I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

13.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 643/2007

(2007. gada 11. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilo tunzivju krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1), un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 41/2007 (2) ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas 2007. gadam un ar tām saistīti nosacījumi, kas ir spēkā Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur jāievēro nozvejas ierobežojumi.

(2)	Kopiena kopš 1997. gada 14. novembra ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas puse (3).

(3)	Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 2006. gada novembrī notikušā gadskārtējā sanāksmē pieņēma Ieteikumu 2006[05] izstrādāt 15 gadu plānu zilo tunzivju populāciju atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

(4)	Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 41/2007 tika provizoriski noteiktas zilo tunzivju zvejas iespējas un ar tām saistīti nosacījumi, ko piemēro, kamēr nav panākta vienošanās par galīgo daļu, kas saskaņā ar ICCAT konvenciju ir iedalīta no minētajiem krājumiem.

(5)

Lai krājumus atjaunotu, ICCAT izstrādātajā atjaunošanas plānā ir paredzēts no 2007. līdz 2010. gadam pakāpeniski samazināt kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) apjomus, tajā ir noteikti zvejas ierobežojumi konkrētos apgabalos un laikos, jauns mazākais pieļaujamais zilo tunzivju lielums, pasākumi saistībā ar makšķerēšanu sportam un atpūtai, kontroles pasākumi, kā arī, lai nodrošinātu atjaunošanas plāna lietderīgumu, ir paredzēts īstenot ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēmu.

Lai sekmētu zilo tunzivju saglabāšanu, īpaši pasākumi jāīsteno no 2007. gada, kamēr nav pieņemta Padomes regula, ar ko īsteno daudzgadu pasākumus zilo tunzivju populāciju atjaunošanai.

(6)

Tā kā Kopienas kuģi 2007. gada februārī sāka zvejot zilās tunzivis, no 2007. gada februāra, nevis no 2007. gada 13. jūnija, kā minēts ICCAT Ieteikumā 2006[05], bija nepieciešams piemērot ICCAT pieņemtos apsaimniekošanas un kontroles pasākumus minētajai zvejai – lai nodrošinātu zilo tunzivju populāciju atjaunošanas plāna ievērošanu.

(7)	Saskaņā ar šo regulu paredzētos pasākumus – vienīgi to finansēšanas aspektā – uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē.

(8)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 41/2007,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulā (EK) Nr. 41/2007 ir izdarīti šādi grozījumi:

Regulā ir iekļauta šāda nodaļa:

“Xa NODAĻA

ĪPAŠI ATLANTIJAS OKEĀNA AUSTRUMU DAĻAS UN VIDUSJŪRAS ZILAJĀM TUNZIVĪM PAREDZĒTI PASĀKUMI

1. IEDAĻA

Apsaimniekošanas pasākumi

80.a pants

Darbības joma

Šajā nodaļā ir paredzēti vispārēji noteikumi, kā Kopienā piemērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikto zilo tunzivju (Thunnus thynnus) krājumu atjaunošanas daudzgadu plānu. To piemēro Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras zilajām tunzivīm.

80.b pants

Definīcijas

Šajā nodaļā ir piemērotas šādas definīcijas:

a)	“Konvencijas Līgumslēdzējas puses (KLP)” ir Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas konvencijas Līgumslēdzējas puses, kā arī puses, kas nav Līgumslēdzējas puses, bet kas kā struktūras vai zvejas struktūras sadarbojas ar Līgumslēdzējām pusēm;

b)	“zvejas kuģi” ir visi kuģi, ko izmanto vai ko ir paredzēts izmantot komerciālā tunzivju resursu izmantošanā; pie tiem pieder arī zivju apstrādes kuģi un kuģi, ko lieto pārkraušanā;

c)	“kopīga zveja” ir visas darbības, ko veic divi vai vairāki kuģi, kas brauc ar dažādu KLP vai dažādu dalībvalstu karogiem, ja viena kuģa nozveju pilnībā vai daļēji uzdod par cita kuģa vai citu kuģu nozveju;

“pārvietošana” ir jebkāda zilo tunzivju pārvietošana:

i)	no zvejas kuģa uz zivjaudzētavu, kur notiek pēdējā zilo tunzivju uzbarošana; pārvietošanas darbības attiecas arī uz zivīm, kas transportējot ir mirušas vai izbēgušas,

ii)	no zilo tunzivju audzētavas vai tunzivju krātiņa uz apstrādes kuģi, transportkuģi vai uz krastu;

e)	“tunzivju krātiņš” ir statiska konstrukcija, ko noenkuro pie grunts un kam parasti ir pierīkots vadtīkls, pa ko zivis iekļūst nodalītā telpā;

f)	“iesprostošana” nozīmē to, ka zilās tunzivis neuzņem kuģī, un tā ietver gan uzbarošanu, gan audzēšanu;

g)	“uzbarošana” ir zilo tunzivju iesprostošana uz īsu laiku (2 līdz 6 mēnešus), galvenokārt lai zivīs palielinātu tauku daudzumu;

h)	“audzēšana” ir zilo tunzivju iesprostošana uz laiku, ilgāku par vienu gadu, lai palielinātu vispārējo biomasu;

i)	“pārkraušana” ir ostā veikta daļēja vai pilnīga zvejas kuģī esošo zivju pārkraušana citā zvejas kuģī;

j)	“apstrādes kuģis” ir kuģis, kurā ar zvejas ražojumiem pirms iesaiņošanas veic vienu vai vairākas šādas darbības: fileju atdalīšana vai sašķēlēšana, sasaldēšana un/vai pārstrāde;

k)	“sporta makšķerēšana” ir nekomerciāla zivju ķeršana, ar ko nodarbojas kādas valsts sporta makšķernieku organizācijas biedri vai kuras veikšanai ir izdota attiecīgas valsts sporta makšķerēšanas atļauja;

l)	“atpūtas makšķerēšana” ir nekomerciāla zivju ķeršana, ar ko nenodarbojas kādas valsts sporta makšķernieku organizācijas biedri vai kuras veikšanai nav izdota attiecīgas valsts sporta makšķerēšanas atļauja;

m)	“II uzdevums” ir II uzdevums, kas noteikts Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) “Atlantijas tunzivju un tunzivīm līdzīgu zivju statistikas un paraugu vākšanas praktiskajā rokasgrāmatā” (trešais izdevums, ICCAT, 1990. gads).

80.c pants

Kvota

1. Katra dalībvalsts savu zilo tunzivju kvotu var sadalīt saviem zvejas kuģiem un krātiņiem, ar ko atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis.

2. Privātus kādas dalībvalsts valstspiederīgo tirdzniecības nolīgumus ar kādas KLP valstspiederīgiem par to, lai kādu zvejas kuģi, kas brauc ar attiecīgas dalībvalsts karogu, izmantotu zvejai saskaņā ar KLP iedalītu tunzivju kvotu, slēdz tikai tad, ja ir saņemta atļauja no attiecīgās dalībvalsts, kura informē Komisiju.

80.d pants

Kopīga zveja

1. Kopīgu zilo tunzivju zveju, kurā piedalās kuģi, kas brauc ar vienas vai vairāku dalībvalstu karogiem, atļauj tikai ar attiecīgās karoga dalībvalsts vai attiecīgo karoga dalībvalstu piekrišanu.

2. Atļaujas pieteikuma iesniegšanas laikā katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai no sava zvejas kuģa, kas piedalās kopīgā zvejā, saņemtu sīku informāciju par kopīgās zvejas ilgumu, iesaistīto darbību veicēju personas datiem un sistēmu, kā kuģu starpā ir sadalīta nozveja.

3. Katra dalībvalsts nosūta Komisijai 2. punktā minēto informāciju. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

2. IEDAĻA

Tehniski pasākumi

80.e pants

Slēgtas zvejas sezonas

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 (4) 6. pantā ietvertā noteikuma:

laikā no 2007. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, izņemot apgabalu uz rietumiem no 10. rietumu garuma grāda un uz ziemeļiem no 42. ziemeļu platuma grāda, ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar lieliem, par 24 m garākiem kuģiem, kas ir paredzēti pelaģiskai zvejai ar āķu jedām;

b)	laikā no 2007. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar riņķvadiem;

c)	laikā no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts ar makšķeru kuģiem ķert zilās tunzivis;

d)	laikā no 2007. gada 15. novembra līdz 2008. gada 15. maijam Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts zvejot zilās tunzivis ar pelaģiskiem traleriem.

80.f pants

Lidaparātu izmantošana

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 6. pantā ietvertā noteikuma, Konvencijas apgabalā ir aizliegts izmantot lidmašīnas un helikopterus zilo tunzivju meklēšanai.

80.g pants

Mazākais pieļaujamais lielums

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 8. panta un IV pielikuma, vēlākais no 2007. gada 30. jūnija mazākais pieļaujamais Atlantijas okeāna austrumu daļas un Vidusjūras zilo tunzivju lielums ir 30 kg vai 115 cm.

2. Atkāpjoties no 1. punkta un neskarot 80.i pantu, vēlākais no 2007. gada 30. jūnija mazāko pieļaujamo lielumu – 8 kg vai 75 cm – piemēro šādām zilajām tunzivīm (Thunnus thynnus):

a)	zilās tunzivis, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā ir noķertas no makšķeru kuģiem, velču kuģiem un pelaģiskiem traleriem;

b)	zilās tunzivis, kas audzēšanai noķertas Adrijas jūrā.

3. Īpaši papildu nosacījumi par zilajām tunzivīm, kas Atlantijas okeāna austrumu daļā ir noķertas no makšķeru kuģiem, velču kuģiem un pelaģiskiem traleriem, ir izklāstīti XVIa pielikuma I daļā.

80.h pants

Zilo tunzivju paraugu ņemšanas plāns

1. Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 520/2007 11. pantā ietvertajiem noteikumiem, katra dalībvalsts izstrādā paraugu ņemšanas programmu, lai izvērtētu noķerto zilo tunzivju skaitu pēc lielumiem.

2. Krātiņos paraugus pēc lieluma ņem no 100 īpatņu liela parauga, rēķinot uz 100 tonnām dzīvu zivju, vai arī paraugu ņem no 10 % visu kādā sprostā ievietoto zivju kopskaita. Lieluma paraugus pēc garuma vai svara vāc, kad zivis ievāc zivju audzētavā, kā arī no transportējot mirušām zivīm, saskaņā ar metodi, ko ICCAT pieņēmusi, lai darītu zināmus II uzdevuma izpildei vajadzīgos datus.

3. Zivīm, ko audzē ilgāk par gadu, izstrādā papildu paraugu ņemšanas metodes un paņēmienus.

4. Paraugus zivju ievākšanas laikā ņem no visiem sprostiem bez izvēles. Iepriekšējā, t. i., 2007. gadā savāktos datus līdz 2008. gada 31. maijam nosūta ICCAT.

80.i pants

Piezveja

1. Ar visiem zvejas kuģiem, neatkarīgi no tā, vai ar tiem aktīvi zvejo zilās tunzivis, ir atļauts piezvejot līdz 8 % zilo tunzivju, kas sver mazāk par 30 kg un vismaz 10 kg.

2. Panta 1. punktā minētos procentus aprēķina no tā, cik daudz zilo tunzivju ir katrā attiecīgo kuģu lomā piezvejoto zivju kopskaitā – vai arī procentuāli izsakot to svara ekvivalentu.

3. Piezvejotās zivis ir jāatskaita no karoga dalībvalsts kvotas. Ir aizliegts izmest mirušas piezvejotas zivis, un tās atskaita no karoga dalībvalsts kvotas.

4. Piezvejotiem zilo tunzivju lomiem piemēro 80.n pantu un 80.p panta 3. punktu.

80.j pants

Atpūtas makšķerēšana

1. Atpūtas makšķerēšanā ir aizliegts noķert, paturēt, pārkraut un izkraut vairāk nekā vienu zilo tunzivi katrā braucienā.

2. Atpūtas makšķerēšanā noķertas zilās tunzivis drīkst pārdot tikai labdarībai.

3 Katra dalībvalsts fiksē un nosūta Komisijai datus par atpūtas makšķerēšanā noķertām zivīm. Komisija informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgai pētniecības un statistikas komisijai.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk atpūtas makšķerēšanā dzīvu noķerto zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

80.k pants

Sporta makšķerēšana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai regulētu sporta makšķerēšanu, jo īpaši ar makšķerēšanas atļaujām.

2. Sporta makšķerēšanas sacensībās noķertas zilās tunzivis drīkst pārdot tikai labdarībai.

3. Katra dalībvalsts fiksē un nosūta Komisijai datus par sporta makšķerēšanā noķertām zivīm. Komisija informāciju pārsūta ICCAT Pastāvīgai pētniecības un statistikas komisijai.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrā atlaiž pēc iespējas vairāk sporta makšķerēšanā dzīvu noķerto zilo tunzivju, jo īpaši to mazuļu.

3. IEDAĻA

Kontroles pasākumi

80.l pants

To kuģu reģistrs, ar kuriem atļauts aktīvi zvejot zilās tunzivis

1. Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 14. jūnijam elektroniski nosūta Komisijai sarakstu ar visiem kuģiem, kuri brauc ar tās karogu un kuriem ir izdota īpaša zvejas atļauja, lai aktīvi zvejotu zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā.

2. Komisija līdz 2007. gada 15. jūnijam nosūta šo informāciju ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos kuģus reģistrētu ICCAT reģistrā, kurā uzskaita kuģus, ar ko drīkst zvejot zilās tunzivis.

3. Kopienas zvejas kuģi, uz ko attiecas šis pants un kas nav iekļauti ICCAT reģistrā, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot, paturēt, pārkraut, transportēt, pārvietot vai izkraut zilās tunzivis.

4. Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis.

80.m pants

To tunzivju krātiņu reģistrs, ar kuriem atļauts zvejot zilās tunzivis

1. Katra dalībvalsts līdz 2007. gada 14. jūnijam elektroniski nosūta Komisijai sarakstu, kurā ir visi atļautie tunzivju krātiņi, par kuriem ir izdota īpaša zvejas atļauja, lai zvejotu zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā. Sarakstā norāda krātiņu nosaukumu un reģistrācijas numuru.

2. Komisija līdz 2007. gada 15. jūnijam nosūta sarakstu ICCAT izpildsekretariātam, lai minētos tunzivju krātiņus varētu reģistrēt ICCAT reģistrā, kurā uzskaita tunzivju krātiņus, ar ko drīkst zvejot zilās tunzivis.

3. Ar ICCAT reģistrā neiekļautiem Kopienas tunzivju krātiņiem Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nedrīkst zvejot zilās tunzivis, tās nedrīkst tajos paturēt, no tiem nedrīkst tās pārkraut vai izkraut.

4. Regulas (EK) Nr. 1936/2001 8.a panta 2., 4., 6., 7. un 8. punktu piemēro mutatis mutandis.

80.n pants

Apstiprinātas ostas

1. Nevienu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivi nedrīkst izkraut vai pārkraut no 80.l pantā minētajiem kuģiem vietās, kas nav KLP apstiprinātas ostas.

2. Dalībvalstis apstiprina vietu, ko izmantot loma izkraušanai, vai vietu tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kur ir atļauts izkraut vai pārkraut zilās tunzivis.

3. Dalībvalstis vēlākais 2007. gada 14. jūnijā nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija līdz 2007. gada 15. jūnijam minēto informāciju nosūta ICCAT izpildsekretariātam. Visus turpmākus saraksta grozījumus vismaz 15 dienas pirms attiecīgo grozījumu stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai, lai tos pārsūtītu ICCAT izpildsekretariātam.

80.o pants

Pārkraušana

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 11. panta, Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā ir aizliegts pārkraut zilās tunzivis – izņemot lielus kuģus, kas ir paredzēti zvejai ar āķu jedām un darbojas saskaņā ar grozīto ICCAT Ieteikumu 2005[06], ar ko izveido pārkraušanas programmu lieliem tunzivju zvejas kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām.

2. Pirms iebraukšanas katrā ostā saņēmējkuģa (zivju ķērāja kuģa vai zivju apstrādes kuģa) kapteinis vai viņa pārstāvis vismaz 48 stundas pirms paredzētās ierašanās kompetentai tās dalībvalsts iestādei, kuras ostu viņš grib izmantot, dara zināmu šādu informāciju:

a)	paredzētais ierašanās laiks;

b)	lēstais kuģī paturēto zilo tunzivju skaits;

c)	informācija par ģeogrāfiskiem apgabaliem, kur ir nozvejotas pārkraušanai paredzētās tunzivis.

d)	tā zivju ķērāja kuģa vārds, kurš ved zilās tunzivis, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kas drīkst zvejot zilās tunzivis;

e)	saņēmējkuģa vārds un numurs ICCAT reģistrā, kurā ir iekļauti kuģi, kas drīkst zvejot zilās tunzivis;

f)	pārkraujamo zilo tunzivju svars tonnās.

3. Zivju ķērāji zvejas kuģi nedrīkst pārkraut nozvejotās zivis, ja tiem nav iepriekšējas karoga valsts atļaujas.

4. Zivju ķērāja kuģa kapteinis pirms pārkraušanas sniedz karoga valstij šādu informāciju:

a)	to zilo tunzivju skaits, ko paredzēts pārkraut;

b)	pārkraušanas datums un osta;

c)	saņēmējkuģa vārds, reģistrācijas numurs un karogs, kā arī tā numurs ICCAT reģistrā, kurā iekļauti kuģi, kas drīkst zvejot zilās tunzivis;

d)	ģeogrāfiskais tunzivju nozvejas apgabals.

5. Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana, inspicē saņēmējkuģi, kad tas ir ieradies, un pārbauda ar pārkraušanu saistīto kravu un dokumentāciju.

6. Kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kuras ostā notiek pārkraušana, 48 stundas pēc pārkraušanas zivju ķērāja kuģa karoga valsts iestādei nosūta pārkraušanas protokolu.

7. Šīs regulas 80.l pantā minēto Kopienas kuģu kapteiņi aizpilda un nosūta ICCAT pārkraušanas deklarāciju kompetentām tās dalībvalsts iestādēm, ar kuras karogu brauc attiecīgie kuģi. Deklarāciju, kas sagatavota XVIa pielikuma III daļā paredzētajā formā, nosūta vēlākais 15 dienas pēc tam, kad ostā notikusi pārkraušana.

80.p pants

Uzskaites prasības

1. Papildus Regulas (EEK) Nr. 2847/93 6. un 8. panta prasību ievērošanai 80.l pantā minēto Kopienas kuģu kapteiņi zvejas žurnālā ieraksta XVIa pielikuma II daļā paredzēto informāciju.

2. Regulas 80.l pantā minēto kopīgā zvejā iesaistīto Kopienas kuģu kapteiņi zvejas žurnālā reģistrē šādu informāciju:

ja noķertās zivis uzņem kuģī vai pārvieto sprostos:

—	datums un laiks, kad kopīgā zvejā noķertas zivis,

—	atrašanās vieta (garuma grādi un platuma grādi), kur kopīgā zvejā noķertas zivis,

—	kuģī uzņemto vai iesprostoto nozvejoto zilo tunzivju skaits,

—	zvejas kuģa vārds un starptautiskais radio izsaukuma signāls;

kopīgā zvejā iesaistītiem kuģiem, kas tomēr nav iesaistīti zivju pārvietošanā:

—	kopīgās zvejas datums un laiks,

—	kopīgās zvejas vieta (ģeogrāfiskais garums/ģeogrāfiskais platums),

—	norāde par to, ka nozvejotas zivis attiecīgā kuģī nav uzņemtas vai iesprostotas,

—	zvejas kuģa(-u) vārds(-i) un starptautiskais(-ie) radio izsaukuma signāls(-i).

3. Kad kopīgā zvejā iesaistīts zivju ķērāju kuģis dara zināmu tā zvejas rīkos noķerto zilo tunzivju skaitu, kapteinis par katru lomu norāda, no kāda(-u) kuģa(-u) un karoga valsts(-u) kvotām jāatrēķina nozvejotās zivis.

4. Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, šīs regulas 80.l pantā minēto kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji kompetentai tās dalībvalsts vai KLP iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņi vēlas izmantot, vismaz četras stundas pirms paredzētā ostā ierašanās laika dara zināmu šādu informāciju:

a)	paredzētais ierašanās laiks;

b)	kuģī paturēto zilo tunzivju skaita aplēse;

c)	informācija par zonu, kurā ir nozvejotas zivis.

5. Ja zivis izkrauj citas, nevis karoga dalībvalsts apstiprinātā ostā, attiecīga iestāde minētajā dalībvalstī, kuģa karoga iestādei nosūta datus par lomu 48 stundās pēc loma izkraušanas.

80.q pants

Inspekcijas ostās vai zivjaudzētavās

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, nodrošinot, ka visus ICCAT reģistrā iekļautos kuģus, kas drīkst zvejot zilās tunzivis, iebraucot apstiprinātā ostā, lai izkrautu un/vai pārkrautu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotas zilās tunzivis, ostā inspicē.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai inspicētu jebkādu iesprostošanu uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavās, kas ir to jurisdikcijā.

3. Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 2. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavu atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas.

80.r pants

Nozvejas ziņojumi

1. Šīs regulas 80.l pantā minēto Kopienas zivju ķērāju zvejas kuģu kapteiņi kompetentām karoga valsts iestādēm sūta nozvejas ziņojumus, kuros norāda nozvejoto zilo tunzivju skaitu – arī tad, ja nozvejotais skaits ir nulle.

2. Pirmo ziņojumu nosūta vēlākais desmit dienas pēc iebraukšanas Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā vai arī pēc zvejas reisa sākuma. Kopīgā zvejā zivju ķērāja kuģa kapteinis norāda, kura kuģa vai kuģu noķertās zivis ir jāatskaita no karoga valsts (vai valstu) kvotas.

3. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas zvejas kuģu kapteiņi ik piecas dienas nosūta ziņojumu par noķerto zilo tunzivju skaitu – arī tad, ja nozvejotais skaits ir nulle.

4. Katra dalībvalsts saņemtos nozvejas ziņojumus elektroniski vai citādi pārsūta Komisijai. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

5. Dalībvalstis līdz katra mēneša 15. datumam datorlasāmā formā informē Komisiju par iepriekšējo mēnesi – cik daudz Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā noķertu zilo tunzivju ir izkrāvuši, pārkrāvuši vai iesprostojuši kuģi, kas brauc ar to karogu.

80.s pants

Kontroles inspekcija

1. Dalībvalstis – arī izmantojot datus, ko iegūst sistēmā kuģu novērošanai ar satelītiem (Vessel Monitoring System – VMS), – pārbauda iesniegtos zvejas žurnālus, kā arī būtisku, kuģu zvejas žurnālos, pārvietošanas/pārkraušanas dokumentos un nozvejas dokumentos fiksētu informāciju.

2. Dalībvalstis veic administratīvas visu lomu, pārkraušanas un iesprostošanas operāciju kontroles inspekcijas – kuģa zvejas žurnālā reģistrēto skaitu pa sugām vai pārkraušanas deklarācijā reģistrēto skaitu pa sugām salīdzinot ar izkraušanas deklarācijā vai iesprostošanas deklarācijā un citos attiecīgos dokumentos, piemēram, faktūrās un/vai tirdzniecības pavadzīmēs reģistrēto skaitu.

80.t pants

Iesprostošana

1. Dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, nedēļā pēc tam, kad iesprostošana ir pabeigta, dalībvalstij vai KLP, ar kuras karogu brauc kuģi, kas ir zvejojuši tunzivis, kā arī Komisijai nosūta novērotāja apstiprinātu iesprostošanas ziņojumu. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam. Ziņojumā ir informācija, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.b pantā minētajā iesprostošanas deklarācijā.

2. Ja uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavas ir starptautiskos ūdeņos, 1. punktu mutatis mutandis piemēro dalībvalstīm, kurās ir reģistrētas par uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavām atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas.

3. Pirms pārvietošanas kompetenta tās dalībvalsts iestāde, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, informē zivju ķērāja kuģa karoga dalībvalsti vai KLP par to, cik daudz zilo tunzivju ir paredzēts pārvietot sprostos no tām, ko ir noķēruši kuģi, kas brauc ar tās karogu.

Zivju ķērāja kuģa karoga dalībvalsts lūdz kompetentu tās dalībvalsts iestādi, kurā ir uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, atsavināt noķertās zivis un atlaist jūrā, ja, saņēmusi minēto informāciju, tā konstatē, ka:

a)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijusi iedalīta pietiekama individuāla iesprostoto zilo tunzivju kvota;

b)	par zivju skaitu nav pienācīgi darīts zināms, un tas nav ņemts vērā, aprēķinot kvotu, kas varētu būt piemērojama, vai

c)	zvejas kuģim, kas ir deklarējis nozveju, nav bijis atļauts zvejot zilās tunzivis.

4. Kopienas zvejas kuģu kapteiņi vēlākais 15 dienas pēc zivju pārvietošanas velkoņos vai sprostos aizpilda un nosūta karoga dalībvalstij vai KLP ICCAT pārvietošanas deklarāciju XVIa pielikuma III daļā paredzētā formā. Pārvietošanas deklarāciju sūta kopā ar zivīm, ko transportē uz sprostu.

80.u pants

Darbības ar tunzivju krātiņiem

1. Nozveju pēc katras zvejas ar tunzivju krātiņiem reģistrē, un 48 stundās pēc katras zvejas beigām elektroniski vai citādi nozvejas protokolu nosūta kompetentai dalībvalsts iestādei, kurā krātiņš atrodas.

2. Katra dalībvalsts, saņēmusi nozvejas protokolu, to elektroniski pārsūta Komisijai. Komisija informāciju tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

80.v pants

Novērotāju programma

1. Katra dalībvalsts savos zvejas kuģos, kas ir garāki par 15 m, nodrošina novērotāju klātbūtni, aptverot vismaz:

a)	20 % no tās aktīvajiem seineriem. Kopīgā zvejā novērotājs atrodas uz kuģa zvejošanas laikā;

b)	20 % no tās aktīviem pelaģiskiem traleriem;

c)	20 % no tās aktīviem āķu jedu zvejas kuģiem;

d)	20 % no tās aktīviem makšķeru kuģiem;

e)	100 %, ievācot tunzivis no krātiņiem.

Novērotājiem ir šādi konkrēti pienākumi:

a)	pārraudzīt kuģa atbilstību šīs nodaļas prasībām;

b)	reģistrēt zvejas darbības un ziņot par tām;

c)	novērot un izvērtēt nozvejas un pārbaudīt ierakstus zvejas žurnālā;

d)	pamanīt un reģistrēt kuģus, kas, iespējams, zvejo, neievērojot ICCAT paredzētos saglabāšanas pasākumus.

Novērotāji veic arī zinātnisku darbu, piemēram, pamatojoties uz ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vāc ICCAT definētos II uzdevuma datus, ja to prasa ICCAT.

2. Katra dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir zilo tunzivju uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētava, vienmēr nodrošina novērotāja klātbūtni, kad zilās tunzivis pārvieto sprostos un zivjaudzētavā ievāc zivis.

Novērotājiem ir šādi konkrēti pienākumi:

a)	novērot un pārraudzīt audzēšanas darbību atbilstību Regulas (EK) Nr. 1936/2001 4.a, 4.b un 4.c pantam;

b)	pārbaudīt 80.t pantā minēto iesprostošanas ziņojumu;

c)	veikt zinātnisku darbu, piemēram, saskaņā ar ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas norādēm, vākt paraugus, kā prasa Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija.

80.w pants

Finansējums

Zilajām tunzivīm Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā īpaši paredzētos pasākumus – vienīgi to finansēšanas aspektā – uzskata par atjaunošanas plānu Regulas (EK) Nr. 2371/2002 5. panta nozīmē, un par tiem var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar 21. panta a) punkta i) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1198/2006 (2006. gada 27. jūlijs) par Eiropas Zivsaimniecības fondu (5).

80.x pants

Tirgus pasākumi

1. Kopienā ir aizliegta Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju tirdzniecība, izkraušana, imports, eksports, iesprostošana uzbarošanai vai audzēšanai, reeksports un pārkraušana, ja nav pievienota šajā nodaļā paredzēta, precīza, pilnīga un apstiprināta dokumentācija.

2. Kopienā ir aizliegta tādu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju (thunnus thynnus) tirdzniecība, imports, izkraušana, iesprostošana uzbarošanai vai audzēšanai, apstrāde, eksports, reeksports un pārkraušana, kuras ir noķēruši zvejas kuģi, kuru karoga valstij vai nu nav iedalītas kvotas, nozvejas limita vai zvejas pūliņu zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā saskaņā ar ICCAT apsaimniekošanas un saglabāšanas pasākumiem, vai arī kuru karoga valsts zvejas iespējas ir izsmeltas.

3. Kopienā ir aizliegta zilo tunzivju tirdzniecība, imports, izkraušana, apstrāde un eksports no uzbarošanas vai audzēšanas zivjaudzētavām, kas neatbilst ICCAT Ieteikumam 2006[07] par zilo tunzivju audzēšanu.

80.y pants

Pārrēķina koeficienti

Aprēķinot apstrādātu zilo tunzivju svaram atbilstošo neapstrādāto zivju svaru, izmanto ICCAT Pastāvīgās pētniecības un statistikas komitejas pieņemtos pārrēķina koeficientus.

80.z pants

ICCAT Kopīgu starptautisku inspekciju shēma

1. Kopienā piemēro ICCAT Kopīgu starptautisku inspekciju shēmu, ko ICCAT pieņēmusi Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē. Shēma ir izklāstīta XVIa pielikuma IV daļā.

2. Dalībvalstis, kuru zvejas kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, norīko inspektorus inspekcijām jūrās.

3. Komisija vai tās norīkota struktūra shēmas izpildei var norīkot Kopienas inspektorus.

4. Komisija vai tās norīkota struktūra Kopienā koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības. Lai tas notiktu, tā saziņā ar attiecīgām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas inspekcijas programmas, kas Kopienai ļautu ievērot shēmas uzliktās saistības. Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo zilās tunzivis, paredz vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu minēto programmu īstenošanu, jo īpaši saistībā ar vajadzīgajiem cilvēku un materiālu resursiem, kā arī uz laikiem un zonām, kad un kur tie jāliek lietā.

5. Dalībvalstis līdz 2007. gada 14. jūnijam dara Komisijai zināmus inspektorus un inspekcijas kuģus, ko tās paredz nākamā gadā piesaistīt shēmai. Izmantojot šo informāciju, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavo plānu par to, kā Kopiena 2007. gadā piedalīsies shēmā, un nosūta to ICCAT sekretariātam un dalībvalstīm.”

2)	Regulas ID pielikums ir grozīts saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

3)	Šīs regulas II pielikums ir iekļauts kā XVIa pielikums.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2007. gada 11. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

H. SEEHOFER

(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(2) OV L 15, 20.1.2007., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 444/2007 (OV L 106, 24.4.2007., 22. lpp.).

(3) OV L 162, 18.6.1986., 33. lpp.

(4) OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.

(5) OV L 223, 15.8.2006., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 41/2007 ID pielikumā ierakstu par zilajām tunzivīm zonā “Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra” aizstāj ar šādu tekstu:

Suga

Zilā tunzivs

Thunnus thynnus

Zona

Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma grāda un Vidusjūra

BFT/AE045W

“Kipra

154,68

Grieķija

287,23

Spānija

5 568,21

Francija

5 493,65

Itālija

4 336,31

Malta

355,59

Portugāle

523,88

Visas dalībvalstis

60 (1)

16 779,55

KPN

29 500

(1) Izņemot Kipru, Grieķiju, Spāniju, Franciju, Itāliju, Maltu un Portugāli, un tikai piezvejā.”

II PIELIKUMS

Regulā (EK) Nr. 41/2007 iekļauj šādu pielikumu:

“XVIa PIELIKUMS

ICCAT zilo tunzivju populāciju atjaunošanas plāns

I daļa

Īpaši nosacījumi, ko Atlantijas okeāna austrumu daļā piemēro zvejai ar makšķeru kuģiem, velču kuģiem un pelaģiskiem traleriem

1.	Katra dalībvalsts maksimāli pieļaujamo makšķeru kuģu un velču kuģu skaitu, ar kuriem drīkst zvejot zilās tunzivis, ierobežo līdz to kuģu skaitam, kuri 2006. gadā ir piedalījušies specializētā zilo tunzivju zvejā.

2.	Katra dalībvalsts ierobežo maksimāli pieļaujamo pelaģisko traleru skaitu, kuriem ir atļauts piezvejot zilās tunzivis.

3.	Dalībvalstis līdz 2007. gada 30. jūnijam Komisijai dara zināmu to zvejas kuģu skaitu, kuri ir reģistrēti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Komisija šo informāciju atbilstīgā veida nosūta ICCAT sekretariātam.

Katra dalībvalsts nodrošina to, ka kuģus, kam ir izdota īpaša zvejas atļauja, kā minēts 1. un 2. punktā, iekļauj sarakstā, kurā norādīts to vārds un Kopienas flotes reģistra numurs (Community fleet register number – CFR), kā paredzēts I pielikumā Komisijas Regulai (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru (1);

b)	katra dalībvalsts datorlasāmā formā nosūta Komisijai a) apakšpunktā minēto sarakstu un visus turpmākus grozījumus;

c)	grozījumus 4. punkta a) apakšpunktā minētajā sarakstā Komisijai nosūta vismaz piecas dienas pirms tam, kad sarakstā jauniekļauts kuģis iebrauc Atlantijas okeāna austrumu daļā. Komisija grozījumus tūlīt pārsūta ICCAT sekretariātam.

5.	Līdz 10 % no Kopienas zilo tunzivju kvotas sadala atļauju saņēmušajiem kuģiem, kas minēti 1. un 2. punktā, paredzot, ka līdz 200 tonnām zilo tunzivju, kas sver vismaz 6,4 kg vai ir vismaz 70 cm garas, noķers ar makšķerēm no kuģiem, kas nav garāki par 17 m.

6.	Līdz 2 % no Kopienas zilo tunzivju kvotas drīkst sadalīt piekrastes maza apjoma zvejai, lai iegūtu svaigas zivis.

a)	Jebkādu skaitu Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā nozvejotu zilo tunzivju ir aizliegts izkraut vai pārkraut no šā pielikuma 1. un 2. punktā minētajiem kuģiem vietās, kas nav dalībvalstu vai KLP apstiprinātas ostas;

b)	dalībvalstis apstiprina vietu, ko izmantot izkraušanai, vai vietu tuvu krastam (apstiprinātas ostas), kurā ir atļauts izkraut vai pārkraut zilās tunzivis;

dalībvalstis vēlākais 2007. gada 30. jūnijā nosūta Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Komisija līdz 2007. gada 1. jūlijam nosūta minēto informāciju ICCAT izpildsekretariātam. Visus turpmākus grozījumus sarakstā vismaz 15 dienas pirms to stāšanās spēkā dara zināmas Komisijai, lai tā nosūtītu tos ICCAT izpildsekretariātam.

Atkāpjoties no Regulas (EEK) Nr. 2847/93 7. panta, 1. un 2. punktā minēto Kopienas kuģu kapteiņiem vai viņu pārstāvjiem vismaz četras stundas pirms paredzētās ierašanās ostā kompetentai tās dalībvalsts vai KLP iestādei, kuras ostas vai izkraušanas iekārtas viņi vēlas izmantot (arī kompetentai karoga valsts iestādei), ir jādara zināma šāda informācija:

a)	paredzētais ierašanās laiks;

b)	kuģī paturēto zilo tunzivju skaita aplēse;

c)	informācija par zonu, kurā ir nozvejotas zivis.

9.	Katra dalībvalsts īsteno nozvejas paziņošanas režīmu, nodrošinot efektīvu katram kuģim iedalītās kvotas izmantojuma pārraudzību.

10.

Nozvejotās zilās tunzivis – neatkarīgi no tirgū laišanas metodes – nedrīkst mazumtirdzniecībā piedāvāt īstajam patērētājam, ja attiecīgajā marķējumā vai etiķetē nav norādīta:

a)	suga, izmantotie zvejas rīki;

b)	nozvejas apgabals un datums.

11.

Dalībvalstis, ar kuru makšķeru kuģiem ir atļauts zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeāna austrumu daļā, no 2007. gada 1. jūlija ievieš šādas astes iezīmējuma prasības:

a)	katrai zilajai tunzivij tūlīt pēc izcelšanas piestiprina astes iezīmējuma zīmi;

b)	katrā astes iezīmējuma zīmē ir savs identifikācijas numurs, ko uzdod zilo tunzivju statistikas dokumentos un uzraksta uz katra iesaiņojuma, kurā ir zilā tunzivs.

II daļa

Zvejas žurnālu parametri

Obligātie zvejas žurnālu parametri:

1.	Visām zvejas žurnālu lapām jābūt numurētām.

2.	Ieraksti zvejas žurnālā jāizdara ik dienu (pusnaktī) vai pirms ierašanās ostā.

3.	Zvejas žurnāls jāaizpilda, ja notiek inspekcijas jūrā.

4.	Vienam lapu eksemplāram ir jāpaliek zvejas žurnālā.

5.	Kuģī ir jābūt kuģa žurnālam, kurā ir reģistrētas vienā gadā veiktas darbības.

Zvejas žurnālos obligāti reģistrējamā standartinformācija:

1.	Kapteiņa vārds, uzvārds un adrese.

2.	Izbraukšanas datumi un ostas, no kurām ir izbraukts, iebraukšanas datumi un ostas, kurās ir iebraukts.

3.	Kuģa vārds, reģistrācijas numurs, ICCAT numurs un SJO numurs (ja tāds ir). Kopīgā zvejā norāda visu zvejā iesaistīto kuģu vārdus, reģistrācijas numurus, ICCAT numurus un SJO numurus (ja tādi ir).

Zvejas rīki:

a)	tips, FAO kods;

b)	lielumi (tīkla garums, linuma acu lielums, āķu skaits utt.).

Darbības jūrā, katrā brauciena dienā aizpildot (vismaz) vienu rindu un norādot:

a)	darbības (zveja, kuģa pārvietošanās utt.);

b)	atrašanās vietu; precīzu atrašanās vietu (grādos un minūtēs) ik dienu reģistrē par katru zveju – vai pusdienlaikā, ja attiecīgā dienā nav zvejots;

c)	reģistrēto nozveju.

Identificētās sugas:

a)	pēc FAO koda;

b)	pēc neapstrādāto zivju kopsvara (round weight – RWT) (kilogramos) dienā.

7.	Kapteiņa paraksts.

8.	Novērotāja paraksts (attiecīgā gadījumā).

9.	Svara noteikšanas paņēmiens: aplēse, kuģī veikta svēršana.

10.	Zvejas žurnālā reģistrē zivju dzīvsvaru un norāda dzīvsvara aplēsēs izmantotos pārrēķina koeficientus.

Obligātā informācija izkraujot, pārkraujot vai pārvietojot zivis:

1.	Datums un osta, kurā notikusi izkraušana/pārkraušana/pārvietošana.

Ražojumi:

apstrāde;

b)	zivju vai kastu skaits un daudzums kilogramos.

3.	Kuģa kapteiņa vai viņa pārstāvja paraksts.

III daļa

ICCAT tunzivju pārvietošanas/pārkraušanas deklarācija

Pārvietojot dzīvas zivis, norādiet skaitu un dzīvsvaru

Pienākumi pārvietojot/pārkraujot zivis:

1.	Pārvietošanas/pārkraušanas deklarācijas oriģināls ir jānodod saņēmējkuģim (velkonim/apstrādes kuģim/transportkuģim).

2.	Pārvietošanas/pārkraušanas deklarācijas eksemplārs ir jāpatur tam zvejas kuģim, ar ko noķertas zivis.

3.	Turpmāku pārvietošanu vai pārkraušanu atļauj attiecīgā Konvencijas Līgumslēdzēja puse, kas atļāvusi kuģim zvejot.

4.	Pārvietošanas/pārkraušanas deklarācijas oriģināls ir jāpatur saņēmējkuģim, kurā paliek zivis, kamēr tās nogādā zivjaudzētavā vai izkraušanas vietā.

5.	Pārvietošanu vai pārkraušanu reģistrē visu procesā iesaistīto kuģu zvejas žurnālos.

IV daļa

ICCAT kopīgu starptautisku inspekciju shēma

ICCAT Komisija Madridē 1975. gada novembrī notikušajā Ceturtajā kārtējā sanāksmē vienojās, ka:

saskaņā ar Konvencijas IX panta 3. punktu, lai nodrošinātu Konvencijas un saskaņā ar to spēkā esošo pasākumu piemērošanu, ICCAT Komisija iesaka izveidot turpmāk izklāstīto mehānismu, kā veikt starptautisku kontroli ūdeņos, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas.

1.	Kontroli veic Līgumslēdzēju valstu zvejas kontroles dienestu inspektori. Komisijai dara zināmu, kurus inspektorus attiecīgās valdības ir norīkojušas veikt minēto uzdevumu.

Kuģi, kuros ir inspektori, brauc ar īpašu ICCAT Komisijas apstiprinātu karogu vai vimpeli, lai norādītu, ka inspektors veic starptautiskas inspekcijas. Līdzko tas ir iespējams, ICCAT Komisijai dara zināmus to kuģu vārdus, ko konkrēti izmanto minētajiem nolūkiem; tie var būt īpaši inspekcijas kuģi vai arī zvejas kuģi.

3.	Katram inspektoram ir personas dokuments, ko karoga valsts iestādes izdod ICCAT Komisijas apstiprinātā formātā un ar ko inspektors ir pilnvarots darboties saskaņā ar ICCAT Komisijas apstiprināto mehānismu.

Saskaņā ar 9. punktā paredzēto mehānismu kuģi, ko konkrēti izmanto tunzivju vai tunzivīm līdzīgu zivju zvejai Konvencijas apgabalā ārpus valstu jurisdikcijā esošiem ūdeņiem, apstājas, kad kuģis, kurā ir inspektors, tiem dod attiecīgu Starptautiskā signālu kodeksā paredzētu signālu, ja vien tie faktiski nezvejo, un tādā gadījumā tie apstājas, līdzko ir beiguši zvejas darbības. Kuģa kapteinis (2) inspektoram, ko var pavadīt liecinieks, ļauj iekāpt kuģī. Kapteinis ļauj inspektoram tā pārbaudīt nozvejotās zivis, zvejas rīkus un visus attiecīgos dokumentus, kā uzskata par vajadzīgu, lai pārliecinātos, ka ir ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi par attiecīgā kuģa karoga valsti, un inspektors drīkst lūgt paskaidrojumus, ko uzskata par vajadzīgiem.

Iekāpjot kuģī, inspektors uzrāda iepriekš, 3. punktā minēto dokumentu. Inspekcijas veic tā, lai kuģa darbībai radītie traucējumi un neērtības būtu pēc iespējas mazas un zivju kvalitāte nepazeminātos. Inspektors izmeklēšanā aprobežojas ar to, lai pārliecinātos, vai konkrētā kuģa karoga valsts sakarā ir ievēroti spēkā esošie ICCAT Komisijas ieteikumi. Pārbaudē inspektors kapteinim var lūgt palīdzību, ja tā ir vajadzīga. Viņš sagatavo inspekcijas ziņojumu ICCAT Komisijas apstiprinātā formā. Inspektors ziņojumu paraksta kuģa kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis ir tiesīgs parakstīšanas brīdī vai pirms tam ziņojumam pievienot piezīmes, ko var uzskatīt par piemērotām, un viņam piezīmes ir jāparaksta. Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspektora valsts valdībai, kas tos nosūta kuģa attiecīgām karoga valsts iestādēm un ICCAT Komisijai. Atklājot ieteikumu pārkāpumus, inspektoram pēc iespējas būtu jāinformē arī kompetentas karoga valsts iestādes, tāpat kā ICCAT Komisija un jebkurš karoga valsts inspekcijas kuģis, par ko ir zināms, ka tas ir tuvumā.

6.	Ja notiek pretošanās inspektoram vai viņa norādījumus neievēro, kuģa karoga valsts attieksme ir tāda pati, kāda tā būtu, ja būtu notikusi pretošanās attiecīgās valsts inspektoram vai nebūtu ievēroti viņa norādījumi.

7.	Inspektori pilda šajā mehānismā paredzētos pienākumus saskaņā ar šajā ieteikumā izklāstītajiem noteikumiem, bet paliek operatīvā savas valsts iestāžu kontrolē un ir tām atbildīgi.

Līgumslēdzējas valstis izvērtē saskaņā ar šiem mehānismiem sastādītus citu valstu inspektoru ziņojumus un, tos saņēmušas, veic tādas pašas darbības, kādas tās saskaņā ar saviem tiesību aktiem veiktu, saņēmušas savu inspektoru ziņojumus. Šis punkts neuzliek Līgumslēdzējām valstīm pienākumu citas valsts inspektora ziņojumam piešķirt lielāku pierādījuma spēku, nekā tas būtu inspektora paša valstī. Līgumslēdzējas valstis sadarbojas, lai atvieglotu tiesvedību vai citas procedūras, kas saskaņā ar šo mehānismu notiek sakarā ar inspektora iesniegtu ziņojumu.

Līgumslēdzējas valstis ik gadu līdz 1. martam informē ICCAT Komisiju par provizoriskiem nākamā gada plāniem saistībā ar iesaisti minētajā mehānismā, un ICCAT Komisija var dot Līgumslēdzējām valstīm ieteikumus, lai koordinētu valstu darbības minētajā jomā, kā arī par inspektoru skaitu un to kuģu skaitu, kuriem ir jāuzņem inspektori;

ii)

šajā ieteikumā izklāstītais mehānisms un līdzdalības plāni ir spēkā Līgumslēdzējām valstīm, ja vien tās nav vienojušās par ko citu; un par tādu vienošanos informē ICCAT Komisiju. Divas Līgumslēdzējas valstis tomēr savstarpēji pārtrauc shēmas īstenošanu, ja viena no tām, gaidot nolīguma pabeigšanu, par to ir informējusi ICCAT Komisiju.

10.

i)	Zvejas rīkus inspicē saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā tajā apakšapgabalā, kurā notiek inspekcija. Inspektors ziņojumā apraksta pārkāpuma būtību;

ii)	inspektors ir pilnvarots inspicēt visus zvejas rīkus, ko izmanto, vai arī tos zvejas rīkus, kas atrodas uz klāja un ir gatavi izmantošanai.

11.	Visiem inspicētiem zvejas rīkiem, kas, šķiet, neatbilst spēkā esošiem ICCAT Komisijas ieteikumiem attiecīgās kuģa karoga valsts sakarā, inspektors piestiprina ICCAT Komisijas apstiprinātu identifikācijas marķējumu un ieraksta to ziņojumā.

12.	Inspektors drīkst fotografēt zvejas rīkus tā, lai būtu redzami tie elementi, kas pēc viņa uzskatiem neatbilst spēkā esošiem noteikumiem, un tādā gadījumā ziņojumā uzskaita fotoattēlos redzamos objektus, un karoga valstij paredzētajam ziņojuma eksemplāram pievieno fotoattēlus.

13.

Inspektors ir pilnvarots, ievērojot visus ICCAT Komisijas uzliktos ierobežojumus, pārbaudīt nozvejoto zivju parametrus, lai konstatētu, vai ICCAT Komisijas ieteikumi ir ievēroti. Konstatētos faktus viņš cik drīz vien iespējams dara zināmus inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm. (Divu gadu ziņojums 1974–1975, II daļa.)

Piezīmes

Ir panākta vienošanās pagaidām nenorādīt dienu, kad stājas spēkā Starptautiskā inspekcijas shēma, līdz ICCAT Komisija pieņems citādu lēmumu.

ICCAT vimpelis

”

(1) OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(2) Kapteinis ir persona, kas atbildīga par kuģi.

13.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/21

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 646/2007

(2007. gada 12. jūnijs),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par Kopienas mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību broileriem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1091/2005

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par salmonellas un dažu citu pārtikā sastopamu zoonozes īpašu izraisītāju kontroli (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu, 8. panta 1. punktu un 13. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2160/2003 mērķis ir nodrošināt, ka tiek veikti pienācīgi un iedarbīgi pasākumi salmonellas un citu zoonozes izraisītāju noteikšanai un kontrolei visos atbilstošos ražošanas, pārstrādes un realizācijas posmos, jo īpaši primārās ražošanas līmenī, lai ierobežotu to izplatību un risku sabiedrības veselībai.

(2)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 paredz, ka nosakāms Kopienas mērķis, lai primārās ražošanas līmenī samazinātu visu to salmonellas serotipu izplatību broileru vidū, kuri var kaitēt sabiedrības veselībai. Izplatības samazināšana ir būtiska, ievērojot stingros pasākumus, kas no 2010. gada 12. decembra jāpiemēro svaigai gaļai, kas iegūta no inficētām broileru saimēm saskaņā ar minēto regulu. Jo īpaši svaigu mājputnu gaļu, tostarp broileru gaļu, nedrīkst laist tirgū lietošanai pārtikā, ja 25 gramos šādas gaļas ir sastopama Salmonella.

(3)

Regula (EK) Nr. 2160/2003 nosaka, ka Kopienas mērķim ir jāaptver atlikušo pozitīvo epidemioloģisko vienību maksimālā īpatsvara skaitliska izteiksme un/vai atlikušo pozitīvo epidemioloģisko vienību skaita samazinājuma minimālais īpatsvars, maksimālais termiņš, kurā mērķis sasniedzams, un mērķa sasniegšanas pārbaudei nepieciešamo testa shēmu noteikšana. Attiecīgos gadījumos tam ir jāaptver sabiedrības veselībai bīstamu serotipu noteikšana.

(4)	Lai noteiktu Kopienas mērķi, dalībvalstīs saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2005/636/EK par bāzlīnijas pētījumu par Salmonella izplatību broileru saimēs (2) ir savākti salīdzināmi dati par attiecīgo Salmonella serotipu izplatību broileru saimēs.

(5)	Regula (EK) Nr. 2160/2003 nosaka, ka trīs gadu pārejas posmā Kopienas mērķis attiecībā uz broileriem ir aptvert tikai Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium. Citi serotipi, kuri var kaitēt sabiedrības veselībai, iespējams, tiks aplūkoti pēc šī laikposma.

(6)	Lai pārbaudītu, kā tiek sasniegts Kopienas mērķis, šajā regulā jāparedz atkārtota paraugu ņemšana broileru saimēs.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 15. pantu notika apspriešanās ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI) par Kopienas mērķa noteikšanu attiecībā uz broileriem. Jo īpaši EPNI darba grupa datu vākšanai par zoonozēm 2007. gada 28. martā pieņēma ziņojumu par bāzlīnijas pētījuma analīzi par Salmonella izplatību Gallus gallus broileru saimēs ES 2005.–2006. gadā, A daļu: Salmonella izplatības aplēses (3).

(8)

Komisijas 2005. gada 12. jūlija Regulu (EK) Nr. 1091/2005 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2160/2003 par īpašu kontroles metožu izmantošanu dalībvalstu salmonellas apkarošanas programmās izpildi (4) aizstāja ar Komisijas 2006. gada 1. augusta Regulu (EK) Nr. 1177/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par īpašu kontroles metožu izmantošanu dalībvalstu programmās par salmonellas apkarošanu mājputnos (5). Skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1091/2005 ir jāatceļ.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kopienas mērķis

1. Kopienas mērķis, kas minēts Regulas (EK) Nr. 2160/2003 4. panta 1. punktā, Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatības samazināšanai broileru vidū (“Kopienas mērķis”) ir līdz 2011. gada 31. decembrim samazināt joprojām Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium pozitīvo broileru saimju maksimālo īpatsvaru līdz 1 % vai mazāk.

2. Testa shēma Kopienas mērķa sasniegšanas gaitas pārbaudei ir izklāstīta pielikumā.

3. Komisija apsver pielikumā sniegtās testa shēmas pārskatīšanu, balstoties uz pieredzi, kas gūta Regulas (EK) Nr. 2160/2003 5. panta 1. punktā minētās kontroles programmas pirmajā gadā – 2009. gadā.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1091/2005 atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1091/2005 atceļ no 2007. gada 1. jūlija.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz Regulu (EK) Nr. 1177/2006.

3. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. panta 1. un 3. punktu piemēro no 2007. gada 1. jūlija un 1. panta 2. punktu piemēro no 2009. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 12. jūnijā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 325, 12.12.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) OV L 228, 3.9.2005., 14. lpp.

(3) EPNI Vēstnesis (2007) 98, 1.–85. lpp.

(4) OV L 182, 13.7.2005., 3. lpp.

(5) OV L 212, 2.8.2006., 3. lpp.

PIELIKUMS

Testa shēma, kas vajadzīga Kopienas mērķa sasniegšanas pārbaudei, kā minēts 1. panta 2. punktā

1. Paraugu ievākšanas biežums un statuss

a)	Izlases plānā ietver visas broileru saimes, uz kurām attiecas Regulas (EK) Nr. 2160/2003 piemērošanas joma.

Paraugus no broileru saimēm ievāc pēc pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja iniciatīvas un kompetentā iestāde.

—	Paraugu ievākšanu pēc pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja iniciatīvas veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2160/2003 5. panta 3. punktu trīs nedēļu laikā pirms putni tiek pārvietoti uz kautuvi.

—	Kompetentā iestāde paraugu atlasi veic katru gadu vismaz vienā broileru saimē 10 % saimniecību ar vairāk nekā 5 000 putniem. To veic, ņemot vērā risku un ikreiz, kad kompetentā iestāde to uzskata par vajadzīgu.

Kompetentās iestādes veikta paraugu ievākšana var aizstāt pēc uzņēmēja iniciatīvas veiktu paraugu ievākšanu.

Tomēr, atkāpjoties no a) punkta, kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu ievākt paraugu vismaz no vienas broileru saimes katrā ciklā saimniecībās ar vairākām saimēm, ja:

i)	izmanto vienlaicīgas ievešanas/izvešanas sistēmu;

ii)	visām saimēm piemēro vienādu apsaimniekošanu;

iii)	barība un ūdens padeve ir vienāda visām saimēm;

iv)	viena gada un vismaz sešu ciklu laikā visām saimēm saimniecībā ir veiktas pārbaudes attiecībā uz Salmonella spp. atbilstoši b) punktā norādītajai uzraudzības shēmai un kompetentā iestāde ir ievākusi paraugus no visām viena cikla saimēm; kā arī

v)	visi Salmonella enteritidis vai Salmonella typhimurium testa rezultāti ir negatīvi.

2. Paraugu ievākšanas protokols

Ievāc paraugus vismaz no diviem bahilu/“zeķu” pāriem. Tajās saimēs, kur broilerus tur brīvās turēšanas apstākļos, paraugus ņem tikai kūtī. Visas bahilas/“zeķes” jāapvieno vienā paraugā.

Saimēs, kurās ir mazāk par 100 broileriem un kur nav iespējams izmantot bahilas/“zeķes”, jo piekļūt kūtīm nav iespējams, tos var aizstāt ar paraugiem, kas ņemti ar roku – bahilas vai “zeķes” uzvelkot uz rokas, kas ietērpta cimdā, paberzējot to pa virsmu, ko sedz svaigi mēsli, vai, ja tas nav iespējams, ar citām mēslu paraugu ņemšanas metodēm.

Pirms bahilu/“zeķu” uzvilkšanas to virsmu samitrina, izmantojot atšķaidītāju ar maksimālu reģenerācijas pakāpi (0,8 % vārāmā sāls, 0,1 % peptona sterilā dejonizētā ūdenī) vai sterilu ūdeni, vai jebkādu citu atšķaidītāju, ko ir apstiprinājusi valsts references laboratorija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 2160/2003 11. pantā. Aizliegts izmantot saimniecības ūdeni, kura sastāvā ir antibakteriālas vielas vai citi dezinfekcijas līdzekļi. Ieteicamais veids, kā samitrināt bahilas, ir ieliet šķīdumu bahilās pirms to uzvilkšanas. Bahilas vai “zeķes” var arī autoklāvēt ar atšķaidītāju autoklāva somās vai burkās pirms to lietošanas. Atšķaidītāju var arī lietot pēc bahilu uzvilkšanas, izmantojot aerosolu vai pudeli.

Nodrošina, lai visas kūts daļas paraugu ņemšanai būtu sadalītas proporcionāli. Ar katru pāri jānostaigā apmēram 50 % no kūts teritorijas.

Pēc paraugu ņemšanas pabeigšanas bahilas/“zeķes” piesardzīgi novelk, lai nenobirtu pielipušais materiāls. Lai saglabātu šo materiālu, bahilas var izgriezt uz otru pusi. Tās ieliek maisā vai traukā un marķē.

Kompetentā iestāde uzrauga pārtikas apritē iesaistītu uzņēmēju izglītību, lai garantētu pareizu paraugu ņemšanas protokola piemērošanu.

Ja paraugus ievāc kompetentā iestāde gadījumos, kad ir aizdomas par Salmonella infekciju vai citā gadījumā, ko uzskata par atbilstošu, kompetentā iestāde, izdarot nepieciešamos papildu testus, pārliecinās, ka broileru saimju Salmonella izmeklējumu rezultātus neietekmē šajās saimēs izmantotie antibakteriālie līdzekļi.

Ja Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium klātbūtne netiek atklāta, bet tiek konstatēti antibakteriālie līdzekļi vai baktēriju vairošanās inhibēšana, 1. panta 2. punktā minētā Kopienas mērķa sasniegšanas nolūkā broileru saime uzskatāma par inficētu.

3. Paraugu izmeklēšana

3.1. Paraugu pārvietošana un sagatavošana

Paraugus 25 stundu laikā pēc to ievākšanas ar kurjerpastu vai kurjeru nosūta Regulas (EK) Nr. 2160/2003 11. un 12. pantā minētajām laboratorijām. Laboratorijā paraugus uzglabā ledusskapī līdz izmeklēšanai, ko veic 48 stundu laikā pēc paraugu saņemšanas.

Bahilu/“zeķu” pāri rūpīgi izsaiņo, lai izvairītos no pielipušo kūtsmēslu zudumiem, apvieno un ievieto 225 ml buferētā peptona šķīdumā (BPW), kas iepriekš uzsildīts līdz istabas temperatūrai.

Paraugu sakrata, lai tas homogenizētos, un pēc tam kultūrai piemēro 3.2. punktā aprakstīto atklāšanas metodi.

Ja ir vienošanās par ISO standartiem par kūtsmēslu sagatavošanu salmonellas atklāšanai, tos piemēro un aizstāj šajā punktā minētos noteikumus par paraugu sagatavošanu.

3.2. Noteikšanas metode

Izmanto metodi, ko ieteikusi Kopienas salmonellas references laboratorija (KRL) Bilthofenē, Nīderlandē.

Šī metode ir aprakstīta ISO 6579:2002 D pielikuma projekta pašreizējā redakcijā: “Salmonella spp. atklāšana dzīvnieku izkārnījumos un ražošanas sākuma posma paraugos”.

Pēc šīs metodes par vienīgo selektīvo barotni izmanto pusšķidru barotni (modificētu pusšķidru Rapaporta-Vasiliada barotni (MSRV)).

3.3. Serotipizēšana

Vismaz vienam izdalītajam katra pozitīvā parauga materiālam serotipu nosaka pēc Kaufmaņa-Vaita shēmas.

3.4. Alternatīvas metodes

Attiecībā uz paraugiem, kas ņemti pēc pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja iniciatīvas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (1) 11. pantā paredzētās analīzes metodes drīkst izmantot šā pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. punktā paredzēto paraugu sagatavošanas, atklāšanas un serotipa noteikšanas metožu vietā, ja tās ir apstiprinātas saskaņā ar EN/ISO 16140/2003.

3.5. Celmu uzglabāšana

Kompetentā iestāde ievāc vismaz vienu izolētu celmu no katras kūts gadā un uzglabā to, lai turpmāk veiktu bakteriofāgu tipizēšanu vai antibakteriālās uzņēmības pārbaudes, izmantojot parastās kultūru savākšanas metodes, kam jānodrošina celmu saglabāšanās vismaz divus gadus.

4. Rezultāti un ziņošana

4.1. Izplatības aprēķināšana Kopienas mērķa sasniegšanas pārbaudei

Broileru saime nolūkā pārbaudīt Kopienas mērķa sasniegšanu uzskatāma par pozitīvu, ja broileru saimē atklāj Salmonella enteritidis un/vai Salmonella typhimurium klātbūtni (izņemot vakcīnas celmus).

Pozitīvas broileru saimes uzskaita tikai vienreiz neatkarīgi no veikto paraugu ievākšanas un testēšanas darbību skaita, un par tām ziņo tikai pirmajā pozitīvu paraugu gadā.

4.2. Ziņošana

Ziņojumā iekļauj šādus datus:

a)	kopējais broileru saimju skaits, kurās paraugus ievāca kompetentā iestāde vai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs;

b)	kopējais inficēto broileru saimju skaits;

c)	visi Salmonella izolētie serotipi (ieskaitot tos, kas nav Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium);

d)	paskaidrojumi par rezultātiem, jo īpaši par izņēmuma gadījumiem.

Rezultātus un visu attiecīgo papildu informāciju iekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/99/EK (2) 9. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā par tendencēm un avotiem.

4.3. Papildu informācija

Pēc Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes pieprasījuma dara pieejamu šādu informāciju par katru broileru saimi, kurā analīzes veikusi minētā iestāde vai tās veiktas valsts līmenī:

a)	paraugs, ko ievākusi kompetentā iestāde vai pārtikas apritē iesaistīts uzņēmējs;

b)	saimniecības atsauces numurs, kas laika gaitā nav mainīts;

c)	kūts atsauces numurs, kas laika gaitā nav mainīts;

d)	parauga ņemšanas mēnesis.

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.

II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

13.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/33

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 6. decembris)

par plānoto Vācijas valsts atbalstu C 6/2006 (ex N 417/2005) par labu Volkswerft Stralsund

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5790)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/402/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zonas līgumu, un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas ir aicinātas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem (1), un, ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

2005. gada 22. augustā Vācija ar rakstisku paziņojumu, kas reģistrēts 2005. gada 26. augustā, informēja Komisiju par savu nodomu piešķirt Volkswerft Stralsund reģionālo ieguldījumu atbalstu. 2005. gada 13. septembra vēstulē Komisija lūdza informāciju, ko Vācija iesniedza 2005. gada 14. oktobra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 17. oktobrī. 2005. gada 18. novembra vēstulē Komisija lūdza papildu informāciju, ko Vācija iesniedza 2005. gada 19. decembra vēstulē, kas reģistrēta 2005. gada 20. decembrī.

(2)

2006. gada 22. februārī Komisija uzsāka iespējamā valsts atbalsta formālo izmeklēšanas procedūru. Komisijas lēmums uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija uzaicināja visas ieinteresētās puses izteikties par minēto valsts atbalstu. 2006. gada 10. maija vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 11. maijā, savu atbildi iesniedza atbalsta saņēmējs Volkswerft Stralsund. 2006. gada 11. maija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā, saņemti Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības (Verband für Schiffbau und Meerestechnik) apsvērumi, kā arī Danske Maritime, Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienības, apsvērumi.

(3)	Minētie apsvērumi nosūtīti Vācijas iestādēm 2006. gada 12. maija un 2006. gada 19. maija vēstulēs. Vācijas atbilde uz apsvērumiem nosūtīta 2006. gada 2. jūnija vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā.

(4)	Vācijas atbilde par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu tika saņemta 2006. gada 7. aprīļa vēstulē, kas reģistrēta tajā pašā dienā. 2006. gada 26. jūlija vēstulē Komisija lūdza papildu informāciju, ko Vācija iesniedza 2006. gada 22. augusta vēstulē, kas reģistrēta 2006. gada 23. augustā.

II. APRAKSTS

(5)

Atbalsta saņēmējs Volkswerft Stralsund GmbH (turpmāk tekstā “VWS”) atrodas Meklenburgas-Priekšpomerānijas zemē (Vācijā), kas saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir atbalstāms reģions. VWS pieder AP Möller grupai un ir Odense Steel Shipyard Ltd. vadītās kuģu būvētavu grupas sastāvdaļa. VWS ir liels uzņēmums un nav uzskatāms par mazo vai vidējo uzņēmumu Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju izpratnē (3).

(6)

Kuģu būvētava projektē un būvē jūras kuģus, kā arī nodarbojas ar kuģu remontu un pārbūvi. Lielākoties VWS būvē vidēji lielus konteineru kuģus, taču arī pasažieru kuģus, prāmjus un tādus specifiskus kuģus kā bagarkuģi, kabeļkuģi, enkurkuģi un jūras piesārņojuma kontroles kuģi. Kuģu būvētava ir paredzēta kuģiem, kas nav garāki par 260 m.

(7)

Atsevišķu sastāvdaļu, kā arī kuģu segmentu sagatavošana notiek speciālās ražošanas līnijās. Galīgā montāža pēc iepriekšējas apstrādes un krāsošanas notiek kuģu būves hallē, kurā iespējams montēt kuģus garumā līdz 300 m. Kuģu nolaišanu ūdenī veic ar 230 m garu kuģu liftu. Kuģu lifta izmērs ierobežo VWS būvēto kuģu garumu līdz 260 m.

(8)

VWS plāno modernizēt un racionalizēt ražošanu, kā arī pielāgoties izmaiņām starptautiskajā pieprasījumā ar mērķi palikt konkurētspējīgai pasaules tirgū. VWS uzskata, ka izdevīgie tirgus apstākļi kravas kuģiem turpinās pastāvēt vēl vairākus gadus un pieaugs pieprasījums pēc Panamax klases kuģiem, kurus VWS šobrīd nav spējīga piedāvāt par konkurētspējīgu cenu. Panamax kuģi ir vislielākie kuģi, kas ir spējīgi šķērsot Panamas kanālu, proti, kuģi ar maksimālo garumu 300 m un maksimālo platumu 32,2 m.

(9)

Lai paaugstinātu kuģu būvētavas ražību un pēc iespējas ekonomiskāk ražotu Panamax klases lielos kuģus, VWS ir uzsākusi ieguldījumu projektu. Ieguldījumu projekts darīs VWS konkurētspējīgu Panamax klases kuģu tirgus segmentā un palielinās kuģu būvētavas apgrozījumu. VWS uzskata, ka šādi tiks līdzsvarots jau esošo ražošanas līniju noslogojums un pazemināsies katra kuģa ražošanas izmaksas, kas izraisīs kuģu būvētavas produktivitātes pieaugumu.

(10)	Ieguldījumi skar, pirmkārt, metāla pārstrādi (paneļu un segmentu ražošana, apstrāde), lai būtu iespējams ražot un apstrādāt lielāka izmēra metāla konstrukcijas (segmentus), un, otrkārt, kuģu lifta pagarināšanu par 40 m, lai būtu iespējams pacelt lielākus kuģus.

(11)

Paneļu un segmentu ražošanai jau esošajā hallē ir paredzēts izveidot jaunu paneļu un segmentu ražošanas līniju lielāka izmēra kuģiem. Uz stāpeļa paredzēts izveidot četras papildu vietas lielāku segmentu būvei. Ieguldījumi apstrādē paredzēti divu no četru esošo apstrādes iekārtu paplašināšanai, lai tajās varētu ievietot lielākus segmentus. Lielo kuģu būvei ekonomiski un tehniski ir nepieciešams ražot lielākas metāla konstrukcijas, jo lielo kuģu galīgā montāža no mazām daļām būtu neefektīva. Pagarinot kuģu liftu, tā ietilpība atbildīs kuģu būves halles ietilpībai.

(12)

Pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas VWS ražība saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju palielināsies no […] (4) t metāla/1 000 darba stundās 2005. gadā līdz […] t metāla/1 000 darba stundās. Kuģu būvētavas jauda, mērot CGT, (kompensētā bruto tonnāža, compensated gross tonnage, gewichtete Bruttoraumzahl) ieguldījumu projekta rezultātā nepalielināsies, mainīsies tikai ražošanas īpatsvars no vidēji lieliem konteineru kuģiem uz lielajiem konteineru kuģiem. Kuģu būvētavas metāla pārstrādes jauda pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas palielināsies no 56 000 t 2005. gadā līdz 64 000 t gadā.

(13)	Projektu uzsāka 2005. gada sākumā un beidza 2006. gada 28. februārī. Projekts radīs 207 jaunas darba vietas.

(14)

Ieguldījumu projekts paredz samazināt kuģu būvētavas vertikālo integrāciju. Ārpus kuģu būvētavas veikto pakalpojumu apjomam ir jāpieaug no 17 % ražošanas stundu 2005. gadā līdz 28 % 2007. gada beigās. Ir sagaidāms, ka līdz ar pieaugošo pieprasījumu pēc pakalpojumiem ārpus kuģu būvētavas Štrālzundes reģionā izveidosies 400 jaunas darba vietas.

(15)

Kopējās projekta izmaksas sasniedz EUR 18 669 000 un atbilst attaisnotajiem izdevumiem. Šīs vispārējās izmaksas var sadalīt sīkāk:

(EUR)
Kuģu lifts	10 512 000
Paneļu un segmentu ražošana	3 910 000
Apstrāde	4 247 000
Kopā	18 669 000

(16)

Vācija ir paredzējusi sniegt valsts atbalstu EUR 4 200 500 apmērā, kas atbilst 22,5 % no EUR 18 669 000 attaisnoto ieguldījumu izdevumiem. Atbalstu paredzēts piešķirt saskaņā ar divām apstiprinātām reģionālā atbalsta piešķiršanas shēmām (5). Atbalsta piešķiršanas pieteikums ir iesniegts pirms ieguldījuma projekta uzsākšanas.

III. PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(17)

Formālā izmeklēšanas procedūra tika uzsākta, jo Komisijai bija šaubas par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Komisija šaubījās, ka ieguldījumi paneļu un segmentu būvē kalpos tikai jau esošas iekārtas produktivitātes uzlabošanai. Tāpat Komisija apšaubīja, ka ieguldījumi apstrādes iekārtās un kuģu lifta pagarināšanā būtu uzskatāmi par attaisnotiem ieguldījumiem, jo ieguldījumu mērķis nešķiet šo iekārtu ražības paaugstināšana.

(18)	Turklāt Komisija šaubījās, vai ieguldījumu rezultātā nepalielināsies kuģu būvētavas jauda, kas būtu nesaderīgi ar Nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei (6) un kopējo tirgu.

IV. IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(19)	Komisijai ir iesniegti atbalsta saņēmēja, Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības (Verband für Schiffbau und Meerestechnik), kā arī Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienības apsvērumi.

1. Atbalsta saņēmēja (VWS) apsvērumi

(20)

VWS savos paskaidrojumos atzīmē, ka ieguldījumu projekta mērķis ir paaugstināt produktivitāti un uzlabot jau pastāvošās iekārtas. Kuģu būvētavas jaudas palielināšana nav ieguldījumu projekta mērķis un paredzētā projekta rezultātā nav sasniedzama. Ieguldījumu projekts ir priekšnoteikums, lai VWS varētu uzsākt jaunu produktu ražošanu un ienākt Panamax klases kuģu tirgus segmentā. VWS norāda, ka kuģu būvētavai visatbilstošākais tirgus segments ir tieši kuģi ar kravnesību no 2 500 līdz 4 999 LES (7), jo tieši šajā segmentā ir pasaulē lielākais noieta potenciāls un zems konkurences līmenis Eiropā.

(21)

Turpmāk VWS norāda, ka no 1993. gada līdz 1998. gadam veiktās pārbūves laikā kuģu būvētava jau tika aprēķināta Panamax klases kuģiem, uz ko norāda kuģu būves halles izmēri. Taču pārbūves laikā pasaules tirgus pieprasījuma pieaugumu pēc Panamax klases kuģiem nebija iespējams paredzēt. Tā kā VWS tā laika īpašniekam Bremer Vulkan jau piederēja kuģu būvētavas, kas spēja ražot Panamax klases kuģus, Bremer Vulkan nolēma izmantot VWS mazāku kuģu ražošanai un uzskatīja, ka 230 m garš lifts būs pietiekams.

(22)

VWS uzsver, ka pēdējos gados VWS tirgus stāvoklis dažādu faktoru iespaidā ir mainījies. Bremer Vulkan vairs neeksistē. Tā kā pieprasījums pēc VWS sākotnēji piedāvātās produkcijas izrādījās nepietiekams, kuģu būvētavas specializācija bija konteineru kuģi ar kravnesību līdz 3 000 LES, kā arī lielie, specializētie kuģi, kas veic piegādes atklātā jūrā. Pēc beramkravu kuģiem, zvejas kuģiem, prāmjiem, pasažieru kuģiem un tankkuģiem, kuri ietilpa VWS sākotnējās produkcijas piedāvājumā, nebija pieprasījuma, tāpēc tos vairs nebūvēja. Turklāt VWS paskaidro, ka mazo konteineru kuģu tirgū konkurence Vācijā un daļēji arī Polijā ir ļoti liela, turpretī lielos Panamax klases konteineru kuģus ražo tikai dažas kuģu būvētavas Eiropā. VWS norāda, ka tās tehniskais aprīkojums, it sevišķi kuģu būves halle, jau tagad ir piemērots Panamax klases kuģu būvei.

(23)

Taču, lai Panamax klases kuģu būve būtu ekonomiski izdevīga, ir nepieciešami tehniski kuģu būvētavas uzlabojumi. Līdz šim VWS būvēja kuģus ar kravnesību no 2 100 līdz 3 000 LES un garumu no 197 līdz 237 m. Šos kuģus montēja no 95 līdz 111 metāla segmentiem, kuru garums bija līdz 16 m. Segmentu garumu ierobežo darbnīcu un apstrādes iekārtu izmēri. Panamax klases kuģu garums ir sākot no 295 m. Nepārbūvējot iekārtas, kuģus vajadzētu montēt no 170 daļām katru. Ja daļu izmēri paliks nemainīgi, pārstrādes slodze palielināsies par 60 līdz 70 %. Tā kā šo kuģu tirgus cena ir tikai 20 līdz 23 % augstāka, lai kuģu būve būtu ekonomiski izdevīga, VWS ir jāpaaugstina ražība. Līdz ar to, lai varētu ražot un apstrādāt segmentus, kuru garums sasniedz 32 m, ieguldījumi divu jau esošo apstrādes iekārtu kabīņu palielināšanā un paneļu un segmentu būves paplašināšanā ir neizbēgami.

(24)	VWS norāda, ka Panamax klases kuģu nolaišana ūdenī ir iespējama ar jau esošo 230 m garo kuģu liftu. Kuģa korpusa daļu, kas pārsniedz lifta garumu, vajadzētu atbalstīt, piemēram, ar peldoša krāna palīdzību. Taču šāda procedūra ir saistīta ar dažādiem riskiem un rada papildu izmaksas.

(25)

Attiecībā uz kuģu būvētavas jaudu VWS paskaidro, ka kopējā kuģu būvētavas jauda, mērot CGT, nepalielināsies. 2005. gadā VWS uzbūvēja sešus konteineru kuģus, katru ar 2 500 LES kravnesību, kas atbilst 110 000 CGT. Rezultātā 1,725 miljonu darba stundās tika pārstrādātas 56 000 t metāla. Pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas kuģu būvētava 2006. un 2007. gadā var uzbūvēt septiņus Panamax klases kuģus, pārstrādājot 64 000 t metāla un patērējot 1,9 miljonus darba stundu gadā. Tas atbilst 108 000 CGT gadā. Nemainoties CGT, patērēto darba stundu un pārstrādātā metāla daudzums palielinās katrs par 14 %.

(26)

VWS uzsver, ka pieprasījuma izmaiņas no mazajiem kuģiem uz lielajiem Panamax klases kuģiem būtu apdraudējušas kuģu būvētavas pastāvēšanu, ja tā turpinātu ražot tikai mazos kuģus, tāpēc 2003. gadā tika noslēgti līgumi par Panamax klases kuģu būvi. Kuģu būvētavas ražošanas norises izpētes rezultāti parādīja, ka apspriežamais ieguldījums ļaus produktīvi un konkurētspējīgi ražot lielākus kuģus.

(27)	Kuģu ar kravnesību no 2 500 un 4 000 LES (22 000 līdz 50 000CGT) tirgus sektorā, kurā VWS ir iecerējusi ienākt ar savu produkciju, darbojas sekojošas kuģu būvētavas: vācu Aker YW (HDW und Schichau Seebeck), kā arī poļu kuģu būvētavas Gdiņā un Ščecinā.

(28)

Eiropas kuģu būvētavu tirgus daļa ir 26,3 %, un tās ieņem otro vietu šajā tirgus segmentā uzreiz aiz Korejas (39,1 %) un pirms Ķīnas (24,8 %). Koreja un Ķīna ir spēcīgākie konkurenti šajā tirgus segmentā, kas arī turpmāk noteiks konkurences noteikumus. Ja VWS neiekļūst Panamax klases kuģu tirgū, tai būs jāpaliek specializēto atklātās jūras kuģu tirgū, kuru Eiropā raksturo ļoti spēcīga konkurence, un dalība ātri augošajā Panamax klases kuģu tirgū līdz ar to būtu izslēgta. VWS uzrādīja statistikas datus, kas parāda, ka tirgū pieprasījums pieaug tieši pēc lielajiem kuģiem un pieprasījuma pieaugums pēc kuģiem ar kravnesību no 2 500 līdz 5 000 LES ir augstāks par vidējo.

2. Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības (Verband für Schiffbau und Meerestechnik) apsvērumi

(29)

Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienība (turpmāk tekstā “Apvienība”) norāda, ka Komisijas šaubas par jaudas palielināšanos nav pamatojamas ar Nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei. Pašreizējā tirgus situācija neapstiprina minētās šaubas, un ieplānotais valsts atbalsts neradīs konkurences traucējumus.

(30)

Apvienība uzsver, ka laika gaitā ES politika attiecībā uz valsts atbalstu kuģu būvei ir mainījusies. Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei neaizliedz veikt ieguldījumus jaudas palielināšanā. Apvienība secina, ka šāds noteikums vairs netika uzskatīts par mērķtiecīgu. Turpmāk apvienība norāda, ka Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei pēc iespējas atceļ atsevišķiem tirgus segmentiem raksturīgos ierobežojumus un noteikumus. Jauda ir pieminēta tikai saistībā ar valsts atbalstu slēgšanas gadījumā. Citi valsts atbalsta veidi, piemēram, atbalsts pārstrukturēšanai, ir iekļauti valsts atbalsta vispārējos noteikumos.

(31)

Apvienība norāda, ka sašaurināta minēto noteikumu interpretācija ir pretrunā ar LeaderSHIP 2015 iniciatīvu, kas ir Lisabonas stratēģijas īstenošanas pasākumu sastāvdaļa. Eiropas rūpniecības konkurētspēja un produktivitāte ir jāuzlabo, ieguldot pētniecībā, attīstībā un jauninājumos, kas nozīmē arī ieguldījumus ražošanas līdzekļu modernizācijā. Ja valsts atbalsta ieguldījumus nedrīkst izmantot jaudas palielināšanai, tas ir pretrunā ar LeaderSHIP 2015 iniciatīvu, jo īpaši ar tās mērķi saglabāt un attīstīt uzņēmumu pozīcijas izvēlētajos tirgus segmentos. Viens šāds tirgus sektors ir mazo un vidējo konteineru kuģu tirgus, kurā Eiropai vēl joprojām salīdzinājumā ar Ķīnu un Koreju ir ļoti labas tirgus pozīcijas.

(32)

Apvienība uzskata, ka ieplānotie ieguldījumu neradīs konkurences traucējumus. Pārprodukcija šobrīd nav novērojama, jo pasaules kuģu būves tirgus uzplaukst. Pieprasījums jau ilgstoši ir izdevīgs, kaut arī 2008. un 2009. gadā ir sagaidāma neliela pieprasījuma samazināšanās. Pastāvīgi pieaugošās pasaules tirdzniecības rezultātā pieaug arī jūras satiksmes apmēri. Visvairāk tas attiecas uz rūpniecības preču pārvadājumiem ar konteineru kuģiem. Pieprasījums pēc šiem kuģiem līdz ar to turpinās pieaugt.

(33)

Plānotie ieguldījumi ļauj VWS būvēt konteineru kuģus ar kravnesību līdz pat 5 000 LES. Līdz šim VWS varēja būvēt kuģus ar kravnesību līdz 3 000 LES. Konteineru kuģu ar kravnesību līdz 3 000 LES tirgū valda ļoti spēcīga konkurence, jo šos kuģus būvē ne tikai vairākās vācu, bet arī citās kuģu būvētavās Eiropā, jo īpaši poļu kuģu būvētavās Gdiņā un Ščecinā. Vislielākie konkurenti tomēr ir Ķīna un Koreja.

(34)	Kuģu ar kravnesību virs 3 000 LES tirgus ir savādāks. Kaut arī dažas Vācijas un Polijas kuģu būvētavas ir tehniski aprīkotas šādu kuģu būvēšanai, tos ražo gandrīz tikai un vienīgi Koreja un Ķīna.

(35)

Balstoties uz pastāvīgo pieprasījuma pēc Panamax klases kuģiem pieaugumu pēdējos gados, apvienība pozitīvi novērtē kuģu ar kravnesību virs 3 000 LES tirgus segmenta attīstības potenciālu. Tā uzsver, ka ieguldījumi VWS neradīs konkurences traucējumus Eiropā, jo šāda tipa kuģus šobrīd ražo gandrīz tikai Korejā un Ķīnā. Ir jāņem vērā, ka Ķīna turpinās palielināt kuģu būves jaudu un paplašināt savu tirgus daļu. Tas nozīmē, ka ir jārunā par pasaules, nevis par Eiropas mēroga konkurenci. Ieguldījumu ierobežojumi Eiropas kuģu būvētavām radītu priekšrocības konkurentiem Korejā un Ķīnā.

3. Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienības apsvērumi

(36)

Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienība uzskata, ka apspriežamais valsts atbalsts nerada konkurences traucējumus, jo VWS būvētie kuģi, kā arī kuģi, ko VWS iecerējusi būvēt nākotnē, atšķiras no Dānijas kuģu būvētavu piedāvātā sortimenta. Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienība norāda, ka plānotā valsts atbalsta mērķis ir VWS konkurētspējas stiprināšana lielo konteineru kuģu tirgū. Lielākie konkurenti šajā tirgus sektorā ir uzņēmumi no trešām valstīm ārpus Eiropas robežām. Turklāt ir novērojams vispārējs pieprasījuma pieaugums pēc lielākiem kuģiem.

(37)	Dānijas Jūras satiksmes tautsaimniecības apvienība papildus norāda, ka valstīs ārpus Eiropas kuģu būves rūpniecība tiek spēcīgi subsidēta. Lai varētu izturēt pieaugošo konkurenci, Eiropas kuģu būves rūpniecībai ir nepieciešami plaši ieguldījumi.

V. VĀCIJAS APSVĒRUMI

(38)

Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija norāda, ka Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 26. punktā nav minēti nekādi noteikumi attiecībā uz jaudu. Tāpat Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 26. punktā nav ietverti nekādi noteikumi, kas aizliegtu valsts ieguldījumus projektos, kuros ražības palielināšanās rezultātā iespējama arī jaudas palielināšanās. Vācija secina, ka ražības paaugstināšana kuģu būves rūpniecībā ir viens no galvenajiem Kopienas politikas mērķiem šajā tirgus sektorā. Uz to norāda arī LeaderSHIP 2015 iniciatīva, kuras mērķis ir Eiropas kuģu būvētavu konkurētspējas palielināšana un to nelabvēlīgo apstākļu samazināšana, kas Eiropas kuģu būves rūpniecībai radušies saistībā ar subsīdijām Āzijas kuģu būvētavām. Šo mērķi, pēc Vācijas domām, ir iespējams sasniegt, tikai paaugstinot ražību.

(39)

Tāpat Vācija uzskata, ka Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 3. punkts nenozīmē, ka ieguldījumu projekta ietekme uz uzņēmuma jaudu būtu izmantojama kā kritērijs, vērtējot ieguldījumu projekta saderību ar kopējo tirgu. Vācija uzskata, ka kuģu būves rūpniecība vairs neatbilst Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 3. punktā nosauktajām pazīmēm, jo tajā šobrīd ir novērojams labs pieprasījuma līmenis, augstas cenas un nepietiekama ražošanas jauda.

(40)

Vācija papildus uzsver, ka Eiropas kuģu būves rūpniecības tirgus daļa pēdējos gadu desmitos ir samazinājusies, savukārt Japāna, Koreja un Ķīna ar valsts subsīdiju palīdzību savas daļas ir palielinājušas. Šīs subsīdijas ir minētas Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 3. punkta c) apakšpunktā kā viens no konkrētā tirgus sektora specifiskajiem faktoriem, kas ir jāņem vērā. Eiropas kuģu būvētavām ir jāpieliek visas pūles, lai palielinātu produktivitāti.

(41)

Pēc Vācijas domām, jebkura produktivitātes palielināšana noved pie iekārtas jaudas pieauguma. Produktivitātes palielināšana saskaņā ar Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei nevar nozīmēt tāda paša produkcijas daudzuma saražošanu tikai ar mazāku ieguldītā darba apjomu. Nobeigumā Vācija norāda, ka reģionālā valsts atbalsta mērķis ir reģionu attīstība un jaunu darba vietu radīšana. Produktivitātes paaugstināšana līdz ar to nedrīkst novest pie darba vietu samazināšanās.

(42)

Attiecībā uz tirgus stāvokli Vācija norāda, ka preču kravu transporta apjoms pieaug un konteineru kuģu tirgus sektorā ir novērojama nosliece uz lielākiem kuģiem. Jau šobrīd eksistē kuģi ar 5 000 LES kravnesību, bet jaunākajās prognozēs jau ir pieminēti kuģi ar 8 000 LES kravnesību. Šādi lielie kuģi var ienākt tikai nedaudzās ostās, tāpēc izkraušanai joprojām ir nepieciešami arī mazāki kuģi, kādus plāno ražot VWS. Pieprasījuma izmaiņas par labu lielajiem kuģiem līdz ar to neietekmē pieprasījumu pēc VWS ražotajiem mazākajiem kuģiem.

(43)	Vācija sniedz detalizētu informāciju par VWS ieguldījumu projektu, metāla pārstrādes jaudu, darba apjomu un kuģu būvētavas produktivitāti pirms un pēc projekta. Vācija uzskata, ka ieguldījumi ir nepieciešami, lai saglabātu kuģu būvētavas konkurētspēju un 1 200 esošās darba vietas.

(44)

Attiecībā uz kuģu būvētavas jaudas palielināšanos ieguldījumu rezultātā Vācija norāda, ka ieguldījumi neskar jomas, kuras uzskatāmas par kuģu būvētavas tehnoloģiski vājajām vietām. Lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Komisija ir norādījusi, ka šīs tehnoloģiski vājās vietas ietekmē kuģu būvētavas jaudu. Vācija no tā secina, ka kuģu būvētavas jauda, ja to mēra saskaņā ar Komisijas noteiktajiem kritērijiem, nemainās.

(45)

Turklāt Vācija iebilst un uzskata, ka EK Līguma 87. panta 1. punkts neattiecas uz šā ieguldījuma piešķiršanu un atsaucas šajā sakarībā uz tirgus investora principu (market economy investor principle). Ņemot vērā, ka VWS pati sedz 77,5 % no ieguldījuma izdevumiem un pati uzņemas risku, var uzskatīt, ka ieguldījums atbilst tirgus ekonomikas kritērijiem.

(46)

Pēc Vācijas domām, konkrētais valsts ieguldījums neradīs konkurences traucējumus un 87. panta 1. punkts nav piemērojams, jo kuģu būve ir pasaules mēroga tirgus, kuru šobrīd jau nelabvēlīgi ietekmē subsīdijas Āzijas kuģu būvētavām. Eiropas kuģu būvētavas strādā ar pilnu jaudu, un turpmākajos gados ir jārēķinās ar ievērojamu attīstības potenciālu. Novērtējot konkurenci, ir jāņem vērā tikai tie tirgus dalībnieki, kas darbojas konkrētajā tirgus sektorā, proti, Panamax klases kuģu ražotāji. Viņi ir saņēmuši pasūtījumus vairākiem gadiem, un jauda ir pilnībā noslogota.

(47)

Attiecībā uz tirgus attīstības perspektīvu nākotnē un iespējamo jaudas pārpalikumu, kas ir pieminēts Komisijas lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Vācija atsaucas uz šo prognožu zemo ticamību un norāda, ka Komisija nav sniegusi nekādus pierādījumus gaidāmajai tirgus attīstībai. Fakts, ka nākotnē ir iespējams jaudas pārpalikums, nav pamats secinājumam, ka plānotais valsts atbalsts jau tagad būtu uzskatāms par konkurenci traucējošu darbību EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē. Šo pašu iemeslu dēļ nevar uzskatīt, ka tiek iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(48)	Attiecībā uz nesaderību ar EK Līguma 87. panta 3. punktu Vācija iebilst, ka konkrētais valsts atbalsts atbilst Eiropas ekonomikas politikai, kuras mērķis, proti, uzlabot Eiropas kuģu būves rūpniecības stāvokli un konkurētspēju, ir ietverts arī LeaderSHIP 2015 iniciatīvā.

(49)	Vācija norāda, ka arī ieinteresēto personu apsvērumi atbalsta Vācijas uzskatu, ka plānotais valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu.

VI. NOVĒRTĒJUMS

1. Valsts atbalsta EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē konstatēšana

(50)

EK Līguma 87. pantā paredzēts, ka jebkāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai to jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, nav saderīga ar kopējo tirgu. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesu praksi tirdzniecība starp dalībvalstīm ir uzskatāma par iespaidotu, ja atbalstu saņemošais uzņēmums darbojas jomā, kas ietver tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(51)	Naudas līdzekļus ieguldījumam ir piešķīrusi Meklenburgas-Priekšpomerānijas zeme, līdz ar to tie ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem. Tas rada VWS priekšrocības, kuras tā nebūtu ieguvusi tirgū.

(52)

VWS būvē jūras kuģus. Ņemot vērā, ka šie kuģi tiek plaši tirgoti, paredzētais pasākums draud radīt konkurences traucējumus un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. Vācijas argumenti šajā sakarībā nav pārliecinoši. Saskaņā ar tiesu praksi valsts atbalsts, kas stiprina kāda uzņēmuma pozīciju Eiropas iekšējā tirgū attiecībā pret konkurentiem, iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm (8).

(53)

Attiecībā uz Vācijas iebildi, ka nākotnē iespējamais jaudas pārpalikums un no tā izrietošie konkurences traucējumi EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē nav pierādīti un pamatoti, jāatzīmē, ka EK Līguma 87. panta 1. punkts ir piemērojams tad, ja pasākums draud radīt konkurences traucējumus un iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm (9).

(54)

Attiecībā uz Apvienības argumentu, ka konkrētais pasākums nerada konkurences traucējumus Eiropā, jo kuģus, ko VWS plāno ražot, būvē gandrīz tikai Korejā un Ķīnā, Komisija norāda, ka VWS nākotnē ražotos konteineru kuģus nevar uzskatīt par atsevišķu tirgu. Minētie kuģi konkurē ar citiem Eiropas kuģu būvētavu ražotajiem konteineru kuģiem.

(55)	Rezultātā ir konstatēts, ka paredzētie naudas līdzekļi ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta izpratnē un ir atbilstoši jāizvērtē.

2. Izņēmumi saskaņā ar EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktu

(56)	EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā ir ietverti izņēmumi no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma, kas noteikts 87. panta 1. punktā.

(57)

Valsts atbalsta kuģu būvei izvērtēšanai Komisija ir pieņēmusi Nostādnes par valsts atbalstu kuģu būvei. Minēto nostādņu izpratnē kuģu būve ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būve Kopienā. VWS veiktā uzņēmējdarbība atbilst šai definīcijai, līdz ar to apspriežamais valsts atbalsts ir jāizvērtē saskaņā ar Nostādnēm par valsts atbalstu kuģu būvei. Komisijai nav informācijas, ka VWS ražotu Kopienā zvejas kuģus. Saskaņā ar Pamatnostādnēm valsts atbalsta izskatīšanai zivsaimniecībā un akvakultūrā (10) valsts atbalsts Kopienas kuģu būvētavām zvejas kuģu būvei ir aizliegts.

(58)

Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei 26. punktā ir teikts, ka “reģionālo atbalstu kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei var uzskatīt par atbilstošu kopējam tirgum tikai tad, ja … atbalsts piešķirts ieguldījumiem esošo kuģu būvētavu uzlabošanai un modernizēšanai, kas nav saistīta ar attiecīgo kuģu būvētavu finansiālo pārstrukturēšanu, lai uzlabotu esošo iekārtu ražību”.

(59)

Reģionos, kas minēti EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā palīdzības apmērs nedrīkst pārsniegt 22,5 % vai piemērojamo reģionālā atbalsta maksimālo apjomu, atkarībā no tā, kas ir mazāks. Turklāt atbalstu piešķir tikai, lai atbalstītu attaisnotos izdevumus, kā noteikts piemērotajās Kopienas pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu.

(60)

Ieguldījumu projekta īstenošana ļaus VWS ekonomiski izdevīgāk būvēt Panamax klases kuģus. Saskaņā ar atbalsta saņēmēja sniegto informāciju Panamax klases kuģu, kas ir garāki par kuģiem, kurus kuģu būvētava būvē pašlaik, ražošana ir iespējama jau tagad ar eksistējošajām iekārtām. Tie būtu jāmontē no 170 segmentiem ar garumu līdz 16 m, un šāda pieeja nebūtu rentabla un konkurētspējīga. Lai šos kuģus paceltu, būtu nepieciešams peldošais krāns, kas atbalstītu kuģu lifta izmērus pārsniedzošo kuģa daļu. Tas būtu nerentabli un paaugstinātu nelaimes gadījumu risku.

(61)

Pēc ieguldījumu projekta pabeigšanas kuģu būvētava varēs būvēt Panamax klases kuģus no 110 segmentiem, kuru garums varēs būt līdz 32 m. Šo garāko segmentu ražošanai ir nepieciešami ieguldījumi jaunas ražošanas līnijas ierīkošanai paneļiem un segmentu sadaļām, kā arī četru papildu kuģa segmentu būves vietu izveidei. Apstrādes iekārtu kabīņu paplašināšana nodrošina kuģu būvētavai iespēju šīs lielākas kuģu daļas apstrādāt. Ieguldījumu projekts līdz ar to racionalizēs VWS ražošanas procesu.

(62)	Ieguldījumi kuģu lifta pagarināšanā ļaus saskaņot lifta un paceļamo kuģu izmērus. Līdz ar to vairs nebūtu nepieciešams izmantot peldošo krānu. Kuģu lifta pagarināšana vienkāršo Panamax klases kuģu pacelšanu.

(63)	Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka ražošanas iekārtu pielāgošanu ekonomiski izdevīgākai Panamax klases kuģu būvēšanai var uzskatīt par jau eksistējošas kuģu būvētavas modernizāciju vai sanāciju.

(64)

Pēc ieguldījumu projekta īstenošanas pieaugs kuģu būvētavas ražība no 32,6 t metāla 1 000 darba stundās 2005. gadā līdz 38,2 t metāla 1 000 darba stundās. Ieguldījumu projekts palielina jau esošo iekārtu produktivitāti. Kuģu būvētavas jauda, mērot LES, nemainīsies (11). Metāla pārstrādes jauda pieaugs no 56 000 t 2005. gadā līdz 64 000 t 2006. gadā. Komisija uzskata, ka metāla pārstrādes jaudas pieaugums ir ražības palielināšanās blakus efekts, kas ir samērīgs salīdzinājumā ar sasniegto ražības pieaugumu.

(65)

Komisija secina, ka šis ieguldījumu projekts atbilst priekšnosacījumiem, lai to varētu uzskatīt par ieguldījumu eksistējošas kuģu būvētavas modernizācijā un sanācijā, kuru mērķis ir jau pastāvošu iekārtu ražības paaugstināšana. Komisija atzīst, ka valsts atbalsts ir piešķirts tikai, lai atbalstītu attaisnotos izdevumus, kā noteikts Kopienas pamatnostādnēs par reģionālo atbalstu, un 22,5 % maksimālā robeža nav pārsniegta.

VII. SECINĀJUMI

(66)	Komisija secina, ka plānotais reģionālo ieguldījumu atbalsts VWS atbilst Nostādņu par valsts atbalstu kuģu būvei nosacījumiem, kas izvirzīti reģionālajam valsts atbalstam. Līdz ar to valsts atbalsts izpilda nosacījumus, kas nepieciešami, lai to varētu atzīt par saderīgu ar Kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vācijas plānotais valsts atbalsts EUR 4 200 500 apmērā par labu Volkswerft Stralsund saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir saderīgs ar Kopējo tirgu.

Valsts atbalsts EUR 4 200 500 apmērā ir attiecīgi apstiprināts.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2006. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 90, 13.4.2006., 36. lpp.

(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(4) Konfidenciāla informācija, arī zemāk atzīmēta ar […].

(5) Kopienas uzdevums “Reģionālās saimniecības struktūras uzlabošana” – 34. vispārējais plāns; 2005. gada likums par ieguldījumu piešķiršanu.

(6) OV C 317, 30.12.2003., 11. lpp.

(7) 20 pēdu ekvivalenta mērvienība (LES – Twenty-foot equivalent unit).

(8) Sk. Spriedums lietā C-730/79, Philip Moriss pret Komisiju, 1980, 2671. lpp., 11. punkts.

(9) Sk. Spriedums lietā T-23/98, Alzetta pret Komisiju, 2000, ECR II-2319, 80. punkts.

(10) OV C 229, 14.9.2004., 5. lpp.

(11) 2005. gadā jauda sasniedza 110 000 LES un 2006. un 2007. gadā (pēc pārejas no vidējo uz lielo konteineru kuģu būvi) sasniegs apmēram 108 000 LES.

13.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/41

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 20. decembris),

ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta COMP/M.4215 – Glatfelter/Crompton Assets)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6764)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/403/EK)

Komisija 2006. gada 20. decembrī pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu. Lēmuma nekonfidenciālais teksts lietas autentiskajā valodā un Komisijas darba valodās ir pieejams šādā Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes adresē: http://ec.europa.eu/comm/competition/index_en.html

I. KOPSAVILKUMS

(1)

Komisija 2006. gada 16. augustā saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (“Apvienošanās regula”) 4. pantu saņēma paziņojumu par koncentrāciju, ar kuru uzņēmums P.H. Glatfelter Company (Glatfelter, ASV), iegādājoties aktīvus, iegūst pilnīgu kontroli pār maksātnespējas procesā esošā uzņēmuma J.R. Crompton Ltd Lidnejas ražotni (Lydney Business, Apvienotā Karaliste).

(2)

Gan Glatfelter, gan Lydney Business ar slapjo paņēmienu ražo šķiedrmateriālus, ko izmanto tējas un kafijas filtrēšanai. Komisijas veiktā tirgus izpēte liecina, ka, lai gan paziņojošai pusei ir lielas tirgus daļas pasaules tirgū, kas aptver ar slapjo paņēmienu ražotos šķiedrmateriālus tējas un kafijas filtrēšanai, paziņojošās puses darbību ierobežos vairāki konkurenti, jo īpaši Lielbritānijas uzņēmums Purico, kas nesen ievērojami palielināja ražošanas jaudu Ķīnā. Turklāt paziņojošās puses spēju paaugstināt cenas ierobežos arī konkurence, ko tējas un kafijas filtrēšanas materiālu jomā rada ar slapjo paņēmienu iegūtajiem šķiedrmateriāliem alternatīvi materiāli. Līdz ar to lēmumā secināts, ka apvienošanās būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei.

II. PUSES

(3)

Glatfelter ir Ņujorkas biržā kotēts ražotājs, kas darbojas “speciālā papīra” un “kompozītšķiedru” jomā. Speciālā papīra veidi ir tapetes, speciālais tipogrāfijas papīrs utt. Savu filiāļu rūpnīcās Glatfelter ražo ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus, no kuriem tālāk izgatavo tējas maisiņus, kafijas filtrus un kafijas spilventiņus, kā arī citus speciālos papīrus.

(4)

Lydney Business ir daļa no bijušā uzņēmuma Crompton Ltd, kas atrodas maksātnespējas procesā (tālāk tekstā – Crompton, Apvienotā Karaliste). Crompton bija speciālā papīra un ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu ražotājs un galvenais piegādātājs tējas maisiņu un kafijas filtru ražotājiem. Crompton Apvienotajā Karalistē bija trīs ražotnes, kurās darbojās sešas slīpsieta papīrmašīnas: Lydney Mill, kurā darbojās trīs slīpsieta mašīnas un polipropilēna šķiedru iekārta, Simpson Clough Mill ar divām slīpsieta mašīnām un Devon Valley Mill ar vienu slīpsieta un vienu plakansieta mašīnu.

III. DARĪJUMS

(5)

Pēc tam, kad Crompton2006. gada 7. februārī ar tiesas nolēmumu tika nodots administratoru pārvaldībā (Apvienotajā Karalistē izmantota maksātnespējas procedūra), ieceltie administratori (“administratori”) nolēma pārdot Crompton aktīvus. Šim nolūkam administratori organizēja pārdošanu vairāksolīšanā. Izvērtējuši vairākus sākotnējos indikatīvos piedāvājumus, administratori, kā apgalvo paziņojošā puse, nolēma aicināt Glatfelter un citus uzņēmumus iesniegt galīgo piedāvājumu.

(6)

Glatfelter2006. gada 9. martā ar tā meitasuzņēmuma Glatfelter UK starpniecību nopirka Crompton Lidnejā, Glosteršīras grāfistē (Apvienotā Karaliste) esošās ražotnes aktīvu lielāko daļu, ieskaitot visus materiālos un nemateriālos aktīvus, kas vajadzīgi Lydney Business saimnieciskās darbības turpināšanai. Tomēr darījumā netika iekļauti atsevišķi līgumi un administratīvās funkcijas, ko iepriekš nodrošināja Crompton galvenais birojs. Visi darījumā iekļautie aktīvi tiek apzīmēti kā “Lydney Business”. Glatfelter īstenotais Lydney Business pirkuma darījums apzīmēts kā “Lydney Transaction”.

(7)

Pēc lietas iesniegšanas izskatīšanai Komisijā saskaņā ar Apvienošanās regulas 22. pantu administratori lauza ar Glatfelter noslēgto nosacīto līgumu, kurš attiecās uz Simpson Clough Business. Pēc tam, 2006. gada jūnijā, administratori Simpson Clough Business pārdeva Purico. Simpson Clough Business papildus Simpson Clough Mill un Devon Valley Mill ietver arī Crompton galveno biroju, uzņēmuma nosaukuma tiesības, atsevišķus līgumus un Crompton ASV tirdzniecības filiāli.

IV. KONKRĒTIE PRODUKTU TIRGI

(8)

Šī lieta attiecas uz šķiedrmateriāliem, kas iegūti ar slapjo paņēmienu. Ar slapjo paņēmienu iegūtais šķiedrmateriāls ir plānas poraina materiāla loksnes, ko izgatavo no dabiskām un/vai sintētiskām šķiedrām, izmantojot slīpsieta mašīnas. Ar slapjo paņēmienu iegūtais šķiedru materiāls atgādina papīru vai audumu, un tas ir neausts šķiedrmateriāls, ko izgatavo, izmantojot modificētu papīra ražošanas procesu.

(9)

Attiecībā uz šķiedrmateriāliem, kas iegūti ar slapjo paņēmienu, Glatfelter un Lydney Business darbība pārklājas tirgus segmentā, kas aptver tējas un kafijas filtrēšanai (tējas maisiņi, kafijas filtri un kafijas spilventiņi) paredzēto ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu ražošanu un tirdzniecību. To darbība pārklājas arī ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu ražošanā izmantošanai baterijās.

(10)

Paziņojošā puse atzina, ka, ņemot vērā atšķirīgos pielietojuma veidus (piemēram, tējas un kafijas filtrēšanai, bateriju pildījumam, desu apvalkiem, pārklājumiem), pieprasījuma aizstājamība attiecībā uz dažādiem ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu veidiem ir ierobežota. Tomēr, balstoties uz augsto piedāvājuma aizstājamības pakāpi, paziņojošā puse par konkrēto produktu tirgu noteica ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu tirgu.

Ar slapjo paņēmienu iegūtie šķiedrmateriāli tējas un kafijas filtrēšanai

(11)

Komisijas pētījums parādīja, ka tirgū, kas aptver ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus tējas un kafijas filtrēšanai, klienti produkta īpašību dēļ tējas un/vai kafijas iepakošanai neiepērk citam pielietojumam ražotos šķiedrmateriālus, kas iegūti pēc slapjā paņēmiena. Tādējādi pieprasījuma aizstājamība ir ierobežota, jo ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu attiecīgajām kategorijām ir jāatbilst ļoti stingrām prasībām, lai šie šķiedrmateriāli būtu izmantojami tālākapstrādes mašīnās un atbilstu īpašajām galīgā produkta prasībām (piemēram, attiecībā uz porainumu, biezumu, elastību, reglamentējošiem standartiem).

(12)

Attiecībā uz piedāvājuma aizstājamību paziņojošā puse apgalvo, ka pārejai no vienam pielietojumam paredzēta ar slapjo paņēmienu iegūtā šķiedrmateriāla ražošanas uz cita pielietojuma materiāla ražošanu parasti nav nepieciešami ievērojami ieguldījumi. Tomēr Komisijas veiktā tirgus izpēte to neapstiprināja. Atsevišķas slīpsieta papīrmašīnas zināmā mērā ir elastīgi izmantojamas. Tomēr lielākā daļa šo papīrmašīnu ir izstrādātas konkrētam pielietojumam un tādējādi ir optimizētas noteikta veida šķiedrmateriāla ražošanai pēc slapjā paņēmiena. No tā izriet, ka vispārīgā gadījumā tējas un kafijas filtrēšanai paredzētos ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus ir iespējams ražot tikai ar tām slīpsieta papīrmašīnām, kuras izgatavotas tieši šim mērķim.

(13)

Ievērojami ieguldījumi būtu vajadzīgi arī, lai ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus tējas un kafijas filtrēšanai ražotu ar slīpsieta mašīnām, kuras principā var izmantot, bet kuras reāli netiek izmantotas šķiedrmateriālu ražošanai tējas un kafijas filtrēšanai. Turklāt slīpsieta mašīnas pielāgošana prasītu ievērojamu laiku.

(14)

Lai ražošanu sāktu pilnīgi no jauna, būtu vajadzīgi vēl daudz lielāki ieguldījumi un ievērojami ilgāks laiks. Papildus tam, ka lielus ieguldījumus prasītu jaunas slīpsieta mašīnas iegāde, būtu jāizveido arī tirdzniecības, tehniskā nodrošinājuma un izplatīšanas tīkls. Tirgus izpēte liecina arī, ka, lai ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus tējas un kafijas filtrēšanai varētu tirgot, vairumā valstu tie vispirms ir jāsertificē, savukārt klientiem jāpārbauda, vai šķiedrmateriāls ir izmantojams uz viņu mašīnām.

(15)	Līdz ar to lēmumā secināts, ka konkrētais produktu tirgus aptver ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus tējas un kafijas filtrēšanai.

Ar slapjo paņēmienu iegūtie šķiedrmateriāli bateriju pildījuma papīram

(16)

Attiecībā uz tirgus segmentu, kas aptver ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus bateriju pildījumam, Komisijas veiktā izpēte liecina, ka pastāv piedāvājuma daļēja aizstājamība. Tā kā bateriju pildījuma papīram paredzētajiem ar slapjo paņēmienu iegūtajiem šķiedrmateriāliem nav jāatbilst standartiem, ko attiecina uz materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtikas produktiem, slīpsieta papīrmašīnu skaits, ko var izmantot, lai ražotu ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus bateriju pildījumam, nav tik ierobežots kā, piemēram, attiecībā uz mašīnām, ko izmanto tējas un kafijas filtriem vai desu apvalkiem. Ar vairumu mašīnu, ko izmanto, lai ar slapjo paņēmienu ražotu šķiedrmateriālus tējas un kafijas filtrēšanai, var ražot arī bateriju pildījuma papīru. Tirgus izpēte liecina, ka ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus bateriju pildījumam ražo arī ar mašīnām, kuras cita starpā izmanto, lai iegūtu šķiedrmateriālu putekļsūcēju maisiņiem, līmlentēm un desu apvalkiem.

(17)	Lēmumā precīzā produktu tirgus definīcija ir atstāta atklāta, jo, pat balstoties uz šaurāko konkrētā produktu tirgus definīciju, proti, “ar slapjo paņēmienu iegūtie šķiedrmateriāli bateriju pildījuma papīram”, darījums neradītu būtiskus konkurences traucējumus.

V. KONKRĒTIE ĢEOGRĀFISKIE TIRGI

(18)	Paziņojošās puses apgalvoja, ka konkrētie ģeogrāfiskie tirgi ir vispasaules tirgi.

Ar slapjo paņēmienu iegūtie šķiedrmateriāli tējas un kafijas filtrēšanai

(19)

Komisijas veiktā tirgus izpēte apstiprināja, ka attiecībā uz šķiedrmateriāliem tējas un kafijas filtrēšanai, kas iegūti ar slapjo paņēmienu, ģeogrāfiskais tirgus ir vispasaules tirgus. Tas konstatēts, ņemot vērā, ka tirdzniecība notiek pasaules mērogā un ka transporta izmaksas nav nesamērīgas. Turklāt Ķīnā nesen atklātas jaunas ražošanas jaudas (ZPM mašīna), kas varētu radīt spiedienu uz esošajiem ražotājiem, kuri galvenokārt darbojas EEZ. Šos secinājumus apstiprināja arī tējas un kafijas filtrēšanai paredzēto ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu piegādātāji, kā arī vispasaules līmenī darbojošos klientu vairākums.

(20)	Līdz ar to lēmumā secināts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus attiecībā uz šķiedrmateriāliem tējas un kafijas filtrēšanai, kas iegūti ar slapjo paņēmienu, ir vispasaules tirgus.

Ar slapjo paņēmienu iegūtie šķiedrmateriāli bateriju pildījuma papīram

(21)

Lai gan klienti norādīja, ka ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus bateriju pildījuma papīram tie iegādājas un pārstrādā EEZ, tirgus izpēte apstiprināja, ka normatīvās prasības nav uzskatāmas par tādām, kas liegtu tirdzniecību izvērst pasaules līmenī. Bateriju pildījuma ražotāji parasti savu produkciju piegādā visā pasaulē. Turklāt par labu vispasaules tirgus esībai liecina arī zemās transporta izmaksas. Tehniskās palīdzības trūkumu, ko atsevišķi klienti minēja, motivējot savu nevēlēšanos importēt, varētu novērst, izveidojot vietēju tirdzniecības un tehniskā nodrošinājuma tīklu.

(22)	Līdz ar to lēmumā secināts, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus, kas aptver ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus bateriju pildījuma papīram, ir vispasaules tirgus.

VI. NOVĒRTĒJUMS

Ar slapjo paņēmienu iegūtie šķiedrmateriāli tējas un kafijas filtrēšanai

(23)

Pasaules tirgū, kas aptver tējas un kafijas filtrēšanai paredzētos ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus, apvienotā uzņēmuma tirgus daļa pēc noieta 2005. gadā bija aptuveni 60–70 % (Glatfelter: 30–40 %, Lydney Business: 20–30 %). Pirms tika sākts Crompton maksātnespējas process, tirgū darbojās trīs galvenie konkurenti (Glatfelter, Crompton un Ahlstrom). Pēc paziņotā darījuma īstenošanas tirgū joprojām būs trīs vērā ņemami konkurenti (Glatfelter, Purico un Ahlstrom). Purico papildus Simpson Clough Mill un Devon Valley Mill (kā arī Crompton firmas zīmes) iegādei atklāj ZPM jaudu Ķīnā, tādējādi vairāk vai mazāk vienlaikus ar paziņotā darījuma laiku sākot darbību tirgū, kas aptver ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus tējas un kafijas filtrēšanai. Pasaules tirgū Ahlstrom tirgus daļa pašlaik ir aptuveni [10–30 %], bet Purico – aptuveni [10–30 %].

(24)

Lielā tirgus daļa un ievērojamais jaudas palielinājums pēc uzņēmuma iegādes ir rādītāji, kas liecina par tirgus ietekmi. Tomēr puses spēju palielināt cenas ierobežos virkne konkurentu, jo īpaši Purico. Iegādājoties Simpson Clough un Devon Valley ražotnes, Purico ir nostiprinājis savas piegādātāja pozīcijas un priekšrocības attiecībā pret klientiem, ieskaitot pasaules mērogā darbojošos klientus. Aktīvi, ko Purico iegādājās no Crompton, kā arī tā modernā ZPM ražotne Ķīnā uzņēmumam Purico radīs īpaši labas iespējas efektīvi konkurēt ar ZPM ražotajiem ar slapjo paņēmienu iegūtajiem šķiedrmateriāliem tējas un kafijas filtrēšanai. Tirgus izpēte apstiprināja, ka minētā mašīna var radīt ievērojamu konkurenci Eiropas ražotājiem, jo ar to pašlaik var saražot aptuveni 1–10 kT produkcijas gadā tām pašām nozarēm, kurām galvenokārt tējas un kafijas filtrēšanai paredzētos ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus piegādā Simpson Clough.

(25)

Turklāt, ja paziņojošā puse paaugstinātu tējas un kafijas filtrēšanai paredzēto ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu cenas vai samazinātu ražošanas apjomu, savu ražošanas apjomu varētu palielināt Ahlstrom. Ja Glatfelter ievērojumi paaugstinātu cenas un ja tādējādi palielinātos Ahlstrom ražoto tējas un kafijas filtrēšanai paredzēto ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu ienesīgums, Ahlstrom varētu diferencēt savu jaudu vai ieguldīt papildu jaudā, pielāgojot esošo mašīnu vai iegādājoties lietotu mašīnu un to attiecīgi pielāgojot. Ahlstrom ir vajadzīgā zinātība un tehnoloģijas, lai varētu pielāgot un ekspluatēt šāda veida mašīnu. Turklāt šim uzņēmumam jau ir savs izplatīšanas un tirdzniecības tīkls.

(26)

Visbeidzot, Glatfelter darbību ierobežo arī citi ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu piegādātāji, kuriem ir iespēja ražot tējas un kafijas filtrēšanai paredzētus materiālus. Pašlaik ne visiem šiem piegādātājiem ir iespēja ražot divslāņu šķiedrmateriālus, kas iegūti pēc slapjā paņēmiena, turklāt šķiet, ka tie galvenokārt koncentrējas uz mazākiem klientiem, kuru kvalitātes prasības nav tik augstas kā vairumam lielo klientu. Tomēr, kad šie piegādātāji būs uzlabojuši savus tējas un kafijas filtrēšanai paredzētos ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus, tie varētu pievērsties arī lielākiem klientiem. Turklāt, arī nekoncentrējoties uz lielajiem klientiem, piegādātāji var palielināt pārdošanas apjomu, tādējādi samazinot citu tējas un kafijas filtru ražotāju noietu un liedzot Glatfelter iespēju palielināt cenas vai ierobežot ražošanas apjomu.

(27)

Komisija arī secināja, ka zināmu konkurenci rada alternatīvi materiāli, ko tējas un kafijas filtrēšanai var izmantot ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu vietā (piemēram, neausti materiāli vai neilons). Lai gan pašlaik nav domājams, ka ar šo alternatīvo materiālu izmantošanu varētu ievērojami aizstāt ar slapjo paņēmienu iegūtos šķiedrmateriālus, iespējams, ka nākotnē klientu pieprasījums daļēji pārorientēsies uz alternatīvajiem materiāliem, mazinot jaudas noslogojumu tējas un kafijas filtrēšanai paredzēto ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu ražošanā un līdz ar to zināmā mērā ierobežojot paziņojošās puses iespēju izmantot savu tirgus ietekmi un paaugstināt cenas.

(28)

Tādējādi lēmumā secināts, ka vienpusējas ietekmes īstenošana ir maz iespējama, jo puses spēju paaugstināt cenas ierobežos vairāki spēcīgi konkurenti un, zināmā mērā, alternatīvu materiālu izmantošana. Arī attiecībā uz iespējamo uzņēmumu darbības saskaņošanu lēmumā secināts, ka tas ir maz iespējams, ņemot vērā rūpīgi izvērtēto tirgus struktūru, klientu reakciju un esošo un potenciālo konkurentu reakciju.

Ar slapjo paņēmienu iegūtie šķiedrmateriāli bateriju pildījuma papīram

(29)

Komisijas veiktajā izpētē norādīts, ka bateriju pildījuma papīra tirgus segmentam ir raksturīgs neliels pieprasījums, liels piegādes potenciāls no citu ar slapjo paņēmienu iegūto šķiedrmateriālu ražotāju puses un koncentrēts pieprasījums, kā arī konstatēts, ka apvienotā uzņēmuma paredzamā tirgus daļa būtu neliela. Balstoties uz to, Komisija uzskata, ka ir maz iespējams, ka ierosinātais darījums minētajā tirgū varētu kaitēt konkurencei.

(30)	Padomdevēja komiteja uzņēmumu koncentrācijas jautājumos savā 146. sanāksmē 2006. gada 6. decembrī sniedza labvēlīgu atzinumu par lēmuma projektu un deva piekrišanu lēmuma pieņemšanai.

VII. SECINĀJUMS

(31)

Lēmumā secināts, ka ierosinātā koncentrācija būtiski neietekmēs efektīvu konkurenci kopējā tirgū vai būtiskā tā daļā, īpaši dominējoša stāvokļa radīšanas vai nostiprināšanas rezultātā. Līdz ar to lēmumā atzīts, ka koncentrācija ir saderīga ar kopējo tirgu un EEZ līgumu saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 1. punktu un EEZ līguma 57. pantu. Tādējādi tiek secināts, ka Komisija ar mutvārdu procedūru ir pieņēmusi zināšanai Padomdevējas komitejas 2006. gada 6. decembra atzinumu, pieņēmusi zināšanai uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojumu šajā lietā un pieņēmusi pievienoto lēmumu angļu valodā, kas ir lēmuma autentiskā valoda.

(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

13.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/46

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2007/405/KĀDP

(2007. gada 12. jūnijs)

par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu un 25. panta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Pēc Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) valdības oficiāla ielūguma Padome 2004. gada 9. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOL“Kinshasa”) (1), kas paredzēta vispārējā un visaptverošajā nolīgumā par pārejas procesu KDR, kurš parakstīts Pretorijā 2002. gada 17. decembrī, kā arī 2003. gada 29. jūnija memorandā par armiju un drošību.

(2)

Pēc tam, kad 2006. gada 18. februārī tika pasludināta KDR Konstitūcija, 2006. gadā organizētās vēlēšanas KDR ir iezīmējušas pārejas procesa beigas un ļāva 2007. gadā izveidot valdību. Programmā jo īpaši ir paredzēta visaptveroša drošības sektora reforma (DSR), valsts koncepcijas izstrāde, kā arī reformas prioritāro darbību izstrāde policijas, armijas spēku un tiesiskuma jomā.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācija ir apliecinājusi atbalstu pārejas procesam un DSR, pieņemot vairākas Drošības padomes rezolūcijas un Kongo Republikā īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju KDR (MONUC), kas palīdz valstī stiprināt drošību un stabilitāti. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2007. gada 15. maijā pieņēma Rezolūciju 1756 (2007), ar ko pagarina MONUC pilnvaras un ļauj tai ciešā sadarbībā ar citiem starptautiskiem partneriem, tostarp Eiropas Savienību (ES), dot savu ieguldījumu centienos atbalstīt valdību DSR plānošanas sākotnējā procesā.

(4)	ES ir sniegusi pastāvīgu atbalstu pārejas procesam KDR un DSR, tostarp īstenojot trīs operācijas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā: EUSEC RD Congo (2), EUPOL Kinshasa un operāciju EUFOR RD Congo (3).

(5)

Apzinoties vajadzību pieņemt kopēju pieeju attiecībā uz dažādām uzsāktajām iniciatīvām, ES Padomes 2006. gada 15. septembra secinājumos norādījusi, ka tā ir gatava ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju nodrošināt starptautiskās kopienas centienu saskaņošanu drošības sektorā, lai minētajā jomā atbalstītu Kongo iestādes.

(6)	Šajā sakarā Padomes Ģenerālsekretariāts un Komisijas dienesti 2006. gada oktobrī un 2007. gada martā saskaņoti ar Kongo iestādēm ir īstenojuši divas izvērtēšanas misijas KDR, lai izstrādātu kopēju ES pieeju DSR jomā.

(7)

Padome 2006. gada 7. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2006/913/KĀDP, ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP. Jaunās pilnvaras, kuru darbības termiņš beidzas 2007. gada 30. jūnijā, ļāva EUPOL Kinshasa arī pastiprināt tās konsultatīvo lomu Kongo policijā, lai sadarbībā ar misiju EUSEC RD Congo atvieglinātu drošības sektora reformas procesu KDR.

(8)

Padome 2007. gada 14. maijā apstiprināja operāciju koncepciju policijas misijai atbilstīgi Eiropas ārpolitikai un drošības politikai saistībā ar DSR un tās saikni ar tiesiskuma jomu KDR, kuras nosaukums ir EUPOL RD Congo. Šajā koncepcijā jo īpaši paredzēts, ka nebūs pārtraukuma starp EUPOL Kinshasa misijas darbības beigām un EUPOL RD Congo misijas darbības sākšanos.

(9)	Tajā pašā dienā, 2007. gada 14. maijā, Padome apstiprināja pārskatītu pamatkoncepciju par konsultāciju un palīdzības misijas īstenošanu saistībā ar DSR KDR, EUSEC RD Congo.

(10)	Būtu jāveicina abu misiju – EUSEC RD Congo un EUPOL RD Congo – sinerģijas, ņemot vērā arī abu misiju iespējamo apvienošanu vienā misijā.

(11)

Lai stiprinātu ES un KDR darbību saskaņotību, Kinšasā un Briselē būtu jānodrošina visciešākā iespējamā koordinācija dažādu ES dalībnieku starpā, piemēram, izmantojot atbilstīgus mehānismus. Ņemot vērā ES Īpašā pārstāvja (ESĪP) Āfrikas Lielo ezeru reģionā pilnvaras, viņam šajā sakarā būtu jāpilda būtiska funkcija.

(12)	Padome 2007. gada 15. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2007/112/KĀDP (4), ar ko Roeland VAN DE GEER kungu ieceļ par jauno ESĪP Āfrikas Lielo ezeru reģionā.

(13)

Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis (ĢS/AP) 2007. gada 11. maijā Kongo iestādēm ir nosūtījis vēstuli, lai tām apliecinātu ES gatavību turpināt un padziļināt tās pašreizējo iesaistīšanos DSR jomā un lai panāktu no tām oficiālu piekrišanu. Ar 2007. gada 2. jūnija vēstuli Kongo iestādes oficiāli ir pieņēmušas ES piedāvājumu un ir aicinājušas to šajā sakarā īstenot misiju.

(14)	Trešām valstīm projektā vajadzētu piedalīties atbilstīgi Eiropadomes noteiktajām pamatnostādnēm.

(15)	Misijas pilnvaras īsteno drošības situācijā, kas varētu pasliktināties un kaitēt KĀDP mērķiem, kas noteikti Līguma 11. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Misija

1. Eiropas Savienība (ES) īsteno konsultāciju, palīdzības un uzraudzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR), EUPOL RD Congo, lai atbalstītu Kongo iestāžu centienus reformēt un pārstrukturēt policijas sektoru un tā sadarbību ar tiesiskuma jomu. Misijai būtu jāsniedz konsultācijas un palīdzība tieši Kongo kompetentajām iestādēm un Policijas reformas uzraudzības komitejai (PRUK) un Apvienotajai tiesiskuma komitejai, tiecoties veicināt politiku, kas ir saskaņā ar cilvēktiesībām un starptautiskajām humanitārajām tiesībām, demokrātijas normām un labas pārvaldības, pārskatāmības un tiesiskas valsts principiem.

2. Misija darbojas saskaņā 2. pantā izklāstītajām pilnvarām.

2. pants

Pilnvaras

1. Misija atbalsta DSR policijas sektorā un tā sadarbību ar tiesiskuma jomu. Ar uzraudzības, kontroles un konsultāciju darbībām, kā arī uzsverot stratēģisku dimensiju, EUPOL RD Congo:

—	veicina Kongo Nacionālās policijas (KNP) reformēšanu un pārstrukturēšanu, atbalstot dzīvotspējīgu, profesionālu un daudzetnisku/integrētu policijas spēku izveidi, ņemot vērā policijas klātbūtnes nozīmi valstī kopumā un šajā procesā pilnībā līdzdarbojoties Kongo iestādēm;

—	veicina sadarbības uzlabošanu starp policiju un krimināltiesību sistēmu plašākā nozīmē;

—	veicina saskaņotības nodrošināšanu starp visiem centieniem DSR jomā;

—	darbojas ciešā saskarsmē ar EUSEC RD Congo un ar Komisijas projektiem, kā arī koordinē savu darbību ar citiem starptautiskā līmenī īstenotiem centieniem policijas un krimināltiesību sistēmas reformu jomā.

2. EUPOL RD Congo misijai nav izpildes pilnvaru, Tā, cita starpā, veic kontroles, uzraudzības un konsultāciju pienākumus.

3. Misija sniedz konsultācijas dalībvalstīm un trešām valstīm un to atbildībā koordinē un atvieglo to projektu īstenošanu jomās, kas ir misijas interesēs un atbilst tās mērķiem.

3. pants

Misijas struktūra un misijas teritorija

1. Misijas galvenā mītne būs Kinšasā šādā sastāvā:

a)	misijas vadītājs;

b)	stratēģiska līmeņa policijas konsultantu grupa;

c)	operatīva līmeņa policijas konsultantu grupa;

d)	stratēģiska un operatīva līmeņa juridisku konsultantu grupa;

e)	administratīvais palīgpersonāls.

2. Pienākumu funkcionāls sadalījums:

a)	dažādās policijas reformu darba grupās iekļautie eksperti, kā arī padomnieki, kas ieņem galvenos organizatoriskos un ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatus Policijas reformas uzraudzības komitejā (PRUK), ko paredzējušas Kongo iestādes;

b)	eksperti, kas strādā Kongo Nacionālajā policijā (KNP), jo īpaši svarīgākajos amatos, kā arī veic kontroli izmeklēšanas policijā un kārtības policijā;

c)	atbalsts krimināltiesību jomā, lai darbības policijas jomā papildinātu ar saikni ar krimināltiesību jomu, un lai uzraudzītu būtiskus krimināltiesību sistēmas reformas aspektus, tostarp arī saistībā ar militārajām krimināltiesībām;

d)	ekspertu darbība, lai veicinātu darbu saistībā ar DSR horizontālajiem aspektiem.

3. Misijas teritorija ir Kinšasa. Tā kā saskaņā ar pilnvarām misija ietekmē visu KDR teritoriju, iespējams, varētu būt vajadzīga ekspertu pārvietošanās un to pagaidu klātbūtne provincēs, to veic pēc misijas vadītāja norādījumiem vai pēc personas norādījumiem, ko misijas vadītājs ir pilnvarojis šajā ziņā, ņemot vērā drošības situāciju.

4. pants

Plānošana

Misijas vadītājs izstrādā misijas operācijas plānu (OPLAN) un iesniedz to apstiprināšanai Padomē. Misijas vadītājam šo uzdevumu veikt palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts.

5. pants

Misijas vadītājs

1. Par misijas vadītāju ir iecelts policijas virsnieks Adílio Ruivo Custódio.

2. Misijas vadītājs veic misijas EUPOL RD Congo operatīvo kontroli un nodrošina tās pastāvīgu vadību.

3. Valsts iestādes deleģē operatīvo kontroli misijas EUPOL RD Congo vadītājam.

4. Misijas vadītājs ir atbildīgs par personāla disciplināro kontroli. Norīkotā personāla disciplināro kontroli veic attiecīgā valsts vai ES iestāde.

5. Lai izpildītu misijas budžetu, misijas vadītājs paraksta līgumu ar Komisiju.

6. Misijas vadītājs cieši sadarbojas ar ESĪP.

7. Misijas vadītājs nodrošina, ka EUPOL RD Congo cieši koordinē darbību ar KDR valdību, Apvienoto Nāciju Organizāciju ar MONUC misijas starpniecību, kā arī ar trešām valstīm, kas darbojas DSR jomā (policijas aspekti un aspekti saistībā ar tās saikni ar tiesiskuma jomu).

8. Misijas vadītājs nodrošina pietiekamu misijas publicitāti.

6. pants

Personāls

1. Misijas ekspertus norīko dalībvalstis un ES iestādes. Katra dalībvalsts vai iestāde sedz izmaksas, kas saistītas ar tās norīkotajiem ekspertiem, tostarp ceļa izdevumus, kas rodas, ceļojot uz KDR un no tās, algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, pabalstus, kas nav dienas nauda.

2. Misija pēc vajadzības pieņem darbā starptautisko civilo personālu un vietējo personālu uz līguma pamata.

3. Visi misijas eksperti paliek dalībvalsts vai kompetentās ES iestādes pakļautībā, pilda tiem uzticētos uzdevumus un darbojas misijas interesēs. Gan misijas laikā, gan pēc tās ekspertiem ir vislielākajā mērā jāievēro pienākums neizpaust informāciju attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, kas saistās ar misiju.

7. pants

Komandķēde

1. Misijai kā krīzes pārvarēšanas operācijai ir vienota komandķēde.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) veic operācijas politisku kontroli un stratēģisku virzību.

3. ĢS/AP sniedz pamatnorādes misijas vadītājam ar ESĪP starpniecību.

4. Misijas vadītājs vada misiju un veic tās pastāvīgu vadību.

5. Misijas vadītājs ir pakļauts ĢS/AP ar ESĪP starpniecību.

6. ESĪP ir pakļauts Padomei ari ĢS/AP starpniecību.

8. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā virzība

1. PDK veic misijas politisku kontroli un stratēģisku virzību Padomes pārraudzībā. Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu. Šajā pilnvarojumā ir iekļautas arī pilnvaras grozīt OPLAN. Ar to arī piešķir vajadzīgās pilnvaras, lai pieņemtu turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz misijas mērķiem un pabeigšanu paliek Padomei, kam palīdz ĢS/AP.

2. PDK regulāri ziņo Padomei.

3. Misijas vadītājs regulāri iesniedz ziņojumus PDK. Vajadzības gadījumā PDK uz savām sanāksmēm var uzaicināt misijas vadītāju.

9. pants

Finanšu noteikumi

1. Misijas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa ir EUR 5 500 000.

2. Attiecībā uz izdevumiem, ko finansē no 1. punktā norādītās summas, piemēro šādus noteikumus:

a)	izdevumus pārvalda saskaņā ar Kopienas noteikumiem un procedūrām, ko piemēro budžetam, ar izņēmumu, ka iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā. Trešo valstu valstspiederīgie var piedalīties piedāvājumu konkursos;

b)	misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.

3. Finanšu noteikumos ievēro misijas operatīvās vajadzības, tostarp ekipējuma saderības prasības.

4. Ar misiju saistītie izdevumi ir atbilstīgi no šīs vienotās rīcības spēkā stāšanās dienas.

10. pants

Trešo valstu dalība

1. Neskarot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, var aicināt trešās valstis piedalīties misijā, ja tās sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkoto personālu, tostarp algas, visu risku apdrošināšanu, dienas naudas un ceļa izdevumus, kuri rodas, ceļojot uz KDR un no tās, un attiecīgi piedalās misijas darbības izmaksu segšanā.

2. Tām trešām valstīm, kas piedalās misijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm.

3. Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus par līdzdalības piedāvājumu pieņemšanu un izveidot Atbalstītāju komiteju.

4. Precīzus noteikumus par trešo valstu līdzdalību iekļauj nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 24. pantā paredzēto procedūru. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā pārrunāt šādus noteikumus. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko nosaka kārtību attiecīgās trešās valsts dalībai ES krīzes pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo misiju.

11. pants

Koordinācija

1. Padome un Komisija saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām nodrošina šīs vienotās rīcības un citu Kopienas ārpolitikas darbību saskaņotu īstenošanu saskaņā ar Līguma 3. panta otro daļu. Padome un Komisija sadarbojas šā mērķa sasniegšanai. Kinšasā un Briselē veic atbilstīgus pasākumus ES un KDR darbību koordinēšanai.

2. Neskarot komandķēdes pilnvaras, misijas vadītājs rīkojas arī ciešā sadarbībā ar Komisijas delegāciju.

3. Neskarot komandķēdi, misijas EUSEC RD Congo vadītājs un misijas EUPOL RD Congo vadītājs cieši saskaņo savas darbības un tiecas nodrošināt sinerģijas starp abām misijām, jo īpaši saistībā ar DSR KDR horizontālajiem aspektiem, kā arī saistībā ar abu misiju funkciju saskaņošanu.

4. ESĪP atbilstīgi savām pilnvarām uzrauga misijas EUPOL RD Congo un EUSEC RD Congo darbību saskaņotību. Viņš veicina koordināciju ar citiem starptautiskiem spēkiem, kas ir iesaistīti drošības sektora reformā KDR.

5. Misijas vadītājs sadarbojas ar citiem klātesošajiem starptautiskajiem dalībniekiem, jo īpaši ar MONUC un trešām valstīm, kas iesaistījušās darbībā KDR.

12. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

1. Saskaņā ar Padomes drošības reglamentu (5) ĢS/AP ir pilnvarots nodot ar šo vienoto rīcību saistītajām trešām valstīm to ES klasificēto informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti operācijas vajadzībām un kuri atbilst “CONFIDENTIEL UE” līmenim vai zemākam līmenim.

2. ĢS/AP ir pilnvarots saskaņā ar Padomes drošības reglamentu un atbilstīgi misijas operatīvajām vajadzībām nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai to ES klasificēto informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti operācijas vajadzībām un kuri atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim. Tālab izstrādā vietējo kārtību.

3. Gadījumā, kad vajadzīga īpaša un steidzama rīcība, ĢS/AP saskaņā ar Padomes drošības reglamentu ir pilnvarots nodot uzņēmējvalstij to ES klasificēto informāciju un dokumentus, kuri ir izstrādāti operācijas vajadzībām un kuri atbilst “RESTREINT UE” līmenim vai zemākam līmenim. Visos citos gadījumos šādu informāciju un dokumentus uzņēmējvalstij nodod saskaņā ar procedūrām, kas atbilst līmenim, kādā uzņēmējvalsts sadarbojas ar ES.

4. ĢS/AP ir pilnvarots ar šo vienoto rīcību saistītajām trešām valstīm nodot ES neklasificētos dokumentus, kas ir saistīti ar Padomes apspriedēm par operāciju un uz kuriem attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums atbilstīgi Padomes reglamenta (6) 6. panta 1. punktam.

13. pants

Misijas un tās personāla statuss

1. Par misijas personāla statusu KDR, attiecīgā gadījumā ietverot privilēģijas, imunitāti un turpmākās garantijas, kas vajadzīgas misijas pareizai darbībai, vienojas saskaņā ar procedūru, kura noteikta Līguma 24. pantā. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var risināt sarunas par šādiem noteikumiem tās vārdā.

2. Valsts vai Kopienas iestāde, kas ir norīkojusi darbinieku, ir atbildīga par sūdzību izskatīšanu saistībā ar šo norīkojumu gan tad, ja sūdzību iesniedz darbinieks, gan tad, ja ir saņemta sūdzība par šo darbinieku. Attiecīgā valsts vai Kopienas iestāde ir atbildīga par lietas ierosināšanu pret attiecīgo personu.

14. pants

Drošība

1. Misijas vadītājs ir atbildīgs par misijas EUPOL RD Congo drošību.

2. Misijas vadītājs pilda šo pienākumu saskaņā ar ES noteikumiem par tā ES personāla drošību, kas nodarbināts ārpus ES teritorijas operatīvā misijā saskaņā ar Līguma V sadaļu un saistītiem dokumentiem.

3. Visam personālam nodrošina piemērotu apmācību par drošības pasākumiem atbilstīgi OPLAN. Par drošību atbildīgā misijas EUPOL RD Congo amatpersona regulāri izplatīs atgādinājumu par drošības norādījumiem.

15. pants

Misijas pārskatīšana

PDK, pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta ziņojumu, ko iesniedz vēlākais 2008. gada martā, pieņem ieteikumus Padomei, lai pieņemtu lēmumu par abu misiju EUSEC RD Congo un EUPOL RD Congo apvienošanu vienā apvienotā misijā.

16. pants

Stāšanās spēkā un ilgums

Šī vienotā rīcība stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

To piemēro līdz 2008. gada 30. jūnijam.

17. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. SCHÄUBLE

(1) OV L 367, 14.12.2004., 30. lpp. Vienotajā rīcībā jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2006/913/KĀDP (OV L 346, 9.12.2006., 67. lpp.).

(2) Padomes Vienotā rīcība 2005/355/KĀDP (2005. gada 2. maijs) par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) (OV L 112, 3.5.2005., 20. lpp.). Vienotajā rīcībā jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2007/192/KĀDP (OV L 87, 28.3.2007., 22. lpp.).

(3) Padomes Vienotā rīcība 2006/319/KĀDP (2006. gada 27. aprīlis) par Eiropas Savienības militāro operāciju, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) vēlēšanu laikā (OV L 116, 29.4.2006., 98. lpp.). Vienotā rīcība atcelta ar Vienoto rīcību 2007/147/KĀDP (OV L 64, 2.3.2007., 44. lpp.).

(4) OV L 46, 16.2.2007., 79. lpp.

(5) Lēmums 2001/264/EK (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/952/EK (OV L 346, 29.12.2005., 18. lpp.).

(6) Lēmums 2006/683/EK, Euratom (OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/4/EK, Euratom (OV L 1, 4.1.2007., 9. lpp.).

13.6.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 151/52

PADOMES VIENOTĀ RĪCĪBA 2007/406/KĀDP

(2007. gada 12. jūnijs)

par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) (EUSEC RD Congo)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, un jo īpaši tā 14. pantu, 25. panta trešo daļu un 28. panta 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Pēc Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) valdības oficiāla aicinājuma Padome 2005. gada 2. maijā pieņēma Vienoto rīcību 2005/355/KĀDP par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) (1) (EUSEC Kongo DR), lai jo īpaši atbalstītu pārejas procesa īstenošanu KDR, tostarp pārstrukturētu un integrētu valsts bruņoto spēku izveidi, ko uzsāka ar globālo un visaptverošo Nolīgumu, kuru Pretorijā 2002. gada 17. decembrī parakstīja Kongo konfliktā iesaistītās puses un kuram sekoja Sansitijā 2003. gada 2. aprīlī parakstītais Nobeiguma akts.

(2)

Pēc trešās Kongo Republikas Konstitūcijas ratifikācijas 2005. gadā, KDR 2006. gadā notikušās vēlēšanas iezīmēja pārejas perioda beigas un ļāva 2007. gadā izveidot valdību, kas pieņēmusi valdības programmu, jo īpaši paredzot vispārēju drošības sektora reformu, valsts koncepcijas izstrādāšanu, kā arī prioritāru rīcību attiecībā uz reformām policijas, bruņoto spēku un tieslietu jomā.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācija ir apliecinājusi atbalstu pārejas procesam un drošības sektora reformai (DSR), pieņemot vairākas Drošības padomes rezolūcijas, un īsteno KDR Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC), kas palīdz valstī stiprināt drošību un stabilitāti. Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2007. gada 15. maijā pieņēma Rezolūciju 1756 (2007), ar ko pagarina MONUC pilnvaras un ļauj tai ciešā koordinācijā ar citiem starptautiskiem partneriem, it īpaši Eiropas Savienību (ES), dot savu ieguldījumu centienos atbalstīt valdību DSR plānošanas sākotnējā procesā.

(4)

ES ir apliecinājusi pastāvīgu atbalstu pārejas procesam KDR un drošības sektora reformai, tostarp pieņemot divas citas vienotās rīcības: Vienoto rīcību 2004/847/KĀDP (2004. gada 9. decembris) par Eiropas Savienības Policijas misiju Kinšasā (KDR) attiecībā uz Integrētu policijas vienību (EUPOL Kinshasa) (2) un Vienoto rīcību 2006/319/KĀDP (2006. gada 27. aprīlis) par Eiropas Savienības militāro operāciju, atbalstot Apvienoto Nāciju Organizācijas misiju Kongo Demokrātiskajā Republikā (MONUC) vēlēšanu laikā (operācija EUFOR RD Congo) (3) .

(5)

Apzinoties vajadzību pēc kopējas pieejas attiecībā uz dažādām uzsāktajām iniciatīvām, ES secinājumos, ko Padome pieņēmusi 2006. gada 15. septembrī, norādījusi, ka tā ir gatava ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju nodrošināt starptautiskās kopienas darbību saskaņošanu drošības sektorā, lai minētajā jomā atbalstītu Kongo iestādes.

(6)	Padome 2007. gada 14. maijā apstiprināja pārskatītu pamatkoncepciju par konsultāciju un palīdzības misijas turpinājumu saistībā ar drošības sektora reformu KDR.

(7)

Padome 2007. gada 14. maijā apstiprināja operāciju koncepciju policijas misijai atbilstīgi Eiropas ārpolitikai un drošības politikai saistībā ar DSR un tās saikni ar tiesu iestādēm KDR, kuras nosaukums ir EUPOL RD Congo. Padome 2007. gada 12. jūnijā pieņēma Padomes Vienoto rīcību par policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesu iestādēm Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo). Minētā misija aizstās misiju EUPOL Kinshasa.

(8)	Būtu jāveicina abu misiju – EUSEC RD Congo un EUPOL RD Congo – sinerģijas, ņemot vērā arī abu misiju iespējamo apvienošanu vienā misijā.

(9)

Lai stiprinātu ES un KDR darbību konsekvenci, Kinšasā un Briselē jānodrošina visciešākā iespējamā koordinācija dažādu ES dalībnieku starpā, piemēram, izmantojot atbilstīgus mehānismus. Ņemot vērā ES Īpašajam pārstāvim (ESĪP) Āfrikas Lielo ezeru reģionā šajā sakarā būtu jāpilda nozīmīgas funkcijas, ņemot vērā viņa pilnvaras.

(10)	Padome 2007. gada 15. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2007/112/KĀDP (4), ar ko tā iecēla Roeland VAN DE GEER kungu par jauno EĪSP Āfrikas Lielo ezeru reģionā.

(11)	Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis (ĢS/AP) kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā nosūtīja KDR valdībai 2007. gada 11. maijā datētu vēstuli, kurā izklāstītas ES atjauninātās saistības.

(12)

Vienotā rīcība 2005/355/KĀDP ir vairākas reizes grozīta misijas stiprināšanas nolūkos, jo īpaši ar Vienoto rīcību 2005/868/KĀDP attiecībā uz tehniskās palīdzības projekta īstenošanu saistībā ar Aizsardzības ministrijas maksājumu sistēmas uzlabošanu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) un ar Vienoto rīcību 2007/192/KĀDP attiecībā uz vienības izveidošanu tādu īpašu projektu atbalstam, ko finansē vai īsteno dalībvalstis un provinču militārās pārvaldes padomnieki. Misijas pilnvaras ir spēkā līdz 2007. gada 30. jūnijam, un tās būtu jāpagarina un jāpārskata, ņemot vērā pārskatīto misijas koncepciju.

(13)	Skaidrības nolūkā minētā vienotā rīcība un tās turpmākie grozījumi būtu jāaizstāj ar jaunu vienoto rīcību.

(14)	Trešām valstīm vajadzētu piedalīties projektā atbilstīgi Eiropadomes noteiktajām pamatnostādnēm.

(15)	Pašreizējais KDR drošības stāvoklis varētu pasliktināties un radīt nopietnas sekas demokrātijas, tiesiskuma un starptautiskās un reģionālās drošības stiprināšanas procesam. ES turpinātais politiskais atbalsts un resursi palīdzēs nodrošināt stabilitāti reģionā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO VIENOTO RĪCĪBU.

1. pants

Misija

1. Eiropas Savienība (ES) saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) veic konsultāciju un palīdzības misiju ar nosaukumu “EUSEC Kongo DR”, nolūkā sekmēt KDR dažādu bruņoto spēku grupējumu integrāciju un palīdzēt Kongo centienos īstenot tās bruņoto spēku pārstrukturēšanu un atjaunošanu. Misijai jānodrošina konsultācijas un palīdzība tieši Kongo kompetentajām iestādēm vai, izmantojot konkrētus projektus, cenšoties sekmēt politiku, kas ir saderīga ar cilvēktiesībām un starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēktiesību jomā, demokrātijas normām un labu valsts pārvaldi, pārskatāmību un tiesiskuma ievērošanu.

2. Misija darbojas saskaņā ar 2. pantā paredzēto pamatuzdevumu.

2. pants

Pamatuzdevums

Misijas mērķis ir ciešā sadarbībā un saskaņotībā ar citiem starptautiskās kopienas dalībniekiem, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizāciju, kā arī tiecoties sasniegt 1. pantā uzstādītos mērķus, sniegt konkrētu palīdzību KDR DSR jomā, kā noteikts pārskatītajā vispārējā koncepcijā, tostarp:

Kongo iestādēm sniegt padomus un palīdzību to darbā, kas vērsts uz Kongo bruņoto spēku integrāciju, pārstrukturēšanu un atjaunošanu, jo īpaši:

—	palīdzot attīstīt dažādas valsts koncepcijas un politikas, tostarp attiecībā uz darbu, kas veicams saistībā ar horizontālajiem aspektiem, kuri ietver visas KDR drošības sektora reformā iesaistītās jomas;

—	sniedzot atbalstu minētajā darbā iesaistītajām komitejām un struktūrām, kā arī palīdzot noteikt prioritātes un Kongo iedzīvotāju konkrētās vajadzības;

b)	vadīt un īstenot tehniskās palīdzības projektu par KDR Aizsardzības ministrijas maksājumu sistēmas modernizāciju (turpmāk – “maksājumu sistēmas projekts”), lai pildītu šā projekta vispārējā koncepcijā noteiktos uzdevumus;

c)	noteikt un palīdzēt izstrādāt dažādus projektus un iespējas, ko ES un tās dalībvalstis var nolemt atbalstīt drošības sektora reformas jomā;

d)	pārraudzīt un nodrošināt dalībvalstu finansētu vai uzsāktu konkrētu projektu īstenošanu attiecībā uz misijas mērķiem, sadarbībā ar Komisiju; un

e)	veicināt to, lai nodrošinātu visa DSR jomā veiktā darba saskaņotību.

3. pants

Misijas struktūra

Misijas struktūra ir šāda:

birojs Kinšasā, kurā jo īpaši darbojas:

—	misijas vadība;

—	eksperti, kuri iecelti nodaļā, kas atbildīga par ieguldījuma sniegšanu DSR, ko ministriju līmenī veic Kongo valsts pārvalde; un

—	eksperti, kuri iecelti vienībā, kas ir īpaši atbildīga par dalībvalstu finansētu vai uzsāktu konkrētu projektu noteikšanu un to atbalstīšanu.

b)	padomdevēji, kas iecelti būtiskos amatos Aizsardzības ministrijas centrālajā pārvaldē Kinšasā, kā arī Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošās provinču pārvaldes iestādēs.

darba grupa, kas atbildīga par 2. pantā minēto maksājumu sistēmas projektu un kuras sastāvā ir:

—	projekta vadītājs, kas uzturas Kinšasā, ko ieceļ misijas vadītājs un kas darbojas viņa vadībā;

—	“konsultācijas, ekspertīzes un īstenošanas” nodaļa, kas uzturas Kinšasā un kuras sastāvā ir darbinieki, kas nav nodarbināti integrēto brigāžu galvenajos štābos, tostarp tādu ekspertu mobila darba grupa, kas piedalās integrēto brigāžu militāro resursu kontrolē; un

—	eksperti, kas ir iecelti integrēto brigāžu galvenajos štābos.

4. pants

Īstenošanas plāns

Misijas vadītājs, kam palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts, izstrādā pārskatītu misijas īstenošanas plānu (OPLAN), ko apstiprina Padome.

5. pants

Misijas vadītājs

1. Ģenerālis Pierre Michel JOANA ir iecelts par misijas vadītāju. Viņš nodrošina misijas ikdienas pārvaldību un ir atbildīgs par personālu un disciplīnas jautājumiem.

2. Saskaņā ar 2. panta d) punktā paredzēto misijas pamatuzdevumu, misijas vadītājs ir pilnvarots izmantot dalībvalstu finansiālo ieguldījumu. Tādēļ misijas vadītājs noslēdz vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm. Ar šādu vienošanos īpaši nosaka konkrētus noteikumus par atbildēm uz jebkādām sūdzībām, ko trešās personas iesniegušas par zaudējumiem, ko radījusi misijas vadītāja darbība vai bezdarbība saistībā ar līdzekļu izmantojumu, kurus ieguldītājas dalībvalstis nodevušas viņa rīcībā.

Saistībā ar misijas vadītāja darbību vai bezdarbību, izmantojot ieguldītāju dalībvalstu līdzekļus, minētās valstis nekādā gadījumā nevar uzskatīt par atbildīgu ES vai ĢS/AP.

3. Lai panāktu misijas budžeta izpildi, misijas vadītājs noslēdz līgumu ar Eiropas Komisiju.

4. Misijas vadītājs cieši sadarbojas ar ESĪP.

6. pants

Personāls

1. Misijas ekspertus norīko dalībvalstis un ES iestādes. Katra dalībvalsts vai iestāde sedz izmaksas, kas saistītas ar norīkotajiem ekspertiem, izņemot misijas vadītāju, tostarp ceļa izdevumus, kas rodas, ceļojot uz KDR un no tās, algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, un pabalstus, izņemot dienas naudas pabalstus.

2. Misija pēc vajadzības pieņem darbā starptautisko civilo personālu un vietējo personālu uz līguma pamata.

3. Visi misijas eksperti paliek dalībvalsts vai kompetentās ES iestādes pakļautībā, pilda tiem uzticētos uzdevumus un darbojas misijas interesēs. Gan misijas laikā, gan pēc tās ekspertiem ir jāievēro vislielākā piesardzība attiecībā uz visiem faktiem un informāciju, kas saistās ar misiju.

7. pants

Vadības ķēde

1. Misijai ir vienota vadības ķēde.

2. Politikas un drošības komiteja (PDK) veic politisko kontroli un stratēģisko virzību.

3. ĢS/AP sniedz norādes misijas vadītājam ar ESĪP starpniecību.

4. Misijas vadītājs vada misiju un nodrošina tās ikdienas pārvaldi.

5. Misijas vadītājs ar ESĪP starpniecību atskaitās ĢS/AP.

6. ESĪP atskaitās Padomei ar ĢS/AP starpniecību.

8. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā virzība

1. PDK veic misijas politisku kontroli un stratēģisku virzību Padomes pārraudzībā. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus saskaņā ar Līguma 25. pantu. Šis pilnvarojums ietver pilnvaras grozīt īstenošanas plānu un vadības ķēdi. Tas arī piešķir vajadzīgās pilnvaras, lai pieņemtu turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu. Lēmumu pieņemšanas pilnvaras attiecībā uz misijas mērķiem un tās pabeigšanu paliek Padomei, kam palīdz ĢS/AP.

2. ESĪP misijas vadītājam sniedz vajadzīgās politiskās norādes attiecībā uz viņa darbību vietējā mērogā.

3. PDK regulāri informē Padomi.

4. PDK no misijas vadītāja regulāri saņem ziņojumus. Vajadzības gadījumā PDK var uzaicināt misijas vadītāju uz savām sanāksmēm.

9. pants

Finanšu noteikumi

1. Misijas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa ir EUR 9 700 000.

2. Attiecībā uz izdevumiem, ko finansē no 1. punktā norādītās summas, piemēro šādus noteikumus:

a)	izdevumus pārvalda saskaņā ar Kopienas noteikumiem un procedūrām, ko piemēro budžetam, taču nekāds iepriekšējs finansējums nepaliek Kopienas īpašumā. Trešo valstu valstspiederīgie var piedalīties piedāvājumu konkursos;

b)	misijas vadītājs ir Komisijas pārraudzībā un ziņo Komisijai par pilnīgi visiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar viņa līgumu.

3. Finanšu noteikumos ievēro misijas operatīvās vajadzības, tostarp ekipējuma saderības prasības.

4. Ar misiju saistītie izdevumi ir atbilstīgi no šīs vienotās rīcības spēkā stāšanās dienas.

10. pants

Trešo valstu dalība

1. Neskarot ES lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, var aicināt trešās valstis sniegt ieguldījumu misijā, ja tās sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkoto personālu, tostarp algas, visu risku apdrošināšanu, dienas naudas pabalstus un ceļa izdevumus, kuri rodas, ceļojot uz KDR un no tās, un vajadzības gadījumā piedalās misijas darbības izmaksu segšanā.

2. Tām trešām valstīm, kas sniedz ieguldījumu misijā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz misijas ikdienas vadību kā dalībvalstīm.

3. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus par līdzdalības ierosinājumu pieņemšanu un izveidot Atbalstītāju komiteju.

4. Precīzus noteikumus par trešo valstu līdzdalību iekļauj nolīgumā, ko noslēdz saskaņā ar Līguma 24. pantā paredzēto procedūru. Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā pārrunāt šādus noteikumus. Ja ES un trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, ar ko nosaka kārtību attiecīgās trešās valsts līdzdalībai ES krīžu pārvarēšanas operācijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar šo misiju.

11. pants

Saskaņotība un koordinācija

1. Padome un Komisija, katra saskaņā ar tās atbilstīgajām pilnvarām, nodrošina saskaņotību starp šīs vienotās rīcības īstenošanu un Kopienas ārējām darbībām saskaņā ar Līguma 3. panta otro daļu. Padome un Komisija sadarbojas šā mērķa sasniegšanai. Gan Kinšasā, gan Briselē izveido sistēmu ES un KDR darbību koordinācijai.

2. Neskarot vadības ķēdes pilnvaras, misijas vadītājs rīkojas ciešā sadarbībā ar Komisijas delegāciju.

3. Neskarot vadības ķēdes pilnvaras, EUSEC RD Congo misijas vadītājs un EUPOL RD Congo misijas vadītājs cieši koordinē savas darbības un cenšas izveidot abu misiju sinerģiju, jo īpaši attiecībā uz KDR drošības sektora reformas horizontālajiem aspektiem, kā arī attiecībā uz abu misiju funkciju savstarpēju sadali.

4. Saskaņā ar savām pilnvarām ESĪP nodrošina saskaņotību starp EUSEC RD Congo misijas un EUPOL RD Congo misijas veiktajām darbībām. Viņš veicina koordināciju ar citām ES iesaistītajām pusēm, kā arī attiecības ar uzņēmējas valsts iestādēm. Kopā ar citiem ES dalībniekiem viņš palīdz koordinēt sadarbību ar citiem starptautiskajiem dalībniekiem, kas iesaistīti KDR DSR.

5. Misijas vadītājs sadarbojas ar citiem klātesošajiem starptautiskajiem dalībniekiem, jo īpaši ar MONUC un trešām valstīm, kas iesaistījušās darbībā KDR.

12. pants

Klasificētas informācijas izpaušana

2. ĢS/AP ir pilnvarots atbilstīgi misijas operācijas vajadzībām nodot Apvienoto Nāciju Organizācijai ES informāciju un dokumentus operācijas vajadzībām, kas klasificēti līdz līmenim “RESTREINT UE”, atbilstīgi Padomes drošības reglamentam. Šai nolūkā sastādīs vietējus noteikumus.

3. Ja nepieciešama precīza un tūlītēja operācija, ĢS/AP ir pilnvarots nodot uzņēmējvalstij ES informāciju un dokumentus operācijas vajadzībām, kas klasificēti līdz līmenim “RESTREINT UE”, atbilstīgi Padomes drošības reglamentam. Citos gadījumos informāciju un dokumentus nodod uzņēmējvalstij saskaņā ar procedūrām, kas atbilstīgas uzņēmējvalsts sadarbības līmenim ar ES.

4. ĢS/AP ir pilnvarots nodot ar šo vienoto rīcību saistītām trešām valstīm ES neklasificētos dokumentus saistībā ar Padomes apspriedēm par operāciju, kuri pieder pie dienesta noslēpuma atbilstīgi Padomes Reglamenta (6) 6. panta 1. punktam.

13. pants

Misijas un tās personāla statuss

1. Par misijas personāla statusu, tostarp vajadzības gadījumā ietverot privilēģijas, imunitāti un citas garantijas, kas vajadzīgas misijas veikšanai un sekmīgai darbībai, vienojas saskaņā ar procedūru, kura noteikta Līguma 24. pantā. ĢS/AP, kas palīdz prezidentvalstij, var tās vārdā par to vienoties.

14. pants

Drošība

1. Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUSEC RD Congo drošību.

2. Misijas vadītājs īsteno šo atbildību, ievērojot ES direktīvas par tā ES personāla drošību, kas atrodas ārpus ES teritorijas operācijas misijā saskaņā ar Līguma V. sadaļu un attiecīgiem dokumentiem.

3. Visam personālam saskaņā ar īstenošanas plānu (OPLAN) sniedz piemērotu apmācību par drošības pasākumiem. EUSEC RD Congo par drošību atbildīgais ierēdnis sniedz regulārus informatīvus atgādinājumus par drošības noteikumiem.

15. pants

Misijas pārskatīšana

Pamatojoties uz Padomes Ģenerālsekretariāta ziņojumu, ko iesniedz, vēlākais, 2008. gada martā, PDK iesniedz Padomei ieteikumus, lai tā varētu pieņemt lēmumu par iespēju, ka abas misijas – EUSEC RD Congo un EUPOL RD Congo – saplūst vienā.

16. pants

Spēkā stāšanās un ilgums

Šī vienotā rīcība stājas spēkā 2007. gada 1. jūlijā.

To piemēro līdz 2008. gada 30. jūnijam.

17. pants

Publicēšana

Šo vienoto rīcību publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2007. gada 12. jūnijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

W. SCHÄUBLE

(1) OV L 112, 3.5.2005., 20. lpp. Vienotajā rīcībā jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2007/192/KĀDP (OV L 87, 28.3.2007., 22. lpp.).

(2) OV L 367, 14.12.2004., 30. lpp. Vienotajā rīcībā jaunākie grozījumi izdarīti ar Vienoto rīcību 2006/913/KĀDP (OV L 346, 9.12.2006., 67. lpp.).

(3) OV L 116, 29.4.2006., 98. lpp. Vienotā rīcība atcelta ar Vienoto rīcību 2007/147/KĀDP (OV L 64, 2.3.2007., 44. lpp.).

(4) OV L 46, 16.2.2007., 79. lpp.

(5) Lēmums 2001/264/EK (OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.). Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2005/952/EK (OV L 346, 29.12.2005., 18. lpp.).

(6) Lēmums 2006/683/EK, Euratom (OV L 285, 16.10.2006., 47. lpp.). Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2007/4/EK, Euratom (OV L 1, 4.1.2007., 9. lpp.).

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 643/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 41/2007 attiecībā uz zilo tunzivju krājumu atjaunošanas plānu, ko ieteikusi Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija	1
		Komisijas Regula (EK) Nr. 644/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	17
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 645/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar ko 2006./2007. tirdzniecības gadam nosaka galīgo papildu daudzumu ĀKK valstu un Indijas izcelsmes niedru jēlcukura piegādei rafinēšanas uzņēmumiem	19
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 646/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 par Kopienas mērķi samazināt Salmonella enteritidis un Salmonella typhimurium izplatību broileriem un atceļ Regulu (EK) Nr. 1091/2005 ( 1 )	21
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 647/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2229/2004, ar kuru nosaka turpmākus sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas ceturtā posma īstenošanai ( 1 )	26
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 648/2007 (2007. gada 11. jūnijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot strupdeguna garastes Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, ICES Vb, VI, VII zonā	28
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 649/2007 (2007. gada 12. jūnijs), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Spānijas karogu, zvejot melnos paltusus EK ūdeņos ICES IIs un IV zonā, kā arī EK un starptautiskajos ūdeņos ICES VI zonā	30

	III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
	TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
*	Padomes Vienotā rīcība 2007/405/KĀDP (2007. gada 12. jūnijs) par Eiropas Savienības policijas misiju saistībā ar drošības sektora reformu (DSR) un tās saikni ar tiesiskuma jomu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUPOL RD Congo)	46
*	Padomes Vienotā rīcība 2007/406/KĀDP (2007. gada 12. jūnijs) par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (KDR) (EUSEC RD Congo)	52

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	68,4
	TR	97,2
	ZZ	82,8
0707 00 05	JO	151,2
	TR	94,4
	ZZ	122,8
0709 90 70	TR	103,8
0709 90 70	ZZ	103,8
0805 50 10	AR	58,9
	ZA	52,7
	ZZ	55,8
0808 10 80	AR	86,2
	BR	78,5
	CA	102,0
	CL	85,2
	CN	70,4
	NZ	109,9
	US	106,0
	UY	55,1
	ZA	101,2
	ZZ	88,3
0809 10 00	IL	196,3
	TR	188,6
	ZZ	192,5
0809 20 95	TR	377,6
	US	311,6
	ZZ	344,6
0809 40 05	CL	136,2
0809 40 05	ZZ	136,2

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 151

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 13. jūnijs

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/401/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 25. maijs), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Beļģijas	32
	Komisija
	2007/402/EK
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 6. decembris) par plānoto Vācijas valsts atbalstu C 6/2006 (ex N 417/2005) par labu Volkswerft Stralsund (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5790) ( 1 )	33
	2007/403/EK
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 20. decembris), ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību (Lieta COMP/M.4215 – Glatfelter/Crompton Assets) (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 6764) ( 1 )	41
	2007/404/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 12. jūnijs), ar ko atļauj dalībvalstīm pagarināt pagaidu atļaujas, kuras piešķirtas jaunajai darbīgajai vielai novaluronam (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 2454) ( 1 )	45

Nr.	11
Dalībvalsts	SPĀNIJA
Krājums	RNG/5B67-
Suga	Strupdeguna garaste (Coryphaenoides rupestris)
Zona	Kopienas ūdeņi un ūdeņi, kuri nav trešo valstu suverenitātē vai jurisdikcijā, Vb, VI, VII zona
Datums	13.4.2007.