ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 272

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 17. oktobris


Saturs

 

I   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (EK) Nr. 1205/2007 (2007. gada 15. oktobris), ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu, elektronisku, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 1206/2007 (2007. gada 16. oktobris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

21

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1207/2007 (2007. gada 16. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību

23

 

*

Komisijas Regula (EK) Nr. 1208/2007 (2007. gada 16. oktobris), ar ko nosaka atkāpi no Regulas (EK) Nr. 800/1999 attiecībā uz kompensācijas likmes noteikšanu pienam un piena produktiem tādu piegāžu gadījumā, kā norādīts minētās regulas 36. un 44. pantā un kuras veiktas no 2007. gada 1. līdz 14. jūnijam

29

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

17.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/1


PADOMES REGULA (EK) Nr. 1205/2007

(2007. gada 15. oktobris),

ar ko pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kuru veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu, nosaka antidempinga maksājumus par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes integrētu, elektronisku, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) importu un attiecina tos uz šā paša ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”) un jo īpaši tās 9. pantu un 11. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas iesniegts pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1470/2001 (2) (“sākotnējā regula”) Padome noteica galīgos antidempinga maksājumus no 0 līdz 66,1 % apjomā par Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes integrētu, elektronisku, luminiscējošu spuldžu (“CFL-i”) importu (“sākotnējā izmeklēšana”). Pirms tam Komisija ar Regulu (EK) Nr. 255/2001 (3) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumus.

(2)

Ar Regulu (EK) Nr. 866/2005 (4) (“paplašināšanas regula”) Padome attiecināja spēkā esošos antidempinga pasākumus arī uz CFL-i importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas. Pasākumu attiecināšana sekoja pasākumu pretapiešanas izmeklēšanai, kas notika saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 1322/2006 (“grozījumu regula”) Padome grozīja spēkā esošos antidempinga pasākumus. Grozījumus izdarīja pēc starpposma pārskatīšanas attiecībā uz ražojumu klāstu. Izmeklēšanas rezultāti un grozījumu regulas ietekme bija tāda, ka līdzstrāvas sprieguma spuldzes (“DC-CFL-i”) bija jāizslēdz no pasākumu darbības jomas. Antidempinga pasākumi tāpēc attiecas vienīgi uz maiņstrāvas sprieguma spuldzēm (tostarp elektroniskas, kompaktas, luminiscējošas gāzizlādes spuldzes, kas darbojas gan ar maiņstrāvu, gan ar līdzstrāvu) (“AC-CFL-i”).

(4)

Pēc paziņojuma publicēšanas par gaidāmajām termiņa beigām Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Pieprasījumu 2006. gada 18. aprīlī iesniedza integrētu, kompaktu, luminiscējošu spuldžu (CFL-i) ražošanas nozares Kopienas federācija (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija ir nozīmīga daļa, šajā gadījumā – vairāk nekā 25 %, no Kopienas kopējās CFL-i produkcijas.

(5)

Pieprasījums bija pamatots ar to, ka pasākumu izbeigšana varētu izraisīt dempinga un Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos. Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, Komisija konstatēja, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu pārskatīšanu, un 2006. gada 19. jūlijā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sāka izmeklēšanu (5). Pieprasījuma iesniedzējs iesniedza arī daļējās starpposma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu pārskatīšanu, Komisija 2006. gada 8. septembrī sāka izmeklēšanu (6) saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Starpposma pārskatīšana attiecas uz viena ražotāja eksportētāja Lisheng Electronic & Lighting (Xiamen) dempinga apjomu. Iepriekšminētā pārskatīšana vēl turpinās, un šī regula uz to neattiecas.

(6)

Par pārskatīšanu sākšanu Komisija oficiāli informēja pieprasījuma iesniedzēju, Kopienas ražotājus, ĶTR ražotājus eksportētājus (turpmāk – “Ķīnas eksportētāji”), importētājus, tirgotājus, lietotājus, kā arī to attiecīgās zināmās apvienības un eksportētājas valsts valdības pārstāvjus.

(7)

Komisija nosūtīja anketas visām šīm personām, kā arī tām personām, kas pieteicās paziņojumos par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(8)

Tieši iesaistītajām personām Komisija deva arī iespēju rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(9)

Ņemot vērā acīmredzami lielo attiecīgā ražojuma ĶTR ražotāju eksportētāju un importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai varētu izlemt, vai pārbaude izlases veidā vajadzīga, un, ja ir, veiktu atlasi, Komisija izsūtīja atlases veidlapas, lūdzot īpašu informāciju par katra attiecīgā ražotāja eksportētāja un importētāja tirdzniecības darījumu vidējo apjomu un cenām.

(10)

No trim Ķīnas eksportētājiem un trim importētajiem tika saņemtas pilnīgas atbildes.

(11)

Anketa tika nosūtīta arī zināmajiem ražotājiem iespējamajā analogajā valstī, proti, Korejas Republikā (“Koreja”).

(12)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza četri Kopienas ražotāji, divi ražotāji analogajā valstī Korejā, viens mazumtirgotājs (arī importētājs) un septiņi piegādātāji, kas Kopienas ražotājiem piegādā detaļas.

(13)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

a)

ar pieprasījuma iesniedzēju Kopienas ražotāju saistīts ĶTR ražotājs eksportētājs:

Osram China Lighting Ltd., Fosaņa, Guanņdžou province;

b)

ar citiem Kopienas ražotājiem saistīts ĶTR ražotājs eksportētājs:

Zhejiang Yankon Group Co Ltd., Šaņžao, Dziaņas province;

c)

ar Kopienas ražotājiem nesaistīts ĶTR ražotājs eksportētājs:

Shenzhen Zuoming Electronic Co. Ltd., Shenzhen, Guanņdžou province;

d)

ar citiem Kopienas ražotājiem saistīts tirgotājs:

Philips Hong Kong Ltd., Honkongas īpašās pārvaldes apgabals;

e)

ar Kopienas ražotājiem nesaistīts tirgotājs:

Super Trend Lighting Ltd., Honkongas īpašās pārvaldes apgabals;

f)

ražotāji analogajā valstī:

Osram Korea Ltd., Seula, Korejas Republika,

Hyosun Electric Co., Ltd., Phadžu, Korejas Republika;

g)

Kopienas ražotāji:

Osram GmbH, Minhene un Augsburga, Vācija, un Osram Slovakia, Nove Zāmki, Slovākija,

Philips Lighting B.V., Eindhovena, Nīderlande, un Philips Lighting Poland S.A, Pila, Polija,

General Electric Zrt., Budapešta un Naģkaniža, Ungārija,

Sylvania Lighting International, Frankfurte pie Mainas, Vācija, un Līdsa, Apvienotā Karaliste;

h)

Kopienas importētāji:

Elektro Cirkel B.V., Roterdama, Nīderlande,

Kemner B.V., Amsterdama, Nīderlande,

Omicron UK Ltd., Hantingdona, Apvienotā Karaliste;

i)

Kopienas piegādātāji:

ST Microelectronics Srl, Milāna, Itālija,

Vitri Electro-Metalurgica S.A., Barselona, Spānija;

j)

Kopienas mazumtirgotājs:

IKEA AB, Älmhult, Smolande, Zviedrija

(14)

Termiņa beigu pārskatīšanai nepieciešamā izmeklēšana par dempinga un kaitējuma turpināšanās un/vai atsākšanās iespējamību attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības noteikšanai būtisko tendenču izvērtējums attiecās uz laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

(15)

Attiecīgais ražojums ir tas pats, kas noteikts grozījumu regulā, t. i., Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompaktas, elektroniskas, luminiscējošas gāzizlādes spuldzes, kas darbojas ar maiņstrāvu (tostarp elektroniskas, kompaktas, luminiscējošas gāzizlādes spuldzes, kas darbojas gan ar maiņstrāvu, gan ar līdzstrāvu), ar vienu vai vairākām stikla caurulēm, ar visiem apgaismes elementiem un elektroniskām sastāvdaļām, kas piestiprinātas spuldzes pamatnei vai integrētas spuldzes pamatnē (“attiecīgais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 8539 31 90.

(16)

Komisija konstatēja, ka:

ĶTR ražotajām un iekšzemes tirgū pārdotajām CFL-i,

ĶTR ražotajām un uz Kopienu eksportētajām CFL-i,

Kopienā ražotajām un pārdotajām CFL-i un

analogajā valstī ražotajām un iekšzemes tirgū pārdotajām CFL-i

ir būtībā vienādas fizikālās un tehniskās īpašības un lietojumi. Tāpēc minētie ražojumi ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Vairākas personas apgalvoja, ka no ĶTR importēto tipu CFL-i un Kopienā ražotās CFL-i nav līdzīgi ražojumi, jo attiecīgā ražojuma kvalitāte (kalpošanas laiks) atšķiroties un attiecīgajam ražojumam esot citādi galalietotāji (CFL-i plašam patēriņam) nekā Kopienas ražotajām CFL-i (CFL-i profesionāliem lietojumiem).

(18)

Par to, ka no ĶTR importētajām un Kopienā ražotajām CFL-i esot citāda kvalitāte, sākotnējā izmeklēšanā tika iesniegta tāda pati sūdzība, un sākotnējā regulā tā tika noraidīta. Sūdzībā nebija jaunu faktu, kas liecinātu, ka pagaidu regulas 13. apsvērumā definētā līdzīgā ražojuma apraksts būtu nepareizs, tāpēc šajā izmeklēšanā tika izmantota definīcija sākotnējā regulā, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1322/2006.

(19)

Apgalvojums par importēto un Kopienā ražoto CFL-i atšķirīgo galalietojumu nemaina faktu, ka importētās un Kopienā ražotās CFL-i ir pilnībā aizstājamas tehniskā ziņā un savstarpēji tieši konkurē. Turklāt, kaut arī lietotāji var atšķirties un iegūt ražojumus no dažādiem pārdošanas kanāliem, tas neatspēko faktu, ka šādas CFL-i ir tehniski līdzīgas un ka tās tiek lietotas vienai un tai pašai vajadzībai, proti, lai elektroenerģijas taupības režīmā radītu gaismu.

C.   DEMPINGA TURPINĀŠANĀS UN/VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Imports par dempinga cenām izmeklēšanas periodā

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika izvērtēts, vai pašlaik tiek veikts dempings un vai, beidzoties pasākumu termiņam, dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu izmantoja tās pašas metodes, ko sākotnējā izmeklēšanā. Termiņa beigu pārskatīšanā izvērtēšanai netika gūta informācija par to, ka apstākļi būtu mainījušies, tāpēc netika pārskatīts, vai ražotājiem būtu nosakāms tirgus ekonomikas režīms (“TER”).

(22)

Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā pilnībā sadarbojās pavisam deviņi Ķīnas ražotāji eksportētāji. Diviem no šiem ražotājiem eksportētājiem noteica TER, proti, Lisheng Electronic & Lighting (Xiamen) Co., Ltd. un Philips un Yaming Lighting Co., Ltd. (pagaidu regulas 15. apsvērums un sākotnējās regulas 14. apsvērums). Sešiem no pavisam deviņiem noteica atsevišķu režīmu (“AR”) (pagaidu regulas 35. apsvērums un sākotnējās regulas 17. apsvērums). Jānorāda, ka šajā termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanā nesadarbojās neviens uzņēmums, kam bija noteikts TER, un sadarbojās tikai trīs no tiem, kam bija noteikts AR.

(23)

Ņemot vērā sūdzībā minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, lai noteiktu, vai bijis dempings, paredzēja pārbaudi izlases veidā. Lai Komisija varētu izlemt, vai vajadzīga pārbaude izlases veidā, un, ja ir, lai veiktu atlasi, visi ĶTR ražotāji eksportētāji tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt galvenās ziņas par savu darbību izmeklēšanas periodā saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(24)

Atlases veidlapas aizpildīja 17 Ķīnas ražotāji eksportētāji. Izmeklēšanā pamatojās uz informāciju no diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam sākotnēji bija noteikts atsevišķs režīms, kā arī uz informāciju, ko sniedza trešais ražotājs eksportētājs, kam sākotnēji netika noteikts ne šāds režīms, ne tirgus ekonomikas režīms. Tas tika darīts ar Ķīnas iestāžu piekrišanu. Šie trīs ražotāji eksportētāji eksportēja vairāk nekā 30 % no kopējiem uz Kopienu no ĶTR eksportētajiem daudzumiem un vairāk nekā 40 % no šiem daudzumiem, ja no tiem izslēdz Ķīnas eksportētāja eksportētos daudzumus, uz kuriem attiecas maksājums ar 0 % likmi. Abi uzņēmumi, kam tika noteikts atsevišķs režīms, eksportēja lielāko daļu no šiem daudzumiem, un tas liecina, ka uzņēmumi, kam netika noteikts ne atsevišķs režīms, ne tirgus ekonomikas statuss, sadarbojās minimāli.

(25)

To trīs ražotāju eksportētāju telpās, kuri sadarbojās, notika pārbaudes apmeklējumi:

Zhejiang Yankon Group Co Ltd.,

Shenzhen Zuoming Electronic Co. Ltd.,

Osram China Lighting Ltd.

(26)

Attiecībā uz visiem ražotājiem, kas neatbilda TER kritērijiem, normālā vērtība bija jānosaka pēc analogās valsts datiem, tāpēc izmantoja tās pašas metodes, ko sākotnējā izmeklēšanā. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu normālā vērtība visiem Ķīnas eksportētajiem bija jānosaka pēc datiem, kas gūti no ražotājiem trešā valstī, kurā ir tirgus ekonomika.

(27)

Paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēts, ka Meksika ir piemērota trešā valsts, kurā ir tirgus ekonomika, attiecībā uz ĶTR eksportu Kopienā. Jau sākotnējā izmeklēšanā Meksika bija analogā valsts.

(28)

Taču Meksika nesadarbojās. Tika konstatēts, ka jau pirms PIP attiecīgo ražojumu Meksikā vairs neražoja.

(29)

Tāpēc, lai sadarbotos pārskatīšanas izmeklēšanā, notika saziņa ar ražotājiem citās trešās valstīs, kurās ir tirgus ekonomika, proti, Indonēzijā, Malaizijā, Indijā un Korejas Republikā (“Koreja”).

(30)

Vislielākā atsaucība sadarbībai tika gūta Korejā, kur divi ražotāji atbildēja uz anketas jautājumiem un piekrita vēlākām pārbaudēm uz vietas. Arī viens ražotājs no Malaizijas atsaucās Komisijas dienestu pieprasījumam, bet sniegtie dati lielākoties nebija pietiekami. Atbildēja vēl viens Indijas ražotājs, bet tā pārdevumi iekšzemes tirgu nebija reprezentatīvi. Turklāt tika konstatēts, ka Indijas tirgus atvērtību negatīvi ietekmē vairāki tādi maksājumi kā kompensācijas maksājums, speciālais kompensācijas maksājums un Custom educational maksājums. Tāpēc un ņemot vērā, ka Korejas tirgū netika konstatēti būtiski šķēršļi konkurencei un tirdzniecībai, jāuzskata, ka vispiemērotāk par analogo valsti ir izvēlēties Koreju.

(31)

Pēc tam notika saziņa ar dažādiem ražotājiem un ražotāju apvienībām Korejā, un viņi tika aicināti sadarboties, atbildot uz anketas jautājumiem. Divi ražotāji Korejā atbildēja uz anketas jautājumiem un pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Tādējādi aprēķinus veica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kuru sniedza divi ražotāji, kas sadarbojās.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam tika noteikts atsevišķs režīms, eksporta cenas bija jānosaka pēc cenām, kuras faktiski maksājuši nesaistīti Kopienas pircēji.

(33)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, tika izdarītas un attiecīgi pielāgotas pielaides attiecībā uz fizikālo īpašību atšķirībām, transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām.

(34)

Abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās un kam bija noteikts atsevišķs režīms, tika noteikta dempinga starpība. Lai aprēķinātu dempinga starpību, attiecīgā ražojuma vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu.

(35)

Šis salīdzinājums liecināja par to, ka dempings abiem uzņēmumiem pārsniedz 50 %.

(36)

Ciktāl tas skar dempinga starpību abiem uzņēmumiem, kam netika noteikts ne tirgus ekonomikas režīms, ne atsevišķs režīms, šie uzņēmumi sadarbojās minimāli. Ņemot to vērā, noteica, ka dempinga starpība ir vismaz tāda, kāda minēta iepriekšējā apsvērumā. To darīja, pamatojoties uz iepriekš aprakstītās normālās vērtības salīdzinājumu ar eksporta cenām, ko norādījuši eksportētāji, kas sadarbojās, un Kopienas tirgus dalībnieki, kā arī par ko liecina oficiālā statistika, kura salīdzināta ar Komisijas rīcībā esošu konfidenciālu statistikas informāciju. Salīdzinājums tika izdarīts, kā paskaidrots iepriekš.

(37)

Par uzņēmumiem, kas nesadarbojās pārskatīšanas izmeklēšanā un kam sākotnējā izmeklēšanā bija noteikts tirgus ekonomikas režīms, nekas neliecina, ka dempinga starpība būtu citāda, nekā noteikts sākotnēji.

(38)

Tāpēc, jo īpaši pamatojoties uz pierādījumiem, ko snieguši trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, izmeklēšana pārliecinoši pierāda, ka dempings ir turpinājies.

2.   Importa pārmaiņas gadījumā, ja pasākumus atceltu

(39)

Trim ražotājiem eksportētājiem bija ražošanas jauda un krājumi, lai varētu arī turpmāk veikt liela apjoma pārdevumus Kopienas tirgū. Turklāt jāuzsver, ka Kopienas tirgus ir ļoti vilinošs lieluma dēļ un tāpēc, ka pieaug pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma. Tādējādi daudzi Ķīnas ražotāji eksportētāji izveidoja labi izplānotu izplatīšanas tīklu, kas atvieglo attiecīgā ražojuma pārdošanu. Par to liecina arī fakts, ka spēkā esošie pasākumi tika apieti, tāpēc ar Regulu (EK) Nr. 866/2005 pasākumus attiecināja arī uz Vjetnamu, Pakistānu un Filipīnām. Turklāt Ķīnas ražotāji eksportētāji sadarbojās minimāli (sk. iepriekš). Turklāt PIP konstatētais dempinga apjoms norāda uz dempinga turpināšanās iespējamību gadījumā, ja pasākumus pārtrauktu.

(40)

Kopienas cenas kopumā bija augstākas par cenām, ko savā iekšzemes tirgū panāca trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Tas liecina, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem būtu vilinoši novirzīt pārdevumus uz Kopienu, ja antidempinga pasākumus atceltu.

(41)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā bija augstākas par cenām, ko savā iekšzemes tirgū attiecībā uz salīdzināmiem modeļiem bija panākuši trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Tomēr tās bija zemākas nekā analogajā valstī konstatētā normālā vērtība. Nav pamatoti pieņemt, ka šis iepriekšminētais modelis eksportam uz Kopienu kļūtu citāds, ja pasākumus atceltu. Tāpēc šie fakti apstiprina secinājumu, ka dempings turpinās vai vismaz pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība attiecībā uz lielāko daļu Ķīnas eksporta.

(42)

Ķīnas eksporta cenas uz trešām valstīm bija aptuveni tādas pašas kā cenas Kopienā. Tomēr, ja pasākumus atceltu, iespējams, Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Kopienas tirgus kļūtu vēl vilinošāks.

(43)

Visi trīs ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, PIP gandrīz pilnībā izmantoja ražošanas un pārdošanas jaudu. Ja tas atbilstu ar tirgus izmaiņām saistītām prasībām, salīdzinoši drīz varētu izveidot jaunas montāžas līnijas. Tāpēc, tiklīdz pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji uzreiz varētu palielināt jaudu. Pamatojoties uz to, savukārt šķiet, ka dempings turpinātos.

(44)

Kā konstatēts Regulā (EK) Nr. 866/2005, spēkā esošie pasākumi tika apieti ar sūtījumiem caur Vjetnamu, Pakistānu un Filipīnām. Vēlāk pasākumi tika attiecināti uz attiecīgā ražojuma sūtījumiem. Un vēlreiz pasākumu apiešana apliecināja, cik vilinošs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir Kopienas tirgus. Ja pasākumi tiktu atcelti, vilinošā tirgus dēļ Ķīnas ražotāji, ļoti iespējams, eksportētu vēl lielākus apjomus. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, kad pasākumi tika piemēroti, eksports jau notika par dempinga cenām, tāpēc, ja pasākumus pārtrauktu un pēc tam palielinātos eksporta apjomi, iespējams, dempings turpinātos.

(45)

Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bijis ievērojams dempings (virs 50 %). Kopienas tirgus bija un būs vilinošs lieluma dēļ un tāpēc, ka tajā pieaug pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma. Tirgus ir jo vilinošāks tāpēc, ka cenas Kopienas tirgū ievērojami pārsniedz cenas ĶTR. Ja pasākumi tiktu atcelti, iespējams, ka Ķīnas ražotāji palielinātu jaudu, lai izmantotu priekšrocības, kas pavērtos šādi mainītā tirgus situācijā. Ņemot vērā visus šos faktorus, ļoti iespējams, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, dempings turpinātos.

3.   Secinājums par dempinga turpināšanās un/vai atkārtošanās iespējamību

(46)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, jāsecina, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, dempings, iespējams, turpinātos.

D.   KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS UN ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Analīze saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu

(47)

CFL Kopienā ražo četri ražotāji:

General Electric Zrt., Ungārija, ar ražotni Ungārijā,

OSRAM GmbH, Vācija, ar ražotnēm Vācijā un Slovākijā,

Philips Lighting B.V., Eindhovena, Nīderlande, ar Philips Lighting Poland S.A, Pila, Polijā,

Sylvania Lighting International, Vācija, ar ražotni Apvienotajā Karalistē.

(48)

Visi četri ražotāji, kas sadarbojās, pieder pie starptautiskām grupām un nodarbojas ar plaša ražojumu klāsta izstrādāšanu un ražošanu. Tiem visiem Kopienā un citās pasaules daļās ir savas pārdošanas un izplatīšanas sistēmas.

(49)

Ņemot vērā pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu, izmeklēšanā pārbaudīja iepriekšminētos ražotājus. Sīki izstrādātie analīzes rezultāti (sk. pielikumu) rāda sarežģītu tādas nozares ainu, kuras struktūra nemitīgi mainās un kurā valda dažādi viedokļi: ražošanas apjoma ziņā lielākais ražotājs piekrīt pasākumu turpināšanai, savukārt pārējie iebilst.

(50)

Jānorāda, ka iepriekšminētais lielākais Kopienas ražotājs, kas pielikumā minēts kā uzņēmums B, ražo aptuveni 48 % Kopienas produkcijas un viņa produkcija neapšaubāmi ir liela daļa no Kopienas produkcijas. Turklāt pamatregulas 9. panta 1. punktā paredzēts, ka Kopiena, ja vien tas ir Kopienas interesēs, var veikt pasākumus, lai arī sūdzība ir atsaukta. Šis noteikums mutatis mutandis piemērojams arī termiņu beigu pārskatīšanā, kad sūdzība nav atsaukta pilnībā, bet lielākais Kopienas ražotājs joprojām ir par pasākumu saglabāšanu. Ja ražotājs ražo nozīmīgu daļu no Kopienas ražošanas nozares produkcijas, kā tas ir šajā gadījumā, tā dati par nodarīto kaitējumu uzskatāmi par visnoderīgākajiem pieejamajiem datiem.

(51)

Tāpēc, lai varētu izanalizēt kaitējuma turpināšanos un/vai atkārtošanos, tika analizēta situācija, kādā ir uzņēmums, kas atbalstīja sūdzību. Sadaļā “Kopienas intereses” raksturots, kā tika analizēta pasākumu ietekme uz pārējiem Kopienas ražotājiem.

2.   Stāvoklis Kopienas tirgū

(52)

Patēriņu Kopienā noteica pēc Kopienas ražotāju pārdošanas apjoma un Eurostat datiem par importa apjomu no attiecīgās valsts un citām trešām valstīm, attiecīgā gadījumā datus pienācīgi koriģējot.

(53)

KN kodu 8539 31 90 var attiecināt ne tikai uz attiecīgā ražojuma importu, bet arī uz citiem ražojumiem. Tādējādi, novērtējot, cik procentu no visiem ražojumiem, kas importēti ar šo kodu, ir attiecīgā ražojuma, tika ņemtas vērā ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija un salīdzinājums ar Komisijas rīcībā esošo konfidenciālo statistikas informāciju. Kaut arī dažos gadījumos bija iespējams apgalvot, ka dati par visu importu ar KN kodu varētu pienācīgi atspoguļot attiecīgā ražojuma importa apjomus un vērtību, novērtējums tika veikts, samazinot šos apjomus. Katrā ziņā secinājumi ir tādi paši neatkarīgi no tā, vai rādītāji ir samazināti vai lietoti dati par visu importu ar KN kodu. Daži cipari nākamajā tabulā aizstāti ar indeksu vai koriģēti, lai aizsargātu konfidenciālu uzņēmuma informāciju un/vai statistiku (piemēram, kas izriet no 10 ciparu vai 14 ciparu kodiem).

(54)

Kopienas patēriņš mainījās šādi:

1.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP

Kopienas patēriņš (miljoni vienību)

112

144

198

214

Indekss (2003 = 100)

100

129

176

190

(55)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma patēriņš palielinājās par 90 %. Daļēji patēriņa palielinājuma iemesls ir plašam patēriņam paredzētā attiecīgā ražojuma importa palielinājums. Tirgū iekļūst mazāka izmēra CFL-i, kas atgādina klasiskās kvēlspuldzes, patērētāju prasībām tās nepārprotami atbilst labāk (tiek apgalvots, ka dizaina un zemās cenas dēļ), tādējādi pieprasījums pēc tām ir ievērojami pieaudzis.

(56)

No ĶTR importētā attiecīgā ražojuma apjomi un tirgus daļa mainījušies, kā parādīts 2. tabulā. Atbilstīgi konstatējumiem paplašināšanas regulā ar KN kodu 8539 31 90 reģistrēts imports no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas no 2003. gada līdz pasākumu papildu attiecināšanai nākamajā tabulā norādīts kā imports par dempinga cenām. Jāuzsver, ka tas neietekmē raksturotās tendences. Starpposma pārskatīšana attiecībā uz Lisheng Electronics (sk. iepriekš) vēl nav pabeigta, tāpēc pieņem, ka sākotnējās izmeklēšanas rezultāts (dempings nav konstatēts) izmantojams šajā termiņa beigu pārskatīšanā.

2.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP

Importa apjoms par dempinga cenām (konfidencialitātes dēļ norādīts vienīgi indekss)

100

148

262

335

Importa apjoms par cenām, kas nav dempinga cenas (konfidencialitātes dēļ norādīts vienīgi indekss)

100

147

194

205

Kopējais imports (tūkstoši vienību)

55 046

81 361

127 860

153 451

Tirgus daļa importam par dempinga cenām

no 20 % līdz 30 %

no 27 % līdz 37 %

no 37 % līdz 47 %

no 47 % līdz 57 %

Tirgus daļa importam, kas nav imports par dempinga cenām

no 17 % līdz 27 %

no 17 % līdz 27 %

no 17 % līdz 27 %

no 17 % līdz 27 %

Vidējās cenas importam par dempinga cenām

no EUR 1,2 līdz EUR 1,3

no EUR 1,0 līdz EUR 1,1

no EUR 0,9 līdz EUR 1,0

no EUR 0,9 līdz EUR 1,0

(57)

No 2003. gada līdz PIP beigām imports par dempinga cenām no ĶTR palielinājās par 235 %. Vienlaikus importa par dempinga cenām daļa Kopienas patēriņā palielinājās no 20–30 % līdz 47–57 %.

(58)

Tikmēr arī importam par cenām, kas nav dempinga cenas, palielinājās Kopienas tirgus daļa, tomēr ne tādā apjomā kā importam par dempinga cenām. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importam, kas nebija imports par dempinga cenām, Kopienas tirgus daļa bija no 17 līdz 27 %, proti, tā bija daudz mazāka nekā tirgus daļa importam par dempinga cenām.

(59)

Kopumā importam no ĶTR – gan par dempinga cenām, gan pārējam – pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Kopienas tirgus daļa bija ap 72 %.

(60)

Metode, ar ko aprēķināja cenu samazinājumu, ir identiska pagaidu regulas 60. apsvērumā aprakstītajai. Uz Kopienu ĶTR ražotāju eksportētāju eksportētā tipa CFL-i (kam tika konstatēts dempings) cenu salīdzināja ar tā attiecīgā tipa CFL-i cenu, ko ražo uzņēmums, kas atbalstīja sūdzības iesniedzēju, un to izteica procentos no minētā uzņēmuma noteiktās ražotāja cenas. Tādējādi tika konstatēts, ka cenu samazinājums ir no 48,2 līdz 61,5 %.

(61)

Lai radītu pilnīgu priekšstatu par situāciju Kopienas tirgū, šajā pārskatīšanā tika izvērtētas arī attiecīgā ražojuma importa tendences no citām attiecīgajām valstīm.

(62)

Trešo valstu importa apjomi, tirgus daļa un vidējā cena mainījušies, kā norādīts 3. tabulā (atlasīti dati par divām lielākajām eksportētājām valstīm).

3.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP

Importa apjoms no Malaizijas

no 1 milj. līdz 2 milj. vienību

no 0 līdz 1 milj. vienību

no 1 milj. līdz 2 milj. vienību

no 2 milj. līdz 3 milj. vienību

Tirgus daļa

no 1 % līdz 2 %

no 0 % līdz 1 %

no 0 % līdz 1 %

no 0 % līdz 1 %

Vidējās importa cenas

no EUR 1,2 līdz EUR 1,3

no EUR 1,1 līdz EUR 1,2

no EUR 1,2 līdz EUR 1,3

no EUR 1,2 līdz EUR 1,3

Importa apjoms no Taivānas

no 0 līdz 1 milj. vienību

no 1 milj. līdz 2 milj. vienību

no 3 milj. līdz 4 milj. vienību

no 3 milj. līdz 4 milj. vienību

Tirgus daļa

no 0 % līdz 1 %

no 0 % līdz 1 %

no 1 % līdz 3 %

no 1 % līdz 3 %

Vidējās importa cenas

no EUR 0 līdz EUR 1,0

no EUR 0 līdz EUR 1,0

no EUR 0 līdz EUR 1,0

no EUR 0 līdz EUR 1,0

Importa apjoms no pārējām valstīm

no 3 milj. līdz 4 milj. vienību

no 4 milj. līdz 5 milj. vienību

no 7 milj. līdz 10 milj. vienību

no 7 milj. līdz 10 milj. vienību

Tirgus daļa

no 3 % līdz 4 %

no 2 % līdz 3 %

no 4 % līdz 5 %

no 4 % līdz 5 %

Vidējās importa cenas

no EUR 1,0 līdz EUR 1,1

no EUR 1,0 līdz EUR 1,1

no EUR 1,0 līdz EUR 1,1

no EUR 1,0 līdz EUR 1,1

(63)

No 2003. gada līdz PIP beigām Malaizijas un Taivānas izcelsmes importam konstatēts neliels pieaugums. Kaut arī ĶTR izcelsmes imports veiksmīgi izvērsās Kopienas tirgū, imports no trešām valstīm kopumā spēja iegūt tirgus daļu. Tomēr salīdzinājumā ar importu no ĶTR imports no trešām valstīm bija nenozīmīgs.

(64)

Mazo importēto daudzumu dēļ cena, ko aprēķināja pēc importa statistikas, tika uzskatīta par nereprezentatīvu, jo tā nepārprotami būtiski atšķiras no importa cenām, kas konstatētas importam no ĶTR. Tomēr nav iemesla uzskatīt, ka ražotāji eksportētāji trešās valstīs varētu ievērojami ietekmēt cenas, kas tiek maksātas ĶTR ražotājiem eksportētājiem. Ņemot vērā ierobežotos attiecīgos apjomus un Ķīnas eksporta cenas un apjomu īpatnības, pat ja cenas uzskatītu par reprezentatīvām, turpmāk minētos secinājumus tas neietekmētu.

3.   Uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, ekonomiskā situācija

(65)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu tika pārbaudīti visi attiecīgie ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē stāvokli atsevišķajā uzņēmumā, kas atbalstīja izmeklēšanu.

(66)

Ņemot vērā to, ka skaitļi attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, konfidencialitātes dēļ visi skaitļi tika indeksēti.

4.   tabula

Ražošanas apjoms, uzstādītā ražošanas jauda un tās izmantojuma līmenis

 

2003

2004

2005

PIP

Produkcija

100

107

90

83

Uzstādītā ražošanas jauda

100

100

100

100

Ražošanas jaudas izmantošanas līmenis

100

107

90

83

(67)

Pēc ražošanas jaudas pieauguma no 2003. līdz 2004. gadam uzņēmumam, kas atbalstīja izmeklēšanu, ražošanas jauda samazinājās par 22 % no 2004. gada līdz PIP beigām Uzstādītā ražošanas jauda nemainījās, tādēļ no 2004. gada jaudas izmantojuma līmenis samazinājās atbilstīgi ražošanas jaudai, t. i., par 22 %.

(68)

Ražošanas līmeņa (un ražošanas jaudas izmantojuma līmeņa) pazemināšanās iemesls ir to CFL-i spuldžu pārdošanas apjomu samazināšanās Kopienas tirgū, kuras ražoja uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu.

5.   tabula

Krājumi

 

2003

2004

2005

PIP

Krājumi

100

49

0

116

Krājumi % no Kopienas tirgū veiktā kopējā pārdošanas apjoma

100

49

0

168

(69)

Pieprasījums pēc šā ražotāja CFL-i spuldžu produkcijas samazinājās (skatīt iepriekšējo apsvērumu), tāpēc Kopienā saražoto CFL-i spuldžu krājumu līmenis attiecīgajā periodā palielinājās. Krājumu palielināšanās PIP ir daļēji izskaidrojama ar to, ka CFL-i spuldzes ir sezonas prece (lielāki CFL-i spuldžu pārdošanas apjomi ir gada tumšākajā periodā). Tādējādi krājumu palielināšanās no 2005. gada līdz PIP daļēji ir sezonālās ietekmes dēļ. Tomēr zināmā mērā tas ir arī tādēļ, ka Kopienā ražoto CFL-i spuldžu pārdošanas apjoms PIP bija zemāks.

(70)

Kopienā ražoto CFL-i spuldžu pārdošanas apjomi, Kopienas patēriņa tirgus daļa un pieaugums

6.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP

Pārdošanas apjomi

100

102

103

83

Kopienas patēriņa tirgus daļa

100

80

59

44

Apgrozījuma pieaugums

100

101

93

74

(71)

To Kopienā ražoto CFL-i spuldžu pārdošanas apjomi, kuras uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu, ražo Kopienas tirgum, attiecīgā perioda pirmajos gados saglabājās relatīvi stabili absolūtā izteiksmē. Tomēr PIP bija vērojama pārdošanas apjomu samazināšanās par 20 %.

(72)

Attiecībā uz Kopienas patēriņu bija samazinājusies to Kopienā ražoto CFL-i spuldžu tirgus daļa, kuras ražoja uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu.

7.   tabula

Pārdošanas cenas

 

2003

2004

2005

PIP

Vidējā pārdošanas cena

100

98

90

88

(73)

Kopienā ražoto CFL-i spuldžu vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā samazinājās. Vidējā vienas vienības pārdošanas cena attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %.

8.   tabula

Nodarbinātība, darba algas un ražīgums uz vienu darbinieku

 

2003

2004

2005

PIP

Darbinieki

100

97

90

82

Darba algas

100

97

90

85

Ražīgums (saražotās CFL lampas uz vienu ražošanā nodarbināto)

100

109

101

106

(74)

Darbinieku skaits visā attiecīgajā periodā samazinājās, un tas bija tiešs rezultāts tam, ka Kopienā samazinājās ražošana.

(75)

Darba algu izmaksas samazinājās atbilstīgi darbinieku skaita samazinājumam.

(76)

Ražošanā nodarbināto darba ražīgums attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %, t. i., ražošanā nodarbināto skaita samazinājums bija lielāks nekā saražoto CFL-i spuldžu skaita samazinājums.

(77)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, ņemot vērā no attiecīgajām valstīm importēto ražojumu apjomu un cenas.

(78)

Ņemot vērā iepriekšminēto, nav iespējams izdarīt secinājumu par to, ka uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu, ir pilnīgi atguvies no iepriekšējā dempinga sekām.

9.   tabula

Rentabilitāte, ienākumi no ieguldījumiem un naudas plūsma

 

2003

2004

2005

PIP

Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas par tirdzniecību Kopienā (% no Kopienas pārdošanas apjoma)

100

126

38

–36

Ieņēmumi no kopējiem aktīviem

100

110

36

–17

Naudas plūsma (% no kopējā pārdošanas apjoma)

100

94

57

1

(79)

Visi iepriekšminētie ražīguma rādītāji liecina par rentabilitātes pazemināšanās tendenci. No situācijas, kad bija pieņemami finanšu rezultāti (pēc antidempinga pasākumu piemērošanas 2001. gadā), uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu, attiecīgā perioda pirmajos gados baudīja labu finanšu rezultātu periodu. Tomēr importēto ĶTR izcelsmes CFL-i spuldžu radītās konkurences dēļ pārdošanas apjomi un vidējās pārdošanas cenas bija samazinājušās un negatīvi ietekmējušas uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, finanšu rādītājus. Neraugoties uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, uzņēmumam, kas atbalstīja izmeklēšanu, PIP bija zaudējumi.

10.   tabula

Kapitālieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

 

2003

2004

2005

PIP

Ieguldījumi

100

55

95

71

(80)

Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā kopumā ir samazinājies. Jāatzīmē arī tas, ka attiecīgā ražojuma izgatavošanā veikto ieguldījumu līmenis vispār ir bijis zems, jo par to liecina tas, ka attiecīgajā periodā uzstādītā ražošanas jauda nav mainījusies.

(81)

Uzņēmums, kas sadarbojās izmeklēšanā, ziņoja, ka tam nav īpašu problēmu saistībā ar spēju piesaistīt kapitālu.

(82)

Attiecīgajam periodam ir bijis raksturīgi tas, ka tajā palielinājās imports no ĶTR, kas daļēji bija uz uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, finanšu rezultātu rēķina, jo tie skar Kopienā ražotās CFL-i spuldzes. Pārdošanas apjomi un pārdošanas vērtības samazinājās, un [arī] rentabilitāte PIP samazinājās līdz tādam līmenim, ka tika radīti zaudējumi.

(83)

Tādējādi ir skaidrs, ka, gadījumā ja pasākumi zaudēs spēku, pasliktināsies finanšu rezultāti attiecībā uz CFL-i spuldzēm, kuras Kopienā ražoja uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu.

4.   Uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, importa darbības

11.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP

Importēto CFL-i spuldžu tālākpārdošana

100

323

346

941

Kopējo pārdošanas ieņēmumu daļa, ko rada importēto CFL-i spuldžu tālākpārdošana

100

104

104

188

(84)

Uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu, apstiprināja, ka ir sācis importēt no attiecīgās valsts CFL-i spuldzes, lai pats sevi pasargātu no konkurences, ko rada imports, un lai nosargātu savu Kopienas tirgus daļu.

(85)

Importa apjomi reprezentē vienīgi relatīvi mazu daļu no kopējiem pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū.

5.   Uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, eksporta darbības

12.   tabula

 

2003

2004

2005

PIP

Kopienā ražoto CFL-i spuldžu pārdošana eksportam

100

68

46

60

Eksportam pārdoto Kopienā ražoto CFL-i spuldžu vidējā cena

100

96

102

87

(86)

Uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, eksporta rādītāji attiecīgajā periodā samazinājās. Daļēji tas izskaidrojams ar faktu, ka uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu, dažos eksporta tirgos bija mainījis atrašanās vietu, jo CFL-i spuldžu piegādes no Kopienas ražotnēm veica uz vietām, kas atrodas tuvāk eksporta tirgus vietai.

(87)

Vidējā cena par vienu eksportam pārdotu vienību attiecīgajā periodā bija diezgan stabila, un bija tendence, ka PIP beigās cenas samazinājās.

6.   Secinājums par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

(88)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas eksportētāju jauda ir ievērojama un var viegli palielināties. Turklāt Kopienā salīdzinājumā ar citiem tirgiem cenu līmenis saglabājas pievilcīgs, un Kopienā ir labi izveidoti Ķīnas eksporta [preču] izplatīšanas kanāli. Ķīnas eksports tāpēc, iespējams, palielināsies.

(89)

Ievērojamie dempinga līmeņi un novērotais samazinājums, kā arī zemais cenu līmenis, ko praktizēja Ķīnas eksportētāji attiecībā uz trešām valstīm, norāda, ka iepriekšminētie eksporta apjomi uz Kopienu tiks veikti par dempinga cenām, kas būs zemākas par uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, [noteiktajām] cenām un izmaksām.

(90)

Šādu apjomu kopīgā ietekme un cenas, šķiet, izraisīs to, ka uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, stāvoklis pasliktināsies. Turklāt uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, reakcija uz to būs apgrozījuma (un tādējādi arī produkcijas) samazināšanās un/vai finanšu rādītāju būtiska pasliktināšanās.

(91)

Izmeklēšanā neatklāja nevienu faktoru, kas attiektos uz importa par dempinga cenām iespējamo ietekmi uz uzņēmuma, kas atbalstīja izmeklēšanu, situāciju. Jo īpaši šķiet, ka, gadījumā ja pasākumi zaudēs spēku, izplatīsies no Ķīnas veiktais to ražojumu imports par dempinga cenām, kuri ir no citiem avotiem, tostarp citus Kopienas ražotājus, un no Ķīnas ražotāja, uz kuru attiecina 0 % maksājumu. Pat ja tas nenotiktu, Ķīnas importa par dempinga cenām apjoms un cenu līmenis būtu tik liels, ka no citiem avotiem veiktais imports par cenām, kas nav dempinga cenas, šķiet, nepārrautu šo cēlonisko saikni. Turklāt netika atklāti citi faktori, kas jāattiecina uz kaitējumu. Jo īpaši nav pierādījumu par to, ka darbotos citi faktori, kas uzskaitīti pamatregulas 3. panta 7. punktā, un, protams, tas nav tik svarīgi, kā pārraut cēlonisko saikni starp dempingu un kaitējumu.

(92)

Turklāt nevar uzskatīt, ka importam, ko veica uzņēmums, kas atbalstīja izmeklēšanu, būtu kāda svarīga ietekme, kā vienīgi uz kaitējuma turpināšanās iespējamību. Šajā ziņā konstatēja, ka šā importa rezultātā uzņēmumam, kas atbalstīja izmeklēšanu, ir jāpilnveido ražojumu klāsts.

(93)

Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka pastāv būtiska kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība, ja spēku zaudēs antidempinga pasākumi, ko piemēro Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes CFL-i importam.

E.   KOPIENAS INTERESES

1.   Iepriekšējas piezīmes

(94)

Pirmām kārtām jāatgādina (sk. 50. apsvērumu), ka pamatregulas 9. panta 1. punktā paredzēts, ka Kopiena var veikt pasākumus, pat ja sūdzību atsauc un ja vien šādi pasākumi nav pretrunā Kopienas interesēm. A fortiori, šāda iespēja paredzēta Kopienai termiņa beigu pārskatīšanā, kurā lielākais Kopienas ražotājs joprojām atbalsta pasākumus, pat ja citi ražotāji iebilst pret to turpināšanu. Tāpēc un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga maksājumu piemērošanas termiņa pagarināšana atbilst Kopienas interesēm kopumā un, ja atbilst, tad uz kādu periodu. Nosakot Kopienas intereses, pamatojās uz visu iesaistīto personu dažādo interešu novērtējumu. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir tādas situācijas analīze, kurā antidempinga pasākumi jau ir spēkā kopš 2001. gada un tādējādi ļauj izvērtēt šo antidempinga pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgajām personām.

(95)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu izraisoša dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, pastāv nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

2.   Kopienas ražotāja, kas atbalsta sūdzību, intereses

(96)

Kā D daļā iepriekš norādīts, pastāv reāla iespējamība, ka, gadījumā ja pasākumi tiks atcelti, dempings atkārtosies un turpināsies.

(97)

Iespējams, ka, gadījumā ja pasākumi tiks atcelti, turpināsies situācija, kas rada zaudējumus. Pašlaik ražotnēs ir nodarbināti vairāki simti darbinieku. Tāpēc tā Kopienas ražotāja interesēs, kurš atbalsta sūdzību, ir atkārtoti piemērot antidempinga pasākumus pret importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts.

3.   Pārējo Kopienas ražotāju intereses

(98)

Kopumā jāuzsver, ka, ievērojot Kopienas ražotāju importa darbību, maksājumu pastāvēšana negatīvi ietekmē to vispārējo darbību. Bez izdevumiem, kas rodas no antidempinga maksājumiem saistībā ar importu, pasākumi nav ļāvuši optimizēt ražošanas sortimentu, noieta portfeli un attiecīgi rentabilitāti. Rezultātā tas ietekmē ieguldījumus, ražošanu, pētījumus un attīstību, un citus stratēģiskus lēmumus. Negatīvā ietekme ir svarīgs aspekts, kas šajā analīzē jāņem vērā.

(99)

Jāatgādina, ka uzņēmums A paziņoja, ka bez savas ražošanas Eiropā tā stratēģija ir veikt iepirkumus ĶTR. Tāpēc tiek secināts, ka pasākumu atkārtota noteikšana nav šā ražotāja interesēs.

(100)

Divi citi Kopienas ražotāji (pielikumā nosaukti par “uzņēmumu C” un “uzņēmumu D”) iebilst pret pasākumu atkārtotu noteikšanu. Abi šie uzņēmumi iepērk CFL-i no ĶTR, un tiem abiem joprojām ir ievērojama ražošana Kopienā. Tāpēc nevar izslēgt, ka antidempinga pasākumi būs pret šo divu ražotāju interesēm, īpaši vidēji ilgā laikposmā.

4.   Piegādātāju intereses

(101)

Vairāki piegādātāji, kas Kopienas nozarei piegādā ievērojamu daļu no kopējām piegādēm, izmeklēšanā sadarbojās ar Komisiju. Visi, izņemot vienu piegādātāju, izteica atbalstu pasākumu turpināšanai un pauda bažas par uzņēmuma zaudēšanu, ja CFL-i ražošana Kopienā tiktu apdraudēta. Šiem piegādātājiem kopā ir vairāki simti darbinieku Vācijā, Spānijā, Itālijā, Slovākijā un Ungārijā.

(102)

Tāpēc var secināt, ka Kopienas piegādātāju interesēs ir atkārtoti piemērot antidempinga pasākumus pret importu par dempinga cenām no attiecīgās valsts.

5.   Importētāju/tirgotāju un mazumtirgotāju intereses

(103)

Komisija izsūtīja anketas astoņiem attiecīgā ražojuma importētājiem/tirgotājiem. Atbildes saņēma no trīs importētājiem, kas ir tikai mazliet vairāk nekā 1 % no visa attiecīgā ražojuma importa Kopienā apjoma, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī. Attiecīgais ražojums ir nozīmīgs visiem trim uzņēmumiem, un attiecīgā ražojuma apgrozījums ir no 10 līdz 70 % no katra uzņēmuma kopējā apgrozījuma. Šis apgrozījums pieaugs, ja vidēji ilgā laikposmā notiks cerētais ražojuma patēriņa pieaugums. Viens uzņēmums no mazumtirdzniecības nozares arī ir pieteicies.

(104)

Divi importētāji un viens uzņēmums, kas pārstāv mazumtirdzniecības nozari, skaidri izteicās pret pasākumu turpināšanu, bet trešais importētājs norādīja uz spēkā esošo pasākumu priekšrocībām un trūkumiem. Visi trīs uzņēmumi apstiprināja, ka Kopiena ir atkarīga no attiecīgā ražojuma importa no ĶTR, jo Kopienas ražotāji nespēj apmierināt tirgus pieprasījumu. Turklāt viņi uzsvēra, ka patēriņš Kopienā ievērojami pieaugs. Tomēr tika arī atzīts, ka spēkā esošie pasākumi kavē tā saukto C klases zemas kvalitātes spuldžu nozīmīgu ienākšanu Kopienas tirgū. Ņemot vērā to, ka patērētājiem būs grūti tās atšķirt no augstākās kvalitātes B klases spuldzēm, pasākumu atcelšana var nozīmēt to, ka būs grūti konkurēt B klases spuldzēm, kuras attiecīgo importētāju uzņēmumiem ir galvenās.

6.   Patērētāju intereses un attiecīgā ražojuma attīstība Kopienas tirgū

(105)

Vairākas ieinteresētās personas paziņoja, ka antidempinga maksājumi ir pretrunā Kopienas elektroenerģijas taupības politikai, jo to dēļ patērētājiem var paaugstināties mazumtirdzniecības cenas, tādējādi samazinot energoefektīvu spuldžu (CFL-i) pārdošanas apjomu. Turpretī citi argumentēja, ka pasākumu pārtraukšana kaitēs Kopienas vides politikai, jo Ķīnā ražotās CFL-i satur vairāk dzīvsudraba, un tāpēc tās pēc izmešanas vidi ietekmē negatīvāk nekā Kopienā ražotās.

(106)

Antidempinga pasākumu mērķis ir novērst negodīgas konkurences priekšrocības, ko rada imports par dempinga cenām uz Kopienu. Citas Kopienas politikas jomas pašas par sevi neizslēdz maksājumu noteikšanu un turpināšanu, ja tie ir vajadzīgi.

(107)

Tomēr izmeklēšanā pierādīja, ka attiecīgā ražojuma patēriņš un pieprasījums Eiropas tirgū ir strauji pieaudzis un pieprasījuma samazināšanās visdrīzāk ir sekas Eiropas patērētāju pieaugošajai interesei par enerģijas patēriņa samazināšanu, un tas veicina attīstību. Skaidrs arī tas, ka spēkā esošie pasākumi ievērojami ietekmē attiecīgā ražojuma mazumtirdzniecības cenas Kopienā. Tas nozīmē, ka patērētāji, kuri varētu pievērsties attiecīgajam ražojumam, nevis kvēlspuldzēm, to nav varējuši izdarīt mazumtirdzniecības cenu ievērojamās atšķirības dēļ, turklāt šo atšķirību pastiprina spēkā esošie pasākumi. Tāpēc, vērtējot Kopienas intereses šajā lietā, jāņem vērā attiecīgā ražojuma piegāde tirgum pietiekošā daudzumā un par samērīgu cenu.

(108)

Tas jāaplūko no Kopienas enerģijas taupīšanas spuldžu popularizēšanas politikas aspekta, kas vienīgi pastiprina minētos argumentus.

(109)

Ņemot vērā iespējamo tirgus attīstību, iespējams, ka pasākumu turpināšana vidējā un ilgā laikposmā uzliks ievērojamu nastu patērētājiem.

(110)

Reaģējot uz atklājumu, Kopienas ražotājs, kas atbalstīja sūdzību, pierādīja, ka spēkā esošajiem pasākumiem nav būtiskas pieaugošas ietekmes uz patēriņa cenām Kopienā. Attiecībā uz šo argumentu jānorāda: kaut arī dažu modeļu patēriņa cena varētu būt samazinājusies kopš pasākumu piemērošanas, nevar noliegt, ka līdz pat 66 % maksājumu, kas turklāt ir attiecināti uz importu, kas veikts, apejot pasākumus, noteikti ir ietekmējuši cenas pieaugumu. Turklāt dalībvalstī ar vislielāko Kopienas mazumtirdzniecības tirgu atbilstīgi uzņēmuma, kas atbalstīja sūdzību, paša datiem cenas trim no pieciem modeļiem 2006. gada sākumā bija augstākas nekā 2001. gada sākumā. Uzņēmums, turpmāk pielikuma tekstā – uzņēmums A, norādīja, ka nav bijis skaidrs, vai sūdzības iesniedzējs ir atsaucis savu sūdzību. Iepriekš tika norādīts, ka Kopienas ražotājs, kas atbalstīja sūdzību, [joprojām] to uztur.

(111)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasākumi ir pret Kopienas interesēm, jo Kopienas ražotājiem nepietiek jaudas pieprasījuma apmierināšanai un imports ir vajadzīgs, lai nodrošinātu piegādes tirgū.

(112)

Antidempinga pasākumu mērķis nav importa aizliegums vai CFL-i piegādes ierobežošana Kopienas tirgū. Kā iepriekš pierādīts, spēkā esošie pasākumi nav kaitējuši importam. Pretēji – patēriņa pieaugums attiecīgajā laikposmā ir radījis pieaugumu absolūtos skaitļos un ĶTR importa tirgus daļas pieaugumu. Tomēr skaidrs, ka vidējā laikposmā pasākumu turpināšanas radītā ietekme uz piegādi var būt ievērojamāka.

(113)

Vairākas ieinteresētās personas turklāt ir paziņojušas, ka spēkā esošie pasākumi kropļo konkurenci Kopienas tirgū, jo tikai daži uzņēmumi var iepirkt CFL-i spuldzes no ražotājiem ĶTR, kurām ir 0 % vai ļoti zemi maksājumi. Citiem uzņēmumiem ir vienīgi ierobežota piekļuve tirgum, jo tie var importēt vienīgi no ražotājiem eksportētājiem, kam noteikti augsti maksājumi.

(114)

Jāatgādina, ka pamatregulas 21. pants attiecas uz zaudējumus radoša dempinga radīto tirgus kropļojumu labošanu. Tāpēc pasākumu noteikšana palīdzēs novērst eksportētāju dempinga rezultātā iegūtās priekšrocības. Maksājumi palīdzēs uzturēt vienlīdzīgus spēles noteikumus, no vienas puses, Kopienas ražotājiem, trešo valstu eksportētājiem un attiecīgās valsts eksportētājiem, ja nav konstatēts dempings, un, no otras puses, eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie izmanto dempingu. Tas, ka vairākiem eksportētājiem noteikti augstāki maksājumi nekā pārējiem, vienkārši atspoguļo atšķirīgās dempinga starpības dažādiem eksportētājiem un nerada diskrimināciju vai konkurences izkropļojumus importētāju starpā, kam ir dažādi piegādes avoti ĶTR. Turklāt izmeklēšanā konstatēts, ka Kopienas uzņēmumi var iepirkt CFL-i no vairākiem ražotājiem Kopienā un attiecīgajā valstī un trešās valstīs un nav pierādīta dažu uzņēmumu sūdzība, ka tie ir izslēgti no tirgus. Ņemot vērā minēto, tiek konstatēts, ka pasākumu turpināšana manāmi ietekmēs patērētājus mazumtirdzniecības cenu veidā, piegādes pieejamības veidā, īpaši vidējā un ilgā laikposmā.

7.   Secinājums par Kopienas interesēm un pasākumu ilgumu

(115)

Pamatregulas 21. panta 1. punkts nosaka, ka īpaši jāapsver nepieciešamība likvidēt zaudējumus radošā dempinga izkropļojošo ietekmi, un viens ražotājs, kas pārstāv nozīmīgu Kopienas ražošanas daļu, cieš no izmeklēšanā konstatētā zaudējumus radošā dempinga. Pret to tomēr ir nozīmīgi apsvērumi, kas liek secināt, ka Kopienas interesēs ir pasākumus pārtraukt. Kopienas ražošanas nozare pati ir ļoti atkarīga no ĶTR importa, lai apmierinātu strauji palielinošos pieprasījumu, vairāki Kopienas ražotāji paši neatbalsta pasākumu turpināšanu un pasākumi ir parādījuši, ka tie ievērojami ietekmē patēriņa cenas un līdz ar to patērētāju izvēli pirkt CFL-i vai mazāk jaudīgas kvēlspuldzes.

(116)

Ievērojot visas attiecīgās intereses, tika secināts, ka kopumā attiecīgo interešu līdzsvars prasa pārtraukt pasākumus. Tomēr, ievērojot minētos apsvērumus, ražotāja, kurš atbalsta turpināšanu, intereses, salīdzinot ar nosauktajām interesēm un īpaši citu Kopienas ražotāju interesēm, Kopienas interesēs īsā laikposmā ir turpināt pasākumus pielāgošanās periodā. Tāpēc ir lietderīgi pasākumus atstāt spēkā tikai vienu gadu pirms to izbeigšanās. Pēc tam iespējamā negatīvā ietekme uz patērētājiem un citiem uzņēmumiem nebūs samērīga ar labumu, ko Kopienas ražotāji gūst no pasākumiem.

F.   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

(117)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija pamatā ieteikumam atcelt spēkā esošos pasākumus pēc viena gada. Tām tika arī dots laika posms, lai izteiktu komentārus un prasījumus pēc izklāstītās informācijas nosūtīšanas. Neviens no saņemtajiem komentāriem nebija tāds, lai izmainītu šajā regulā ietvertos secinājumus.

(118)

No minētā izriet, ka antidempinga maksājumi jāpārtrauc pēc viena gada,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo tiek piemērots galīgais antidempinga maksājums Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes kompaktas elektroniskas luminiscējošas gāzizlādes spuldžu, kas darbojas ar maiņstrāvu (tostarp elektroniskas kompaktas luminiscējošas gāzizlādes spuldzes, kas darbojas gan ar maiņstrāvu, gan ar līdzstrāvu), ar vienu vai vairākām stikla caurulēm, ar visiem apgaismes elementiem un elektroniskām sastāvdaļām, kas piestiprinātas spuldzes pamatnei vai integrētas spuldzes pamatnē, ko klasificē ar KN kodu ex 8539 31 90 (Taric kods 8539319095), importam.

2.   Antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk uzskaitīto uzņēmumu ražoto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Antidempinga maksājuma likme

(%)

Taric papildu kods

Changzhou Hailong Electronics & Light Fixtures Co., Ltd. Luoyang, Changzhou, Jiangsu Changzhou 213104

Ķīnas Tautas Republika

59,5

A234

City Bright Lighting (Shenzhen) Ltd. Shenzhen

Ķīnas Tautas Republika

17,1

A235

Deluxe Well Enterprises Ltd. Block 17-18, Hong Qiao Tao Industrial Zone Bao An Yuan Shenzhen

Ķīnas Tautas Republika

37,1

A236

Lisheng Electronic & Lighting (Xiamen) Co., Ltd. Xiamen

Ķīnas Tautas Republika

0,0

A237

Philips & Yaming Lighting Co., Ltd. 1805 Hu Yi Highway Malu Jia Ding District Shangai 201801

Ķīnas Tautas Republika

32,3

A238

Sanex Electronics Co., Ltd. 1 Xiangyang Road, Xiangcheng Town, Xiangcheng District, Suzhou, Jiangsu,

Ķīnas Tautas Republika

20,2

A239

Shenzhen Zuoming Electronic Co. Ltd. Shenzhen, Guangdong

Ķīnas Tautas Republika

8,4

A240

Zhejiang Sunlight Group Co., Ltd. 129 Fengshan Road, Zhejiang Shangyu 213104

Ķīnas Tautas Republika

35,3

A241

Visi pārējie uzņēmumi

66,1

A999

3.   Galīgā antidempinga maksājuma likme 66,1 % apjomā un piemērojama importam no Ķīnas Tautas Republikas ar šo tiek paplašināta arī uz 1. punktā minētā ražojuma importu no Vjetnamas Sociālistiskās Republikas, Pakistānas Islāma Republikas un Filipīnu Republikas neatkarīgi, vai to izcelsme ir vai nav deklarēta Vjetnamas Sociālistiskajā Republikā, Pakistānas Islāma Republikā un Filipīnu Republikā (Taric kods 8539319092).

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Šī regula ir spēkā vienu gadu pēc tās stāšanās spēkā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. AMADO


(1)  OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2)  OV L 195, 19.7.2001., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1322/2006 (OV L 244, 7.9.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 38, 8.2.2001., 8. lpp.

(4)  OV L 145, 9.6.2005., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1322/2006.

(5)  OV C 167, 19.7.2006., 13. lpp.

(6)  OV C 217, 8.9.2006., 2. lpp.


PIELIKUMS

Uzņēmums A

a)   Importētie daudzumi

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums A importēja no 50 līdz 60 miljoniem CFL-i spuldžu no attiecīgās valsts. Aplūkojot Kopienas tirgū pārdotos apjomus, uzņēmums A importēja no 70 līdz 80 % no tā pārdošanas apjoma. Importētie ražojumi nesa mazākus ienākumus. Ja importa apjomi ir trīsreiz lielāki par ražošanas apjomiem Kopienā, tad no uzņēmuma A ienākumu viedokļa imports dod tikai mazliet vairāk nekā 50 % no kopējiem ienākumiem, kas gūti par Kopienas pārdošanas apjomiem.

b)   Saistība ar ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī

Uzņēmumam A ir saistība ar diviem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī. Uzņēmums A lielāko daļu savu importēto ražojumu saņem no abiem minētajiem ražotājiem eksportētājiem. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā abi ražotāji eksportētāji eksportēja uz EK 47 % savu ražojumu.

c)   Importa ieguves stratēģija, aizsardzības (pagaidu) vai stratēģiska (ilgtermiņa)

Uzņēmums A ir pieņēmis stratēģisku ilgtermiņa lēmumu importēt no attiecīgās valsts, lai varētu piedāvāt saviem patērētājiem pilnīgu ražojumu klāstu.

d)   Ražošana Kopienā

Uzņēmums A ir otrs lielākais Kopienas CFL-i spuldžu ražotājs, kas nodarbina aptuveni 600 darbinieku attiecīgā ražojuma izgatavošanai un pārdošanai. Pēc uzņēmuma A ziņām, minētajā rūpnīcā uzstādīs vēl divas ražošanas līnijas, kas dos vēl 15 līdz 20 miljonus vienību, palielinot pašreizējo ražošanas jaudu apmēram par pusi. Jaunās ražošanas līnijas paredzētas attiecīgā ražojuma ražošanai.

Tāpat kā pārējiem ražotājiem Kopienā, uzņēmuma A ražošana Kopienā galvenokārt ietver no dažādiem avotiem saņemtu sastāvdaļu montāžu. Šādā gadījumā mazliet mazāk nekā pusi sastāvdaļu saņem no avotiem Kopienā. Izcelsmes noteikumus nosaka muitas tiesību akti, īpaši Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, īpaši 22. līdz 27. pants. Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajam ražojumam, salīdzinot ar importētajām sastāvdaļām, ir cita muitas klasifikācija. Pārklasificēšana izraisa būtiskas sastāvdaļu pārmaiņas. Pamatojoties uz minēto un šajā izmeklēšanā iegūto informāciju, var secināt, ka uzņēmumā A ražotajām spuldzēm ir Kopienas izcelsme.

e)   Galvenā biroja un lielāko akcionāru atrašanās vieta

Uzņēmums A ir lielas Eiropas uzņēmumu grupas nodaļa, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā.

f)   Pētniecības un attīstības nodaļu atrašanās vieta

Uzņēmuma A galvenais pētniecības un attīstības centrs atrodas vienā dalībvalstī. Bez tam dažas pētniecības un attīstības rūpnīcas, īpaši tās, kas saistītas ar ražošanas procesa attīstību, atrodas netālu no ražošanas rūpnīcām, t. i., citā dalībvalstī un attiecīgajā valstī.

Uzņēmums B

a)   Importētie daudzumi

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums A importēja no 11 līdz 18 miljoniem CFL-i spuldžu no attiecīgās valsts. Aplūkojot Kopienas tirgū pārdotos apjomus, uzņēmums B pārskatīšanas izmeklēšanas periodā importēja no 20 līdz 30 % tā pārdošanas apjoma.

Importētie ražojumi nesa mazākus ienākumus. Importētie ražojumi deva 15 līdz 20 % no kopējā ienākuma.

b)   Saistība ar ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī

Uzņēmums B ir saistīts ar vienu ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī. Šā saistītā ražotāja eksportētāja ražošanas jauda pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija apmēram 40 miljoni vienību jeb mazliet mazāk nekā uzņēmuma B ražošanas jauda tā rūpnīcās Kopienā. Tomēr pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmums B importēja CFL-i nevis no saistītā ražotāja eksportētāja, bet gan no neatkarīgiem ražotājiem eksportētājiem.

Viens attiecīgās valsts neatkarīgais ražotājs eksportētājs, kuram ir ievērojama ražošanas jauda un ievērojami pārdošanas apjomi Kopienā, apgalvoja, ka uzņēmums B izrādījis vēlēšanos iegādāties šo ražotāju eksportētāju. Ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka uz uzņēmumu B nav attiecināma Kopienas ražotāju definīcija, jo tas ir izrādījis interesi iegādāties neatkarīgu ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī un tā turpmāk būs pasargāts no dempinga izraisītā kaitējuma, kad tas iegādāsies šo vai citu uzņēmumu. Apgalvojumam nebija pievienoti nekādi to pierādoši dokumenti, un tādēļ to neņēma vērā.

c)   Importa ieguves stratēģija, aizsardzības (pagaidu) vai stratēģiska (ilgtermiņa)

Uzņēmums B uzskata, ka tā imports ir aizsardzības darbība. Tas apgalvo, ka importam ir pagaidu raksturs un to aizstās ar Kopienā ražotām CFL-i. Tiešām pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām uzņēmums B ir sācis uzstādīt jaunas ražošanas jaudas vienā no savām rūpnīcām Kopienā.

d)   Ražošana Kopienā

Uzņēmums B ir lielākais ražotājs Kopienā. Tajā nodarbināti aptuveni 700 darbinieku attiecīgā ražojuma izgatavošanai un pārdošanai. Tāpat kā pārējiem ražotājiem Kopienā uzņēmuma B ražošana Kopienā galvenokārt ietver no dažādiem avotiem saņemtu sastāvdaļu montāžu. Šajā gadījumā gandrīz visas sastāvdaļas ir saņemtas no avotiem Kopienā.

e)   Galvenā biroja un lielāko akcionāru atrašanās vieta

Uzņēmums B ir lielas Eiropas uzņēmumu grupas nodaļa, kuras galvenais birojs atrodas Kopienā.

f)   Pētniecības un attīstības nodaļu atrašanās vieta

Uzņēmuma B galvenais pētniecības un attīstības centrs atrodas vienā dalībvalstī. Turklāt dažas pētniecības un attīstības rūpnīcas, īpaši tās, kas saistītas ar ražošanas procesa attīstību, atrodas netālu no ražošanas rūpnīcām, t. i., divās citās dalībvalstīs (arī sastāvdaļu ražošana) un attiecīgajā valstī.

Uzņēmums C

a)   Importētie daudzumi

Attiecīgajā periodā uzņēmums C importēja no 3 līdz 7 miljoniem CFL-i spuldžu no attiecīgās valsts. Aplūkojot Kopienas tirgū pārdotos apjomus, uzņēmums C importēja 30 līdz 40 % no pārdošanas apjoma.

Importētie ražojumi nesa mazākus ienākumus. Importētie ražojumi deva 20 līdz 30 % no kopējiem ienākumiem.

b)   Saistība ar ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī

Uzņēmums C ir saistīts ar vienu ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī, no kura tas saņem lielāko daļu sava importa. Šā saistītā ražotāja eksportētāja jauda bija apmēram piecas reizes lielāka nekā uzņēmuma C ražošanas jauda tā rūpnīcā Kopienā.

c)   Importa ieguves stratēģija, aizsardzības (pagaidu) vai stratēģiska (ilgtermiņa)

Uzņēmums C ir paziņojis, ka importēt no attiecīgās valsts ir stratēģisks ilgtermiņa lēmums, lai varētu piedāvāt saviem patērētājiem pilnīgu ražojumu klāstu. Ņemot vērā zemās iepirkuma cenas un mazos pārvadāšanas izdevumus, pēc uzņēmuma apgalvotā, šāda veida spuldžu ražošana ES tik lielos apjomos, lai apmierinātu pieprasījumu, nedod nekādas ekonomiskas priekšrocības.

d)   Ražošana Kopienā

Uzņēmums C nodarbina apmēram 450 cilvēku ražošanā un attiecīgā ražojuma pārdošanā, no tiem lielākā daļa ir nodarbināti rūpnīcās, kas atrodas vienā dalībvalstī. Uzņēmuma C ražošana Kopienā galvenokārt ir no dažādiem avotiem nākušu sastāvdaļu montēšana. Mazāk nekā pusi sastāvdaļu saņem no avotiem Kopienā. Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajam ražojumam, salīdzinot ar importētajām sastāvdaļām, ir cita muitas klasifikācija. Pārklasificēšana izraisa būtiskas sastāvdaļu pārmaiņas. Pamatojoties uz minēto un šajā izmeklēšanā iegūto informāciju var secināt, ka uzņēmumā C ražotajām spuldzēm ir Kopienas izcelsme.

e)   Galvenā biroja un lielāko akcionāru atrašanās vieta

Uzņēmums C ir lielas uzņēmumu grupas nodaļa, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī. Tomēr uzņēmuma C galvenais birojs, kas ir atsevišķa juridiska persona, atrodas Kopienā.

Lai gan uzņēmums C ir globālas grupas daļa ar galveno biroju trešā valstī, tam ir visa vajadzīgā kompetence, lai pieņemtu visus saimnieciskos lēmumus par CFL-i ražošanas, importa, pārdošanas stratēģiju Kopienas tirgū.

f)   Pētniecības un attīstības nodaļu atrašanās vieta

Uzņēmuma C galvenais attiecīgā ražojuma pētniecības un attīstības centrs atrodas vienā Kopienas dalībvalstīm. Bez tam pētniecība un attīstība daļēji notiek galvenajā birojā trešā valstī. Turklāt pētniecība un attīstība, kas īpaši saistīta ar ražošanas procesu, notiek netālu no ražotnēm, t. i., Kopienā un attiecīgajā valstī.

Uzņēmums D

a)   Importētie daudzumi

Attiecīgajā periodā uzņēmums D importēja no 2 līdz 3 miljoniem CFL-i spuldžu no attiecīgās valsts. Aplūkojot Kopienas tirgū pārdotos apjomus, uzņēmums D importēja no 50 līdz 60 % tā pārdošanas apjoma.

Importētie ražojumi nesa mazākus ienākumus. Importētie ražojumi deva mazāk nekā 40–50 % no kopējā ienākuma.

b)   Saistība ar ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī

Uzņēmums D nav saistīts ne ar vienu ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī. Importa no attiecīgās valsts avots ir neatkarīgi ražotāji eksportētāji.

c)   Importa ieguves stratēģija, aizsardzības (pagaidu) vai stratēģiska (ilgtermiņa)

Uzņēmums D ir paziņojis, ka importēt no attiecīgās valsts ir stratēģisks ilgtermiņa lēmums, lai varētu piedāvāt saviem patērētājiem pilnīgu ražojumu klāstu. Pēc uzņēmuma apgalvotā, šāda veida attiecīgā ražojuma ražošana ES tik lielos apjomos, lai apmierinātu pieprasījumu, nav ekonomiski izdevīga.

d)   Ražošana Kopienā

Tomēr uzņēmums D nodarbina no 35 līdz 85 cilvēkus ražošanā un attiecīgā ražojuma pārdošanā, no tiem lielākā daļa ir nodarbināti rūpnīcā Kopienā. Tā ražošanas darbība galvenokārt ir sastāvdaļu montēšana, no kurām mazāk par pusi ir no ES. Izmeklēšana parādīja, ka attiecīgajam ražojumam, salīdzinot ar importētajām sastāvdaļām, ir cita muitas klasifikācija. Pārklasificēšana izraisa būtiskas sastāvdaļu pārmaiņas. Pamatojoties uz minēto un šajā izmeklēšanā iegūto informāciju, var secināt, ka uzņēmumā D ražotajām spuldzēm ir Kopienas izcelsme.

e)   Galvenā biroja un lielāko akcionāru atrašanās vieta

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uzņēmuma D īpašnieks bija privāta akcionāru grupa. Tomēr pēc pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām uzņēmumu D iegādājās ražotājs trešā valstī. Uzņēmuma D korporatīvā vadība atrodas Kopienā.

f)   Pētniecības un attīstības nodaļu atrašanās vieta

Visi uzņēmuma D pētniecības un attīstības centri atrodas Kopienā.


(1)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).


17.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/21


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1206/2007

(2007. gada 16. oktobris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 17. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 16. oktobrī

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 16. oktobra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

64,1

MK

31,4

TR

117,9

ZZ

71,1

0707 00 05

EG

151,2

JO

162,5

MK

25,2

TR

160,4

ZZ

124,8

0709 90 70

TR

120,2

ZZ

120,2

0805 50 10

AR

64,4

TR

87,8

UY

81,6

ZA

56,5

ZZ

72,6

0806 10 10

BR

254,2

TR

134,8

US

284,6

ZZ

224,5

0808 10 80

AU

188,0

CA

101,5

CL

17,7

NZ

83,4

US

96,4

ZA

78,5

ZZ

94,3

0808 20 50

CN

71,2

TR

127,4

ZA

84,6

ZZ

94,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


17.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/23


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1207/2007

(2007. gada 16. oktobris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 53. pantu un 80. panta b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Attiecībā uz tradicionālo praksi, ko reglamentē īpaši ražotājas dalībvalsts noteikumi, šī dalībvalsts, atkāpjoties no parastajiem noteikumiem, izsniedzot īpašas atļaujas un veicot pienācīgu kontroli, drīkst atļaut, ka noteiktos reģionos ražotu kvalitatīvo vīnu iegūst, pievienojot pamatproduktam, no kā vīnu izgatavo, vienu vai vairākus vīna nozares produktus, kuru izcelsme nav noteiktajā reģionā, kā nosaukums tam ir piešķirts. Lai nodrošinātu, ka uzņēmējiem un kompetentām iestādēm nenodara kaitējumu, izbeidzoties Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 (2) 31. panta 3. punktā paredzētajam izņēmumam, būtu jāpiešķir jauns pagarinājums.

(2)

Regulas (EK) Nr. 753/2002 II pielikumā uzskaitīti vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kuros ietilpst ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un ko var norādīt uz vīnu etiķetēm. Minētais pielikums ir jāpielāgo, tajā iekļaujot attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto Rumānija.

(3)

Sakarā ar administratīvo slogu un lai novērstu tirdzniecības apgrūtinājumus, šī regula jāpiemēro no 2007. gada 1. jūlija.

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 753/2002.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 753/2002 groza šādi.

1)

Regulas 31. panta 3. punktu groza šādi:

a)

otrās daļas b) apakšpunktā datumu “2007. gada 31. augusts” aizstāj ar datumu “2008. gada 31. augustam”;

b)

trešajā daļā datumu “2007. gada 31. augusts” aizstāj ar datumu “2008. gada 31. augustam”.

2)

Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 16. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 382/2007 (OV L 95, 5.4.2007., 12. lpp.).


PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Vīnogu šķirņu un to sinonīmu saraksts, kurā iekļauta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (1), kuru atbilstīgi 19. panta 2. punktam drīkst lietot uz vīnu etiķetēm

 

Šķirnes nosaukums vai tā sinonīmi

Valstis, kuras drīkst izmantot šķirnes nosaukumu vai tā sinonīmu (2)

1

Agiorgitiko

Grieķija°

2

Aglianico

Itālija°, Grieķija°, Malta°

3

Aglianicone

Itālija°

4

Alicante Bouschet

Grieķija°, Itālija°, Portugāle°, Alžīrija°, Tunisija°, Amerikas Savienotās Valstis°, Kipra°, Dienvidāfrika

NB! Nosaukumu “Alicante” vienu pašu nedrīkst izmantot vīna apzīmēšanai

5

Alicante Branco

Portugāle°

6

Alicante Henri Bouschet

Francija°, Serbija (8), Melnkalne (8)

7

Alicante

Itālija°

8

Alikant Buse

Serbija (6), Melnkalne (6)

9

Auxerrois

Dienvidāfrika°, Austrālija°, Kanāda°, Šveice°, Beļģija°, Vācija°, Francija°, Nīderlande°, Apvienotā Karaliste°

10

Barbera Bianca

Itālija°

11

Barbera

Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālija°, Horvātija°, Meksika°, Slovēnija°, Urugvaja°, Amerikas Savienotās Valstis°, Grieķija°, Itālija°, Malta°

12

Barbera Sarda

Itālija°

13

Blauburgunder

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (16-28-115), Austrija (14-16), Kanāda (16-115), Čīle (16-115), Itālija (16-115)

14

Blauer Burgunder

Austrija (13-16), Serbija (24-115), Melnkalne (24-115), Šveice

15

Blauer Frühburgunder

Vācija (58)

16

Blauer Spätburgunder

Vācija (115), Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (13-28-115), Austrija (13-14), Bulgārija (115), Kanāda (13-115), Čīle (13-115), Rumānija (115), Itālija (13-115)

17

Blaufränkisch

Čehija (55), Austrija°, Vācija, Slovēnija (Modra frankinja, Frankinja), Ungārija, Rumānija (22, 55, 67, 71)

18

Borba

Spānija°

19

Bosco

Itālija°

20

Bragão

Portugāle°

21

Budai

Ungārija°

22

Burgund Mare

Rumānija (17, 55, 67, 71)

23

Burgundac beli

Serbija (136), Melnkalne (136)

24

Burgundac Crni

Horvātija°

25

Burgundac crni

Serbija (14-115), Melnkalne (14-115)

26

Burgundac sivi

Horvātija°, Serbija°, Melnkalne°

27

Burgundec bel

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°

28

Burgundec crn

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (13-16-115)

29

Burgundec siv

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°

30

Busuioacă de Bohotin

Rumānija

31

Cabernet Moravia

Čehija°

32

Calabrese

Itālija (90)

33

Campanário

Portugāle°

34

Canari

Argentīna°

35

Carignan Blanc

Francija°

36

Carignan

Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālija (38), Čīle (38), Horvātija°, Izraēla°, Maroka°, Jaunzēlande°, Tunisija°, Grieķija°, Francija°, Portugāle°, Malta°

37

Carignan Noir

Kipra°

38

Carignane

Austrālija (36), Chili (36), Meksika, Turcija, Amerikas Savienotās Valstis

39

Carignano

Itālija°

40

Chardonnay

Dienvidāfrika°, Argentīna (95), Austrālija (95), Bulgārija°, Kanāda (95), Šveice°, Čīle (95), Čehija°, Horvātija°, Ungārija (41), Indija, Izraēla°, Moldova°, Meksika (95), Jaunzēlande (95), Rumānija°, Krievija°, Sanmarīno°, Slovākija°, Slovēnija°, Tunisija°, Amerikas Savienotās Valstis (95), Urugvaja°, Serbija, Melnkalne, Zimbabve°, Vācija°, Francija, Grieķija (95), Itālija (95), Luksemburga° (95), Nīderlande (95), Apvienotā Karalist, Spānija, Portugāle, Austrija°, Beļģija (95), Kipra°, Malta°

41

Chardonnay Blanc

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, Ungārija (40)

42

Chardonnay Musqué

Kanāda°

43

Chelva

Spānija°

44

Corinto Nero

Itālija°

45

Cserszegi fűszeres

Ungārija°

46

Děvín

Čehija°

47

Devín

Slovākija

48

Duna gyöngye

Ungārija

49

Dunaj

Slovākija

50

Durasa

Itālija°

51

Early Burgundy

Amerikas Savienotās Valstis°

52

Fehér Burgundi, Burgundi

Ungārija (133)

53

Findling

Vācija°, Apvienotā Karaliste°

54

Frâncușă

Rumānija

55

Frankovka

Čehija° (17), Slovākija (56), Rumānija (17, 22, 67, 71)

56

Frankovka modrá

Slovākija (55)

57

Friulano

Itālija

58

Frühburgunder

Vācija (15), Nīderlande°

59

Galbenă de Odobești

Rumānija

60

Girgenti

Malta (61, 62)

61

Ghirgentina

Malta (60, 62)

62

Girgentina

Malta (60, 61)

63

Graciosa

Portugāle°

64

Grasă de Cotnari

Rumānija

65

Grauburgunder

Vācija, Bulgārija, Ungārija°, Rumānija (66)

66

Grauer Burgunder

Kanāda, Rumānija (65), Vācija, Austrija

67

Grossburgunder

Rumānija (17, 22, 55, 71)

68

Iona

Amerikas Savienotās Valstis°

69

Kanzler

Apvienotā Karaliste°, Vācija

70

Kardinal

Vācija°, Bulgarija°

71

Kékfrankos

Ungārija, Rumānija (17, 22, 55, 67)

72

Kisburgundi kék

Ungārija (115)

73

Korinthiaki

Grieķija°

74

Leira

Portugāle°

75

Limnio

Grieķija°

76

Maceratino

Itālija°

77

Maratheftiko (Μαραθεύτικο)

Kipra

78

Mátrai muskotály

Ungārija°

79

Medina

Ungārija°

80

Monemvasia

Grieķija

81

Montepulciano

Itālija°

82

Moravia dulce

Spānija°

83

Moravia agria

Spānija°

84

Moslavac

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (85), Serbija°, Melnkalne°

85

Mozler

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (84)

86

Mouratón

Spānija°

87

Müller-Thurgau

Dienvidāfrika°, Austrija°, Vācija, Kanāda, Horvātija°, Ungārija°, Serbija°, Melnkalne°, Čehija°, Slovākija°, Slovēnija°, Šveice°, Luksemburga, Nīderlande°, Itālija°, Belgija°, Francija°, Apvienotā Karaliste, Austrālija°, Bulgārija°, Amerikas Savienotās Valstis°, Jaunzēlande°, Portugāle

88

Muškát moravský

Čehija°, Slovākija

89

Nagyburgundi

Ungārija°

90

Nero d‘Avola

Itālija (32)

91

Olivella nera

Itālija°

92

Orange Muscat

Austrālija°, Amerikas Savienotās Valstis°

93

Pálava

Čehija, Slovākija

94

Pau Ferro

Portugāle°

95

Pinot Chardonnay

Argentīna (40), Austrālija (40), Kanāda (40), Čīle (40), Meksika (40), Jaunzēlande (40), Amerikas Savienotās Valstis (40), Turcija°, Beļģija (40), Grieķija (40), Nīderlande, Itālija (40)

96

Pölöskei muskotály

Ungārija°

97

Portoghese

Itālija°

98

Pozsonyi

Ungārija (99)

99

Pozsonyi Fehér

Ungārija (98)

100

Radgonska ranina

Slovēnija°

101

Rajnai rizling

Ungārija (104)

102

Rajnski rizling

Serbija (103-106-109), Melnkalne (103-106-109)

103

Renski rizling

Serbija (102-106-109), Melnkalne (102-106-109), Slovēnija° (104)

104

Rheinriesling

Bulgārija°, Austrija, Vācija (106), Ungārija (101), Čehija (112), Itālija (106), Grieķija, Portugāle, Slovēnija (103)

105

Rhine Riesling

Dienvidāfrika°, Austrālija°, Čīle (107), Moldova°, Jaunzēlande°, Kipra, Ungārija°

106

Riesling renano

Vācija (104), Serbija (102-103-109), Melnkalne (102-103-109), Itālija (104)

107

Riesling Renano

Čīle (105), Malta°

108

Riminèse

Francija °

109

Rizling rajnski

Serbija (102-103-106), Melnkalne (102-103-106)

110

Rizling Rajnski

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika°, Horvātija°

111

Rizling rýnsky

Slovākija°

112

Ryzlink rýnský

Čehija (104)

113

Santareno

Portugāle°

114

Sciaccarello

Francija°

115

Spätburgunder

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (13-16-28), Serbija (14-25), Melnkalne (14-25), Bulgārija (16), Kanāda (13-16), Čīle, Ungārija (72), Moldova°, Rumānija (16), Itālija (13-16), Apvienotā Karaliste, Vācija (16)

116

Štajerska Belina

Horvātija°, Slovēnija°

117

Subirat

Spānija

118

Terrantez do Pico

Portugāle°

119

Tintilla de Rota

Spānija°

120

Tinto de Pegões

Portugāle°

121

Torrontés riojano

Argentīna°

122

Trebbiano

Dienvidāfrika°, Argentīna°, Austrālija°, Kanāda°, Kipra°, Horvātija°, Urugvaja°, Amerikas Savienotās Valstis, Izraēla, Itālija, Malta

123

Trebbiano Giallo

Itālija°

124

Trigueira

Portugāle

125

Verdea

Itālija°

126

Verdeca

Itālija

127

Verdelho

Dienvidāfrika°, Argentīna, Austrālija, Jaunzēlande, Amerikas Savienotās Valstis, Portugāle

128

Verdelho Roxo

Portugāle°

129

Verdelho Tinto

Portugāle°

130

Verdello

Itālija°, Spānija°

131

Verdese

Itālija°

132

Verdejo

Spānija°

133

Weißburgunder

Dienvidāfrika (135), Kanāda, Čīle (134), Ungārija (52), Vācija (134, 135), Austrija (134), Apvienotā Karaliste°, Itālija

134

Weißer Burgunder

Vācija (133, 135), Austrija (133), Čīle (133), Šveice°, Slovēnija, Itālija

135

Weissburgunder

Dienvidāfrika (133), Vācija (133, 134), Apvienotā Karaliste, Itālija

136

Weisser Burgunder

Serbija (23), Melnkalne (23)

137

Zalagyöngye

Ungārija°

Paskaidrojumi:

:

teksts iekavās

:

norāde uz šķirnes sinonīmu

:

“°”

:

nav sinonīma

:

teksts salikts trekniem burtiem

:

2. sleja

:

vīnogu šķirnes nosaukums

3. sleja

:

valsts, kurā nosaukums atbilst šķirnei un norāde uz šķirni.

:

teksts salikts ar parastiem burtiem

:

2. sleja

:

vīnogu šķirnes sinonīma nosaukums

3. sleja

:

tās valsts nosaukums, kura lieto vīnogu šķirnes sinonīmu.”


(1)  Šo šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, arī tulkojumā vai adjektīva formā, pilnībā vai daļēji atbilst vīnu apzīmēšanai lietotajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(2)  Šajā pielikumā attiecīgajām valstīm paredzētie izņēmumi ir pieļaujami tikai attiecībā uz tādiem vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas ir ražoti administratīvajās vienībās, kurās attiecīgo šķirņu audzēšana šīs regulas spēkā stāšanās brīdī ir atļauta, un ražoti atbilstīgi attiecīgo valstu noteiktajiem nosacījumiem attiecībā uz šo vīnu ražošanu un noformējumu.

Paskaidrojumi:

:

teksts iekavās

:

norāde uz šķirnes sinonīmu

:

“°”

:

nav sinonīma

:

teksts salikts trekniem burtiem

:

2. sleja

:

vīnogu šķirnes nosaukums

3. sleja

:

valsts, kurā nosaukums atbilst šķirnei un norāde uz šķirni.

:

teksts salikts ar parastiem burtiem

:

2. sleja

:

vīnogu šķirnes sinonīma nosaukums

3. sleja

:

tās valsts nosaukums, kura lieto vīnogu šķirnes sinonīmu.”


17.10.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 272/29


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1208/2007

(2007. gada 16. oktobris),

ar ko nosaka atkāpi no Regulas (EK) Nr. 800/1999 attiecībā uz kompensācijas likmes noteikšanu pienam un piena produktiem tādu piegāžu gadījumā, kā norādīts minētās regulas 36. un 44. pantā un kuras veiktas no 2007. gada 1. līdz 14. jūnijam

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 31. panta 14. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2007. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 660/2007, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem (2), no 2007. gada 15. jūnija vairs nav paredzētas eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem, tostarp par produktiem, kas piegādāti, kā norādīts 36. un 44. pantā Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (3).

(2)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 800/1999 37. pantam dalībvalstis drīkst atļaut eksportētājiem piemērot procedūru, saskaņā ar kuru mēneša pēdējo dienu izmanto, lai noteiktu kompensācijas likmi, kas piemērojama produktiem, kuri piegādāti, kā norādīts minētās regulas 36. un 44. pantā, un kurus krauj katru mēnesi. Tāpēc nav iespējams noteikt kompensācijas likmi, kas piemērojama piena un piena produktu piegādēm, kuras veiktas saskaņā ar minēto procedūru no 2007. gada 1. līdz 14. jūnijam.

(3)

Tiesības saņemt kompensāciju par piegādēm, kas veiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 37. pantā paredzēto procedūru pirms Regulas (EK) Nr. 660/2007 spēkā stāšanās dienas, nedrīkst tikt ietekmētas. Tāpēc šīs kompensācijas noteikšanai ir nepieciešams, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 800/1999 37. panta 2. punkta, noteikt šim nolūkam izmantojamo dienu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 800/1999 37. panta 2. punkta, 2007. gada 14. jūniju izmanto par dienu kompensācijas likmes noteikšanai pienam un piena produktiem tādu piegāžu gadījumā, kā norādīts minētās regulas 36. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā un 44. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un kuras veiktas no 2007. gada 1. līdz 14. jūnijam saskaņā ar procedūru, kas paredzēta minētās regulas 37. pantā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 16. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1152/2007 (OV L 258, 4.10.2007., 1. lpp.).

(2)  OV L 155, 15.6.2007., 26. lpp.

(3)  OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1001/2007 (OV L 226, 30.8.2007., 9. lpp.).