I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

22.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 700/2007

(2007. gada 11. jūnijs)

par tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. panta 2. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 (1999. gada 17. maijs) par liellopu un teļa gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1) 2. panta otrajā daļā saistībā ar minētā panta pirmās daļas b) punktu paredzēts, ka Padome pieņem vispārīgus noteikumus attiecībā uz pasākumiem, lai veicinātu liellopu gaļas ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības labāku organizāciju.

(2)	Dalībvalstīs nereti pastāv atšķirīgas sistēmas tādu liellopu gaļas ražošanai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un atšķirīgas šo liellopu pazīmes. Kopienas galvenajos patēriņa tirgos gaļu no šīm dažādajām ražošanas sistēmām parasti tirgo ar vienu un to pašu komercnosaukumu.

(3)	Pieredze rāda, ka šāda prakse var traucēt tirdzniecību un sekmēt negodīgu konkurenci. Tādējādi tā tieši ietekmē iekšējā tirgus izveidi un darbību.

(4)	Tāpat šāda prakse var patērētājos radīt neizpratni un varētu būt maldinoša.

(5)

Lai uzlabotu iekšējā tirgus darbību, tādu liellopu gaļas tirdzniecība, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, būtu jāorganizē tā, lai tā būtu pēc iespējas pārskatāmāka. Tas ļautu arī labāk organizēt šādu ražošanu. Šajā nolūkā būtu jāprecizē komercnosaukumi, ko visās dalībvalstu valodās lieto, tirgojot tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus. Tas uzlabos arī informāciju patērētājiem.

(6)

Dažos gadījumos tādu liellopu gaļai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, ir nodrošināta aizsardzība saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2). Šajos gadījumos to tirgo ar aizsargātu norādi vai nosaukumu, un tādējādi uzņēmēji un patērētāji to var precīzi identificēt. Tādējādi šīs regulas noteikumi nedrīkstētu iespaidot šīs aizsargātās norādes un nosaukumus.

(7)	Dažādi pētījumi ir rādījuši, ka gaļas organoleptiskās īpašības, piemēram, mīkstums, garša un krāsa, mainās atkarībā no tā dzīvnieka vecuma, no kura gaļa iegūta, un izmantotās barības.

(8)	Saskaņā ar Komisijas 2005. gadā rīkotas sabiedriskās apspriešanas rezultātiem vairumam patērētāju dzīvnieku vecums un tiem izmantotā barība ir svarīgi kritēji, konstatējot attiecīgās gaļas īpašības. No otras puses, dzīvnieku kautsvars šķiet mazāk būtisks.

(9)

Ražošanas sistēmas un barības veids, ko izmanto dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, ir saistīts ar dzīvnieku kaušanas vecumu. Kaušanas vecumu ir vieglāk pārraudzīt nekā izmantotās barības veidu. Tādējādi ar atšķirīgu komercnosaukumu ieviešanu atkarībā no dzīvnieku vecuma vajadzētu pietikt, lai nodrošinātu vajadzīgo pārskatāmību.

(10)

Saskaņā ar tās pašas apspriešanās rezultātiem lielākā daļa patērētāju uzskatīja, ka dzīvnieki, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus, pieder pie atsevišķas kategorijas. Šis vecuma ierobežojums lietots arī 130. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem (3), lai noteiktu dzīvnieku atbilstību kaušanas piemaksas saņemšanai. Tādēļ šis vecuma ierobežojums būtu jāizmanto, lai to dzīvnieku kategoriju, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, iedalītu divās apakškategorijās.

(11)	Tāpat apspriešanā tika konstatēts, ka patērētājiem var būt dažādi priekšstati par vienu un to pašu komercnosaukumu. Tādēļ, izvēloties komercnosaukumus, ir lietderīgi pēc iespējas ņemt vērā paradumus un kultūras tradīcijas, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt izvēli atbilstīgi viņu priekšstatiem.

(12)	Tāpat būtu jānosaka, ka tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, identificē ar burtu, norādot kategoriju kurai šī gaļa pieder.

(13)

Uzņēmējiem, kas vēlas papildināt šajā regulā paredzētos komercnosaukumus ar citu brīvprātīgi sniegtu informāciju, vajadzētu būt iespējai to darīt saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 16. un 17. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1760/2000 (2000. gada 17. jūlijs), ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (4).

(14)

Lai nodrošinātu marķējumā norādītās informācijas pareizu lietošanu saskaņā ar šo regulu, visos ražošanas un tirdzniecības posmos būtu jāreģistrē ziņas, kas ļauj pārliecināties par marķējumā ietvertās informācijas pareizību. Šim nolūkam vajadzētu būt iespējai, veicot attiecīgus pielāgojumus, piemērot reģistrācijas sistēmu, kas minēta 1. pantā Komisijas Regulā (EK) Nr. 1825/2000 (2000. gada 25. augusts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1760/2000 piemērošanai attiecībā uz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu (5).

(15)	Dalībvalstīm būtu jānorīko iestādes, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes saistībā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem, un būtu jāparedz, ka Komisija, vajadzības gadījumā veicot pārbaudes uz vietas, nodrošina, lai minētie nosacījumi tiktu izpildīti.

(16)

Konsekvences labad būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu to, ka no trešām valstīm importēta gaļa atbilst šīs regulas prasībām. Šajā sakarā gadījumos, kad pārbaudi veic neatkarīga ārēja struktūra, šai struktūrai ir pienākums sniegt pilnīgas garantijas attiecībā uz kompetenci, taisnīgumu un objektivitāti.

(17)	Dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpumiem, un jānodrošina to īstenošana. Šīm sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un preventīvām.

(18)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (6),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Mērķis un piemērošanas joma

1. Šajā regulā paredzēti nosacījumi tādu liellopu gaļas tirdzniecībai Kopienā, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, jo īpaši izmantojamie komercnosaukumi.

To piemēro Kopienā ražotai vai no trešām valstīm importētai tādu liellopu gaļai, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pēc 2008. gada 1. jūlija.

2. Šo regulu piemēro, neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 1183/2006 (2006. gada 24. jūlijs) par Kopienas skalu pieaugušu liellopu liemeņu klasificēšanai (7).

3. Šo regulu nepiemēro liellopu gaļai, attiecībā uz kuru līdz 2007. gada 29. jūnijam saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006 reģistrēta aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai cilmes vietas nosaukums.

2. pants

Definīcija

Šajā regulā “gaļa” ir liemeņi, gaļa – ar kauliem vai atkaulota – un sagriezti vai nesagriezti subprodukti, ja minētie ir paredzēti lietošanai pārtikā, ir iegūti no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, un tiek piedāvāti svaigi, saldēti vai dziļi sasaldēti iesaiņojumā vai iepakojumā, vai arī bez tā.

3. pants

Liellopu klasificēšana kautuvē

Kaušanas laikā visus liellopus, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji 8. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes uzraudzībā klasificē kādā no I pielikumā uzskaitītajām kategorijām.

4. pants

Komercnosaukumi

1. Komercnosaukums ir nosaukums, ar kuru pārtikas produktu pārdod, kā paredzēts 5. panta 1. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (8).

Tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, dalībvalstīs var tirgot vienīgi ar komercnosaukumu vai komercnosaukumiem, kas attiecībā uz katru dalībvalsti uzskaitīti II pielikumā.

Šā punkta pirmajā daļā minētos komercnosaukumus var papildināt ar norādi par attiecīgā gaļas vai subprodukta gabala nosaukumu vai apzīmējumu.

2. II pielikuma A daļā uzskaitītos komercnosaukumus un ikvienu no šiem komercnosaukumiem atvasinātu nosaukumu izmanto vienīgi tad, ja ir izpildītas visas šīs regulas prasības.

Jo īpaši terminus “veau”, “telecí”, “Kalb”, “μοσχάρι”, “ternera”, “kalv”, “veal”, “vitello”, “vitella”, “kalf”, “vitela” un “teletina” nelieto komercnosaukumā vai marķējumā attiecībā uz gaļu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums pārsniedz divpadsmit mēnešus.

5. pants

Obligātā informācija marķējumā

1. Neskarot Direktīvas 2000/13/EK 3. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 1760/2000 13.,14. un 15. pantu, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā uzņēmēji tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, marķē ar šādu informāciju:

a)	dzīvnieku kaušanas vecums, kas uzrādīts: attiecībā uz dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus, – “nokauts 8 mēnešu vai jaunākā vecumā”; un attiecībā uz dzīvniekiem, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus, – “nokauts 8 līdz 12 mēnešu vecumā”;

b)	komercnosaukums saskaņā ar šīs regulas 4. pantu.

Tomēr, atkāpjoties no a) apakšpunkta, katrā ražošanas un tirdzniecības posmā, izņemot nodošanu tiešajam patērētājam, uzņēmēji var kaušanas vecumu aizstāt ar kategorijas identifikācijas burtu, kā noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. Attiecībā uz tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, ko tiešajam patērētājam mazumtirdzniecības vietās piedāvā neiesaiņotu, dalībvalstis paredz noteikumus par to, kā norādīt 1. punktā minēto informāciju.

6. pants

Izvēles informācija marķējumā

Uzņēmēji var 5. pantā minēto obligāto informāciju papildināt ar izvēles informāciju, kas apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1760/2000 16. un 17. pantā paredzēto procedūru.

7. pants

Reģistrēšana

Lai nodrošinātu 5. un 6. pantā minētās marķējuma informācijas pareizību, visos tādu liellopu gaļas ražošanas un tirdzniecības posmos, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, uzņēmēji jo īpaši reģistrē šādu informāciju:

a)	vienīgi kautuvē – dzīvnieka identifikācijas numuru un dzimšanas datumu;

b)	atsauces numuru, kas ļauj konstatēt saistību starp, no vienas puses, to dzīvnieku identifikāciju, no kuriem gaļa iegūta, un, no otras puses, komercnosaukumu, kaušanas vecumu un gaļas marķējumā norādīto kategorijas identifikācijas burtu;

c)	datumu, kad dzīvnieki un gaļa ievesti uzņēmumā un izvesti no tā, lai nodrošinātu saikni starp ievešanu un izvešanu.

8. pants

Oficiālās pārbaudes

1. Dalībvalstis līdz 2008. gada 1. jūlijam norīko kompetento iestādi vai iestādes, kas atbild par oficiālām pārbaudēm, ko veic nolūkā pārbaudīt šīs regulas piemērošanu, un informē par to Komisiju.

2. Kompetentā iestāde vai iestādes veic oficiālas pārbaudes saskaņā ar vispārējiem principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (9).

3. Komisija kopā ar kompetentajām iestādēm nodrošina to, ka dalībvalstis pilda šīs regulas noteikumus.

Komisijas eksperti, vajadzības gadījumā, kopā ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, dalībvalstu ekspertiem veic pārbaudes uz vietas, lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanu.

Dalībvalsts, kuras teritorijā veic pārbaudi, sniedz Komisijai jebkādu palīdzību, kas tai var būt vajadzīga savu uzdevumu veikšanai.

9. pants

No trešām valstīm importēta gaļa

1. No trešām valstīm importētu tādu liellopu gaļu, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, Kopienā tirgo saskaņā ar šo regulu.

2. Tādu trešo valstu uzņēmēju darbību, kuri vēlas gaļu laist Kopienas tirgū, kā minēts 1. punktā, kontrolē attiecīgās trešās valsts norīkota kompetenta iestāde vai, ja tādas nav, neatkarīga ārēja struktūra. Neatkarīgā struktūra sniedz pilnīgas garantijas, ka tā izpilda nosacījumus, kas paredzēti Eiropas standartā EN 45011 vai ISO/IEC Norādījumiem Nr. 65 (“Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām”).

Norīkotā kompetentā iestāde vai, attiecīgā gadījumā, neatkarīgā ārējā struktūra nodrošina, ka tiek izpildītas šīs regulas prasības.

10. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs regulas pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas. Dalībvalstis vēlākais līdz 2009. gada 1. jūlijam noteikumus par sankcijām paziņo Komisijai un tūlīt ziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem, kas tos iespaido.

11. pants

Īstenošanas pasākumi

1. Šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus pieņem saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru. Šādi pasākumi jo īpaši attiecas uz:

a)	praktisko metodi I pielikumā noteiktā kategorijas identifikācijas burta norādīšanai – attiecībā uz izmantoto burtu novietojumu un lielumu;

b)	gaļas importu no trešām valstīm, kā minēts 9. pantā, – attiecībā uz metodi, lai pārliecinātos par atbilstību šai regulai.

2. Šīs regulas II pielikuma B daļu var grozīt saskaņā ar 12. panta 2. punktā minēto procedūru.

12. pants

Komiteja

1. Komisijai palīdz Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 42. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.

13. pants

Pārejas pasākumi

Gaļu, kas iegūta no dzīvniekiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus un kuri nokauti pirms 2008. gada 1. jūlija, var turpināt tirgot, nenodrošinot šīs regulas prasību izpildi.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER

(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(3) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 552/2007 (OV L 131, 23.5.2007., 10. lpp.).

(4) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006.

(5) OV L 216, 26.8.2000., 8. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 275/2007 (OV L 76, 16.3.2007., 12. lpp.).

(6) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(7) OV L 214, 4.8.2006., 1. lpp.

(8) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.

(9) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Tādu liellopu kategorijas, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus

Kaušanas laikā liellopus, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus, klasificē vienā no šādām divām kategorijām:

A.	V kategorija: liellopi, kuru vecums nepārsniedz astoņus mēnešus Kategorijas identifikācijas burts: V.

B.	Z kategorija: liellopi, kuru vecums pārsniedz astoņus mēnešus, bet nepārsniedz divpadsmit mēnešus Kategorijas identifikācijas burts: Z.

Dalībvalstīs šo klasifikāciju veic, pamatojoties uz “liellopu pasē” ietverto informāciju vai, ja tādas nav, pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 1760/2000 5. pantā paredzētajā elektroniskajā datubāzē.

II PIELIKUMS

Regulas 4. pantā minētais komercnosaukumu saraksts

V kategorijas liellopu gaļa:

Tirdzniecības valsts	Lietojamie komercnosaukumi
Beļģija	veau, viande de veau / kalfsvlees / Kalbfleisch
Bulgārija	месо от малки телета
Čehija	telecí
Dānija	lyst kalvekød
Vācija	Kalbfleisch
Igaunija	vasikaliha
Grieķija	μοσχάρι γάλακτος
Spānija	ternera blanca, carne de ternera blanca
Francija	veau, viande de veau
Īrija	veal
Itālija	vitello, carne di vitello
Kipra	μοσχάρι γάλακτος
Latvija	teļa gaļa
Lietuva	veršiena
Luksemburga	veau, viande de veau / Kalbfleisch
Ungārija	borjúhús
Malta	vitella
Nīderlande	kalfsvlees
Austrija	Kalbfleisch
Polija	cielęcina
Portugāle	vitela
Rumānija	carne de vițel
Slovēnija	teletina
Slovākija	teľacie mäso
Somija	vaalea vasikanliha / ljust kalvkött
Zviedrija	ljust kalvkött
Apvienotā Karaliste	veal

Z kategorijas liellopu gaļa:

Tirdzniecības valsts	Lietojamie komercnosaukumi
Beļģija	jeune bovin, viande de jeune bovin / jongrundvlees / Jungrindfleisch
Bulgārija	телешко месо
Čehija	hovězí maso z mladého skotu
Dānija	kalvekød
Vācija	Jungrindfleisch
Igaunija	noorloomaliha
Grieķija	νεαρό μοσχάρι
Spānija	ternera, carne de ternera
Francija	jeune bovin, viande de jeune bovin
Īrija	rosé Veal
Itālija	vitellone, carne di vitellone
Kipra	νεαρό μοσχάρι
Latvija	jaunlopa gaļa
Lietuva	jautiena
Luksemburga	jeune bovin, viande de jeune bovin / Jungrindfleisch
Ungārija	növendék marha húsa
Malta	vitellun
Nīderlande	rosé kalfsvlees
Austrija	Jungrindfleisch
Polija	młoda wołowina
Portugāle	vitelão
Rumānija	carne de tineret bovin
Slovēnija	meso težjih telet
Slovākija	mäso z mladého dobytka
Somija	vasikanliha / kalvkött
Zviedrija	kalvkött
Apvienotā Karaliste	beef

22.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/11

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 702/2007

(2007. gada 21. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 865/2004 par olīveļļas un galda olīvu tirgus kopīgo organizāciju un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 827/68 (1), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2568/91 (2) definētas olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un analīžu metodes šo īpašību noteikšanai. Šīs metodes un pēc tām nosakāmo īpašību robežvērtības jāprecizē saskaņā ar ķīmijas nozares speciālistu atzinumu un ņemot vērā Olīveļļas starptautiskajā padomē veikto darbu.

(2)	Ķīmijas speciālisti ir konstatējuši, ka 2-glicerilmonopalmitāta satura kvantitatīva noteikšana ir precīzāka esterificēto eļļu detektēšanas metode. Stigmastadiēna pieļaujamā satura samazināšana neapstrādātā olīveļļā dod iespējas labāk atšķirt neapstrādātās olīveļļas no rafinētajām.

(3)

Lai paredzētu laika periodu pielāgojumu izdarīšanai jaunajiem standartiem, un dotu laiku to piemērošanas līdzekļu ieviešanai, kā arī lai neradītu tirdzniecības traucējumus, šīs regulas grozījumus nepiemēro līdz 2008. gada 1. janvārim. Šo pašu iemeslu dēļ jānosaka, ka olīveļļu un olīvu izspaidu eļļu, kas legāli ražota un marķēta Kopienā, vai Kopienā legāli importēta un izlaista brīvā apgrozībā pirms iepriekšminētās dienas, var pārdot, līdz tiek izlietoti visi tās krājumi.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Olīveļļas un galda olīvu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2568/91 groza šādi.

Regulas 2. panta 1. punkta sesto ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	2-glicerilmonopalmitāta saturu nosaka pēc VII pielikumā aprakstītās metodes.”

2)	Pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2008. gada 1. janvāra.

Tomēr produktus, kuri ir legāli ražoti un marķēti Kopienā, vai Kopienā likumīgi importēti un laisti brīvā apgrozībā pirms 2008. gada 1. janvāra, var pārdot, līdz tiek izlietoti visi to krājumi.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 161, 30.4.2004., 97. lpp.

(2) OV L 248, 5.9.1991., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2003 (OV L 295, 13.11.2003., 57. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2568/91 pielikumus groza šādi.

Kopsavilkumu groza šādi:

a)	II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “Brīvo taukskābju noteikšana pēc aukstās metodes”;

b)	VII pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu: “2-glicerilmonopalmitāta satura noteikšana”.

I pielikumu aizstāj ar šādu:

“I PIELIKUMS

OLĪVEĻĻAS ĪPAŠĪBAS

Piezīmes:

a)	Analīžu rezultāti jāuzrāda ar tādu pašu decimālciparu skaitu aiz komata kā attiecīgajai raksturlieluma skaitliskajai vērtībai. Pēdējais cipars jānoapaļo uz augšu, ja aiz tā nākamais cipars, kas jāatmet, ir lielāks par 4.

b)	Ja kaut viens raksturlielums neatbilst tam norādītajai vērtībai, šīs regulas vajadzībām var mainīt eļļas veidu vai to deklarēt par neattīrītu.

Ja raksturlielums ir atzīmēts ar zvaigznīti (*), attiecībā uz eļļas kvalitāti tas nozīmē, ka:

—	spīdīgajai olīveļļai ir iespējams, ka abas attiecīgās robežvērtības vienlaicīgi atšķiras no noteiktajām;

—	neapstrādātajām olīveļļām ja vismaz viena no šim robežvērtībām atšķiras no noteiktajām vērtībām, oils, jāmaina eļļas veids, lai gan tā jorojām jāklasificē kā viens no neapstrādātas olīveļļas veidiem.

d)	Ja raksturlielums atzīmēts ar divām zvaigznītēm (**), attiecībā uz eļļas kvalitāti tas nozīmē, ka visu veidu olīvu izspaidu eļļām ir iespējams, ka vienlaikus abas robežvērtības var atšķirties no noteiktajām.”

Veids

Skābums

(%) (*)

Peroksīda skaitlis

mEq O2/kg (*)

Vaski

mg/kg (**)

2 glicerilmonopalmitāts

(%)

Stigmastadiēns

mg/kg (1)

Starpība ECN42 HPLC – un ECN42

teorētiski aprēķinātā

K232 (*)

K270 (*)

Delta-K (*)

Organoleptiskais novērtējums

Defekta mediāna

(Md) (*)

Organoleptiskais novērtējums

Augļu piegaršas mediāna

(Mf) (*)

1.	Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

≤ 0,8

≤ 20

≤ 250

≤ 0,9 ja kop. palmitīnskābe % ≤ 14 %

≤ 1,0 ja kop. palmitīnskābe % > 14 %

≤ 0,10

≤ 0,2

≤ 2,50

≤ 0,22

≤ 0,01

Md = 0

Mf > 0

2.	Neapstrādāta olīveļļa

≤ 2,0

≤ 20

≤ 250

≤ 0,9 ja kop. palmitīnskābe % ≤ 14 %

≤ 1,0 ja kop. palmitīnskābe % > 14 %

≤ 0,10

≤ 0,2

≤ 2,60

≤ 0,25

≤ 0,01

Md ≤ 2,5

Mf > 0

3.	Spīdīgā olīveļļa

> 2,0

—

≤ 300 (3)

≤ 0,9 ja kop. palmitīnskābe % ≤ 14 %

≤ 1,1 ja kop. palmitīnskābe % > 14 %

≤ 0,50

≤ 0,3

—

Md > 2,5 (2)

—

4.	Rafinēta olīveļļa

≤ 0,3

≤ 5

≤ 350

≤ 0,9 ja kop. palmitīnskābe % ≤ 14 %

≤ 1,1 ja kop. palmitīnskābe % > 14 %

—

≤ 0,3

—

≤ 1,10

≤ 0,16

—

5.	Olīeļļas maisījums, kas sastāv norafinētas un neaptrādātas olīveļļas

≤ 1,0

≤ 15

≤ 350

≤ 0,9 ja kop. palmitīnskābe % ≤ 14 %

≤ 1,0 ja kop. palmitīnskābe % > 14 %

—

≤ 0,3

—

≤ 0,90

≤ 0,15

—

6.	Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa

—

> 350 (4)

≤ 1,4

—

≤ 0,6

—

7.	Rafinēta olīvu izspaidu eļļa

≤ 0,3

≤ 5

> 350

≤ 1,4

—

≤ 0,5

—

≤ 2,00

≤ 0,20

—

8.	Olīvu izspaidu eļļa

≤ 1,0

≤ 15

> 350

≤ 1,2

—

≤ 0,5

—

≤ 1,70

≤ 0,18

—

Veids

Skābju saturs (5)

Kopā transoleīnskābes izomēri

(%)

Kopā translinolskābes + translinolēnskābes izomēri

(%)

Sterīna sastāvs

Kopā sterīni

(mg/kg)

Eritrodiols un uvaols

(%) (**)

Miristīnskābe

(%)

Linolēnskābe

(%)

Arahīnskābe

(%)

Eikozānskābe

(%)

Behenskābe

(%)

Lignocerīnskābe

(%)

Holesterīns

(%)

Brasikasterīns

(%)

Kampesterīns

(%)

Stigmapesterīns

(%)

Betasitosterīns

(%) (6)

Delta-7-stigmastenols

(%)

1.	Neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,2

≤ 0,05

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< Camp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

2.	Neapstrādāta olīveļļa

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,2

≤ 0,05

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< Camp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

3.	Spīdīgā olīveļļa

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,2

≤ 0,10

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

—

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5 (7)

4.	Rafinēta olīveļļa

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,2

≤ 0,20

≤ 0,30

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< Camp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

5.	Olīeļļas maisījums

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,2

≤ 0,20

≤ 0,30

≤ 0,5

≤ 0,1

≤ 4,0

< Camp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 000

≤ 4,5

6.	Neattīrīta olīvu izspaidu eļļa

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,3

≤ 0,2

≤ 0,20

≤ 0,10

≤ 0,5

≤ 0,2

≤ 4,0

—

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 2 500

> 4,5 (8)

7.	Rafinēta olīvu izspaidu eļļa

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,3

≤ 0,2

≤ 0,40

≤ 0,35

≤ 0,5

≤ 0,2

≤ 4,0

< Camp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 800

> 4,5

8.	Olīvu izspaidu eļļa

≤ 0,05

≤ 1,0

≤ 0,6

≤ 0,4

≤ 0,3

≤ 0,2

≤ 0,40

≤ 0,35

≤ 0,5

≤ 0,2

≤ 4,0

< Camp.

≥ 93,0

≤ 0,5

≥ 1 600

> 4,5

Pielikuma 1. papildinājumu groza šādi:

pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

Skābums

II pielikums

Brīvo taukskābju noteikšana pēc aukstās metodes”;

trīspadsmito ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—	Piesātinātās taukskābes 2. pozīcijā

VII pielikums

2-glicerilmonopalmitāta satura noteikšana”.

4)	II pielikuma virsrakstu aizstāj ar šādu:

IV pielikumu aizstāj ar šādu:

“

IV PIELIKUMS

VASKU SATURA NOTEIKŠANA AR KAPILĀRĀS KOLONNAS GĀZU HROMATOGRĀFIJU

1. IZMANTOŠANAS JOMA

Šajā metodē aprakstīta vasku satura noteikšana olīveļļās. Vaskus sadala pēc oglekļa atomu skaita molekulā. Šo metodi var jo īpaši izmantot, lai atšķirtu ar spiešanas paņēmienu iegūtu olīveļļu no olīvu izspaidu eļļas, ko iegūst pēc ekstrakcijas paņēmiena.

2. PRINCIPS

Taukiem vai eļļai pievieno piemērotu iekšējo standartu, pēc tam hromatogrāfiski sadala hidrēta silikagela kolonnā. Testēšanas apstākļos iegūst frakciju, kas eluējas vispirms (kas satur savienojumus, kuru polaritāte ir mazāka nekā triglicerīdiem), un to tieši analizē ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfiju.

3. APARATŪRA

3.1. 25 ml tilpuma Erlenmeijera kolba

3.2. Stikla kolonna gāzes hromatogrāfijai, iekšējais diametrs 15,0 mm, augstums 30 līdz 40 cm, ar krānu

3.3. Piemērots gāzes hromatogrāfs ar kapilāro kolonnu, kas aprīkots ar tiešās ievadīšanas sistēmu kolonnā, kas sastāv no šādiem mezgliem:

3.3.1. Termostata kamera kolonnām (kolonnu krāsns) ar programmējamu temperatūru

3.3.2. Aukstās inžekcijas iekārta tiešai ievadīšanai kolonnā

3.3.3. Liesmas jonizācijas detektors un pārveidotājs/pastiprinātājs

3.3.4. Reģistrējošā iekārta/integrators ar maināmu papīra ātrumu darbam ar pārveidotāju/pastiprinātāju (3.3.3.), kuras atbildes reakcijas laiks ir ne lielāks par 1 s. (Var izmantot arī datorizētas sistēmas, kas nodrošina gāzes hromatogrāfijas datu iegūšanu, izmantojot personālo datoru.)

3.3.5. Stikla vai kvarca stikla kapilārā kolonna ar iekšējo diametru 0,25 līdz 0,32 mm, kas ir 8 līdz 12 m gara, ar vienādu no 0,10 līdz 0,30 μm šķidrās fāzes slāni. (Šim nolūkam piemērotas gatavas nopērkamās SE-52 un SE-54 tipa šķidrās fāzes.)

3.4. 10 μl tilpuma mikrošļirce ar rūdītu adatu inžekcijai uz kolonnas

3.5. Elektrovibrators

3.6. Rotācijas ietvaicētājs

3.7. Mufeļkrāsns

3.8. Analītiskie svari ar svēršanas precizitāti + 0,1 mg

3.9. Laboratorijas trauki

4. REAKTĪVI

4.1. Silikagels ar daļiņu izmēru no 60 līdz 200 μm

Silikagelu uz vismaz 4 h ievieto mufeļkrāsnī 500 °C temperatūrā. Atdzesē un pievieno 2 % ūdens no ņemtā silikagela daudzuma. Lai maisījumu homogenizētu, to rūpīgi sakrata. Pirms lietošanas vismaz 12 h glabā tumšā vietā

4.2. n-heksāns, hromatogrāfijai

4.3. Etilēteris, hromatogrāfijai

4.4. n-heptāns, hromatogrāfijai

4.5. Laurilarahidāta standarta 0,1 % (m/v) šķīdums heksānā (iekšējais standarts). (Var izmantot arī palmitilpalmitātu vai miristilstearātu.)

4.5.1. Sudāns 1 (1-fenil-azo-2-naftols)

4.6. Nesējgāze: ūdeņradis vai hēlijs, gāzes hromatogrāfijai

4.7. Palīggāzes:

—	tīrs ūdeņradis gāzes hromatogrāfijai,

—	tīrs gaiss gāzes hromatogrāfijai.

5. PROCEDŪRA

5.1. Hromatogrāfijas kolonnas sagatavošana

Suspendē 15 g silikagela (4.1.) n-heksānā (4.2.) un pārnes kolonnā (3.2.). Nostādina. Sablīvē, izmantojot elektrovibratoru (3.5.), lai hromatogrāfijas slānis būtu homogenāks. Perkolē 30 ml n-heksāna attīrīšanai no piemaisījumiem. Ar svariem (3.8.) iesver precīzi 500 mg parauga 25 ml tilpuma Erlenmeijera kolbā (3.1.), un atbilstoši sagaidāmajam vasku saturam pievieno vajadzīgo daudzumu iekšējā standarta (4.5.). Piemēram, pievieno 0,1 mg laurilarahidāta, analizējot olīveļļu, vai 0,25 līdz 0,5 mg, analizējot olīvu izspaidu eļļu. Sagatavoto paraugu pārnes hromatogrāfijas kolonnā, izmantojot divas 2 ml porcijas n-heksāna (4.2.).

Šķīdinātājam ļauj izplūst no kolonnas, līdz tā līmenis pazeminās līdz apmēram 1 mm virs absorbenta, un tad, lai attīrītu no dabīgi saturošajiem n-alkāniem, perkolē vēl 70 ml n-heksāna. Tad sāk eluēšanu hromatogrāfijai, savācot 180 ml n-heksāna/etilētera maisījuma (attiecībā 99:1) ar ātrumu apmēram 15 pilieni desmit sekunžu laikā. Parauga eluēšana jāveic istabas temperatūrā 22 ± 4 °C temperatūrā.

NB!

—	n-heksāna/etilētera maisījums (99:1) jāsagatavo tajā pašā dienā.

—

Vasku pareizas eluēšanas vizuālai kontrolei maisījumam var pievienot 100 μl Sudānas 1 krāsvielas 1 % šķīdumu tajā. Tā kā krāsvielas aiztures laiks ir lielāks nekā vaskiem un mazāks nekā triglicerīdiem, eluēšana jāpārtrauc tūlīt pēc tam, kad krāsojums sasniedzis kolonnas apakšējo daļu, jo tas liecina, ka visi vaski jau ir eluēti no kolonnas.

Šādi iegūto parauga frakciju ietvaicē rotācijas ietvaicētājā (3.6.) gandrīz sausu. Pēdējos apmēram 2 ml šķīdinātāja iztvaicē ar vāju slāpekļa plūsmu; pievieno 2–4 ml n-heptāna.

5.2. Gāzes hromatogrāfijas analīze

5.2.1. Sagatavošana

Kolonnu uzstāda gāzes hromatogrāfam (3.3.), pievienojot ieeju kolonnā virskolonnas sistēmai, bet kolonnas izeju detektoram. Veic gāzes hromatogrāfijas aparatūras vispārēju pārbaudi (gāzes kontūru, detektora un reģistrācijas ierīces darbību, u. c.).

Ja kolonnu izmanto pirmo reizi, tā vispirms jākondicionē. Nedaudz nesējgāzes izlaiž caur kolonnu, un tad ieslēdz gāzes hromatogrāfu. Pakāpeniski iesilda tā, lai apmēram četru stundu laikā sasniegtu 350 °C temperatūru. Šādu temperatūru uztur vismaz divas stundas, un pēc tam iekārtai noregulē vajadzīgos darba apstākļus (iestata gāzes plūsmu, aizdedz liesmu, pievieno elektroniskajai reģistrācijas iekārtai (3.3.4.), iestata kolonnas krāsns temperatūru, detektoru, u. c.), reģistrē signālu ar jutību, kas ir vismaz divas reizes augstāka par analīzei nepieciešamo jutību. Nulles līnijai jābūt taisnai, bez jebkādiem izsitieniem, un tā nedrīkst novirzīties.

Negatīvas taisnvirziena novirzes liecina par neblīvumiem kolonnas savienojumu vietās; savukārt pozitīvas novirzes liecina, ka kolonna ir nepietiekami kondicionēta.

5.2.2. Darba apstākļu izvēle

Parasti izmanto šādus apstākļus:

—

kolonnas temperatūra –

20 °C/min

5 °C/min

20 °C/min

sākumā 80 °C

(1′)

→

240 °C

→

325 °C

(6′)

→

340 °C

(10′)

—	detektora temperatūra – 350 °C;

—	ievadītās vielas daudzums: 1 μl no n-heptāna šķīduma (2–4 ml);

—	nesējgāze: hēlijs vai ūdeņradis ar attiecīgajai gāzei pareizu lineāro ātrumu (sk. papildinājumā);

—	instrumenta jutība: atbilst turpmāk aprakstītajiem nosacījumiem.

Apstākļus var izmainīt atbilstoši kolonnas un hromatogrāfa raksturlielumiem tā, lai tiktu izdalīti visi vaski un panākta pietiekama signālu izšķirtspēja (sk. attēlu); C32 iekšējā standarta aiztures laikam ir jābūt 18 ± 3 min. Visvairāk reprezentatīvā vaska signālam jābūt vismaz 60 % no pilnas skalas.

Signālu integrēšanas parametri jānosaka tā, lai tiktu iegūts attiecīgo signālu laukumu pareizs novērtējums.

NB! Ņemot vērā, ka beigu temperatūra ir augsta, pieļaujama līdz 10 % novirze no pilnas skalas vērtības.

5.3. Analīzes veikšana

Ar 10 μl tilpuma mikrošļirci ņem 1 μl šķīduma paraugu; atvelk šļirces virzuli tā, lai iztukšotu adatu. Adatu ievieto inžektorā un pēc 1–2 sekundēm ātri ievada; pēc apmēram piecām sekundēm adatu lēnām izvelk.

Veic reģistrāciju, līdz visi vaski ir pilnībā eluēti.

Nulles līnijai noteikti jāatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem.

5.4. Signālu identifikācija

Signālus identificē pēc aiztures laikiem, tos salīdzinot ar tādos pašos apstākļos analizētiem tādu vasku maisījumiem, kuru aiztures laiki ir zināmi.

Attēlā redzama neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas vasku hromatogramma.

5.5. Daudzuma noteikšana

Izmantojot integratoru, nosaka iekšējā standarta un alifātisko esteru C40 līdz C46 signālu laukumu.

Aprēķina katra vaska estera saturu mg/kg eļļas pēc šādas formulas:

Formula

kur

Ax	=	katra estera signāla laukums, kvadrātmilimetros;
As	=	iekšējā standarta signāla laukums, kvadrātmilimetros;
ms	=	pievienotā iekšējā standarta masa, miligramos;
m	=	analīzei ņemtā parauga masa, gramos.

6. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Norāda dažādu C40 līdz C46 vasku kopīgo saturu mg/kg eļļas (ppm).

NB! Kvantitatīvi nosakāmie komponenti saistāmi ar C40 līdz un C46 esteru signāliem, izmantojot par paraugu olīveļļas vasku hromatogrammu turpmāk redzamajā attēlā. Ja esteris C46 parādās divas reizes, tad, lai to identificētu, ieteicams analizēt olīvu izspaidu eļļas vasku frakciju, kur C46 signāls ir viegli identificējams tāpēc, ka tas ir izteiktā pārākumā.

Rezultātus uzdod ar precizitāti līdz vienam ciparam aiz komata.

Attēls.

Olīveļļas vasku hromatogramma (9)

Papildinājums

Gāzes lineārā ātruma noteikšana

Pēc noregulēšanas darba normāliem darba apstākļiem gāzes hromatogrāfā ievada 1–3 μl metāna (vai propāna). Uzņem laiku, kādā gāze iziet cauri kolonnai no ievadīšanas mirkļa līdz tā signāla parādīšanās brīdim (tM).

Gāzes lineāro ātrumu aprēķina pēc formulas L/tM, kur L ir kolonnas garums centimetros un tM ir laiks sekundēs.

”

VII pielikumu aizstāj ar šādu:

“VII PIELIKUMS

2-GLICERILMONOPALMITĀTA SATURA NOTEIKŠANA

1. IZMANTOŠANAS JOMA

Šajā metodē aprakstīta triglicerīdu molekulā 2. pozīcijā saistītās palmitīnskābes noteikšana pēc 2-glicerilmonopalmitāta.

Šo metodi var izmantot istabas temperatūrā (20 °C) šķidrām augu eļļām.

2. PRINCIPS

Pēc sagatavošanas eļļas paraugu šķeļ ar aizkuņģa dziedzera lipāzi: triglicerīdu daļējā selektīvā hidrolīzē 1. un 3. pozīcijā rodas 2-monoglicerīdi. 2-glicerilmonopalmitāta saturu monoglicerīdu frakcijā pēc sililēšanas nosaka ar kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfiju.

3. APARATŪRA UN MATERIĀLI

3.1. 25 ml tilpuma Erlenmeijera kolba

3.2. 100, 250 un 300 ml tilpuma vārglāzes

3.3. Hromatogrāfijas kolonna no stikla, iekšējais diametrs 21–23 mm, garums 400 mm, ar poraina stikla disku un krānu

3.4. 10, 50, 100 un 200 ml tilpuma mērcilindri

3.5. 100 un 250 ml tilpuma kolbas

3.6. Rotācijas ietvaicētājs

3.7. 10 ml tilpuma centrifūgas mēģenes ar konisku apakšdaļu un slīpēta stikla aizbāzni

3.8. Centrifūga 10 un 100 ml tilpuma mēģenēm

3.9. Termostats, kurā var uzturēt 40 ± 0,5 °C temperatūru

3.10. 1 un 2 ml tilpuma graduētas pipetes

3.11. 1 ml tilpuma šļirce zemādas injekcijām

3.12. 100 μl tilpuma mikrošļirce

3.13. 1 000 ml tilpuma šķirpiltuve

3.14. Kapilārās kolonnas gāzu hromatogrāfs ar virskolonnas auksto inžekciju parauga tiešai ievadīšanai kolonnā un krāsni, kurā var uzturēt vajadzīgo temperatūru ar precizitāti apm. 1 °C

3.15. Virskolonnas aukstais inžektors parauga tiešai ievadīšanai kolonnā

3.16. Liesmas jonizācijas detektors un elektrometrs

3.17. Elektrometram piemērota reģistrējošā iekārta/integrators ar maināmu papīra ātrumu, kuras atbildes reakcijas laiks ir ne lielāks par 1 s

3.18. Stikla vai kvarca stikla kapilārā kolonna, garums 8–12 metri, iekšējais diametrs 0,25–0,32 mm, kas pārklāta ar metilpolisiloksānu vai fenilmetilpolisiloksānu 5 %, 0,10–0,30 μm slānis, izmantojama 370 °C temperatūrā

3.19. 10 μl tilpuma mikrošļirce ar vismaz 7,5 cm garu rūdītu adatu tiešai virskolonnas ievadīšanai

4. REAKTĪVI

4.1. Silikagels ar daļiņu izmēru no 0,063 līdz 0,200 mm (70/280 mesh), kas sagatavots šādi: Silikagelu porcelāna tīģelī žāvskapī 4 stundas žāvē 160 °C temperatūrā, atdzesē eksikatorā istabas temperatūrā. Pievieno ūdeni 5 % no silikagela masas turpmāk aprakstītajā veidā. Erlenmeijera kolbā iesver 152 g silikagela, pievieno 8 g destilēta ūdens, noslēdz ar aizbāzni un uzmanīgi krata, lai ūdens sadalītos masā vienmērīgi. Pirms lietošanas jāiztur vismaz 12 stundas

4.2. n-heksāns (hromatogrāfijai)

4.3. Izopropanols

4.4. Izopropanols, 1/1 (v/v) ūdens šķīdums

4.5. Aizkuņģa dziedzera lipāze. Tās aktivitātei jābūt no 2,0 līdz 10 lipāzes vienībām uz miligramu. (Aizkuņģa dziedzera lipāzes ar aktivitāti no 2 līdz 10 vienībām uz miligramu fermenta ir nopērkamas.)

4.6. Tris-hidroksimetilaminometāna buferšķīdums: 1 M ūdens reakciju ar konc. HCl (1/1 v/v) noregulē līdz pH 8 (nosaka potenciometriski)

4.7. Enzīma kvalitātes nātrija holāts, 0,1 % ūdens šķīdums (šis šķīdums pēc pagatavošanas ir derīgs divas nedēļas)

4.8. Kalcija hlorīds, 22 % ūdens šķīdums

4.9. Dietilēteris, hromatogrāfijai

4.10. Šķīdinātājs attīstīšanai: n-heksāna/dietilētera (87:13 v:v) maisījums

4.11. Nātrija hidroksīds, 12 % šķīdums

4.12. Fenolftaleīns, 1 % šķīdums etanolā

4.13. Nesējgāze: ūdeņradis vai hēlijs, gāzes hromatogrāfijai

4.14. Palīggāzes: ūdeņradis, tīrība vismaz 99 %, sauss un attīrīts no organiskajām vielām; un gaiss, gāzes hromatogrāfijai, ar tādu pašu tīrības pakāpi

4.15. Silanizācijas reaģents: piridīna/heksametildisilazāna, trimetilhlorsilāna 9/3/1 (v/v/v) maisījums. (Nopērkami arī lietošanai sagatavoti šķīdumi. Var izmantot citus sililēšanas reaģentus, konkrēti bis-trimetilsililtrifluoracetamīds + 1 % trimetilhlorsilāns, kas atšķaidīts ar tādu pašu tilpumu bezūdens piridīna.)

4.16. Standartparaugi: tīri monoglicerīdi vai monoglicerīdu maisījumi ar zināmu sastāvu, kas ir līdzīgs analizējamo paraugu sastāvam

5. METODE

5.1. Paraugu sagatavošana

5.1.1. Eļļas, kuru brīvais skābums ir mazāks par 3 %, pirms hromatografēšanas silikagela kolonnā nav obligāti jāneitralizē. Eļļas, kuru brīvais skābums ir lielāks par 3 %, jāneitralizē, kā aprakstīts 5.1.1.1. punktā.

5.1.1.1. Pārnes 50 g eļļas un 200 ml n-heksāna 1 000 ml tilpuma šķirpiltuvē (3.13.). Pievieno 100 ml izopropanola un 12 % nātrija hidroksīda (4.11.) daudzumā, kas ir ekvivalents eļļas brīvajam skābumam plus 5 %. Vienu minūti enerģiski krata. Pievieno 100 ml destilēta ūdens, vēlreiz sakrata un nostādina.

Pēc dekantēšanas atdala apakšējo ziepes saturošo slāni. Atdala arī visus pārējos starpslāņus (duļķes un nešķīstošās vielas). Neitralizētā eļļas parauga šķīdumu heksānā vairākas reizes mazgā ar 50–60 ml izopropanola/ūdens 1/1 (v/v) šķīdumu (4.4.), līdz izzūd tā sārtais krāsojums ar fenolftaleīnu.

Lielāko daļu heksāna atdala ar vakuumdestilāciju (izmantojot, piemēram, rotācijas ietvaicētāju), un eļļu pārnes 100 ml tilpuma kolbā (3.5.). Eļļu vakuumā žāvē, līdz pilnībā atdalīts viss šķīdinātājs.

Šīs procedūras beigās eļļas skābumam jābūt mazākam par 0,5 %.

5.1.2. Šādi sagatavotas eļļas 1,0 g lielu iesvaru pārnes 25 ml tilpuma Erlenmeijera kolbā (3.1.), un to izšķīdina 10 ml attīstīšanas maisījumā (4.10.). Pirms hromatogrāfijas silikagela kolonnā šķīdumu nostādina vismaz 15 minūtes.

Lai nodrošinātu hromatogrāfijai optimālus apstākļus, ja šķīdums nav dzidrs, to centrifugē (var izmantot lietošanai sagatavotus 500 mg SPE silikagela kartridžus).

5.1.3. Hromatogrāfijas kolonnas sagatavošana

Apmēram 30 ml attīstītāja šķīdinātāja (4.10.) pārnes kolonnā (3.3.), izmantojot stikla spieķīti, kolonnas apakšā ievieto kokvilnas auduma gabaliņu; saspiež, lai aizvadītu gaisu.

Vārglāzē sagatavo 25 g silikagela (4.1.) suspensiju apmēram 80 ml attīstītāja šķīdinātāja, un pārnes kolonnā, izmantojot piltuvi.

Pārbauda, vai viss silikagels pārnests kolonnā; mazgā ar attīstītāja šķīdinātāju (4.10.), atver krānu un šķidruma līmeni pazemina tā, lai tas būtu apmēram 2 mm virs silikagela līmeņa.

5.1.4. Kolonnas hromatogrāfija

No parauga, kas sagatavots, kā aprakstīts iepriekš 5.1. punktā, 25 ml tilpuma Erlenmeijera kolbā (3.1.) ņem precīzi 1,0 g lielu iesvaru.

Parauga iesvaru izšķīdina 10 ml attīstītāja šķīdinātāja (4.10.). Šķīdumu pārnes hromatogrāfijas kolonnā, kas sagatavota saskaņā ar 5.1.3. punktu. Jāraugās, lai netiktu aizskarta kolonnas virsma.

Atver krānu un parauga šķīdumu pārnes kolonnā, līdz tas sasniedz silikagela līmeni. Attīsta ar 150 ml attīstītāja šķīdinātāja. Noregulē plūsmas ātrumu 2 ml/min (tā, lai 150 ml šķīduma tiktu pārnesti kolonnā apmēram 60–70 min laikā).

Eluātu savāc iepriekš nosvērtā 250 ml tilpuma kolbā. Šķīdinātāju iztvaicē vakuumā gandrīz sausu, un šķīdinātāja atliekas atdala slāpekļa plūsmā.

Kolbu nosver un aprēķina iegūtā ekstrakta masu.

(Ja izmanto lietošanai sagatavotus SPE silikagela kartridžus, rīkojas, kā aprakstīts turpmāk. 1 ml šķīduma (5.1.2.) pārnes sagatavotos kartridžos ar 3 ml n-heksāna.

Pēc šķīduma perkolēšanas attīsta ar 4 ml n-heksāna/dietilētera 9/1 (v/v) maisījumu.

Eluātu savāc 10 ml tilpuma mēģenē un slāpekļa plūsmā ietvaicē sausu.

Uz sauso atlikumu iedarbojas ar aizkuņģa dziedzera lipāzi (5.2.). Jāpārbauda taukskābju sastāvs pirms SPE kartridža un pēc tā.)

5.2. Hidrolīze ar aizkuņģa dziedzera lipāzi

5.2.1. Centrifūgas mēģenē iesver 0,1 g eļļas, kas sagatavotas saskaņā ar 5.1. punktu. Pievieno 2 ml buferšķīduma (4.6.), 0,5 ml nātrija holāta šķīduma (4.7.) un 0,2 ml kalcija hlorīda šķīduma, katru reizi šķīdumu rūpīgi samaisot. Mēģeni noslēdz ar pieslīpēta stikla aizbāzni, un ievieto termostatā 40 ± 0,5 °C temperatūrā.

5.2.2. Pievieno 20 mg lipāzes, uzmanīgi sakrata (nesaslapinot aizbāzni), un mēģeni ievieto termostatā precīzi uz 2 min. Pēc tam izņem, enerģiski krata precīzi 1 min un atdzesē.

5.2.3. Pievieno 1 ml dietilētera, noslēdz ar aizbāzni un enerģiski krata, pēc tam centrifugē, un ar mikrošļirci ētera šķīdumu pārnes tīrā sausā mēģenē.

5.3. Silanilatvasinājumu iegūšana un gāzes hromatogrāfija

5.3.1. Ar mikrošļirci 100 μl šķīduma (5.2.3.) pārnes 10 ml tilpuma mēģenē ar konisku apakšdaļu.

5.3.2. Vājā slāpekļa plūsmā atdala šķīdinātāju, pievieno 200 μl silanizācijas reaģenta (4.15.), mēģeni noslēdz ar aizbāzni un 20 min nostādina.

5.3.3. Pēc 20 min pievieno 1 līdz 5 ml n-heksāna (atkarībā no hromatografēšanas apstākļiem): šādi iegūtais šķīdums ir sagatavots gāzes hromatogrāfijai.

5.4. Gāzes hromatogrāfija

Darba apstākļi:

—	inžektora temperatūra (virskolonnas inžektors) zem šķīdinātāja viršanas punkta (68 °C);

—	detektora temperatūra: 350 °C;

—	kolonnas temperatūra: krāsns temperatūras programma: 1 minūti 60 °C, paaugstināšana par 15 °C minūtē līdz 180 °C, tad par 5 °C minūtē līdz 340 °C, tad 13 minūtes 340 °C;

—

nesējgāze: ūdeņradis vai hēlijs, ar lineāro ātrumu, kas ir pietiekams 1. att. parādītās izšķirtspējas panākšanai. Aiztures laikam C54 triglicerīdam jābūt 40 ± 5 min (sk. 2. att.). (Norādītie darba apstākļi ir orientējoši. Operatoriem tie jāoptimizē, lai panāktu vajadzīgo izšķirtspēju. Tā signāla augstumam, kas atbilst 2-glicerilmonopalmitātam, jābūt vismaz 10 % no reģistrācijas iekārtas skalas.)

—	ievadītās vielas daudzums: 0,5–1 μl n-heksāna šķīduma (5 ml) (5.3.3.).

5.4.1. Signālu identifikācija

Atsevišķos monoglicerīdus identificē pēc aiztures laikiem, tos salīdzinot ar monoglicerīdu standartmaisījumiem tādos pašos apstākļos noteiktajiem aiztures laikiem.

5.4.2. Kvantitatīva noteikšana

Katra signāla laukumu aprēķina, izmantojot elektronisko integratoru.

6. REZULTĀTU IZTEIKŠANA

Glicerilmonopalmitāta saturu aprēķina pēc attiecīgā signāla laukuma attiecības pret visu monoglicerīdu signālu laukumu kopējo summu (sk. 2. att.), izmantojot šādu formulu:

glicerilmonopalmitāts (%) Formula

kur:

Ax	=	glicerilmonopalmitāta signāla laukums;
ΣA	=	visu monoglicerīdu signālu laukumu summa.

Rezultātus uzdod ar precizitāti līdz vienam decimālciparam aiz komata.

7. ANALĪZES REZULTĀTU PĀRSKATS

Pārskatā par analīzes rezultātiem jānorāda:

—	atsauce uz šo metodi,

—	visa informācija, kas vajadzīga parauga pilnīgai identifikācijai,

—	analīzes rezultāts,

—	ziņas par atkāpēm no šīs metodes, pamatojoties uz ieinteresēto pušu vienošanos, vai kāda cita iemesla dēļ,

—	laboratorijas identifikācijas dati, analīzes dienas datums un par analīzes veikšanu atbildīgo personu paraksti.

1. attēls

To silanizēšanas reakcijas produktu hromatogramma, kas iegūti, ar lipāzi iedarbojoties uz rafinētu olīveļļu, kurai pievienoti 20 % esterificētas eļļas (100 %).

2. attēls

Hromatogrammas:

A) neesterificēta olīveļļa, pēc iedarbības ar lipāzi; pēc silanizēšanas; šādos apstākļos (8–12 m kapilārā kolonna) vasku frakcija eluējas vienlaicīgi ar digicerīdu frakciju vai pavisam nedaudz vēlāk.

Pēc iedarbības ar lipāzi triglicerīdu saturs nedrīkst būt augstāks par 15 %.

Hromatogrammas:

B) esterificēta eļļa pēc iedarbības ar lipāzi; pēc silanizēšanas; šādos apstākļos (8–12 m kapilārā kolonna) vasku frakcija eluējas vienlaicīgi ar digicerīdu frakciju vai pavisam nedaudz vēlāk.

Pēc iedarbības ar lipāzi triglicerīdu saturs nedrīkst būt augstāks par 15 %.

8. PIEZĪMES

1. piezīme. LIPĀZES SAGATAVOŠANA

Ir nopērkamas lipāzes ar pietiekamu aktivitāti. Tās var sagatavot arī laboratorijā šādi.

Atdzesē līdz 0 °C temperatūrai 5 kg svaigu cūkas aizkuņģa dziedzeru. Atdala apkārtējos cietos taukus un saistaudus, un pēc tam blenderī sasmalcina šķidras pastas veidā. Pastai pievieno 2,5 l bezūdens acetona, 4–6 stundas maisa, pēc tam centrifugē. Atlikumu vēl trīs reizes ekstrahē ar tādu pašu daudzumu bezūdens acetona, pēc tam divas reizes ar acetona/dietilētera (1/1 v/v) maisījumu, un divas reizes ar dietilēteri.

Atlikumu 48 h žāvē vakuumā, lai iegūtu stabilu pulveri, ko var ilgstoši glabāt ledusskapī, sargājot no mitruma iedarbības.

2. piezīme. LIPĀZES AKTIVITĀTES KONTROLE

Sagatavo olīveļļas emulsiju šādā veidā.

Mikserī 10 min maisa maisījumu, kas sastāv no 165 ml gumiarabika 100 g/l šķīduma, 15 g sasmalcināta ledus un 20 ml iepriekš neitralizētas olīveļļas.

Pārnes 10 ml šīs emulsijas 50 ml tilpuma vārlāzē, pievieno 0,3 ml nātrija holāta 0,2 g/ml šķīdumu, un pēc tam 20 ml destilēta ūdens.

Vārglāzi novieto termostatā 37 °C temperatūrā; ievieto pH-metra elektrodus un spirāles maisītāju.

Ar bireti pa pilienam pievieno 0,1 N nātrija hidroksīda šķīdumu līdz pH 8,3.

Pievieno alikvotu lipāzes pulvera suspensijas ūdenī (0,1 g/ml lipāzes). Tiklīdz pH-metrs rāda 8,3, palaiž hronometru un pa pilienam pievieno nātrija hidroksīdu ar tādu ātrumu, lai reakcija nemainītos, un visu laiku būtu pH 8,3. Ik pēc minūtes atzīmē patērētā sārma daudzumu.

Iegūtos datus attēlo x/y grafikā, kurā uz abscisu ass atliek laiku, bet uz ordinātu ass – 0,1 N sārma šķīduma tilpumu mililitros, kas patērēts nemainīga pH saglabāšanai. Iegūtajai sakarībai jābūt lineārai.

Lipāzes aktivitāti, kas izteikta lipāzes vienībās vienā miligramā, aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

A	aktivitāte lipāzes vienības/mg;
V	mililitri 0,1 N nātrija hidroksīda šķīduma minūtē (aprēķina pēc grafika);
N	nātrija hidroksīda šķīduma titrs;
m	testējamās lipāzes parauga masa miligramos.

Lipāzes vienība ir fermenta daudzums, kāds fermentatīvās šķelšanas reakcijās vienā minūtē izdala 10 mikroekvivalentus skābes.”

XA pielikumā 6.2. punktu aizstāj ar šādu:

“6.2.

Metilesterus sagatavo saskaņā ar XB pielikumā noteikto B procedūru. Taukvielas, kuru brīvais skābums ir lielāks par 3 %, vispirms jāneitralizē saskaņā ar VII pielikuma 5.1.1. punktu.”

(1) Izomēru summa, ko var (vai nevar) atdalīt kapilārajā kolonnā

(2) vai gadījumos, kad defekta mediāna ir mazāka vai vienāda ar 2,5 un augļu piegaršas mediāna ir vienāda ar 0.

(3) Eļļas ar vasku saturu no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg tiek uzskatītas par spīdīgajām olīveļļam, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir mazāks vai vienāds ar 350 mg/kg, vai ja eritrodiola un uvaola saturs ir mazāks vai vienāds ar 3,5 %.

(4) Eļļas ar vasku saturu no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg tiek uzskatītas par neattīrītām olīvu izspaidu eļļām, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir lielāks par 350 mg/kg, un ja eritrodiola un uvaola saturs ir lielāks par 3,5 %.

(5) Pārējo tauksābju saturs (%) – palmitīnskābe: 7,5–20,0; palmitoleīnskābe: 0,3–3,5; heptadekanoinskābe: ≤ 0,3; heptadecēnskābe: ≤ 0,3; stearīnskābe: 0,5–5,0; oleīnskābe: 55,0–83,0; linolēnskābe: 3,5–21,0.

(6) Kopā: Delta-5,23-stigmastadienols+klerosterīns+beta-sitosterīns+sitostanols+delta-5-avenasterīns+delta-5,24-stigmastadienols.

(7) Eļļas ar vasku saturu no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg tiek uzskatītas par spīdīgajām olīveļļām, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir mazāks vai vienāds ar 350 mg/kg, vai ja eritrodiola un uvaola saturs ir mazāks vai vienāds ar 3,5 %.

(8) Eļļas ar vasku satur no 300 mg/kg līdz 350 mg/kg tiek uzskatītas par neattīrītām olīvu izspaidu eļļām, ja alifātisko spirtu kopējais saturs ir lielāks par 350 mg/kg, un eritrodiola un uvaola saturs ir lielāks par 3,5 %.

(9) Pēc sterīna esteru eluēšanas hromatogrammā nedrīkst būt nekādu būtisku signālu (triglicerīdi).

22.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/33

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 706/2007

(2007. gada 21. jūnijs),

ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/40/EK nosaka administratīvos noteikumus transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam un saskaņotu testu, lai mērītu noplūdes no konkrētām gaisa kondicionēšanas sistēmām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/40/EK par emisijām no mehānisko transportlīdzekļu gaisa kondicionēšanas sistēmām un par grozījumiem Padomes Direktīvā 70/156/EEK (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Direktīva 2006/40/EK ir viena no atsevišķajām direktīvām, kas attiecas uz EK tipa apstiprināšanas procedūru, kas pieņemta ar Direktīvu 70/156/EEK (2).

(2)

Direktīvā 2006/40/EK ir noteikts, ka transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, kurām saskaņā ar projektu jāsatur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, jāpiešķir tipa apstiprinājums attiecībā uz emisijām no šīm gaisa kondicionēšanas sistēmām. Direktīvā ir arī noteiktas robežvērtības noplūdes intensitātei no šādām sistēmām. Tādēļ jānosaka saskaņots noplūdes konstatēšanas tests, lai mērītu šādu gāzu noplūdes intensitāti, un jāpieņem noteikumi, kas vajadzīgi Direktīvas 2006/40/EK īstenošanai.

(3)

Ar Direktīvu 2006/40/EK no konkrētas dienas aizliedz laist tirgū jaunus transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuras saskaņā ar projektu satur fluorētas siltumnīcefekta gāzes ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150. Patlaban vienīgā noteiktā fluorētā gāze ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, ko izmanto kā dzesētājvielu pārvietojamās gaisa kondicionēšanas sistēmās, ir HFC-134a. Tādēļ minētai gāzei jānosaka noplūdes konstatēšanas tests.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko iesniegusi komiteja, kas atbild par pielāgošanu tehniskajai attīstībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka konkrētus pasākumus Direktīvas 2006/40/EK 4. un 5. panta īstenošanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“transportlīdzekļa tips attiecībā uz emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmām” ir transportlīdzekļu grupa, kas neatšķiras pēc izmantoto dzesētājvielu vai citiem gaisa kondicionēšanas sistēmas raksturlielumiem, vai iztvaicētāja sistēmas (viens vai divi iztvaicētāji);

2)	“gaisa kondicionēšanas sistēmas tips” ir gaisa kondicionēšanas sistēmu grupa, kas neatšķiras pēc to tirdzniecības nosaukuma vai to ražotāja preču zīmes vai tajos esošajām sastāvdaļām, kurās iespējama noplūde;

“sastāvdaļa, kurā iespējama noplūde” ir ikviena turpmāk minētā gaisa kondicionēšanas sistēmas sastāvdaļa vai šādu sastāvdaļu kopums:

a)	caurule ar savienojumiem;

b)	atsevišķi savienojumi, vai nu ārējie/vai iekšējie;

c)	vārsti, slēdži un sensori;

d)	termiskās izplešanās vārsti ar savienojumiem;

e)	iztvaicētājs ar ārējiem savienojumiem;

f)	kompresors ar savienojumiem;

g)	kondensators ar iebūvētu nomaināmu mitruma atdalītāju;

h)	savācējs/mitruma atdalītājs ar savienojumiem;

i)	akumulators ar savienojumiem;

4)	“sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, tips” ir sastāvdaļu, kurās iespējama noplūde, grupa, kas neatšķiras pēc to tirdzniecības nosaukuma vai to ražotāja preču zīmes vai saistībā ar to galveno funkciju.

No dažādiem materiāliem izgatavotas sastāvdaļas, kurās iespējama noplūde, vai dažādu sastāvdaļu, kurās iespējama noplūde, savienojumus uzskata par vienu un to pašu sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, tipu, kā noteikts pirmās daļas 4. punktā, ja tās nepalielina noplūdes intensitāti.

3. pants

EK detaļas tipa apstiprinājums

Dalībvalstis tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmām, nedrīkst atteikties piešķirt EK detaļas tipa apstiprinājumu sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, tipam vai gaisa kondicionēšanas sistēmas tipam, ja tas atbilst šīs regulas noteikumiem.

4. pants

EK detaļas tipa apstiprinājuma administratīvie noteikumi

1. Ražotājs vai tā pārstāvis iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pieteikumu par EK detaļas tipa apstiprināšanu attiecībā uz sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde, vai gaisa kondicionēšanas sistēmas tipu.

Pieteikumu sagatavo saskaņā ar I pielikuma 1. daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.

2. Ražotājs vai tā pārstāvis iesniedz tehniskajam dienestam, kas atbild par tipa apstiprināšanas testu veikšanu, apstiprināmo sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde, vai gaisa kondicionēšanas sistēmu.

Tāpēc jāizmanto paraugs ar visaugstāko noplūdes intensitāti (turpmāk “sliktākās kvalitātes paraugs”).

3. Ja attiecīgās prasības ir izpildītas, tad saskaņā ar Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumā izklāstīto numurēšanas sistēmu piešķir EK detaļas tipa apstiprinājumu un izsniedz detaļas tipa apstiprinājuma numuru.

Dalībvalsts nedrīkst piešķirt tādu pašu numuru citām sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, tipam vai gaisa kondicionēšanas sistēmas tipam.

4. Ievērojot 3. punktu, tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK detaļas tipa apstiprināšanas sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar I pielikuma 2. daļā sniegto paraugu.

5. pants

EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme

Katrai sastāvdaļai, kurā iespējama noplūde, vai gaisa kondicionēšanas sistēmai, kas atbilst EK tipam, attiecībā uz kuru tika piešķirts detaļas tipa apstiprinājums atbilstoši šai regulai, piestiprina EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi, kā norādīts I pielikuma 3. daļā.

6. pants

Administratīvie noteikumi transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmas

1. Ražotājs vai tā pārstāvis iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pieteikumu par transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanu attiecībā uz emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmas.

Pieteikumu sagatavo saskaņā ar I pielikuma 4. daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.

2. Ražotājs vai tā pārstāvis kopā ar pieteikumu iesniedz pilnīga apstiprināmā transportlīdzekļa sliktākās kvalitātes paraugu, ja tiek veikts visa transportlīdzekļa tests, vai, ja tiek veikts sastāvdaļu tests, iesniedz tipa apstiprinājuma sertifikātus attiecīgajām sastāvdaļām, kurās iespējama noplūde, vai gaisa kondicionēšanas sistēmai.

Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4. Ievērojot 3. punktu, tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK detaļas tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar I pielikuma 5. daļā sniegto paraugu.

7. pants

Saskaņots noplūdes konstatēšanas tests

Šīs regulas II pielikumā ir noteikts saskaņots noplūdes konstatēšanas tests, lai pārbaudītu, vai ir pārsniegtas Direktīvas 2006/40/EK 5. panta 2. un 3. punktā minētās pieļaujamās noplūdes robežvērtības.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2008. gada 5. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 161, 14.6.2006., 12. lpp.

(2) OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2006/96/EK (OV L 363, 20.12.2006., 81. lpp.).

Pielikumu saraksts

I pielikums

EK tipa apstiprinājuma administratīvie dokumenti

1. daļa:

Informācijas dokuments – EK detaļas tipa apstiprinājums

2. daļa:

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts (detaļa)

3. daļa:

EK detaļas tipa apstiprinājuma zīme

4. daļa:

Informācijas dokuments – Transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājums

5. daļa:

EK tipa apstiprinājuma sertifikāts (transportlīdzeklis)

II pielikums

Tehniskie noteikumi, lai konstatētu noplūdi no gaisa kondicionēšanas sistēmām

Papildinājums

Noplūdes testēšanas aprīkojuma kalibrēšana

I PIELIKUMS

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA ADMINISTRATĪVIE DOKUMENTI

1. DAĻA

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. … par gaisa kondicionēšanas sistēmas vai tās sastāvdaļas EK detaļas tipa apstiprinājumu

Turpmāk norādītās ziņas kopā ar satura rādītāju attiecīgā gadījumā jāiesniedz trīs eksemplāros. Visiem rasējumiem, tos iesniedzot, jābūt sagatavotiem attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tiem jābūt pietiekami detalizētiem.

Ja sastāvdaļām ir elektroniski regulatori, jāsniedz informācija par to darbību.

0. VISPĀRĪGĀ DAĻA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

0.2.1. Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja pastāv): …

0.2.2. Detaļas materiāls: …

0.2.3. Detaļas rasējums vai shēma: …

0.2.4. Detaļas atsauces vai identifikācijas numurs: …

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.7. EK tipa apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids: …

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

9. VIRSBŪVE

9.10.8. Noplūde g/gadā no sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde/gaisa kondicionēšanas sistēmas (ja testu veic ražotājs) (1):

2. DAĻA

PARAUGS

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

IESTĀDES ZĪMOGS

Paziņojums par

—	tipa apstiprinājumu

—	tipa apstiprinājuma pagarināšanu (2)

—	tipa apstiprinājuma noraidīšanu (2)

—	tipa apstiprinājuma anulēšanu (2)

transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības tipam (2), ņemot vērā Direktīvu 2006/40/EK, kuru īsteno ar Regulu (EK) Nr. 706/2007.

Tipa apstiprinājuma numurs: …

Pagarināšanas iemesls: …

I IEDAĻA

0.1 Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

0.2.1. Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja pastāv): …

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības (2) …

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.7. Attiecībā uz detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām – EK tipa apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids: …

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

II IEDAĻA

1. Papildu informācija (ja vajadzīga): (skatīt papildpielikumu)

2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3. Testa ziņojuma datums: …

4. Testa ziņojuma numurs: …

5. Piezīmes (ja tādas ir): (skatīt papildpielikumu)

6. Vieta: …

7. Datums: …

8. Paraksts: …

9. Apstiprināšanas iestādei iesniegtās informācijas paketes, ko var saņemt pēc pieprasījuma, satura rādītājs ir pievienots.

Papildpielikums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

par gaisa kondicionēšanas sistēmas vai sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, tipa apstiprinājumu, ņemot vērā Direktīvu 2006/40/EK

1. Papildu informācija

1.1. Sistēmas vai sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, īss apraksts: …

1.2. Noplūde g/gadā (3): …

1.3. Piezīmes (piemēram, derīgs kreisās un labās puses satiksmes transportlīdzekļiem): …

3. DAĻA

EK DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA ZĪME

1. VISPĀRĪGĀ DAĻA

1.1. EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmi veido:

1.1.1. taisnstūris, kurā ir mazais burts “e”; aiz tā ir tās dalībvalsts burtu vai ciparu kods, kura piešķīrusi detaļas tipa apstiprinājumu:

Vācijai 1

Francijai 2

Itālijai 3

Nīderlandei 4

Zviedrijai 5

Beļģijai 6

Ungārijai 7

Čehijai 8

Spānijai 9

Apvienotajai Karalistei 11

Austrijai 12

Luksemburgai 13

Somijai 17

Dānijai 18

Rumānijai 19

Polijai 20

Portugālei 21

Grieķijai 23

Īrijai 24

Slovēnijai 26

Slovākijai 27

Igaunijai 29

Latvijai 32

Bulgārijai 34

Lietuvai 36

Kiprai 49

Maltai 50;

1.1.2. blakus taisnstūrim “pamata apstiprinājuma numurs”, kas ir Direktīvas 70/156/EEK VII pielikumā minētā tipa apstiprinājuma numura 4. iedaļa, pirms kuras ir divi skaitļi, kas norāda kārtas numuru, kāds piešķirts jaunākajam būtiskajam Direktīvas 2006/40/EK vai šīs regulas tehniskam grozījumam dienā, kad piešķirts EK detaļas tipa apstiprinājums. Šajā regulā kārtas numurs ir 00.

1.2. EK detaļas tipa apstiprinājuma zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai.

2. DETAĻAS TIPA APSTIPRINĀJUMA ZĪMES PARAUGS

4. DAĻA

PARAUGS

Informācijas dokuments Nr. ….. par transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz emisijām no gaisa kondicionēšanas sistēmas

Ja sastāvdaļām ir elektroniski regulatori, jāsniedz informācija par to darbību.

0. VISPĀRĪGĀ DAĻA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

0.2.1. Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja pastāv): …

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības (4): …

0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta: …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.7. Attiecībā uz detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām – EK tipa apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids: …

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

9. VIRSBŪVE

9.10.8. Gaisa kondicionēšanas sistēmā ir paredzēts izmantot fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150: JĀ/NĒ (4)

Gāze, kas izmantota kā dzesētājviela: …

Ja JĀ, aizpildiet turpmākās iedaļas.

9.10.8.1. Gaisa kondicionēšanas sistēmas rasējumi un īss apraksts, tostarp sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, atsauces vai identifikācijas numurs un materiāls: …

9.10.8.2. Noplūde g/gadā no gaisa kondicionēšanas sistēmas: …

9.10.8.2.1. Testējot sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde: norādiet sastāvdaļas, kurās iespējama noplūde, tostarp attiecīgo atsauces vai identifikācijas numuru un materiālu, kā arī attiecīgo noplūdes apjomu gadā un informāciju par testu (piemēram, testa ziņojuma numuru, apstiprinājuma numuru utt.): …

9.10.8.2.2. Testējot sistēmu: norādiet sistēmas sastāvdaļu atsauces vai identifikācijas numuru un informāciju par testu (piemēram, testa ziņojuma numuru, apstiprinājuma numuru utt.): …

5. DAĻA

PARAUGS

EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

IESTĀDES ZĪMOGS

Paziņojums par

—	tipa apstiprinājumu

—	tipa apstiprinājuma pagarināšanu (5)

—	tipa apstiprinājuma noraidīšanu (5)

—	tipa apstiprinājuma anulēšanu (5)

transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības tipam (5), ņemot vērā Direktīvu 2006/40/EK, kuru īsteno ar Regulu (EK) Nr. 706/2007.

Tipa apstiprinājuma numurs: …

Pagarināšanas iemesls: …

I IEDAĻA

0.1. Marka (ražotāja tirdzniecības nosaukums): …

0.2. Tips: …

0.2.1. Tirdzniecības nosaukums(-i) (ja pastāv): …

0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja marķējums ir uz transportlīdzekļa/detaļas/atsevišķas tehniskas vienības (5) …

0.3.1. Minētā marķējuma atrašanās vieta: …

0.4. Transportlīdzekļa kategorija: …

0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …

0.7. Attiecībā uz detaļām un atsevišķām tehniskām vienībām – EK tipa apstiprinājuma zīmes atrašanās vieta un piestiprināšanas veids:…

0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

II IEDAĻA

1. Papildu informācija (ja vajadzīga): (skatīt papildpielikumu)

2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …

3. Testa ziņojuma datums:…

4. Testa ziņojuma numurs: …

5. Piezīmes (ja tādas ir): (skatīt papildpielikumu)

6. Vieta: …

7. Datums: …

8. Paraksts: …

9. Apstiprināšanas iestādei iesniegtās informācijas paketes, ko var saņemt pēc pieprasījuma, satura rādītājs ir pievienots.

Papildpielikums

EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …

par gaisa kondicionēšanas sistēmas vai sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, tipa apstiprinājumu, ņemot vērā Direktīvu 2006/40/EK

1. Papildu informācija

1.1. Transportlīdzekļa tipa īss apraksts attiecībā uz tā gaisa kondicionēšanas sistēmu: …

1.2. Gaisa kondicionēšanas sistēmā izmanto fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150: JĀ/NĒ

Gāze, kas izmantota kā dzesētājviela:

Ja JĀ, aizpildiet turpmākās iedaļas.

1.3. Kopējais noplūdes apjoms g/gadā: …

1.4. Piezīmes (piemēram, derīgs kreisās un labās puses satiksmes transportlīdzekļiem): …

(1) Lieko svītrot. Aizpildīt tikai tad, ja sastāvdaļa/sistēma ir paredzēta izmantošanai ar fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150.

(2) Lieko svītrot.

(3) Aizpildīt tikai tad, ja sistēma ir paredzēta izmantošanai ar fluorētu siltumnīcefekta gāzi ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150.

(4) Lieko svītrot.

(5) Lieko svītrot.

II PIELIKUMS

TEHNISKIE NOTEIKUMI, LAI KONSTATĒTU NOPLŪDI NO GAISA KONDICIONĒŠANAS SISTĒMĀM

1. IEVADS

Šis pielikums attiecas uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmu (AC), kam saskaņā ar projektu jāsatur fluorēta siltumnīcefekta gāze ar globālās sasilšanas potenciālu augstāku nekā 150, lai novērtētu dzesētājvielas izplūdi atmosfērā. Šajā pielikumā risinātie jautājumi ietver:

1)	prasības aprīkojumam;

2)	testēšanas nosacījumus;

3)	testa procedūras un datu prasības.

2. TESTA APRAKSTS

2.1. Gaisa kondicionēšanas noplūdes tests ir paredzēts tam, lai noteiktu fluorogļūdeņražu (HFC-134a) daudzumu, kas izplūst atmosfērā no transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar gaisa kondicionēšanas sistēmu, šādas sistēmas normālas darbības rezultātā.

2.2. Testu var veikt visam transportlīdzeklim, gaisa kondicionēšanas sistēmai vai atsevišķām sastāvdaļām, kurās iespējama noplūde.

2.3. Sastāvdaļas, kurās iespējama noplūde, jāpārbauda, neizmantojot papildu eļļu. Ražošanas procesā izmantoto atlikušo eļļu var saglabāt. Kompresoriem izmanto normālu eļļas daudzumu.

2.4. Atsevišķu sastāvdaļu savienojumiem jāatrodas pie metāla caurules. Savienojumi cieši jānoslēdz aizmetinot vai aizlodējot. Pēc vajadzības vienu sastāvdaļas galu var pievienot atbilstoša tilpuma metāla tvertnei ar divu stāvokļu dzesētājvielu.

2.5. HFC-134a tvertni un sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde, piepilda ar divu stāvokļu (šķidruma un tvaika) dzesētājvielu HFC-134a, lai sildot uzturētu pastāvīgu spiedienu vajadzīgajā temperatūrā. Sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde un kurai veic iepriekšēju sagatavošanu vai testu, uzstāda hermētiski noslēgtā kamerā. Sastāvdaļai jāuztur vajadzīgā iepriekšējas sagatavošanas vai testēšanas temperatūra, lai tās iekšienē būtu vienīgi HFC-134a gāzveida stāvoklis. Attiecībā uz visu gaisa kondicionēšanas sistēmu jāizmanto nominālais apjoms. Jāizmanto ražotāja ieteiktā eļļas koncentrācija un veids.

2.6. Pārbauda katru gaisa kondicionēšanas sistēmas sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde, izņemot tās, attiecībā uz kurām uzskata, ka tās nevar radīt noplūdi.

2.6.1. Sastāvdaļas, kuras uzskata par hermētiskām:

—	iztvaicētājs bez savienojumiem,

—	metāla caurules bez savienojumiem,

—	kondensators bez iebūvēta nomaināma mitruma atdalītāja bez savienojumiem,

—	savācējs/mitruma atdalītājs bez savienojumiem,

—	akumulators bez savienojumiem.

2.7. Pārbaudei izvēlas sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, vai gaisa kondicionēšanas sistēmas sliktākās kvalitātes paraugu.

2.8. Lai iegūtu kopēju testa rezultātu, visu sastāvdaļu, kurās iespējama noplūde, dzesētājvielas noplūdes daudzumu summē.

3. TESTĀ LIETOJAMAIS APRĪKOJUMS

Tests jāveic hermētiski noslēgtā kamerā ar aprīkojumu, lai nodrošinātu vienmērīgu gāzes koncentrāciju un gāzes analīzes metodes izmantošanu.

Testā izmantoto aprīkojumu kalibrē attiecībā pret standarta iekārtu.

3.1. Mērījumu kamera

3.1.1. Iepriekšējas sagatavošanas posmā temperatūras saglabāšanas sistēmai jāspēj kontrolēt iekšējo gaisa temperatūru visā šajā posmā ar pielaidi ± 3 K.

3.1.2. Mērījumu posmā izmantotajai noplūdes mērījumu kamerai jābūt hermētiski noslēgtai, gāzes necaurlaidīgai, kurā var ievietot testējamo sistēmu vai sastāvdaļu. Kameru hermētiski noslēdzot, tai jābūt gāzes necaurlaidīgai saskaņā ar papildinājumu. Kameras iekšējai virsmai jābūt necaurlaidīgai un tādai, kas nereaģē uz gaisa kondicionēšanas dzesētājvielu. Temperatūras saglabāšanas sistēmai jāspēj kontrolēt kameras iekšējo gaisa temperatūru testa gaitā ar vidējo pielaidi ± 1 K visa testa laikā.

3.1.3. Mērījumu kamerai jābūt konstruētai no stingriem paneļiem, kas nodrošina noteiktu kameras tilpumu.

3.1.4. Mērījumu kameras iekšējais izmērs ir tāds, lai tajā var ievietot testējamās sastāvdaļas vai sistēmas ar vajadzīgo precizitāti.

3.1.5. Gāzes un temperatūras vienmērīgumu mērījumu kamerā nodrošina vismaz ar vienu recirkulācijas ventilatoru vai alternatīvu metodi, ja pierāda, ka tā nodrošina vienmērīgu temperatūru un gāzes koncentrāciju.

3.2. Mēriekārtas

3.2.1. HFC-134a izplūdes daudzumu mēra, izmantojot gāzes hromatogrāfiju, infrasarkano spektrofotometriju, masspektrometriju, infrasarkano fotoakustisko spektroskopiju (skatīt papildinājumu).

3.2.2. Ja tiek izmantota metode, kas nav minēta iepriekš, tās līdzvērtība jāpierāda un iekārta jākalibrē, izmantojot procedūru, kas līdzīga šajā papildinājumā minētajai procedūrai.

3.2.3. Mēriekārtas precizitātes līmenis visai gaisa kondicionēšanas sistēmai ir ± 2 g/gadā.

3.2.4. Sastāvdaļas testam izmanto gāzes analīzes iekārtu, kura apvienota ar jebkuru citu iekārtu un kuras precizitāte ir 0,2 g/gadā.

3.2.5. To sastāvdaļu paraugu skaitu, attiecībā uz kurām ir grūti panākt minēto precizitāti, katrā testā var palielināt.

3.2.6. Analizatora atkārtojamībai, kas izteikta kā viena standartnovirze, jābūt labākai par 1 % no pilnas skalas novirzes pie nulles un 80 % ± 20 % no pilnas skalas visiem izmantotajiem diapazoniem.

3.2.7. Gāzes analizatora nulles punkts un vērtību skala jākalibrē pirms katra testa atbilstoši ražotāja norādījumiem.

3.2.8. Analizatora darbības diapazoniem jābūt izvēlētiem tā, lai sniegtu labāko izšķirtspēju mērījuma, kalibrēšanas un noplūdes testa procedūru laikā.

3.3. Gāzes analizatora datu reģistrēšanas sistēma

3.3.1. Gāzes analizatoram jābūt aprīkotam ar ierīci, kas reģistrē elektrisko signālu izvadi ar diagrammas lenti vai citu datu apstrādes sistēmu vismaz reizi 60 minūtēs. Reģistrēšanas sistēmas darbības īpašībām jābūt tādām, lai tās vismaz būtu līdzvērtīgas signālam, ko reģistrē, un minētajai sistēmai jānodrošina pastāvīga rezultātu reģistrēšana. Reģistram ir jāuzrāda pozitīvs testa sākuma un beigu rādījums (ieskaitot paraugu ņemšanas ciklu sākumu un beigas kopā ar pagājušo laiku starp katra testa sākumu un beigām).

3.4. Papildu aprīkojums

3.4.1. Temperatūras reģistrēšana

3.4.1.1. Temperatūru mērījumu kamerā reģistrē vienā vai divos punktos ar temperatūras devējiem, kas savienoti, lai rādītu vidējo vērtību. Mērījuma punkti norāda temperatūru mērījumu kamerā.

3.4.1.2. HFC-134a noplūdes mērījumu gaitā temperatūra jāreģistrē vai jāievada datu apstrādes sistēmā vismaz reizi minūtē.

3.4.1.3. Temperatūras reģistrēšanas sistēmas precizitātei jābūt ± 1,0 K.

3.4.2. Spiediena mērierīce

3.4.2.1. Spiediena reģistrēšanas sistēmas precizitātei Pshed jābūt ± 0,2 hPa, bet spiediena izšķirtspējai jābūt līdz ± 0,2 hPa.

3.4.3. Ventilatori

3.4.3.1. Izmantojot vienu vai vairākus ventilatorus, pūtējus vai citu atbilstošu metodi, piemēram, N2 caurpūšanu, jāspēj samazināt HFC-134a koncentrāciju mērījumu kamerā līdz apkārtējās vides līmenim.

3.4.3.2. Izmantojot ventilatorus vai pūtējus, tieša gaisa plūsma nedrīkst būt vērsta uz testējamo sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde, vai sistēmu kamerā.

3.4.4. Gāzes

3.4.4.1. Atbilstoši gāzes analizatora piegādātāja norādījumiem kalibrēšanai un darbībai jāizmanto šādas gāzes:

—	attīrīts mākslīgais gaiss ar skābekļa saturu no 18 % līdz 21 % pēc tilpuma,

—	HFC-134a, tīrība vismaz 99,5 %.

3.4.4.2. Kalibrēšanas gāzēm jāsatur HFC-134a maisījumi un attīrīts mākslīgais gaiss vai cita piemērota inertā gāze. Kalibrēšanas gāzes īstajai koncentrācijai jābūt ± 2 % robežās no uzrādītajiem lielumiem.

4. IEPRIEKŠĒJA SAGATAVOŠANA

4.1. Vispārīgās prasības

4.1.1. Pirms iepriekšējas sagatavošanas un noplūdes mērījumu veikšanas gaisa kondicionēšanas sistēma jāiztukšo un jāuzpilda ar HFC-134a nominālajā apjomā.

4.1.2. Lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus visā testa laikā, kā arī iepriekšējas sagatavošanas posmā, katra “sastāvdaļa, kurā iespējama noplūde”, ar papildu tvertni vai bez tās jāiztukšo un tajā jāiepilda pietiekams daudzums HFC-134a, kas nepārsniedz 0,65 g/cm3 no kopējā sastāvdaļas, kurā iespējama noplūde, vai tvertnes iekšējā tilpuma.

4.2. Iepriekšējas sagatavošanas apstākļi

4.2.1. Apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs var izvēlēties, vai veikt vienas pakāpes iepriekšēju sagatavošanu 40 °C temperatūrā, vai izmantot divpakāpju pieeju, kuras kopējais ilgums ir īsāks. Divpakāpju pieeja norit divos secīgos posmos – pirmais 50 °C temperatūrā, kuram nekavējoties sekos otrais posms 40 °C temperatūrā. Iepriekšējas sagatavošanas ilgums ir šāds:

	Variants Nr. 1	Variants Nr. 2
Sistēmas daļa	40 °C Ilgums [h]	1. posms – 50 °C Ilgums [h]	2. posms – 40 °C Ilgums [h]
Visa sistēma	480	240	24
Kompresors	144	72	24
Caurules savienojumi	480	240	24
Citas sastāvdaļas, kurās iespējama noplūde	96	48	24

Iepriekšējas sagatavošanas posms var būt īsāks, ja var pierādīt, ka attiecībā uz zudumiem ir panākts stabils stāvoklis (nemainīgs zuduma līmenis).

4.2.2. Pēc iepriekšējas sagatavošanas sastāvdaļa, kurā iespējama noplūde, vai sistēma jāievieto mērījumu kamerā, un četru stundu laikā jāveic noplūdes konstatēšanas tests.

4.3. Kompresors

4.3.1. Lai veiktu eļļošanu vai iestrādātu hermētisko aizslēgu, kompresoru ar minimālo ātrumu 200 apgr./m var lietot ne mazāk kā vienu minūti laikā no iepriekšējas sagatavošanas līdz testēšanai.

4.3.2. Laikā no iepriekšējas sagatavošanas līdz mērījuma veikšanai HFC-134a daudzums sastāvdaļā, kurā iespējama noplūde, vai gaisa kondicionēšanas sistēmā jāsaglabā nemainīgs, lai nezaudētu iepriekšējas sagatavošanas rezultātu. Tas nozīmē, ka jāizmanto tā pati konfigurācija gan iepriekšējas sagatavošanas, gan mērījumu laikā, neveicot demontāžu un atkārtotu montāžu starp šīm darbībām.

5. TESTA SECĪBA

5.1. Vispārīgās prasības

Shēmā norādītā testa secība ietver posmus, kas jāveic testa gaitā.

5.2. Noplūdes tests

5.2.1. Tests jāveic statiskos un stabilos apstākļos 313 K (40 °C) temperatūrā. Izmaiņas HFC-134a koncentrācijā testa laikā izmanto, lai aprēķinātu zudumu gadā.

5.2.2. Mērījumu kamera jātīra vairākas minūtes, līdz iegūtie pamatrādījumi ir stabili.

5.2.3. Pirms testa jānosaka pamatrādījumi mērījumu kamerā, un gāzes analizators jānoregulē uz nulli un jākalibrē.

5.2.4. Ja iepriekšēja sagatavošana tiek veikta citā mērījumu kamerā, mērījumu posmu sāk ne agrāk kā četras stundas pēc mērījumu kameras aizvēršanas, hermētiskas noslēgšanas un testa temperatūras uzstādīšanas. Pēc tam mērījumu kamerā ievieto sistēmu vai sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde.

5.2.5. Mērījumu kameru aizver un hermētiski noslēdz.

5.2.6. Mērījumu kameru aizver un hermētiski noslēdz. Testa kamera pie atmosfēras spiediena pilnībā jāpiepilda ar etalongāzi (piemēram, tīru gaisu).

Shēma

5.2.7. Testēšanas posms sākas, kad mērījumu kamera tiek hermētiski noslēgta un temperatūra tajā sasniedz 313 K (40 °C). Šādu temperatūru uztur visu testa laiku. Tiek noteikta HFC-134a koncentrācija, temperatūra un barometra spiediens, lai iegūtu sākotnējos rādījumus CHFC-134ai; Pshed un Tshed testēšanas posmam, bet ne ātrāk kā četras stundas pēc mērījumu kameras aizvēršanas un temperatūras uzstādīšanas, kā noteikts 5.2.4. iedaļā. Šīs vērtības izmanto noplūdes aprēķināšanai atbilstoši 5.3. iedaļai.

5.2.8. Nominālais mērīšanas ilgums ir 24 stundas. Šis posms drīkst būt īsāks, ja tiek pierādīta pietiekama precizitāte.

5.2.9. Gāzes analizators jāuzstāda uz nulli un jākalibrē tūlīt pēc testēšanas posma pabeigšanas.

5.2.10. Testēšanas posma beigās jāveic HFC-134a koncentrācijas, temperatūras un barometra spiediena mērījumi. Šie ir galīgie CHFC-134af, Pshed un Tshed rādījumi, lai aprēķinātu noplūdi atbilstoši 5.3. iedaļai.

5.3. Aprēķins

5.3.1. Izmantojot 5.2. iedaļā aprakstīto testu, var aprēķināt HFC-134a emisijas. Noplūdi aprēķina, izmantojot sākotnējo un galīgo HFC-134a koncentrāciju, temperatūru un spiedienu kamerā kopā ar mērījumu kameras neto tilpumu.

Kopējo HFC-134a noplūdes masu aprēķina, izmatojot šādu formulu:

Formula

kur:

HFC-134a	= HFC-134a noplūdes intensitāte	[kg/s]
nHFC-134a	= HFC-134a molu skaits	[mol]
Vshed	= Mērījumu kameras neto tilpums	[m3]
VAC	= Gaisa kondicionēšanas sistēmas vai detaļas bruto tilpums	[m3]
Tshed	= Temperatūra mērījumu kamerā	[K]
Pshed	= Spiediens mērījumu kamerā	[kPa]
CHFC-134ae	= HFC-134a galīgā koncentrācija	[ppmv]
CHFC-134ai	= HFC-134a sākotnējā koncentrācija	[ppmv]
te	= Beigu laiks	[s]
ti	= Sākuma laiks	[s]
MHFC-134a	= HFC-134a molmasa (= 102 kg/kmol)	[kg/kmol]
R	= Gāzes konstante (= 8,314 kJ/(kmol*K))	[kJ/(kmol*K)]

Piezīme: CHFC-134a definē kā HFC-134a molu skaitu HFC-134a (nHFC-134a) uz gaisa molu (nair+HFC-134a)

Formula

ppmv: miljondaļas tilpuma/tilpuma ekvivalents molam/molu.

5.3.2. Masu gramos, kas iegūta atkarībā no laika, pārveido g/gadā (g/y).

5.4. Vispārējie testa rezultāti

Kopējo noplūdes apjomu visai gaisa kondicionēšanas sistēmai aprēķina, pievienojot daļējas vērtības attiecībā uz katru testēto sastāvdaļu, kurā iespējama noplūde.

1.	Sistēmas tests Gaisa kondicionēšanas sistēmas noplūde, L(g/y) = CF * HFC-134a (g/y)

2.	Sastāvdaļas tests Gaisa kondicionēšanas sistēmas noplūde, L(g/y) = CF * Σ HFC-134a (g/y) kur CF (korelācijas faktors) = 0,277.

6. APSTIPRINĀJUMS

Testētā gaisa kondicionēšanas sistēma tiks apstiprināta, ja vērtība L (g/y) ir zemāka nekā šajā tabulā norādītās vērtības atbilstoši Direktīvai 2006/40/EK:

L (g/y)	Gaisa kondicionēšanas sistēmas dzesētājviela
40/60 (1)	HFC-134a

2.	Sastāvdaļa, kurā iespējama noplūde, tiks apstiprināta, ja tās tests ir veikts atbilstoši 2. līdz 5.3. iedaļas prasībām.

(1) Ja ir divu veidu iztvaicētāja sistēma.

Papildinājums

Noplūdes testēšanas aprīkojuma kalibrēšana

1. KALIBRĒŠANAS BIEŽUMS UN METODES

1.1. Visam aprīkojumam jābūt kalibrētam pirms tā sākotnējās izmantošanas un pēc tam, cik bieži nepieciešams, bet jebkurā gadījumā sešus mēnešus pirms tipa apstiprināšanas testa. Izmantojamās kalibrēšanas metodes (šīs regulas II pielikuma 3.2.1. punktā minētajam aprīkojumam) ir aprakstītas šajā papildinājumā.

2. MĒRĪJUMU KAMERAS KALIBRĒŠANA

2.1. Mērījumu kameras iekšējā tilpuma sākotnējā noteikšana

2.1.1. Pirms sākotnējās izmantošanas mērījumu kameras iekšējais tilpums ir jānosaka šādi. Mērījumu kameras iekšējos izmērus rūpīgi izmēra, ņemot vērā novirzes, piemēram, savienojumu balstus. Izmantojot šos mērījumus, nosaka mērījumu kameras iekšējo tilpumu.

2.1.2. Iekšējo neto tilpumu nosaka, atņemot testējamās sastāvdaļas vai sistēmas tilpumu no mērījumu kameras iekšējā tilpuma.

2.1.3. Mērījumu kameras hermētiskumu pārbauda, kā norādīts 2.3. iedaļā. Ja gāzes masa neatbilst ievadītajai masai līdz ± 2 %, jāveic koriģējošas darbības.

2.2. Mērījumu kameras pamatemisiju noteikšana

Ar šīs darbības palīdzību nosaka, ka mērījumu kamerā nav vielu, kas izdala būtisku HFC-134a daudzumu. Pārbaude jāveic, uzsākot ekspluatēt kameru, pēc jebkurām darbībām kamerā, kas var ietekmēt pamatemisijas, un vismaz reizi gadā.

2.2.1. Temperatūra mērījumu kamerā jāuztur 313 K ± 1 K (40 °C ± 1 °C) visas turpmāk minētās četras stundas.

2.2.2. Mērījumu kameru var noslēgt, un sajaukšanas ventilatoru var izmantot ne ilgāk kā divas stundas pirms četru stundu pamata mērījumu sākšanas.

2.2.3. Analizators (nepieciešamības gadījumā) ir jākalibrē, jānoregulē uz nulli, un tajā jāuzstāda rādījumi.

2.2.4. Mērījumu kamera ir jāizvēdina, līdz iegūst stabilus rādījumus, un jāieslēdz sajaukšanas ventilators, ja vien tas jau nav izdarīts.

2.2.5. Mērījumu kameru hermētiski noslēdz un izmēra pamatkoncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu. Ieteicams HFC-134a koncentrāciju noregulēt uz nulli, izvēdinot vai iztukšojot mērījumu kameru. Šie ir sākotnējie CHFC-134a, Pshed un Tshed rādījumi, ko izmanto kameras pamatrādījumu aprēķinā.

2.2.6. Kameru atstāj neskartu četras stundas, atstājot ieslēgtu arī sajaukšanas ventilatoru.

2.2.7. Šā posma beigās izmanto to pašu analizatoru, lai noteiktu koncentrāciju mērījumu kamerā. Izmēra arī temperatūru un barometra spiedienu. Šie ir galīgie CHFC-134a, Pshed un Tshed rādījumi.

2.3. Mērījumu kameras kalibrēšana un HFC-134a saglabāšanās spējas tests

Kalibrēšanas un HFC-134a gāzes saglabāšanās spējas tests kamerā paredz 2.1. iedaļā minētā aprēķinātā tilpuma pārbaudi un noplūdes intensitātes mērījumus. Mērījumu kameras noplūdes intensitāte jānosaka, uzsākot ekspluatēt kameru, pēc jebkurām darbībām mērījumu kamerā, kas var ietekmēt kameras integritāti, un pēc tam vismaz reizi ceturksnī.

2.3.1. Mērījumu kamera jāizvēdina, līdz iegūst stabilu koncentrāciju. Jāieslēdz sajaukšanas ventilators, ja vien tas jau nav izdarīts. Analizators jānoregulē uz nulli, nepieciešamības gadījumā jākalibrē un tajā jāuzstāda rādījumi.

2.3.2. Apkārtējās vides temperatūras kontroles sistēma jāieslēdz un jānoregulē atbilstoši temperatūrai 313 K (40 °C).

2.3.3. Kad mērījumu kamerā ir stabila 313 K ± 1 K (40 °C ± 1 °C) temperatūra, kameru hermētiski noslēdz un nosaka pamatkoncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu. Šie ir sākotnējie CHFC-134a, Pshed un Tshed rādījumi, ko izmanto kameras kalibrēšanai.

2.3.4. Zināmu HFC-134a daudzumu ievada mērījumu kamerā. Ievadītā masa ir atkarīga no mērījumu kameras tilpuma, izmantojot šādu vienādojumu:

Formula

kur:

mHFC-134a	= HFC-134a masa	[kg]
Vshed	= Kameras tilpums	[m3]
Tshed	= Temperatūra mērījumu kamerā	[K]
Pshed	= Spiediens mērījumu kamerā	[kPa]
C	= HFC-134a koncentrācija	[ppmv]
MHFC-134a	= HFC-134a molmasa (= 102 kg/kmol)	[kg/kmol]
R	= Gāzes konstante (= 8,314 kJ/(kmol*K))	[kJ/(kmol*K)]

Piezīme: CHFC-134a definē kā HFC-134a molu skaitu (nHFC-134a) uz gaisa molu (nair+HFC-134a)

Formula

Izmantojot šo vienādojumu, šajā tabulā ir norādīti dažādi mērījumu kameras tilpumi atbilstoši HFC-134a ievadāmajam daudzumam. Pieņēmumi ir šādi: spiediens ir atmosfēras spiediens (101,3 kPa), un temperatūra mērījumu kamerā ir 40 °C.

Mērījumu kameras tilpums (L)	Ievadītā masa (g)
5	6,0E-04
10	1,2E-03
50	6,0E-03
100	1,2E-02
500	6,0E-02
1 000	1,2E-01
2 000	2,4E-01
3 000	3,6E-01
4 000	4,8E-01

Ja ievada nelielu daudzumu, var izmantot standarta HFC-134a un slāpekļa maisījumus. Mērījumu kamera jāiztukšo un jāpiepilda ar nestandarta koncentrāciju.

2.3.5. Mērījumu kameras saturam jāļauj sajaukties piecas minūtes, un tad jāizmēra gāzes koncentrācija, temperatūra un barometra spiediens. Šie ir galīgie CHFC-134af, Pshed un Tshed rādījumi, ko izmanto mērījumu kameras kalibrēšanā, kā arī sākotnējie CHFC-134ai, Pshed un Tshed rādījumi saglabāšanās spējas pārbaudei.

2.3.6. Pamatojoties uz 2.3.3. un 2.3.5. iedaļā minētajiem rādījumiem un 2.3.4. iedaļā minēto formulu, aprēķina HFC-134a masu mērījumu kamerā.

2.3.7. Tādējādi process tiek sākts, vides temperatūru uzturot 313 K ± 1 K (40 °C ± 1 °C) 24 stundas.

2.3.8. Kad 24 stundu posms ir beidzies, izmēra un reģistrē galīgo HFC-134a koncentrāciju, temperatūru un barometra spiedienu. Šie ir galīgie CHFC-134af, Tshed un Pshed rādījumi HFC-134a saglabāšanās spējas pārbaudei.

2.3.9. Izmantojot 2.3.4. iedaļā minēto formulu, HFC-134a masu aprēķina, izmantojot rādījumus, kas noteikti atbilstoši 2.3.8. iedaļai. Masa nedrīkst atšķirties par vairāk kā 5 % no HFC masas, kas minēta 2.3.6. iedaļā.

3. HFC ANALIZATORA KALIBRĒŠANA

3.1. Analizators jānoregulē saskaņā ar instrumenta ražotāja norādījumiem.

3.2. Analizators jākalibrē, izmantojot atbilstošas etalongāzes.

3.3. Nosaka kalibrēšanas līkni ar vismaz pieciem kalibrēšanas punktiem, kas cik vien iespējams vienmērīgi izvietoti darbības diapazonā. Nominālajai kalibrēšanas gāzes koncentrācijai ar augstāko koncentrāciju jābūt vismaz 80 % no izmērītajām vērtībām.

3.4. Aprēķina kalibrēšanas līkni ar mazāko kvadrātu metodi. Ja iegūtā polinoma pakāpe ir lielāka par 3, kalibrēšanas punktu skaitam jābūt vismaz vienādam ar polinoma pakāpes skaitu plus 2.

3.5. Kalibrēšanas līkne no katras kalibrēšanas gāzes nominālās vērtības nedrīkst atšķirties par vairāk kā 2 %.

3.6. Izmantojot polinoma koeficientus, kas iegūti atbilstoši 3.4. iedaļai, jāizveido tabula ar norādītajiem rādījumiem attiecībā pret patieso koncentrāciju, izmantojot pakāpi, kas nav lielāka par 1 % no pilnas skalas. Tas jāveic attiecībā uz katru kalibrēto analizatora diapazonu. Tabulā arī jāietver citi atbilstīgi dati, piemēram:

—	kalibrēšanas datums,

—	standarta un nulles potenciometra rādījumi (vajadzības gadījumā),

—	nominālā skala,

—	katras izmantotās kalibrēšanas gāzes atskaites dati,

—	katras izmantotās kalibrēšanas gāzes faktiskā un norādītā vērtība kopā ar procentuālajām atšķirībām.

3.7. Ja var pierādīt, saņemot tehnisko dienestu piekrišanu, ka alternatīva tehnoloģija (piemēram, dators, elektroniski regulēta diapazonu pārslēgšana) var nodrošināt līdzvērtīgu precizitāti, var izmantot šos alternatīvos veidus.

22.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/53

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 707/2007

(2007. gada 21. jūnijs),

ar ko izsludina konkursu par tāda vīna spirta pārdošanu, kuru paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), cita starpā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā realizēt spirta krājumus, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar 35., 36. un 39. pantu Padomes 1987. gada 16. marta Regulā (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (3) un Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu un kas ir intervences aģentūru pārziņā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantu ir jāizsludina konkurss tāda vīna spirta pārdošanai, ko paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu tikai degvielas nozares vajadzībām, lai tādējādi samazinātu vīna spirta krājumus Kopienā un nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantam apstiprinātiem uzņēmumiem.

(3)	Atbilstoši Padomes 1998. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (4), kopš 1999. gada 1. janvāra piedāvājuma cenas un nodrošinājums ir jāizsaka euro un maksājumi jāveic euro.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo izsludina konkursu Nr. 10/2007 EK par tāda vīna spirta pārdošanu, ko paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu.

Spirtu iegūst destilācijas procesā saskaņā Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu, un tas ir dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā.

2. Kopējais pārdošanai paredzētais daudzums ir 693 375,74 hektolitri 100 % spirta, kas sadalīti turpmāk norādītajā veidā:

a)	partija Nr. 109/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

b)	partija Nr. 110/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

c)	partija Nr. 111/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

d)	partija Nr. 112/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

e)	partija Nr. 113/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

f)	partija Nr. 114/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

g)	partija Nr. 115/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

h)	partija Nr. 116/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

i)	partija Nr. 117/2007 EK, kuras apjoms ir 39 995 hektolitri 100 % spirta;

j)	partija Nr. 118/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

k)	partija Nr. 119/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

l)	partija Nr. 120/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

m)	partija Nr. 121/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitru 100 % spirta;

n)	partija Nr. 122/2007 EK, kuras apjoms ir 53 380,74 hektolitri 100 % spirta.

3. Šīs regulas I pielikumā ir norādīts, kur uzglabā partiju veidojošās mucas, kāds ir to atsauces numurs, cik daudz spirta šajās mucās glabā, kāda ir spirta koncentrācija un īpašības.

4. Konkursā var piedalīties tikai tie uzņēmumi, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantu.

2. pants

Pārdošana jāveic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 93., 94., 94.b, 94.c, 94.d, 95., 96., 97., 98., 100. un 101. pantu un Regulas (EK) Nr. 2799/98 2. pantu.

3. pants

1. Piedāvājumi jāiesniedz II pielikumā norādītajās intervences aģentūrās, kuru pārziņā ir spirts, vai tie ierakstītā vēstulē jānosūta uz šo intervences aģentūru adresi.

2. Piedāvājumus ieliek aizzīmogotā dubultaploksnē, uz ārējās aploksnes norādot attiecīgās intervences aģentūras adresi, bet uz iekšējās aploksnes sniedzot šādu norādi: “Piedāvājums saistībā ar konkursu Nr. 10/2007 EK par tāda spirta pārdošanu, ko paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu”.

3. Attiecīgajai intervences aģentūrai šie piedāvājumi jāsaņem līdz 2007. gada 5. jūlijam pulksten 12.00 pēc Briseles laika.

4. pants

1. Lai piedāvājumu atzītu par piemērotu izskatīšanai, tam ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1623/2000 94. un 97. pantam.

2. Lai piedāvājumu atzītu par piemērotu izskatīšanai, tas jāiesniedz kopā ar šādiem dokumentiem:

a)	apliecinājums, ka konkursa pretendents attiecīgajai intervences aģentūrai, kuras pārziņā ir šis spirts, ir iemaksājis piedāvājuma nodrošinājumu 4 EUR par hektolitru 100 % spirta;

b)	piedāvājuma iesniedzēja vārds un adrese, paziņojuma par uzaicinājumu uz konkursu atsauces numurs, piedāvātā cena (EUR/hl 100 % spirta);

c)	piedāvājuma iesniedzēja apņemšanās ievērot visus ar šo konkursa procedūru saistītos noteikumus;

piedāvājuma iesniedzēja paziņojums par to, ka:

i)	tas atsakās celt jebkādus iebildumus saistībā ar viņam piešķirtā produkta kvalitāti un īpašībām;

ii)	tas piekrīt visu veidu kontrolēm, ko veic attiecībā uz spirta galamērķi un izlietojumu;

iii)	tas piekrīt uzņemties atbildību par pierādījumiem attiecībā uz spirta izlietojumu atbilstīgi attiecīgā konkursa uzaicinājuma nosacījumiem.

5. pants

Regulas (EK) Nr. 1623/2000 94.a pantā paredzētie ziņojumi par konkursu, kas izsludināts ar šo regulu, jānosūta Komisijai uz šīs regulas III pielikumā norādīto adresi.

6. pants

Paraugu ņemšanas formalitātes ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1623/2000 98. pantā.

Intervences aģentūra sniedz visu derīgo informāciju par pārdošanai paredzētā spirta īpašībām.

Ikviena ieinteresētā persona, vēršoties attiecīgajā intervences aģentūrā, var saņemt pārdošanai paredzētā spirta paraugus, ko ņēmis attiecīgās intervences aģentūras pārstāvis.

7. pants

1. Dalībvalstu intervences aģentūras, kur uzglabā pārdošanai paredzēto spirtu, veic attiecīgus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu spirta īpašības galīgā izlietojuma laikā. Šajā sakarā intervences aģentūras var:

a)	piemērot Regulas (EK) Nr. 1623/2000 102. pantā paredzētos noteikumus mutatis mutandis;

b)	veikt parauga kontroli, izmantojot kodolmagnētiskās rezonanses analīzi, lai pārbaudītu spirta īpašības galīgā izlietojuma laikā.

2. Ar 1. punktā paredzētajām kontrolēm saistītās izmaksas sedz uzņēmumi, kam spirts pārdots.

8. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 21. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2016/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 38. lpp.).

(3) OV L 84, 27.3.1987., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999.

(4) OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Dalībvalsts un partijas Nr.

Uzglabāšanas vieta

Mucu atsauces numurs

Daudzums, kas izteikts hektolitros 100 % spirta

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1493/1999

(pants)

Spirta veids

Spānija

Partija Nr. 109/2007 EK

Tarancón

B-4

17 271

Jēlspirts

B-5

8 667

Jēlspirts

B-6

24 062

Jēlspirts

Kopā

50 000

Spānija

Partija Nr. 110/2007 EK

Tarancón

A-5

24 837

Jēlspirts

A-9

9 594

Jēlspirts

B-4

7 569

Jēlspirts

B-5

8 000

Jēlspirts

Kopā

50 000

Spānija

Partija Nr. 111/2007 EK

Tarancón

A-9

14 771

Jēlspirts

A-10

24 457

Jēlspirts

B-5

8 000

Jēlspirts

B-1

2 772

Jēlspirts

Kopā

50 000

Spānija

Partija Nr. 112/2007 EK

Tarancón

A-6

24 823

Jēlspirts

C-7

24 883

Jēlspirts

C-8

294

Jēlspirts

Kopā

50 000

Francija

Partija Nr. 113/2007 EK

Viniflhor — Longuefuye

Mme Bretaudeau

F-53200 Longuefuye

22 550

Jēlspirts

6 385

Jēlspirts

4 645

Jēlspirts

5BIS

16 420

Jēlspirts

Kopā

50 000

Francija

Partija Nr. 114/2007 EK

Viniflhor — Longuefuye

Mme Bretaudeau

F-53200 Longuefuye

22 915

Jēlspirts

4 600

Jēlspirts

22 485

Jēlspirts

Kopā

50 000

Francija

Partija Nr. 115/2007 EK

Viniflhor — Port-la-Nouvelle

M. Mortefon

Entrepôt d’alcool

Av. Adolphe-Turrel

BP 62

F-11210 Port-la-Nouvelle

25 715

Jēlspirts

1 870

Jēlspirts

13 345

Jēlspirts

7 990

Jēlspirts

1 080

Jēlspirts

Kopā

50 000

Francija

Partija Nr. 116/2007 EK

Viniflhor — Port-la-Nouvelle

M. Mortefon

Entrepôt d’alcool

Av. Adolphe-Turrel

BP 62

F-11210 Port-la-Nouvelle

11 710

Jēlspirts

2 360

Jēlspirts

640

Jēlspirts

2 200

Jēlspirts

23B

1 895

Jēlspirts

7 790

Jēlspirts

2 645

Jēlspirts

1 525

Jēlspirts

3 985

Jēlspirts

15 250

Jēlspirts

Kopā

50 000

Francija

Partija Nr. 117/2007 EK

DEULEP — PSL

F-13230 Port-Saint-Louis-du-Rhône

39 995

Jēlspirts

Kopā

39 995

Itālija

Partija Nr. 118/2007 EK

Cipriani — Chizzola d'Ala (TN)

27a-21a-25a

6 500

Jēlspirts

Dister — Faenza (RA)

127a

4 700

Jēlspirts

I.C.V. — Borgoricco (PD)

2 200

Jēlspirts

Mazzari — S. Agata sul Santerno (RA)

4a-15a

27 800

Jēlspirts

Tampieri — Faenza (RA)

6a-7a-16a

1 500

Jēlspirts

Villapana — Faenza (RA)

4a-2a-10a

7 300

Jēlspirts

Kopā

50 000

Itālija

Partija Nr. 119/2007 EK

Bonollo — Paduni (FR)

35a-37a-39a

9 900

27/30

Jēlspirts

D'Auria — Ortona (CH)

22a-62a-76a-66a-80a-81a

10 900

Jēlspirts

Di Lorenzo-Ponte Valleceppi (PG) — Pontenuovo di Torgiano (PG)

19a-5b-6b-7b

19 000

27/30

Jēlspirts

S.V.A. — Ortona (CH)

19a

1 900

Jēlspirts

Balice S.n.c. — Valenzano (BA)

1a-13a-14a-15a-16a-45a

8 300

Jēlspirts

Kopā

50 000

Itālija

Partija Nr. 120/2007 EK

Bonollo — Paduni (FR)

35a-37a-39a

24 800

27/30

Jēlspirts

Caviro — Faenza (RA)

15a-6a-8a-5a

22 800

Jēlspirts

Deta — Barberino Val d'Elsa (FI)

2 400

Jēlspirts

Kopā

50 000

Itālija

Partija Nr. 121/2007 EK

De Luca — Novoli (LE)

1a-8a-9a

3 400

Jēlspirts

Bertolino — Partinico (PA)

24a-27a

25 000

Jēlspirts

Balice Distill. — San Basilio Mottola (TA)

3 400

Jēlspirts

S.V.M. — Sciacca (AG)

2a-3a-4a-8a-21a-30a-35a-36a-37

4 200

27/30

Jēlspirts

GE.DIS. — Marsala (TP)

14b

12 000

Jēlspirts

Trapas — Petrosino (TP)

2 000

Jēlspirts

Kopā

50 000

Grieķija

Partija Nr. 122/2007 EK

Οινοποιητικός συνεταιρισμός Μεσσηνίας

Πύργος Τριφυλίας

(Oinopoiitikos Sinetairismos Messinias)

454,96

Jēlspirts

432,94

Jēlspirts

1 782,89

Jēlspirts

1 684,51

Jēlspirts

1 756,59

Jēlspirts

1 753,86

Jēlspirts

873,44

Jēlspirts

444,79

Jēlspirts

904,89

Jēlspirts

463,46

Jēlspirts

387,14

Jēlspirts

27,72

Jēlspirts

1 747,04

Jēlspirts

1 713,67

Jēlspirts

853,18

Jēlspirts

427,35

Jēlspirts

1 743,76

Jēlspirts

887,65

Jēlspirts

1 786,52

Jēlspirts

439,47

Jēlspirts

908,63

Jēlspirts

1 795,78

Jēlspirts

1 758,86

Jēlspirts

1 800,87

Jēlspirts

1 744,16

Jēlspirts

1 707,83

Jēlspirts

1 788,73

Jēlspirts

827,49

Jēlspirts

1 805,07

Jēlspirts

1 800,04

Jēlspirts

915,07

Jēlspirts

908,96

Jēlspirts

911,94

Jēlspirts

905,06

Jēlspirts

108

432,18

Jēlspirts

107

432,77

Jēlspirts

105

448,22

Jēlspirts

106

441,22

Jēlspirts

897,73

Jēlspirts

579,19

Jēlspirts

667,69

Jēlspirts

901,65

Jēlspirts

892,07

Jēlspirts

900,28

Jēlspirts

899,54

Jēlspirts

882,32

Jēlspirts

653,58

Jēlspirts

847,09

Jēlspirts

880,83

Jēlspirts

856,22

Jēlspirts

878,23

Jēlspirts

100

745,61

Jēlspirts

Kopā

53 380,74

II PIELIKUMS

3. pantā minētās intervences aģentūras, kuru pārziņā ir spirts

Viniflhor – Libourne	Délégation nationale, 17 avenue de la Ballastière, BP 231, F-33505 Libourne Cedex (Tél. (33-5) 57 55 20 00; télex 57 20 25; fakss: (33) 557 55 20 59)
FEGA	Beneficencia, 8, E-28004 Madrid (Tél. (34-91) 347 64 66; fakss: (34-91) 347 64 65)
AGEA	Via Torino, 45, I-00184 Rome (Tél. (39) 06 49 49 97 14; fakss: (39) 06 49 49 97 61)
Ο.Π.Ε.Κ.Ε.Π.Ε.	Αχαρνών (Aharnon) 241, GR-10446 Athènes (Tél. (30-210) 212 4799; fakss: (30-210) 212 4791)

III PIELIKUMS

5. pantā minētā adrese

European Commission

Directorate-General for Agriculture and Rural Development, Unit D-2

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 292 17 75

E-pasts: agri-market-tenders@ec.europa.eu

II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

22.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 161/66

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 18. jūnijs)

par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell ievešanu un izplatīšanos Kopienā

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2496)

(2007/433/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1), un jo īpaši tās 16. panta 3. punkta trešo teikumu,

tā kā:

(1)	Atbilstīgi Direktīvai 2000/29/EK, ja dalībvalsts uzskata, ka draud tādu kaitīgu organismu ievešana vai izplatīšanās tās teritorijā, kas nav iekļauti minētās direktīvas I vai II pielikumā, tā uz laiku var noteikt papildu pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātos pret šādu apdraudējumu.

(2)

Tā kā meža reproduktīvajā materiālā Ibērijas pussalā Spānijā atklāta sēnīte Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell, kuras anamorfā forma pazīstama kā Fusarium circinatum Nirenberg & O’Donnell, Spānija 2006. gada 16. jūnijā informēja dalībvalstis un Komisiju, ka tā 2006. gada 26. maijā ar izskaušanas un apkarošanas valsts programmu ir pieņēmusi oficiālus pasākumus, lai izvairītos no šā organisma tālākas ievešanas un izplatības Spānijas teritorijā.

(3)

Organisms Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell (“minētais organisms”) nav minēts Direktīvas 2000/29/EK I vai II pielikumā. Tomēr ziņojumā par kaitēkļu radītā riska novērtējumu, kura pamatā ir ierobežota pieejamā zinātniskā informācija, atzīts, ka minētais organisms var izraisīt koku sugas Pinus spp. ievērojamu iznīkšanu un smagus koku sugas Pseudotsuga menziesii bojājumus. Šie augi ir plaši izplatīti Eiropā, un vairākām sugām ir liela uzņēmība pret slimībām. Tāpēc ir jāveic tālāki provizoriski pasākumi, kas vajadzīgi, lai novērstu minētā organisma ievešanu un izplatīšanos Kopienā.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi jāpiemēro minētā organisma ievešanai un izplatībai, invāzijas apgabalu norobežošanai Kopienā, minētā organisma apkarošanai šajos apgabalos, minētā organisma, tostarp sēklu, ievešanai, ražošanai un pārvietošanai Kopienā, kā arī apsekojumiem, kas vajadzīgi, lai konstatētu minētā organisma esību vai ilgstošu neesību dalībvalstīs.

(5)	Ir lietderīgi veikt regulāru šo pasākumu rezultātu novērtējumu 2007. un 2008. gadā, jo īpaši pamatojoties uz informāciju, kuru iesniegs dalībvalstis. Atkarībā no minētā novērtējuma rezultātiem jāapsver iespēja paredzēt turpmākus pasākumus.

(6)	Lai izpildītu šā lēmuma prasības, vajadzības gadījumā jāpielāgo dalībvalstu tiesību akti.

(7)	Minēto pasākumu piemērošanas rezultāti jāpārskata ne vēlāk kā 2008. gada 1. aprīlī.

(8)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)	“minētais organisms” ir Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell;

2)	“minētie augi” ir Pinus L. ģints un Pseudotsuga menziesii sugas augi, kas paredzēti audzēšanai, tostarp sēklas un čiekuri pavairošanai;

“audzēšanas vieta” ir:

—	jebkādas telpas vai savākšanas lauki, kas ir viena augu audzēšanas vieta, tostarp arī audzēšanas vietas, ko fitosanitāru iemeslu dēļ pārvalda atsevišķi, vai

—	norobežota meža audze.

2. pants

Pasākumi pret minēto organismu

Minēto organismu aizliedz ievest un izplatīt Kopienā.

3. pants

Minēto augu ievešana

Minētos augus Kopienā drīkst ievest tikai tad, ja:

a)	tie atbilst I pielikuma I iedaļā noteiktajām prasībām un

b)	pārbaudē un vajadzības gadījumā testēšanā, ko, ievedot Kopienā, organisma noteikšanai veic atbilstīgi Direktīvas 2000/29/EK 13.a panta 1. punkta prasībām, minēto organismu nekonstatē.

4. pants

Minēto augu pārvietošana Kopienā

Neskarot šā lēmuma II pielikuma II iedaļu, minētos augus, kuru izcelsme ir Kopienā vai kuri Kopienā ievesti saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu, pārvietot no to audzēšanas vietas Kopienā drīkst tikai tad, ja tie atbilst I pielikuma II iedaļas nosacījumiem.

5. pants

Apsekojumi un paziņošana

1. Dalībvalstis ik gadu veic oficiālus apsekojumus, lai attiecīgā gadījumā konstatētu minētā organisma esību vai pierādījumus par tā izraisītu infekciju to teritorijā.

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK 16. panta 2. punktu, minēto apsekojumu rezultātus, 6. pantā minēto norobežoto apgabalu sarakstu un II pielikuma II iedaļā minētos pasākumus ik gadu līdz 15. decembrim paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

2. Par visiem gadījumiem, kuros radušās vai apstiprinājušās aizdomas par minētā organisma esību, tūlīt paziņo atbildīgajām valsts iestādēm.

6. pants

Norobežoto apgabalu izveide

Ja minētā organisma esību teritorijā apstiprina 5. panta 1. punktā minēto apsekojumu rezultāti vai 5. panta 2. punktā minētais paziņojums vai ja organisms konstatēts kādā citā veidā, dalībvalstis izveido norobežotos apgabalus un veic valsts pasākumus, kā paredzēts II pielikuma attiecīgi I un II iedaļā.

7. pants

Atbilstība

Pasākumus, ko dalībvalstis pieņēmušas, lai aizsargātos pret minētā organisma ievešanu un izplatīšanos, vajadzības gadījumā groza tā, lai nodrošinātu atbilstību šā lēmuma prasībām, un tās tūlīt informē Komisiju par minētajiem pasākumiem.

8. pants

Pārskatīšana

Šo lēmumu pārskata vēlākais 2008. gada 31. martā.

9. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2006/35/EK (OV L 88, 25.3.2006., 9. lpp.).

I PIELIKUMS

ŠĀ LĒMUMA 3. UN 4. PANTĀ MINĒTIE ĀRKĀRTAS PASĀKUMI

I. Īpašās ievešanas prasības

Neskarot Direktīvas 2000/29/EK III pielikuma A daļas 1. pozīciju, IV pielikuma A daļas I iedaļas 8.1., 8.2., 9., 10. pozīciju un IV pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 16., un 17. pozīciju, minētajiem trešo valstu izcelsmes augiem pievieno Direktīvas 2000/29/EK 13. panta 1. punktā minēto sertifikātu, kura iedaļā “Papildu apliecinājums” norāda, ka minētie augi ir cēlušies no audzēšanas vietas, ko izcelsmes valstī ir reģistrējusi un pārvalda valsts augu aizsardzības organizācija, un

a)	visā to dzīves ciklā tie ir audzēti valstī, kurā minētais organisms nav konstatēts, vai

to audzēšanas apgabals visu audzēšanas laiku ir brīvs no kaitēkļiem, un to izcelsmes valstī ir izveidojusi valsts augu aizsardzības organizācija saskaņā ar atbilstīgajiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem (no kaitēkļiem brīvā apgabala nosaukumu norāda sertifikātā zem virsraksta “izcelsmes vieta”), vai

c)	tie ir cēlušies no audzēšanas vietas, kurā divu gadu laikā pirms izvešanas oficiālās pārbaudēs nav konstatētas minētā organisma pazīmes, un ir pārbaudīti tieši pirms izvešanas.

II. Pārvietošanas nosacījumi

Neskarot šā lēmuma II pielikuma II iedaļas noteikumus un Direktīvas 2000/29/EK IV pielikuma A daļas II iedaļas 4. un 5. pozīciju, IV pielikuma B daļas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 16., un 17. pozīciju un V pielikuma A daļas I iedaļas 2.1. pozīciju un II iedaļas 1.1. pozīciju, visus minētos augus, kuru izcelsme ir Kopienā vai kuri Kopienā ievesti saskaņā ar šā lēmuma 3. pantu, izņemot nelielus augu daudzumus īpašnieka vai saņēmēja nekomerciālai lietošanai, ar noteikumu, ka nepastāv minētā organisma izplatīšanās risks, pārvietot Kopienā drīkst vienīgi tad, ja tiem pievieno auga pasi, kas sagatavota un izdota saskaņā ar Komisijas Direktīvas 92/105/EEK (1) noteikumiem, un ja augi:

a)	visā to dzīves ciklā vai kopš to ievešanas audzēšanas vietā Kopienā ir audzēti audzēšanas vietā dalībvalstī, kurā organisms nav konstatēts; vai

b)	visā to dzīves ciklā vai kopš to ievešanas audzēšanas vietā Kopienā ir audzēti no kaitēkļiem brīvā apgabalā, kuru oficiāla atbildīga iestāde dalībvalstī izveidojusi saskaņā ar atbilstīgajiem starptautiskajiem fitosanitāro pasākumu standartiem; vai

c)	ir cēlušies no audzēšanas vietas, kurā divu gadu laikā pirms pārvietošanas oficiālās pārbaudēs nav konstatētas minētā organisma pazīmes, un ir pārbaudīti tieši pirms pārvietošanas.

(1) OV L 4, 8.1.1993., 22. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2005/17/EK (OV L 57, 3.3.2005., 23. lpp.).

II PIELIKUMS

ŠĀ LĒMUMA 6. PANTĀ MINĒTIE PASĀKUMI

I. Norobežoto apgabalu izveide

Norobežotie apgabali, kas minēti 6. pantā, sastāv no šādām daļām:

a)	inficētā apgabala, kurā ir apstiprināta minētā organisma esība un kura aptver visus minētos augus, kam ir minētā organisma izraisītie simptomi; un

b)	buferzonas, kura apjož inficēto apgabalu un ir vismaz 1 km plata.

Ja vairākas buferzonas pārklājas vai atrodas ģeogrāfiski tuvu, izveido plašāku norobežoto apgabalu, kurš aptver attiecīgos norobežotos apgabalus un apgabalus starp tiem.

2.	Šīs daļas 1. punktā minēto apgabalu robežu precīzā noteikšanā pamatojas uz atzītiem zinātniskiem principiem, minētā organisma un tā vektoru bioloģiju, infekcijas pakāpi, gada laiku un minēto augu izplatības īpatnībām attiecīgajā dalībvalstī.

3.	Ja minēto organismu konstatē ārpus invadētā apgabala, attiecīgi pārskata norobežotajiem apgabaliem noteiktās robežas.

4.	Ja, pamatojoties uz 5. panta 1. punktā minētajiem ikgadējiem apsekojumiem, norobežotajā apgabalā minētais organisms nav konstatēts divus gadus pēc kārtas, šis norobežojums tiek atcelts, un šā pielikuma II iedaļā paredzētie pasākumi vairs nav vajadzīgi.

II. Pasākumi norobežotajos apgabalos

Norobežotajos apgabalos veicamie 6. pantā minētie valsts pasākumi ir vismaz

—	atbilstoši pasākumi minētā organisma izskaušanai,

—	minētā organisma esības intensīva uzraudzība, veicot atbilstošas pārbaudes.

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 700/2007 (2007. gada 11. jūnijs) par tādas gaļas tirdzniecību, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz divpadsmit mēnešus	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 701/2007 (2007. gada 21. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	9
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 702/2007 (2007. gada 21. jūnijs), ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2568/91 par olīveļļas un olīvu izspaidu eļļas īpašībām un attiecīgajām analīzes metodēm	11
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 703/2007 (2007. gada 21. jūnijs), ar kuru attiecībā uz dihidrostreptomicīnu un streptomicīnu groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos ( 1 )	28
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 704/2007 (2007. gada 21. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2707/2000, kurā izklāstīti noteikumi par Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu piena un dažu piena produktu piegādē izglītības iestāžu skolēniem	31
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 705/2007 (2007. gada 21. jūnijs), ar ko 2007./2008. tirdzniecības gadam nosaka atbalsta summu par bumbieriem, kas paredzēti pārstrādei	32
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 706/2007 (2007. gada 21. jūnijs), ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2006/40/EK nosaka administratīvos noteikumus transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumam un saskaņotu testu, lai mērītu noplūdes no konkrētām gaisa kondicionēšanas sistēmām ( 1 )	33
		Komisijas Regula (EK) Nr. 707/2007 (2007. gada 21. jūnijs), ar ko izsludina konkursu par tāda vīna spirta pārdošanu, kuru paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu	53
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2007/37/EK (2007. gada 21. jūnijs), ar ko groza I un III pielikumu Padomes Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tipa apstiprinājumu ( 1 )	60

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	31,6
	TR	81,1
	ZZ	56,4
0707 00 05	TR	148,5
0707 00 05	ZZ	148,5
0709 90 70	TR	86,6
0709 90 70	ZZ	86,6
0805 50 10	AR	53,4
	TR	92,6
	UY	68,9
	ZA	58,2
	ZZ	68,3
0808 10 80	AR	92,0
	BR	84,0
	CA	102,7
	CL	86,0
	CN	88,0
	CO	90,0
	NZ	98,0
	US	109,3
	UY	78,0
	ZA	98,5
	ZZ	92,7
0809 10 00	TR	201,3
0809 10 00	ZZ	201,3
0809 20 95	TR	288,0
	US	341,9
	ZZ	315,0
0809 30 10, 0809 30 90	CL	101,4
	US	149,4
	ZA	88,5
	ZZ	113,1
0809 40 05	IL	164,9
	US	222,0
	ZZ	193,5

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums	Mērķaudi
“Dihidrostreptomicīns	Dihidrostreptomicīns	Visi atgremotāji	500 μg/kg	Muskuļi
			500 μg/kg	Tauki
			500 μg/kg	Aknas
			1 000 μg/kg	Nieres
			200 μg/kg	Piens
		Cūkas	500 μg/kg	Muskuļi
			500 μg/kg	Āda + tauki
			500 μg/kg	Aknas
			1 000 μg/kg	Nieres
		Truši	500 μg/kg	Muskuļi
			500 μg/kg	Tauki
			500 μg/kg	Aknas
			1 000 μg/kg	Nieres
Streptomicīns	Streptomicīns	Visi atgremotāji	500 μg/kg	Muskuļi
			500 μg/kg	Tauki
			500 μg/kg	Aknas
			1 000 μg/kg	Nieres
			200 μg/kg	Piens
		Cūkas	500 μg/kg	Muskuļi
			500 μg/kg	Āda + tauki
			500 μg/kg	Aknas
			1 000 μg/kg	Nieres
		Truši	500 μg/kg	Muskuļi
			500 μg/kg	Tauki
			500 μg/kg	Aknas
			1 000 μg/kg	Nieres”

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 161

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 22. jūnijs

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/431/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 7. jūnijs), ar ko dalībvalstīm atļauj Eiropas Kopienas interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā	63
	Komisija
	2007/432/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 18. jūnijs), ar ko pagarina Lēmuma 2002/499/EK spēkā esības laiku attiecībā uz dabiski vai mākslīgi radītiem Chamaecyparis Spach, Juniperus L. un Pinus L. punduraugiem, kuru izcelsmes valsts ir Korejas Republika (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2495)	65
	2007/433/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 18. jūnijs) par provizoriskiem ārkārtas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai novērstu Gibberella circinata Nirenberg & O’Donnell ievešanu un izplatīšanos Kopienā (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2496)	66
	2007/434/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2006/415/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar augsti patogēnu H5 apakštipa putnu gripu Čehijas mājputniem (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 3120) ( 1 )	70


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ