29.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/1

(1)

Iekšējais tirgus ir teritorija bez iekšējām robežām, kurā ir nodrošināta preču, personu, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite. Šim nolūkam atbilst visaptveroša Kopienas mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma sistēma, kas izveidota ar Padomes Direktīvu 70/156/EEK (1970. gada 6. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu (3). Tādēļ būtu jāsaskaņo mehānisko transportlīdzekļu tipa apstiprinājuma tehniskās prasības attiecībā uz emisijām, lai prasības dažādās dalībvalstīs neatšķirtos un lai nodrošinātu augstu vides aizsardzības līmeni.

(2)

Šī regula ir viens no atsevišķiem reglamentējošiem aktiem par Kopienas tipa apstiprinājuma procedūru atbilstīgi Direktīvai 70/156/EEK. Tādēļ minētā direktīva būtu attiecīgi jāgroza.

(3)

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma ES transportlīdzekļu tiesību aktos ir ieviesta jauna reglamentējoša pieeja. Tāpēc ar šo regulu nosaka transportlīdzekļu emisiju pamatnoteikumus, bet tehniskās specifikācijas noteiks, īstenojot pasākumus, kas pieņemti atbilstīgi komitoloģijas procedūrām.

(4)

Komisija 2001. gada martā sāka programmu “Tīru gaisu Eiropā” (CAFE), kuras galvenie elementi paskaidroti 2005. gada 4. maija paziņojumā. Tā rezultātā ar 2005. gada 21. septembra paziņojumu tika pieņemta tematiskā stratēģija par gaisa piesārņojumu. Viens no tematiskās stratēģijas secinājumiem ir tāds, ka vēl vairāk jāsamazina transporta nozares (gaisa, ūdens un sauszemes satiksmes), mājsaimniecību un enerģētikas, lauksaimniecības un rūpniecības nozaru radītās emisijas, lai sasniegtu ES gaisa kvalitātes mērķus. Tāpēc uzdevums samazināt transportlīdzekļu emisijas būtu jārisina kā daļa no visaptverošas stratēģijas. “Euro 5” un “Euro 6” standarti ir vieni no ierosinātajiem pasākumiem, lai samazinātu cieto daļiņu un ozona prekursoru emisijas, piemēram, slāpekļa oksīdu un ogļūdeņražu emisijas.

(5)

ES gaisa kvalitātes mērķu sasniegšanai ir nepieciešami turpmāki centieni, lai samazinātu transporta līdzekļu radītās emisijas. Šā iemesla dēļ ražotāji būtu jānodrošina ar skaidru informāciju par turpmākajām emisiju robežvērtībām. Tāpēc šajā regulā ir iekļauta ne tikai “Euro 5”, bet arī “Euro 6” emisiju robežvērtību fāze.

(6)

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un ievērotu piesārņojuma robežvērtības, jo īpaši ir nozīmīgi jāsamazina slāpekļa oksīdu emisijas no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar dīzeļmotoriem. Tādēļ jānodrošina ambiciozu robežvērtību ievērošana “Euro 6” fāzē, neatsakoties no dīzeļmotoru priekšrocībām patēriņa, kā arī ogļūdeņraža un oglekļa monoksīda emisiju ziņā. Savlaicīga šādu pasākumu noteikšana oglekļa oksīda emisiju samazināšanai nodrošinās ilgtermiņa plānošanas drošību transportlīdzekļu ražotājiem visā Eiropā.

(7)

Nosakot emisiju standartus, svarīgi ņemt vērā to, kā tie ietekmēs tirgu un ražotāju konkurētspēju, kādas tiešās un netiešās izmaksas tie radīs uzņēmumiem un priekšrocības, ko rodas jauninājumu sekmēšanas, gaisa kvalitātes uzlabošanas, veselības aprūpes izmaksu samazināšanas un paredzamā dzīves ilguma palielināšanas ziņā, kā arī to, kādu vispārēju ietekmi tas atstās uz oglekļa dioksīda emisijām.

(8)

Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību, īpaši preču brīvu apriti, brīvību veikt uzņēmējdarbību un sniegt pakalpojumus, jāsniedz neierobežota pieeja transportlīdzekļu remonta informācijai, izmantojot standartizētu formu, lai iegūtu tehnisku informāciju, un transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijas pakalpojumu tirgū jābūt efektīvai konkurencei. Liela šādas informācijas daļa ir saistīta ar iebūvētām diagnostikas sistēmām (OBD) un to mijiedarbību ar pārējām transportlīdzekļa sistēmām. Ir jānosaka tehniskās specifikācijas, kas būtu jāievēro ražotāju tīmekļa vietnēm, kā arī konkrēti pasākumi, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) nodrošinātu pienācīgu piekļuvi. Vienoti standarti, piemēram, OASIS  (4) formāts, par kuriem vienojas ieinteresētās personas, var atvieglot informācijas apmaiņu starp ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc ir atbilstīgi iesākumā pieprasīt OASIS formāta tehniskās specifikācijas lietošanu un lūgt Komisiju pieprasīt, lai CEN/ISO tālāk attīstītu šo formātu par standartu, ar mērķi tuvākajā laikā aizstāt OASIS formātu.

(9)

Ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāpārskata piekļuves sistēma visai transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai, lai noteiktu, vai būtu atbilstīgi apvienot visus noteikumus, ar ko reglamentē piekļuvi transportlīdzekļu remonta un tehniskās apkopes informācijai pārskatītā pamatdirektīvā par tipa apstiprinājumu. Ja noteikumi, ar ko reglamentē piekļuvi visai transportlīdzekļu remonta informācijai, ir ietverti minētajā direktīvā, tad būtu jāatceļ atbilstīgie noteikumi šajā direktīvā, kamēr ir saglabātas esošās piekļuves tiesības remonta un tehniskās apkopes informācijai.

(10)

Komisijai būtu jāuzrauga vēl nereglamentētas emisijas, kas radušās plaši lietoto jaunu degvielas formulu, dzinēju tehnoloģiju un gāzu emisiju kontroles sistēmu dēļ, un vajadzības gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikums Eiropas Parlamentam un Padomei šādu emisiju reglamentēšanai.

(11)

Lai atbalstītu tādu alternatīvu degvielu transportlīdzekļu ieviešanu un jau esošo palikšanu apritē, kuriem var būt zemas slāpekļa oksīdu un cietu daļiņu emisijas, un vienlaikus veicinātu ar benzīnu darbināmu transportlīdzekļu emisiju samazināšanu, ar šo regulu ievieš atsevišķas robežvērtības ogļūdeņražu kopējam apjomam un metānu nesaturošai ogļūdeņraža masai.

(12)

Būtu jāturpina centieni, lai īstenotu stingrākas emisijas robežvērtības, tostarp oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu, un lai nodrošinātu, ka šīs robežvērtības atbilst transportlīdzekļu faktiskajai darbībai lietošanas laikā.

(13)

Lai nodrošinātu, ka tiek kontrolētas ļoti smalku cieto daļiņu (PM 0,1 µm un mazāk) emisijas, Komisijai cik drīz vien iespējams būtu jāpieņem un vēlākais līdz “Euro 6” spēkā stāšanās brīdim jāievieš daļiņu skaita noteikšana līdzās noteiktajai daļiņu masai. Cieto daļiņu skaita noteikšana emisijās būtu jāizstrādā atbilstīgi ANO/EEK cieto daļiņu noteikšanas programmai (PMP), kā arī tai būtu jāatbilst esošajiem ambiciozajiem mērķiem vides jomā.

(14)

Lai nodrošinātu lielāku daļiņu emisiju masas un skaita noteikšanas atkārtojamību laboratorijā, Komisijai būtu jāpieņem jauna noteikšanas procedūra, aizstājot esošo. Tam būtu jānotiek pēc iespējas ātrāk un vēlākais – stājoties spēkā “Euro 6” fāzei. Šai procedūrai vajadzētu būt pamatotai ar PMP rezultātiem. Kad būs īstenota jaunā noteikšanas procedūra, šajā regulā noteiktās PM masas maksimālās pieļaujamās emisijas būtu atkārtoti jākalibrē, jo ar jauno procedūru var reģistrēt zemāku masas līmeni nekā ar pašreizējo.

(15)

Komisijai būtu pastāvīgi jāizskata nepieciešamība pārskatīt Eiropas Jauno braukšanas ciklu, kas ir testa procedūra, uz kuras pamatotas EK emisiju tipa apstiprinājuma regulas. Iespējams, ka ir vajadzīga testa ciklu atjaunināšana vai aizstāšana, lai atspoguļotu transportlīdzekļu specifikācijas un autovadītāju uzvedības izmaiņas. Lai nodrošinātu, ka faktiskās emisijas atbilst tipa apstiprinājumā noteiktajām, var būt nepieciešami labojumi. Būtu jāņem vērā transportējamu emisijas noteikšanas sistēmu izmantošana un reglamentējošas koncepcijas par nepārsniegšanu ieviešana.

(16)

Izmantojot transportlīdzekli, emisiju kontrolei ir svarīgas OBD sistēmas. Tā kā ir svarīga faktisko emisiju kontrole, Komisijai būtu pastāvīgi jāpārbauda šādām sistēmām noteiktās prasības un pielaides sliekšņi uzraudzības kļūdām.

(17)

Ir vajadzīga standarta degvielas patēriņa un transportlīdzekļa oglekļa dioksīdu emisiju noteikšanas metode, lai nodrošinātu, ka starp dalībvalstīm neizveidojas tehniskie šķēršļi tirdzniecībā. Bez tam jānodrošina, ka patērētājiem un lietotājiem ir pieejama lietišķa un precīza informācija.

(18)

Pirms priekšlikuma sagatavošanas jaunajam emisiju standartam Komisijai būtu jānoorganizē izpēte, lai noteiktu, vai vēl aizvien ir nepieciešams transportlīdzekļu kategoriju papildu iedalījums grupās un vai var piemērot no masas neatkarīgas emisijas robežvērtības.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāspēj, izmantojot finanšu stimulus, paātrināt tādu transportlīdzekļu laišanu tirgū, kas atbilst Kopienas līmenī pieņemtajām prasībām. Tomēr šādiem stimuliem vajadzētu būt saskaņā ar Līgumu, jo īpaši – ar valsts atbalsta noteikumiem. Tā nolūks ir novērst traucējumus iekšējā tirgū. Šai regulai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesības iekļaut emisijas tādu nodokļu aprēķina bāzē, kurus iekasē par transportlīdzekļiem.

(20)

Ņemot vērā, ka tiesību akti par emisijām un degvielas patēriņu tikuši izstrādāti vairāk nekā 35 gadu garumā un tagad ir vairāk nekā 24 direktīvas, ir ieteicams šīs direktīvas aizstāt ar jaunu regulu un vairākiem īstenošanas pasākumiem. Regula nodrošinās to, ka ražotājiem, apstiprinātājām iestādēm un tehniskajiem pakalpojumiem tieši piemēros sīki izstrādātus tehniskos noteikumus un ka tos varēs ātrāk un efektīvāk atjaunināt. Tādēļ būtu jāatceļ Direktīvas 70/220/EEK (5), 72/306/EEK (6), 74/290/EEK (7), 80/1268/EEK (8), 83/351/EEK (9), 88/76/EEK (10), 88/436/EEK (11), 89/458/EEK (12), 91/441/EEK (13), 93/59/EEK (14), 94/12/EK (15), 96/69/EK (16), 98/69/EK (17), 2001/1/EK (18), 2001/100/EK (19) un 2004/3/EEK (20). Turklāt dalībvalstīm būtu jāatceļ arī tie tiesību akti, ar kuriem transponē atceltās direktīvas.

(21)

Lai padarītu skaidrāku tiesību aktu kopumu par transportlīdzekļu emisijām, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pasākumiem, kas jāveic, lai samazinātu gāzveida un daļiņveida piesārņotāju emisiju no kompresijaizdedzes motoriem, kuri paredzēti transportlīdzekļiem, un gāzveida piesārņotāju emisiju no dzirksteļaizdedzes motoriem, ko darbina ar dabasgāzi vai sašķidrinātu naftas gāzi un kas paredzēti transportlīdzekļiem (21), būtu jāgroza tā, lai to varētu piemērot visiem smagajiem transportlīdzekļiem un būtu skaidrs, ka šī regula attiecas arī uz vieglajām automašīnām.

(22)

Lai notiktu netraucēta pāreja no pašreiz spēkā esošajām direktīvām uz šo regulu, šīs regulas piemērošana būtu jāatliek uz noteiktu laikposmu pēc tās stāšanās spēkā. Tomēr minētajā laikposmā ražotājiem vajadzētu būt iespējai izvēlēties transportlīdzekļus, kas apstiprināti atbilstīgi pašreiz spēkā esošajām direktīvām vai šai regulai. Turklāt finansiālu atvieglojumu noteikumi būtu jāpiemēro uzreiz pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Saskaņā ar spēkā esošajām direktīvām piešķirto tipa apstiprinājumu derīgumu neietekmē šīs regulas stāšanās spēkā.

(23)

Lai nodrošinātu netraucētu pāreju no spēkā esošajām direktīvām uz šo regulu, “Euro 5” posmā būtu jāparedz daži izņēmumi transportlīdzekļiem, kas paredzēti īpašām sociālajām vajadzībām. Šo izņēmuma piemērošana būtu jāpārtrauc līdz ar “Euro 6” posma stāšanos spēkā.

(24)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (22).

(25)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro ieviest uz daļiņu skaita pamatotas robežvērtības I pielikumā, kā arī atkārtoti kalibrēt uz daļiņu masas pamatotās robežvērtības, kas noteiktas minētajā pielikumā. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(26)

Komisija būtu jāpilnvaro izveidot īpašas procedūras, pārbaudes un prasības tipa apstiprinājumam, kā arī pārskatītu pasākumu procedūru cieto daļiņu un ar cieto daļiņu skaitu pamatotām robežvērtībām, un pieņemt pasākumus par pārveidošanas ierīču lietošanu, piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai, kā arī pārbaudes cikliem, ko lieto emisiju mērīšanai. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(27)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, iekšējā tirgus izveidi, ieviešot vienotas tehniskas prasības par mehanizēto transportlīdzekļu emisijām un nodrošinot neatkarīgajiem uzņēmumiem piekļuvi remonta un tehniskās apkopes informācijai ar tādiem pašiem noteikumiem kā sertificētajiem tirgotājiem un remontētājiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

1)

“hibrīdais transporta līdzeklis” nozīmē transportlīdzekli, kam ir vismaz divas dažādas enerģijas pārveides ierīces un divas dažādas enerģijas uzkrāšanas ierīces (transportlīdzeklī), kas transportlīdzekli virza uz priekšu;

2)

“īpašām sociālajām vajadzībām paredzēti transportlīdzekļi” ir M1 kategorijas dīzeļdzinēju transportlīdzekļi, kas ir:

3)

“atskaites masa” ir braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa, atņemot vienotu vadītāja masu, kas ir 75 kg, un pievienojot vienotu masu 100 kg;

4)

“gāzveida piesārņotājs” ir oglekļa monoksīda un slāpekļa oksīdu, kas izteikti kā slāpekļa dioksīda (NO2) ekvivalents, un ogļūdeņražu izplūdes gāzu emisijas;

5)

“cieto daļiņu piesārņotāji” nozīmē izplūdes gāzu sastāvdaļas, kuras no atšķaidītas izplūdes gāzes pie maksimālās temperatūras 325 oK (52 °C) atdala ar filtriem, kas aprakstīti vidējo izpūtēja emisiju apstiprināšanas testu procedūrā;

6)

“izpūtēja emisijas” ir gāzveida un cieto daļiņu piesārņotāju emisija;

7)

“iztvaikošanas emisijas” nozīmē ogļūdeņraža tvaikus, kas izplūst no transportlīdzekļa degvielas sistēmas, bet kas nav izpūtēja emisijas;

8)

“karteris” ir telpas dzinējā vai ārpus tā, kas ar iekšējiem vai ārējiem cauruļvadiem savienotas ar eļļas tvertni, caur kurām var izplūst gāzes un tvaiki;

9)

“iebūvēta diagnostikas sistēma” jeb “OBD sistēma” nozīmē emisijas kontroles sistēmu, kura spēj noteikt iespējamo nepareizas darbības zonu, izmantojot kļūdas kodus, kas glabājas datora atmiņā;

10)

“pārveidošanas ierīce” ir jebkurš konstrukcijas elements, kas nosaka temperatūru, transportlīdzekļa ātrumu, dzinēja apgriezienus (RPM), pārnesumu, kolektora vakuumu vai citus parametrus, lai aktivizētu, modulētu, aizkavētu vai pārtrauktu jebkuras emisiju kontroles sistēmas daļas darbību, kas samazina emisiju kontroles sistēmas efektivitāti apstākļos, kas ir paredzami normālā transportlīdzekļa darbībā un izmantošanā;

11)

“piesārņojuma kontroles iekārta” nozīmē tās transportlīdzekļa sastāvdaļas, kas kontrolē un/vai ierobežo izpūtēja un iztvaikošanas emisijas;

12)

“oriģinālā piesārņojuma kontroles iekārta” nozīmē piesārņojuma kontroles iekārtu vai šādas kopā samontētas iekārtas, kas atbilst attiecīgajam transportlīdzeklim piešķirtajam tipa apstiprinājumam;

13)

“piesārņojuma kontroles rezerves iekārta” nozīmē piesārņojuma kontroles iekārtu vai kopā samontētas šādas iekārtas, kas domātas oriģinālās piesārņojuma kontroles iekārtas nomaiņai, kuru var atzīt par atsevišķu tehnisku vienību, kā noteikts Direktīvā 70/156/EEK;

14)

“transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācija” nozīmē visu informāciju, kas vajadzīga transportlīdzekļa diagnosticēšanai, apkalpošanai, periodiskai uzraudzībai, remontam, pārprogrammēšanai vai transportlīdzekļa atkārtotai aktivizēšanai un kuru ražotājs piegādā saviem sertificētajiem tirgotājiem/remontētājiem, ietverot visus turpmākos grozījumus un pielikumus pie šādas informācijas. Minētajā informācijā ir iekļauta visa informācija, kas nepieciešama attiecībā uz piederumiem un aprīkojumu;

15)

“neatkarīgie uzņēmumi” nozīmē uzņēmumus, kas nav sertificētie tirgotāji/remontētāji, kuri ir tieši vai netieši iesaistīti mehānisko transportlīdzekļu remontā un tehniskajā apkopē, jo īpaši neatkarīgie remontētāji, remonta aprīkojuma, rīku vai rezerves daļu ražotāji vai izplatītāji, tehniskās informācijas izdevēji, autoklubi, darbinieki, kuri sniedz palīdzību uz ceļa, darbinieki, kas piedāvā pārbaudes un testēšanas pakalpojumus, un darbinieki, kuri piedāvā mācības tāda aprīkojuma uzstādītājiem, ražotājiem un remontētājiem, kas paredzēts alternatīvās degvielas dzinēju transportlīdzekļiem;

16)

“biodegvielas” ir šķidras vai gāzveida degvielas transportlīdzekļiem, kuras ražo no biomasas;

17)

“alternatīvās degvielas dzinēja transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts braukšanai ar vismaz viena veida degvielu, kura atmosfēras temperatūrā un spiedienā ir gāzveida vai būtībā ir degviela, kam nav minerāla izcelsme.

a)

šādas ierīces nepieciešamību attaisno motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumiem un droša transportlīdzekļa darbība;

b)

ierīce nedarbojas neatbilstīgi prasībām attiecībā uz dzinēja palaišanu;

vai

c)

iztvaikošanas emisijas un izpūtēja vidējās emisijas pārbaudes procedūrā apstākļi ir pietiekami iekļauti.

a)

izpūtēja emisijām, ietverot pārbaudes ciklus, emisijām zemā vides temperatūrā, emisijām tukšgaitā, izplūdes gāzu dūmainību un pēcapstrādes sistēmu pareizu darbību un atjaunošanos;

b)

iztvaikošanas emisijām un kardāna emisijām;

c)

OBD sistēmām un piesārņojuma kontroles ierīču sniegumu lietošanas laikā;

d)

piesārņojuma kontroles iekārtu ilgmūžību, piesārņojuma kontroles ierīču nomaiņu, ekspluatācijas atbilstību, ražošanas atbilstību un braukšanas kārtību;

e)

siltumnīcefekta gāzu emisiju mērīšanu un degvielas patēriņu;

f)

hibrīdiem transportlīdzekļiem un alternatīvu degvielu transportlīdzekļiem;

g)

tipa apstiprinājuma pagarināšanu un prasībām maza apjoma ražotājiem;

h)

testu aprīkojumu;

un

i)

standartdegvielām, piemēram, benzīnam, dīzeļdegvielai, gāzveida degvielai un biodegvielām, piemēram, bioetanolam, biodīzelim un biogāzei.

a)

nepārprotamu transportlīdzekļa identifikāciju;

b)

apkopes rokasgrāmatas;

c)

tehniskās rokasgrāmatas;

d)

informāciju par sastāvdaļām un diagnosticēšanu (piemēram, mērījumu teorētiskās minimālās un maksimālās vērtības);

e)

elektriskās instalācijas diagrammas;

f)

diagnostikas problēmu kodus (ietverot ražotāja īpašos kodus);

g)

programmnodrošinājuma graduēšanas identifikācijas numuru, ko piemēro transportlīdzekļa tipam;

h)

sniegto informāciju par patentētiem instrumentiem un iekārtām un to piegādēm;

un

i)

datu ieraksta informāciju un divvirzienu uzraudzības un testu datus.

a)

nepatiesu ziņu sniegšanu deklarācijā saistībā ar apstiprinājuma procedūru vai saistībā ar procedūru, kuras rezultātā var atsaukt apstiprinājumu;

b)

to pārbaudes rezultātu falsificēšanu, kas saistīta ar tipa apstiprināšanu vai ekspluatācijas atbilstību;

c)

datu vai informācijas nesniegšanu par tehniskajiem rādītājiem, kas varētu būt par iemeslu tipa apstiprinājuma atsaukšanai vai tipa aizliegumam;

d)

pārveidotu ierīču izmantošanu;

un

e)

atteikšanos nodrošināt piekļuvi informācijai.

a)

šīs regulas grozīšanu atbilstīgi 15. panta 3. punktā minētajai regulatīvās kontroles procedūrai, ar mērķi atkārtoti kalibrēt uz daļiņu masas pamatoto vērtību robežvērtības, kas noteikti šīs regulas I pielikumā, un ieviest uz daļiņu skaita pamatoto vērtību robežvērtības šajā pielikumā, lai tie visumā atbilstu benzīna un dīzeļdegvielas masas robežvērtībām;

b)

pārskatītu pasākumu procedūras pieņemšanu cieto daļiņu un cieto daļiņu skaita robežvērtībām saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto regulatīvās kontroles procedūru.

a)

nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/55/EK (2005. gada 28. septembris) par kravas transporta līdzekļu un to motoru tipa apstiprināšanu attiecībā uz emisijām (“Euro IV” un “Euro V”)”;

b)

1. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“1. pants

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

c)

direktīvas I pielikuma 1. sadaļu aizstāj ar šādu tekstu:

—

Direktīva 70/220/EEK,

—

Direktīva 72/306/EEK,

—

Direktīva 74/290/EEK,

—

Direktīva 77/102/EEK,

—

Direktīva 78/665/EEK,

—

Direktīva 80/1268/EEK,

—

Direktīva 83/351/EEK,

—

Direktīva 88/76/EEK,

—

Direktīva 88/436/EEK,

—

Direktīva 89/458/EEK,

—

Direktīva 91/441/EEK,

—

Direktīva 93/59/EEK,

—

Direktīva 93/116/EK,

—

Direktīva 94/12/EK,

—

Direktīva 96/44/EK,

—

Direktīva 96/69/EK,

—

Direktīva 98/69/EK,

—

Direktīva 98/77/EK,

—

Direktīva 1999/100/EK,

—

Direktīva 1999/102/EK,

—

Direktīva 2001/1/EK,

—

Direktīva 2001/100/EK,

—

Direktīva 2002/80/EK,

—

Direktīva 2003/76/EK,

—

Direktīva 2004/3/EK.

29.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/17

(1)

Regulāra un labas kvalitātes Kopienas statistikas informācija par ārvalstu saistītu uzņēmumu struktūru un darbību visā ekonomikā ir būtiska, lai adekvāti novērtētu ārvalstu kontrolētu uzņēmumu ietekmi Eiropas Savienības ekonomikā. Tas atvieglos arī iekšējā tirgus efektivitātes uzraudzību un pakāpenisku ekonomiku integrāciju globalizācijas kontekstā. Šajā kontekstā starpvalstu uzņēmumiem ir noteicošā nozīme, taču ārvalstu kontrole var ietekmēt arī mazos un vidējos uzņēmumus.

(2)

Vispārējā nolīguma par pakalpojumu tirdzniecību (GATS) un nolīguma par tirdzniecības aspektiem intelektuālā īpašuma jautājumos (TRIPS) īstenošana un pārskatīšana, kā arī pašreizējās un nākotnes sarunas par citiem nolīgumiem nosaka nepieciešamību pēc attiecīgās statistikas informācijas, kam ir jābūt pieejamai, lai palīdzētu sarunu procesā.

(3)

Lai izstrādātu ekonomikas, konkurences, uzņēmumu, izpētes, tehniskās attīstības un nodarbinātības politikas, liberalizācijas procesa kontekstā ir nepieciešama statistikas informācija par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, lai novērtētu tiešo un netiešo ārvalstu kontroles ietekmi uz nodarbinātību, darba samaksu un produktivitāti konkrētās valstīs un sektoros.

(4)

Informācija, ko sniedz saskaņā ar esošiem Kopienas tiesību aktiem vai kas ir pieejama dažādās dalībvalstīs, ir nepilnīga vai nepietiekami salīdzināma, lai to varētu izmantot kā drošu pamatu Komisijas darbam.

(5)

Regula (EK) Nr. 184/2005 (3) nosaka kopējo struktūru sistemātiskai Kopienas statistikas sagatavošanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Tā kā maksājumu bilances statistika tikai daļēji ietver to informāciju, kas ir iekļauta GATS, ir būtiski nodrošināt, lai regulāri tiktu sagatavota detalizēta statistikas informācija par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(6)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 58/97 (1996. gada 20. decembris) par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (4) un Padomes Regula (EEK) Nr. 696/93 (1993. gada 15. marts) par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (5) izveidoja kopējo struktūru, lai savāktu, apkopotu, nosūtītu un novērtētu Kopienas statistiku par uzņēmējdarbības struktūru un darbību Kopienā.

(7)

Lai apkopotu nacionālos kontus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2223/96 (1996. gada 25. jūnijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (6), ir vajadzīga salīdzināma, pilnīga un uzticama uzņēmējdarbības statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko pakalpojumu tirdzniecības statistikas rokasgrāmata, Starptautiskā Valūtas fonda Maksājumu bilances rokasgrāmata (5. izdevums), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ārvalstu tiešo ieguldījumu etalondefinīcija un ESAO Rokasgrāmata par ekonomikas globalizācijas raksturlielumiem kopīgi paredz vispārējos noteikumus par starptautiskās salīdzināmās statistikas apkopošanu attiecībā uz ārvalstu saistītiem uzņēmumiem.

(9)

Īpašas Kopienas statistikas izveidi paredz noteikumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 (1997. gada 17. februāris) par Kopienas statistiku (7).

(10)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, kopīgu statistikas standartu izveide, lai sagatavotu salīdzināmu statistikas informāciju par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga vai iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(11)

Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8).

(12)

Jo īpaši Komisijai būtu jāpiešķir pilnvaras pielāgot I un II pielikumā ietvertās definīcijas, III pielikumā noteiktos detalizētas informācijas līmeņus, kā arī veikt jebkurus saistītos grozījumus I un II pielikumā, lai īstenotu ievadpētījumu rezultātus un noteiktu pienācīgus kopējus kvalitātes standartus, kā arī kvalitātes ziņojumu saturu un regularitāti. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus elementus vai papildinātu šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru, kura noteikta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.

(13)

Ir notikušas konsultācijas ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom (9), un Monetārās, finanšu un maksājumu bilances statistikas komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/856/EK (10),

a)

“ārvalstu saistīts uzņēmums” ir uzņēmums, kas ir rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē institucionāla vienība, kura neatrodas šajā valstī, kas apkopo informāciju, vai arī uzņēmums, kas nav rezidents valstī, kura apkopo informāciju, un ko kontrolē institucionālā vienība, kura ir rezidents valstī, kas apkopo informāciju;

b)

“kontrole” nozīmē spēju noteikt uzņēmuma vispārējo politiku, nepieciešamības gadījumā izvēloties atbilstīgas personas. Šajā sakarā tiek uzskatīts, ka uzņēmums B kontrolē uzņēmumu A, ja B vai nu tieši, vai netieši kontrolē vairāk nekā pusi no akcionāru balsstiesībām vai arī vairāk nekā pusi no daļām;

c)

“ārvalstu kontrole” nozīmē, ka kontrolējošā institucionālā vienība atrodas citā valstī, nevis tajā, kurā rezidents ir tā institucionālā vienība, kuru tā kontrolē;

d)

“filiāles” ir vietējās vienības, kas neveido atsevišķas juridiskas vienības, kuras ir atkarīgas no ārvalstu kontrolētiem uzņēmumiem. Pret tām attiecas kā pret kvazikapitālsabiedrībām Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikuma III sadaļas B apakšiedaļas 3. punkta f) apakšpunkta nozīmē;

e)

“ārvalstu saistītu uzņēmumu statistika” ir statistika, kas raksturo ārvalstu saistītu uzņēmumu vispārējo darbību;

f)

“iekšējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību, kuri ir rezidenti valstī, kas apkopo informāciju;

g)

“ārējā statistika par ārvalstu saistītiem uzņēmumiem” nozīmē statistiku, kas raksturo to ārvalstu saistītu uzņēmumu darbību ārvalstīs, kurus kontrolē institucionāla vienība, kas atrodas valstī, kura apkopo informāciju;

h)

“galīgā ārvalstu saistīta uzņēmuma kontrolējošā institūcija” ir institucionāla vienība, kas ir viena no ārvalsts saistītu uzņēmumu kontrolējošajām vienībām, ko nekontrolē cita institucionālā vienība;

i)

“uzņēmums”, “vietēja vienība” un “institucionāla vienība” ir jēdzieni, kam katram ir tāda pati nozīme kā Regulā (EEK) Nr. 696/93.

a)

noteikt piemērotu formātu un kārtību rezultātu nosūtīšanai no dalībvalstīm,

un

b)

saskaņā ar 8. panta 2. punktu piešķirt atbrīvojumus dalībvalstīm, ja to valstu sistēmās ir jāveic būtiski pielāgojumi, tostarp piešķirt vēl papildu atbrīvojumus no jaunām prasībām pēc ievadpētījumu veikšanas.

a)

pielāgot I un II pielikuma definīcijas un III pielikumā uzskaitīto datu detalizācijas pakāpi, kā arī veikt visas no tā izrietošās izmaiņas I un II pielikumā;

b)

piemērot ievadpētījumu rezultātus saskaņā ar 5. panta 4. punktu,

un

c)

noteikt pienācīgus un kopējus kvalitātes standartus un kvalitātes ziņojumu saturu un biežumu atbilstīgi 6. panta 3. punktam.

a)

novērtē izveidotās statistikas kvalitāti;

b)

novērtē ieguvumus, kādi ir bijuši Kopienai, dalībvalstīm, statistikas datu sniedzējiem un lietotājiem attiecībā pret attiecīgajām izmaksām;

c)

novērtē ievadpētījumu progresu un to īstenošanu,

un

d)

nosaka jomu potenciālajiem uzlabojumiem un grozījumiem, ko uzskata par nepieciešamiem saistībā ar iegūtajiem rezultātiem un iesaistītajām izmaksām.

29.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 171/32

(1)

Augstās cenas, ko publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji, piemēram, studenti, cilvēki komandējumu laikā un tūristi, maksā, kad savus mobilos tālruņus izmanto, ceļojot Kopienas teritorijā, ir izraisījušas valstu regulējošo iestāžu, patērētāju un Kopienas iestāžu bažas. Pārmērīgi augstas mazumtirdzniecības cenas izraisa gan augstie vairumtirdzniecības tarifi, kurus uzliek ārzemju sakaru tīklu operatori, gan daudzos gadījumos augstais mazumtirdzniecības uzcenojums, kuru uzliek klienta paša sakaru tīkla operators. Vairumtirdzniecības tarifu pazeminājumi bieži nenonāk līdz mazumtirdzniecības klientam. Lai gan daži operatori nesen ir ieviesuši tarifu plānus, kas klientiem piedāvā izdevīgākus nosacījumus un zemākas cenas, fakti joprojām liecina, ka izmaksu un cenu attiecība nav tāda, kas būtu dominējošā pilnīgas konkurences apstākļos.

(2)

Tādas Eiropas sociālās, izglītības un kultūras telpas izveidei, kuras pamatā ir personu mobilitāte, būtu jāveicina cilvēku saziņa nolūkā izveidot patiesu “Eiropu pilsoņiem”.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/19/EK (2002. gada 7. marts) par piekļuvi elektronisko komunikāciju tīkliem un ar tiem saistītām iekārtām un to savstarpēju savienojumu (piekļuves direktīva) (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) (4), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (5), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva) (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (7) (turpmāk kopā “2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā”) ir vērstas uz elektronisko sakaru iekšējā tirgus izveidi Kopienā, nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību ar pieaugošas konkurences palīdzību.

(4)

Šī regula nav atsevišķs pasākums, bet attiecībā uz Kopienas mēroga viesabonēšanu papildina normas, kas paredzētas 2002. gada reglamentējošajos noteikumos elektronisko sakaru jomā. Minētajos noteikumos valsts regulējošām iestādēm nav paredzēti pietiekami mehānismi, lai tās efektīvi un izlēmīgi rīkotos attiecībā uz viesabonēšanas tarifu noteikšanu Kopienā, tādēļ šie noteikumi nav spējuši nodrošināt viesabonēšanas pakalpojumu iekšējā tirgus vienmērīgu darbību. Šī regula ir atbilstošs instruments minētās situācijas labošanai.

(5)

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā darbojas pēc principa, ka ex ante regulējuma saistības piemēro tikai tad, ja nav efektīvas konkurences, valsts regulējošām iestādēm uzdodot periodiski veikt tirgus analīzi un saistību pārskatu, pēc kā ex ante piemēro saistības operatoriem, kas atzīti par tādiem, kam ir būtiska ietekme tirgū. Šā procesa elementi ietver attiecīgā tirgus definīciju saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (8) par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kas ir jutīgi pret ex ante regulējumu, saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK (turpmāk “Ieteikums”), definētu tirgu analīzi saskaņā ar Komisijas pamatnostādnēm par tirgus analīzi un būtiskas ietekmes tirgū novērtējumu saskaņā ar Kopienas reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (9), operatoru ar būtisku ietekmi tirgū noteikšanu un ex ante saistību piemērošanu operatoriem, kas par tādiem atzīti.

(6)

Ieteikumā kā attiecīgais tirgus, kam piemēro ex ante regulējumu, definēts vairumtirdzniecības valsts tirgus starptautiska mēroga viesabonēšanai publiskajos mobilo telefonsakaru tīklos. Tomēr darbs, ko valstu regulējošās iestādes (gan individuāli, gan Eiropas reglamentējošo iestāžu grupā) uzņēmušās, analizējot starptautiska mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības valsts tirgus, ir parādījis, ka valstu regulējošām iestādēm vēl nav bijis iespējams efektīvi vērsties pret Kopienas mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības augstajiem tarifiem, jo ir grūti noteikt uzņēmumus ar būtisku ietekmi tirgū, ņemot vērā starptautiskās viesabonēšanas īpašos apstākļus, tajā skaitā tās pārrobežu raksturu.

(7)

Attiecībā uz starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniegšanu Ieteikumā starptautiskās viesabonēšanas mazumtirdzniecības tirgus nav identificēts kā attiecīgais tirgus tā iemesla dēļ, citu starpā, ka starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumi mazumtirdzniecības līmenī netiek pirkti atsevišķi, bet gan ir tikai viens no plašākas mazumtirdzniecības paketes elementiem, kuru klienti iegādājas no vietējā mobilo sakaru operatora.

(8)

Turklāt valsts regulējošās iestādes, kuras ir atbildīgas par to teritorijā dzīvojošo mobilo sakaru lietotāju interešu aizsardzību un veicināšanu, nespēj kontrolēt citā dalībvalstī esošu sakaru tīklu viesoperatoru rīcību, no kā šie klienti ir atkarīgi, izmantojot starptautiskās viesabonēšanas pakalpojumus. Šis šķērslis mazinātu arī to dalībvalstu piemēroto pasākumu efektivitāti, kas balstīti uz atlikušo kompetenci pieņemt patērētāju aizsardzības noteikumus.

(9)

Tādējādi dalībvalstīm jāveic pasākumi, lai risinātu jautājumu par starptautiskās viesabonēšanas tarifu līmeni, bet mehānisms, saskaņā ar kuru valstu regulējošām iestādēm tika uzticēta ex ante regulējošās intervences funkcija, kas noteikta ar 2002. gada reglamentējošiem noteikumiem elektronisko sakaru jomā, nav izrādījies pietiekams, lai šīm iestādēm ļautu izšķiroši rīkoties klientu interesēs šajā specifiskajā nozarē.

(10)

Turklāt Eiropas Parlaments rezolūcijā par Eiropas elektronisko sakaru regulējumu un tirgiem 2004. gadā (10) aicināja Komisiju izstrādāt jaunas iniciatīvas pārrobežu mobilo telefonsakaru augsto izmaksu samazināšanai, bet 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadomē secināja, ka mērķtiecīga, efektīva un integrēta informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) politika gan Eiropas, gan valstu līmenī ir būtiska atjauninātās Lisabonas stratēģijas mērķu — ekonomikas izaugsmes un ražīguma — sasniegšanai, un šajā kontekstā atzīmēja viesabonēšanas tarifu samazināšanas nozīmību konkurētspējas veicināšanā.

(11)

2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā, pamatojoties uz tā laika apsvērumiem, bija paredzēti, lai likvidētu visus šķēršļus tirdzniecībai starp dalībvalstīm nozarē, kuru saskaņo ar šiem noteikumiem, cita starpā attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē viesabonēšanas cenas. Tomēr tam nebūtu jānovērš saskaņotu noteikumu pielāgošana atbilstīgi citiem apsvērumiem, lai atrastu visefektīvāko līdzekli patērētāju augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanai, uzlabojot iekšējā tirgus darbības nosacījumus.

(12)

Tāpēc būtu jāgroza 2002. gada reglamentējošie noteikumi elektronisko sakaru jomā, jo īpaši pamatdirektīva, lai ļautu atkāpties no citādi piemērojamiem noteikumiem, proti, ka pakalpojumu piedāvājumu cenas nosaka ar komercvienošanos, ja tirgū nepastāv būtiska ietekme, un tādējādi ļautu ieviest papildu regulējošas saistības, kas atspoguļo Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu īpašo raksturojumu.

(13)

Viesabonēšanas mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības tirgum piemīt unikālas iezīmes, kas attaisno izņēmuma pasākumus, kuri pārsniedz mehānismus, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā.

(14)

Regulējošās saistības būtu jāpiemēro gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības līmenī, lai aizsargātu viesabonēšanas klientu intereses, jo pieredze liecina, ka Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu vairumtirdzniecības tarifu samazināšana var neatspoguļoties viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenu samazinājumā, ja nav to veicinošu faktoru. No otras puses, rīcība, kas vērsta uz mazumtirdzniecības cenu līmeņa samazināšanu, nevēršoties pret vairumtirdzniecības izmaksām, kas saistītas ar šo pakalpojumu nodrošināšanu, varētu izraisīt risku izjaukt Kopienas mēroga viesabonēšanas tirgus pienācīgu funkcionēšanu.

(15)

Šīm regulējošajām saistībām būtu jāstājas spēkā, cik drīz vien iespējams, tomēr piešķirot attiecīgajiem operatoriem saprātīgu periodu cenu un pakalpojumu piedāvājumu pielāgošanai, lai nodrošinātu atbilstību, un tās tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs.

(16)

Būtu jāizstrādā kopēja pieeja, lai nodrošinātu, ka sauszemes publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotājiem, ceļojot Kopienas teritorijā, nebūtu jāmaksā pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot vai saņemot balss zvanus, tādējādi nodrošinot augsta līmeņa patērētāju aizsardzību, bet saglabājot konkurenci mobilo sakaru operatoru starpā un stimulus jauninājumu veikšanai un patērētāju izvēlei. Ņemot vērā apskatāmo pakalpojumu pārrobežu raksturu, šī kopēja pieeja ir nepieciešama, lai mobilo sakaru operatori var darboties atbilstīgi vienotam saskaņotam tiesiskajam regulējumam, kas balstīts uz objektīvi noteiktiem kritērijiem.

(17)

Visefektīvākā un proporcionālākā pieeja, lai regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanas un saņemšanas Kopienas iekšienē cenu, ir noteikt Kopienas mērogā maksimālo vidējo maksu par minūti vairumtirdzniecības līmenī un ierobežot mazumtirdzniecības cenas, ieviešot Eiropas tarifu. Vidējai vairumtirdzniecības cenai būtu jāattiecas uz jebkuru operatoru pāri Kopienā ierobežotā laikposmā.

(18)

Eiropas tarifs būtu jānosaka tādā līmenī, kas garantē pietiekamu peļņu operatoriem un veicina konkurētspējīgus viesabonēšanas piedāvājumus par zemākiem tarifiem. Operatoriem būtu aktīvi jāpiedāvā Eiropas tarifs visiem saviem viesabonēšanas klientiem bez maksas, skaidrā un pārskatāmā veidā.

(19)

Šai regulatīvajai pieejai būtu jānodrošina, ka Kopienas mēroga viesabonēšanas mazumtirdzniecības cenās pieņemamāk nekā līdz šim atspoguļotos attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar pakalpojuma sniegšanu. Tāpēc maksimālajam Eiropas tarifam, ko var piedāvāt viesabonēšanas klientiem, būtu jāatspoguļo pieņemama peļņas norma salīdzinājumā ar viesabonēšanas pakalpojuma sniegšanas vairumtirdzniecības izmaksām, vienlaikus ļaujot operatoriem brīvi konkurēt, dažādojot savus piedāvājumus un piemērojot cenu struktūras tirgus apstākļiem un klientu izvēlei. Šī regulatīvā pieeja nebūtu jāpiemēro pievienotās vērtības pakalpojumiem.

(20)

Šai regulatīvajai pieejai vajadzētu būt vienkārši ieviešamai un uzraugāmai, lai samazinātu administratīvo slogu gan operatoriem, kurus ietekmē šīs prasības, gan valstu regulējošām iestādēm, kurām jāuzņemas mehānisma uzraudzība un izpilde. Tai vajadzētu būt pārredzamai un vienkārši saprotamai visiem mobilo sakaru izmantotājiem Kopienā. Turklāt tai būtu jāparedz noteiktība un paredzamība attiecībā uz operatoriem, kas sniedz viesabonēšanas pakalpojumus vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī. Tāpēc šajā regulā būtu precīzi naudas izteiksmē jānosaka maksimālā maksa par minūti vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības līmenī.

(21)

Nosakot šo maksimālo vidējo vairumtirdzniecības cenu par minūti līmeni, būtu jāņem vērā dažādi elementi, kas veido Kopienas mēroga viesabonēšanas zvanu, jo īpaši savienojuma uzsākšanas un pabeigšanas izmaksas mobilo sakaru tīklos, kā arī pieskaitāmās izmaksas, signāla pārraide un tranzīts. Vispiemērotākais kritērijs savienojuma uzsākšanai un pabeigšanai ir vidējais mobilā savienojuma pabeigšanas tarifs mobilo sakaru tīklu operatoriem Kopienā, pamatojoties uz informāciju, ko sniegušas valstu regulējošās iestādes un ko publicējusi Komisija. Tāpēc šajā regulā paredzētās maksimālās vidējās maksas par minūti būtu jānosaka, ņemot vērā vidējo mobilā savienojuma pabeigšanas tarifu, kas norāda uz saistītajām izmaksām. Maksimālajai vidējai maksai par minūti vairumtirdzniecības līmenī būtu ik gadus jāsamazinās, lai ņemtu vērā mobilo savienojumu pabeigšanas tarifu samazinājumu, ko laiku pa laikam nosaka valstu regulējošās iestādes.

(22)

Ar Eiropas tarifu, ko piemēro mazumtirdzniecībā, viesabonentiem būtu jānodrošina pārliecība, ka viņiem nebūs pārmērīgi jāmaksā par viesabonēšanas zvana veikšanu vai saņemšanu, tajā pašā laikā atstājot vietējam mobilo sakaru operatoram pietiekamu rezervi klientiem piedāvāto produktu dažādošanai.

(23)

Visiem patērētājiem vajadzētu būt iespējai bez papildu maksām un priekšnoteikumiem izvēlēties vienkāršu viesabonēšanas tarifu, kas nepārsniedz regulētos tarifus. Pieņemamai peļņas normai, salīdzinot vairumtirdzniecības izmaksas un mazumtirdzniecības cenas, būtu jānodrošina tas, ka operatori var segt visas to īpašās viesabonēšanas izmaksas mazumtirdzniecības līmenī, ieskaitot atbilstošu tirdzniecības izmaksu daļu un mobilo tālruņu subsidēšanas izmaksas, un būtu jānodrošina samērīgs atlikums, lai gūtu pieņemamus ieņēmumus. Eiropas tarifs ir atbilstošs instruments, lai nodrošinātu gan patērētāju aizsardzību, gan operatoru rīcības elastību. Eiropas tarifa maksimālajam apmēram ik gadus būtu jāsamazinās saskaņā ar vairumtirdzniecības cenu līmeni.

(24)

Jauni viesabonēšanas klienti būtu pilnībā jāinformē par tarifiem, kas viesabonēšanai pieejami Kopienā, tostarp par tarifiem, kas atbilst Eiropas tarifam. Pašreizējiem viesabonēšanas klientiem noteiktā laika posmā būtu jādod iespēja izvēlēties jaunu tarifu, kas atbilst Eiropas tarifam vai jebkuram citam viesabonēšanas tarifam. Attiecībā uz pašreizējiem viesabonēšanas klientiem, kas minētajā laika posmā nav veikuši izvēli, būtu jānošķir tie, kas jau bija izvēlējušies noteiktu viesabonēšanas tarifu vai komplektu pirms šīs regulas stāšanās spēkā, un tie, kas to nebija izdarījuši. Tiem, kas ietilpst otrajā kategorijā, būtu automātiski jāpiemēro tarifs, kas atbilst šai regulai. Viesabonēšanas klientiem, kas jau izmanto īpašus viesabonēšanas tarifus vai komplektus, kuri atbilst viņu individuālajām prasībām un kurus viņi tādēļ ir izvēlējušies, būtu jāturpina piemērot viņu iepriekš izvēlētais tarifs vai komplekts, ja pēc tam, kad viņiem ir atgādināts par viņu pašreizējiem tarifu nosacījumiem, viņi nav izdarījuši izvēli attiecīgajā laika posmā. Šādi īpaši viesabonēšanas tarifi vai komplekti varētu ietvert, piemēram, vienotas likmes viesabonēšanas maksu, privātus tarifus, tarifus ar papildu fiksētu viesabonēšanas maksu vai tarifus ar maksu par minūti, kas ir zemāki nekā maksimālais Eiropas tarifs, vai tarifus ar maksu par izsaukuma iestati.

(25)

Kopienas mēroga viesabonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod laika posms, kurā brīvprātīgi pielāgot cenas, lai tās atbilstu šajā regulā paredzētajiem maksimālajiem apmēriem.

(26)

Līdzīgi Kopienas mēroga viesabonēšanas vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem būtu jādod pielāgošanas laika posms, lai ievērotu šajā regulā noteiktos maksimālos apmērus.

(27)

Tā kā šī regula paredz, ka direktīvas, kas līdz veido 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, neskar konkrētus pasākumus, kuri pieņemti, lai regulētu mobilo balss telefonsakaru zvanu Kopienas mēroga viesabonēšanas cenas, un tā kā Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem ar šo regulu var prasīt mainīt viesabonēšanas mazumtirdzniecības tarifus, lai ievērotu šīs regulas prasības, šādām izmaiņām, ievērojot dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem transponē 2002. gada reglamentējošos noteikumus elektronisko sakaru jomā, nebūtu jārada tiesības mobilo sakaru abonentiem atteikties no līgumiem.

(28)

Šai regulai nebūtu jāierobežo jauninājumi, kurus piedāvā patērētājiem un kuri ir izdevīgāki nekā šajā regulā paredzētais maksimālais Eiropas tarifs, bet ar to drīzāk būtu jāveicina jāveicina novatoriski piedāvājumi viesabonentiem par zemākiem tarifiem. Ar šo regulu neprasa atkārtoti ieviest viesabonēšanas tarifus tajos gadījumos, kad tie jau ir kopumā atcelti, kā arī neprasa palielināt pašreizējos viesabonēšanas tarifus līdz šajā regulā noteiktajiem maksimālajiem apmēriem.

(29)

Vietējie mobilo sakaru operatori drīkst piedāvāt vienkārši lietojamu, visaptverošu mēneša vienotu likmi, kurai nepiemēro cenas ierobežojumus. Vienotā likme varētu ietvert Kopienas mēroga viesabonēšanas balss un datu sakaru pakalpojumus (tostarp īsziņu (SMS) un multivides ziņojumu pakalpojumus (MMS)) Kopienā.

(30)

Lai nodrošinātu, ka visi mobilo balss telefonsakaru lietotāji no šīs regulas nosacījumiem gūst labumu, mazumtirdzniecības cenu noteikšanas prasības būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai viesabonentiem ar vietējo mobilo sakaru operatoru ir priekšapmaksas vai pēcapmaksas līgums, un neatkarīgi no tā, vai vietējam mobilo sakaru operatoram ir savs tīkls, vai viņš ir mobilo sakaru virtuālā tīkla operators vai mobilo balss telefonsakaru pakalpojumu tālākpārdevējs.

(31)

Ja Kopienas mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēji uzskata, ka to klientu ieguvumi no pakalpojumu savstarpējas savietojamības un pilnīga pārklājuma ir apdraudēti tādēļ, ka pārtrauks vai draud pārtraukt īstenot pašreizējās vienošanās ar mobilo sakaru operatoriem citās dalībvalstīs, vai šie mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēji nespēj sniegt saviem klientiem pakalpojumu citā dalībvalstī, jo tiem nav noslēgta vienošanās ar vismaz vienu vairumtirdzniecības tīkla operatoru, valsts regulējošām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto piekļuves direktīvas 5. pantā paredzētās pilnvaras, lai nodrošinātu atbilstošu pieeju un savienojamību nolūkā garantēt šādu pilnīgu pārklājumu un pakalpojumu savstarpēju savietojamību, ņemot vērā pamatdirektīvas 8. pantā minētos mērķus, jo īpaši pilnībā funkcionāla vienota elektronisko sakaru pakalpojumu tīkla izveidi.

(32)

Lai uzlabotu regulētu viesabonēšanas zvanu veikšanas un saņemšanas mazumtirdzniecības cenu pārskatāmību Kopienā un lai palīdzētu viesabonentiem pieņemt lēmumu par mobilā tālruņa izmantošanu, atrodoties ārzemēs, mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzējiem bez maksas būtu jāpalīdz viesabonentiem viegli iegūt informāciju par viesabonēšanas cenām, veicot un saņemot balss zvanus apmeklētajā dalībvalstī. Turklāt operatoriem pēc pieprasījuma un bez maksas būtu jāsniedz saviem abonentiem papildu informācija par datu pārraides pakalpojumu cenām par minūti vai par apjomu (ar PVN) attiecībā uz balss zvanu veikšanu un saņemšanu, kā arī SMS, MMS sūtīšanu un saņemšanu un citiem datu pārraides pakalpojumiem apmeklētajā dalībvalstī.

(33)

Pārskatāmība paredz arī to, ka operatori sniedz informāciju par viesabonēšanas cenām, jo īpaši par Eiropas tarifu un visaptverošu vienotu likmi, ja tāda tiek piedāvāta, laikā, kad klienti noformē abonementu un katru reizi, kad viesabonēšanas cenas tiek mainītas. Vietējiem mobilo sakaru operatoriem informācija par viesabonēšanas cenām būtu jāsniedz, izmantojot atbilstošus līdzekļus, piemēram, rēķinus, internetu, televīzijas reklāmu vai tiešo pastu. Vietējiem mobilo sakaru operatoriem būtu jānodrošina, ka visi viņu viesabonenti zina par regulēto tarifu pieejamību, un viņiem būtu šiem abonentiem jānosūta skaidrs un nepārprotams paziņojums, aprakstot Eiropas tarifa nosacījumus un tiesības pārslēgties uz to vai no tā.

(34)

Valsts regulējošām iestādēm, kuras ir atbildīgas par to uzdevumu īstenošanu, kas paredzēti 2002. gada reglamentējošos noteikumos elektronisko sakaru jomā, vajadzētu būt pilnvarām, kas nepieciešamas šajā regulā paredzēto saistību uzraudzībai un izpildei to teritorijā. Tām būtu jāuzrauga arī attīstības tendences cenu noteikšanā par balss un datu pakalpojumiem, ko mobilo sakaru abonentiem nodrošina viesabonēšanas laikā Kopienā, tostarp attiecīgā gadījumā īpašās izmaksas saistībā ar viesabonēšanas zvaniem, kas veikti un saņemti Kopienas attālākajos reģionos, un nepieciešamību nodrošināt, ka šīs izmaksas var adekvāti atgūt vairumtirdzniecības tirgū un ka netiek izmantotas datplūsmas vadības metodes, lai nelabvēlīgi ierobežotu abonentu izvēli. Tām būtu jānodrošina, ka ieinteresētajām personām ir pieejama atjaunināta informācija par šīs regulas piemērošanu, un šādas uzraudzības rezultāti būtu jāpublicē reizi sešos mēnešos. Atsevišķi būtu jāsniedz informācija par korporatīvajiem klientiem, priekšapmaksas klientiem un pēcapmaksas klientiem.

(35)

Savā valstī pieejamajai viesabonēšanai visattālākajos Kopienas reģionos, kur mobilo telefonsakaru pakalpojumu licences atšķiras no tām, kas izsniegtas attiecībā uz pārējo valsts teritoriju, varētu piemērot samazinātus tarifus, kas ir līdzvērtīgi Kopienas viesabonēšanas tirgū sastopamajiem tarifiem. Šīs regulas īstenošanai nebūtu jāizraisa mazāk labvēlīgs cenu režīms patērētājiem, kas izmanto savā valstī pieejamos viesabonēšanas pakalpojumus, salīdzinājumā ar patērētājiem, kas izmanto Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumus. Šajā nolūkā attiecīgās valsts iestādes var veikt papildu pasākumus, kas atbilst Kopienas tiesībām.

(36)

Ņemot vērā to, ka papildus balss telefonsakariem aizvien lielāka loma ir jaunajiem mobilo datu pārraides pakalpojumiem, šajā regulā būtu jāparedz iespēja uzraudzīt tirgus attīstību arī minēto pakalpojumu jomā. Tāpēc Komisijai būtu jāuzrauga arī datu pārraides pakalpojumu, tostarp SMS un MMS, viesabonēšanas tirgus.

(37)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā sankciju sistēma, ko piemēro, ja tiek pārkāpta šī regula.

(38)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus – proti, izveidot kopēju pieeju, lai nodrošinātu, ka publisko mobilo telefonsakaru tīklu lietotāji, ceļojot Kopienas teritorijā, nemaksātu pārmērīgas cenas par Kopienas mēroga viesabonēšanas pakalpojumiem, veicot vai saņemot balss zvanus, tādējādi nodrošinot patērētāju augsta līmeņa aizsardzību un vienlaicīgi saglabājot konkurenci starp mobilo sakaru operatoriem – nevar drošā, saskaņotā, savlaicīgā veidā pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(39)

Šo kopējo pieeju būtu jāizveido ierobežotam laikposmam. Ņemot vērā pārskatīšanu, ko veiks Komisija, šo regulu var paplašināt vai grozīt. Komisijai būtu jāizvērtē šīs regulas efektivitāte un ieguldījums regulējošo noteikumu īstenošanā un iekšējā tirgus vienmērīgā darbībā, kā arī būtu jāizvērtē šīs regulas ietekme uz mazākiem mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzējiem Kopienā un to stāvokli Kopienas mēroga viesabonēšanas tirgū,

a)

“Eiropas tarifs” ir jebkurš tarifs, kas nepārsniedz maksimālo cenu, kura paredzēta 4. pantā, un ko vietējais mobilo sakaru operators var noteikt par regulēto viesabonēšanas zvanu nodrošināšanu saskaņā ar minēto pantu;

b)

“vietējais mobilo sakaru operators” ir uzņēmums, kas viesabonentam sniedz sauszemes publiskos mobilo telefonsakaru pakalpojumus vai nu savā tīklā, vai kā mobilo telefonsakaru virtuālā tīkla operators vai tālākpārdevējs;

c)

“vietējais sakaru tīkls” ir sauszemes publiskais mobilo telefonsakaru tīkls, kas atrodas dalībvalstī un kuru vietējais mobilo telefonsakaru operators izmanto sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniegšanai viesabonentam;

d)

“Kopienas mēroga viesabonēšana” ir mobilā tālruņa vai citas ierīces izmantošana, ko veic viesabonents, lai veiktu vai saņemtu zvanus Kopienas iekšienē, atrodoties ārpus dalībvalsts, kurā atrodas klienta vietējais mobilo sakaru operators, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

e)

“regulēts viesabonēšanas zvans” ir viesabonenta veikts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk apmeklētajā sakaru tīklā un savienojumu pabeidz publiskajā telefonsakaru tīklā Kopienas teritorijā, vai viesabonenta saņemts mobilo balss telefonsakaru zvans, kad savienojumu uzsāk publiskajā telefonsakaru tīklā Kopienas teritorijā un savienojumu pabeidz apmeklētajā sakaru tīklā;

f)

“viesabonents” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru pakalpojumu sniedzēja klients, kura līgums vai vienošanās ar viņa vietējo mobilo sakaru operatoru ar Kopienā esoša sauszemes publisko mobilo sakaru tīkla palīdzību ļauj izmantot mobilo tālruni vai citu ierīci, lai veiktu vai saņemtu zvanus apmeklētajā sakaru tīklā, ja ir tāda vienošanās starp vietējā sakaru tīkla operatoru un apmeklētā sakaru tīkla operatoru;

g)

“apmeklētais sakaru tīkls” ir sauszemes publisko mobilo telefonsakaru tīkls dalībvalstī, kas nav vietējais sakaru tīkls un kas atļauj viesabonentam veikt vai saņemt zvanus, jo ir tāda vienošanās ar vietējā sakaru tīkla operatoru.