam.

2. To saimniecību uzraudzība, uz kurām attiecas rīcības programma un atkāpe, jāveic ar lauksaimniecisko darbību saistītās noteces uzraudzības baseinos, kas izveidoti saskaņā ar Īrijas rīcības programmu. Ar lauksaimniecisko darbību saistītās noteces uzraudzības references baseini ir reprezentatīvi dažādiem augsnes veidiem, saimniekošanas intensitātes līmenim un mēslošanas paņēmieniem.

3. Pētījumi un pastāvīga barības vielu analīze nodrošina datus par vietējo zemes izmantojumu, augu seku un lauksaimniecības praksi saimniecībās, kas izmanto individuālas atkāpes. Šos datus var izmantot nitrātu izskalošanās daudzuma un fosfora zudumu aprēķināšanai, izmantojot modelēšanu, laukiem, kuros gadā uz vienu hektāru izlieto līdz 250 kg slāpekļa no ganību dzīvnieku mēsliem.

4. Nitrātu un fosfora koncentrāciju ūdenī, kas izplūst no sakņu zonas un ieplūst gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu sistēmā, nosaka, izmantojot uzraudzības datus par augšējiem gruntsūdeņiem, augsnes ūdeni, drenāžas ūdeni un notecēm saimniecībās, kas atrodas ar lauksaimniecisko darbību saistītās noteces uzraudzības baseinos.

5. Pastiprināta ūdens uzraudzība jāveic lauksaimnieciskās noteces baseinos, kas atrodas visvairāk apdraudētu ezeru un īpaši apdraudētu pazemes ūdeņu tuvumā.

6. Jāveic pētījumi, lai līdz atkāpes perioda beigām ievāktu sīki izstrādātu zinātnisku informāciju par intensīvo zālaugu sistēmām Īrijā. Šajā pētījumā galvenā uzmanība tiks pievērsta nitrātu izskalošanās aspektam intensīvās piena ražošanas sistēmās vieglās augsnēs (smilšu un smilšmāla augsnes) reprezentatīvās platībās.

9. pants

Kontroles

1. Kompetentā valsts iestāde veic administratīvās kontroles visās saimniecībās, kuras izmanto individuālu atkāpi, lai noteiktu, vai tiek ievērotas normas par maksimālo ganību dzīvnieku mēslu slāpekļa daudzuma izmantošanu gadā uz vienu hektāru, proti, 250 kg, un maksimālo slāpekļa un fosfora mēslu lietošanas līmeni, kā arī zemes izmantošanas nosacījumi.

2. Pamatojoties uz riska analīzi, iepriekšējo gadu kontroļu rezultātiem un to tiesību aktu vispārējo izlases veida pārbaužu rezultātiem, ar ko īsteno Direktīvu 91/676/EEK, sastāda lauka apskašu programmu. Lauka apskati veic vismaz 3 % saimniecību, kas izmanto individuālo atkāpi, lai pārbaudītu, vai tiek izpildīti 5. un 6. pantā minētie nosacījumi.

10. pants

Ziņošana

1. Kompetentā iestāde ik gadu iesniedz Komisijai uzraudzības rezultātus, kam pievienots īss ziņojums par ūdens kvalitātes novērtējumu un novērtējuma veikšanas praksi. Ziņojums sniedz informāciju par to, kā, veicot saimniecību pārbaudes, ir novērtēta atkāpes izmantošanas nosacījumu īstenošana, un tajā jābūt iekļautai informācijai par saimniecībām, kurās, veicot administratīvo kontroli un lauka apskati, ir konstatēta neatbilstība šiem nosacījumiem. Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2008. gada jūnijam un turpmāk katru gadu līdz jūnija mēnesim.

2. Iegūtos rezultātus Komisija ņems vērā, ja Īrijas iestādes eventuāli atkal lūgs piešķirt atkāpi.

11. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro saistībā ar Īrijas rīcības programmu, kas īstenota Eiropas Kopienu 2006. gada regulās (laba lauksaimniecības prakse ūdeņu aizsardzībai) (2006. gada tiesību akts Nr. 378) (2006. gada 18. jūlijs). Tas zaudē spēku 2010. gada 17. jūlijā.

12. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai.

Briselē, 2007. gada 22. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

30.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/34

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE

(2007. gada 20. septembris),

ar ko groza I un II pielikumu Pamatnostādnē ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām

(ECB/2007/10)

(2007/700/EK)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 105. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 3.1. panta pirmo ievilkumu, 12.1. pantu, 14.3. pantu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,

ņemot vērā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1),

tā kā:

(1)	Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikums jāgroza, ņemot vērā nesenās izmaiņas Eurosistēmas vienotās monetārās politikas definīcijā un īstenošanā. Šīs izmaiņas attiecas arī uz atbilstošajiem aktīviem un tiešo darījumu svītrošanu no precizējošo operāciju saraksta.

(2)

Saskaņā ar Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmumu 2007/503/EK par vienotās valūtas ieviešanu Kiprā 2008. gada 1. janvārī, kas pieņemts saskaņā Līguma 122. panta 2. punktu (2), Kipra izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un izņēmuma statuss, kas tai noteikts saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu, tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra. Saskaņā ar Padomes 2007. gada 10. jūlija Lēmumu 2007/504/EK par vienotās valūtas ieviešanu Maltā 2008. gada 1. janvārī, kas pieņemts saskaņā Līguma 122. panta 2. punktu (3), Malta izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un izņēmuma statuss, kas tai noteikts saskaņā ar Pievienošanās akta 4. pantu, tiek atcelts no 2008. gada 1. janvāra. Ņemot to vērā, jāgroza Eurosistēmas interneta lapu tabula Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā.

(3)

2007. gada 26. aprīļa Pamatnostādne ECB/2007/2 par Eiropas automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (4) nosaka, ka TARGET2 sistēma aizstāj pašreizējo TARGET sistēmu, kā tas noteikts Pamatnostādnes ECB/2007/2 14. panta 2. punktā. Nacionālās centrālās bankas (NCB) uz TARGET2 migrēs saskaņā ar grafiku, kas noteikts Pamatnostādnes ECB/2007/2 13. pantā. Ņemot to vērā, jāgroza atsauces uz TARGET Pamatnostādnes ECB/2000/7 I un II pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Grozījumi I un II pielikumā

1. Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes I pielikumu.

2. Pamatnostādnes ECB/2000/7 II pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikumu.

2. pants

Grozījumi Eurosistēmas interneta lapu tabulā

Eurosistēmas interneta lapu tabulu Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma 5. pielikumā aizstāj ar tabulu šīs Pamatnostādnes III pielikumā.

3. pants

Pārbaude

Ne vēlāk kā 2007. gada 30. septembrī NCB nosūta ECB sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šai pamatnostādnei.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī Pamatnostādne stājas spēkā divas dienas pēc tās apstiprināšanas. Pamatnostādnes 1. pants piemērojams, sākot ar 2007. gada 19. novembri. Pamatnostādnes 2. pants piemērojams, sākot ar 2008. gada 1. janvāri.

5. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2007. gada 20. septembrī

ECB Padomes vārdā —

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp. Pamatnostādnē jaunākie grozījumi izdarīti ar Pamatnostādni ECB/2006/12 (OV L 352, 13.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 186, 18.7.2007., 29. lpp.

(3) OV L 186, 18.7.2007., 32. lpp.

(4) OV L 237, 8.9.2007., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza šādi.

A. Grozījumi, kas saistīti ar mainīto Eurosistēmas monetārās politikas definīciju un īstenošanu

1. nodaļas 1.1. sadaļā pēc piektā teikuma iekļauj šādu teikumu:

“Nacionālās centrālās bankas (NCB), ja tas vajadzīgs monetārās politikas īstenošanai, drīkst Eurosistēmas dalībniekiem sniegt atsevišķu informāciju, piemēram, operacionālos datus, par darījuma partneriem, kas piedalās Eurosistēmas operācijās (1).

1. nodaļas 1.3.1. sadaļas trešo ievilkumu par “precizējošajām operācijām” groza šādi:

a)	pēc pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu: “Precizējošās operācijas var veikt rezervju prasību izpildes perioda pēdējā dienā, lai novērstu likviditātes nesabalansētību, kas izveidojusies pēc galvenās refinansēšanas operācijas pēdējās izsoles.”;

b)	jauno trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Precizējošās operācijas galvenokārt veic kā reversos darījumus, taču tās var veikt arī kā valūtas mijmaiņas darījumus un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaistes veidā.”

3)	1. nodaļas 1. tabulā, kategorijā “Precizējošās operācijas” svītro otro rindu, kurā ir vārdi: “Tiešā pirkšana”, “Tiešā pārdošana”, “Neregulāri” un “Divpusējās procedūras”.

Šādi groza 1. nodaļas 1.4. sadaļu:

a)	otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Iestādes, uz kurām attiecas obligāto rezervju prasības saskaņā ar ECBS Statūtu 19.1. pantu, var izmantot pastāvīgās iespējas un piedalīties atklātā tirgus operācijās, izmantojot standartizsoles, kā arī tiešos darījumus.”;

b)	ceturto teikumu svītro.

5)	1. nodaļas 1.5. sadaļā ceturto teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “2007. gada 1. janvārī šī vienotā sistēma aizstāja divu līmeņu sistēmu, kas tiek izmantota kopš ekonomikas un monetārās savienības trešā posma sākuma.”

Šādi groza 3. nodaļas ievaddaļu:

a)	pēc ceturtā teikuma pievieno šādu teikumu: “Strukturālās operācijas var veikt, izmantojot arī tiešos darījumus, t.i., pirkšanu un pārdošanu.”;

b)	jauno sesto teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Turklāt Eurosistēmai precizējošo operāciju veikšanai pieejami divi citi instrumenti: valūtas mijmaiņas darījumi un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste.”

7)	3. nodaļas 3.1.4. sadaļā pēc otrā teikuma pievieno šādu teikumu: “Precizējošās operācijas var veikt rezervju prasību izpildes perioda pēdējā dienā, lai novērstu likviditātes nesabalansētību, kas izveidojusies pēc galvenās refinansēšanas operācijas pēdējās izsoles.”

Šādi groza 3. nodaļas 3.2. sadaļu:

a)	otro teikumu kategorijā “Instrumenta veids” aizstāj ar šādu teikumu: “Šādas operācijas veic tikai strukturālos nolūkos.”;

kategorijā “Citas iezīmes” ceturto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	parasti tos decentralizēti veic nacionālās centrālās bankas;”.

Šādi groza 4. nodaļas 4.1. sadaļu:

a)	kategorijā “Piekļuves nosacījumi” šādi groza otrās daļas pirmo teikumu: “Katras darbdienas beigās debeta pozīcijas darījuma partneru norēķinu kontos nacionālajā centrālajā bankā automātiski uzskata par pieprasījumu aizdevumu iespējas uz nakti izmantošanai.”;

b)	kategorijā “Termiņš un procentu nosacījumi” šādi groza otrās daļas otro teikumu: “ECB var mainīt procentu likmi jebkurā laikā, un tā stājas spēkā ne agrāk kā nākamajā Eurosistēmas darbadienā (2) (3).

10)	5. nodaļas 5.2. sadaļas kategorijā “Ar biržu un tirgus aģentu starpniecību veiktās operācijas” svītro trešo teikumu.

11)	5. nodaļas 5.3.2. sadaļā otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Taču Eurosistēma operatīvu iemeslu dēļ dažkārt šīm operācijām, īpaši tiešajiem darījumiem un valūtas mijmaiņas darījumiem, var piemērot citus norēķinu datumus (sk. 3. tabulu).”

12)	6. nodaļas 6.1. sadaļā otrās daļas trešo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Šī vienotā sistēma, saukta arī par “Vienoto sarakstu”, stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī un aizstāja divu līmeņu sistēmu, kas tiek izmantota kopš ekonomikas un monetārās savienības trešā posma sākuma.”

13)

Šādi groza 6. nodaļas 6.1. sadaļu:

a)	2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “Pārejas periodā līdz 2008. gada 31. decembrim joprojām būs atbilstošas pirmā līmeņa sarakstā iekļautās un pirms 2006. gada 1. maija emitētās Francijas fonds communs de créances (FCC) daļas. No 2006. gada 1. maija emitētās FCC daļas nav atbilstošas.”;

b)	ar šādu teikumu aizstāj ceturtās daļas pirmo teikumu: “Abu aktīvu grupu atbilstības kritēriji ir saskaņoti visā euro zonā un izklāstīti 6.2. sadaļā (4).

14)

6. nodaļas 6.2.1. sadaļas kategorijā “Emisijas vieta” 6. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu piezīmi:

“Lai starptautiskie parāda vērtspapīri globālā uzrādītāja apliecības veidā, kas emitēti ar ICSD palīdzību, ar 2007. gada 1. janvāri būtu atbilstoši, tie jāemitē jaunu globālo parādzīmju (NGN) veidā un jāglabā kopējā depozitārijā (CSK), kas ir ICSD vai, ja nepieciešams, CSD, kas atbilst ECB noteikto standartu minimumam. Starptautiskie parāda vērtspapīri globālā uzrādītāja apliecības veidā, kurus pirms 2007. gada 1. janvāra emitēja standarta globālās parādzīmes veidā (CGN), un aizstājamie vērtspapīri, kurus šajā datumā vai pēc tam emitēja ar tādu pašu ISIN kodu, līdz dzēšanas datumam joprojām būs atbilstoši.”

15)

6. nodaļas 6.2.1. sadaļas kategorijā “Pieņemami tirgi” daļas beigās pievieno šādu 12. zemsvītras piezīmi:

“Tirgojami aktīvi, kas apstiprināti kā otrā līmeņa aktīvi un kas emitēti pirms 2007. gada 31. maija, un kas tiek tirgoti neregulētos tirgos, kuri atbilst Eurosistēmas drošības un pieejamības prasībām, bet neatbilst caurredzamības prasībām, ar nosacījumu, ka tie ievēro pārējos atbilstības kritērijus, līdz 2009. gada 31. decembrim joprojām ir atbilstoši, bet kļūst neatbilstoši pēc šīs dienas. Tas neattiecas uz nenodrošinātiem tirgojamiem aktīviem, kurus emitējušas kredītiestādes un kuri apstiprināti kā otrā līmeņa aktīvi, un kuri kļuva neatbilstoši 2007. gada 31. maijā.”

16)

6. nodaļas 6.2.1. sadaļas kategorijā “Emitenta/garantijas devēja reģistrācijas vieta” pirmā teikuma beigās pievieno šādu jauno 14. zemsvītras piezīmi:

“Tirgojami aktīvi, kurus pirms 2007. gada 1. janvāra emitējusi EEZ vai kādā no ārpus EEY esošajām G10 valstīm nereģistrēta iestāde, bet garantējusi EEZ reģistrēta iestāde, ar nosacījumu, ka tie ievēro pārējos atbilstības kritērijus un 6.3.2. sadaļā izklāstītās garantijām piemērojamās prasības, līdz 2011. gada 31. decembrim joprojām ir atbilstoši, bet kļūst neatbilstoši pēc šīs dienas.”

17)

6. nodaļas 6.3.2. sadaļas kategorijā “ECAI kredītnovērtējums” agrāko 26. zemsvītras piezīmi pirmā teikuma beigās, kurai tagad ir 28. numurs, aizstāj ar šādu zemsvītras piezīmi:

“No 2008. gada 1. janvāra emitēto banku nodrošināto obligāciju augstos kredītstandartus vērtē, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto kritēriju kopumu. Pirms 2008. gada 1. janvāra emitētās banku nodrošinātās obligācijas uzskata par tādām, kuras atbilst augstajiem kredītstandartiem, ja tās strikti atbilst UCITS direktīvas 22. panta 4. punktā izklāstītajiem.”

18)	6. nodaļas 6.6.1. sadaļas otrajā ievilkumā svītro pašreizējo 50. zemsvītras piezīmi.

19)	I pielikuma pielikumus pārdēvē par “Papildinājumiem”.

20)

Jaunajā I pielikuma 2. papildinājuma “Atklātā tirgus operāciju” definīcijā ceturto teikumu aizstāj ar šādu:

“Turklāt strukturālajām operācijām pieejamas parāda vērtspapīru emisijas un tiešie darījumi, savukārt precizējošo operāciju veikšanai pieejami valūtas mijmaiņas darījumi un noguldījumu ar noteiktu termiņu piesaiste.”

B. Grozījumi, kas saistīti ar TARGET2 izveidošanu

21)

“Saīsinājumu” sarakstā rindu, kura atsaucas uz “TARGET” aizstāj ar šādu tekstu:

“TARGET	Eiropas Vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), kas definēta Pamatnostādnē ECB/2005/16
TARGET2	Eiropas Vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), kas definēta Pamatnostādnē ECB/2007/2.”

22)

4. nodaļas 4.1. sadaļas kategorijā “Piekļuves nosacījumi” tekstu groza šādi:

a)	ar šādu teikumu aizstāj pirmās daļas trešo teikumu: “Piekļuvi rezerves kreditēšanas mehānismam piešķir tikai dienās, kurās darbojas i) TARGET2 (5); un ii) attiecīgās vērtspapīru norēķinu sistēma(-as) (VNS) (6).

trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Darījuma partneris var iegūt piekļuvi aizdevumu iespējai uz nakti, arī nosūtot pieprasījumu tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai valsts centrālā banka pieprasījumu TARGET2 varētu apstrādāt tajā pašā dienā, nacionālajai centrālajai bankai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 15 minūtes pēc TARGET2 slēgšanas laika (7) (8). Parasti TARGET2 slēgšanas laiks ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laiks). Kāda rezervju izveides perioda pēdējā Eurosistēmas darba dienā termiņš, kas noteikts pieprasījumam attiecībā uz piekļuvi rezerves kreditēšanas mehānismam, ir atlikts vēl par 15 minūtēm (9). Pieprasījumā jānorāda kredīta summa un, ja darījuma pamatā esošie aktīvi nav jau iepriekš noguldīti nacionālajā centrālajā bankā, jānorāda pamatā esošie aktīvi, kas tiks izmantoti kā nodrošinājums darījuma veikšanai.

23)

4. nodaļas 4.1. sadaļas kategorijā “Termiņš un procentu nosacījumi” pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Attiecībā uz darījumu partneriem, kas tieši piedalās TARGET2, kredītu atmaksā nākošajā dienā, kurā darbojas i) TARGET2; un ii) attiecīgās VNS – laikā, kurā šīs sistēmas ir atvērtas.”

24)

4. nodaļas 4.2. sadaļas kategorijā “Piekļuves nosacījumi” tekstu groza šādi:

a)	ar šādu teikumu aizstāj pirmās daļas trešo teikumu: “Piekļuvi noguldījumu iespējai piešķir vienīgi dienās, kurās ir atvērta TARGET2.”;

otro daļu aizstāj ar šādu:

“Lai varētu iegūt noguldījumu iespēju, darījuma partnerim jānosūta pieprasījums tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai, kurā šis darījuma partneris reģistrēts. Lai valsts centrālā banka pieprasījumu TARGET2 varētu apstrādāt tajā pašā dienā, nacionālajai centrālajai bankai jāsaņem pieprasījums ne vēlāk kā 15 minūtes pēc TARGET2 slēgšanas laika, kas parasti ir 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laika) (10) (11). Rezervju prasību izpildes perioda Eurosistēmas pēdējā darba dienā termiņu pieprasījumam attiecībā uz piekļuvi noguldījumu iespējai atliek vēl par 15 minūtēm (12). Pieprasījumā jānorāda summa, kuru nogulda, izmantojot šo iespēju.

25)

4. nodaļas 4.2. sadaļas kategorijā “Termiņš un procentu nosacījumi” pirmās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Darījuma partneriem, kas tieši piedalās TARGET2, to noguldījumu termiņš, kuri veikti, izmantojot noguldījumu iespēju, ir laiks, kad tiek atvērta TARGET2, nākamajā šīs sistēmas darbības dienā.”

26)

5. nodaļas 5.3.1. sadaļā pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Norēķinus par naudas darījumiem, kas saistīti ar Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām vai dalību atklātā tirgus operācijās, veic, izmantojot darījuma partneru kontus nacionālajās centrālajās bankās (vai kontus norēķinu bankās, kas piedalās TARGET2).”

27)

5. nodaļas 5.3.2. sadaļā pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Norēķinus par atklātā tirgus operācijām, kuru pamatā ir standartizsoles (t.i., galvenajām refinansēšanas operācijām, ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām un strukturālajām operācijām), parasti veic pirmajā dienā pēc darījuma dienas, kurā atvērta i) TARGET2; un ii) visas attiecīgās VNS.”

28)

5. nodaļas 5.3.3. sadaļu aizstāj ar šādu:

“5.3.3. Dienas beigu procedūras

Dienas beigu procedūras ir noteiktas dokumentācijā, kas attiecas uz TARGET2. Parasti TARGET2 slēgšanas laiks ir plkst. 18.00 pēc ECB laika (Viduseiropas laika). Pēc slēgšanas turpmākie maksājuma uzdevumi apstrādei TARGET2 netiek pieņemti, lai gan pirms slēgšanas pieņemto atlikušo maksājuma uzdevumu apstrāde turpinās. Darījumu partneru prasības attiecībā uz piekļuvi rezerves kreditēšanas mehānismam vai noguldījumu mehānismam jāiesniedz attiecīgajai valsts centrālajai bankai ne vēlāk kā 15 minūtes pēc TARGET2 slēgšanas. Pēdējā Eurosistēmas obligāto rezervju izpildes perioda darbadienā termiņš piekļuves pieprasījumam Eurosistēmas pastāvīgajiem mehānismiem tiek pagarināts vēl par 15 minūtēm (13).

Jebkādu negatīvu bilanci atbilstīgo darījumu partneru norēķinu kontos TARGET2, kas atliek pēc kontroles procedūrām dienas beigās, automātiski uzskata par pieteikumu rezerves kreditēšanas mehānisma izmantojumam (skatīt 4.1. sadaļu).

29)	6. nodaļas 6.6.1. sadaļā sadaļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu: “Ārkārtas apstākļos vai, ja tas nepieciešams monetārās politikas mērķiem, ECB var nolemt pagarināt CCBM slēgšanas laiku līdz TARGET2 slēgšanas laikam.”

30)	Visas iepriekš neminētās zemsvītras piezīmes attiecīgi pārnumurē.

31)

Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma jauno 2. papildinājumu (“Terminu skaidrojums”) groza šādi:

i)	terminu “Dienas beigas” aizstāj ar šādu: “Dienas beigas (end of day): darbadienas laiks pēc TARGET2 slēgšanas, kurā pabeidz attiecīgajā dienā TARGET2 veikto maksājumu apstrādi. Ja vajadzīgs, līdz brīdim, kad NCB migrējusi uz TARGET2, termins attiecas uz TARGET sistēmu.”;

ii)	terminu “Starpsavienojumu mehānisms” svītro;

iii)

terminu “RTGS (reālā laika bruto norēķinu sistēma)” aizstāj ar šādu:

“RTGS (reālā laika bruto norēķinu) sistēma (RTGS (real time gross settlement) system): norēķinu sistēma, kurā maksājumu apstrāde un norēķins notiek, pamatojoties uz katru atsevišķu maksājuma dokumentu, neizmantojot mijieskaitu nepārtraukti reālajā laikā. Sk. arī TARGET2.”;

iv)	terminu “Norēķinu konts” aizstāj ar šādu: “Norēķinu konts (settlement account): TARGET2 tiešā dalībnieka konts centrālajā bankā maksājumu apstrādes vajadzībām.”;

v)	terminu “TARGET” aizstāj ar šādu: “TARGET: TARGET2 sistēmas priekštecis, kas darbojās kā decentralizēta sistēma, ko veido nacionālās RTGS sistēmas un ECB maksājumu mehānisms. TARGET2 sistēma aizstāj TARGET sistēmu saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2007/2 13. pantā noteikto migrācijas grafiku.”;

vi)

pēc termina “TARGET” iekļauj šādu terminu:

“TARGET2 (Eiropas Vienotā automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma) (TARGET (Trans European Automated Real time Gross settlement Express Transfer system)): : reālā laika bruto norēķinu sistēma euro valūtā, kura nodrošina maksājumu norēķinus euro, izmantojot centrālo banku līdzekļus. TARGET2 izveido un tā darbojas, pamatojoties uz vienotu platformu, ar kuras palīdzību tiek tehniski vienādā veidā iesniegti un apstrādāti maksājumu rīkojumi un saņemti maksājumi. TARGET2 juridiski ir konstruēta kā RTGS sistēmu (TARGET2 komponentsistēmu) kopums.”

(1) Uz šādu informāciju attiecas dienesta noslēpuma pienākums saskaņā ar ECBS Statūtu 38. pantu.”

(2) Visā dokumentā termins “Eurosistēmas darbadiena” attiecas uz jebkuru dienu, kad ECB un vismaz viena no nacionālajām centrālajām bankām ir atvērta Eurosistēmas monetārās politikas operāciju veikšanai.

(3) ECB Padome par procentu likmes izmaiņām parasti lemj, mēneša pirmajā sanāksmē izvērtējot monetārās politikas nostāju. Šādi lēmumi parasti stājas spēkā, sākot no jauna rezervju prasību izpildes perioda sākuma.”

(4) Pārejas periodā līdz 2011. gada 31. decembrim netirgojamo aktīvu konkrētai grupai – kredītprasībām – euro zonas valstīs var atšķirties tikai daži atbilstības un darbības kritēriji (sk. 6.2.2. sadaļu).”

(5) Atsauces uz “TARGET2” uzskata par atsaucēm uz “TARGET” līdz brīdim, kad NCB migrējusi uz TARGET2. No 2007. gada 19. novembra TARGET decentralizētā tehniskā infrastruktūra tiks aizstāta ar TARGET2 vienoto platformu, ar kuras palīdzību tiek tehniski vienādā veidā iesniegti un apstrādāti maksājumu rīkojumi un saņemti maksājumi. Pāriešana uz TARGET2 notiek trīs valstu grupās, ļaujot TARGET lietotājiem migrēt uz TARGET2 pakāpeniski un dažādos iepriekš noteiktos datumos. Valstu grupu sastāvs ir šāds: 1. grupa (2007. gada 19. novembris): Austrija, Vācija, Luksemburga un Slovēnija; 2. grupa (2008. gada 18. februāris): Beļģija, Somija, Francija, Īrija, Nīderlande, Portugāle un Spānija; un 3. grupa (2008. gada 19. maijs): Grieķija, Itālija un ECB. Ceturtais migrācijas datums (2008. gada 15. septembris) tiek turēts rezervē ārkārtas gadījumiem. Pamatojoties uz atsevišķu līgumu TARGET2 pievienosies arī dažas neiesaistītās NCB: Kipra, Latvija, Lietuva un Malta (1. grupā), kā arī Dānija, Igaunija un Polija (3. grupā).

(6) Turklāt piekļuve aizdevumu iespējai uz nakti tiek piešķirta vienīgi tad, ja izpildītas prasības par maksājumu sistēmas reālā laika bruto norēķinu infrastruktūru.”;

(7) Dažās dalībvalstīs NCB vai dažas tās filiāles var būt slēgtas monetārās politikas operāciju veikšanai konkrētās Eurosistēmas darbadienās valsts vai reģionālo svētku dienu dēļ. Šādos gadījumos NCB atbild par darījuma partneru iepriekšēju informēšanu par kārtību, kā piekļūt aizdevumu iespējai uz nakti svētku dienās.

(8) Par TARGET un/vai TARGET2 slēgšanas dienām tiek paziņots ECB interneta lapā (www.ecb.int) un Eurosistēmas interneta lapās (sk. 5. papildinājumu).

(9) Kamēr NCB nav migrējusi uz TARGET2 piekļuves aizdevumu iespējai uz nakti attiecīgajā NCB pieprasīšanas termiņš ir 30 minūtes pēc sistēmas slēgšanas laika (18:00 pēc Viduseiropas laika), kuru rezervju prasību izpildes perioda pēdējā Eurosistēmas darbadienā var pagarināt par 30 minūtēm.”

(10) Sk. šīs nodaļas 2. zemsvītras piezīmi.

(11) Sk. šīs nodaļas 3. zemsvītras piezīmi.

(12) Kamēr NCB nav migrējusi uz TARGET2 piekļuves noguldījumu iespējai attiecīgajā NCB pieprasīšanas termiņš ir 30 minūtes pēc sistēmas slēgšanas laika (18.00 pēc Viduseiropas laika), kuru rezervju prasību izpildes perioda pēdējā Eurosistēmas darbadienā var pagarināt par 30 minūtēm.”

(13) Kamēr NCB nav migrējusi uz TARGET2 piekļuves Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām attiecīgajā NCB pieprasīšanas termiņš ir 30 minūtes pēc sistēmas slēgšanas laika (18.00 pēc Viduseiropas laika), kuru obligāto rezervju prasību izpildes perioda pēdējā Eurosistēmas darbadienā var pagarināt par 30 minūtēm.”

II PIELIKUMU

Pamatnostādnes ECB/2000/7 II pielikumu (“Papildu minimālās kopīgās iezīmes”) groza šādi.

Ar šādu punktu aizstāj 15. punktu:

“Attiecīgie NCB līgumiskie un regulējošie nosacījumi, kas attiecas uz pienākumu veikt maksājumu, darbadienu nosaka kā jebkuru dienu, kurā TARGET2 (1) ir atvērta, lai veiktu šādu maksājumu, bet attiecībā uz pienākumu piegādāt aktīvus – kā jebkuru dienu, kurā vērtspapīru norēķinu sistēmas, ar kuru starpniecību tiks veikta piegāde, ir atvērtas vietā, kur tiks veikta attiecīgo vērtspapīru piegāde.

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 20. punkta b) apakšpunkta ii) apakšpunktu:

“pamatojoties uz šādi noteiktajām summām, NCB aprēķina, kādas ir darījuma pušu saistības atpirkšanas dienā. Pienākošās summas savstarpēji ieskaita, un puse, kuras tādējādi aprēķinātā prasība ir vismazākā, maksā tikai neto atlikumu. Šāda neto atlikuma apmaksas termiņš ir nākošajā dienā, kurā TARGET2 ir atvērta maksājumu veikšanai. Šī aprēķina vajadzībām jebkuras citā valūtā nekā euro denominētās summas konvertē euro attiecīgajā datumā pēc likmes, ko aprēķina saskaņā ar 16. punktu.”

Ar šādu apakšpunktu aizstāj 31. punkta b) apakšpunktu:

“pamatojoties uz šādi noteiktajām summām, NCB aprēķina, kādas ir darījuma pušu saistības atpakaļ vērsta pārskaitījuma dienā. Summas, kas pienākas no vienas puses, ja nepieciešams, saskaņā ar 16. punktu konvertē euro, un ieskaita pret summām, kas pienākas no otras puses. Puse, kuras tādējādi aprēķinātā prasība ir vismazākā, maksā tikai neto atlikumu. Šāda neto atlikuma apmaksas termiņš ir nākošajā dienā, kurā TARGET2 ir atvērta maksājumu veikšanai.”

(1) Atsauces uz “TARGET2” uzskata par atsaucēm uz “TARGET” līdz brīdim, kad NCB migrējusi uz TARGET2.”

III PIELIKUMS

Eurosistēmas interneta lapu tabulu Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikuma jaunajā 5. papildinājumā aizstāj ar šādu tabulu:

“Centrālā banka	Interneta lapa
Eiropas Centrālā banka	www.ecb.int
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique	www.nbb.be vai www.bnb.be
Deutsche Bundesbank	www.bundesbank.de
Central Bank and Financial Services Authority of Ireland	www.centralbank.ie
Bank of Greece	www.bankofgreece.gr
Banco de España	www.bde.es
Banque de France	www.banque-france.fr
Banca d’Italia	www.bancaditalia.it
Central Bank of Cyprus	www.centralbank.gov.cy
Banque centrale du Luxembourg	www.bcl.lu
Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta	www.centralbankmalta.com
De Nederlandsche Bank	www.dnb.nl
Oesterreichische Nationalbank	www.oenb.at
Banco de Portugal	www.bportugal.pt
Banka Slovenije	www.bsi.si
Suomen Pankki	www.bof.fi”

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1272/2007 (2007. gada 29. oktobris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1273/2007 (2007. gada 29. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1914/2006, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006, ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1274/2007 (2007. gada 29. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2104/2004, ar ko nosaka piemērošanas kārtību Padomes Regulai (EK) Nr. 639/2004 par Kopienas attālākajos reģionos reģistrēto zvejas flotu pārvaldību	6
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1275/2007 (2007. gada 29. oktobris), ar kuru groza IX pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 )	8
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1276/2007 (2007. gada 29. oktobris) par grozījumiem Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003, Padomes Regulā (EK) Nr. 247/2006 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 552/2007 attiecībā uz maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu 2007. gadam	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1277/2007 (2007. gada 29. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1438/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus attiecībā uz Kopienas flotes politiku, kura noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļā	14
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1278/2007 (2007. gada 29. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 318/2007, ar ko nosaka dzīvnieku veselības nosacījumus dažu putnu ievešanai Kopienā un attiecīgos karantīnas nosacījumus ( 1 )	20

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	57,4
	MK	41,5
	ZZ	49,5
0707 00 05	EG	151,2
	JO	190,9
	MA	40,7
	MK	64,0
	TR	150,0
	ZZ	119,4
0709 90 70	MA	58,6
	TR	112,2
	ZZ	85,4
0805 50 10	AR	75,7
	TR	89,4
	ZA	63,4
	ZZ	76,2
0806 10 10	BR	243,7
	MK	26,1
	TR	117,1
	US	238,8
	ZA	189,6
	ZZ	163,1
0808 10 80	AU	148,5
	CL	161,2
	MK	29,7
	NZ	104,4
	US	97,4
	ZA	123,5
	ZZ	110,8
0808 20 50	AR	49,5
	CN	89,0
	TR	124,1
	ZZ	87,5

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 284

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 30. oktobris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
*	Papildinājums Padomes Lēmumam 2007/543/EK (2007. gada 23. jūlijs) par Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Konvencijai par Eiropas Policijas biroja izveidi (Eiropola konvencija) (OV L 200, 1.8.2007.)	26
	Komisija
	2007/697/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 22. oktobris), ar ko Īrijai piešķir atkāpi, ko tā pieprasījusi atbilstīgi Padomes Direktīvai 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5095)	27
	2007/698/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 29. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2007/116/EK, pievienojot papildu rezervētus numurus, kas sākas ar 116 (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5139) ( 1 )	31
	2007/699/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 29. oktobris), ar kuru groza Padomes Direktīvu 92/33/EEK, lai pagarinātu atkāpi, kas attiecas uz nosacījumiem dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla importam no trešām valstīm (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5218)	33
	PAMATNOSTĀDNES
	Eiropas Centrālā banka
	2007/700/EK
*	Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (2007. gada 20. septembris), ar ko groza I un II pielikumu Pamatnostādnē ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (ECB/2007/10)	34