17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/1

a)

4. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu daļu:

“1.   Atkāpjoties no 2. un 3. panta, II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, drīkst atļaut:”;

b)

7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Šīs regulas II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās kompetentās iestādes ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, drīkst atļaut atbrīvot atsevišķus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai padarīt tos pieejamus, ja tās iepriekš pārliecinājušās, ka šie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

Dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu.”;

c)

8. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1.   Neskarot piemērojamos noteikumus par ziņojumu sniegšanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskās un juridiskās personas, iestādes un organizācijas:

2.   Visu papildinformāciju, ko Komisija saņem tieši, dara pieejamu attiecīgajai dalībvalstij.”;

d)

9. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais aizliegums neliedz paplašināt dalību Birmas valsts īpašumā esošajos uzņēmumos, kas minēti IV pielikumā, ja šāda paplašināšana ir obligāta atbilstīgi līgumam, kas ar Birmas valsts īpašumā esošu uzņēmumu noslēgts pirms 2004. gada 25. oktobra. Pirms jebkura šāda darījuma par to jāpaziņo attiecīgajai II pielikumā uzskaitītajā tīmekļa vietnē norādītajai kompetentajai iestādei un Komisijai. Komisija informē pārējās dalībvalstis.”;

e)

iekļauj šādu jaunu pantu:

“13.a pants

1.   Dalībvalstis norīko šajā regulā minētās kompetentās iestādes un norāda tās II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs.

2.   Dalībvalstis par savām kompetentajām iestādēm paziņo Komisijai tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī paziņo tai par jebkādām turpmākām izmaiņām.”;

f)

II pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/5

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/7

(1)

Regulā (EK) Nr. 1774/2002 paredzēts pilnībā pārskatīt Kopienas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un ieviest vairākas stingras prasības attiecībā uz to izmantošanu un apglabāšanu. Īpaši regulas 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā paredzēti vispārīgi ierobežojumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un pārstrādātu produktu izmantošanu.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 197/2006 (2) par pārejas posma pasākumiem attiecībā uz agrāko pārtikas produktu savākšanu, transportēšanu, apstrādi, izmantošanu un apglabāšanu atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1774/2002 paredzēti vairāki pārejas posma pasākumi, kuru termiņš beigsies 2007. gada 31. jūlijā. Jo īpaši Regulas (EK) Nr. 197/2006 3. panta c) punktā paredzēts, ka dalībvalstis var atļaut agrāko pārtikas produktu izmantošanu kā barības sastāvdaļu vai citā veidā bez tālākas apstrādes, ievērojot dažus nosacījumus, kas paredzēti regulā.

(3)

Uzņēmēji, uz kuriem attiecas minētie pārejas posma pasākumi, ir pieprasījuši šo pasākumu termiņa pagarināšanu, un šajos apstākļos ir lietderīgi to pagarināt.

(4)

Kopienas tiesību aktu skaidrības labad ir lietderīgi skaidri norādīt, ka izmantošana, kas var būt atļauta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 197/2006 3. panta c) punktu, neiespaido vispārīgos ierobežojumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 197/2006 ir attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Regulas 3. panta c) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

2)

Regulas 5. pantā datumu “2007. gada 31. jūlijam” aizstāj ar datumu “2009. gada 31. jūlijam”.

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/9

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1172/98 pārejas posma laikā no 1999. gada 1. janvāra dalībvalstīm ir bijis atļauts izmantot vienkāršotu kodēšanu iekraušanas un izkraušanas vietām; pilna reģionāla kodēšana netika pieprasīta starptautiskai pārvadāšanai EEZ.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1172/98 5. panta 5. punktu jānosaka pārejas posma beigu diena, jo tagad ir tehniskie nosacījumi, kas ļauj izmantot efektīvu reģionālās kodēšanas sistēmu gan iekšzemes, gan starptautiskajiem pārvadājumiem saskaņā ar G pielikuma 1. un 2. iedaļu.

(3)

Jānodrošina, ka tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) (2) izveidi, kas stājās spēkā 2003. gadā.

(4)

Šī regula nemaina to mainīgo lielumu statusu vai saturu, kas Regulā (EK) Nr. 1172/98 norādīti kā mainīgie lielumi, kuri nav obligāti.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Statistikas programmu komiteja, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (3),

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/10

(1)

Itālijas varas iestādes ar 2004. gada 28. jūlija vēstuli paziņoja par 14., 15. un 16. pantu 2003. gada 29. decembra Reģionālajā likumā Nr. 21 (turpmāk tekstā “Reģionālais likums Nr. 21/2003”). Komisija 2004. gada 22. septembra vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Itālijas varas iestādes 2005. gada 24. janvāra vēstulē lūdza termiņa pagarinājumu, kam Komisija piekrita ar 25. janvāra vēstuli.

(2)

Itālijas varas iestādes 2005. gada 26. janvāra vēstulē apliecināja, ka 14. un 15. pantā paredzētais atbalsts, gaidot Eiropas Komisijas apstiprinājumu, tiek īstenots saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (2).

(3)

Komisija 2005. gada 29. marta vēstulē pieprasīja Itālijas varas iestādēm papildu informāciju. Pēc 2005. gada 27. aprīlī nosūtītā atgādinājuma Itālijas varas iestādēm tās savās 2006. gada 18. maija un 2. jūnija vēstulēs sniedza pieprasīto informāciju.

(4)

Papildu informācija tika pieprasīta 2005. gada 10. jūnija vēstulē. Itālijas varas iestādes atbildēja ar 2005. gada 12. jūlija un 14. jūlija vēstulēm.

(5)

Komisija 2005. gada 6. septembra vēstulē informēja Itāliju par lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā un EEZ Līguma 62. pantā paredzēto procedūru attiecībā uz pasākumu.

(6)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt atsauksmes par atbalstu.

(7)

Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma nevienu atsauksmi.

(8)

Itālijas varas iestādes 2005. gada 10. novembra vēstulē lūdza Komisiju apturēt procedūru, gaidot Eiropas Tiesas spriedumu Lietā C-475/2003 par Itālijas reģionālā nodokļa par ražošanas darbību (IRAP) saderību ar 33. panta 1. punktu Padomes 1977. gada 17. maija Sestajā Direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (4). Komisija 2005. gada 18. oktobra vēstulē atzina šo prasību. Pēc tam Eiropas Tiesa atzina IRAP par saderīgu ar Direktīvas 77/388/EEK (5) 33. panta 1. punktu.

(9)

Itālijas varas iestādes 2006. gada 10. maija (A/33600) vēstulē informēja Komisiju par grozījumiem pasākumos, kas paredzēti 14. un 15. pantā. Saskaņā ar šiem grozījumiem pasākumus saskaņā ar de minimis regulu īsteno arī “tad, ja Komisija pieņem negatīvu lēmumu”.

(10)

Reģionālā likuma Nr. 21/2003 14., 15. un 16. pants.

(11)

Pēc Itālijas varas iestāžu domām pasākums ir paredzēts, lai veicinātu jaunu uzņēmumu dibināšanu un mazinātu atšķirības starp uzņēmumiem Sicīlijā un citos Itālijas reģionos.

(12)

Turklāt šī pasākuma mērķis ir veicināt Eiropas Savienības ekonomikas saskaņošanu ar to valstu ekonomikām, kas parakstīja Barselonā 1995. gada 27. un 28. novembrī notikušās Eiropas Vidusjūras reģiona valstu ministru konferences (Barselonas Konferences) noslēguma deklarāciju.

(13)

Pasākums sastāv no divām shēmām: Reģionālā likuma Nr. 21/200314. un 15. pants paredz dažiem uzņēmumiem atbrīvojumu no IRAP, un šī likuma 16. pants paredz Eiropas Vidusjūras reģiona valstu Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centra izveidi.

(14)

14. un 15. pantā ir paredzēts piecus gadus pēc kārtas atbrīvot no IRAP konkrētus jaunos uzņēmumus, kas uzsākuši darbību 2004. gadā, kā arī dažus esošos uzņēmumus.

(15)

14. pantā paredzēts piecus gadus pēc kārtas (kopš darbības sākuma) atbrīvot no IRAP:

(16)

Visus esošos uzņēmumus, izņemot tos, kuri darbojas ķīmijas un naftas ķīmijas nozarē, 15. pantā paredzēts piecus gadus pēc kārtas, sākot ar 2004. gadu, atbrīvot no IRAP, kas maksājams par daļu no nodokļu bāzes, kura pārsniedz vidējo rādītāju par 2001.–2003. gadu.

(17)

Tiesības saņemt atbalstu ir tikai tiem uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese, galvenā administratīvā mītne un uzņēmējdarbības vieta ir Sicīlijā.

(18)

16. pantā paredzēts izveidot Eiropas Vidusjūras reģiona Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centru, kas apvieno kredītiestāžu, nekustamā īpašuma brokeru firmu, kredītsabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu sabiedrību filiāles vai saistītus uzņēmumus, kas starptautiskajos tirgos vāc līdzekļus nolūkā izmantot tos vienīgi ārpus Itālijas valsts teritorijas un ar Itālijas nerezidentiem. Centrā aktīvi darbojas arī uzņēmumi, kas sniedz starpniecības un atbalsta pakalpojumus starptautiskajā tirdzniecībā. Sicīlijas reģiona prezidents ir izveidojis uzraudzības komiteju, kuras uzdevums ir izsniegt un anulēt uzņēmumiem atļaujas darbībai centrā.

(19)

Šiem uzņēmumiem ir šādas priekšrocības:

(20)

Ar nodokļiem saistītās priekšrocības, kas pieejamas saskaņā ar šo projektu, piešķir tikai attiecībā uz darījumiem ar trešajām valstīm, kas 1995. gada 27.–28. novembrī parakstīja Barselonas Deklarāciju (7).

(21)

Centra precīzā atrašanās vieta Sicīlijā un kritēriji atļauju izsniegšanai uzņēmējdarbības veikšanas centrā ir jānosaka īstenošanas noteikumos.

(22)

Pasākumu pamatā ir nodokļu autonomijas ieviešana Sicīlijas reģionā, ko nosaka 36. un 38. pants Sicīlijas reģiona statūtos, kas uzskatāmi par konstitucionālu aktu.

(23)

Itālijas varas iestādes prognozē, ka, īstenojot iepriekšminētos pantus, 14. un 15. panta ietekme uz budžetu laika posmā no 2004. gada līdz 2009. gadam būs apmēram 170 miljoni euro (attiecīgi 120 miljoni euro un 48 miljoni euro). Tās nav iesniegušas nekādu 16. panta ietekmes novērtējumu.

(24)

Reģionālais likums Nr. 21/2003 stājās spēkā 2003. gada 30. decembrī, bet 14., 15. un 16. panta stāšanās spēkā ir tieši atkarīga no Eiropas Komisijas apstiprinājuma.

(25)

Itālijas varas iestādes ar 2005. gada 26. janvāra vēstuli informēja Komisiju, ka 14. un 15. pantā paredzētais atbalsts, gaidot Komisijas apstiprinājumu, tiek ieviests saskaņā ar de minimis regulu. Itālijas varas iestādes 2006. gada 10. maija vēstulē paziņoja, ka atbalsts, kas paredzēts 14. un 15. pantā, tiek ieviests saskaņā ar de minimis regulu arī “gadījumā, ja Komisija ir pieņēmusi negatīvu lēmumu”.

(26)

Pasākums, kas paredzēts 14. pantā, tika piemērots no 2005. gada. Itālijas varas iestādes ir apņēmušās to piemērot piecus nodokļa gadus.

(27)

Pasākums, kas paredzēts 15. pantā, arī tiek piemērots piecus nodokļa gadus no 2004. gada līdz 2009. gadam.

(28)

Pasākumu, kas paredzēts 16. pantā, piemēro no pasākuma uzsākšanas brīža līdz nodokļa gadam, kas seko gadam, kurā faktiski tiek ieviesta Barselonas Deklarācijā minētā brīvās tirdzniecības zona (2010. gads).

(29)

Komisija 2005. gada 6. septembra vēstulē izteica viedokli, ka paziņotā atbalsta shēma ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo ir iesaistīti valsts līdzekļi, tā ir selektīva, jo ir paredzēta domāta konkrētām nozarēm un/vai konkrētām uzņēmējdarbības kategorijām, tā nodrošina finansiālas priekšrocības noteiktām uzņēmumu kategorijām samazināta nodokļu sloga veidā un tā var izkropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt tirdzniecību Kopienas līmenī.

(30)

Viens no procedūras uzsākšanas iemesliem bija tas, ka Komisija šaubījās par to, vai atbalsts, kas paredzēts Reģionālā likuma Nr. 21/2003 14., 15. un 16. pantā, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

(31)

Sākotnēji Komisija šaubījās, vai pasākums atbilst nosacījumiem, kas minēti Pamatnostādnēs par valstu reģionālo atbalstu (8) (“Pamatnostādnes”). Faktiski saskaņā ar paziņojumu pasākums piešķirtu darbības atbalstu Sicīlijas uzņēmumiem, kas atbilst 14. un 17. punktā minētajiem kritērijiem, un uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Vidusjūras reģiona valstu Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centrā.

(32)

Pamatnostādņu 4.15. punktā noteikts, ka darbības atbalstu var piešķirt, ja pasākums ir pamatots tā ieguldījuma dēļ reģiona attīstībā un sava rakstura dēļ, un ja tā apjoms ir proporcionāls traucēkļiem, kurus ar to vēlas samazināt. Saistībā ar šo Komisija šaubījās, vai Itālijas varas iestādes ir attaisnojušas darbības atbalsta piešķiršanu, parādot jebkādu traucēkļu esamību un novērtējot to svarīgumu, kā arī to, vai atbalsts būtu attaisnojams ar tā ieguldījumu reģiona attīstībā.

(33)

Komisija šaubījās par to, ka Reģionālā likuma Nr. 21/2003 14. un 15. pantā paredzētais darbības atbalsts varētu būt saderīgs ar kopējo tirgu un vai tas veicinātu jaunu uzņēmumu dibināšanu un samazinātu atšķirību starp uzņēmumiem, kuri darbojas Sicīlijā un citur Itālijā. Šajā sakarā Komisija atzīmēja, ka saistība starp IRAP samazināšanu atbalsta saņēmējiem (t. i., tiem, uz kuriem attiecas 15. pants) un jaunu uzņēmumu dibināšanu Sicīlijā nav skaidra, un Itālijas varas iestādes to nav izskaidrojušas. Tādējādi ar faktu, ka IRAP samazināšana teorētiski palielinās jaunu uzņēmumu skaitu, nepietiek, lai atbalstu uzskatītu par saderīgu.

(34)

Paziņojumā Itālijas varas iestādes apliecināja, ka 10 miljonu euro slieksnis ir pietiekami zems, lai nodrošinātu, ka 14. pants attiecas tikai uz maziem un vidējiem uzņēmumiem. Komisija norādīja, ka 14. panta darbība tikai virspusēji de facto attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tajā nav ņemts vērā darba ņēmēju skaits un, vissvarīgākais, apstāklis, ka uzņēmums, kas gūst labumu no pasākuma, ir “saistītais” vai “partnera” uzņēmums Pamatnostādņu par maziem un vidējiem uzņēmumiem nozīmē (9). Turklāt pat tad, ja Itālijas varas iestādes varētu pierādīt, ka tikai mazi un vidēji uzņēmumi pamatnostādņu nozīmē gūst labumu no pasākuma, Komisija atzīmē, ka konkrētais pasākums joprojām ir darbības atbalsts.

(35)

Turklāt Itālijas varas iestādes uzskatīja, ka mikrouzņēmumu pārsvars ir veicinājis lielākas finansēšanas izmaksas un darbietilpīgumu. Darba un parādu izmaksas veido lielu daļu no IRAP nodokļa pamatsummas, tādējādi nostādot Sicīlijas uzņēmumus neizdevīgā stāvoklī. Komisija atzīmēja, ka pat tad, ja problēma, ar ko saskaras Sicīlijas ekonomika, ir lielais mikrouzņēmumu skaits un tā sekas, problēmu neatrisinātu vispārēja IRAP samazināšana visu lielumu uzņēmumiem, jo tā nav vērsta uz mikrouzņēmumiem. Turklāt nešķiet, ka atbalsts ir paredzēts to problēmu risināšanai, kas saistītas ar Sicīlijas kā salas statusu, jo tas neattiecas uz papildu izdevumiem saistībā ar salas izolētību, piemēram, transporta izdevumiem. Piemēram, Komisijai nešķiet acīmredzams tas, ka uzņēmumiem, kas darbojas tūrisma, viesnīcu un kultūras preču jomā, rodas kādi zaudējumi no tā, ka tie atrodas Sicīlijā (14. pants).

(36)

Tāpat Komisija atzīmē, ka Itālijas varas iestāžu iesniegtā informācija nav pietiekama, lai garantētu, ka atbalsts pakāpeniski samazināsies. Minētajā piemērā šķiet, ka Itālijas varas iestādes vēlas samazināt atbrīvojumu no IRAP proporciju. Taču tas per se negarantē, ka atbalsta summa ar laiku samazināsies.

(37)

Turklāt Komisija neuzskata, ka, lai gan 15. pants paredz atbalstu visu lielumu uzņēmumiem, tādu datu izmantošana, kas attiecas tikai uz uzņēmumiem ar apgrozījumu mazāku par 10 miljoniem euro un ar mazāk nekā 10 darba ņēmējiem rūpniecības, ITC un tūrisma/viesnīcu jomā, var uzskatāmi parādīt minētā pasākuma proporcionalitāti.

(38)

Komisija argumentēja, ka pasākums būtībā ir selektīvs tādēļ, ka 14. un 15. pantā paredzētās priekšrocības izslēdz no iespējamo atvieglojumu ieguvēju grupas dažādas uzņēmumu kategorijas (skatīt 56. punktu), labvēlīgi izturoties jo īpaši pret tūrisma, viesnīcu, kultūras preču, lauksaimniecības pārtikas preču un ITC jomu. Turklāt šķiet, ka pasākums atbalsta esošos un jaunos rūpniecības uzņēmumus ar apgrozījumu mazāku par 10 miljoniem euro, bet neattiecas uz tiem uzņēmumiem, kas darbojas ķīmijas un naftas ķīmijas nozarē.

(39)

Savās iesniegtajās atbildēs Itālijas varas iestādes minēja, ka ķīmijas un naftas ķīmijas nozares uzņēmumi ir izslēgti no 15. pantā paredzētā atbalsta ieguvējiem, jo tos neietekmē augstās transporta izmaksas, kas saistītas ar Sicīlijas kā salas statusu, un tāpēc, ka šajās nozarēs ir ļoti mazs uzņēmumu skaits. Taču Komisija neuzskata, ka visu nozaru uzņēmumus, kuriem ir tiesības uz atbalsta pasākumiem, ietekmē augstās transporta izmaksas. Turklāt atbalsta saņēmēju skaits nevar ietekmēt to, vai konkrētais pasākums tiek klasificēts kā atbalsts.

(40)

Visbeidzot, Komisija atzīmēja, ka pasākums ievieš atšķirību starp Sicīlijas uzņēmumiem un uzņēmumiem, kas neatrodas Sicīlijā, tādā mērā, ka tas neļauj uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir citā dalībvalstī, gūt labumu no atbalsta. Komisijai šķiet, ka Itālijas varas iestādēm nav objektīva iemesla attaisnot šo dalījumu un ka tādējādi šis atbalsta shēmas regulējums ir pretrunā ar EK Līguma 43. pantu. Komisija piezīmēja, ka arī šī iemesla dēļ pasākums nevar būt savietojams ar kopējo tirgu (10). Tā arī atzīmēja, ka pasākums sniedz selektīvu priekšrocību Sicīlijas uzņēmumiem tādēļ, ka labumu no šīs shēmas var gūt tikai nodokļus maksājoši uzņēmumi, kuru juridiskā adrese, galvenā administratīvā mītne un uzņēmējdarbības vieta ir Sicīlijā. Šķiet, ka tādi nav visi uzņēmumi, kas veic ražošanas vai komercdarbību Sicīlijā un kam par šo darbību ir jāmaksā IRAP. Itālijas varas iestādes savos iesniegtos paskaidrojumos nesniedza nekādus argumentus attiecībā uz šo apsvērumu.

(41)

Pirmkārt, Komisija argumentēja, ka Itālijas varas iestādes iesniegtajos paskaidrojumos neatbildēja uz jautājumu, kāpēc tās uzskata, ka atbalstam Eiropas Vidusjūras reģiona valstu Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centra izveidošanai var piešķirt atbrīvojumu, kas paredzēts EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

(42)

Itālijas varas iestādes iesniegtajos paskaidrojumos apstiprināja, ka minētais atbalsts ir darbības atbalsts. Komisija uzskata, ka konkurences izkropļojums, kas rodas no atbalsta finanšu jomā, var būt ļoti ievērojams un ka finanšu darbība nepalīdz ievērojami samazināt traucēkļus, ar kuriem saskaras reģioni, kam ir tiesības uz nodokļu atvieglojumu saskaņā ar 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, kā noteikts Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kuri attiecas uz uzņēmējdarbības tiešo aplikšanu ar nodokļiem (11), un dažādos kopš tā laika pieņemtajos lēmumos. Komisija atgādināja, ka minētajā paziņojumā ir skaidri noteikts, ka, lai to uzskatītu par saderīgu ar kopējo tirgu, valsts atbalstam, kas paredzēts ekonomiskās attīstības veicināšanai noteiktos reģionos, ir jābūt “samērīgam un vērstam uz tiem mērķiem, kuri ir jāsasniedz”. No šī viedokļa ir maz ticams, ka ārzonas darbības un darbības, kam ir maza ietekme vai kam nav ietekmes uz vietējo ekonomiku, ir atļaujamas kā saderīgs valsts atbalsts. Tāpēc Komisija šaubījās par to, vai pastāv proporcionalitāte starp atbalsta līmeni un traucēkli, kuru ar to vēlas novērst.

(43)

Visbeidzot Komisija apšaubīja to, ka 16. pantā paredzēto pasākumu varētu uzskatīt par pasākumu visas Eiropas interesēs EK Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(44)

Faktiski, galvenais Itālijas varas iestāžu pamatojums atbalstam bija tas, ka pasākums ir uzskatāms par projektu visas Eiropas interesēs EK Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē, jo 16. pants ir līdzīgs Likuma Nr. 19/1991 noteikumam par saimniecisko darbību un starptautiskās sadarbības attīstību Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, Beluno provincē un kaimiņu reģionos, ar ko tika izveidots Triestes Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centrs, kuru Komisija atļāva 1995. gadā, ņemot vērā atbrīvojumu nodokļiem, ko paredz EK Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts (12), bet 2003. gadā atzina par nesaderīgu. Komisija atzīmēja, ka pirmajā lēmumā atbalstu Triestes Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centra izveidošanai tā uzskatīja par saderīgu ar kopējo tirgu, ņemot vērā atbrīvojumu no nodokļiem, ko paredz 92. panta 3. punkta c) apakšpunkts (šobrīd 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts), nevis atbrīvojumu no nodokļiem, ko paredz 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts (13).

(45)

Itālijas varas iestādes minēja, ka iemesli, kāpēc tika mainīts Komisijas iepriekšējais lēmums par saderību, ir balstīti uz faktu, ka Sicīlija ir reģions, kam ir tiesības uz valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un ka šajā gadījumā Eiropas kapitāla tirgus nav apvienots ar Āfrikas kapitāla tirgu, līdz ar to šīs apvienošanas atbalstīšana saskaņā ar Barselonas Deklarāciju joprojām ir svarīgs Eiropas mērķis.

(46)

Komisija atzīmēja, ka analīze veicama, izskatot katru gadījumu atsevišķi, ņemot vērā šķietami līdzīgu projektu dažādās iezīmes, kas tomēr var būt ļoti nozīmīgas, piemēram, no ekonomikas viedokļa. Piemēram, tā uzsvēra, ka pasākums attiecās uz kopējo atbalstu (shēmas piecu gadu darbības laikā), kas tika sniegts Triestes Finanšu pakalpojumu un apdrošināšanas centra izveidošanai, un ka kopējā aizdevumu un ieguldījumu summa uzņēmumiem centrā bija ierobežota.

(47)

Turklāt Komisija uzskata, ka tie paši iemesli, kas 2003. gadā bija Triestes gadījumā, joprojām attiecas arī uz šo gadījumu šādu iemeslu dēļ:

(48)

Visbeidzot uzsverot, ka divas no valstīm, kas bija parakstījušas Barselonas Deklarāciju, Kipra un Malta, šī pasākuma paziņošanas brīdī jau bija Eiropas Savienības dalībvalstis, Komisija uzskata, ka situācija valstīs, kas gūs labumu no centrā izveidoto uzņēmumu ieguldījumiem, daudzējādā ziņā atšķiras no situācijas Austrumeiropas valstīs 1995. gadā. Proti, daudzas no Barselonas Deklarāciju parakstījušajām valstīm nebija saskārušās ar īpašām pārejas problēmām vai bija ar tām saskārušās pagātnē (piemēram, Turcijā un Izraēlā ir acīmredzama brīvā tirgus ekonomika), un pārejas periods tajās jau bija beidzies (piemēram, Alžīrijā).

(49)

Tādējādi Komisija apšauba to, ka 16. pantu var kvalificēt atbrīvojumu no nodokļiem, ko paredz EK Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts.

(50)

Tāpēc Komisija paskaidroja savu nostāju, ka ir vajadzīga rūpīgāka jautājuma analīze. Šādā analīzē ietvertu visas ieinteresēto personu izteiktās atsauksmes. Tikai pēc šo atsauksmju izskatīšanas Komisija varētu izlemt, vai Itālijas varas iestāžu piedāvātais pasākums ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā ar kopējām interesēm.

(51)

Komisija nesaņēma nevienu atsauksmi no Itālijas varas iestādēm vai no ieinteresētām trešām personām, kuru mērķis būtu mazināt šaubas, kas radās pēc oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas.

(52)

Paziņojot par atbalsta shēmu ar pārtraukšanas klauzulu vai 14. un 15. panta gadījumā ieviešot to saskaņā ar de minimis Regulu līdz Komisijas apstiprinājuma saņemšanai, Itālijas varas iestādes ir izpildījušas EK Līguma 88. panta 3. punktā minētās procedūras noteikumus.

(53)

Komisija uzskata, ka pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē šādu iemeslu dēļ:

(54)

Pasākums paredz valsts līdzekļu izmantošanu Sicīlijas reģiona nesaņemto nodokļu ieņēmumu apmērā un atbilstīgi samazinātu nodokļu parādu atbalsta saņēmējiem.

(55)

Pasākums rada atbalsta saņēmējiem ekonomiskas priekšrocības, kas veidojas no nodokļu sloga faktiska samazinājuma, kurš pārvēršas finansiālās priekšrocībās, jo tiek samazināts nodokļu maksājums, no kā uzņēmumi nekavējoties gūst labumu samazinājuma piemērošanas laikā.

(56)

Komisija atzīmē, ka 14. un 15. pants ir jāizskata kopā, jo tie piešķir līdzīgas priekšrocības dažādām atbalsta saņēmēju kategorijām. Abi panti kopā izslēdz no iespējamo atbalsta saņēmēju loka dažādas uzņēmēju grupas:

(57)

Tātad pasākums atbalsta noteiktas ražošanas nozares, proti, tūrisma, viesnīcu, kultūras preču, lauksaimnieciskas izcelsmes produktu un ITC jomu, kur visiem uzņēmumiem ir tiesības uz piecus gadus ilgu atbrīvojumu no IRAP. Otrkārt, tas atbalsta esošos un jaunos rūpniecības uzņēmumus ar apgrozījumu mazāku par 10 miljoniem euro, izņemot uzņēmumus, kas darbojas ķīmijas un naftasķīmijas nozarē.

(58)

Pat ja Itālijas varas iestādes būtu pierādījušas, ka nepastāv jauni rūpniecības uzņēmumi ar apgrozījumu lielāku par 10 miljoniem EUR, izņemot ķīmijas un naftas ķīmijas nozari, pasākums saskaņā ar vispāratzītu tiesu praksi (15) būtu uzskatāms par selektīvu pasākumu, kas atbalsta iepriekšminēto ražošanas nozari, jo piecu gadu ilgais atvieglojums no IRAP nav pieejams uzņēmumiem, kas darbojas citās nozarēs, kas nav rūpniecība.

(59)

Visbeidzot, šķiet, ka pasākums piešķir selektīvas priekšrocības Sicīlijas uzņēmumiem tādēļ, ka no šīs shēmas labumu var gūt tikai nodokļus maksājoši uzņēmumi, kuru juridiskā adrese, galvenā administratīvā mītne un uzņēmējdarbības vieta ir Sicīlijā. Tas gan neattiecas uz visiem uzņēmumiem, kuri veic ražošanas vai tirdzniecības darbības Sicīlijā un kuriem ir jāmaksā IRAP par šīm darbībām.

(60)

Komisija piebilst, ka ar 16. pantu tiek piešķirtas selektīvas priekšrocības tādā mērā, ka tikai daži uzņēmumi no tām var gūt labumu. Patiešām, priekšrocības ir paredzētas tikai apdrošināšanas un finanšu uzņēmumiem, kam atļauts darboties centrā. Tādējādi no pasākuma ir izslēgti visi uzņēmumi, kas starptautiskajos tirgos vāc līdzekļus nolūkā ieguldīt tos valstīs, kuras minētas 7. zemsvītras piezīmē, un šo uzņēmumu darbība šajās valstīs nenotiek centrā.

(61)

Turklāt pasākums ir selektīvs tādā mērā, ka no tā ir izslēgti apdrošināšanas un finanšu uzņēmumi, kas iegulda līdzekļus Itālijā un citās valstīs, kuras nav ietvertas izsmeļošajā sarakstā, kas minēts 7. zemsvītras piezīmē.

(62)

Tādējādi Komisija secina, ka piedāvātais pasākums ir selektīvs.

(63)

Saskaņā ar tiesu praksē pieņemto lēmumu (16) pasākums izkropļo konkurenci, ja atbalsta saņēmējs konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kas ir atvērti konkurencei.

(64)

Komisija atzīmē, ka pasākumi, kas paredzēti 14. un 15. pantā, šķiet, izkropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstēm, jo tie atbrīvo atbalsta saņēmējus no nodokļu sloga, kuru citkārt tiem nāktos uzņemties.

(65)

Šajā gadījumā atbalsta saņēmēji ir visu lielumu uzņēmumi, kas darbojas galvenokārt rūpniecībā, izņemot ķīmijas un naftas ķīmijas nozari. Šie uzņēmumi konkurē ar citiem uzņēmumiem tirgos, kuri ir atvērti konkurencei, tāpēc saskaņā ar tiesu praksi atbrīvojums no IRAP var izkropļot konkurenci un nelabvēlīgi ietekmēt tirdzniecību.

(66)

Līdzīgi Komisija uzskata, ka 16. pantā paredzētais pasākums izkropļo konkurenci un nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Patiesi, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības patieso raksturu, finanšu sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, nekustamā īpašuma brokeru firmas un kredītsabiedrības konkurē ar citiem uzņēmumiem Eiropas līmenī.

(67)

Tādējādi Komisija secina, ka piedāvātā shēma ir valsts atbalsts.

(68)

Tā kā pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, tā saderība jānovērtē, ņemot vērā nodokļu atvieglojumus, kas paredzēti 87. panta 2. un 3. punktā. Nodokļu atvieglojumi 87. panta 2. punktā, kas attiecas uz sociāla rakstura atbalstu, ko sniedz individuāliem patērētājiem, atbalstu, lai segtu zaudējumus, ko radījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji gadījumi, un atbalstu, ko sniedz dažiem Vācijas Federatīvās Republikas reģioniem, neattiecas uz šo gadījumu. Pasākumu nevar uzskatīt par nozīmīgu projektu visas Eiropas interesēs vai par līdzekli, lai novērstu nopietnus traucēkļus Itālijas ekonomikā, kā nosaka 87. panta 3. punkta b) apakšpunkts. Pasākumu nevar kvalificēt arī kā nodokļu atbrīvojumu saskaņā ar 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas paredz sniegt atbalstu, lai atvieglotu dažu saimniecisko darbību vai noteiktu ekonomisko zonu attīstību, kur šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā kopējām interesēm. Visbeidzot, pasākuma mērķis nav kultūras un mantojuma saglabāšana, kā noteikts 87. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(69)

87. panta 3. punkta a) apakšpunkts paredz atļaut tādu atbalstu, kas veicina ekonomikas attīstību reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur ir ļoti liels bezdarba līmenis. Sicīlija ir reģions, kam ir tiesības uz šādu atvieglojumu.

(70)

Lēmumā uzsākt oficiālo pārbaudes procedūru 29. līdz 50. punktā Komisija izskaidroja iemeslus, kāpēc tā šaubās par to, ka uz pasākumu varētu attiecināt 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minēto atvieglojumu. Turklāt tā nepieļāva, ka uz regulējumu, kas paredzēts Reģionālā likuma Nr. 21/2003 16. pantā, varētu attiecināt 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēto atvieglojumu, kas paredz atļaut atbalstu, lai veicinātu projekta visas Eiropas interesēs īstenošanu vai lai novērstu nopietnus traucēkļus Itālijas ekonomikā.

(71)

Tā kā ne no Itālijas, ne no ieinteresētajām trešajām personām netika saņemtas atsauksmes, Komisija var vienkārši atzīmēt, ka šīs šaubas ir pamatotas.

(72)

Komisija secina, ka pasākums, par ko paziņojusi Itālija un kas ir aprakstīts 10. līdz 28. punktā, nav saderīgs ar kopējo tirgu un uz to nevar attiecināt nevienu no EK Līgumā minētajiem atvieglojumiem. Tādējādi pasākums ir jāaizliedz. Saskaņā ar Itālijas varas iestāžu norādīto atbalsts nav ticis piešķirts un tādējādi nav nepieciešams to atgūt,

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/18

(1)

Par atbalstu, ko Itālija plāno piešķirt uzņēmumam Nuova Mineraria Silius, Komisijai tika paziņots ar 2005. gada 30. novembra vēstuli. Komisija 2005. gada 21. decembrī lūdza iesniegt papildu informāciju, ko Itālija nosūtīja ar 2006. gada 7. februārī reģistrētu vēstuli.

(2)

Komisija ar 2006. gada 26. aprīļa vēstuli informēja Itāliju par lēmumu attiecībā uz šo atbalsta pasākumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par minēto pasākumu.

(4)

2006. gada 12. maijā notika tikšanās ar Itālijas iestādēm, kuras uz lēmumu par procedūras uzsākšanu reaģēja ar 2006. gada 14. jūlija un 30. augusta vēstuli. Komisija ar 2006. gada 18. septembra vēstuli lūdza iesniegt papildu informāciju, un Itālija atbildēja ar 2006. gada 3. novembra un 31. decembra vēstuli.

(5)

Komisija saņēma ieinteresēto personu apsvērumus un pārsūtīja tos Itālijai, dodot iespēju atbildēt uz tiem. Itālijas iestādes atbildēja ar 2006. gada 3. novembra vēstuli.

(6)

Atbalsta saņēmējs būtu uzņēmums Nuova Mineraria Silius SpA (“NMS”), kas pilnībā pieder Sardīnijas autonomajam reģionam (regione autonoma Sardegna, “RAS”). NMS veic fluorīta ieguvi (3) Silius pašvaldības teritorijā Sardīnijā. Uzņēmuma apgrozījums 2004. gadā (jaunākie pieejamie dati) bija 4,96 miljoni euro, un tajā strādāja 163 darbinieki.

(7)

Uzņēmumu NMS 1992. gadā izveidoja RAS un Minmet Financing Company. Vēlāk RAS īpašumtiesības nodeva publiskam uzņēmumam Ente Minerario Sardo (“EMSA”) (1996. gadā attiecīgi 97,5 %, bet pašlaik – 100 %). 1998. gadā tika uzsākts EMSA likvidācijas process. Likvidators saņēma mandātu iespēju robežās veikt privatizāciju vai, ja tas nav iespējams, likvidāciju. Tomēr, kad NMS neizdevās privatizēt un EMSA izbeidza darbību (2002. gada jūnijā), NMS nelikvidēja.

(8)

Pēc neveiksmīgā privatizācijas mēģinājuma Itālija paziņoja Komisijai par plānu uzņēmumā veikt jaunus ieguldījumus aptuveni 24 miljonu euro apmērā. Saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju jaunie kapitālieguldījumi dotu iespēju sagatavot izmantošanai jaunas, dziļākas iegulas, no kurām varētu iegūt minerālus ar augstāku fluorīda saturu un līdz ar to palielināt raktuves kopējo ražošanas apjomu.

(9)

Itālija apgalvoja, ka tā par atbalsta pasākumu paziņoja tikai juridiskās noteiktības nolūkā, jo ierosinātais pasākums neietver valsts atbalstu divu iemeslu dēļ:

Pretējā gadījumā, ja Komisija secinātu, ka ierosinātais pasākums ietver valsts atbalstu, Itālija apgalvo, ka atbalsta elements aprobežotos ar to ieņēmumu daļu, kas gūta, pateicoties ieguldījumu projektam. Saskaņā ar Itālijas aprēķiniem šī daļa nebūtu lielāka par 26 % no ieguldījumiem, tādējādi nepārsniedzot konkrētajai teritorijai noteikto reģionālā atbalsta maksimālo apjomu (4).

(10)

Papildus paziņotajam pasākumam, kā liecina Itālijas iestāžu iesniegtā informācija, iepriekšējo gadu laikā NMS no sava vienīgā akcionāra RAS pastāvīgi saņēma publisko līdzekļu pārskaitījumus (5), kuru mērķis bija segt pastāvīgos zaudējumus, ko radīja darbība līdz likvidācijai. Kopš 1997. gada šie pārskaitījumi kopsummā sasniedza 90,7 miljonus euro, kuru sadalījums sniegts tālāk.

Šie pārskaitījumi ir iegrāmatoti uzņēmuma bilances kontos ar norādēm “RAS, paredzamo zaudējumu segšana” un “EMSA, paredzamo zaudējumu segšana”.

(11)

Papildus tam Itālijas iestādes apstiprināja, ka NMS ir saņēmis šādas publiskās subsīdijas:

(12)

Komisija savā lēmumā par procedūras uzsākšanu pauda šaubas par konkrētā pasākuma saderību ar kopējo tirgu, un jo īpaši atbilstību Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (8) (tālāk tekstā – “pamatnostādnes”).

(13)

Uz Komisijas aicinājumu iesniegt apsvērumus par konkrēto pasākumu atsaucās trīs konkurenti.

(14)

Saskaņā ar pirmā konkurenta sniegto informāciju NMS krīzes situācijā ir bijis jau pēdējos 20 gadus un spējis izdzīvot, tikai pateicoties pastāvīgajiem publisko līdzekļu piešķīrumiem. Lai gan tirgus cenas pēdējo 5 gadu laikā ir ievērojami palielinājušās, kā rezultātā citi uzņēmumi ir paplašinājuši savas raktuves vai atvēruši jaunas raktuves, NMS turpināja darboties bez peļņas. Turklāt uzņēmumu bija neiespējami privatizēt, jo tas tika uzskatīts par nerentablu, neraugoties uz jau saņemto valsts atbalstu. Šis konkurents uzskata, ka atbalsta summas ir iespaidīgas, skandalozas un neticami nesamērīgas, par ko liecina tas, ka 2004. gadā tās bija vairāk nekā divreiz lielākas par uzņēmuma apgrozījumu.

(15)

Otrais konkurents pauda savu izbrīnu par radušos situāciju. NMS un citi Eiropas fluorīda ražotāji ievērojami cieta no deviņdesmito gadu nelabvēlīgajiem tirgus apstākļiem, ko izraisīja Ķīnas īstenotais dempings. Šī situācija uzlabojās tikai pēc 2000. gada. Lai gan bija zināms, ka NMS saņem publisko finansējumu, minētais konkurents apgalvo, ka tam nebija ieskata par atbalsta apjomu, kas šķiet esam nesaprātīgi liels. Pēc šā uzņēmuma aptuvenām aplēsēm pēdējo 5–6 gadu laikā NMS saņemtās subsīdijas apmēram desmitkārtīgi pārsniedza vidējos parastos ieguldījumus par tonnu, kādi ir šajā nozarē. Secinājumā šis konkurents atzīst, ka, būdams viens no Eiropas fluorīta ražotājiem tirgū, kuram raksturīga sīva konkurence, tas nevar pieņemt situāciju, ka vienu konkrētu uzņēmumu pie dzīvības vairāku gadu garumā uztur tikai ievērojami valsts piešķīrumi.

(16)

Trešais konkurents enerģiski iebilda pret atbalsta piešķiršanu NMS, norādot, ka šis atbalsts šķiet esam liels un nesamērīgs. Šis konkurents uzskata, ka finansiālā atbalsta summa, kas piešķirta uzņēmumam ar tik neliela mēroga ieguves darbībām, šķiet esam ārkārtīgi nerentabla izlietojuma piemērs un iespējams, ka subsīdijas tiek izmantotas tikai tam, lai raktuvē uzturētu ekonomiski neizdevīgas darba vietas.

(17)

Atbildot uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, Itālijas iestādes norādīja, ka RAS ir nolēmis neīstenot paziņoto atbalstu un, ņemot vērā uzņēmuma finansiālās grūtības, likvidēt šo uzņēmumu. Ar 2006. gada 30. augusta vēstuli Itālijas iestādes apstiprināja, ka NMS tiešām paredzēts likvidēt, kā nolemts 28. jūlija ārkārtas sēdē.

(18)

Papildus tam Itālija apgalvoja, ka: a) likvidējot NMS, nebūs iespējams atgūt RAS piešķirto finansējumu, b) uzņēmuma iziešana no tirgus nekādi tālāk neietekmēs Kopienas iekšējo tirdzniecību un c) šādos apstākļos izdotam piedziņas rīkojumam nebūtu nekāda konkrēta rezultāta. Ņemot to vērā, Itālija lūdza Komisiju neizdot piedziņas rīkojumu.

(19)

Attiecībā uz NMS konkurentu iesniegtajiem apsvērumiem Itālija uzskata, ka tiem vairs nav nozīmes, jo paziņojums ir atsaukts un uzņēmums tiks likvidēts.

(20)

EK Līguma 87. panta 1. punktā noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(21)

Komisija konstatē, ka iepriekš 8. līdz 10. punktā aprakstītie pasākumi ietver valsts līdzekļu piešķiršanu no konkrētās publiskās iestādes līdzekļiem. Tā kā valsts atbalsts paredzēts vienam konkrētam uzņēmumam, selektivitātes kritērijs ir izpildīts. Turklāt, tā kā NMS darbojās fluorīta tirgū, kurā notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm, ir izpildīts arī kritērijs par ietekmi uz Kopienas iekšējo tirdzniecību. Konkrēti, Itālijas iestāžu arguments, ka Kopienas iekšējā tirdzniecība netiktu ietekmēta, nav pamatots, jo saskaņā ar iedibināto judikatūru gadījumā, ja atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, nostiprina kāda uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Kopienas iekšējā tirgū, uzskatāms, ka konkrētais atbalsts negatīvi ietekmē konkurentus (9). Turklāt Kopienas iekšējās tirdzniecības faktu apstiprina apsvērumi, ko, atsaucoties uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, iesniedza dažādās dalībvalstīs darbojošies konkurējošie fluorīta piegādātāji.

(22)

Attiecībā uz sākotnējā paziņojumā izteikto argumentu, ka RAS būtu rīkojies līdzīgi kā tirgus ekonomikas ieguldītājs, Komisija konstatē, ka, ņemot vērā iepriekšējo gadu ekonomiskos rezultātus un finanšu rādītāju attīstības tendences (10), NMS ir uzskatāms par “grūtībās nonākušu uzņēmumu” pamatnostādņu 2.1. iedaļas nozīmē.

(23)

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka iepriekšējos gados pastāvīgi vajadzēja segt NMS zaudējumus, bet finanšu situācija tā rezultātā nekādi neuzlabojās, šķiet praktiski neiespējami, ka tirgus ekonomikas ieguldītājs piešķirtu vēl papildu līdzekļus 24 miljonu euro apmērā tādam projektam, kas līdz šim ir bijis nerentabls. Šo secinājumu vēl pastiprina tas, ka visi laikā no 1999. līdz 2002. gadam veiktie uzņēmuma privatizācijas mēģinājumi cieta neveiksmi. Par to pašu liecina arī nozares konkurentu reakcija.

(24)

Papildus tam RAS iepriekš necentās izsvērt likvidēšanas izmaksu apjomu attiecībā pret izmaksām, kādas radītu NMS darbības turpināšana. Tieši pretēji – kad 2002. gada jūnijā kļuva acīmredzams, ka privatizācijas mēģinājumi ir bijuši neveiksmīgi, RAS nepārprotami atsacījās uzņēmumu likvidēt.

(25)

Turklāt no paziņojuma bija skaidri noprotams, ka lielā mērā RAS subsidēja NMS sociālu apsvērumu dēļ, jo NMS bija viens no retajiem reģionā vēl palikušajiem rūpnieciskajiem uzņēmumiem. Taču šāda veida argumenti neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja loģikai.

(26)

Ņemot vērā visu minēto, Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu secināja – un arī tagad joprojām uzskata –, ka sākotnējā paziņojumā ierosinātie ieguldījumi, kā arī visi akcionāra iepriekš veiktie maksājumi zaudējumu segšanas nolūkā, kopsummā 114,7 miljoni euro, ir uzskatāmi par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Atbalsts, kas bija paredzēts zaudējumu segšanai, ir pretlikumīgs, jo tas bija piešķirts, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Attiecībā uz atbalsta pasākumu, par ko iesniegts sākotnējais paziņojums, Itālijas iestādes apstiprināja, ka daļa līdzekļu atbalsta saņēmējam jau ir pārskaitīta, lai varētu veikt “dažus steidzamus un neatliekamus pasākumus”. Līdz ar to arī šī atbalsta daļa, kura summa nav zināma, bija pretlikumīga.

(27)

Attiecībā uz 11. punktā minētajiem valsts pasākumiem netiek apstrīdēts, ka tie uzskatāmi par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tomēr Itālija paziņoja, ka atbalsts saskaņā ar Likumu 752/82 vispār vēl nav piešķirts.

(28)

Iepriekš 8. līdz 10. punktā aprakstīto atbalsta pasākumu galvenais mērķis šķiet esam palīdzēt grūtībās nonākušam uzņēmumam. Tādos gadījumos, ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, var piemērot vienīgi Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto atkāpi, ar kuru iespējams atļaut valsts atbalstu, kura mērķis ir veicināt konkrētu saimniecisko darbību attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(29)

Noteikumi, kas attiecas uz atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, ir izklāstīti attiecīgajās pamatnostādnēs.

(30)

Jauno pamatnostādņu pārejas noteikumi paredz, ka, ja atbalsta daļa vai viss atbalsts ir piešķirts pēc pamatnostādņu publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2004. gada 1. oktobra, Komisija, izskatot jautājumu, vai glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts bez tās atļaujas (pretlikumīgs atbalsts), ir saderīgs ar kopējo tirgu, balstās uz jaunajām pamatnostādnēm (104. punkts). Līdz ar to šajā lietā ir jāpiemēro jaunās pamatnostādnes, jo paziņojums tika iesniegts 2005. gadā un pēc 2004. gada 1. oktobra tika piešķirts valsts atbalsts vismaz 11 miljonu euro apmērā (no kopsummā 90,7 miljoniem euro, kas bija paredzēti zaudējumu segšanai, kā minēts 10. punktā).

(31)

Attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Likumu 488/92 un, iespējams, Likumu 752/82, to atbilstība arī ir jāvērtē pēc pamatnostādnēm, jo Komisija uzsver, ka atbalsts grūtībās nonākušiem uzņēmumiem var veicināt konkrētu saimniecisko darbību, neizraisot nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, tikai tad, ja ir ievēroti pamatnostādnēs ietvertie nosacījumi (11). Tā kā grūtībās nonākuši uzņēmumi ir nepārprotami izslēgti no Likuma 488/92 piemērošanas jomas, Komisija secina, ka NMS nebija tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar Likuma 488/92 noteikumiem, jo atbalsta piešķiršanas laikā (2002. gada maijā) uzņēmums jau bija nonācis grūtībās (12).

(32)

Tā paša iemesla dēļ ir noraidāms Itālijas iestāžu arguments, ka esot jāuzskata, ka iespējamais atbalsts nepārsniedz Sardīnijai noteikto reģionālā atbalsta maksimumu.

(33)

Attiecībā uz NMS tiesīgumu saņemt pārstrukturēšanas atbalstu Komisija uzskata, ka pamatnostādnēs noteiktie atbalsta atbilstības kritēriji nav izpildīti. Konkrēti:

(34)

Komisija ņem vērā Itālijas paziņojumu, ka RAS ir nolēmis neīstenot paziņoto atbalstu aptuveni 24 miljonu euro apmērā un likvidēt NMS, ņemot vērā tā finansiālās grūtības. Neraugoties uz Itālijas argumentiem, Komisija uzsver, ka saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (14), tādos nelikumīga atbalsta gadījumos, kurš nav saderīgs ar kopējo tirgu, jāatjauno efektīva konkurence, un ka šajā nolūkā atbalsts, ieskaitot procentus, ir nekavējoties jāatgūst.

(35)

Komisija konstatē, ka Itālija, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu, ir pretlikumīgi īstenojusi pasākumus, kuri ietver NMS zaudējumu atkārtotu segšanu, atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Likumu 488/92 un ministrijas 2000. gada 28. decembra dekrētu un, iespējams, paziņojumā aprakstītā pasākuma papildu atbalsta daļēju piešķiršanu. Papildus tam Komisija konstatē, ka sākotnējā paziņojumā aprakstītais atbalsts un atbalsts, kas piešķirts ar ministrijas 2000. gada 28. decembra dekrētu, ievērojot Itālijas Republikas Likuma 752/82 9. panta noteikumus, nav saderīgs ar kopējo tirgu, jo tam nav piemērojama neviena no EK Līgumā paredzētajām atkāpēm. Līdz ar to tās minēto pasākumu daļas, par kurām atbalsts vēl nav piešķirts (15), nedrīkst īstenot, un jāatgūst jau samaksātais atbalsts, kopsummā 98,36 miljoni euro, ko veido 90,7 miljoni euro zaudējumu segšanai (sk. 10. punktu) un 7,66 miljoni euro, kas piešķirti saskaņā ar ministrijas 2002. gada 9. maija dekrētu (sk. 11. punktu),

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/24

(1)

Lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 1348/2000, bija nepieciešams sastādīt un izdot rokasgrāmatu, kas satur informāciju par saņēmējām iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar minētās regulas 2. pantu. Šī rokasgrāmata iekļauta I pielikumā Komisijas 2001. gada 25. septembra Lēmumam 2001/781/EK, ar ko apstiprina saņēmēju iestāžu rokasgrāmatu un to dokumentu glosāriju, kurus var izsniegt saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (2).

(2)

Ņemot vērā informācijas izmaiņas, par kurām Komisijai paziņojusi Francija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1348/2000 2. panta 4. punktu, rokasgrāmatā nepieciešams izdarīt grozījumus.

(3)

Tādēļ jāizdara attiecīgi grozījumi Lēmumā 2001/781/EK,

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/31

(1)

Eiropadome 2005. gada 15. decembrī pieņēma Eiropas Savienības pretterorisma stratēģiju, īpaši paredzot attīstīt sadarbību ar partneriem ārpus Eiropas Savienības, lai novērstu un apkarotu terorismu.

(2)

Eiropadome 2005. gada 15. decembrī pieņēma stratēģiju “Eiropas Savienība un Āfrika: ceļā uz stratēģisku partnerību”, kurā Eiropas Savienība apņemas atbalstīt Āfrikas valstu centienus terorisma apkarošanā.

(3)

Āfrikas Savienība 2002. gada 14. septembrī apstiprināja Rīcības plānu par terorisma novēršanu un apkarošanu Āfrikā, īpaši paredzot izveidot Āfrikas Terorisma pētījumu un pētniecības centru (CAERT).

(4)

Āfrikas Savienība izveidoja CAERT2004. gada 13. oktobrī. Tā uzdevums ir izvērtēt terorisma draudus Āfrikā un veicināt Āfrikas valstu sadarbību cīņā pret terorismu. Tas vēlas saņemt Eiropas atbalstu.

(5)

Dažās Āfrikas valstīs terorisma draudi pieaug un rada aizvien lielākas briesmas gan tām, gan arī Eiropas Savienībai.

(6)

Pretterorisma cīņas efektivitāti Āfrikā kavē daži vietēji trūkumi, īpaši iestāžu organizācijas jomā,

17.7.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 185/s3