22.9.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1098/2007

(2007. gada 18. septembris),

ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi ICES 25. līdz 32. apakšrajonā ir kritušies līdz samazinātas reproduktīvās spējas līmenim un ka pašreizējā mencu krājumu ieguve nav ilgtspējīga.

(2)	ICES jaunākajos zinātniskajos ieteikumos norādīts, ka Baltijas jūras mencu krājumi ICES 22., 23. un 24. apakšrajonā tiek pārmērīgi izmantoti un ir sasnieguši līmeņus, kad tos apdraud reproduktīvās spējas samazināšanās.

(3)	Vajadzīgs veikt pasākumus, lai izveidotu daudzgadu zivsaimniecības pārvaldības mencu krājumiem Baltijas jūrā.

(4)	Plāna mērķis ir nodrošināt, lai Baltijas mencu krājumus varētu izmantot ilgtspējīgos tautsaimnieciskos, vides un sociālos apstākļos.

(5)

Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2) paredzēts, inter alia, ka minētā mērķa sasniegšanai Kopienai, veicot krājumu aizsargāšanas un saglabāšanas pasākumus, jāpiemēro piesardzības princips, lai nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu un līdz minimumam samazinātu zvejniecības ietekmi uz jūras ekosistēmām. Kopienai jātiecas pakāpeniski ieviest uz ekosistēmu pamatotu zivsaimniecības pārvaldības pieeju un jāveicina efektīva zveja saimnieciski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas zivsaimniecības nozarē, nodrošinot pietiekami augstu dzīves līmeni tiem, kas ir atkarīgi no Baltijas mencu zvejas, un ievērojot patērētāju intereses.

(6)	Lai sasniegtu minēto mērķi, austrumu krājumi jāatjauno līdz bioloģiski drošām robežām, un attiecībā uz abiem krājumiem jānodrošina līmeņi, kad pilnīgi tiek saglabāta to reproduktīvā spēja un nodrošināta lielākā iespējamā ilgtermiņa nozveja.

(7)	To var panākt, nosakot atbilstīgu metodi mencu zvejas piepūles pakāpeniskai samazināšanai līdz līmeņiem, kas atbilst noteiktajam mērķim, un nosakot mencu krājumu kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) līmeņos, kuri atbilst zvejas piepūlei.

(8)	Tā kā mencu nozveja, zvejojot reņģes un brētliņas un lašu zvejā ar žaunu tīklu un iepinējtīklu, ir ļoti ierobežota, zvejas piepūles pakāpenisku samazinājumu uz to neattiecina.

(9)	Lai nodrošinātu zvejas iespēju stabilitāti, ir lietderīgi ierobežot KPN ikgadējās izmaiņas.

(10)	Zvejas piepūles kontroles atbilstīga īstenošana ir to periodu ilguma regulēšana, kad ir atļauta mencu zveja. Dalībvalstis var noteikt kopīgas dienas, kad visi Kopienas kuģi, kas kuģo ar to karogu, drīkst atrasties ārpus ostas.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajiem pasākumiem, jāveic kontroles pasākumi, kas ir papildus vai ar ko atkāpjas no pasākumiem, kuri noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1627/94 (1994. gada 27. jūnijs), kas paredz vispārīgus noteikumus attiecībā uz īpašām zvejas atļaujām (3), Padomes Regulā (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4), un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2807/83 (1983. gada 22. septembris), kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā reģistrēt informāciju par dalībvalstu veikto zivju nozveju (5).

(12)	Pirmajos trīs piemērošanas gados daudzgadu plāns būtu jāuzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

(13)	No zvejas piepūles pārvaldības noteikumiem varētu atbrīvot ICES 27. un 28. apakšrajonu, jo nozveja ICES apakšrajonos ir ļoti maza.

(14)	Šajā regulā paredzētais daudzgadu plāns aizstāj esošos pasākumus zvejas piepūles pārvaldībai Baltijas jūrā. Tādēļ Padomes Regula (EK) Nr. 779/97 (1997. gada 24. aprīlis), ar kuru ievieš zvejas intensitātes vadības režīmu Baltijas jūrā (6), būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu tiek izveidots daudzgadu plāns šādiem mencu krājumiem (turpmāk “attiecīgie mencu krājumi”) un šo krājumu zvejniecībai:

a)	mencas, kas dzīvo A apgabalā;

b)	mencas, kas dzīvo B un C apgabalā.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Kopienas zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir vienāds vai lielāks par astoņiem metriem un kurus izmanto Baltijas jūrā un dalībvalstīs, kas robežojas ar Baltijas jūru (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”). Tomēr 9. pantu piemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks par astoņiem metriem un kuri darbojas Baltijas jūrā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas papildus tām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 2371/2002 3. pantā un Padomes Regulas (EK) Nr. 2187/2005 (2005. gada 21. decembris), ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā (7), 2. pantā:

a)	Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) rajoni un apakšrajoni ir noteikti Padomes Regulā (EEK) Nr. 3880/91 (1991. gada 17. decembris) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (8);

b)	“Baltijas jūra” ir ICES IIIb, IIIc un IIId rajons;

c)	“kopējā pieļaujamā nozveja (KPN)” ir daudzums, ko katrā gadā var paņemt no katra krājuma;

d)	“VMS” ir kuģu satelītnovērošanas sistēmas atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 2244/2003 (2003. gada 18. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz visu garumu kuģu satelītnovērošanas sistēmām (9);

e)	“A apgabals” ir ICES 22. līdz 24. apakšrajons; “B apgabals” ir ICES 25. līdz 28. apakšrajons; “C apgabals” ir ICES 29. līdz 32. apakšrajons;

f)	“dienas ārpus ostas” nozīmē katru 24 stundas ilgu laikposmu vai tā daļu, kad kuģis neatrodas ostā.

II   NODAĻA

MĒRĶIS UN UZDEVUMI

4. pants

Mērķis un uzdevumi

Plāns nodrošina attiecīgo mencu krājumu ilgtspējīgu izmantošanu, pakāpeniski samazinot un uzturot zvejas izraisītās mirstības koeficientus līmeņos, kas nav zemāki par:

a)	0,6 – trīs līdz sešu gadu vecuma grupai mencu krājumiem A apgabalā; un

b)	0,3 – četru līdz septiņu gadu vecuma grupai mencu krājumiem B un C apgabalā.

III   NODAĻA

KOPĒJĀ PIEĻAUJAMĀ NOZVEJA

5. pants

KPN noteikšana

1.   Katru gadu Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par attiecīgo mencu krājumu KPN nākamajam gadam.

2.   Attiecīgo mencu krājumu KPN nosaka saskaņā ar 6. un 7. pantu.

6. pants

Attiecīgo mencu krājumu KPN noteikšanas procedūra

1.   Padome pieņem attiecīgo mencu krājumu KPN, kas atbilstīgi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (ZZTEK) veiktajam zinātniskajam novērtējumam ir lielākā no:

a)	KPN, kas nodrošinātu zvejas izraisītās mirstības koeficienta 10 % samazinājumu tās piemērošanas gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu;

b)	KPN, kas nodrošinātu 4. pantā noteikto zvejas izraisītās mirstības koeficienta līmeni.

2.   Ja 1. punkta piemērošana nodrošinātu KPN, kas vairāk nekā par 15 % pārsniedz iepriekšējā gada KPN, Padome pieņem KPN, kas ir 15 % lielāka par attiecīgā gada KPN.

3.   Ja 1. punkta piemērošana nodrošinātu KPN, kas ir vairāk nekā 15 % zemāka par iepriekšējā gada KPN, Padome pieņem KPN, kas ir 15 % mazāka par attiecīgā gada KPN.

4.   Panta 3. punktu nepiemēro, ja ZZTEK veiktais zinātniskais novērtējums liecina, ka zvejas izraisītās mirstības koeficients KPN piemērošanas gadā pārsniegs vērtību 1 gadā trīs līdz sešu gadu vecuma grupai mencu krājumiem A apgabalā vai vērtību 0,6 gadā četru līdz septiņu gadu vecuma grupai mencu krājumiem B un C apgabalā.

7. pants

Atkāpe no 6. panta

Atkāpjoties no 6. panta, Padome, ja tā uzskata to par lietderīgu, var pieņemt KPN, kas ir zemāka par KPN, ko iegūst, piemērojot 6. pantu.

IV   NODAĻA

ZVEJAS PIEPŪLES IEROBEŽOJUMI

8. pants

Procedūra, lai noteiktu laika periodus, kad atļauta zveja ar konkrētiem zvejas rīkiem

1.   Zvejas kuģiem aizliegts zvejot ar traļiem, bugurvadiem vai līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 90 mm vai lielāks, ar nostiprinātām āķu jedām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindas un džiga aprīkojumu:

a)	no 1. līdz 30. aprīlim A apgabalā; un

b)	no 1. jūlija līdz 31. augustam B apgabalā.

2.   Zvejojot ar dreifējošām āķu jedām, mencas uz klāja nepatur.

3.   Padome katru gadu ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par maksimālo dienu skaitu ārpus ostas nākamajā gadā periodos, kas nav noteikti 1. punktā un kad zveja ar 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem ir atļauta saskaņā ar 4. un 5. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

4.   Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājuma zvejas izraisītās mirstības koeficients ir vismaz 10 % augstāks par 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, kopējo dienu skaitu, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minēto zvejas rīku, samazina par 10 % salīdzinājumā ar kārtējā gadā atļauto kopējo dienu skaitu.

5.   Ja ZZTEK ir aplēsusi, ka viena attiecīgā mencu krājuma zvejas izraisītās mirstības koeficients ir mazāks nekā 10 % virs 4. pantā noteiktajiem minimālajiem zvejas izraisītās mirstības koeficientiem, kopējais dienu skaits, kad ir atļauta zveja ar 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem, ir vienāds ar attiecīgajā gadā atļauto kopējo dienu skaitu, kas reizināts ar 4. pantā noteikto minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu, dalīts ar ZZTEK aplēsto zvejas izraisītās mirstības koeficientu.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks par 12 metriem, 1. punktā minētajos slēgtajos periodos drīkst izmantot līdz piecām dienām mēnesī – tās sadalot periodos, kas nav mazāki par divām secīgām dienām, – no maksimālā dienu skaita ārpus ostas, ko iegūst, piemērojot 3. līdz 5. punktu. Minētajās dienās zvejas kuģi var iegremdēt savus tīklus un izkraut zivis no pirmdienas, plkst. 6.00, līdz tās pašas nedēļas piektdienai, plkst. 18.00.

Uz pirmajā daļā minētajiem zvejas kuģiem, kam nav mencu zvejas atļaujas, attiecas 16. pants.

7.   Pēc Komisijas vai dalībvalsts lūguma dalībvalstis savā tīmekļa vietnē izvieto vai Komisijai un visām dalībvalstīm iesniedz sistēmas aprakstu, ko tās izmanto, lai nodrošinātu atbilstību 3., 4. un 5. punktam.

9. pants

Zvejas ierobežojumi apgabalos

1.   Laikposmā no 1. maija līdz 31. oktobrim aizliegts veikt jebkādas zvejas darbības apgabalos, ko ierobežo līnijas, kuras secīgi savieno šādus punktus, ko mēra saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

a)	1. apgabals: — 55° 45′ N, 15° 30′ E, — 55° 45′ N, 16° 30′ E, — 55° 00′ N, 16° 30′ E, — 55° 00′ N, 16° 00′ E, — 55° 15′ N, 16° 00′ E, — 55° 15′ N, 15° 30′ E, — 55° 45′ N, 15° 30′ E;

b)	2. apgabals: — 55° 00′ N, 19° 14′ E, — 54° 48′ N, 19° 20′ E, — 54° 45′ N, 19° 19′ E, — 54° 45′ N, 18° 55′ E, — 55° 00′ N, 19° 14′ E;

c)	3. apgabals: — 56° 13′ N, 18° 27′ E, — 56° 13′ N, 19° 31′ E, — 55° 59′ N, 19° 13′ E, — 56° 03′ N, 19° 06′ E, — 56° 00′ N, 18° 51′ E, — 55° 47′ N, 18° 57′ E, — 55° 30′ N, 18° 34′ E, — 56° 13′ N, 18° 27′ E.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ir atļauta zveja ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem un rāmju tīkliem, kuru linuma acu izmērs ir 157 mm vai lielāks, vai ar dreifējošām āķu jedām. Uz kuģa nedrīkst atrasties citi zvejas rīki.

3.   Zvejojot ar jebkuru no 2. punktā noteiktajiem rīkiem, mencas uz kuģa paturēt nedrīkst.

V   NODAĻA

NOVĒROŠANA, INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA

10. pants

Īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā

1.   Atkāpjoties no 1. panta 2. punkta Regulā (EK) Nr. 1627/94, visiem Kopienas kuģiem, kuru lielākais garums ir astoņi metri vai lielāks un kuriem uz klāja atrodas vai kuri izmanto kādus rīkus mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2187/2005 3. pantu, ir īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā.

2.   Dalībvalstis var izdot 1. punktā minēto īpašo atļauju mencu zvejai tikai Kopienas kuģiem, kuriem 2005. gadā bija īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā saskaņā ar III pielikuma 6.2.1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 27/2005 (2004. gada 22. decembris), ar ko 2005. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (10). Tomēr dalībvalsts var izdot īpašu atļauju mencu zvejai Kopienas kuģim, kas kuģo ar šīs dalībvalsts karogu un kuram nebija īpašas zvejas atļaujas 2005. gadā, zvejojot ar jebkuru 1. punktā minēto rīku, ja tas nodrošina, ka Baltijas jūrā tiks izslēgta vismaz līdzvērtīga jauda, kas izteikta kilovatos (kW).

3.   Katra attiecīgā dalībvalsts izveido un uztur kuģu sarakstu, kuriem ir īpaša atļauja mencu zvejai Baltijas jūrā, un dara to pieejamu savā oficiālajā tīmekļa vietnē.

4.   Zvejas kuģa kapteinis vai viņa pilnvarots pārstāvis, kam dalībvalsts ir izdevusi īpašu atļauju mencu zvejai Baltijas jūrā, glabā šīs atļaujas kopiju uz zvejas kuģa.

11. pants

Zvejas žurnāli

1.   Atkāpjoties no 6. panta 4. punkta Regulā (EEK) Nr. 2847/93, visu Kopienas kuģu, kuru lielākais garums ir vienāds ar vai lielāks par astoņiem metriem, kapteiņi reģistrē savu kuģu darbības zvejas žurnālā saskaņā ar minētās regulas 6. pantu.

Neskarot pirmo daļu, zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir no astoņiem līdz desmit metriem un uz kuriem ir mencas, kas nozvejotas C apgabalā, veic ierakstus kuģa žurnālā, kurš atbilst Regulas (EEK) Nr. 2807/83 IV pielikuma 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

2.   Ja uz zvejas kuģiem ir VMS, dalībvalstis pārbauda, vai Zvejas pārraudzības centrā (FMC) saņemtā informācija atbilst zvejas žurnālā reģistrētajām darbībām, izmantojot VMS datus. Šādas savstarpējas pārbaudes ir reģistrētas datorlasāmā formā trīs gadus ilgā laikposmā.

3.   Katra dalībvalsts savā oficiālajā tīmekļa vietnē uztur un dara pieejamu informāciju par kontaktvietām, lai iesniegtu zvejas žurnālus, izkraušanas deklarācijas un iepriekšējus paziņojumus, kā noteikts šīs regulas 17. pantā.

12. pants

Nozvejas datu elektroniskā reģistrēšana un nosūtīšana

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2807/83 1. panta, dalībvalstis var atļaut ar VMS aprīkoto kuģu kapteiņiem zvejas žurnālā ierakstāmo informāciju paziņot elektroniskā veidā. Informāciju katru dienu pēc attiecīgajā kalendāra dienā veiktās zvejas darbības beigām nosūta karoga valsts FMC. Zvejas žurnālā iekļauto informāciju dara pieejamu pēc piekrastes valsts FMC pieprasījuma laikā, kad zvejas kuģis atrodas attiecīgās piekrastes valsts ūdeņos, kā arī pēc inspekcijas pieprasījuma.

13. pants

Zvejas piepūles datu reģistrēšana

1.   Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.b panta, tāda Kopienas zvejas kuģa kapteinis, uz kura ir jebkurš no 8. panta 1. punktā minētajiem zvejas rīkiem, iebraucot ostā un izbraucot no ostas vai iebraucot Baltijas jūrā un izbraucot no Baltijas jūras, nosūta uz karoga valsts FMC zvejas piepūles ziņojumu, kas satur šādu informāciju:

a)	izbraucot no ostas vai iebraucot Baltijas jūrā: i) kuģa nosaukums, ārējās identifikācijas zīme un radio izsaukuma signāls; ii) izbraukšanas no ostas vai iebraukšanas Baltijas jūrā datums un laiks (vietējais laiks); iii) 3. panta e) punktā noteiktais apgabals, kurā kuģis zvejos;

b)	iebraucot ostā vai izbraucot no Baltijas jūras: i) kuģa nosaukums, ārējās identifikācijas zīme un radio izsaukuma signāls; ii) iebraukšanas ostā vai izbraukšanas no Baltijas jūras datums un laiks (vietējais laiks).

2.   1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu un 1. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktu nepiemēro kuģiem, kas aprīkoti ar VMS.

3.   Karoga dalībvalsts FMC piepūles ziņojumu reģistrē savā datorizētajā datu bāzē.

4.   Karoga dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju pēc pieprasījuma sniedz piekrastes dalībvalstij.

14. pants

Zvejas piepūles novērošana un kontrole

Karoga dalībvalsts kompetentās iestādes novēro un kontrolē atbilstību:

a)	zvejas piepūles ierobežojumiem, kas noteikti 8. pantā;

b)	zvejas ierobežojumiem, kas noteikti 9. pantā.

15. pants

Pieļaujamā pielaide zvejas žurnālā

Atkāpjoties no 5. panta 2. punkta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2807/83, atļautā pielaides robeža novērtējot to zivju daudzumu kilogramos, uz kurām attiecas KPN un kuras patur uz kuģa, ir 10 % no skaitļa zvejas žurnālā, izņemot mencām, kurām pielaides robeža ir 8 %.

Attiecībā uz tām nozvejām A un B apgabalā, ko izkrauj nešķirotā veidā, atļautā pielaide, novērtējot daudzumu, ir 10 % no kopējā uz kuģa paturētā daudzuma.

16. pants

Iebraukšana īpašos apgabalos vai izbraukšana no tiem

1.   Zvejas kuģis, kam ir īpaša atļauja mencu zvejai, viena zvejas reisa laikā var zvejot tikai A, B vai C apgabalā.

2.   Zvejas kuģis Kopienas ūdeņu A, B vai C apgabalā zvejas darbību var sākt tikai tad, ja uz kuģa nav mencu.

Ja zvejas kuģis, neizkraujot zivis, brauc uz ostu apgabalā, kurā tas ir zvejojis, tas var turpināt zvejas darbību šajā apgabalā, mencas paturot uz kuģa.

3.   Ja zvejas kuģis izbrauc no A, B vai C apgabala un uz tā ir mencas, tad kuģis:

a)	tieši dodas uz ostu, kas atrodas ārpus apgabala, kur notikusi zveja, un izkrauj zivis;

b)	atstājot apgabalu, kurā kuģis zvejojis, tīklus glabā tā, lai tie nebūtu gatavi lietošanai, saskaņā ar šādiem nosacījumiem: i) tīklus, atsvarus un līdzīgus rīkus atvieno no to traļa durvīm un veijeriem un kabeļiem; ii) tīklus, kas ir uz vai virs klāja, droši nostiprina pie virsbūves daļas.

4.   Atkāpjoties no 1. līdz 3. punkta, 2008. gadā zvejas kuģis drīkst zvejot A un B apgabalā viena zvejas reisa laikā un drīkst uzsākt zvejas darbību jebkurā no abiem apgabaliem tikai tad, ja uz tā ir mazāk par 150 kg mencu. Dalībvalstis veic īpašus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu kontroli. Dalībvalstis par šādiem pasākumiem paziņo Komisijai līdz 2008. gada 31. janvārim.

17. pants

Iepriekšēja paziņošana

1.   Kopienas zvejas kuģa, kas izbrauc no A, B vai C apgabala un uz kura ir vairāk nekā 300 kg mencu dzīvsvarā, kapteinis vismaz vienu stundu pirms attiecīgā apgabala atstāšanas paziņo piekrastes valsts, kur tiks izkrautas zivis, kompetentajām iestādēm par:

a)	izbraukšanas laiku un ģeogrāfisko stāvokli;

b)	kopējo mencu dzīvsvara daudzumu un kopējo citu sugu zivju dzīvsvara daudzumu, kas paturēts uz kuģa;

c)	izkraušanas vietas nosaukumu;

d)	laiku, kad plānota ierašanās izkraušanas vietā.

Piekrastes valsts informē karoga valsti par izkraušanu.

2.   Ja kopienas zvejas kuģis ir paredzējis iebraukt ostā apgabalā, kur notikusi zveja, un uz kuģa ir vairāk nekā 300 kg mencu dzīvsvarā, Kopienas zvejas kuģa kapteinis paziņo piekrastes valsts kompetentajai iestādei un vismaz vienu stundu pirms kuģa ierašanās ostā piekrastes valsts paziņo karoga valstij visu 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto informāciju.

3.   Informācijas nosūtīšana, kas minēta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, neattiecas uz kuģiem, kuriem piemēro 12. pantu.

4.   Uz kuģiem, kas aprīkoti ar VMS, 1. punkta a) apakšpunkts neattiecas.

5.   Paziņojumu, kas paredzēts 1. un 2. punktā, var sniegt arī Kopienas zvejas kuģa kapteiņa pārstāvis.

18. pants

Norādītās ostas

1.   Ja uz kuģa atrodas vairāk nekā 750 kg mencu dzīvsvarā, šīs mencas var izkraut vienīgi norādītās ostās.

2.   Katra dalībvalsts var norādīt ostas, kurās ir jāizkrauj Baltijas jūras mencas, kuru dzīvsvars pārsniedz 750 kg.

3.   Katra dalībvalsts, kas izveidojusi norādīto ostu sarakstu, līdz 2007. gada 10. oktobrim savā oficiālajā tīmekļa vietnē ievieto un dara pieejamu norādīto ostu sarakstu.

19. pants

Pirmo reizi izkrauto mencu svēršana

Zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka katru Baltijas jūrā nozvejoto un kādā no Kopienas ostām izkrauto mencu daudzumu pirms pārdošanas vai pirms pārvešanas no izkraušanas ostas uz citu vietu nosver. Svēršanai izmantotos svarus apstiprina kompetentās valsts iestādes. Svēršanas rezultātā iegūto skaitli izmanto Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. pantā minētajā deklarācijā.

20. pants

Inspekcijas kritēriji

Katra dalībvalsts, kas atrodas pie Baltijas jūras, nosaka īpašus inspekcijas kritērijus. Šādus kritērijus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta gūto rezultātu analīze. Inspekcijas kritērijus pakāpeniski attīsta, kamēr netiek sasniegti I pielikumā noteiktie mērķa kritēriji.

21. pants

Tranzīta un pārkraušanas aizliegums

1.   Tranzīts mencu zvejai slēgtos apgabalos ir aizliegts, ja vien zvejas rīks uz kuģa nav droši piestiprināts un noglabāts saskaņā ar 16. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

2.   Mencu pārkraušana ir aizliegta.

22. pants

Baltijas jūras mencu pārvadāšana

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 8. panta 1. punkta, zvejas kuģa, kura lielākais garums ir astoņi metri vai vairāk, kapteinis, transportējot zivis uz vietu, kas nav izkraušanas vieta, aizpilda izkraušanas deklarāciju.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta, izkraušanas deklarāciju pievieno minētās regulas 13. panta 1. punktā paredzētajiem pārvadājuma dokumentiem attiecībā uz pārvadātajiem daudzumiem. Regulas (EEK) Nr. 2847/93 13. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu nepiemēro.

23. pants

Kopīga uzraudzība un inspektoru apmaiņa

Attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un uzraudzības darbības.

24. pants

Valsts kontroles rīcības programmas

1.   Baltijas jūras dalībvalstis nosaka valsts kontroles rīcības programmas Baltijas jūrai saskaņā ar II pielikumu.

2.   Baltijas jūras dalībvalstis nosaka īpašus inspekcijas kritērijus saskaņā ar I pielikumu. Šādus kritērijus periodiski pārskata pēc tam, kad veikta gūto rezultātu analīze. Inspekcijas kritērijus pakāpeniski attīsta, kamēr netiek sasniegti I pielikumā noteiktie mērķa kritēriji.

3.   Baltijas jūras dalībvalstis pirms katra gada 31. janvāra savā oficiālajā tīmekļa vietnē Komisijai un citām dalībvalstīm, kas robežojas ar Baltijas jūru, dara pieejamas 1. punktā minētās valsts kontroles rīcības programmas un to īstenošanas grafiku.

4.   Komisija vismaz vienu reizi gadā sasauc Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai attiecībā uz mencu krājumiem Baltijas jūrā novērtētu atbilstību valsts kontroles rīcības programmām un to rezultātus.

25. pants

Īpaša novērošanas programma

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 34.c panta 1. punkta piektās daļas, īpašā kontroles un inspekcijas programma attiecīgajiem mencu krājumiem var ilgt vairāk nekā trīs gadus.

VI   NODAĻA

PAVEIKTĀ DARBA KONTROLE

26. pants

Plāna novērtēšana

1.   Komisija, pamatojoties uz ZZTEK un Baltijas reģionālās konsultatīvās padomes (RAC) ieteikumiem, novērtē pārvaldības pasākumu ietekmi uz attiecīgajiem krājumiem un uz to zvejniecību šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un katrā no nākamajiem gadiem.

2.   Komisija šīs regulas piemērošanas trešajā gadā un tās piemērošanas katrā trešajā secīgajā gadā ZZTEK lūdz zinātniskus ieteikumus par progresa tempu virzībā uz 4. pantā noteiktajiem uzdevumiem. Ja ieteikumos norādīts, ka uzdevumi, iespējams, netiks sasniegti, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par papildu un/vai alternatīviem pasākumiem, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu.

27. pants

Minimālo zvejas izraisītās mirstības koeficientu pārskatīšana

Ja Komisija, pamatojoties uz ZZTEK ieteikumiem, uzskata, ka 4. pantā dotie minimālie zvejas izraisītās mirstības koeficienti neatbilst pārvaldības plāna mērķiem, Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu par pārskatītiem minimāliem zvejas izraisītās mirstības koeficientiem, kas atbilst mērķim.

28. pants

Eiropas zivsaimniecības fonds

Pirmajos trīs piemērošanas gados daudzgadu plānu uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē un atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1198/2006 21. panta a) punkta i) apakšpunktam.

29. pants

ICES 27. un 28. apakšrajons

1.   Dalībvalstis, kas zvejo B apgabalā, katru gadu vēlākais līdz 31. oktobrim Komisijai iesniedz ziņojumu par visu mencu nozveju un piezveju, kā arī par minētās sugas izmetumiem iepriekšējos 12 mēnešos B apgabalā sadalījumā pa ICES apakšrajoniem un zvejas rīku kategorijām, kā minēts 8. panta 1. punktā.

2.   Komisija katru gadu vēlākais līdz 15. decembrim saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā noteikto procedūru un pamatojoties uz 1. punktā minēto dalībvalstu ziņojumu un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas ieteikumu, nolemj atbrīvot ICES 27. un/vai 28.2. apakšrajonu no ierobežojumiem, kas noteikti 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 8. panta 3., 4. un 5. punktā, kā arī 13. pantā, ja ir pierādījumi, ka mencu nozveja minētajos ICES apakšrajonos ir mazāka par 3 % no visas nozvejas B apgabalā.

3.   Atbrīvojums attiecībā uz ICES 27. un/vai 28.2. apakšrajonu ir spēkā no nākamā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

4.   Uz ICES 28.1. apakšrajonu 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3., 4. un 5. punkts neattiecas. Tomēr, ja ir pierādījumi, ka mencu nozveja ir lielāka par 1,5 % no visas mencu nozvejas B apgabalā, 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 8. panta 3.,4. un 5. punktu piemēro un 1., 2. un 3. punkts ir piemērojams.

VII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

30. pants

Atcelšana

1.   Ar šo tiek atcelta Padomes Regula (EK) Nr. 779/97.

2.   Ar šo tiek atcelts Regulas (EEK) Nr. 2847/93 19.a panta 1.a punkts.

31. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

---

(1)  2007. gada 7. jūnija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3)  OV L 171, 6.7.1994., 7. lpp.

(4)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(5)  OV L 276, 10.10.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1804/2005 (OV L 290, 4.11.2005., 10. lpp.).

(6)  OV L 113, 30.4.1997., 1. lpp.

(7)  OV L 349, 31.12.2005., 1. lpp.

(8)  OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 448/2005 (OV L 74, 19.3.2005., 5. lpp.).

(9)  OV L 333, 20.12.2003., 17. lpp.

(10)  OV L 12, 14.1.2005., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1936/2005 (OV L 311, 26.11.2005., 1. lpp.).

---

---

---

22.9.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/11

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1099/2007

(2007. gada 18. septembris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 601/2004, ar ko nosaka konkrētus kontroles pasākumus, kurus piemēro zvejas darbībām Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu saudzēšanas konvencijas darbības zonā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 601/2004 (2) īsteno konkrētus saglabāšanas pasākumus, ko pieņēmusi Antarktikas ūdeņu dzīvo resursu aizsardzības komisija (turpmāk – “CCAMLR”).

(2)

Divdesmit trešajā, divdesmit ceturtajā un divdesmit piektajā gadskārtējā sanāksmē, attiecīgi, 2004., 2005. un 2006. gada novembrī CCAMLR pieņēma vairākus saglabāšanas pasākumu grozījumus, lai cita starpā uzlabotu licencēšanas prasības, aizsargātu vidi, veicinātu Dissostichus spp. zinātniskus pētījumus, kā arī apkarotu nelegālas zvejas darbības.

(3)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 601/2004,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 601/2004 groza šādi.

1)

Regulas 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2.   Trīs dienu laikā no 1. punktā minētās atļaujas izdošanas dienas dalībvalstis elektroniski nosūta Komisijai šādu informāciju par kuģi, uz ko attiecas atļauja: a) attiecīgā kuģa nosaukumu; b) kuģa tipu; c) kuģa garumu; d) kuģa SJO numuru (ja izdots); e) kuģa būves vietu un laiku; f) iepriekšējo karoga valsti (ja ir); g) starptautisko radio izsaukuma signālu; h) kuģa īpašnieka(-u) un īpašuma beneficiāra(-u) vārdu(-us) un adresi(-es), (ja zināmi); i) krāsainus kuģa fotoattēlus, konkrēti: i) vienu vismaz 12 × 7 cm izmēra fotoattēlu, kurā redzams kuģa labais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes; ii) vienu vismaz 12 × 7 cm izmēra fotoattēlu, kurā redzams kuģa kreisais borts visā garumā un visas konstrukcijas iezīmes; iii) vienu vismaz 12 × 7 cm izmēra fotoattēlu, kurā redzams kuģa pakaļgals tieši pretskatā; j) termiņu, kurā kuģim atļauts zvejot Konvencijas darbības zonā, precizējot zvejas darbību sākuma un beigu datumu; k) zvejas apgabalu vai apgabalus; l) mērķa sugas; m) izmantojamos zvejas rīkus; n) pasākumus, kas veikti, lai nav iespējams iejaukties novērošanas ierīces, kas izmanto satelītu un ir uzstādīta uz kuģa, darbībā. Dalībvalstis turklāt pēc iespējas paziņo Komisijai šādu informāciju par kuģiem, kam atļauts zvejot CCAMLR zonā: a) operatora(-u) (ja tas (tie) nav kuģa īpašnieks(-i)) vārdu(-us) un uzvārdu(-us) vai nosaukumu(-us) un adresi(-es); b) kuģa kapteiņa un – attiecīgā gadījumā – zvejas kuģa kapteiņa vārdu, uzvārdu un valstspiederību; c) zvejas metodes vai metožu tipu; d) traļa rāmja platumu (m); e) reģistrēto bruto tilpību; f) kuģa sakaru veidus un numurus (Inmarsat A, B un C numurus); g) parasto apkalpes sastāvu; h) galvenā dzinēja vai dzinēju jaudu (kW); i) kravnesību (tonnās), zivju tilpņu skaitu un to tilpumu (m3); j) citu informāciju (piemēram, ledus klasifikāciju), ko uzskata par lietderīgu. Komisija šādu informāciju tūlīt nosūta CCAMLR Sekretariātam.”

2)

Regulas 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3.   Katra dalībvalsts pārbauda 2. punktā minēto informāciju, salīdzinot to ar datiem, kas saņemti, izmantojot kuģu novērošanas sistēmas, kas darbojas uz Kopienas zvejas kuģa, kurš kuģo ar tās karogu. Divās dienās no kuģu novērošanas sistēmas datu saņemšanas dalībvalstis tos elektroniski paziņo CCAMLR Sekretariātam, ievērojot konfidencialitāti saskaņā ar CCAMLR Sekretariāta pieņemtajiem konfidencialitātes noteikumiem.”

3)

Iekļauj šādu pantu: “5.a pants Paziņojumi par ieceri piedalīties krila zvejā Visas Līgumslēdzējas puses, kas ir iecerējušas zvejot krilu Konvencijas darbības zonā, vēlākais, četrus mēnešus pirms CCAMLR regulārās gadskārtējās sanāksmes, tūlīt pirms sezonas, kurā tās ir iecerējušas zvejot, paziņo par ieceri Sekretariātam.”

4)

Regulas 6. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3.   Vēlākais, četrus mēnešus pirms CCAMLR gada sanāksmes karoga dalībvalsts ziņo Komisijai par Kopienas zvejas kuģa nodomu veikt jaunu zveju Konvencijas darbības zonā. Dalībvalstis neuzsāk jaunu zveju, kamēr nav pabeigta procedūra, ko CCAMLR noteikusi šādas zvejas pārbaudei. Dalībvalsts pieteikumam pievieno pēc iespējas vairāk šādas informācijas: a) paredzētās zvejas iezīmes, tostarp mērķa sugas, zvejas metodes, iecerēto reģionu un jebkuru to minimāli pieļaujamo nozvejas apjomu, kas vajadzīgs, lai rentabli zvejotu; b) bioloģisku informāciju, kas iegūta, veicot vispusīgus pētījumu/apsekojumu braucienus, piemēram, izplatību, daudzumu, populācijas datus un informāciju par krājumu identitāti; c) sīkus datus par atkarīgām vai saistītām sugām un par iecerētās zvejas iespējamu ietekmi uz tādām sugām; d) informāciju par citu zveju šajā reģionā vai par līdzīgu zveju jebkur citur, kas varētu palīdzēt izvērtēt iespējamo nozveju; e) ja iecerētā zvejā izmantos grunts traļus – informāciju par šādu rīku zināmo un paredzamo ietekmi uz apdraudētām jūras ekosistēmām, tostarp uz bentosu un bentosa sugu kopienām.”

5)

Iekļauj šādus pantus: “7.a pants Pētnieciskai zvejai īpaši izvirzītas prasības Uz zvejas kuģiem, kas piedalās pētnieciskā zvejā, attiecas šādas papildu prasības: a) kuģiem aizliegts izmest: i) naftas vai degvielas produktus vai eļļainus atlikumus jūrā, izņemot tos, kas atļauti atbilstīgi Starptautiskās Konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem (MARPOL 73/78) I pielikumam; ii) atkritumus; iii) pārtikas atkritumus, kas paliek sietā, kura atveres nav lielākas par 25 mm; iv) mājputnus vai to daļas (arī olu čaumalas); v) notekūdeņus, ja attālums no krasta vai no šelfa ledājiem nepārsniedz 12 jūras jūdzes vai ja kuģis brauc ātrumā, kas mazāks par 4 mezgliem, vai vi) dedzināšanā radušos pelnus; b) dzīvus mājputnus vai citus dzīvus putnus nedrīkst ievest 88.1. un 88.2. apakšapgabalā, un no 88.1. un 88.2. apakšapgabala izved visus neapēstus sadalītus mājputnus; c) Dissostichus spp. zveja 88.1. un 88.2. apakšapgabalā ir aizliegta 10 jūras jūdžu joslā ap Balleny salām. 7.b pants Iezīmēšanas programma 1.   Visi zvejas kuģi, kas piedalās pētnieciskā zvejā, īsteno iezīmēšanas programmu: a) Dissostichus spp. īpatņus iezīmē un atlaiž saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti CCAMLR iezīmēšanas programmā un Protokolā par Dissostichus spp. pētniecisku zveju. Kuģi pārtrauc iezīmēšanu tikai tad, ja tie ir iezīmējuši 500 īpatņus vai atstāj zonu, iezīmējuši Dissostichus spp. noteiktā daudzumā; b) lai izpildītu marķēšanas prasību, programma attiecas uz visu lielumu īpatņiem; marķē tikai tās ilkņzivis, kas ir labā stāvoklī. Visus īpatņus, ko paredzēts atlaist, iezīmē divkārt, un atlaišanu veic pēc iespējas plašākā ģeogrāfiskajā apgabalā; reģionos, kur ir abas Dissostichus sugas, iezīmēšanas daudzums ir pēc iespējas samērīgs ar nozvejā esošo Dissostichus spp. sugu un lielumu; c) uz visiem iezīmējumiem jābūt skaidri uzspiestam unikālam sērijas numuram un nosūtīšanas adresei, lai varētu izsekot iezīmējuma izcelsmei, ja iezīmēto īpatni nozvejo atkārtoti; no 2007. gada 1. septembra visus iezīmējumus, ko paredzēts izmantot pētnieciskā zvejā, nosaka Sekretariāts; d) atkārtoti nozvejotus iezīmētus īpatņus (proti, nozvejotas zivis, kas jau ir iezīmētas) neatlaiž arī tad, ja tie brīvībā bijuši tikai īsu laiku; e) veic visu atkārtoti nozvejotu īpatņu bioloģisku analīzi (garums, svars, dzimums, gonādu attīstības stadija), zivi uzņem digitālā fotogrāfijā, uz kuras norādīts uzņemšanas laiks, ievāc otolītus un noņem iezīmējumu; f) visus attiecīgos iezīmējuma datus un visus iezīmēto īpatņu atkārtotas nozvejas datus trīs mēnešu laikā pēc kuģa izbraukšanas no attiecīgām zvejas zonām CCAMLR formātā elektroniski nosūta CCAMLR; g) visus būtiskos identifikācijas zīmes datus, visus datus par iezīmētu īpatņu atkārotu nozvejošanu un par atkārtoti nozvejotu īpatņu paraugiem CCAMLR formātā elektroniski nosūta attiecīgam reģionālam identifikācijas zīmju datu repozitorijam, kā sīkāk izklāstīts CCAMLR iezīmēšanas protokolā. 2.   Iezīmētu un atlaistu ilkņzivju skaitu neatskaita no atļautās nozvejas apjoma.”

6)

Regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4.   Vēlākais, trīs dienās pēc katra atskaites perioda beigām dalībvalstis elektroniski paziņo CCAMLR par katra tāda kuģa sniegto nozvejas un zvejas piepūles ziņojumu, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Kopienā, un nosūta Komisijai paziņojuma kopiju. Katrā nozvejas un zvejas piepūles ziņojumā precizē attiecīgās nozvejas atskaites periodu.”

7)	Svītro 9. panta 5. punktu.

8)	Regulas 13. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4.   Katra kalendārā mēneša beigās dalībvalstis iesniedz CCAMLR 1., 2. un 3. punktā minētos datus un nosūta šo datu kopiju Komisijai.”

9)	Regulas 14. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4.   Katra mēneša beigās dalībvalstis saņemtos ziņojumus pārsūta CCAMLR.”

10)

Regulas 16. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Neskarot Regulas (EEK) Nr. 2847/93 15. pantu, līdz katra gada 31. jūlijam dalībvalstis paziņo par CCAMLR iepriekšējā gada kopējo nozveju, ko veikuši Kopienas zvejas kuģi, kuri kuģo ar attiecīgas dalībvalsts karogu, minot katra konkrēta kuģa veikto nozveju, un nosūta paziņojuma kopiju Komisijai.”

11)	Regulas 17. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2.   Dalībvalstis apkopo precīzus nozvejas un zvejas piepūles datus pa 10 × 10 jūras jūdžu kvadrātiem un pa 10 dienu periodiem un katru gadu, vēlākais, līdz 1. martam nosūta šos datus CCAMLR un šo datu kopiju Komisijai.”

12)

Regulas 18. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: “1.   Katru gadu līdz 25. septembrim Kopienas zvejas kuģi, kas zvejo krabjus 48.3. FAO statistikas apakšapgabalā, nosūta CCAMLR datus par zvejas darbībām un krabju nozveju, kas veikta līdz attiecīgā gada 31. augustam, kā arī nosūta šo datu kopiju Komisijai. 2.   Datus par nozveju, kas veikta pēc katra gada 31. augusta, nosūta CCAMLR divos mēnešos no zvejas pārtraukšanas dienas, un šo datu kopiju nosūta Komisijai.”

13)

Regulas 19. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Katru gadu līdz 25. septembrim Kopienas zvejas kuģi, kas 48.3. FAO statistikas apakšapgabalā zvejo kalmārus Martialia hyadesi, nosūta CCAMLR precīzus nozvejas un zvejas piepūles datus par minēto zveju, kā arī nosūta šo datu kopiju Komisijai. Dati ietver informāciju par noķertiem un atbrīvotiem vai nogalinātiem jūras putniem un jūras zīdītājiem.”

14)

Iekļauj šādu pantu: “26.a pants Ziņojums par pamanītu kuģi 1.   Ja licencēta zvejas kuģa kapteinis pamana zvejas kuģi Konvencijas darbības zonā, viņš pieraksta pēc iespējas vairāk informācijas par katru tādu gadījumu, tostarp: a) kuģa nosaukumu un aprakstu; b) kuģa izsaukuma signālu; c) kuģa reģistrācijas numuru un Lloyds/SJO numuru; d) kuģa karoga valsti; e) kuģa fotoattēlus, lai ziņojumu papildinātu ar pierādījumu; f) jebkādu citu informāciju par novērotām pamanītā kuģa darbībām. 2.   Kuģa kapteinis ziņojumu, kurā ietverta 1. punktā minētā informācija, pārsūta attiecīgai karoga valstij pēc iespējas drīzāk. Karoga valsts visus tādus ziņojumus iesniedz CCAMLR Sekretariātam, ja saskaņā ar CCAMLR standartiem novērotais kuģis veic NNN zvejas darbības.”

15)

Regulas 28. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1.   Šajā iedaļā par Līgumslēdzējas puses kuģi, kas ir veicis NNN darbības, kuras apdraudējušas CCAMLR saglabāšanas pasākumu efektivitāti, var uzskatīt kuģi, kas: a) veicis zvejas darbības Konvencijas darbības zonā bez 3. pantā minētās īpašās zvejas atļaujas vai – attiecībā uz kuģi, kas nav Kopienas zvejas kuģis – bez licences, kas izdota atbilstīgi attiecīgiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem, vai arī pārkāpjot tādas atļaujas vai licences nosacījumus; b) nav reģistrējis vai nav deklarējis Konvencijas darbības zonā veiktu nozveju saskaņā ar atskaites sistēmu, ko piemēro zvejai, kuru tas veic, vai ir sniedzis nepatiesu deklarāciju; c) pretrunā CCAMLR saglabāšanas pasākumiem zvejojis zvejas lieguma sezonās vai zonās; d) pretrunā piemērojamajiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem lietojis aizliegtus zvejas rīkus; e) veicis pārkraušanu kuģos, kas ir CCAMLR NNN kuģu sarakstā, piedalījies kopējās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, palīdzējis tiem vai atkārtoti apgādājis tos; f) nav varējis uzrādīt derīgu Dissostichus spp. nozvejas dokumentu, kad tas bijis vajadzīgs saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1035/2001; g) pretrunā jebkādiem citiem CCAMLR saglabāšanas pasākumiem zvejas darbības veicis tā, ka tās apdraud Konvencijas mērķu sasniegšanu, kā izklāstīts Konvencijas XXII pantā, vai h) ūdeņos, kas ir blakus Konvencijas darbības zonā esošām salām, attiecībā uz ko visas Līgumslēdzējas puses atzīst attiecīgas valsts suverenitāti, zvejas darbības veicis tā, ka tās apdraud CCAMLR saglabāšanas pasākumu mērķu sasniegšanu.”

16)

Regulas 30. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem: “1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar attiecīgu valstu un Kopienas tiesību aktiem, lai nodrošinātu to, ka: a) NNN kuģu sarakstā minētiem Kopienas zvejas kuģiem neizdod 3. pantā minēto īpašo zvejas atļauju zvejai Konvencijas darbības zonā; b) NNN kuģu sarakstā minētiem kuģiem neizdod licenci vai īpašas zvejas atļauju zvejai ūdeņos, uz ko attiecas dalībvalsts suverenitāte vai jurisdikcija; c) NNN kuģu sarakstā minētiem kuģiem nepiešķir dalībvalsts karogu; d) NNN kuģu sarakstā minētiem kuģiem liedz iebraukt ostā, ja vien nav paredzēts veikt piespiedu darbību, vai nepastāv force majeure, vai nav paredzēts sniegt palīdzību tādiem kuģiem vai tajos esošām personām, kam draud briesmas vai kas ir briesmās. Kuģus, kam atļauts iebraukt ostā, pārbauda saskaņā ar 27. pantu; e) ja tādiem kuģiem atļauj iebraukt ostā: i) attiecīgā gadījumā pārbauda dokumentus un citu informāciju, tostarp Dissostichus nozvejas dokumentus, lai pārbaudītu, kurā zonā veikta nozveja; ja izcelsmi nevar pietiekami labi pārbaudīt, nozveju aiztur vai nozvejas izkraušanu vai pārkraušanu noraida un ii) ja iespējams: — ja nozveja ir veikta pretrunā CCAMLR saglabāšanas pasākumiem, nozveju konfiscē, — viss tādiem kuģiem paredzēts atbalsts, tostarp parasta degvielas uzpilde, atkārtota kuģu apgādāšana un labošana, ir aizliegts; f) importētājus, pārvadātājus un citu attiecīgu jomu pārstāvjus mudina atturēties no darījumiem ar kuģiem, kas ir NNN kuģu sarakstā, kā arī no tādu kuģu nozvejoto zivju pārkraušanas citā kuģī. 2.   Aizliedz šādas darbības: a) atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Kopienas zvejas kuģiem, nodrošinājuma kuģiem, degvielas uzpildes kuģiem, bāzes kuģiem un kravas kuģiem aizliegts jebkādi piedalīties pārkraušanā NNN kuģu sarakstā minētos kuģos vai kopīgās zvejas darbībās ar tādiem kuģiem, palīdzēt tiem un atkārtoti apgādāt tos; b) aizliegts fraktēt NNN kuģu sarakstā minētos kuģus; c) aizliegts importēt, eksportēt vai atkārtoti eksportēt Dissostichus spp., izmantojot NNN kuģu sarakstā minētos kuģus.”

17)

Regulas 31. pantu aizstāj ar šādu pantu: “31. pants Sistēma, kā veicināt to, lai valstspiederīgie ievērotu CCAMLR saglabāšanas pasākumus 1.   Neskarot karoga valsts galveno atbildību, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar to spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja tādi ir, lai: a) pārbaudītu, vai visas fiziskās vai juridiskās personas, kas ir to jurisdikcijā, ir iesaistītas NNN darbībās, kas aprakstītas 28. pantā; b) attiecīgi reaģētu uz visām pārbaudītām a) apakšpunktā minētajām darbībām un c) sadarbotos, īstenojot a) apakšpunktā minētos pasākumus un darbības. Lai to panāktu, attiecīgām dalībvalstu aģentūrām būtu jāsadarbojas, lai īstenotu CCAMLR saglabāšanas pasākumus, un tās cenšas panākt sadarbību ar ražotnēm, kas ir to jurisdikcijā. 2.   Lai palīdzētu īstenot šo saglabāšanas pasākumu, dalībvalstis laikus iesniedz ziņojumus CCAMLR Sekretariāta un Līgumslēdzējām pusēm un personām, kas nav Līgumslēdzējas puses un sadarbojas ar CCAMLR, lai īstenotu Dissostichus spp. nozvejas dokumentācijas sistēmu saistībā ar darbībām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punktu, un nosūta kopiju Komisijai.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  Atzinums sniegts 2007. gada 10. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 97, 1.4.2004., 16. lpp.

---

22.9.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/17

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1100/2007

(2007. gada 18. septembris),

ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padome 2004. gada 19. jūlijā pieņēma secinājumus par Komisijas 2003. gada 1. oktobra Paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas rīcības plāna izstrādāšanu Eiropas zušu krājumu pārvaldībai, kurā ietverts Komisijas lūgums nākt klajā ar priekšlikumiem par zušu ilgtermiņa pārvaldību Eiropā.

(2)	Eiropas Parlaments 2005. gada 15. novembrī pieņēma rezolūciju, aicinot Komisiju tūlīt iesniegt priekšlikumu regulai par Eiropas zušu krājumu atjaunošanu.

(3)

Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) jaunākajās zinātnes atziņās par Eiropas zušiem teikts, ka to krājumi ir mazāki par bioloģiski drošu robežvērtību un pašreizējā zveja nav ilgtspējīga. ICES iesaka steidzamības kārtā izstrādāt visu Eiropas zušu krājumu atjaunošanas plānu un pēc iespējas mazāk izmantot krājumus un veikt citas cilvēku darbības, kas ietekmē attiecīgo zveju vai krājumus.

(4)

Kopienā ir daudzveidīgi apstākļi un vajadzības, kam vajadzīgi dažādi īpaši risinājumi. Šī daudzveidība būtu jāņem vērā, plānojot un īstenojot pasākumus, lai nodrošinātu Eiropas zušu populācijas aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu. Lēmumi būtu jāpieņem mērogā, kas pēc iespējas atbilst zušu pārvaldes vietām. Prioritāte būtu jāpiešķir dalībvalstu rīcībai, izstrādājot zušu krājumu pārvaldības plānus, kas pielāgoti reģionāliem un vietējiem apstākļiem.

(5)

Ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu un savvaļas augu un dzīvnieku aizsardzību (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (3), inter alia iecerēts aizsargāt, saglabāt un uzlabot ūdens vidi, kurā zuši pavada daļu mūža, un jānodrošina, lai pasākumi, kas veikti saskaņā ar šo regulu, un pasākumi, kas veikti saskaņā ar iepriekšminētajām direktīvām, būtu koordinēti un konsekventi. Zušu krājumu pārvaldības plāniem jo īpaši būtu jāattiecas uz upju baseiniem, kas definēti saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK.

(6)

Sekmīga Eiropas zušu krājuma atjaunošanas pasākumu īstenošana ir atkarīga no tā, vai Kopienas, dalībvalstu un vietējā un reģionālā mērogā notiek cieša sadarbība un saskaņota rīcība, kā arī no tā, vai attiecīgās sabiedrības daļas ir informētas, ar tām apspriežas un tās ir iesaistītas. Tādēļ atbalsts no Eiropas Zivsaimniecības fonda varētu veicināt efektīvu zušu krājumu pārvaldības plānu īstenošanu.

(7)	Ja upju baseinus, kas ir kādas dalībvalsts teritorijā, nevar apzināt un definēt kā dabiskas Eiropas zušu dzīvotnes, vajadzētu būt iespējai attiecīgo dalībvalsti atbrīvot no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānu.

(8)	Lai zušu krājumu atjaunošanas pasākumi būtu efektīvi un taisnīgi, dalībvalstīm jānosaka pasākumi, ko iecerēts veikt, kā arī teritorijas, uz ko minētos pasākumus paredzēts attiecināt, un tāda informācija plaši jāizziņo, kā arī jāizvērtē pasākumu efektivitāte.

(9)	Komisijai būtu jāapstiprina zušu krājumu pārvaldības plāni, pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas (STEFC) veiktu tehnisku un zinātnisku izvērtējumu.

(10)

Upes baseinā, kur zvejai un citām cilvēku darbībām, kas ietekmē zušus, varētu būt pārrobežu ietekme, visām programmām un visiem pasākumiem vajadzētu būt koordinētiem visā attiecīgajā upes baseinā. Koordinācija tomēr nedrīkst traucēt strauji ieviest to zušu krājumu pārvaldības plānu daļas, kas attiecas uz konkrētām valstīm. Attiecībā uz upju baseiniem, kas plešas pāri Kopienas robežām, Kopienai būtu jācenšas nodrošināt attiecīgu koordināciju ar attiecīgajām trešām valstīm.

(11)	Koordinējot pāri robežām, gan Kopienā, gan ārpus tās īpaša uzmanība būtu jāpievērš Baltijas jūras un Eiropas piekrastes ūdeņiem, kas nav iekļauti Direktīvas 2000/60/EK darbības jomā. Tam, ka tāda koordinācija ir vajadzīga, tomēr nevajadzētu atturēt dalībvalstis no steidzamas rīcības.

(12)	Tādēļ īpaši pasākumi, lai palielinātu tādu Eiropas ūdeņos izlaistu zušu skaitu, kas īsāki par 12 cm, kā arī lai krājumu atjaunošanas nolūkos pārvietotu zušus, kas īsāki par 20 cm, būtu jāīsteno kā daļa no kāda zušu krājumu pārvaldības plāna.

(13)

Līdz 2013. gada 31. jūlijam 60 % no gadā noķertajiem zušiem, kas īsāki par 12 cm, būtu jāsaglabā krājumu atjaunošanai. Tādu zušu tirgus cenu attīstība, kas īsāki par 12 cm, būtu jāpārrauga katru gadu. Ja tādu zušu vidējās tirgus cenas, kas ir īsāki par 12 cm un ko izmanto, lai atjaunotu krājumus dalībvalstu definētos zušu upju baseinos, būtiski samazinās salīdzinājumā ar tādu zušu cenām, kas īsāki par 12 cm un ko izmanto citiem nolūkiem, Komisijai būtu jāatļauj veikt attiecīgus pasākumus, kas varētu ietvert īslaicīgu tādu zušu īpatsvara samazināšanu, kas īsāki par 12 cm un paredzēti krājumu atjaunošanai.

(14)	Zušu nozveja Kopienas ūdeņos, kas ir jūras virzienā no tādu zušu upju baseinu robežām, ko dalībvalstis definējušas kā dabiskas zušu dzīvotnes, būtu pakāpeniski jāsamazina, samazinot zvejas piepūli vai nozveju vismaz par 50 %, ņemot par pamatu vidējo zvejas piepūli vai nozveju 2004.–2006. gadā.

(15)	Pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, Komisijai būtu jāsagatavo pārskats par zušu krājumu pārvaldības plānu īstenošanu un vajadzības gadījumā būtu jāierosina attiecīgi pasākumi, lai ar lielu iespējamību panāktu Eiropas zušu krājumu atjaunošanu.

(16)

Dalībvalstīm būtu jāizveido kontroles un pārraudzības sistēma, kas pielāgota apstākļiem un tiesiskajam regulējumam, kuru jau piemēro zvejai iekšzemes ūdeņos atbilstīgi Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 (1993. gada 12. oktobris), ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (4). Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina konkrēta informācija un konkrētas aplēses par komerciālām un atpūtas zvejas darbībām, lai vajadzības gadījumā atbalstītu pārskatu sniegšanu par zušu krājumu pārvaldības plāniem un to izvērtēšanu, kā arī kontroles un noteikumu izpildes pasākumus. Dalībvalstīm turklāt būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu zušu importa un eksporta kontroli un zušu importa un eksporta noteikumu izpildi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo regulu izveido sistēmu Anguilla anguilla sugas Eiropas zušu krājumu aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai Kopienas ūdeņos, piekrastes lagūnās, upju grīvās, upēs un savstarpēji saistītos iekšzemes ūdeņos, kas ietek ICES III, IV, VI, VII, VIII, IX apgabala jūrās vai Vidusjūrā.

2.   Attiecībā uz Melno jūru un ar to saistītām upju sistēmām Komisija, apspriedusies ar Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteju, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (5) 30. panta 2. punktā minēto kārtību līdz 2007. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par to, vai šie ūdeņi atbilstīgi šīs regulas 3. pantam ir dabiskas Eiropas zušu dzīvotnes.

3.   Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo regulu, pieņem un ievieš, neskarot attiecīgos noteikumus Direktīvās 92/43/EEK un 2000/60/EK.

2. pants

Zušu krājumu pārvaldības plānu izstrāde

1.   Dalībvalstis noskaidro un nosaka konkrētos to teritorijā esošos upju baseinus, kuri ir dabiskas Eiropas zušu dzīvotnes (“zušu upju baseini”) un kuros varētu būt ietverti jūras ūdeņi. Ja ir dots atbilstīgs pamatojums, dalībvalstis par vienu zušu upju baseinu var noteikt visu valsts teritoriju vai konkrētu reģionālu administratīvu vienību.

2.   Nosakot zušu upju baseinus, dalībvalstis pēc iespējas ņem vērā Direktīvas 2000/60/EK 3. pantā minētos administratīvos pasākumus.

3.   Katram zušu upju baseinam, kas ir noteikts atbilstīgi 1. punktam, dalībvalstis izstrādā zušu krājumu pārvaldības plānu.

4.   Katrs zušu krājumu pārvaldības plāns ir paredzēts, lai samazinātu antropogēnu mirstību, radot apstākļus, lai ar lielu varbūtību līdz jūrai nokļūtu vismaz 40 % sudrabzušu biomasas salīdzinājumā ar iespējami labāko aplēsi par to, cik zušu tur nokļūtu, ja krājumu nebūtu skārusi antropogēna ietekme. Zušu krājumu pārvaldības plānu sagatavo, lai ilgtermiņā sasniegtu šo mērķi.

5.   Zušu nokļūšanas jūrā mērķa līmeni nosaka, ņemot vērā par katru zušu upes baseinu pieejamos datus, pielietojot vienu vai vairākus no turpmāk norādītiem trim paņēmieniem:

a)	izmantojot datus, kas savākti piemērotākajā posmā pirms 1980. gada, ja tie ir pieejami pietiekamā daudzumā un atbilstīgā kvalitātē;

b)	veicot uz dzīvotnēm balstītu izvērtējumu par iespējamo zušu produkciju, ja nebūtu antropogēnās mirstības apstākļu;

c)	atsaucoties uz līdzīgu upju sistēmu ekoloģiju un hidrogrāfiju.

6.   Katrā zušu krājumu pārvaldības plānā ir apraksts un analīze par zušu upes baseina zušu populācijas pašreizējo stāvokli, un plānā ir norādīta šā stāvokļa un 4. punktā paredzētā nokļūšanas jūrā mērķa līmeņa savstarpējā saistība.

7.   Katrā zušu krājumu pārvaldības plānā ir paredzēti pasākumi, lai sasniegtu 4. punktā paredzēto mērķi un pārraudzītu un pārbaudītu tā izpildi. Dalībvalstis var noteikt līdzekļus atkarībā no vietējiem un reģionāliem apstākļiem.

8.   Pārvaldības plānā var paredzēt šādus, kā arī citus pasākumus:

—	komerciālu zvejas darbību samazināšana,

—	atpūtas zvejas ierobežošana,

—	krājumu atjaunošanas pasākumi,

—	strukturāli pasākumi, apvienojot tos ar citiem vides pasākumiem, lai darītu upes pārvaramas visā to garumā un uzlabotu upju dzīvotnes,

—	sudrabzušu transportēšana no iekšzemes ūdeņiem uz ūdeņiem, no kuriem tie var viegli nokļūt Sargasu jūrā,

—	plēsēju apkarošana,

—	hidroelektroenerģijas ražošanas turbīnu apstādināšana uz laiku,

—	ar akvakultūru saistīti pasākumi.

9.   Katrā zušu krājumu pārvaldības plānā iekļauj grafiku, lai sasniegtu 4. punktā noteikto nokļūšanas jūrā mērķa līmeni, izmantojot pakāpenisku pieeju un ievērojot prognozēto krājuma papildinājuma apjomu; tas ietver pasākumus, ko piemēros, sākot ar zušu krājumu pārvaldības plāna piemērošanas pirmo gadu.

10.   Zušu krājumu pārvaldības plānā katra dalībvalsts pēc iespējas ātrāk īsteno piemērotus pasākumus, lai samazinātu zušu mirstību, ko izraisa ar zveju nesaistīti faktori, tostarp hidroelektroenerģijas ražošanas turbīnas, sūkņi vai plēsēji, ja vien tas nav vajadzīgs plāna mērķa sasniegšanai.

11.   Katrā zušu krājumu pārvaldes plānā ietver tādu kontroles un izpildes nodrošināšanas pasākumu aprakstu, ko saskaņā ar 10. pantu piemēros ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi.

12.   Zušu krājumu pārvaldības plāns ir pārvaldības plāns, kas attiecīgas valsts līmenī pieņemts kā Kopienas resursu saglabāšanas pasākums saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (6) 24. panta 1. punkta v) apakšpunktu.

3. pants

Atbrīvojums no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānu

1.   Dalībvalsti var atbrīvot no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānu, ja ir sniegts atbilstīgs pamatojums, ka tās teritorijā esoši upju baseini vai jūras ūdeņi nav dabiskas Eiropas zušu dzīvotnes.

2.   Vēlākais 2008. gada 1. janvārī dalībvalstis iesniedz Komisijai pieprasījumus atbrīvot no pienākuma sagatavot zušu krājumu pārvaldības plānus saskaņā ar 1. punktu.

3.   Pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas vai citu atbilstīgu zinātnisku struktūru veiktu tehnisku un zinātnisku izvērtējumu, atbrīvojuma pieprasījumus vajadzības gadījumā apstiprina Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 2. punktā minētajai kārtībai.

4.   Ja Komisija apstiprina dalībvalsts lūgumu pēc atbrīvojuma, 4. pants uz attiecīgo dalībvalsti neattiecas.

4. pants

Zušu krājumu pārvaldības plānu iesniegšana

1.   Vēlākais 2008. gada 31. decembrī dalībvalstis iesniedz Komisijai zušu krājumu pārvaldības plānus, kas sagatavoti saskaņā ar 2. pantu.

2.   Dalībvalsts, kas apstiprināšanai Komisijā nav iesniegusi zušu krājumu pārvaldības plānu līdz 2008. gada 31. decembrim, vai nu vismaz par 50 % samazina zvejas piepūli salīdzinājumā ar vidējo zvejas piepūli, ko izmantoja no 2004. līdz 2006. gadam, vai samazina zvejas piepūli, lai nodrošinātu zušu nozvejas samazināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo nozveju no 2004. līdz 2006. gadam, ko sasniedz, vai nu saīsinot zušu zvejas sezonu, vai arī citādi. Šo samazinājumu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

3.   Šā panta 2. punktā minētās nozvejas samazināšanu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar tūlītējiem pasākumiem attiecībā uz citiem antropogēnajiem mirstības faktoriem, kas ļautu tik lielam migrējošo zušu skaitam, kas ir ekvivalents daļai, ko sniegtu nozvejas samazināšana, nokļūt jūrā, lai nārstotu.

5. pants

Zušu krājumu pārvaldības plānu apstiprināšana un īstenošana

1.   Pamatojoties uz Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas vai citu atbilstīgu zinātnisku struktūru veiktu tehnisku un zinātnisku izvērtējumu, zušu krājumu pārvaldības plānus apstiprina Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/200230. panta 2. punktā minētajai kārtībai.

2.   Dalībvalstis īsteno 1. punktā minētos zušu krājumu pārvaldības plānus no 2009. gada 1. jūlija vai arī pēc iespējas ātrāk pirms minētā datuma.

3.   No 2009. gada 1. jūlija vai zušu krājumu pārvaldības plāna īstenošanas datuma, kas ir pirms šā datuma, Anguilla anguilla sugas zušus ir atļauts zvejot visu gadu, ja vien zveja atbilst Komisijas saskaņā ar 1. punktu apstiprinātā zušu krājumu pārvaldības plānā izklāstītām specifikācijām un ierobežojumiem.

4.   Dalībvalsts, kas vēlākais 2008. gada 31. decembrī ir Komisijai iesniegusi apstiprināšanai zušu krājumu pārvaldības plānu, kuru Komisija saskaņā ar 1. punktu nevar apstiprināt, vai nu vismaz par 50 % samazina zvejas piepūli salīdzinājumā ar vidējo zvejas piepūli, ko izmantoja no 2004. līdz 2006. gadam, vai samazina zvejas piepūli, lai nodrošinātu zušu nozvejas samazināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo nozveju no 2004. līdz 2006. gadam, vai nu saīsinot zušu zvejas sezonu, vai arī citādi. Šo samazinājumu īsteno trijos mēnešos no dienas, kad pieņemts lēmums neapstiprināt plānu.

5.   Šā panta 4. punktā minētās nozvejas samazināšanu pilnībā vai daļēji var aizstāt ar tūlītējiem pasākumiem attiecībā uz citiem antropogēnajiem mirstības faktoriem, kas ļautu tik lielam migrējošo zušu skaitam, kas ir ekvivalents daļai, ko sniegtu nozvejas samazināšana, nokļūt jūrā, lai nārstotu.

6.   Ja Komisija nevar apstiprināt zušu krājumu pārvaldības plānu, dalībvalstis var iesniegt pārskatītu plānu triju mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums to neapstiprināt.

Zušu krājumu pārvaldības pārskatīto plānu apstiprina saskaņā ar 1. punktā paredzēto kārtību. Šā panta 4. punktā minēto nozvejas samazināšanas īstenošanu nepiemēro, ja Komisija ir apstiprinājusi pārskatīto plānu.

6. pants

Zušu krājumu pārvaldības pārrobežu plāni

1.   Zušu upju baseinos, kas plešas vairāk nekā vienas dalībvalsts teritorijā, attiecīgās dalībvalstis kopīgi izstrādā zušu krājumu pārvaldības plānu.

Ja koordinācija varētu izraisīt kavējumus, kuru dēļ pārvaldības plānu nevarēs iesniegt laikus, dalībvalsts var iesniegt pārvaldības plānus par upes baseina daļu, kas ir tās teritorijā.

2.   Ja zušu upju baseins plešas ārpus Kopienas teritorijas, attiecīgās dalībvalstis cenšas izstrādāt zušu krājumu pārvaldības plānu, sadarbojoties ar attiecīgām trešām valstīm, un tiek ievērota attiecīgu reģionālo zivsaimniecības organizāciju kompetence. Ja attiecīgās trešās valstis nepiedalās zušu krājumu pārvaldības plāna kopīgā izstrādē, attiecīgās dalībvalstis var iesniegt pārvaldības plānus par upes baseina daļu, kas ir to teritorijā, lai panāktu 2. panta 4. punktā paredzētā nokļūšanas jūrā mērķa līmeņa sasniegšanu.

3.   Šā panta 1.un 2. punktā minētajiem pārrobežu plāniem mutatis mutandis piemēro 2., 4. un 5. pantu.

7. pants

Krājumu atjaunošanas pasākumi

1.   Ja dalībvalsts atļauj zvejot zušus, kas ir īsāki par 12 cm, vai kā zušu krājuma pārvaldības plāna daļu saskaņā ar 2. pantu vai kā zvejas piepūles samazināšanas daļu saskaņā ar 4. panta 2. punktu vai 5. panta 4. punktu, tā paredz, ka vismaz 60 % šajā dalībvalstī katru gadu nozvejotu zušu, kas ir īsāki par 12 cm, pārdod krājumu atjaunošanai zušu upju baseinos, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 2. panta 1. punktu, lai palielinātu to sudrabzušu skaitu, kas nokļūst jūrā.

2.   Zušu krājumu pārvaldības plānā, kas izstrādāts saskaņā ar 2. pantu, 60 % krājumu paredz atjaunošanai. Sākotnējo daļu zušu krājumu pārvaldības plāna piemērošanas pirmajā gadā nosaka vismaz 35 % līmenī un to pakāpeniski palielina vismaz par 5 % gadā. Līdz 2013. gada 31. jūlijam sasniedz 60 % līmeni.

3.   Lai nodrošinātu to, ka nozvejotos zušus, kas īsāki par 12 cm, 2. punktā minēto procentu apjomā izmanto krājumu atjaunošanas programmā, dalībvalstīm jāizveido piemērota ziņošanas sistēma.

4.   Zušu pārvietošanu zušu krājumu atjaunošanas vajadzībām veic saskaņā ar zušu krājumu pārvaldības plānu, kā noteikts 2. pantā. Zušu krājumu pārvaldības plānos nosaka to zušu daudzumu, kas īsāki par 20 cm un kas vajadzīgi krājumu atjaunošanai, lai palielinātu to sudrabzušu mazuļu skaitu, kas nokļūst jūrā.

5.   Komisija katru gadu sniedz ziņojumu Padomei par tādu zušu tirgus cenu attīstību, kas ir īsāki par 12 cm. Šajā sakarā attiecīgās dalībvalstis izstrādā piemērotu sistēmu, lai pārraudzītu cenas, un tās katru gadu ziņo Komisijai par šīm cenām.

6.   Ja to zušu vidējā tirgus cena, ko izmanto krājumu atjaunošanai, būtiski samazinās salīdzinājumā ar to zušu cenu, ko izmanto citiem nolūkiem, attiecīgā dalībvalsts par to informē Komisiju. Komisija saskaņā ar kārtību, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 2371/200230. panta 2. punktā, šā jautājuma risināšanai veic atbilstīgus pasākumus, ar ko uz laiku var samazināt 2. punktā minētos procentuālos daudzumus.

7.   Komisija vēlākais 2011. gada 1. jūlijā ziņo Padomei un izvērtē krājumu atjaunošanas pasākumus, tostarp tirgus cenu attīstību. Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz piemērotiem pasākumiem, lai līdzsvarotu ar krājumu atjaunošanu saistītos pasākumus, līdztekus sasniedzot 2. punktā minētos procentuālos daudzumus.

8.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1198/200638. panta 2. punktu krājumu atjaunošanu uzskata par saglabāšanas pasākumu, ja:

—	tā saskaņā ar 2. pantu ir zušu krājumu pārvaldības plāna daļa,

—	tā attiecas uz zušiem, kas ir īsāki par 20 cm, un

—	tā palīdz sasniegt 2. panta 4. punktā minēto nokļūšanas jūrā mērķa līmeni – 40 %.

8. pants

Pasākumi attiecībā uz Kopienas ūdeņiem

1.   Ja dalībvalsts veic zveju Kopienas ūdeņos, kurā iegūst zušus, tā vai nu samazina zvejas piepūli vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo zvejas piepūli, kas izmantota no 2004. līdz 2006. gadam, vai arī samazina zvejas piepūli, lai nodrošinātu zušu nozvejas samazināšanu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar vidējo nozveju no 2004. līdz 2006. gadam. Šo samazinājumu veic pakāpeniski – piecu gadu laikposmā no 2009. gada 1. jūlija, sākotnēji pirmajos divos gados katru gadu samazinot nozveju par 15 %.

2.   Šā panta 1. punktā Kopienas ūdeņi ir ūdeņi, kas ir jūras pusē no to upju baseinu robežām, kuras ir dabiskas zušu dzīvotnes, kā dalībvalstis tos noteikušas saskaņā ar 2. panta 1. punktu.

9. pants

Ziņojumu sniegšana un izvērtējums

1.   Katra dalībvalsts sākotnēji reizi trijos gados sniedz Komisijai ziņojumu; pirmo ziņojumu sniedz līdz 2012. gada 30. jūnijam. Pēc tam, kad pirmie trīs triju gadu pārskata ziņojumi ir iesniegti, ziņošanas biežumu samazina līdz vienai reizei sešos gados. Ziņojumos izklāsta pārraudzību, efektivitāti un rezultātus, un jo īpaši iespējami lielākās pieejamās aplēses par:

a)	katrā dalībvalstī – sudrabzušu biomasas daļu, kas nokļūst jūrā, lai nārstotu, vai sudrabzušu biomasas daļu, kas no tās dalībvalsts teritorijas migrē jūras virzienā, dodoties uz nārstu, salīdzinājumā ar 2. panta 4. punktā noteikto nokļūšanas jūrā mērķa līmeni;

b)	zvejas piepūles līmeni, ar kuru zvejo zušus katru gadu, kā arī par samazinājumu, kas veikts atbilstīgi 4. panta 2. punktam un 5. panta 4. punktam;

c)	līmeni mirstības faktoriem, kas nav saistīti ar zveju, kā arī samazinājumu, kas panākts atbilstīgi 2. panta 10. punktam;

d)	nozvejoto zušu, kas ir īsāki par 12 cm, daudzumu un daļu no tā, ko izmanto dažādiem nolūkiem.

2.   Vēlākais 2013. gada 31. decembrī Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu ar zušu krājumu pārvaldības plānu ieviešanas rezultātu izvērtējumu no statistikas un zinātnes viedokļa, kam pievienots Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komitejas atzinums.

3.   Ņemot vērā 2. punktā minēto ziņojumu, Komisija ierosina jebkādus attiecīgus pasākumus, lai ar lielu varbūtību panāktu Eiropas zušu krājumu atjaunošanu, un Padome ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem lēmumu par alternatīviem pasākumiem, lai sasniegtu 2. panta 4. punktā noteikto nokļūšanas jūrā mērķa līmeni vai saskaņā ar 4. panta 2. punktu un 5. panta 4. punktu samazinātu nozvejas piepūli.

10. pants

Kontrole un izpildes nodrošināšana ūdeņos, kas nav Kopienas ūdeņi

1.   Dalībvalstis izveido kontroles un nozvejas pārraudzības sistēmu, kas pielāgota to iekšzemes zvejniecības apstākļiem un jau spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un atbilst attiecīgiem noteikumiem, kuri izklāstīti Regulā (EEK) Nr. 2847/93.

2.   Kontroles un nozvejas pārraudzības sistēma ietver aprakstu par visām zvejas tiesību piešķiršanas sistēmām zušu upju baseinos, kas ir dabiskas zušu dzīvotnes, kā dalībvalstis tos noteikušas saskaņā ar 2. panta 1. punktu, tostarp ūdeņos, kas ir privātīpašums.

11. pants

Informācija par zvejas darbībām

1.   Līdz 2009. gada 1. janvārim katra dalībvalsts sagatavo šādu informāciju par komerciālām zvejas darbībām:

—	sarakstu, kurā uzskaitīti visi zvejas kuģi – neatkarīgi no to lielākā garuma –, kas kuģo ar attiecīgās dalībvalsts karogu un kam saskaņā ar 8. pantu ir atļauja zvejot zušus Kopienas ūdeņos,

—	sarakstu, kurā uzskaitīti visi zvejas kuģi, komercuzņēmumi vai zvejnieki, kam ir atļauja zvejot zušus zušu upju baseinos, kas ir dabiskas zušu dzīvotnes, kā dalībvalstis tos noteikušas saskaņā ar 2. panta 1. punktu,

—	sarakstu, kurā minēti visi izsoles centri vai citas struktūras vai personas, ko dalībvalstis ir pilnvarojušas veikt pirmo zušu tirdzniecību.

2.   Dalībvalstis regulāri veic aplēses par atpūtas zvejnieku skaitu un viņu nozvejoto zušu daudzumu.

3.   Pēc Komisijas lūguma dalībvalstis sniedz 1. un 2. punktā minēto informāciju.

12. pants

Zušu importa un eksporta kontrole un izpildes nodrošināšana

Vēlākais 2009. gada 1. jūlijā dalībvalstis:

—	veic vajadzīgos pasākumus, lai noteiktu visu tās teritorijā importēto vai eksportēto dzīvo zušu izcelsmi un nodrošinātu to izsekojamību,

—	konstatē, vai Kopienas apgabalā iegūtie un no tās teritorijas eksportētie zuši ir nozvejoti atbilstīgi Kopienas saglabāšanas pasākumiem,

—	veic pasākumus, lai konstatētu, vai attiecīgās reģionālās zivsaimniecības organizācijas ūdeņos iegūtie un tās teritorijā importētie zuši ir nozvejoti atbilstīgi attiecīgajā reģionālās zivsaimniecības organizācijā pieņemtiem noteikumiem.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  2006. gada 16. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).

(3)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2455/2001/EK (OV L 331, 15.12.2001., 1. lpp.).

(4)  OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1967/2006 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.). Labotā redakeija OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(5)  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(6)  OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

---

22.9.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/24

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1101/2007

(2007. gada 21. septembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 22. septembrī.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

---

---

22.9.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/26

---

Labojums Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 723/2004 (2004. gada 22. marts), ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 124, 2004. gada 27. aprīlis )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nodaļa, 2. sējums, 130. lpp.)

I pielikums, Grozījumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos

145. lappusē 41. punkta b) apakšpunktā (grozījumi 41. panta 3. punkta septītajā apakšpunktā): tekstu : “… koriģē, kā minēts XI pielikuma 3. panta 5) punkta pirmajā apakšpunktā, …” lasīt šādi : “… koriģē, kā minēts XI pielikuma 3. panta 5) punkta a) apakšpunktā, …”.

168. lappusē 97. punkta g) apakšpunktā (grozījumi VII pielikuma 7. panta 2. apakšpunktā): tekstu : “1.   Atlīdzinājuma aprēķināšanas pamatā …” lasīt šādi : “2.   Atlīdzinājuma aprēķināšanas pamatā …”.

187. lappuse, 100. punkta m) apakšpunkts (grozījumi X pielikuma 21. panta pirmās daļas, b) apakšpunktā) tekstu : “b) personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanas vai mēbeļu un personiskās lietošanas priekšmetu glabāšanas izmaksas, …” lasīt šādi : “b) personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanas un mēbeļu un personiskās lietošanas priekšmetu glabāšanas izmaksas, …”.

II pielikums, Grozījumi Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā

223. lappuse, 4. punkts (jaunais 3.b pants, ievadfrāze)

tekstu:

“… atbilstoši 88. pantā noteiktajiem termiņiem kādā no 89.a pantā minētajām funkciju grupām:”

lasīt šādi:

“… atbilstoši 88. pantā noteiktajiem termiņiem kādā no 89. pantā minētajām funkciju grupām:”.

---

22.9.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/26

---

Labojums Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (Civildienesta noteikumi)

( Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis L 56, 1968. gada 4. marts )

(Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nodaļa, 2. sējums, 5. lpp.)

42. lappusē 90. panta 2. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā:

tekstu:

“…, var iesniegt iecēlējinstitūcijai, sūdzību par jebkuru aktu, kurā ietverta sūdzība pret konkrēto personu, …”

lasīt šādi:

“…, var iesniegt iecēlējinstitūcijai sūdzību par jebkuru aktu, kas nelabvēlīgi ietekmē konkrēto personu, …”.

42. un 43. lappusē 90. panta 2. punkta pirmās daļas otrajā ievilkumā:

tekstu:

“…; tomēr, ja akts, kas attiecas uz noteiktu personu, ietver sūdzību arī pret kādu citu personu, tad termiņu attiecībā uz tādu citu personu skaita no dienas, kurā tā saņem paziņojumu par pasākumu, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no publicēšanas dienas,”

lasīt šādi:

“…; tomēr, ja akts, kas attiecas uz noteiktu personu, ir tāds, kas nelabvēlīgi ietekmē arī kādu citu personu, tad termiņu attiecībā uz tādu citu personu skaita no dienas, kad tā saņem attiecīgu paziņojumu, bet nekādā gadījumā ne vēlāk kā no publicēšanas dienas;”.

---