10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/1

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 946/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 756/2007 (OV L 172, 30.6.2007., 41. lpp.).

---

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/3

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 947/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)	Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3 lpp.).

---

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/5

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 948/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 900/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2007. gada 27. jūlija Regula (EK) Nr. 900/2007 par atklātu pastāvīgo konkursu līdz 2007./2008. tirdzniecības gada beigām, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 900/2007, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 9. augusta, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 9. augusta Regulas (EK) Nr. 900/2007 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 41,751 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 196, 28.7.2007., 26. lpp.

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/6

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 949/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 38/2007

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 17. janvāra Regula (EK) Nr. 38/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 38/2007, 4. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 8. augusts, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2007. gada 8. augusts Regulas (EK) Nr. 38/2007 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 471,16 EUR/t.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007, 3 lpp.).

(2)  OV L 11, 18.1.2007., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 203/2007 (OV L 61, 28.2.2006., 3 lpp.).

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/7

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 950/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopējo organizāciju (2), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)	Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 2. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)	Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)	Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)	Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)	Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)	Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas par produktiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1518/95 1. pantā, nosaka saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1549/2004 (OV L 280, 31.8.2004., 13. lpp.).

(3)  OV L 147, 30.6.1995., 55. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2993/95 (OV L 312, 23.12.1995., 25 lpp.).

---

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/10

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 951/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka īstenošanas noteikumus pārrobežu sadarbības programmām, ko finansē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Pārrobežu sadarbība starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un partnervalstīm, ko īsteno ar mērķi izveidot labklājības un labu kaimiņattiecību zonu robežreģionos, kas atrodas pie minēto valstu kopīgās Eiropas Savienības ārējās robežas, (turpmāk tekstā – EKPI pārrobežu sadarbība) ir viena no Regulas (EK) Nr. 1638/2006 darbības jomām.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1638/2006 11. pantā paredzēts, ka Komisija pieņem īstenošanas noteikumus, ar kuriem nosaka konkrētus noteikumus III sadaļas “Pārrobežu sadarbība” īstenošanai, un ka šie noteikumi attiecas uz tādiem jautājumiem kā līdzfinansēšanas likme, kopīgu darbības programmu sagatavošana, kopīgo iestāžu iecelšana un funkcijas, uzraudzības un atlases komiteju un apvienotā sekretariāta loma un funkcijas, tiesības uz izdevumiem, kopīgu projektu atlase, sagatavošanas stadija, Kopienas palīdzības tehniskā un finanšu vadība, finanšu kontrole un revīzija, uzraudzība un novērtēšana, publiskošana un informatīvi pasākumi potenciālajiem saņēmējiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1638/2006 21. pantā paredzēts, ka īstenošanas noteikumos nosaka arī iepirkuma noteikumus, ko piemēro EKPI pārrobežu sadarbībai.

(4)	Stratēģijas dokuments, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1638/2006 7. panta 3. punktā, ir stratēģiskais pamats atbalstam, ko Komisija piešķir EKPI pārrobežu sadarbībai, un tajā ir ietverta šīs sadarbības indikatīvā programma.

(5)	Kopienas palīdzību saistībā ar EKPI pārrobežu sadarbību īsteno ar stratēģijas dokumentā noteiktām kopīgajām darbības programmām.

(6)

Ir jāpieņem īstenošanas noteikumi, kuros būtu paredzēti kopīgi konkrēti noteikumi attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 1638/2006 paredzēto pārrobežu sadarbību, vienlaikus programmā iesaistītām valstīm saglabājot noteiktu elastību attiecībā uz katras programmas organizācijas un īstenošanas sīki izstrādāto kārtību atkarībā no programmas specifiskā rakstura. Pamatojoties uz šo principu un ievērojot šo regulu, programmā iesaistītajām dalībvalstīm ar kopīgu vienošanos ir jāpiedāvā sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz EKPI pārrobežu sadarbību, tos iekļaujot kopīgās darbības programmas dokumentā, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1638/2006 9. panta 6. punktu pieņem Komisija.

(7)

Ņemot vērā, ka programmas lēmumu pieņemšanas struktūrās ir iesaistītas visas programmas dalībvalstis, bet programmas īstenošana ir uzticēta kopīgai vadības iestādei, kas atrodas vienā no programmas dalībvalstīm, ir jāpieņem kopīgi noteikumi, lai sadalītu funkcijas starp programmas vadības dažādajām struktūrām.

(8)

Ņemot vērā to, ka programmas īsteno ar kopīgas vadības starpniecību, programmas vadības un kontroles sistēmām ir jāatbilst Kopienas noteikumu prasībām. Tam, ka Komisija šīs programmas pieņem, ir jābūt līdzvērtīgam šo sistēmu ex-ante apstiprinājumam. Komisijai ir jāuzrauga katras programmas īstenošana, vajadzības gadījumā piedaloties kopīgā uzraudzības komitejā un izmantojot pārskatus, ko tai iesniedz kopīgā vadības iestāde.

(9)

Lai nodrošinātu to, ka programmā pilnā mērā piedalās visi potenciālie saņēmēji no partnervalstīm, un lai piemērotu vienādu vadības kārtību dalībniekiem, kas atrodas Eiropas Savienības dalībvalstīs, un dalībniekiem no partnervalstīm, un ņemot vērā to, ka apropriācijas, kas attiecas uz EKPI pārrobežu sadarbību, tiek pārvaldītas kā daļa no Eiropas Savienības ārpolitikas, visiem projektiem, ko finansē saistībā ar pārrobežu sadarbību, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006, piemēro līgumu slēgšanas procedūras, kas ir piemērojamas Eiropas Komisijas finansētām ārējām darbībām.

(10)	Lai nodrošinātu programmas efektīvu īstenošanu, ir jāprecizē ar novērtēšanu un uzraudzību saistītie noteikumi.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006 izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

IEVADS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu nosaka Regulas (EK) Nr. 1638/2006 īstenošanas noteikumus attiecībā uz pārrobežu sadarbības programmām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)	“tehniskā palīdzība” nozīmē sagatavošanas, vadības, uzraudzības, novērtēšanas, informēšanas, revīzijas un kontroles pasākumus, kā arī iespējamos pasākumus ar mērķi pastiprināt administratīvo kapacitāti, kas nepieciešama kopīgu darbības programmu īstenošanai;

2)

“saņēmējs” nozīmē struktūru, kas noslēdz dotāciju līgumu ar kopīgo vadības iestādi un kas pret minēto iestādi uzņemas visu juridisko un finansiālo atbildību par projekta īstenošanu; tas no kopīgās vadības iestādes saņem finanšu līdzekļus un nodrošina šo līdzekļu pārvaldību un iespējamu sadali saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar tā partneriem; atbildība pret kopīgo vadības iestādi gulstas tikai un vienīgi uz saņēmēju, un tas minētajai iestādei nepastarpināti iesniedz pārskatus par attiecīgo pasākumu izpildes gaitu un finansiālo stāvokli;

3)	“līgumslēdzējs” nozīmē struktūru, kas noslēdz pakalpojumu, būvdarbu vai piegādes līgumu ar kopīgo vadības iestādi un kas pret minēto iestādi uzņemas visu juridisko un finansiālo atbildību par šāda līguma izpildi;

4)	“stratēģijas dokuments” nozīmē dokumentu, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1638/2006 7. panta 3. punktā un kas cita starpā nosaka kopīgu darbības programmu sarakstu, to indikatīvo daudzgadu asignējuma apjomu un teritoriālās vienības, kas tiesīgas piedalīties katrā no programmām;

5)	“programmas dalībvalstis” nozīmē visas ES dalībvalstis un partnervalstis, kas piedalās kopīgajā darbības programmā;

6)	“partnervalstis” nozīmē valstis un teritorijas, kas uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 1638/2006 pielikumā;

7)	“liela mēroga projekti” nozīmē projektus, kas aptver tādu darbu, pasākumu vai pakalpojumu kopumu, kuri paredzēti nedalāmas konkrēta rakstura funkcijas izpildei ar skaidri noteiktiem kopīgu interešu mērķiem, lai veiktu pārrobežu ieguldījumus;

8)	“kopīgās darbības programmas dalībvalstu pašu resursi” nozīmē finanšu resursus no programmas dalībvalstu centrālā, reģionālā vai vietējā budžeta;

9)	“projektu izpildes uzraudzība” nozīmē ar programmu finansētu darbību uzraudzību, izmantojot projekta cikla metodi, proti, no plānošanas līdz novērtēšanai, veicot projekta īstenošanas tehnisko uzraudzību.

II   NODAĻA

PAMATDOKUMENTI

1.   IEDAĻA

Kopīgās darbības programmas

3. pants

Kopīgo darbības programmu sagatavošana

Katru kopīgo darbības programmu ar visu programmas dalībvalstu kopīgu vienošanos nosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006, stratēģijas dokumentu un šo regulu.

4. pants

Kopīgo darbības programmu saturs

Katrā kopīgajā darbības programmā apraksta mērķus, prioritātes un pasākumus attiecībā uz veicamajām darbībām un izskaidro to atbilstību pārējām divpusējām un daudzpusējām programmām, kas tiek īstenotas vai ir paredzētas attiecīgajās valstīs un reģionos, jo īpaši saistībā ar programmām, ko finansē Eiropas Savienība.

Konkrētāk, katrā kopīgajā darbības programmā:

a)	uzskaita teritoriālās vienības, tostarp robežreģionus, kurās īstenojami projekti, ko finansē no programmas, un kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 1638/2006 un stratēģijas dokumentā;

b)	nosaka noteikumus līdzdalībai programmās tādu trešo valstu robežreģioniem, uz kurām neattiecas Regula (EK) Nr. 1638/2006 un kurām ir atļauts piedalīties sadarbībā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu;

c)	nosaka prioritātes un pasākumus, kas atbilst stratēģijas dokumentā izvirzītajiem mērķiem;

d)	nosaka kopīgās uzraudzības komitejas sastāvu saskaņā ar šīs regulas 11. panta noteikumiem;

e)	norāda subjektu, ko programmas dalībvalstis izvēlējušās kopīgai vadības iestādes funkciju veikšanai;

f)

apraksta struktūru, kuru kopīgā vadības iestāde ieviesīs programmas īstenošanai saskaņā ar šīs regulas 14., 15., 16. un 17. pantu. Šim aprakstam jābūt pietiekami sīkam, lai Komisija varētu pamatoti pārliecināties par to, ka tiek ieviesta efektīva un iedarbīga iekšējā kontrole, kuras pamatā ir vislabākie starptautiskās prakses paraugi;

g)	iekļauj finanšu tabulu, kurā ir aprakstīts programmas saistību un maksājumu provizoriskais ikgadējais sadalījums un kuru sagatavo atkarībā no prioritātēm, cita starpā precizējot summas, ko piešķir tehniskajai palīdzībai;

h)	norāda programmas īstenošanas metodes saskaņā ar šīs regulas 23. pantā minētajām līgumu slēgšanas procedūrām;

i)	nosaka indikatīvu provizorisku darba grafiku procedūru uzsākšanai un finansējamo projektu atlasei;

j)	apraksta normatīvās prasības ietekmes uz vidi novērtējumu jomā un nosaka indikatīvu provizorisku darba grafiku šo pētījumu veikšanai;

k)	nosaka valodu vai valodas, kas pieņemtas programmā;

l)	iekļauj informācijas un komunikācijas plānu saskaņā ar 42. pantu.

Šā panta otrās daļas g) punktā minētajā tabulā norāda Eiropas Kopienas ieguldījumu, kas iedalīts provizoriskās indikatīvās summās, par kurām Komisijai jāuzņemas saistības katram gadam līdz 2013. gadam (summas laikposmam no 2011. līdz 2013. gadam ir atkārtoti jāapstiprina 2011.–2013. gada indikatīvajā programmā). Tabulā iekļauj arī līdzfinansējuma provizoriskās indikatīvās summas, kas paredzētas no programmas dalībvalstu pašu resursiem.

Attiecībā uz otrās daļas h) punktu projektus, ko finansē no programmas, parasti atlasa saskaņā ar aicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Tomēr programmas dalībvalstis, vienojoties ar Eiropas Komisiju, var ar kopīgu vienošanos noteikt liela mēroga pārrobežu ieguldījumu projektus, par kuriem neizsludina aicinājumus iesniegt priekšlikumus: šādos gadījumos šiem projektiem jābūt konkrēti minētiem programmā vai par tiem jābūt 11. līdz 13. pantā minētās kopīgās uzraudzības komitejas vēlākam lēmumam, ja tie atbilst programmas prioritātēm un pasākumiem un ja šim nolūkam ir speciāli paredzēts budžets.

5. pants

Kopīgās darbības programmas pieņemšana

1.   Katru kopīgo darbības programmu kopīgā vadības iestāde iesniedz Komisijai pēc tam, kad ir saņemta skaidra piekrišana no visām valstīm, kas ir piedalījušās un sniegušas savu ieguldījumu programmas sagatavošanā.

2.   Komisija izskata kopīgo darbības programmu, lai pārbaudītu, vai tajā ir iekļauti visi 4. punktā minētie aspekti, tostarp:

a)	novērtējot tās atbilstību stratēģijas dokumentam;

b)	pārbaudot analīzes pamatotību un atbilstību starp analīzi un ierosinātajām prioritātēm un pasākumiem, kā arī atbilstību pārējām divpusējām un daudzpusējām programmām, kas tiek īstenotas vai ir paredzētas reģionos, uz kuriem attiecas programma;

c)	veicot pārbaudi par programmas atbilstību piemērojamajiem Kopienas noteikumiem;

d)	kontrolējot, vai pirms ierosināto projektu īstenošanas ir veikts novērtējums par ietekmi uz vidi, kas varētu būt nepieciešams;

e)	pārliecinoties par programmas finanšu tabulas atbilstību, jo īpaši attiecībā uz summām, par kurām saistības jānoslēdz Komisijai;

f)

pārliecinoties par kopīgās vadības iestādes kapacitāti attiecībā uz programmā paredzēto darbību apjomu, saturu un sarežģītību. Komisija jo īpaši pārbauda, vai kopīgās vadības iestādes rīcībā ir pietiekami daudz atbilstoši kvalificētu cilvēkresursu, kas nodarbojas tikai ar programmas īstenošanu, vajadzīgie datorizētie vadības un grāmatvedības instrumenti, kā arī finanšu plūsmas, kas atbilst piemērojamajiem Kopienas noteikumiem. Šādu pārbaudi var veikt ar ex-ante revīziju uz vietas, ja Komisija uzskata, ka tas ir nepieciešams;

g)	pārliecinoties par to, ka kopīgā vadības iestāde ir paredzējusi un ieviesusi apmierinošas iekšējās kontroles un revīzijas sistēmas, kuru pamatā ir vislabākie starptautiskās prakses paraugi.

3.   Pēc kopīgās darbības programmas pārbaudes Komisija var lūgt programmas dalībvalstīm sniegt papildu informāciju vai vajadzības gadījumā pārskatīt noteiktus punktus.

4.   Katras kopīgās darbības programmas pieņemšana nozīmē, ka Komisija ir ex-ante apstiprinājusi kopīgās vadības iestādes ieviestās vadības un kontroles struktūras.

5.   Katru kopīgo darbības programmu ar Komisijas lēmumu pieņem uz visu programmas darbības laiku.

6. pants

Kopīgās darbības programmas uzraudzība un novērtēšana

1.   Katras kopīgās darbības programmas uzraudzības un novērtēšanas mērķis ir uzlabot tās īstenošanas kvalitāti, efektivitāti un atbilstību. Novērtēšanas rezultātus ņem vērā turpmāko programmu sagatavošanā.

2.   Saistībā ar programmas pārskatīšanu saskaņā ar stratēģijas dokumentu veic kopīgās darbības programmas starpposma novērtēšanu.

Šo novērtēšanu veic Komisija un, atkarībā no novērtēšanas rezultātiem, ko paziņo programmas kopīgajai uzraudzības komitejai un kopīgajai vadības iestādei, var tikt veikti indikatīvās programmas pielāgojumi.

3.   Papildus starpposma novērtēšanai Komisija var jebkurā brīdī veikt kopīgās darbības programmas vai kādas tās daļas novērtēšanu.

4.   Gadā, kas seko pēc kopīgās darbības programmas finansēto projektu īstenošanas posma beigām, Komisija veic programmas ex-post novērtēšanu.

7. pants

Kopīgo darbības programmu pārskatīšana

1.   Kopīgās darbības programmas finanšu tabulas pielāgojumus, kas attiecas tikai uz Kopienas līdzekļu pārvietošanu no vienas prioritātes uz citu par summu, kas nepārsniedz 20 % no summām, kuras sākotnēji paredzētas katrai prioritātei, var veikt pati kopīgā vadības iestāde pēc kopīgās uzraudzības komitejas iepriekšējas piekrišanas. Kopīgās vadības iestāde par šīm izmaiņām paziņo Komisijai.

Tehniskajai palīdzībai, ko finansē no Kopienas apropriācijām, šo noteikumu var piemērot tikai pēc Komisijas iepriekšējas rakstiskas atļaujas.

2.   Pēc kopīgās uzraudzības komitejas pamatota lūguma vai pēc Komisijas iniciatīvas, vienojoties ar kopīgo uzraudzības komiteju, kopīgās darbības programmas var atkārtoti izvērtēt un, ja nepieciešams, pārskatīt šādos gadījumos:

a)	lai ņemtu vērā ievērojamas sociālekonomiskās pārmaiņas vai Kopienas, nacionālo vai reģionālo prioritāšu būtiskas izmaiņas teritorijā, uz kuru attiecas programma;

b)	pēc ieviešanas grūtībām, kas jo īpaši rada ievērojamu kavēšanos izpildē;

c)	gadījumā, ja Kopienas līdzekļi no vienas prioritātes uz citu tiek pārvietoti, pārsniedzot šā panta 1. punktā minēto robežu;

d)	pēc 6. panta 2. un 3. punktā minētajiem novērtējumiem;

e)	programmas priekšlaicīgas pārtraukšanas gadījumā, kā minēts 44. pantā.

3.   Kopīgās darbības programmas pārskatīšanu, kas paredzēta 2. punktā minētajos gadījumos, pieņem ar Komisijas lēmumu, un šim nolūkam nepieciešams noslēgt papildlīgumus 10. pantā minētajiem finansēšanas līgumiem.

8. pants

Valodu lietošana

1.   Katras kopīgās darbības programmas vadības struktūrās kā darba valodu lieto vienu vai vairākas Eiropas Savienības oficiālās valodas.

2.   Lai ņemtu vērā programmu partnerības aspektu, projektu saņēmēji visus dokumentus, kas attiecas uz to projektu, kopīgajai vadības iestādei var iesniegt savas valsts valodā, ar nosacījumu, ka šī iespēja programmā ir konkrēti minēta un ka kopīgā uzraudzības komiteja ar kopīgās vadības iestādes starpniecību paredz vajadzīgo mutisko un rakstisko tulkošanu.

3.   Mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksas visām valodām, kas izvēlētas programmai, paredzēts segt:

a)	kopīgās darbības programmas līmenī – no budžeta posteņa, kas attiecas uz tehnisko palīdzību;

b)	projekta līmenī – no katra atsevišķa projekta budžeta.

9. pants

Kopīgo darbības programmu uzsākšanas stadija

1.   Pēc kopīgās darbības programmas pieņemšanas ar Komisijas lēmumu programmu nekavējoties uzsāk dalībvalstīs, pamatojoties uz pārrobežu sadarbībai atvēlētajām Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām, kas paredzētas finanšu plāna 1.B sadaļā (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01) (2). Var veikt arī tādus programmas uzsākšanai nepieciešamus kopīgus pasākumus kā

a)	kopīgās vadības iestādes un apvienotā tehniskā sekretariāta darbības uzsākšana;

b)	kopīgās uzraudzības komitejas pirmās sanāksmes, tajā iekļaujot arī pārstāvjus no tām partnervalstīm, kas vēl nav parakstījušas finansēšanas līgumu;

c)	iepirkuma procedūru vai aicinājumu iesniegt priekšlikumus sagatavošana, vajadzības gadījumā iekļaujot apturēšanas klauzulu, kas saistīta ar finansēšanas līguma parakstīšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minētais Komisijas lēmums uz katru programmas partnervalsti attiecas no dienas, kad ar šo valsti noslēdz finansēšanas līgumu saskaņā ar 10. pantu.

2.   IEDAĻA

Finansēšanas līgums

10. pants

Finansēšanas līguma parakstīšana

1.   Komisija ar katru attiecīgās kopīgās darbības programmas partnervalsti noslēdz finansēšanas līgumu. Finansēšanas līgumu var parakstīt arī kopīgā vadības iestāde, kas izraudzīta katrai kopīgajai darbības programmai.

2.   Komisijas pieņemtā kopīgā darbības programma ir finansēšanas līguma tehniskais pielikums.

3.   Katru finansēšanas līgumu slēdz ne vēlāk kā līdz tā gada beigām, kas seko gadam, kurā Komisija pieņēma lēmumu par kopīgās darbības programmas apstiprināšanu (“noteikums N + 1”).

4.   Gadījumā, ja līgumu nenoslēdz noteiktajā termiņā, nevar uzsākt kopīgās darbības programmas ārējās sadaļas īstenošanu ar attiecīgo partnervalsti.

Ja programmā piedalās vairākas partnervalstis, programmu katrā no attiecīgajām partnervalstīm var uzsākt īstenot no dienas, kad attiecīgā valsts ir parakstījusi finansēšanas līgumu.

5.   Gadījumā, ja finansēšanas līgumu noteiktajā termiņā neparaksta neviena valsts, kopīgās darbības programmas ārējā sadaļa zaudē spēku un tiek piemēroti 44. panta 3. un 4. punkta noteikumi.

III   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU VADĪBAS STRUKTŪRAS

1.   IEDAĻA

Kopīgā uzraudzības komiteja

11. pants

Kopīgās uzraudzības komitejas sastāvs

1.   Kopīgajā uzraudzības komitejā ir pārstāvji, ko katra programmas dalībvalsts pilnvarojusi pieņemt visus lēmumus, kas attiecas uz konkrēto kopīgo darbības programmu un kas ir komitejas kompetencē. Komitejas locekļus kā savu valstu pārstāvjus pilnvaro kā amatpersonas, nevis personīgi. Komitejai ir arī priekšsēdētājs un sekretārs. Sekretārs jāizvēlas no kopīgās vadības iestādes locekļiem.

2.   Ir svarīgi, lai papildus pienācīgi pilnvarotajiem pārstāvjiem katra programmas dalībvalsts nodrošinātu pilsoniskās sabiedrības (pašvaldības, ekonomiskie un sociālie partneri, sabiedriskās organizācijas) atbilstošu pārstāvību, lai tādējādi nodrošinātu dažādu vietējo ieinteresēto personu ciešu iesaistīšanu kopīgās darbības programmas īstenošanā.

3.   Uz visām kopīgās uzraudzības komitejas sanāksmēm vienlaikus ar dalībniekiem aicina arī Komisiju un to informē par darba rezultātiem. Tā pēc savas iniciatīvas var piedalīties katrā komitejas sanāksmē vai tās daļā kā novērotājs un bez lēmumu pieņemšanas tiesībām.

12. pants

Kopīgās uzraudzības komitejas darbība

1.   Kopīgās uzraudzības komitejas pilnvarotie locekļi vienprātīgi pieņem komitejas reglamentu.

2.   Kopīgā uzraudzības komiteja lēmumus pieņem savstarpēji vienojoties. Tomēr noteiktos gadījumos tā var izmantot balsošanas procedūru, jo īpaši tad, kad tā veic projektu galīgo izvēli un nosaka tiem piešķirto dotāciju apjomus. Šajā balsošanas procedūrā katrai valstij neatkarīgi no tās pārstāvju skaita ir tikai viena balss.

3.   Pilnvarotie pārstāvji ievēl priekšsēdētāju. Komiteja var nolemt priekšsēdētāja pienākumus uzticēt kādam kopīgās vadības iestādes pārstāvim vai kādai citai ārējai amatpersonai.

Kopīgās uzraudzības komitejas priekšsēdētājs veic šķīrējtiesneša funkcijas un vada debates. Viņš saglabā balsstiesības, izņemot gadījumus, kad priekšsēdētāja pienākumi ir uzticēti kādam kopīgās vadības iestādes pārstāvim vai kādai citai ārējai amatpersonai. Pēdējā gadījumā priekšsēdētājs savus pienākumus veic bez balsstiesībām.

4.   Kopīgā uzraudzības komiteja sanāksmes rīko tik bieži, cik nepieciešams, bet ne retāk kā vienu reizi gadā. Tās sanāksmes sasauc priekšsēdētājs pēc kopīgās vadības iestādes lūguma vai pēc kāda no tās pilnvaroto locekļu vai Komisijas lūguma ar pamatojumu. Tā var arī pieņemt lēmumus ar rakstveida procedūru, saņemot priekšsēdētāja, kopīgās vadības iestādes vai kādas programmas dalībvalsts pieprasījumu. Domstarpību gadījumā katrs komitejas loceklis var pieprasīt attiecīgo jautājumu izskatīt sanāksmē.

5.   Pēc katras kopīgās uzraudzības komitejas sanāksmes sagatavo protokolu, ko paraksta priekšsēdētājs un sekretārs. To nosūta katram komitejas loceklim un Komisijai.

13. pants

Kopīgās uzraudzības komitejas funkcijas

Komiteja veic šādas ar kopīgo darbības programmu saistītas funkcijas:

a)	apstiprina kopīgās vadības iestādes darba programmu;

b)	lemj par programmas resursu apjomu un to piešķiršanu tehniskajai palīdzībai un cilvēkresursiem;

c)	katrā sanāksmē izskata vadības dokumentus, ko pieņēmusi kopīgā vadības iestāde;

d)	ieceļ projektu atlases komitejas;

e)	lemj par projektu atlases kritērijiem un veic projektu un tiem piešķirto subsīdiju summu galīgo izvēli;

f)	katrā sanāksmē, pamatojoties uz kopīgās vadības iestādes iesniegtajiem dokumentiem, novērtē un uzrauga progresu, kas panākts attiecībā uz kopīgās darbības programmas mērķu sasniegšanu;

g)	izskata visus kopīgās vadības iestādes iesniegtos pārskatus un, ja nepieciešams, veic atbilstošus pasākumus;

h)	izskata strīdīgus līdzekļu atgūšanas gadījumus, par kuriem ziņojusi kopīgā vadības iestāde.

Gadījumā, ja kopīgā uzraudzības komiteja, pieņemot pirmās daļas e) punktā minētos lēmumus, nolemj neņemt vērā nevienu vai daļu no atlases komitejas ieteikumiem, tai savs lēmums ir rakstiski jāpamato. Šo lēmumu pēc tam ar kopīgās vadības iestādes starpniecību iesniedz Komisijai, lai tā sniegtu iepriekšēju piekrišanu. Komisija savu atzinumu kopīgajai vadības iestādei dara zināmu 15 darba dienu laikā.

Vadības iestādes funkcijas jāveic saskaņā ar spēkā esošo regulējumu un kārtību. Vadības iestādei ir pienākums pārliecināties, ka uzraudzības komitejas lēmumi atbilst minētajām normām.

2.   IEDAĻA

Kopīgā vadības iestāde

14. pants

Kopīgās vadības iestādes struktūra

1.   Kopīgā vadības iestāde parasti ir kāds valsts, reģionālais vai vietējais publisko tiesību subjekts. Kopīgā vadības iestāde var būt arī kāds privāto tiesību subjekts, kas pilda publisko pasūtījumu.

Šim subjektam ir jāsniedz pietiekamas finanšu garantijas un jāievēro nosacījumi, kas paredzēti Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (3) un jo īpaši tās 54. pantā un Komisijas Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (4) un jo īpaši tās 38., 39. un 41. pantā.

2.   Programmas dalībvalstis kopīgajai vadības iestādei uztic to kopīgās darbības programmas uzdevumu izpildi, kuri tām uzticēti saistībā ar programmas vadību. Tām ir pienākums ar kopīgās vadības iestādes palīdzību kontrolēt, vai līdzekļu izmantošana atbilst noteikumiem un principiem, ko piemēro programmas vadībai.

3.   Kopīgās vadības iestādes darbību var finansēt no tehniskās palīdzības apropriācijām, ko finansē Kopiena, un no līdzfinansējuma, jo īpaši no ieguldījuma natūrā, kas paredzēts 19. panta 3. punktā.

4.   Kopīgās vadības iestādes sagatavotos pārskatus katru gadu iesniedz ex-post ārējai revīzijai, ko veic neatkarīga struktūra, kura minēta 31. pantā.

5.   Kopīgās vadības iestādes struktūras pamatā ir vislabākie starptautiskās prakses paraugi iekšējās vadības un kontroles jomā, un tā izmanto savu uzdevumu izpildei piemērotas vadības un iekšējās kontroles sistēmas, lai nodrošinātu savu darbību likumību, pareizību un pareizu finanšu pārvaldību.

Piemēram, darbības vadības funkciju un finanšu pārvaldības funkciju veikšanu kopīgajā vadības iestādē organizē neatkarīgi vienu no otras. Kredītrīkotāja funkcijas un grāmatvedības funkcijas tiek nošķirtas un ir savstarpēji nesaderīgas.

6.   Kopīgajai vadības iestādei ir iekšējais revīzijas dienests, kas ir neatkarīgs no dienestiem, kuri nodrošina kredītrīkotāja, grāmatvedības un vadības funkciju veikšanu.

7.   Kopīgā vadības iestāde ievieš procedūras, ar kurām nodrošina to, lai izdevumi, kas deklarēti saistībā ar programmu, būtu pamatoti un likumīgi, un izveido uzticamas un datorizētas grāmatvedības, uzraudzības un finanšu informācijas sistēmas.

8.   Kopīgā uzraudzības iestāde jo īpaši rūpējas par to, lai tiktu ievēroti ar trešām personām noslēgto piešķīrumu līgumu un iepirkumu nosacījumi un maksājumu termiņi. Tā, izmantojot piemērotas pārbaudes procedūras, pārliecinās, ka līdzekļi, kas izmaksāti kā piešķīrumi vai saistībā ar iepirkumiem, tiek izmantoti tikai tiem mērķiem, kuriem tie piešķirti.

Tā izmanto vispārēju uzskaites sistēmu un piešķīrumu un iepirkumu administratīvās un finanšu uzraudzības sistēmu (vēstuļu apmaiņa, uzraudzība vai atgādinājuma vēstules, pārskatu pieņemšana u. c.).

9.   Kopīgā vadības iestāde Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai nekavējoties dara zināmas visas izmaiņas procedūrās vai tās struktūrā, vai jebkādus citus apstākļus, kas varētu ietekmēt programmas īstenošanu.

10.   Kopīgajai vadības iestādei, tāpat kā dažādajiem saņēmējiem, līgumslēdzējiem un partneriem līgumos, ko tā slēdz saistībā ar projektu īstenošanu, piemēro Komisijas, Eiropas Kopienu Revīzijas palātas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktas pārbaudes.

15. pants

Kopīgās vadības iestādes funkcijas

1.   Kopīgā vadības iestāde ir atbildīga par kopīgās darbības programmas, tostarp tehniskās palīdzības, vadību un īstenošanu saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un saskaņā ar ekonomijas, efektivitātes un iedarbīguma principu un veic pārbaudes, kas ir nepieciešamas atbilstoši nosacījumiem un kārtībai, ko paredz spēkā esošie noteikumi.

2.   Kopīgās vadības iestādes dažādie uzdevumi ietver šādus uzdevumus:

a)	kopīgās uzraudzības komitejas sanāksmju rīkošana un sekretariāta funkciju nodrošināšana, tostarp sanāksmju protokolu sagatavošana;

b)	sīki izstrādāta programmas ikgadējā budžeta sagatavošana un pieprasījumu sagatavošana Eiropas Komisijai par nepieciešamajām apropriācijām;

c)	ikgadēju darbības un finanšu pārskatu sagatavošana un to nosūtīšana kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai;

d)	revīzijas programmas ieviešana, ko tās iekšējais revīzijas dienests veic, lai pārbaudītu iekšējās plūsmas un procedūru pareizu piemērošanu kopīgajā vadības iestādē; iekšējās revīzijas ikgadējos ziņojumus obligāti nosūta kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai;

e)	pēc kopīgās uzraudzības komitejas apstiprinājuma – aicinājumu iesniegt piedāvājumus un aicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināšana, lai atlasītu projektus;

f)	projektu pieteikumu pieņemšana un atlases komisiju organizācija, vadīšana un sekretariāta funkciju nodrošināšana, kā arī pārskatu iesniegšana kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai ar atlases komiteju ieteikumiem;

g)	pēc tam, kad kopīgā uzraudzības komiteja atlasījusi projektus, – līgumu slēgšana ar saņēmējiem un līgumslēdzējiem attiecībā uz dažādajiem projektiem;

h)	projektu darbības uzraudzība un finanšu pārvaldība;

i)	kopīgās uzraudzības komitejas tūlītēja informēšana par visiem strīdīgajiem līdzekļu atgūšanas gadījumiem;

j)	iespējamu ietekmes uz vidi novērtējumu veikšana programmas līmenī;

k)	informācijas un publiskošanas plāna īstenošana saskaņā ar 42. pantu.

16. pants

Apvienotais tehniskais sekretariāts

1.   Katra kopīgā vadības iestāde kopīgās darbības programmas ikdienas pasākumu vadībai var izmantot apvienota tehniskā sekretariāta palīdzību, kura rīcībā ir nodoti vajadzīgie līdzekļi, ja ir iepriekš saņemts attiecīgais apstiprinājums no kopīgās uzraudzības komitejas.

Apvienotā tehniskā dienesta darbību finansē no tehniskās palīdzības apropriācijām.

2.   Apvienotā tehniskā sekretariāta rīcībā vajadzības gadījumā var būt nelieli kontaktpunkti programmas dalībvalstīs, lai saņēmējus attiecīgajās valstīs informētu par pasākumiem, kas paredzēti saistībā ar programmu.

17. pants

Nepārtrauktības princips

Gadījumā, ja jau pastāvošu kopīgo vadības iestādi, kuras rīcībā ir Komisijas apstiprināti mehānismi notiekošu vai iepriekšēju programmu vadībai, vēlreiz izraudzītu kādas kopīgās darbības programmas vadībai, nav nepieciešams mainīt šīs kopīgās vadības iestādes pastāvošo struktūru, ja spēkā esošais mehānisms atbilst šīs regulas prasībām.

IV   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU FINANŠU PĀRVALDĪBA

1.   IEDAĻA

Finansēšana

18. pants

No Kopienas ieguldījuma finansēta tehniskā palīdzība

Tehniskās palīdzības apjoms, kam var saņemt Kopienas finansējumu, nedrīkst pārsniegt 10 % no Kopienas kopējā ieguldījuma kopīgajā darbības programmā.

Tomēr, katru gadījumu izskatot atsevišķi un balstoties uz pamatotu argumentāciju par izdevumu līmeni, kas radies iepriekšējos programmas īstenošanas gados, un uz programmas paredzētajām un pamatotajām vajadzībām, programmas pārskatīšanas laikā var paredzēt programmai sākotnēji noteikto tehniskās palīdzības summu palielināšanu.

19. pants

Līdzfinansējuma avoti

1.   Līdzfinansējumu sniedz no to valstu vai struktūru pašu resursiem, kas piedalās katrā kopīgajā darbības programmā.

2.   Programmas dalībvalstis var brīvi noteikt katras kopīgās darbības programmas līdzfinansējuma izcelsmi, summu un sadalījumu pa mērķiem un prioritātēm.

3.   Kopīgās vadības iestādes ieguldījumus natūrā var uzskatīt par līdzfinansējumu, ja ir iepriekš saņemts attiecīgais Komisijas apstiprinājums. Šādos gadījumos šiem ieguldījumiem jābūt konkrēti minētiem programmas dokumentā.

20. pants

Līdzfinansējuma apjoms

1.   Līdzfinansējuma apjoms ir vismaz 10 % no Kopienas ieguldījuma summas kopīgajā darbības programmā, nekaitot tehniskās palīdzības summu, ko finansē no Kopienas ieguldījuma.

2.   Līdzfinansējumu, ja iespējams, vienmērīgi sadala visā programmas darbības laikā tā, lai 10 % mērķi sasniegtu programmas darbības beigās.

21. pants

Kopīgās darbības programmas bankas konts un priekšfinansējuma procenti

1.   Dienests, kas kopīgajā vadības iestādē veic grāmatvedības funkcijas, atver un pārvalda euro bankas kontu, ko izmanto tikai un vienīgi programmas vajadzībām. Darbībām ar šo kontu ir obligāti nepieciešams gan kopīgās vadības iestādes kredītrīkotāja, gan grāmatveža paraksts.

2.   Gadījumā, ja par līdzekļiem, kas atrodas minētajā bankas kontā, maksā procentus, tad procentus, kas rodas no priekšfinansējuma iemaksām, piešķir attiecīgajai kopīgajai darbības programmai un deklarē Komisijai noslēguma pārskatā, kas minēts 32. pantā.

22. pants

Kopīgās darbības programmas uzskaite

Kopīgās darbības programmas uzskaiti veic tas kopīgās vadības iestādes dienests, kas ir atbildīgs par finanšu darbībām. Šī uzskaite ir autonoma un atsevišķa, un tajā uzskaita tikai tās darbības, kas attiecas uz kopīgās darbības programmu. Tā dod iespēju programmu analītiski uzraudzīt pēc mērķiem, prioritātēm un pasākumiem.

Iesniedzot ikgadējo pārskatu un katru papildu priekšfinansējuma pieprasījumu, kopīgās vadības iestāde iesniedz kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai pārskatus, kuros atspoguļoti saskaņoti šīs uzskaites un programmas bankas konta atlikuma dati.

23. pants

Līgumu slēgšanas procedūras

1.   Līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai saistībā ar iepirkumiem un piešķīrumiem, kas kopīgajai vadības iestādei nepieciešami, lai varētu īstenot kopīgo darbības programmu, izmanto ārējām darbībām piemērojamās procedūras, kas paredzētas 162. līdz 170. pantā Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un 231. līdz 256. pantā Regulā (EK, Euratom) Nr. 2342/2002.

Piemēro procedūras un standarta dokumentus, un atbilstošo līgumu paraugus, kas uzskaitīti Ārējo darbību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru praktiskajā rokasgrāmatā un tās pielikumos, kuri ir spēkā brīdī, kad izsludina iepirkumus vai aicinājumus iesniegt priekšlikumus.

2.   Uz aicinājumiem iesniegt piedāvājumus un aicinājumiem iesniegt priekšlikumus attiecas Regulas (EK) Nr. 1638/2006 14. pantā paredzētie noteikumi par tiesībām saņemt finansējumu un šīs regulas 40. un 41. pants.

3.   Šos noteikumus piemēro visā programmas ģeogrāfiskajā zonā, kā arī gan dalībvalstu, gan partnervalstu teritorijā.

2.   IEDAĻA

Maksājumi

24. pants

Komisijas ikgadējās saistības

Papildus sākotnējām budžeta saistībām, kas iekļautas lēmumā par kopīgās darbības programmas pieņemšanu, Komisija katru gadu ne vēlāk kā attiecīgā gada 31. martā uzņemas atbilstošas budžeta saistības. Šo saistību summu nosaka saskaņā ar finanšu tabulu, kurā aprakstīts provizoriskais ikgadējais sadalījums kopīgajā darbības programmā, atkarībā no programmas īstenošanas gaitas un pieejamo līdzekļu robežās. Komisija informē kopīgo vadības iestādi par konkrēto datumu, kurā tiks uzņemtas ikgadējās saistības.

25. pants

Kopīgie noteikumi maksājumiem

1.   Katru Kopienas ieguldījuma maksājumu veic Komisija pieejamo līdzekļu robežās. Katru maksājumu kopīgajai vadības iestādei Komisija automātiski attiecina uz visvecāko saistību ikgadējo daļu, līdz šīs daļas summa tiek pilnībā iztērēta. Pēc vienas saistību ikgadējās daļas pilnīgas iztērēšanas var sākt izmantot nākamo ikgadējo daļu.

2.   Maksājumus veic euro, pārskaitot naudu kopīgās darbības programmas kontā.

3.   Maksājumi var būt priekšfinansējuma veidā vai galīgā atlikuma veidā.

26. pants

Priekšfinansējums

1.   Katru gadu, kad kopīgajai vadības iestādei ir paziņotas budžeta saistības, tā var kā priekšfinansējumu pieprasīt izmaksāt maksimāli 80 % no Kopienas ieguldījuma attiecīgā programmas īstenošanas gada finansējumā.

Sākot no otrā kopīgās darbības programmas gada, priekšfinansējuma pieprasījumam pievieno provizorisku ikgadēju finanšu pārskatu, kas aptver visus iepriekšējā gada izdevumus un ieņēmumus un kas vēl nav apstiprināts ar ārējās revīzijas ziņojumu, un kopīgās vadības iestādes nākamā gada saistību un izdevumu provizorisko budžetu.

Pēc šā pārskata izskatīšanas un programmas finansējuma reālo vajadzību novērtēšanas un pēc apropriāciju pieejamības pārbaudes, Komisija veic visa pieprasītā priekšfinansējuma vai tā daļas maksājumu.

2.   Konkrētā gada laikā kopīgā vadības iestāde var pieprasīt kā papildu priekšfinansējumu izmaksāt visu Kopienas ikgadējā ieguldījuma atlikumu vai tā daļu.

Kopīgā vadības iestāde savu pieprasījumu iesniedz kopā ar starpposma finanšu pārskatu, kas apliecina, ka reālie izdevumi, kas radušies vai ko attiecīgajā gadā var paredzēt, pārsniedz iepriekšējā priekšfinansējuma summu.

Šis papildu maksājums ir papildu priekšfinansējums, jo tas nav apstiprināts ar ārējas revīzijas ziņojumu.

3.   Katra programmas īstenošanas gada otrajā pusgadā Komisija dzēš iepriekšējo priekšfinansējumu atkarībā no reāli veiktajiem izdevumiem, kam var izmantot finansējumu un kas apstiprināti ārējās revīzijas ikgadējā ziņojumā, kurš noteikts 31. pantā.

Pamatojoties uz šīs dzēšanas rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā veic nepieciešamos finanšu pielāgojumus.

27. pants

Līdzekļu atgūšana

1.   Kopīgā vadības iestāde ir atbildīga par nepamatoto vai neattaisnoto izdevumu atgūšanu un par atgūto summu atlīdzināšanu Komisijai atbilstoši tās ieguldījumam programmā.

Gadījumā, ja, saņemot kāda līguma noslēguma pārskatu, vai pārbaudes vai revīzijas rezultātā tiek konstatēti izdevumi, par kuriem nevar pretendēt uz finansējumu, bet par kuriem jau ir saņemts maksājums, kopīgā vadības iestāde sagatavo atgūšanas rīkojumus attiecībā uz konkrētajiem saņēmējiem un līgumslēdzējiem.

2.   Gadījumā, ja atgūšana attiecas uz saņēmēju, līgumslēdzēju vai partneri, kas atrodas kādā dalībvalstī, un ja kopīgajai vadības iestādei neizdodas attiecīgos izdevumus atgūt viena gada laikā pēc atgūšanas rīkojuma izdošanas, dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgais saņēmējs, līgumslēdzējs vai partneris, veic konkrētā parāda samaksu kopīgajai vadības iestādei un pēc tam vēršas pret konkrēto saņēmēju, līgumslēdzēju vai partneri.

3.   Gadījumā, ja atgūšana attiecas uz saņēmēju, līgumslēdzēju vai partneri, kas atrodas kādā partnervalstī, un ja kopīgajai vadības iestādei neizdodas attiecīgos izdevumus atgūt viena gada laikā pēc atgūšanas rīkojuma izdošanas, kopīgā vadības iestāde vēršas Komisijā, kas, pamatojoties uz pilnīgu dokumentāciju, pārņem līdzekļu atgūšanu no konkrētā saņēmēja, līgumslēdzēja vai partnera, kas atrodas attiecīgajā partnervalstī, vai tieši no šīs valsts iestādēm.

4.   Dokumentācijā, ko nodod dalībvalstij vai Komisijai, jābūt visiem dokumentiem, kas ļauj veikt līdzekļu atgūšanu, kā arī pierādījumiem par pasākumiem, ko kopīgā vadības iestāde veikusi attiecībā pret saņēmēju vai līgumslēdzēju, lai atgūtu parāda summas.

5.   Kopīgajai vadības iestādei ar pienācīgu rūpību jārīkojas tā, lai viena gada laikā pēc atgūšanas rīkojuma izdošanas nodrošinātu līdzekļu atgūšanu. Tā jo īpaši nodrošina, ka parāds ir noteikts, fiksēts un iekasējams. Ja kopīgā vadības iestāde paredz atteikties no konstatētā parāda atgūšanas, tā nodrošina, ka šī atteikšanās ir likumīga un atbilst pareizas finanšu pārvaldības un proporcionalitātes principam. Lēmumam par atteikšanos jābūt ar pamatojumu, un tas jāiesniedz kopīgajai uzraudzības komitejai un Komisijai, lai saņemtu iepriekšēju atļauju.

6.   Ja kopīgās vadības iestādes vainas vai nolaidības dēļ parādu nav izdevies atgūt vai ja nav bijis iespējams dalībvalstij vai Komisijai nosūtīt 4. punktā minēto pilnīgo dokumentāciju, kopīgās vadības iestāde turpina būt atbildīga par līdzekļu atgūšanu arī pēc viena gada termiņa, un parāda summas tiek deklarētas kā summas, kam nevar saņemt Kopienas finansējumu.

7.   Saskaņā ar 2. un 3. punktu līgumos, ko kopīgā vadības iestāde slēdz saistībā ar programmu, iekļauj noteikumu, kas Komisijai vai attiecīgajai dalībvalstij ļauj veikt līdzekļu atgūšanu no saņēmēja, līgumslēdzēja vai partnera gadījumā, ja parāds vēl nav samaksāts vienu gadu pēc tam, kad kopīgā vadības iestāde izdevusi atgūšanas rīkojumu.

3.   IEDAĻA

Pārskati

28. pants

Kopīgās vadības iestādes ikgadējais pārskats

1.   Ne vēlāk kā katra gada 30. jūnijā kopīgā vadības iestāde Komisijai iesniedz ikgadēju pārskatu, kas apstiprināts ar 31. pantā minēto iekšējās revīzijas ziņojumu, par kopīgās darbības programmas īstenošanu laikā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim; minēto pārskatu iepriekš apstiprina kopīgā uzraudzības komiteja. Pirmo ikgadējo pārskatu iesniedz ne vēlāk kā programmas otrā gada 30. jūnijā.

2.   Katrā pārskatā iekļauj šādas ziņas:

a)

tehnisko daļu, kurā apraksta: — progresu, kas panākts programmas un tās prioritāšu īstenošanā, — parakstīto līgumu sīku sarakstu, kā arī radušās grūtības, ja tādas ir, — pasākumus, kas iepriekšējā gadā veikti saistībā ar tehnisko palīdzību, — pasākumus, kas veikti saistībā ar projektu pārraudzību, novērtēšanu un revīziju, to rezultātus un rīcību, lai novērstu konstatētās problēmas, — informācijas un komunikācijas pasākumus, — nākamajā gadā īstenojamo pasākumu programmu;

b)

finanšu daļu, kurā katrai prioritātei euro izteiksmē norāda: — summas, ko kopīgajai vadības iestādei kā Kopienas ieguldījumu izmaksājusi Komisija un kā līdzfinansējumu izmaksājušas programmas dalībvalstis, kā arī visus programmas ieņēmumus, ja tādi ir, — kopīgās vadības iestādes veiktos maksājumus un atgūtos līdzekļus saistībā ar tehnisko palīdzību un projektiem, kā arī pārskatu, kurā atspoguļoti saskaņoti šīs uzskaites un programmas bankas konta atlikuma dati, — projektu īstenošanā radušos attaisnoto izdevumu summu atbilstoši saņēmēju pārskatos un maksājumu pieprasījumos sniegtajiem datiem, — kopīgās vadības iestādes saistību un izdevumu provizorisko budžetu nākamajam gadam;

c)

kopīgās vadības iestādes pārstāvja parakstītu deklarāciju, kurā apliecināts, ka vadības un kontroles sistēmas, kas programmā ieviestas iepriekšējā gada laikā, joprojām atbilst Komisijas apstiprinātajam modelim un ka to darbība ir bijusi tāda, ka tās sniedz pamatotu pārliecību par pārskatā minēto izdevumu stāvokļa pareizumu, kā arī par atbilstošo darījumu likumību un pareizību.

29. pants

Iekšējā revīzijas dienesta ikgadējais ziņojums

1.   Kopīgās vadības iestādes iekšējais revīzijas dienests katru gadu īsteno programmu, ar kuru pārbauda iekšējās plūsmas un procedūru pareizu piemērošanu kopīgajā vadības iestādē. Tas sagatavo ikgadējo ziņojumu, ko iesniedz kopīgās vadības iestādes pārstāvim.

2.   Kopīgās vadības iestāde 1. punktā minēto ziņojumu iesniedz Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai, to pievienojot savam ikgadējam pārskatam, kas minēts 28. pantā.

30. pants

Ikgadējais ziņojums par projektu revīzijas programmas īstenošanu

1.   Kopīgā vadības iestāde katru gadu sagatavo ziņojumu par to, kā iepriekšējā gadā īstenota 37. pantā minētā projektu revīzijas programma. Šajā ziņojumā izklāsta metodoloģiju, ko Kopīgā vadības iestāde izmantojusi, lai izveidotu projektu reprezentatīvu izlasi, veiktās pārbaudes, formulētos ierosinājumus un secinājumus, ko kopīgā vadības iestāde izdarījusi par attiecīgo projektu finanšu pārvaldību.

2.   Kopīgās vadības iestāde 1. punktā minēto ziņojumu iesniedz Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai, to pievienojot savam ikgadējam pārskatam, kas minēts 28. pantā.

31. pants

Ārējās revīzijas ziņojums

1.   Neatkarīgi no iekšējām revīzijām, ko kopīgā vadības iestādē veic tās valsts pārvaldes iestādes, kurās tā atrodas, kopīgā vadības iestāde izmanto neatkarīgu publisku struktūru vai noslēdz līgumu ar neatkarīgu akreditētu revidentu, kas ir kādas starptautiski atzītas grāmatvedības juridiskās kontroles uzraudzības apvienības biedrs, lai katru gadu saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) noteikumiem un ētikas kodeksu veiktu ex-post pārbaudi par to izdevumu un ieņēmumu stāvokli, ko kopīgā vadības iestāde deklarējusi savā ikgadējā finanšu pārskatā.

2.   Ārējā revīzija aptver visus izdevumus, ko kopīgā vadības iestāde tieši veikusi saistībā ar tehnisko palīdzību un saistībā ar tās veikto projektu vadību (maksājumi). Ārējās revīzijas ziņojums apstiprina to izdevumu un ieņēmumu stāvokli, ko kopīgā vadības iestāde deklarējusi savā ikgadējā finanšu pārskatā, un jo īpaši to, ka deklarētie izdevumi ir faktiski radušies, ka tie ir norādīti pareizi un ka par tiem ir tiesības saņemt finansējumu.

3.   Kopīgās vadības iestāde ārējās revīzijas ziņojumu iesniedz Komisijai un kopīgajai uzraudzības komitejai, to pievienojot savam ikgadējam pārskatam, kas minēts 28. pantā.

32. pants

Noslēguma pārskats

Noslēguma pārskatā par kopīgās darbības programmas īstenošanu mutatis mutandis iekļauj tos pašus elementus, ko iekļauj ikgadējos pārskatos, tostarp tā pielikumus, par visu programmas darbības laiku. To iesniedz ne vēlāk kā 2016. gada 30. jūnijā.

4.   IEDAĻA

Kopīgās darbības programmas izdevumi, par kuriem var saņemt finansējumu

33. pants

Izmaksas, par kurām var saņemt finansējumu kopīgās darbības programmas līmenī

1.   Lai varētu pretendēt uz Kopienas finansējumu, kopīgās darbības programmas izdevumiem jārodas programmas izpildes laikā, kā noteikts 43. pantā.

2.   Par izmaksām, kas ir attaisnojamas kā tehniskā palīdzība saistībā ar vadības iestādes īstenoto kopīgo darbības programmu, uzskata izmaksas, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)	tās ir nepieciešamas programmas īstenošanai, ņemot vērā kritērijus, kuri noteikti programmā un kurus noteikusi kopīgā uzraudzības komiteja, un atbilst pareizas finanšu pārvaldības principam un jo īpaši ekonomijas un izmaksu/efektivitātes attiecības principam;

b)	tās tiek reģistrētas programmas grāmatvedības uzskaitē, tās var identificēt un pārbaudīt, un tās apliecina attaisnojošo dokumentu oriģināli;

c)	tās radušās piemērojamo iepirkuma procedūru izmantošanas rezultātā.

3.   Ievērojot 1. un 2. punktu, finansējumu var saņemt par šādām izmaksām:

a)

programmas īstenošanai norīkotā personāla izmaksām, kas atbilst faktiskajām algām, kam pieskaita sociālos maksājumus un citas izmaksas, kas ir daļa no atalgojuma. Tās nedrīkst pārsniegt algas un izmaksas, ko parasti sedz struktūra, kurā atrodas kopīgā vadības iestāde vai apvienotais tehniskais sekretariāts, ja vien nav kāds pamatojums, kas apliecina, ka summas, kas pārsniedz minēto apjomu, ir nepieciešamas kopīgās darbības programmas īstenošanai;

b)

personāla un citu kopīgajā darbības programmā iesaistīto personu ceļojuma un uzturēšanās izdevumiem, ja tie atbilst to iestāžu parastajai praksei, kuras izraudzītas programmas vadībai. Turklāt gadījumā, ja uzturēšanās izdevumi tiek segti kā kopsumma, to likmes nedrīkst pārsniegt Eiropas Komisijas publicētās likmes dienā, kad pieņemta attiecīgā kopīgā darbības programma;

c)

iekārtu un preču (jaunu vai lietotu) iegādes un nomas izmaksām, ja šīs iekārtas vai preces paredzētas tieši kopīgās vadības iestādes vai apvienotā tehniskā sekretariāta vajadzībām, lai īstenotu kopīgo darbības programmu, kā arī izmaksām par sniegtajiem pakalpojumiem, ja šīs izmaksas atbilst iepirkuma izmaksām;

d)	izmaksām par palīgmateriāliem;

e)	netiešajām izmaksām saistībā ar vispārējām administratīvām izmaksām;

f)	ar apakšlīgumiem saistītām izmaksām;

g)	izmaksām, kas tieši izriet no prasībām, kuras izvirzītas šajā regulā un programmā (piemēram, informācijas un publiskošanas pasākumiem, novērtējumiem, ārējai revīzijai, tulkojumiem u. c.), ieskaitot izmaksas par finanšu pakalpojumiem (piemēram, bankas pārskaitījumu izmaksas).

34. pants

Izmaksas, par kurām nevar saņemt finansējumu kopīgās darbības programmas līmenī

Par izmaksām, kas nav attaisnojamas kā tehniskā palīdzība saistībā ar vadības iestādes īstenoto kopīgo darbības programmu, uzskata šādas izmaksas:

a)	parādus un rezerves zaudējumu vai parādu segšanai;

b)	debitora procentus;

c)	izmaksas, kas jau ir finansētas no citas programmas;

d)	zemes vai nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;

e)	zaudējumus, kas rodas valūtas maiņas rezultātā;

f)	nodokļus, tostarp PVN, izņemot gadījumus, ja kopīgā vadības iestāde tos nevar atgūt un ja piemērojamie noteikumi neaizliedz tos ņemt vērā;

g)	kredītus trešo personu struktūrām;

h)	naudas sodus.

35. pants

Ieguldījumi natūrā kopīgās darbības programmas līmenī

Iespējamie ieguldījumi natūrā, ko veic programmas dalībvalstis vai ko attiecīgā gadījumā saņem no citiem avotiem, ir atsevišķi jānorāda kopīgās darbības programmas budžetā, un par tiem nevar saņemt finansējumu.

Tos nevar uzskatīt par daļu no līdzfinansējuma, kas programmas dalībvalstīm jānodrošina vismaz 10 % apmērā, kā noteikts 20. pantā, izņemot kopīgās vadības iestādes sākotnējos ieguldījumus natūrā, kas minēti šīs regulas 19. panta 3. punktā.

Izmaksas par personālu, ko programmas dalībvalstis norīkojušas programmas tehniskās palīdzības īstenošanai, neuzskata par ieguldījumu natūrā un nevar uzskatīt par līdzfinansējumu programmas budžetā.

36. pants

Izmaksas, par kurām var saņemt finansējumu projektu līmenī

1.   Katra projekta izdevumiem ir jārodas katra attiecīgā projekta īstenošanas laikposmā.

2.   Izmaksas, par kurām var saņemt finansējumu, izmaksas, par kurām nevar saņemt finansējumu, un iespēju veikt ieguldījumus natūrā projektu līmenī nosaka līgumos, ko slēdz ar saņēmējiem un līgumslēdzējiem.

5.   IEDAĻA

Kontrole

37. pants

Projektu revīzijas ikgadējā programma

1.   Sākot no kopīgās darbības programmas pirmā gada beigām, kopīgā vadības iestāde katru gadu izstrādā tās finansēto projektu revīzijas programmu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes veic pēc dokumentiem un uz vietas projektu izlasei, ko kopīgā vadības iestāde izraudzījusies ar nejaušas izlases metodi, kuras pamatā ir starptautiski atzītas revīzijas normas, jo īpaši ņemot vērā riska faktorus, kas saistīti ar projektu summu, darbības veidu, saņēmēja veidu vai citiem būtiskiem aspektiem. Izlasei jābūt pietiekami reprezentatīvai, lai nodrošinātu pieņemamu pārliecības līmeni attiecībā uz tiešām kontrolēm, ko kopīgā vadības iestāde veic par projektos deklarēto izdevumu faktisko pastāvēšanu, pareizību un atbilstību finansējuma saņemšanas kritērijiem.

38. pants

Kopienas kontrole

Komisija, OLAF, Eiropas Kopienu Revīzijas palāta un ikviens šo iestāžu pilnvarots ārējs revidents var pēc dokumentiem un uz vietas pārbaudīt to, kā kopīgā vadības iestāde un dažādie projektu saņēmēji un partneri izmanto Kopienas līdzekļus.

Šī pārbaude var izpausties kā pilnīga revīzija, izmantojot attaisnojošos dokumentus, grāmatvedības pārskatus un dokumentus un jebkādus citus dokumentus, kas attiecas uz kopīgās darbības programmas (tostarp – attiecībā uz kopīgo vadības iestādi – visus dokumentus, kas attiecas uz atlasi un līgumiem) un projekta finansēšanu.

39. pants

Valsts kontroles sistēma

Dalībvalstis var ieviest valsts kontroles sistēmu, kas ļauj pārbaudīt izdevumus, kas deklarēti saistībā ar darbībām vai darbību daļām, kuras īstenotas to teritorijā, un šo izdevumu un ar tiem saistīto darbību vai to daļu atbilstību Kopienas noteikumiem un attiecīgās valsts noteikumiem.

V   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU FINANSĒTIE PROJEKTI

40. pants

Kopīgās darbības programmas projektu dalībnieki

1.   Projektus iesniedz pieteikumu iesniedzēji, kas pārstāv partnerības, kurās ir vismaz viens partneris no dalībvalsts, kas piedalās programmā, un vismaz viens partneris no partnervalsts, kas piedalās programmā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem pieteikumu iesniedzējiem un partneriem jābūt no reģioniem, kas noteikti 4. panta a) un b) punktā, un tiem jāatbilst šīs regulas 23. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu.

Gadījumos, kad projektu mērķus nevar sasniegt bez tādu partneru līdzdalības, kas ir no reģioniem, kuri nav minēti pirmajā daļā, var pieņemt arī šo citu partneru līdzdalību.

41. pants

Projektu veidi

Var būt trīs veidu projekti:

a)	integrēti projekti, ja partneri savā attiecīgajā teritorijā veic daļu no darbībām, kas veido projektu;

b)	simetriski projekti, ja līdzīgas darbības paralēli veic gan dalībvalstīs, gan partnervalstīs;

c)	projekti, kas notiek galvenokārt vai tikai kādā dalībvalstī vai kādā partnervalstī, bet ko īsteno par labu visiem kopīgās darbības programmas partneriem vai to daļai.

Projektus īsteno reģionos, kas noteikti šīs regulas 4. panta a) un b) punktā.

Izņēmuma gadījumos, ja nepieciešams projekta mērķu sasniegšanai, projektus var daļēji īstenot reģionos, kas nav otrajā daļā minētie reģioni.

42. pants

Kopīgās darbības programmas informācija un publiskošana

1.   Kopīgā vadības iestāde ir atbildīga par kopīgās darbības programmas informācijas un publiskošanas pasākumu īstenošanu. Konkrētāk, kopīgā vadības iestāde veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu Kopienas finansējuma vai līdzfinansējuma publiskošanu, attiecībā gan uz savām darbībām, gan darbībām, ko finansē no programmas. Šiem pasākumiem jābūt saskaņā ar Komisijas pieņemtajiem un publicētajiem noteikumiem, ko ārējām darbībām piemēro publiskošanas jomā.

2.   Apvienotā tehniskā sekretariāta kontaktpunkti, kas izveidoti programmas dalībvalstīs, attiecīgā gadījumā uzņemas pienākumu izplatīt informāciju par kopīgās darbības programmas pasākumiem un par tiem informēt struktūras, kuras tas varētu interesēt.

VI   NODAĻA

KOPĪGO DARBĪBAS PROGRAMMU IZBEIGŠANA

43. pants

Kopīgās darbības programmas ilgums

1.   Katras kopīgās darbības programmas īstenošanas laikposms sākas datumā, kurā Komisija pieņem attiecīgo kopīgo darbības programmu, un beidzas ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī.

2.   Šo īstenošanas laikposmu veido šādi posmi:

a)

kopīgās darbības programmas īstenošanas posms, kura maksimālais ilgums ir septiņi gadi un kurš var beigties ne vēlāk kā 2013. gada 31. decembrī. Pēc minētā datuma nevar izsludināt nevienu aicinājumu iesniegt piedāvājumus vai aicinājumu iesniegt priekšlikumus, un pēc minētā datuma nevar parakstīt nevienu līgumu, izņemot revīzijas un novērtēšanas līgumus;

b)	kopīgās darbības programmas finansēto projektu īstenošanas posms, kas sākas vienlaikus ar programmas īstenošanas laikposmu un beidzas ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī. Programmas finansēto projektu darbībām jābeidzas ne vēlāk kā šajā datumā;

c)

kopīgās darbības programmas finansēšanas noslēguma posms, kas ietver visu saistībā ar programmu parakstīto līgumu finansiālo slēgšanu, programmas ex-post novērtēšanu, noslēguma pārskata iesniegšanu un galīgo maksājumu vai galīgo līdzekļu atgūšanu, kuru veic Komisija, un kas nevar beigties vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī.

44. pants

Programmas priekšlaicīga pārtraukšana

1.   Regulas (EK) Nr. 1638/2006 9. panta 10. punkta c) un d) apakšpunktā minētajos gadījumos vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija var nolemt kopīgo darbības programmu izbeigt pirms paredzētā īstenošanas laikposma beigām; Komisija šādi rīkojas pēc kopīgās uzraudzības komitejas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas un pēc apspriešanās ar kopīgo uzraudzības komiteju.

2.   Šādā gadījumā kopīgā uzraudzības komiteja Komisijai iesniedz šādu pieprasījumu un noslēguma pārskatu iesniedz trīs mēnešu laikā pēc Komisijas lēmuma. Pēc iepriekšējā priekšfinansējuma dzēšanas Komisija veic galīgo maksājumu vai attiecīgajā gadījumā izdod galīgo līdzekļu atgūšanas rīkojumu, ja tāds nepieciešams, attiecībā uz kopīgo vadības iestādi. Komisija atceļ atlikušos saistību atlikumus.

3.   Ja programma ir pārtraukta tāpēc, ka partnervalstis noteiktajā termiņā neparaksta finansēšanas līgumus, budžeta saistības, kas jau noslēgtas saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 1.B sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), paliek pieejamas visā laikposmā, kuram tās bija paredzētas, bet tās var izmantot tikai darbībām, kuras tiek veiktas tikai attiecīgajās dalībvalstīs. Budžeta saistības, kas jau ir uzņemtas saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 4. sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), tiek atbrīvotas.

4.   Gadījumā, ja partnervalstis neparaksta finansēšanas līgumu vai ja Komisija pieņem lēmumu kopīgo darbības programmu izbeigt pirms datuma, kas paredzēts programmas darbības beigām, piemēro šādu procedūru:

a)

attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 1.B sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), summas, kas paredzētas attiecīgās kopīgās darbības programmas turpmāko gadu saistībām, izmanto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) vajadzībām saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1638/2006 9. panta 10. punktā;

b)

attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta apropriācijām no finanšu plāna 4. sadaļas, kuras paredzētas pārrobežu sadarbībai (Iestāžu nolīgums 2006/C 139/01), summas, kas paredzētas attiecīgās kopīgās darbības programmas turpmāko gadu saistībām, izmanto, lai finansētu citas programmas un projektus, par kuriem ir tiesības saņemt finansējumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006.

45. pants

Dokumentu glabāšana

Kopīgajai vadības iestādei un dažādajiem projektu saņēmējiem un partneriem septiņus gadus pēc programmas vai katra projekta atlikuma maksājuma jāsaglabā visi dokumenti, kas attiecas uz kopīgo darbības programmu un projektu, tostarp pārskati un attaisnojošie dokumenti, kā arī grāmatvedības pārskati un dokumenti un visi citi dokumenti, kas attiecas uz kopīgās darbības programmas vai katra projekta finansēšanu (tostarp – attiecībā uz kopīgo vadības iestādi – visi dokumenti, kas attiecas uz atlasi un līgumiem).

46. pants

Programmas izbeigšana

1.   Uzskata, ka kopīgā darbības programma ir izbeigta pēc tam, kad tiek veiktas šādas darbības:

a)	ir pabeigti visi līgumi, kas noslēgti saistībā ar attiecīgo programmu;

b)	tiek veikts galīgā atlikuma maksājums vai līdzekļu atgūšana;

c)	Komisija atceļ atlikušās saistības.

2.   Kopīgās darbības programmas izbeigšana neskar Komisijas tiesības vajadzības gadījumā veikt vēlākus finanšu pielāgojumus attiecībā uz kopīgo vadības iestādi vai projektu saņēmējiem, ja programmu vai projektu galīgā summa, par kuru var saņemt finansējumu, bija jāpārskata pēc pārbaudēm, kas veiktas pēc izbeigšanas datuma.

VII   NODAĻA

NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

47. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.

(2)  Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

(3)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/26

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 952/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko anulē aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ierakstītu nosaukumu Newcastle Brown Ale (AĢIN)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 12. panta 2. punktam un saskaņā ar minētās regulas 17. panta 2. punktu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicēja Apvienotās Karalistes lūgumu anulēt reģistrēto nosaukumu Newcastle Brown Ale.

(2)	Tā kā Komisija nav saņēmusi nevienu paziņojumu par iebildumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam, šā nosaukuma reģistrācija ir jāanulē.

(3)	Ievērojot iepriekšminētos apsvērumus, šis nosaukums no aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistra ir jāsvītro.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu pastāvīgās komitejas viedokli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā norādīto reģistrēto nosaukumu anulē.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV C 280, 18.11.2006., 13. lpp.

---

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/28

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 953/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par sīrupa un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta c) d) g) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuri atbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2).

(5)

Eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tādēļ kompensācijas par eksportu uz minētajiem galamērķiem jāatceļ.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem saskaņā ar šā panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem

2.   Lai par tiem varētu saņemt kompensāciju atbilstīgi 1. punktam, produktiem jāatbilst attiecīgām prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 951/2006 3. un 4. pantā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijos Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007, 3 lpp.).

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2031/2006 (OV L 414, 30.12.2006, 43. lpp.).

---

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/30

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 954/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 851/2007 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2007. gada 20. jūlija piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)	Attiecinot Regulā (EK) Nr. 851/2007 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo kompensācijas likmes, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 851/2007, maina atbilstoši šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 247/2007 (OV L 69, 9.3.2007., 3. lpp.).

(2)  OV L 188, 20.7.2007., 7. lpp.

---

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/32

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 955/2007

(2007. gada 9. augusts),

ar ko nosaka kompensācijas likmes dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1785/2003 par rīsu tirgus kopīgo organizāciju (2), un jo īpaši tās 14. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)	Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kompensācijas likmes, ko piemēro pamatproduktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1043/2005 I pielikumā un Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. pantā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 1. pantā un kurus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā, ir noteiktas šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 10. augustā.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 270, 21.10.2003., 96. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 797/2006 (OV L 144, 31.5.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 447/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 31. lpp.).

(4)  OV L 275, 29.9.1987., 36. lpp.

(5)  OV L 159, 1.7.1993., 112. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1584/2004 (OV L 280, 31.8.2004., 11. lpp.).

---

---

10.8.2007

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 210/36

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 9. augusts)

par dažiem aizsardzības pasākumiem pret mutes un nagu sērgu Apvienotajā Karalistē un Lēmuma 2007/552/EK atcelšanu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3901)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/554/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ir paziņots par mutes un nagu sērgas uzliesmojumiem Apvienotajā Karalistē.

(2)	Situācija saistībā ar mutes un nagu sērgu Apvienotajā Karalistē var apdraudēt ganāmpulkus pārējās dalībvalstīs, kurās tiek tirgoti dzīvi pārnadži un laisti tirgū daži no tiem iegūti produkti.

(3)

Apvienotā Karaliste ir veikusi pasākumus saskaņā ar Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvu 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (3), un skartajos apgabalos ir īstenojusi vēl citus pasākumus.

(4)	Slimības izraisītais stāvoklis Apvienotajā Karalistē ir tāds, ka Apvienotās Karalistes veiktie mutes un nagu sērgas kontroles pasākumi ir jāpastiprina.

(5)

Pasākumus, kas paredzēti ar 2007. gada 6. augusta Lēmumu 2007/552/EK par pagaidu aizsardzības pasākumiem attiecībā uz mutes un nagu sērgu Apvienotajā Karalistē (4), tagad ir lietderīgi kā pastāvīgus pasākumus definēt augsta un zema riska apgabalus skartajās dalībvalstīs un ieviest aizliegumu veikt uzņēmīgu dzīvnieku sūtījumus no augsta un zema riska apgabaliem, un nosūtīt produktus, kas iegūti no uzņēmīgiem dzīvniekiem augsta riska apgabalā. Lēmumā jāparedz arī noteikumi, ko piemēro tādu drošu produktu sūtījumiem, kas ražoti pirms ierobežojumu noteikšanas, no izejmateriāliem, kas iegūti ārpus ierobežotajiem apgabaliem vai kam veikta pierādītas efektivitātes apstrāde, lai inaktivētu iespējamo mutes un nagu sērgas vīrusu.

(6)

Definēto riska apgabalu lielumu nosaka tiešā saskaņā ar izsekojumiem par iespējamo saskarsmi ar inficēto saimniecību un, ņemot vērā to, vai ir iespējams īstenot pietiekamu dzīvnieku un produktu pārvadāšanas kontroli. Šajā brīdī, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes sniegto informāciju, visa Lielbritānijas teritorija joprojām ir augsta riska apgabals.

(7)	Aizliegums veikt sūtījumus būtu jāattiecina tikai uz produktiem, kas iegūti no uzņēmīgo sugu dzīvniekiem, kuru izcelsme ir I pielikumā minētajos augsta riska apgabalos, bet to neattiecina uz tādu produktu tranzītu caur šiem apgabaliem, kas iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir citos apgabalos.

(8)	Padomes Direktīva 64/432/EEK (5) attiecas uz dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem un cūkām.

(9)	Padomes Direktīva 91/68/EEK (6) attiecas uz dzīvnieku veselības prasībām, kas ir spēkā, veicot aitu un kazu tirdzniecību Kopienā.

(10)

Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvā 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (7), cita starpā izklāstīti noteikumi par citu pārnadžu, aitu un kazu spermas, olšūnu un embriju, kā arī cūku embriju tirdzniecību.

(11)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (8), cita starpā attiecas uz veselības apsvērumiem saistībā ar svaigas gaļas, maltas gaļas, mehāniski atdalītas gaļas, gaļas izstrādājumu, saimniecībā audzētu medījamu dzīvnieku gaļas, gaļas produktu (tostarp apstrādātu kuņģu, pūšļu un zarnu) un piena produktu ražošanu un tirdzniecību.

(12)	Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (9), cita starpā attiecas uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas veselības marķējumu.

(13)

Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (10), paredz īpašu gaļas produktu apstrādi, lai nodrošinātu mutes un nagu sērgas vīrusa inaktivēšanu dzīvnieku izcelsmes produktos.

(14)

Komisijas 2001. gada 1. aprīļa Lēmums par dažu dzīvnieku izcelsmes produktu marķēšanu un lietošanu saistībā ar Lēmumu 2001/172/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz mutes un nagu sērgu Apvienotajā Karalistē (11) attiecas uz īpašu veselības marķējumu noteiktiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas izmantojams tikai valsts tirgū.

(15)

Padomes Direktīva 92/118/EEK (12) paredz dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības prasības attiecībā uz tādu produktu tirdzniecību un ievešanu Kopienā, uz kuriem neattiecas minētās prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 89/662/EEK A pielikuma I daļā, un – attiecībā uz patogēniem – īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvā 90/425/EEK.

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regula (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (13), paredz virkni dzīvnieku blakusproduktu apstrādes paņēmienu, kas piemēroti mutes un nagu sērgas vīrusa inaktivēšanai.

(17)	Padomes Direktīva 88/407/EEK (14) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem.

(18)	Padomes Direktīva 89/556/EEK (15) attiecas uz dzīvnieku veselības nosacījumiem, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm.

(19)	Padomes Direktīva 90/429/EEK (16) nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu.

(20)	Padomes Direktīva 90/426/EEK (17) attiecas uz dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm.

(21)	Padomes 1990. gada 26. jūnija Lēmumā 90/424/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (18) skartajām saimniecībām paredzēts tādu zaudējumu kompensācijas mehānisms, kuri ir slimības kontroles pasākumu rezultāts.

(22)

Tā kā zāles, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (19), Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (20), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 4. aprīļa Direktīvā 2001/20/EK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz labas klīniskās prakses ieviešanu klīniskās izpētes veikšanā ar cilvēkiem paredzētām zālēm (21) vairs nav Regulas (EK) Nr. 1774/2002 darbības jomā, tās ir jāizslēdz no šajā lēmumā paredzētajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar dzīvnieku veselību.

(23)

Komisijas 2007. gada 17. aprīļa Lēmuma par dzīvnieku un produktu sarakstiem, kas jāpakļauj pārbaudei robežkontroles punktos saskaņā ar Padomes Direktīvām 91/496/EEK un 97/78/EK (22), 6. pantā paredzēta atkāpe no veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dažiem produktiem, kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus. Ir lietderīgi atļaut veikt šādu produktu sūtījumus no augsta riska apgabaliem saskaņā ar atvieglotu sertificēšanas kārtību.

(24)	Dalībvalstis, kas nav Apvienotā Karaliste, atbalsta skartajos apgabalos veiktos slimības kontroles pasākumus, nodrošinot, ka uzņēmīgie dzīvnieki netiek sūtīti uz šiem apgabaliem.

(25)	Situācija tiks pārrunāta Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksmē 2007. gada 23. augustā, un vajadzības gadījumā pasākumi tiks pielāgoti.

(26)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dzīvi dzīvnieki

1.   Neskarot pasākumus, ko Apvienotā Karaliste veikusi saskaņā ar Direktīvu 2003/85/EK, konkrētāk, izveidojot pagaidu kontroles zonu saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 1. punktu un paredzot pārvadāšanas aizliegumu saskaņā ar minētās direktīvas 7. panta 3. punktu, Apvienotā Karaliste nodrošina, ka tiek ievēroti šā panta 2. līdz 7. punktā paredzētie noteikumi.

2.   Dzīvi liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieki un citi pārnadži netiek pārvadāti starp I pielikumā un II pielikumā minētajiem apgabaliem.

3.   Dzīvi liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieki un citi pārnadži netiek nosūtīti no I pielikumā un II pielikumā minētajiem apgabaliem vai pārvadāti caur tiem.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes var atļaut pārnadžus nosūtīt tiešā un nepārtrauktā tranzītā pa galvenajiem ceļiem un dzelzceļa līnijām caur I pielikumā un II pielikumā minētajām teritorijām.

5.   Veselības sertifikātos, kas saskaņā ar Direktīvu 64/432/EEK pievienoti dzīvu liellopu un cūku sūtījumiem un saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK pievienoti dzīvu aitu un kazu sūtījumiem no I un II pielikumā neminētiem Apvienotās Karalistes teritorijas apgabaliem, ir šāds ieraksts:

6.   Veselības sertifikātos, ko pievieno pārnadžu sūtījumiem (izņemot pārnadžus, uz kuriem attiecas 5. punktā minētie sertifikāti) no I un II pielikumā neminētiem Apvienotās Karalistes teritorijas apgabaliem uz citām dalībvalstīm, ir šāds ieraksts:

7.   Pārvadāt uz citām dalībvalstīm dzīvniekus, kuriem pievienots 5. vai 6. punktā minētais veselības sertifikāts, var atļaut tikai tad, ja trīs dienas pirms sūtījuma Apvienotās Karalistes vietējā veterinārā iestāde nosūtījusi paziņojumu galamērķa dalībvalsts centrālajām vai vietējām veterinārajām iestādēm.

2. pants

Gaļa

1.   Šajā pantā “gaļa” nozīmē “svaigu gaļu”, “maltu gaļu”, “mehāniski atdalītu gaļu” un “gaļas izstrādājumus” saskaņā ar definīciju Regulas (EK) Nr. 853/2004 I pielikuma 1.10., 1.13., 1.14. un 1.15. punktā.

2.   Apvienotā Karaliste nenosūta liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieku un pārējo pārnadžu gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajos apgabalos.

3.   Gaļu, ko saskaņā ar šā lēmuma noteikumiem nedrīkst nosūtīt no Apvienotās Karalistes, marķē saskaņā ar Direktīvas 2002/99/EK 4. panta 1. punkta otro daļu vai saskaņā ar Lēmumu 2001/304/EK.

4.   Šā panta 2. punktā minēto aizliegumu nepiemēro gaļai, kurai ir veselības marķējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļu, ja:

a)	gaļa ir skaidri apzīmēta un kopš ražošanas dienas ir pārvadāta un uzglabāta atsevišķi no gaļas, kuru saskaņā ar šo lēmumu nedrīkst nosūtīt ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem;

b)

gaļa atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) tā iegūta pirms 2007. gada 15. jūlija vai ii) tā iegūta no dzīvniekiem, kas pirms nokaušanas vismaz 90 dienas turēti un nokauti ārpus II pielikumā minētajiem apgabaliem, vai – attiecībā uz gaļu, kura iegūta no savvaļas medījamiem dzīvniekiem, kas pieder pie sugām, kuras uzņēmīgas pret mutes un nagu sērgu – nomedīti ārpus II pielikumā minētajiem apgabaliem.

5.   Atbilstību 3. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda kompetentā veterinārā iestāde centrālās veterinārās iestādes pārraudzībā.

6.   Šā panta 2. punktā paredzētais aizliegums neattiecas uz svaigu gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuri turēti ārpus I un II pielikumā minētajiem apgabaliem un, atkāpjoties no 1. panta 2. un 3. punkta, tieši un oficiālā pārraudzībā aizzīmogotos transportlīdzekļos nogādāti kautuvē, kura atrodas I pielikumā minētajos apgabalos ārpus aizsardzības zonas tūlītējai nokaušanai.

Šādu gaļu var laist tirgū I pielikumā un II pielikumā minētajos apgabalos tikai tad, ja tā atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	visa šāda gaļa ir marķēta saskaņā ar Direktīvas 2002/99/EK 4. panta 1. punkta otro daļu vai saskaņā ar Lēmumu 2002/304/EK;

b)	kautuvē tiek veikta stingra veterinārā kontrole;

c)	svaigā gaļa ir nepārprotami apzīmēta, un to pārvadā un uzglabā atsevišķi no gaļas, kuru drīkst nosūtīt ārpus Apvienotās Karalistes.

Atbilstību pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda kompetentā veterinārā iestāde centrālās veterinārās iestādes pārraudzībā.

Centrālās veterinārās iestādes pārējām dalībvalstīm un Komisijai nosūta to uzņēmumu sarakstu, kurus tās ir apstiprinājušas šajā punktā minēto noteikumu piemērošanai.

7.   Šā panta 2. punktā paredzēto aizliegumu nepiemēro svaigai gaļai, kas iegūta izciršanas uzņēmumos, kuri atrodas I pielikumā minētajos apgabalos, ar šādiem nosacījumiem:

a)	šajā izciršanas uzņēmumā tajā pašā dienā apstrādā tikai 4. punkta b) apakšpunktā minēto svaigo gaļu. Pēc šai prasībai neatbilstīgas gaļas apstrādes veic tīrīšanu un dezinfekciju;

b)	visai gaļai ir veselības marķējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas III nodaļu;

c)	izciršanas uzņēmumā tiek veikta stingra veterinārā kontrole;

d)	svaiga gaļa ir nepārprotami apzīmēta, un tā tiek pārvadāta un uzglabāta atsevišķi no gaļas, kuru nedrīkst nosūtīt ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem.

Atbilstību pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda kompetentā veterinārā iestāde centrālās veterinārās iestādes pārraudzībā.

Centrālās veterinārās iestādes pārējām dalībvalstīm un Komisijai nosūta to uzņēmumu sarakstu, kurus tās ir apstiprinājušas šajā punktā minēto noteikumu piemērošanai.

8.   Gaļai, ko sūta no Apvienotās Karalistes uz citām dalībvalstīm, pievieno oficiālu sertifikātu, kurā ir šāds ieraksts:

3. pants

Gaļas produkti

1.   Apvienotā Karaliste nenosūta govju, aitu, kazu un cūku sugu, kā arī citu pārnadžu sugu dzīvnieku gaļas produktus, tostarp apstrādātus kuņģus, pūšļus un zarnas (“gaļas produkti”), kuru izcelsmes vieta ir I pielikumā minētie apgabali vai kas sagatavoti, izmantojot tādu dzīvnieku gaļu, kuru izcelsmes vieta ir minētie apgabali.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro gaļas produktiem, kuriem ir veselības marķējums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004/EK I pielikuma I sadaļas III nodaļu, ja šie gaļas produkti:

a)	ir skaidri identificēti un kopš ražošanas dienas ir transportēti un uzglabāti atsevišķi no gaļas produktiem, kurus saskaņā ar šo lēmumu nedrīkst nosūtīt ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem;

b)	atbilst kādam no turpmāk minētajiem nosacījumiem: i) ir izgatavoti no 2. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētās gaļas, vai ii) ir apstrādāti ar vismaz vienu no Direktīvas 2002/99/EK III pielikuma 1. daļā paredzētajiem apstrādes paņēmieniem attiecībā uz mutes un nagu sērgu.

Atbilstību pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda kompetentā veterinārā iestāde centrālās veterinārās iestādes pārraudzībā.

Centrālās veterinārās iestādes pārējām dalībvalstīm un Komisijai nosūta to uzņēmumu sarakstu, kurus tās ir apstiprinājušas šajā punktā minēto noteikumu piemērošanai.

3.   Gaļas produktiem, ko nosūta no Apvienotās Karalistes uz pārējām dalībvalstīm, pievieno oficiālu sertifikātu, kurā ir šāds ieraksts:

4.   Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, ja gaļas produkti, kuri atbilst 2. punkta prasībām, ir apstrādāti uzņēmumā, kurā ir ieviesta riska analīzes un kritisko kontrolpunktu noteikšanas (HACCP) sistēma un pārbaudāma darba standartprocedūra, kas garantē apstrādes standartu ievērošanu un reģistrēšanu, ir pietiekami atbilstību 2. punkta b) apakšpunkta ii) sadaļas pirmajā daļā izklāstītajiem apstrādes nosacījumiem norādīt sūtījumam pievienotajā komercdokumentā, kas vizēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

5.   Atkāpjoties no 3. punkta noteikumiem, ja gaļas produkti ir termiski apstrādāti saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunkta ii) sadaļas pirmo daļu hermētiski noslēgtos traukos, lai nodrošinātu to ilgstošu uzglabājamību, ir pietiekami pievienot komercdokumentu, kurā norādīts, ka ir veikta termiska apstrāde.

4. pants

Piens

1.   Apvienotā Karaliste nenosūta pienu, kas ir vai nav paredzēts lietošanai pārtikā, no I pielikumā norādītajiem apgabaliem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro pienam, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri turēti I pielikumā norādītajos apgabalos, uz ko attiecas apstrāde saskaņā ar:

a)	Direktīvas 2003/85/EK IX pielikuma A daļu, ja piens paredzēts lietošanai pārtikā; vai

b)	Direktīvas 2003/85/EK IX pielikuma B daļu, ja piens nav paredzēts lietošanai pārtikā vai ja tas paredzēts pret mutes un nagu sērgu uzņēmīgo dzīvnieku barošanai.

3.   Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro pienam, kas sagatavots uzņēmumos, kuri atrodas I pielikumā norādītajos apgabalos un nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	visam uzņēmumā izmantotajam pienam ir jāatbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai arī jābūt iegūtam no dzīvniekiem, kas audzēti un slaukti ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem;

b)	uzņēmumā tiek veikta stingra veterinārā kontrole;

c)	visā ražošanas procesā pienam jābūt skaidri identificētam, un tas jātransportē un jāuzglabā atsevišķi no piena un piena produktiem, kurus nedrīkst nosūtīt ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem;

d)

svaigpienu no saimniecībām, kas atrodas ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem, uz uzņēmumiem, kuri atrodas I pielikumā minētajos apgabalos, transportē transportlīdzekļos, kas pirms transportēšanas ir iztīrīti un dezinficēti un kam pēc tam nav bijusi saskare ar I pielikumā minētajos apgabalos esošiem uzņēmumiem, kuros tiek turēti pret mutes un nagu sērgu uzņēmīgo sugu dzīvnieki.

Atbilstību pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda kompetentā veterinārā iestāde centrālās veterinārās iestādes pārraudzībā.

Centrālās veterinārās iestādes pārējām dalībvalstīm un Komisijai nosūta to uzņēmumu sarakstu, kurus tās ir apstiprinājušas šajā punktā minēto noteikumu piemērošanai.

4.   Pienam, ko nosūta no Apvienotās Karalistes uz pārējām dalībvalstīm, pievieno oficiālu sertifikātu, kurā ir šāds ieraksts:

5.   Atkāpjoties no 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ja piens atbilst 2. punktā izklāstītajām prasībām un ir apstrādāts uzņēmumā, kurā ir ieviesta HACCP sistēma un pārbaudāma darba standartprocedūra, kas garantē apstrādes standartu ievērošanu un reģistrēšanu, ir pietiekami atbilstību minētajām prasībām norādīt sūtījumam pievienotajā komercdokumentā, kas vizēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

6.   Atkāpjoties no 4. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ja piens atbilst 2. punkta a) vai b) apakšpunktā izklāstītajām prasībām un ir termiski apstrādāts hermētiski noslēgtās tvertnēs, lai nodrošinātu tā ilgstošu uzglabājamību, ir pietiekami sūtījumam pievienot komercdokumentu, kurā norādīts, ka ir veikta termiska apstrāde.

5. pants

Piena produkti

1.   Apvienotā Karaliste nenosūta piena produktus, kas ir vai nav paredzēti lietošanai pārtikā, no I pielikumā norādītajiem apgabaliem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro piena produktiem, kas:

a)	ražoti pirms 2007. gada 15. jūlija; vai

b)	gatavoti no piena, kas atbilst 4. panta 2. vai 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem; vai

c)	paredzēti eksportam uz trešo valsti, ja importa nosacījumi pieļauj šādus produktus apstrādāt ar tādiem mutes un nagu sērgas inaktivāciju nodrošinošiem paņēmieniem, kas atšķiras no šā lēmuma 4. panta 2. punktā noteiktajiem paņēmieniem.

3.   Neskarot Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX daļas II nodaļu, šā panta 1. punktā noteikto aizliegumu nepiemēro šādiem lietošanai pārtikā paredzētiem piena produktiem:

a)

piena produktiem, kas ražoti no piena, kura pH vērtība ir mazāka par 7,0 un kas vismaz 15 sekundes termiski apstrādāts 72 °C temperatūrā, apzinoties, ka šāda apstrāde nav vajadzīga galaproduktiem, kuru sastāvdaļas atbilst attiecīgajiem šā lēmuma 2., 3. un 4. pantā izklāstītajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem;

b)

piena produktiem, kas ražoti no tādu liellopu, aitu vai kazu sugu dzīvnieku svaigpiena, kas vismaz 30 dienas atradušies uzņēmumā, kurš atrodas vienā no I pielikumā norādītajiem apgabaliem – vietā, no kuras vismaz 10 km rādiusā 30 dienas pirms svaigpiena iegūšanas nav bijis mutes un nagu sērgas uzliesmojuma, – turklāt produkti vismaz 90 dienas nogatavināti vai nobriedināti (procesa laikā pH līmenis visā vielā nokrities zem 6,0), un garoza tieši pirms ietīšanas vai fasēšanas apstrādāta ar 0,2 % citronskābes šķīdumu.

4.   Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro piena produktiem, kas sagatavoti uzņēmumos, kuri atrodas I pielikumā norādītajos apgabalos un nodrošina, ka ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	viss uzņēmumā izmantotais piens atbilst 4. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai arī ir iegūts no dzīvniekiem, kas atrodas ārpus I pielikumā norādītajiem apgabaliem;

b)	visi piena produkti, kas uzņēmumā izmantoti galaprodukta ražošanai, atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktā vai 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, vai arī ir ražoti no piena, kas iegūts no dzīvniekiem, kuri atrodas ārpus I pielikumā norādītajiem apgabaliem;

c)	uzņēmumā tiek veikta stingra veterinārā kontrole;

d)	piena produkti ir skaidri identificēti, un tos transportē un uzglabā atsevišķi no piena un piena produktiem, kurus nedrīkst nosūtīt ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem.

Atbilstību pirmajā daļā izklāstītajiem nosacījumiem pārbauda kompetentā veterinārā iestāde, un par to atbild centrālās veterinārās iestādes.

Centrālās veterinārās iestādes pārējām dalībvalstīm un Komisijai nosūta to uzņēmumu sarakstu, kurus tās ir apstiprinājušas šajā punktā minēto noteikumu piemērošanai.

5.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz piena produktiem, kas sagatavoti uzņēmumā, kurš atrodas ārpus I pielikumā norādītajos apgabalos, no piena, kas iegūts pirms 2007. gada 15. jūlija, ja šie piena produkti ir skaidri identificēti un transportēti un uzglabāti atsevišķi no piena un piena produktiem, kurus nedrīkst nosūtīt ārpus minētajiem apgabaliem.

6.   Piena produktiem, ko nosūta no Apvienotās Karalistes uz pārējām dalībvalstīm, pievieno oficiālu sertifikātu, kurā ir šāds ieraksts:

7.   Atkāpjoties no 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ja piena produkti atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 3. un 4. punktā izklāstītajām prasībām un ir apstrādāts uzņēmumā, kurā ir ieviesta HACCP sistēma un pārbaudāma darba standartprocedūra, kas garantē apstrādes standartu ievērošanu un reģistrēšanu, ir pietiekami atbilstību minētajām prasībām norādīt sūtījumam pievienotajā komercdokumentā, kas vizēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

8.   Atkāpjoties no 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ja piena produkti atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunktā un 3. un 4. punktā izklāstītajām prasībām un ir termiski apstrādāti hermētiski noslēgtās tvertnēs, lai nodrošinātu to ilgstošu uzglabājamību, ir pietiekami pievienot komercdokumentu, kurā norādīts, ka ir veikta termiska apstrāde.

6. pants

Sperma, olšūnas un embriji

1.   Apvienotā Karaliste nenosūta liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieku un citu pārnadžu spermu, olšūnas un embrijus (“sperma, olšūnas un embriji”) no I pielikumā un II pielikumā norādītajiem apgabaliem.

2.   Šā panta 1. punktā minētos aizliegumus nepiemēro:

a)	spermai, olšūnām vai embrijiem, kas iegūti pirms 2007. gada 15. jūlija;

b)

saldētai liellopu un cūku spermai un liellopu embrijiem, kas Apvienotajā Karalistē ievesti saskaņā ar Direktīvā 88/407/EEK, 90/429/EEK un 89/556/EEK izklāstītajiem nosacījumiem un kas kopš ievešanas Apvienotajā Karalistē uzglabāti un transportēti atsevišķi no spermas un embrijiem, kurus saskaņā ar 1. punktu aizliegts nosūtīt.

Pirms spermas nosūtīšanas centrālās veterinārās iestādes pārējām dalībvalstīm un Komisijai nosūta to centru un brigāžu sarakstu, kuras ir apstiprinātas šajā punktā minēto noteikumu piemērošanai.

3.   Veselības sertifikātā, kas paredzēts Direktīvā 88/407/EEK un pievienots saldētas liellopu spermas sūtījumiem, ko no Apvienotās Karalistes nosūta uz pārējām dalībvalstīm, ir šāds ieraksts:

4.   Veselības sertifikātā, kas paredzēts Direktīvā 90/429/EEK un pievienots saldētas cūku spermas sūtījumiem, ko no Apvienotās Karalistes nosūta uz pārējām dalībvalstīm, ir šāds ieraksts:

5.   Veselības sertifikātā, kas paredzēts Direktīvā 89/556/EEK un pievienots liellopu embriju sūtījumiem, ko no Apvienotās Karalistes nosūta uz pārējām dalībvalstīm, ir šāds ieraksts:

7. pants

Jēlāda un āda

1.   Apvienotā Karaliste liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieku un citu pārnadžu jēlādu un ādu (“jēlāda un āda”) nenosūta no I pielikumā norādītajiem apgabaliem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto aizliegumu nepiemēro jēlādai un ādai, kas:

a)	ražota Apvienotajā Karalistē pirms 2007. gada 15. jūlija; vai

b)	atbilst Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VI nodaļas A daļas 2. punkta c) vai d) apakšpunktā noteiktajām prasībām; vai

c)	ražota ārpus I pielikumā norādītajiem apgabaliem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētajiem nosacījumiem un kopš ievešanas Apvienotajā Karalistē uzglabāta un transportēta atsevišķi no jēlādas un ādas, ko saskaņā ar 1. punktu aizliegts nosūtīt.

Apstrādāta jēlāda un āda jāatdala no neapstrādātas jēlādas un ādas.

3.   Apvienotā Karaliste nodrošina to, ka jēlādai un ādai, kas jānosūta uz pārējām dalībvalstīm, ir pievienots oficiāls sertifikāts, kurā ir šāds ieraksts:

4.   Atkāpjoties no 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ja jēlāda un āda atbilst Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VI nodaļas A daļas 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, ir pietiekami sūtījumam pievienot komercdokumentu, kurš apliecina atbilstību minētajām prasībām.

5.   Atkāpjoties no 3. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ja jēlāda un āda atbilst Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VI nodaļas A daļas 2. punkta c) vai d) apakšpunktā izklāstītajām prasībām, ir pietiekami atbilstību minētajām prasībām norādīt sūtījumam pievienotajā komercdokumentā, kas vizēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

8. pants

Parējie dzīvnieku izcelsmes produkti

1.   Apvienotā Karaliste nenosūta 2. līdz 7. pantā neminētos liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieku un citu pārnadžu izcelsmes pārtikas produktus, kas ražoti pēc 2007. gada 15. jūlija, ja to izcelsme ir I pielikumā norādītajos apgabalos vai tie ir iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir I pielikumā norādītajos apgabalos.

Apvienotā Karaliste nenosūta liellopu, aitu, kazu un cūku sugas dzīvnieku un citu pārnadžu vircu un kūtsmēslus, ja to izcelsme ir I pielikumā norādītajos apgabalos.

2.   Šā panta 1. punkta pirmajā daļā izklāstītais aizliegums neattiecas uz:

a)

dzīvnieku izcelsmes produktiem, kuri: i) ir pakļauti termiskai apstrādei — hermētiski noslēgtā tvertnē ar Fo vērtību 3,00 vai vairāk, vai — produkta iekšējai temperatūrai sasniedzot vismaz 70 °C, vai ii) ražoti ārpus I pielikumā norādītajiem apgabaliem saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzētajiem nosacījumiem un kopš ievešanas Apvienotajā Karalistē uzglabāti un transportēti atsevišķi no dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko saskaņā ar 1. punktu aizliegts nosūtīt;

b)

asinīm un asiņu produktiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 I pielikuma 4. un 5. punktā un kas apstrādāti ar vismaz vienu no Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma IV nodaļas A daļas 3. punkta a) apakšpunkta ii) daļā minētajiem apstrādes paņēmieniem, pēc kā veikta efektivitātes pārbaude, vai ir ievesti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma IV nodaļas A daļu;

c)	kausētiem cūku taukiem un kausētiem taukiem, kam veikta Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VII pielikuma IV nodaļas B daļas 2. punkta d) apakšpunkta iv) daļā minētā termiskā apstrāde;

d)	dzīvnieku zarnām, kuras atbilst Direktīvas 92/118/EEK I pielikuma 2. nodaļas A daļā izklāstītajiem nosacījumiem un kuras ir iztīrītas, salīmētas un vai nu sālītas, blanšētas, vai kaltētas un kurām pēc tam ir veikta pēcapstrāde, lai zarnas aizsargātu no atkārtotas inficēšanās;

e)	rūpnieciski mazgātai un miecēšanā iegūtai aitas vilnai, atgremotāju matiem un cūkas sariem un iepakojumā droši iesaiņotai un sausai aitas vilnai, atgremotāju matiem un cūkas sariem;

f)	lolojumdzīvnieku barībai, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma II nodaļas B daļas 2., 3. un 4. punktā izklāstītajām prasībām;

g)	kombinētiem produktiem, kas nav pakļauti tālākai apstrādei un kas satur dzīvnieku izcelsmes produktus, apzinoties, ka apstrāde nebija vajadzīga galaproduktiem, kuru sastāvdaļas atbilst attiecīgajiem šajā lēmumā izklāstītajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem;

h)	medību trofejām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VII nodaļas A daļas 1., 3. vai 4. punktu;

i)	fasētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti in-vitro diagnostikai vai laboratorijas reaģentiem;

j)	zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/83/EK, veterinārajām zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/82/EK un izpētei pakļautajām zālēm, kas definētas Direktīvā 2001/20/EK.

3.   Apvienotā Karaliste nodrošina to, ka 2. punktā minētajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas jānosūta uz citām dalībvalstīm, ir pievienots oficiāls sertifikāts, kurā ir šāds ieraksts:

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, 2. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto produktu atbilstību apstrādes nosacījumiem ir pietiekami norādīt komercdokumentā, kurš jāsagatavo atbilstīgi attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem un kurš vizēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

5.   Atkāpjoties no 3. punkta, 2. punkta e) apakšpunktā minētajiem produktiem ir pietiekami pievienot komercdokumentu, kurā norādīta vai nu rūpnieciskās mazgāšanas vai miecēšanas izcelsmes vieta, vai atbilstība Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma VIII nodaļas A daļas 1. un 4. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.   Atkāpjoties no 3. punkta, 2. punkta f) un g) apakšpunktā minētajiem produktiem, kas ražoti uzņēmumā, kurā ieviesta HACCP sistēma un pārbaudāma darba standartprocedūra (kas garantē to, ka iepriekš apstrādātas sastāvdaļas atbilst attiecīgajiem šajā lēmumā izklāstītajiem dzīvnieku veselības nosacījumiem), ir pietiekami minēto faktu norādīt sūtījumam pievienotajā komercdokumentā, kurš vizēts saskaņā ar 9. panta 1. punktu.

7.   Atkāpjoties no 3. punkta, 2. punkta i) un j) apakšpunktā minētajiem produktiem ir pietiekami pievienot komercdokumentu, kurā norādīts, ka šos produktus paredzēts izmantot in-vitro diagnostikā vai kā laboratorijas reaģentus vai zāles; tiem jābūt skaidri marķētiem ar tekstu “lietot tikai in-vitro diagnostikā” vai “tikai laboratorijas vajadzībām” vai kā “zāles”.

8.   Atkāpjoties no 3. panta noteikumiem, tādu kombinēto produktu gadījumā, kas atbilst Komisijas Lēmuma 2007/275/EK 6. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem, tiem ir pietiekami pievienot komercdokumentu, kurā ir šāds ieraksts:

9. pants

Sertificēšana

1.   Ja ir izdarīta atsauce uz šo punktu, Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes nodrošina to, ka komercdokuments, kas Kopienas iekšējā tirdzniecībā jāizmanto saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ir vizēts, tam pievienota oficiāla sertifikāta kopija, kurā ir norādīts, ka:

a)

attiecīgie produkti ir ražoti i) ražošanas procesā, kas ir pārbaudīts, un ir konstatēta tā atbilstība attiecīgajām Kopienas dzīvnieku veselības tiesību aktu prasībām, un tas ir piemērots mutes un nagu sērgas vīrusa apkarošanai, ii) no iepriekš apstrādātām izejvielām, kas ir pienācīgi sertificētas un

b)	ir spēkā noteikumi, lai pēc apstrādes izvairītos no iespējamas atkārtotas inficēšanās ar mutes un nagu sērgas vīrusu.

Šādā ražošanas procesa sertifikātā ir jābūt iekļautai atsaucei uz šo lēmumu, tas ir derīgs 30 dienas, tajā jābūt norādītam sertifikāta derīguma termiņam, un to var atjaunot pēc uzņēmuma pārbaudes.

2.   Ja produktus paredzēts tirgot mazumtirdzniecībā galapatērētājiem, dažādu dzīvnieku izcelsmes produktu saliktiem sūtījumiem, kuros iekļautos produktus (izņemot svaigu gaļu, maltu gaļu, mehāniski atdalītu gaļu un gaļas izstrādājumus) katru atsevišķi saskaņā ar šo lēmumu drīkst nosūtīt, Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes var atļaut pievienot komercdokumentu, kas vizēts, tam pievienojot oficiāla veselības sertifikāta kopiju, ar kuru apliecina, ka:

a)	nosūtīšanas vietā ir ieviesta sistēma, kas garantē, ka nosūtīt var tikai tādas preces, par kurām ir izsekojami dokumentāri pierādījumi par atbilstību šim lēmumam, un

b)	šā punkta a) apakšpunktā minētā sistēma ir pārbaudīta un atzīta par apmierinošu.

Šādā izsekojamības sistēmu sertifikātā ir jābūt iekļautai atsaucei uz šo lēmumu, tas ir derīgs 30 dienas, tajā jābūt norādītam sertifikāta derīguma termiņam, un to var atjaunot pēc uzņēmuma pārbaudes.

Apvienotās Karalistes kompetentās iestādes pārējām dalībvalstīm un Komisijai nosūta to uzņēmumu sarakstu, kurus tās ir apstiprinājušas šajā punktā minēto noteikumu piemērošanai.

10. pants

Tīrīšana un dezinfekcija

1.   Apvienotā Karaliste nodrošina to, ka transportlīdzekļi, ar kuriem dzīvi dzīvnieki pārvadāti I un II pielikumā norādītajos apgabalos, tiktu iztīrīti un dezinficēti pēc katra pārvadājuma un ka šī tīrīšana vai dezinfekcija tiek reģistrēta saskaņā ar Direktīvas 64/432/EEK 12. panta 2. punkta d) apakšpunktu.

2.   Apvienotā Karaliste nodrošina to, ka Apvienotajā Karalistē atrodošos izvešanas ostu darbinieki no Apvienotās Karalistes izbraucošu ceļu transportlīdzekļu riepas apstrādā ar dezinficējošu līdzekli.

11. pants

Daži produkti, uz kuriem attiecas atbrīvojums

Šā lēmuma 3., 4., 5. un 8. pantā paredzētos ierobežojumus nepiemēro no I pielikumā norādītajiem apgabaliem nosūtītajiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas minēti šajos pantos, ja šie produkti:

a)	nav ražoti Apvienotajā Karalistē un ir iepakoti to oriģinālajā iepakojumā, uz kura norādīta produktu izcelsmes valsts, vai

b)

ir ražoti apstiprinātā uzņēmumā, kas atrodas I pielikumā norādītajos apgabalos, no produktu izejvielām, kuru izcelsme nav apgabalos, un kuri: i) pirms ievešanas Apvienotās Karalistes teritorijā ir transportēti, uzglabāti un apstrādāti atsevišķi no produktiem, kurus nedrīkst nosūtīt ārpus I pielikumā minētajiem apgabaliem, ii) un kuriem pievienots komercdokuments vai oficiāls sertifikāts, kas jāpievieno saskaņā ar šo lēmumu.

12. pants

Zirgu dzimtas dzīvnieki

1.   Apvienotā Karaliste nodrošina to, ka no I pielikumā norādītajiem apgabaliem uz citu tās teritorijas daļu vai citu dalībvalsti nosūtītajiem zirgu dzimtas dzīvnieku sūtījumiem ir pievienots veselības sertifikāts, kurš atbilst paraugam, kas iekļauts Padomes Direktīvas 90/426/EEK C pielikumā.

2.   Dzīvnieka veselības sertifikātā, kas pievienots no Apvienotās Karalistes uz citu dalībvalsti nosūtītam zirgu dzimtas dzīvnieka sūtījumam, saskaņā ar pirmo punktu ir jābūt šādam ierakstam:

13. pants

Pasākumi, kas jāveic visām dalībvalstīm, izņemot Apvienoto Karalisti

1.   Dalībvalstis, kas nav Apvienotā Karaliste, nodrošina to, ka dzīvus pret mutes un nagu sērgu uzņēmīgo sugu dzīvniekus nenosūta uz I pielikumā norādītajiem apgabaliem.

2.   Neskarot Padomes Lēmuma 90/424/EEK 6. panta noteikumus un dalībvalstu jau veiktos pasākumus, lai noteiktu mutes un nagu sērgas vīrusa infekcijas esamību vai neiespējamību, dalībvalstis, kas nav Apvienotā Karaliste, veic nepieciešamos piesardzības pasākumus attiecībā uz uzņēmīgajiem dzīvniekiem, kas no Apvienotās Karalistes ir nosūtīti laikā no 2007. gada 15. jūlija līdz 6. augustam, tostarp nošķiršanu un klīniskas pārbaudes, vajadzības gadījumā apvienojot tās ar laboratorijas pārbaudēm, un vajadzības gadījumā veic Direktīvas 2003/85/EK 4. panta paredzētos pasākumus.

14. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm

Dalībvalstis sadarbojas, uzraugot to pasažieru personīgo bagāžu, kuri izceļo no I pielikumā norādītajiem apgabaliem, un īstenojot informācijas kampaņas, ko veic, lai novērstu dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanu to dalībvalstu teritorijā, kas nav Apvienotā Karaliste.

15. pants

Īstenošana

Dalībvalstis pasākumus, kurus tās piemēro tirdzniecībai, groza tā, lai tie atbilstu šim lēmumam. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

16. pants

Komisijas Lēmumu 2007/552/EK atceļ.

17. pants

Šo lēmumu piemēro līdz 2007. gada 25. augustam.

18. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

---

(1)  OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp. Labotā redakcija OV L 195, 2.6.2004., 12. lpp.).

(2)  OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/33/EK (OV L 315, 19.11.2002., 14. lpp.).

(3)  OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK (OV L 363, 20.12.2006., 352. lpp.).

(4)  OV L 206, 7.8.2007., 10. lpp.

(5)  OV 121, 29.7.1964., 1977/64. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

(6)  OV L 46, 19.2.1991., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

(7)  OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2007/265/EK (OV L 114, 1.5.2007., 17. lpp.).

(8)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(9)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp. Labotā redakcija OV L 226, 25.6.2004., 83. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(10)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(11)  OV L 104, 13.4.2001., 6. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2002/49/EK (OV L 21, 24.1.2002., 30. lpp.).

(12)  OV L 62, 15.3.1993., 49. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 445/2004 (OV L 72, 11.3.2004., 60. lpp.).

(13)  OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 829/2007 (OV L 191, 21.7.2007., 1. lpp.).

(14)  OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/16/EK (OV L 11, 17.1.2006., 21. lpp.).

(15)  OV L 302, 19.10.1989., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/60/EK (OV L 31, 3.2.2006., 24. lpp.).

(16)  OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 806/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 1. lpp.).

(17)  OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/104/EK.

(18)  OV L 224, 18.8.1990., 19. lpp.

(19)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).

(20)  OV L 311, 28.11.2001., 67. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1901/2006 (OV L 378, 27.12.2006., 1. lpp.).

(21)  OV L 121, 1.5.2001., 34. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1901/2006.

(22)  OV L 116, 4.5.2007., 9. lpp.

---

---

---