I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

26.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/7

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 722/2007

(2007. gada 25. jūnijs),

ar kuru groza II, V, VI, VIII, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai dzīvniekiem. Tā attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū, un dažos konkrētos gadījumos – uz to izvešanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. pantā noteikts, ka govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) statusu dalībvalstīm, trešām valstīm vai to reģioniem (turpmāk – “valstis vai reģioni”) nosaka, klasificējot kādā no trim kategorijām. Minētās regulas II pielikumā izklāstīti noteikumi valstu vai reģionu GSE statusa noteikšanai. Šīs regulas 5. pantā paredzēts arī veikt valstu Kopienas klasifikācijas atkārtotu novērtējumu pēc tam, kad Starptautiskais Epizootiju birojs (SEB) ir izstrādājis procedūru valstu klasificēšanai kategorijās.

(3)	Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā paredzēti noteikumi īpašo riska materiālu savākšanai un iznīcināšanai, savukārt regulas IX pielikumā paredzēti noteikumi dzīvu dzīvnieku, embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Kopienā.

(4)	Starptautiskā Epizootiju biroja (SEB) ģenerālsesijas laikā 2005. gada maijā tika pieņemta jauna vienkāršota procedūra valstu klasificēšanai pēc to GSE riska pakāpes, pamatojoties uz trīs kategorijām.

(5)	Regulā (EK) Nr. 999/2001 izdarīja grozījumus ar Regulu (EK) Nr. 1923/2006, lai šo jauno kategoriju sistēmu transponētu Kopienas tiesību aktos. Ņemot vērā šo grozījumu, Regulas (EK) Nr. 999/2001 II, V un IX pielikums ir jāgroza atbilstīgi jaunajai kategoriju sistēmai.

(6)

Sakarā ar to, ka nav pieņemts lēmums par valstu klasificēšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. vai 4. punktu, netika piemēroti 9. panta un VI pielikuma noteikumi. Ņemot vērā to, ka jaunā kategoriju sistēma stāsies spēkā no 2007. gada 1. jūlija un lai saskaņotu šo pielikumu ar pārejas pasākumu noteikumiem, kas balstīti uz zinātniskiem pierādījumiem, un ar pantos izdarītajiem grozījumiem, ir jāgroza VI pielikums.

(7)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumā paredzēti nosacījumi dzīvu dzīvnieku, to spermas, embriju, olšūnu un dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai Kopienā. Šā pielikuma C nodaļā izklāstīti nosacījumi Kopienas iekšējai tirdzniecībai ar dažiem dzīvnieku izcelsmes produktiem. Šie nosacījumi ir jāgroza, ņemot vērā jauno kategoriju sistēmu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 XI pielikuma D daļas 5. punktā paredzēti pasākumi attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar liellopiem, kas dzimuši vai audzēti Apvienotajā Karalistē pirms 1996. gada 1. augusta, un tādu gaļas produktu, kas iegūti no briežu dzimtas dzīvniekiem, ievešanu Kopienā. Cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības labad šos pasākumus jāturpina piemērot pēc 2007. gada 1. jūlija.

(9)

Lai panāktu skaidrību un konsekvenci, VIII pielikumā jāparedz noteikumi attiecībā uz liellopu, kas dzimuši vai audzēti Apvienotajā Karalistē pirms 1996. gada 1. augusta, Kopienas iekšējo tirdzniecību un eksportu uz trešām valstīm, un IX pielikumā jāparedz noteikumi no briežu dzimtas dzīvniekiem iegūtu gaļas produktu ievešanai.

(10)	Pārejas posma pasākumus saistībā ar īpašo riska materiālu, kas iekļauti Regulas (EK) Nr. 999/2001 XI pielikumā, jāpārtrauc piemērot attiecībā uz katru valsti vai reģionu tūlīt pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par attiecīgās valsts vai reģiona klasifikāciju. Tādēļ ir jāatceļ XI pielikums.

(11)	Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 II, V, VI, VIII, IX un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1923/2006 (OV L 404, 30.12.2006., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 II, V, VI, VIII, IX un XI pielikumu groza šādi.

Regulas (EK) Nr. 999/2001 II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“II PIELIKUMS

GSE STATUSA NOTEIKŠANA

A NODAĻA

Kritēriji

Dalībvalstu, trešo valstu vai to reģionu (turpmāk – “valstis vai reģioni”) GSE statusu nosaka, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti a) līdz e) apakšpunktā.

Valstī vai reģionā:

a)	veic riska analīzi saskaņā ar B nodaļas noteikumiem, identificējot visus potenciālos GSE sastopamības faktorus un to vēsturisko perspektīvu valstī vai reģionā;

b)	darbojas pastāvīga GSE uzraudzības un kontroles sistēma, kas galvenokārt saistīta ar B nodaļā aprakstītajiem riskiem un atbilst obligātajām uzraudzības prasībām, kas noteiktas D nodaļā;

c)	darbojas izglītojoša programma veterinārārstiem, lauksaimniekiem un strādniekiem, kas saistīti ar liellopu pārvadāšanu, tirdzniecību un kaušanu, lai sekmētu ziņošanu par visiem gadījumiem, kad konstatē GSE atbilstīgas slimības pazīmes mērķa apakšpopulācijās, kas definētas šā pielikuma D nodaļā;

d)	ir spēkā pienākums ziņot par visiem liellopiem, kam ir GSE atbilstīgas slimības pazīmes, un izmeklēt tos;

e)	apstiprinātā laboratorijā veic izpēti smadzenēm un citiem audiem, kas paņemti saskaņā ar b) apakšpunktā minētās uzraudzības un kontroles sistēmas pamatnoteikumiem.

B NODAĻA

Riska analīze

1. Riska analīzes struktūra

Riska analīze ietver sastopamības novērtējumu un iedarbības novērtējumu.

2. Sastopamības novērtējums (ārējs faktors)

2.1.

Sastopamības novērtējums paredz izvērtēt iespējamību, ka GSE ierosinātājs ir vai nu ievests valstī vai reģionā ar precēm, kas varbūtēji ir inficētas ar GSE ierosinātāju, vai jau atrodas valstī vai reģionā.

Ņem vērā šādus riska faktorus:

a)	GSE ierosinātāja esību vai neesību valstī vai reģionā un, ja konstatē ierosinātāja klātbūtni, tad tā izplatību, pamatojoties uz uzraudzības pasākumu rezultātiem;

b)	gaļas un kaulu miltu vai dradžu ražošanu no autohtonām atgremotāju populācijām;

c)	ievestus gaļas un kaulu miltus vai dradžus;

d)	ievestus liellopus, aitas un kazas;

e)	ievestu dzīvnieku barību vai barības sastāvdaļas;

f)	atgremotāju izcelsmes ievestus produktus lietošanai pārtikā, kas varētu būt saturējuši V pielikuma 1. punktā uzskaitītos audus un varētu būt izbaroti liellopiem;

g)	atgremotāju izcelsmes ievestus produktus, ko lieto in vivo liellopiem.

2.2.	Veicot sastopamības novērtējumu, jāņem vērā īpašas slimības apkarošanas shēmas, uzraudzība un citas epidemioloģiskās izmeklēšanas (jo īpaši GSE uzraudzība, ko veic liellopu populācijā), kas saistītas ar 2.1. punktā minētajiem riska faktoriem.

3. Iedarbības novērtējums

Iedarbības novērtējums ietver iespējamības novērtējumu attiecībā uz to, vai liellopi nonāk saskarsmē ar GSE izraisītāju, ņemot vērā šādus apstākļus:

a)	GSE izraisītāja pārstrādi un amplifikāciju, ja liellopi tiek baroti ar atgremotāju izcelsmes gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem vai citu barību vai barības sastāvdaļām, kurā ir minētās gaļas, kaulu miltu vai dradžu piemaisījumi;

b)	atgremotāju liemeņu (tostarp kritušu dzīvnieku), blakusproduktu un kautuvju atkritumu izmantošanu, apstrādes procesu parametrus un dzīvnieku barības ražošanas metodes;

c)	to, vai atgremotājus baro vai nebaro ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, tostarp pasākumus, lai nepieļautu infekcijas izplatīšanos caur dzīvnieku barību;

d)	liellopu populācijām īstenotās GSE uzraudzības līdzšinējo līmeni un šādas uzraudzības rezultātus.

C NODAĻA

Kategoriju definīcija

I. VALSTS VAI REĢIONS AR NENOZĪMĪGU GSE RISKU

Valsts vai reģions:

1)	kurā ir veikta riska analīze saskaņā ar B nodaļu, lai identificētu vēsturiskos un pašreizējos riska faktorus;

2)	kurā ir pieņemti piemēroti īpaši pasākumi visu identificēto risku mazināšanai attiecībā uz turpmāk tekstā definēto laikposmu;

3)	kurā ir spēkā D nodaļā aprakstītā B tipa uzraudzība, kā arī ir sasniegts attiecīgais punktu skaits saskaņā ar minētās nodaļas 2. tabulu; un

valstī vai reģionā:

ir šāda situācija:

i)	valstī vai reģionā nav konstatēts neviens GSE gadījums vai ir pierādīts, ka visos GSE gadījumos slimības izraisītājs ir ievests un ir pilnībā iznīcināts;

ii)	ne mazāk kā septiņus gadus ir bijuši izpildīti šā pielikuma A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji; un

iii)	ne mazāk kā astoņus gadus atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apstiprina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

vai šāda situācija:

i)	valstī vai reģionā ir bijis konstatēts viens vai vairāki autohtoni GSE gadījumi, bet visi autohtoni GSE inficētie ir dzimuši pirms 11 gadiem vai senāk;

ii)	ne mazāk kā septiņus gadus ir bijuši izpildīti A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji;

iii)	ne mazāk kā astoņus gadus atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apstiprina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

iv)

pastāvīgi tiek identificēti turpmāk minētie dzīvnieki, ja tie valstī vai reģionā ir dzīvi, tiek kontrolēta to pārvietošana, un šādi dzīvnieki tiek pilnībā iznīcināti, ja tie nokauti vai miruši:

—	visi dzīvnieki, kas inficējušies ar GSE,

—	visi liellopi, kuri pirmā dzīves gada laikā audzēti kopā ar dzīvniekiem, kas inficēti ar GSE to pirmā dzīves gada laikā, un attiecībā uz kuriem pētījumos ir pierādīts, ka tie šajā laikposmā lietojuši to pašu barību, kas ir potenciāli inficēta; vai

—	ja otrajā apakšpunktā minēto pētījumu rezultāti nav izšķiroši – visi liellopi, kas dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kurā dzimuši ar GSE inficētie dzīvnieki, un atradušies šajā ganāmpulkā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc to dzimšanas.

II. VALSTS VAI REĢIONS AR KONTROLĒTU GSE RISKU

Valsts vai reģions:

1)	kurā ir veikta riska analīze, pamatojoties uz informāciju, kas izklāstīta B nodaļā, lai identificētu vēsturiskos un pašreizējos riska faktorus;

2)	kurā ir pieņemti piemēroti īpaši pasākumi visu identificēto risku mazināšanai, bet šie pasākumi nav pieņemti attiecībā uz atbilstošo laikposmu;

3)	kurā ir spēkā D nodaļā aprakstītā A tipa uzraudzība, kā arī ir sasniegts attiecīgais punktu skaits saskaņā ar 2. tabulu. A tipa uzraudzību var aizstāt ar B tipa uzraudzību, ja ir sasniegts attiecīgais punktu skaits; un

valstī vai reģionā:

ir šāda situācija:

nav konstatēts neviens GSE gadījums vai ir pierādīts, ka visos GSE gadījumos slimības izraisītājs ir ievests un ir pilnībā iznīcināts, ir izpildīti šā pielikuma A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji, un atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apliecina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

ii)	A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji ir bijuši izpildīti mazāk nekā septiņus gadus; un/vai

iii)	nav iespējams pierādīt, ka astoņus gadus ir kontrolēta atgremotāju barošana ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem;

vai šāda situācija:

i)	nav konstatēts neviens GSE gadījums, ir izpildīti A nodaļas c), d) un e) apakšpunktā minētie kritēriji, un atgremotāji nav baroti ne ar gaļas un kaulu miltiem, ne dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un to apliecina atbilstošs kontroles un revīzijas līmenis;

ii)	šā pielikuma A nodaļas c) līdz e) apakšpunktā minētie kritēriji ir bijuši izpildīti mazāk nekā septiņus gadus; un/vai

iii)	nav iespējams pierādīt, ka vismaz astoņus gadus ir kontrolēta atgremotāju barošana ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem;

iv)

—	visi dzīvnieki, kas inficējušies ar GSE; un

—	visi liellopi, kuri pirmā dzīves gada laikā audzēti kopā ar dzīvniekiem, kas inficēti ar GSE to pirmā dzīves gada laikā, un attiecībā uz kuriem pētījumos ir pierādīts, ka tie šajā laikposmā lietojuši to pašu barību, kas ir potenciāli inficēta; vai

—	ja otrajā ievilkumā minēto pētījumu rezultāti nav izšķiroši – visi liellopi, kas dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kurā dzimuši ar GSE inficētie dzīvnieki, un atradušies šajā ganāmpulkā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc to dzimšanas.

III. VALSTS VAI REĢIONS AR NENOTEIKTU GSE RISKU

Valsts vai reģions, kurā nav veikta GSE statusa noteikšana vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri valstij vai reģionam ir jāizpilda, lai to klasificētu kādā no kategorijām.

D NODAĻA

Obligātās uzraudzības prasības

1. Uzraudzības tipi

Šajā pielikumā izmantotas šādas definīcijas:

a)	A tipa uzraudzība Piemērojot A tipa uzraudzību, GSE var noteikt tādam izplatības modelim (1) attiecīgajā valstī vai reģionā, kurā pieaugušu liellopu populācijā ir ne mazāk kā viens slimības gadījums uz 100 000, ar ticamības līmeni 95 %.

B tipa uzraudzība

Piemērojot B tipa uzraudzību, GSE var noteikt tādam izplatības modelim attiecīgajā valstī vai reģionā, kurā pieaugušu liellopu populācijā ir ne mazāk kā viens slimības gadījums uz 50 000, ar ticamības līmeni 95 %.

B tipa uzraudzību var īstenot valstis vai reģioni ar nenozīmīgu BSE riska statusu, lai pārliecinātos par riska analīzes secinājumu pareizību, piemēram, pierādot visu identificēto riska faktoru mazināšanas pasākumu efektivitāti, izmantojot uzraudzību, kuras mērķis ir palielināt iespējamību, ka tiek konstatēti minēto pasākumu trūkumi.

Pēc tam, kad, izmantojot A tipa uzraudzību, ir sasniegts attiecīgais punktu skaits, B tipa uzraudzību var veikt arī valstīs vai reģionos ar kontrolētu GSE riska statusu, lai saglabātu A tipa uzraudzības laikā gūto atziņu ticamību.

Šā pielikuma mērķiem uzraudzības veikšanas nolūkā liellopi iedalīti šādās četrās apakšpopulācijās:

a)	liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuriem vērojamas GSE atbilstīgas uzvedības izmaiņas vai slimības pazīmes (varbūtēji inficēti liellopi);

liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, nestaigājoši, guloši, kuri bez palīdzības nevar piecelties vai staigāt; liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuri nosūtīti ārkārtas nokaušanai vai nokaušanai pirmskaušanas apskatē konstatētu normai neatbilstošu pazīmju dēļ (nokaušana ievainojuma dēļ vai ārkārtas nokaušana);

c)	liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, kuriem konstatēta nāve vai tie nogalināti saimniecībā transportēšanas laikā vai kautuvē (kritušie dzīvnieki);

d)	liellopi, kuri regulārās kaušanas laikā vecāki par 36 mēnešiem.

2. Uzraudzības stratēģija

2.1.

Uzraudzības stratēģiju izveido tā, lai nodrošinātu, ka paraugi ir reprezentatīvi attiecībā uz valsts vai reģiona ganāmpulku un ka tajā ņemti vērā demogrāfiskie faktori, piemēram, ražošanas tips un ģeogrāfiskā atrašanās vieta, kā arī kultūrai unikālas zootehniskās prakses potenciālā ietekme. Izmantotā pieeja un izdarītie pieņēmumi pilnībā jādokumentē, un minētie pieraksti jāglabā septiņus gadus.

2.2.

Lai īstenotu GSE uzraudzības stratēģiju, pieaugušu liellopu populācijas vecuma sastāvu un to liellopu skaitu, kas pārbaudīti attiecībā uz GSE, ņemot vērā iedalījumu pēc vecuma un apakšpopulācijām attiecīgajā valstī vai reģionā, valsts nosaka, pamatojoties uz dokumentētu uzskaiti vai ticamām aplēsēm.

3. Punktu vērtības un sasniedzamais punktu skaits

Uzraudzības paraugu lielums ir atbilstošs 2. tabulā noteiktajiem mērķa lielumiem, pamatojoties uz 1. tabulā minētajām “procentuālajām vērtībām”. Visus varbūtēji inficētos dzīvniekus izmeklē neatkarīgi no tā, cik punkti ir savākti. Valsts ņem paraugus vismaz no trim apakšpopulācijām (tās pavisam ir četras). Kopējo punktu skaitu paņemtajiem paraugiem aprēķina laikposmam, kas nepārsniedz septiņus secīgus gadus, lai sasniegtu attiecīgo punktu skaitu. Kopējo savākto punktu skaitu periodiski salīdzina ar attiecīgās valsts vai reģiona sasniedzamo punktu skaitu.

1. tabula

Uzraudzības punktu vērtības paraugiem, kas ņemti no dzīvniekiem attiecīgajā apakšpopulācijā un vecuma kategorijā

Uzraudzības apakšpopulācija
Regulārā kaušana (2)	Krituši dzīvnieki (3)	Nokaušana ievainojuma dēļ (4)	Varbūtēji inficēts dzīvnieks (5)
Vecums ≥ 1 gadu un < 2 gadiem
0,01	0,2	0,4	nepiemēro
Vecums ≥ 2 gadiem un < 4 gadiem (jauns pieaudzis liellops)
0,1	0,2	0,4	260
Vecums ≥ 4 gadiem un < 7 gadiem (vidēja vecuma liellops)
0,2	0,9	1,6	750
Vecums ≥ 7 gadiem un < 9 gadiem (pusmūža liellops)
0,1	0,4	0,7	220
Vecums ≥ 9 gadiem (vecs liellops)
0,0	0,1	0,2	45

2. tabula

Sasniedzamais punktu skaits dažāda lieluma pieaugušu liellopu populācijām valstī vai reģionā

Sasniedzamais punktu skaits valstīs vai reģionos
Pieaugušu liellopu populācijas lielums (24 mēnešus veci un vecāki)	A tipa uzraudzība	B tipa uzraudzība
≥ 1 000 000	300 000	150 000
800 000–1 000 000	240 000	120 000
600 000–800 000	180 000	90 000
400 000–600 000	120 000	60 000
200 000–400 000	60 000	30 000
100 000–200 000	30 000	15 000
50 000–100 000	15 000	7 500
25 000–50 000	7 500	3 750

4. Specifiskie mērķi

Katrā no minētajām valsts vai reģiona apakšpopulācijām valsts kā specifisku pārbaužu mērķi var izraudzīties liellopus, kas identificējami kā ievesti no valstīm vai reģioniem, kuros konstatēta GSE, un liellopus, kuri baroti ar potenciāli inficētu dzīvnieku barību no valstīm vai reģioniem, kuros ir konstatēta GSE.

5. GSE uzraudzības modelis

Valsts var izvēlēties, vai izmantot pilnu GSE uzraudzības modeli vai alternatīvu metodi, kas balstīta uz GSE uzraudzības modeli GSE esības/izplatības novērtēšanai.

6. Uzraudzības saglabāšana

Kad ir sasniegts attiecīgais punktu skaits un lai valstij vai reģionam saglabātu kontrolēta GSE riska vai nenozīmīga riska statusa apzīmējumu, uzraudzību var samazināt uz B tipa uzraudzību (ja visi pārējie rādītāji saglabājas pozitīvi). Tomēr, lai šajā nodaļā noteiktās prasības tiktu izpildītas arī turpmāk, ikgadējai uzraudzībai, ko veic nepārtraukti, joprojām jāaptver vismaz trīs no četrām aprakstītajām apakšpopulācijām. Turklāt neatkarīgi no tā, cik punkti ir savākti, izmeklē visus liellopus, kas varbūtēji inficēti ar GSE. Pēc tam, kas sasniegts paredzētais punktu skaits, valsts vai reģiona ikgadējās uzraudzības punktu skaits nedrīkst būt mazāks kā viena septītdaļa no kopējā B tipa uzraudzības sasniedzamo punktu skaita.”

Regulas V pielikumu aizstāj ar šādu tekstu.

“V PIELIKUMS

ĪPAŠAIS RISKA MATERIĀLS

1. Īpašā riska materiāla definīcija

Ar īpašo riska materiālu apzīmē šādus audus, ja tie iegūti no dzīvniekiem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī vai kādā no tās reģioniem ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE riska statusu:

attiecībā uz liellopiem:

i)	par 12 mēnešiem vecāku dzīvnieku galvaskausu, izņemot apakšžokli, bet ietverot smadzenes un acis, kā arī muguras smadzenes;

ii)	par 24 mēnešiem vecāku liellopu mugurkaulu, izņemot astes skriemeļus, kakla, krūškurvja un jostas skriemeļu muguras apofīzes un šķērsapofīzes, kā arī Cristasacralis mediana un krusta kaula spārnu, bet ietverot dorsālo gangliju saknītes, un

iii)	visu vecumu dzīvnieku mandeles, zarnas no divpadsmitpirkstu zarnas līdz taisnajai zarnai un apzarni;

attiecībā uz aitām un kazām:

i)	par 12 mēnešiem vecāku dzīvnieku galvaskausu vai tādu dzīvnieku galvaskausu, kam smaganās ir izšķīlies pastāvīgs priekšzobs, tajā skaitā smadzenes un acis, mandeles un muguras smadzenes, un

ii)	visu vecumu dzīvnieku liesu un līkumaino zarnu.

2. Atkāpe, ko var paredzēt dalībvalstis

Atkāpjoties no 1. punkta, šajā punktā minētos audus, kuru izcelsme ir dalībvalstīs ar nenozīmīgu GSE risku, tomēr uzskata par īpašu riska materiālu.

3. Iezīmēšana un iznīcināšana

Īpašo riska materiālu tūlīt pēc izņemšanas iezīmē ar krāsu vai – vajadzības gadījumā – citā veidā un pilnībā iznīcina saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1774/2002, un jo īpaši tās 4. panta 2. punktā.

4. Īpašā riska materiāla izņemšana

4.1.

Īpašo riska materiālu izņem:

a)	kautuvēs vai – vajadzības gadījumā – citās vietās, kur veic kaušanu;

b)	attiecībā uz liellopu mugurkaulu – izciršanas uzņēmumos;

c)	vajadzības gadījumā – starpapstrādes uzņēmumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 10. pantā, vai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1774/2002 23. panta 2. punkta c) apakšpunkta iv), vi) un vii) daļu apstiprinātos un reģistrētos izmantošanas un savākšanas centros.

4.2.

Atkāpjoties no 4.1. punkta, var atļaut izmantot alternatīvu testu īpašā riska materiāla izņemšanai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	kautuvēs testi ir jāveic visiem dzīvniekiem, kam ir izņemams īpašais riska materiāls;

b)	no kautuves nedrīkst izvest nevienu pārtikai vai dzīvnieku barībai paredzētu liellopu, aitu vai kazu produktu, kamēr kompetentā iestāde nav saņēmusi un apstiprinājusi visu nokauto un varbūtēji inficēto dzīvnieku testu rezultātus, ja kādam no tiem ir apstiprināta GSE diagnoze;

c)	ja alternatīva testa rezultāts ir pozitīvs, visus liellopu, aitu un kazu audus, kas kautuvē ir varbūtēji inficēti, iznīcina saskaņā ar 3. punktu, izņemot gadījumu, ja visas inficētā dzīvnieka daļas, tajā skaitā ādu, var identificēt un turēt atsevišķi.

4.3.

Atkāpjoties no 4.1. punkta, dalībvalstis var izlemt, ka atļauj:

a)	izņemt aitu un kazu muguras smadzenes izciršanas uzņēmumos, kas šim nolūkam ir attiecīgi pilnvaroti;

b)	atdalīt liellopu mugurkaulu no liemeņiem vai liemeņu daļām gaļas veikalos, kas šim nolūkam īpaši pilnvaroti, tiek uzraudzīti un reģistrēti;

c)	galvas gaļas iegūšanu no liellopiem izciršanas uzņēmumos, kuri saskaņā ar 9. punktā minētajiem noteikumiem īpaši pilnvaroti šādam nolūkam.

4.4.	Šajā nodaļā paredzētie noteikumi par īpašā riska materiāla iegūšanu neattiecas uz 1. kategorijas materiāliem, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1774/2002 un ko kompetento iestāžu uzraudzībā lieto apdraudēto un aizsargājamo nekrofāgo sugu putnu barošanai.

5. Pasākumi attiecībā uz mehāniski atdalītu gaļu

Neskatoties uz 5. panta 2. punktā minētajiem atsevišķajiem lēmumiem un atkāpjoties no 9. panta 3. punkta, visās dalībvalstīs mehāniski atdalītas gaļas ražošanai ir aizliegts izmantot liellopu, aitu un kazu kaulus vai neatkaulotus izcirtņus.

6. Pasākumi attiecībā uz audu saplosīšanu

Neskatoties uz 5. panta 2. punktā minētajiem atsevišķajiem lēmumiem un atkāpjoties no 8. panta 3. punkta, līdz brīdim, kamēr visas dalībvalstis klasificē kā valstis ar nenozīmīgu GSE risku, visās dalībvalstīs attiecībā uz govīm, aitām vai kazām, kuru gaļa paredzēta lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, ir aizliegta centrālās nervu sistēmas audu saplosīšana, pēc apdullināšanas ievietojot galvaskausa smadzeņdaļā koniskas formas instrumentu.

7. Liellopu mēļu izņemšana

Visu vecumu liellopu mēles, kas paredzētas lietošanai pārtikā vai dzīvnieku barībā, izņem kautuvēs ar šķērsenisku griezienu priekšā zemmēles kaula saitītei.

8. Liellopu galvas gaļas iegūšana

8.1.

Par 12 mēnešiem vecāku liellopu galvas gaļu iegūst kautuvēs saskaņā ar kontroles sistēmu, ko atzinusi kompetentā iestāde, lai nodrošinātu, ka tiek novērsta iespējamā centrālās nervu sistēmas audu iekļūšana galvas gaļā. Sistēmā obligāti jāiekļauj šādi noteikumi:

a)	iegūšana notiek speciāli tam paredzētā teritorijā, kas fiziski atdalīta no pārējām kaušanas līnijas daļām;

ja galvas tiek aizvāktas no konveijera vai āķiem pirms galvas gaļas iegūšanas, tad priekšējais audu kanāls un lielais pakauša caurums jānoslēdz ar ūdensnecaurlaidīgu un izturīgu aizbāzni. Ja iegarenās smadzenes tiek ņemtas kā paraugs GSE laboratorijas pārbaudei, tad lielo pakauša caurumu noslēdz tūlīt pēc minētā parauga ņemšanas;

c)	galvas gaļu neiegūst no galvām, kurām ir bojātas vai īsi pirms vai tūlīt pēc kaušanas zaudētas acis vai kuras ir citādi bojātas veidā, kā rezultātā galva var tikt inficēta ar centrālās nervu sistēmas audiem;

d)	galvas gaļu neiegūst no galvām, kas nav bijušas pienācīgi noslēgtas saskaņā ar b) apakšpunktu;

e)	neierobežojot vispārējos higiēnas noteikumus, ir spēkā īpašas norādes darbam, lai novērstu galvas gaļas inficēšanu ieguves laikā, it īpaši gadījumā, kad ieguves laikā ir pazaudēts b) apakšpunktā minētais aizbāznis vai tikušas bojātas acis;

f)	lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti inficēšanās mazināšanas pasākumi, ir izstrādāts paraugu ņemšanas plāns, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus.

8.2.

Atkāpjoties no 8.1. punkta prasībām, dalībvalstis var nolemt kautuvē piemērot alternatīvu kontroles sistēmu govju galvas gaļas iegūšanai, kas līdzvērtīgā apmērā samazina iespēju, ka centrālās nervu sistēmas audi inficē galvas gaļu. Lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti inficēšanās mazināšanas pasākumi, ir izstrādāts paraugu ņemšanas plāns, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus. Dalībvalstis, kas izmanto šo atkāpi, ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas starpniecību par savām kontroles sistēmām un paraugu ņemšanas rezultātiem informē Komisiju un citas dalībvalstis.

8.3.	Ja gaļu iegūst, nenoņemot liellopu galvu no konveijera vai āķiem, 8.1. un 8.2. punktu nepiemēro.

9. Liellopu galvas gaļas iegūšana apstiprinātos gaļas izciršanas uzņēmumos

Atkāpjoties no 8. punkta, dalībvalstis var atļaut galvas gaļas iegūšanu no liellopiem izciršanas uzņēmumos, kuri īpaši pilnvaroti šim nolūkam un ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)	transportēšanai uz gaļas izciršanas uzņēmumu paredzētās galvas, glabāšanas laikā un vedot no kautuves uz gaļas izciršanas uzņēmumu, ir novietotas uz statīva;

pirms pārvietošanas no konveijera vai āķiem uz statīviem priekšējais audu kanāls un lielais pakauša caurums ir pienācīgi noslēgts ar ūdensnecaurlaidīgu un izturīgu aizbāzni. Ja iegarenās smadzenes tiek ņemtas kā paraugs GSE laboratorijas pārbaudei, tad lielo pakauša caurumu noslēdz tūlīt pēc minētā parauga ņemšanas;

c)	nepieļauj tādu galvu pārvešanu uz sevišķi apstiprinātu gaļas sadalīšanas uzņēmumu, kas nav pienācīgi noslēgtas saskaņā ar b) apakšpunktu, kas ir bojātas vai kam īsi pirms vai tūlīt pēc kaušanas ir zaudētas acis, vai kas citādi bojātas, kā rezultātā galvā var iekļūt centrālās nervu sistēmas audi;

d)	lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti infekcijas mazināšanas pasākumi, izstrādāts izlases pārbaužu plāns kautuvēm, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus;

galvas gaļas iegūšanu veic, ievērojot kontroles sistēmu, ko atzinusi kompetentā iestāde, lai novērstu galvas gaļas iespējamo inficēšanu. Sistēmā obligāti iekļauj šādus noteikumus:

i)	pirms galvas gaļas ieguves sākšanas visas galvas vizuāli pārbauda attiecībā uz infekcijas vai bojājuma pazīmēm un attiecībā uz to, vai tās ir pienācīgi noslēgtas;

ii)

galvas gaļu neiegūst no galvām, kas nav bijušas pienācīgi noslēgtas, kam ir bojātas acis vai kas ir citādi bojātas veidā, kura rezultātā galvā var nonākt centrālās nervu sistēmas audi. Galvas gaļu neiegūst arī no tādām galvām, par kurām ir aizdomas, ka tās varētu būt inficējušās no minētajām galvām;

iii)	neierobežojot vispārējos higiēnas noteikumus, ir spēkā īpašas norādes darbam, lai novērstu galvas gaļas inficēšanu transportēšanas un ieguves laikā, it īpaši gadījumā, kad ieguves laikā ir pazaudēts aizbāznis vai tikušas bojātas acis;

f)	lai pārliecinātos, ka tiek pienācīgi īstenoti pasākumi infekcijas mazināšanai, ir izstrādāts izlases pārbaužu plāns gaļas izciršanas uzņēmumiem, izmantojot atbilstošu laboratorijas testu, lai noteiktu centrālās nervu sistēmas audus.

10. Tirdzniecības un eksporta noteikumi

10.1.

Dalībvalstis var atļaut nosūtīt īpašu riska materiālu saturošas galvas un nesadalītus liemeņus uz citu dalībvalsti tikai pēc tam, kad šī otra dalībvalsts ir piekritusi saņemt šo materiālu un ir apstiprinājusi īpašos nosūtīšanas un pārvadāšanas nosacījumus.

10.2.

Atkāpjoties no 10.1. punkta, liemeņus, pusliemeņus vai pusliemeņus, kas sadalīti ne vairāk kā trīs vairumtirdzniecības izcirtņos, un ceturtdaļliemeņus, kuros nav nekāda cita īpašā riska materiāla kā vien mugurkauls, tostarp dorsālo gangliju saknītes, no dalībvalsts drīkst nosūtīt uz citu dalībvalsti, nesaņemot iepriekšēju tās piekrišanu.

10.3.

Īpašo riska materiālu saturošas liellopu, aitu un kazu galvas un svaigu gaļu aizliegts eksportēt ārpus Kopienas.

11. Kontrole

11.1.

Dalībvalstis veic biežas valsts kontroles, lai pārliecinātos par šā pielikuma pareizu piemērošanu, un nodrošina, ka tiek veikti pasākumi, lai izvairītos no inficēšanās, jo īpaši kautuvēs, gaļas izciršanas uzņēmumos vai citās vietās, kur tiek izņemts īpašais riska materiāls, piemēram, gaļas veikalos vai 4.1. punkta c) apakšpunktā minētajos uzņēmumos.

11.2.

Konkrētāk, dalībvalstis izveido sistēmu, lai nodrošinātu un pārbaudītu, ka ar īpašo riska materiālu rīkojas un to iznīcina saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 999/2001 un Regulu (EK) Nr. 1774/2002.

11.3.

Izveido mugurkaula izņemšanas kontroles sistēmu, kā norādīts 1. punkta a) apakšpunktā. Sistēmā obligāti iekļauj šādus pasākumus:

a)	ja nav vajadzīga mugurkaula izņemšana, liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus, kas satur mugurkaulu, identificē ar skaidri redzamu zilu svītru marķējumā, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1760/2000;

gaļas sūtījumiem pievienotajā tirdzniecības pavadzīmē jābūt iekļautai konkrētai informācijai par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, kuriem ir vajadzīga mugurkaula izņemšana, kā arī to liemeņu skaitu, kuriem nav vajadzīga mugurkaula izņemšana. Ja veic ievešanu, vajadzības gadījumā Komisijas Regulas (EK) Nr. 136/2004 (6) 2. panta 1. punktā minētajā dokumentā iekļauj šo konkrēto informāciju;

c)	gaļas veikali glabā vismaz gadu b) apakšpunktā minētos tirdzniecības dokumentus.

3.	Regulas VI pielikumu aizstāj ar šādu tekstu: “VI PIELIKUMS DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI, KAS IEGŪTI NO 9. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTAJIEM ATGREMOTĀJU AUDIEM, VAI SATUR ŠOS AUDUS”.

Regulas VIII pielikumu groza šādi:

A nodaļu groza šādi:

i)	I daļas virsrakstu aizstāj ar šādu tekstu:

ii)	II daļu aizstāj ar šādu tekstu: “II. Nosacījumi attiecībā uz liellopiem Apvienotā Karaliste nodrošina, ka liellopi, kas dzimuši vai audzēti tās teritorijā pirms 1996. gada 1. augusta, no tās teritorijas netiek nosūtīti uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm.”;

C nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“C NODAĻA

Nosacījumi attiecībā uz Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dažiem dzīvnieku izcelsmes produktiem

A IEDAĻA

Produkti

Regulas 16. panta 3. punktā minēto aizliegumu neattiecina uz šādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem ar noteikumu, ka tie ir iegūti no liellopiem, aitām un kazām, kas atbilst B nodaļas prasībām:

—	svaigu gaļu,

—	maltu gaļu,

—	gaļas izstrādājumiem,

—	gaļas produktiem.

B IEDAĻA

Prasības

A iedaļā minētajiem produktiem jāatbilst šādām prasībām:

a)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav baroti ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav nokauti, pēc apdullināšanas injicējot gāzi galvaskausa smadzeņdaļā, nav nogalināti ar to pašu metodi un nav nokauti, pēc apdullināšanas veicot smadzeņu audu saplosīšanu ar galvaskausa smadzeņdaļā ievietotu koniskas formas instrumentu;

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nav iegūti no:

i)	V pielikumā aprakstītā īpašā riska materiāla;

ii)	nervu un limfoidālajiem audiem, kas skarti atkaulošanas laikā; un

iii)	mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.”

Regulas IX pielikumu groza šādi:

a)	svītro A nodaļu;

B, C un D nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“B NODAĻA

Liellopu ievedumi

A IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku

Ievedot liellopus no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	dzīvnieki ir dzimuši un pastāvīgi audzēti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenozīmīgu GSE risku;

b)	dzīvnieki ir identificēti ar pastāvīgu identifikācijas sistēmu, kas ļauj izsekot to izcelsmei līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un tie nav II pielikuma C nodaļas I daļas 4. punkta b) apakšpunkta iv) daļā minētie inficēšanās riskam pakļautie liellopi; un

ja attiecīgajā valstī ir bijuši autohtoni GSE gadījumi – dzīvnieki ir dzimuši pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai pēc pēdējā autohtonā GSE inficētā dzīvnieka dzimšanas, ja tas noticis pēc barības aizlieguma stāšanās spēkā.

B IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku

Ievedot liellopus no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar kontrolētu GSE risku;

b)	dzīvnieki ir identificēti ar pastāvīgu identifikācijas sistēmu, kas ļauj izsekot to izcelsmei līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un tie nav II pielikuma C nodaļas II daļas 4. punkta b) apakšpunkta iv) daļā minētie inficēšanās riskam pakļautie liellopi;

c)	dzīvnieki ir dzimuši pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai pēc pēdējā autohtonā GSE inficētā dzīvnieka dzimšanas, ja tas noticis pēc barības aizlieguma stāšanās spēkā.

C IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku

Ievedot liellopus no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions nav klasificēts vai ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenoteiktu GSE risku;

b)	dzīvnieki ir identificēti ar pastāvīgu identifikācijas sistēmu, kas ļauj izsekot to izcelsmei līdz ciltsmātei un ganāmpulkam, un tie nav II pielikuma C nodaļas II daļas 4. punkta b) apakšpunkta iv) daļā minētie inficēšanās riskam pakļautie liellopi;

c)	dzīvnieki ir dzimuši ne mazāk kā divus gadus pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, vai pēc pēdējā autohtonā GSE inficētā dzīvnieka dzimšanas, ja tas noticis pēc barības aizlieguma stāšanās spēkā.

C NODAĻA

Tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumi, kas iegūti no liellopiem, aitām un kazām

A IEDAĻA

Produkti

Ņemot vērā izcelsmes valsts GSE riska kategoriju, noteikumi, kas izklāstīti B, C un D iedaļā, ir jāizpilda attiecībā uz šādiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (7) definētiem liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktiem:

—	svaigu gaļu,

—	malto gaļu un gaļas izstrādājumiem,

—	gaļas produktiem,

—	kausētiem dzīvnieku taukiem,

—	dradžiem un

—

želatīnu.

B IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus no valsts vai reģiona ar nenozīmīgu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenozīmīgu GSE risku;

b)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī ar nenozīmīgu GSE risku, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

ja valstī vai reģionā ir bijuši autohtoni GSE gadījumi:

i)	dzīvnieki ir dzimuši pēc tam, kad stājies spēkā aizliegums barot atgremotājus ar gaļas un kaulu miltiem un dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem; vai

ii)	liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūti, vai nav iegūti no mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.

C IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus no valsts vai reģiona ar kontrolētu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu valsts vai reģions ir klasificēts kā valsts vai reģions ar kontrolētu GSE risku;

b)	dzīvniekiem, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, ir veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

dzīvnieki, no kuriem iegūti eksportam paredzētie liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav nokauti, pēc apdullināšanas injicējot gāzi galvaskausa smadzeņdaļā, nav nogalināti ar to pašu metodi vai nav nokauti, pēc apdullināšanas veicot smadzeņu audu saplosīšanu ar galvaskausa smadzeņdaļā ievietotu koniskas formas instrumentu;

d)	liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nesatur Regulas (EK) Nr. 999/2001 V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūti, vai nav iegūti no mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.

2.	Atkāpjoties no 1. punkta d) apakšpunkta, atļauts ievest liemeņus, pusliemeņus vai ne vairāk kā trīs vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus un ceturtdaļliemeņus, kuros nav nekāda cita īpašā riska materiāla kā vien mugurkauls, tostarp dorsālo gangliju saknītes.

3.	Ja nav vajadzīga mugurkaula izņemšana, liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus, kas satur mugurkaulu, identificē ar zilu svītru marķējumā, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1760/2000.

4.	Veicot ievešanu, Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā minētajā dokumentā jānorāda to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaits, kuriem ir vajadzīga mugurkaula izņemšana, kā arī to liemeņu skaits, kuriem nav vajadzīga mugurkaula izņemšana.

D IEDAĻA

Ievedumi no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes produktus no valsts vai reģiona ar nenoteiktu GSE risku, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	dzīvnieki, no kuriem iegūti liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti, nav baroti ar gaļas un kaulu miltiem vai dradžiem, kas iegūti no atgremotājiem, un tiem veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes;

liellopu, aitu un kazu izcelsmes produkti nav iegūti no:

i)	V pielikumā aprakstītā īpašā riska materiāla;

ii)	nervu un limfoidālajiem audiem, kas skarti atkaulošanas laikā;

iii)	mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem.

2.	Atkāpjoties no 1. punkta c) apakšpunkta, atļauts ievest liemeņus, pusliemeņus vai ne vairāk kā trīs vairumtirdzniecības izcirtņos sadalītus pusliemeņus un ceturtdaļliemeņus, kuros nav nekāda cita īpašā riska materiāla kā vien mugurkauls, tostarp dorsālo gangliju saknītes.

3.	Ja nav vajadzīga mugurkaula izņemšana, liellopu liemeņus vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņus, kas satur mugurkaulu, identificē ar skaidri redzamu zilu svītru marķējumā, kā minēts Regulā (EK) Nr. 1760/2000.

4.	Veicot ievešanu, Regulas (EK) Nr. 136/2004 2. panta 1. punktā minētajā dokumentā jānorāda konkrēta informācija par to liellopu liemeņu vai liemeņu vairumtirdzniecības izcirtņu skaitu, kuriem ir vajadzīga mugurkaula izņemšana un kuriem nav vajadzīga mugurkaula izņemšana.

D NODAĻA

Liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktu un no tiem iegūtu pārstrādes produktu ievedumi

A IEDAĻA

Dzīvnieku blakusprodukti

Šī nodaļa attiecas uz šādiem Regulā (EK) Nr. 1774/2002 minētiem liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktiem un no tiem iegūtiem pārstrādes produktiem:

—	kausētiem taukiem,

—	lolojumdzīvnieku barību,

—	asins produktiem,

—	pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām,

—	kauliem un kaulu produktiem,

—	3. kategorijas materiālu un

—

želatīnu.

B IEDAĻA

Ievedot A iedaļā minētos liellopu, aitu un kazu izcelsmes dzīvnieku blakusproduktus un no tiem iegūtus pārstrādes produktus, jāuzrāda veterinārais sertifikāts, kurš apliecina, ka:

a)	dzīvnieku blakusprodukts nesatur V pielikumā definēto īpašo riska materiālu un nav no tā iegūts, vai nav iegūts no mehāniski atdalītas gaļas, kas iegūta no liellopu, aitu vai kazu kauliem;

dzīvnieki, no kuriem iegūts šis dzīvnieku blakusprodukts, nav nokauti, pēc apdullināšanas injicējot gāzi galvaskausa smadzeņdaļā, nav nogalināti ar to pašu metodi un nav nokauti, pēc apdullināšanas veicot smadzeņu audu saplosīšanu ar galvaskausa smadzeņdaļā ievietotu koniskas formas instrumentu;

vai

dzīvnieku blakusprodukts nesatur liellopu, aitu un kazu izcelsmes materiālu, un nav no tā iegūts, izņemot materiālu, kas iegūts no dzīvniekiem, kas ir dzimuši, pastāvīgi audzēti un nokauti valstī vai reģionā, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 5. panta 2. punktu ir klasificēts kā valsts vai reģions ar nenozīmīgu GSE risku.

F nodaļu aizstāj ar šādu tekstu:

“F NODAĻA

Tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ievedumi, kas iegūti no savvaļas un saimniecībās audzētiem briežu dzimtas dzīvniekiem

Ja Regulā (EK) Nr. 853/2004 definētu svaigu gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no saimniecībās audzētiem briežu dzimtas dzīvniekiem, ieved Kopienā no Kanādas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, veterinārajiem sertifikātiem pievieno deklarāciju, ko parakstījusi ražotājas valsts kompetentā iestāde, ar šādu formulējumu:

“Šis produkts satur vai ir iegūts tikai no tādu saimniecībās audzētu briežu dzimtas dzīvnieku gaļas, izņemot subproduktus un mugurkaula smadzenes, kuri ir hispatoloģiski, imunohistoķīmiski vai ar citām kompetentu iestāžu atzītām diagnostikas metodēm pārbaudīti attiecībā uz hroniskās novājēšanas slimības esību, un pārbaudes rezultāti ir negatīvi, kā arī šis produkts nav iegūts no dzīvniekiem, kas cēlušies no ganāmpulkiem, kuros ir apstiprināta hroniskā novājēšanas slimība vai kuros ir oficiālas aizdomas par to.”

Ja Regulā (EK) Nr. 853/2004 definētu svaigu gaļu, malto gaļu, gaļas izstrādājumus un gaļas produktus, kas iegūti no savvaļas briežu dzimtas dzīvniekiem, ieved Kopienā no Kanādas vai Amerikas Savienotajām Valstīm, veterinārajiem sertifikātiem pievieno deklarāciju, ko parakstījusi ražotājas valsts kompetentā iestāde, ar šādu formulējumu:

“Šis produkts satur vai ir iegūts tikai no tādu savvaļas briežu dzimtas dzīvnieku gaļas, izņemot subproduktus un mugurkaula smadzenes, kuri ir hispatoloģiski, imunohistoķīmiski vai ar citām kompetentu iestāžu atzītām diagnostikas metodēm pārbaudīti attiecībā uz hroniskās novājēšanas slimības esību, un pārbaudes rezultāti ir negatīvi, kā arī šis produkts nav iegūts no dzīvniekiem, kas cēlušies no reģiona, kurā pēdējo trīs gadu laikā ir apstiprināta hroniskā novājēšanas slimība vai kurā ir oficiālas aizdomas par to.””;

d)	svītro G nodaļu.

6.	Svītro XI pielikumu.

(1) Izplatības modeli izmanto, lai noteiktu apsekojuma testu lielumu, ko izsaka kā sasniedzamos punktus. Ja faktiskā izplatība ir lielāka nekā izvēlētais izplatības modelis, visdrīzāk, ka pētījums atklās slimību.

(2) Liellopi, kas regulārās kaušanas laikā vecāki par 36 mēnešiem.

(3) Liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, kuriem konstatēta nāve vai tie nogalināti saimniecībā transportēšanas laikā vai kautuvē (kritušie dzīvnieki).

(4) Liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem, nestaigājoši, guloši, kuri bez palīdzības nevar piecelties vai staigāt; liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuri nosūtīti ārkārtas nokaušanai vai nokaušanai pirmskaušanas apskatē konstatētu normai neatbilstošu pazīmju dēļ (nokaušana ievainojuma dēļ vai ārkārtas nokaušana).

(5) Liellopi, kuri vecāki par 30 mēnešiem un kuriem vērojamas GSE atbilstīgas uzvedības izmaiņas vai slimības pazīmes (varbūtēji inficēti liellopi).

(6) OV L 21, 28.1.2004., 11. lpp.”

(7) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.”

II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

26.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/24

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 18. jūnijs),

ar kuru groza Lēmumu 2001/264/EK, ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu

(2007/438/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 207. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2006/683/EK, Euratom (2006. gada 15. septembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (1), un jo īpaši tā 24. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienības Padomes drošības reglamenta 1. un 2. papildinājumā, kas pievienots Padomes Lēmumam 2001/264/EK (2001. gada 19. marts), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (2), ir attiecīgi iekļauts valsts drošības iestāžu saraksts un salīdzinoša tabula ar valsts drošības klasifikācijām. Eiropas Savienības Padomes drošības reglamenta 1. un 2. papildinājumā jaunākie grozījumi tika izdarīti ar Padomes Lēmumu 2005/571/EK (2005. gada 12. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2001/264/EK (3).

(2)	Bulgārijas Republika un Rumānija 2005. gada 25. aprīlī parakstīja Līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

(3)	Saskaņā ar Lēmuma 2001/264/EK 2. panta 2. punktu dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka, rīkojoties ar ES klasificēto informāciju, tiek ievērots Padomes drošības reglaments.

(4)	Tādēļ, lai 1. apsvērumā minētajos papildinājumos ņemtu vērā Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos, ir vajadzīgs veikt tehniskus grozījumus Lēmumā 2001/264/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2001/264/EK 1. un 2. papildinājumu aizstāj ar tekstu, kas iekļauts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 18. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

F.-W. STEINMEIER

(1) OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/4/EK, Euratom (OV L 1, 4.1.2007., 9. lpp.).

(2) OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/952/EK (OV L 346, 29.12.2005., 18. lpp.).

(3) OV L 193, 23.7.2005., 31. lpp.

PIELIKUMS

“

I papildinājums

Valsts drošības iestāžu saraksts

BEĻĢIJA

Nationale veiligheidsoverheid/

Autorité nationale de sécurité

FOD Buitenlandse Zaken, Buitenlandse Handel en Ontwikkelingssamenwerking/SPF affaires étrangères, commerce extérieur et coopération au développement

Karmelietenstraat 15/Rue des Petits Carmes 15

B-1000 Brussel/B-1000 Bruxelles

Tel. secretariaat/secrétariat: (32-2) 501 45 42

Fax (32-2) 501 45 96

BULGĀRIJA

Държавна комисия по сигурността на информацията

ул. Ангел Кънчев 1

София 1000

България

Телефон: (359-2) 921 59 11

Факс: (359-2) 987 37 50

State Commission on Information Security

1 Angel Kanchev Str.

BG-1000 Sofia

Телефон: (359-2) 921 59 11

Факс: (359-2) 987 37 50

ČEHIJA

Národní bezpečnostní úřad

(National Security Authority)

Na Popelce 2/16

CZ-150 06 Praha 56

Tel.: (420) 257 28 33 35

Fax: (420) 257 28 31 10

DĀNIJA

Politiets Efterretningstjeneste

Klausdalsbrovej 1

DK-2860 Søborg

Telefon (45) 33 14 88 88

Fax (45) 33 43 01 90

Forsvarets Efterretningstjeneste

Kastellet 30

DK-2100 København Ø

Telefon (45) 33 32 55 66

Fax (45) 33 93 13 20

VĀCIJA

Bundesministerium des Innern

Referat IS 4

Alt-Moabit 101 D

D-11014 Berlin

Telefon (49-1) 88 86 81 15 26

Fax (49-1) 888 68 15 15 26

IGAUNIJA

Estonian National Security Authority

Security Department

Ministry of Defence of the Republic of Estonia

Sakala 1

EE-15094 Tallinn

Tel: + 372/7170 077, + 372/7170 030

Faks: + 372/7170 213

GRIEĶIJA

Γενικό Επιτελείο Εθνικής Αμύνης (ΓΕΕΘΑ)

Διακλαδική Διεύθυνση Στρατιωτικών Πληροφοριών (ΔΔΣΠ)

Διεύθυνση Ασφαλείας και Αντιπληροφοριών

ΣΤΓ 1020

Χολαργός — Αθήνα

Ελλάδα

Τηλέφωνα:

(30-210) 657 20 09 (ώρες γραφείου)

(30-210) 657 20 10 (ώρες γραφείου)

Φαξ

(30-210) 642 64 32

(30-210) 652 76 12

Hellenic National Defence General Staff (HNDGS)

Military Intelligence Sectoral Directorate

Security Counterintelligence Directorate

GR-STG 1020

Holargos — Athens

Τηλέφωνα:

(30-210) 657 20 09 (ώρες γραφείου)

(30-210) 657 20 10 (ώρες γραφείου)

Φαξ

(30-210) 642 64 32

(30-210) 652 76 12

SPĀNIJA

Autoridad Nacional de Seguridad

Oficina Nacional de Seguridad

Avenida Padre Huidobro s/n

Carretera Nacional Radial VI, km 8,5

E-28023 Madrid

Tel.	(34) 913 72 57 07 (34) 913 72 50 27

Fax (34) 913 72 58 08

FRANCIJA

Secrétariat général de la défense nationale

Service de sécurité de défense (SGDN/SSD)

51, boulevard de la Tour-Maubourg

F-75700 Paris 07 SP

Tél. (33) 171 75 81 77

Fax (33) 171 75 82 00

ĪRIJA

National Security Authority

Department of Foreign Affairs

80 St Stephens Green

Dublin 2

Telephone: + 353-1-478 08 22

Fax + 353-1-478 14 84

ITĀLIJA

Presidenza del Consiglio dei Ministri

Autorità Nazionale per la Sicurezza

Cesis III Reparto (UCSi)

Via di Santa Susanna, 15

I-1187 Roma

Tel. (39) 06 61 17 42 66

Fax (39) 06 488 52 73

KIPRA

Υπουργείο Άμυνας

Στρατιωτικό Επιτελείο του Υπουργού

Εθνική Αρχή Ασφάλειας (ΕΑΑ)

Υπουργείο Άμυνας

Λεωφόρος Εμμανουήλ Ροΐδη 4

1432 Λευκωσία

Κύπρος

Τηλέφωνα: (357-22) 80 75 69, (357-22) 80 76 43, (357-22) 80 77 64, (357) 99 35 80 00

Φαξ (357-22) 30 23 51

Ministry of Defence

Minister’s Military Staff

National Security Authority (NSA)

4 Emanuel Roidi street

CY-1432 Nicosia

Τηλέφωνα: (357-22) 80 75 69, (357-22) 80 76 43, (357-22) 80 77 64, (357) 99 35 80 00

Φαξ (357-22) 30 23 51

LATVIJA

National Security Authority of Constitution Protection

Bureau of the Republic of Latvia

Miera iela 85 A

LV-1001 Rīga

Tālrunis: (371) 702 54 18

Fakss: (371) 702 54 54

LIETUVA

National Security Authority of the Republic of Lithuania

Gedimino pr. 40/1 LTL-2600 Vilnius

Telefonas: (370) 5 266 32 05

Faksas: (370) 5 266 32 00

LUKSEMBURGA

Autorité nationale de sécurité

Boîte postale 2379

L-1023 Luxembourg

Tél.	(352) 47 82 210 central (352) 47 82 253 direct

Fax (352) 47 82 243

UNGĀRIJA

Nemzeti Biztonsági Felügyelet

Pf.: 2

H-1357 Budapest

Telefon: (36-1) 346 96 52

Fax: (36-1) 346 96 58

MALTA

Ministeru tal-Ġustizzja u l-Affarijiet Interni

P.O. Box 146

MT-Valletta

Telefown: + 356/21 24 98 44

Fax + 356/25 69 53 21

NĪDERLANDE

Ministerie van Binnenlandse Zaken en Koninkrijksrelaties

Postbus 20010

NL-2500 EA Den Haag

Telefoon: + 31/70/320 44 00

Fax 31/70/320 07 33

Ministerie van Defensie

Beveiligingsautoriteit

Postbus 20701

NL-2500 ES Den Haag

Telefoon: + 31/70/318 70 60

Fax 31/70/318 75 22

AUSTRIJA

Informationssicherheitskommission

Bundeskanzleramt

Ballhausplatz 2

A-1014 Wien

Telefon (43-1) 531 15 25 94

Fax (43-1) 531 15 26 15

POLIJA

Agencja Bezpieczeństwa Wewnętrznego – ABW

Departament Ochrony Informacji Niejawnych

ul. Rakowiecka 2 A

00-993 Warszawa

Polska

Tel.: (48-22) 585 73 60

Faks: (48-22) 585 85 09

Służba Kontrwywiadu Wojskowego

Biuro Ochrony Informacji Niejawnych

ul. Oczki 1

02-007 Warszawa

Polska

Tel.: (48-22) 684 12 47

Faks: (48-22) 684 10 76

PORTUGĀLE

Presidência do Conselho de Ministros

Autoridade Nacional de Segurança

Avenida Ilha da Madeira, 1

P-1400-204 Lisboa

Tel.: (+351) 21 301 17 10

Fax: (+351) 21 303 17 11

RUMĀNIJA

Romanian ANS – ORNISS

Strada Mureș nr. 4

RO-012275 București

Telefon: (40-21) 224 58 30

Fax: (40-21) 224 07 14

SLOVĒNIJA

Urad Vlade RS za varovanje tajnih podatkov

Gregorčičeva 27

SI-1000 Ljubljana

Tel. (386-1) 478 13 90

Faks (386-1) 478 13 99

SLOVĀKIJA

Národný bezpečnostný úrad

(National Security Authority)

Budatínska 30

P.O. Box 16

850 07 Bratislava 57

Slovenská republika

Tel.: (421-2) 68 69 23 14

Fax: (421-2) 63 82 40 05

SOMIJA

Kansallinen turvallisuusviranomainen

Ulkoasiainministeriö/Turvallisuusyksikkö

Kanavakatu 3 A

PL 176

FI-00161 Helsinki

P. (358-9) 16 05 55 10

F. (358-9) 16 05 55 16

ZVIEDRIJA

Utrikesdepartementet

SSSB

S-103 39 Stockholm

Telefon (46-8) 405 54 44

Fax (46-8) 723 11 76

APVIENOTĀ KARALISTE

UK National Security Authority

PO Box 49359

GB-London SW1P 1LU

Telephone: + 44-020 7930 8768

Fax + 44-020 7821 8604

II papildinājums

Drošības klasifikāciju salīdzinājums

ES klasifikācija	Très secret UE/EU top secret	Secret UE	Confidentiel UE	Restreint UE
Beļģija	Très Secret Zeer Geheim	Secret Geheim	Confidentiel Vertrouwelijk	Diffusion restreinte Beperkte Verspreiding
Bulgārija	Cтpoгo ceкретно	Ceкретно	Поверително	За служебно ползване
Čehija	Přísně tajné	Tajné	Důvěrné	Vyhrazené
Dānija	Yderst hemmeligt	Hemmeligt	Fortroligt	Til tjenestebrug
Vācija	Streng geheim	Geheim	VS (1) — Vertraulich	VS — Nur für den Dienstgebrauch
Igaunija	Täiesti salajane	Salajane	Konfidentsiaalne	Piiratud
Grieķija	Άκρως Απόρρητο Abr: ΑΑΠ	Απόρρητο Abr: (ΑΠ)	Εμπιστευτικό Αbr: (ΕΜ)	Περιορισμένης Χρήσης Abr: (ΠΧ)
Spānija	Secreto	Reservado	Confidencial	Difusión Limitada
Francija	Très Secret Défense (2)	Secret Défense	Confidentiel Défense	Néant (3)
Īrija	Top Secret	Secret	Confidential	Restricted
Itālija	Segretissimo	Segreto	Riservatissimo	Riservato
Kipra	Άκρως Απόρρητο Αbr: (AΑΠ)	Απόρρητο Αbr: (ΑΠ)	Εμπιστευτικό Αbr: (ΕΜ)	Περιορισμένης Χρήσης Αbr: (ΠΧ)
Latvija	Sevišķi slepeni	Slepeni	Konfidenciāli	Dienesta vajadzībām
Lietuva	Visiškai slaptai	Slaptai	Konfidencialiai	Riboto naudojimo
Luksemburga	Très Secret Lux	Secret Lux	Confidentiel Lux	Restreint Lux
Ungārija	Szigorúan titkos!	Titkos!	Bizalmas!	Korlátozott terjesztésű!
Malta	L-Ghola Segretezza	Sigriet	Kunfidenzjali	Ristrett
Nīderlande	STG Zeer Geheim	STG Geheim	STG Confidentieel	Departementaalvertrouwelijk
Austrija	Streng Geheim	Geheim	Vertraulich	Eingeschränkt
Polija	Ściśle Tajne	Tajne	Poufne	Zastrzeżone
Portugāle	Muito Secreto	Secreto	Confidencial	Reservado
Rumānija	Strict secret de importanță deosebită	Strict secret	Secret	Secret de serviciu
Slovēnija	Strogo tajno	Tajno	Zaupno	Interno
Slovākija	Prísne tajné	Tajné	Dôverné	Vyhradené
Somija	ERITTÄIN SALAINEN	SALAINEN	LUOTTAMUKSELLINEN	KÄYTTÖ RAJOITETTU
Zviedrija	Kvalificerat hemlig	Hemlig	Hemlig	Hemlig
Apvienotā Karaliste	Top Secret	Secret	Confidential	Restricted

NATO klasifikācija	Cosmic Top Secret	NATO Secret	NATO Confidential	NATO Restricted
RES klasifikacija	Focal Top Secret	WEU Secret	WEU Confidential	WEU Restricted

”

(1) Vācija: VS = Verschlusssache.

(2) Francija: klasifikāciju “Très Secret Défense”, kas attiecas uz prioritāriem valdības jautājumiem, drīkst mainīt tikai ar premjerministra atļauju.

(3) Francija savā valsts sistēmā nelieto klasifikācijas kategoriju “DIFFUSION RESTREINTE”. Ar dokumentiem, kam ir marķējums “RESTREINT UE” Francija rīkojas un aizsargā tos saskaņā ar saviem spēkā esošajiem valsts normatīvajiem aktiem, kas nav mazāk stingri kā Padomes drošības reglamenta noteikumi.

26.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 164/32

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 25. jūnijs),

ar kuru atceļ Lēmumu 2005/704/EK, ar ko apstiprina saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu veidu importu

(2007/440/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), (“pamatregula”), un jo īpaši tās 8. un 9. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)	Padome 2005. gada oktobrī ar Regulu (EK) Nr. 1659/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu par dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu veidu importu (“attiecīgais ražojums”).

(2)	Komisija ar Lēmumu 2005/704/EK (3) pieņēma cenu saistības, ko bija piedāvājis uzņēmums Yingkou Qinghua Refractories Co. Ltd (“uzņēmums”).

B. SAISTĪBU PĀRKĀPUMI

1. Saistības

a) Uzņēmuma, kurš uzņēmies saistības, pienākumi

(3)	Saskaņā ar saistībām uzņēmums piekrita, cita starpā, nepārdot attiecīgo ražojumu Eiropas Kopienai par zemākām cenām nekā saistībās noteiktās minimālās cenas (MIP).

(4)	Saistību noteikumi uzņēmumam uzliek par pienākumu regulāri sniegt Komisijai detalizētu informāciju (ceturkšņa ziņojumu veidā) par visiem attiecīgā ražojuma pārdevumiem Eiropas Kopienai.

(5)	Lai nodrošinātu saistību izpildi, uzņēmums arī apņēmās nodrošināt iespēju veikt pārbaudes šajā uzņēmumā, lai pārliecinātos par minētajos ceturkšņa ziņojumos iesniegto datu precizitāti un patiesumu, un sniegt visa veida informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu.

b) Citi saistību noteikumi

(6)	Turklāt un saskaņā ar saistību noteikumiem Eiropas Komisija saistības pieņem, pamatojoties uz uzticēšanos, un jebkāda rīcība, kas varētu kaitēt izveidotajām attiecībām ar Eiropas Komisiju, kuru pamatā ir uzticēšanās, ir pietiekams iemesls, lai nekavējoties atceltu saistības.

(7)

Turklāt saskaņā ar saistību noteikumiem par iemeslu tam, ka Eiropas Komisija atsauc saistības, var būt jebkādas izmaiņas apstākļos, kuri pastāvēja saistību pieņemšanas laikā un kuri būtiski ietekmēja lēmumu par saistību pieņemšanu, salīdzinājumā ar tiem apstākļiem, kas pastāv saistību īstenošanas laikā.

2. Pārbaudes apmeklējums uzņēmumā

(8)	Pārbaudes apmeklējums notika uzņēmuma telpās Ķīnas Tautas Republikā.

(9)

Divas dienas pirms pārbaudes uzņēmums iesniedza saistību ziņojumu redakcijas par 2006. gada otro un trešo ceturksni. Iesniegtie labojumi, cita starpā, attiecās uz maksājuma termiņa pagarināšanu pieciem darījumiem. Šīs korekcijas attiecībā uz maksāšanai atvēlēto laiku bija par iemeslu tam, ka cenas bija zemākas par MIP.

(10)

Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā tika konstatēts, ka pēc antidempinga pasākumu ieviešanas Eiropas Kopienā notikušas tirdzniecības modeļa izmaiņas. Izmeklēšanas periodā, kas attiecas uz izmeklēšanu, kuras rezultāts ir spēkā esošo pasākumu ieviešana, uzņēmums Kopienai pārdeva vienīgi attiecīgo ražojumu. Pēc pasākumu ieviešanas uzņēmums saviem klientiem Kopienā sāka pārdot arī citus ražojumus.

(11)	Šādas tirdzniecības modeļa izmaiņas ietekmē saistības, jo tās rada nopietnu šķērskompensācijas risku, proti, ražojumu, uz kuru neattiecas saistības, var pārdot par mākslīgi zemām cenām, lai kompensētu MIP ražojumam, uz kuru saistības attiecas.

(12)	Lai tālāk izvērtētu, vai šāda kompensācija patiesi ir notikusi, uzņēmumam prasīja iesniegt citiem klientiem Eiropas Kopienā un ārpus tās izsniegto rēķinu kopijas par ražojumu, uz kuru saistības neattiecas.

(13)

Uzņēmums iebilda, ka neesot saprātīgi analizēt citu ražojumu cenas, lai noteiktu šķērskompensāciju, jo šo ražojumu kvalitāte un attiecīgās cenas atšķirīgiem klientiem var būt dažādas. Lai šīs šaubas kliedētu, uzņēmumam lūdza iesniegt cenu sarakstu, kurā redzamas atšķirīgās kvalitātes un klienti, bet tas atteicās, atsaucoties uz faktu, ka tā ir konfidenciāla informācija par ražojumiem, uz kuriem saistības neattiecas.

(14)

Visbeidzot, uzņēmums iesniedza piecu 2005. un 2006. gadā izsniegtu rēķinu kopijas par ražojumiem, uz kuriem saistības neattiecas. Viens rēķins bija izdots klientam, kas vienlaikus iepirka ražojumu, uz kuru saistības neattiecas, cits rēķins bija saistīts ar klientu Kopienā, kurš no uzņēmuma neiepirka attiecīgo ražojumu. Pārējie rēķini bija izsniegti klientiem ārpus Kopienas.

(15)

Ņemot vērā šo piecu klientu iepirkto ražojumu dažādo kvalitāti, konstatēja, ka cena, ko maksāja Kopienas klients, kurš arī iepirka ražojumu, uz kuru saistības attiecas, bija ievērojami zemāka nekā tā cena, ko par līdzīgu kvalitāti maksāja cits Kopienas klients, kurš nepirka ražojumu, uz kuru saistības attiecās. Līdzīgas cenu atšķirības piemēroja citiem klientiem ārpus Kopienas. Tātad šāda cenu politika uzskatāma par skaidru apliecinājumu tam, ka šķērskompensācija patiesi ir notikusi.

3. Uzņēmuma pieņemto saistību atsaukšanas iemesli

(16)	Netika ievērots iepriekš 9. apsvērumā noteiktais uzņēmuma pienākums visiem attiecīgā ražojuma, uz kuru attiecas saistības, pārdevumiem piemērot MIP.

(17)	Turklāt izmaiņas tirdzniecības modelī, kas notikušas kopš pasākumu ieviešanas, radīja ievērojamu šķērskompensācijas risku, kas Komisijai vairs neļauj efektīvi uzraudzīt saistības, padarot tās praktiski nepiemērojamas.

(18)	Šķiet, ka šīs izmaiņas tirdzniecības modelī ļauj uzņēmumam Kopienas pārdevumus, uz kuriem attiecas MIP, klientiem kompensēt ar mākslīgi zemām cenām ražojumiem, uz kuriem saistības neattiecas.

(19)	Šīs tirdzniecības modeļa izmaiņas uzskata par būtiskām apstākļu izmaiņām salīdzinājumā ar apstākļiem saistību pieņemšanas laikā, un, ņemot vērā iepriekš 11. un 12. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, tas ir pietiekams pamats, lai saistības atsauktu.

(20)	Turklāt, neiesniedzot to ražojumu cenu sarakstus, uz kuriem saistības neattiecas, uzņēmums nepildīja pienākumu sniegt būtisku informāciju saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu un saistību noteikumiem.

(21)	Turklāt uzņēmuma nevēlēšanās iesniegt minētos cenu sarakstus kaitēja attiecībām, kas pamatojas uz uzticēšanos un kas bija saistību pieņemšanas pamatā.

4. Rakstiski iesniegta informācija

a) Proporcionalitāte

(22)

Uzņēmums atzina, ka pārkāpta vienošanās par cenu. Tomēr uzņēmums apgalvoja, ka visu pārējo darījumu pārdošanas cenas pilnībā atbilda noteiktajām minimālajām cenām (MIP). Bez tam tika iesniegta informācija, ka galīgā cena nebija ievērojami zemāka par MIP. Uzņēmums apgalvoja, ka saistību atsaukšana uz šā pamata nebūtu proporcionāla notikušajiem pārkāpumiem.

(23)	Atbildot uz šiem argumentiem, jānorāda, ka uzņēmums atbilstīgi saistībām apņēmās nodrošināt to, ka visu to pārdevumu neto pārdošanas cenas, kuriem šīs saistības piemēro, būtu no saistībām izrietošo noteikto minimālo cenu līmenī vai augstākas.

(24)	Turklāt pamatregulā nav tiešas vai netiešas prasības par to, ka saistību pārkāpumam jāattiecas uz minimālu pārdevumu vai MIP procentu.

(25)	Šo pieeju arī apstiprināja Pirmās instances tiesa, kas konstatēja, ka jebkurš saistību pārkāpums ir pietiekams, lai attaisnotu atteikšanos pieņemt attiecīgās saistības (4).

(26)	Tādēļ uzņēmuma izvirzītie argumenti nespēja atspēkot Komisijas uzskatu, ka noticis saistību pārkāpums un saistību atsaukšana būtu proporcionāla minētajam pārkāpumam.

b) Tirdzniecības modeļa izmaiņas

(27)	Uzņēmums iesniedza informāciju attiecībā uz tirdzniecības modeļa izmaiņām; tā liecina, ka tirdzniecības modeli tas nemainīja apzināti ar nolūku Kopienas patērētājiem kompensēt pārdevumus, uz kuriem attiecas MIP, nosakot mākslīgi zemas cenas ražojumiem, uz kuriem saistības neattiecas.

(28)	Tas apgalvoja, ka antidempinga pasākumu un nepārtrauktās attiecīgā ražojuma pārdevumu Eiropas Savienībā krituma izraisītais cenu kāpums uzņēmumam lika izstrādāt jaunus ražojumus ārpus pasākumu piemērošanas jomas, lai saglabātu tirdzniecību uz Kopienu.

(29)

Atbildot uz šiem argumentiem, jāuzsver, ka tirdzniecības modeļa izmaiņas rada nopietnu šķērskompensācijas risku neatkarīgi no izmaiņu rašanās iemesla. Parasti Komisija nepieņem cenu saistības, ja pastāv nopietns šķērskompensācijas risks. No tā izriet, ka, ja šādas tirdzniecības modeļa izmaiņas notiek saistību piemērošanas periodā, tas Komisijai ir pietiekami, lai atsauktu saistības, jo, neatkarīgi no tā, vai šķērskompensācija patiesi ir vai nav notikusi, šādu izmaiņu dēļ saistību izpildi nevar pienācīgi uzraudzīt.

(30)	Tādēļ šai sakarā uzņēmuma izvirzītie argumenti nemaina Komisijas uzskatu, ka tirdzniecības modeļa izmaiņas radīja nopietnu šķērskompensācijas risku.

c) Kompensācijas shēma

(31)

Turklāt uzņēmums iesniedza informāciju par to, ka piedāvāt izdevīgas cenas ir saprātīga un pieņemta uzņēmējdarbības prakse, cenšoties apgūt tirgu ar jaunu ražojumu, un tādēļ nevar secināt, ka faktiski ir notikusi kompensēšana, sevišķi tāpēc, ka jaunā ražojuma pārdošanas apjoms nebija pietiekams, lai pilnībā kompensētu tā ražojuma pārdevumu zaudējumus, uz kuru saistības attiecas.

(32)

Atbildot uz iesniegto informāciju, jāuzsver, ka izdevīga cena tika piedāvāta tikai klientam, kas pirka kā ražojumu, uz kuru attiecas saistības, tā arī pārējos ražojumus. Šādu cenu nepiedāvāja citam klientam Eiropas Savienībā, kas nepirka ražojumu, uz kuru attiecas saistības. Tādēļ no cita klienta ES iekasētā pārmērīgi augstā cena par līdzīgas kvalitātes ražojumu šo argumentāciju apgāž un pastiprina argumentu, ka šķērskompensācija patiesi ir notikusi.

(33)	Bez tam saistībā ar būtiskumu un proporcionalitāti jāuzsver, ka Komisijai nav noteikta prasība, vērtējot, ir vai nav notikusi šķērskompensācija, pierādīt to, ka attiecīgā ražojuma pārdevumu kritumu izraisīja līdzvērtīgs jaunu ražojumu pārdevumu pieaugums.

d) Sniedzamā informācija

(34)	Turklāt uzņēmums apstrīdēja, ka tas būtu atteicies sniegt to ražojumu cenu sarakstu, uz kuriem saistības neattiecas, un apgalvoja, ka tam neesot vienota cenu saraksta, jo atšķirīgos reģionos atšķirīgiem klientiem piemēro dažādas cenas.

(35)	Atbildot uz iesniegto informāciju, jānorāda, ka, lai šo jautājumu atrisinātu, uzņēmumu lūdza sniegt pieejamos cenu sarakstus, bet uzņēmums to nevēlējās darīt, apgalvodams, ka tā esot konfidenciāla informācija par ražojumiem, uz kuriem pasākumi neattiecas.

(36)	Tādēļ uzņēmuma šai saistībā sniegtie argumenti nemaina Komisijas uzskatu, ka uzņēmums nav pildījis saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 7. punktu – ļaut pārbaudīt saistītus datus.

C. LĒMUMA 2005/704/EK ATCELŠANA

(37)	Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāatsauc saistību pieņemšana un jāatceļ Lēmums 2005/704/EK. Tādēļ jāpiemēro galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts ar Regulas (EK) Nr. 1659/2005 1. panta 2. punktu par attiecīgā ražojuma importu no uzņēmuma,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2005/704/EK.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) OV L 267, 12.10.2005., 1. lpp.

(3) OV L 267, 12.10.2005., 27. lpp.

(4) Šajā sakarā skatīt lietu T-51/96 Miwon pret Eiropas Savienības Padomi [ECR 2000., II-1841. lpp.], 52. punkts; lietu T-340/99 Arne Mathisen AS pret Eiropas Savienības Padomi [ECR 2002., II-2905. lpp.], 80. punkts.

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 719/2007 (2007. gada 25. jūnijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 234/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Libēriju	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 720/2007 (2007. gada 25. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	2
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 721/2007 (2007. gada 25. jūnijs), ar kuru saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai izdara pielāgojumus Regulā (EK) Nr. 884/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras	4
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 722/2007 (2007. gada 25. jūnijs), ar kuru groza II, V, VI, VIII, IX un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 )	7

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	41,5
	MK	39,3
	TR	96,0
	ZZ	58,9
0707 00 05	JO	159,1
	TR	152,1
	ZZ	155,6
0709 90 70	TR	88,0
0709 90 70	ZZ	88,0
0805 50 10	AR	49,6
	TR	92,6
	UY	68,9
	ZA	59,5
	ZZ	67,7
0808 10 80	AR	91,1
	BR	93,8
	CA	102,7
	CL	84,7
	CN	80,2
	CO	90,0
	NZ	97,7
	US	108,0
	UY	91,5
	ZA	101,5
	ZZ	94,1
0809 10 00	TR	206,1
0809 10 00	ZZ	206,1
0809 20 95	TR	275,3
	US	382,9
	ZZ	329,1
0809 30 10, 0809 30 90	CL	101,4
	ZA	88,5
	ZZ	95,0
0809 40 05	IL	251,9
0809 40 05	ZZ	251,9

2006. gada 27. decembra OV	Labotais OV (2007)
L 370	L 30
L 371	L 45
L 373	L 121
L 375	L 70

2006. gada 29. decembra OV	Labotais OV (2007)
L 387	L 34

2006. gada 30. decembra OV	Labotais OV (2007)
L 396	L 136
L 400	L 54
L 405	L 29
L 407	L 44
L 408	L 47
L 409	L 36
L 410	L 40
L 411	L 27
L 413	L 50

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 164

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 26. jūnijs

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/438/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 18. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2001/264/EK, ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu	24
	Komisija
	2007/439/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 25. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 2004/452/EK, ar ko nosaka to struktūru sarakstu, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2565) ( 1 )	30
	2007/440/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 25. jūnijs), ar kuru atceļ Lēmumu 2005/704/EK, ar ko apstiprina saistības, kas piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes magnēzija ķieģeļu veidu importu	32

		Labojums
	*	Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (OV L 210, 31.7.2006.)	36


	*	Paziņojums lasītājiem(sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ