ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 173
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
50. sējums
2007. gada 3. jūlijs
|
ISSN 1725-5112 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
50. sējums |
|
Saturs |
|
I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
|
||
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI |
|
|
|
* |
|
|
|
II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
|
Padome |
|
|
|
|
2007/456/EK |
|
|
|
* |
||
|
|
|
Komisija |
|
|
|
|
2007/457/EK |
|
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2007. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumus 2001/689/EK, 2002/739/EK, 2002/740/EK, 2002/741/EK un 2002/747/EK, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esamības termiņu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3128) ( 1 ) |
|
|
|
|
2007/458/EK |
|
|
|
* |
||
|
|
|
NOLĪGUMI |
|
|
|
|
Padome |
|
|
|
* |
|
|
|
Labojums |
|
|
|
* |
|
|
|
||
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 776/2007
(2007. gada 2. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
|
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2007. gada 3. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 2. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2007. gada 2. jūlija Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
MA |
33,7 |
|
TR |
101,8 |
|
|
ZZ |
67,8 |
|
|
0707 00 05 |
JO |
159,1 |
|
TR |
101,8 |
|
|
ZZ |
130,5 |
|
|
0709 90 70 |
IL |
42,1 |
|
TR |
88,9 |
|
|
ZZ |
65,5 |
|
|
0805 50 10 |
AR |
54,5 |
|
ZA |
61,5 |
|
|
ZZ |
58,0 |
|
|
0808 10 80 |
AR |
100,0 |
|
BR |
84,4 |
|
|
CA |
99,5 |
|
|
CL |
91,0 |
|
|
CN |
72,2 |
|
|
CO |
90,0 |
|
|
NZ |
102,8 |
|
|
US |
119,5 |
|
|
UY |
109,0 |
|
|
ZA |
99,9 |
|
|
ZZ |
96,8 |
|
|
0809 10 00 |
EG |
88,7 |
|
TR |
193,0 |
|
|
ZZ |
140,9 |
|
|
0809 20 95 |
TR |
284,9 |
|
US |
499,9 |
|
|
ZZ |
392,4 |
|
|
0809 40 05 |
IL |
171,9 |
|
ZZ |
171,9 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 777/2007
(2007. gada 2. jūlijs),
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2004. gada 19. februāra Regulu (EK) Nr. 314/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Zimbabvi (1) un jo īpaši tās 11. panta b) punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikumā ir uzskaitītas personas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. |
|
(2) |
Ar Padomes 2007. gada 25. jūnija Lēmumu 2007/455/KĀDP (2) groza pielikumu Kopējai nostājai 2004/161/KĀDP (3), pievienojot divu personu vārdus un sniedzot sīkāk izklāstītu pamatojumu personu sarakstam šajā pielikumā. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikums. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 314/2004 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 2. jūlijā
Komisijas vārdā —
ārējo attiecību ģenerāldirektors
Eneko LANDÁBURU
(1) OV L 55, 24.2.2004., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 412/2007 (OV L 101, 18.4.2007., 6. lpp.).
(2) OV L 172, 30.6.2007., 89. lpp.
(3) OV L 50, 20.2.2004., 66. lpp.
PIELIKUMS
“III PIELIKUMS
Regulas 6. pantā minētais personu saraksts
|
Vārds |
Amats, cita informācija |
Iemesli iekļaušanai sarakstā |
||
|
Prezidents, dzimis 21.2.1924 |
Valdības vadītājs un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Centrālās izlūkošanas organizācijas ģenerāldirektors, dzimis 6.11.1960 |
Saistīts ar valdību un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Bijušais īpašo lietu valsts ministrs prezidenta birojā, atbildīgs par zemes un pārvietošanas programmām (bijušais valsts ministrs viceprezidenta birojā un bijušais Valsts ministrs prezidenta birojā zemes reformas programmas jautājumos), dzimis 25.2.1968 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Policijas komisāra palīgs, policijas pārstāvis. |
Drošības spēku dalībnieks un īpaši atbildīgs par būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem |
||
|
Lauksaimniecības ministra vietnieks (bijušais finanšu ministra vietnieks), dzimis 7.4.1957 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Pastāvīgais sekretārs Informācijas un publicitātes nodaļā, dzimis 4.4.1963 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Bijušais Pašvaldību, valsts pasūtījuma un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministra vietnieks, dzimis 10.6.1962 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
Manicaland provinces gubernators |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem |
||
|
Izglītības, sporta un kultūras ministrs, dzimis 25.11.1939 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministra vietnieks |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Policijas komisārs, dzimis 10.3.1953 |
Drošības spēku dalībnieks un īpaši atbildīgs par miermīlīgas pulcēšanās brīvības būtiskiem ierobežojumiem. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Sabiedrības un dialoga ar to lietu valsts ministrs (bijušais pasta un telekomunikāciju ministrs), dzimis 28.8.1943 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Tieslietu, juridisko un parlamentāro lietu ministrs, dzimis 25.1.1947 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs, dzimis 14.3.1955 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
Bijušais iekšlietu ministra vietnieks, dzimis 10.10.1946 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, 27.3.1928 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Zimbabves bruņoto spēku komandieris, ģenerālis (bijušais armijas komandieris, ģenerālleitnants), dzimis 25.8.1956 |
Drošības spēku dalībnieks un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Priekšsēdētājs, ZEC (Augstākās tiesas tiesnesis un robežstrīdu izšķiršanas komitejas priekšsēdētājs), dzimis 4.6.1953 |
Saistīts ar valdību un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Masvingo provinces gubernators (bijušais vecākais sekretārs, atbildīgs par īpašajām lietām prezidenta birojā), dzimis 19.3.1949 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu attīstības ministrs, dzimis 1.8.1952 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas vecākais loceklis, dzimis 1939. gadā |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Sieviešu tiesību, dzimumu tiesību un sabiedrības attīstības jautājumu ministra vietnieks |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Augstākās un terciārās izglītības ministra vietnieks, dzimis 3.11.1957 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ekonomiskās attīstības ministra vietnieks, dzimis 22.6.1935 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs (bijušais valsts ministrs prezidenta birojā valsts drošības jautājumos), dzimis 1.8.1946 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Vēlēšanu pārraudzības komisijas priekšsēdētājs |
Līdzatbildīgs par negodīgajām 2005. gada vēlēšanām. |
||
|
Bijušais vēlēšanu pārraudzības komisijas priekšsēdētājs |
Saistīts ar valdību un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Lauksaimniecības ministrs (bijušais ekonomiskās attīstības ministrs), dzimis 8.3.1940 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs ekonomikas jautājumos, dzimis 1935. gadā. |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Masvingo provinces bijušais gubernators, dzimis 7.11.1935 |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, 17.2.1938 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Harare provinces gubernators un ZANU (PF) Politbiroja sekretārs finanšu jautājumos, dzimis 25.5.1947 |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Jaunatnes attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks un ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks jaunatnes jautājumos, dzimis 23.10.1970 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Austrumu Mashonaland provinces gubernators, dzimis 4.3.1963 |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Bijušais finanšu un ekonomiskās attīstības ministrs, dzimis 4.4.1949. NB. Pašlaik atrodas apcietinājumā |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
Vides un tūrisma lietu ministra vietnieks un bijušais transporta un komunikāciju ministra vietnieks |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis, dzimis 1933. gadā. |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Policijas komisāra palīgs. |
Drošības spēku dalībnieks un īpaši atbildīgs par miermīlīgas pulcēšanās brīvības būtiskiem ierobežojumiem. |
||
|
Bijušais kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs, dzimis 13.6.1952 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
Lauksaimniecības mašīnbūves un mehanizācijas valsts ministrs (bijušais lauksaimniecības un lauku apdzīvotības ministrs), dzimis 21.11.1954 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Senāta priekšsēdētājs, dzimis 11.7.1943 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Bijušais jaunatnes attīstības, dzimumtiesību un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks, dzimis 4.4.1941 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
Mediju informācijas komisijas priekšsēdētājs |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem vārda un preses brīvības pārkāpumiem. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks ekonomikas jautājumos (agrākais finanšu ministrs), dzimis 22.3.1950 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Harares pašreizējais mērs |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks invalīdu un sociāli atstumto jautājumos, dzimis 28.4.1944 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Izglītības, sporta un kultūras ministra vietnieks |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Valsts ministrs pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos, dzimis 10.8.1961 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ministrs bez portfeļa (bijušais jaunatnes attīstības, dzimumu tiesību un nodarbinātības veicināšanas ministrs), dzimis 30.7.1955 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Bijušais rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministra vietnieks, dzimis 10.8.1934 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
Ārlietu ministra vietnieks (bijušais iekšlietu ministra vietnieks), dzimis 4.4.1948 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Centrālās Mashonaland provinces gubernators |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Dienvidu Matabeleland provinces gubernators (ZANU (PF) Politbiroja sekretārs invalīdu un sociāli atstumto jautājumos), dzimis 14.10.1936 |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Bulawayo provinces gubernators |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Ziemeļu Matabeleland provinces gubernators (ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks transporta un sociālās labklājības jautājumos) |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Lauku apbūves un sociālo ērtību ministra vietnieks, dzimis 17.8.1960 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Informācijas un publicitātes ministra vietnieks, dzimis 1969. gadā |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Iekšlietu ministra vietnieks (bijušais ārlietu ministra vietnieks), dzimis 21.4.1951. Mhute Kraal – Zvishavane |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Iekšlietu ministrijas pastāvīgais sekretārs |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas loceklis |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu attīstības ministrijas pastāvīgais sekretārs |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Kalnraktuvju un ieguves rūpniecības attīstības ministrs (agrākais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs), dzimis 4.7.1952 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Lauku apbūves un sociālo ērtību ministrs (bijušais parlamenta priekšsēdētājs), dzimis 15.9.1946 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Iekšlietu ministrs (bijušais pašvaldību, valsts pasūtījuma un sabiedrības nodrošinājuma ar mājokli ministra vietnieks), dzimis 15.11.1949 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Valsts ministrs informācijas un publicitātes jautājumos prezidenta birojā, dzimis 12.1.1957 |
Bijušais valdības loceklis, kurš bija iesaistīts darbībās, kuras būtiski apdraudēja pamatbrīvības. |
||
|
Bijušais enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs (bijušais valsts civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministrs), dzimis 7.5.1950 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs juridiskajos jautājumos, dzimis 1945. gadā. NB. Vēstnieks Dienvidāfrikā. |
Bijušais politbiroja loceklis, joprojām saistīts ar valdību un atbalsta tās politiku. |
||
|
Rūpniecības un starptautiskās tirdzniecības ministrs (bijušais Ziemeļu Matabeleland provinces gubernators) (ZANU (PF) Politbiroja sekretārs valsts drošības jautājumos), dzimis 12.10.1951 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Viceprezidents, dzimis 6.12.1923 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ziemeļu Midlands provinces gubernators, dzimis 7.7.1931 |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
Valsts ministrs zinātnes un tehnoloģiju jautājumos prezidenta birojā (pazīstams arī kā Nyembezi) (bijušais valsts ministrs vice–prezidenta Msika birojā), dzimis 18.8.1946 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ministrs sieviešu tiesību, dzimumu tiesību un sabiedrības attīstības jautājumos, ZANU (PF) Politbiroja sekretārs dzimumtiesību un kultūras jautājumos, dzimis 14.12.1958 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Galvenā reģistra vadītājs, dzimis 22.12.1942 |
Saistīts ar valdību un piedalījies valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Augstākās un terciārās izglītības ministrs (bijušais ārlietu ministrs), dzimis 17.12.1941 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Dzimis 23.7.1965 |
Valdības locekļa sieva un iesaistīta darbībās, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas vecākais loceklis, dzimis 14.10.1934 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Policijas komisāra vecākais palīgs |
Drošības spēku dalībnieks un īpaši atbildīgs par miermīlīgas pulcēšanās brīvības būtiskiem ierobežojumiem. |
||
|
Veselības un bērnu labklājības ministra vietnieks, dzimis 1965. gadā |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Viceprezidents (bijušais ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministrs), dzimis 15.4.1955 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas vecākais loceklis, dzimis 1.5.1949 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Finanšu ministrs (bijušais valsts ministrs pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos), dzimis 23.10.1942 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ārlietu ministrs, dzimis 20.7.1945 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Bijušais finanšu ministrs, dzimis 31.7.1941 |
Bijušais valdības loceklis, joprojām saistīts ar valdību. |
||
|
Policijas komisāra palīgs |
Drošības spēku dalībnieks un īpaši atbildīgs par miermīlīgas pulcēšanās brīvības būtiskiem ierobežojumiem. |
||
|
Transporta un komunikāciju ministrs (bijušais transporta un komunikāciju ministra vietnieks), dzimis 6.2.1954 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Valsts ministrs valsts drošības, zemes reformas un pārcelšanās jautājumos prezidenta birojā, ZANU (PF) administrācijas sekretārs, dzimis 27.7.1935 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministrs. |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Jaunatnes attīstības, dzimumtiesību, un nodarbinātības veicināšanas ministrs, pensionēts brigādes komandieris |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ministra vietnieks pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumos (bijušais Senāta priekšsēdētāja vietnieks). |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministra vietnieks, dzimis 27.5.1948 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komitejas vecākais loceklis, dzimis 28.10.1922 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Brigādes komandieris (bijušais Centrālās izlūkošanas organizācijas ģenerāldirektors), dzimis 24.6.1957 |
Bijušais drošības spēku dalībnieks un īpaši atbildīgs par miermīlīgas pulcēšanās brīvības būtiskiem ierobežojumiem. |
||
|
Ūdensresursu un infrastruktūras attīstības ministra vietnieks, dzimis 16.3.1964 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Civildienesta, nodarbinātības un sociālās labklājības ministra vietnieks (bijušais ārlietu ministra vietnieks), dzimis 13.10.1954 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs ražošanas un nodarbinātības jautājumos, dzimis 22.10.1930 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja komisāra vietnieks, dzimis 26.6.1942 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Informācijas un publicitātes ministrs (bijušais augstākās un terciārās izglītības ministra vietnieks), dzimis 20.9.1949 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Ekonomiskās attīstības ministrs (bijušais lauksaimniecības ministra vietnieks), dzimis 4.8.1955 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Vides un tūrisma lietu ministrs, dzimis 7.4.1959 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Parlamenta priekšsēdētājs (bijušais īpašo uzdevumu ministrs prezidenta birojā), dzimis 22.8.1934 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Enerģētikas un elektroenerģijas attīstības ministrs (bijušais ģenerālleitnants, Manicaland provinces gubernators), dzimis 23.7.1955 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Transporta un sakaru ministra vietnieks |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks zinātnes un tehnoloģiju jautājumos |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības un nodarbinātības veicināšanas ministrs, dzimis 20.9.1949 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Veselības un bērnu labklājības ministrs (bijušais ministra vietnieks), dzimis 2.8.1950 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks finanšu jautājumos, dzimis 28.10.1928 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks dzimumu tiesību un kultūras jautājumos |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Pašvaldību, valsts pasūtījuma un pilsētu attīstības ministra vietnieks |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks veselības un bērnu labklājības jautājumos |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Rietumu Mashonaland provinces gubernators |
Saistīts ar valdību un atbildīgs par vērienīgiem un būtiskiem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks sieviešu tiesību jautājumos |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
ZANU (PF) sekretāra vietnieks transporta un sociālās labklājības jautājumos, dzimis 21.3.1968 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Aizsardzības ministrs, dzimis 30.3.1944 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Galvenā par vēlēšanām atbildīgā amatpersona |
Saistīts ar valdību un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Valsts ministrs politikas īstenošanas jautājumos (bijušais valsts ministrs politikas īstenošanas jautājumos prezidenta birojā), dzimis 6.6.1945 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs informācijas un publicitātes jautājumos, dzimis 29.9.1928 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Gaisa spēku maršals, dzimis 1.11.1955 |
Drošības spēku dalībnieks un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Izglītības, sporta un kultūras ministra vietnieks, dzimis 3.1.1949 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Bijušais Nacionālās kara veterānu asociācijas priekšsēdētājs, dzimis 31.12.1970 |
Saistīts ar valdību un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Kabineta sekretārs (amata pārņēmējs no Charles Utete), dzimis 3.5.1949 |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Zimbabves Nacionālās armijas komandieris, ģenerālleitnants, dzimis 25.8.1956 |
Drošības spēku dalībnieks un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretārs jaunatnes jautājumos |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Padomnieks veselības jautājumos prezidenta birojā, dzimis 15.10.1936 |
Saistīts ar valdību un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
ZANU (PF) Politbiroja sekretāra vietnieks finanšu jautājumos, dzimis 15.6.1940 |
Politbiroja loceklis, cieši saistīts ar valdību un tās politikas atbalstītājs. |
||
|
Valsts uzņēmumu valsts ministrs (bijušais ekonomiskās attīstības ministra vietnieks) |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Prezidentālās zemes pārskatīšanas komitejas priekšsēdētājs (bijušais Kabineta sekretārs), dzimis 30.10.1938 |
Saistīts ar valdību un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Policijas komisāra vecākais palīgs, Harares daļas komandieris |
Drošības spēku dalībnieks un īpaši atbildīgs par miermīlīgas pulcēšanās brīvības būtiskiem ierobežojumiem. |
||
|
Cietumu direktors, dzimis 4.3.1947 |
Drošības spēku dalībnieks un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to. |
||
|
Zinātnes un tehnoloģijas ministra vietnieks (NB. Mugabes brāļa vai māsas dēls) |
Valdības loceklis un atbildīgs par darbībām, kuras būtiski grauj demokrātiju, cilvēktiesību ievērošanu un likuma varu. |
||
|
Darbojas partijas politbirojā, pamatiedzīvotāju un to pilnvarošanas jautājumu komitejā, dzimis 27.9.1943 |
Bijušais drošības spēku dalībnieks un piedalījies represīvas valsts politikas veidošanā vai vadījis to, politbiroja loceklis.” |
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/16 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 778/2007
(2007. gada 2. jūlijs),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 761/2007, ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē no 2007. gada 1. jūlijs
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96 par Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 761/2007 (3) noteica ievedmuitas nodokli labības nozarē no 2007. gada 1. jūlija. |
|
(2) |
Ņemot vērā, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 euro tonnā atšķīrās no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 761/2007. |
|
(3) |
Tādēļ ir jāgroza Regula (EK) Nr. 761/2007, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 761/2007 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2007. gada 3. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2007. gada 2. jūlijā
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 270, 29.9.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).
(3) OV L 172, 30.6.2007., 52. lpp.
PIELIKUMS
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minēto produktu ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2007. gada 3. jūlijā
|
KN kods |
Preču apraksts |
Ievedmuitas nodoklis (1) (euro par tonnu) |
|
1001 10 00 |
Cietie KVIEŠI (augsta kvalitāte) |
0,00 |
|
(vidēji augsta kvalitāte) |
0,00 |
|
|
(zema kvalitāte) |
0,00 |
|
|
1001 90 91 |
Mīkstie KVIEŠI (sēklas) |
0,00 |
|
ex 1001 90 99 |
Mīkstie KVIEŠI (augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai) |
0,00 |
|
1002 00 00 |
RUDZI |
0,00 |
|
1005 10 90 |
KUKURŪZA (sēklas, izņemot hibrīdu sēklas) |
16,21 |
|
1005 90 00 |
KUKURŪZA, izņemot sēklas (2) |
16,21 |
|
1007 00 90 |
Graudu SORGO (izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus) |
0,00 |
II PIELIKUMS
Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai
29.6.2007-2.7.2007
|
1. |
Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktā.
|
(1) Par precēm, ko Kopienā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:
|
— |
3 euro par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras piekrastē, |
|
— |
2 euro par tonnu, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē. |
(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 euro par tonnu, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi.
(3) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).
(4) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).
(5) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (EK) Nr. 1249/96 4. panta 3. punkts).
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/19 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 779/2007/EK
(2007. gada 20. jūnijs),
ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējas programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne III)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 152. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (3),
tā kā:
|
(1) |
Līgumā ir paredzēts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis; Līguma 3. panta 1. punkta p) apakšpunktā noteikts, ka Kopienas darbībām jāpalīdz nodrošināt augsta veselības aizsardzības līmeņa sasniegšanu. |
|
(2) |
Kopienas darbībām būtu jāpapildina valstu politikas jomas, kuru mērķis ir uzlabot sabiedrības veselību un likvidēt cilvēku veselības apdraudējuma avotus. |
|
(3) |
Gan publiskajās, gan privātajās dzīves jomās notiekoša fiziska, seksuāla un psiholoģiska vardarbība pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, tostarp vardarbības draudi, piespiešana vai patvaļīga brīvības atņemšana, ir pārkāpums pret šo personu tiesībām uz dzīvību, drošību, brīvību, cieņu, kā arī fizisko un emocionālo integritāti un nopietns apdraudējums vardarbībā cietušo fiziskajai un garīgajai veselībai. Šāda vardarbība, kas ir Kopienā plaši izplatīta, ir patiess pamattiesību pārkāpums, kā arī kaitējums veselībai un šķērslis drošas, brīvas un taisnīgas pilsonības izmantošanai. |
|
(4) |
Pasaules Veselības organizācija (PVO) veselību definē kā pilnīgas fiziskas, garīgas un sociālas labklājības stāvokli, un ne tikai kā stāvokli, kurā nav slimību vai fiziska vājuma. Saskaņā ar PVO asamblejas 1996. gada rezolūciju vardarbība visā pasaulē ir lielākā sabiedrības veselības problēma. PVO 2002. gada 3. oktobra pārskatā par vardarbību un veselību iesaka veicināt svarīgākos profilakses pasākumus, stiprināt palīdzību vardarbībā cietušajiem un paplašināt sadarbību un informācijas apmaiņu attiecībā uz vardarbības novēršanu. |
|
(5) |
Šie principi ir atzīti daudzās konvencijās, deklarācijās un protokolos, ko pieņēmušas nozīmīgākās starptautiskās organizācijas un iestādes, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija, Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Pasaules sieviešu konference un Komerciālas bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanas pasaules kongress. |
|
(6) |
Vardarbības apkarošana būtu jāaplūko saistībā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (4) un to papildinošajos skaidrojumos atzītajām pamattiesībām, ievērojot hartas juridisko statusu, kurā, inter alia, ir atzītas tiesības uz cieņu, līdztiesību un solidaritāti. Tajā ietverti vairāki īpaši panti, kas attiecas uz fiziskās un garīgās integritātes aizsardzību un veicināšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, bērna tiesībām un nediskriminēšanu, kā arī atzīts necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās, verdzības un piespiedu darba, kā arī bērnu darba aizliegums. Hartā ir atzīts, ka, nosakot un īstenojot visas Kopienas politikas jomas un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis. |
|
(7) |
Eiropas Parlaments ir aicinājis Komisiju izstrādāt un īstenot rīcības programmas, lai apkarotu tādu vardarbību, inter alia, 2000. gada 19. maija Rezolūcijā par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam “Par turpmākiem sieviešu tirdzniecības apkarošanas pasākumiem” (5); 2001. gada 20. septembra Rezolūcijā par sieviešu dzimumorgānu kropļošanu (6); 2006. gada 17. janvāra Rezolūcijā par iespējami seksuāli ekspluatējamu sieviešu un bērnu tirdzniecības novēršanas stratēģijām (7); un 2006. gada 2. februāra Rezolūcijā par pašreizējo stāvokli pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā un iespējamām nākotnes darbībām (8). |
|
(8) |
Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 293/2000/EK (2000. gada 24. janvāris), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (programma Daphne) (2000–2003) par preventīviem pasākumiem, lai apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm (9), ir palīdzējusi Eiropas Savienībā veicināt informētību, kā arī paplašināt un konsolidēt sadarbību starp dalībvalstu organizācijām, kas darbojas vardarbības apkarošanas jomā. |
|
(9) |
Kopienas rīcības programma, kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 803/2004/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko pieņem Kopienas rīcības programmu (2004–2008), lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un aizsargātu cietušos un riska grupas (programma Daphne II) (10), turpināja attīstīt programmas Daphne gūtos rezultātus; saskaņā ar Lēmuma Nr. 803/2004/EK 8. panta 2. punktu Komisija veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu gada apropriāciju atbilstību jaunajiem finanšu plāniem. |
|
(10) |
Ir vēlams nodrošināt programmu Daphne un Daphne II atbalstīto projektu nepārtrauktību. |
|
(11) |
Ir svarīgi un vajadzīgi atzīt smago tūlītējo un ilgtermiņa iespaidu, kāds vardarbībai pret bērniem, jauniešiem un sievietēm ir uz viņu fizisko un garīgo veselību, psiholoģisko un sociālo attīstību, vienlīdzīgām iespējām un uz personām, ģimenēm un kopienām, kā arī augsto sociālo un ekonomisko cenu, ko maksā sabiedrība kopumā. |
|
(12) |
Vardarbība pret sievietēm notiek dažādos veidos, sākot ar vardarbību ģimenē, kas ir izplatīta visos sabiedrības līmeņos, līdz kaitīgiem tradicionāliem paradumiem, kas saistīti ar fizisku vardarbību pret sievietēm, piemēram, dzimumorgānu kropļošanu un slepkavībām goda dēļ, kas ir īpaša veida vardarbība pret sievietēm. |
|
(13) |
Atbilstīgi ar šo lēmumu izveidotajai programmai (“programma”) bērni, jaunieši vai sievietes, kas ir bijuši liecinieki uzbrukumam kādam tuviniekam, būtu jāuzskata par vardarbībā cietušajiem. |
|
(14) |
Saistībā ar vardarbības, tostarp bērnu, jauniešu un sieviešu ļaunprātīgas izmantošanas un seksuālas izmantošanas, novēršanu, kā arī saistībā ar cietušo un riska grupu aizsardzību Eiropas Savienība var nodrošināt pievienoto vērtību galvenokārt dalībvalstu veiktām darbībām, izmantojot šādus līdzekļus: informācijas, pieredzes un paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu; inovatīvas pieejas sekmēšanu; prioritāšu kopīgu noteikšanu; kontaktu dibināšanu pēc vajadzības; Kopienas mēroga projektu atlasi, tostarp tādu projektu, ar ko atbalsta bezmaksas palīdzības dienesta telefonu bērniem un palīdzības dienesta telefonu pazudušiem un seksuāli izmantotiem bērniem; visu iesaistīto pušu motivēšanu un mobilizēšanu; un Eiropas mēroga informētību veicinošas kampaņas pret vardarbību. Šādām darbībām vajadzētu ietvert arī atbalstu bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri. |
|
(15) |
Tā kā jautājumus saistībā ar vardarbības pamatcēloņiem un sekām bieži var efektīvi risināt vietējās un reģionālās organizācijas sadarbībā ar līdzīgām citu dalībvalstu organizācijām, šajā programmā atbilstīga vieta būtu jānodrošina vietējā un reģionālā līmeņa preventīvajiem pasākumiem un darbībām cietušo atbalstam. |
|
(16) |
Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus – proti, novērst un apkarot pret bērniem, jauniešiem un sievietēm vērstu vardarbību visās tās formās – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīga informācijas apmaiņa Kopienas mērogā un paraugprakses izplatīšana visā Kopienā, un to, ka sakarā ar vajadzību pēc koordinētas un daudzdisciplīnu pieejas un sakarā ar programmas apjomu vai iespaidu minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai. |
|
(17) |
Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (11). |
|
(18) |
Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12), turpmāk – “Finanšu regula”, un Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (13), kuras aizsargā Kopienas finanšu intereses, ir jāpiemēro, budžeta instrumentu izvēlē ievērojot vienkāršības un konsekvences principu, ierobežojot to gadījumu skaitu, kad Komisija saglabā tiešu atbildību par to īstenošanu un pārvaldību, kā arī ievērojot vajadzīgo samērīgumu starp resursu apjomu un administratīvo apgrūtinājumu, kas ir saistīts ar to izmantošanu. |
|
(19) |
Tāpat arī būtu jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu un lai atgūtu zaudētus, nepamatoti izmaksātus vai nepareizi izlietotus līdzekļus, kā noteikts Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (14), Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (15), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (16). |
|
(20) |
Finanšu regulā paredzēts, ka attiecībā uz darbības dotācijām ir jābūt pieņemtam pamataktam. |
|
(21) |
Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (17). |
|
(22) |
Sieviešu un vīriešu samērīga dalība lēmumu pieņemšanas procesā ir būtisks elements, lai panāktu patiesu līdztiesību starp sievietēm un vīriešiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jādara viss, kas ir viņu spēkos, lai 10. pantā minētās komitejas izveidē panāktu dzimumu līdzsvaru, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Temats un darbības joma
1. Nolūkā palīdzēt nodrošināt augstu līmeni aizsardzībai pret vardarbību un tādējādi stiprināt fiziskās un garīgās veselības aizsardzību, ar šo lēmumu, pamatojoties uz programmās Daphne un Daphne II ietvertajiem politikas principiem un mērķiem, kā daļu no vispārējās programmas “Pamattiesības un tiesiskums” izveido īpašu programmu, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm un lai aizsargātu cietušos un riska grupas (“programma Daphne III”), turpmāk – “programma”.
2. Programma aptver laikposmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.
3. Programmas vajadzībām termins “bērni” attiecas uz vecuma grupu no 0 līdz 18 gadiem saskaņā ar starptautiskiem bērna tiesību instrumentiem.
4. Tomēr uzskata, ka projektiem ar darbībām, kas īpaši paredzētas tādām atbalsta saņēmēju grupām kā, piemēram, “pusaudžiem” (13 līdz 19 gadus veciem) vai personām vecumā no 12 līdz 25 gadiem, mērķa kategorija ir “jaunieši”.
2. pants
Vispārējie mērķi
1. Programmas mērķis ir sekmēt bērnu, jauniešu un sieviešu aizsardzību pret vardarbību visās tās formās un sasniegt augsta līmeņa veselības aizsardzību, labklājību un sociālo kohēziju.
2. Neskarot Eiropas Kopienas mērķus un pilnvaras, programmas vispārējie mērķi veicina, jo īpaši attiecībā uz bērniem, jauniešiem un sievietēm, Kopienas politikas virzienu attīstību, un jo īpaši to politikas virzienu attīstību, kuri saistīti ar sabiedrības veselības aizsardzību, cilvēktiesībām un dzimumu līdztiesību, kā arī darbības bērnu tiesību aizsardzības jomā un cilvēku tirdzniecības un seksuālas izmantošanas apkarošanu.
3. pants
Īpašais mērķis
Programmas īpašais mērķis ir palīdzēt novērst un apkarot vardarbību visās tās formās, kas publiskā un privātā vidē notiek pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, tostarp arī cilvēku tirdzniecību un seksuālu izmantošanu, veicot preventīvus pasākumus un nodrošinot atbalstu un aizsardzību cietušajiem un riska grupām. To panāk, īstenojot turpmāk norādītās starpvalstu darbības vai cita veida darbības, kā minēts 4. pantā:
|
a) |
palīdzot nevalstiskajām organizācijām (NVO) un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā, kā minēts 7. pantā, un stimulējot tās; |
|
b) |
izstrādājot un īstenojot informētību veicinošas darbības konkrētām grupām, piemēram, konkrētām profesijām, kompetentām iestādēm, atsevišķām plašas sabiedrības daļām un riska grupām, nolūkā gan uzlabot izpratni par absolūtu neiecietību pret vardarbību un sekmēt tās īstenošanu, gan veicināt atbalstu cietušajiem un mudināt informēt kompetentās iestādes par vardarbības gadījumiem; |
|
c) |
izplatot programmās Daphne un Daphne II gūtos rezultātus, tostarp tos pielāgojot, nododot tālāk un izmantojot citiem atbalsta saņēmējiem vai citos ģeogrāfiskajos apgabalos; |
|
d) |
apzinot un izvēršot darbības, kas sekmē pozitīvu attieksmi pret personām, kurām draud vardarbība, proti, īstenojot pieeju, kas vairo cieņu pret šādām personām, kā arī veicina viņu labklājību un pašapliecināšanos; |
|
e) |
izveidojot un atbalstot daudzdisciplinārus kontaktu tīklus, lai stiprinātu sadarbību starp NVO un citām organizācijām, kas darbojas šajā jomā; |
|
f) |
nodrošinot ar pierādījumiem pamatotas informācijas un zināšanu bāzes paplašināšanos, informācijas un paraugprakses apmaiņu, apzināšanu un izplatīšanu, tostarp izmantojot pētniecību, apmācības, mācību braucienus un personāla apmaiņu; |
|
g) |
izstrādājot un izmēģinot izpratni veicinošus un izglītojošus materiālus par to, kā novērst vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, kā arī papildinot un pielāgojot jau esošus materiālus, lai tos varētu izmantot citos ģeogrāfiskajos apgabalos vai citām mērķa grupām; |
|
h) |
pētot parādības saistībā ar vardarbību un tās iespaidu gan uz cietušajiem, gan sabiedrību kopumā, tostarp uz veselības aprūpes, sociālajām un ekonomiskajām izmaksām, lai pret vardarbības pamatcēloņiem vērstos visos sabiedrības līmeņos; |
|
i) |
izstrādājot un īstenojot atbalsta programmas cietušajiem un riska grupām, kā arī intervences programmas vainīgajiem, vienlaikus nodrošinot cietušo drošību. |
4. pants
Darbību veidi
Lai īstenotu 2. un 3. pantā izklāstītos vispārējos un īpašos mērķus, programma saskaņā ar gada darba programmās paredzētiem nosacījumiem atbalsta šādus darbību veidus:
|
a) |
īpašas Komisijas veiktas darbības, piemēram, analīzi un pētniecību, aptaujas un apsekojumus, rādītāju un metodoloģiju izstrādi, datu un statistikas vākšanu, attīstīšanu un izplatīšanu, seminārus, konferences un ekspertu sanāksmes, sabiedrisku kampaņu un pasākumu organizēšanu, palīdzības dienesta un tīmekļa vietņu izveidi un uzturēšanu, informatīvu materiālu (tostarp IT lietojumprogrammu un mācību resursu) sagatavošanu un izplatīšanu, ieinteresēto pušu ideju ģeneratoru izveidi un veicināšanu, kas sniegtu ekspertu konsultācijas saistībā ar vardarbību, atbalstu citiem valstu ekspertu tīkliem, kā arī analītiskas, pārraudzības un izvērtēšanas darbības; |
|
b) |
saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem – īpašus starpvalstu projektus, kuri izraisa Kopienas ieinteresētību un kuros ir iesaistītas vismaz divas dalībvalstis; |
|
c) |
saskaņā ar gada darba programmās izklāstītiem nosacījumiem – atbalstu darbībām, ko veic NVO vai citas organizācijas, kuras īsteno mērķus, kas Eiropā izraisa vispārēju ieinteresētību saistībā ar 2. pantā izklāstītajiem programmas vispārējiem mērķiem. |
5. pants
Trešo valstu dalība
Programmas darbībās var piedalīties šādas valstis:
|
a) |
valstis, ar ko Eiropas Savienība ir parakstījusi Pievienošanās līgumu; |
|
b) |
kandidātvalstis, kas izmanto pirmspievienošanās stratēģiju – saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu dalībai Kopienas programmās, kas noteikti, attiecīgi, pamatnolīgumā un Asociācijas padomes lēmumos; |
|
c) |
EBTA valstis, kas ir EEZ līguma puses, – saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem; |
|
d) |
Rietumbalkānu valstis – saskaņā ar kārtību, ko ar šīm valstīm izveido, izmantojot pamatnolīgumus par vispārējiem principiem šo valstu dalībai Kopienas programmās. |
Projektos var iesaistīt kandidātvalstis, kas nepiedalās programmā, ja tas tām palīdzētu pievienošanās priekšdarbos, vai citas trešās valstis, kas nepiedalās programmā, ja tas palīdz sasniegt projektu mērķus.
6. pants
Atbalsta saņēmēju un mērķa grupas
1. Programma ir vērsta uz bērniem, jauniešiem un sievietēm, kas ir vardarbībā cietušie vai var kļūt par vardarbībā cietušajiem.
2. Programmas galvenās mērķa grupas ir, inter alia, ģimenes, skolotāji un izglītības darbinieki, sociālie darbinieki, policija un robežsargi, vietējās, valsts un militārās iestādes, vecākais un vidējais medicīnas personāls, tiesu iestāžu darbinieki, NVO, arodorganizācijas un reliģiskās kopienas.
7. pants
Piekļuve programmai
Programma ir atvērta privātām vai publiskām organizācijām un iestādēm (vietējām iestādēm atbilstīgā līmenī, universitāšu fakultātēm un pētniecības centriem), kas darbojas, lai novērstu un apkarotu vardarbību pret bērniem, jauniešiem un sievietēm, aizsargātu pret šādu vardarbību, sniegtu atbalstu cietušajiem, īstenotu mērķtiecīgas darbības, mudinot atteikties no vardarbības vai palīdzot mainīt attieksmi un izturēšanos pret neaizsargātām grupām un vardarbībā cietušajiem.
8. pants
Intervences veidi
1. Kopienas finansējumam var būt šādas juridiskas formas:
|
— |
dotācijas, |
|
— |
publiska iepirkuma līgumi. |
2. Kopienas dotācijas piešķir, izskatot pieteikumus, kas saņemti pēc publicēta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, izņemot attiecīgi pamatotus ārkārtējas steidzamības gadījumus vai gadījumus, kad saņēmēja iezīmju dēļ attiecīgās darbības sakarā nav citas izvēles. Kopienas dotācijas piešķir kā darbības dotācijas un dotācijas pasākumiem. Līdzfinansējuma maksimālo apjomu nosaka gada darba programmās.
3. Turklāt izdevumus var darīt pieejamus papildpasākumiem, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus; šādā gadījumā Kopienas līdzekļi sedz to pakalpojumu un preču iegādi, kas tieši saistīti ar šīs programmas mērķiem. Tas attiecas, inter alia, uz izdevumiem par informāciju un saziņu, sagatavošanos, īstenošanu, pārraudzību, kontroli un izvērtēšanu saistībā ar projektiem, politikas jomām, programmām un tiesību aktiem.
9. pants
Īstenošanas pasākumi
1. Komisija īsteno Kopienas palīdzību saskaņā ar Finanšu regulu.
2. Programmas īstenošanas nolūkā Komisija, ievērojot 2. pantā izklāstītos šīs programmas vispārējos mērķus, pieņem gada darba programmu, kurā norāda tās īpašos mērķus, tematiskās prioritātes, 8. pantā paredzēto papildpasākumu aprakstu un, vajadzības gadījumā, citu darbību sarakstu. Gada darba programmā nosaka minimālo procentuālo apjomu gada izdevumiem, ko piešķir dotācijām.
3. Gada darba programmu pieņem saskaņā ar 10. panta 2. punktā minēto vadības procedūru.
4. Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgos pasākumus, kas attiecas uz pārējiem jautājumiem, pieņem saskaņā ar 10. panta 3. punktā minēto konsultēšanās procedūru.
5. Izvērtēšanas un piešķiršanas procedūrās attiecībā uz dotācijām, pasākumiem ņem vērā, inter alia, šādus kritērijus:
|
a) |
vispārējos un īpašos mērķus, kā norādīts 2. un 3. pantā, un dažādās jomās veiktus pasākumus, kā norādīts 3. pantā, un atbilstību gada darba programmai; |
|
b) |
ierosinātās darbības kvalitāti attiecībā uz tās koncepciju, organizāciju, izklāstu un paredzētajiem rezultātiem; |
|
c) |
pieprasītā Kopienas finansējuma apjomu un izmaksu efektivitāti paredzēto rezultātu aspektā; |
|
d) |
paredzēto rezultātu ietekmi uz programmas vispārējiem un īpašajiem mērķiem, kas noteikti 2. un 3. pantā, un uz dažādās jomās veiktajiem pasākumiem, kā norādīts 3. pantā; |
|
e) |
inovācijas aspektu. |
6. Šā lēmuma 4. panta c) punktā minētos darbības dotāciju pieteikumus izvērtē, ņemot vērā:
|
a) |
atbilstību šīs programmas mērķiem; |
|
b) |
plānoto darbību kvalitāti; |
|
c) |
attiecīgo darbību iespējamo sviras iedarbību uz sabiedrību; |
|
d) |
veikto darbību ģeogrāfisko iespaidu; |
|
e) |
pilsoņu iesaisti attiecīgo struktūru organizācijā; |
|
f) |
ierosinātās darbības izmaksu efektivitāti. |
10. pants
Komiteja
1. Komisijai palīdz komiteja.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir divi mēneši.
3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 3. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
4. Komiteja pieņem savu reglamentu.
11. pants
Papildināmība
1. Tiecas nodrošināt sinerģiju un papildināmību ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu regulācija”, 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, kā arī ar programmām veselības aizsardzības jomā, programmu “Nodarbinātība un sociālās solidaritāte – PROGRESS” un programmu “Drošāks internets plus”. Tāpat tiecas nodrošināt papildināmību ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta darbībām. Sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā statistikas elementu informācijai par vardarbību, pēc vajadzības izmantojot Kopienas Statistikas programmu.
2. Programma var līdzekļus izmantot kopīgi ar citiem Kopienas instrumentiem, jo īpaši ar vispārējām programmām “Drošība un brīvību garantēšana” un “Solidaritāte un migrācijas plūsmu regulācija”, kā arī ar 7. Pētniecības un attīstības pamatprogrammu, lai īstenotu darbības, kas atbilst visu programmu mērķiem.
3. Saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības tam pašam nolūkam nesaņem palīdzību no citiem Kopienas finanšu instrumentiem. Komisija nodrošina to, ka šīs programmas atbalsta saņēmēji sniedz Komisijai informāciju par finansējumu, ko tie saņēmuši no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un citiem avotiem, kā arī informāciju par iesniegtajiem finansējuma pieteikumiem.
12. pants
Līdzekļu piešķiršana
1. Šā lēmuma īstenošanai paredzētais finansējums 1. pantā paredzētajam laikposmam ir EUR 116,85 miljoni.
2. Piešķīrumus programmā paredzētajām darbībām iekļauj Eiropas Savienības vispārējā budžeta gada apropriācijās. Gada apropriācijas piešķir budžeta lēmējinstitūcija atbilstīgi finanšu shēmai.
13. pants
Pārraudzība
1. Attiecībā uz visām programmas finansētajām darbībām Komisija nodrošina, ka atbalsta saņēmējs iesniedz tehniskus un finanšu pārskatus par darba gaitu. Turklāt trīs mēnešos pēc darbības pabeigšanas iesniedz gala pārskatu. Pārskatu formu un saturu nosaka Komisija.
2. Komisija nodrošina, ka līgumos un nolīgumos, ko slēdz programmas īstenošanas gaitā, jo īpaši paredz Komisijas (vai tās pilnvarotu pārstāvju) veiktu uzraudzību un finanšu kontroli, vajadzības gadījumā veicot pārbaudes uz vietas, tostarp izlases pārbaudes, kā arī Revīzijas palātas veiktas revīzijas.
3. Piecus gadus pēc pēdējā maksājuma attiecībā uz katru darbību, Komisija prasa, lai finansiālās palīdzības saņēmējs glabā pieejamus Komisijai visus pamatojuma dokumentus par izdevumiem attiecībā uz darbību.
4. Pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto pārskatu un izlases pārbaužu rezultātiem, Komisija vajadzības gadījumā koriģē finansiālā atbalsta sākotnēji apstiprināto apjomu vai piešķiršanas nosacījumus, kā arī maksājumu grafiku.
5. Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības veic pareizi un saskaņā ar šo lēmumu un Finanšu regulu.
14. pants
Kopienas finanšu interešu aizsardzība
1. Komisija nodrošina, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, ir aizsargātas Kopienas finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un atgūstot nepamatoti izmaksātas summas, un – ja tiek konstatētas nelikumības – piemērojot iedarbīgas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95, Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un Regulu (EK) Nr. 1073/1999.
2. Kopienas darbībās, ko finansē saskaņā ar programmu, Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 un Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 piemēro jebkādam Kopienas tiesību normu pārkāpumam – tostarp tādu līgumsaistību pārkāpumam, kuras radušās, pamatojoties uz programmu –, ko rada saimnieciskās darbības subjekta darbība vai bezdarbība un kas kaitē vai var kaitēt Eiropas Savienības vispārējam budžetam vai atbilstīgi tam pārvaldītiem budžetiem, radot nepamatotus izdevumus.
3. Ja Komisija konstatē pārkāpumus, tostarp to, ka nav ievērots šis lēmums vai atsevišķais lēmums, vai līgums vai nolīgums, ar ko piešķir attiecīgo finansiālo atbalstu, vai ja atklājas, ka bez Komisijas piekrišanas darbībā ir ieviestas izmaiņas, kas ir pretrunā projekta būtībai vai īstenošanas nosacījumiem, Komisija samazina, aptur vai atgūst darbībai piešķirto finansiālās palīdzības summu.
4. Ja nav ievēroti termiņi vai ja darbības īstenošanā gūtie panākumi attaisno tikai daļu no piešķirtās finansiālās palīdzības, Komisija prasa, lai atbalsta saņēmējs noteiktā termiņā iesniedz apsvērumus. Ja atbalsta saņēmējs nesniedz apmierinošu atbildi, Komisija var atcelt atlikušo finansiālo palīdzību un prasīt atmaksāt jau izmaksātās summas.
5. Visas nepamatoti izmaksātās summas atmaksā Komisijai. Summām, kas nav atmaksātas laikā, pieskaita procentus saskaņā ar Finanšu regulā paredzētajiem nosacījumiem.
15. pants
Izvērtēšana
1. Programmu regulāri pārrauga, lai sekotu tajā paredzēto darbību īstenošanai.
2. Komisija nodrošina programmas regulāru, neatkarīgu, ārēju izvērtēšanu.
3. Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei:
|
a) |
ne vēlāk kā 2011. gada 31. martā – starpposma izvērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par programmas īstenošanas kvalitātes un kvantitātes aspektiem, pievienojot finansēto projektu un pasākumu sarakstu; |
|
b) |
ne vēlāk kā 2012. gada 31. maijā – paziņojumu par programmas turpināšanu; |
|
c) |
ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī – ex post izvērtējuma ziņojumu par programmas īstenošanu un rezultātiem. |
16. pants
Projektu publicēšana
Komisija katru gadu publicē to projektu sarakstu, kurus finansē saskaņā ar programmu, kopā ar katra projekta īsu aprakstu.
17. pants
Pārejas pasākumi
Ar šo Lēmums Nr. 803/2004/EK tiek atcelts. Darbības, kas ir sāktas saskaņā ar minēto lēmumu, līdz to pabeigšanai turpina reglamentēt minētais lēmums.
18. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Strasbūrā, 2007. gada 20. jūnijā.
Eiropas Parlamenta vārdā —
priekšsēdētājs
H.-G. PÖTTERING
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
G. GLOSER
(1) OV C 69, 21.3.2006., 1. lpp.
(2) OV C 192, 16.8.2006., 25. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2006. gada 5. septembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts), Padomes 2007. gada 5. marta Kopējā nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Eiropas Parlamenta 2007. gada 22. maija Nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).
(4) OV C 364, 18.12.2000., 1. lpp.
(5) OV C 59, 23.2.2001., 307. lpp.
(6) OV C 77 E, 28.3.2002., 126. lpp.
(7) OV C 287 E, 24.11.2006., 75. lpp.
(8) OV C 288 E, 25.11.2006., 66. lpp.
(9) OV L 34, 9.2.2000., 1. lpp.
(10) OV L 143, 30.4.2004., 1. lpp.
(11) OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
(12) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV L 390, 30.12.2006., 1. lpp.).
(13) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV L 111, 28.4.2007., 13. lpp.).
(14) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(15) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(16) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(17) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Padome
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/27 |
PADOMES LĒMUMS
(2007. gada 18. jūnijs),
ar ko pielāgo pabalstus, kas paredzēti Lēmumā 2003/479/EK par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Padomes Ģenerālsekretariātu
(2007/456/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 28. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu,
ņemot vērā Lēmumu 2003/479/EK (1), un jo īpaši tā 15. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Lēmuma 2003/479/EK 15. panta 7. punkts paredz, ka dienas un ikmēneša pabalstus koriģē katru gadu bez atpakaļejoša spēka, pamatojoties uz Briselē un Luksemburgā strādājošu Kopienas ierēdņu pamatalgu pielāgošanu. |
|
(2) |
Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1895/2006 (2006. gada 19. decembris), ar ko no 2006. gada 1. jūlija koriģē ierēdņu un pārējo Eiropas Kopienu darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus attiecībā uz šiem atalgojumiem un pensijām (2), paredz Kopienas ierēdņu atalgojuma un pensijas korekciju 2,3 % apjomā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2003/479/EK 15. pantu groza šādi:
|
a) |
panta 1. punktā minētās summas EUR 28,78 un EUR 115,09 aizstāj ar, attiecīgi, EUR 29,44 un EUR 117,74; |
|
b) |
panta 2. punktā tabulu aizstāj ar šādu tabulu:
|
|
c) |
panta 4. punktā minēto summu EUR 28,78 aizstāj ar EUR 29,44. |
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā pieņemšanas.
Luksemburgā, 2007. gada 18. jūnijā
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
F.-W. STEINMEIER
(1) OV L 160, 28.6.2003., 72. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/471/EK (OV L 187, 8.7.2006., 32. lpp.).
(2) OV L 397, 30.12.2006., 6. lpp.
Komisija
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/29 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2007. gada 21. jūnijs),
ar ko groza Lēmumus 2001/689/EK, 2002/739/EK, 2002/740/EK, 2002/741/EK un 2002/747/EK, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esamības termiņu Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem
(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3128)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2007/457/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1980/2000 par pārskatīto Kopienas ekoetiķetes piešķiršanas programmu (1), un jo īpaši tās 6. panta 1. punkta otro daļu,
apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,
tā kā:
|
(1) |
Ekoloģiskie kritēriji, kas paredzēti Komisijas 2001. gada 28. augusta Lēmumā 2001/689/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai trauku mazgāšanas mašīnām (2), zaudē spēku 2007. gada 28. augustā. |
|
(2) |
Komisijas 2002. gada 3. septembra Lēmums 2002/739/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai iekštelpu krāsām un lakām un groza Lēmumu 1999/10/EK (3), zaudē spēku 2007. gada 31. augustā. |
|
(3) |
Komisijas 2002. gada 3. septembra Lēmums 2002/740/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai gultas matračiem un groza Lēmumu 98/634/EK (4), zaudē spēku 2007. gada 31. augustā. |
|
(4) |
Komisijas 2002. gada 4. septembra Lēmums 2002/741/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai kopēšanas un zīmēšanas papīram un groza Lēmumu 1999/554/EK (5), zaudē spēku 2007. gada 31. augustā. |
|
(5) |
Ekoloģiskie kritēriji, kas paredzēti Komisijas 2002. gada 9. septembra Lēmumā 2002/747/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai spuldzēm un groza Lēmumu 1999/568/EK (6), zaudē spēku 2007. gada 31. augustā. |
|
(6) |
Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1980/2000 ir savlaicīgi pārskatīti ekoloģiskie kritēriji, kā arī ar tiem saistītās vērtēšanas un pārbaudes prasības, kas noteiktas minētajos lēmumos. |
|
(7) |
Ņemot vērā minēto kritēriju un prasību pārskatīšanu, visos piecos gadījumos ir lietderīgi ekoloģisko kritēriju un prasību spēkā esamību pagarināt uz 18 mēnešiem. |
|
(8) |
Ņemot vērā to, ka pārskatīšanas pienākums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1980/2000 attiecas tikai uz ekoloģiskajiem kritērijiem un vērtēšanas un pārbaudes prasībām, ir lietderīgi, ka Lēmumi 2001/689/EK, 2002/739/EK, 2002/740/EK, 2002/741/EK un 2002/747/EK paliek spēkā. |
|
(9) |
Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Lēmumi 2001/689/EK, 2002/739/EK, 2002/740/EK, 2002/741/EK un 2002/747/EK. |
|
(10) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1980/2000 17. pantam, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2001/689/EK 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“3. pants
Ražojumu grupai – “trauku mazgāšanas mašīnas” – noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2009. gada 28. februārim.”
2. pants
Lēmuma 2002/739/EK 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“5. pants
Ekoloģiskie kritēriji ražojumu grupai – “iekštelpu krāsas un lakas” – un saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības ir spēkā līdz 2009. gada 28. februārim.”
3. pants
Lēmuma 2002/740/EK 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“5. pants
Ražojumu grupai – “gultas matrači” – noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības ir spēkā līdz 2009. gada 28. februārim.”
4. pants
Lēmuma 2002/741/EK 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“5. pants
Ekoloģiskie kritēriji ražojumu grupai – “kopēšanas un zīmēšanas papīrs” – un saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības ir spēkā līdz 2009. gada 28. februārim.”
5. pants
Lēmuma 2002/747/EK 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:
“5. pants
Ekoloģiskie kritēriji ražojumu grupai – “spuldzes” – un saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības ir spēkā līdz 2009. gada 28. februārim.”
6. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2007. gada 21. jūnijā
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Stavros DIMAS
(1) OV L 237, 21.9.2000., 1. lpp.
(2) OV L 242, 12.9.2001., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/783/EK (OV L 295, 11.11.2005., 51. lpp.).
(3) OV L 236, 4.9.2002., 4. lpp.
(4) OV L 236, 4.9.2002., 10. lpp.
(5) OV L 237, 5.9.2002., 6. lpp.
(6) OV L 242, 10.9.2002., 44. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/384/EK (OV L 127, 20.5.2005., 20. lpp.).
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/31 |
AR NOLĪGUMU PAR LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU TIRDZNIECĪBU STARP EIROPAS KOPIENU UN ŠVEICES KONFEDERĀCIJU IZVEIDOTĀS VIENOTĀS LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2007
(2007. gada 15. jūnijs)
par 5. pielikuma papildinājumu grozījumiem
(2007/458/EK)
APVIENOTĀ LAUKSAIMNIECĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Nolīgumu par lauksaimniecības produktu tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, un jo īpaši tā 11. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Nolīgums stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā. |
|
(2) |
Nolīguma 5. pielikuma nolūks ir atvieglot dzīvnieku barības produktu tirdzniecību abu valstu starpā. |
|
(3) |
To normatīvo aktu, attiecībā uz kuriem Puses uzskata, ka tie darbojas vienādi, saraksts ir tāds, kas vajadzības gadījumā noteikts 1. papildinājumā, kas jāsagatavo Komitejai saskaņā ar nolīguma 11. pantu. |
|
(4) |
Puses uzskata, ka to attiecīgo normatīvo aktu par dzīvnieku barības higiēnu darbība ir vienāda. Tāpēc tos iekļauj 1. papildinājumā. |
|
(5) |
Nolīguma 2. papildinājumā uzskaitītie Pušu normatīvie akti kopš to stāšanās spēkā 2002. gada 1. jūnijā tika grozīti jomās, kuras ietekmē nolīgumu. Jāgroza 2. papildinājums, lai ņemtu vērā dažādās izmaiņas, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Šā lēmuma 1. papildinājuma tekstu pievieno nolīguma 5. pielikuma 1. papildinājumam.
2. pants
Ar šo Nolīguma 5. pielikuma 2. papildinājumu aizstāj ar 2. papildinājuma tekstu, kas pievienots šim lēmumam.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.
Briselē, 2007. gada 15. jūnijā
Apvienotās lauksaimniecības komitejas vārdā —
Kopienas delegācijas vadītājs
Paul van GELDORP
Šveices delegācijas vadītājs
Christian HÄBERLI
Apvienotās lauksaimniecības komitejas Sekretariāta vārdā —
Zeljko MARINOVIC
1. Papildinājums
Kopienas noteikumi
|
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 183/2005 (2005. gada 12. janvāris) par pārtikas produktu higiēnu (OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.). |
Šveices noteikumi
|
— |
1998. gada 29. aprīļa Federālais likums par lauksaimniecību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 24. martā (RO 2006 3861) |
|
— |
1999. gada 26. maija Rīkojums par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RO 2005 5555) |
|
— |
Département Fédéral de l'Economie1999. gada 10. jūnija Rīkojums par Balto grāmatu par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 2. novembrī (RO 2006 5213) |
|
— |
2005. gada 23. novembra Rīkojums par primāro ražošanu (RO 2005 5545) |
|
— |
Département Fédéral de l'Économie Publique2005. gada 23. novembra Rīkojums par primārās ražošanas higiēnu (RO 2005 6651) |
|
— |
Département Fédéral de l'Économie Publique2005. gada 23. novembra Rīkojums par piena ražošanas higiēnu (RO 2005 6667) |
2. papildinājums
9. PANTĀ MINĒTO NORMATĪVU SARAKSTS
Kopienas noteikumi
|
— |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1831/2003 (2003. gada 22. septembris) par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 378/2005 (OV L 59, 5.3.2005., 15. lpp.) |
|
— |
Padomes Direktīva (1982. gada 30. jūnijs) par dažiem produktiem, ko izmanto dzīvnieku barībā (OV L 213, 21.7.1982., 8. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/116/EK (OV L 379, 24.12.2004., 81. lpp.) |
Šveices noteikumi
|
— |
1999. gada 26. maija Rīkojums par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2005. gada 23. novembrī (RO 2005 5555) |
|
— |
Département Fédéral de l'Economie1999. gada 10. jūnija Rīkojums par Balto grāmatu par dzīvnieku barību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 23. novembrī (RO 2005 6655) |
NOLĪGUMI
Padome
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/34 |
Informācija par to, ka stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem
Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Krievijas Federāciju par vīzu atvieglinātu izsniegšanu Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas pilsoņiem ir stājies spēkā 2007. gada 1. jūnijā pēc tam, kad 2007. gada 20. aprīlī bija pabeigta Nolīguma 15. pantā paredzētā procedūra.
Labojums
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/35 |
Labojums Komisijas 2001. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 204/2002, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 3696/93 par Eiropas Ekonomikas kopienas statistisko preču klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA)
( Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis L 36, 2002. gada 6. februāris )
(Īpašais izdevums latviešu valodā, 13. nodaļa, 27. sējums, 315. lpp.)
502. lappusē iepretim klasifikācijas numuram 85.32.11:
tekstu:
“ieskaitot”
lasīt šādi:
“izņemot”.
|
3.7.2007 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 173/s3 |
PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM
Sakarā ar ES paplašināšanās izraisīto situāciju dažus 2006. gada 27., 29. un 30. decembraOficiālā Vēstneša izdevumus publicēja vienkāršotā salikumā un uz to brīdi spēkā esošajās oficiālajās valodās.
Tika nolemts tiesību aktus, kas atrodami šajos Oficiālajos Vēstnešos, publicēt atkārtoti – kā labojumu un Oficiālā Vēstneša tradicionālajā salikumā.
Šā iemesla dēļ Oficiālā Vēstneša izdevumi, kas satur tikai šos labojumus, ir publicēti valodās, kuras bija spēkā pirms paplašināšanās. Tiesību aktu tulkojumi jauno dalībvalstu valodās tiks publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša īpašajā izdevumā, kurā būs atrodami institūciju un Eiropas Centrālās bankas teksti, kas pieņemti pirms 2007. gada 1. janvāra.
Turpmāk sarakstā ir norādīti Oficiālā Vēstneša izdevumi, kas tika publicēti 2006. gada 27., 29. un 30. decembrī, un to attiecīgie labojumi.
|
2006. gada 27. decembra OV |
Labotais OV (2007) |
|
L 370 |
L 30 |
|
L 371 |
L 45 |
|
L 373 |
L 121 |
|
L 375 |
L 70 |
|
2006. gada 29. decembra OV |
Labotais OV (2007) |
|
L 387 |
L 34 |
|
2006. gada 30. decembra OV |
Labotais OV (2007) |
|
L 396 |
L 136 |
|
L 400 |
L 54 |
|
L 405 |
L 29 |
|
L 407 |
L 44 |
|
L 408 |
L 47 |
|
L 409 |
L 36 |
|
L 410 |
L 40 |
|
L 411 |
L 27 |
|
L 413 |
L 50 |