I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

7.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 893/2007

(2007. gada 23. jūlijs),

lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Kopiena un Kiribati Republika ir apspriedušas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas ir Kiribati suverenitātē vai jurisdikcijā attiecībā uz zivsaimniecību.

(2)	Šo apspriežu rezultātā 2006. gada 19. jūlijā tika parafēts jauns Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)	Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto nolīgumu.

(4)	Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses.

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Nolīguma protokolā noteikto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir šāds:

—	seineri zvejai ar riņķvadiem

Francija:

Spānija:

27 % pieejamo licenču

73 % pieejamo licenču

—	kuģi zvejai ar āķu jedām

Spānija:

Portugāle:

6 kuģi

Ja ar minēto dalībvalstu iesniegtajiem licences pieprasījumiem Nolīguma protokolā paredzētās zvejas iespējas tiek apgūtas nepilnīgi, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus licences pieprasījumus.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar 1. pantā minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Kiribati zvejas zonā saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (1).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. AMADO

(1) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses

EIROPAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses,

KIRIBATI REPUBLIKA, turpmāk “Kiribati”,

no otras puses,

abas kopā turpmāk “Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Kopienu un Kiribati, jo īpaši saistībā ar Kotonū nolīgumu, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt,

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Nolīgumu par zivju krājumiem,

ATZĪSTOT Kiribati suverēno tiesību vai jurisdikcijas īstenošanu zonā, kura plešas 200 jūras jūdzes aiz bāzes līnijām, ko nosaka atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijai,

APZINOTIES to principu svarīgumu, kuri noteikti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zveju, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu,

APŅEMOTIES tādēļ sākt dialogu par Kiribati īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei,

VĒLOTIES paredzēt noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Kiribati ūdeņos un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejas ieviešanai minētajos ūdeņos,

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās un tādēļ dibināt un nostiprināt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

a)	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Kiribati ūdeņos veicinātu atbildīgu zveju, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Kiribati zivsaimniecības nozari;

b)	Kopienas zvejas kuģu piekļuve Kiribati ūdeņiem;

c)	sadarbība zvejas uzraudzībā Kiribati ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveja);

d)	uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Kiribati iestādes” ir Kiribati valdība;

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Kiribati ūdeņi” ir ūdeņi Kiribati suverenitātē vai jurisdikcijā;

“zveja” ir faktiska zivju zvejošana, noķeršana, izcelšana, nogalināšana vai ieguve vai šādu darbību veikšanas mēģinājums; tā ietver arī visas pārējās darbības, kuru sagaidāmais iznākums ir zivju zvejošana, noķeršana, izcelšana, nogalināšana vai ieguve vai šādu darbību veikšanas mēģinājums, un rīcību, kuras mērķis ir jebkuras iepriekšminētās darbības atbalstīšana vai sagatavošana;

e)	“zvejas kuģis” ir kuģis, kurš tiek izmantots vai ir pielāgots izmantošanai komerciālajā zvejā, ieskaitot laivas, apgādes kuģus, helikopterus un vieglas lidmašīnas, ko izmanto zvejas darbībās;

f)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

g)	“kopuzņēmums” ir uzņēmējsabiedrība, kuru Kiribati izveidojuši Pušu kuģu īpašnieki vai uzņēmumi, lai zvejotu vai veiktu ar zveju saistītas darbības;

h)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Kiribati pārstāvji un kuras funkcijas ir izklāstītas šā nolīguma 9. pantā;

i)	“pārkraušana citā kuģī” ir nozvejas pilnīga vai daļēja pārkraušana ostā no viena zvejas kuģa otrā zvejas kuģī;

j)	“kuģa īpašnieks” ir par zvejas kuģi juridiski atbildīgā persona, kuras pārziņā kuģis atrodas un kura kontrolē tā darbību;

k)	“ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no ārpuseiropas valstīm, kas parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tādējādi Kiribati jūrnieks ir ĀKK jūrnieks.

3. pants

Īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Kiribati ūdeņos, ievērojot principus, kas paredzēti FAO Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, un nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neierobežojot nolīgumus (arī savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus), ko ģeogrāfiska reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis.

2. Puses sadarbojas Kiribati zivsaimniecības politikas īstenošanas rezultātu uzraudzīšanā un iesaistās politiskā dialogā par vajadzīgajiem pārkārtojumiem. Puses apspriežas, lai šajā jomā pieņemtu attiecīgus pasākumus.

3. Puses turklāt sadarbojas, vērtējot atbilstīgi šim nolīgumam veiktos pasākumus, programmas un darbības. Novērtējumu rezultātus analizē 9. pantā paredzētā Apvienotā komiteja.

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5. Kiribati un/vai ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Kiribati pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Kiribati zvejas zonā.

2. Ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā un vajadzības gadījumā vienojas par pasākumiem, kurus Puses veic, lai nodrošinātu zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

3. Puses – tieši vai attiecīgās reģionālajās vai starptautiskajās organizācijās – apspriežas par to, kā nodrošināt tālu migrējošo zivju resursu pārvaldību un saglabāšanu reģionā, un par sadarbību attiecīgajā zinātniskās pētniecības jomā.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve zvejas zonām Kiribati ūdeņos

1. Kiribati apņemas ļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Kiribati zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2. Uz šā nolīguma reglamentētajām zvejas darbībām attiecas Kiribati spēkā esošie tiesību akti. Kiribati iestādes paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem un par pārējiem tiesību aktiem, kuri var ietekmēt zivsaimniecības nozarē pieņemtos tiesību aktus.

3. Kiribati uzņemas atbildību par šā nolīguma protokolā noteikto zvejas uzraudzības noteikumu faktisko piemērošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Kiribati iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību. Zveju reglamentējošie pasākumi, kurus Kiribati veic, lai saglabātu zvejas resursus, pamatojas uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem, kuru vidū ir arī piesardzības pieeja. Minētie pasākumi vienādi attiecas gan uz Kopienas, gan uz Kiribati un citu valstu kuģiem, neskarot nolīgumus (arī savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus), ko ģeogrāfiska reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis.

4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus, kā arī tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Kiribati jurisdikcijā.

6. pants

Zvejas licences

1. Kopienas kuģi drīkst zvejot Kiribati zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota derīga zvejas licence.

2. Zvejas licences saņemšanas procedūra kuģim, iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība kuģu īpašniekiem ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Kiribati finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šim ieguldījumam ir divas, savstarpēji saistītas daļas, proti:

a)	Kopienas kuģu piekļuve Kiribati zvejas zonai un

b)	Kopienas finansiālais atbalsts atbildīgas zvejas un zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai Kiribati ūdeņos.

2. Iepriekšējā apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma daļu nosaka un pārvalda, ņemot vērā mērķus, par kuriem Puses vienojas saskaņā ar šā nolīguma protokolu un kurus ir paredzēts sasniegt ar Kiribati zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas gada un daudzgadu programmu palīdzību.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)	izņēmuma apstākļi, kas nav dabas parādības un kas traucē zvejot Kiribati ūdeņos;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazinājums, par ko Puses vienojas attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	Kopienas zvejas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, par ko pēc Pušu vienošanās veic, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	Kiribati zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir abu Pušu atzīti gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)	šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 12. pantu;

f)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū un sabiedrībā

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejniecības produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses rada labvēlīgus apstākļus dažādas Puses pārstāvošu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses apņemas īstenot uz Kiribati un Kopienas uzņēmējiem orientētu rīcības plānu, kura mērķis ir veicināt to, lai Kopienas kuģi nozveju izkrautu vietējās ostās.

5. Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusējās interesēs, un šādiem uzņēmumiem jāatbilst gan Kiribati, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.

9. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma izpildes uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	uzrauga šā nolīguma darbību, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes novērtēšanu;

b)	nodrošina vajadzīgo saziņu abas Puses interesējošos zivsaimniecības jautājumos;

c)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)	vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Kopienā un Kiribati vai jebkurā citā vietā, par kuru Puses savstarpēji vienojas, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtējā sanāksmē.

10. pants

Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Kiribati teritorijā.

11. pants

Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem, ja vien saskaņā ar 12. pantu neiesniedz paziņojumu par šā nolīguma darbības izbeigšanu.

12. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas izņēmuma apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

13. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1. Nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par šajā nolīgumā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols un tā pielikums ir šā nolīguma neatņemama daļa.

15. pants

Valsts tiesību akti

Kopienas kuģu darbību Kiribati ūdeņos reglamentē Kiribati tiesību akti, izņemot tad, ja šajā Nolīgumā, protokolā un tā pielikumā un papildinājumos paredzēts citādi.

16. pants

Pārskatīšanas klauzula

Šā nolīguma piemērošanas trešajā gadā Puses var pārskatīt un, vajadzības gadījumā, grozīt šā nolīguma noteikumus.

17. pants

Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Nolīgumu (2003. gada 16. septembris) starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku par zveju pie Kiribati krastiem.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā; visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PROTOKOLS,

ar kuru laikposmam no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Kiribati piešķir gada zvejas licences Kopienas kuģiem tunzivju zvejai, ņemot vērā nolīguma 6. pantu un ierobežojumus, ko paredz Palau līgums par seineru veiktās zvejas ar riņķvadiem pārraudzību Klusā okeāna rietumu daļā, turpmāk “Palau līgums”.

2. Zvejas iespējas, kas no 2006. gada 16. decembra uz sešiem gadiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. pantu, ir šādas.

Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā):

—	seineri zvejai ar riņķvadiem: 4 kuģi,

—	kuģi zvejai ar āķu jedām: 12 kuģi.

3. Sākot ar šā protokola piemērošanas otro gadu un neskarot nolīguma 9. panta d) punktu un šā protokola 4. pantu, pēc Kopienas lūguma ar šā protokola 1. panta 2. punktu piešķirto zvejas licenču skaitu seineriem zvejai ar riņķvadiem var palielināt, ja zvejas resursu stāvoklis to ļauj un ja šāda rīcība ir saskaņā ar Palau līgumā noteiktajiem ikgadējiem limitiem un atbilst pēc objektīviem un zinātniskiem kritērijiem veiktiem tunzivju krājumu novērtējumiem, arī kārtējam “Pārskatam par tunzivju zveju un krājumu stāvokli Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā”, kuru ik gadu publicē Klusā okeāna kopienas Sekretariāts.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. pantam.

5. Kopienas kuģi drīkst zvejot Kiribati ūdeņos tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumu izdota derīga zvejas licence.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido – no vienas puses – 1. pantā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 416 000 apmērā, kas gadā atbilst 6 400 tonnu lielam atskaites daudzumam, un – no otras puses – īpaša ikgadēja summa EUR 62 400 apmērā, kas paredzēta Kiribati zivsaimniecības politikas iniciatīvu atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā atbalsta summa ir nolīguma 7. pantā definētā finansiālā ieguldījuma neatņemama daļa.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5. un 7. pantam.

3. Šā panta 1. punktā minētās summas – kopā EUR 478 400 – Kopiena maksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikposmā.

4. Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Kiribati ūdeņos, pārsniedz 6 400 tonnas gadā, kā paredzēts šā protokola 2. panta 1. punktā, EUR 416 000 lielā finansiālā ieguldījuma apmēru, kas paredzēts šā protokola 2. panta 1. punktā, palielina par EUR 65 par katru papildus nozvejoto tonnu. Tomēr Kopienas šādi samaksātā kopējā ikgadējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 3. punktā minēto summu jeb par EUR 956 800. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2007. gada 30. jūnijā par pirmo gadu un vēlākais 2008., 2009., 2010., 2011. un 2012. gada 30. jūnijā par nākamajiem gadiem.

6. Saskaņā ar 7. pantu Kiribati iestādēm ir tiesības brīvi lemt par šā finansiālā ieguldījuma izlietošanu.

7. Šā protokola 7. panta 1. punktā norādīto finansiālā ieguldījuma daļu pārskaita Kiribati valdības kontā Nr. 4 (Zivsaimniecības attīstības fonds), kuru Finanšu ministrija Kiribati valdības vajadzībām atvērusi bankā ANZ Bank of Kiribati, Ltd, kas atrodas Betio, Taravā. Pārējo finansiālā ieguldījuma daļu pārskaita Kiribati valdības kontā Nr. 1, kuru Finanšu ministrija Kiribati valdības vajadzībām atvērusi bankā ANZ Bank of Kiribati, Ltd, kas atrodas Betio, Taravā.

8. Finansiālo ieguldījumu attiecībā uz iepriekšējā protokola 5. pantā paredzētajiem pasākumiem, ja tas nav samaksāts līdz minētā protokola piemērošanas beigām, samaksā šā protokola piemērošanas laikposmā.

3. pants

Sadarbība atbildīgā zvejniecībā un gadskārtējā zinātniskā sanāksme

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Kiribati ūdeņos, pamatojoties uz principiem, kas noteikti FAO Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā, un ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā uz dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm.

2. Šā protokola piemērošanas laikposmā Kopiena un Kiribati iestādes pastāvīgi vērtē resursu stāvokli Kiribati zvejas zonā.

3. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu Puses, pamatojoties uz Palau līguma dalībnieku gadskārtējā sanāksmē pieņemtajiem secinājumiem un uz krājumu stāvokļa ikgadējo novērtējumu, ko sagatavojis Klusā okeāna kopienas Sekretariāts, vajadzības gadījumā pēc zinātniskās sanāksmes apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā. Kiribati ar Kopienas piekrišanu var pieņemt zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības pasākumus, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.

4. pants

Savstarpēji saskaņota zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl Palau līguma dalībnieku gadskārtējā sanāksmē pieņemtie secinājumi un ikgadējais krājumu stāvokļa novērtējums, ko sagatavojis Klusā okeāna kopienas Sekretariāts, apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Kiribati zvejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina.

Tomēr Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu 2. panta 1. punktā minēto summu. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai pārskatītajai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

2. Ja turpretim Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to vienojas un ievēro 3. pantā minētās zinātniskās sanāksmes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus pārskatītais sadalījums var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

5. pants

Zvejas iespējas, kas nav tunzivju zvejas iespējas

1. Ja Kopienas zvejas kuģi vēlas saņemt 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Puses apspriežas, pirms Kiribati iestādes lemj par šādas atļaujas piešķiršanu. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un – ja vajadzīgs – izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Puses apspriežas, lai katrā atsevišķā gadījumā paredzētu attiecīgās sugas, nosacījumus un citus parametrus izpētes zvejas veikšanai Kiribati ūdeņos.

3. Izpētes zveju veic atbilstīgi parametriem, par kuriem vajadzības gadījumā Puses panāk administratīvu vienošanos. Izpētes zvejas atļaujas dod uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus.

4. Ja izpētes zvejas rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, Kiribati var piešķirt Kopienas flotei jaunu sugu zvejas iespējas, kuras paliek spēkā līdz šā protokola piemērošanas laikposma beigām. Attiecīgi palielina šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu.

6. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana nepārvaramas varas gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē zvejot Kiribati ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc Puses izteikta pieprasījuma, un ar noteikumu, ka Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu apturēšanas dienai, Kopiena var apturēt 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus.

2. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zveju traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zveju atsākt.

3. Derīguma termiņu licencēm, kas Kopienas kuģiem izdotas saskaņā ar nolīguma 6. pantu, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas pārtraukuma ilgumam.

7. pants

Atbildīgas zvejniecības veicināšana Kiribati ūdeņos

1. Pirmajā gadā 30 % no 2. pantā noteiktās finansiālā ieguldījuma kopējās summas tiek novirzīti to iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas izrādītas saistībā ar Kiribati valdības izstrādāto zivsaimniecības politiku. Otrajā gadā tie ir 40 % un turpmāk – 60 %.

Attiecīgo summu Kiribati pārvalda saskaņā ar mērķiem, kas izvirzīti, Pusēm vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām.

2. Lai īstenotu 1. punkta noteikumus, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Kiribati nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu pamatnostādnes par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daļu un 2007. gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas;

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai veicinātu atbildīgu zvejniecību un ilgtspējīgu zivsaimniecību, ņemot vērā Kiribati zivsaimniecības politikas prioritātes un prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejniecības un ilgtspējīgas zivsaimniecības ieviešanu vai ietekmē to;

c)	gada rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai 2007. gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Kiribati ik gadu novirza 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstošu summu daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par minēto piešķīrumu Kopiena jāinformē laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Attiecībā uz katru turpmāko protokola piemērošanas gadu Kiribati Kopienai par minēto piešķīrumu paziņo vēlākais iepriekšējā gada 1. martā.

5. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas gadskārtējais novērtējums dod attiecīgu pamatojumu, Kopiena var pieprasīt šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma summas pārskatīšanu, lai faktiski piešķirtais finansējuma apjoms atbilstu programmas īstenošanas rezultātiem.

8. pants

Domstarpības un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visas Pušu domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Neskarot 9. pantu, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības uzskata par nopietnām un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a)	Kiribati kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu;

b)	ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots šā protokola 2. panta 6. punktā paredzētajā termiņā, kompetentajām Kiribati iestādēm ir tiesības apturēt protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju;

c)	protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas kuģu darbību, kas norisinās Kiribati ūdeņos saskaņā ar šo protokolu, reglamentē Kiribati tiesību akti, izņemot tad, ja nolīgumā, šajā protokolā un tā pielikumā un papildinājumos paredzēts citādi.

11. pants

Pārskatīšanas klauzula

Šā protokola un tā pielikuma un papildinājumu piemērošanas trešajā gadā Puses var pārskatīt un, vajadzības gadījumā, grozīt šā protokola un tā pielikuma un papildinājumu noteikumus.

12. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ pielikumu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku par zveju pie Kiribati krastiem un to aizstāj ar šo protokolu.

13. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums un papildinājumi stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. To piemēro no 2006. gada 16. septembra.

PIELIKUMS

Kopienas kuģu zvejas darbību nosacījumi Kiribati zvejas zonā

I NODAĻA

REĢISTRĀCIJA UN LICENCES

1. IEDAĻA

Reģistrācija

1. Kopienas kuģiem zvejai Kiribati zvejas zonā nepieciešams Kiribati kompetento iestāžu izdots reģistrācijas numurs.

2. Reģistrācijas pieprasījumus sagatavo, izmantojot veidlapu, kuru šim nolūkam paredzējušas par zivsaimniecību atbildīgās Kiribati iestādes un kuras paraugs pievienots I papildinājumā.

3. Reģistrāciju var veikt tikai tad, ja ir iesniegts 15 × 20 cm liels tā kuģa fotoattēls, par kuru iesniedz pieprasījumu, un ja saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu Kiribati valdības kontā Nr. 1 pēc atskaitījumiem ir iemaksāta reģistrācijas nodeva EUR 600 apmērā par katru kuģi.

2. IEDAĻA

Licences

1. Tikai uz licenci tiesīgi kuģi var saņemt šādu licenci, lai zvejotu Kiribati zvejas zonā saskaņā ar Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku laikposmā no dienas, kad minētais nolīgums stājas spēkā, līdz 2012. gada 15. septembrim.

2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Kiribati. To saistībām pret Kiribati iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas iepriekšējās saistības, kas izriet no zvejas darbības, kuru tie Kiribati veic saskaņā ar šīs valsts un Kopienas noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem.

3. Zvejas licenci pieprasījušos Kopienas kuģus var pārstāvēt aģents, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Kiribati. Šā aģenta vārdu un adresi norāda licences pieprasījumā. Tomēr kuģus, kas pieprasa zvejas licenci, kura paredz izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī Kiribati ostā, obligāti jāpārstāv aģentam, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir Kiribati.

4. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 15 dienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

5. Pieprasījumus par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai iesniedz tādā formā, kuras paraugs pievienots šā pielikuma I papildinājumā.

6. Licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījums par maksas nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku,

—	citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar konkrētiem noteikumiem, kurus atbilstīgi protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

7. Pēc atskaitījumiem maksu saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu ieskaita Kiribati valdības kontā Nr. 1.

8. Maksā ir ietverti valsts un vietējie nodokļi. Tomēr tā neietver ostas nodokļus, maksu par pārkraušanu citā kuģī un pakalpojumu izmaksas.

9. Kuģiem licences izdod 15 dienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Kiribati ministrija ir saņēmusi visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Eiropas Kopienu Komisijas delegācijas Kiribati (turpmāk “Delegācija”) starpniecību.

10. Ja licences parakstīšanas dienā Delegācijas birojs ir slēgts, vajadzības gadījumā licenci var nosūtīt tieši kuģa aģentam, un tās kopiju nosūta Delegācijai.

11. Licences izdod konkrētiem kuģiem, un tās nevar izmantot citi kuģi.

12. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tādas pašas kategorijas kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejas apmēru, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējās nozvejas summu.

13. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Delegācijas starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ kompetentajām Kiribati iestādēm.

14. Jaunā licence stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto licenci par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai. Delegāciju informē par licences tiesību tālāknodošanu.

15. Licencei visu laiku jāglabājas uz kuģa. Tomēr pēc tā paziņojuma saņemšanas, kuru Eiropas Komisija Kiribati iestādēm nosūta par avansa maksājuma nokārtošanu, attiecīgo kuģi iekļauj to kuģu sarakstā, kam atļauts zvejot, un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm. Kamēr vēl nav saņemta pati licence, pa faksu var saņemt minētā saraksta kopiju; šo kopiju glabā uz kuģa.

3. IEDAĻA

Licences derīguma termiņš un maksas

1. Licences ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.

2. Maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām ir EUR 35 par Kiribati zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

3. Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	EUR 21 000 par vienu tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par gadā nozvejotām 600 tonnām tālu migrējošo sugu un ar tām saistīto sugu zivju,

—	EUR 4 200 par vienu kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām; šī summa atbilst maksai par gadā nozvejotām 120 tonnām tālu migrējošo sugu un ar tām saistīto sugu zivju.

4. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Kopienu Komisija sagatavo vēlākais 30. jūnijā gadā n+1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto de Investigação das Pescas e do Mar), un Klusā okeāna kopienas Sekretariāts.

5. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai un kuģu īpašniekiem pārbaudei un apstiprināšanai. Kiribati iestādes ar pienācīgi pamatotiem argumentiem var apstrīdēt šo paziņojumu ne ilgāk kā 30 darbdienās pēc tā nosūtīšanas dienas. Domstarpību gadījumā apspriežas ar Apvienoto komiteju. Ja paredzētajā termiņā netiek celti nekādi iebildumi, paziņojums ir apstiprināts.

6. Visus papildu maksājumus Kiribati kompetentajām iestādēm kuģu īpašnieki izdara vēlākais nākamā gada 30. septembrī, saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu pēc atskaitījumiem iemaksājot Kiribati valdības kontā Nr. 1 attiecīgās summas.

7. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

1. Kuģiem saskaņā ar Zivsaimniecības rīkojumu (33. nod.) un Kiribati valdības Likumu par jūras zonu (deklarācija) atļauj iesaistīties zvejas darbībā Kiribati zvejas zonā, izņemot apgabalus, kas atbilstīgi jūras kartei 83005-FLC apzīmēti kā lieguma zonas. Kiribati paziņo Komisijai par visām izmaiņām, kas attiecas uz minētajām zvejas zonām, un to dara vismaz divus mēnešus pirms šo izmaiņu piemērošanas.

2. Jebkurā gadījumā zvejot nav atļauts šādos apgabalos:

—	divpadsmit jūras jūdžu attālumā no bāzes līnijām,

—	trīs jūras jūdžu attālumā no jebkuras noenkurotas zivju uzkrāšanas ierīces, kuras atrašanās vietu paziņo ar ģeogrāfiskajām koordinātām.

3. Attiecībā uz seineriem zvejai ar riņķvadiem ir aizliegts zvejot 60 jūras jūdžu attālumā no Taravas, Kantonas un Kiritimati salu bāzes līnijām.

III NODAĻA

NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA UN IZKRĀVUMU DEKLARĀCIJAS

1. Kapteiņi IV papildinājumā norādītajā formātā pa faksu vai pa e-pastu sniedz Zivsaimniecības departamenta vadītājam ziņas par licencētā zvejas kuģa pārvietošanās laikiem, atrašanās vietu un uz kuģa esošo nozveju, un to dara šādos gadījumos:

—	vismaz 24 stundas pirms ieiešanas Kiribati zvejas zonā un tūlīt pēc iziešanas no tās,

—	atrodoties Kiribati zvejas zonā – katru otrdienu pēc ieiešanas ziņojuma vai pēc iepriekšējā iknedēļas ziņojuma,

—	vismaz 48 stundas pirms paredzētā ieiešanas laika Kiribati ostā un tūlīt pēc iziešanas no tās,

—	tūlīt pēc nozvejas pārkraušanas licencētā transportrefrižeratorā,

—	vismaz 24 stundas pirms degvielas uzpildīšanas no licencēta bunkerētājkuģa.

Šī informācija jādara zināma, izmantojot faksimilu (686) 21120/22287 vai sūtot e-pastu uz šādu adresi: flue@mfmrd.gov.ki.

2. Ja konstatē, ka kuģis zvejo, nepaziņojis par to Zivsaimniecības departamenta vadītājam, uzskata, ka tas neatbilst Kiribati valsts tiesību aktu prasībām.

Visā gadu ilgajā licences derīguma termiņā deklarācijās norāda datus par nozvejām, kuras attiecīgais kuģis guvis katrā reisā WCPFC (Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zivsaimniecības komisija) apgabalā. Jauns reiss sākas tūlīt pēc nozvejas pārkraušanas citā kuģī vai nozvejas izkraušanas, kas notikušas WCPFC apgabalā.

3.1. Nozvejas datus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs sniegts III A un III B papildinājumā. Par laikposmiem, kuros kuģis nav atradies Kiribati ūdeņos, minētajā zvejas žurnālā izdara ierakstu “Ārpus Kiribati EEZ” vai norāda citas WCPFC apgabalā atrodošās attiecīgās piekrastes valsts EEZ nosaukumu.

4. Šajā pielikumā Kopienas kuģa reisa ilgums Kiribati ūdeņos ir:

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī, vai

—	laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Kiribati zvejas zonā līdz nozvejas izkraušanai Kiribati.

5. Kuģiem, kam atļauts zvejot Kiribati ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, nozvejas dati jāpaziņo par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 3. iedaļas 4. punktā. Nozvejas datus paziņo šādi:

—

zvejas žurnāla attiecīgās lapas oriģinālu iesniedz vietējām kompetentajām Kiribati iestādēm vai ar ierakstītu vēstuli vai kurjerpastu nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai 45 dienās pēc pēdējā reisa konkrētajā laikposmā. Vienlaikus elektroniski vai pa faksu karoga dalībvalstij un par zivsaimniecību atbildīgajai Kiribati ministrijai nosūta minētā dokumenta kopiju,

—	veidlapu aizpilda salasāmi un ar lielajiem sākumburtiem; to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

6. Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Kiribati valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Kiribati tiesību akti.

7. Zivsaimniecības departamenta vadītājs un kuģu īpašnieki attiecīgos faksa paziņojumus un e-pasta vēstules glabā tik ilgi, līdz Puses vienojas par 1. nodaļā minēto galīgo paziņojumu par maksām.

8. Pēc katra tāda zvejas reisa pabeigšanas, kas pilnīgi vai daļēji notiek Kiribati zvejas zonā, seineru zvejai ar riņķvadiem īpašnieki iesniedz izkrāvuma deklarāciju. Šā noteikuma neievērošanas gadījumā Zivsaimniecības departamenta vadītājam ir tiesības līdz minēto formalitāšu nokārtošanai apturēt pārkāpēja kuģa licences darbību un piemērot sankcijas, ko paredz Kiribati tiesību akti.

IV NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1. Tunzivju zvejas kuģu un zvejai ar peldošām āķu jedām paredzēto kuģu īpašnieki nodarbina ĀKK valstu valstspiederīgos, arī Kiribati valstspiederīgos, ievērojot šādus nosacījumus un limitus:

—	uz tunzivju seineriem Kiribati zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā nodarbina vismaz sešus ĀKK valstu jūrniekus,

—	uz kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām Kiribati zvejas zonā zvejas sezonā nodarbina vismaz četrus ĀKK valstu jūrniekus.

2. Kuģu īpašniekiem jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk Kiribati jūrnieku.

3. Attiecīgo ĀKK valstu, arī Kiribati, kompetentās iestādes iesniedz kuģu īpašniekiem jūrnieku sarakstu, no kura izvēlēties apkalpes locekļus.

4. Ja darba līgumu noslēdz ar Kiribati valstspiederīgajiem saskaņā ar šīs nodaļas 1. punktu, kuģa īpašnieks vai aģents kompetentajai Kiribati iestādei paziņo, kuri vietējie jūrnieki ir pieņemti darbā uz konkrētā kuģa un kāds ir viņu statuss apkalpē.

5. Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

6. Kiribati jūrnieku darba līgumus saskaņā ar šīs nodaļas 1. punktu noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji pēc apspriešanās ar Kiribati kuģniecības iestādi. Katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

7. Jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un attiecīgās ĀKK valsts iestādes. Tomēr vietējo jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Kiribati kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

8. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

9. Tomēr, ja ĀKK valstu jūrnieku kuģa apkalpē nav iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgo Kopienas kuģu īpašniekiem par katru zvejas reisa dienu, kas pavadīta attiecīgās ĀKK valsts ūdeņos, jāmaksā vienotas likmes summa, kuras apmērs ir EUR 20 dienā. Šis maksājums jāveic I nodaļas 2. iedaļas 6. punktā noteiktajā termiņā. Kad kuģis ieiet Kiribati EEZ, Kopienas kuģu īpašnieks paziņo uz kuģa esošo ĀKK jūrnieku skaitu.

10. Minēto summu izmanto vietējo jūrnieku apmācībai, un to iemaksā attiecīgās ĀKK valsts iestāžu norādītajā kontā.

V NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie WCPFC pasākumi un ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu zvejas darbībai.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1. Kad Kopienas kuģi reģistrē, tas sniedz ieguldījumu “Zvejas novērotāju projekta fondā”, pēc atskaitījumiem iemaksājot EUR 400 Kiribati valdības kontā Nr. 4 saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu.

2. Uz kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Kiribati ūdeņos, uzņem WCPFC izraudzītus novērotājus, un to dara, ievērojot šādus noteikumus:

—	pēc WCPFC pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Kiribati ūdeņos gūto nozveju,

—	WCPFC izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti,

—	WCPFC paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot licences izdošanas laikā vai ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

3. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc skaidra WCPFC pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu WCPFC veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

4. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un WCPFC vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

5. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, ko Kiribati ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu paziņošanas.

6. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurās apakšreģiona ostās un kuros datumos plānots uzņemt novērotājus.

7. Ja novērotājus uz kuģa uzņem ostā, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura atrodas reģionālais novērotājs, iziet no reģiona ūdeņiem, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, kuras izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

8. Ja novērotājs nav ieradies norunātajā laikā un vietā, kā arī neierodas turpmākajās divpadsmit stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no saistībām uzņemt novērotāju uz kuģa.

9. Novērotājiem uz kuģa ir kuģa virsnieku statuss. Novērotāju uzdevumi ir šādi:

—	novērot kuģa zvejas darbības,

—	pārbaudīt zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātas,

—	ņemt zinātniskajām programmām vajadzīgos bioloģiskos paraugus,

—	atzīmēt, kādi zvejas rīki tiek izmantoti,

—	pārbaudīt zvejas žurnāla datus par Kiribati ūdeņos gūto nozveju,

—	pārbaudīt piezvejas procentuālo daudzumu un novērtēt komerciālo sugu zivju izmetumu apmēru,

—	kamēr kuģis zvejo Kiribati ūdeņos, jebkādā piemērotā veidā reizi nedēļā paziņot nozvejas datus, arī nozvejas un piezvejas daudzumus, kuri atrodas uz kuģa.

10. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

11. Ciktāl iespējams, novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

12. Atrazdamies uz kuģa, novērotāji:

—	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņu ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības,

—	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

13. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta WCPFC, un šā ziņojuma eksemplāru nodod kuģa kapteinim.

14. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

15. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic WCPFC.

16. Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām trešajām personām iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas noteikšanu un par kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Kiribati ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Kiribati kompetentās iestādes izraudzījušās atbilstīgi še iepriekš paredzētajiem noteikumiem.

VII NODAĻA

UZRAUDZĪBA

1. Eiropas Kopiena glabā un pastāvīgi atjaunina to kuģu sarakstu, kuriem izdota zvejas licence saskaņā ar protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu paziņo par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm.

2. Ieiešana zvejas zonā un iziešana no tās

—	Kopienas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas inspekciju atbildīgajām Kiribati iestādēm savu nodomu ieiet Kiribati zvejas zonā vai iziet no tās, kā aprakstīts IV papildinājumā. Tie turklāt deklarē uz kuģa esošās nozvejas daudzumus un sugas.

—	Paziņojot par iziešanu, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu vai – kuģiem, kuri nav aprīkoti ar faksu, – pa radio vai pa e-pastu.

—	Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Kiribati iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

—	Kad izdod zvejas licenci, kuģi informē arī par faksa un tālruņa numuriem un e-pasta adresēm.

3. Kontroles procedūras

—	Kiribati ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Kiribati amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un pārbaudi, un sadarbojas ar tām, atvieglojot minēto pienākumu izpildi.

—	Minētās amatpersonas neuzturas uz kuģa ilgāk, nekā vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

—	Pēc katras inspekcijas un kontroles ostā kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

4. Kuģa marķējums

Kopienas kuģu ārējam marķējumam jāatbilst FAO noteikumiem.

5. Satelītnovērošana

Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar nolīgumu, novēro ar satelītsistēmu, ievērojot V papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Kiribati valdība ir paziņojusi Delegācijai par tās struktūras darbības uzsākšanu, kas atbild par Kiribati zvejas kuģu satelītnovērošanu.

6. Kuģa aizturēšana

—	Kiribati kompetentās iestādes ne ilgāk kā 24 stundās informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visiem to konstatētajiem Kiribati ūdeņos esošo Kopienas kuģu pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.

—	Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par apstākļiem un iemesliem, kuru dēļ notikusi aizturēšana, kurā konstatēts pārkāpums.

7. Aizturēšanas protokols

—	Kuģa kapteinis paraksta aizturēšanas protokolu, kuru sastādījušas Kiribati kompetentās iestādes.

—	Parakstīšanās neierobežo kapteiņa tiesības uz aizstāvību saistībā ar iespējamo pārkāpumu.

—	Kapteinis ieved kuģi Kiribati iestāžu norādītā ostā. Sīku pārkāpumu gadījumā Kiribati kompetentās iestādes var atļaut aizturētajam kuģim turpināt zveju.

8. Izlīgums pēc aizturēšanas

—	Pirms uzsākt tiesas procesu, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīguma procedūrā. Šī procedūra jāpabeidz ne vēlāk kā piecās darbdienās no aizturētā kuģa ievešanas ostā.

—	Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem.

—

Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Kiribati kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no aizturēšanas izmaksām un tā naudas soda un tās kompensācijas lieluma, kas iekasējami no pārkāpuma izdarītājiem.

—	Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Kiribati kompetentās iestādes atbrīvo attiecīgo summu starpību.

—

Kuģi atbrīvo un tā apkalpei atļauj atstāt ostu:

—	kad ir izpildītas izlīguma saistības vai

—	ja ir iemaksāta iepriekš minētā drošības nauda, kuru Kiribati kompetentās iestādes ir pieņēmušas uz laiku, kamēr noslēdzas tiesvedība.

9. Pārkraušana citā kuģī

—	Kopienas kuģi, kuri nozveju vēlas pārkraut citā kuģī Kiribati ūdeņos, to veic Kiribati ostās.

—	Šo kuģu īpašniekiem vismaz 48 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Kiribati iestādēm informācija, kas prasīta IV papildinājumā.

—	Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Kiribati zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Kiribati iestādēm attiecīgās zvejas žurnāla lapas, kuru paraugs pievienots III A un III B papildinājumā, un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Kiribati zvejas zonā vai iziet no tās.

—	Nozvejas pārkraušana citā kuģī, ja to veic jebkādā iepriekš neminētā veidā, Kiribati zvejas zonā ir aizliegta. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Kiribati tiesību aktiem.

10. Kiribati ostā nozveju izkraujošu vai citā kuģī pārkraujošu Kopienas zvejas kuģu kapteiņi ļauj Kiribati inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Pēc inspekcijas kuģa kapteinis saņem inspekcijas ziņojuma eksemplāru.

Papildinājumi

I.	Pieprasījuma veidlapa zvejas kuģa reģistrācijai Kiribati Republikā

II.	Zvejas licences pieprasījuma veidlapa

III. A

Reģionālais zvejas žurnāls seineriem Klusā okeāna dienvidu daļā

III. B

Reģionālais zvejas žurnāls āķu jedu zvejas kuģiem Klusā okeāna dienvidu daļā

IV.	Ziņojumos iekļaujamā informācija

V.	VMS protokols

I papildinājums

Pieprasījuma veidlapa zvejas kuģa reģistrācijai Kiribati Republikā

II papildinājums

Zvejas licences pieprasījuma veidlapa

III A papildinājums

Reģionālais zvejas žurnāls seineriem zvejai ar riņķvadu Klusā okeāna dienvidu daļā

III B papildinājums

Reģionālais zvejas žurnāls āķu jedu zvejas kuģiem Klusā okeāna dienvidu daļā

IV papildinājums

ZIŅOJUMOS IEKĻAUJAMĀ INFORMĀCIJA

Ziņojumi Zivsaimniecības departamenta vadītājam

Tālr.: (686) 210 99; fakss: (686) 211 20; e-pasts: flue@mfmrd.gov.ki

1. Ziņojums par ieiešanu zvejas zonā

24 stundas pirms ieiešanas zvejas zonā nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (ZENT);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	ieiešanas datums (DD-MM-GG);

e)	ieiešanas laiks (GMT);

f)	ieiešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

kopējā nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt).

Piemērs: ZENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.10.89/0635Z/0230N;17610E/SJ-510:YF-120:OT-10

2. Ziņojums par iziešanu no zvejas zonas

Tūlīt pēc iziešanas no zvejas zonas nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (ZDEP);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	iziešanas datums;

e)	iziešanas laiks (GMT);

f)	iziešanas vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt);

h)	kopējā nozveja zvejas zonā, norādot katrai sugai atbilstošo svaru (tāpat kā norāda nozveju uz kuģa);

i)	zvejas dienu kopskaits (faktiskais to dienu skaits, kurās zvejas zonā izdarīja zvejas rīku iemetienus). Piemērs: ZDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/21.10.89/1045Z/0125S;16730E/SJ-450:YF-190:OT-4/SJ-42:BE-70:OT-1/14

3. Iknedēļas ziņojums par kuģa atrašanās vietu un zvejas zonā gūto nozveju

Kamēr kuģis atrodas zvejas zonā, katru otrdienu pēc ieiešanas ziņojuma vai pēc iepriekšējā iknedēļas ziņojuma nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (WPCR);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	WPCR ziņojuma datums (DD-MM-GG);

e)	kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

nozveja, kas gūta kopš iepriekšējā ziņojuma:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt);

g)	zvejas dienas, kas aizvadītas kopš iepriekšējā ziņojuma. Piemērs: WPCR/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.89/0140N;16710W/SJ-23:YF-9:OT-2.0/7

4. Ziņojums par ieiešanu ostā, tostarp lai veiktu pārkraušanu citā kuģī, atjaunotu krājumus, ļautu izkāpt krastā apkalpes locekļiem vai veiktu ieiešanu ostā ārkārtas situācijā

Vismaz 48 stundas pirms kuģa ieiešanas ostā nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (PENT);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	ziņošanas datums (DD-MM-GG);

e)	kuģa atrašanās vietas ģeogrāfiskās koordinātas;

osta;

g)	paredzamais ieiešanas laiks (LST) formātā DDMM-ssmm;

nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt);

i)	ostā ieiešanas iemesls. Piemērs: PENT/89TKS-PS001TN/JJAP2/24.12.89/0130S;17010E/BETIO/26.12:1600L/SJ-562:YF-150:OT-4/TRANSSHIPPING

5. Ziņojums par iziešanu no ostas

Tūlīt pēc iziešanas no ostas nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (PDEP);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	ziņošanas datums (GMT) formātā DD-MM-GG;

osta;

f)	iziešanas datums un laiks (LST) formātā DDMM-ssmm;

nozveja uz kuģa, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt);

h)	nākamais galamērķis. Piemērs: PDEP/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.89/BETIO/29.12:1600L/SJ-0.0:YF-0.0:OT-4/FISHING GROUND

6. Ziņojums par ieiešanu zvejai slēgtā apgabalā vai iziešanu no tā

Vismaz 12 stundas pirms ieiešanas slēgtajā apgabalā un tūlīt pēc iziešanas no tā nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (ENCA ieiešanas ziņojumam vai DECA iziešanas ziņojumam);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	ENCA vai DECA datums;

e)	ENCA vai DECA laiks (GMT) formātā DD-MM-GG;

f)	kuģa ģeogrāfiskās koordinātas ENCA vai DECA laikā (ar precizitāti līdz vienai loka minūtei);

g)	ātrums un kurss;

h)	ENCA iemesls. Piemērs: ENCA/89TKS-PS001TN/JJAP2/30.12.89:1645Z/0130S;17010E/7:320/ENTER PORT

7. Iepriekšējs paziņojums par degvielas iepildīšanu

Vismaz 24 stundas pirms degvielas iepildīšanas, ko veic no licencēta tankkuģa, nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (FUEL);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	ziņojuma datums (GMT);

e)	kuģa ģeogrāfiskās koordinātas (ar precizitāti līdz vienai loka minūtei);

f)	uz kuģa esošās degvielas daudzums (kilolitros);

g)	paredzamais degvielas iepildīšanas datums;

h)	degvielas iepildīšanai paredzamās ģeogrāfiskās koordinātas;

i)	tankkuģa vārds. Piemērs: FUEL/89TKS-PS001TN/JJAP2/06.02.90/0130S;17010E/35/08.02.90/0131S;17030E/CHEMSION

8. Ziņojums par degvielas iepildīšanu

Tūlīt pēc degvielas iepildīšanas, ko veic no licencēta tankkuģa, nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (BUNK);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	degvielas iepildīšanas sākuma datums un laiks (GMT) formātā DD-MM-GG:ssmm;

e)	ģeogrāfiskās koordinātas degvielas iepildes sākumā;

f)	iepildītās degvielas daudzums kilolitros;

g)	degvielas iepildīšanas beigu laiks (GMT);

h)	ģeogrāfiskās koordinātas degvielas iepildes beigās;

i)	tankkuģa vārds. Piemērs: BUNK/89TKS-S001TN/JJAP2/08.02.90:1200Z/0131S;17030E/160/08.02.90:1800Z/0131S;17035E/CRANE PHOENIX

9. Ziņojums par nozvejas pārkraušanu citā kuģī

Tūlīt pēc atļautā Kiribati ostā notikušas pārkraušanas licencētā transportētājkuģī nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (TSHP);

b)	reģistrācijas vai licences numurs;

c)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

d)	citā kuģī pārkraušanas datums (DD-MM-GG);

e)	citā kuģī pārkraušanas osta;

citā kuģī pārkrautā nozveja, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ) ___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt);

g)	transportrefrižeratorkuģa vārds;

h)	nozvejas galamērķis. Piemērs: TSHP/89TKS-PS001TN/JJAP2/11.12.89/BETIO/SJ-450:YF-150:OT-0.0/JAPANSTAR/PAGO PAGO

10. Zvejas reisa noslēguma ziņojums

48 stundās pēc zvejas reisa pabeigšanas ar nozvejas izkrāvumu citās zvejas ostās (ārpus Kiribati), tostarp darbības ostā vai piederības ostā, nosūta šādas ziņas:

a)	ziņojuma kods (COMP);

b)	kuģa vārds;

c)	licences numurs;

d)	radio izsaukuma signāls vai pazīšanas burti;

e)	izkraušanas datums (DD-MM-GG);

izkrautā nozveja, norādot katrai sugai atbilstošo svaru:

SVĪTRAINĀ TUNZIVS (SJ)___.__(Mt)

DZELTENSPURU TUNZIVS (YF)___.__(Mt)

CITAS SUGAS (OT)___.__(Mt);

g)	osta. Piemērs: COMP/89TKS-PS001TN/JJAP2/26.12.89/SJ-670:YF-65:OT-0.0/BETIO

V papildinājums

VMS protokols

Noteikumi par Kiribati EEZ atrodošos Kopienas zvejas kuģu satelītnovērošanu

1. Šā protokola noteikumi papildina Protokolu, ar kuru laikposmam no 2006. gada 16. septembra līdz 2012. gada 15. septembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Kiribati Republiku, un tos piemēro atbilstīgi 5. punktam minētā protokola pielikuma VII nodaļā “Uzraudzība”.

2. Kamēr zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m un kuri zvejo saskaņā ar Eiropas Kopienas un Kiribati nolīgumu zivsaimniecības nozarē, atrodas Kiribati EEZ, tos novēro ar satelītsistēmu.

Satelītnovērošanas vajadzībām Kiribati iestādes paziņo Kopienai Kiribati EEZ koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums).

Šo informāciju, kas izteikta decimālgrādos (WGS-84), Kiribati iestādes nosūta elektroniski.

3. Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un ar specifikācijām elektroniskai datu pārraidei starp to uzraudzības centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses (interneta vai X.400 adreses), ko var izmantot vispārīgas informācijas apmaiņai starp uzraudzības centriem.

4. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5. Līdzko zvejas kuģis, uz kuru attiecas nolīguma noteikumi un kuru novēro ar satelītsistēmu saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, ieiet Kiribati EEZ, karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt sāk sūtīt Kiribati Zvejas uzraudzības centram (FMC) ziņojumus par attiecīgā kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais garums un platums, uzņemtais kurss un ātrums), un tos sūta ne retāk kā reizi trijās stundās. Šo ziņojumu nosaukums ir “Ziņojums par atrašanās vietu”.

6. Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, sūta elektroniski X.25 formātā, neizmantojot citus papildu protokolus. Šos ziņojumus sūta reālajā laikā un turpmāk tabulā norādītajā formātā.

7. Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, kuģa kapteinis laikus nosūta 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Kiribati FMC. Šādos apstākļos kopējais ziņojums par atrašanās vietu jāsūta reizi astoņās stundās. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ierakstījis reizi trijās stundās saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt nosūta Kiribati FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā viena mēneša laikā. Pēc šā termiņa attiecīgajam kuģim jāatstāj Kiribati EEZ.

8. Karoga valsts uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Kiribati ūdeņos. Ja kuģu novērošana nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt pēc šāda stāvokļa konstatēšanas informē Kiribati FMC un piemēro 7. punktā noteikto kārtību.

9. Ja Kiribati FMC konstatē, ka karoga valsts nesniedz 5. punktā paredzēto informāciju, par to tūlīt paziņo kompetentajiem Eiropas Komisijas dienestiem.

10. Novērojumu dati, kurus atbilstīgi šiem noteikumiem paziņo otrai Pusei, ir paredzēti vienīgi Kiribati iestādēm, kas kontrolē un uzrauga Kopienas zvejas flotes darbības saskaņā ar nolīgumu, kuru zivsaimniecības nozarē noslēgušas Eiropas Kopiena un Kiribati. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot kādam citam.

11. Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras un aparatūras elementiem jābūt drošiem, to darbībai jāizslēdz jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka:

—	dati netiek sagrozīti,

—	satelītnovērošanas aparatūras antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

—	elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai ir nepārtraukta,

—	satelītnovērošanas aparatūra nav aizvākta no kuģa.

12. Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13. Visas domstarpības par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

14. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus.

VMS ziņojumu sniegšana Kiribati

Ziņojums par atrašanās vietu

Datu elements	Kods	Obligāts/fakultatīvs	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati – adresāts. ISO trīsburtu valsts kods
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati – sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods
Karoga valsts	FS	F
Ziņojuma veids	TM	O	Ziņojuma dati – ziņojuma veids: POS
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati – starptautiskais radio izsaukuma signāls
Līgumslēdzējas puses iekšējais pazīšanas numurs	IR	F	Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati – borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LA	O	Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos un minūtēs Z/D GGMM (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LO	O	Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos un minūtēs A/R GGMM (WGS-84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	pārraides sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu,

—	kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda intervālā starp ieraksta sākumu un beigām.

Kiribati EEZ robežas

EEZ koordinātas

Kiribati Zvejas uzraudzības centra (FMC) koordinātas

FMC nosaukums:

Tālrunis, VMS:

Fakss, VMS:

E-pasts, VMS:

Tālrunis, DSPG:

Fakss, DSPG:

Adrese, X.25 =

Ieiešanas/iziešanas deklarācija:

7.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/35

PADOMES REGULA (EK) Nr. 894/2007

(2007. gada 23. jūlijs),

lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)	Kopiena un Santomes un Prinsipi Demokrātiskā Republika ir apspriedušas un parafējušas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas ir Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)	Kopienas interesēs ir apstiprināt minēto nolīgumu.

(3)	Jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu.

Nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

Nolīguma protokolā noteikto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir šāds:

Zvejas kategorija	Kuģa tips	Dalībvalsts	Zvejas licences vai kvota
Tunzivju zveja	Tunzivju saldētājseineri	Spānija	13
Tunzivju zveja	Tunzivju saldētājseineri	Francija	12
Tunzivju zveja	Kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām	Spānija	13
Tunzivju zveja	Kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām	Portugāle	5

Ja protokolā noteiktās zvejas iespējas ar minēto dalībvalstu iesniegtajiem licences pieprasījumiem nav pilnībā apgūtas, Komisija var izskatīt no jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus licences pieprasījumus.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, paziņo Komisijai par nozveju no katra krājuma, kas gūta Santomes un Prinsipi zvejas zonā, saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (1).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personas, kuras ir tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 23. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

L. AMADO

(1) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

ZIVSAIMNIECĪBAS PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu

SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀ REPUBLIKA,

turpmāk – “Santome un Prinsipi”,

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk – “Kopiena”,

abas kopā turpmāk – “Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Kopienu un Santomi un Prinsipi, jo īpaši atbilstīgi Kotonū Nolīgumam, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību stiprināt,

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu atbildīgu izmantošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

APŅEMOTIES ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) lēmumus un ieteikumus,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemto Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksu,

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zvejniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas kā iniciatīvām un pasākumiem, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģiju,

APŅEMOTIES tādēļ sākt dialogu par Santomes un Prinsipi īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei,

VĒLOTIES pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai minētajos ūdeņos,

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ dibināt un nostiprināt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecībā, lai Santomes un Prinsipi ūdeņos ieviestu atbildīgu zvejniecību, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Santomes un Prinsipi zivsaimniecības nozari,

—	nosacījumi, ar kādiem Kopienas zvejas kuģi piekļūst Santomes un Prinsipi zvejas zonām,

—	sadarbība zvejas uzraudzībā Santomes un Prinsipi ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un nereglamentētu zveju,

—	uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot saimniecisku darbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Santomes un Prinsipi iestādes” ir Santomes un Prinsipi valdība;

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Santomes un Prinsipi zvejas zona” ir ūdeņi, kas zvejniecības jomā ir Santomes un Prinsipi suverenitātē vai jurisdikcijā;

d)	“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai;

e)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

f)	“Apvienotā komiteja” ir šā nolīguma 9. pantā paredzētā komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Santomes un Prinsipi pārstāvji;

g)	“pārkraušana citā kuģī” ir ostā vai jūrā notiekoša visas nozvejas vai nozvejas daļas pārvietošana no zvejas kuģa otrā kuģī;

h)	“neparedzēti apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos;

i)	“ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no valstīm, kas nav Eiropas valstis un kas parakstījušas Kotonū Nolīgumu. Tādējādi Santomes un Prinsipi jūrnieks ir ĀKK jūrnieks;

j)	“piezveja” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada konvencijas 1. pielikumā neuzskaitītu sugu nozveja.

3. pants

Nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Santomes un Prinsipi ūdeņos, ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neierobežojot nolīgumus, ko ģeogrāfiskā reģiona robežās noslēgušas attīstības valstis, tostarp savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus.

2. Puses sadarbojas Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas īstenošanā un iesaistās politiskā dialogā par vajadzīgajiem pārkārtojumiem. Puses iepriekš apspriežas, lai šajā jomā pieņemtu attiecīgus pasākumus.

3. Tāpat Puses sadarbojas, gan kopā, gan atsevišķi izvērtējot saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu, programmu un darbību izpildi pirms to īstenošanas sākuma, tās laikā un pēc tās beigām.

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5. Santomes un Prinsipi un/vai ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem jo īpaši reglamentē Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Konkrēti tas attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Santome un Prinsipi kopīgi veic resursu stāvokļa monitoringu Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

2. Pamatojoties uz Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju, Puses apspriežas šā nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai – attiecīgā gadījumā, pēc zinātniskas apspriedes un savstarpējas vienošanās – pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.

3. Puses apņemas – vai nu tieši, tostarp apakšreģiona mērogā Gvinejas līča reģionālajā zvejniecības komitejā (COREP), vai kompetentās starptautiskajās organizācijās – apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Atlantijas okeānā, un par sadarbību attiecīgajās zinātniskās pētniecības jomās.

5. pants

Santomes un Prinsipi ūdeņu pieejamība Kopienas zvejas kuģiem

1. Santome un Prinsipi apņemas ļaut Kopienas kuģiem zvejot Santomes un Prinsipi zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2. Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Santomes un Prinsipi tiesību aktiem. Santomes un Prinsipi iestādes paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos un noteikumos izdarītajiem grozījumiem.

3. Santome un Prinsipi apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai faktiski piemērotu šā nolīguma protokolā paredzētos zvejas uzraudzības noteikumus. Kopienas kuģi sadarbojas ar Santomes un Prinsipi iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību.

4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus, kā arī tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Santomes un Prinsipi jurisdikcijā.

6. pants

Zvejas licences

1. Kopienas kuģi var zvejot Santomes un Prinsipi zvejas zonā vienīgi tad, ja tiem ir zvejas licence, kas izdota saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu.

2. Kuģa zvejas licences izdošanas procedūra, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Santomei un Prinsipi finansiālu ieguldījumu saskaņā ar protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šis ieguldījums ir vienreizējs, un to veido divas saistītas daļas, proti:

a)	Kopienas kuģu piekļuve Santomes un Prinsipi ūdeņiem un zvejas resursiem; un

b)	Kopienas finansiāls atbalsts atbildīgas zvejniecības un zvejas resursu ilgtspējīga izmantojuma veicināšanai Santomes un Prinsipi ūdeņos.

2. Finansiālā ieguldījuma daļu, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, nosaka, ņemot vērā mērķus, par kuriem Puses vienojas saskaņā ar šā nolīguma protokolā paredzētajiem noteikumiem un kurus ir paredzēts sasniegt ar Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas un tās īstenošanas gada un daudzgadu programmu palīdzību.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus gadījumiem, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)	neparedzēti apstākļi;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, ja – saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko informāciju – krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)	šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 13. pantu;

f)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 12. pantu.

8. pants

Uzņēmēju un sabiedrības sadarbības veicināšana

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu uzglabāšanas veidiem un rūpniecisko apstrādi.

3. Puses tiecas radīt labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusējās interesēs, un šādiem uzņēmumiem jāatbilst gan Santomes un Prinsipi, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.

9. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma piemērošanas uzraudzībai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	uzrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minēto gada un daudzgadu programmu izstrādi un to izpildes izvērtēšanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību, jo īpaši par nozvejas datu statistisko analīzi;

c)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)	vajadzības gadījumā atkārtoti izvērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Santomē un Prinsipi un Kopienā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

10. pants

Piemērošanas ģeogrāfiskā joma

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Santomes un Prinsipi teritorijā.

11. pants

Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro četrus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to automātiski pagarina uz turpmākiem četru gadu periodiem, ja vien nolīguma darbība nav izbeigta saskaņā ar 13. pantu.

12. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1. Pēc vienas Puses pieprasījuma šā nolīguma darbību var apturēt, ja radušās nopietnas nesaskaņas par tajā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai šā nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no šā nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

13. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Jebkura no Pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelikumīgu, nereģistrētu un nereglamentētu zveju.

2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstiski paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu gadam, kurā tiek izbeigta nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

15. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomē un Prinsipi piemērojamie tiesību akti, izņemot gadījumus, kad šajā nolīgumā vai protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

16. pants

Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Republikas Zivsaimniecības nolīgumu par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, kurš stājās spēkā 1984. gada 25. februārī.

Tomēr protokolu, ar kuru laikposmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Republikas Zivsaimniecības nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, piemēro minētā protokola 1. panta 1. punktā paredzētajā laikposmā, un minētais protokols ir šā nolīguma sastāvdaļa.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses ir viena otrai rakstiski paziņojušas par attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu; tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PROTOKOLS

ar ko laikposmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas un Eiropas Kopienas Nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Sākot no 2006. gada 1. jūnija un uz četriem gadiem saskaņā ar nolīguma 5. pantu zvejas iespējas ir noteiktas šādi.

Tālu migrējošajām sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā):

—	tunzivju saldētājseineri — 25 kuģi,

—	kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām — 18 kuģi.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. pantam.

3. Kuģi, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu, Santomes un Prinsipi zvejas zonā var zvejot vienīgi tad, ja tiem ir zvejas licence, kas izdota saskaņā ar šo protokolu un tam pievienotajā pielikumā aprakstīto kārtību.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido — no vienas puses — 1. pantā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 552 500 apjomā, kas gadā atbilst 8 500 t lielam atskaites daudzumam, un – no otras puses – īpaša ikgadēja atbalsta summa EUR 1 105 000 apjomā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas iniciatīvu izstrādei un īstenošanai. Šā īpašā atbalsta summa ir nolīguma 7. pantā definētā vienreizējā finansiālā ieguldījuma neatņemama daļa.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5. un 7. pantam.

3. Šā panta 1. punktā minētās summas – kopā EUR 663 000 – Kopiena maksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikposmā.

4. Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Santomes un Prinsipi ūdeņos, pārsniedz 8 500 tonnu gadā, katra nozvejotā papildu tonna EUR 552 500 lielā finansiālā ieguldījuma apjomu palielina par EUR 65. Tomēr Kopienas šādi samaksātā kopējā ikgadējā summa nedrīkst būt lielāka par divkāršotu atskaites daudzumam atbilstošo summu jeb EUR 1 105 000. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu (17 000 tonnu), kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2007. gada 15. maijā par pirmo gadu un vēlākais 2007., 2008. un 2009. gada 31. jūlijā par turpmākajiem gadiem.

6. Ievērojot 6. pantu, Santomes un Prinsipi iestādēm ir tiesības brīvi lemt par šā finansiālā ieguldījuma izlietošanu.

7. Finansiālo ieguldījumu pārskaita Valsts kases kontā, kuru atvērusi Santomes un Prinsipi iestāžu izraudzīta finanšu iestāde.

3. pants

Sadarbība atbildīgas zvejniecības nodrošināšanai un zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Santomes un Prinsipi ūdeņos, pamatojoties uz principu par nediskriminējošu attieksmi pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā Kopiena un Santomes un Prinsipi iestādes veic resursu stāvokļa monitoringu Santomes un Prinsipi zvejas zonā.

3. Puses apņemas atbildīgas zvejniecības jomā veicināt sadarbību apakšreģiona mērogā, un jo īpaši COREP.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un pamatojoties uz Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) pieņemtajiem ieteikumiem un rezolūcijām, un ņemot vērā labāko pieejamo zinātnisko informāciju, Puses apspriežas nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai – attiecīgā gadījumā, pēc zinātniskas apspriedes (iespējams, apakšreģiona mērogā) un pēc savstarpējas vienošanās – pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību.

4. pants

Savstarpēji saskaņoto zvejas iespēju pārskatīšana

1. Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Santomes un Prinsipi resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto EUR 552 500 lielo finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas samaksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa, ņemot vērā atskaites daudzumu, nedrīkst pārsniegt EUR 552 500 lielo summu vairāk nekā divas reizes. Ja Kopienas kuģu gadā nozvejotais daudzums divkārt vai vairāk pārsniedz 8 500 tonnu (t. i., ja tas pārsniedz 17 000 tonnu), tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

2. Ja Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu starp dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to ir apspriedušās un vienojušās, ievērojot 3. pantā minētās zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus pārskatītais sadalījums var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgām finansiālā ieguldījuma korekcijām, ja tās vajadzīgas pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

5. pants

Jaunas zvejas iespējas

Ja Kopienas kuģi vēlas saņemt 1. pantā neminētas zvejas iespējas, Kopiena un Santome un Prinsipi apspriežas par šādas atļaujas saņemšanas iespējām. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un – ja vajadzīgs – izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

6. pants

Izpildes apturēšana un finansiālā ieguldījuma maksājumu pārskatīšana neparedzētu apstākļu gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē zvejot Santomes un Prinsipi ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), Eiropas Kopiena var pārtraukt 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus. Lēmumu par maksājumu pārtraukšanu pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc jebkuras Puses pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu pārtraukšanas dienai.

2. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir vienojušās par to, ka zveju traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zveju atsākt.

3. Derīguma termiņu licencēm, kuras izdotas Kopienas kuģiem un kuru darbība tiek apturēta, tiklīdz tiek pārtraukti finansiālā ieguldījuma maksājumi, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas pārtraukuma ilgumam.

7. pants

Atbildīgas zvejniecības veicināšana Santomes un Prinsipi ūdeņos

1. No 2. pantā minētās finansiālā ieguldījuma kopējās summas (EUR 663 000) 50 % jeb EUR 331 500 ik gadu novirza tādu Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas iniciatīvu atbalstam un īstenošanai, kas paredzētas ilgtspējīgas zivsaimniecības un atbildīgas zvejniecības veicināšanai.

Attiecīgo summu Santome un Prinsipi pārvalda saskaņā ar mērķiem, kurus pēc savstarpējas vienošanās un atbilstīgi Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas prioritātēm attiecīgajā laikā Puses nosaka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, kā arī saskaņā ar attiecīgajām gada un daudzgadu programmām, kas paredzētas šā panta 2. punktā.

2. Pēc Santomes un Prinsipi priekšlikuma un lai īstenotu iepriekšējo punktu, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Santome un Prinsipi nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās izpildes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu pamatnostādnes par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daudzumu un konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas;

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku nodrošinātu ilgtspējīgu zivsaimniecību un atbildīgu zvejniecību, ņemot vērā Santomes un Prinsipi zivsaimniecības politikas prioritātes vai prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas zvejniecības un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu vai ietekmē to;

c)	ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras;

d)	šā panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma kopējās summas procentuālās daļas iespējama pārskatīšana, kas piemērojama nākamajos gados pēc šā protokola piemērošanas pirmā gada.

3. Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

4. Ik gadu Santome un Prinsipi lemj par to, kādu daļu no 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstošās summas piešķirt daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par minēto piešķīrumu Kopiena jāinformē laikā, kad Apvienotajā komitejā notiek nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Attiecībā uz katru turpmāko protokola piemērošanas gadu Santome un Prinsipi Kopienai par minēto piešķīrumu paziņo vēlākais iepriekšējā gada 1. maijā.

5. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas ikgadējā izvērtēšana dod attiecīgu pamatojumu, Eiropas Kopiena var pieprasīt šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma atkārtotu pārskatīšanu, lai programmas īstenošanai faktiski piešķirto finansējumu izlietotu saskaņā ar izvērtēšanas rezultātiem.

8. pants

Domstarpības un protokola piemērošanas apturēšana

2. Neskarot 9. panta noteikumus, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības uzskata par nopietnām un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja izdodas panākt izlīgumu, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a)	Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu;

b)	ja nav izdarīts maksājums vai šā protokola 2. panta 5. punktā noteiktajā termiņā nav sniegts attiecīgs pamatojums maksājuma neveikšanai, Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm ir tiesības apturēt protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju;

c)	protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Santomes un Prinsipi ūdeņos reglamentē Santomes un Prinsipi tiesību akti, izņemot ja nolīgumā vai šajā protokolā ar tā pielikumu un papildinājumiem ir noteikts citādi.

11. pants

Atcelšana

Ar šo atceļ pielikumu Eiropas Ekonomikas kopienas un Santomes un Prinsipi Republikas Nolīgumam par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem, un to aizstāj ar šā protokola pielikumu.

12. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai ir paziņojušas par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2. Tos piemēro no 2006. gada 1. jūnija.

PIELIKUMS

Nosacījumi, kas reglamentē Kopienas kuģu zvejas darbību Santomes un Prinsipi zvejas zonā

I NODAĻA

ZVEJAS LICENČU PIEPRASĪŠANA UN IZDOŠANA

1. IEDAĻA

Licenču izdošana

1. Licences zvejai Santomes un Prinsipi zvejas zonās var iegūt tikai tie kuģi, kam uz to ir tiesības.

2. Kuģis ir tiesīgs saņemt licenci, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Santomē un Prinsipi. Tiem ir jāatbilst Santomes un Prinsipi iestāžu prasībām: vajadzīgs, lai tie būtu izpildījuši visas saistības, kas skar to zvejas darbības Santomē un Prinsipi atbilstīgi zivsaimniecības nolīgumiem, kuri noslēgti ar Kopienu.

3. Kopienas kompetentās iestādes vismaz 15 darbdienas pirms vēlamā licences derīguma termiņa sākuma (elektroniski) iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

4. Pieprasījumus iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pievienots šā pielikuma I papildinājumā. Santomes un Prinsipi iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu saistībā ar zvejas licences pieprasījumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmantos vienīgi saistībā ar zivsaimniecības nolīguma īstenošanu.

5. Licences pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

—	pierādījumu par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz licences derīguma termiņa laiku,

—	(citus dokumentus vai apliecinājumus, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem).

6. Licences maksu iemaksā kontā, kuru Santomes un Prinsipi iestādes norāda saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu.

7. Licences maksā ietilpst valsts un vietējie nodokļi, izņemot ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

8. Visiem kuģiem licences izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Santomes un Prinsipi ministrija ir saņēmusi visus 5. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti licences saņem ar Eiropas Komisijas Gabonā esošās delegācijas starpniecību.

9. Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis.

10. Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma, ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa licenci bez papildu maksas aizstāj ar jaunu licenci, ko izdod citam tādas pašas protokola 1. pantā minētās kategorijas kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā kopējo abu kuģu nozvejoto daudzumu.

11. Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību nodod anulēto licenci atpakaļ kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm.

12. Jaunā licence stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto licenci par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai. Eiropas Komisijas delegāciju Gabonā informē par licences atdošanu.

13. Licencei vienmēr jāatrodas uz kuģa. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisko sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas licences saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Santomes un Prinsipi iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm, Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde attiecīgo zvejas kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģu īpašnieki var saņemt minētā saraksta norakstu, kuru glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

2. IEDAĻA

Licences maksas un avansa maksājumi

1. Licences ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.

2. Licences maksa tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām ir EUR 35 par Santomes un Prinsipi zvejas zonā nozvejotu tonnu zivju.

3. Licences izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

—	EUR 5 250 par katru tunzivju seineri – summa, kas vienāda ar maksu par 150 tonnām nozvejotu zivju gadā,

—	EUR 1 925 par katru kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām – summa, kas vienāda ar maksu par 55 tonnām nozvejotu zivju gadā.

4. Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos daudzumus, kurus apstiprinājuši šīs iedaļas 5. punktā minētie zinātniskie institūti.

5. Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais 31. jūlijā gadā n+1, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia) un IPIMAR (Instituto Português de Investigaçao Maritima).

6. Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai un kuģu īpašniekiem.

7. Visus papildu maksājumus par nozvejotajiem daudzumiem (kas tunzivju seineriem pārsniedz 150 tonnas un kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām – 55 tonnas) kuģu īpašnieki vēlākais n+1 gada 31. augustā samaksā kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm, attiecīgās summas – EUR 35 par tonnu – ieskaitot šīs nodaļas 1. iedaļas 6. punktā minētajā kontā.

8. Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

1. Kopienas kuģi (tunzivju seineri un kuģi zvejai ar peldošām āķu jedām) drīkst zvejot ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām.

2. Zonā, kas paredzēta Santomes un Prinsipi un Nigērijas kopīgai izmantošanai un kas norobežota ar 3. papildinājumā noteiktajām koordinātām, ir aizliegta (bez izņēmuma) jebkāda zvejas darbība.

III NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANA

1. Kopienas kuģa reisa ilgums Santomes un Prinsipi zvejas zonā šā pielikuma vajadzībām ir definēts šādi:

—	laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

—	laika posms, kas aizritējis no kuģa ieiešanas Santomes un Prinsipi zvejas zonā līdz nozvejoto daudzumu pārkraušanai citā kuģī ostā vai/un izkraušanai Santomē un Prinsipi.

2. Visiem kuģiem, kam atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, nozvejotie daudzumi jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozveju, kuru apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 4. punktā. Nozveju deklarē šādi:

2.1.

Gadu ilgajā licences derīguma termiņā šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas nozīmē deklarācijās norāda katrā kuģa reisā nozvejotos daudzumus. Deklarāciju oriģināleksemplāru 45 dienās pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Santomes un Prinsipi ministrijai, izmantojot fizisku datu nesēju.

2.2.	Nozvejotos daudzumus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla veidlapā, kuras paraugs sniegts 2. papildinājumā. Par laiku, kurā kuģis nav atradies Santomes un Prinsipi zvejas zonā, zvejas žurnālā veic ierakstu “Ārpus Santomes un Prinsipi zvejas zonas”.

2.3.	Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

3. Pēc vienas Puses pieprasījuma Apvienotā komiteja var pulcēties sanāksmē, lai salīdzinātu datus par zvejas darbību.

4. Šīs nodaļas nosacījumu neievērošanas gadījumā Santomes un Prinsipi valdībai ir tiesības apturēt attiecīgā kuģa licenci līdz nepieciešamās formalitātes izpildei un piespriest kuģa īpašniekam sodu, kāds paredzēts Santomē un Prinsipi spēkā esošajos tiesību aktos. Par to informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

IV NODAĻA

PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ

Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas un pārkraušanas iespējas Santomes un Prinsipi ostās.

1. Pārkraušana citā kuģī

Kopienas kuģiem, kuri zvejo tunzivis un nozvejotos daudzumus izvēlas izkraut Santomes un Prinsipi ostā, piešķir šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 2. punktā paredzētās maksas atlaidi EUR 5 apmērā par katru Santomes un Prinsipi ūdeņos nozvejoto tonnu.

Šo mehānismu attiecībā uz visiem Kopienas kuģiem piemēro ne vairāk kā 50 % nozvejoto daudzumu, kas norādīti galīgajā nozvejas deklarācijā (kā noteikts šā pielikuma III nodaļā), sākot no protokola pirmā piemērošanas gada.

2. Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē pieņem sīki izstrādātus noteikumus par citos kuģos pārkrauto daudzumu kontroli.

3. Novērtēšana

Apvienotā komiteja, ievērojot konkrētajā gadā citā kuģī veikto pārkrāvumu sociālo un ekonomisko ietekmi, pielāgo finansiālos stimulus un koriģē maksimālo procentuālo daudzumu attiecībā pret galīgajā nozvejas deklarācijā minētajiem daudzumiem.

V NODAĻA

APKALPES KOMPLEKTĒŠANA

1. Tunzivju zvejas kuģu un zvejai ar peldošām āķu jedām paredzēto kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt ĀKK valstu pilsoņus, ievērojot šādus nosacījumus un ierobežojumus:

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz tunzivju seineriem trešās valsts zvejas zonā tunzivju zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki,

—	no jūrniekiem, kurus nodarbina uz kuģiem zvejai ar peldošām āķu jedām trešās valsts zvejas zonā zvejas sezonā, vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki.

2. Kuģu īpašnieki apņemas nodarbināt vairāk jūrnieku no Santomes un Prinsipi.

3. Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

6. Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

7. Tomēr, ja ĀKK valstu jūrnieku kuģa apkalpē nav iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgo Kopienas kuģu īpašniekiem par katru zvejas reisa dienu, kas pavadīta Santomes un Prinsipi ūdeņos, jāmaksā vienotas likmes summa, kuras apmērs ir USD 20 dienā. Šī summa jāsamaksā vēlākais šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 7. punktā noteiktā termiņa pēdējā dienā.

VI NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

1. Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie ICCAT pasākumi un ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajai zvejai.

2. Tunzivju seineri visas piezvejas dara pieejamas Santomes un Prinsipi zivsaimniecības direkcijai, kura uzņemas atbildību par to atgūšanu un izkraušanu krastā.

3. Abas Puses kopīgi vienojas par to, kādā veidā nodrošināt efektīvu iepriekšējā punktā izklāstīto noteikumu izpildi, vai rod citādu risinājumu nolīguma 9. pantā minētās Apvienotās komitejas pirmās sanāksmes laikā. Šajā sakarā Apvienotā komiteja izskata visas iespējas, tostarp obligātu prasību attiecīgajiem tunzivju seineriem ik gadus zināmu summu, kas vienāda ar daļu piezvejas vērtības, iemaksāt Santomes un Prinsipi zivsaimniecības direkcijas fondā amatierzvejas atbalstīšanai.

VII NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1. Kuģi, kuriem atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas (RZO) izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus:

1.1.	Pēc RZO pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Santomes un Prinsipi ūdeņos nozvejotos daudzumus.

1.2.

Kompetentā reģionālā iestāde izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai, un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.	Kompetentā RZO paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot licences izdošanas laikā vai ne vēlāk kā 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2. Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3. Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentā reģionālā iestāde vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4. Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, ko Santomes un Prinsipi ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu paziņošanas.

5. Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānots uzņemt novērotājus.

6. Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura atrodas reģionālais novērotājs, iziet no reģiona ūdeņiem, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, kuras izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7. Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8. Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Santomes un Prinsipi ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1.	Kuģa zvejas darbību novērošana.

8.2.	Zvejojošu kuģu atrašanās vietas koordinātu pārbaude.

8.3.	Bioloģisko paraugu ņemšana zinātniskajām programmām.

8.4.	Izmantoto zvejas rīku saraksta sagatavošana.

8.5.	Zvejas žurnālā reģistrēto datu pārbaude attiecībā uz nozveju Santomes un Prinsipi ūdeņos.

8.6.	Piezvejas procentuālā apmēra pārbaude un komerciālās zvejas mērķsugu izmetumu daudzuma novērtēšana.

8.7.	Nozvejas datu (arī nozvejas un piezvejas daudzumu, kuri atrodas uz kuģa) paziņošana savai kompetentajai iestādei jebkādā piemērotā veidā.

9. Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10. Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi viņa pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11. Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju;

11.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12. Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām reģionālajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13. Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14. Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic kompetentā iestāde.

15. Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām personām iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zivsaimniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kuriem atļauts zvejot Santomes un Prinsipi ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes izvēlējušās atbilstīgi še iepriekš paredzētajiem noteikumiem.

VIII NODAĻA

UZRAUDZĪBA

1. Saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 13. punktu Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisko sarakstu, kuriem izdota zvejas licence saskaņā ar protokola noteikumiem. Šo sarakstu tūlīt pēc sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts, paziņo Santomes un Prinsipi iestādēm, kas atbild par zvejas uzraudzību.

2. Saņēmusi provizorisko sarakstu un (šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā minēto) paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta Santomes un Prinsipi iestādēm, Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde attiecīgo zvejas kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas uzraudzību atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģu īpašnieki var saņemt minētā saraksta norakstu, kuru glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

3. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

3.1.	Kopienas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas uzraudzību atbildīgajām Santomes un Prinsipi iestādēm savu nodomu ieiet Santomes un Prinsipi zvejas zonā vai iziet no tās; tie turklāt saskaņā ar šajā pielikumā sniegto paraugu deklarē uz kuģa esošās nozvejas kopējos daudzumus un sugas.

3.2.

Paziņojot par iziešanu, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu (+ 239 222 828) vai pa e-pastu (dpescas1@cstome.net), vai arī – ja tādi nav pieejami – pa radio (izsaukuma signāls pirms pusdienas, no 8.00 līdz 10.00, frekvence – 12,00 Hz; pēcpusdienā, no 14.00 līdz 17.00, frekvence – 8 634 Hz).

3.3.	Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Santomes un Prinsipi iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

3.4.	Izdodot zvejas licenci, kuģiem turklāt paziņo attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

4. Kontroles procedūras

4.1.	Santomes un Prinsipi ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Santomes un Prinsipi amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un kontroli, un sadarbojas ar šīm personām.

4.2.	Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

4.3.	Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

5. Satelītnovērošana

5.1.

Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar nolīgumu, novēro ar satelītsistēmas palīdzību, ievērojot 4. papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Santomes un Prinsipi valdība ir paziņojusi Eiropas Komisijas delegācijai Gabonā par Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centra darbības uzsākšanu.

6. Kuģa pārbaude

6.1.	Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ne ilgāk kā 24 stundās informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visām to veiktajām Santomes un Prinsipi ūdeņos esošo Kopienas kuģu pārbaudēm un uzliktajiem sodiem.

6.2.	Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par pārbaudes veikšanas iemesliem un apstākļiem.

7. Pārbaudes protokols

7.1.	Pēc tam, kad konstatējums ir reģistrēts protokolā, ko sastādījusi Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde, kuģa kapteinim ir jāparaksta šis dokuments.

7.2.	Šī parakstīšana neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors protokolā pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

7.3.	Kapteinim kuģis jāieved Santomes un Prinsipi iestāžu norādītā ostā. Neliela pārkāpuma gadījumā Santomes un Prinsipi kompetentā iestāde var atļaut uzraudzības apskatei pakļautajam kuģim turpināt zveju.

8. Konsultatīva sanāksme pēc pārbaudes

8.1.

Pirms paredzēt iespējamos pasākumus attiecībā pret kuģa kapteini vai apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot tās, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, vienas darbdienas laikā pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas notiek apspriede starp Eiropas Komisiju un Santomes un Prinsipi kompetentajām iestādēm; apspriedē iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

8.2.	Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas izriet no veiktās kuģa pārbaudes.

9. Izlīgums pēc pārbaudes

9.1.	Pirms uzsākt tiesas procesu, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk ne vēlāk kā trīs darbdienas pēc veiktās kuģa pārbaudes.

9.2.	Izlīguma procedūras gadījumā piemērojamo soda naudas summu nosaka saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesību aktiem.

9.3.

Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Santomes un Prinsipi kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa pārbaudes izmaksām un soda naudas un kompensācijas, kas jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

9.4.	Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā soda nauda ir mazāka par iemaksāto drošības naudu, Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes atbrīvo šo summu starpību.

9.5.

Kuģim un tā apkalpei atļauj izbraukt no ostas, ja:

—	ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai ja

—	ir iemaksāta 9.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Santomes un Prinsipi kompetentās iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

10. Pārkraušana citā kuģī

10.1.

Visi Kopienas kuģi, kuri nozveju citā kuģī vēlas pārkraut, atrodoties Santomes un Prinsipi ūdeņos, to veic Santomes un Prinsipi ostās.

10.2.

Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm šāda informācija:

—	pārkraušanā iesaistīto zvejas kuģu vārds,

—	kravas kuģu vārds, SJO identifikācijas numurs un karogs,

—	pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

—	pārkraušanas datums un vieta.

10.3.

Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Santomes un Prinsipi zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Santomes un Prinsipi iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Santomes un Prinsipi zvejas zonā vai iziet no tās.

10.4.

Nozveju pārkraut citā kuģī jebkādā iepriekš neminētā veidā Santomes un Prinsipi zvejas zonā ir aizliegts. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Santomes un Prinsipi tiesību aktiem.

11. Santomes un Prinsipi ostās izkraujošo vai citā kuģī pārkraujošo Kopienas zvejas kuģu kapteiņi ļauj Santomes un Prinsipi inspektoriem pārbaudīt minētās darbības un sadarbojas ar viņiem šā uzdevuma izpildē. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

Papildinājumi

1.	Licences pieprasījuma veidlapa

2.	ICCAT zvejas žurnāls

3.	Zvejas aizlieguma zonas koordinātas

4.	Noteikumi par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un Santomes un Prinsipi zvejas zonas koordinātas

1. papildinājums

2. papildinājums

TUNZIVJU ICCAT ZVEJAS ŽURNĀLS

3. papildinājums

Ģeogrāfiskais platums				Ģeogrāfiskais garums
Grādi	Minūtes	Sekundes		Grādi	Minūtes	Secondes
03	02	22	N	07	07	31	E
02	50	00	N	07	25	52	E
02	42	38	N	07	36	25	E
02	20	59	N	06	52	45	E
01	40	12	N	05	57	54	E
01	09	17	N	04	51	38	E
01	13	15	N	04	41	27	E
01	21	29	N	04	24	14	E
01	31	39	N	04	06	55	E
01	42	50	N	03	50	23	E
01	55	18	N	03	34	33	E
01	58	53	N	03	53	40	E
02	02	59	N	04	15	11	E
02	05	10	N	04	24	56	E
02	10	44	N	04	47	58	E
02	15	53	N	05	06	03	E
02	19	30	N	05	17	11	E
02	22	49	N	05	26	57	E
02	26	21	N	05	36	20	E
02	30	08	N	05	45	22	E
02	33	37	N	05	52	58	E
02	36	38	N	05	59	00	E
02	45	18	N	06	15	57	E
02	50	18	N	06	26	41	E
02	51	29	N	06	29	27	E
02	52	23	N	06	31	46	E
02	54	46	N	06	38	07	E
03	00	24	N	06	56	58	E
03	01	19	N	07	01	07	E
03	01	27	N	07	01	46	E
03	01	44	N	07	03	07	E
03	02	22	N	07	07	31	E

4. papildinājums

Protokols (VMS),

ar ko paredz noteikumus par Santomes un Prinsipi EEZ zvejojošo Kopienas zvejas kuģu satelītnovērošanu

1. Šā protokola noteikumi papildina Protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Santomes un Prinsipi Demokrātiskās Republikas partnerattiecību nolīgumā par zveju pie Santomes un Prinsipi krastiem laika posmā no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010 gada 31. maijam, un tos piemēro atbilstīgi 5. punktam minētā protokola pielikuma VIII nodaļā “Uzraudzība”.

2. Kamēr zvejas kuģi, kuru lielākais garums pārsniedz 15 m un kuri zvejo saskaņā ar EK un Santomes un Prinsipi zivsaimniecības nolīguma noteikumiem, atrodas Santomes un Prinsipi EEZ, tos novēro ar satelītsistēmas palīdzību.

Lai varētu veikt satelītnovērošanu, Santomes un Prinsipi iestādes paziņo Kopienai Santomes un Prinsipi EEZ koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums).

Šo informāciju, kas izteikta decimālgrādos (WGS-84), Santomes un Prinsipi iestādes nosūta elektroniski.

3. Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un precizējumiem elektroniskai saziņai starp to uzraudzības centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa, teleksa un faksa numurus un elektroniskās adreses (interneta vai X.400 adreses), ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp uzraudzības centriem.

4. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5. Līdzko zvejas kuģis, uz kuru attiecas nolīguma noteikumi un kuru novēro ar satelītsistēmas palīdzību atbilstīgi Kopienas tiesību aktu noteikumiem, ieiet Santomes un Prinsipi EEZ, karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt sāk sūtīt Santomes un Prinsipi Zvejas uzraudzības centram (FMC) ziņojumus par attiecīgā kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais garums un platums, uzņemtais kurss un ātrums) un tos sūta ne retāk kā reizi trijās stundās. Šo ziņojumu nosaukums ir “Ziņojums par atrašanās vietu”.

6. Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, sūta elektroniski X.25 formātā vai izmantojot kādu citu drošu datu apmaiņas protokolu. Šos ziņojumus sūta reālajā laikā un turpmāk tabulā norādītajā formātā.

7. Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, kuģa kapteinis 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Santomes un Prinsipi FMC laikus nosūta pa faksu. Šādos apstākļos kopējais ziņojums par atrašanās vietu jāsūta reizi deviņās stundās. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ierakstījis reizi trijās stundās saskaņā ar 5. punkta noteikumiem.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs nosūta Santomes un Prinsipi FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā viena mēneša laikā. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāatstāj Santomes un Prinsipi EEZ.

8. Karoga valsts uzraudzības centrs uzrauga savas valsts kuģu pārvietošanos Santomes un Prinsipi ūdeņos. Ja kuģu novērošana nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt pēc šāda stāvokļa konstatēšanas informē Santomes un Prinsipi FMC un piemēro 7. punktā noteikto procedūru.

9. Ja Santomes un Prinsipi FMC konstatē, ka karoga valsts nesniedz 5. punktā paredzēto informāciju, par to tūlīt paziņo kompetentajiem Eiropas Komisijas dienestiem.

10. Uzraudzības dati, kurus atbilstīgi šiem noteikumiem paziņo otrai Pusei, ir paredzēti vienīgi Santomes un Prinsipi iestādēm, kas kontrolē un uzrauga EK un Santomes un Prinsipi zivsaimniecības nolīgumā paredzētās Kopienas zvejas flotes darbības. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot kādam citam.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka:

—	dati netiek sagrozīti,

—	satelītnovērošanas aparatūras antenas vai antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

—	elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai ir nepārtraukta,

—	satelītnovērošanas aparatūra nav aizvākta no kuģa.

13. Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata, Pusēm apspriežoties nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

14. Puses vienojas vajadzības gadījumā pārskatīt šos noteikumus.

VMS ziņojumi Santomei un Prinsipi

Ziņojums par atrašanās vietu

Datu elements	Kods	Obligāti vai fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati – adresāts. ISO trīsburtu valsts kods
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati – sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods
Karoga valsts	FS	F
Ziņojuma veids	TM	O	Ziņojuma dati – ziņojuma veids: POS
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati – starptautiskais radio izsaukuma signāls
Līgumslēdzējas puses iekšējais pazīšanas numurs	IR	F	Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati – borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LA	O	Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos un minūtēs Z/D GG.ggg (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LO	O	Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos un minūtēs A/R GG.ggg (WGS-84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	pārraides sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu,

—	kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda intervālā starp ieraksta sākumu un beigām.

Santomes un Prinsipi EEZ robežas

Koordinātas

Santomes un Prinsipi FMC koordinātas

FMC nosaukums:

Tālrunis, SSN:

Fakss, SSN:

E-pasts, SSN:

Tālrunis, DSPG:

Fakss, DSPG:

Adrese, X.25 =

Ieiešanas/iziešanas deklarācija:

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

7.8.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 205/63

PADOMES LĒMUMS 2007/533/TI

(2007. gada 12. jūnijs)

par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (“SIS”), kas izveidota saskaņā ar IV sadaļu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas Nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (2) (“Šengenas Konvencija”), un tās nākamā stadija, SIS 1+, ir būtisks līdzeklis Šengenas acquis noteikumu piemērošanai, kā tie iekļauti Eiropas Savienības sistēmā.

(2)

Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izveide (“SIS II”) ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 (3) un Padomes Lēmumu 2001/886/TI (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (4). SIS II aizstās SIS, kas izveidota saskaņā ar Šengenas Konvenciju.

(3)

Šis lēmums veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līgums par Eiropas Savienību (“ES līgums”). Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1987/2006 (2006. gada 20. decembris) par SIS II izveidi, darbību un izmantošanu (5) veido vajadzīgo juridisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (“EK līgums”).

(4)	Tas, ka tiesisko pamatu, kas vajadzīgs SIS II pārvaldībai, veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS II ir vienota informācijas sistēma, kam kā tādai būtu jādarbojas. Tādēļ dažiem šo instrumentu noteikumiem vajadzētu būt identiskiem.

(5)	SIS II vajadzētu būt papildu pasākumam, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot policijas un tiesu iestāžu operatīvo sadarbību krimināllietās.

(6)

Vajadzētu precizēt SIS II mērķus, tās tehnisko uzbūvi un finansējumu, paredzēt noteikumus par tās darbību, izmantošanu un noteikt pienākumus, sistēmā ievadāmo datu veidus, datu ievadīšanas mērķus, ievadīšanas kritērijus, iestādes, kam ir tiesības piekļūt datiem, brīdinājumu sasaisti, kā arī turpmākus noteikumus par datu apstrādi un personas datu aizsardzību.

(7)	SIS II ir jāietver centrālā sistēma (centrālā SIS II) un attiecīgo valstu sistēmas. Ar centrālās SIS II un saistītās sakaru infrastruktūras darbību saistītie izdevumi būtu jāsedz no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(8)	Jāsagatavo rokasgrāmata ar sīki izstrādātiem noteikumiem noteiktas papildinformācijas apmaiņai attiecībā uz darbību, kas jāveic atbilstīgi brīdinājumam. Valsts iestādēm katrā dalībvalstī būtu jānodrošina šādas informācijas apmaiņa.

(9)

Pārejas posmā Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras sastāvdaļu darbības pārvaldību. Tomēr nolūkā nodrošināt sekmīgu pāreju uz SIS II Komisija var šo atbildību pilnībā vai daļēji deleģēt divām publiskā sektora struktūrām. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā ietverta plaša alternatīvu analīze no finansiālā, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, un saskaņā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāizveido pārvaldības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem. Pārējas posmam nevajadzētu būtu ilgākam par pieciem gadiem no šā lēmuma piemērošanas dienas.

(10)

SIS II vajadzētu būt brīdinājumiem par personām, kuras meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot. Papildus brīdinājumiem ir lietderīgi paredzēt tādas papildinformācijas apmaiņu, kas nepieciešama nodošanas un izdošanas procedūrās. SIS II jo īpaši būtu jāapstrādā dati, kas minēti 8. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (6).

(11)	Vajadzētu būt iespējām SIS II pievienot tulkojumu papildu datiem, kas ievadīti, lai personu nodotu saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un lai izdotu.

(12)

SIS II vajadzētu būt brīdinājumiem par pazudušajām personām, lai nodrošinātu šo personu aizsardzību vai novērstu draudus, par personām, kuras meklē sakarā ar tiesvedību, par personām un priekšmetiem diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm un par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās.

(13)

Brīdinājumi SIS nebūtu jāglabā ilgāk kā nepieciešams, lai īstenotu mērķus, kuriem tie sniegti. Parasti brīdinājumi par personām būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc trim gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem, kas ievadīti saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc pieciem gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc desmit gadiem. Lēmums saglabāt brīdinājumus par personām būtu jāpieņem, pamatojoties uz visaptverošu individuālu izvērtējumu. Dalībvalstīm būtu jāpārskata brīdinājumi par personām noteiktā termiņā un jāveido statistika par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts.

(14)

Ar SIS II vajadzētu būt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgas personas. Šajā sakarā ar SIS II vajadzētu būt arī iespējai apstrādāt to personu datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus, jo īpaši attiecīgās personas piekrišanu un stingru to mērķu ierobežošanu, kā dēļ šādus datus var apstrādāt.

(15)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai brīdinājumam pievienot norādi, t. s. karodziņu, ar ko norāda, ka saskaņā ar brīdinājumu veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Ja brīdinājumus izdod apcietināšanai nodošanas nolūkā, nekas šajā lēmumā nebūtu jāinterpretē kā atkāpe no Pamatlēmuma 2002/584/TI vai liegums to piemērot. Lēmums brīdinājumam pievienot karodziņu būtu jāpamato vienīgi ar minētajā pamatlēmumā paredzētajiem atteikuma iemesliem.

(16)

Ja brīdinājumam pievienots karodziņš un ja kļūst zināma tās personas atrašanās vieta, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot, tad atrašanās vieta vienmēr būtu jāpaziņo izdevējai tiesu iestādei, kas var pieņemt lēmumu pārsūtīt Eiropas apcietināšanas orderi kompetentai tiesu iestādei saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584/TI.

(17)	Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai veikt brīdinājumu sasaisti SIS II. Tam, ka dalībvalsts izveido saites starp diviem vai vairāk brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, saglabāšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(18)

Datus, kas apstrādāti SIS II, piemērojot šo lēmumu, nevajadzētu nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Tomēr it lietderīgi stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Interpolu, veicinot pases datu efektīvu apmaiņu. Ja personas datus no SIS II nodod Interpolam, minētajiem personas datiem būtu jānodrošina atbilstīga līmeņa aizsardzība, ko garantē nolīgums, kurā noteikti stingri aizsardzības pasākumi un nosacījumi.

(19)

Visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Minētā konvencija noteiktā apjomā atļauj izņēmumus un ierobežojumus attiecībā uz tajā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Personas dati, ko apstrādā saistībā ar šā lēmuma īstenošanu, būtu jāaizsargā saskaņā ar minētās konvencijas principiem. Vajadzības gadījumā konvencijā izklāstītie principi būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā lēmumā.

(20)	Ja policijas iestādes apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, būtu jāņem vērā principi, kas ietverti Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Rekomendācijā Nr. R (87) 15, ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijā.

(21)

Komisija ir iesniegusi Padomei priekšlikumu pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās, kurš būtu jāpieņem līdz 2006. gada beigām un jāpiemēro personas datiem, ko apstrādā atbilstīgi otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmai, kā arī ar to saistītai papildinformācijas apmaiņai atbilstīgi šim lēmumam.

(22)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Kopienas iestādes un struktūras, un šādu datu brīvu apriti (7) un jo īpaši tās noteikumus par apstrādes konfidencialitāti un drošību piemēro personas datu apstrādei, ko veic Kopienas iestādes vai struktūras, tām pildot savus pienākumus saistībā ar SIS II operatīvo pārvaldību, īstenojot darbības, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas Kopienas tiesību akti. Kopienas tiesību akti attiecas uz daļu no SIS II veiktās personas datu apstrādes. Lai konsekventi un vienveidīgi piemērotu noteikumus par fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi, ir nepieciešams precizējums, ka gadījumos, kad Komisija apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, uz to attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001. Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāprecizē šajā lēmumā.

(23)	Ciktāl tas attiecas uz konfidencialitāti, ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS II, būtu jāpiemēro attiecīgie noteikumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā.

(24)

Ir lietderīgi, ka valstu uzraudzības iestādes uzrauga dalībvalsts veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko ieceļ neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā (8), būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos uzdevumus attiecībā uz pašiem datiem.

(25)	Gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāizstrādā drošības plāns, lai atvieglinātu saistību izpildi drošības jomā, un tām būtu jāsadarbojas, lai no kopīga skatu punkta risinātu drošības jautājumus.

(26)

Noteikumi par datu aizsardzību, kas paredzēti 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi (9) (turpmāk – “Eiropola Konvencija”), attiecas uz SIS II datu apstrādi, ko veicis Eiropols, tostarp Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar Eiropola Konvenciju, pilnvaras uzraudzīt Eiropola darbības un noteikumi par atbildību sakarā ar personas datu nelikumīgu apstrādi, ko veicis Eiropols.

(27)

Noteikumi par datu aizsardzību, kas paredzēti Lēmumā 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (10), attiecas uz SIS II datu apstrādi, ko veicis Eurojust, tostarp Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar minēto lēmumu, pilnvaras uzraudzīt Eurojust darbības un noteikumi par atbildību sakarā ar personas datu nelikumīgu apstrādi, ko veicis Eurojust.

(28)

Pārredzamības nodrošināšanai Komisijai vai, ja tā ir izveidota, pārvaldības iestādei ik pēc diviem gadiem būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildinformācijas apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(29)

Dažus SIS II aspektus – piemēram, tehniskus noteikumus datu ievadīšanai, tostarp attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi brīdinājumu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāti, karodziņu pievienošanu, brīdinājumu sasaisti un papildinformācijas apmaiņu –, ņemot vērā šādu aspektu tehnisko būtību, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu, nevar pilnībā reglamentēt ar šo lēmumu. Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šiem aspektiem tāpēc būtu jādeleģē Komisijai. Tehniskajos noteikumos brīdinājumu meklēšanai būtu jāņem vērā valstu sistēmu sekmīga darbība. Atkarībā no tā, kāds ir Komisijas veiktais ietekmes novērtējums, būtu jāpieņem lēmums par to, ciktāl īstenošanas pasākumi var būt pārvaldības iestādes kompetencē, tiklīdz tā ir izveidota.

(30)	Šajā lēmumā būtu jānosaka procedūra, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi tā īstenošanai. Īstenošanas pasākumu pieņemšanas procedūrai vajadzētu būt tādai pašai gan šajā lēmumā, gan Regulā (EK) Nr. 1987/2006.

(31)

Ir lietderīgi paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz brīdinājumiem, kas izdoti SIS 1+ un ko pārnes uz SIS II. Dažus Šengenas acquis noteikumus būtu jāturpina piemērot ierobežotu laiku līdz tam, kad dalībvalstis ir izskatījušas šo brīdinājumu savietojamību ar jauno juridisko sistēmu. Prioritārā kārtā būtu jāizskata brīdinājumu par personām savstarpēja saderība. Turklāt jebkādām izmaiņām, papildinājumam, labojumam vai atjauninājumam brīdinājumā, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, kā arī jebkādai atsaucei uz šādu brīdinājumu būtu nekavējoties jāizraisa tūlītēja pārbaude par brīdinājuma saderību ar šā lēmuma noteikumiem.

(32)	Jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz budžeta daļu, kas iezīmēta SIS darbībām un kas nav daļa no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

(33)

Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus – proti, vienotas informācijas sistēmas izveidi un pārvaldību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto un ES līguma 2. pantā minēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar EK līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(34)	Šajā lēmumā ir respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(35)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots ES līgumam un EK līgumam, un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (11) Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā.

(36)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā, kurš pievienots ES līgumam un EK līgumam, un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (12) Īrija piedalās šajā lēmumā.

(37)	Šis lēmums neskar pasākumus Apvienotās Karalistes un Īrijas daļējai dalībai Šengenas acquis īstenošanā, kā noteikts, attiecīgi, Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(38)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (14) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(39)

Būtu jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta minētajam nolīgumam pievienotajās Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes vēstuļu apmaiņās par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras (15).

(40)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumos 2004/849/EK (16) un 2004/860/EK (17).

(41)	Būtu jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kas palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam.

(42)	Šis lēmums ir akts, kas pieņemts atbilstīgi Šengenas acquis vai kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā un 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā.

(43)	Apvienotajai Karalistei, Īrijai un Šveicei šis lēmums būtu jāpiemēro no dienas, ko nosaka saskaņā ar procedūrām, kuras izklāstītas attiecīgos instrumentos par Šengenas acquis piemērošanu minētajām valstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

SIS II izveide un vispārējais mērķis

1. Ar šo izveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (“SIS II”).

2. Saskaņā ar šo lēmumu SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un saglabāšanu un piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (“EK līgums”) IV sadaļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju.

2. pants

Darbības joma

1. Ar šo lēmumu paredz nosacījumus un kārtību tādu brīdinājumu ievadīšanai un apstrādei SIS II, kas izdoti attiecībā uz personām un priekšmetiem, un papildinformācijas un papildu datu apmaiņai ar mērķi policijas un tiesu iestādēm sadarboties krimināllietās.

2. Tāpat ar šo lēmumu paredz noteikumus par SIS II tehnisko uzbūvi, dalībvalstu un 15. pantā minētās pārvaldības iestādes atbildību, vispārēju datu apstrādi, attiecīgo personu tiesībām un atbildību.

3. pants

Definīcijas

1. Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“brīdinājums” ir datu kopums, ko ievada SIS II un kas kompetentajām iestādēm ļauj identificēt personu vai priekšmetu, lai konkrēti rīkotos;

“papildinformācija” ir informācija, ko neglabā SIS II, bet kas ir saistīta ar SIS II brīdinājumiem un ar ko apmainās:

i)	lai dalībvalstis var savstarpēji apspriesties vai informēt cita citu, ievadot brīdinājumu;

ii)	pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, lai varētu attiecīgi rīkoties;

iii)	ja nav iespējams veikt prasīto rīcību;

iv)	apsverot SIS II datu kvalitāti;

v)	apsverot brīdinājumu savietojamību un prioritāti;

vi)	saistībā ar piekļuves tiesībām;

c)	“papildu dati” ir dati, ko glabā SIS II un kas saistīti ar SIS II brīdinājumiem un nekavējoties pieejami kompetentajām iestādēm, ja SIS II meklēšanas rezultātā atrod personas, par kurām dati ir ievadīti SIS II (“datu subjekts”);

d)	“personas dati” ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu (datu subjektu); identificējama persona ir persona, ko tieši vai netieši var identificēt;

“personas datu apstrāde” (“apstrāde”) ir jebkura darbība vai darbību kopums, kas ar vai bez automatizētiem līdzekļiem veiktas ar personas datiem, kā datu vākšana, reģistrācija, organizēšana, saglabāšana, piemērošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai savienošana, piekļuves liegšana, dzēšana vai iznīcināšana.

2. Jebkādu šajā lēmumā esošo atsauci uz Pamatlēmumu 2002/584/TI uzskata par atsauci arī uz attiecīgiem noteikumiem nolīgumos, kas saskaņā ar ES līguma 24. un 38. pantu noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm par personu nodošanu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, ja minētie noteikumi paredz šāda apcietināšanas ordera pārsūtīšanu, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu.

4. pants

SIS II tehniskā arhitektūra un darbības veidi

1. SIS II veido:

centrāla sistēma (“centrālā SIS II”), ko veido:

—	tehniskā nodrošinājuma vienība (“CS-SIS”), kurā ietverta datubāze, “SIS II datubāze”,

—	vienota valsts saskarne (“NI-SIS”);

b)	valsts sistēma katrā dalībvalstī (“N.SIS II”), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (“valsts eksemplārs”), kas ir pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija;

c)	CS-SIS un NI-SIS savstarpējo sakaru infrastruktūra (“sakaru infrastruktūra”), kas nodrošina SIS II datiem atvēlētu kodētu virtuālu tīklu un Sirene biroju savstarpēju datu apmaiņu, kā minēts 7. panta 2. punktā.

2. SIS II datus ievada, atjaunina, dzēš un meklē, izmantojot dažādās N.SIS II sistēmas. Valsts eksemplāru dara pieejamu, lai veiktu automatizētu meklēšanu katras dalībvalsts teritorijā, kas lieto tādu eksemplāru. Veikt meklēšanu citu dalībvalstu N.SIS II datu datnēs nav iespējams.

3. Galvenā CS-SIS, ar ko veic tehniskās uzraudzības un administrācijas uzdevumus, atrodas Strasbūrā (Francijā), un CS-SIS dublējums, kurš spēj nodrošināt visas galvenās centrālās CS-SIS funkcijas šīs sistēmas avārijas gadījumā, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

4. CS-SIS nodrošina pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu un apstrādātu SIS II datus, tostarp veiktu meklēšanu SIS II datubāzē. Dalībvalstīm, kas lieto valsts eksemplāru, CS-SIS nodrošina:

a)	valsts eksemplāru tiešsaistes atjaunināšanu;

b)	valsts eksemplāru un SIS II datu bāzes sinhronizāciju un saskanību;

c)	kārtību valsts eksemplāru inicializēšanai un rekonstrukcijai.

5. pants

Izmaksas

1. Centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta.

2. Šīs izmaksas ietver attiecībā uz CS-SIS veikto darbu, kas nodrošina 4. panta 4. punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanu.

3. Katras N.SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

II NODAĻA

DALĪBVALSTU ATBILDĪBA

6. pants

Valstu sistēmas

Katra dalībvalsts ir atbildīga par savas N.SIS II izveidi, pārvaldību un uzturēšanu, kā arī par savas N.SIS II sasaistīšanu ar NI-SIS.

7. pants

N.SIS II birojs un Sirene birojs

1. Katra dalībvalsts norīko iestādi (“N.SIS II birojs”), kam ir galvenā atbildība par attiecīgu N.SIS II.

Minētā iestāde ir atbildīga par N.SIS II netraucētu darbību un drošību, nodrošina kompetentu iestāžu piekļuvi SIS II un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam.

Katra dalībvalsts izdod brīdinājumus ar sava N.SIS II biroja starpniecību.

2. Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu (“Sirene birojs”) saskaņā ar Sirene rokasgrāmatas noteikumiem, kā minēts 8. pantā.

Minētie biroji arī koordinē SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi. Šajos nolūkos tiem ir piekļuve SIS II apstrādātajiem datiem.

3. Dalībvalstis informē pārvaldības iestādi par attiecīgās valsts N.SIS II biroju un Sirene biroju. Pārvaldības iestāde publicē šo biroju sarakstu kopā ar 46. panta 8. punktā minēto sarakstu.

8. pants

Papildinformācijas apmaiņa

1. Papildinformācijas apmaiņu veic saskaņā ar Sirene rokasgrāmatu un izmantojot sakaru infrastruktūru. Ja sakaru infrastruktūra nav pieejama, dalībvalstis var papildinformācijas apmaiņai izmantot citus atbilstīgi nodrošinātus tehniskos līdzekļus.

2. Papildinformāciju izmanto vienīgi nolūkā, kādā tā ir nosūtīta.

3. Uz dalībvalsts lūgumu sniegt papildinformāciju atbild iespējami īsā laikā.

4. Sīki izstrādātus papildinformācijas apmaiņas noteikumus pieņem saskaņā ar 67. pantā paredzēto procedūru kā “Sirene rokasgrāmatu”, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

9. pants

Tehniskā atbilstība

1. Lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu pārsūtīšanu, katra dalībvalsts, izveidojot savu N.SIS II, ievēro protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidoti, lai nodrošinātu tās N.SIS II savietojamību ar CS-SIS. Minētos protokolus un tehniskās procedūras izveido saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

2. Ja dalībvalsts izmanto valsts eksemplāru, tā ar CS-SIS sniegtu pakalpojumu palīdzību nodrošina, ka dati, ko glabā valsts eksemplārā, veicot 4. panta 4. punktā minēto automātisko atjaunināšanu, ir identiski un saskaņoti ar SIS II datubāzi un ka meklēšana attiecīgās valsts eksemplārā sniedz līdzvērtīgu rezultātu SIS II datubāzē veiktai meklēšanai.

10. pants

Drošība – dalībvalstis

1. Katra dalībvalsts attiecībā uz N.SIS II pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

f)	nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

nodrošinātu to, ka visas iestādes, kurām ir piekļuves tiesības SIS II vai datu apstrādes iekārtām, izstrādā profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt, ievadīt, atjaunot, dzēst un meklēt datus, un pēc 60. pantā minēto valstu uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus nekavējoties dara tām pieejamus (personālie profili);

h)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi, un kādā nolūkā (ievades kontrole);

j)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, to jo īpaši nodrošinot ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)	uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (paškontrole).

2. Dalībvalstis pieņem 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu.

11. pants

Konfidencialitāte – dalībvalstis

Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS II datiem un papildinformāciju. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

12. pants

Ierakstu glabāšana attiecīgās valstīs

1. Katra dalībvalsts, kas nelieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visas personas datu apmaiņas ar CS-SIS ir ierakstītas N.SIS II, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav likumīga, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību un pašuzraudzības nolūkos, nodrošinot N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību.

2. Dalībvalstis, kas lieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka 1. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi SIS II datiem un visas SIS II datu apmaiņas. Tas neattiecas uz 4. panta 4. punktā minētajiem procesiem.

3. Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem un gan kompetentās iestādes, gan par datu apstrādi atbildīgās personas vārdu.

4. Ierakstus lieto vienīgi 1. un 2. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

5. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

6. Kompetentajām valsts iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma nodrošina piekļuvi šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

13. pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katrai iestādei, kurai ir tiesības piekļūt SIS II, veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi.

14. pants

Personāla apmācība

To iestāžu personālu, kam ir tiesības piekļūt SIS II, pienācīgi apmāca par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt SIS II uzglabātos datus.

III NODAĻA

PĀRVALDĪBAS IESTĀDES PIENĀKUMI

15. pants

Darbības pārvaldība

1. Pēc pārejas posma beigām pārvaldības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Pārvaldības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina to, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr tiek izmantota vislabākā pieejamā tehnoloģija, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

2. Pārvaldības iestāde ir atbildīga arī par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru:

a)	uzraudzību;

drošību;

c)	dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu.

3. Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru, jo īpaši:

a)	uzdevumiem saistībā ar budžeta izpildi;

b)	iegādi un atjaunināšanu;

c)	jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

4. Pārejas posmā, pirms pārvaldības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par centrālās SIS II darbības pārvaldību. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (18), Komisija var minēto uzdevumu un uzdevumus saistībā ar budžeta izpildi deleģēt valstu publiskajām struktūrām, kuras atrodas divās dažādās valstīs.

5. Katra 4. punktā minētā valsts publiskā struktūra atbilst šādiem atlases kritērijiem:

a)	tai jāpierāda ilgtermiņa pieredze tādas liela mēroga informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā, kura veic 4. panta 4. punktā minētās funkcijas;

b)	tās personālam ir jābūt būtiskai pieredzei tādas informācijas sistēmas pakalpojumu un drošības jomā, kura pielīdzināma 4. panta 4. punktā minētajām funkcijām;

c)	tās personālam ir jābūt pietiekami nokomplektētam, pieredzējušam, kā arī ar atbilstīgām profesionālām un valodas iemaņām, lai strādātu tādā starptautiskas sadarbības vidē, kādu prasa SIS II;

d)	tai jābūt pieejamām drošām un īpaši uzbūvētām infrastruktūrām, jo īpaši lai varētu dublēt un garantēt liela mēroga IT sistēmu nepārtrauktu darbību; un

e)	tās administratīvajai videi ir jābūt tādai, kas ļauj pareizi veikt uzticētos uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem.

6. Pirms jebkādas 4. punktā minētās deleģēšanas un regulāri pēc tam Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par deleģēšanas nosacījumiem, precīzu tās piemērošanas jomu un par struktūrām, kurām deleģēti uzdevumi.

7. Ja Komisija saskaņā ar 4. punktu pārejas posmā deleģē savu atbildību, tā nodrošina, ka, veicot šo deleģēšanu, pilnībā ir ievēroti ierobežojumi, kas paredzēti Līgumā noteiktajā iestāžu sistēmā. Komisija jo īpaši nodrošina, ka šāda deleģēšana nelabvēlīgi neietekmē nevienu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saistītu efektīvu kontroles mehānismu – ne Tiesas, ne Revīzijas palātas, ne Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontroles mehānismu.

8. Centrālās SIS II darbības pārvaldība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar šo lēmumu nodrošinātu centrālās SIS II darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniski pielāgojumi, kas vajadzīgi sistēmas nevainojamai darbībai.

16. pants

Drošība

1. Pārvaldības iestāde attiecībā uz centrālo SIS II un Komisija attiecībā uz sakaru infrastruktūru pieņem vajadzīgos pasākumus, tostarp drošības plānu, lai:

a)	fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

b)	liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

c)	nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

d)	liegtu datu neatļautu ievadīšanu datubāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

e)	nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot datu automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami vienīgi tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

g)	izstrādātu profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem vai datu apstrādes iekārtām, un pēc 61. pantā minētā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lūguma šos profilus nekavējoties dara tam pieejamus (personālie profili);

h)	nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

i)	nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi (ievades kontrole);

j)	nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

k)	uzraudzītu šajā punktā minētos drošības pasākumus un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus saistībā ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (paškontrole).

2. Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz drošību saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

17. pants

Konfidencialitāte – pārvaldības iestāde

1. Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 17. pantu, pārvaldības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visam iestādes personālam, kam jāstrādā ar SIS II datiem, atbilstīgi standartiem, kas pielīdzināmi šā lēmuma 11. pantā paredzētajiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

2. Pārvaldības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz konfidencialitāti saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

18. pants

Ierakstu glabāšana centrālā līmenī

1. Pārvaldības iestāde nodrošina, ka 12. panta 1. un 2. punktā minētajiem mērķiem reģistrē katru piekļuvi CS-SIS saglabātajiem personas datiem un visas minēto datu apmaiņas.

2. Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās iestādes nosaukumu.

3. Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4. Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

5. Kompetentajām iestādēm, kuru pienākumos ir pārbaudīt, vai meklēšana ir likumīga, uzraudzīt datu apstrādes likumību, veikt pašuzraudzību, nodrošināt CS-SIS pareizu darbību, datu integritāti un drošību, atbilstīgi to kompetencei un pēc to lūguma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus.

19. pants

Informācijas kampaņa

Komisija sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāju līdz ar SIS II darbības sākšanu veic arī informācijas kampaņu, lai sabiedrību informētu par tās mērķiem, glabātajiem datiem, iestādēm, kam ir piekļuves tiesības, un personu tiesībām. Pārvaldības iestāde pēc tās izveides sadarbībā ar valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju šādas kampaņas regulāri atkārto. Dalībvalstis sadarbībā ar savām valstu uzraudzības iestādēm izstrādā un īsteno vajadzīgo politiku, lai informētu savus pilsoņus par SIS II kopumā.

IV NODAĻA

DATU KATEGORIJAS UN BRĪDINĀJUMU APZĪMĒŠANA AR KARODZIŅIEM

20. pants

Datu kategorijas

1. Neskarot 8. panta 1. punktu vai šā lēmuma noteikumus par papildu datu saglabāšanu, SIS II ir ietverti tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 26., 32., 34., 36. un 38. pantā noteiktajiem nolūkiem.

2. Datu kategorijas ir šādas:

a)	personas, attiecībā uz kurām izdots brīdinājums;

b)	šā lēmuma 36. un 38. pantā minētie priekšmeti.

3. Informācija par personām, attiecībā uz kurām brīdinājums ir izdots, ir ne vairāk kā šādi dati:

a)	uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)	īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	valstspiederība(-as);

h)	norāde, vai attiecīgā persona ir bruņota, varmācīga vai izbēgusi;

i)	brīdinājuma iemesls;

j)	brīdinājuma izdevēja iestāde;

k)	norāde uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā;

l)	veicamā rīcība;

m)	saite(-es) ar citiem brīdinājumiem, kas izdoti SIS II saskaņā ar 52. pantu;

n)	noziedzīgā nodarījuma veids.

4. Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai 2. un 3. punktā minētos datus ievadītu, atjauninātu, dzēstu un lai tajos veiktu meklēšanu, izstrādā saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

5. Tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu 3. punktā minēto datu meklēšanu, ir līdzīgi noteikumiem par meklēšanu CS-SIS, valstu eksemplāros un 46. panta 2. punktā minētajās tehniskajās kopijās.

21. pants

Proporcionalitāte

Pirms brīdinājuma izdošanas dalībvalsts nosaka, vai gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai brīdinājums būtu jāievada SIS II.

22. pants

Īpaši noteikumi attiecībā uz fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem

Uz fotogrāfiju un pirkstu nospiedumu, kā minēts 20. panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā, izmantošanu attiecas šādi noteikumi:

a)	fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus ievada tikai pēc īpašas kvalitātes pārbaudes, lai apstiprinātu, ka ir ievērots obligāts datu kvalitātes standarts; īpašu kvalitātes pārbaudes specifikāciju izveido saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi;

b)	fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus izmanto vienīgi tam, lai apstiprinātu tāda trešās valsts valstspiederīgā identitāti, kurš identificēts SIS II burtciparu meklēšanas rezultātā;

tiklīdz tas tehniski iespējams, pirkstu nospiedumus var arī izmantot, lai identificētu trešās valsts valstspiederīgo, pamatojoties uz viņa biometrisko identifikatoru. Pirms šo funkciju SIS II īsteno, Komisija pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu sniedz ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību un par to, vai tā spēj pareizi darboties.

23. pants

Prasība ievadīt brīdinājumu

1. Brīdinājumu attiecībā uz personu nevar ievadīt, ja nav 20. panta 3. punkta a), d) un l) apakšpunktā un – attiecīgā gadījumā – k) apakšpunktā minēto datu.

2. Ievada arī visus pārējos 20. panta 3. punktā minētos datus, tiklīdz tie ir pieejami.

24. pants

Vispārīgi noteikumi par brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

1. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 26., 32. vai 36. pantu ievadīta brīdinājuma īstenošana nav saderīga ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai būtiskām valsts interesēm, tā var pieprasīt brīdinājumam pievienot karodziņu, ar ko norāda, ka saskaņā ar brīdinājumu veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Karodziņu pievieno tās dalībvalsts Sirene birojs, kura ievadījusi brīdinājumu.

2. Lai dalībvalstīm dotu iespēju pieprasīt, ka karodziņu pievieno saskaņā ar 26. pantu izdotam brīdinājumam, visām dalībvalstīm automātiski paziņo par jebkādu jaunu šajā kategorijā izdotu brīdinājumu, veicot papildinformācijas apmaiņu.

3. Ja īpaši steidzamos un nopietnos gadījumos brīdinājuma izdevēja dalībvalsts lūdz veikt rīcību, brīdinājuma izpildītāja dalībvalsts apsver, vai tā var ļaut atcelt pēc tās lūguma pievienoto karodziņu. Ja brīdinājuma izpildītāja dalībvalsts var to darīt, tā veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka rīcību var veikt nekavējoties.

25. pants

To brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem, kas saistās ar personu apcietināšanu nolūkā tās nodot

1. Ja uz gadījumu attiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, karodziņu, ar ko norāda apcietināšanas nepieļaušanu, pievieno vienīgi brīdinājumam, kas saistās ar personas apcietināšanu nolūkā to nodot, ja kompetentā tiesu iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem Eiropas apcietināšanas ordera izpildei ir atteikusies to izpildīt, balstoties uz neizpildes pamatojumu, un ja ir pieprasīts brīdinājumam pievienot karodziņu.

2. Tomēr pēc kompetentas tiesu iestādes lūguma atbilstīgi valsts tiesību aktiem – vai nu balstoties uz vispārēju instrukciju, vai kādā īpašā gadījumā – var pieprasīt pievienot karodziņu arī brīdinājumam par personu apcietināšanu nolūkā to nodot, ja ir acīmredzams, ka Eiropas apcietināšanas ordera izpilde būs jāatsaka.

V NODAĻA

BRĪDINĀJUMI ATTIECĪBĀ UZ PERSONĀM, KO MEKLĒ, LAI TĀS APCIETINĀTU NOLŪKĀ TĀS NODOT VAI IZDOT

26. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai par personām ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot, ievada pēc izdevējas dalībvalsts tiesu iestādes lūguma.

2. Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, arī ievada, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, kas izdots atbilstīgi nolīgumiem, kuri saskaņā ar ES līguma 24. un 38. pantu noslēgti starp Eiropas Savienību un trešām valstīm par personu nodošanu, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, un ar kuriem paredzēta apcietināšanas ordera pārsūtīšana, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu.

27. pants

Papildu dati par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot

1. Ja personu meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, izdevēja dalībvalsts SIS II ievada Eiropas apcietināšanas ordera oriģināleksemplāra kopiju.

2. Izdevēja dalībvalsts var ievadīt Eiropas apcietināšanas ordera tulkojuma kopiju vienā vai vairākās Eiropas Savienības oficiālajās valodās.

28. pants

Papildinformācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot

Dalībvalsts, kas SIS II ievadījusi brīdinājumu par personu apcietināšanu nolūkā to nodot, Pamatlēmuma 2002/584/TI 8. panta 1. punktā minēto informāciju paziņo visām dalībvalstīm, veicot papildinformācijas apmaiņu.

29. pants

Papildinformācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot

1. Dalībvalsts, kas SIS II ievadījusi brīdinājumu par personu apcietināšanu nolūkā to izdot, veicot papildinformācijas apmaiņu, visām dalībvalstīm paziņo šādu informāciju:

a)	iestādi, kas izdevusi apcietināšanas pieprasījumu;

b)	vai ir apcietināšanas orderis vai dokuments ar līdzīgu juridisku spēku, vai izpildāms spriedums;

c)	noziedzīgā nodarījuma veidu un juridisko kvalifikāciju;

d)	aprakstu par apstākļiem, kādos izdarīts noziedzīgais nodarījums, tostarp tā laiku, vietu un tās personas līdzdalības pakāpi noziedzīgajā nodarījumā, par kuru ir izdots brīdinājums;

e)	ja iespējams, noziedzīgā nodarījuma sekas;

f)	jebkādu citu informāciju, kas ir noderīga vai vajadzīga brīdinājuma izpildei.

2. Šā panta 1. punktā minētos datus neiesniedz, ja jau ir sniegti 27. un 28. pantā minētie dati un ja tos uzskata par pietiekamiem, lai attiecīgā dalībvalsts varētu izpildīt brīdinājumu.

30. pants

To brīdinājumu pārveide, kas attiecas uz personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot

Ja apcietināšanu nav iespējams izdarīt – vai nu tāpēc, ka brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts atsakās saskaņā ar 24. vai 25. pantā izklāstītajām procedūrām par apzīmēšanu ar karodziņiem, vai arī tāpēc, ka attiecībā uz brīdinājumu par personas apcietināšanu nolūkā to izdot vēl nav pabeigta izmeklēšana –, tad brīdinājuma saņēmējai dalībvalstij brīdinājums jāuzskata par brīdinājumu nolūkā paziņot attiecīgās personas atrašanās vietu.

31. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu par personu, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot vai izdot

1. Ja uz gadījumu attiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, tad saskaņā ar 26. pantu SIS II ievadītu brīdinājumu kopā ar 27. pantā minētajiem papildu datiem uzskata par Eiropas apcietināšanas orderi, kas izdots saskaņā ar minēto pamatlēmumu, un tam ir tāds pats juridisks spēks kā minētajam orderim.

2. Ja uz gadījumu neattiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, tad saskaņā ar 26. un 29. pantu SIS II ievadītam brīdinājumam ir tas pats juridiskais spēks kā pieprasījumam par pagaidu apcietināšanu saskaņā ar 16. pantu 1957. gada 13. decembra Eiropas Konvencijā par izdošanu vai 15. pantu 1962. gada 27. jūnija Beniluksa Līgumā par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās.

VI NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PAZUDUŠĀM PERSONĀM

32. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. Datus par pazudušām personām, kuras jāaizsargā un/vai kuru atrašanās vieta ir jānoskaidro, ievada SIS II pēc brīdinājuma izdevējas dalībvalsts kompetentas iestādes lūguma.

2. Var ievadīt datus par šādu kategoriju pazudušām personām:

pazudušas personas, kas jāaizsargā:

i)	viņu pašu aizsardzībai;

ii)	lai novērstu draudus;

b)	pazudušas personas, kas nav jāaizsargā.

3. Šā panta 2. punkta a) apakšpunktu piemēro vienīgi personām, kas jāinternē pēc kompetentas iestādes lēmuma.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu jo īpaši piemēro nepilngadīgām personām.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka SIS II ievadītie dati norāda, pie kuras no 2. punktā minētajām kategorijām pieder pazudusī persona.

33. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

1. Ja konstatē 32. pantā minētās personas atrašanās vietu, kompetentās iestādes, ievērojot šā panta 2. punktu, paziņo šīs personas atrašanās vietu brīdinājuma izdevējai dalībvalstij. Šā lēmuma 32. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos tās var attiecīgo personu nogādāt drošībā, lai neļautu turpināt ceļojumu, ja to atļauj attiecīgās valsts tiesību akti.

2. Datu paziņošanai par pazudušu personu, kuras atrašanās vieta ir konstatēta un kura ir pilngadīga – ja tā nav datu paziņošana starp kompetentajām iestādēm –, ir vajadzīga minētās personas piekrišana. Tomēr kompetentās iestādes var ieinteresētajai personai, kas ziņoja par personas pazušanu, paziņot par brīdinājuma dzēšanu sakarā ar to, ka persona ir atrasta.

VII NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PERSONĀM, KO CENŠAS ATRAST, LAI TĀS VARĒTU PALĪDZĒT TIESAS PROCESĀ

34. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

Lai darītu zināmu turpmāk minēto personu uzturēšanās vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu, dalībvalstis pēc kompetento iestāžu lūguma SIS II ievada datus par:

a)	lieciniekiem;

b)	personām, kurām izsniegta pavēste vai kuras cenšas atrast ar mērķi izsniegt šādu pavēsti, lai tās ierastos tiesu iestādēs nolūkā atbildēt par nodarījumiem, kuru dēļ notiek viņu kriminālvajāšana;

c)	personām, kurām jāizsniedz spriedums krimināllietā vai citi dokumenti saistībā ar kriminālvajāšanu, lai tās sauktu pie atbildības par nodarījumiem, kuru dēļ notiek viņu kriminālvajāšana;

d)	personām, kurām jāizsniedz pavēste ierasties, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu.

35. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

Pieprasīto informāciju dara zināmu pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, veicot papildinformācijas apmaiņu.

VIII NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PERSONĀM UN PRIEKŠMETIEM SAISTĪBĀ AR DISKRĒTĀM PĀRBAUDĒM VAI ĪPAŠĀM PĀRBAUDĒM

36. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. Lai nodrošinātu diskrētas pārbaudes vai īpašas pārbaudes atbilstīgi 37. panta 4. punktam, datus par personām vai transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisakuģiem un konteineriem ievada saskaņā ar brīdinājuma izdevējas dalībvalsts tiesību aktiem.

2. Šādu brīdinājumu var izdot saistībā ar kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem un nolūkā novērst draudus sabiedriskai drošībai:

a)	ja ir skaidra norāde, ka attiecīgā persona ir nodomājusi izdarīt vai izdara smagu noziedzīgu nodarījumu, piemēram, Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā minētos nodarījumus; vai

b)	ja personas vispārējs novērtējums, īpaši ņemot vērā līdz šim izdarītos noziedzīgos nodarījumus, ļauj uzskatīt, ka šī persona arī turpmāk izdarīs smagus noziedzīgus nodarījumus, piemēram, Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā minētos nodarījumus.

3. Turklāt saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem brīdinājumu var izdot pēc to iestāžu lūguma, kuras ir atbildīgas par valsts drošību, ja ir konkrēta norāde, ka 37. panta 1. punktā minētā informācija ir vajadzīga, lai novērstu nopietnus draudus, ko rada attiecīgā persona, vai citus nopietnus draudus valsts iekšējai vai ārējai drošībai. Dalībvalsts, kas izdod brīdinājumu saskaņā ar šo punktu, par to informē pārējās dalībvalstis. Katra dalībvalsts nosaka, kurām iestādēm šī informācija jānosūta.

4. Var izdot brīdinājumus par transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisa kuģiem un konteineriem, ja ir skaidra norāde, ka tie ir saistīti ar 2. punktā minētajiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem vai 3. punktā minētajiem nopietniem draudiem.

37. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

1. Lai veiktu diskrētas pārbaudes vai īpašas pārbaudes, turpmāk norādīto informāciju vai tās daļu var apkopot un paziņot brīdinājuma izdevējai iestādei, ja dalībvalstī veic robežkontroli vai citas policijas un muitas kontroles:

a)	to, ka ir atrasta persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisakuģis vai konteiners, par ko izdots brīdinājums;

b)	pārbaudes vietu, laiku vai iemeslu;

c)	ceļojuma maršrutu un galamērķi;

d)	personas, kas pavada attiecīgās personas, vai transportlīdzekļa, kuģa vai gaisakuģa pasažierus, par ko ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās ir saistītas ar attiecīgajām personām;

e)	lietoto transportlīdzekli, kuģi, gaisakuģi vai konteineru;

f)	transportētos priekšmetus;

g)	apstākļus, kādos persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisakuģis vai konteiners ir atrasts.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo, veicot papildinformācijas apmaiņu.

3. Apkopojot 1. punktā minēto informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai neapdraudētu pārbaudes diskrētumu.

4. Veicot īpašās pārbaudes, 36. pantā minētajos nolūkos personas, transportlīdzekļus, kuģus, gaisakuģus, konteinerus un transportējamos priekšmetus var pārbaudīt atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem. Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem īpašas pārbaudes nav atļautas, šajā dalībvalstī tās automātiski aizstāj ar diskrētām pārbaudēm.

IX NODAĻA

BRĪDINĀJUMI PAR PRIEKŠMETIEM, KO MEKLĒ, AI KONFISCĒTU VAI IZMANTOTU PAR PIERĀDĪJUMU KRIMINĀLPROCESĀ

38. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1. SIS II ievada datus par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā.

2. Ievada datus par šādām viegli identificējamu priekšmetu kategorijām:

a)	transportlīdzekļiem, kuru motora tilpums pārsniedz 50 cm3, kuģiem un gaisakuģiem;

b)	piekabēm, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, dzīvojamām kabīnēm, rūpniecības iekārtām, piekaramiem motoriem un konteineriem;

c)	šaujamieročiem;

d)	nozagtām, piesavinātām vai pazudušām oficiālu dokumentu veidlapām;

e)	nozagtiem, piesavinātiem, pazudušiem vai anulētiem personu apliecinošiem dokumentiem, piemēram, pasēm, identifikācijas kartēm, transportlīdzekļa vadītāja apliecībām, uzturēšanās atļaujām un ceļošanas dokumentiem;

f)	nozagtām, piesavinātām, pazudušām vai anulētām transportlīdzekļu reģistrācijas apliecībām un transportlīdzekļu numura zīmēm;

g)	banknotēm (reģistrētām naudaszīmēm);

h)	nozagtiem, piesavinātiem, pazudušiem vai anulētiem vērtspapīriem un maksāšanas līdzekļiem, piemēram, čekiem, kredītkartēm, obligācijām un akcijām.

3. Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai 2. punktā minētos datus ievadītu, atjauninātu, dzēstu un lai tajos veiktu meklēšanu, izstrādā saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

39. pants

Rīcība, pamatojoties uz brīdinājumu

1. Ja meklēšanā konstatē brīdinājumu par atrastu priekšmetu, tad iestāde, kas to konstatējusi, sazinās ar brīdinājuma izdevēju iestādi, lai vienotos par veicamajiem pasākumiem. Šādā nolūkā var arī paziņot personas datus saskaņā ar šo lēmumu.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo, veicot papildinformācijas apmaiņu.

3. Dalībvalsts, kura atradusi priekšmetu, veic pasākumus saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

X NODAĻA

PIEKĻUVES TIESĪBAS UN BRĪDINĀJUMU SAGLABĀŠANA

40. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

1. Piekļuve SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos vai SIS II datu eksemplārā ir vienīgi iestādēm, kas ir atbildīgas par:

a)	robežkontroli saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (19);

b)	citām attiecīgajā dalībvalstī veiktajām policijas un muitas pārbaudēm, koordinēšanu attiecībā uz šādām pārbaudēm, ko veic norīkotas iestādes.

2. Tomēr tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un tiesības veikt tiešu meklēšanu šajos datos var būt arī attiecīgās valsts tiesu iestādēm – tostarp tām, kuras ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un par tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas –, pildot attiecīgās valsts tiesību aktos paredzētos uzdevumus, kā arī šādu iestāžu darbības koordinēšanas iestādēm.

3. Šajā pantā minētās iestādes iekļauj 46. panta 8. punktā minētajā sarakstā.

41. pants

Eiropola piekļuve SIS II datiem

1. Eiropas Policijas birojam (Eiropolam) atbilstīgi tā kompetencei ir tiesības piekļūt datiem, kas ievadīti SIS II saskaņā ar 26., 36. un 38. pantu, un veikt tiešu meklēšanu minētajos datos.

2. Ja Eiropola veiktā meklēšanā konstatē, ka SIS II ir brīdinājums, Eiropols informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti, izmantojot Eiropola Konvencijā noteiktos kanālus.

3. SIS II meklēšanā iegūtās informācijas izmantošanai ir vajadzīga attiecīgās dalībvalsts piekrišana. Ja attiecīgā dalībvalsts atļauj izmantot šādu informāciju, darbības ar šo informāciju reglamentē Eiropola Konvencija. Eiropols var šādu informāciju sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu.

4. Saskaņā ar Eiropola Konvenciju Eiropols var lūgt attiecīgajai dalībvalstij turpmāku informāciju.

5. Eiropols:

a)	saskaņā ar 12. pantu reģistrē katru savu piekļuvi un meklēšanu;

b)	neskarot 3. un 4. punktu, nesasaista SIS II daļas un nepārsūta tur esošos datus, kuriem tas var piekļūt, nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī neveic nekādu SIS II daļu lejupielādi vai citādu kopēšanu;

c)	tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem nodrošina vienīgi īpaši pilnvarotam Eiropola personālam;

d)	pieņem un piemēro 10. un 11. pantā paredzētos pasākumus;

e)	ļauj Apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Eiropola Konvencijas 24. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, īstenojot tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem un veikt meklēšanu šajos datos.

42. pants

Eurojust piekļuve SIS II datiem

1. Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem atbilstīgi viņu pilnvarām ir tiesības piekļūt datiem, kas SIS II ievadīti saskaņā ar 26., 32., 34. un 38. pantu, un veikt meklēšanu šajos datos.

2. Ja Eurojust valsts locekļa veiktā meklēšanā konstatē, ka SIS II ir brīdinājums, attiecīgais valsts loceklis informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti. Šādā meklēšanā iegūtu informāciju var sniegt trešām valstīm un trešām struktūrām vienīgi ar brīdinājuma izdevējas dalībvalsts piekrišanu.

3. Neko šajā pantā neinterpretē kā tādu, kas ietekmē Lēmuma 2002/187/TI noteikumus par datu aizsardzību un Eurojust valstu locekļu vai viņu asistentu atbildību par šādu datu neatļautu vai nepareizu apstrādi, vai kā tādu, kas ietekmē saskaņā ar minēto lēmumu izveidotās Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras.

4. Saskaņā ar 12. pantu dokumentē ikvienu piekļuvi vai meklēšanu, ko veic Eurojust valsts loceklis vai asistents, un reģistrē ikvienu to datu izmantošana, kam viņi ir piekļuvuši.

5. Nekādas SIS II daļas nesaista un tajā iekļautos datus, kuriem piekļūst valstu locekļi vai viņu asistenti, nepārsūta nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, kas darbojas Eurojust pakļautībā vai pašā Eurojust, kā arī neveic nekādu SIS II daļu lejupielādi.

6. Tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem nodrošina vienīgi valstu locekļiem un viņu asistentiem, un šīs tiesības neattiecina uz Eurojust personālu.

7. Pieņem un piemēro 10. pantā un 11. pantā paredzētos pasākumus drošības un konfidencialitātes nodrošināšanai.

43. pants

Piekļuves apjoms

Lietotāji, tostarp Eiropols, Eurojust valstu locekļi un viņu asistenti, var piekļūt vienīgi tiem datiem, kas ir vajadzīgi attiecīgo lietotāju uzdevumu veikšanai.

44. pants

Par personām izdotu brīdinājumu saglabāšanas laiks

1. Saskaņā ar šo lēmumu SIS II ievadītos brīdinājumus par personām saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.

2. Dalībvalsts, kas izdod brīdinājumu, trīs gados pēc tā ievadīšanas SIS II izvērtē vajadzību to saglabāt. Attiecībā uz brīdinājumiem par personām, kuri izdoti atbilstīgi 36. pantam, šis termiņš ir viens gads.

3. Ikviena dalībvalsts vajadzības gadījumā saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka īsākus izvērtēšanas termiņus.

4. Izvērtēšanas termiņā brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pēc visaptveroša, individuāla novērtējuma, ko dokumentē, var pieņemt lēmumu brīdinājumu saglabāt ilgāk, ja tas ir vajadzīgs nolūkos, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šajā gadījumā 2. punkts attiecas arī uz termiņa pagarinājumu. Par brīdinājuma termiņa pagarināšanu paziņo CS-SIS.

5. Brīdinājumus automātiski dzēš, tiklīdz beidzas 2. punktā minētais izvērtēšanas termiņš, izņemot gadījumu, kad brīdinājuma izdevēja dalībvalsts saskaņā ar 4. punktu ir paziņojusi CS-SIS par brīdinājuma termiņa pagarināšanu. CS-SIS četrus mēnešus iepriekš automātiski informē dalībvalstis par paredzamo datu dzēšanu sistēmā.

6. Dalībvalstis glabā statistiku par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas termiņš ir pagarināts saskaņā ar 4. punktu.

45. pants

Par priekšmetiem izdotu brīdinājumu saglabāšanas termiņš

1. Saskaņā ar šo lēmumu SIS II ievadītos brīdinājumus par priekšmetiem saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem tie ievadīti.

2. Saskaņā ar 36. pantu ievadītus brīdinājumus par priekšmetiem saglabā ne ilgāk kā piecus gadus.

3. Saskaņā ar 38. pantu ievadītus brīdinājumus par priekšmetiem saglabā ne ilgāk kā desmit gadus.

4. Šā panta 2. un 3. punktā minētos saglabāšanas termiņus var pagarināt, ja tas ir vajadzīgs nolūkos, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šādā gadījumā 2. un 3. punkts attiecas arī uz termiņa pagarinājumu.

XI NODAĻA

VISPĀRĪGI DATU APSTRĀDES NOTEIKUMI

46. pants

SIS II datu apstrāde

1. Šā lēmuma 20., 26., 32., 34., 36. un 38. pantā paredzētos datus dalībvalstis var apstrādāt vienīgi mērķiem, kādi noteikti katrai brīdinājumu kategorijai, kā minēts norādītajos pantos.

2. Datus var kopēt vienīgi tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai 40. pantā minētās iestādes varētu veikt tiešu meklēšanu šajos datos. Uz šādām kopijām attiecas šis lēmums. Vienas dalībvalsts izdotus brīdinājumus nedrīkst pārkopēt no šīs valsts N.SIS II uz citām valsts datu datnēm.

3. Šā panta 2. punktā minētās tehniskās kopijas, kuru rezultātā veidojas datubāze, kas nav tiešsaistē, drīkst saglabāt laiku, ka nav ilgāks par 48 stundām. Ārkārtas situācijās šo termiņu var pagarināt līdz ārkārtas situācijas beigām.

Dalībvalstis uztur šādu kopiju pastāvīgi atjauninātu uzskaitījumu, šo uzskaitījumu dara pieejamu attiecīgās valsts uzraudzības iestādei un nodrošina, ka attiecībā uz šīm kopijām piemēro šo lēmumu, jo īpaši tā 10. pantu.

4. Piekļuvi datiem atļauj vienīgi saskaņā ar 40. panta minēto attiecīgo valstu iestāžu kompetenci un vienīgi attiecīgi pilnvarotam personālam.

5. Attiecībā uz 26., 32., 34., 36. un 38. pantā paredzētajiem brīdinājumiem ikvienai šajos brīdinājumos ietvertās informācijas apstrādei citiem mērķiem nekā tiem, kādēļ tā ievadīta SIS II, jābūt saistītai ar konkrētu gadījumu un pamatotai ar vajadzību novērst tūlītējus nopietnus draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai, ar svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai ar vajadzību novērst smagu noziedzīgu nodarījumu. Šādā nolūkā jāsaņem brīdinājuma izdevējas dalībvalsts iepriekšēja atļauja.

6. Datus nedrīkst izmantot administratīviem nolūkiem.

7. Datu izmantošanu, kura neatbilst 1. līdz 6. punktam, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.

8. Katra dalībvalsts nosūta pārvaldības iestādei to savu kompetento iestāžu sarakstu, kurām saskaņā ar šo lēmumu ir atļauts tieši veikt meklēšanu SIS II ievadītajos datos, kā arī jebkuras izmaiņas šajā sarakstā. Minētajā sarakstā attiecībā uz katru iestādi norāda, kuros datos un kādos nolūkos tās drīkst veikt meklēšanu. Pārvaldības iestāde nodrošina saraksta gadskārtēju publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

9. Ja vien Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, tad attiecīgās valsts N.SIS II ievadītajiem datiem piemēro attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

47. pants

SIS II dati un valsts datnes

1. Šā lēmuma 46. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt SIS II datus, saistībā ar kuriem tās teritorijā ir veiktas darbības. Tādus datus valsts datnēs saglabā ne ilgāk kā trīs gadus, izņemot gadījumus, kad attiecīgās valsts īpašos tiesību aktos ir paredzēts ilgāks saglabāšanas termiņš.

2. Šā lēmuma 46. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt datus par konkrētu brīdinājumu, ko šī dalībvalsts ir izdevusi SIS II.

48. pants

Informācija brīdinājuma neizpildes gadījumā

Ja pieprasīto rīcību nav iespējams veikt, brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts nekavējoties informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti.

49. pants

SIS II apstrādāto datu kvalitāte

1. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, nebūtu novecojuši un būtu likumīgi ievadīti SIS II.

2. Vienīgi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir tiesīga grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus.

3. Ja dalībvalstij, kura nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ir pierādījumi, ka datos ir faktu kļūda vai ka dati saglabāti nelikumīgi, tad attiecīgā valsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā desmit dienās pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, apmainoties ar papildinformāciju, par to informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti. Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts pārbauda šo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgo ierakstu nekavējoties labo vai dzēš.

4. Ja dalībvalstis divos mēnešos nespēj vienoties, tad dalībvalsts, kura nav izdevusi brīdinājumu, jautājumu nodod Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas kopā ar attiecīgajām valstu uzraudzības iestādēm darbojas kā starpnieks.

5. Dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju, ja persona iesniedz pretenziju, ka nav tā persona, par kuru izdots brīdinājums. Ja pārbaudē konstatē, ka tās tiešām ir divas dažādas personas, pretenzijas iesniedzēju informē par 51. pantā minētajiem noteikumiem.

6. Ja par kādu personu SIS II jau ir ievadīts brīdinājums, tad dalībvalsts, kas datubāzē ievada jaunu brīdinājumu, par brīdinājuma ievadīšanu vienojas ar dalībvalsti, kas ievadījusi pirmo brīdinājumu. Vienošanos panāk, veicot papildinformācijas apmaiņu.

50. pants

Personu ar līdzīgām īpašībām atšķiršana

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, konstatē, ka SIS II jau ir dati par personu ar tādu pašu identitātes apraksta elementu, piemēro šādu procedūru:

a)	Sirene birojs sazinās ar lūguma iesniedzēju nodaļu, lai noskaidrotu, vai brīdinājums attiecas uz vienu un to pašu personu;

ja dažādu avotu pārbaudē atklājas, ka jaunā brīdinājuma subjekts un persona, kas jau norādīta SIS II, patiešām ir viena un tā pati persona, Sirene birojs piemēro 49. panta 6. punktā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai. Ja pārbaudē atklājas, ka tās ir divas dažādas personas, Sirene birojs apstiprina lūgumu ievadīt otro brīdinājumu, pievienojot vajadzīgos elementus, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

51. pants

Papildu dati, ko izmanto attiecībā uz ļaunprātīgi izmantotu identitāti

1. Ja personu, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums, var sajaukt ar personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, brīdinājuma ievadītāja dalībvalsts ar minētās personas skaidru piekrišanu brīdinājumam pievieno datus par pēdējo minēto personu, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvām sekām.

2. Datus par personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, izmanto vienīgi šādos nolūkos:

a)	lai ļautu kompetentajai iestādei atšķirt personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, no personas, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums;

b)	lai personai, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, ļautu konstatēt, ka tās identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, un pierādīt savu īsto identitāti.

3. Šā panta nolūkiem SIS II drīkst ievadīt un turpmāk apstrādāt vienīgi šādus personas datus:

a)	uzvārds(-i) un vārds(-i), vārds(-i) piedzimstot un iepriekš lietoti vārdi un pseidonīmi, ko var ievadīt atsevišķi;

b)	īpašas fiziskas pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

c)	dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

e)	fotogrāfijas;

f)	pirkstu nospiedumi;

g)	valstspiederība(-as);

h)	personas dokumenta(-u) numurs(-i) un izdošanas datums(-i).

4. Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi 3. punktā minēto datu ievadīšanai un turpmākai apstrādei, paredz saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

5. Šā panta 3. punktā minētos datus dzēš vienlaikus ar atbilstīgo brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

6. Šā panta 3. punktā minētajiem datiem var piekļūt vienīgi iestādes, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajam brīdinājumam. Minētās iestādes to var darīt vienīgi tādēļ, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

52. pants

Brīdinājumu sasaiste

1. Jebkura dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievada SIS II. Šāda sasaiste nodrošina divu vai vairāk brīdinājumu savstarpēju saistību.

2. Sasaistes izveidošana neietekmē nedz konkrētas darbības, kas jāveic saskaņā ar katru no sasaistītajiem brīdinājumiem, nedz katra saistītā brīdinājuma saglabāšanas termiņu.

3. Sasaistes izveidošana neietekmē šajā lēmumā paredzētās piekļuves tiesības. Iestādēm, kurām nav tiesību piekļūt noteiktu kategoriju brīdinājumiem, nav iespējas skatīt sasaisti ar brīdinājumu, kuram tām nav piekļuves.

4. Dalībvalsts veic brīdinājumu sasaisti vienīgi tad, ja ir skaidra operatīva vajadzība.

5. Dalībvalsts var veikt brīdinājumu sasaisti saskaņā ar saviem tiesību aktiem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šajā pantā izklāstītie principi.

6. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka citas dalībvalsts veikta brīdinājumu sasaiste ir pretrunā tās tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, tā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sasaistei nevar piekļūt no attiecīgās valsts teritorijas vai arī ka tai nevar piekļūt šīs valsts iestādes, kuras atrodas ārpus tās teritorijas.

7. Tehniskos noteikumus par brīdinājumu sasaisti pieņem saskaņā ar 67. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido pārvaldības iestādi.

53. pants

Papildinformācijas nolūks un saglabāšanas termiņš

1. Lai atbalstītu papildinformācijas apmaiņu, dalībvalstis saglabā atsauci uz lēmumiem, pamatojoties uz kuriem Sirene birojs ir ievadījis brīdinājumu.

2. Personas datus, kas Sirene biroja datnēs glabājas pēc informācijas apmaiņas, saglabā vienīgi tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kādiem attiecīgie dati sniegti. Tos noteikti dzēš ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad no SIS II ir dzēsts attiecīgais brīdinājums.

3. Šā panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs saglabāt datus, kas attiecas uz konkrētu šīs dalībvalsts izdotu brīdinājumu vai uz brīdinājumu, saistībā ar kuru tās teritorijā ir veikta darbība. Laiku, cik ilgi atļauts datnēs glabāt šādus datus, reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

54. pants

Personas datu nodošana trešām personām

Datus, kas atbilstīgi šim lēmumam apstrādāti SIS II, nenodod un nedara pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

55. pants

Datu apmaiņa ar Interpolu attiecībā uz zagtām, nelikumīgi piesavinātām, pazaudētām vai spēkā neesošām pasēm

1. Atkāpjoties no54. panta, ar Interpola locekļiem var apmainīties ar informāciju par SIS II ievadīto zagto, nelikumīgi piesavināto, pazaudēto vai spēkā neesošo pasu numuriem, izdevējvalstīm un dokumentu veidiem, izveidojot sasaisti starp SIS II un Interpola datubāzi attiecībā uz nozagtiem vai pazudušiem ceļošanas dokumentiem, ja starp Interpolu un Eiropas Savienību noslēdz attiecīgu nolīgumu. Nolīgumā paredz, ka dalībvalsts ievadītu datu pārsūtīšanai ir vajadzīga šīs dalībvalsts piekrišana.

2. Šā panta 1. punktā minētajā nolīgumā paredz, ka kopīgi izmantojamiem datiem Interpola locekļi var piekļūt vienīgi no tām valstīm, kuras nodrošina personas datu pienācīgu aizsardzības līmeni. Pirms šā nolīguma noslēgšanas Padome lūdz Komisijas atzinumu par personas datu aizsardzības līmeņa un pamattiesību un brīvību ievērošanas pietiekamību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, ko veic Interpols un valstis, kas norīkojušas locekļus uz Interpolu.

3. Šā panta 1. punktā minētajā nolīgumā var paredzēt arī dalībvalstu piekļuvi, izmantojot SIS II, datiem Interpola datubāzē attiecībā uz nozagtiem vai pazudušiem ceļošanas dokumentiem saskaņā ar attiecīgiem šā lēmuma noteikumiem, ar ko reglamentē SIS II ievadītus brīdinājumus par zagtām, nelikumīgi piesavinātām, pazaudētām vai spēkā neesošām pasēm.

XII NODAĻA

DATU AIZSARDZĪBA

56. pants

Īpašu kategoriju datu apstrāde

Ir aizliegts apstrādāt to kategoriju datus, kuras uzskaitītas 6. panta pirmajā teikumā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

57. pants

Eiropas Padomes Datu aizsardzības konvencijas piemērošana

Personas datus, kas apstrādāti, piemērojot šo lēmumu, aizsargā saskaņā ar Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās turpmākajiem grozījumiem.

58. pants

Tiesības uz piekļuvi, neprecīzu datu labošanu un nelikumīgi glabātu datu dzēšanu

1. Personu tiesības piekļūt datiem, kas uz šīm personām attiecas un kas ir ievadīti SIS II saskaņā ar šo lēmumu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgās personas atsaucas uz minētajām tiesībām.

2. Ja attiecīgas valsts tiesību akti to paredz, valsts uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai un kādā kārtībā informācija ir jādara zināma.

3. Dalībvalsts, kas nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, informāciju par šādiem datiem var darīt zināmu vienīgi tad, ja tā iepriekš dod iespēju brīdinājuma izdevējai dalībvalstij darīt zināmu savu nostāju. To dara, apmainoties ar papildinformāciju.

4. Datu subjektam informāciju nedara zināmu, ja tas ir noteikti nepieciešams, pildot likumīgu pienākumu sakarā ar brīdinājumu vai sargājot trešo personu tiesības un brīvības.

5. Ikvienai personai ir tiesības uz to, ka tiek dzēsti uz šo personu attiecīgi dati, kuros ir faktu kļūda vai kuri saglabāti nelikumīgi.

6. Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienās pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu piekļuves saņemšanai, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti.

7. Tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc dienas, kad persona iesniegusi pieteikumu par datu labošanu vai dzēšanu, vai agrāk, ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, attiecīgo personu informē par pasākumiem, kas veikti, īstenojot personas tiesības attiecībā uz datu labošanu un dzēšanu.

59. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1. Ikviena persona var vērsties tiesā vai saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem kompetentā iestādē, lai sakarā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu, iegūtu piekļuvi informācijai, labotu, dzēstu vai iegūtu to vai saņemtu kompensāciju.

2. Neskarot 64. pantu, dalībvalstis savstarpēji apņemas īstenot galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai 1. punktā minētās iestādes.

3. Komisija līdz 2009. gada 23. augustam izvērtē šajā pantā paredzētos noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

60. pants

N.SIS II uzraudzība

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka neatkarīga iestāde (“valsts uzraudzības iestāde”) neatkarīgi uzrauga, cik likumīgi SIS II notiek personas datu apstrāde attiecīgās valsts teritorijā un to nosūtīšana no attiecīgās valsts teritorijas, kā arī papildinformācijas apmaiņa un turpmākā apstrāde.

2. Attiecīgās valsts uzraudzības iestāde nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta attiecīgās valsts N.SIS II veikto datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka tu valstu uzraudzības iestādēm ir pietiekami resursi, lai pildītu ar šo lēmumu noteiktos uzdevumus.

61. pants

Pārvaldības iestādes uzraudzība

1. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārbauda, vai pārvaldības iestāde veic personu datu apstrādi saskaņā ar šo lēmumu. Attiecīgi piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 46. un 47. pantā minētos pienākumus un pilnvaras.

2. Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta pārvaldības iestādes veikto personu datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Šādas revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, pārvaldības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm. Pirms ziņojuma pieņemšanas pārvaldības iestādei dod iespēju izteikt savus apsvērumus.

62. pants

Sadarbība starp valstu uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju

1. Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina SIS II koordinētu uzraudzību.

2. Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, apmainās ar svarīgu informāciju, palīdz cits citam veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šā lēmuma interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas, ko rada neatkarīga uzraudzība vai datu subjektu tiesību īstenošana, sagatavo saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un pēc vajadzības palīdz apzināt datu aizsardzības tiesības.

3. Šai nolūkā attiecīgo valstu pārraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs tiekas vismaz divreiz gadā. Šādu sanāksmju un ar tām saistītu pakalpojumu izmaksas sedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Pēc vajadzības kopīgi izstrādā pārējās darba metodes. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un pārvaldības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu darbības pārskatu.

63. pants

Datu aizsardzība pārejas posmā

Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus deleģē citai struktūrai saskaņā ar 15. panta 4. punktu, tā nodrošina, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam būtu tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, tostarp veikt pārbaudes uz vietas vai īstenot visas citas pilnvaras, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzticētas ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 47. pantu.

XIII NODAĻA

ATBILDĪBA UN SANKCIJAS

64. pants

Atbildība

1. Katra dalībvalsts saskaņā ar saviem tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot N.SIS II. Tas attiecas arī uz kaitējumu, ko radījusi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ja tā ievadījusi datus ar faktu kļūdām vai datus saglabājusi nelikumīgi.

2. Ja dalībvalsts, pret kuru ceļ prasību, nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, tad brīdinājuma izdevējai dalībvalstij pēc pieprasījuma ir jāatmaksā naudas summas, kas izmaksātas kā kompensācija, ja vien dalībvalsts, kura lūdz kompensāciju, nav pārkāpusi šo lēmumu, izmantojot datus.

3. Ja tas, ka dalībvalsts neievēro šā lēmuma uzliktos pienākumus, rada kaitējumu SIS II, kaitējumā vainojamo dalībvalsti sauc pie atbildības par kaitējumu, ja vien un ciktāl pārvaldības iestāde vai cita(-as) dalībvalsts(-is), kas piedalās SIS II, nav veikusi(-šas) pienācīgus pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

65. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina, ka par SIS II datu ļaunprātīgu izmantošanu vai jebkuru papildinformācijas apmaiņu, kas ir pretrunā šim lēmumam, piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

XIV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

66. pants

Uzraudzība un statistika

1. Pārvaldības iestāde nodrošina to procedūru ieviešanu, ar kuru palīdzību uzrauga SIS II darbības atbilstību sistēmas izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2. Tehniskās apkopes, ziņošanas un statistikas nolūkos pārvaldības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālā SIS II.

3. Katru gadu pārvaldības iestāde publicē statistiku, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, saņemto pozitīvu atbilžu skaitu pa brīdinājumu kategorijām un piekļuves gadījumu skaitu kopsummā, kā arī pa dalībvalstīm.

4. Divus gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi divos gados pārvaldības iestāde iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par centrālās SIS II tehnisko darbību un sakaru infrastruktūru, tostarp tās drošību un papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp dalībvalstīm.

5. Trīs gadus pēc SIS II darbības sākšanas un pēc tam reizi četros gados Komisija sagatavo vispārēju izvērtējumu par papildinformācijas divpusēju un daudzpusēju apmaiņu starp centrālo SIS II un dalībvalstīm. Šajā vispārējā izvērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtējumu par to, vai pamatojums joprojām ir spēkā, par šā lēmuma piemērošanu saistībā ar centrālo SIS II, centrālās SIS II drošību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi. Komisija izvērtējumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Dalībvalstis iesniedz pārvaldības iestādei un Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 3., 4. un 5. punktā minētos ziņojumus.

7. Pārvaldības iestāde iesniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 5. punktā minētos vispārējos izvērtējumus.

67. pants

Regulatīvā komiteja

1. Ja ir atsauce uz šo punktu, Komisijai palīdz regulatīvā komiteja, kurā ir dalībvalstu pārstāvji un kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Komisijas pārstāvis iesniedz komitejai veicamo pasākumu projektu. Komiteja sniedz atzinumu par projektu termiņā, kuru priekšsēdētājs var noteikt atbilstīgi jautājuma steidzamībai. Atzinumu sniedz, pieņemot lēmumu ar balsu vairākumu, kāds EK līguma 205. panta 2. punktā paredzēts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsu skaitu komitejā nosaka minētais pants. Priekšsēdētājs nebalso.

2. Komiteja pēc priekšsēdētāja priekšlikuma pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz standarta reglamentu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie atbilst komitejas atzinumam. Ja paredzētie pasākumi neatbilst komitejas atzinumam vai ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem.

4. Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu par priekšlikumu divos mēnešos no dienas, kad tas nodots Padomei. Ja minētajā termiņā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ir norādījusi, ka tā iebilst priekšlikumam, Komisija to izskata atkārtoti. Tā var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu, atkārtoti iesniegt priekšlikumu vai ierosināt tiesību akta projektu. Ja minētā termiņa beigās Padome nav pieņēmusi ierosināto īstenošanas aktu vai norādījusi iebildumus īstenošanas pasākumu priekšlikumam, ierosināto īstenošanas aktu pieņem Komisija.

5. Šā panta 1. punktā minētā komiteja veic savas funkcijas no 2007. gada 23. augusta.

68. pants

Grozījumi Šengenas acquis noteikumos

1. Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas ES līgums, no 71. panta 2. punktā minētās dienas šis lēmums aizstāj Šengenas Konvencijas 64. un 92. līdz 119. pantu, izņemot tās 102.A pantu.

2. Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas ES līgums, no 71. panta 2. punktā minētās dienas šis lēmums aizstāj arī turpmāk norādītos Šengenas acquis noteikumus, ar kuriem īsteno minētos pantus (20):

a)	Izpildu komitejas Lēmums (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām (C.SIS) (SCH/Com-ex (93) 16);

b)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Šengenas Informācijas sistēmas attīstību (SCH/Com-ex (97) 24);

c)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza Finanšu regulu par C.SIS (SCH/Com-ex (97) 35);

d)	Izpildu komitejas Lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par C.SIS ar 15/18 saiknēm (SCH/Com-ex (98) 11);

e)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 25. aprīlis) par līguma piešķiršanu SIS II provizoriskam pētījumam (SCH/Com-ex (97) 2, rev. 2);

f)	Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par C.SIS uzstādīšanas izmaksām (SCH/Com-ex (99) 4);

g)	Izpildu komitejas Lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par Sirene rokasgrāmatas atjaunināšanu (SCH/Com-ex (99) 5);

h)	Izpildu komitejas Deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko nosaka ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5);

i)	Izpildu komitejas Deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev.);

j)	Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Norvēģijas un Islandes iemaksām Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai (SCH/Com-ex (97) 18).

3. Saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas ES līgums, atsauces uz aizstātajiem Šengenas Konvencijas pantiem un attiecīgajiem Šengenas acquis noteikumiem, ar ko īsteno minētos pantus, uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

69. pants

Atcelšana

No 71. panta 2. punktā minētās dienas tiek atcelts Lēmums 2004/201/TI, Lēmums 2005/211/TI, Lēmums 2005/719/TI, Lēmums 2005/727/TI, Lēmums 2006/228/TI, Lēmums 2006/229/TI un Lēmums 2006/631/TI.

70. pants

Pārejas posms un budžets

1. Brīdinājumus pārnes no SIS 1+ uz SIS II. Prioritāti piešķirot brīdinājumiem par personām, dalībvalstis nodrošina, ka to brīdinājumu saturs, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs gados no 71. panta 2. punktā minētās dienas atbilst šim lēmumam. Šajā pārejas posmā to brīdinājumu saturam, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis var turpināt piemērot Šengenas Konvencijas 94., 95. un 97. līdz 100. pantu, ievērojot šādus noteikumus:

a)	ja brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, groza, papildina, labo vai atjaunina, dalībvalstis nodrošina, ka brīdinājums atbilst šim lēmumam no brīža, kad to groza, papildina, labo vai atjaunina;

b)	ja ir atsauce uz brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis nekavējoties izskata šāda brīdinājuma atbilstību šim lēmumam, tomēr tā, lai nekavētu darbības, kas jāveic, pamatojoties uz šo brīdinājumu.

2. Saskaņā ar 71. panta 2. punktu noteiktajā dienā tā budžeta atlikumu, kas apstiprināts saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu, atmaksā dalībvalstīm. Atmaksājamās summas aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu iemaksām, kā noteikts Izpildu komitejas Lēmumā (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas ierīkošanas un darbības izmaksām.

3. Šā lēmuma 15. panta 4. punktā minētajā pārejas posmā šajā lēmumā esošās atsauces uz pārvaldības iestādi uzskata par atsaucēm uz Komisiju.

71. pants

Stāšanās spēkā, piemērojamība un pāreja

1. Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, to piemēro no dienas, ko nosaka Padome ar to Padomes locekļu vienprātīgu lēmumu, kuri pārstāv to dalībvalstu valdības, kas piedalās SIS 1+.

3. Šā panta 2. punktā minētās dienas nosaka, kad:

a)	ir pieņemti vajadzīgie īstenošanas pasākumi;

b)	visas dalībvalstis, kas pilnībā piedalās SIS 1+, Komisijai ir paziņojušas, ka tās veikušas tehniskos un tiesiskos pasākumus, kas vajadzīgi SIS II datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai;

Komisija ir paziņojusi, ka sekmīgi pabeigta visaptveroša SIS II pārbaude, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm, un Padomes sagatavošanas struktūras ir apstiprinājušas iesniegtos pārbaudes rezultātus apliecinājušas, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs SIS 1+ panāktajam darbības līmenim;

d)	Komisija ir veikusi vajadzīgos tehniskos pasākumus, lai centrālo SIS II varētu pieslēgt attiecīgo dalībvalstu N.SIS II.

4. Komisija informē Eiropas Parlamentu par tās pārbaudes rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 3. punkta c) apakšpunktu.

5. Lēmumu, ko Padome pieņem saskaņā ar 2. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

W. SCHÄUBLE

(1) 2006. gada 25. oktobra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 239, 22.9.2000., 19. lpp. Konvencijā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1160/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 18. lpp.).

(3) OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.

(4) OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(5) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.

(6) OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.

(7) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(8) OV L 12, 17.1.2004., 47. lpp.

(9) OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.

(10) OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.

(11) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.

(12) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(13) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(14) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(15) OV L 176, 10.7.1999., 53. lpp.

(16) Padomes Lēmums 2004/849/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.).

(17) Padomes Lēmums 2004/860/EK (2004. gada 25. oktobris) par Nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (OV L 370, 17.12.2004., 78. lpp.).

(18) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(19) OV L 105, 13.4.2006., 1. lpp.

(20) OV L 239, 22.9.2000., 439. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 893/2007 (2007. gada 23. jūlijs), lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses	1
		Partnerattiecību Nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Kiribati Republiku, no otras puses	3
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 894/2007 (2007. gada 23. jūlijs), lai noslēgtu Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku	35
		Zivsaimniecības Partnerattiecību Nolīgums starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu	36

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
*	Padomes Lēmums 2007/533/TI (2007. gada 12. jūnijs) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu	63

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 205

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 7. augusts

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/532/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 23. jūlijs), lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko laikposmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Nolīgumā starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu	59
	Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, lai provizoriski piemērotu Protokolu, ar ko laikposmam no 2006. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 31. maijam nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Nolīgumā starp Santomes un Prinsipi Demokrātisko Republiku un Eiropas Kopienu	61