I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

27.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1260/2007

(2007. gada 9. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Lai saglabātu tirgus strukturālo līdzsvaru, Komisija var pieņemt lēmumu par cukura izņemšanu no tirgus. Ja ir pieņemts lēmums par preventīvu izņemšanu, jāierobežo Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 (1) 6. panta 5. punktā paredzētā saistību joma, lai cukura ražošanas uzņēmumiem neuzliktu par pienākumu maksāt minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas atbilst to kopējai kvotai, tostarp par daudzumiem, kurus var saražot, pārsniedzot robežvērtību.

(2)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 10. panta 2. punktam Komisijai līdz 2010. gada februāra beigām jāpieņem lēmums par valsts un reģionālo kvotu lineāro samazināšanu, lai koriģētu šīs kvotas līdz noturīgam līmenim pēc tam, kad ir beigusi darboties restrukturizācijas shēma, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006 (2006. gada 20. februāris), ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (2).

Lai sekmētu lielāku dalību minētajā restrukturizācijas shēmā, kā arī lai modulētu katra uzņēmuma procentuālo daļu atbilstīgi tā restrukturizācijas centieniem, tiek uzskatīts par lietderīgu samazināt Regulas (EK) Nr. 318/2006 10. panta 2. punktā minēto procentuālo daļu, ņemot vērā kopējo kvotu apjomu, no kurām katrā dalībvalstī atteicās saskaņā ar restrukturizācijas shēmu.

(3)	Regula (EK) Nr. 320/2006 neattiecas uz visattālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā. Secīgi šie reģioni būtu jāizslēdz pēdējā redakcijā, ar ko Komisija ir tiesīga pielāgot kvotas pēc pārstrukturizācijas shēmas beigām.

(4)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a pantā noteikts, ka kvotas cukura ražošanai paredzēto cukurbiešu un cukurniedru audzētāji var tieši pieteikties uz restrukturizācijas atbalstu, ja tie pārtrauc piegādāt cukuru uzņēmumiem, ar kuriem tos saistīja iepriekšējā tirdzniecības gadā noslēgtie piegādes līgumi. Pieņemot šādus pieteikumus, dalībvalstis attiecīgo uzņēmumu kvotu var samazināt 10 % robežās, kā minēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 11. panta 1. punkta otrajā ievilkumā. Šajā sakarā ir jāgroza minētais pants, lai nodrošinātu uzņēmumiem piešķirto kvotu galīgo samazināšanu.

(5)	Pareiza cukura nozares pārvaldība valsts intervencē nozīmē, ka cukurs būtu jāpārdod tirgū, tiklīdz to ļauj tirgus tendences, lai varētu izvairīties no ilga glabāšanas laika, riskējot, ka mazināsies kvalitāte. Uzskata, ka ir atbilstīgi to ļaut pārdot atkārtoti kā rūpniecisko cukuru.

(6)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 19. pantā paredzēta iespēja vajadzības gadījumā izņemt cukuru no tirgus, lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenu līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas. Pašlaik šā pasākuma piemērošanas pamatā ir procentuālā daļa, kas ir kopīga visām dalībvalstīm un attiecināma uz visu ražošanu saskaņā ar kvotu. Jaunākā pieredze liecina, ka šādai lineārai piemērošanai var būt pretēja rakstura iedarbība, jo ražotāji tiek mudināti ražot daudzumus, kas pārsniedz līgumā noteiktos, lai tādā veidā izvairītos no iespējamas tādu daudzumu obligātās uzglabāšanas, kas izņemti no tirgus.

Tāpēc tiek uzskatīts par lietderīgu pielāgot izņemšanas instrumentu, aizvietojot lineāro procentuālo daļu ar robežvērtību, kura jānosaka, piemērojot koeficientu katram uzņēmumam piešķirtajām kvotām, un kura pārsniegšanas gadījumā saskaņā ar kvotu saražotie daudzumi būtu jāizņem no tirgus. Tādējādi uzņēmumi varētu izvairīties no izņemšanas sekām, koriģējot savu ražošanu tā, lai tā nepārsniedz robežvērtību.

(7)

Uzskata, ka izņemšanas mērķi sasniegs labāk, ja līdz iepriekšējā tirdzniecības gada marta vidum preventīvi noteiks izņemšanai no tirgus piemērojamo koeficientu, jo tas ļaus cukurbiešu audzētajiem pielāgot sēju paredzamajai bilancei. Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzēta iespēja atteikties no kvotām, par to saņemot restrukturizācijas atbalstu divos maksājumos. Summas, no kurām var atteikties otrajā posmā, nevar ņemt vērā, lai noteiktu preventīvas izņemšanas koeficientu 2008./2009. tirdzniecības gadam, jo attiecīgie skaitļi būs zināmi tikai pēc 2008. gada 16. marta – tas ir koeficienta noteikšanas termiņš. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šis koeficients jāpiemēro kvotām, kas tajā brīdī joprojām ir pieejamas.

(8)	Lai ņemtu vērā atjauninātos tirgus datus par ražošanu, būtu jāparedz vajadzības gadījumā pielāgot izņemšanai no tirgus preventīvi piemērojamo koeficientu, kas martā noteikts attiecīgajam tirdzniecības gadam.

(9)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 19. panta 3. punktā paredzēts, ka no tirgus izņemtos daudzumus, kurus netirgo kā rūpniecisko cukuru vai izoglikozi, uzskata par pirmajiem saskaņā ar kvotu saražotajiem daudzumiem nākamajā tirdzniecības gadā. Šis noteikums varētu nozīmēt, ka uzņēmumi, kas vēlas piedalīties restrukturizācijas shēmā 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā, nevar pilnībā gūt labumu no minētās shēmas. Lai novērstu cukura nozares restrukturizācijas kavēšanu, tiek uzskatīts par vajadzīgu paredzēt atbrīvojumu attiecībā uz uzņēmuma lūgumu par izņemšanu no tirgus 2007./2008. tirdzniecības gadā vai attiecībā uz iespējamu izņemšanu no tirgus 2008./2009. tirdzniecības gadā uzņēmumiem, kas tajā tirdzniecības gadā, kam atbilst attiecīgā izņemšana no tirgus, veiksmīgi pieteicās uz restrukturizācijas atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 320/2006 un tāpēc atteiksies no kopējās kvotas nākamajā tirdzniecības gadā.

(10)	Lai sekmētu lielāku dalību restrukturizācijas shēmā, tiek uzskatīts par lietderīgu paredzēt koeficienta palielināšanu attiecībā uz katru dalībvalsti saistībā ar dalībvalsts atteikšanos no kopējās kvotas saskaņā ar restrukturizācijas shēmu.

(11)

Atbilstīgi dažiem preferenču nolīgumiem importa licences jāizdod tikai pilna laika rafinēšanas uzņēmumiem ierasto vajadzīgo piegāžu robežās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 318/2006 29. pantā. Šo priekšrocību nevajadzētu samazināt saistībā ar izņemšanu no tirgus, ņemot vērā, ka rafinēšanas uzņēmumiem nav tādas pašas iespējas kā cukura ražotājiem pielāgot ražošanas apjomu izņemšanas robežvērtībām.

(12)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 6. pantā paredzēti noteikumi, kas piemērojami starpnozaru nolīgumiem. Saskaņā ar minētā panta 6. punktu nozares nolīgumos var pieļaut atkāpes no dažiem minētajiem noteikumiem. Būtu jāparedz iespēja, ka tie cukura ražošanas uzņēmumi, kuri nav noslēguši pirmssējas līgumus par to kvotas cukuram atbilstošu daudzumu, var atkāpties no saistībām maksāt minimālo cenu par visām cukurā pārstrādātajām cukurbietēm, kā tas bija līdz Regulas (EK) Nr. 318/2006 piemērošanai.

(13)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 10. panta 1. punktā noteikts, ka katru gadu koriģē minētās regulas III pielikumā noteiktās valsts un reģionālās kvotas; tas saistīts ar dažādu mehānismu piemērošanu, kā rezultātā atsevišķiem uzņēmumiem piešķirtās kvotas vai nu palielinās, vai samazinās. Regulas (EK) Nr. 318/2006 10. panta 1. punktā minēta arī atsauce uz tās 14. un 19. pantu, kas respektīvi attiecas uz pārpalikuma cukura pārnešanu un uz cukura izņemšanu no tirgus. Tomēr šo pantu piemērošanas rezultātā kvotas netiek palielinātas vai samazinātas. Tāpēc attiecīgā atsauce būtu jāsvītro.

(14)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 318/2006.

(15)	Šajā regulā būtu jāņem vērā fakts, ka no kopējās kvotas inulīna sīrupa ražošanai atteicās 2006./2007. tirdzniecības gadā atbilstīgi restrukturizācijas shēmai, kas ieviesta ar Regulu (EK) Nr. 320/2006,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 318/2006 ar šo groza šādi.

Direktīvas 6. panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“5. Cukura ražošanas uzņēmumiem, kas nav parakstījuši pirmssēšanas piegādes līgumus, kuros paredzēts maksāt kvotas cukurbiešu minimālo cenu par cukurbiešu daudzumu, kas savukārt atbilst attiecīgā uzņēmuma kvotas cukura daudzumam, kurš attiecīgi pielāgots 19. panta 2. punkta pirmajā apakšpunktā noteiktajam preventīvas izņemšanas koeficientam, par visām cukurbietēm, ko tie pārstrādā cukurā, pieprasa samaksāt vismaz minimālo kvotas cukurbiešu cenu.

6. Ar attiecīgās dalībvalsts atļauju nozares līgumos var pieļaut atkāpes no 3., 4. un 5. punkta noteikumiem.”

Regulas 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

Kvotu pārvaldība

1. Saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru III pielikumā noteiktās kvotas attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu koriģē līdz 2008. gada 30. aprīlim; 2009./2010. un 2010./2011. tirdzniecības gadam noteiktās kvotas attiecīgi koriģē līdz 2009. gada un 2010. gada februāra beigām. Koriģējot ņem vērā rezultātus, kas gūti, piemērojot šīs regulas 8. un 9. pantu, šā panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantu un 4.a panta 4. punktu.

2. Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 320/2006 paredzētās restrukturizācijas shēmas piemērošanas rezultātus, Komisija vēlākais līdz 2010. gada februāra beigām saskaņā ar šīs regulas 39. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par kopīgo procentuālo daļu, par kādu no 2010./2011. tirdzniecības gada jāsamazina esošās cukura un izoglikozes kvotas katrai dalībvalstij vai reģionam, lai izvairītos no tirgus nelīdzsvarotības. Dalībvalstis attiecīgi koriģē katra uzņēmuma kvotu.

Atkāpjoties no šā punkta pirmā apakšpunkta, dalībvalstīm, kurām valsts kvota ir samazināta, ja tās atteikušās no kvotas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, procentuālo daļu nosaka saskaņā ar šīs regulas 39. panta 2. punktā minēto procedūru, piemērojot šīs regulas VIII pielikumu. Minētās dalībvalstis katram to teritorijā esošam uzņēmumam, kuram ir piešķirta kvota, pielāgo tā procentuālo daļu saskaņā ar šīs regulas IX pielikumu.

Šā punkta pirmo un otro daļu nepiemēro visattālākajiem reģioniem, kas minēti Līguma 299. panta 2. punktā.”

Regulas 11. pantu groza šādi:

a)	nosaukumu maina šādi: “11. pants Kvotu pārdale valsts mērogā un kvotu samazinājums”;

šā panta 1. punktu aizstāj šādu:

“1. Dalībvalsts var samazināt cukura vai izoglikozes kvotu, kas piešķirta tās teritorijā reģistrētam uzņēmumam, par summu līdz 10 % attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu un vēlāk, tajā pašā laikā ievērojot uzņēmumu rīcības brīvību piedalīties Regulā (EK) Nr. 320/2006 noteiktajā mehānismā. Dalībvalstis, šādi rīkojoties, piemēro objektīvus un nediskriminējošus kritērijus.”;

c)	pievieno šādu punktu: “4. Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ja piemēro Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a pantu, dalībvalstis koriģē attiecīgajam uzņēmumam piešķirto cukura kvotu, piemērojot minētā panta 4. punktā noteikto samazinājumu šā panta 1. punktā noteiktās procentuālās daļas robežās.”

Regulas 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	cukuram un izoglikozei, kas izņemti no tirgus saskaņā ar 19. un 19.a pantu un attiecībā uz ko nav izpildītas 19. panta 3. punktā paredzētās saistības.”

18. panta 3. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu ievilkumu:

“vai

—	izmantot ražošanā, kā minēts 13. pantā.”

Regulas 19. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“19. pants

Cukura izņemšana no tirgus

1. Lai tirgū saglabātu strukturālo līdzsvaru tādā cenu līmenī, kas daudz neatšķiras no salīdzināmās cenas, ņemot vērā Kopienas saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu, Komisija var pieņemt lēmumu konkrētā tirdzniecības gadā izņemt no tirgus saskaņā ar kvotu saražotos cukura vai izoglikozes daudzumus, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta 2. punktu aprēķināto robežvērtību.

2. Ņemot vērā prognozētās tirgus tendences attiecīgajā tirdzniecības gadā, vēlākais līdz nākamā tirdzniecības gada 16. martam katram uzņēmumam, kuram ir piešķirta kvota, šā panta 1. punktā minēto izņemšanas robežvērtību aprēķina, reizinot kvotu ar koeficientu, ko nosaka atbilstīgi 39. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Šo 2008./2009. tirdzniecības gada koeficientu kvotai piemēro pēc tam, kad vēlākais 2008. gada 15. martā ir iesniegta atteikšanās no kvotas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 320/2006.

Ņemot vērā atjauninātās tirgus tendences, Komisija līdz attiecīgā tirdzniecības gada 31. oktobrim un saskaņā ar 39. panta 2. punktā paredzēto procedūru var pieņemt lēmumu vai nu pielāgot, vai – ja saskaņā ar šā punkta pirmo daļu šāds lēmums nav pieņemts – noteikt koeficientu.

3. Katrs uzņēmums, kuram ir piešķirta kvota, uz sava rēķina to uzglabā līdz nākamā tirdzniecības gada sākumam saskaņā ar kvotu saražoto cukura daudzumu, kas pārsniedz saskaņā ar 2. punktu aprēķināto robežvērtību. Tirdzniecības gadā no tirgus izņemtos cukura vai izoglikozes daudzumus uzskata par pirmajiem saskaņā ar kvotu saražotajiem daudzumiem nākamajā tirdzniecības gadā.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ņemot vērā prognozētās cukura tirgus tendences, saskaņā ar 39. panta 2. punktā paredzēto procedūru var pieņemt lēmumu, ka kārtējā un/vai nākamajā tirdzniecības gadā visu no tirgus izņemto cukuru vai izoglikozi vai daļu no tā uzskata par:

a)	pārpalikuma cukuru vai pārpalikuma izoglikozi, ko var pārvērst rūpnieciskajā cukurā vai rūpnieciskajā izoglikozē, vai

b)	pagaidu kvotu saražotu produkciju, kuras daļu var rezervēt eksportam, ievērojot Kopienas saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

4. Ja cukura piegāde Kopienā nav pietiekama, saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt lēmumu par to, ka noteiktu daudzumu no tirgus izņemtā cukura pārdod Kopienas tirgū pirms izņemšanas laikposma beigām.

5. Ja no tirgus izņemto cukuru uzskata par pirmo saražoto cukuru nākamajā tirdzniecības gadā, biešu audzētājiem maksā tā tirdzniecības gada minimālo cenu.

Ja no tirgus izņemtais cukurs kļūst par rūpniecisko cukuru vai to eksportē atbilstīgi šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktam, 5. panta prasības par minimālo cenu uz to neattiecas.

Ja no tirdzniecības izņemto cukuru pārdod Kopienas tirgū, pirms ir beidzies termiņš, kas saskaņā ar 4. punktu paredzēts izņemšanai no tirgus, biešu audzētājiem maksā pašreizējā tirdzniecības gada minimālo cenu.”

Iekļauj šādu pantu:

“19.a pants

Cukura izņemšana no tirgus 2007./2008., 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā

1. Atkāpjoties no šīs regulas 19. panta 2. apakšpunkta, dalībvalstīm, kurām valsts cukura kvota ir samazināta, ja tās atteikušās no kvotas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. pantam un 4.a panta 4. punktam, koeficientu 2007./2008., 2008./2009. un 2009./2010. gadam nosaka saskaņā ar šīs regulas 39. panta 2. punktā minēto procedūru, piemērojot šīs regulas X pielikumu.

2. Uzņēmumam, kurš, sākot no nākamā tirdzniecības gada, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu atsakās no kopējās tam piešķirtās kvotas, kopējā piešķirtā kvota pēc tā lūguma netiek piešķirta šīs regulas 19. panta 2. punktā minētā koeficienta piemērošanai. Šo pieteikumu iesniedz pirms tā tirdzniecības gada beigām, uz kuru attiecas šī izņemšana.”

8)	Ar šādu tekstu aizstāj 29. panta 1. punkta pirmo daļu: “1. Rafinēšanai paredzētā cukura ierastās vajadzīgās piegādes Kopienā katram tirdzniecības gadam ir 2 324 735 tonnas, izteiktas kā baltais cukurs.”

9)	Regulas V pielikuma VI punktā atsauci uz 10. panta 3. punktu aizstāj ar atsauci uz 10. panta 2. punktu.

10)	Šīs regulas pielikuma tekstu pievieno kā VIII, IX un X pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(2) OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1261/2007. Sk. šā Oficialā Vēstneša 8. lappusi.

PIELIKUMS

“

VIII PIELIKUMS

TĀS PROCENTUĀLĀS DAĻAS APRĒĶINĀŠANA, KAS JĀNOSAKA SASKAŅĀ AR 10. PANTA 2. PUNKTA OTRO DAĻU

Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas:

a)	“procentuālā daļa dalībvalsts līmenī” ir procentuālā daļa, kas jānosaka saskaņā ar 2. punktu, lai varētu noteikt kopējo daudzumu, kas jāsamazina līdz attiecīgās dalībvalsts līmenim;

b)	“kopīga procentuālā daļa” ir kopīgā procentuālā daļa, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 10. panta 2. punkta pirmo daļu;

“samazinājums” ir skaitlis, ko iegūst, kopējo kvotu skaitu, no kurām dalībvalstī atsakās, dalot ar valsts kvotām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma redakcijā, kas piemērojama 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas 2006. gada 1. jūlijā vēl nebija Kopienas locekles, atsauce uz III pielikumu attiecas uz redakciju, kuru piemēroja dienā, kad tās pievienojās Kopienai.

2.	Dalībvalsts līmeņa procentuālā daļa ir vienāda ar kopīgo procentuālo daļu, kas reizināta ar 1 – [(1/0,6) x samazinājums]. Ja rezultāts ir mazāks par nulli, piemērojamā procentuālā daļa ir vienāda ar nulli.

IX PIELIKUMS

TĀS PROCENTUĀLĀS DAĻAS APRĒĶINĀŠANA, KO PIEMĒRO UZŅĒMUMIEM SASKAŅĀ AR 10. PANTA 2. PUNKTA TREŠO DAĻU

Lai veiktu 2. punktā minēto aprēķinu, piemēro šādas definīcijas:

a)	“piemērojamā procentuālā daļa” ir procentuālā daļa, ko nosaka saskaņā ar 2. punktu un ko piemēro kvotai, kura piešķirta attiecīgajiem uzņēmumiem;

“procentuālā daļa dalībvalsts līmenī” ir procentuālā daļa, kas konkrētajai dalībvalstij aprēķināta šādi:

Qty / Σ [(1 – R/K) × Q]

kur:

Qty	=	daudzums, kas jāsamazina līdz attiecīgās dalībvalsts līmenim, kas minēts VIII pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā,
R	=	atteikšanās, kas attiecībā uz konkrētu uzņēmumu minēta c) punktā,
Q	=	tā paša uzņēmuma kvota, kas tam pieejama 2010. gada februāra beigās,
K	=	d) punktā aprēķinātais skaitlis,

Σ attiecas uz produkta apjomu (1 – R/K) × Q, ko aprēķina katram uzņēmumam, kuram ir kvota un kurš atrodas šīs dalībvalsts teritorijā; ja produkts ir mazāks par nulli, to apzīmē ar nulli;

c)	“atteikšanās” ir skaitlis, ko iegūst, kvotu daudzumu, no kurām attiecīgais uzņēmums atsakās, dalot ar kvotām, kas tam piešķirtas saskaņā ar 7. pantu un 11. panta 1. līdz 3. punktu.

“K” aprēķina katrā dalībvalstī, dalot kopējo kvotu samazinājumu šajā valstī (brīvprātīga atteikšanās plus daudzums, kas jāsamazina līdz attiecīgās dalībvalsts līmenim, kurš minēts VIII pielikuma 1. punkta a) apakšpunktā) ar tās sākotnējo kvotu, kā noteikts šās regulas III pielikumā redakcijā, kas piemērojama 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas 2006. gada 1. jūlijā vēl nebija Kopienas locekles, atsauce uz III pielikumu attiecas uz redakciju, kuru piemēroja dienā, kad tās pievienojās Kopienai.

2.	Piemērojamā procentuālā daļa ir vienāda ar dalībvalsts kopīgo procentuālo daļu, kas reizināta ar 1 – [(1/K) × samazinājums]. Ja rezultāts ir mazāks par nulli, piemērojamā procentuālā daļa ir vienāda ar nulli.

X PIELIKUMS

TĀ KOEFICIENTA APRĒĶINĀŠANA, KAS JĀNOSAKA SASKAŅĀ AR 19.a PANTA 1. PUNKTU

Lai veiktu 2. un 3. punktā minētos aprēķinus, piemēro šādas definīcijas:

a)	“koeficients dalībvalsts līmenī” ir koeficients, kas jānosaka saskaņā ar 2. punktu;

“samazinājums” ir skaitlis, ko iegūst, kopējās cukura kvotas, no kurām dalībvalstī atsakās, tostarp kvotas, no kurām atsakās tajā tirdzniecības gadā, uz ko attiecas izņemšana no tirgus, dalot ar valsts cukura kvotām, kas noteiktas šīs regulas III pielikuma redakcijā, kas piemērojama 2006. gada 1. jūlijā. Attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras 2006. gada 1. jūlijā vēl nebija Kopienas locekles, aprēķinos būtu jāņem vērā tā III pielikuma redakcija, kuru piemēroja dienā, kad tās pievienojās Kopienai;

c)	“koeficients” ir koeficients, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 19. panta 2. punktu.

2.	Attiecībā uz 2007./2008. tirdzniecības gadu dalībvalsts līmeņa piemērojamais koeficients ir vienāds ar koeficientu, kuram pieskaitīts [(1/0,5) × samazinājums] × (1 – koeficients). Ja rezultāts ir lielāks par 1, piemērojamais koeficients ir vienāds ar 1.

3.	Attiecībā uz 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadu dalībvalsts līmeņa piemērojamais koeficients ir vienāds ar koeficientu, kuram pieskaitīts [(1/0,6) × samazinājums] × (1 – koeficients). Ja rezultāts ir lielāks par 1, piemērojamais koeficients ir vienāds ar 1.

”

27.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/8

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1261/2007

(2007. gada 9. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 320/2006 (1) tika pieņemta ar mērķi nodrošināt, lai mazāk konkurētspējīgi cukura ražotāji varētu atteikties no ražošanas kvotām. Tomēr atteikšanās no kvotām atbilstīgi minētajai regulai vēl nav sasniegusi sākotnēji paredzēto līmeni.

(2)

Saskaņā ar 10. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 318/2006 (2006. gada 20. februāris) par cukura tirgu kopīgu organizāciju (2), ņemot vērā restrukturizācijas shēmas rezultātus, vēlākais līdz 2010. gada februāra beigām ir lineāri jāsamazina valsts un reģionālās kvotas, lai novērstu tirgus nelīdzsvarotību, sākot ar 2010./2011. tirdzniecības gadu. Šāda lineāra samazināšana radītu grūtības konkurētspējīgākajiem uzņēmumiem un vājinātu visu nozari. Lai to nepieļautu, ir lietderīgi uzlabot restrukturizācijas shēmas darbību, lai veicinātu atteikšanos no kvotām atbilstīgi minētajai shēmai.

(3)

Tika konstatēts, ka cukura ražošanas uzņēmumi vilcinās pieteikties restrukturizācijas atbalstam, jo nav skaidrības par restrukturizācijas atbalsta summu, ko tie saņems; tas ir saistīts ar to, ka dalībvalstis var pieņemt lēmumu palielināt cukurbiešu, cukurniedru vai cigoriņu audzētājiem un darbuzņēmējiem ar savu tehniku rezervētā atbalsta minimālo procentuālo likmi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 6. punktam. Lai kliedētu neskaidrību, audzētājiem un darbuzņēmējiem ar savu tehniku atvēlamā atbalsta summa būtu jānosaka 10 % apmērā no cukura ražošanas uzņēmumiem piešķiramā atbalsta, un attiecīgajiem audzētājiem būtu jāpiešķir papildu maksājums par 2008./2009. tirdzniecības gadu. Dažos gadījumos restrukturizācijas procesam jāgatavojas ilgāk. Ja tādos gadījumos uzņēmumi nolemj no 2009./2010. gada piemērot restrukturizācijas atbalstu un lai audzētājiem neradītu zaudējumus, audzētājiem būtu jāpiešķir papildu maksājums arī par 2009./2010. gadu, ja vien uzņēmums pieteikumu iesniedzis līdz 2008. gada 31. janvārim.

(4)

Lai neradītu grūtības uzņēmumiem un audzētājiem, kas piedalījās restrukturizācijas shēmā 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā, tiem ar atpakaļejošu datumu būtu jāizmaksā starpība starp atbalsta summu, kas tika piešķirta par minētajiem tirdzniecības gadiem, un atbalsta summu, kas būtu piešķirta par 2008./2009. tirdzniecības gadu.

(5)

Lai arī turpmāk stimulētu dalību restrukturizācijas shēmā, ir lietderīgi paredzēt atbrīvojumu no pagaidu restrukturizācijas maksājuma daļas, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 11. pantu par 2007./2008. gadu jāmaksā uzņēmumiem, kuri attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu atsakās no savas kvotas procentuālās daļas, kas atbilst vismaz tai no tirgus izņemamai procentuālai daļai, kuru uzņēmumam piemēroja 2007./2008. gadā. Summai, uz kuru attiecina atbrīvojumu, būtu jāatbilst šai no tirgus izņemamajai procentuālajai daļai.

(6)

Turklāt ir lietderīgi izveidot divu posmu piemērošanas procedūru, kurā, ņemot vērā tā brīža situāciju tirgū, paredzētu, ka uzņēmumi, kuri līdz 2008. gada 31. janvārim nolemj atteikties no savu kvotu daļas, atbilstīgi vismaz izņemamai procentuālai daļai, varētu līdz 2008. gada 31. martam iesniegt otru pieteikumu, kas tiem ļautu atteikties no vēl kādas kvotas daļas vai no kvotas kopumā.

(7)

Uzskata, ka restrukturizācijas shēmai būtu labāks rezultāts, ja audzētāji varētu pēc savas iniciatīvas atteikties no pārstrādāšanai kvotu cukurā paredzēto cukurbiešu vai cukurniedru audzēšanas. Tāpēc 2008./2009. tirdzniecības gadā būtu jānodrošina audzētājiem iespēja tieši pieteikties uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 6. punktu, ja tie pārtrauc piegādāt cukurbietes vai cukurniedres uzņēmumiem, ar kuriem tie iepriekšējos tirdzniecības gados noslēguši piegādes līgumus. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāsamazina attiecīgo cukura ražošanas uzņēmumu kvota. Dažos gadījumos var būt piemērotāk šo iespēju piemērot dalībvalsts līmenī, nevis uzņēmuma līmenī.

(8)

Lai cukura audzētāju atbalsta pieteikumi nekaitētu cukura ražošanas uzņēmumu ekonomiskajai dzīvotspējai, kvotas samazinājums būtu jāierobežo līdz 10 % no katram uzņēmumam piešķirtās kvotas, kas atbilst tai kvotas procentuālajai daļai, ko dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 11. panta 1. punktu var pārdalīt katru tirdzniecības gadu.

(9)

Ja audzētāju atbalsta pieteikumu rezultātā tiek samazināta cukura ražošanas uzņēmuma kvota, minētajam uzņēmumam būtu jāpiešķir restrukturizācijas atbalsts, kas minēts Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Piešķirtajām atbalsta summām attiecīgi būtu jāatbilst minētās regulas 3. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktajām summām. Tomēr šīs summas būtu jāsamazina, ja uzņēmums neveic pasākumus, lai atbalstītu darbaspēku, ko skar ražošanas kvotas samazināšana.

(10)

Līdz iepriekšējā tirdzniecības gada 31. janvārim cukura ražošanas uzņēmumam, uz kuru attiecas audzētāju atbalsta pieteikumi, būtu jāsaglabā tiesības iesniegt restrukturizācijas atbalsta pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. un 4. pantu, ja šis uzņēmums atsakās no kvotas vismaz līdz tādam kvotas samazinājuma līmenim, kādu izraisītu audzētāju iesniegtie atbalsta pieteikumi. Tādā gadījumā audzētāju pieteikumi būtu jāaizstāj ar cukura ražošanas uzņēmuma atbalsta pieteikumu.

(11)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 6. pants paredz dažādošanas atbalstu. Ir kļuvis acīmredzami, ka jāprecizē šā panta 4. punkta trešās daļas nozīme. Būtu skaidri jādefinē, ka atbalstu, kas jāmaksā saskaņā ar šo pantu par pasākumiem, kas paredzēti 1. un 3. asī Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (EAFARD) (3), ierobežo minētās regulas pielikumā minētās summas un atbalsta likmes.

(12)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 10. panta 4. punktā ir noteikti restrukturizācijas fonda atbalstu izmaksas termiņi. Pieredze liecina, ka, konkrētos apstākļos un ātrāk veicot maksājumus, var vēl labāk veicināt fonda līdzekļu apguvi. Tādēļ Komisijai vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt lēmumu par šādu pasākumu, ņemot vērā fondā pieejamos finanšu līdzekļus.

(13)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 320/2006.

(14)	Šajā regulā būtu jāņem vērā fakts, ka saskaņā ar restrukturizācijas shēmu no kopējās kvotas inulīna sīrupa ražošanai atteicās jau 2006./2007. tirdzniecības gadā. Tāpēc vairs nav vajadzības atsaukties uz produktu vai izejvielu, no kuras to ražo, proti, uz cigoriņiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 320/2006 ar šo groza šādi.

Regulas 3. pantu groza šādi:

ar šādu tekstu aizstāj 1. punkta c) apakšpunktu:

“c)

atsakās no savām kvotām – no kvotu daļas vai no visām kvotām –, kas piešķirtas vienai vai vairākām tās fabrikām, un attiecīgo fabriku ražošanas iekārtas neizmanto jēlcukura rafinēšanai.

Šo pēdējo nosacījumu nepiemēro attiecībā uz:

—	vienīgo pārstrādes rūpnīcu Slovēnijā,

—	vienīgo cukurbiešu pārstrādes rūpnīcu Portugālē,

kas darbojās 2006. gada 1. janvārī, un pilna laika rafinētājiem, kā definēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 2. panta 13. punktā.”;

ar šādu tekstu aizstāj 6. punkta pirmo un otro daļu:

“Summu, kas ir vismaz 10 % no 5. punktā noteiktā attiecīgā restrukturizācijas atbalsta, piešķir:

a)	cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem, kas laikposmā pirms 2. punktā minētā tirdzniecības gada noslēdza piegādes līgumu ar attiecīgajiem uzņēmumiem cukura ražošanai saskaņā ar attiecīgajām kvotām, no kurām atsakās;

b)	darbuzņēmējiem ar savu tehniku, kas ir privātas personas vai uzņēmumi un kas uz līguma pamata ar savu lauksaimniecības tehniku strādāja pie tiem audzētājiem tādu produktu ražošanā un tajā laikposmā, kuri minēti a) apakšpunktā.

Pēc apspriedes ar ieinteresētajām pusēm dalībvalstis nosaka pirmajā daļā minēto laikposmu.”;

pievieno šādas panta daļas:

“7. Attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu 6. punkta a) apakšpunktā minētie audzētāji saņem papildu maksājumu EUR 237,5 apjomā par katru cukura kvotas tonnu, no kuras atsakās.

Šo papildu maksājumu veic arī 2009./2010. tirdzniecības gadam, ja attiecīgais uzņēmums atsakās no cukura kvotas daļas vai visas kvotas, kas tai piešķirta, sākot ar šo tirdzniecības gadu, ja vien pieteikums ir iesniegts pirms 2008. gada 31. janvāra.

8. Šo punktu piemēro:

a)	uzņēmumiem, kas saskaņā ar restrukturizācijas shēmu atteicās no kvotas daļas vai visas kvotas, kas tiem bija piešķirta par 2006./2007. vai 2007./2008. tirdzniecības gadu, un

b)	audzētājiem, uz kuriem attiecas a) apakšpunktā minētā atteikšanās no kvotām.

Ja summas, kas 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā piešķirtas uzņēmumiem un audzētājiem, bija mazākas par summām, kuras viņi būtu saņēmuši, ja viņi būtu veikušu restrukturizāciju atbilstīgi 2008./2009. tirdzniecības gadā piemērojamiem nosacījumiem, šo summu starpību izmaksā ar atpakaļejošu datumu.

Tas pats attiecas uz inulīna sīrupa ražotājiem un cigoriņu audzētājiem. Pēdējos šajā nolūkā var uzskatīt par audzētājiem, uz kuriem attiecas 7. punktā minētais papildu maksājums.”

Pēc 4. panta 1. punkta pievieno šādu apakšpunktu:

“1.a Uzņēmumi var iesniegt papildu pieteikumu restrukturizācijas atbalsta saņemšanai, lai tie, sākot ar 2008./2009. tirdzniecības gadu, līdz 2008. gada 31. martam varētu atteikties no vēl kādas kvotas daļas vai kvotas kopumā, ja:

—	pēc audzētāja iniciatīvas saskaņā ar 4.a pantu vai pēc uzņēmuma iniciatīvas saskaņā ar šā panta 1. punktu apmierināti pieteikumi atteikties no kvotām, sākot ar 2008./2009. tirdzniecības gadu, un

—

kvota, no kuras atsakās, attiecīgi atbilst vismaz izņemamai procentuālajai daļai, kas noteikta 2007. gada 16. martā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 290/2007 (2007. gada 16. marts), ar ko 2007./2008. tirdzniecības gadam nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 19. pantā minēto procentuālo daļu, (4) 1. panta 1. punktu vai 1. panta 2. punktu.

Tomēr uzņēmumiem, kas atrodas dalībvalstīs, kur pirmās daļas otrajā ievilkumā noteiktajā konkrētajā dienā izņemamā procentuālā daļa ir 0, var izmantot šajā apakšpunktā paredzēto iespēju neatkarīgi no tā, vai agrāk ir bijuši iesniegti pieteikumi pēc audzētāju vai pašu iniciatīvas.

Pievieno šādu pantu:

“4.a pants

Audzētāju pieteikšanās restrukturizācijas atbalstam

1. Attiecībā uz 2008./2009. tirdzniecības gadu ikviens audzētājs, kas audzē pārstrādāšanai kvotas cukurā paredzētas cukurbietes vai cukurniedres, var iesniegt attiecīgajai dalībvalstij tiešu pieteikumu 3. panta 6. punktā un 3. panta 7. punktā paredzētajam atbalstam, papildus uzņemoties saistības pārtraukt piegādāt konkrētu daudzumu kvotas cukurbiešu vai cukurniedru uzņēmumam, ar kuru tas iepriekšējā tirdzniecības gadā ir noslēdzis piegādes līgumu.

Atkāpjoties no pirmās daļas un ņemot vērā tirdzniecības nolīgumu, var pieņemt lēmumu, ka pienākums iesniegt pirmajā daļā minēto pieteikumu attiecas tikai uz audzētājiem, kas iepriekšējā tirdzniecības gadā bija noslēguši piegādes līgumus ar to pašu uzņēmumu, ja vien:

—	šim uzņēmumam piešķirtā kvota atbilst vismaz 10 % atlikušās cukura kvotas, kas attiecīgajai dalībvalstij noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā, un

—

cukura kvotas summa, no kura šis uzņēmums atteiksies, un arī cukura kvotas summa, no kuras jau visi uzņēmumi attiecīgajā dalībvalstī ir atteikušies pēc iepriekšējiem pieteikumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. pantu, atbilst vismaz 60 % cukura kvotas, kas šai dalībvalstij noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā 2006. gada 20. februārī. Attiecībā uz dalībvalstīm, kas 2006. gada 1. jūlijā vēl nebija Kopienas locekles, atsauce uz minēto III pielikumu attiecas uz redakciju, kuru piemēroja dienā, kad tās pievienojās Kopienai.

2. Pieteikumus, kas minēti 1. punktā, iesniedz līdz 2007. gada 30. novembrim. Pieteikumus var iesniegt, sākot ar 2007. gada 30. oktobri.

3. Attiecīgā dalībvalsts izveido 1. punktā minēto pieteikumu sarakstu hronoloģiskā iesniegšanas secībā un informē Komisiju un attiecīgos uzņēmumus par kvotas kopsummu, kas izveidojusies pēc tam, kad ir saņemti pieteikumi – 10 darbdienu laikā pēc 2. punktā minētā iesniegšanas termiņa beigām.

4. Attiecīgā dalībvalsts, ievērojot 3. punktā minēto hronoloģisko secību un pēc tam, kad ir veiktas 5. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā paredzētās pārbaudes, līdz 2008. gada 15. martam pieņem audzētāju pieteikumus, kas atbilst līdz 10 % no katram uzņēmumam piešķirtās kvotas, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 11. panta 4. punktu proporcionāli samazina attiecīgā uzņēmuma cukura kvotu. Tomēr šā panta 1. punkta otrajā daļā minētajā gadījumā attiecīgās dalībvalstis ar tādiem pašiem nosacījumiem piešķir audzētāju pieteikumus, kas atbilst 10 % no atlikušās cukura kvotas, kas šai dalībvalstij noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 III pielikumā.

Ja sasniedz pirmajā daļā minēto 10 % ierobežojumu, attiecīgā dalībvalsts, ievērojot iesniegto pieteikumu hronoloģisko secību, noraida pieteikumus, kuri pārsniedz šo ierobežojumu.

Attiecīgais uzņēmums izstrādā un ievieš sociālo plānu, kas paredzēts 4. panta 3. punkta f) apakšpunktā.

5. Ja dalībvalsts pieņem pieteikumus atbilstīgi 4. punktam, piešķiramā restrukturizācijas atbalsta apjoms ir šāds:

a)	attiecībā uz audzētājiem un darbuzņēmējiem – 10 % no attiecīgās atbalsta summas, kas noteikta 3. panta 5. punkta c) apakšpunktā –, un attiecībā uz audzētājiem – 3. panta 7. punktā minētais papildu maksājums;

b)	attiecībā uz uzņēmumiem – 3. panta 5. punkta c) apakšpunktā noteiktā attiecīgā atbalsta summa, kas samazināta par 10 % vai par 60 %, ja attiecīgais uzņēmums neievēro šā panta 4. punkta otrajā daļā noteiktās prasības.

6. Gadījumos, kad saskaņā ar 4. pantu ir apmierināts uzņēmuma pieteikums 2008./2009. tirdzniecības gadam, un ar ko tas atsakās no kvotas summas, kas pārsniedz kvotu pēc audzētāju pieteikumu saņemšanas, šā panta 4. un 5. punktu nepiemēro. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad ir apmierināts uzņēmuma pieteikums 2008./2009. tirdzniecības gadam, ar ko tas atsakās no vairāk nekā 10 % no šā uzņēmuma kvotas.”

Regulas 5. panta 1. punktam pievieno šādu daļu:

“Ja saskaņā ar 4. panta 1.a punktu tiek iesniegti papildu pieteikumi restrukturizācijas atbalstam, dalībvalstis līdz 2008. gada aprīļa beigām pieņem lēmumu par šāda atbalsta piešķiršanu saistībā ar šiem pieteikumiem, pirms tam veicot 5. panta 2. punktā ceturtajā ievilkumā paredzēto vērtējumu.”

5)	Regulas 6. panta 4. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Atbalsts, kas paredzēts 1. punktā, nevar būt lielāks kā Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā noteiktās atbalsta summas un likmes.”

6)	Direktīvas 10. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu: “5. Komisija var izlemt atlikt 6., 7., 8. un 9. pantā minēto atbalstu izmaksu, līdz restrukturizācijas fondā ir iemaksāti vajadzīgie finanšu līdzekļi, vai arī atbalstu izmaksu paātrināt, ja fondā ir pieejami vajadzīgie finanšu līdzekļi.”

Šādu punktu pievieno 11. pantam:

“6. Uzņēmumus, kuriem piemēro 2007. gada 16. martā ar Regulas (EK) Nr. 290/2007 1. panta 1. vai 2. punktu noteikto no tirgus izņemamo procentuālo daļu un kuri atsakās no savas kvotas procentuālās daļas, kas ir vismaz līdzvērtīga minētajai no tirgus izņemamajai procentuālajai daļai, 2008./2009. tirdzniecības gadā atbrīvo no pagaidu restrukturizācijas summas daļas, kas jāmaksā par 2007./2008. tirdzniecības gadu.

Ja tiek izpildīti šā punkta pirmajā daļā minētie nosacījumi, pagaidu restrukturizācijas summas samazinājumu aprēķina, šo summu reizinot ar izņemamo procentuālo daļu, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 290/2007 1. panta 1. punktu vai 1. panta 2. punkta c) apakšpunktu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 9. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F. TEIXEIRA DOS SANTOS

(1) OV L 58, 28.2.2006., 42. lpp.

(2) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(3) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2012/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 8. lpp.).

(4) OV L 78, 17.3.2007., 20. lpp.”

27.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1264/2007

(2007. gada 26. oktobris),

ar ko izdara grozījumus Komisijas Regulā (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā (1), un jo īpaši tās 12. pantu,

tā kā:

(1)	Pēc grozījumu izdarīšanas Regulā (EK) Nr. 320/2006 ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1261/2007 (2) attiecīgi jāpielāgo Padomes Regula (EK) Nr. 968/2006 (3) un jāprecizē daži tajā lietotie termini.

(2)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 6. punktā noteikts, ka cukurbiešu audzētājiem un iekārtu piegādātājiem izmaksājamā summa ir vismaz 10 % no attiecīgā restrukturizācijas atbalsta. Tāpēc nav jāpieņem lēmumi, ņemot vērā iepriekš noteikto summu, turklāt arī dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzēs mazāk laika, lai noteiktu cukurbiešu audzētājiem un iekārtu piegādātājiem izmaksājamās summas. Tāpēc var saīsināt Regulas (EK) Nr. 968/2006 2. panta 4. punktā un 6. panta 1. punktā paredzēto uzņēmumu un audzētāju apspriešanās termiņu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 6. punkta otrajā daļā paredzēts, ka dalībvalstis cukurbiešu un cukurniedru audzētāju piegādēm nosaka references perioda laikposmu. Ja audzētāji izmanto tiesības iesniegt pieteikumu restrukturizācijas atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a pantu, minētā panta 1. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka šis laikposms ir tirdzniecības gads pirms 2008./2009. tirdzniecības gada, t. i., 2007./2008. tirdzniecības gads. Skaidrības labad jāparedz, ka šajā situācijā dalībvalstīm jānosaka 2007./2008. tirdzniecības gads.

(4)

Cukurbiešu un cukurniedru audzētājiem Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a pantā paredzētas tiesības restrukturizācijas atbalsta saņemšanai pieteikties pēc pašu iniciatīvas. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šādi audzētāju pieteikumi, jāiesniedz sociālais plāns saskaņā ar minētā panta 4. punkta trešo daļu. Jānosaka tā iesniegšanas termiņš, kā arī dati, kas tajā jāiekļauj.

(5)

Jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par pieteikšanās procedūru, kas jāizmanto attiecībā uz šādiem audzētāju pieteikumiem, jo īpaši attiecībā uz tajā iekļaujamo informāciju, adresātiem, kuriem pieteikumus var iesniegt, to nosūtīšanas līdzekļu izvēli atstājot dalībvalstu ziņā. Turklāt ir jāprecizē gadījumi, kuros, vienam audzētājam iesniedzot vairākus pieteikumus, tie visi zaudē spēku.

(6)

Viena audzētāja iesniegto pieteikumu skaits, kā arī attiecīgo uzņēmumu kvotas, kas saistītas ar šādiem pieteikumiem, iesaistītajiem uzņēmumiem savukārt rada nepieciešamību izlemt, vai tie vēlas iesniegt pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. pantu. Turklāt dalībvalstīm pēc audzētāju pieteikumu saņemšanas nekavējoties jāveic pasākumi turpmāko lēmumu pieņemšanai. Tāpēc ir svarīgi, lai situācija pēc pieteikumu iesniegšanas nevarētu mainīties, bet audzētāja pieteikumu nevarētu atsaukt.

(7)	Tāpēc arī ir nepieciešams noteikt sīki izstrādātu procedūru, kas dalībvalstīm jāievēro attiecībā uz paziņojumiem, kas tām jāsniedz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas audzētāju pieteikumi, kā arī Komisijai, un attiecībā uz šiem pieteikumiem par piešķiršanas lēmumiem.

(8)	Lai izveidotu audzētāju un uzņēmumu hronoloģisku sarakstu, audzētāju pieteikumu iesniegšanas datums jānosaka pēc pēdējā audzētāju iesniegtā pieteikuma datuma katram uzņēmumam, kurš pats nav iesniedzis pieteikumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. pantu.

(9)	Jāparedz noteikumi par Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a panta 3. punktā minētā audzētāju hronoloģiskā saraksta izveidošanu gadījumos, kad vairāki šādi pieteikumi ir iesniegti vienlaikus un cukura daudzums, par kuriem tie iesniegti, pārsniedz minētā panta 4. punktā noteikto robežvērtību.

(10)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. panta 1. un 1.a punktā uzņēmumiem paredzēta iespēja pieteikumus restrukturizācijas atbalstam par atteiktajām kvotām no 2008./2009. tirdzniecības gada iesniegt divos posmos, t. i., pirmo pieteikumu iesniegt līdz 2008. gada 31. janvārim un otro līdz 2008. gada 31. martam. Šāda iespēja paredzēta Regulas (EK) Nr. 1261/2007 6. apsvērumā, kurā minēta pieteikumu iesniegšanas divposmu procedūras izveidošana. Tāpēc ir vēlams paredzēt, ka sākotnējos uzņēmumu pieteikumus par atteikšanos no kvotām var pārskatīt, ņemot vērā papildu pieteikumu, ja attiecīgajam uzņēmumam vai uzņēmumiem piešķirta papildu kvota, vai gadījumos, kad sākotnējos pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar 3. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktu, izskata atkārtoti kā pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar 3. panta 1. punkta attiecīgi a) vai b) apakšpunktu. Tā kā papildu pieteikums ietekmē saistības, kuras ir jāievēro, jāpārstrādā restrukturizācijas plāns, kurā ņem vērā palielināto kvotu, no kuras atsakās, kā arī pienākumi, kas saistīti ar attiecīgo Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta noteikumu, un ir jāparedz un jāuzņemas kopā ar šo papildu pieteikumu.

(11)	Regulas (EK) Nr. 968/2006 13. pantā noteikti termiņi, līdz kuriem Komisija nosaka katrai dalībvalstij piešķiramās summas no restrukturizācijas fonda. Atšķirīgu pieteikšanās procedūru ieviešana ar šo regulu rada nepieciešamību pagarināt termiņu, kurā Komisija nosaka šīs summas.

(12)	Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 8. punktā dažās situācijās paredzēts maksājumus piešķirt ar atpakaļejošu spēku. Jāparedz noteikumi, nosakot procedūru, kas jāizmanto šādos gadījumos, un jo īpaši, lai noteiktu šādu maksājumu lielumu un termiņu, līdz kuram tie jāveic.

(13)

Regulas (EK) Nr. 320/2006 11. panta 6. punktā paredzēts samazināt pagaidu restrukturizācijas maksājumu gadījumos, kad uzņēmumi atsakās no savas kvotas daļas vai vismaz izņemamās procentuālās daļas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 290/2007. Minētā panta 5. punktā paredzēts, ka pagaidu restrukturizācijas maksājumu nomaksā divās daļās. Ņemot vērā, ka šīs summas samazinājuma aprēķināšanai vajadzīgie dati nav pieejami līdz pirmās maksājuma daļas nomaksas termiņam, jāparedz, ka uzņēmumiem šo samazinājumu kompensēs no maksājuma otrās daļas.

(14)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 968/2006.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības fondu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1) pants

Regulu (EK) Nr. 968/2006 groza šādi.

Regulas 1. pantā iekļauj šādu 3. punktu:

“3. Šajā regulā:

i)	“pieteikums” ir pieteikums, kuru cukura ražošanas uzņēmums iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. pantu;

ii)	“audzētāja pieteikums” ir pieteikums, kuru cukurbiešu vai cukurniedru audzētājs iesniedz saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a pantu.”

Regulas 2. panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4. Ja vien iepriekš nav panākta cita vienošanās, apspriešanās sastāv no vismaz divām sanāksmēm un ilgst līdz 20 dienām no dienas, kurā nosūtīts uzaicinājums uz apspriešanos.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas noteikumiem, par pieteikumiem restrukturizācijas atbalstam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. panta 1.a punktu apspriešanās ilgst līdz 10 dienām un sastāv no vismaz vienas sanāksmes.”

Regulas 6. pantu groza šādi:

a)	minētā panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu: “1. Divdesmit dienas pēc tam, kad dalībvalsts saņēmusi 2. panta 3. punktā minētā uzaicinājuma uz apspriešanos kopiju, tā informē restrukturizācijas plānā iesaistītās puses par tās lēmumu attiecībā uz:”;

panta 2. punktā pievieno šādu daļu:

“Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, ja kompetentā iestāde nav saņēmusi nevienu prasībām atbilstošu pieteikumu Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, taču ir saņēmusi prasībām atbilstošus audzētāju pieteikumus, dalībvalsts lēmuma puses par katru attiecīgo uzņēmumu informē ne vēlāk par 2008. gada 15. februāri. Šādā gadījumā dalībvalstis nosaka 2007./2008. tirdzniecības gadu par laikposmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 6. punktā.”

Regulas 7. pantā pievieno šādu punktu:

“4. Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a panta 4. punktā minētais sociālais plāns jāiesniedz vēlākais līdz 2008. gada 31. janvārim. Sociālajā plānā jānosaka ar audzētāju pieteikumiem saistītā kvotas samazinājuma ietekme uz darbaspēku, darbībām un pasākumiem, kas paredzēti darbaspēka labā, kā arī ar tiem saistītās izmaksas.”

Iekļauj šādu 7.a pantu:

“7.a pants

Audzētāju pieteikšanās restrukturizācijas atbalstam

1. Audzētāju pieteikumos jāietver vismaz šādi dati:

a)	pieteikuma iesniedzēja vārds vai nosaukums un adrese;

b)	ar to saistītā uzņēmuma nosaukums un adrese;

c)	baltā cukura un/vai cukurbiešu/cukurniedru daudzums un/vai šo kultūru platības, par kurām audzētājam 2007./2008. tirdzniecības gadā ir piegādes tiesības kvotas cukura ražošanai b) apakšpunktā minētajam uzņēmumam;

d)	piegādes tiesību apjoma samazinājums;

e)	attiecīgos gadījumos dokuments, ar kuru apliecina c) apakšpunktā minētās piegādes tiesības 2007./2008. tirdzniecības gadā;

f)	audzētāja paziņojums, ka viņam ir zināmi konkrētās atbalsta shēmas nosacījumi;

g)	audzētāja paziņojums, ka nav nodevis savas d) apakšpunktā minētās piegādes tiesības trešajām personām;

h)	pieteikuma iesniedzēja paraksts.

2. Katrs audzētāja pieteikums restrukturizācijas atbalsta saņemšanai attiecas uz vienu produktu (cukurbietēm/cukurniedrēm) un vienu uzņēmumu. Ja audzētājam ir vairāku produktu piegādes tiesības vai piegādes tiesības vairākiem uzņēmumiem, par katru produkta veidu un/vai uzņēmumu var iesniegt vienu pieteikumu.

3. Saskaņā ar 10. panta 5. punktu audzētāja iesniegto pieteikumu nevar atsaukt.”

Regulas 8. panta 6. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Divu darbadienu laikā pēc saņemšanas apstiprinājuma izsniegšanas dalībvalsts kompetentā iestāde, izmantojot I pielikumā norādītā parauga tabulu, par to informē Komisiju. Ja nepieciešams, katram produktam un katram tirdzniecības gadam izmanto atsevišķu tabulu.”

Iekļauj šādu 8.a pantu:

“8.a pants

Restrukturizācijas atbalsta audzētāja pieteikuma saņemšana

1. Audzētāja pieteikums jāiesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā attiecīgais uzņēmums atrodas, norādot adresi, kas attiecīgajai dalībvalstij minēta II pielikumā, vai attiecīgā gadījumā citu adresi vai izmantojot citus līdzekļus, kurus šim nolūkam norādījusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde. Audzētāja pieprasījums jānosūta tikai uz vienu adresi, un tajā jāietver 7.a panta 1. punktā minētie dati.

Ja viens audzētājs par to pašu produktu un uzņēmumu iesniedz vairākus pieteikumus vai vienu pieteikumu nosūta uz vairākām adresēm, šāds pieteikums vai pieteikumi neatbilst prasībām.

2. Audzētāju pieteikumi kompetentajā iestādē jāsaņem laikā no 2007. gada 30. oktobra pulksten 0.00 līdz 2007. gada 30. novembra pulksten 24.00. Attiecīgais pulksteņa laiks ir saņemšanas vietas vietējais laiks. Pieteikumi, kas saņemti pirms 2007. gada 30. oktobra vai pēc 2007. gada 30. novembra, netiek ņemti vērā.

3. Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a panta 3. punkta piemērošanai dalībvalstis orientējoši aprēķina audzētāju pieteikumu ietekmēto kvotas lielumu. Ziņas par audzētāju pieteikumiem, jo īpaši pieteikumu iesniedzēju identitāti, nedrīkst izpaust trešajām personām.

Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a panta 3. punktā paredzētajos paziņojumos jānorāda apjoms piegādes tiesībām, par kurām iesniegti pieteikumi to izbeigšanai.”

Regulas 9. pantu groza šādi:

a)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu tekstu: “4. Ja pieteikumu atzīst par atbilstīgu, dalībvalsts paziņo par to Komisijai divu darbadienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, izmantojot tabulu pēc I pielikumā noteiktā parauga.”;

pievieno šādus punktus:

“6. Ja kompetentā iestāde no uzņēmuma nav saņēmusi nevienu prasībām atbilstošu pieteikumu Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. panta 1. punktā noteiktajā termiņā, tā pārbauda audzētāju pieteikumus, kas attiecas uz šo uzņēmumu, par:

a)	piegādes tiesību esamību attiecīgajam uzņēmumam 2007./2008. gadā;

baltā cukura ekvivalenta daudzumu, ņemot vērā piegādes tiesības, bet, ja cukurbiešu daudzums norādīts tonnās vai hektāros, izmantojot saskaņā ar līgumā paredzēto piemērojamo pārrēķināšanas koeficientu, bet, ja šāda koeficienta nav, koeficientu, ko noteikusi dalībvalsts kompetentā iestāde, apspriežoties ar uzņēmumu un audzētāju pārstāvjiem.

Ne vēlāk kā 10 darbadienas pirms Regulas (EK) Nr. 320/2006 5. panta 1. punktā noteiktā termiņa beigām dalībvalsts kompetentā iestāde informē Komisiju par kvotas kopējo samazinājumu, ņemot vērā prasībām atbilstīgos audzētāju pieteikumus par katru attiecīgo uzņēmumu saskaņā ar šīs regulas I pielikumā noteikto tabulu.

7. Dalībvalsts kompetentā iestāde pieņem lēmumu par uzņēmuma iesniegtā sociālā plāna atbilstību prasībām, un šo lēmumu ne vēlāk kā 10 darbadienas pirms Regulas (EK) Nr. 320/2006 5. panta 1. punktā noteiktā termiņa beigām paziņo attiecīgajam uzņēmumam un Komisijai.”

Regulas 10. pantu groza šādi:

1. punktā pievieno šādu daļu:

“Tomēr, ja ir iesniegti audzētāju pieteikumi, kuri attiecas uz uzņēmumu, kas līdz Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. panta 1. punktā noteiktajam termiņam nav iesniedzis prasībām atbilstošu pieteikumu, šā punkta pirmajā daļā minētais iesniegšanas brīdis ir tas laiks, kad tiek saņemts pēdējais audzētāja pieteikums, kas attiecas uz attiecīgā uzņēmuma kvotu.”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Līdz Regulas (EK) Nr. 320/2006 5. panta 1. punktā noteiktajam termiņam Komisija nosaka paredzamo pieejamo finanšu līdzekļu apmēru restrukturizācijas fondā:

a)	visiem pieteikumiem par nākamo tirdzniecības gadu, kuri saņemti līdz Regulas (EK) Nr. 320/2006 4. panta 1. punktā noteiktajam termiņam un kurus dalībvalsts kompetentā iestāde ir atzinusi par atbilstīgiem, kā arī attiecībā uz visiem ar tiem saistītajiem atbalstiem;

visiem audzētāju pieteikumiem, kuri attiecas uz uzņēmumiem, kuri 2008./2009. tirdzniecības gadam nav iesnieguši prasībām atbilstīgu pieteikumu, kas saņemts līdz minētās regulas 4.a panta 2. punktā noteiktajam termiņam, kā arī ar tiem saistītajiem atbalstiem līdz 10 % apjomā, kas noteikts minētās regulas 4.a panta 4. punktā.”;

pievieno šādus punktus:

“5. Ja vienlaikus iesniegti vairāki prasībām atbilstīgi audzētāju pieteikumi un piegādes, kas jāpārtrauc saskaņā ar šiem pieteikumiem, pārsniedz kādu no Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a panta 4. punkta pirmajā daļā minētajām 10 % robežām, attiecīgā dalībvalsts informē pieteikumu iesniedzējus, uz kuriem tas attiecas, ka to pieteikumiem tiks piemērots proporcionāls samazinājuma koeficients. Atkāpjoties no 7.a panta 3. punkta noteikumiem, šādā gadījumā pieteikumu iesniedzēji piecu darbadienu laikā drīkst savus pieteikumus rakstveidā atsaukt. Šādā gadījumā attiecīgi precizē koeficientu, ko piemērot palikušajiem pieteikumiem.

6. Līdz Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a panta 4. punktā noteiktajam termiņam dalībvalsts:

a)	paziņo audzētājiem par restrukturizācijas atbalsta piešķiršanu;

b)	iesaistītajiem uzņēmumiem iesniedz šo audzētāju sarakstu, kurā norāda attiecīgo piegādes tiesību samazinājuma apjomu atsevišķi par katru šādu audzētāju;

c)	attiecīgajam uzņēmumam paziņo par tādējādi samazināto kvotu.

7. Atsevišķo uzņēmumu kopējais kvotas samazinājums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 4.a panta 4. punktu jāpaziņo Komisijai.”

10)

Iestarpina šādu 11.a pantu:

“11.a pants

Īpaši noteikumi par papildu pieteikumiem restrukturizācijas atbalsta saņemšanai

1. Ja uzņēmums, kas saņēmis restrukturizācijas atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu pēc pieteikuma, kas iesniegts saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu, iesniedz papildu pieteikumu restrukturizācijas atbalsta saņemšanai saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1.a punktu, atsakoties no papildu kvotas, restrukturizācijas plāns, kas jāpievieno šim pieteikumam un kas aizstāj kopā ar pirmo pieteikumu iesniegto un saskaņā ar minētās regulas 5. pantu apstiprināto restrukturizācijas plānu, jāsastāda, ņemot vērā kopējo kvotu, no kuras atsakās.

Šis noteikums attiecas arī uz gadījumiem, kad gan pirmais, gan papildu pieteikums ir iesniegts restrukturizācijas atbalsta piešķiršanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

2. Ja uzņēmums, kas saņēmis restrukturizācijas atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1. punktu, iesniedz papildu pieteikumu saskaņā ar minētās regulas 4. panta 1.a punktu par atteikšanos no papildu kvotas, lai saņemtu restrukturizācijas atbalstu saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, iepriekšējo pieteikumu var pārskatīt atbalsta piešķiršanai saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja restrukturizācijas plāns, kas jāpievieno papildu pieteikumam, izstrādāts, ņemot vērā kopējo kvotu, no kuras atsakās, un šis restrukturizācijas plāns aizstāj restrukturizācijas plānu, kas iesniegts kopā ar pirmo pieteikumu un apstiprināts saskaņā ar minētās regulas 5. pantu.

Šis noteikums attiecas arī uz pirmajiem pieteikumiem, kas iesniegti restrukturizācijas atbalsta saņemšanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu, ja ir iesniegts papildu pieteikums restrukturizācijas atbalsta saņemšanai saskaņā attiecīgi ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu.”

11)	Regulas 13. panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu: “1. Līdz 2008. gada 31. maijam par 2008./2009. tirdzniecības gadu un līdz 2009. gada 31. martam par 2009./2010. tirdzniecības gadu Komisija nosaka katrai dalībvalstij piešķiramās summas saistībā ar restrukturizācijas fondu par:”.

12)	Regulas V nodaļas nosaukumu aizstāj ar šādu nosaukumu: “ATBALSTA UN PAGAIDU RESTRUKTURIZĀCIJAS MAKSĀJUMA IZMAKSĀŠANA”.

13)	Regulas 16. panta 1. punktā iekļauj šādu daļu: “Tomēr, ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka 22. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir ievēroti pirms attiecīgās summas daļas izmaksas, tās saņemšanai nodrošinājums nav vajadzīgs.”

14)

Iestarpina šādu 16.a pantu:

“16.a pants

Restrukturizācijas atbalsta izmaksāšana ar atpakaļejošu spēku audzētājiem un uzņēmumiem, kuri veikuši restrukturizāciju 2006./2007. un 2007./2008. gadā

1. Maksājumi ar atpakaļejošu spēku saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 8. punktu attiecas uz summām, ko veido pozitīva starpība no atbalsta, kas uzņēmumiem un audzētājiem piešķirts 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā, un atbalsta, kāds varēja tikt piešķirts saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā par 2008./2009. tirdzniecības gadu.

Šā punkta pirmās daļas piemērošanai dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 30. novembrim Komisijai paziņo daļu procentos, kuru tās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 320/2006 3. panta 6. punktu noteikušas visiem audzētāju un piegādātāju pieteikumiem restrukturizācijas atbalsta piešķiršanai 2006./2007. un 2007./2008. tirdzniecības gadā.

Komisija katrai dalībvalstij nosaka attiecīgās summas, kuras tādējādi var izmaksāt ar atpakaļejošu spēku.

2. Maksājumi ar atpakaļejošu spēku jāveic 2008. gada jūnijā.

Šīs regulas 16. panta 1. un 2. punktu piemēro mutatis mutandis.”

15)	Regulas 22. panta 1. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu tekstu: “1. Nodrošinājumu, kas minēts 16. panta 1. punktā, 16.a panta 2. punktā un 18. panta 2. punktā, atmaksā, ja:”.

16)

Regulas V nodaļā pievieno šādu 22.a pantu:

“22.a pants

Pagaidu restrukturizācijas maksājums

Regulas (EK) Nr. 320/2006 11. panta 6. punktā minēto pagaidu restrukturizācijas maksājumu kompensē no šā maksājuma otrās daļas, kas saskaņā ar minētā panta 5. punkta otrās daļas otro ievilkumu attiecīgajiem uzņēmumiem jāizmaksā līdz 2008. gada 31. oktobrim.”

17)	Regulas (EK) Nr. 968/2006 pielikumu numurē, un tas ir I pielikums.

18)	Regulā iekļauj jaunu II pielikumu, kura teksts ir šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 58, 28.2.2006., 46. lpp.

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 8. lpp.

(3) OV L 176, 30.6.2006., 32. lpp.

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Regulas 8.a panta 1. punktā minētās adreses

Belgique/België:

Bureau de coordination agricole

WTC 3, Boulevard Simon Bolivar 30

4e étage, bureau 55

B-1000 Bruxelles

Fax (32-2) 208 35 68

Landbouwbureau

WTC 3, Simon Bolivarlaan 30

4e verdieping, bureel 55

B-1000 Brussel

Fax (32-2) 208 35 68

България:

Държавен фонд „Земеделие“ — Разплащателна агенция

бул. „Цар Борис III“ 136

София (Sofia) 1618

Тел. (359-2) 818 72 02

Факс (359-2) 818 71 67

Česká republika:

Státní zemědělský intervenční fond

Oddělení pro cukr a škrob

Ve Smečkách 33

CZ-110 00 Praha 1

Tel.: (420) 222 871 427

Fax: (420) 222 871 875

E-mail: Sarka.Dubovicka@szif.cz

Danmark:

Direktoratet for FødevareErhverv

Nyropsgade 30

DK-1780 København V

Tlf. (45) 33 95 80 00

Deutschland:

Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung

Referat 312

D-53168 Bonn

Tel. (49-228) 68 45-3704 oder 3640

Fax (49-228) 68 45-3985, 3276 oder 3624

Ελλάδα:

Οργανισμός Πληρωμών και Ελέγχου Κοινοτικών Ενισχύσεων Προσανατολισμού και Εγγυήσεων (OΠEKEΠE)

Αχαρνών 241

GR-104 46 Αθήνα

Τηλ. (30) 210 228 33 54

Φαξ (30) 210 221 15 01

E-mail: g.kentros@opekepe.gr

España:

Fondo Español de Garantía Agraria (FEGA),

Subdirección General de Sectores Especiales

http://www.fega.es

France:

Office national interprofessionnel des grandes cultures (ONIGC) TSA 20002

F-93555 Montreuil-sous-Bois cedex

Fax (33) 174 90 01 30

Italia:

Agenzia per le erogazioni in agricoltura

Area Autorizzazioni pagamenti

PAC prodotti animali, seminativi e foraggi-zucchero

Via Torino, 45

I-00184 Roma

Tel. (39) 06 49 49 92 47

Fax (39) 06 49 49 90 72

E-mail: uo.seminativi@agea.gov.it

Lietuva:

Nacionalinė mokėjimo agentūra

prie Žemės ūkio ministerijos

Blindžių g.17

LT 08111 Vilnius

Tel.: (370) 5 252 69 99; 252 67 03

Faksas (370) 5 252 69 45

El. paštas paraiska@nma.lt

Magyarország:

Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal

Központi Hivatal

Soroksári út 22–24.

H-1095 Budapest

Fax: (36-1) 219 62 59

Nederland:

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Dienst Regelingen

Postbus 965

6040 AZ Roermond

Nederland

Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

Dienst Regelingen

Slachthuisstraat 71

6041 CB Roermond

Nederland

Österreich:

Agrarmarkt Austria

Dresdner Straße 70

A-1200 Wien

Tel.	(43-1) 33 15 12 09 (43-1) 33 15 12 31

Fax (43-1) 33 15 13 03

E-Mail: zucker@ama.gv.at

Polska:

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Białymstoku

15-102 Białystok, ul. Kombatantów 4

tel. (0 85) 664 31 50

faks (0 85) 664 31 60

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Bydgoszczy

85-605 Bydgoszcz, ul. Kasztanowa 57

tel. (0 52) 584 92 92, 584 92 10

faks (0 52) 584 15 03

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Gdyni

81-332 Gdynia, ul. Kołłątaja 1

tel. (0 58) 669 43 00

faks (0 58) 669 83 21

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Gorzowie Wlkp.

66-400 Gorzów Wlkp., ul. gen. Sikorskiego 20 C

tel. (0 95) 728 26 58

faks (0 95) 728 27 86

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Katowicach

40-476 Katowice, Plac pod Lipami 5

tel. (0 32) 359 49 00

faks (0 32) 359 49 34

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Kielcach

25-323 Kielce, ul. Piaskowa 18

tel. (0 41) 343 31 90

faks (0 41) 368 70 49

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Krakowie

31-038 Kraków, ul. Starowiślna 13

tel. (0 12) 424 09 40

faks (0 12) 426 49 10

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Lublinie

20-126 Lublin, ul. Unicka 4

tel. (0 81) 444 45 30

faks (0 81) 444 45 32

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Łodzi

93-578 Łódź, ul. Wróblewskiego 18

tel. (0 42) 684 55 21

faks (0 42) 684 67 65

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Olsztynie

10-959 Olsztyn, ul. Partyzantów 1/2

tel. (0 89) 523 78 65; 527 74 58

faks (0 89) 527 92 49

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Opolu

45-301 Opole, ul. Horoszkiewicza 6

tel. (0 77) 441 70 00

faks (0 77) 441 70 01

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Poznaniu

60-324 Poznań, ul. Marcelińska 90

tel. (0 61) 852 14 33

faks (0 61) 853 67 95

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Rzeszowie

35-001 Rzeszów, al. J. Piłsudskiego 32

tel. (0 17) 864 20 28

faks (0 17) 864 20 30

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Szczecinie

71-410 Szczecin, ul. Niedziałkowskiego 21

tel. (0 91) 464 82 00

faks (0 91) 422 57 76

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego w Warszawie

04-076 Warszawa, ul. Waszyngtona 146

tel. (0 22) 515 81 33

faks (0 22) 515 81 13

—

Oddział Terenowy Agencji Rynku Rolnego we Wrocławiu

53-333 Wrocław, ul. Powstańców Śląskich 28/30

tel. (0 71) 335 01 51

faks (0 71) 335 01 79

Portugal:

Ministério da Agricultura do Desenvolvimento Rural e das Pescas

IFAP — Instituto de Financiamento da Agricultura e Pescas, IP

R. Castilho n.o 45 a 51

P-1269-163 LISBOA

Tel.: (351) 213 84 60 00

Fax: (351) 213 84 61 70

E-mail: ifap@ifap.min-agricultura.pt

România:

Agenția de Plăți și Intervenție pentru Agricultură (APIA)

Bulevardul Carol I nr. 17

Sector 2

Cod poștal 030161

București

România

Tel: (40-21) 305 48 60

Fax: (40-21) 305 48 13

e-mail: zahar@apia.org.ro

Slovensko:

Pôdohospodárska platobná agentúra

Dobrovičova 12

815 26 Bratislava

Slovenská republika

Tel.: (421) 918 61 24 51, (421) 918 61 24 50

Fax: (421) 53 41 26 65

E-mail: andrea.robova@apa.sk, dusan.tlstovic@apa.sk

Suomi/Finland:

Maaseutuvirasto Mavi

Kirjaamo

PL 256

FI-00101 Helsinki

P. (358-20) 772 57 43

F. (358-9) 16 05 42 02

Sverige:

Statens jordbruksverk

S-551 82 Jönköping

Tfn. (46-36) 15 50 00

Fax (46-36) 19 05 46

United Kingdom:

The Rural Payments Agency

Lancaster House

Hampshire Court

Newcastle-upon-Tyne NE4 7YH

United Kingdom

Tel. (44 191) 226 50 79

Fax (44 191) 226 51 01

E-mail: beetgrowersinitiative@rpa.gsi.gov.uk”

27.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/25

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1265/2007

(2007. gada 26. oktobris),

ar ko nosaka prasības attālumam starp “gaiss–zeme” balss sakaru kanāliem Eiropas vienotajā gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Pieaugot gaisa satiksmes apjomam Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā (turpmāk “EATMN”), radās nepieciešamība uzlabot gaisa satiksmes pārvaldību. Līdz ar to radās vajadzība veikt funkcionālus uzlabojumus, piemēram, pārskatīt gaisa telpas sadalījumu sektoros, kas savukārt radīja pieprasījumu pēc ļoti augstu frekvenču (VHF) papildu piešķīruma.

(2)

Bija sarežģīti apmierināt pieprasījumu pēc VHF piešķīruma aeronavigācijas mobilā radiosakaru dienesta frekvenču joslā 117,975 līdz 137 MHz, tāpēc Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (turpmāk “ICAO”), ņemot vērā sadalītā frekvenču spektra palielināšanas un/vai frekvenču atkārtotas izmantošanas ierobežojumus, nolēma samazināt attālumu starp kanāliem no 25 līdz 8,33 kHz.

(3)

Pēc ICAO 1994. un 1995. gadā pieņemtajiem lēmumiem 8,33 kHz attālumu starp kanāliem 1999. gada oktobrī ICAO EUR reģionā ieviesa gaisa telpā virs 245. lidojumu līmeņa. Sākotnēji 7 valstis ieviesa obligātu prasību, lai gaisa kuģī būtu radioiekārta, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, un vēl 23 valstis ieviesa šādu obligātu prasību no 2002. gada oktobra.

(4)

Bija paredzams, ka pieprasījums pēc VHF piešķīruma arvien palielināsies, tāpēc ICAO 2002. gadā nolēma ieviest 8,33 kHz attālumu starp kanāliem gaisa telpā zem 245. lidojumu līmeņa un lūdza Eiropas Aeronavigācijas drošības organizāciju (Eurocontrol) pārvaldīt šo ieviešanas procesu. Pēc tam Eurocontrol pastāvīgā komisija ieteica no 2007. gada 15. martaICAO EUR reģionā ieviest 8,33 kHz attālumu starp kanāliem gaisa telpā virs 195. lidojumu līmeņa.

(5)

Turpmākajos gados gaidāms pastāvīgs gaisa satiksmes pieaugums, kas radīs arvien lielāku pieprasījumu pēc VHF papildu piešķīruma. Tādējādi 8,33 kHz attāluma starp kanāliem ieviešana gaisa telpā virs 195. lidojumu līmeņa būtu jāuzskata vienīgi par pirmo posmu, kura iespējamo paplašināšanu pēc zināma laika nāksies izvērtēt, pamatojoties uz pienācīgu darbības, drošības un ekonomiskās ietekmes novērtējumu.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 8. panta 1. punktu Eurocontrol ir piešķirtas pilnvaras izstrādāt prasības “gaiss–zeme” balss sakaru saskaņotai ieviešanai, pamatojoties uz samazināto 8,33 kHz attālumu starp kanāliem. Šīs regulas pamatā ir ziņojums, kas pilnvarojuma rezultātā izstrādāts 2006. gada 12. oktobrī.

(7)	Lai nodrošinātu savietojamību, zemes un gaisa 8,33 kHz balss sakaru sistēmām jāatbilst kopējām obligātām darbības prasībām.

(8)	Īpašu procedūru vienāda piemērošana Eiropas vienotajā gaisa telpā ir būtisks priekšnosacījums savietojamības un vienmērīgas darbības nodrošināšanai.

(9)	Informācija par to, vai gaisa kuģi spēj izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem, būtu jāiekļauj lidojuma plānā, jāapstrādā un jāpārraida starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām.

(10)	Šai regulai nebūtu jāattiecas uz militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā.

(11)

Vispārējā paziņojumā par militāriem jautājumiem, kas skar Eiropas vienoto gaisa telpu (3), dalībvalstis ir paziņojušas, ka tās savstarpēji sadarbosies, ievērojot valstu militārās prasības, lai visi gaisa telpas izmantotāji visās dalībvalstīs pilnībā un vienādi piemērotu gaisa telpas elastīgas izmantošanas koncepciju. Tādēļ “gaiss–zeme” balss sakari ar samazināto 8,33 kHz attālumu starp kanāliem jāievieš visiem gaisa telpas izmantotājiem.

(12)

Tādu valsts gaisa kuģu apkalpošana, kuri piedalās vispārējā gaisa satiksmē un nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, var palielināt gaisa satiksmes vadības dienestu darba slodzi, kā arī nelabvēlīgi ietekmēt EATMN jaudu un drošības līmeni. Lai samazinātu šādu ietekmi, būtu jātiecas pēc iespējas lielāku daļu valsts gaisa kuģu aprīkot ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem.

(13)	Valsts transporta gaisa kuģi ir lielākā kategorija no valsts gaisa kuģiem, kas veido vispārējo gaisa satiksmi gaisa telpā, uz kuru attiecas šī regula. Tāpēc šādu valsts gaisa kuģu aprīkošana ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, attiecīgi jāuzskata par prioritāti.

(14)	Tehnisku vai finansiālu ierobežojumu dēļ dalībvalstīm var nebūt iespējas aprīkot atsevišķu kategoriju valsts gaisa kuģus ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem. Par šādiem gadījumiem jāinformē Komisija.

(15)	Lai saglabātu attiecīgu drošības līmeni, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem būtu jāizstrādā plāni tādu valsts gaisa kuģu apkalpošanai, kurus nav iespējams aprīkot ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem.

(16)

Lai saglabātu vai uzlabotu pašreizējo darbības drošības līmeni, dalībvalstīm jānodrošina, ka attiecīgie nozares dalībnieki veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu. Lai šos procesus saskaņoti ieviestu sistēmās, uz kurām attiecas šī regula, ir nepieciešams noteikt īpašas drošības prasības visām savietojamības un darbības prasībām.

(17)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 3. panta 3. punkta d) apakšpunktu savietojamības īstenošanas noteikumos būtu jāapraksta īpašās atbilstības novērtēšanas procedūras, kas jāizmanto, lai novērtētu komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai, kā arī sistēmu pārbaude.

(18)

Komponentiem, uz kuriem attiecas šī regula, tirgus attīstības līmenis ir tāds, ka to atbilstību vai piemērotību lietošanai var pietiekami novērtēt iekšējā ražošanas kontrolē, izmantojot procedūru, kuras pamatā ir A modulis, kas izklāstīts Padomes 1993. gada 22. jūlija Lēmuma 93/465/EEK par atbilstības novērtējuma procedūru dažādu posmu moduļiem un noteikumiem par to, kā piestiprināt CE atbilstības zīmi, ko paredzēts izmantot tehniskas saskaņošanas direktīvās (4), pielikumā.

(19)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kura tika izveidota ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā noteiktas prasības, lai saskaņoti ieviestu “gaiss–zeme” balss sakarus, kas pamatojas uz 8,33 kHz attālumu starp kanāliem.

2. Šo regulu piemēro “gaiss–zeme” balss sakaru sistēmām, kas pamatojas uz 8,33 kHz attālumu starp kanāliem aeronavigācijas mobilā radiosakaru dienesta frekvenču joslā 117,975 līdz 137 MHz, un šo sistēmu komponentiem, un ar tām saistītajām procedūrām, kā arī lidojuma datu apstrādes sistēmām, ko gaisa satiksmes vadības struktūrvienības izmanto, lai apkalpotu vispārējo gaisa satiksmi, un šo sistēmu komponentiem, un ar tām saistītajām procedūrām.

3. Šo regulu piemēro visiem lidojumiem, ko veic kā vispārējo gaisa satiksmi virs 195. lidojumu līmeņa ICAO EUR reģiona gaisa telpā, kur dalībvalstis atbild par gaisa satiksmes pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) 550/2004 (5), izņemot 4. pantu, ko piemēro arī zem 195. lidojumu līmeņa.

4. Komisijas Regulas (EK) Nr. 730/2006 (6) 4. panta pirmās daļas ietvaros dalībvalstis var pieļaut atkāpes no šajā regulā noteiktajām saistībām par gaisa kuģu aprīkošanu ar attiecīgo iekārtu lidojumiem, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. punktā minētās definīcijas.

Piemēro arī šādas definīcijas:

1)	“8,33 kHz attālums starp kanāliem” ir 8,33 kHz atdalījums starp blakusesošiem kanāliem;

2)	“kanāls” ir skaitlisks apzīmējums, ko izmanto saistībā ar balss sakaru iekārtu noskaņošanu un kas ļauj veikt attiecīgās radiosakaru frekvences un attāluma starp kanāliem unikālu identifikāciju;

3)	“gaisa satiksmes vadības struktūrvienība” (turpmāk “GSV struktūrvienība”) ir lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs, pieejas kontroles struktūrvienība vai lidlauka vadības tornis;

4)	“lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centrs” ir struktūrvienība, kas izveidota, lai sniegtu gaisa satiksmes vadības pakalpojumus kontrolētiem lidojumiem tās atbildības dispečerrajonos;

5)	“lidojumi, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem” ir visi lidojumi, kurus veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem, kā noteikts 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 2. pielikumā (7);

6)	“VHF piešķīrums” ir VHF frekvenču piešķīrums aeronavigācijas dienestam balss sakaru iekārtu darbībai;

7)	“nesējfrekvences nobīdes sistēma” ir sistēma, ko izmanto gadījumos, kad radiopārklājumu nav iespējams nodrošināt ar vienu raidītāja un uztvērēja apvienojumu un kad nolūkā samazināt traucējumu problēmas izmanto signālu nobīdi no galvenās nesējfrekvences;

8)	“paredzētais darbības pārklājums” ir gaisa telpas apjoms, kurā sniedz konkrētu pakalpojumu un kurā attiecīgajam dienestam nodrošina frekvenču aizsardzību;

9)	“operators” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ir iesaistīts vai kas piedāvā iesaistīties gaisa kuģa ekspluatācijā;

10)	“darba vieta” ir inventārs un tehniskais aprīkojums, ko gaisa satiksmes dienesta darbinieki izmanto, veicot darba pienākumus;

11)	“radiotelefonija” ir radiosakaru veids, kas galvenokārt paredzēts informācijas apmaiņai runas veidā;

12)	“vienošanās dokuments” ir vienošanās starp divām blakusesošām GSV struktūrvienībām, kurā noteikts, kā jākoordinē attiecīgie GSV pienākumi;

13)

“Integrētā lidojuma plānu sākotnējās apstrādes sistēma” (turpmāk “IFPS”) ir Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla sistēma, ar kuras palīdzību gaisa telpā, uz ko attiecas šī regula, nodrošina centralizētas lidojuma plānu apstrādes un izplatīšanas pakalpojumus, lai dotu iespēju saņemt, apstiprināt un izplatīt lidojuma plānus;

14)	“valsts gaisa kuģis” ir jebkurš gaisa kuģis, ko izmanto armijas, muitas un policijas vajadzībām;

15)	“valsts transporta gaisa kuģis” ir valsts gaisa kuģis ar fiksētiem spārniem, kas paredzēts cilvēku un/vai kravas pārvadāšanai.

3. pants

Savietojamības un darbības prasības

1. Neskarot 5. pantu, operatori nodrošina, ka vēlākais līdz 2008. gada 15. martam to gaisa kuģi tiek aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem.

2. Līdztekus piemērotībai 8,33 kHz attālumam starp kanāliem jābūt iespējai 1. punktā minēto iekārtu noskaņot uz kanāliem, starp kuriem ir 25 kHz attālums, un ekspluatēt to vidē, kurā izmanto nesējfrekvences ar nobīdi.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka vēlākais līdz 2008. gada 3. jūlijam visi balss sakariem paredzētie VHF piešķīrumi tiek konvertēti uz 8,33 kHz attālumu starp kanāliem sektoros ar 195. vai augstāku lidojumu līmeni.

4. 3. punktu nepiemēro sektoros, kuros izmanto 25 kHz nesējfrekvences nobīdes sistēmu.

5. Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem tiek paziņoti attiecīgie VHF piešķīrumi.

6. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji īsteno 5. punktā minētos VHF piešķīrumus. Ja izņēmuma gadījumā nevar nodrošināt atbilstību 3. punktam, dalībvalsts Komisijai dara zināmus iemeslus.

7. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst I pielikuma 1. punktā norādītajiem ICAO standartiem.

8. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka to 8,33 kHz balss sakaru sistēmas paredzētā darbības pārklājuma zonā funkcionāli pieņemamā līmenī ļauj uzturēt balss sakarus starp dispečeriem un pilotiem.

9. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka 8,33 kHz balss sakaru sistēmās uzstādītie raidītāja un uztvērēja uz zemes izvietotie komponenti atbilst I pielikuma 1. punktā norādītajiem ICAO standartiem attiecībā uz frekvences stabilitāti, modulāciju, jutību, faktisko uztveršanas joslas platumu un blakusesošo kanālu vājinājumu.

10. Operatori nodrošina, ka atbilstīgi 1. punktam to gaisa kuģos uzstādīto 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst I pielikuma 2. punktā norādītajiem ICAO standartiem.

11. I pielikuma 3. punktā norādītais Eiropas Civilās aviācijas aprīkojuma organizācijas (Eurocae) dokuments ir pietiekams līdzeklis, lai nodrošinātu atbilstību prasībām attiecībā uz frekvences stabilitāti, modulāciju, jutību, faktisko uztveršanas joslas platumu un blakusesošo kanālu vājinājumu, kas izklāstītas I pielikuma 2. punktā norādītajos ICAO standartos.

12. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji turpmāk minētajā veidā savās lidojuma datu apstrādes sistēmās ievieš paziņošanas un sākotnējās koordinācijas procesus saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1032/2006 (8):

a)	informāciju par iespēju lidojuma laikā izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem pārraida starp GSV struktūrvienībām;

b)	informāciju par iespēju lidojuma laikā izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem nosūta uz attiecīgo darba vietu;

c)	dispečera rīcībā ir līdzekļi, lai grozītu informāciju par iespēju lidojuma laikā izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem.

4. pants

Saistītās procedūras

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un operatori nodrošina, ka VHF radiotelefonijas sakaros raidītāja kanāla identifikācijai izmanto visus sešus skaitliskā apzīmējuma ciparus, izņemot gadījumu, kad gan piektais, gan sestais cipars ir “0”, un šādā gadījumā izmanto tikai pirmos četrus ciparus.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji un operatori nodrošina, ka to “gaiss–zeme” balss sakaru procedūras atbilst I pielikuma 4. punktā norādītajiem ICAO noteikumiem.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka procedūras, ko piemēro gaisa kuģiem, kuri ir aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, un gaisa kuģiem, kuri nav aprīkoti ar šādu iekārtu, ir izklāstītas vienošanās dokumentos starp lidojumu rajona gaisa satiksmes vadības centriem.

4. Operatori, kas veic 1. panta 3. punktā minētos lidojumus virs 195. lidojumu līmeņa, un aģenti, kuri rīkojas to vārdā, nodrošina, ka gaisa kuģim, kurš ir aprīkots ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, lidojuma plāna 10. pozīcijā līdz ar burtu “S” un/vai, attiecīgā gadījumā, jebkuru citu burtu ieraksta arī burtu “Y” vai gaisa kuģim, kurš nav aprīkots ar šādu iekārtu, bet kuram ir atļauta atkāpe no obligātās prasības par aprīkošanu ar attiecīgo iekārtu, lidojuma plāna 18. pozīcijā iekļauj rādītāju STS/EXM833. Ja ar gaisa kuģi, kuru parasti var ekspluatēt virs 195. lidojumu līmeņa un kurš ir aprīkots ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, ir paredzēts veikt lidojumu zem minētā lidojumu līmeņa, tad lidojuma plāna 10. pozīcijā iekļauj burtu “Y”.

5. Ja mainās iespēja lidojuma laikā izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem, tad operators vai aģents, kas rīkojas tā vārdā, nosūta uz IFPS paziņojumu par izmaiņām, attiecīgajā pozīcijā iekļaujot piemērotu rādītāju.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka IFPS apstrādā un izplata līdz ar lidojuma plāniem saņemto informāciju par iespēju lidojuma laikā izmantot 8,33 kHz attālumu starp kanāliem.

5. pants

Valsts gaisa kuģi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts transporta gaisa kuģi tiek aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem vēlākais līdz 2008. gada 3. jūlijam.

2. Neskarot valsts kārtību informācijas paziņošanai par valsts gaisa kuģiem, dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 3. janvārim nosūta Komisijai sarakstu, kurā norādīti valsts transporta gaisa kuģi, kuri netiks aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, saskaņā ar 1. punktu šādu iemeslu dēļ:

a)	ekspluatācijas pārtraukšana vēlākais no 2010. gada 31. decembra;

b)	iepirkuma ierobežojumi.

Ja iepirkuma ierobežojumi liedz nodrošināt atbilstību 1. punktam, dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 3. janvārim arī paziņo Komisijai datumu, līdz kuram gaisa kuģi aprīkos ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem. Šis datums ir vēlākais 2012. gada 31. decembris.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts gaisa kuģi, kuri nav valsts transporta tipa gaisa kuģi, tiek aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim.

4. Neskarot valsts kārtību informācijas paziņošanai par valsts gaisa kuģiem, dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam nosūta Komisijai sarakstu, kurā norādīti valsts gaisa kuģi, kuri nav valsts transporta gaisa kuģi un kuri netiks aprīkoti ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, saskaņā ar 3. punktu šādu iemeslu dēļ:

a)	strikti tehniski vai budžeta ierobežojumi;

b)	ekspluatācijas pārtraukšana vēlākais no 2010. gada 31. decembra;

c)	iepirkuma ierobežojumi.

Ja iepirkuma ierobežojumi liedz nodrošināt atbilstību 3. punktam, dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 30. jūnijam arī paziņo Komisijai datumu, līdz kuram gaisa kuģi aprīkos ar radioiekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem. Šis datums ir vēlākais 2015. gada 31. decembris.

5. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka valsts gaisa kuģi, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, tiek apkalpoti, ja to var droši veikt gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas robežās UHF vai 25 kHz VHF piešķīrumos.

6. Dalībvalstis valsts aeronavigācijas informatīvajos izdevumos publicē kārtību, kā apkalpojami valsts gaisa kuģi, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem.

7. Gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji katru gadu paziņo dalībvalstij, kas tos ir pilnvarojusi, plānus tādu valsts gaisa kuģu apkalpošanai, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, ņemot vērā ierobežojumus, kas saistīti ar 6. punktā minēto kārtību.

6. pants

Drošības prasības

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka pirms jebkādu izmaiņu veikšanas pašreizējās sistēmās, kas minētas 1. panta 2. punktā, vai pirms jaunu sistēmu ieviešanas attiecīgie nozares dalībnieki veic drošības novērtējumu, tostarp apdraudējuma apzināšanu, riska novērtējumu un mazināšanu.

Veicot šo drošības novērtējumu, II pielikumā noteiktās drošības prasības jāņem vērā kā obligātas prasības.

7. pants

Komponentu atbilstība vai piemērotība lietošanai

1. Neskarot 2. punktu, pirms izdot EK atbilstības deklarāciju vai deklarāciju par piemērotību lietošanai, kas minēta Regulas (EK) Nr. 552/2004 5. pantā, 1. panta 2. punktā minēto sistēmu komponentu ražotāji novērtē šo komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai atbilstīgi šīs regulas III pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.

2. Lidojumderīguma sertifikācijas kārtību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1592/2002 (9), piemērojot to 1. panta 2. punktā minēto sistēmu komponentiem gaisa kuģos, uzskata par pieņemamu kārtību minēto komponentu atbilstības novērtēšanai, ja šajā kārtībā iekļauta pārbaude par atbilstību šajā regulā ietvertajām savietojamības, darbības un drošības prasībām.

8. pants

Sistēmu pārbaude

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas var pierādīt vai ir pierādījuši, ka atbilst IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, veic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi atbilstīgi III pielikuma C daļā noteiktajām prasībām.

2. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, kas nevar parādīt, ka atbilst IV pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem, uztic 1. panta 2. punktā minēto sistēmu pārbaudi pilnvarotai iestādei. Šo pārbaudi veic atbilstīgi III pielikuma D daļā noteiktajām prasībām.

9. pants

Papildu prasības

1. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka viss iesaistītais personāls ir pienācīgi informēts par šajā regulā noteiktajām prasībām un attiecīgi apmācīts darba pienākumu veikšanai.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas strādā ar IFPS un ir iesaistīts lidojumu plānošanā, ir pienācīgi informēts par šajā regulā noteiktajām prasībām un attiecīgi apmācīts darba pienākumu veikšanai.

3. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji:

a)	izstrādā un atjaunina darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai viss iesaistītais personāls varētu piemērot šo regulu;

b)	nodrošina, ka a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas ir pieejamas un tiek aktualizētas un ka to aktualizācija un izplatīšana tiek veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)	nodrošina, ka darbības metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka centralizētais lidojumu plānošanas apstrādes un izplatīšanas dienests:

a)	izstrādā un atjaunina darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai viss iesaistītais personāls varētu piemērot šo regulu;

b)	nodrošina, ka a) apakšpunktā minētās rokasgrāmatas ir pieejamas un tiek aktualizētas un ka to aktualizācija un izplatīšana tiek veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)	nodrošina, ka darbības metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.

5. 3. panta 1. punktā norādītie operatori veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka personāls, kas rīkojas ar radioiekārtu, ir pienācīgi informēts par šo regulu un attiecīgi apmācīts šīs iekārtas izmantošanai un ka instrukcijas ir pieejamas pilotu kabīnē, ja tas ir iespējams.

6. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, tostarp publicē attiecīgu informāciju valsts aeronavigācijas informatīvajos izdevumos.

10. pants

Spēkā stāšanās un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT

(1) OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(3) OV L 96, 31.3.2004., 9. lpp.

(4) OV L 220, 30.8.1993., 23. lpp.

(5) OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(6) OV L 128, 16.5.2006., 3. lpp.

(7) Desmitais izdevums – 2005. gada jūlijs – www.icao.int

(8) OV L 186, 7.7.2006., 27. lpp.

(9) OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.

I PIELIKUMS

3. un 4. pantā minētie standarti un noteikumi

ICAO 10. pielikuma III sējuma 2. daļas 2. nodaļas “Aeronautical Mobile Service” (“Aeronavigācijas mobilais dienests”) 2.1. iedaļa “Air-ground VHF communication system characteristics” (“ “Gaiss–zeme”VHF sakaru sistēmas īpašības”) un 2.2. iedaļa “System characteristics of the ground installations” (“Uz zemes izvietoto iekārtu sistēmas īpašības”) (pirmais izdevums – 1995. gada jūlijs, iekļauts 80. grozījums).

ICAO 10. pielikuma III sējuma 2. daļas 2. nodaļas “Aeronautical Mobile Service” (“Aeronavigācijas mobilais dienests”) 2.1. iedaļa “Air–ground VHF communication system characteristics” (“ “Gaiss–zeme”VHF sakaru sistēmas īpašības”), 2.3.1. iedaļa “Transmitting function” (“Raidīšanas funkcija”) un 2.3.2. iedaļa “Receiving function” (“Uztveršanas funkcija”), izņemot 2.3.2.8. apakšiedaļu “VDL – Interference Immunity Performance” (“VDL – Noturība pret traucējumiem”) (pirmais izdevums – 1995. gada jūlijs, iekļauts 80. grozījums).

Eurocae Minimum Operational Performance Specification for Airborne VHF Receiver-Transmitter operating in the frequency range 117975 – 137000 MHz (Eurocae obligāto darbības rādītāju specifikācija gaisa kuģos izvietotiem VHF uztvērējiem un raidītājiem, kas darbojas frekvenču diapazonā 117,975–137,000 MHz), dokuments ED-23B, 3. grozījums, 1997. gada decembris.

4.	ICAO PANS-ATM dokumenta 4444 (četrpadsmitais izdevums – 2001. gads, iekļauts 4. grozījums) 12.3.1.4. iedaļa “8.33 kHz channel spacing” (“8,33 kHz attālums starp kanāliem”).

II PIELIKUMS

6. pantā minētās drošības prasības

1.	3. panta 1. un 12. punktā minētās savietojamības un darbības prasības uzskata arī par drošības prasībām.

2.	4. panta 1. un 2. punktā minētās prasības attiecībā uz saistītajām procedūrām uzskata arī par drošības prasībām.

3.	5. panta 1., 3., 5. un 7. punktā minētās prasības attiecībā uz valsts gaisa kuģiem uzskata arī par drošības prasībām.

4.	9. panta 1., 3., 5. un 6. punktā minētās papildu prasības attiecībā uz atbilstību uzskata arī par drošības prasībām.

5.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka dispečera “cilvēka un mašīnas saskarne”VHF kanālu attēlošanai ir saderīga ar VHF radiotelefonijas procedūrām.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, ņemot vērā tādus faktorus kā minimālais lidojumu drošuma augstums, novērtē ietekmi, ko rada gaisa kuģi, kuri nav aprīkoti ar iekārtu, kas piemērota 8,33 kHz attālumam starp kanāliem, nolaižoties zem 195. lidojumu līmeņa, un nosaka, vai ir vajadzīgas sektoru jaudas vai gaisa telpas organizācijas vai struktūras izmaiņas.

7.	Dalībvalstis nodrošina, ka pirms koordinācijas ICAO dokumenta 7754 tabulā COM2 konversija no 25 kHz uz 8,33 kHz notiek vismaz 4 nedēļu pārbaudes periodā, kura laikā pārbauda darbības drošību.

Dalībvalstis nodrošina, ka konversiju no 25 kHz uz 8,33 kHz veic, ievērojot ICAO frekvenču plānošanas kritērijus, kas izklāstīti EUR frekvenču pārvaldības rokasgrāmatas – ICAO EUR dokuments 011 (2005) – II daļā “VHF Air–Ground Communications Frequency Assignment Planning Criteria” (“VHF“gaiss–zeme” sakaru frekvenču piešķīruma plānošanas kritēriji”).

III PIELIKUMS

A DAĻA

ATBILSTĪBAS VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒJUMA PRASĪBAS 7. PANTĀ MINĒTAJIEM KOMPONENTIEM

1.	Pārbaudes pasākumiem jāpierāda komponentu atbilstība šajā regulā noteiktajām darbības prasībām vai to piemērotība lietošanai, pārbaudot komponentus darbībā testēšanas vidē.

2.	Ja ražotājs piemēro B daļā raksturoto moduli, to uzskata par piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūru, lai pārliecinātos par komponentu atbilstību un apliecinātu to. Atļauts izmantot arī līdzvērtīgu vai stingrāku procedūru.

B DAĻA

IEKŠĒJĀS RAŽOŠANAS KONTROLES MODULIS

Šajā modulī izklāstīta procedūra, ar kuras palīdzību ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis, kas veic 2. punktā noteiktos pienākumus, nodrošina attiecīgo komponentu atbilstību šīs regulas prasībām un apliecina to. Ražotājam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim jāsagatavo rakstiska atbilstības deklarācija vai deklarācija par piemērotību lietošanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 552/2004 III pielikuma 3. punktu.

Ražotājam jāizstrādā 4. punktā raksturotā tehniskā dokumentācija, un tam vai tā Kopienā reģistrētam pilnvarotajam pārstāvim jāsaglabā šī dokumentācija vismaz 10 gadus pēc pēdējo komponentu izgatavošanas, darot to pieejamu attiecīgajām valsts uzraudzības iestādēm pārbaudes nolūkā, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kuri integrē šos komponentus savās sistēmās. Ražotājs vai tā Kopienā reģistrēts pilnvarotais pārstāvis informē dalībvalstis par to, kur un kādā veidā ir pieejama iepriekš minētā tehniskā dokumentācija.

3.	Ja ražotājs nav reģistrēts Kopienā, tas pilnvaro personu(-as), kas komponentus laiž Kopienas tirgū. Šī(-s) persona(-as) informē dalībvalstis par to, kur un kādā veidā ir pieejama tehniskā dokumentācija.

4.	Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina iespēja novērtēt komponentu atbilstību šīs regulas prasībām. Tajā jābūt informācijai par komponentu projektu, izgatavošanu un darbību, ciktāl tas attiecas uz šādu novērtējumu.

5.	Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim līdz ar tehnisko dokumentāciju jāsaglabā arī atbilstības deklarācijas vai deklarācijas par piemērotību lietošanai eksemplārs.

C DAĻA

8. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀS SISTĒMU PĀRBAUDES PRASĪBAS

1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes mērķis ir pierādīt šo sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām novērtējuma vidē, kurā atspoguļots šo sistēmu darbības konteksts. Jo īpaši:

—	“gaiss–zeme” sakaru sistēmu pārbaudē pierāda, ka 8,33 kHz attālumu starp kanāliem VHF“gaiss–zeme” balss sakariem izmanto saskaņā ar 3. panta 3. punktu un ka 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst 3. panta 7. punkta noteikumiem,

—	lidojumu datu apstrādes sistēmu pārbaudē pierāda, ka 3. panta 12. punktā raksturotā funkcionalitāte ir pienācīgi īstenota.

2.	1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudi veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

3.	1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudē izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes nobeigumā jāsagatavo dokumenti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3. punktā prasītajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp turpmāk minētie dokumenti:

—	īstenošanas apraksts,

—	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs veic pārbaudi un jo īpaši:

—	nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehnisko novērtējuma vidi, kas atspoguļo faktisko darbības vidi,

—	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē,

—	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās savietojamības, darbības un drošības prasības,

—	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti,

—	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju,

—	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā,

—	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

6.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nodrošina, ka 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, darbojoties ekspluatācijas novērtējuma vidē, atbilst šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām.

7.	Apstiprinot veiksmīgu atbilstības pārbaudes pabeigšanu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā.

D DAĻA

8. PANTA 2. PUNKTĀ MINĒTĀS SISTĒMU PĀRBAUDES PRASĪBAS

Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes mērķis ir pierādīt šo sistēmu atbilstību šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām novērtējuma vidē, kurā atspoguļots šo sistēmu darbības konteksts. Jo īpaši:

—	“gaiss–zeme” sakaru sistēmu pārbaudē pierāda, ka 8,33 kHz attālumu starp kanāliem VHF“gaiss–zeme” balss sakariem izmanto saskaņā ar 3. panta 3. punktu un ka 8,33 kHz balss sakaru sistēmu darbība atbilst 3. panta 7. punkta noteikumiem,

—	lidojumu datu apstrādes sistēmu pārbaudē pierāda, ka 3. panta 12. punktā raksturotā funkcionalitāte ir pienācīgi īstenota.

2.	Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudi veic, izmantojot piemērotas un atzītas testēšanas metodes.

3.	Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudē izmantotajiem testēšanas līdzekļiem ir attiecīga funkcionalitāte.

Regulas 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu pārbaudes nobeigumā jāsagatavo dokumenti, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 552/2004 IV pielikuma 3. punktā prasītajai tehniskajai dokumentācijai, tostarp turpmāk minētie dokumenti:

—	īstenošanas apraksts,

—	pirms sistēmas nodošanas ekspluatācijā veikto pārbaužu un testu ziņojumi.

5.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs nosaka piemērotu ekspluatācijas un tehnisko novērtējuma vidi, kas atspoguļo faktisko darbības vidi, un uztic pārbaudes veikšanu pilnvarotai iestādei.

Pilnvarotā iestāde veic pārbaudi un jo īpaši:

—	pārbauda, vai testu plānā izklāstīta 1. panta 2. punktā norādīto sistēmu integrācija ekspluatācijas un tehniskajā novērtējuma vidē,

—	pārbauda, vai testu plānā pilnībā ietvertas šajā regulā noteiktās savietojamības, darbības un drošības prasības,

—	nodrošina tehniskās dokumentācijas un testu plāna konsekvenci un kvalitāti,

—	sagatavo testu veikšanu, darbiniekus, testēšanas platformas uzstādīšanu un konfigurāciju,

—	veic pārbaudes un testus, kā norādīts testu plānā,

—	sagatavo ziņojumu par pārbaužu un testu rezultātiem.

7.	Pilnvarotā iestāde nodrošina, ka 1. panta 2. punktā norādītās sistēmas, darbojoties ekspluatācijas novērtējuma vidē, atbilst šajā regulā noteiktajām savietojamības, darbības un drošības prasībām.

8.	Apstiprinot veiksmīgu pārbaudes pabeigšanu, pilnvarotā iestāde sagatavo atbilstības sertifikātu par paveiktajiem uzdevumiem.

9.	Pēc tam aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs sagatavo sistēmas EK verificēšanas deklarāciju un to kopā ar tehnisko dokumentāciju iesniedz valsts uzraudzības iestādei, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 552/2004 6. pantā.

IV PIELIKUMS

8. pantā minētie nosacījumi

1.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā jābūt ieviestām ziņošanas metodēm, lai nodrošinātu un uzskatāmi pierādītu pārbaudes slēdziena objektivitāti un neatkarību.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudē iesaistītais personāls veiktu pārbaudi ar vislielāko iespējamo profesionālo godīgumu un tehnisko kompetenci un bez jebkāda spiediena vai motivācijas, jo īpaši finansiālas motivācijas, kas varētu iespaidot to slēdzienus vai pārbaužu rezultātus, jo īpaši no tādām personām vai personu grupām, kuras ietekmē šo pārbaužu rezultāti.

3.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudē iesaistītajam personālam būtu pieejamas iekārtas, ar ko pienācīgi veikt vajadzīgās pārbaudes.

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudē iesaistītais personāls būtu atbilstīgi tehniski un profesionāli sagatavots, ar pietiekamu izpratni par veicamo pārbaužu prasībām, attiecīgu pieredzi šādu operāciju veikšanā un spētu sagatavot deklarācijas, protokolus un ziņojumus, lai pierādītu, ka pārbaudes ir veiktas.

5.	Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jānodrošina, lai pārbaudē iesaistītais personāls veiktu pārbaudi objektīvi. Personāla atalgojums nav atkarīgs no veikto pārbaužu skaita vai no šādu pārbaužu rezultātiem.

27.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/37

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1266/2007

(2007. gada 26. oktobris)

par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1982. gada 21. decembra Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (2), un jo īpaši tās 6. panta 1. un 3. punktu, 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 8. panta 3. punktu, 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 11. un 12. pantu un 19. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2000/75/EK ir paredzēti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai un izskaušanai Kopienā, ieskaitot aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi un aizliegumu izvest uzņēmīgo sugu dzīvniekus no šīm zonām. Saskaņā ar minētajā direktīvā noteikto kārtību Komisija var lemt par atbrīvojumu piešķiršanu attiecībā uz šo aizliegumu.

(2)

Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumā 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (3) paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”).

(3)

Pēc tam kad pieņēma Lēmumu 2005/393/EK, situācija saistībā ar infekciozo katarālo drudzi Kopienā ir būtiski mainījusies, un ir uzkrāta jauna pieredze par šīs slimības kontroli, jo īpaši pēc jaunu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu, proti, 8. serotipa, iekļūšanas tādā Kopienas teritorijā, kurā līdz šim nav konstatēti šīs slimības uzliesmojumi un uz kuru neattiecināja infekciozā katarālā drudža un šā vīrusa 1. serotipa risku.

(4)

Pamatojoties uz uzkrāto pieredzi, un lai izveidotu noturīgāku infekciozā katarālā drudža kontroles stratēģiju, ir lietderīgi Kopienas līmenī labāk saskaņot dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku, izņemot meža dzīvniekus, kontroles, monitoringa, uzraudzības un pārvietošanās ierobežojumu noteikumus saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, jo tie ir īpaši svarīgi drošai tirdzniecībai ar uzņēmīgiem lauksaimniecības dzīvniekiem, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām. Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi atcelt Lēmumu 2005/393/EK un aizstāt to ar šo regulu.

(5)	Turklāt, ņemot vērā jauno situāciju saistībā ar infekciozo katarālo drudzi, Komisija lūdza zinātniski pamatotu konsultāciju un atbalstu no Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI), kura 2007. gadā sniedza divus zinātniskus ziņojumus un divus zinātniskus atzinumus par infekciozo katarālo drudzi.

(6)

Atbilstīgi Direktīvai 2000/75/EK aizsardzības un uzraudzības zonu norobežošanā jāņem vērā ar infekciozo katarālo drudzi un tā kontroles pasākumiem saistītie ģeogrāfiskie, administratīvie, ekoloģiskie un epizootoloģiskie faktori. Lai šos faktorus varētu ņemt vērā, ir jāizstrādā noteikumi par infekciozā katarālā drudža obligātajām saskaņotajām prasībām Kopienā veikta monitoringa un uzraudzības vajadzībām.

(7)

Uzraudzība un apmaiņa ar informāciju ir galvenie elementi uz risku balstītā pieejā infekciozā katarālā drudža kontroles pasākumiem. Tāpēc papildus Direktīvas 2000/75/EK 2. pantā noteiktajām definīcijām jo īpaši ir jāsniedz infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījuma definīcija, lai veicinātu vienotu izpratni par galvenajiem parametriem saistībā ar infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu.

(8)

Turklāt Lēmumā 2005/393/EK lietotais aizliegto zonu jēdziens ir izrādījies piemērots, īpaši, ja skartajā zonā infekciozā katarālā drudža vīrusu konstatē divas sezonas pēc kārtas. Praktisku apsvērumu dēļ un Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi sniegt definīciju aizliegtām zonām, kurās ir aizsardzības un uzraudzības zonas, ko dalībvalstis ir norobežojušas saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 1. punktu.

(9)

Lai veiktu noturīgu infekciozā katarālā drudža uzliesmojumu pārvaldību, nodrošinot drošu pārvietošanos, liela nozīme ir tādiem pasākumiem kā no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvas zonas noteikšana, kurā, veicot uzraudzību, nav konstatēta šīs slimības pārnešana vai vīrusa pārnēsātāji. Šim nolūkam ir lietderīgi paredzēt saskaņotus kritērijus, kuri jāizmanto, lai noteiktu no vīrusa pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu.

(10)

Par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem ir jāziņo saskaņā ar Padomes Direktīvas 82/894/EEK 3. pantu, izmantojot kodificēto veidlapu un kodus, kas noteikti Komisijas 2005. gada 1. marta Lēmumā 2005/176/EK par kodificētas veidlapas un kodu noteikšanu dzīvnieku slimību izziņošanai saskaņā ar Direktīvu 82/894/EEK (4). Ņemot vērā infekciozā katarālā drudža pašreizējās epidemioloģiskās situācijas attīstību, šīs paziņošanas prasības darbības joma uz laiku ir jāpielāgo, precīzāk definējot pienākumu ziņot par primārajiem uzliesmojumiem.

(11)

EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupa atzinumā par infekciozā katarālā drudža avotiem un sastopamību (5), kuru pieņēma 2007. gada 27. aprīlī, konstatē, ka liela nozīme ir piemērotām uzraudzības programmām, kas dod iespēju iespējami agrīnā stadijā noteikt infekciozā katarālā drudža gadījumus. Šādās uzraudzības programmās ir jāiekļauj klīniski, seroloģiski un epidemioloģiski komponenti, kas viendabīgi darbotos visās dalībvalstīs.

(12)	Integrēta pieeja Kopienas līmenī ir vajadzīga, lai varētu analizēt epidemioloģisko informāciju, ko sniedz infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas, un arī infekciozā katarālā drudža, kā arī šīs slimības pārnēsātāju reģionālo un vispārējo izplatību.

(13)	Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmums 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā (6) nosaka Kopienas finansiālo atbalstu infekciozā katarālā drudža izskaušanai, kontrolei un monitoringam.

(14)

Saskaņā ar Lēmumu 90/424/EEK Komisijas 2007. gada 25. maija Lēmums 2007/367/EK par Kopienas finansiālo atbalstu Itālijai, lai īstenotu sistēmu epidemioloģiskās informācijas vākšanai un analīzei attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi (7), noteica tīmeklī pieejamas sistēmas izveidi (“BT-Net sistēma”), lai vāktu, uzglabātu un analizētu datus par infekciozā katarālā drudža uzraudzību dalībvalstīs. Pilnīgai šīs sistēmas izmantošanai ir būtiska nozīme, lai noteiktu visatbilstošākos pasākumus slimības kontrolei, lai pārbaudītu to efektivitāti un lai varētu veikt uzņēmīgu sugu dzīvnieku drošu pārvietošanu. Lai starp dalībvalstīm un Komisiju nodrošinātu efektīvu un produktīvu informācijas apmaiņu par infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām, šai apmaiņai ir jānotiek ar BT-Net sistēmas palīdzību.

(15)

Ja vien nav vajadzības sākt aizsardzības un uzraudzības zonu norobežošanu Kopienas līmenī saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, šo norobežošanu veic dalībvalstis. Tomēr pārredzamības dēļ dalībvalstis nekavējoties ziņo Komisijai par savām aizsardzības un uzraudzības zonām kā arī par jebkādiem grozījumiem tajās. Īpaši tad, ja dalībvalsts nav paredzējusi saglabāt epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisko teritoriju aizliegtajā zonā, tā iepriekš Komisijai sniedz attiecīgu informāciju, lai pierādītu, ka šajā teritorijā nav infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācijas.

(16)

Pamatojoties uz riska analīzi un ņemot vērā datus, kas savākti infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmā, BT-Net sistēmas datu apmaiņā ar dalībvalstīm un ar Komisiju, un, ņemot vērā arī dzīvnieku nosūtīšanas galamērķi un to atbilstību noteiktām veselības prasībām, kas garantē dzīvnieku drošību, būtu jāatļauj atbrīvojumi no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanai no aizliegtās zonas. Ar zināmiem nosacījumiem no izvešanas aizlieguma ir jāatbrīvo arī tādu dzīvnieku pārvadājumi, kuri paredzēti tūlītējai nokaušanai. Ņemot vērā zemo riska līmeni, kas saistīts ar tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvadājumiem un dažus risku mazinošus faktorus, ir lietderīgi paredzēt īpašus nosacījumus, lai mazinātu vīrusa izplatības risku, pārvadājot dzīvniekus no saimniecībām aizliegtajā zonā uz kautuvēm, kas izraudzītas, pamatojoties uz riska novērtējumu.

(17)	Pārvadājot dzīvniekus vienas aizliegtās zonas robežās, kurā ir izplatīts viens un tas pats vīrusa serotips vai serotipi, dzīvnieku veselībai nerodas papildu risks, un tāpēc ar konkrētiem nosacījumiem kompetentā iestāde tos atļauj.

(18)

Saskaņā ar 2007. gada 27. aprīlī pieņemto EPNI Dzīvnieku veselības un labturības ekspertu grupas atzinumu par slimības pārnēsātājiem un vakcīnām (8) vakcinēšanas rezultātā imūnu dzīvnieku vai dabiski imūnu dzīvnieku pārvadājumus var uzskatīt par drošiem, neatkarīgi no vīrusa cirkulācijas intensitātes izcelsmes vietā vai no slimības pārnēsātāju aktivitātes galamērķa vietā. Tāpēc ir svarīgi paredzēt imūnu dzīvnieku atbilstības nosacījumus pirms to pārvietošanas no aizliegtās zonas.

(19)

Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīva Nr. 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā (9), Padomes 1991. gada 28. janvāra Direktīva Nr. 91/68/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas ietekmē aitu un kazu tirdzniecību Kopienā (10), Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīva 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A pielikuma I daļā (11), un Komisijas 1993. gada 2. jūlija Lēmums 93/444/EEK par sīki izstrādātiem noteikumiem, ar ko reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dažiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, kuri paredzēti izvešanai uz trešām valstīm (12), nosaka, ka, dzīvniekus pārvietojot, līdzi jābūt veselības sertifikātiem. Ja atbrīvojumus no izvešanas aizlieguma, kas piemērojams uzņēmīgu sugu dzīvnieku pārvadājumiem no aizliegtās zonas, piemēro dzīvniekiem, kas paredzēti tirdzniecībai Kopienā vai eksportam uz trešu valsti, minētajos sertifikātos jāietver atsauce uz šo regulu.

(20)

Saskaņā ar EPNI atzinumu par slimības pārnēsātājiem un vakcīnām ir lietderīgi paredzēt nosacījumus, ko iekraušanas vietā piemēro to transportlīdzekļu apstrādei ar atļautiem insekticīdiem, kas paredzēti uzņēmīgu dzīvnieku izvešanai no aizliegtās zonas uz teritoriju, kas ir ārpus aizliegtās zonas, vai šķērsojot šādu teritoriju. Ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem. Tomēr dzīvnieku, telpu un to apkārtnes apstrādi ar atļautiem insekticīdiem inficētajās saimniecībās drīkst veikt tikai saskaņā ar noteiktu protokolu, pamatojoties uz katrā atsevišķā gadījumā veiktu riska novērtējuma pozitīvu rezultātu, kurā ņemti vērā ģeogrāfiskie, epidemioloģiskie, ekoloģiskie, vides, entomoloģiskie dati un izmaksu/ieguvumu izvērtējums.

(21)	Direktīvās 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK un Lēmumā 93/444/EEK noteiktajos veselības sertifikātos, kas paredzēti Kopienas iekšējai tirdzniecībai vai eksportam uz trešu valsti, jāietver atsauce uz jebkādu apstrādi ar insekticīdu, kura veikta atbilstoši šai regulai.

(22)	Lai izvairītos no nevajadzīgas tirdzniecības pārtraukšanas, ir steidzami jāizstrādā noturīga infekciozā katarālā drudža vīrusa kontroles stratēģija, kas nodrošinātu drošu tirdzniecību ar uzņēmīgu sugu dzīvniekiem, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām.

(23)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. NODAĻA

PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Šī regula paredz noteikumus saistībā ar infekciozo katarālo drudzi tādu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem, kuri minēti Direktīvas 2000/75/EK 2. panta c) punktā, pārvietojot tos aizliegto zonu robežās vai ārpus tām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Direktīvas 2000/75/EK 2. pantā minētās definīcijas.

Papildus piemēro šādas definīcijas:

“infekciozā katarālā drudža gadījums” nozīmē dzīvnieku, kam atbilst viens no šādiem nosacījumiem:

i)	tam ir klīniskie simptomi, kas atbilst infekciozajam katarālajam drudzim;

ii)	tas ir kontroldzīvnieks, kura iepriekšējais seroloģiskais tests ir bijis ar negatīvu rezultātu un kurš kopš tā laika ir kļuvis seropozitīvs attiecībā uz vismaz viena infekciozā katarālā drudža serotipa antivielām;

iii)	tas ir dzīvnieks, no kura izdalīts un identificēts infekciozā katarālā drudža vīruss;

iv)	tas ir dzīvnieks, kura infekciozā katarālā drudža seroloģiskais tests ir pozitīvs vai no kura ir identificēts vīrusa antigēns vai vīrusa ribonukleīnskābe (RNS), kas raksturīgi vienam vai vairākiem infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipiem.

Turklāt epidemioloģiskajiem datiem ir jāliecina par to, ka klīniskie simptomi vai laboratorijas pārbaužu rezultāti, kas norāda uz inficēšanos ar infekciozo katarālo drudzi, ir vīrusa cirkulācijas sekas saimniecībā, kurā dzīvnieks ir turēts, un tās nav sekas tam, ka no aizliegtām zonām ir ievesti vakcinēti vai seropozitīvi dzīvnieki;

b)	“infekciozā katarālā drudža uzliesmojums” ir šīs slimības uzliesmojums kā noteikts Direktīvas 82/894/EEK 2. panta c) punktā;

“primārs infekciozā katarālā drudža uzliesmojums” ir uzliesmojums kā noteikts Direktīvas 82/894/EEK 2. pantā, ņemot vērā to, ka, piemērojot šīs direktīvas 3. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījums ir primārs uzliesmojums šādos gadījumos:

i)	tas nav epidemioloģiski saistīts ar iepriekšēju uzliesmojumu; vai

ii)	tā rezultātā jāveic aizliegtās zonas norobežošanas pasākumi vai izmaiņas esošajā aizliegtajā zonā kā noteikts 6. pantā;

d)	“aizliegtā zona” nozīmē zonu, kurā ir aizsardzības un uzraudzības zonas, kas izveidotas saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 8. panta 1. punktu;

“no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīva zona” nozīmē dalībvalsts epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisko apgabalu, kurā uzraudzības rezultātā daļu gada nav konstatēta infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību vai pieauguši Culicoides ģints kukaiņi, kas var pārnēsāt infekciozā katarālā drudža vīrusu;

“tranzītpārvadājumi” nozīmē dzīvnieku pārvietošanu:

i)	no aizliegtās zonas vai cauri šai zonai;

ii)	no aizliegtās zonas cauri zonai, uz ko neattiecas aizliegums, atpakaļ uz to pašu aizliegto zonu; vai

iii)	no aizliegtās zonas cauri zonai, uz ko neattiecas aizliegums, uz citu aizliegto zonu.

2. NODAĻA

MONITORINGS, UZRAUDZĪBA UN APMAIŅA AR INFORMĀCIJU

3. pants

Paziņošana par infekciozo katarālo drudzi

Dalībvalstis ziņo par infekciozā katarālā drudža primāriem uzliesmojumiem un uzliesmojumiem, izmantojot dzīvnieku slimību izziņošanas sistēmu un kodificētās veidlapas un kodus, kas noteikti Lēmumā 2005/176/EK.

4. pants

Infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmas

Dalībvalstis ievieš šādas programmas saskaņā ar obligātajām prasībām, kas noteiktas I pielikumā:

a)	infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas aizliegtajās zonās (“infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas”);

b)	infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ārpus aizliegtajām zonām (“infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas”).

5. pants

Epidemioloģiskā informācija

1. Infekciozā katarālā drudža lietojumprogrammai (BT-Net system), kas izveidota ar Lēmumu 2007/367/EK, dalībvalstis nosūta informāciju par infekciozo katarālo drudzi, kas savākta infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programmu īstenošanas laikā, un jo īpaši:

mēneša ziņojumu, kas iesniegts ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pārskata mēneša un kurā iekļautas vismaz šādas ziņas:

i)	dati par kontroldzīvniekiem no infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām, ko piemēro aizliegtajās zonās;

ii)	entomoloģiskie dati no infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām aizliegtajās zonās;

starpposma ziņojumu, kas aptver pirmos sešus gada mēnešus un ko iesniedz vēlākais līdz katra gada 31. jūlijam, kurā iekļautas vismaz šādas ziņas:

i)	dati no infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmām, ko piemēro ārpus aizliegtajām zonām;

ii)	dati par vakcināciju no aizliegtajām zonām;

c)	gada ziņojumu, kas iesniegts vēlākais līdz nākošā gada 30. aprīlim un kurā ir sniegta informācija par iepriekšējo gadu, kura norādīta b) apakšpunkta i) un ii) daļās.

2. Informācija, kas jānosūta uz BT-Net sistēmu ir noteikta II pielikumā.

3. NODAĻA

DZĪVNIEKU, TO SPERMAS, OLŠŪNU UN EMBRIJU PĀRVIETOŠANAS IEROBEŽOJUMI

6. pants

Aizliegtās zonas

1. Dalībvalstis 24 stundu laikā ziņo Komisijai par aizliegtajām zonām un jebkurām izmaiņām, kas notikušas šajās zonās.

2. Pirms pieņemt lēmumu izslēgt epidemioloģiski atbilstīgu ģeogrāfisku apgabalu no aizliegtās zonas, dalībvalsts iesniedz Komisijai pamatotu informāciju, kas pierāda, ka šajā apgabalā divu gadu laikā pēc infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas īstenošanas nav konstatēta infekciozā katarālā drudža cirkulācija.

3. Komisija ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē dalībvalstis par aizliegto zonu sarakstu.

4. Dalībvalstis izstrādā un regulāri atjaunina savas teritorijas aizliegto zonu sarakstu, un dara to pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai.

5. Savā tīmekļa vietnē tikai informācijas nolūkā Komisija publicē aizliegto zonu atjaunināto sarakstu.

Šajā sarakstā ietver informāciju par infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipu, kas cirkulē katrā aizliegtajā zonā, tādējādi dodot iespēju 7. un 8. panta piemērošanas nolūkā identificēt katrā dalībvalstī norobežotās aizliegtās zonas, kurās cirkulē viens un tas pats infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips.

7. pants

Nosacījumi dzīvnieku pārvietošanai aizliegtās zonas robežās

1. Dzīvnieku pārvietošanu tādas aizliegtās zonas robežās, kurā cirkulē viens un tas pats infekciozā katarālā drudža vīrusa serotips vai serotipi, atļauj kompetenta iestāde ar nosacījumu, ka pārvietojamajiem dzīvniekiem pārvietošanas dienā nav infekciozā katarālā drudža klīnisko simptomu.

2. Tomēr dzīvnieku pārvietošana no aizsardzības zonas uz uzraudzības zonu ir atļauta tikai ar nosacījumu, ka:

a)	dzīvnieki atbilst III pielikuma nosacījumiem vai

dzīvnieki atbilst jebkurām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa kompetentās iestādes izcelsmes vietā un ko apstiprinājušas galamērķa vietas kompetentās iestādes pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas, pamatojoties uz riska novērtējuma pozitīvu rezultātu attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem; vai

c)	dzīvnieki ir paredzēti tūlītējai nokaušanai.

3. Izcelsmes dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 2. punkta b) apakšpunktā minētajām dzīvnieku veselības garantijām.

4. Šā panta 1. un 2. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Dzīvnieki atbilst … Regulas (EK) Nr. 1266/2007 (13) (7. panta 1. punktam vai 7. panta 2. punkta a) apakšpunktam, vai 7. panta 2. punkta b) apakšpunktam, vai 7. panta 2. punkta c) apakšpunktam, norādīt atbilstošo).

8. pants

Nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu lai atbrīvojumu no Direktīvā 2000/75/EK noteiktā izvešanas aizlieguma

1. Uz dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju pārvietošanu no saimniecības vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centra, kas atrodas aizliegtajā zonā, uz citu saimniecību vai spermas ievākšanas vai uzglabāšanas centru neattiecas izvešanas aizliegums saskaņā ar Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 10. panta 1. punktu, ar nosacījumu, ka dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji:

a)	atbilst šīs regulas III pielikuma nosacījumiem; vai

ja dzīvnieki atbilst jebkurām citām attiecīgām dzīvnieku veselības garantijām, ko pieprasa kompetentās iestādes izcelsmes vietā un ko apstiprinājušas galamērķa vietas kompetentās iestādes pirms šādu dzīvnieku pārvietošanas, pamatojoties uz riska novērtējuma pozitīvu rezultātu attiecībā uz pasākumiem pret infekciozā katarālā drudža vīrusa izplatību un aizsardzību pret slimības izplatītājiem;

2. Izcelsmes dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par 1. punkta b) apakšpunktā minētajām dzīvnieku veselības garantijām.

3. Galamērķa vietas kompetentā iestāde kontrolē virzīšanas procedūras izveidi, lai novērstu to dzīvnieku, viņu spermas, olšūnu un embriju tālāku pārvietošanu uz citu dalībvalsti, kuri ir pārvietoti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, izņemot gadījumus, kad dzīvnieki, to sperma, olšūnas un embriji atbilst 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Uz tūlītējai nokaušanai paredzētu dzīvnieku pārvietošanu no saimniecības, kas atrodas aizliegtā zonā, neattiecas izvešanas aizliegums, kas noteikts Direktīvas 2000/75/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 10. panta 1. punktā, ja:

a)	vismaz 30 dienas pirms nosūtīšanas dienas izcelsmes saimniecībā nav reģistrēts neviens infekciozā katarālā drudža saslimšanas gadījums;

b)	dzīvniekus pārvieto oficiālā uzraudzībā tieši uz kautuvi nokaušanai 24 stundu laikā pēc ierašanās galamērķa kautuvē;

c)	nosūtīšanas vietas kompetentās iestādes vismaz 48 stundas pirms dzīvnieku iekraušanas paziņo galamērķa vietas kompetentajām iestādēm par paredzēto pārvietošanu.

5. Neatkarīgi no 4. punkta b) apakšpunkta galamērķa vietas kompetentās iestādes, pamatojoties uz riska novērtējumu, var pieprasīt izcelsmes vietas kompetentajām iestādēm izveidot virzīšanas procedūru, lai tajā minētos dzīvniekus transportētu uz izraudzītām kautuvēm.

Visas šādas izraudzītās kautuves jānosaka, pamatojoties uz riska novērtējumu, kurā ņemti vērā IV pielikuma kritēriji.

Informāciju par izraudzītajām kautuvēm dara pieejamu pārējām dalībvalstīm un sabiedrībai. Minēto informāciju dara pieejamu, arī izmantojot BT-Net sistēmu.

6. Šā panta 1. un 4. punktā minēto dzīvnieku, to spermas, olšūnu un embriju attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai kas minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“… (Dzīvnieku sperma, olšūnas un embriji norādīt atbilstošo) atbilst … Regulas (EK) Nr. 1266/2007 (14) (8. panta 1. punkta a) apakšpunktam vai 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, vai 8. panta 4. punktam, norādīt atbilstošo).

9. pants

Dzīvnieku tranzīta turpmākie nosacījumi

1. Dzīvnieku tranzīta atļauju izsniedz kompetentā iestāde ja:

iekraušanas vietā pēc atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, un, jebkurā gadījumā, pirms izbraukšanas no aizliegtās zonas ar atļautiem insekticīdiem un/vai repelentiem apstrādā dzīvniekus, kurus pārvieto no aizliegtas zonas cauri teritorijai ārpus aizliegtās zonas, kā arī apstrādā transportlīdzekļus, kuros tos transportē.

iekraušanas vietā pēc atbilstošas tīrīšanas un dezinfekcijas, un, jebkurā gadījumā, pirms iebraukšanas aizliegtajā zonā ar atļautiem insekticīdiem un/vai repelentiem apstrādā dzīvniekus, kurus pārvieto no teritorijas, kas atrodas ārpus aizliegtās zonas, cauri aizliegtai zonai, kā arī apstrādā līdzekļus, kuros tos transportē;

c)	ja, veicot tranzītpārvadājumu caur aizliegto zonu, ir paredzēts atpūtas periods kontroles vietā, dzīvnieki jāaizsargā no slimību pārnēsātājiem.

2. Šā panta 1. punktā minēto dzīvnieku attiecīgos veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Apstrādāts ar insekticīdu/repelentu … (ierakstīt produkta nosaukumu) … (ierakstīt datumu) plkst … (ierakstīt laiku) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1266/2007 (15).

3. Ja ir pagājušas vairāk nekā 60 dienas pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvais laikposms, kas noteikts V pielikumā, šā panta 1. punktu vairs nepiemēro infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvas zonas epidemioloģiski atbilstīgam ģeogrāfiskam apgabalam.

Tomēr šo atbrīvojumu vairs nepiemēro pēc tam, kad beidzies slimības pārnēsātāja sezonāli brīvais laikposms, pamatojoties uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmu.

4. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Atcelšana

Lēmumu 2005/393/EK atceļ.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 26. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 378, 31.12.1982. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/216/EK (OV L 67, 5.3.2004., 27. lpp.).

(2) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(3) OV L 130, 24.5.2005., 22. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/357/EK (OV L 133, 25.5.2007., 44. lpp.).

(4) OV L 59, 5.3.2005., 40. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/924/EK (OV L 354, 14.12.2006., 48. lpp.).

(5) “EPNI Vēstnesis” (2007) 480, 1.–20. lpp.

(6) OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(7) OV L 139, 31.5.2007., 30. lpp.

(8) “EPNI Vēstnesis” (2007) 479, 1.–29. lpp.

(9) OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

(10) OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

(11) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/265/EK (OV L 114, 1.5.2007., 17. lpp.).

(12) OV L 208, 19.8.1993., 34. lpp.

(13) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(14) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(15) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

I PIELIKUMS

Obligātās prasības attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām (minētas 4. pantā)

1. Obligātās prasības, kas jāīsteno dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām aizliegtajās zonās

Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmas aizliegtajās zonās īsteno, lai iegūtu informāciju par izmaiņām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi zonās, kurās jau ir noteikti ierobežojumi.

Ģeogrāfiskā atsauces vienība ir 45 × 45 km liels kvadrāts (aptuveni 2 000 km2), izņemot gadījumus, kad īpašu vides apstākļu dēļ piemērotāks ir cits izmērs. Dažās dalībvalstīs uzraudzības mērķiem kā ģeogrāfisko atsauces vienību var izmantot “reģionu”, kas definēts Direktīvas 64/432/EEK 2. pantā.

Infekciozā katarālā drudža monitoringa programmām obligāti jāietver turpmāk nosauktie elementi.

1.1.

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem

—

Seroloģiskais monitorings ar kontroldzīvniekiem ir aktīva ikgadēja kontroldzīvnieku testēšanas programma, kuras mērķis ir novērtēt infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulāciju aizliegtajās zonās. Ja iespējams, kontroldzīvniekiem jābūt liellopiem. Dzīvniekiem nedrīkst būt antivielu, ko pierāda ar sākotnēju seronegatīvu testu, un tiem jāatrodas aizliegtās zonas apgabalos, kuros pēc riska analīzes, ņemot vērā entomoloģiskus un ekoloģiskus novērtējumus, ir apstiprināta slimības pārnēsātāja esība vai kuros ir dzīvotnes, kas piemērotas, lai slimības pārnēsātājs vairotos.

—

Kontroldzīvniekus testē ne retāk kā reizi mēnesī attiecīgā slimības izraisītāja (ja tas ir zināms) aktivitātes periodā. Ja nav informācijas par slimības izraisītāju, kontroldzīvniekus visu gadu testē ne retāk kā reizi mēnesī. Tomēr testēšanas biežumu var pielāgot epidemioloģiskās situācijas sezonālajām pārmaiņām gada laikā, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa cirkulācijas sākumu un beigas aizliegtajās zonās.

—	Minimālajam kontroldzīvnieku skaitam uz vienu ģeogrāfisko vienību ir jābūt reprezentatīvam un pietiekoši lielam, lai katrā ģeogrāfiskajā vienībā ar 95 % ticamību noteiktu 2 % serokonversijas (1) gadījumu mēnesī.

1.2.

Entomoloģiskais monitorings

—

Entomoloģiskais monitorings ietver aktīvu programmu, kuras laikā ķer slimības pārnēsātājus, izmantojot pastāvīgi izvietotus kukaiņu pievilinātājus, lai noteiktu Culicoides ģints populācijas dinamiku un pārziemošanas īpatnības par paraugu ņemtajā vietā; programmas mērķis ir saskaņā ar V pielikumu noteikt no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvu laikposmu zonā, kurā sezonāli nav infekciozā katarālā drudža.

—

Saskaņā ar sākotnēji apstiprinātajiem protokoliem izmanto tikai kukaiņu pievilinātājus ar gaisa ieplūdi, kas aprīkoti ar ultravioleto gaismu. Kukaiņu pievilinātājus darbina visu nakti un ne retāk kā vienu nakti nedēļā vismaz tajā gada periodā, kas vajadzīgs, lai noteiktu no slimības pārnēsātāja sezonāli brīva laikposma sākumu un beigas. Aizliegtajā zonā katrā ģeogrāfiskajā vienībā novieto vismaz vienu kukaiņu pievilinātāju. Kukaiņu pievilinātāju darbības biežumu pielāgo epidemioloģiskās situācijas sezonālajām pārmaiņām gada laikā, lai veiksmīgāk noteiktu Culicoides ģints kukaiņu populācijas dinamiku un pārziemošanas īpatnības; biežumu var mainīt, ņemot vērā pierādījumus, kas iegūti kukaiņu pievilinātāju darbības pirmo triju gadu laikā. Attiecīgu daļu no knišļiem, kas savākti ar kukaiņu pievilinātāju, nosūta uz specializētu laboratoriju, kas regulāri veic Culicoides ģints kukaiņu skaitīšanu un identificēšanu.

2. Obligātās prasības, kas jāpilda dalībvalstīm attiecībā uz infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmām ārpus aizliegtajām zonām

Infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas ārpus aizliegtajām zonām ir paredzētas vīrusa cirkulācijas noteikšanai dalībvalstīs, kurās nav infekciozā katarālā drudža, vai epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā apgabalā, un tām obligāti jāietver šādi elementi.

2.1.

Pasīvā klīniskā uzraudzība:

—

ir oficiāla un pastāvīga sistēma, kuras mērķis ir konstatēt infekciozo katarālo drudzi un izmeklēt aizdomas par to, tā ietver arī agrīnās brīdināšanas sistēmu, lai ziņotu par aizdomīgiem gadījumiem. Dzīvnieku īpašnieki vai turētāji, kā arī veterinārārsti nekavējoties ziņo kompetentajām iestādēm par jebkādām aizdomām par infekciozo katarālo drudzi. Visus iespējamos infekciozā katarālā drudža gadījumus nekavējoties izmeklē,

—	ir jāpastiprina vīrusa pārnēsātāja aktivitātes sezonas laikā, jo īpaši – tās sākumā,

—	nodrošina, ka tiek īstenotas izpratni veicinošas kampaņas, kuru īpašais mērķis ir palīdzēt veterinārārstiem un lauksaimniekiem identificēt infekciozā katarālā drudža pazīmes.

2.2.

Seroloģiskā uzraudzība:

—

ir aktīva ikgadēja uzņēmīgo sugu populāciju seroloģiskās testēšanas programma, kuras mērķis ir iegūt pierādījumus infekciozā katarālā drudža izplatībai, veicot nejauši atlasītu vai konkrēti izvēlētu paraugu seroloģisko un/vai virusoloģisko testēšanu proporcionāli inficēšanās riskam dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; to īsteno tajā gada posmā, kad ir vislielākā iespējamība noteikt serokonversiju,

—

jāparedz tādā veidā, lai paraugi būtu reprezentatīvi attiecībā uz liellopu populāciju dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā; un parauga lielumu aprēķina tā, lai attiecīgajā dalībvalstī vai ģeogrāfiskajā apgabalā ar 95 % ticamību varētu noteikt 0,5 % izplatību liellopu populācijā,

—

jāparedz tādā veidā, lai nodrošinātu, ka paraugu lielums ir pielāgots par paraugu ņemtās liellopu populācijas struktūrai un mērķtiecīgai uzraudzībai, paraugu ņemšanu uzraudzības vajadzībām īpaši vēršot uz augsta riska populāciju, kurā ir konkrētie vispārzināmie riska faktori. Mērķtiecīgo uzraudzību paredz tā, lai nodrošinātu, ka seropozitīvie dzīvnieki no vakcinētām vai imunizētām populācijām, kas minēti III pielikuma A daļas 5., 6. un 7. punktā, infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmā netiek ņemti vērā.

2.3.

Entomoloģiskā uzraudzība:

—	ir aktīva ikgadēja programma, kuras laikā ķer slimības pārnēsātājus un kuras mērķis ir savākt informāciju par pierādītām un iespējamām slimības pārnēsātāju sugām dalībvalstī vai epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kā arī par to izvietojumu un sezonālajām īpatnībām,

—	tiek īstenota visās dalībvalstīs, kurās nav informācijas par pierādītām un iespējamām slimības pārnēsātāju sugām, to izvietojumu un sezonālajām īpatnībām.

(1) Tiek lēsts, ka 20 % ir normālais serokonversijas gada rādītājs inficētajā zonā. Tomēr Kopienā vīrusa cirkulācija galvenokārt notiek aptuveni sešus mēnešus ilgā laikposmā (pavasara beigas/rudens vidus). Tāpēc 2 % ir piesardzīga paredzamās serokonversijas mēneša rādītāja aplēse.

II PIELIKUMS

Informācija, ko dalībvalstis nosūta BT-Net sistēmai (minēta 5. panta 2. punktā)

Dalībvalstis BT-Net sistēmai obligāti nosūta vismaz turpmāk minēto informāciju.

1. Infekciozā katarālā drudža seroloģiskie/virusoloģiskie dati:

a)	administratīvā nodaļa/vienība;

b)	testētās dzīvnieku sugas;

c)	uzraudzības sistēmas shēma (“kontrolsistēma” vai “periodisks apsekojums”);

d)	veikto diagnostikas testu veids (ELISA, seruma neitralizācija, PĶR, vīrusa izolācija);

e)	mēnesis un gads;

f)	testēto dzīvnieku skaits (1);

g)	dzīvnieku skaits, kuriem testa rezultāti bija pozitīvi;

h)	seroloģiski vai virusoloģiski noteiktais serotips (dati jāiesniedz, ja ir pozitīvi seruma neitralizācijas vai vīrusa izolēšanas testu rezultāti).

2. Infekciozā katarālā drudža entomoloģiskie dati:

a)	administratīvā nodaļa;

b)	vietas unikālais apzīmējums (katra kukaiņu pievilinātāja unikālais kods);

c)	vākšanas datums;

d)	ģeogrāfiskās koordinātes (garums un platums);

e)	savākto Culicoides spp. kopējais skaits;

f)	savākto C. imicola skaits (ja tādi ir);

g)	savākto C. obsoletus Complex skaits (ja tādi ir);

h)	savākto C. obsoletus sensu strictu skaits (ja tādi ir);

i)	savākto C. scoticus skaits (ja tādi ir);

j)	savākto C. Pulicaris Complex skaits (ja tādi ir);

k)	savākto C. Nubeculosus complex skaits (ja tādi ir);

l)	savākto C. dewulfii skaits (ja tādi ir);

m)	citi svarīgi dati.

3. Infekciozā katarālā drudža vakcinācijas dati:

a)	administratīvā nodaļa;

b)	gads/semestris;

c)	vakcīnas tips;

d)	serotipa kombinācija;

e)	vakcinētās dzīvnieku sugas;

f)	kopējais ganāmpulku skaits dalībvalstī;

g)	kopējais dzīvnieku skaits dalībvalstī;

h)	vakcinācijas programmā iekļauto ganāmpulku kopējais skaits;

i)	vakcinācijas programmā iekļauto dzīvnieku kopējais skaits;

j)	kopējais vakcinēto ganāmpulku skaits;

k)	vakcinēto dzīvnieku skaits (ja vakcinēšanas tips – “jaunlopu vakcinēšana”);

l)	vakcinēto jaunlopu skaits (ja vakcinēšanas tips – “masveida vakcinēšana”);

m)	vakcinēto pieaugušo dzīvnieku skaits (ja vakcinēšanas tips – “masveida vakcinēšana”);

n)	vakcīnas noteiktās devas.

(1) Ja izmanto serumu kopumu, ir jāiekļauj testēto serumu kopumam atbilstošo dzīvnieku skaita aplēse.

III PIELIKUMS

Nosacījumi, kas jāizpilda, lai iegūtu izvešanas aizlieguma atbrīvojumu (minēti 7. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā)

A. Dzīvnieki

Dzīvnieki jāsargā no slimības pārnēsātājiem – Culicoides ģints kukaiņiem – pārvadāšanas laikā līdz galamērķim.

Turklāt jāizpilda vismaz viens no nosacījumiem, kas aprakstīti 1. līdz 7. punktā.

Līdz nosūtīšanai, ko veic saskaņā ar V pielikumu noteiktā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, dzīvnieki kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms pārvietošanas turēti zonā, kurā sezonāli nav infekciozā katarālā drudža, un tiem veikts aģenta noteikšanas tests saskaņā ar Starptautiskā epizootiju biroja (OIE) Diagnostikas testu un vakcīnu rokasgrāmatu sauszemes dzīvniekiem (1) (“OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmata”); testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.

Taču aģenta noteikšanas testu nav jāveic dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu.

Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.	Līdz nosūtīšanai vismaz 60 dienas pirms tam dzīvnieki turēti apstākļos, kur tie ir aizsargāti pret slimības pārnēsātājiem.

Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 28 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts seroloģiskais tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas; šā testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts vismaz 28 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.

Līdz nosūtīšanas dienai laikposmā, kas sezonāli ir brīvs no slimības pārnēsātāja un noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki ir turēti zonā, kas sezonāli ir brīva no infekciozā katarālā drudža, vai vismaz 14 dienas tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, un šajā laikposmā tiem veikts aģentu noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; šā testa rezultāti ir negatīvi un tas veikts vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies laikposms, kurā dzīvniekus sargā no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem, vai pēc tam, kad sācies no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvs laikposms.

Dzīvnieku izcelsme ir ganāmpulkā, kas vakcinēts saskaņā ar kompetentās iestādes pieņemtu vakcinācijas programmu, un dzīvnieki ir vakcinēti pret serotipu(-iem), kuri ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā izcelsmes apgabalā; dzīvniekiem vēl rit garantētais imunitātes laikposms, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā, un dzīvnieki atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

a)	tie vakcinēti ne mazāk kā 60 dienas pirms pārvietošanas;

tie vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne mazāk kā 14 dienas pēc imunitātes izveidošanās, ko nosaka saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikāciju;

c)	tie bijuši agrāk vakcinēti un ir revakcinēti ar inaktivētu vakcīnu garantētajā imunitātes laikposmā, kas norādīts vakcinācijas programmā apstiprinātās vakcīnas specifikācijā;

no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvajā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki kopš dzimšanas vai vismaz 60 dienas pirms vakcinācijas turēti no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvā zonā un ir vakcinēti ar inaktivētu vakcīnu tik dienas pirms pārvietošanas, cik vajadzīgs, lai saskaņā ar vakcinācijas programmā apstiprināto vakcīnas specifikāciju izveidotos imunitāte, vai agrāk.

Ja šajā punktā minētos dzīvniekus paredzēts laist Kopienas iekšējā tirdzniecībā vai izvest uz trešu valsti, veselības sertifikātus, kas paredzēti ar Direktīvu 64/432/EEK, 91/68/EEK un 92/65/EEK vai minēti Lēmumā 93/444/EEK, papildina ar šādu ierakstu:

“Dzīvnieks(-i) vakcinēts(-i) pret infekciozā katarālā drudža serotipu … (ierakstīt serotipu/-us) ar … (ierakstīt vakcīnas nosaukumu) inaktivētu/modificētu dzīvu vakcīnu (norādīt atbilstošo) … (ierakstīt datumu) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1266/2007 (2).

Dzīvnieki vienmēr turēti epidemioloģiski atbilstīgā ģeogrāfiskā izcelsmes apgabalā, kurā ir vai varētu būt tikai viens serotips, un

a)	tiem veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas; testa rezultāti ir pozitīvi; un tas veikts 60 līdz 360 dienas pirms pārvietošanas; vai

tiem veikts seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusa serotipa antivielas, un testa rezultāti ir pozitīvi; tests jāveic vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne vairāk kā 7 dienas pirms pārvietošanas.

“Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 (3) III pielikuma 6. punkta prasībām.

Dzīvniekiem veikts atbilstošs seroloģiskais tests saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu, lai noteiktu specifiskās esošo vai iespējamo infekciozā katarālā drudža vīrusu serotipu antivielas; testa rezultāti ir pozitīvi attiecībā uz visiem serotipiem, kas ir vai varētu būt epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā izcelsmes apgabalā, un:

a)	specifisko serotipu seroloģiskais tests veikts 60 līdz 360 dienas pirms pārvietošanas; vai

b)	specifisko serotipu seroloģiskais tests veikts vismaz 30 dienas pirms pārvietošanas, un dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu ir veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms pārvietošanas.

“Dzīvnieks(-i) atbilst Regulas (EK) Nr. 1266/2007 (4) III pielikuma 7. punkta prasībām.

B. Dzīvnieku sperma

Spermai jābūt iegūtai no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;

b)	tie ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā;

no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposmā, kas noteikts saskaņā ar V pielikumu, dzīvnieki vismaz 60 dienas pirms spermas vākšanas sākuma un tās laikā turēti zonā, kurā nav infekciozā katarālā drudža, un tiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts aģenta noteikšanas tests, kura rezultāti ir negatīvi un kas veikts ne vairāk kā septiņas dienas pirms spermas vākšanas sākuma.

Taču aģenta noteikšanas tests, iespējams, nav vajadzīgs dalībvalstīs vai dalībvalstu reģionos, kuros ir pietiekami epidemioloģiskie dati, kas iegūti, ne mazāk kā trīs gadu laikposmā īstenojot monitoringa programmu, un kas pamato V pielikumā aprakstītā no slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanu.

Dalībvalstis, izmantojot šo iespēju, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību informē Komisiju un dalībvalstis;

d)	vismaz reizi 60 dienās spermas vākšanas laikā un 21 līdz 60 dienas pēc pēdējās vākšanas reizes atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai dzīvniekiem ir veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;

dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; testu veic asins paraugiem, kas iegūti:

i)	spermas vākšanas sākumā un beigās; un

ii)

spermas vākšanas laikā –

—	vismaz reizi septiņās dienās, veicot vīrusa izolēšanas testu,

—	vismaz reizi 28 dienās, veicot polimerāzes ķēdes reakcijas testu.

C. Dzīvnieku olšūnas un embriji

1.	In vivo iegūtus liellopu embrijus un olšūnas ievāc atbilstoši Padomes Direktīvai 89/556/EEK (5).

Dzīvnieku, kas nav liellopi, in vivo iegūtiem embrijiem un olšūnām un in vitro iegūtiem liellopu embrijiem jābūt iegūtiem no donordzīvniekiem, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a)	dzīvnieki turēti ārpus aizliegtās zonas vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;

b)	dzīvnieki ir sargāti no slimības pārnēsātāju uzbrukumiem vismaz 60 dienas pirms embriju/olšūnu vākšanas sākuma un tās laikā;

c)	21 līdz 60 dienas pēc embriju/olšūnu vākšanas dzīvniekiem saskaņā ar OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatu veikts seroloģiskais tests, lai noteiktu infekciozā katarālā drudža vīrusu grupas antivielas, un testa rezultāti ir negatīvi;

d)	dzīvniekiem ir veikts aģenta noteikšanas tests atbilstoši OIE Sauszemes dzīvnieku rokasgrāmatai; testu veic asins paraugam, kas paņemts embriju/olšūnu vākšanas dienā, un testa rezultāti ir negatīvi.

(1) http://www.oie.int/eng/normes/en_mcode.htm?e1d10

(2) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(3) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(4) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.”

(5) OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/60/EK (OV L 31, 3.2.2006., 24. lpp.).

IV PIELIKUMS

Kritēriji, pēc kuriem izraugās kautuves, kurām piemēro atbrīvojumu no izvešanas aizlieguma (minēts 8. panta 5. punkta otrajā daļā)

Riska novērtējumā, ko kompetentā galamērķa iestāde veic, lai izraudzītos kautuves, kuras drīkstēs pārvietot dzīvniekus no aizliegtajā zonā esošām saimniecībām tūlītējai nokaušanai, ņem vērā vismaz šādus kritērijus:

1.	datus, kas pieejami monitoringa un uzraudzības programmās, jo īpaši – attiecībā uz slimības izplatītāja aktivitāti;

2.	attālumu no ievešanas vietas zonā, uz ko neattiecas aizliegums, līdz kautuvei;

3.	maršruta entomoloģiskos datus;

4.	to, cikos notiek transportēšana, saistībā ar slimības pārnēsātāju aktivitātes periodu dienas gaitā;

5.	insekticīdu un repelentu iespējamo izmantošanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/23/EK (1);

6.	kautuves atrašanās vietu attiecībā pret mājlopu saimniecībām;

7.	bioloģiskās drošības pasākumus, kas ir spēkā kautuvē.

(1) OV L 125, 23.5.1996., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

V PIELIKUMS

No slimības pārnēsātāja sezonāli brīvā laikposma noteikšanas kritēriji (minēti 9. panta 3. punktā)

Lai noteiktu no infekciozā katarālā drudža sezonāli brīvu zonu, kompetentajai iestādei ir jānosaka no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvs laikposms konkrētam epidemioloģiski atbilstīgam ģeogrāfiskajam apgabalam dalībvalstī (“epidemioloģiski atbilstīgs ģeogrāfiskais apgabals”), izmantojot šādus kritērijus.

1. Vispārējie kritēriji

a)	Ir ieviesta infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programma.

b)	Ņemot vērā to, ka ir pierādīts vai ir aizdomas, ka Culicoides ģints kukaiņi ir galvenie slimības pārnēsātāji epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā, nosaka specifiskus kritērijus un robežvērtības, ko izmanto, lai noteiktu no slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu.

c)	No slimības pārnēsātājiem sezonāli brīvu laikposmu noteikšanai izmantotos kritērijus piemēro, ņemot vērā kārtējā gada un iepriekšējo gadu datus (vēsturiskus datus). Turklāt ņem vērā aspektus, kas saistīti ar uzraudzības datu standartizāciju.

2. Specifiskie kritēriji

a)	Epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā nav infekciozā katarālā vīrusa cirkulācijas, ko pierāda infekciozā katarālā drudža uzraudzības programmas vai citi pierādījumi, kas liecina par infekciozā katarālā drudža vīrusa apturēšanu.

b)	Infekcijas pārnēsātāja un iespējamās vīrusa pārnēsātāja aktivitātes apstāšanās, ko apstiprina entomoloģiskā uzraudzība, kas ir daļa no infekciozā katarālā drudža monitoringa un/vai uzraudzības programmām.

Culicoides ģints kukaiņi, par kuriem ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošā serotipa slimības pārnēsātāji, ir savākti mazākā skaitā, nekā to paredz savākto slimības pārnēsātāju robežvērtība, kas noteikta epidemioloģiski atbilstīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam. Ja nav pamatotu pierādījumu, kas apliecina maksimālās robežvērtības noteikšanu, vispār nevāc Culicoides imicola paraugus un izmanto mazāk nekā piecas Culicoides mātītes katrā kukaiņu pievilinātājā.

3. Papildu kritēriji

Temperatūra, kas ietekmē slimības pārnēsātāju uzvedību un aktivitāti epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Temperatūras robežvērtības nosaka, ņemot vērā Culicoides ģints kukaiņu, par kuriem ir pierādīts vai ir aizdomas, ka tie ir epidemioloģiski atbilstīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā esošā slimības serotipa pārnēsātāji, ekoloģisko uzvedību.

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

27.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 283/63

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 20. septembris),

par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu

(Lieta Nr. COMP/F/38.121 – Fitingi)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4180)

(Autentisks ir tikai teksts angļu, vācu, spāņu, itāļu un franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/691/EK)

PĀRKĀPUMA KOPSAVILKUMS

(1)

Šis lēmums tika adresēts Aalberts Industries NV, Aquatis France SAS, Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG, VSH Italia Srl, Yorkshire Fittings Limited, Advanced Fluid Connections plc, IBP Limited, International Building Products France SA, International Building Products GmbH, Delta plc, Aldway Nine Limited, Delta Engineering Holdings Limited, Druryway Samba Limited, Flowflex Holdings Ltd, Flowflex Components Ltd, IMI plc, IMI Kynoch Ltd, Mueller Industries Inc, Mueller Europe Ltd, WTC Holding Company Inc, Pegler Ltd, Tomkins plc, FRA.BO SpA, Supergrif SL, SANHA Kaimer GmbH & Co. KG, Kaimer GmbH & Co. Holdings KG, SANHA Italia srl, Viega GmbH & Co. KG, Legris Industries SA un Comap SA.

(2)

Iepriekš minētās 30 juridiskās personas (tās pieder 11 uzņēmumiem, un dažas no šīm juridiskajām personām ir atbildīgas kā mātesuzņēmumi) pārkāpa EK Līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu, piedaloties atsevišķā un ilgstošā pārkāpumā EEZ fitingu nozarē, laikposmā no 1988. gada 31. decembrim līdz 2004. gada 1. aprīlim. Ne visi uzņēmumi šajā pārkāpumā piedalījās visā pārkāpuma perioda laikā.

(3)

Pārkāpums galvenokārt izpaudās kā konkurentu apspriešanās par cenām, vienojoties, īstenojot un uzraugot cenu nolīgumus, par rabatiem un atlaidēm, vienojoties par īstenošanas mehānismiem, sadalot tirgus un klientus, apmainoties ar komerciāli nozīmīgu un konfidenciālu informāciju par tirgu un/vai attiecīgo uzņēmumu, piedaloties regulārās sanāksmēs un uzturot cita veida kontaktus, lai vienotos par iepriekš minētajiem ierobežojumiem un uzraudzītu to īstenošanu EEZ.

FITINGU NOZARE

(4)

Attiecīgais produkts ir vara fitingi, ieskaitot vara sakausējumu (ieroču metāla (gunmetal), misiņa un citu sakausējumu, kas satur varu) fitingus. Fitings savieno caurules, pa kurām transportē ūdeni, gaisu, gāzi utt., un tos izmanto santehnikā, apkurē, kanalizācijā, kā arī citiem mērķiem. Ir dažādi fitingu veidi, piemēram, noslēguma, lodējamie, kompresijas, presējamie, uzbīdāmie. Šis lēmums attiecas uz visiem minētajiem veidiem.

(5)	Izmeklēšanā noskaidrojās, ka kartelis aptvēra visu EEZ teritoriju. Vara un vara sakausējumu fitingu EEZ tirgus vērtība 2003. gadā bija aptuveni 525 miljoni euro par aptuveni 960 miljoniem vienību.

PROCEDŪRA

(6)

Uzņēmums Mueller Industries Inc 2001. gada janvārī informēja Komisiju, ka fitingu nozarē (un citās radniecīgās nozarēs vara cauruļu tirgū) pastāv kartelis, un atbilstīgi 1996. gada paziņojumam par iecietību pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju. Mueller sniedza Komisijai pierādījumus, kas ļāva veikt pārbaudes.

(7)

Saistībā ar vara caurulēm un fitingiem Komisija 2001. gada 22. un 23. martā veica pirmās iepriekš neizziņotās pārbaudes. Vēlāk, 2001. gada aprīlī, tika nolemts sadalīt lietu vara santehnikas cauruļu lietā (38.069), rūpniecisko cauruļu lietā (38.240) un fitingu lietā (38.121). Pēc tam, 2001. gada 24. un 25. aprīlī, Komisija veica turpmākas neizziņotas pārbaudes uz vietas Delta group ražotnē. Pēdējās pārbaudes attiecās tikai uz fitingiem. Attiecībā uz vara cauruļu nozari Komisija pieņēma divus lēmumus, uzliekot sodanaudu rūpniecisko cauruļu lietā (2003. gadā) un vara santehnikas cauruļu lietā (2004. gadā).

(8)

Pēc pārbaudēm un vēstuļu saņemšanas, kurās tiek pieprasīta informācija, IMI grupa 2003. gada septembrī lūdza tai piemērot iecietības režīmu. Tam sekoja Delta group (2004. gada marts) un Fado (2004. gada jūlijs) lūgums piemērot iecietības režīmu. Pēdējo lūgumu piemērot iecietības režīmu 2005. gada maijā iesniedza Oystertec/Advanced Fluid Connections plc.

(9)	Iebildumu dokumentu adresēja 30 uzņēmumiem, kas pieder 11 uzņēmumiem, kā arī vienai uzņēmumu apvienībai. Visas personas, izņemot Flowflex, Comap un Supergrif izmantoja savas tiesības tikt uzklausītām, un tās piedalījās mutiskā uzklausīšanā, kas notika 2006. gada 25.–26. janvārī.

KARTEĻA DARBĪBA

(10)

Lai gan ir norādes, ka pirmie pret konkurenci vērstie kontakti starp Apvienotās Karalistes fitingu ražotājiem pastāvēja jau pirms 1988. gada, Komisijas rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka atsevišķs un ilgstošs pārkāpums sākās 1988. gadā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Apvienotajā Karalistē ražotāji sāka slepeni vienoties no 1988. gada 31. decembra. Attiecībā uz fitingu ražotāju rīcību Eiropas mērogā – vājo kontaktu un to pētnieciskā rakstura dēļ, kāds tiem piemita pirms 1991. gada janvāra, – Komisija atbilstīgi konkurences noteikumiem ierobežoja savu vērtējumu, sākot no 1991. gada 31. janvāra – proti, sākot ar pirmo Super-EFMA sanāksmi, kurā konkurenti vienojās par cenām un saskaņā ar strukturētu un organizētu plānu slēdza Eiropas mēroga vienošanās.

(11)

Turpmākie pierādījumi Komisijas lietas materiālos apstiprina, ka pēc Komisijas veiktajām pārbaudēm, kas notika 2001. gada martā un aprīlī, Comap, IBP/Oystertec (Advanced Fluid Connections) un Frabo nepārtrauca minētos pārkāpumus līdz 2004. gada aprīlim; tas pats mazākā mērā attiecas uz Delta. Attiecībā uz Aalberts – tas pārkāpumā pēc pārbaudēm piedalījās laikposmā no 2003. gada jūnija līdz 2004. gada aprīlim. Šī ir pirmā karteļu lieta, kurā daži šajā lietā iesaistītie uzņēmumi turpināja tajā darboties vēl trīs gadus pēc pārbaudēm.

(12)

Fitingu produktu jomā pret konkurenci slēgto vienošanos vispārējā struktūra liecina, ka tās var uzskatīt par vienu vienotu pārkāpumu, konkurentiem apspriežoties par cenām, vienojoties par tām, īstenojot un uzraugot vienošanās par cenām, atlaidēm un rabatiem, vienojoties par īstenošanas mehānismiem, sadalot tirgus un klientus, apmainoties ar komerciāli nozīmīgu un konfidenciālu informāciju.

SODANAUDAS

Pamatsumma

Pārkāpuma smagums

(13)	Ņemot vērā pārkāpuma smagumu, tā ietekmi uz tirgu un ģeogrāfisko izplatību, pārkāpums ir uzskatāms par sevišķi nopietnu.

Atšķirīga attieksme

(14)	Tā kā šajā karteļa skartajā nozarē uzņēmumu apgrozījuma lielums ievērojami atšķīrās, Komisija, lai ņemtu vērā katra atsevišķā uzņēmuma līdzdalību, pret šiem uzņēmumiem attiecās atšķirīgi (uzņēmumu grupējumi). Šī pieeja tiecas noteikt, cik lielā mērā katrs uzņēmums ir traucējis konkurenci.

(15)

Atbilstīgi uzņēmumu relatīvai nozīmei tos iedalīja sešās kategorijās. Lai noteiktu katra uzņēmuma nozīmi šajā pārkāpumā, Komisija pamatojās uz katra atsevišķa uzņēmuma tirgus daļu ar attiecīgo produktu. Dalībnieku individuālo līdzdalību pārkāpumā noteica, salīdzinot attiecīgā uzņēmuma tirgus daļu EEZ tirgū 2000. gadā ar pārējiem uzņēmumiem, izņemot Aalberts un Advanced Fluid Connections, kuriem par pamatu izmantoja 2003. gada datus. Komisija 2000. gadu izvēlējās tālab, ka tas bija visnesenākais pārkāpuma gads, kurā visi uzņēmumi, kam ir adresēts šis lēmums, izņemot divus iepriekš minētos, aktīvi darbojās kartelī.

(16)	Tādējādi Viegener un Aalberts iekļāva pirmajā kategorijā. IMI un Delta tika iekļauti otrajā kategorijā, Advanced Fluid Connections – trešajā, Legris Industries – ceturtajā, SANHA Kaimer, Flowflex, Frabo un Mueller – piektajā un Pegler – sestajā kategorijā.

Pietiekama preventīva ietekme

(17)

Lai noteiktu tādu sodanaudas lielumu, kas nodrošina pietiekamu preventīvu ietekmi, Komisija uzskatīja par lietderīgu izmantot reizināšanas koeficientu Tomkins/Pegler piemērotajai sodanaudai. Tomkins/Pegler mātesuzņēmuma kopējais apgrozījums 2005. gadā – beidzamajā finanšu gadā pēc lēmuma pieņemšanas – bija 4,65 miljardi euro.

(18)	Līdz ar to un saskaņā ar iepriekšējiem lēmumiem Komisija uzskatīja par lietderīgu reizināt Tomkins piespriesto sodanaudu.

Ilgums

(19)	Atbilstīgi katras juridiskās personas līdzdalības ilgumam pārkāpumā izmantoja arī individuālus reizināšanas koeficientus.

ATBILDĪBU PASTIPRINOŠI APSTĀKĻI

Dalība pārkāpumā pēc pārbaudēm

(20)

Lēmumā konstatēja, ka Oystertec/Advanced Fluid Connections, Comap, Frabo un mazākā mērā arī Delta savu līdzdalību pārkāpumā nepārtrauca tūlīt pēc pārbaudēm. Minētie uzņēmumi turpināja piedalīties pārkāpumā arī pēc tām. Attiecībā uz Aalberts tika konstatēts, ka tas pakāpumā turpināja piedalīties pēc 2003. gada jūnijā un 2004. gada augustā notikušajām pārbaudēm. Šāda rīcība ir klaja konkurences noteikumu neievērošana. Veicot pārbaudi karteļa lietā, Komisija attiecīgajiem uzņēmumiem oficiāli paziņo, ka varētu būt notikusi konkurences noteikumu pārkāpšana. Pieredze rāda, ka vairumā gadījumu uzņēmumi, gaidot Komisijas lēmumu attiecīgajā lietā, tūlīt pēc pārbaudēm pārtrauc pārkāpumu, tādējādi nekavējoties uzlabojot patērētāju stāvokli. Šajā ziņā pārbaudes attur iesaistītos uzņēmumus no pārkāpuma turpināšanas. Tālab pēc minētajām pārbaudēm uzņēmumiem ir nekavējoties jāpārtrauc jebkāda ar pārkāpumu saistīta darbība. Tomēr šie uzņēmumi minētās pārbaudes ignorēja un daži no tiem pat turpināja pārkāpumu vēl trīs gadus pēc tām.

(21)	Šis apstāklis pamato uzliktās sodanaudas pamatsummas paaugstināšanu Aalberts, Advanced Fluid Connections, Comap, Frabo un Delta.

(22)

Attiecībā uz Frabo lēmumā tomēr tiek atzīts, ka tā ieguldījums šajā gadījumā bija īpaši izšķirošs. Frabo bija pirmais uzņēmums, kas atklāja, ka pēc pārbaudēm notika pret konkurenci vērstas darbības, un norādīja uz saikni starp gadiem pirms pārbaudēm un pēc tām. Tādējādi Komisija varēja konstatēt nepārtrauktību starp šiem diviem periodiem, kas bez Frabo ieguldījuma nebūtu bijis iespējams. Ievērojot šos apstākļus un atbilstīgi taisnīguma principam, Frabo netika sodīts par to, ka tas atklāja šo vienošanos, kas notika pēc pārbaudēm. Tālab uz Frabo neattiecina šo vainu pastiprinošo apstākli.

Maldinoša informācija

(23)

Turklāt savā atbildē uz iebildumu dokumentu Advanced Fluid Connections Komisijai sniedza maldinošu informāciju. Paziņojumā, kas bija pievienots atbildei uz iebildumu dokumentu, Advanced Fluid Connections darbinieks apgalvoja, ka tas laikposmā no 2001. līdz 2005. gadam telefoniski nav sazinājies ar Frabo. Vairāki Frabo telefona rēķini liecina, ka pretēji šim apgalvojumam laikposmā no 2002. gada aprīļa līdz 2003. gada jūlijam Frabo sazinājās ar Advanced Fluid Connections pa mobilo tālruni vismaz 28 reizes.

(24)	Šis vainu pastiprinošais apstāklis attaisno to, ka Advanced Fluid Connections uzliktās sodanaudas pamatsumma tiek paaugstināta.

ATBILDĪBU MĪKSTINOŠI APSTĀKĻI

(25)

Vairāki uzņēmumi lūdza ņemt vērā dažus vai visus turpmāk uzskaitītos atbildību mīkstinošos apstākļus: pārkāpuma drīzu izbeigšanu, nenozīmīgu/pasīvu lomu, to, ka minētā prakse netika efektīvi īstenota, konkurences veicināšanai veltītu programmu īstenošanu, to, ka šie uzņēmumi neguva nekādu labumu no minētajām darbībām un grūtības fitingu nozarē. Visas šīs prasības tiek noraidītas kā nepamatotas, izņemot Flowflex prasību par nenozīmīgu/pasīvu lomu. Tālab sodanaudas pamatsumma Flowflex tika samazināta par 10 %.

Sadarbība papildus Paziņojumam par iecietību

(26)

Saskaņā ar lēmumu Frabo sadarbība atbilst tam, lai Frabo piemērotu vainu mīkstinošus apstākļus. Frabo bija pirmais uzņēmums, kas atklāja karteļa pastāvēšanu pēc pārbaudēm, un jo īpaši tas bija pirmais, kas sniedza pierādījumus un paskaidrojumus, lai pierādītu pārkāpuma turpināšanos pēc pārbaudēm līdz 2004. gada aprīlim. Pirms Frabo lūguma piemērot iecietības režīmu Komisijai nebūtu bijis iespējams noteikt pārkāpuma turpināšanos un tā nepārtrauktību laikposmā no 2001. gada marta līdz 2004. gada aprīlim.

(27)	Lai Frabo netiktu sodīts par sadarbību, tam nedrīkst uzlikt lielāku sodanaudu kā to, kas šim uzņēmumam būtu jāmaksā, ja tas nebūtu sadarbojies. Tālab Frabo uzliktā sodanaudas pamatsumma tika samazināta par hipotētisku sodanaudas lielumu, kas Frabo būtu uzlikts par trīs gadu pakāpumu.

10 % NO APGROZĪJUMA PIEMĒROŠANA

(28)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu sodanaudas aprēķināšanā, ja vien iespējams, piemēroja 10 % no uzņēmuma apgrozījuma pasaulē.

1996. GADA PAZIŅOJUMA PAR IECIETĪBU PIEMĒROŠANA

(29)	Lai iegūtu 1996. gada Paziņojumā par iecietību paredzēto labvēlīgo attieksmi, kas ir piemērojama šajā gadījumā, Mueller, IMI, Delta, Frabo un Advanced Fluid Connections sadarbojās ar Komisiju dažādos izmeklēšanas posmos.

Atbrīvojums no sodanaudas

(30)

Pirmais uzņēmums, kurš informēja Komisiju par to, ka fitingu nozarē pastāv kartelis, kas ietekmē EEZ tirgu, bija Mueller. Mueller sniegtie pierādījumi ļāva Komisijai konstatēt, ka ir notikušas vairākas karteļu sanāksmes, noskaidrot šo sanāksmju saturu un dalībniekus, kā arī cita veida kontaktus, jo īpaši no 1991. gada līdz 2000. gadam, un veikt pārbaudes 2001. gada 22. martā un vēlāk. Tālab Mueller ir pilnībā atbrīvots no jebkādas sodanaudas.

Sodanaudas samazināšana

(31)

IMI2003. gada 18. septembrī vērsās pie Komisijas ar lūgumu piemērot tam iecietības režīmu. IMI sniegtie fakti veicināja pārkāpuma atklāšanu un pēc Iebildumu dokumenta saņemšanas IMI informēja Komisiju, ka tas apstiprina izklāstītos faktus savā iesniegumā par iecietības režīma piemērošanu. IMI sadarbība tika atalgota tādējādi, ka tam samazināja sodanaudu par 50 %.

(32)

Delta iesniedza lūgumu piemērot iecietības režīmu 2004. gada 10. martā. Delta iesniegumam sekoja citi rakstiski iesniegumi, sanāksme un mutisku paziņojumu sniegšana. Delta ar faktiem lielā mērā apstiprināja tos faktus, ko savā iesniegumā par iecietības režīma piemērošanu minēja IMI. Delta sadarbība tika atalgota tādējādi, ka tam samazināja sodanaudu par 20 %.

(33)

Frabo2004. gada 19. jūlijā iesniedza lūgumu piemērot tam iecietības režīmu. Frabo lielā mērā apstiprināja tos faktus, ko savā iesniegumā piemērot iecietības režīmu minēja IMI un Delta. Frabo bija pirmais uzņēmums, kas atklāja to, ka pārkāpums turpinājās arī pēc pārbaudēm līdz 2004. gada aprīlim. Turklāt Frabo sniegtā informācija tika izmantota, lai sagatavotu lūgumus sniegt informāciju, kas savukārt bija par iemeslu tam, ka Advanced Fluid Connections lūdza tam piemērot iecietības režīmu, kurā tas sniedza pierādījumus par līdzdalību pārkāpumā pēc pārbaudēm. Ņemot vērā iepriekš minēto, Frabo sadarbība tika atalgota tādējādi, ka tam samazināja sodanaudu par 20 %.

(34)

Advanced Fluid Connections (Oystertec) iesniedza lūgumu piemērot iecietības režīmu 2005. gada 24. maijā. Advanced Fluid Connections (Oystertec) lielā mērā ar faktiem apstiprināja tos faktus, ko savā iesniegumā piemērot iecietības režīmu minēja IMI. Tomēr savā atbildē uz iebildumu dokumentu un mutiskās uzklausīšanas laikā Advanced Fluid Connections noteikti apstrīdēja Komisijas konstatēto nepārtrauktību starp posmiem pirms un pēc pārbaudēm līdz 2004. gada aprīlim. Visbeidzot, kā jau iepriekš norādīts, Advanced Fluid Connections maldināja Komisiju un centās mazināt tās iespējas pierādīt pakāpumu. Tālab, apsverot visus minētos apstākļus, Komisija Advanced Fluid Connections nepiešķīra sodanaudas samazinājumu.

TIESVEDĪBAS IZBEIGŠANA

(35)

Pamatojoties uz faktiem, ko uzņēmumi un uzņēmumu apvienības sniedza savās atbildēs uz Iebildumu dokumentu un mutiskās uzklausīšanās, Komisijai ir pierādījumi, kas liecina, ka Fédération Française des Négociants en Appareils Sanitaires, Chauffage-Climatisation et Canalisations (FNAS) nolīgumā, kas noslēgts 2004. gada 16. februārī, netieši vienojās paaugstināt cenas.

(36)	Tomēr nebija pietiekami daudz pierādījumu, kas liecinātu, ka FNAS ir aktīvi pildījis pienākumu, ko tam uzticējuši ražotāji, un ka tas patiešām atviegloja vienošanās īstenošanu.

(37)	Tālab Komisija secināja, ka FNAS nepiedalījās minētajā nolīgumā vai kādā citā pret konkurenci vērstā pasākumā. Tālab tiesvedība pret Fédération Française des Négociants en Appareils Sanitaires, Chauffage-Climatisation et Canalisations (FNAS) tika izbeigta.

LĒMUMS

(38)

Lēmuma adresāti un to līdzdalības ilgums pārkāpumā:

—	Aalberts Industries NV, no 2003. gada 25. jūnija līdz 2004. gada 1. aprīlim,

—	Aquatis France SAS, no 1991. gada 31. janvāra līdz 2001. gada 22. martam (IMI) un no 2003. gada 25. jūnija līdz 2004. gada 1. aprīlim (Aalberts),

—	Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG, no 1991. gada 31. janvāra līdz 2001. gada 22. martam (IMI) un no 2003. gada 25. jūnija līdz 2004. gada 1. aprīlim (Aalberts),

—	VSH Italia Srl, no 1994. gada 15. marta līdz 2001. gada 22. martam,

—	Yorkshire Fittings Limited no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 22. martam,

—	Advanced Fluid Connections plc, no 2001. gada 23. novembra līdz 2004. gada 1. aprīlim,

—	IBP Limited, no 2001. gada 23. novembra līdz 2004. gada 1. aprīlim,

—	International Building Products France SA, no 1998. gada 4. aprīļa līdz 2001. gada 23. novembrim (Delta) un no 2001. gada 23. novembra līdz 2004. gada 1. aprīlim (Advanced Fluid Connections),

—	International Building Products GmbH, no 1991. gada 31. janvāra līdz 2001. gada 23. novembrim,

—	Delta plc, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 23. novembrim,

—	Aldway Nine Limited, no 1999. gada 28. jūlija līdz 2001. gada 23. novembrim,

—	Delta Engineering Holdings Limited, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 23. novembrim,

—	Druryway Samba Limited, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 23. novembrim,

—	Flowflex Holdings Ltd, no 1989. gada 1. aprīļa līdz 2001. gada 22. martam,

—	Flowflex Components Ltd, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 22. martam,

—	FRA.BO SpA, no 1996. gada 30. jūlija līdz 2004. gada 1. aprīlim,

—	IMI plc, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 22. martam,

—	IMI Kynoch Ltd, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 22. martam,

—	Legris Industries SA, no 1991. gada 31. janvāra līdz 2004. gada 1. aprīlim,

—	Comap SA, no 1991. gada 31. janvāra līdz 2004. gada 1. aprīlim,

—	Mueller Industries Inc., no 1991. gada 12. decembra līdz 2000. gada 12. decembrim,

—	Mueller Europe Ltd., no 1997. gada 28. februāra līdz 2000. gada 12. decembrim,

—	WTC Holding Company, Inc., no 1997. gada 28. februāra līdz 2000. gada 12. decembrim,

—	Pegler Ltd, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 22. martam,

—	SANHA Kaimer GmbH & Co. KG, no 1996. gada 30. jūlija līdz 2001. gada 22. martam,

—	Kaimer GmbH & Co. Holdings KG, no 1996. gada 30. jūlija līdz 2001. gada 22. martam,

—	SANHA Italia srl, no 1998. gada 1. janvāra līdz 2001. gada 22. martam,

—	Supergrif SL, no 1991. gada 22. jūlija līdz 2001. gada 23. novembrim,

—	Tomkins plc, no 1988. gada 31. decembra līdz 2001. gada 22. martam,

—	Viega GmbH & Co. KG, no 1991. gada 12. decembra līdz 2001. gada 22. martam.

(39)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek noteikta šāda sodanauda:

Aalberts Industries NV:

no kuriem solidāri:

i)	Aquatis France SAS: 55,15 miljoni euro; kā arī

ii)	Simplex Armaturen + Bischof + Klein GmbH & Co. KG: 55,15 miljoni euro

100,80 miljoni euro

IMI plc solidāri ar IMI Kynoch Ltd:

no kuriem solidāri:

i)	Yorkshire Fittings Limited: 9,64 miljoni euro; kā arī

ii)	VSH Italia Srl: 0,42 miljoni euro; kā arī

iii)	Aquatis France SAS: 48,30 miljoni euro; kā arī

iv)	Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG: 48,30 miljoni euro

48,30 miljoni euro

2.	Aquatis France SAS un Simplex Armaturen + Fittings GmbH & Co. KG solidāri par papildsummu:

2,04 miljoni euro

Advanced Fluid Connections plc:

no kuriem solidāri:

i)	IBP Limited: 11,26 miljoni euro; kā arī

ii)	International Building Products France SA: 5,63 miljoni euro

18,08 miljoni euro

Delta plc solidāri ar Delta Engineering Holdings Limited:

no kuriem solidāri:

i)	Druryway Samba Limited: 28,31 miljons euro; kā arī

ii)	International Building Products GmbH: 2,81 miljons euro; kā arī

iii)	International Building Products France SA: 5,63 miljoni euro; kā arī

iv)	Aldway Nine Limited: 28,31 miljons euro; kā arī

v)	Supergrif SL: 0,59 miljoni euro

28,31 miljons euro

e)	Flowflex Holdings Ltd solidāri Flowflex Components Ltd:

1,34 miljoni euro

f)	FRA.BO SpA:

1,58 miljoni euro

g)	Legris Industries SA: no kuriem solidāri: ar Comap SA: 18,56 miljoni euro

46,80 miljoni euro

h)	Tomkins plc solidāri ar Pegler Ltd:

5,25 miljoni euro

Kaimer GmbH & Co. Holdings KG:

no kuriem solidāri ar:

i)	SANHA Kaimer GmbH & Co. KG: 7,97 miljoni euro; kā arī

ii)	SANHA Italia srl: 7,15 miljoni euro

7,97 miljoni euro

j)	Viega GmbH & Co. KG:

54,29 miljoni euro

(40)

38. apsvērumā uzskaitītajiem uzņēmumiem nekavējoties ir jāpārtrauc augstāk minētajā 3. apsvērumā norādītie pārkāpumi, ja tas vēl nav izdarīts. Tiem ir jāatturas no jebkuras 3. apsvērumā aprakstītās darbības vai rīcības atkārtošanas un jebkuras darbības vai rīcības ar tādu pašu vai līdzīgu mērķi vai sekām.

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1419/2006 (OV L 269, 28.9.2006., 1. lpp.).

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2007 (2007. gada 9. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1261/2007 (2007. gada 9. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā	8
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1262/2007 (2007. gada 26. oktobris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1263/2007 (2007. gada 26. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 290/2007 attiecībā uz Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 29. pantā minētajām vajadzīgajām piegādēm rafinēšanas nozarē	15
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1264/2007 (2007. gada 26. oktobris), ar ko izdara grozījumus Komisijas Regulā (EK) Nr. 968/2006, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 320/2006, ar ko nosaka pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā	16
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1265/2007 (2007. gada 26. oktobris), ar ko nosaka prasības attālumam starp gaiss–zeme balss sakaru kanāliem Eiropas vienotajā gaisa telpā ( 1 )	25
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2007 (2007. gada 26. oktobris) par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi ( 1 )	37
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1267/2007 (2007. gada 26. oktobris) par īpašiem nosacījumiem atbalsta piešķiršanai par cūkgaļas privātu uzglabāšanu	53
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1268/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Vācijas karogu, zvejot siļķes ICES III a zonā	55
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1269/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, zvejot mencas Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° Z platuma	57
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1270/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Zviedrijas karogu, zvejot jūras līdakas ICES III a zonā, EK ūdeņos III b, III c un III d zonā	59
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1271/2007 (2007. gada 26. oktobris), ar ko nosaka kompensācijas, kuras piemērojamas labības un rīsa nozares produktiem, kurus piegādā Kopienas un valstu pārtikas palīdzības pasākumos	61

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	57,8
	MK	42,6
	ZZ	50,2
0707 00 05	EG	151,2
	JO	190,9
	MA	35,8
	MK	68,4
	TR	162,0
	ZZ	121,7
0709 90 70	TR	124,3
0709 90 70	ZZ	124,3
0805 50 10	AR	76,0
	TR	86,3
	ZA	58,5
	ZZ	73,6
0806 10 10	BR	248,5
	MK	26,1
	TR	108,1
	US	223,3
	ZZ	151,5
0808 10 80	AU	148,5
	CL	161,2
	MK	35,8
	NZ	104,8
	US	96,9
	ZA	100,6
	ZZ	108,0
0808 20 50	AR	49,1
	CN	69,0
	TR	122,2
	ZZ	80,1

(EUR/t)
KN kods	Produkti, par kuriem piešķir atbalstu	Atbalsta apjoms par uzglabāšanas laika posmu			Piemaksa vai atlaide
KN kods	Produkti, par kuriem piešķir atbalstu	3 mēneši	4 mēneši	5 mēneši	par vienu mēnesi	par vienu dienu
1	2	3	4	5	6	7
ex 0203	Cūkgaļa, svaiga vai atdzesēta
ex 0203 11 10	Pusliemeņi bez priekškājām, astes, nierēm, diafragmas plānās daļas un mugurkaula smadzenēm (1)	278	315	352	37	1,24
ex 0203 12 11	Šķiņķi	337	379	421	42	1,41
ex 0203 12 19	Pleci	337	379	421	42	1,41
ex 0203 19 11	Priekšējās daļas	337	379	421	42	1,41
ex 0203 19 13	Garie muguras gabali ar kakla daļu vai bez tās vai kakla daļas atsevišķi, garie muguras gabali ar mīkstumu vai bez tā (2) (3)	337	379	421	42	1,41
ex 0203 19 15	Vēdergabali, veseli vai sagriezti taisnstūrveida gabalos	164	197	230	33	1,09
ex 0203 19 55	Vēdergabali, veseli vai sagriezti taisnstūrveida gabalos, bez ādas un ribām	164	197	230	33	1,09
ex 0203 19 55	Kājas, pleci, priekšējās daļas, garie muguras gabali ar kakla daļu, bez tās vai kakla daļas atsevišķi, garie muguras gabali ar mīkstumu vai bez tā, atkauloti (2) (3)	337	379	421	42	1,41
ex 0203 19 55	Izcirtņi, kas atbilst “liemeņa vidusdaļai”, ar ādu un taukiem vai bez tiem, atkauloti (4)	255	290	325	35	1,17

Nr.	62
Dalībvalsts	Vācija
Krājums	HER/03A.
Sugas	Siļķe (Clupea harengus)
Zona	III a
Datums	12.10.2007.

Nr.	56
Dalībvalsts	Zviedrija
Krājums	COD/04-N.
Sugas	Menca (Gadus morhua)
Zona	Norvēģijas ūdeņi uz dienvidiem no 62° Z platuma
Datums	8.10.2007.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 283

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 27. oktobris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2007/691/EK
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 20. septembris), par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu un EEZ līguma 53. pantu (Lieta Nr. COMP/F/38.121 – Fitingi) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 4180) ( 1 )	63
	2007/692/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 24. oktobris), ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5125) ( 1 )	69
	2007/693/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem, kas saistīti ar ļoti patogēnu putnu gripu Kanādā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5202) ( 1 )	72

(EUR/t)
Produkta kods	Kompensāciju summa
1001 10 00 9400	0,00
1001 90 99 9000	0,00
1002 00 00 9000	0,00
1003 00 90 9000	0,00
1005 90 00 9000	0,00
1006 30 92 9100	0,00
1006 30 92 9900	0,00
1006 30 94 9100	0,00
1006 30 94 9900	0,00
1006 30 96 9100	0,00
1006 30 96 9900	0,00
1006 30 98 9100	0,00
1006 30 98 9900	0,00
1006 30 65 9900	0,00
1007 00 90 9000	0,00
1101 00 15 9100	0,00
1101 00 15 9130	0,00
1102 10 00 9500	0,00
1102 20 10 9200	0,92
1102 20 10 9400	0,79
1103 11 10 9200	0,00
1103 13 10 9100	1,19
1104 12 90 9100	0,00
NB: Produktu kodi ir definēti grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Nosaukums	:	KWS SAAT AG
Adrese	:	Grimsehlstraße 31, D-37574 Einbeck, Vācija

Nosaukums	:	Monsanto Europe S.A.
Adrese	:	Scheldelaan 460, Haven 627, B-2040 Antwerpen, Beļģija