26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1247/2007

(2007. gada 22. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1947/2005 attiecībā uz Somijas piešķirto valsts atbalstu par sēklām un labības sēklām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 36. pantu un 37. panta 2. punkta trešo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1947/2005 (1) 8. panta 2. punkta pirmo daļu Somija, pamatojoties uz Komisijas atļauju, var piešķirt atbalstu par Somijā audzētiem konkrētiem sēklu daudzumiem un konkrētiem labības sēklu daudzumiem, ņemot vērā tās īpašos klimatiskos apstākļus.

(2)

Komisija, pamatojoties uz Somijas sniegto informāciju, nosūtīja Padomei ziņojumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1947/2005 8. panta 2. punkta otro daļu. Minētais ziņojums liecina, ka sēklu un labības sēklu audzētājiem Somijā ir pieejamas arī citas atbalsta shēmas, no kurām tie var gūt labumu, jo saskaņā ar minētajām shēmām Somijas lauksaimniekiem tiek atlīdzināts par tiem klimatiskajiem apstākļiem, kuros tie darbojas.

(3)

Ziņojumā arī norādīts, ka konstatēta labības sēklu ražošanas apjoma palielināšanās Somijā un ka importēto labības sēklu daudzums ir neliels, salīdzinot ar valstī audzēto daudzumu. Turklāt ziņojumā sniegti pierādījumi tam, ka tad, kad samazinājās sēklu audzēšanas apjoms valstī, palielinājās imports, un otrādi, kas ļauj secināt, ka valstī audzētās sēklas ir iespējams aizstāt ar importētajām un ka Somijas valsts atbalsts var kropļot konkurenci ar importētiem produktiem.

(4)	Timotiņa sēklas Somijā pavairo gandrīz optimālos un konkurenci pienācīgi veicinošos apstākļos. Saistītā atbalsta saglabāšana par timotiņa audzēšanu ievērojami sekmē timotiņa sēklu audzēšanu Somijā. Tādēļ būtu jāpārtrauc valsts atbalsta piešķiršana par timotiņa sēklu audzēšanu.

(5)

Minēto iemeslu dēļ un vienotā tirgus pienācīgas darbības dēļ ir lietderīgi pārtraukt iespēju Somijā piešķirt valsts atbalstu par sēklām un labības sēklām. Tomēr, lai Somijas lauksaimniekiem dotu iespēju sagatavoties situācijai, kad valsts atbalstu nepiešķirs, būtu jāpiešķir atbalsts par sēklu un labības sēklu audzēšanu, izņemot par timotiņa sēklu audzēšanu, pēdējā papildu pārejas laika posmā, kuram noslēdzoties atbalsta piešķiršana tiks atcelta.

(6)	Lai veiktu valsts atbalsta sistēmas starpposma pārskatu, Somijai būtu jāsagatavo sīki izstrādāts ziņojums par piešķirtā valsts atbalsta rezultātiem.

(7)	Regula (EK) Nr. 1947/2005 tādēļ būtu atbilstīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1947/2005 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. Somija līdz 2010. gada ražas gadam, to ieskaitot, ar Komisijas atļauju var piešķirt valsts atbalstu par konkrētiem daudzumiem sēklu, izņemot par timotiņa sēklām (Phleum pratense L.), un konkrētiem daudzumiem labības sēklu, kas audzētas vienīgi Somijā.

Vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim Somija nosūta Komisijai sīki izstrādātu ziņojumu par atļautā atbalsta rezultātiem.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 22. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. SILVA

(1) OV L 312, 29.11.2005., 3. lpp.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/3

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1248/2007

(2007. gada 22. oktobris),

ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2040/2000 par budžeta disciplīnu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37., 279. un 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2040/2000 (2000. gada 26. septembris) par budžeta disciplīnu (3) paredzēti noteikumi, lai saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem, par ko vienojās Iestāžu nolīgumā (1999. gada 6. maijs) starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu (4), nodrošinātu Kopienas izdevumu pareizu pārvaldību gan attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļu, gan uz ārējo darījumu rezervēm.

(2)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 2040/2000 I daļu par lauksaimniecības izdevumiem maksimālie pieļaujamie apjomi, kas noteikti finanšu shēmā laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, kura iekļauta I pielikumā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumam par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (5) (“2006. gada Iestāžu nolīgums”), izslēdz vajadzību saglabāt minētajā regulā paredzētās lauksaimniecības pamatnostādnes.

(3)	Pārējie noteikumi par budžeta disciplīnu lauksaimniecībai, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 2040/2000 I daļā, ir aizstāti ar 18., 19. un 20. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (6).

(4)

Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 2040/2000 II daļu par ārējo darījumu rezervēm vairs nav vajadzīgi īpaši noteikumi un pasākumi Garantijas fonda un Ārkārtas palīdzības rezerves finansēšanai, kuriem ir izņēmuma raksturs saistībā ar pašu resursu sistēmu. Ar 2006. gada Iestāžu nolīguma finanšu shēmu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam aizdevumu garantiju rezerve ir aizstāta ar 4. budžeta pozīciju “ES nozīmīgums pasaules līmenī”. Galvenie principi attiecībā uz Ārkārtas palīdzības rezervi ir paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (7), bet izmantošanas apjoms un nosacījumi ir paredzēti 2006. gada Iestāžu nolīgumā. Tā kā trešo personu intereses netiek tieši skartas, nav vajadzības tos ietvert regulā.

(5)	Tādējādi visi noteikumi, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2040/2000, ir novecojuši.

(6)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 2040/2000 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 2040/2000 atceļ no 2007. gada 1. janvāra.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 22. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. SILVA

(1) 2007. gada 13. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV C 8, 12.1.2007., 3. lpp.

(3) OV L 244, 29.9.2000., 27. lpp.

(4) OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.

(5) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(6) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 378/2007 (OV L 95, 5.4.2007., 1. lpp.).

(7) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/5

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1249/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 25. oktobra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	57,7
	MK	35,2
	ZZ	46,5
0707 00 05	EG	151,2
	JO	190,9
	MA	35,8
	MK	45,9
	TR	149,9
	ZZ	114,7
0709 90 70	TR	124,8
0709 90 70	ZZ	124,8
0805 50 10	AR	76,8
	TR	88,5
	UY	73,9
	ZA	54,4
	ZZ	73,4
0806 10 10	BR	246,8
	MK	26,1
	TR	124,5
	US	212,4
	ZZ	152,5
0808 10 80	AU	148,5
	CL	161,2
	MK	35,3
	NZ	104,7
	US	96,8
	ZA	102,6
	ZZ	108,2
0808 20 50	AR	49,1
	CN	65,0
	TR	124,4
	ZZ	79,5

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1250/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)	Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3 lpp.).

PIELIKUMS

Kompensācijas, kas no 2007. gada 26. oktobra (1) piemērojamas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

28,57 (2)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

28,57 (2)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

28,57 (2)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

28,57 (2)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3106

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

31,06

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

31,06

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

31,06

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3106

NB: Galamērķi ir noteikti šādi:

S00

—

visi galamērķi, izņemot šādus:

a)	trešās valstis: Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Lihtenšteina;

b)	Kopienas muitas teritorijā neiekļauto ES dalībvalstu teritorijas: Gibraltārs, Seūta, Meliļa, Itālijas pašvaldības Livinjo un Kampioni, Helgolande, Grenlande, Fēru salas un Kipras Republikas apgabali, kuros Kipras Republikas valdība neveic efektīvu kontroli.

(1) Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2) Šo likmi piemēro jēlcukuram, kura iznākums ir 92 %. Ja izvestā jēlcukura iznākums nav 92 %, piemērojamo kompensācijas likmi katrai attiecīgajai izvešanas darbībai reizina ar pārrēķina koeficientu, ko iegūst, dalot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III iedaļas 3. punktu aprēķināto izvestā jēlcukura iznākumu ar 92.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/9

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1251/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par sīrupa un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta c) d) g) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuri atbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2).

(5)

Eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tādēļ kompensācijas par eksportu uz minētajiem galamērķiem jāatceļ.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem saskaņā ar šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem

2. Lai par tiem varētu saņemt kompensāciju atbilstīgi 1. punktam, produktiem jāatbilst attiecīgām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 951/2006 3. un 4. pantā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijos Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007, 3 lpp.).

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2031/2006 (OV L 414, 30.12.2006, 43. lpp.).

PIELIKUMS

Eksporta kompensācijas, kas no 2007. gada 26. oktobra (1) piemērojamas par sīrupu un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1702 40 10 9100

S00

EUR/100 kg sausnas

31,06

1702 60 10 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

31,06

1702 60 95 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3106

1702 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

31,06

1702 90 60 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3106

1702 90 71 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3106

1702 90 99 9900

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3106 (2)

2106 90 30 9000

S00

EUR/100 kg sausnas

31,06

2106 90 59 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,3106

NB: Galamērķi ir noteikti šādi:

S00

—

visi galamērķi, izņemot šādus:

a)	trešās valstis: Albānija, Horvātija, Bosnija un Hercegovina, Melnkalne, Serbija, Kosova, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Andora, Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Lihtenšteina;

b)	Kopienas muitas teritorijā neiekļauto ES dalībvalstu teritorijas: Gibraltārs, Seūta, Meliļa, Itālijas pašvaldības Livinjo un Kampioni, Helgolande, Grenlande, Fēru salas un Kipras Republikas apgabali, kuros Kipras Republikas valdība neveic efektīvu kontroli.

(1) Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2) Pamatlikme nav piemērojama Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.) pielikuma 2. punktā definētajiem produktiem.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1252/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 900/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2007. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 900/2007 par atklātu pastāvīgo konkursu līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 900/2007, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 25. oktobra, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 25. oktobra Regulas (EK) Nr. 900/2007 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 36,062 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(2) OV L 196, 28.7.2007., 26. lpp.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/12

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1253/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 1060/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 14. septembra Regula (EK) Nr. 1060/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1060/2007, 4. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 24. oktobris, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 24. oktobris Regulas (EK) Nr. 1060/2007 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 436,40 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007, 3 lpp.).

(2) OV L 242, 15.9.2007., 8. lpp.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/13

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1254/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)	Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 2. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)	Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)	Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)	Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)	Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)	Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1518/95 1. pantā, nosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1549/2004 (OV L 280, 31.8.2004., 13. lpp.).

(3) OV L 147, 30.6.1995., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2993/95 (OV L 312, 23.12.1995., 25 lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 25. oktobra Regulai, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensāciju summa

1102 20 10 9200 (1)

C10

EUR/t

0,92

1102 20 10 9400 (1)

C10

EUR/t

0,79

1102 20 90 9200 (1)

C10

EUR/t

0,79

1102 90 10 9100

C10

EUR/t

0,00

1102 90 10 9900

C10

EUR/t

0,00

1102 90 30 9100

C10

EUR/t

0,00

1103 19 40 9100

C10

EUR/t

0,00

1103 13 10 9100 (1)

C10

EUR/t

1,19

1103 13 10 9300 (1)

C10

EUR/t

0,92

1103 13 10 9500 (1)

C10

EUR/t

0,79

1103 13 90 9100 (1)

C10

EUR/t

0,79

1103 19 10 9000

C10

EUR/t

0,00

1103 19 30 9100

C10

EUR/t

0,00

1103 20 60 9000

C10

EUR/t

0,00

1103 20 20 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 19 69 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 12 90 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 12 90 9300

C10

EUR/t

0,00

1104 19 10 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 19 50 9110

C10

EUR/t

1,06

1104 19 50 9130

C10

EUR/t

0,86

1104 29 01 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 29 03 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 29 05 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 29 05 9300

C10

EUR/t

0,00

1104 22 20 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 22 30 9100

C10

EUR/t

0,00

1104 23 10 9100

C10

EUR/t

0,99

1104 23 10 9300

C10

EUR/t

0,76

1104 29 11 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 29 51 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 29 55 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 30 10 9000

C10

EUR/t

0,00

1104 30 90 9000

C10

EUR/t

0,17

1107 10 11 9000

C10

EUR/t

0,00

1107 10 91 9000

C10

EUR/t

0,00

1108 11 00 9200

C10

EUR/t

0,00

1108 11 00 9300

C10

EUR/t

0,00

1108 12 00 9200

C10

EUR/t

1,06

1108 12 00 9300

C10

EUR/t

1,06

1108 13 00 9200

C10

EUR/t

1,06

1108 13 00 9300

C10

EUR/t

1,06

1108 19 10 9200

C10

EUR/t

0,00

1108 19 10 9300

C10

EUR/t

0,00

1109 00 00 9100

C10

EUR/t

0,00

1702 30 51 9000 (2)

C10

EUR/t

1,03

1702 30 59 9000 (2)

C10

EUR/t

0,79

1702 30 91 9000

C10

EUR/t

1,03

1702 30 99 9000

C10

EUR/t

0,79

1702 40 90 9000

C10

EUR/t

0,79

1702 90 50 9100

C10

EUR/t

1,03

1702 90 50 9900

C10

EUR/t

0,79

1702 90 75 9000

C10

EUR/t

1,08

1702 90 79 9000

C10

EUR/t

0,75

2106 90 55 9000

C14

EUR/t

0,79

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

C10	:	visi galamērķi.
C14	:	visi galamērķi, izņemot Šveici un Lihtenšteinu.

(1) Kompensāciju nepiešķir par produktiem, kas pakļauti termiskai apstrādei, kura veicina cietes pārtapšanu želejā.

(2) Kompensācijas piešķir saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EEK) Nr. 2730/75 (OV L 281, 1.11.1975., 20. lpp.).

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

C10	:	visi galamērķi.
C14	:	visi galamērķi, izņemot Šveici un Lihtenšteinu.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/16

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1255/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. aprīļa Regulu (EK) Nr. 733/2002 par .eu pirmā līmeņa domēna ieviešanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu,

apspriedusies ar reģistru atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 733/2002 5. panta 1. punktam,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas 2004. gada 28. aprīļa Regulu (EK) Nr. 874/2004 (2) īsteno Regulu (EK) Nr. 733/2002, nosakot sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju.

(2)

Ar Regulas (EK) Nr. 874/2004 8. pantu ievieš sabiedriskās kārtības noteikumus par ģeogrāfiskiem jēdzieniem, paredzot procedūru, saskaņā ar kuru dalībvalstis, kandidātvalstis un visas Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstis savas valsts valdībai var pieprasīt reģistrēt vai rezervēt to vārdu. Lai sasniegtu šo mērķi un lai Eiropas Savienībā pilnībā nodrošinātu ģeopolitisko un valodu daudzveidību un ievērotu gan dalībvalstu, gan Eiropas iedzīvotāju intereses, 2005. gada 10. oktobrī Regulu (EK) Nr. 874/2004 grozīja ar Regulu (EK) Nr. 1654/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju. Ar Regulas (EK) Nr. 1654/2005 1. panta 3. punktu regulai pievienoja pielikumu, kurā iekļauti katrai dalībvalstij rezervētie domēna vārdi un tie domēna vārdi, ko var rezervēt atsevišķas trešās valstis, tostarp Eiropas Savienības kandidātvalstis.

(3)

Bulgārija un Rumānija 2007. gada 1. janvārī pievienojās Eiropas Savienībai. Bulgārijai un Rumānijai ir jādod iespēja reģistrēt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 874/2004 8. pantu tām rezervētos domēna vārdus. Lai nodrošinātu juridisku skaidrību par to, ka divām minētajām dalībvalstīm ir šāda iespēja, ir jāgroza Regulas (EK) Nr. 874/2004 pielikums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu, kas izveidota ar 22. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvā 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (3),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 874/2004 pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Brisele, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Viviane REDING

(1) OV L 113, 30.4.2002., 1. lpp.

(2) OV L 162, 30.4.2004., 40. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1654/2005 (OV L 266, 11.10.2005., 35. lpp.).

(3) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 717/2007 (OV L 171, 29.6.2007., 32. lpp.).

PIELIKUMS

1. Saraksts, kurā ietverti valstu vārdi un valstis, kas tos var reģistrēt.

AUSTRIJA

1.	österreich

2.	oesterreich

3.	republik-österreich

4.	republik-oesterreich

afstria

6.	dimokratia-afstria

østrig

8.	republikken-østrig

oestrig

10.

austria

11.	republic-austria

12.	república-austria

13.

autriche

14.	république-autriche

15.	oostenrijk

16.	republiek-oostenrijk

17.	república-austria

18.

itävalta

19.	itävallan-tasavalta

20.

itaevalta

21.

österrike

22.	oesterrike

23.	republik-österrike

24.

rakousko

25.	republika-rakousko

26.	repubblica-austria

27.

austrija

28.	republika-austrija

29.	respublika-austrija

30.

ausztria

31.	Osztrák-Köztársaság

32.	Republika-Austriacka

33.

rakúsko

34.	republika-rakúsko

35.

avstrija

36.	republika-avstrija

37.

awstrija

38.	republika-awstrija

39.	republikösterreich

40.	republikoesterreich

41.	dimokratiaafstria

42.	republikkenøstrig

43.	republicaustria

44.	repúblicaaustria

45.	républiqueautriche

46.	repubblicaaustria

47.	republiekoostenrijk

48.	repúblicaaustria

49.	tasavaltaitävalta

50.	republikösterrike

51.	republikarakousko

52.	republikaaustrija

53.	respublikaaustrija

54.	OsztrákKöztársaság

55.	RepublikaAustriacka

56.	republikarakúsko

57.	republikaavstrija

58.	republikaawstrija

59.

aostria

60.	vabariik-aostria

61.	vabariikaostria

BEĻĢIJA

belgie

belgië

belgique

belgien

belgium

bélgica

belgica

belgio

belgia

10.

belgija

11.	vlaanderen

12.

wallonie

13.

wallonië

14.

brussel

15.	vlaamse-gemeenschap

16.	franse-gemeenschap

17.	duitstalige-gemeenschap

18.	vlaams-gewest

19.	waals-gewest

20.	brussels-hoofdstedelijk-gewest

21.

flandre

22.

bruxelles

23.	communauté-flamande

24.	communaute-flamande

25.	communauté-française

26.	communaute-francaise

27.	communaute-germanophone

28.	communauté-germanophone

29.	région-flamande

30.	region-flamande

31.	région-wallonne

32.	region-wallonne

33.	région-de-bruxelles-capitale

34.	region-de-bruxelles-capitale

35.

flandern

36.

wallonien

37.

bruessel

38.

brüssel

39.	flaemische-gemeinschaft

40.	flämische-gemeinschaft

41.	franzoesische-gemeinschaft

42.	französische-gemeinschaft

43.	deutschsprachige-gemeinschaft

44.	flaemische-region

45.	flämische-region

46.	wallonische-region

47.	region-bruessel-hauptstadt

48.	region-brüssel-hauptstadt

49.

flanders

50.

wallonia

51.

brussels

52.	flemish-community

53.	french-community

54.	german-speaking-community

55.	flemish-region

56.	walloon-region

57.	brussels-capital-region

58.

flandes

59.

valonia

60.

bruselas

61.	comunidad-flamenca

62.	comunidad-francesa

63.	comunidad-germanófona

64.	comunidad-germanofona

65.	region-flamenca

66.	región-flamenca

67.	region-valona

68.	región-valona

69.	region-de-bruselas-capital

70.	región-de-bruselas-capital

71.

fiandre

72.

vallonia

73.	communita-fiamminga

74.	communità-fiamminga

75.	communita-francese

76.	communità-francese

77.	communita-di-lingua-tedesca

78.	communità-di-lingua-tedesca

79.	regione-fiamminga

80.	regione-vallona

81.	regione-di-bruxelles-capitale

82.

flandres

83.

bruxelas

84.	comunidade-flamenga

85.	comunidade-francofona

86.	comunidade-germanofona

87.	regiao-flamenga

88.	região-flamenga

89.	regiao-vala

90.	região-vala

91.	regiao-de-bruxelas-capital

92.	região-de-bruxelas-capital

93.

vallonien

94.

bryssel

95.	flamlaendskt-spraakomraade

96.	fransktalande-spraakomraade

97.	tysktalande-spraakomraade

98.	flamlaendska-regionen

99.	vallonska-regionen

100.	bryssel-huvustad

101.	det-flamske-sprogsamfund

102.	det-franske-sprogsamfund

103.	det-tysktalende-sprogsamfund

104.	den-flamske-region

105.	den-vallonske-region

106.	regionen-bruxelles-hovedstadsomraadet

107.

flanderi

108.	flaaminkielinen-yhteiso

109.	ranskankielinen-yhteiso

110.	saksankielinen-yhteiso

111.	flanderin-alue

112.	vallonian-alue

113.	brysselin-alue

114.

flandry

115.

valonsko

116.

brusel

117.	vlamske-spolecenstvi

118.	francouzske-spolecenstvi

119.	germanofonni-spolecenstvi

120.	vlamsky-region

121.	valonsky-region

122.	region-brusel

123.

flandrija

124.

valonija

125.

bruselj

126.	flamska-skupnost

127.	frankofonska-skupnost

128.	germanofonska-skupnost

129.	flamska-regija

130.	valonska-regija

131.	regija-bruselj

BULGĀRIJA

българия

bulgaria

bulharsko

bulgarien

bulgaaria

βουλγαρία

bulgarie

bulgarija

bulgarije

10.

bolgarija

11.	republicofbulgaria

12.	the-republic-of-bulgaria

13.	the_republic_of_bulgaria

14.	republic-of-bulgaria

15.	republic_of_bulgaria

16.	republicbulgaria

17.	republic-bulgaria

18.	republic_bulgaria

19.	repubblicadibulgaria

20.	repubblica-di-bulgaria

21.	repubblica_di_bulgaria

22.	repubblicabulgaria

23.	repubblica-bulgaria

24.	repubblica_bulgaria

25.	republikbulgarien

26.	republik-bulgarien

27.	republik_bulgarien

28.	bulgaariavabariik

29.	bulgaaria-vabariik

30.	bulgaaria_vabariik

31.	δημοκρατιατησβουλγαριας

32.	δημοκρατια-της-βουλγαριας

33.	δημοκρατια_της_βουλγαριας

34.	republiekbulgarije

35.	republiek-bulgarije

36.	republiek_bulgarije

37.	republikabolgarija

38.	republika-bolgarija

39.	republika_bolgarija

40.	republikabulgaria

41.	republika-bulgaria

42.	republika_bulgaria

43.	bulharskarepublica

44.	bulharska-republica

45.	bulharska_republica

46.	republiquebulgarie

47.	republique-bulgarie

48.	republique_bulgarie

49.	republicabulgarija

50.	republica-bulgārija

51.	republica_bulgārija

52.	repúblikabulgária

53.	repúblika-bulgária

54.	repúblika_bulgária

55.	repúblicabulgaria

56.	república-bulgaria

57.	república_bulgaria

58.

bulgarja

59.

bălgarija

60.	bulgariantasavalta

61.	bulgarian-tasavalta

62.	bulgarian_tasavalta

63.	republikenbulgarien

64.	republiken-bulgarien

65.	republiken_bulgarien

66.	repulicabulgaria

67.	repulica-bulgaria

68.	repulica_bulgaria

69.	köztársaságbulgária

70.	köztársaság-bulgária

71.	köztársaság_bulgária

KIPRA

cypern

cyprus

kypros

chypre

zypern

κυπρος

cipro

chipre

10.

chipre

11.

cypern

12.

anchipír

13.

kypr

14.

küpros

15.

ciprus

16.

kipras

17.

kipra

18.

ćipru

19.

cypr

20.

ciper

21.

cyprus

22.

kibris

23.	republikkencypern

24.	republiekcyprus

25.	republicofcyprus

26.	kyproksentasavalta

27.	republiquedechypre

28.	republikzypern

29.	κυπριακηδημοκρατια

30.	repubblicadicipro

31.	republicadechipre

32.	republicadechipre

33.	cypernsrepublik

34.	poblachtnacipíre

35.	kyperskarepublika

36.	küprosevabariik

37.	ciprusiköztàrsasàg

38.	kiprorespublika

39.	kiprasrepublika

40.	republikata’ćipru

41.	republikacypryjska

42.	republikaciper

43.	cyperskarepublika

44.	kibriscumhuriyeti

ČEHIJA

1.	ceska-republika

2.	den-tjekkiske-republik

3.	tschechische-republik

4.	tsehhi-vabariik

5.	τσεχικη-δημοκρατια

6.	czech-republic

7.	repulica-checa

8.	republique-tcheque

9.	repubblica-ceca

10.	cehijas-republika

11.	cekijos-respublika

12.	cseh-koztarsasag

13.	repubblica-ceka

14.	tsjechische-republiek

15.	republika-czeska

16.	republica-checa

17.	ceska-republika

18.	ceska-republika

19.	tsekin-tasavalta

20.	tjeckiska-republiken

21.	ceskarepublika

22.	dentjekkiskerepublik

23.	tschechischerepublik

24.	tsehhivabariik

25.	τσεχικηδημοκρατια

26.	czechrepublic

27.	repulicacheca

28.	republiquetcheque

29.	repubblicaceca

30.	cehijasrepublika

31.	cekijosrespublika

32.	csehkoztarsasag

33.	repubblicaceka

34.	tsjechischerepubliek

35.	republikaczeska

36.	republicacheca

37.	ceskarepublika

38.	ceskarepublika

39.	tsekintasavalta

40.	tjeckiskarepubliken

41.

czech

42.

cesko

43.

tjekkiet

44.	tschechien

45.

tsehhi

46.

τσεχια

47.

czechia

48.

chequia

49.

tchequie

50.

cechia

51.

cehija

52.

cekija

53.	csehorszag

54.

tsjechie

55.

czechy

56.

chequia

57.

ceska

58.

tsekinmaa

59.

tjeckien

60.

cechy

61.	česka-republika

62.	tsehhi-vabariik

63.	republica-checa

64.	republique-tcheque

65.	čehijas-republika

66.	cseh-köztarsasag

67.	republica-checa

68.	česka-republika

69.	českarepublika

70.	tsehhivabariik

71.	republicacheca

72.	republiquetcheque

73.	čehijasrepublika

74.	csehköztarsasag

75.	republicacheca

76.	českarepublika

77.

česko

78.

tsjechië

79.

tsehhi

80.

chequia

81.

tchequie

82.

čehija

83.	csehorszag

84.

česka

85.

čechy

DĀNIJA

danemark

2.	denemarken

danmark

denmark

tanska

δανία

danimarca

dinamarca

dänemark

10.

dánsko

11.

taani

12.

danija

13.

dānija

14.	id-danimarka

15.

dania

16.

danska

17.

dánia

IGAUNIJA

eesti

estija

estland

estonia

estónia

estonie

estonija

estonja

εσθονία

10.

igaunija

11.

viro

SOMIJA

suomi

finland

finska

finskó

finlândia

finlandia

finlandja

8.	finnország

suomija

10.

somija

11.

finlande

12.

φινλανδία

13.

soomi

14.

finnland

15.

finsko

FRANCIJA

francia

francie

frankrig

4.	frankreich

5.	prantsusmaa

γαλλια

gallia

france

10.

francia

11.

francija

12.	prancūzija

13.	prancuzija

14.	franciaország

15.	franciaorszag

16.

franza

17.

frankrijk

18.

francja

19.

frança

20.	francúzsko

21.	francuzsko

22.

francija

23.

ranska

24.

frankrike

25.	französischerepublik

26.	französische-republik

27.	französische_republik

28.	franzosischerepublik

29.	franzosische-republik

30.	franzosische_republik

31.	franzoesischerepublik

32.	franzoesische-republik

33.	franzoesische_republik

34.	frenchrepublic

35.	french-republic

36.	french_republic

37.	republiquefrançaise

38.	republique-française

39.	republique_française

40.	républiquefrançaise

41.	république-française

42.	république_française

43.	republiquefrancaise

44.	republique-francaise

45.	republique_francaise

46.	républiquefrancaise

47.	république-francaise

48.	république_francaise

49.

alsace

50.

auvergne

51.

aquitaine

52.	basse-normandie

53.	bassenormandie

54.

bourgogne

55.

bretagne

56.

centre

57.	champagne-ardenne

58.	champagneardenne

59.

corse

60.	franche-comte

61.	franche-comté

62.	franchecomte

63.	franchecomté

64.	haute-normandie

65.	hautenormandie

66.	ile-de-France

67.	île-de-France

68.	iledeFrance

69.	îledeFrance

70.	languedoc-roussillon

71.	languedocroussillon

72.

limousin

73.

lorraine

74.	midi-pyrenees

75.	midi-pyrénées

76.	midipyrenees

77.	midipyrénées

78.	nord-pas-de-calais

79.	nordpasdecalais

80.	paysdelaloire

81.	pays-de-la-loire

82.

picardie

83.	poitou-charentes

84.	poitoucharentes

85.	provence-alpes-cote-d-azur

86.	provence-alpes-côte-d-azur

87.	provencealpescotedazur

88.	provencealpescôtedazur

89.	rhone-alpes

90.	rhône-alpes

91.	rhonealpes

92.	rhônealpes

93.	guadeloupe

94.

guyane

95.	martinique

96.

reunion

97.

réunion

98.

mayotte

99.	saint-pierre-et-miquelon

100.	saintpierreetmiquelon

101.	polynesie-française

102.	polynésie-française

103.	polynesie-francaise

104.	polynésie-francaise

105.	polynesiefrançaise

106.	polynésiefrançaise

107.	polynesiefrancaise

108.	polynésiefrancaise

109.	nouvelle-caledonie

110.	nouvelle-calédonie

111.	nouvellecaledonie

112.	nouvellecalédonie

113.	wallis-et-futuna

114.	wallisetfutuna

115.	terres-australes-et-antarctiques-françaises

116.	terres-australes-et-antarctiques-françaises

117.	terresaustralesetantarctiquesfrançaises

118.	terresaustralesetantarctique-françaises

119.	saint-barthélémy

120.	saintbarthélémy

121.	saint-barthelemy

122.	saintbarthelemy

123.	saint-martin

124.	saintmartin

VĀCIJA

1.	deutschland

2.	federalrepublicofgermany

3.	bundesrepublik-deutschland

4.	bundesrepublikdeutschland

allemagne

6.	republiquefederaled'allemagne

alemanna

8.	repúblicafederaldealemania

germania

10.	repubblicafederaledigermania

11.

germany

12.	federalrepublicofgermany

13.

tyskland

14.	forbundsrepublikkentyskland

15.

duitsland

16.	bondsrepubliekduitsland

17.

nemecko

18.	spolkovárepublikanemecko

19.

alemanha

20.	republicafederaldaalemanha

21.

niemczech

22.	republikafederalnaniemiec

23.	németország

24.	németországiszövetségiköztársaság

25.	vokietijos

26.	vokietijosfederacinerespublika

27.

vacija

28.	vacijasfederativarepublika

29.	däitschland

30.	bundesrepublikdäitschland

31.

germanja

32.	repubblikafederalitagermanja

33.

gearmaine

34.	poblachtchnaidhmenagearmaine

35.

saksamaa

36.	saksamaaliitvabariik

37.

nemcija

38.	zweznarepublikanemcija

39.

γερμανία

40.

saksa

41.	saksanliittotasavalta

42.	Baden-Württemberg

43.

Bavaria

44.

Bayern

45.

Berlin

46.	Brandenburg

47.

Bremen

48.

Hamburg

49.

Hessen

50.	Lower-Saxony

51.	Mecklenburg-Western-Pomerania

52.	Mecklenburg-Vorpommern

53.	niedersachsen

54.	nordrhein-Westfalen

55.	northrhine-Westphalia

56.	Rheinland-Pfalz

57.	Rhineland-Palatinate

58.

Saarland

59.

Sachsen

60.	Sachsen-Anhalt

61.

Saxony

62.	Saxony-Anhalt

63.	Schleswig-Holstein

64.

Thüringen

65.

Thuringia

66.	Baden-Wuerttemberg

67.	bade-wurtemberg

68.	le-bade-wurtemberg

69.	Baden-Wurttemberg

70.	BadenWürttemberg

71.	BadenWuerttemberg

72.	badewurtemberg

73.	lebadewurtemberg

74.	BadenWurttemberg

75.

Baviera

76.

Bavière

77.	Freistaat-Bayern

78.	FreistaatBayern

79.	Free-State-of-Bavaria

80.	Stato-Libero-di-Baviera

81.	Etat-Libre-Bavière

82.	Brandebourg

83.	Brandeburgo

84.	Brandenburgii

85.	freieundhansestadthamburg

86.	freie-und-hansestadt-hamburg

87.	freiehansestadthamburg

88.	freie-hansestadt-hamburg

89.	hansestadt-hamburg

90.	hansestadthamburg

91.	stadthamburg

92.	stadt-hamburg

93.	hamburg-stadt

94.

hamburg

95.	landhamburg

96.	land-hamburg

97.

hamburku

98.

hampuriin

99.

hamborg

100.

hamburgo

101.

hambourg

102.

amburgo

103.

hamburgu

104.

hanbao

105.

hamburuku

106.

hamburk

107.

hesse

108.

hassia

109.	nordrheinwestfalen

110.	northrhinewestphalia

111.	northrhine-westfalia

112.	northrhinewestfalia

113.	rhenanie-du-nord-westphalie

114.	rhenaniedunordwestphalie

115.

lasaxe

116.

sachsen

117.

sajonia

118.

sajónia

119.

saksen

120.

saksimaa

121.

saksio

122.

saksonia

123.	saksonijos

124.

saška

125.

saska

126.

sasko

127.

sassonia

128.

saxe

129.

saxonia

130.

saxónia

131.	szászország

132.	szaszorszag

133.

Σαξωνία

134.

саксония

135.	freistaat-sachsen

136.

sorben

137.

serbja

138.	Sorben-Wenden

139.

Wenden

140.	lausitzer-sorben

141.

domowina

GRIEĶIJA

Grecia

2.	Graekenland

3.	Griechenland

Hellas

Greece

Grece

Grecia

8.	Griekenland

Grecia

10.

Kreikka

11.

Grekland

12.

Recko

13.

Kreeka

14.

Graecia

15.

Graikija

16.	Gorogorszag

17.

Grecja

18.

Grecja

19.

Grecko

20.

Grcija

UNGĀRIJA

1.	magyarkoztarsasag

2.	republicofhungary

3.	republiquedehongrie

4.	republikungarn

5.	republicadehungria

6.	repubblicadiungheria

7.	republicadahungria

8.	ungerskarepubliken

9.	unkarintasavalta

10.	denungarskerepublik

11.	derepublikhongarije

12.	republikawegierska

13.	ungarivabariik

14.	ungarijasrepublika

15.	vengrijosrespublika

16.	magyarorszag

17.

hungary

18.

hongrie

19.

ungarn

20.

hungria

21.

ungheria

22.

ungern

23.

unkari

24.

hongarije

25.

wegry

26.

madarsko

27.

ungari

28.

ungarija

29.

vengrija

30.	magyarköztársaság

31.	magyarország

32.	madarskarepublika

33.	republikamadzarska

34.

madzarsko

35.

ουγγαρια

36.	ουγρικιδεμοκρατια

37.	nyugatdunántúl

38.	középdunántúl

39.	déldunántúl

40.	középmagyarország

41.	északmagyarország

42.	északalföld

43.

délalföld

44.	nyugatdunantul

45.	kozepdunantul

46.	deldunantul

47.	kozepmagyarorszag

48.	eszakmagyarorszag

49.	eszakalfold

50.

delalfold

ĪRIJA

irlanda

irsko

irland

iirimaa

ireland

irlande

irlanda

Īrija

Airija

10.

Írország

11.

L-Irlanda

12.

iρλανδία

13.

ierland

14.

irlandia

15.

Írsko

16.

irska

17.

irlanti

18.

irland

19.

.irlande

20.

Ιρλανδία

21.

irlande

22.	republicofireland

23.

eire

ITĀLIJA

1.	Repubblica-Italiana

2.	RepubblicaItaliana

Italia

Italy

Italian

Italien

Italija

Itália

Italië

10.

Italien

11.

Itálie

12.

Italie

13.	Olaszország

14.

Itālija

15.

Włochy

16.

Ιταλία

17.

Italja

18.

Taliansko

19.

Itaalia

20.

Abruzzo

21.	Basilicata

22.

Calabria

23.

Campania

24.	Emilia-Romagna

25.	Friuli-VeneziaGiulia

26.

Lazio

27.

Liguria

28.

Lombardia

29.

Marche

30.

Molise

31.

Piemonte

32.

Puglia

33.

Sardegna

34.

Sicilia

35.

Toscana

36.	Trentino-AltoAdige

37.

Umbria

38.	Valled'Aosta

39.

Veneto

LATVIJA

Λετονία

2.	Lettorszag

Latvja

Letland

Lotwa

Letonia

Lotyssko

Latvija

Lettland

10.

Latvia

11.

Lotyssko

12.

Letland

13.

Lettland

14.

Lati

15.

Letonia

16.

Lettonie

17.

Lettonia

18.	Republicoflatvia

19.	Latvijskajarespublika

LIETUVA

lietuva

leedu

liettua

litauen

5.	lithouania

lithuania

litouwen

lituania

lituanie

10.

litva

11.

litván

12.

litvania

13.

litvanya

14.

litwa

15.

litwanja

16.

liettuan

17.

litevská

18.

lietuvas

19.

litwy

20.

litovska

21.	aukstaitija

22.

zemaitija

23.

dzukija

24.

suvalkija

25.

suduva

26.	lietuvos-respublika

27.	lietuvos_respublika

28.	lietuvosrespublika

29.	republic-of-lithuania

30.	republic_of_lithuania

31.	republiclithuania

32.	republicoflithuania

33.	republique-de-lituanie

34.	republique_de_lituanie

35.	republiquelituanie

36.	republiquedelituanie

37.	republica-de-lituania

38.	republica_de_lituania

39.	republicalituania

40.	republicadelituania

41.	litovskajarespublika

42.	litovskaja-respublika

43.	litovskaja_respublika

44.	litauensrepublik

45.	litauens-republik

46.	litauens_republic

47.	republiklitauen

48.	republik-litauen

49.	republic_litauen

50.	δημοκρατιατησλιθουανιας

51.	δημοκρατια-της-λιθουανιας

52.	δημοκρατια_της_λιθουανιας

53.	δημοκρατίατηςΛιθουανίας

54.	δημοκρατία-της-Λιθουανίας

55.	δημοκρατία_της_Λιθουανίας

56.	repubblicadilituania

57.	repubblica-di-lituania

58.	repubblica_di_lituania

59.	republieklitouwen

60.	republiek-litouwen

61.	republiek_litouwen

62.	republicadalituania

63.	republica-da-lituania

64.	republica_da_lituania

65.	liettuantasavalta

66.	liettuan-tasavalta

67.	liettuan_tasavalta

68.	republikenLitauen

69.	republiken-litauen

70.	republiken_litauen

71.	litevskárepublika

72.	litevská-republika

73.	litevská_republika

74.	leeduvabariik

75.	leedu-vabariik

76.	leedu_vabariik

77.	lietuvasrepublika

78.	lietuvas-republika

79.	lietuvas_republika

80.	litvánköztársaság

81.	litván-köztársaság

82.	litván_köztársaság

83.	repubblikatallitwanja

84.	repubblika-tal-litwanja

85.	repubblika_tal_litwanja

86.	republikalitwy

87.	republika-litwy

88.	republika_litwy

89.	litovskarepublika

90.	litovska-republika

91.	litovska_republika

92.	republikalitva

93.	republika-litva

94.	republika_litva

LUKSEMBURGA

1.	luxembourg

luxemburg

3.	letzebuerg

MALTA

malta

malte

melita

4.	republicofmalta

5.	republic-of-malta

6.	therepublicofmalta

7.	the-republic-of-malta

8.	repubblikatamalta

9.	repubblika-ta-malta

10.	maltarepublic

11.	maltarepubblika

12.

gozo

13.

ghawdex

NĪDERLANDE

nederland

holland

3.	thenetherlands

4.	netherlands

5.	lespaysbas

hollande

7.	dieniederlande

8.	lospaisesbajos

holanda

POLIJA

1.	rzeczpospolitapolska

2.	rzeczpospolita_polska

3.	rzeczpospolita-polska

polska

polonia

lenkija

poland

polen

pologne

10.

polsko

11.

poola

12.

puola

PORTUGĀLE

1.	republicaportuguesa

portugal

3.	portugália

4.	portugalia

portugali

6.	portugalska

7.	portugalsko

8.	portogallo

9.	portugalija

10.

portekiz

11.	πορτογαλία

12.

portugāle

13.

aveiro

14.

beja

15.

braga

16.

bragança

17.	castelobranco

18.

coimbra

19.

evora

20.

faro

21.

guarda

22.

leiria

23.

lisboa

24.	portalegre

25.

porto

26.

santarem

27.

setubal

28.	vianadocastelo

29.

viseu

30.

vilareal

31.

madeira

32.

açores

33.

alentejo

34.

algarve

35.	altoalentejo

36.	baixoalentejo

37.

beiraalta

38.	beirabaixa

39.	beirainterior

40.	beiralitoral

41.	beiratransmontana

42.

douro

43.	dourolitoral

44.	entredouroeminho

45.	estremadura

46.

minho

47.

ribatejo

48.	tras-os-montes-e-alto-douro

49.

acores

RUMĀNIJA

românia

romania

roumanie

rumänien

rumanien

rumanía

rumænien

roménia

romênia

10.

romenia

11.

rumunia

12.

rumunsko

13.

romunija

14.

rumãnija

15.

rumunija

16.

rumeenia

17.

ρουμανία

18.

románia

19.

rumanija

20.

roemenië

SLOVĀKIJA

1.	slowakische-republik

2.	republique-slovaque

3.	slovakiki-dimokratia

4.	slovenska-republika

5.	slovakiske-republik

6.	slovaki-vabariik

7.	slovakian-tasavalta

8.	slovakikidimokratia

9.	slovakiki-dimokratia

10.	szlovak-koztarsasag

11.	slovak-republic

12.	repubblica-slovacca

13.	slovakijas-republika

14.	slovakijos-respublika

15.	repubblika-slovakka

16.	slowaakse-republiek

17.	republika-slowacka

18.	republica-eslovaca

19.	slovaska-republika

20.	republica-eslovaca

21.	slovakiska-republiken

22.	σλοßακικη-δημοκρατια

23.	slowakischerepublik

24.	republiqueslovaque

25.	slovenskarepublika

26.	slovakiskerepublik

27.	slovakivabariik

28.	slovakiantasavalta

29.	szlovakkoztarsasag

30.	slovakrepublic

31.	repubblicaslovacca

32.	slovakijasrepublika

33.	slovakijosrespublika

34.	repubblikaslovakka

35.	slowaakserepubliek

36.	republikaslowacka

37.	republicaeslovaca

38.	slovaskarepublika

39.	republicaeslovaca

40.	slovakiskarepubliken

41.	σλοßακικηδημοκρατια

42.

slowakei

43.

slovaquie

44.

slovakia

45.

slovensko

46.

slovakiet

47.

slovakkia

48.

szlovakia

49.	slovacchia

50.

slovakija

51.

slowakije

52.

slowacija

53.	eslovaquia

54.

slovaska

55.

σλοßακικη

56.

slovakien

57.	république-slovaque

58.	slovenská-republika

59.	szlovák-köztársaság

60.	slovākijos-respublika

61.	republika-słowacka

62.	república-eslovaca

63.	slovaška-republika

64.	slovačka-republika

65.	lýdveldid-slovakia

66.	républiqueslovaque

67.	slovenskárepublika

68.	szlovákköztársaság

69.	slovākijosrespublika

70.	republikasłowacka

71.	repúblicaeslovaca

72.	slovaškarepublika

73.	slovačkarepublika

74.	lýdveldidslovakia

75.

szlovákia

76.

slovākija

77.

słowacija

78.

slovaška

79.

slovačka

SLOVĒNIJA

slovenija

slovenia

slowenien

slovenie

5.	la-slovenie

6.	laslovenie

eslovenia

8.	republikaslovenija

9.	republika-slovenija

10.	republicofslovenia

11.	republic-of-slovenia

12.

szlovenia

13.	szlovenkoztarsasag

14.	szloven-koztarsasag

15.	repubblicadislovenia

16.	repubblica-di-slovenia

SPĀNIJA

españa

2.	reinodeespana

3.	reino-de-espana

espagne

espana

espanha

espanja

espanya

hispaania

10.

hiszpania

11.

ispanija

12.

spagna

13.

spain

14.	spanielsko

15.

spanien

16.

spanija

17.

spanje

18.	reinodeespaña

19.	reino-de-españa

20.	španielsko

21.

spānija

22.

španija

23.	španiělsko

24.

espainia

25.

ispania

26.

ισπανια

27.

andalucia

28.

andalucía

29.	andalousie

30.

andalusia

31.	andalusien

32.	juntadeandalucia

33.	juntadeandalucía

34.

aragon

35.

aragón

36.	gobiernodearagon

37.	gobiernoaragón

38.	principadodeasturias

39.	principaudasturies

40.

asturias

41.

asturies

42.	illesbalears

43.	islasbaleares

44.

canarias

45.	gobiernodecanarias

46.	canaryisland

47.	kanarischeinseln

48.

cantabria

49.	gobiernodecantabria

50.	castillalamancha

51.	castilla-lamancha

52.	castillayleon

53.	castillayleón

54.	juntadecastillayleon

55.	juntadecastillayleón

56.	generalitatdecatalunya

57.	generalitatdecataluña

58.

catalunya

59.

cataluña

60.	katalonien

61.

catalonia

62.

catalogna

63.

catalogne

64.

cataloniě

65.	katalonias

66.

catalunha

67.	kataloniens

68.	katalonian

69.

catalonië

70.	extremadura

71.	comunidadautonomadeextremadura

72.	comunidadautónomadeextremadura

73.	xuntadegalicia

74.	comunidadautonomadegalicia

75.	comunidaautónomadegalicia

76.	comunidadeautonomadegalicia

77.	comunidadeautónomadegalicia

78.

larioja

79.	gobiernodelarioja

80.	comunidadmadrid

81.	madridregion

82.	regionmadrid

83.

madrid

84.	murciaregion

85.	murciaregión

86.	murciaregione

87.	murciaregiao

88.	regiondemurcia

89.	regióndemurcia

90.	regionofmurcia

91.	regionvonmurcia

92.	regionedimurcia

93.	regiaodomurcia

94.

navarra

95.

nafarroa

96.

navarre

97.	navarracomunidadforal

98.	nafarroaforukomunitatea

99.	nafarroaforuerkidegoa

100.	communauteforaledenavarre

101.	communautéforaledenavarre

102.	foralcommunityofnavarra

103.

paisvasco

104.

paísvasco

105.

euskadi

106.	euskalherria

107.

paisbasc

108.	basquecountry

109.	paysbasque

110.	paesebasco

111.	baskenland

112.

paisbasco

113.	χώρατωνβάσκων

114.	gobiernovasco

115.	euskojaurlaritza

116.	governbasc

117.	basquegovernment

118.	gouvernementbasque

119.	governobasco

120.	baskischeregierung

121.	baskitschebestuur

122.	κυβέρνησητωνβάσκων

123.	comunidad-valenciana

124.	comunidadvalenciana

125.	comunitat-valenciana

126.	comunitatvalenciana

127.

ceuta

128.	gobiernoceuta

129.

melilla

130.	gobiernomelilla

ZVIEDRIJA

suecia

2.	reinodesuecia

sverige

4.	kongerietsverige

schweden

6.	königreichschweden

7.	konigreichschweden

σουηδία

9.	ΒασίλειοτηςΣουηδίας

10.

sweden

11.	kingdomofsweden

12.

suède

13.

suede

14.	royaumedesuède

15.	royaumedesuede

16.

svezia

17.	regnodisvezia

18.

zweden

19.	koninkrijkzweden

20.

suécia

21.	reinodasuécia

22.	reinodasuecia

23.

ruotsi

24.	ruotsinkuningaskunta

25.	konungariketsverige

26.

švédsko

27.

rootsi

28.

svedija

29.	svédorszag

30.	svedorszag

31.

l-isvezja

32.

szweja

33.

švedska

34.

svedska

APVIENOTĀ KARALISTE

1.	unitedkingdom

2.	united-kingdom

3.	united_kingdom

4.	greatbritain

5.	great-britain

6.	great_britain

britain

cymru

england

10.	northernireland

11.	northern-ireland

12.	northern_ireland

13.

scotland

14.

wales

2. Saraksts, kurā ietverti valstu vārdi un valstis, kas tos var rezervēt.

HORVĀTIJA

croatia

kroatia

kroatien

croazia

kroatien

croacia

croatie

9.	horvátország

10.	horvatorszag

11.

kroatië

12.

kroatie

13.

chorwacja

14.

κροατία

15.	chorvatsko

16.	charvátsko

17.

horvaatia

18.

kroaatia

19.

croácia

20.

croacia

21.

horvātija

22.

horvatija

23.

kroatija

24.

kroazja

25.	chorvátsko

26.	chrovatsko

27.

hrvaška

28.

hrvaska

ĪSLANDE

1.	arepublicadeislândia

2.	deijslandrepubliek

3.	deijslandrepubliek

4.	derepubliekvanijsland

5.	derepubliekvanijsland

iceland

7.	icelandrepublic

8.	iepublikaislande

ijsland

10.

island

11.

islanda

12.

islande

13.

islandia

14.

islândia

15.

islandica

16.	islandrepublik

17.	islandskylisejnik

18.	islannintasavalta

19.

islanti

20.

izland

21.

ísland

22.	íslenskalýðveldið

23.	köztársaságizland

24.	larepubblicadiislanda

25.	larepúblicadeislandia

26.	larépubliquedislande

27.

lislande

28.	lýðveldiðísland

29.	puklerkaislandska

30.	rahvavabariikisland

31.	repubblicadiislanda

32.	repubblikataisland

33.	republicoficeland

34.	republikaisland

35.	republikaislandia

36.	republikavisland

37.	republikkenisland

38.	republikvonisland

39.	repúblicadeislandia

40.	repúblicadeislândia

41.	républiquedislande

42.	ΔημοκρατίατηςΙσλανδίας

43.

Ισλανδία

LIHTENŠTEINA

1.	fyrstendømmetliechtenstein

2.	fürstentumliechtenstein

3.	principalityofliechtenstein

4.	liechtensteinivürstiriiki

5.	liechtensteininruhtinaskunta

6.	principautédeliechtenstein

7.	πριγκιπάτοτουλιχτενστάιν

8.	furstadæmisinsliechtensteins

9.	principatodelliechtenstein

10.	lichtenšteinokunigaikštystė

11.	lihtenšteinasfirstiste

12.	prinċipalitàtal-liechtenstein

13.	vorstendomliechtenstein

14.	fyrstedømmetliechtenstein

15.	księstwoliechtenstein

16.	principadodoliechtenstein

17.	furstendömetliechtenstein

18.	lichtenštajnskékniežatstvo

19.	kneževinolihtenštajn

20.	principadodeliechtenstein

21.	lichtenštejnskéknížectví

22.	lichtensteinihercegség

NORVĒĢIJA

norge

noreg

norway

norwegen

norvege

norvège

noruega

norvegia

norvégia

10.

norsko

11.

nórsko

12.

norra

13.

norja

14.

norvegija

15.

norvēģija

16.

noorwegen

17.

Νορßηγία

18.

norvegja

19.

norveġja

20.

norveska

21.

norveška

22.

norwegia

23.

norga

TURCIJA

turkiye

türkiye

3.	turkiyecumhuriyeti

4.	türkiyecumhuriyeti

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/30

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1256/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 829/2007 attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktu tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem noteikto pārejas laiku

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (1), un jo īpaši tās 28. panta otro rindkopu, 29. panta 3. punktu un 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 noteiktas dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasības konkrētu dzīvnieku blakusproduktu un no tiem iegūtu produktu tirdzniecībai, ievešanai Kopienā vai tranzītam caur Kopienu.

(2)

Ar 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 829/2007, ar ko groza I, II, VII, VIII, X un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz dažu dzīvnieku blakusproduktu laišanu tirgū, izdarīti grozījumi Regulas (EK) Nr. 1774/2002 II pielikumā attiecībā uz tirdzniecības dokumentu paraugiem un X pielikumā attiecībā uz veselības sertifikātiem konkrētu dzīvnieku blakusproduktu ievedumiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 829/2007 2. pantā paredzēts sešu mēnešu pārejas laiks, skaitot no minētās regulas spēkā stāšanās dienas, kura laikā atļauts izmantot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 attiecīgi II pielikumā un X pielikumā aprakstītos tirdzniecības dokumentus un veselības sertifikātus, kas aizpildīti saskaņā ar noteikumiem, kuri bija spēkā pirms Regulas (EK) Nr. 829/2007 spēkā stāšanās dienas. Tomēr pēc minētās regulas publicēšanas Komisija ir saņēmusi vairākus pieprasījumus paskaidrot noteikumus, kas jāpiemēro minētajā pārejas laikā.

(4)

Lai nodrošinātu tiesisku noteiktību, ir jāprecizē, ka līdz pārejas laika beigām trešu valstu uzņēmēji un veterinārās iestādes joprojām var aizpildīt un parakstīt attiecīgi tirdzniecības dokumentus un veselības sertifikātus, kuri atbilst paraugiem, kādi bija spēkā pirms Regulas (EK) Nr. 829/2007 spēkā stāšanās dienas.

(5)	Turklāt ir jārod praktisks risinājums situācijām, kad sūtījumi, kuriem minētie dokumenti ir izdoti pārejas laikā, nonāk galamērķa vietā Kopienā pēc pārejas laika beigām. Šādus sūtījumus jāturpina pieņemt attiecīgi tirdzniecībai vai ievešanai Kopienā divus mēnešus pēc minētā laika beigām.

(6)

Lai iesaistītajām personām un trešu valstu iestādēm atvieglotu šīs regulas piemērošanu, sākotnējais sešu mēnešu pārejas laiks no 2007. gada 24. jūlija, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 829/2007, jāpagarina līdz 2008. gada 30. aprīlim. Jāparedz arī papildu laiks, kurā šādus dokumentus un sertifikātus turpina pieņemt tirdzniecībai un ievedumiem Kopienā.

(7)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 829/2007.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 829/2007 2. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“2. pants

Pārejas laikā līdz 2008. gada 30. aprīlim dalībvalstis pieņem sūtījumus, kuriem pievienoti tirdzniecības dokumenti un veselības sertifikāti, kas aizpildīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 noteikumiem, kuri bija spēkā līdz 2007. gada 23. jūlijam.

Līdz 2008. gada 30. jūnijam dalībvalstis pieņem šādus sūtījumus, ja pievienotie tirdzniecības dokumenti un veselības sertifikāti ir aizpildīti un parakstīti pirms 2008. gada 1. maija.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 829/2007 (OV L 191, 21.7.2007., 1. lpp.).

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/32

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1257/2007

(2007. gada 25. oktobris)

par atļauju izsniegšanu rīsu ievešanai atbilstīgi tarifu kvotām, kas atvērtas apakšperiodam no 2007. gada oktobra ar Regulu (EK) Nr. 327/98

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1998. gada 10. februāra Regula (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3), atvēra un noteica konkrēto tarifa kvotu pārvaldības veidu rīsu un šķelto rīsu importam atkarībā no izcelsmes valsts un iedalot vairākos apakšperiodos saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu.

(2)

Kvotas ar numuru 09.4138, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vienīgais apakšperiods ir oktobris. Šajā kvotā ietilpst kvotu ar numuru 09.4127, 09.4128, 09.4129 un 09.4130 neizmantoto daudzumu atlikums no iepriekšējā apakšperioda. Oktobris ir pēdējais apakšperiods kvotām ar numuru 09.4148 un 09.4168, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta b) un e) apakšpunktā un kas iekļauj neizmantoto daudzumu atlikumus no iepriekšējā apakšperioda.

(3)

No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka 2007. gada oktobra pirmo desmit darbdienu laikā atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuru 09.4138 un 09.4148 norādītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ir jānosaka, kādā apjomā var izsniegt ievešanas atļaujas, paredzot piešķīruma koeficientu, ko piemēro attiecīgajās kvotās prasītajiem daudzumiem.

(4)	Ir arī jāpaziņo katras Regulā (EK) Nr. 327/98 paredzētās kvotas galīgais izmantošanas procents 2007. gadam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Par rīsu ievešanas atļauju pieteikumiem attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 327/98 minētajām kvotām ar numuru 09.4138 un 09.4148, kas iesniegti 2007. gada oktobra pirmo desmit darbdienu laikā, izsniedz atļaujas par pieprasītajiem daudzumiem, piemērojot šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.

2. Galīgais katras Regulā (EK) Nr. 327/98 paredzētās kvotas izmantošanas procents 2007. gadā ir minēts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 289/2007 (OV L 78, 17.3.2007., 17. lpp.).

(3) OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2019/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 48. lpp.).

PIELIKUMS

Piešķiramais daudzums 2007. gada oktobra apakšperiodā, piemērojot Regulu (EK) Nr. 327/98, un izmantošanas procents 2007. gadam.

Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnībā vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:

Izcelsme	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients 2007. gada oktobra apakšperiodā	Kvotas galīgās izmantošanas procents 2007. gadā
Amerikas Savienotās Valstis	09.4127		60,02 %
Taizeme	09.4128		96,63 %
Austrālija	09.4129		100 %
Cita izcelsme	09.4130		100 %
Visas valstis	09.4138	11,348671 %	100 %

Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā kvota lobītiem rīsiem ar KN kodu 1006 20:

Izcelsme	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients 2007. gada oktobra apakšperiodā	Kvotas galīgās izmantošanas procents 2007. gadā
Visas valstis	09.4148	19,768872 %	100 %

Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40:

Izcelsme	Kārtas Nr.	Kvotas galīgās izmantošanas procents 2007. gadā
Taizeme	09.4149	47,03 %
Austrālija	09.4150	0 %
Gajāna	09.4152	0 %
Amerikas Savienotās Valstis	09.4153	7,78 %
Cita izcelsme	09.4154	100 %

Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:

Izcelsme	Kārtas Nr.	Kvotas galīgās izmantošanas procents 2007. gadā
Taizeme	09.4112	100 %
Amerikas Savienotās Valstis	09.4116	96,98 %
Indija	09.4117	100 %
Pakistāna	09.4118	100 %
Cita izcelsme	09.4119	100 %
Visas valstis	09.4166	99,93 %

Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40:

Izcelsme	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients 2007. gada oktobra apakšperiodā	Kvotas galīgās izmantošanas procents 2007. gadā
Visas valstis	09.4168	— (1)	100 %

(1) Šajā apakšperiodā daudzumi nav pieejami.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/35

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1258/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (2), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)	Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 1. pantā un kurus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(3) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 447/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 31. lpp.).

(4) OV L 275, 29.9.1987., 36. lpp.

(5) OV L 159, 1.7.1993., 112. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1584/2004 (OV L 280, 31.8.2004., 11. lpp.).

PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2007. gada 26. oktobra piemēro dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

(EUR par 100 kg)
KN kods	Produktu apraksts (2)	Kompensācijas likme par 100 kg pamatprodukta
KN kods	Produktu apraksts (2)	Kompensācijas nosakot iepriekš	Citi
1001 10 00	Cietie kvieši:
	– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm	—	—
	– citos gadījumos	—	—
1001 90 99	Parastie kvieši un labības maisījums:
	– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm	—	—
	– citos gadījumos
	– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	—	—
	– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– – citos gadījumos	—	—
1002 00 00	Rudzi	—	—
1003 00 90	Mieži
	– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– citos gadījumos	—	—
1004 00 00	Auzas	—	—
1005 90 00	Kukurūza, ko izmanto šādā veidā:
	– ciete:
	– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	—	—
	– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– – citos gadījumos	—	—
	– glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns, maltodekstrīna sīrups ar KN kodiem 1702 30 51, 1702 30 59, 1702 30 91, 1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50, 1702 90 75, 1702 90 79, 2106 90 55 (5)
	– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	—	—
	– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– – citos gadījumos	—	—
	– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– citā veidā (tostarp nepārstrādāts)	—	—
	Kartupeļu ciete ar KN kodu 1108 13 00, kas līdzīga produktam, ko iegūst no pārstrādātas kukurūzas:
	– gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	—	—
	– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– citos gadījumos	—	—
ex 1006 30	Pilnīgi slīpēti rīsi:
	– apaļgraudu	—	—
	– vidējgraudu	—	—
	– garengraudu	—	—
1006 40 00	Šķeltie rīsi	—	—
1007 00 90	Graudu sorgo, izņemot hibrīda sēklas, sēšanai	—	—

(1) Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti.

(2) Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko iegūst no pamatprodukta vai/un pielīdzināto produktu pārstrādes, piemēro koeficientus, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 V pielikumā.

(3) Attiecīgajām precēm ir KN kods 3505 10 50.

(4) Preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EEK) Nr. 2825/93 2. pantā (OV L 258, 16.10.1993., 6. lpp.).

(5) Attiecībā uz sīrupiem ar KN kodiem NC 1702 30 99, 1702 40 90 un 1702 60 90, ko iegūst, jaucot glikozi un fruktozes sīrupu, eksporta kompensāciju var piešķirt tikai glikozes sīrupam.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/39

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1259/2007

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 1. un 2. punktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta b), c), d) un g) apakšpunktā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas šīs regulas VII pielikumā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizē produktus, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā Regulas (EK) Nr. 318/2006 V pielikumā minētās preces.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punkta pirmo daļu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi.

(4)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. panta 4. punktā noteikts, ka eksporta kompensācija par preces sastāvā esošu produktu nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šā produkta eksportu neapstrādātā veidā.

(5)	Kompensācijas, ko nosaka saskaņā ar šo regulu, var noteikt iepriekš, jo šobrīd nevar paredzēt tirgus situāciju turpmākajos mēnešos.

(6)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijās ir jāveic piesardzības pasākumi, nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro par pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 318/2006 1. panta un 2. panta 1. punktā un kurus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 318/2006 VII pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektors

Heinz ZOUREK

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 19 lpp.).

(2) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 447/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 31. lpp.).

PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2007. gada 26. oktobra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods	Apraksts	Kompensācijas likme, EUR par 100 kg
		Kompensācijas nosakot iepriekš	Citos gadījumos
1701 99 10	Baltais cukurs	31,06	31,06

(1) Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz

trešām valstīm: Albāniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju, Melnkalni, Kosovu, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Andoru, Svēto krēslu (Vatikāna Pilsētvalsts), Lihtenšteinu, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un eksportētas uz Šveices Konfederāciju;

b)	Kopienas muitas teritorijā neiekļautajām ES dalībvalstu teritorijām: Gibraltāru, Seūtu, Meliļu, Itālijas pašvaldībām Livinjo un Kampioni, Helgolandi, Grenlandi, Fēru salām un Kipras Republikas apgabaliem, kuros Kipras Republikas valdība neveic faktisku kontroli.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/41

KOMISIJAS LĒMUMS

(2005. gada 30. novembris)

par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu pret Armando Álvarez SA, Bernay Film Plastique, Bischof + Klein France SAS, Bischof + Klein GmbH & Co. KG, Bonar Technical Fabrics NV, British Polythene Industries PLC, Cofira-Sac SA, Combipac BV, Fardem Packaging BV, FLSmidth & Co. A/S, FLS Plast A/S, Groupe Gascogne, JM Gesellschaft für industrielle Beteiligungen mbH & Co. KGaA, Kendrion NV, Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher CV, Low & Bonar PLC, Nordenia International AG, Nordfolien GmbH, Plásticos Españoles SA, RKW AG Rheinische Kunststoffwerke, Sachsa Verpackung GmbH, Stempher BV, Trioplast Industrier AB, Trioplast Wittenheim SA, UPM-Kymmene Oyj

(Lieta COMP/38354 – Rūpnieciskie maisi)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4634)

(Autentisks ir tikai teksts franču, angļu, holandiešu, vācu un spāņu valodā)

(2007/686/EK)

Komisija 2005. gada 30. novembrī pieņēma lēmumu par procedūru saskaņā ar EK Līguma 81. pantu. Atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 30. panta noteikumiem Komisija ar šo publicē pušu nosaukumus un lēmuma pamatsaturu, ieskaitot uzliktos sodus, ņemot vērā uzņēmumu likumīgās intereses par to komercnoslēpumu aizsardzību.

1. LIETAS KOPSAVILKUMS

1.1. Adresāti

(1)

Lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem par EK Līguma 81. panta 1. punkta pārkāpumu:

—	Combipac BV un British Polythene Industries PLC,

—	Bischof + Klein GmbH & Co. KG,

—	Bischof + Klein France SAS,

—	RKW AG Rheinische Kunststoffwerke un JM Gesellschaft für industrielle Beteiligungen mbH & Co. KGaA,

—	Fardem Packaging BV un Kendrion NV,

—	Nordenia International AG un Nordfolien GmbH,

—	Trioplast Wittenheim SA un Trioplast Industrier AB,

—	FLS Plast A/S un FLSmidth & Co. A/S,

—	Cofira-Sac SA,

—	Plásticos Españoles SA (turpmāk “Aspla”) un Armando Álvarez SA,

—	Sachsa Verpackung GmbH un Groupe Gascogne,

—	UPM-Kymmene Oyj,

—	Bernay Film Plastique, agrāk Conditionnement et Industrie SA,

—	Bonar Technical Fabrics NV un Low & Bonar PLC,

—	Stempher BV un Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher CV.

(2)

Iepriekš minētie adresāti piedalījās EK Līguma 81. panta vienotā un ilgstošā pārkāpumā, kas ietver Beniluksu, Franciju, Vāciju un Spāniju (2), tām vienojoties noteikt rūpniecisko maisu cenas, noteikt kopējus modeļus cenu aprēķināšanai, sadalīt tirgus daļas un kvotas, piešķirt klientus un darījumus, saskaņoti iesniegt piedāvājumus konkursiem un apmainīties ar konfidenciālu informāciju. Pārkāpuma ilgums, kas attiecas uz katru adresātu lēmumā, ir no 3 līdz 20 gadiem.

1.2. Rūpniecisko maisu nozare

(3)	Plastmasas rūpnieciskos maisus (3), ko parasti sauc par “rūpnieciskiem maisiem”, izmanto pamatpreču un biežāk izejvielu, mēslojumu, polimēru, būvmateriālu, lauksaimniecības un dārzkopības produktu un dzīvnieku barības iesaiņošanai.

(4)

Plastmasas rūpnieciskos maisus var iedalīt četrās kategorijās:

—	maisi ar atvērtu galu,

—	maisi ar atveri,

—	FFS (izveido, piepilda un noslēdz) maisi,

—	blokveida maisi.

1.3. Piedāvājums

(5)

Kopš 19. gadsimta 90. gadu sākuma var novērot koncentrācijas tendenci starp plastmasas plēvju un maisu ražotājiem, un pēdējos gados ir notikušas vairākas iegādes. Tomēr šajā tirgū līdzās Eiropas līmeņa tirgus dalībniekiem, kas atrodas vairākās ES dalībvalstīs, ir arī mazāki uzņēmumi, kuri ir izvēlējušies vietējas attīstības stratēģiju.

1.4. Pieprasījums

(6)

Līdz 19. gadsimta 50. gadiem nozarē preču pārvadāšanai izmantoja auduma un papīra maisus. Attīstoties neiesaiņotu kravu pārvadāšanai ar kuģiem, auduma maisu nozare samazinājās. Polietilēna maisu ieviešana 19. gadsimta 50. gados palielināja pieprasījumu pēc šāda veida maisiem, kas cita starpā atbilda nozares vajadzībām pēc ūdensizturīga iesaiņojuma.

(7)	Kopš 19. gadsimta 70. gadu vidus FFS maisi pakāpeniski aizstāj citu veidu rūpnieciskos maisus. To izplatība ir īpaši saistīta ar automatizētu piepildīšanas procesu, kas ļauj rīkoties ar lieliem tilpumiem un nodrošina ierobežotu vajadzību pēc darbaspēka.

1.5. Pārkāpuma darbības joma

(8)	Izmeklēšanā konstatēts, ka kartelis ietvēra Beniluksa, Francijas, Vācijas un Spānijas tirgu. Konkrētais tirgus tika lēsts aptuveni 220 miljonu euro apmērā 1996. gadā un no 250 līdz 300 miljoniem euro 2001. gadā. Karteļa dalībnieki 1996. gadā veidoja aptuveni 75 % no tirgus.

1.6. Izcelsme un procedūra

(9)

Uzņēmums BPI 2001. gada novembrī informēja Komisiju par karteļa esību rūpniecisko maisu nozarē un pauda vēlmi sadarboties ar Komisiju saskaņā ar 1996. gada paziņojumu par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazinājumu karteļa gadījumos (“Paziņojums par iecietību”) (4). BPI sniedza Komisijai pierādījumus, kas 2002. gada jūnijā ļāva veikt pārbaudes.

1.7. Karteļa darbība

(10)

Kartelis pamatā darbojās divos līmeņos:

—	globālais līmenis oficiālas profesionālas organizācijas Valve-Plast aizsegā. Sanāksmes tika organizētas vismaz kopš 1982. gada trīs vai četras reizes gadā. Funkcionāla apakšgrupa, kas veltīta blokveida maisiem, tika izveidota 1994. gadā,

—	apakšgrupas līmenī bija piecas reģionālas apakšgrupas (Francija, Vācija, Benilukss, Beļģija un Nīderlande).

(11)

Konstatētās konkurenci ierobežojošās darbības jo īpaši bija:

—	cenu noteikšana un kopēju modeļu noteikšana cenu aprēķināšanai,

—	kvotu piešķiršana,

—	klientu un darījumu piešķiršana,

—	pārrunas sanāksmju laikā par lielāko klientu sarakstiem, finanšu direktoru iecelšana, kuri ir atbildīgi par piedāvājumu koordināciju šiem klientiem,

—	daudzpusējas un divpusējas pārrunas par konkrētiem klientiem, saskaņotu piedāvājumu iesniegšana,

—	regulāra apmaiņa ar konfidenciālu informāciju par tirgus daļām.

2. SODANAUDA

2.1. Pamatsumma

(12)	Sodanaudas pamatsummu nosaka, ņemot vērā pārkāpuma smagumu un tā ilgumu.

2.1.1. Smagums

(13)	Attiecībā uz pārkāpuma veidu un tā ģeogrāfisko darbības jomu pārkāpums ir jāvērtē kā ļoti smags.

2.1.2. Atšķirīga attieksme

(14)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā piemērojamās sodanaudas diapazons ļauj atšķirīgi attiekties pret uzņēmumiem, ņemot vērā to efektīvo ekonomisko spēju radīt būtisku kaitējumu konkurencei. Tas ir lietderīgi, ja, kā šajā lietā, pastāv būtiskas atšķirības nozīmes ziņā starp uzņēmumiem, kas piedalījās pārkāpumā.

(15)	Uzņēmumi ir sadalīti sešās kategorijās atbilstīgi to relatīvajai nozīmei konkrētajā tirgū 1996. gadā. Par pārskata gadu tika izmantots 1996. gads, jo tas bija tuvākais pilnīgais pārkāpuma gads, kurā visi kartelī iesaistītie uzņēmumi joprojām bija konkrētajā tirgū.

(16)

Ar tirgus daļām, kas tiek lēstas 12,5 % un 11,5 % apmērā, Wavin/BPI un Bischof + Klein iekļauti pirmajā kategorijā. Nordenia/Nordfolien iekļauti otrajā kategorijā ar tirgus daļu 8,9 % apmērā. Aspla (7,2 %) un Fardem (6,6 %) iekļauti trešajā kategorijā. UPM-Kymmene (4,8 %), RKW (4,6 %) un Stempher (4,3 %) iekļauti ceturtajā kategorijā. Bonar Technical Fabrics (3,1 %), Cofira (2,9 %) un Trioplast Wittenheim (2,8 %) iekļauti piektajā kategorijā. Sachsa (2,3 %), Bischof + Klein France (1,9 %) un Bernay Film Plastique (1,6 %) iekļauti sestajā kategorijā.

(17)

Attiecībā uz Stempher (Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher CV un Stempher BV) lietā nav pierādījumu par to, ka tas pārzināja karteļa globālo shēmu. Tā dalība aprobežojās ar vienu no apakšgrupām, kas darbojās tikai ar Nīderlandes tirgu (un laiku pa laikam ar Beļģiju). Tādēļ sodanaudas pamatsummai, kas noteikta Stempher, piemēro samazinājumu 25 % apmērā.

2.1.3. Pietiekama preventīva ietekme

(18)

Ļoti smagu pārkāpumu kategorijā sodanaudas diapazons, ko var noteikt, dod iespēju arī noteikt tādu sodanaudas līmeni, kas nodrošina tai pietiekamu preventīvu ietekmi, ņemot vērā katra uzņēmuma lielumu un ekonomisko varu. Šajā ziņā Komisija atzīmē, ka 2004. gadā – pēdējā uzņēmējdarbības gadā pirms šā lēmuma – UPM-Kymmene koncerna apgrozījums bija 9 820 miljoni euro. Tādējādi tiek uzskatīts par lietderīgu piemērot reizinājuma koeficientu 2 sodanaudai, kas noteikta UPM-Kymmene.

2.1.4. Ilgums

(19)

Individualizētus procentu palielinājumus piemēro atbilstīgi pārkāpuma ilgumam, kas attiecas uz katru uzņēmumu. Bischof + Klein Co. KG, Cofira-Sac SA, Fardem Packaging, Nordenia International AG, Trioplast Wittenheim, RKW un JM Gesellschaft für industrielle Beteiligungen piedalījās pārkāpumā vairāk nekā 20 gadus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 200 % apmērā. Cambipac piedalījās pārkāpumā 19 gadus un 10 mēnešus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 195 % apmērā. Bischof + Klein France SAS piedalījās pārkāpumā 18 gadus un 11 mēnešus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 185 % apmērā. Sachsa piedalījās pārkāpumā 14 gadus un 4 mēnešus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 140 % apmērā. Aspla un Armando Álvarez SA piedalījās pārkāpumā 11 gadus un 3 mēnešus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 110 % apmērā. Groupe Gascogne, FLS Plast un FLSmidth & Co piedalījās pārkāpumā 8 gadus (un 5 mēnešus – Groupe Gascogne), kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 80 % apmērā. Kendrion NV piedalījās pārkāpumā 7 gadus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 70 % apmērā. Nordfolien piedalījās pārkāpumā 9 gadus un 7 mēnešus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 95 % apmērā. Bonar Technical Fabrics un Low & Bonar piedalījās pārkāpumā 6 gadus un 2 mēnešus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 60 % apmērā. UPM-Kymmene un British Polythene Industries PLC piedalījās pārkāpumā 4 gadus un 6 mēnešus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 45 % apmērā. KV Stempher CV un Stempher BV piedalījās pārkāpumā 4 gadus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 40 % apmērā. Visbeidzot, Trioplast Industrier AB un Bernay Film Plastique piedalījās pārkāpumā vairāk nekā 3 gadus, kas rada sākumsummas procentuālu palielinājumu 30 % apmērā.

2.2. Vainu pastiprinoši apstākļi

2.2.1. Atkārtoti pārkāpumi

(20)	Laikā, kad notika pārkāpums, UPM-Kymmene jau bija piemēroti iepriekšēji Komisijas lēmumi par karteļa darbību aizliegumu Lēmumā 94/601/EK Kartona lietā (IV/C/33.833). Šis vainu pastiprinošais apstāklis attaisno UPM-Kymmene nosakāmās sodanaudas pamatsummas palielinājumu 50 % apmērā.

2.2.2. Izmeklēšanas kavējums

(21)

Pārbaudes laikā viens no Bischof + Klein vadītājiem iznīcināja dokumentu, ko izvēlējās Komisijas amatpersonas. Tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no sekām šāda rīcība katrā ziņā izjauca Komisijas veikto izmeklēšanu un kavēja tās pārbaudītāju izmeklēšanas pilnvaru izmantošanu. Šis apzinātais kavējums, kā paredzēts Pamatnostādnēs par sodanaudu, ir vainu pastiprinošs apstāklis, kas ir jāsoda ar sodanaudas pamatsummas palielinājumu 10 % apmērā.

2.3. Vainu mīkstinoši apstākļi

(22)

Vairāki uzņēmumi pieprasīja vainu mīkstinošu apstākļu piemērošanu, norādīdami vairākus faktorus, piemēram, to pasīvo lomu, darbību efektīvas īstenošanas neesamību, pārkāpuma drīzu izbeigšanu, atbilstības programmu īstenošanu un rūpniecisko maisu nozares krīzes situāciju. Visas šīs prasības tiek noraidītas kā nepamatotas.

2.4. Apgrozījuma 10 % robežas piemērošana

(23)

Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzēts, ka katram uzņēmumam noteiktā sodanauda nedrīkst pārsniegt 10 % no tā apgrozījuma. Attiecībā uz 10 % robežu, ja “vairāki adresāti veido“uzņēmumu”, kas ir saimnieciskā vienība, kura ir atbildīga par sodīto pārkāpumu, (…) lēmuma pieņemšanas dienā (…) robežu var aprēķināt, pamatojoties uz šā uzņēmuma, tas ir, visu tā sastāvdaļu, kopējo apgrozījumu. Turpretim, ja šī saimnieciskā vienība pēc tam ir sadalījusies, katram lēmuma adresātam ir tiesības uz to, lai tam individuāli piemērotu attiecīgo robežu” (5).

(24)	Attiecīgā gadījumā piemēro 10 % robežu, proti, Stempher, Bernay Film Plastique, Nordenia International AG, Nordefolien GmbH, Cofira-Sac, Fardem, Combipac BV, Bischof + Klein GmbH & Co. KG un Bischof + Klein France.

2.5. 1996. gada Paziņojuma par iecietību piemērošana

(25)	Ņemot vērā to, ka BPI iesniedza pieteikumu par iecietību pirms 2002. gada Paziņojuma par iecietību stāšanās spēkā, šai lietai piemēro 1996. gada paziņojuma noteikumus.

2.5.1. B sadaļa (samazinājums 75 % līdz 100 % apmērā)

(26)	BPI 2001. gada novembrī bija pirmais uzņēmums, kurš Komisijai sniedza izšķirošus pārkāpuma pierādījumus, kas Komisijai ļāva veikt sekmīgas pārbaudes. BPI turpināja sadarbību izmeklēšanas laikā un tādējādi izpildīja savus pienākumus, kas noteikti Paziņojumā par iecietību.

(27)

Trīs puses savā atbildē uz iebildumiem paziņoja, ka BPI pēc 2001. gada novembra ir piedalījies slepenā vienošanās par piedāvājumu konkursu. Pēc šo apgalvojumu detalizētas izmeklēšanas un tā kā nav sniegti izšķiroši, būtiski pierādījumi, Komisija uzskata, ka BPI jāsaglabā saskaņā ar paziņojuma B sadaļu. Tādēļ Komisija uzskata, ka BPI (tostarp tā meitasuzņēmums Combipac BV) ir tiesīgs saņemt sodanaudas summas samazinājumu 100 % apmērā, kura citādi būtu noteikta.

2.5.2. D sadaļa (samazinājums 10 % līdz 50 % apmērā)

(28)

Trioplast-Wittenheim iesniedza pieteikumu par iecietību drīz pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas, ko Komisija tam adresēja saskaņā ar Regulas Nr. 17 11. pantu. Tā sniegtie skaidrojumi par karteļa darbību un par dažiem dokumentiem palīdzēja apstiprināt pārkāpuma esību. Ņemot vērā tā sadarbību, Komisija uzskata, ka Trioplast Wittenheim un Trioplast Industrier ir tiesīgi saņemt sodanaudas summas samazinājumu 30 % apmērā, kura citādi būtu noteikta, saskaņā ar 1996. gada Paziņojuma par iecietību D sadaļu.

(29)

Bischof + Klein un Cofira sniedza nedaudz informācijas vai dokumentus, kas pārsniedza nepieciešamās atbildes uz 11. panta vēstuli un neapstrīdēja faktus. Ņemot vērā to sadarbību, Komisija uzskata, ka Bischof + Klein GmbH & Co. KG, Bischof + Klein France SAS un Cofira-Sac SA ir tiesīgi saņemt sodanaudas summas samazinājumu 25 % apmērā, kura citādi būtu noteikta.

(30)	Komisija uzskata, ka par faktu neapstrīdēšanu Nordfolien (6) un Bonar Technical Fabrics (7) ir tiesīgi saņemt sodanaudas summas samazinājumu 10 % apmērā, kura citādi būtu noteikta.

(31)	Komisija uzskata, ka Sachsa brīvprātīgi sniegtā informācija būtiski neveicināja pārkāpuma konstatāciju, un tādēļ tam nepienākas sodanaudas samazinājums.

(32)	FLS-Plast un FLSmidth sodanaudas samazinājuma prasības par faktu neapstrīdēšanu tiek noraidītas.

3. LĒMUMS

(33)

Turpmāk minētie uzņēmumi ir pārkāpuši Līguma 81. pantu, norādītajos laikposmos piedaloties vienošanos un saskaņotu darbību kopumā plastmasas rūpniecisko maisu nozarē Beļģijā, Vācijā, Spānijā, Francijā, Luksemburgā un Nīderlandē, kurš ietver cenu noteikšanu un kopēju modeļu noteikšanu cenu aprēķināšanai, tirgu sadali un pārdošanas kvotu piešķiršanu, klientu, darījumu un pasūtījumu piešķiršanu, saskaņotu piedāvājumu iesniegšanu atsevišķos uzaicinājumos uz konkursu un konfidenciālas informācijas apmaiņu:

a)	Combipac BV no 1982. gada 6. janvāra līdz 2001. gada 9. novembrim un British Polythene Industries PLC no 1997. gada 25. aprīļa līdz 2001. gada 9. novembrim;

b)	Bischof + Klein GmbH & Co. KG no 1982. gada 6. janvāra līdz 2002. gada 26. jūnijam un Bischof + Klein France SAS no 1982. gada 6. janvāra līdz 2000. gada 18. decembrim;

c)	RKW AG Rheinische Kunststoffwerke un JM Gesellschaft für industrielle Beteiligungen mbH & Co. KGaA no 1982. gada 6. janvāra līdz 2002. gada 26. jūnijam;

d)	Fardem Packaging BV no 1982. gada 6. janvāra līdz 2002. gada 26. jūnijam un Kendrion NV no 1995. gada 8. jūnija līdz 2002. gada 26. jūnijam;

e)	Nordenia International AG no 1982. gada 6. janvāra līdz 2002. gada 26. jūnijam;

f)	Nordfolien GmbH no 1992. gada 24. novembra līdz 2002. gada 26. jūnijam;

g)	Trioplast Wittenheim SA no 1982. gada 6. janvāra līdz 2002. gada 26. jūnijam un Trioplast Industrier AB no 1999. gada 21. janvāra līdz 2002. gada 26. jūnijam;

h)	FLS Plast A/S and FLSmidth & Co A/S no 1990. gada 31. decembra līdz 1999. gada 19. janvārim;

i)	Cofira-Sac SA no 1982. gada 24. marta līdz 2002. gada 26. jūnijam;

j)	Plásticos Españoles SA un Armando Álvarez SA no 1991. gada 8. marta līdz 2002. gada 26. jūnijam;

k)	Sachsa Verpackung GmbH no 1988. gada 9. februāra līdz 2002. gada 26. jūnijam un Groupe Gascogne no 1994. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 26. jūnijam;

l)	UPM-Kymmene Oyj no 1994. gada 18. jūlija līdz 1999. gada 31. janvārim;

m)	Bernay Film Plastique no 1995. gada 31. augusta līdz 1998. gada 9. novembrim;

n)	Bonar Technical Fabrics NV un Low & Bonar PLC no 1991. gada 13. septembra līdz 1997. gada 28. novembrim.

(34)

Stempher BV un Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher CV ir pārkāpuši Līguma 81. pantu, no 1993. gada 25. oktobra līdz 1997. gada 31. oktobrim piedaloties vienošanos un saskaņotu darbību kopumā plastmasas rūpniecisko maisu nozarē Nīderlandē un laiku pa laikam Beļģijā, kurš ietver cenu noteikšanu un kopēju modeļu noteikšanu cenu aprēķināšanai, tirgu sadali, klientu, darījumu un pasūtījumu piešķiršanu un konfidenciālas informācijas apmaiņu.

(35)

Par šiem pārkāpumiem tiek noteikta šāda sodanauda:

a)	Combipac BV: EUR 0. No šīs summas British Polythene Industries PLC ir solidāri un atsevišķi atbildīgs par summu 0 euro apmērā;

b)	Bischof + Klein GmbH & Co. KG: 29,15 miljoni euro un Bischof + Klein France SAS: 3,96 miljoni euro;

c)	RKW AG Rheinische Kunststoffwerke un JM Gesellschaft für industrielle Beteiligungen mbH & Co. KGaA solidāri un atsevišķi: 39 miljoni euro;

d)	Kendrion NV: 34 miljoni euro. No šīs summas Fardem Packaging BV ir solidāri un atsevišķi atbildīgs par summu 2,20 miljonu euro apmērā;

e)	Nordenia International AG: 39,10 miljoni euro. No šīs summas Nordfolien GmbH ir solidāri un atsevišķi atbildīgs par summu 7,18 miljonu euro apmērā;

f)	Trioplast Wittenheim SA: 17,85 miljoni euro. No šīs summas FLSmidth & Co. A/S un FLS Plast A/S ir solidāri un atsevišķi atbildīgi par summu 15,30 miljonu euro apmērā un Trioplast Industrier AB ir solidāri un atsevišķi atbildīgs par summu 7,73 miljonu euro apmērā;

g)	Cofira-Sac SA: EUR 350 000;

h)	Plásticos Españoles SA un Armando Álvarez SA solidāri un atsevišķi: 42 miljoni euro;

i)	Sachsa Verpackung GmbH: 13,20 miljoni euro. No šīs summas Groupe Gascogne ir solidāri un atsevišķi atbildīgs par summu 9,90 miljonu euro apmērā;

j)	UPM-Kymmene Oyj: 56,55 miljoni euro;

k)	Bernay Film Plastique: EUR 940 000;

l)	Bonar Technical Fabrics NV un Low & Bonar PLC solidāri un atsevišķi: 12,24 miljoni euro;

m)	Stempher BV un Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher CV solidāri un atsevišķi: 2,37 miljoni euro.

(36)

Iepriekš uzskaitītajiem uzņēmumiem nekavējoties jāpārtrauc iepriekš 33. un 34. punktā minētie pārkāpumi, ja tie to jau nav izdarījuši. Tiem jāatturas no jebkuras 33. un 34. punktā aprakstītās darbības vai rīcības atkārtošanas un no jebkuras darbības vai rīcības ar tādu pašu vai līdzīgu mērķi vai sekām.

(37)	Lēmuma visa teksta nekonfidenciāla versija lietas autentiskajās valodās tiks publicēta Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

(1) OV L 1, 4.1.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 411/2004 (OV L 68, 6.3.2004., 1. lpp.).

(2) Stempher dalība pārkāpumā aprobežojās ar Nīderlandi un laiku pa laikam ar Beļģiju.

(3) Ir arī no papīra izgatavoti rūpnieciski maisi, bet tie neietilpst šīs izmeklēšanas darbības jomā.

(4) OV C 207, 18.7.1996., 4. lpp.

(5) Sk. Pirmās instances tiesas spriedumu lietā T-71/03, T-74/03, T-87/03 un T-91/03, Tokai Carbon and Co. Ltd un citi pret Komisiju, kā citēts iepriekš, 390. punkts.

(6) Tā kā Nordfolien un Nordenia International AG kopš 2003. gada ir piederējuši diviem dažādiem uzņēmumiem, sadarbība, uz kuru Nordfolien cenšas paļauties, jāuzskata par piedēvējamu tikai šim uzņēmumam, un tādēļ nav pamata ļaut Nordenia International AG saņemt sodanaudas samazinājumu, kas piešķirts Nordfolien.

(7) Tā kā Low & Bonar PLC ir kopējs uzņēmums ar Bonar Technical Fabrics, arī tas ir tiesīgs saņemt šo samazinājumu.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/47

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 18. augusts),

ar ko paziņo, ka koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta Nr. COMP/M.3848 – Sea-Invest/EMO-EKOM)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3710)

(Autentisks tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/687/EK)

Komisija 2006. gada 18. augustā pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (1), un jo īpaši saskaņā ar minētās regulas 8. panta 2. punktu. Pilna lēmuma nekonfidenciālā versija lietas autentiskā valodā atrodama Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/comm/competiton/index_en.html

I. KOPSAVILKUMS

(1)

Sea-Invest NV (“Sea-Invest”) ir privāts uzņēmums, kas sniedz termināļa pakalpojumus vairākās ostās Beļģijā, Francijā, Vācijā un Dienvidāfrikā. Tās pamatdarbība ir sauso beramkravu un citu kravu, kas nav konteinerkravas, kraušanas pakalpojumi. Turklāt Sea-Invest kontrolē citus termināļus, kas sniedz akmeņogļu, dzelzsrūdas un citu beramkravu kraušanas pakalpojumus, t. i., ABT Antverpenē, GCT un CBM Ģentē un Sea-Bulk Denkerkā.

(2)

Europees Massagoed-Overslagbedrijf BV un Erts- en Kolen Overslagbedrijf BV (“EMO-EKOM”) sniedz termināļa pakalpojumus Roterdamā, veicot akmeņogļu un dzelzsrūdas kraušanas operācijas. EMO veic termināļa pakalpojumus, bet iekārtas pieder EKOM. EMO-EKOM esošie akcionāri ir ThyssenKrupp Veerhaven BV (“TKV”), RAG Logistic GmbH (“RAG”), HES Beheer NV (“HES”) un Manufrance BV (“Manufrance”).

(3)

TKV ir ThyssenKrupp Steel jūras ostas ekspeditors Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes ostā. Grupai piederošās Dīsburgas domnas vajadzībām tas sniedz stūmējvelkoņu un baržas pakalpojumus Reinas upē. TKV arī pārvalda akmeņogļu un dzelzsrūdas termināli Roterdamas ostā, kas pilnībā atvēlēts ThyssenKrupp group.

(4)

HES, neskaitot EMO-EKOM akcijas, pieder daļas citos uzņēmumos, kas veic sauso beramkravu kraušanas pakalpojumus Roterdamas, Amsterdamas un Zēlandes ostā. Tā filiāle EBS sniedz akmeņogļu, dzelzsrūdas un citu beramkravu kraušanas pakalpojumus Roterdamā. Tam arī ir kopīga kontrole dzelzsrūdas, akmeņogļu un citu beramkravu RBT terminālī Roterdamā un akmeņogļu un citu beramkravu OBA terminālī Amsterdamā. Turklāt tam pieder daļas, kas nenodrošina kontroli, ogļu, dzelzsrūdas un citu beramkravu OVET terminālī Zēlandē.

(5)

Manufrance, neskaitot EMO-EKOM akcijas, pieder OVET un OBA kontrolpakete. Tā ir ATIC Services filiāle – Total, EDF un Arcelor grupas kopuzņēmums (kaut gan neviens no šiem akcionāriem nekontrolē ATIC Services). ATIC Services ir kontrolpaketes turētājs uzņēmumos, kas sniedz akmeņogļu tirdzniecības, iekšējo ūdensceļu loģistikas, jūras pārvadājumu un akmeņogļu un dzelzsrūdas kravu kvalitātes kontroles pakalpojumus.

(6)	Ierosinātajā darījumā Sea-Invest iegūst EMO-EKOM kopīgu kontroli, iegādājoties kontrolakciju sabiedrības SNV akcijas no RAG, kas ir tās esošais akciju īpašnieks. Pēc šā darījuma uzņēmumu EMO-EKOM kopīgi kontrolēs Sea-Invest, TKV, HES un Manufrance.

(7)	Komisijas veiktajā tirgus izpētē tika atklāts, ka ierosinātā koncentrācija neizraisīs bažas par konkurenci, kuru rezultātā būtiski tiktu traucēta efektīva konkurence kopējā tirgū vai tā būtiskā daļā.

II. PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. KONKRĒTO PRODUKTU TIRGI

(8)

Komisija jau iepriekš ir ierosinājusi termināļa pakalpojumu tirgu (kravu kraušanas un uzglabāšanas pakalpojumi ostās) iedalīt trīs apakštirgos atbilstīgi galvenajiem kravu veidiem: i) gabalpreces (jo īpaši konteineri); ii) sausas beramkravas un iii) šķidras preces bez taras. Iepriekšējā lēmumā arī tika ierosināts, ka beramkravu termināļa pakalpojuma tirgus varētu iedalīt arī apakštirgos attiecīgi pārkrauto preču veidam. Beramkravas parasti tiek iedalītas vairākās kategorijās – akmeņogles un dzelzsrūda, lauksaimniecības beramkravas (piem., graudi vai labība) un citas beramkravas (2). Tā kā lauksaimniecības beramkravu termināļi nekonkurē ar pārējiem diviem beramkravu termināļu veidiem, galvenokārt sakarā ar pārtikas nekaitīguma prasībām, izmeklēšanā tika pētīts, vai akmeņogļu un dzelzsrūdas kraušanas pakalpojumi, no vienas puses, un citu beramkravu kraušanas pakalpojumi, no otras puses, veido atsevišķus produktu tirgus.

(9)

Akmeņogles un dzelzsrūda ir galvenās beramkravas, kas tiek krautas lielos apjomos, kurām ir svarīgs izkraušanas ātrums, bet nav jāpievērš īpaša uzmanība uzglabāšanai. Termināļa uzņēmumi var pārslēgties no akmeņogļu kraušanas pakalpojumu sniegšanas uz dzelzsrūdas kraušanas pakalpojumu sniegšanu, un daudzi uzņēmumi veic šo abu produktu kraušanu ar vienām un tām pašām iekārtām. Gan dzelzsrūda, gan akmeņogles uzglabā zem atklātas debess un pamatā vienā un tajā pašā teritorijā, tikai atsevišķi vienu no otras. Turklāt akmeņogļu un dzelzsrūdas kraušanas pakalpojumu pircēji abos gadījumos parasti ir šo preču galapatērētāji, tas ir, lielie tērauda uzņēmumi un elektroenerģijas ražotāji. Abas minētās preces tiek pārvadātas arī ar lielākiem jūras kuģiem, un iekšzemes pārvadājumos jo īpaši tiek izmantotas baržas un mazākā mērā dzelzceļa transports.

(10)

No otras puses, citu beramkravu kraušanā ir jāpiemēro cita metode, jo bieži tās ir trauslākas nekā akmeņogles un dzelzsrūda, to pārvietošanai nevar izmantot liela ātruma konveijeri, ko izmanto akmeņoglēm un dzelzsrūdai, un dažreiz ir vajadzīga uzglabāšana zem jumta. Citas beramkravas pārvadā un kraušanu veic ievērojami mazākos apjomos. Citu beramkravu pārvadāšanai izmanto daudz mazākus jūras kuģus nekā akmeņoglēm un dzelzsrūdai, kas spēj piekļūt ostām ar ierobežotākiem iegrimes nosacījumiem. Sakarā ar mazākiem apjomiem citu beramkravu iekšzemes pārvadājumi ir daudz elastīgāki. Citu beramkravu pircēji ir dažādi, un pārdevējiem un loģistikas uzņēmumiem ir lielāka ietekme.

(11)

Kaut gan daži mazie termināļi pārslēdzas starp akmeņogļu un dzelzsrūdas kraušanas pakalpojumu sniegšanu un citu beramkravu kraušanas pakalpojumu sniegšanu, pastāv būtiskas atšķirības šo divu produktu kategoriju apstrādē, kas ierobežo efektīvu un tūlītēju piedāvājuma aizstāšanu. Būtiski akmeņogļu un dzelzsrūdas pircēji arī apstiprināja, ka citus beramkravu termināļus tie neapsver kā dzīvotspējīgu alternatīvu, jo tiem nav pietiekamas uzglabāšanas jaudas un spējas ātri iekraut un izkraut lielus kravas apjomus.

(12)	Ņemot vērā iepriekš minēto, lēmumā ir secināts, ka akmeņogļu un dzelzsrūdas kravu kraušanas tirgus un citu beramkravu kraušanas tirgus ir atsevišķi tirgi.

(13)

Turklāt Komisija jau iepriekš ir nodalījusi termināļa pakalpojumu tirgu iekšzemes pārvadājumiem (3) un termināļa pakalpojumu tirgu pārkraušanas operācijām (4). Šis nodalījums tika apstiprināts arī šajā gadījumā. Tāpēc lēmumā termināļa pakalpojumu tirgus akmeņogļu un dzelzsrūdas iekšzemes pārvadājumiem ir definēts kā galvenais ietekmētais tirgus, kas ir nodalīts no termināļa pakalpojumu tirgus akmeņogļu un dzelzsrūdas pārkraušanas operācijām.

2. KONKRĒTIE ĢEOGRĀFISKIE TIRGI

(14)

Komisija lēmuma 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteica, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus varētu būt visas ARA zonas ostas (t. i., Antverpene, Roterdama, Amsterdama, ieskaitot Zēlandi) vai tikai Antverpenes osta, no vienas puses, un Nīderlandes ostas (Roterdama, Amsterdama, Zēlande), no otras puses. Padziļinātā tirgus izpēte tādējādi tika koncentrēta uz aizstājamību starp Sea-Invest’s ABT termināli Antverpenē (kā arī tā termināļiem Ģentē un Denkerkā) un EMO-EKOM, kā arī citiem termināļiem Nīderlandes ostās.

(15)

Akmeņogļu un dzelzsrūdas termināļiem ir trīs galvenās klientu grupas: tērauda ražotāji, elektroenerģijas ražotāji un tirgotāji. Ievedot akmeņogles un dzelzsrūdu, klientam, lemjot par termināļa izmantošanu, ir jāņem vērā visa loģistikas ķēde, lai optimizētu ar loģistiku saistītās kopējās izmaksas. Tirgus izpēte parādīja, ka tādējādi tiek būtiski sašaurināta konkrētā termināļa izvēle. Papildus termināļa un uzglabāšanas izmaksām svarīgākie izmaksu elementi loģistikas ķēdē ir jūras un iekšzemes pārvadājumu izmaksas. Termināļa un uzglabāšanas maksas veido aptuveni 10–15 % no kopējām loģistikas izmaksām. Termināļa maksas relatīvi zemā ietekme neveicina tā nomaiņu, ja termināļa tarifus paaugstina par 10 % vai pat 15 %, jo ostas un izkraušanas termināļa izvēli nosaka daudz svarīgāki izmaksu elementi – jūras pārvadājumu izmaksas un iekšzemes pārvadājumu izmaksas, kā arī citi faktori, kas ir būtiski konkrētajam klientam.

(16)

Tāpēc lēmumā vispirms tiek analizētas akmeņogļu un dzelzsrūdas ievedumu kopējo loģistikas izmaksu svarīgākās daļas. Turklāt lēmumā ir sniegts padziļinātās izpētes rezultātu kopsavilkums par Sea-Invest, EMO-EKOM un citu termināļu atsevišķu klientu iespējām izvēlēties starp Antverpeni (vai Ģenti un Denkerku), no vienas puses, un Roterdamu un citām Nīderlandes ostām, no otras puses.

(17)

Jūras pārvadājumu izmaksas lielākajai daļai klientu ir svarīgākais ietekmējošais faktors attiecīgā termināļa izvēlē. Parasti visizdevīgāk ir izmantot pēc iespējas lielākus kuģus akmeņogļu un jo īpaši dzelzsrūdas transportēšanai pa jūru. Taču attiecīga lieluma kuģa izvēli ierobežo kuģa iegrimes iespējas ostā. Tirgus izpēte apstiprināja, ka Antverpenes ostā ir stingrāki iegrimes ierobežojumi nekā Roterdamā un atsevišķās ARA zonas ostās un ka tāpēc lielie kuģi (kuru pilnā kravnesība tonnās pārsniedz apt. 140 000 dwt) nevar iekuģot Antverpenes ostā pilnībā noslogoti. Turpretī šie lieli kuģi uz Roterdamas ostu izkraušanai atved 79 % akmeņogļu un 93 % dzelzsrūdas. Jūras transporta izmaksu kvantitatīvā analīze apstiprināja iegrimes svarīgumu un ABT termināļa izmaksu neizdevīguma relatīvo svarīgumu salīdzinājumā ar EMO-EKOM termināli. Gadījumos, kad akmeņogles tiek transportētas no iegrimes neierobežotām ostām (kas ir vairāk nekā 70 % no visām ARA zonas ostās izkrautajām akmeņoglēm), jūras pārvadājuma izmaksu starpība starp Antverpeni un Roterdamu ir aptuveni 50 % no kraušanas tarifa. Tāpēc maz ticams, ka cenu palielinājums par 10 % radīs vēlmi mainīt termināli.

(18)

Atkarībā no klienta atrašanās vietas iekšzemes pārvadājumu izmaksas arī var būtiski ietekmēt termināļa izvēli. Iekšzemes pārvadājumu vidējo izmaksu salīdzinājums dažādiem reģioniem no Antverpenes un Roterdamas rāda, ka Antverpene ir būtiski izdevīgāka Beļģijai un zināmā mērā arī Ziemeļfrancijai. No otras puses, Roterdama ir izdevīgāka Vācijai – Rūras apgabals, Vācijai – Zāras apgabals, Dienvidvācijai un zināmā mērā Nīderlandei. Izmaksu starpība starp Antverpeni un Roterdamu šiem reģioniem ir robežās no 20 % līdz 50 % no vidējās termināļa maksas. Tas klientiem ierobežo ekonomisko stimulu mainīt termināli starp Antverpeni un Roterdamu, ja termināļa maksa palielinās par 10 %. Tas arī sakrīt ar Sea-Invest paziņojumu un ar izpētē aptaujāto respondentu atbildēm, ka Antverpene un Roterdama lielā mērā apkalpo dažādus reģionus un ka termināļa izvēli jau iepriekš būtiski nosaka klienta atrašanās vieta.

(19)

Vēl lēmumā tiek analizētas ABT un EMO-EKOM termināļu pakalpojumu cenas, ko maksā klienti, kas atrodas dažādās ģeogrāfiskajās teritorijās. Analīze parādīja, ka attiecībā uz ABT un EMO-EKOM nav tādu reģionu, kur klienti maksātu ievērojami augstākas vai zemākas cenas salīdzinājumā ar citiem reģioniem. Tas, šķiet, norāda, ka nav tādu reģionu, kur termināļu starpā būtu spēcīgs konkurences spiediens. Termināļu cenu analīze arī parādīja, ka cenas atsevišķiem ABT un EMO-EKOM klientiem būtiski atšķiras.

(20)

Attiecībā uz iepriekš minēto klientu grupu īpašo stāvokli, lēmumā ir dots kopsavilkums par atsevišķu klientu grupu, kas atrodas dažādās teritorijās, izmantotajiem termināļiem un viņu faktiskajām iespējām izvēlēties citu termināli. Šī analīze tika sagatavota, pamatojoties uz klientu atbildēm, aizpildot detalizētas aptaujas anketas, un uz intervijām ar vairākiem klientiem. Visi klienti uzsvēra, ka termināļa izvēle ir lielā mērā atkarīga no jūras pārvadājumu izmaksām un iekšzemes pārvadājumu izmaksām. Turklāt katram klientam ir vairāki citi faktori, kas nosaka un ierobežo termināļa izvēli, piemēram, līdzdalība dalītās kravas pakalpojumos (5), papildu pakalpojumi un termināļa uzglabāšanas jauda, sastrēgumu risks, klienta rūpnīcu skaits un atrašanās vieta, piekļuve un piemērotība baržas vai dzelzceļa transportam, piegāžu drošība (piemēram, zema ūdens līmeņa periodi Reinas upē) vai ilgtermiņa līgumu esība ar iekšzemes pārvadājumu veicējiem.

(21)

Šī analīze apstiprināja, ka aizstāšanas iespējas starp ABT termināli un EMO-EKOM termināli ir ļoti ierobežotas. Pamatojoties uz tirgus izpēti, lēmumā ir kvantitatīvi izteiktas aizstājamības faktiskās iespējas, apjomi, par kādiem ABT var aizstāt EMO-EKOM, ir nelieli attiecībā pret EMO-EKOM kopējo apjomu (mazāk par 5 %). Šie apjomi EMO-EKOM nerada konkurences spiedienu, jo īpaši tāpēc, ka svarīgākie klienti negatavojas mainīt termināli. Apjomi, ar kādiem EMO-EKOM var aizstāt ABT, arī ir mazi salīdzinājumā ar ABT apjomiem (mazāk par 10 %). Šie apjomi ABT rada nelielu konkurences spiedienu, jo īpaši tāpēc, ka svarīgākie klienti negatavojas mainīt termināli.

(22)

Tas pamato secinājumu, ka Roterdama/Amsterdama/Zēlande ir no Antverpenes/Ģentes/Denkerkas atsevišķs ģeogrāfiskais tirgus (6). Konkurences nosacījumi šajās divās teritorijās nav vienādi. Taču šo ģeogrāfisko tirgu starpā pastāv robežkonkurence. Šī robežkonkurence galvenokārt skar tirdzniecības apjomus.

(23)	No otras puses, attiecībā uz akmeņogļu un dzelzsrūdas pārkraušanas operācijām konkrētais ģeogrāfiskais tirgus varētu būt plašāks, ietverot visas galvenās dziļjūras ostas Gēteborgas – Havras zonā, ieskaitot Apvienotās Karalistes un Īrijas dziļjūras ostas.

3. IETEKMES UZ KONKURENCI NOVĒRTĒJUMS

1) Termināļu pakalpojumi akmeņogļu un dzelzsrūdas iekšzemes pārvadājumiem

a) Vienpusēja ietekme

i) ABT ietekmes nostiprināšana Antverpenē

(24)

ABT dominē Antverpenes tirgū, sniedzot termināļa pakalpojumu akmeņogļu un dzelzsrūdas iekšzemes pārvadājumiem (tirgus daļa ir 100 %) (7), kur tas tikai nedaudz izjūt robežkonkurenci. Lēmumā ir analizēts, vai Sea-Invest ir iespēja un motivācija izmantot kopējo kontroli EMO-EKOM, lai ierobežotu vai novērstu šo robežkonkurenci. Šī kopīgā kontrole EMO-EKOM dos Sea-Invest veto tiesības (nevis aktīvas rīkošanas iespējas), pieņemot stratēģiskus lēmumus, jo īpaši saistībā ar biznesa plānu un budžetu, vadības iecelšanu vai lieliem ieguldījumiem. Tā piedalīšanās valdē nodrošina tam vispārēju informāciju par EMO-EKOM uzņēmējdarbības politiku un stratēģiskiem plāniem.

(25)

Tomēr minētās tiesības nevar stiprināt Sea-Invest stāvokli, jo robežklienti var izmantot alternatīvos termināļus. Padziļinātā izpēte apstiprināja, ka neviens ABT robežklients nebūtu atkarīgs tikai no EMO-EKOM. Gluži pretēji, lielākā daļa klientu kā labākās alternatīvas ABT terminālam minēja citus termināļus, piemēram, OBA un Rietlanden Amsterdamā un RBT Roterdamā. Tāpat robežklienti, kas var pāriet no EMO-EKOM uz ABT, apstiprināja, ka ir vēl citas un labākas alternatīvas, jo īpaši citi termināļi Roterdamā un Amsterdamā. Ņemot vērā robežklientu nelielo skaitu, alternatīvajiem termināļiem būtu vajadzīgā jauda, lai absorbētu šos papildu apjomus.

(26)

Turklāt izpēte parādīja, ka Sea-Invest nebūtu motivācijas izmantot veto tiesības svarīgu lēmumu bloķēšanai, lai tādējādi mēģinātu samazināt ierobežoto konkurences spiedienu no EMO-EKOM puses. Ņemot vērā robežklientu nelielo skaitu un EMO-EKOM mērķi palielināt akmeņogļu importu uz Vāciju, Sea-Invest ieguvums nebūtu šāda veto izmaksu vērts.

ii) Vienpusēja EMO-EKOM cenu palielināšana

(27)

Vēl viens iespējams pamats bažām ir vienpusēja darījuma ietekme, ko EMO-EKOM var veikt ar motivāciju celt cenas. Šāda vienpusēja ietekme būtu iespējama, ja pirms apvienošanās i) Sea-Invest radītu konkurences ierobežojumus EMO-EKOM, neļaujot tam celt cenas, un ii) koncentrācija likvidētu vai būtiski vājinātu šos konkurences ierobežojumus EMO-EKOM. Padziļinātā tirgus izpēte parādīja, ka neviens no šiem diviem nosacījumiem nav izpildījies.

(28)

Pirmkārt, EMO-EKOM un Sea-Invest atrodas dažādos ģeogrāfiskajos tirgos, un jebkurš iespējamais ierobežojums, ko Sea-Invest termināļi piemērotu EMO-EKOM, ir ierobežots ar mazāk nekā 5 % no EMO-EKOM kopējiem apjomiem. Turklāt EMO-EKOM klienti visbiežāk kā iespējamus aizstājējus norādīja citus termināļus Roterdamā vai Amsterdamā, jo īpaši OBA vai Rietlanden. Otrkārt, pat ja Sea-Invest būtu kādi konkurences ierobežojumi attiecībā uz EMO-EKOM, ir maz ticams, ka kopīgas kontrolējošas daļas iegāde būtiski vājinātu šos ierobežojumus. Sea-Invest nebūtu motivācijas mazināt ABT konkurenci pret EMO-EKOM, jo tam būs jāpiesaista kravas Amsterdamai, jo tas (pretēji Roterdamai) negūs peļņu no palielinātā akmeņogļu importa uz Vāciju.

(29)	Tādējādi darījums nerada nekādas konkurences bažas sakarā ar vienpusēju ietekmi, stiprinot Sea-Invest dominanci vai sekmējot EMO-EKOM cenu palielināšanu.

b) Koordinēšanas ietekme

(30)

Lēmuma 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā kā iespējams konkurences apdraudējums tika minēta arī rīcības koordinēšana starp Sea-Invest un EMO-EKOM, un citiem termināļiem (OBA, EBS, RBT, OVET), ko kontrolē EMO-EKOM akcionāri, sakarā ar strukturālām saitēm, kas ir radītas starp Sea-Invest un EMO-EKOM, HES un Manufrance. Taču, ņemot vērā iepriekš definētos ģeogrāfiskos tirgus, Sea-Invest kontrolētie termināļi, no vienas puses, un EMO-EKOM un citi termināļi, ko kontrolē HES un Manufrance, no otras puses, ir aktīvi dažādos tirgos. Tāpēc sakarā ar šo darījumu iespējamā rīcības koordinēšana, kas būtu vērsta pret konkurenci, ir maz ticama, ņemot vērā mazos konkurences ierobežojumus to starpā.

(31)

Ņemot vērā, ka starp ABT un citiem termināļiem ARA zonā pastāv robežkonkurence, padziļinātajā izpētē neatklājās pierādījumi, ka darījuma rezultātā varētu notikt rīcības koordinēšana. Izpēte parādīja, ka termināļu vadība ir samērā neatkarīga termināļu darbības organizēšanā, ieskaitot cenu politikas noteikšanu atsevišķiem klientiem vai paplašināšanās plānus. Jebkura koordinēšana ir maz iespējama arī tāpēc, ka EMO-EKOM akcionāri drīzāk ir heterogēni, ņemot vērā to darbības jomas un vertikālo integrāciju. Tirgus caurspīdīgums ir ierobežots attiecībā uz vienošanos par cenas nosacījumiem ar katru individuālo klientu. Sakarā ar katra klienta specifiku, jo īpaši tā ģeogrāfisko atrašanās vietu, termināļa pakalpojumi nav uzskatāmi par homogēniem. Turklāt padziļinātā izpēte nesniedza pierādījumus ticamam preventīvam mehānismam. Visbeidzot, abi pārējie konkurenti (jo īpaši Rietlanden), kā arī lielie klienti rada būtiskus ierobežojumus, kas spēj apdraudēt koordinēšanas iespējamo rezultātu.

(32)	Ņemot vērā iepriekš minēto, darījums nerada konkurences bažas attiecībā uz koordinēšanas ietekmi starp Sea-Invest, EMO-EKOM, HES un Manufrance.

c) 2. panta 4. punkts

(33)

Tirgus izpēte apstiprināja, ka darījuma rezultātā arī citu beramkravu termināļa pakalpojumu tirgū nerodas koordinēšana starp Sea-Invest, HES un Manufrance. Nav nekādu pazīmju, ka Sea-Invest kļūšana par EMO-EKOM akmeņogļu un dzelzsrūdas termināļa akcionāru varētu izraisīt citu beramkravu koordinēšanu ar HES un Manufrance. Turklāt ir vairāki neatkarīgi termināļi, kuri ARA zonā veic citu beramkravu kraušanas pakalpojumus.

2) Termināļu pakalpojumi akmeņogļu un dzelzsrūdas pārkraušanas operācijām

(34)	Lēmumā ir secināts, ka darījums nerada konkurences bažas akmeņogļu un dzelzsrūdas termināļu pakalpojumu tirgū pārkraušanas operācijām, ņemot vērā Sea-Invest un EMO-EKOM ierobežotos pārkraušanas apjomus un vairāku alternatīvo termināļu klātbūtni.

4. SECINĀJUMS

(35)	Lēmumā ir secināts, ka ierosinātā koncentrācija neizraisīs bažas par konkurenci, kuru rezultātā būtiski tiktu traucēta efektīva konkurence kopējā tirgū vai tā būtiskā daļā.

(36)	Tālab Komisija paziņo, ka paziņotais darījums ir saderīgs ar kopējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 1. punktu un EEZ līguma 57. pantu.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2) Plašs preču spektrs, piemēram, cinka koncentrāts un citi krāsainā metāla koncentrāti, cementa klinkeri, čuguns, kaolīns, fosfāti un citi izrakteņi, kokss, naftas kokss, antracīts u. c.

(3) T.i., no dziļjūras kuģa tieši uz iekšzemes baržu, vilcienu vai kravas automašīnu.

(4) T.i., no dziļjūras kuģa tieši uz maiņas/padeves kuģi.

(5) Arī saukti “sūtījuma pakalpojumi” (parcel services). Dalītās kravas pakalpojums ietver kravas transportēšanu dažādiem klientiem, kuri neieved kravu tik lielos apjomos, lai tiem atmaksātos kuģi fraktēt neatkarīgi.

(6) Jautājumu par to, vai Ģentes un Denkerkas ostas veido vienu ģeogrāfisko tirgu ar Antverpeni vai atsevišķus tirgus (kas jebkurā gadījumā atšķiras no Nīderlandes ostām), var atstāt neatbildētu. Neviena no šīm iespējām nerada konkurences bažas.

(7) Sea-Invest arī dominētu, ja Ģentes un Denkerkas ostas būtu iekļautas ģeogrāfiskajā tirgū, jo akmeņogļu un dzelzsrūdas terminālā brīvos klientus kontrolē Sea-Invest. Analīze būtu tāda pati, ja Ģente un Denkerka būtu vienā tirgū ar Antverpeni.

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/52

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 19. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2005/393/EK attiecībā uz aizliegtajām zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5054)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/688/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvu 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīvā 2000/75/EK ir noteikti kontroles noteikumi un pasākumi infekciozā katarālā drudža apkarošanai Kopienā, ieskaitot aizsardzības un uzraudzības zonu izveidi un aizliegumu izvest dzīvniekus no šīm zonām.

(2)

Ar Komisijas 2005. gada 23. maija Lēmumu 2005/393/EK par aizsardzības un uzraudzības zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi un par nosacījumiem, ko piemēro pārvadājumiem no šīm zonām vai caur tām (2), paredzēts norobežot vispārējās ģeogrāfiskās teritorijas, kurās dalībvalstīm jāizveido aizsardzības un uzraudzības zonas (“aizliegtās zonas”) attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi.

(3)	Pēc paziņojuma par 1. serotipa infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem Spānijas dienvidos 2007. gada jūlijā Spānija, ņemot vērā šos uzliesmojumus, izveidoja aizlieguma zonu.

(4)	Pēc Spānijas pamatota lūguma Lēmuma 2005/393/EK I pielikumā jāgroza aizliegtās E zonas robeža un jāizveido jauna zona, kurā līdzās pastāv 1. un 4. serotips.

(5)	Pēc Beļģijas, Vācijas, Francijas un Nīderlandes paziņojuma 2006. gada augusta vidū un septembra sākumā par infekciozā katarālā drudža uzliesmojumiem Komisija vairākas reizes grozīja Lēmumu 2005/393/EK attiecībā uz aizliegto zonu norobežošanu.

(6)	Pēc Francijas un Vācijas pamatota pieprasījuma ir lietderīgi izdarīt grozījumus Francijas un Vācijas aizliegtās zonas robežā.

(7)	Ņemot vērā aizliegtās zonas paplašināšanu Vācijā saistībā ar nesenajiem slimības uzliesmojumiem Bavārijā un Šlēsvigā Holšteinā, ir lietderīgi grozīt aizliegtās zonas robežas Čehijā un Dānijā.

(8)	Tādēļ Lēmums 2005/393/EK ir attiecīgi jāgroza.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2005/393/EK I pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 19. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(2) OV L 130, 24.5.2005., 22. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/357/EK (OV L 133, 25.5.2007., 44. lpp.).

PIELIKUMS

Lēmuma 2005/393/EK I pielikumu groza šādi.

Aizliegto zonu sarakstu E zonai (4. serotips), kas attiecas uz Spāniju, aizstāj ar šādu sarakstu:

“Spānija:

—	Extremadura autonomais reģions: Cáceres, Badajoz

—	Andalucía autonomais reģions: Cádiz, Córdoba, Huelva, Jaén (comarcas: Alcalá la Real, Andújar, Huelma, Jaén, Linares, Santiesteban del Puerto, Úbeda), Málaga, Sevilla

—	Castilla-La Mancha autonomais reģions: Albacete (comarca: Alcaraz), Ciudad Real, Toledo

—	Castilla y León autonomais reģions: Ávila (comarcas: Arenas de San Pedro, Candeleda, Cebreros, El Barco De Ávila, Las Navas del Marqués, Navaluenga, Sotillo de la Adrada), Salamanca (comarcas: Béjar, Ciudad Rodrigo y Sequeros)

—	Madrides autonomais reģions: provincia de Madrid: (comarcas: Alcalá de Henares, Aranjuez, Arganda del Rey, Colmenar Viejo, El Escorial, Griñón, Municipio de Madrid, Navalcarnero, San Martín de Valdeiglesias, Torrelaguna, Villarejo de Salvanés)”

Aizliegto zonu sarakstu F zonai (8. serotips), kas attiecas uz Franciju, aizstāj ar šādu sarakstu:

“Francija:

Aizsardzības zona:

—	Département de l’Aisne

—	Département des Ardennes

—	Département de l’Aube

—	Département du Cher: cantons d’Aix-d’Angillon, de Baugy, de La Guerche-sur-l’Aubois, de Henrichemont, de Léré, de Nérondes, de Sancergues, de Sancerre, de Sancoins, de Vailly-sur-Sauldre

—	Département de la Côte-d’Or

—	Département de l’Eure: arrondissement des Andelys

—	Département du Loiret: arrondissement de Montargis

—	Département de la Marne

—	Département de la Haute-Marne

—	Département de Meurthe-et-Moselle

—	Département de la Meuse

—	Département de la Moselle

—	Département de la Nièvre

—	Département du Nord

—	Département de l’Oise

—	Département du Pas-de-Calais

—	Département du Bas-Rhin

—	Département de Saône-et-Loire: arrondissement d’Autun

—	Département de la Seine-Maritime

—	Département de Seine-et-Marne

—	Département de la Somme

—	Département du Val-d’Oise

—	Département des Vosges

—	Département de l’Yonne

Uzraudzības zona:

—	Département de l’Allier

—	Département du Calvados: arrondissements de Bayeux, de Caen, de Lisieux

—	Département du Cher: arrondissement de Vierzon un cantons de Bourges, de Charenton-du-Cher, de Charost, de Châteaumeillant, de Châteauneuf-du-Cher, du Châtelet, de Dun-sur-Auron, de Levet, de Lignières, de Saint-Amand-Montron, de Saint-Martin-d’Auxigny, de Saulzais-le-Potier, de Saint-Doulchard

—	Département du Doubs: arrondissements de Besançon et de Montbéliard

—	Département de l’Essonne

—	Département de l’Eure: arrondissements de Bernay et d’Evreux

—	Département d’Eure-et-Loir: arrondissement de Dreux et cantons d’Auneau, de Chartres – Nord-Est, de Janville, de Maintenon

—	Département de l’Indre: arrondissement d’Issoudun

—	Département du Jura: arrondissement de Dole

—	Département de Loir-et-Cher: arrondissement de Romorantin-Lanthenay

—	Département du Loiret: arrondissements d’Orléans et de Pithiviers

—

Département de l’Orne: cantons d’Aigle-Est, d’Aigle-Ouest, d’Argentan-Est, d’Argentan-Ouest, de Bazoches-sur-Hoëne, de Courtomer, d’Ecouché, d’Exmes, de La Ferté-Frênel, de Gacé, de Longny-au-Perche, du Mêle-sur-Sarthe, du Merlerault, de Mortagne-au-Perche, de Mortrée, de Moulins-la-Marche, de Putanges-Pont-Ecrepin, de Sées, de Tourouvre, de Trun, de Vimoutiers

—	Département du Haut-Rhin

—	Département de la Haute-Saône

—	Département de Saône-et-Loire: arrondissements de Chalon-sur-Saône, de Charolles, de Louhans, de Mâcon

—	Département des Hauts-de-Seine

—	Département de la Seine-Saint-Denis

—	Département du Val-de-Marne

—	Département de la ville de Paris

—	Département du Territoire de Belfort

—	Département des Yvelines”

Aizliegto zonu sarakstu F zonai (8. serotips), kas attiecas uz Vāciju, aizstāj ar šādu sarakstu:

“Vācija:

Baden-Württemberg

Gesamtes Landesgebiet

Bayern

Stadt Amberg

Landkreis Amberg-Sulzbach

Landkreis Ansbach

Stadt Ansbach

Landkreis Aschaffenburg

Stadt Aschaffenburg

Landkreis Bad Kissingen

Stadt Bamberg

Landkreis Bamberg

Stadt Bayreuth

Landkreis Bayreuth

Landkreis Cham ohne die Gemeinde Lohberg

Stadt Coburg

Landkreis Coburg

Im Landkreis Dillingen: Bächingen a. d. Brenz, Blindheim, Medlingen, Haunsheim, Wittislingen, Mödingen, Finningen, Bissingen, Lutzingen, Ziertheim, Bachhagel, Zöschingen, Syrgenstein, Gundelfingen a.d. Donau und Lauingen (Donau)

Landkreis Donau-Ries

Im Landkreis Eichstätt: Gemeinden Adelschlag, Altmannstein, Beilngries, Böhmfeld, Buxheim, Denkendorf, Dollnstein, Egweil, Eichstätt, Eitensheim, Gaimersheim, Haunstetter Forst, Hepberg, Hitzhofen, Kinding, Kipfenberg, Kösching, Lenting, Mörnsheim, Nassenfels, Pollenfeld, Schernfeld, Stammham, Titting, Walting, Wellheim, Wettstetten

Stadt Erlangen

Landkreis Erlangen-Höchstadt

Landkreis Forchheim

Stadt Fürth

Landkreis Fürth

Landkreis Hassberge

Stadt Hof

Landkreis Hof

Stadt Ingolstadt

Landkreis Kitzingen

Landkreis Kronach

Landkreis Kulmbach

Landkreis Lichtenfels

Landkreis Main-Spessart

Landkreis Miltenberg

Landkreis Neuburg-Schrobenhausen: Bergheim, Neuburg a.d. Donau, Rennertshofen

Landkreis Neumarkt in der Oberpfalz

Landkreis Neustadt an der Waldnaab

Landkreis Neustadt a.d. Aisch – Bad Windsheim

Im Landkreis Neu-Ulm: Elchingen

Stadt Neu-Ulm

Landkreis Nürnberger Land

Stadt Nürnberg

Landkreis Regensburg

Stadt Regensburg

Landkreis Rhön-Grabfeld

Landkreis Roth

Stadt Schwabach

Landkreis Schwandorf

Landkreis Schweinfurt

Stadt Schweinfurt

Landkreis Tirschenreuth

Stadt Weiden

Landkreis Weißenburg – Gunzenhausen

Landkreis Würzburg

Stadt Würzburg

Landkreis Wunsiedel i. F.

Brandenburg

Im Landkreis Havelland: Gemeinden Bamme, Bützer, Döberitz, Großderschau, Großwudicke, Havelaue, Jerchel, Milow, Mögelin, Möthlitz, Nitzahn, Premnitz, Rathenow, Rhinow, Schönholz-Neuwerder, Seeblick, Stölln, Vieritz, Zollchow,

Im Landkreis Ostprignitz-Ruppin: Gemeinden Breddin und Kötzlin

Im Landkreis Potsdam-Mittelmark: Gemeinden Bensdorf, Boecke, Buckau, Bücknitz, Dretzen, Fohrde, Glienecke, Görzke, Gräben, Köpernitz, Pritzerbe, Rosenau, Rottstock, Steinberg, Wenzlow, Wollin, Wusterwitz, Ziesar

Landkreis Prignitz ausgenommen Gemeinden Demerthin, Vehlow, Wutike

Freie Hansestadt Bremen

Gesamtes Landesgebiet

Freie und Hansestadt Hamburg

Gesamtes Landesgebiet

Hessen

Gesamtes Landesgebiet

Mecklenburg-Vorpommern

Im Landkreis Bad Doberan: Gemeinden Admannshagen-Bargeshagen, Alt Bukow, Stadt Bad Doberan, Bartenshagen-Parkentin, Bastorf, Benitz, Biendorf, Börgerende-Rethwisch, Bröbberow, Carinerland, Elmenhorst/Lichtenhagen, Hohenfelde, Kassow, Kirch Mulsow, Kritzmow, Stadt Kröpelin, Stadt Kühlungsborn, Lambrechtshagen, Stadt Neubukow, Nienhagen, Papendorf, Reddelich, Stadt Rerik, Retschow, Rukieten, Satow, Am Salzhaff, Stadt Schwaan, Stäbelow, Steffenshagen, Vorbeck, Wiendorf, Wittenbeck, Ziesendorf

Im Landkreis Güstrow: Gemeinden Baumgarten, Bernitt, Bützow, Dobbin-Linstow, Dolgen am See, Dreetz, Gülzow-Prüzen, Güstrow, Jürgenshagen, Klein Belitz, Krakow am See, Kuchelmiß, Lohmen, Lüssow, Penzin, Tarnow, Warnow, Weitendorf, Zehna, Zepelin

Landkreis Ludwigslust

Im Landkreis Müritz: Gemeinden Alt Schwerin, Altenhof, Fünfseen, Jaebetz, Stadt Malchow, Nossentiner Hütte, Stuer, Zislow

Landkreis Nordwestmecklenburg

Landkreis Parchim

Landeshauptstadt Schwerin

Hansestadt Wismar

Niedersachsen

Gesamtes Landesgebiet

Nordrhein-Westfalen

Gesamtes Landesgebiet

Rheinland-Pfalz

Gesamtes Landesgebiet

Saarland

Gesamtes Landesgebiet

Sachsen

Landkreis Annaberg

Landkreis Aue-Schwarzenberg

Stadt Chemnitz

Landkreis Chemnitzer Land

Landkreis Delitzsch

Landkreis Döbeln

Landkreis Freiberg

Stadt Leipzig

Landkreis Leipziger Land

Im Landkreis Meißen: Heynitz, Käbschütztal, Ketzerbachtal, Leuben-Schleinitz, Lommatzsch, Nossen, Taubenheim, Triebischtal

Landkreis Mittlerer Erzgebirgskreis

Landkreis Mittweida

Landkreis Muldentalkreis

Stadt Plauen

Im Landkreis Riesa-Großenhain: Riesa, Röderau-Bobersen, Stauchitz, Strehla, Zeithain

Landkreis Stollberg

Landkreis Torgau-Oschatz

Landkreis Vogtlandkreis

Landkreis Weißeritzkreis

Stadt Zwickau

Landkreis Zwickauer Land

Sachsen-Anhalt

Gesamtes Landesgebiet

Schleswig-Holstein

Gesamtes Landesgebiet

Thüringen

Gesamtes Landesgebiet”

Aizliegto zonu sarakstu F zonā (8. serotips) groza, pievienojot šādas Čehijas teritorijas:

“Čehija:

—	Karlovy Vary reģions: Sokolov, Cheb un Karlovy Vary apgabals

—	Plzeň reģions: Tachov, Domažlice, Klatovy, Plzeň-město, Plzeň-jih, Plzeň-sever un Rokycany apgabals

—	Central Bohemian reģions: Rakovník apgabals

—	Ústí nad Labem reģions: Chomutov, Louny, Most un Teplice apgabals”

Aizliegto zonu sarakstu F zonā (8. serotips) groza, pievienojot šādas Dānijas teritorijas:

“Dānija:

—	Dienvidjitlandes apgabalā: Haderslev, Tønder, Aabenraa un Sønderborg municipalitāte

—	Funen apgabalā: Assens, Fåborg-Midtfyn, Langeland, Svendborg un Ærø municipalitāte

—	Storstroem apgabalā: Lolland municipalitāte”

Izveido šādu jaunu zonu:

“I zona

(1. un 4. serotips)

Spānija:

—	Extremadura autonomais reģions: Badajoz

—	Andalucías autonomais reģions: Cádiz, Huelva, Córdoba, Sevilla, Málaga y Jaén (comarcas: Alcalá la Real, Huelma, Úbeda, Linares, Andújar, Jaén y Santiesteban del Puerto)

—	Castilla-La Mancha autonomais reģions: Ciudad Real (comarcas: Almadén, Almodóvar del Campo, Calzada de Calatrava, Ciudad Real y Piedrabuena)”

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/60

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 25. oktobris),

ar ko groza Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājumu attiecībā uz dažiem piena pārstrādes uzņēmumiem Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5170)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/689/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas f) apakšpunkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (1) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2), paredzētas konkrētas strukturālas prasības uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā regula.

(2)

Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas a) un c) apakšpunktā paredzēts, ka konkrētas strukturālas prasības, kas iekļautas šajās regulās, ievērojot zināmus nosacījumus, līdz 2009. gada 31. decembrim neattiecas uz tiem uzņēmumiem Bulgārijā un Rumānijā, kas ir uzskaitīti Pievienošanās akta IV pielikuma papildinājuma I un II nodaļā.

(3)

VI pielikuma papildinājuma I nodaļā uzskaitīti prasībām atbilstošie uzņēmumi, kuriem ir atļauts saņemt un bez nodalīšanas pārstrādāt prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu, bet šā pielikuma II nodaļā – prasībām atbilstošie uzņēmumi, kuriem ir atļauts saņemt un atsevišķi pārstrādāt prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu.

(4)	Šos uzņēmumu sarakstus grozīja ar Komisijas 2006. gada 22. decembra Lēmumu 2007/26/EK, ar ko groza Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājumu attiecībā uz dažiem piena pārstrādes uzņēmumiem Bulgārijā (3).

(5)	Bulgārija ir pārskatījusi stāvokli piena nozarē un atkārtoti novērtējusi VI pielikuma papildinājuma I un II nodaļā minētos uzņēmumus.

(6)

Saskaņā ar šo novērtējumu I nodaļā uzskaitītie uzņēmumi neatbilst strukturālām prasībām Regulā (EK) Nr. 852/2004. Tāpēc šie uzņēmumi ir jāsvītro no saraksta I nodaļā. Tikai 11 uzņēmumi, kas nesaskaras ar praktiskām grūtībām pienācīgi pārvaldīt divas atsevišķas ražošanas līnijas, jāsaglabā sarakstā II pielikumā.

(7)	Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi aizstāt uzņēmumu sarakstus, kas iekļauti Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājuma I un II nodaļā, ar šā lēmuma pielikumā iekļautajiem sarakstiem.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 139, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(3) OV L 8, 13.1.2007., 35. lpp.

PIELIKUMS

“VI pielikuma papildinājums

I NODAĻA

VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas a) apakšpunktā minētie piena pārstrādes uzņēmumi, kuri pārstrādā prasībām neatbilstošu pienu

II NODAĻA

VI pielikuma 4. nodaļas B iedaļas a) un c) apakšpunktā minētie pārstrādes uzņēmumi, kuri pārstrādā prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu

Nr.

Vet. Nr.

Uzņēmuma nosaukums un adrese

Attiecīgo telpu atrašanās vieta

Veliko Tarnovo apgabals – Nr. 4

BG 0412010

“Bi Si Si Handel” OOD

gr. Elena

ul. “Treti mart” 19

Vidin apgabals – Nr. 5

BG 0512025

“El Bi Bulgarikum” EAD

gr. Vidin

YUPZ

Vratsa apgabals – Nr. 6

BG 0612027

“Mlechen ray – 99” EOOD

gr. Vratsa

BG 0612043

ET “Zorov-91-Dimitar Zorov”

gr. Vratsa

Plovdiv apgabals – Nr. 16

BG 1612001

“OMK” AD

gr. Plovdiv

bul. “Dunav” 3

BG 1612011

“Em Dzhey Deriz” EOOD

gr. Karlovo

bul. “Osvobozhdenie” 69

Silistra apgabals – Nr. 19

BG 1912013

“ZHOSI” OOD

s. Chernolik

Sliven apgabals – Nr. 20

BG 2012020

“Yotovi” OOD

gr. Sliven

kv. “Rechitsa”

Targovishte apgabals – Nr. 25

BG 2512020

“Mizia-Milk” OOD

gr. Targovishte

Industrialna zona

Haskovo apgabals – Nr. 26

10.

BG 2612047

“Balgarsko sirene” OOD

gr. Haskovo

bul. “Saedinenie” 94

Shumen apgabals – Nr. 27

11.

BG 2712014

“Stars kampani” OOD

gr. Shumen

ul. “Trakiyska” 3”

26.10.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/62

PADOMES LĒMUMS 2007/690/KĀDP

(2007. gada 22. oktobris),

ar ko īsteno Vienoto rīcību 2005/557/KĀDP par Eiropas Savienības civilmilitāro rīcību Āfrikas Savienības misijas atbalstam Darfūras reģionā Sudānā un Somālijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2005/557/KĀDP (2005. gada 18. jūlijs) par Eiropas Savienības civilmilitāro rīcību Āfrikas Savienības misiju atbalstam Darfūras reģionā Sudānā un Somālijā (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punkta otro apakšpunktu saistībā ar Līguma par Eiropas Savienību 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 23. aprīlī pieņēma Lēmumu 2007/244/KĀDP, ar ko īsteno Vienoto rīcību 2005/557/KĀDP par Eiropas Savienības civilmilitāro rīcību Āfrikas Savienības misijas atbalstam Darfūras reģionā Sudānā un Somālijā (2), pagarinot finansējumu attiecībā uz civilo aspektu līdz 2007. gada 31. oktobrim.

(2)	Kamēr nav notikusi pāreja no Āfrikas Savienības (ĀS) misijas uz ANO un ĀS kopīgu operāciju (UNAMID), ir nolemts turpināt Eiropas Savienības civilmilitāro rīcību Āfrikas Savienības misiju atbalstam Darfūras reģionā Sudānā un Somālijā līdz 2007. gada 31. decembrim.

(3)	ANDP 2007. gada 31. jūlija Rezolūcijā 1769 noteikts, ka AMIS kompetences nodošana UNAMID misijai jāveic ne vēlāk kā 2007. gada 31. decembrī.

(4)	2007. gada 21. septembrī Politikas un drošības komiteja nolēma, ka dienā, kad AMIS kompetenci nodos UNAMID misijai, būtu jāslēdz Eiropas Savienības civilmilitārās rīcības Āfrikas Savienības misijas atbalstam Darfūras reģionā Sudānā un Somālijā civilais aspekts.

(5)	Attiecībā uz civilo aspektu Padomei būtu attiecīgi jāpieņem lēmums par finansējumu šīs atbalsta rīcības turpināšanai saskaņā ar iepriekš minēto laika grafiku.

(6)	Atbalsta rīcību īstenos situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kaitēt Līguma 11. pantā izklāstītajiem Kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Finansējums, kas paredzēts, lai segtu izdevumus saistībā ar Vienotās rīcības 2005/557/KĀDP II daļas īstenošanu laikposmā no 2007. gada 1. maija līdz 2008. gada 30. aprīlim, ir EUR 2 125 000. Šī summa attiecas uz ĀS misijas Darfūras reģionā Sudānā (AMIS II) spēkā esošo pilnvaru periodu, kā arī uz tam sekojošo Eiropas Savienības civilmilitārās rīcības Āfrikas Savienības misijas atbalstam Darfūras reģionā Sudānā un Somālijā civilā aspekta noslēgšanas periodu.

2. Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar Eiropas Kopienas procedūrām un noteikumiem, kurus piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, taču nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā.

Trešo valstu valstspiederīgie var piedalīties piedāvājumu konkursos.

3. Izdevumi ir finansējami no 2007. gada 1. maija.

2. pants

Ar šo ir atcelts Padomes 2007. gada 23. aprīļa Lēmums 2007/244/KĀDP.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 22. oktobrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

J. SILVA

(1) OV L 188, 20.7.2005., 46. lpp. Vienotajā rīcībā grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2007/245/KĀDP (OV L 106, 24.4.2007., 65. lpp.).

(2) OV L 106, 24.4.2007., 63. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 282

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 26. oktobris

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1247/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1947/2005 attiecībā uz Somijas piešķirto valsts atbalstu par sēklām un labības sēklām	1
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1248/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2040/2000 par budžeta disciplīnu	3
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1249/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	5
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1250/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes	7
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1251/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par sīrupa un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes	9
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1252/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 900/2007	11
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1253/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 1060/2007	12
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1254/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem	13
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1255/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 874/2004, ar ko nosaka sabiedriskās kārtības noteikumus par pirmā līmeņa domēna .eu ieviešanu un darbību, kā arī principiem, kas reglamentē reģistrāciju ( 1 )	16
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1256/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 829/2007 attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktu tirdzniecības dokumentiem un veselības sertifikātiem noteikto pārejas laiku ( 1 )	30
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1257/2007 (2007. gada 25. oktobris) par atļauju izsniegšanu rīsu ievešanai atbilstīgi tarifu kvotām, kas atvērtas apakšperiodam no 2007. gada oktobra ar Regulu (EK) Nr. 327/98	32
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1258/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka kompensācijas likmes dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	35
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1259/2007 (2007. gada 25. oktobris), ar ko nosaka kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	39

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2007/690/KĀDP (2007. gada 22. oktobris), ar ko īsteno Vienoto rīcību 2005/557/KĀDP par Eiropas Savienības civilmilitāro rīcību Āfrikas Savienības misijas atbalstam Darfūras reģionā Sudānā un Somālijā	62

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2007/686/EK
*	Komisijas Lēmums (2005. gada 30. novembris) par procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81. pantu pret Armando Álvarez SA, Bernay Film Plastique, Bischof + Klein France SAS, Bischof + Klein GmbH & Co. KG, Bonar Technical Fabrics NV, British Polythene Industries PLC, Cofira-Sac SA, Combipac BV, Fardem Packaging BV, FLSmidth & Co. A/S, FLS Plast A/S, Groupe Gascogne, JM Gesellschaft für industrielle Beteiligungen mbH & Co. KGaA, Kendrion NV, Koninklijke Verpakkingsindustrie Stempher CV, Low & Bonar PLC, Nordenia International AG, Nordfolien GmbH, Plásticos Españoles SA, RKW AG Rheinische Kunststoffwerke, Sachsa Verpackung GmbH, Stempher BV, Trioplast Industrier AB, Trioplast Wittenheim SA, UPM-Kymmene Oyj (Lieta COMP/38354 – Rūpnieciskie maisi) (izziņots ar dokumenta numuru K(2005) 4634)	41
	2007/687/EK
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 18. augusts), ar ko paziņo, ka koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta Nr. COMP/M.3848 – Sea-Invest/EMO-EKOM) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 3710) ( 1 )	47
	2007/688/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 19. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2005/393/EK attiecībā uz aizliegtajām zonām saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5054) ( 1 )	52
	2007/689/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 25. oktobris), ar ko groza Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās akta VI pielikuma papildinājumu attiecībā uz dažiem piena pārstrādes uzņēmumiem Bulgārijā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 5170) ( 1 )	60