6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/1

(1)

Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā paredzēts gan pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju, gan pieņemt pasākumus saistībā ar patvērumu, imigrāciju un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzību.

(2)

Eiropadome Tamperes sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī atkārtoti apliecināja apņēmību izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šā iemesla dēļ Eiropas kopējās patvēruma un migrācijas politikas mērķim vajadzētu būt gan taisnīgai attieksmei pret trešo valstu valstspiederīgajiem, gan labākai migrācijas plūsmu pārvaldībai. Kopējai patvēruma politikai, tostarp Eiropas Kopējai patvēruma sistēmai, vajadzētu būt daļai no Eiropas Savienības mērķa pakāpeniski izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas ir atvērta tiem, kuri, apstākļu spiesti, likumīgi meklē aizsardzību Eiropas Savienībā.

(3)

Šajā lēmumā respektētas pamattiesības un ievēroti principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Ženēvas 1951. gada 28. jūlija Konvencijā par bēgļu statusu, kas papildināta ar Ņujorkas 1967. gada 31. janvāra Protokolu (turpmāk – “Ženēvas Konvencija”).

(4)

Attiecībā pret personām, uz ko attiecas šis lēmums, dalībvalstīm ir saistības atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kuriem tās ir pievienojušās un kuros ir aizliegta diskriminācija.

(5)

Šā lēmuma īstenošanā dalībvalstu galvenajam apsvērumam vajadzētu būt “bērna interešu vislabākajai nodrošināšanai” saskaņā ar ANO Konvenciju par bērna tiesībām.

(6)

Šīs politikas īstenošanas pamatā vajadzētu būt dalībvalstu solidaritātei, un tai nepieciešams, lai pastāvētu mehānismi, kas veicina dalībvalstu līdzsvarotu ieguldījumu, uzņemot bēgļus un pārvietotās personas un uzņemoties attiecīgās sekas. Šim nolūkam ar Padomes Lēmumu 2000/596/EK (4) tika izveidots Eiropas Bēgļu fonds laikposmam no 2000. gada līdz 2004. gadam. Minēto lēmumu aizstāja Padomes Lēmums 2004/904/EK (2004. gada 2. decembris), ar ko izveido Eiropas Bēgļu fondu laikposmam no 2005. gada līdz 2010. gadam (5). Tas nodrošināja dalībvalstu solidaritātes nepārtrauktību, ņemot vērā Kopienas nesen pieņemtās tiesību normas patvēruma jomā, kurās ņemta vērā Eiropas Bēgļu fonda īstenošanas pieredze laikposmā no 2000. gada līdz 2004. gadam.

(7)

Eiropadome 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas Programmā noteica mērķu un prioritāšu kopumu, lai otrajā posmā turpinātu attīstīt Eiropas Kopējo patvēruma sistēmu.

(8)

Jo īpaši Eiropadome uzsvēra, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs, uzņemoties kopīgu atbildību, sniegt ieguldījumu pieejamākā, taisnīgākā un efektīvākā starptautiskā aizsardzības sistēmā un nodrošināt piekļuvi aizsardzībai un ilgstošus risinājumus pēc iespējas agrīnā stadijā, un aicināja izveidot ES reģionālās aizsardzības programmas, tostarp vienotu mītnesvietas maiņas programmu dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties šādā programmā.

(9)

Eiropadome aicināja arī izveidot piemērotas struktūras, iesaistot dalībvalstu patvēruma dienestus, lai veicinātu praktisku un auglīgu sadarbību ceļā uz vienotu procedūru visā ES, to, lai kopīgi vāktu, novērtētu un izmantotu izcelsmes valsts informāciju un lai risinātu īpašas patvēruma sistēmu vai uzņemšanas spēju problēmas, kas rodas sakarā ar tādiem faktoriem kā ģeogrāfiskais izvietojums.

(10)

Būtu jāveido jauns Eiropas Bēgļu fonds (turpmāk – “Fonds”), ņemot vērā Eiropas fonda izveidi likumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo integrēšanai, Eiropas fonda izveidi nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās nodrošināšanai un Ārējo robežu fonda izveidi laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, jo īpaši lai izveidotu kopējus pārvaldības, kontroles un izvērtēšanas pasākumus.

(11)

Ņemot vērā Fonda piemērošanas jomu un mērķi, tam noteikti nebūtu jāatbalsta darbības attiecībā uz rajoniem un centriem personu aizturēšanai trešās valstīs.

(12)

Fonda darbības ilgums ir jāpielāgo daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(13)

Šis lēmums ir paredzēts kā daļa no vienotas sistēmas, kura ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Atgriešanās fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (8), un Padomes Lēmumu 2007/…/EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (9), un kuras mērķis ir risināt jautājumu par atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finanšu slogu, ko rada Eiropas Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana, kā tās izstrādātas saskaņā ar Līguma trešās daļas IV sadaļu.

(14)

Ir lietderīgi atbalstīt un uzlabot dalībvalstu pūliņus nodrošināt attiecīgus bēgļu, pārvietoto personu un to personu uzņemšanas apstākļus, kas saņem alternatīvo aizsardzību saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (10), piemērot taisnīgas un efektīvas patvēruma procedūras un veicināt labu praksi patvēruma jomā, lai aizsargātu to personu tiesības, kurām vajadzīga starptautiska aizsardzība, un panāktu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas darbojas efektīvi.

(15)

Bēgļu integrācija tajā valstī, kurā tie ir apmetušies, ir viens no Ženēvas Konvencijas mērķiem. Šādām personām ir jādod iespēja dalīties vērtībās, kas izklāstītas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tādēļ būtu jāatbalsta dalībvalstu pasākumi, lai veicinātu šādu personu sociālo, ekonomisko un kultūras integrāciju, ciktāl tas veicina ekonomisko un sociālo kohēziju, kuras nodrošināšana un stiprināšana ir viens no Kopienas mērķiem, kā noteikts Līguma 2. pantā un 3. panta 1. punkta k) apakšpunktā.

(16)

Ņemot vērā Hāgas Programmu, nepieciešams nodrošināt, ka Fonda resursus izmanto visefektīvākajā veidā tā, lai sasniegtu Eiropas Savienības patvēruma politikas mērķus, ņemot vērā vajadzību atbalstīt mītnesvietas maiņu un praktisko sadarbību starp dalībvalstīm, inter alia, lai risinātu īpašas uzņemšanas spēju un patvēruma sistēmu problēmas.

(17)

Tāpat Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni uzlabot to spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt to patvēruma politiku, ņemot vērā saistības saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, jo īpaši, lai iesaistītos dalībvalstu praktiskā sadarbībā.

(18)

Fondam būtu jāatbalsta dalībvalstu brīvprātīgie centieni sniegt starptautisku aizsardzību un ilgstošus risinājumus to teritorijā esošajiem bēgļiem un pārvietotajām personām, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstais komisārs bēgļu jautājumos (UNHCR) atzinis par atbilstīgām mītnesvietas maiņai, piemēram, rīcība, ko dalībvalstis īsteno, lai novērtētu mītnesvietas maiņas vajadzības un pārvietotu attiecīgās personas uz savu teritoriju, lai piešķirtu tām drošu likumīgu statusu un veicinātu to reālu integrāciju.

(19)

Būtībā Fondam būtu jāspēj sniegt atbalstu brīvprātīgām noslogojuma sadales darbībām, par ko panākta vienošanās starp dalībvalstīm un kas ietver starptautiski aizsargāto personu un personu, kuras lūgušas starptautisko aizsardzību, pārvietošanu no vienas dalībvalsts uz citu, kas tām sniedz līdzvērtīgu aizsardzību.

(20)

Tāpat Fondam būtu jāvar sniegt atbilstīgu atbalstu dalībvalstu kopīgajiem centieniem noteikt, izplatīt un veicināt paraugpraksi un izveidot efektīvas sadarbības struktūras, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti saistībā ar Eiropas Kopējo patvēruma sistēmu.

(21)

Būtu jāizveido finanšu rezerve ārkārtas pasākumu īstenošanai, lai nodrošinātu pagaidu aizsardzību pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā atbilstīgi Padomes Direktīvai 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (11).

(22)

Vajadzētu būt iespējai minēto finanšu rezervi izmantot arī tam, lai atbalstītu dalībvalstu centienus risināt īpašas problēmsituācijas, kuras rodas, ja pēkšņi ierodas liels skaits personu, kam var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, un kuras izvirza dalībvalstu uzņemšanas struktūrām vai patvēruma sistēmām būtiskas un steidzamas prasības. Būtu jāparedz noteikumi un procedūra, lai sniegtu finansiālu palīdzību šādās situācijās.

(23)

Fonda sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšanas pamatā būtu daudzgadu programma, ko termiņa vidū pārskatīs, un gada programmas, ko sagatavo katra dalībvalsts, ņemot vērā savu stāvokli un vajadzības.

(24)

Lai gan ir lietderīgi katrai valstij noteikt fiksētu summu, ir taisnīgi lielu daļu pieejamo gada līdzekļu sadalīt proporcionāli katras dalībvalsts ieguldītajiem centieniem, uzņemot bēgļus un pārvietotas personas, arī bēgļus, kam saskaņā ar attiecīgo valstu programmām piešķirta starptautiska aizsardzība.

(25)

Personas, kam piešķirta starptautiska aizsardzība un rasts ilgstošs risinājums, izmantojot mītnesvietas maiņu, būtu jāiekļauj starptautiski aizsargāto personu skaitā, ko ņem vērā, piešķirot dalībvalstīm pieejamos gada līdzekļus.

(26)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir stratēģiski izmantot mītnesvietas maiņu no valstīm vai reģioniem, kas noteikti reģionālās aizsardzības programmu īstenošanai, ir jāsniedz papildu finansiālais atbalsts, lai nodrošinātu mītnesvietas maiņu personām, kuras ir no Rietumu jaunajām neatkarīgajām valstīm un no Āfrikas valstīm uz dienvidiem no Sahāras, kā noteikts Komisijas 2005. gada 1. septembra Paziņojumā Padomei un Eiropas Parlamentam par reģionālās aizsardzības programmām un Padomes 2005. gada 12. oktobra Secinājumos, un no citām valstīm vai reģioniem, ko noteiks turpmāk.

(27)

Tāpat ir nepieciešams sniegt papildu finansiālo atbalstu mītnesvietas maiņas darbībām, kas attiecas uz konkrētām īpaši neaizsargātām personu kategorijām, ja mītnesvietas maiņa ir atzīta par vispiemērotāko risinājumu to īpašajām vajadzībām.

(28)

Dalītās pārvaldības kontekstā, kā minēts 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (12) (turpmāk – “Finanšu regula”), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, un jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Šo nosacījumu piemērošana Komisijai ļautu pārliecināties par to, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi, un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta nozīmē.

(29)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Tādēļ ir jānosaka vispārīgi principi un attiecīgas funkcijas, ko ietvert visās programmās.

(30)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm vajadzētu būt primārajai atbildībai par Fonda intervences īstenošanu un kontroli.

(31)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apstiprināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kā dalībvalstis nodrošina attiecīgo sistēmu izveidi un apmierinošu darbību.

(32)

Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(33)

Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to izvērtējuma un rezultātu izplatīšanas. Šajā sakarā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī mehānismi, kā nodrošināt izvērtējuma uzticamību un saistītās informācijas kvalitāti.

(34)

Paturot prātā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiskā organizācija, starptautiska organizācija vai cita struktūra, kas saņem dotāciju no Fonda, pienācīgi novērtētu saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi, kas iedibināta saistībā ar citiem instrumentiem, kam piemēro dalīto pārvaldību, piemēram, struktūrfondiem.

(35)

Būtu jāveic darbību starpposma izvērtēšana un ietekmes izvērtēšana, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(36)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību.

(37)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, veicināt dalībvalstu līdzsvarotas pūles, uzņemot bēgļus un pārvietotās personas – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(38)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (13).

(39)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, inter alia, svītrojot dažus no minētajiem elementiem, vai papildināt šo lēmumu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu stratēģiskās pamatnostādnes.

(40)

Lēmums 2004/904/EK būtu jāatceļ.

(41)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija 2005. gada 6. septembra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(42)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2005. gada 27. oktobra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(43)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un neattiecas uz to.

(44)

Atbilstīgi Līguma 67. panta 2. punkta otrajam ievilkumam ar Padomes Lēmumu 2004/927/EK (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa (14), Līguma 251. pantā noteiktā procedūra tika attiecināta uz jomām, uz kurām attiecas Līguma 62. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts,

a)

uzņemšanas apstākļiem un patvēruma procedūrām;

b)

tādu 6. pantā minēto personu integrāciju, kuru uzturēšanās kādā noteiktā dalībvalstī ir ilgstoša un pastāvīga;

c)

dalībvalstu spējas uzlabošanu, lai tās izstrādātu, uzraudzītu un izvērtētu savu patvēruma politiku, ņemot vērā saistības saskaņā ar esošiem un turpmākiem Kopienas tiesību aktiem Eiropas Kopējās patvēruma sistēmas jomā, jo īpaši, lai iesaistītos praktiskā dalībvalstu sadarbībā;

d)

6. panta e) punktā minēto personu mītnesvietas maiņu. Šajā lēmumā mītnesvietas maiņa ir process, kurā pēc ANO Augstā komisāra bēgļu lietās lūguma un balstoties uz vajadzību pēc starptautiskas aizsardzības, trešās valsts valstspiederīgos vai bezvalstniekus pārvieto no trešās valsts uz dalībvalsti, kurā tiem ļauj uzturēties kādā no šādiem statusiem:

e)

to personu pārvietošanu, kas pieder 6. panta a) un b) punktā minētajām kategorijām, no dalībvalsts, kas tām sniegusi starptautisku aizsardzību, uz citu dalībvalsti, kur tiem piešķir līdzīgu aizsardzību, un tādu personu pārvietošanu, kas pieder 6. panta c) punktā minētajai kategorijai, uz citu dalībvalsti, kur izskatīs viņu pieteikumu starptautiskai aizsardzībai.

a)

izmitināšanas infrastruktūra vai pakalpojumi;

b)

struktūras un apmācība, lai patvēruma meklētājiem nodrošinātu piekļuvi patvēruma procedūrām;

c)

materiāla palīdzība un medicīniska vai psiholoģiska aprūpe;

d)

sociālā palīdzība, informēšana vai palīdzība administratīvo un/vai juridisko formalitāšu kārtošanā un informācija vai konsultācijas par patvēruma procedūras iespējamo iznākumu, tostarp par tādiem aspektiem kā brīvprātīga atgriešanās;

e)

juridiskā palīdzība un palīdzība valodas ziņā;

f)

izglītība, valodu mācības un citas ierosmes, kas atbilst attiecīgās personas statusam;

g)

atbalsta pakalpojumi, piemēram, tulkošana un mācības, palīdzot uzlabot uzņemšanas apstākļus un patvēruma procedūru efektivitāti un kvalitāti;

h)

tās vietējās sabiedrības informēšana un vietējo iestāžu darbinieku apmācība, kam būs saskarsme ar personām, kuras uzņem uzņēmējvalstī;

i)

to personu, kas pieder 6. panta c) punktā minētajai kategorijai, pārvietošana no dalībvalsts, kur tās pašlaik atrodas, uz dalībvalsti, kas atbildīga par viņu patvēruma lūguma izskatīšanu.

a)

konsultācijas un palīdzība tādas jomās kā mājoklis, iztikas līdzekļi, integrācija darba tirgū, medicīniska, psiholoģiska un sociāla aprūpe;

b)

darbības, kas šādām personām ļauj pielāgoties dalībvalsts sabiedrībai sociālā un kultūras ziņā un dalīties vērtībās, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā;

c)

darbības, kas veicina ilgtspējīgu un noturīgu dalību pilsoniskajā un kultūras dzīvē;

d)

pasākumi, kuri vērsti uz izglītību, arodapmācību vai kvalifikāciju un diplomu atzīšanu;

e)

darbības, lai veicinātu šādu personu pašīstenošanos un dotu tām iespēju sevi nodrošināt;

f)

darbības, kas sekmē šādu personu un uzņēmējas sabiedrības jēgpilnu saskarsmi un konstruktīvu dialogu, tostarp darbības, kas sekmē tādu būtisku partneru kā sabiedrības kopumā, vietējo iestāžu, bēgļu apvienību, brīvprātīgo grupu, sociālo partneru un plašākas pilsoniskas sabiedrības iesaisti;

g)

pasākumi, kas šādām personām palīdz apgūt iemaņas, tostarp valodu mācības;

h)

darbības, kas šādu personu saskarsmē ar valsts iestādēm veicina gan līdztiesīgu piekļuvi, gan līdztiesīgus rezultātus.

a)

darbības, kas veicina izcelsmes valsts informācijas vākšanu, apkopošanu, izmantošanu un izplatīšanu, tostarp tulkošanu;

b)

darbības, kas uzlabo spēju vākt, analizēt un izplatīt statistiku par patvēruma procedūrām, uzņemšanu, integrāciju un starptautiski aizsargātām personām;

c)

darbības, kas uzlabo spēju izvērtēt patvēruma pieteikumus, tostarp pārsūdzības;

d)

darbības, kas veicina patvēruma politikas izvērtēšanu, piemēram, valstu ietekmes izvērtējumi, mērķgrupu aptaujas, rādītāju un kritēriju izstrāde.

a)

darbības saistībā ar mītnesvietas maiņas programmas izveidi un attīstību;

b)

darbības saistībā ar dalībvalstu atbildīgo iestāžu veikto iespējamo mītnesvietas maiņas gadījumu izvērtēšanu, piemēram, vizītes uzņēmējvalstī, pārrunas, medicīniskās un drošības pārbaudes;

c)

veselības stāvokļa novērtēšana un medicīniska ārstēšana pirms pārvietošanas;

d)

materiāla palīdzība pirms pārvietošanas;

e)

informēšanas pasākumi pirms pārvietošanas;

f)

ceļojumu organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā dienesta nodrošināšana;

g)

informācijas sniegšana un palīdzība tūlīt pēc ierašanās, tostarp mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

a)

informēšanas pasākumi pirms pārvietošanas;

b)

ceļojumu organizēšana, tostarp pavadošā medicīniskā dienesta nodrošināšana;

c)

informācijas sniegšana un palīdzība tūlīt pēc ierašanās, tostarp mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

a)

veicina Kopienas sadarbību Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā, tostarp mutiskās un rakstiskās tulkošanas pakalpojumus, kas atbalsta šādu sadarbību;

b)

sekmē starpvalstu sadarbības tīklus un eksperimentālus projektus, balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp struktūrām divās vai vairāk dalībvalstīs, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju, atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu un uzlabotu patvēruma politikas kvalitāti;

c)

sekmē starpvalstu informēšanas kampaņas;

d)

atbalsta pētījumus, informācijas izplatīšanu un apmaiņu attiecībā uz paraugpraksi un visiem citiem patvēruma politikas aspektiem, tostarp attiecībā uz jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izmantojumu un valsts līmeņa sadarbību starp galvenajiem partneriem, piemēram, vietējām un reģionālām iestādēm, bēgļu asociācijām un brīvprātīgo grupām;

e)

atbalsta izmēģinājuma projektus, tostarp inovatīvus projektus un pētījumus, kuros izvērtē iespēju šajā jomā Kopienā izvērst jaunas sadarbības formas un pieņemt jaunus Kopienas tiesību aktus;

f)

sekmē dalībvalstīm kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un izmantošanu, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti patvēruma jomā;

g)

tīkliem, kas saista nevalstiskās organizācijas, kuras palīdz bēgļiem un patvēruma meklētājiem un kuras ir vismaz 10 dalībvalstīs, sniedz strukturālu atbalstu, kas paredzēts, lai vienkāršotu pieredzes un labas prakses apmaiņu un nodrošinātu, ka Kopienas patvēruma politikas un prakses izstrādē ņem vērā nevalstisko organizāciju gūto pieredzi un bēgļu un patvēruma meklētāju intereses;

h)

nodrošina dalībvalstīm atbalsta pakalpojumus pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās, kas prasa steidzamu rīcību.

a)

tās paredzēts īstenot nekavējoties, un tās praktiski nevar iekļaut attiecīgā gada programmā; un

b)

to ilgums nepārsniedz sešus mēnešus.

a)

uzņemšana un izmitināšana;

b)

iztikas līdzekļu, tostarp pārtikas un apģērba, nodrošināšana;

c)

medicīniska, psiholoģiska vai citāda palīdzība;

d)

personāla un administrācijas izmaksas, kas saistītas ar attiecīgo personu uzņemšanu un pasākumu īstenošanu;

e)

loģistikas un transporta izmaksas;

f)

juridiska palīdzība un palīdzība valodas ziņā;

g)

rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi, izcelsmes valsts informācijas izvērtēšana un citi pasākumi, kas veicina to personu ātru identificēšanu, kam var būt vajadzīga starptautiska aizsardzība, un veicina patvēruma lūgumu taisnīgu un efektīvu apstrādi.

a)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kuru statuss ir definēts Ženēvas Konvencijā un kuri kā bēgļi drīkst uzturēties kādā dalībvalstī;

b)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz ko attiecas kāda alternatīvā aizsardzība Direktīvas 2004/83/EK nozīmē;

c)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas ir pieteikušies uz kādu aizsardzības formu, kas aprakstīta a) un b) punktā;

d)

visi trešo valstu valstspiederīgie vai bezvalstnieki, uz ko attiecas pagaidu aizsardzība Direktīvas 2001/55/EK nozīmē;

e)

trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, kas tiek vai ir tikuši pārvietoti uz dalībvalsti.

a)

pārbaudot, vai dalībvalstīs pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas un vai tās darbojas pareizi saskaņā ar 32. pantā aprakstītajām procedūrām;

b)

saskaņā ar 41. un 42. pantu pārtraucot vai apturot visus maksājumus vai to daļu, ja pārvaldības un kontroles sistēmas valstī nedarbojas, un saskaņā ar 45. un 46. pantā aprakstītajām procedūrām piemērojot visas citas vajadzīgās finanšu korekcijas.

a)

30 % – proporcionāli uzņemto kādas 6. panta a), b) un e) punktā minētās kategorijas personu skaitam iepriekšējos trijos gados;

b)

70 % – proporcionāli to personu skaitam, kuras pieder kādai no 6. panta c) un d) punktā minētajām kategorijām un kuras reģistrētas iepriekšējos trīs gados.

a)

personas no valsts vai reģiona, kas noteikts reģionālās aizsardzības programmas īstenošanai;

b)

nepavadīti nepilngadīgie;

c)

apdraudēti bērni un sievietes, īpaši tie, kam draud psiholoģiska, fiziska vai seksuāla vardarbība un izmantošana;

d)

personas ar nopietnām medicīniska rakstura vajadzībām, kuras var nodrošināt vienīgi ar mītnesvietas maiņu.

a)

stāvoklis un vajadzības attiecīgajā dalībvalstī;

b)

izmaksu rentabilitāte, inter alia, ņemot vērā to personu skaitu, uz kurām attiecas projekts;

c)

pieredzi, kompetenci, uzticamību un finansiālo ieguldījumu, ko nodrošina organizācija, kura pieprasa finansējumu, un visas partnerorganizācijas;

d)

to, ciktāl projekts papildina citas darbības, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no attiecīgo valstu programmām.

a)

pētījumi, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un statistikas dati – arī vispārēji – kas attiecas uz Fonda darbību;

b)

dalībvalstīm, tiešajiem atbalsta saņēmējiem un plašai sabiedrībai paredzēti informācijas pasākumi, arī informēšanas kampaņas un kopīga datubāze par projektiem, ko finansē no Fonda līdzekļiem;

c)

datorizētu sistēmu uzstādīšana, izmantojums un to savienojumi savā starpā – pārvaldības, pārraudzības, pārbaužu un izvērtējuma vajadzībām;

d)

vienotas izvērtējuma un pārraudzības sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izstrāde, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo valstu rādītājus;

e)

izvērtējuma metožu uzlabojumi un informācijas apmaiņa par šajā jomā pastāvošo praksi;

f)

saskaņā ar 25. pantu dalībvalstu norīkotu iestāžu informācijas un apmācību pasākumi, kas papildina dalībvalstu centienus dot norādes savām iestādēm saskaņā ar 31. panta 2. punktu.

a)

laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam – 7 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot EUR 30 000; un

b)

laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam – 4 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot EUR 30 000.

a)

apraksts par to, kāds stāvoklis ir dalībvalstī sakarā ar mehānismiem tādu personu uzņemšanai, patvēruma procedūrām, konsultācijām par brīvprātīgu atgriešanos, integrāciju un mītnesvietas maiņu, un pārvietošanu no citas dalībvalsts, uz kurām attiecas 6. pants, kā arī patvēruma politikas attīstīšanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

b)

attiecīgās dalībvalsts vajadzību analīze attiecībā uz tādu personu uzņemšanu, patvēruma procedūrām, konsultācijām par brīvprātīgu atgriešanos, integrāciju un mītnesvietas maiņu, un pārvietošanu no citas dalībvalsts, uz kurām attiecas 6. pants, kā arī patvēruma politikas attīstīšanu, uzraudzību un izvērtēšanu;

c)

minēto mērķu sasniegšanai paredzētās attiecīgās stratēģijas izklāsts, precizējot to sasniegšanai definētās prioritātes, kā arī minēto prioritāšu īstenošanai paredzēto darbību apraksts;

d)

norāde, vai minētā stratēģija ir saderīga ar citiem reģionālajiem, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

informācija par prioritātēm un konkrētiem to mērķiem. Mērķus izsaka skaitliskā izteiksmē, izmantojot ierobežotu rādītāju skaitu un ņemot vērā proporcionalitātes principu. Rādītājiem jābūt tādiem, lai gūtos panākumus varētu mērīt, tos salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, kā arī prioritāšu īstenošanai noteikto mērķu efektivitāti;

f)

apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 11. pantā minēto partnerības principu;

g)

projekts finansēšanas plānam, kurā katrai prioritātei un katrai gada programmai norādīts finanšu ieguldījums, ko ierosināts piešķirt no Fonda, kā arī publiskā vai privātā līdzfinansējuma kopsumma;

h)

noteikumi, kas pieņemti, nodrošinot daudzgadu programmas publiskošanu.

a)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Fonda mērķiem un 17. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm;

b)

daudzgadu programmas projektā paredzēto darbību atbilstību, ņemot vērā ierosināto stratēģiju;

c)

to, vai pārvaldības un kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izstrādājušas Fonda pasākumu īstenošanai, atbilst šim lēmumam;

d)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši tiem Kopienas tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

a)

vispārīgi noteikumi, kā atlasīt projektus, ko finansēt saskaņā ar gada programmu;

b)

to darbību apraksts, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar gada programmu;

c)

ierosinātais Fonda finansiālā atbalsta sadalījums dažādām programmas darbībām un norāde par gada programmas īstenošanas nolūkā pieprasīto summu tehniskās palīdzības izdevumu segšanai saskaņā ar 16. pantu.

a)

sīki izstrādātu aprakstu par pašreizējo situāciju, jo īpaši par ieceļotāju skaitu, ietekmi uz uzņemšanas spēju un patvēruma sistēmu vai infrastruktūru un steidzamajām vajadzībām, kā arī pamatotu prognozi par iespējamo situācijas attīstību īstermiņā;

b)

pamatotu norādi par situācijas ārkārtas būtību, ko pamato elementi, kuros varētu būt neseni statistikas un citi dati par personu pieplūdumu attiecīgā noteiktā robežas punktā;

c)

sīki izstrādātu aprakstu par paredzētajām ārkārtas darbībām, to apjomu, būtību un attiecīgajiem partneriem;

d)

paredzēto darbību aprēķināto izmaksu sadalījumu.

a)

skaidri noteiktas attiecīgo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)

funkciju nošķīruma principa ievērošanu gan tādās struktūrās, gan starp tām;

c)

katrai struktūrai pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu uzticētās funkcijas visā no Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanas laikā;

d)

procedūras, kā nodrošināt, lai gada programmās deklarētos izdevumus veiktu pareizi un likumīgi;

e)

uzticamas datorizētas sistēmas grāmatvedībai, pārraudzībai un finanšu pārskatu sniegšanai;

f)

pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmas, ja atbildīgā struktūra pienākumu izpildi uztic citai struktūrai;

g)

procedūru rokasgrāmatas par veicamajām funkcijām;

h)

mehānismus, kā veikt sistēmas darbības revīziju;

i)

sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

j)

procedūras, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

a)

atbildīgo iestādi: funkcionālu dalībvalsts struktūru, attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, ko norīko dalībvalsts vai kas ir dalībvalsts privāttiesību subjekts ar uzdevumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus, kura atbild par Fonda atbalstīto daudzgadu programmas un gada programmu pārvaldību un kuras pārziņā ir visa saziņa ar Komisiju;

b)

sertifikācijas iestādi: attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, vai personu, kas darbojas kā tāda struktūra vai iestāde, ko norīko dalībvalsts, lai apstiprinātu izdevumu deklarācijas pirms to nosūtīšanas Komisijai;

c)

revīzijas iestādi: valsts iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no dalībvalsts norīkotās atbildīgās iestādes un sertifikācijas iestādes un kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi;

d)

vajadzības gadījumā – deleģēto iestādi.

a)

ir juridiska persona, izņemot gadījumus, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

ir ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai viegli nodrošinātu saziņu ar plašu lietotāju loku, kā arī ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un ar Komisiju;

c)

darbojas administratīvā vidē, kas tai ļauj pareizi veikt uzdevumus un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem;

d)

spēj piemērot Kopienas līdzekļu pārvaldības noteikumus;

e)

ir ar finanšu un vadības spēju, kura ir samērojama ar Kopienas līdzekļu apjomu, kas tai būs jāpārvalda;

f)

ir nodrošināta ar personālu, kam ir atbilstīgas profesionālās kvalifikācijas administratīvam darbam starptautiskā vidē.

a)

apspriežas ar partneriem saskaņā ar 11. pantu;

b)

iesniedz Komisijai projektus daudzgadu un gada programmām, kā minēts 18. un 20. pantā;

c)

organizē un publicē paziņojumus par konkursiem un, vajadzības gadījumā, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

d)

organizē projektu atlasi līdzfinansēšanai no Fonda saskaņā ar 14. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

e)

saņem maksājumus no Komisijas un veic maksājumus tiešajiem atbalsta saņēmējiem;

f)

nodrošina Fonda līdzfinansējuma saderību un papildināmību ar līdzfinansējumu no citiem valstu un Kopienas finanšu instrumentiem;

g)

pārrauga līdzfinansēto pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanu un to, lai par darbībām deklarētie izdevumi faktiski būtu radušies un atbilstu Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

h)

nodrošina, ka ir datorizēta sistēma, lai reģistrētu un glabātu grāmatvedības datus par katru saskaņā ar gada programmu veiktu darbību un lai vāktu īstenošanas datus, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, pārraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

i)

nodrošina, ka tiešie atbalsta saņēmēji un citas struktūras, kas ir iesaistītas ar Fonda starpniecību līdzfinansētu darbību īstenošanā, uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu, vai attiecīgu grāmatvedības kodu visiem ar darbību saistītajiem darījumiem, neskarot attiecīgo valstu noteikumus par grāmatvedību;

j)

nodrošina, ka 49. pantā minētās Fonda izvērtēšanas veic 50. panta 2. punktā noteiktajos termiņos un ka tās atbilst kvalitātes standartiem, par ko Komisija vienojusies ar attiecīgo dalībvalsti;

k)

izstrādā procedūras, nodrošinot, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām, kas vajadzīgi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiek glabāti saskaņā ar 43. pantā minētajām prasībām;

l)

nodrošina, ka revīzijas iestāde 30. panta 1. punktā paredzēto revīziju veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un projektiem, ko līdzfinansē no Fonda;

m)

nodrošina, ka sertifikācijas iestāde apstiprināšanas nolūkā ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izdevumu sakarā veiktajām procedūrām un pārbaudēm;

n)

sagatavo un iesniedz Komisijai progresa ziņojumu un noslēguma ziņojumu par gada programmu īstenošanu, sertifikācijas iestādes apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus, vai, vajadzības gadījumā, atlīdzināšanas deklarācijas;

o)

veic informēšanas un konsultāciju darbības, kā arī izplata atbalstīto darbību rezultātus;

p)

sadarbojas ar Komisiju un pārējo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm;

q)

pārbauda to, kā tiešie atbalsta saņēmēji īsteno 33. panta 6. punktā minētās pamatnostādnes.

a)

apstiprina, ka:

b)

apstiprināšanas nolūkā pārliecinās, ka no atbildīgās iestādes ir saņemta vajadzīgā informācija par procedūrām un par veiktajām pārbaudēm attiecībā uz izdevumu deklarācijās uzrādītajiem izdevumiem;

c)

apstiprināšanas nolūkā ņem vērā visu revīzijas iestādes vai tās vārdā veikto revīziju rezultātus;

d)

datorizēti glabā Komisijai deklarēto izdevumu grāmatvedības datus;

e)

pārliecinās par tāda Kopienas finansējuma atgūšanu, kas saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir atzīts par nepamatoti izmaksātu, attiecīgā gadījumā piedzenot procentus;

f)

uzskaita atgūstamās summas un Eiropas Savienības vispārējā budžetā atgūtās summas, ja iespējams, tās atskaitot no nākamajiem deklarētajiem izdevumiem.

a)

nodrošina revīzijas, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas;

b)

nodrošina, lai darbību revīzija, pārbaudot deklarētos izdevumus, notiktu ar attiecīgu izlasi; izlasē aptver vismaz 10 % no kopējiem izdevumiem, par ko var saņemt katras gada programmas finansējumu;

c)

sešos mēnešos pēc daudzgadu programmas apstiprināšanas Komisijai iesniedz revīzijas stratēģiju par struktūrām, kas veiks a) un b) apakšpunktā minētās revīzijas, nodrošinot ar Fonda starpniecību piešķirtā līdzfinansējuma galveno saņēmēju dokumentu revīziju un to, ka programmas laikā revīzijas notiek regulāros intervālos.

a)

gada revīzijas ziņojums, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīziju stratēģiju veiktajās gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas pārvaldības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;

b)

atzinums, pamatojoties uz revīzijas iestādes vārdā veiktajām kontrolēm un revīzijām, vai pārvaldības un kontroles sistēmu darbība rada pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un pareizas;

c)

deklarācija, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.

a)

apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas pienācīgi sagatavota saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 35. pantu, un noslēguma maksājuma pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju;

b)

noslēguma ziņojumu par gada programmas īstenošanu, kā izklāstīts 51. pantā;

c)

gada revīzijas ziņojumu, atzinumu un deklarāciju, kā paredzēts 30. panta 3. punktā.

a)

attiecīgās valsts vai Kopienas revīzijas struktūras ziņojumā ir pierādījumi, kas liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā;

b)

minētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, saņemot informāciju, kas brīdina par to, ka izdevumi kādā apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav novērsts.

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas ietekmē maksājumu apstiprināšanas procedūras uzticamību un kas nav laboti; vai

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav labots; vai

c)

dalībvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas 31. un 32. pantā.

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas apdraud saskaņā ar programmu jau izmaksāto Kopienas atbalstu;

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi nav likumīgi, un dalībvalsts tos nav labojusi līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam;

c)

līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam dalībvalsts nav izpildījusi 31. pantā noteiktās saistības.

a)

gada programmas īstenošana no finanšu un darbību viedokļa;

b)

panākumi, kas gūti, īstenojot daudzgadu programmu un tās prioritātes no īpašu, pārbaudāmu mērķu viedokļa, rādītājus izsakot kvantitatīvā izteiksmē – ja un kad vien tos var izteikt kvantitatīvā izteiksmē;

c)

atbildīgās iestādes veikti pasākumi, nodrošinot īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, konkrēti:

d)

veiktie pasākumi, lai informētu par gada un daudzgadu programmām un lai tās publiskotu.

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/22

(1)

Lai gan ikviena dalībvalsts dod ieguldījumu personu augsta un vienveidīga līmeņa kontrolē un uzraudzībā pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām saskaņā ar kopējiem noteikumiem, atsevišķām dalībvalstīm ir lielāks slogs nekā citām.

(2)

Atšķirīgais slogs ir izskaidrojams ar atšķirīgajām situācijām, kādas ir dalībvalstīs atkarībā no ārējās robežas ģeogrāfiskiem aspektiem, oficiālu un darbojošos robežšķērsošanas vietu skaita, gan likumīgās, gan nelikumīgās migrācijas spiediena līmeņa, esošajiem riskiem un draudiem un, visbeidzot, valstu dienestu darba apjoma saistībā ar vīzu pieteikumu izskatīšanu un vīzu izsniegšanu.

(3)

Ārējo robežu pārvaldības sloga sadale starp dalībvalstīm un Eiropas Savienību ir viens no pieciem ārējo robežu pārvaldības politikas aspektiem, ko ierosinājusi Komisija savā 2002. gada 7. maija Paziņojumā “Ceļā uz Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu integrētu pārvaldību” un ko Padome atbalstījusi savā 2002. gada 14. jūnija dokumentā “Eiropas Savienības dalībvalstu ārējo robežu pārvaldības plāns”.

(4)

Lai gan Padomes Regula (EK) Nr. 2007/2004 (2004. gada 26. oktobris), ar ko izveido Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības pārvaldībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (4), ir nozīmīgs solis ceļā uz praktiskās dimensijas pakāpenisku attīstīšanu attiecībā uz Eiropas kopēju integrētu robežu pārvaldības sistēmu, efektīvu kopēju ārējo robežu kontroles un uzraudzības standartu īstenošanai nepieciešams Kopienas finanšu solidaritātes mehānisms, lai atbalstītu dalībvalstis, kuras Kopienas labā uzņemas pastāvīgu un smagu finanšu slogu.

(5)

Vienotajā tiesību aktu bāzē, kā jo īpaši noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 562/2006 (2006. gada 15. marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (5), izteikts aicinājums robežpārbaudēm palīdzēt apkarot nelikumīgo imigrāciju un cilvēku tirdzniecību, kā arī novērst jebkādus draudus dalībvalstu iekšējai drošībai, vienlaikus paredzot veikt robežpārbaudes tā, lai pilnībā ievērotu cilvēka cieņu.

(6)

Ārējo robežu fondam (turpmāk – “Fonds”) būtu jāpauž solidaritāte, finansiāli atbalstot tās dalībvalstis, kuras piemēro Šengenas noteikumus pie ārējām robežām.

(7)

Šāds finansiālais atbalsts būtu jāveido tā, lai tas vienlaikus radītu pāreju no Eiropas Savienības iepriekšējā finansiālā atbalsta dalībvalstīm, kuras šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī vēl nepiemēro visus Šengenas acquis noteikumus, taču nebūtu vienkārši turpinājums iepriekš no citām Eiropas Savienības vispārējā budžeta līdzekļiem finansētām darbībām. Šādos gadījumos Fondam būtu jāatbalsta tās dalībvalstis, kuras gatavojas pēc iespējas drīzai pilnīgai dalībai, atbilstīgi 2004. gada 4. un 5. novembra Hāgas Programmai.

(8)

Turklāt Fonda izveidē būtu jāņem vērā īpašas situācijas, piemēram, tādu trešo valstu valstspiederīgo tranzīts pa sauszemi, kuriem jāšķērso vienas vai vairāku dalībvalstu teritorija, lai pārvietotos starp savas valsts daļām, kuras nav ģeogrāfiski blakusesošas, un tas jādara ne vien attiecīgās (-o) dalībvalsts (-u) interesēs, bet arī visu to dalībvalstu interesēs, kuras ir atcēlušas pārbaudes pie savām iekšējām robežām. Šādos gadījumos būtu pilnībā jādefinē finansējamās darbības un līdzekļu piešķīrums būtu jānosaka, pamatojoties uz faktisko vajadzību novērtējumu attiecībā uz minētajām darbībām.

(9)

Lai nodrošinātu ārējo robežu vienotu un kvalitatīvu kontroli un elastīgu pārrobežu satiksmi, Fondam būtu jādod ieguldījums Eiropas kopējas integrētas robežu pārvaldības sistēmas izstrādē, kurā ietverti gan visi pasākumi saistībā ar politiku, tiesību aktiem, sistemātisku sadarbību, slodzes, personāla, iekārtu un tehnoloģijas sadali, ko dažādos mērogos veic kompetentas dalībvalstu iestādes, sadarbojoties savā starpā un vajadzības gadījumā ar citām iesaistītajām pusēm, izmantojot, inter alia, četru pakāpju robežu drošības modeli un integrētu Eiropas Savienības riska analīzi.

(10)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 5. protokolu par personu tranzītu pa sauszemi starp Kaļiņingradas reģionu un citām Krievijas Federācijas daļām (6) no Fonda būtu jāsedz visas papildu izmaksas, ko izraisa šādam tranzītam paredzēta acquis īpaša noteikuma īstenošana.

(11)

Kā papildinājumu operatīvajai sadarbībai, kas attīstīta, darbojoties Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības pārvaldībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004, (turpmāk – “Aģentūra”) un saskaņā ar dalībvalstīm piešķirtiem līdzekļiem, Fondam būtu arī jāparedz iespēja īstenot Kopienas atbildes rīcību, reaģējot uz nepilnībām stratēģiskos robežpunktos, līdzfinansējot īpašas darbības, pievēršoties minētajām nepilnībām, pamatojoties uz konkrētu summu, kas katru gadu atvēlēta šādām darbībām.

(12)

No Fonda būtu jāparedz atbalsts valstu pasākumiem un sadarbībai starp dalībvalstīm attiecībā uz vīzu politiku un citām pirms robežas veicamām darbībām, kuras notiek pirms kontroles pie ārējām robežām. Efektīva to darbību pārvaldība, kuras organizē dalībvalstu konsulārie dienesti trešās valstīs, dod labumu kopējai vīzu politikai, kas iekļaujas daudzpakāpju sistēmā, kuras mērķis ir atvieglināt likumīgu ceļošanu un cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju Eiropas Savienībā un kura ir Eiropas kopējās integrētās robežu pārvaldības sistēmas sastāvdaļa.

(13)

Ņemot vērā Fonda piemērošanas jomu un mērķi, tam noteikti nebūtu jāatbalsta darbības attiecībā uz personu uzturēšanas rajoniem un centriem trešās valstīs.

(14)

Lai pieejamos gada līdzekļus sadalītu starp dalībvalstīm, būtu jānosaka objektīvi kritēriji. Minētie kritēriji būtu jānosaka atbilstīgi robežu veidam, ņemot vērā plūsmu un draudu līmeni pie dalībvalstu ārējām robežām.

(15)

Minēto kritēriju piemērošana būtu jāpārskata 2010. gadā, lai varētu ņemt vērā visus jaunos apstākļus, jo īpaši tos, ko izraisa pārmaiņas pie ārējām robežām.

(16)

Ņemot vērā Aģentūras pamatuzdevumu – palīdzēt dalībvalstīm īstenot ārējo robežu pārvaldības praktiskos aspektus – un lai pilnveidotu tās pamatuzdevuma papildināmību ar dalībvalstu ārējo robežu kontroles un uzraudzības pienākumiem, Komisijai būtu jāapspriežas ar Aģentūru par dalībvalstu iesniegtajām daudzgadu programmām un par Komisijas sagatavotajām stratēģiskajām pamatnostādnēm.

(17)

Turklāt Komisija var prasīt, lai Aģentūrai dod ieguldījumu Komisijas veiktajā novērtējumā par Fonda ietekmi uz ārējo robežu kontroles politikas un tiesību aktu attīstību, Fonda un Aģentūras uzdevumu sinerģiju, kā arī par līdzekļu sadalei starp dalībvalstīm piemērojamo kritēriju piemērotību, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus šajā jomā.

(18)

Šis lēmums ir paredzēts kā daļa no vienotas sistēmas, kura ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Atgriešanās fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (8), un Padomes Lēmumu 2007/.../EK (… gada …), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (9), un kuras mērķis ir risināt jautājumu par atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finanšu slogu, ko rada Eiropas Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana, kā tās izstrādātas saskaņā ar Līguma trešās daļas IV sadaļu.

(19)

Dalībvalsts dalībai šajā Fondā nevajadzētu pārklāties ar tās dalību turpmākā pagaidu instrumentā, kurš izstrādāts, lai palīdzētu atbalstu saņemošajām dalībvalstīm finansēt darbības pie Eiropas Savienības jaunajām ārējām robežām, īstenojot Šengenas acquis un ārējo robežu kontroli.

(20)

No Fonda atbalstītajām darbībām vajadzētu būt sinerģijā ar darbībām, ko atbalsta ar Kopienas ārējās palīdzības instrumentiem, un tām būtu jāiekļaujas Eiropas Savienības ārējo attiecību politikā, jo īpaši brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ārējo dimensiju stratēģijā.

(21)

Fonda sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšanas pamatā būtu stratēģiskas daudzgadu programmas, ko sagatavo katra dalībvalsts saziņā ar Komisiju.

(22)

Pamatojoties uz Komisijas pieņemtām stratēģiskām pamatnostādnēm, ikvienai dalībvalstij būtu jāsagatavo daudzgadu plānošanas dokuments, kur ņemta vērā tās konkrētā situācija un vajadzības un izklāstīta tās attīstības stratēģija, kurai vajadzētu būt pamatam, lai sagatavotu gada programmās uzskaitīto darbību īstenošanu.

(23)

Saskaņā ar īstenošanas metodēm, kas minētas 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (10) (turpmāk – “Finanšu regula”), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, un jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Šo nosacījumu piemērošana Komisijai ļautu pārliecināties par to, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi, un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta nozīmē.

(24)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Tādēļ ir jānosaka vispārīgie principi un attiecīgas funkcijas, kuras būtu jāizpilda visu programmu sistēmām.

(25)

Tā kā no Fonda var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, lai īstenotu Šengenas acquis noteikumus, sākot ar ārējo robežu kontroli un beidzot ar vīzu politiku dažādos mērogos un vietās, varētu būt iesaistītas vairākas vienas dalībvalsts iestādes. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāļauj norīkot vairākas sertifikācijas un revīzijas iestādes vai deleģētās iestādes tiktāl, ciktāl katrai no šīm iestādēm ir skaidri noteiktas funkcijas.

(26)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm vajadzētu būt primārajai atbildībai par Fonda intervences īstenošanu un kontroli.

(27)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apstiprināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kā dalībvalstis nodrošina attiecīgo sistēmu izveidi un apmierinošu darbību.

(28)

Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(29)

Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to izvērtējuma un rezultātu izplatīšanas. Šajā sakarā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas pienākumi, kā arī mehānismi, kā nodrošināt izvērtējuma uzticamību un saistītās informācijas kvalitāti.

(30)

Būtu jāveic darbību starpposma izvērtēšana un ietekmes izvērtēšana, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(31)

Paturot prātā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiskā organizācija, starptautiska organizācija vai cita struktūra, kas saņem dotāciju no Fonda, pienācīgi novērtē saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi, kas iedibināta saistībā ar citiem instrumentiem, kam piemēro dalīto pārvaldību, piemēram, struktūrfondiem.

(32)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (11).

(33)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, atbalstīt Eiropas kopējas integrētas robežu pārvaldības sistēmas izveidi, inter alia, ietverot to darbību pārvaldību, kuras organizē konsulārie dienesti un citi dalībvalstu dienesti trešās valstīs attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmām dalībvalstu teritorijā – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(34)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (12).

(35)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, inter alia, svītrojot dažus no minētajiem elementiem, vai papildināt šo lēmumu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu stratēģiskās pamatnostādnes.

(36)

Lai nodrošinātu Fonda savlaicīgu īstenošanu, daži šā lēmuma noteikumi būtu jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(37)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomām, kas minētas 1. panta A un B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK (13) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(38)

Būtu jāparedz kārtība, lai ļautu Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras. Šāda kārtība ir apsvērta minētā nolīguma pielikumā pievienotajā vēstuļu apmaiņā starp Eiropas Savienības Padomi, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par komitejām, kuras palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras (14), kas pievienots 37. apsvērumā minētajam nolīgumam.

(39)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A punktā, to lasot saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/860/EK (15) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā un dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu.

(40)

Būtu jāparedz kārtība, lai ļautu Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās ieviešanas pilnvaras. Šāda kārtība ir apsvērta vēstuļu apmaiņā starp Eiropas Savienības Padomi un Šveici, kas pievienots 39. apsvērumā minētajam nolīgumam.

(41)

Lai noteiktu vajadzīgos papildu noteikumus šā instrumenta īstenošanai, būtu jānoslēdz nolīgums starp Kopienu un Islandi, Norvēģiju un Šveici.

(42)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un neattiecas uz to. Tā kā šis lēmums papildina Šengenas acquis atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļai, Dānijai saskaņā ar minētā protokola 5. pantu sešos mēnešos pēc šā lēmuma pieņemšanas dienas būtu jāizlemj, vai tā šo lēmumu transponēs savos tiesību aktos.

(43)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (16) un tam sekojošo Padomes Lēmumu 2004/926/EK (2004. gada 22. decembris) par to, kā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste piemēro daļu no Šengenas acquis noteikumiem (17). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav Apvienotajai Karalistei saistošs un neattiecas uz to.

(44)

Šis lēmums papildina tos Šengenas acquis noteikumus, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (18). Tādēļ Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tas nav Īrijai saistošs un neattiecas uz to.

(45)

Atbilstīgi Līguma 67. panta 2. punkta otrajam ievilkumam ar Padomes Lēmumu 2004/927/EK (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa (19), Līguma 251. pantā noteiktā procedūra tika attiecināta uz jomām, uz kurām attiecas Līguma 62. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts,

1)

“ārējās robežas” ir dalībvalstu sauszemes, tostarp robežas uz upēm un ezeriem, jūras robežas un lidostas, upju ostas, jūras ostas un ezeru ostas, uz ko attiecas Kopienas tiesību aktu nosacījumi par ārējo robežu šķērsošanu, neatkarīgi no tā, vai tās ir pagaidu robežas vai nav;

2)

“pagaidu ārējās robežas” ir:

3)

“robežšķērsošanas vieta” ir jebkura robežas šķērsošanas vieta, ko kompetentas iestādes ir oficiāli noteikušas ārējo robežu šķērsošanai, kā paziņots saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 562/2006 34. panta 2. punktu;

4)

“Aģentūra” ir Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības pārvaldībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 2007/2004.

a)

ārējo robežu kontroles efektīvu organizēšanu, ietverot gan pārbaudes, gan uzraudzības pasākumus;

b)

dalībvalstu veiktās personu plūsmu pārvaldības efektīvu īstenošanu pie ārējām robežām, lai nodrošinātu, no vienas puses, augsta līmeņa ārējo robežu drošību un, no otras puses, ārējo robežu raitu šķērsošanu saskaņā ar Šengenas acquis, tostarp godpilnu attieksmi un cieņu;

c)

robežsargu veiktu Kopienas tiesību aktu noteikumu vienādu piemērošanu attiecībā uz ārējo robežu šķērsošanu, jo īpaši piemērojot Regulu (EK) Nr. 562/2006;

d)

uzlabot dalībvalstu konsulāro un citu dienestu organizēto pasākumu pārvaldību trešās valstīs attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmu uz dalībvalstu teritoriju, kā arī uzlabot dalībvalstu sadarbību šajā jomā.

a)

īstenot ieteikumus, darbības standartus un labāko pieredzi, kas veidojas dalībvalstu sadarbības rezultātā robežu kontroles jomā;

b)

tādu pasākumu izstrāde un piemērošana, kuri vajadzīgi, lai uzlabotu uzraudzības sistēmas starp robežšķērsošanas vietām;

c)

tādu pasākumu ieviešana vai efektīvu sistēmu izstrāde, kas ļauj metodiski vākt attiecīgu informāciju par situācijas attīstību uz zemes ārējo robežu tuvumā, pie tām un tūlīt aiz tām;

d)

jebkura veida ārējās robežas (sauszemes, gaisa, jūras) šķērsojošo personu skaita pienācīgas uzskaites nodrošināšana;

e)

sistēmas ieviešana vai modernizācija statistikas datu un administratīvo datu vākšanai attiecībā uz ceļotāju kategorijām, pārbaužu skaitu un veidu un uzraudzības pasākumiem pie dažāda veida ārējām robežām, pamatojoties uz uzskaiti un citiem datu vākšanas avotiem;

f)

efektīvas, strukturētas, stratēģiskas un operatīvas koordinācijas iedibināšana starp visām iestādēm, kas darbojas robežšķērsošanas vietās;

g)

robežsargu spēju un kvalifikācijas uzlabošana attiecībā uz viņu veicamajiem uzraudzības, konsultatīvajiem un kontroles uzdevumiem;

h)

informācijas apmaiņas uzlabošana valsts mērogā starp iestādēm, kas atbildīgas par ārējo robežu pārvaldību, kā arī starp minētajām iestādēm un citām iestādēm, kas atbild par migrāciju, patvērumu un citiem saistītiem jautājumiem;

i)

kvalitātes pārvaldības standartu veicināšana.

a)

izņemot pagaidu ārējās robežas, jaunu darba metožu, loģistikas pasākumu un jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izstrāde, lai uzlabotu personu sistemātisku kontroli robežšķērsošanas vietās, tiem ieceļojot un izceļojot;

b)

tehnoloģiju izmantošanas veicināšana un specializēta apmācība darbiniekiem, kuri atbild par to efektīvu izmantošanu;

c)

informācijas apmaiņas veicināšana un apmācības uzlabošana attiecībā uz viltotiem ceļošanas dokumentiem, tostarp kopēju paņēmienu un prakses izstrāde un izplatīšana šādu dokumentu atklāšanai;

d)

informācijas efektīvas saņemšanas veicināšana robežšķērsošanas vietās reālā laikā, izmantojot liela mēroga IT sistēmas, piemēram, Šengenas Informācijas sistēmu (SIS) un Vīzu informācijas sistēmu (VIS), un efektīva informācijas apmaiņa starp visām robežšķērsošanas vietām pie ārējām robežām reālā laikā;

e)

riska analīzes rezultātu optimālas izmantošanas nodrošināšana operatīvā un tehniskā mērogā.

a)

robežsargu izglītības, apmācības un kvalifikācijas pakāpeniska vienādošana dalībvalstīs, jo īpaši, īstenojot kopēju mācību pamatprogrammu, ko izstrādājusi Aģentūra, kā arī konsekventi papildinot Aģentūras darbības šajā jomā;

b)

robežsargu apmaiņas un norīkošanas atbalstīšana un palielināšana starp dalībvalstīm papildus Aģentūras pamatnostādnēm un darbībām šajā jomā;

c)

savietojamu jaunāko tehnoloģiju izmantošanas veicināšana pie ārējām robežām, kad vien tas ir nepieciešams noteikumu pareizai, efektīvai vai vienveidīgai piemērošanai;

d)

iestāžu spēju veicināšana attiecībā uz vienādu procedūru piemērošanu un konsekventu, operatīvu un kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz ārējo robežu šķērsošanu, tostarp vīzu izsniegšanas jautājumos;

e)

kopīgas robežsargu praktiskās rokasgrāmatas lietošanas veicināšana;

f)

teritoriju un centru iekārtošana un uzlabošana personām, kam ir liegta ieceļošana, un personām, kuras pārtvertas, mēģinot nelikumīgi šķērsot robežu vai tuvojoties ārējām robežām ar mērķi nelikumīgi iekļūt dalībvalstu teritorijā;

g)

drošības palielināšana robežšķērsošanas vietās, lai nodrošinātu robežsargu drošību, kā arī iekārtu, uzraudzības sistēmu un transportlīdzekļu drošību.

a)

imigrācijas sadarbības koordinatoru tīkla darbspējas stiprināšana un efektīvākas sadarbības veicināšana starp dalībvalstu dienestiem, izmantojot tīklu;

b)

pasākumu ieviešana ar mērķi atbalstīt dalībvalstis un pārvadātājus, tiem veicot savus pienākumus saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/82/EK (2004. gada 29. aprīlis) par pārvadātāju pienākumu paziņot datus par pasažieriem (20) un 26. pantu 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas Nolīgumu (1985. gada 14. jūnijs) starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām (21) (turpmāk – “Šengenas Konvencija”), lai nepieļautu nelikumīgo ieceļotāju ierašanos pie ārējām robežām;

c)

efektīvākas sadarbības veicināšana ar pārvadātājiem izceļošanas valstu lidostās, tostarp pārvadātāju darbinieku vienveidīga apmācība par ceļošanas dokumentiem;

d)

kvalitātes pārvaldības, labu pakalpojumu un infrastruktūras nodrošināšana vīzu pieteikuma procesā;

e)

dalībvalstu sadarbības veicināšana, lai uzlabotu konsulāro dienestu spēju pārbaudīt vīzu pieteikumus;

f)

kopējas izmeklēšanas prakses, vienveidīgu administratīvo procedūru un lēmumu par vīzām veicināšana dalībvalsts konsulārajos dienestos, kas atrodas dažādās trešās valstīs;

g)

progresa sekmēšana ceļā uz sistemātisku un regulāru sadarbību starp dažādu dalībvalstu konsulārajiem un citiem dienestiem, jo īpaši saistībā ar VIS, tostarp resursu un līdzekļu apvienošana vīzu izsniegšanai, informācijas apmaiņa, apsekojumi un vīzu pieteikumu padziļināta izskatīšana, kā arī kopēju vīzu pieteikumu centru izveide;

h)

valstu iniciatīvu veicināšana nolūkā dažādu dalībvalstu konsulārajos dienestos ieviest kopēju padziļinātas izskatīšanas praksi, vienotas administratīvās procedūras un lēmumus attiecībā uz vīzām;

i)

kopēju konsulāro biroju izveide.

a)

robežšķērsošanas infrastruktūru un ar to saistītajām ēkām, piemēram, robežsardzes nodaļām, helikopteru nosēšanās laukumiem vai transportlīdzekļiem vai personām paredzētajām gaidīšanas joslām vai nojumēm robežšķērsošanas vietās;

b)

infrastruktūru, ēkām un sistēmām, kas vajadzīgas uzraudzībai starp robežšķērsošanas vietām un ārējo robežu nelikumīgas šķērsošanas nepieļaušanai;

c)

darba aprīkojumam, piemēram, sensoriem, videonovērošanas sistēmām, dokumentu pārbaudes iekārtām, atklāšanas instrumentiem, ka arī pārvietojamiem vai fiksētiem termināļiem, lai piekļūtu SIS, VIS, Eiropas Attēlu arhivēšanas sistēmai (FADO) un citām Eiropas un attiecīgo valstu sistēmām;

d)

transportlīdzekļiem ārējo robežu kontrolei, piemēram, automobiļiem, kuģiem, helikopteriem un vieglajām lidmašīnām, kas īpaši aprīkotas ar elektroniskām iekārtām robežu uzraudzībai un personu atklāšanai transportlīdzekļos;

e)

aprīkojumu informācijas apmaiņai reālā laika režīmā starp attiecīgajām iestādēm;

f)

informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmām;

g)

programmām darbinieku, piemēram, robežsargu, imigrācijas darbinieku un konsulāro darbinieku, norīkošanai un apmaiņai;

h)

attiecīgo iestāžu darbinieku apmācību un izglītību, tostarp valodu mācībām;

i)

ieguldījumiem jaunāko tehnoloģiju izstrādē, testēšanā un ieviešanā;

j)

pētījumiem un izmēģinājuma projektiem ieteikumu, darbības standartu un paraugprakses īstenošanai, kas izriet no operatīvas sadarbības starp dalībvalstīm ārējo robežu kontroles jomā;

k)

pētījumiem un izmēģinājuma projektiem ar mērķi rosināt jauninājumus, veicināt pieredzes un paraugprakses apmaiņu, kā arī uzlabot to darbību vadību, kuras organizē dalībvalstu konsulārie un citi dienesti trešās valstīs attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgo plūsmu uz dalībvalstu teritoriju un sadarbību starp dalībvalstīm šajā sakarā.

a)

ieguldījumi infrastruktūrā;

b)

tādu darbinieku apmācība, kas īsteno īpašu tranzīta režīmu;

c)

papildu darbības izmaksas, tostarp algas darbiniekiem, kuri konkrēti piemēro īpašo tranzīta shēmu.

a)

sniegt ieguldījumu tādu pasākumu veicināšanā, kurus organizē dalībvalstu konsulārie un citi dienesti trešās valstīs attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo plūsmu uz dalībvalstu teritoriju un sadarbību starp dalībvalstīm šajā sakarā, tostarp gaisa līniju sadarbības koordinatoru un imigrācijas sadarbības koordinatoru darbības;

b)

veicināt pakāpenisku muitas, veterinārās un fitosanitārās kontroles iekļaušanu robežu integrētās pārvaldības darbību lokā atbilstīgi politikas attīstībai šajā jomā;

c)

nodrošināt dalībvalstīm palīgdienestus pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās, kas prasa steidzamu rīcību pie dalībvalstu ārējām robežām.

a)

veicina Kopienas sadarbību Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā;

b)

sekmē starpvalstu sadarbības tīklus un eksperimentālus projektus, balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp divu vai vairāk dalībvalstu konsulārajiem dienestiem, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju un atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu;

c)

atbalsta pētījumus, informācijas izplatīšanu un apmaiņu attiecībā uz paraugpraksi un visiem citiem aspektiem saistībā ar vispārīgo mērķi – atbalstīt pasākumus, ko dalībvalstu konsulārie dienesti organizē trešās valstīs, un dalībvalstu sadarbību šajā jomā, tostarp attiecībā uz jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izmantojumu;

d)

sekmē projektus un pētījumus, kuros izvērtē iespēju šajā jomā Kopienā izvērst jaunas sadarbības formas un pieņemt jaunus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši par kopējiem vīzu pieteikumu centriem;

e)

sekmē dalībvalstīm kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un izmantošanu, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti vīzu politikas un konsulārās sadarbības jomā.

a)

pārbaudot, vai dalībvalstīs pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas un vai tās darbojas pareizi saskaņā ar 34. pantā aprakstītajām procedūrām;

b)

saskaņā ar 43. un 44. pantu pārtraucot vai apturot visus maksājumus vai to daļu, ja pārvaldības un kontroles sistēmas valstīs nedarbojas, un saskaņā ar 47. un 48. pantā aprakstītajām procedūrām piemērojot visas citas vajadzīgās finanšu korekcijas.

a)

30 % ārējai sauszemes robežai;

b)

35 % ārējai jūras robežai;

c)

20 % lidostām;

d)

15 % konsulārajiem dienestiem.

a)

70 % – atbilstīgi ārējās robežas garumam, kuru aprēķina, pamatojoties uz vērtēšanas koeficientiem katram konkrētam sektoram, ko nosaka saskaņā ar 15. panta 3. punkta a) apakšpunktu; un

b)

30 % – atbilstīgi darba slodzei pie ārējām robežām, ko nosaka saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu.

a)

70 % – atbilstīgi ārējās robežas garumam, kuru aprēķina, pamatojoties uz vērtēšanas koeficientiem katram konkrētam sektoram, ko nosaka saskaņā ar 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu; un

b)

30 % – atbilstīgi darba slodzei pie to ārējām robežām, ko nosaka saskaņā ar 7. punkta a) apakšpunktu.

a)

50 % – atbilstīgi dalībvalstu konsulāro iestāžu skaitam valstīs, kuras uzskaitītas I pielikumā Padomes Regulā (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (24); un

b)

50 % – atbilstīgi darba slodzei attiecībā uz vīzu politikas pārvaldību dalībvalstu konsulārajos dienestos valstīs, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 539/2001 I pielikumā, kā noteikts saskaņā ar šā panta 7. punkta c) apakšpunktu.

a)

ņem vērā līniju starp reģioniem, kas minēta 1. pantā Padomes Regulā (EK) Nr. 866/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par režīmu saskaņā ar Pievienošanās akta 10. protokola 2. pantu (25), kaut gan tā neveido ārējo sauszemes robežu, kamēr piemēro 2003. gada Pievienošanās akta 10. protokola 1. pantu, bet neņem vērā jūras robežas garumu uz ziemeļiem no minētās līnijas;

b)

“ārējās jūras robežas” ir dalībvalstu teritoriālo ūdeņu ārējās robežas, kā noteikts saskaņā ar 4. līdz 16. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par jūras tiesībām. Tomēr gadījumos, ja ir vajadzīgas regulāras tālas distances darbības, lai novērstu nelikumīgu migrāciju/nelikumīgu ieceļošanu, “ārējās jūras robežas” ir augsta apdraudējuma zonas ārējās robežas. To nosaka, ņemot vērā attiecīgo dalībvalstu sniegtos operatīvos datus par iepriekšējiem diviem gadiem. Šo “ārējo jūras robežu” definīciju piemēro vienīgi šā lēmuma nolūkā, un visās darbībās tiek ievērotas starptautiskajās tiesības.

a)

pie ārējām sauszemes robežām un ārējām jūras robežām:

b)

lidostās:

c)

konsulārajos dienestos:

vīzu pieteikumu skaits.

a)

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuriem atteikta ieceļošana uz ārējās robežas;

b)

trešo valstu valstspiederīgo skaits, kuri aizturēti brīdī, kad tie šķērso vai mēģina šķērsot ārējo robežu nelikumīgi;

c)

notverto vidutāju skaits, kuri apzināti palīdzējuši trešo valstu valstspiederīgajiem nelikumīgi ieceļot;

d)

viltotu ceļošanas dokumentu skaits un krāpnieciski saņemtu ceļošanas dokumentu un vīzu skaits, kas konstatēts robežšķērsošanas vietās saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu.

a)

ārējā sauszemes robeža:

b)

ārējā jūras robeža:

a)

stāvoklis un vajadzības attiecīgajā dalībvalstī;

b)

izmaksu rentabilitāte, inter alia, ņemot vērā to personu skaitu, uz kurām attiecas projekts;

c)

pieredzi, kompetenci, uzticamību un finansiālo ieguldījumu, ko nodrošina organizācija, kura pieprasa finansējumu, un visas partnerorganizācijas;

d)

to, ciktāl projekts papildina citas darbības, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no attiecīgo valstu programmām.

a)

pētījumi, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un statistikas dati – arī vispārēji – kas attiecas uz Fonda darbību;

b)

dalībvalstīm, tiešajiem atbalsta saņēmējiem un plašai sabiedrībai paredzēti informācijas pasākumi, arī informēšanas kampaņas un kopīga datubāze par projektiem, ko finansē no Fonda līdzekļiem;

c)

datorizētu sistēmu uzstādīšana, izmantojums un to savienojumi savā starpā – pārvaldības, pārraudzības, pārbaužu un izvērtējuma vajadzībām;

d)

vienotas izvērtējuma un pārraudzības sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izstrāde, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo valstu rādītājus;

e)

izvērtējuma metožu uzlabojumi un informācijas apmaiņa par šajā jomā pastāvošo praksi;

f)

saskaņā ar 27. pantu dalībvalstu norīkotu iestāžu informācijas un apmācību pasākumi, kas papildina dalībvalstu centienus dot norādes savām iestādēm saskaņā ar 33. panta 2. punktu.

a)

laikposmā no 2007. gada līdz 2010. gadam – 7 % no dalībvalstij piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot EUR 30 000; un

b)

laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam – 4 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot EUR 30 000.

a)

apraksts par to, kāds stāvoklis ir dalībvalstī sakarā ar infrastruktūru, iekārtām, transportlīdzekļiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmām un darbinieku izglītības un apmācību pasākumiem, attiecīgi, robežapsardzības iestādēs un konsulārajās iestādēs;

b)

attiecīgās dalībvalsts vajadzību analīze attiecībā uz infrastruktūru, iekārtām, transportlīdzekļiem, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sistēmām un darbinieku izglītības un apmācību pasākumiem, attiecīgi, robežapsardzības iestādēs un konsulārajās iestādēs, kā arī norādes par darbības mērķiem, kas izvirzīti minēto vajadzību nodrošināšanai daudzgadu programmas periodā;

c)

minēto mērķu sasniegšanai paredzētās attiecīgās stratēģijas izklāsts, precizējot to sasniegšanai definētās prioritātes, kā arī minēto prioritāšu īstenošanai paredzēto darbību apraksts;

d)

norāde, vai minētā stratēģija ir saderīga ar citiem reģionālajiem, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

informācija par prioritātēm un konkrētiem to mērķiem. Mērķus izsaka skaitliskā izteiksmē, izmantojot ierobežotu rādītāju skaitu un ņemot vērā proporcionalitātes principu. Rādītājiem jābūt tādiem, lai gūtos panākumus varētu mērīt, tos salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, kā arī prioritāšu īstenošanai noteikto mērķu efektivitāti;

f)

apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 12. pantā minēto partnerības principu;

g)

projekts finansēšanas plānam, kurā katrai prioritātei un katrai gada programmai norādīts finanšu ieguldījums, ko ierosināts piešķirt no Fonda, kā arī publiskā vai privātā līdzfinansējuma kopsumma;

h)

noteikumi, kas pieņemti, nodrošinot daudzgadu programmas publiskošanu.

a)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Fonda mērķiem un 20. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm;

b)

daudzgadu programmas projektā paredzēto darbību atbilstību, ņemot vērā ierosināto stratēģiju;

c)

to, vai pārvaldības un kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izstrādājušas Fonda pasākumu īstenošanai, atbilst šim lēmumam;

d)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši tiem Kopienas tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

a)

vispārīgi noteikumi, kā atlasīt projektus, ko finansēt saskaņā ar gada programmu;

b)

to darbību apraksts, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar gada programmu;

c)

ierosinātais Fonda finansiālā atbalsta sadalījums dažādām programmas darbībām un norāde par gada programmas īstenošanas nolūkā pieprasīto summu tehniskās palīdzības izdevumu segšanai saskaņā ar 18. pantu.

a)

skaidri noteiktas attiecīgo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)

funkciju nošķīruma principa ievērošanu gan tādās struktūrās, gan starp tām;

c)

katrai struktūrai pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu uzticētās funkcijas visā no Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanas laikā;

d)

procedūras, kā nodrošināt, lai gada programmās deklarētos izdevumus veiktu pareizi un likumīgi;

e)

uzticamas datorizētas sistēmas grāmatvedībai, pārraudzībai un finanšu pārskatu sniegšanai;

f)

pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmas, ja atbildīgā struktūra pienākumu izpildi uztic citai struktūrai;

g)

procedūru rokasgrāmatas par veicamajām funkcijām;

h)

mehānismus, kā veikt sistēmas darbības revīziju;

i)

sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

j)

procedūras, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

a)

atbildīgu iestādi: funkcionālu dalībvalsts struktūru, attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, ko norīko dalībvalsts vai kas ir dalībvalsts privāttiesību subjekts ar uzdevumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus, kura atbild par Fonda atbalstīto daudzgadu programmas un gada programmu pārvaldību un kuras pārziņā ir visa saziņa ar Komisiju;

b)

sertifikācijas iestādi: attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, vai personu, kas darbojas kā tāda struktūra vai iestāde, ko norīko dalībvalsts, lai apstiprinātu izdevumu deklarācijas pirms to nosūtīšanas Komisijai;

c)

revīzijas iestādi: valsts iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no dalībvalsts norīkotās atbildīgās iestādes un sertifikācijas iestādes un kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi;

d)

vajadzības gadījumā – deleģēto iestādi.

a)

ir juridiska persona, izņemot gadījumus, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

ir ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai viegli nodrošinātu saziņu ar plašu lietotāju loku, kā arī ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm un ar Komisiju;

c)

darbojas administratīvā vidē, kas tai ļauj pareizi veikt uzdevumus un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem;

d)

spēj piemērot Kopienas līdzekļu pārvaldības noteikumus;

e)

ir ar finanšu un vadības spēju, kura ir samērojama ar Kopienas līdzekļu apjomu, kas tai būs jāpārvalda;

f)

ir nodrošināta ar personālu, kam ir atbilstīgas profesionālās kvalifikācijas administratīvam darbam starptautiskā vidē.

a)

apspriežas ar partneriem saskaņā ar 12. pantu;

b)

iesniedz Komisijai projektus daudzgadu un gada programmām, kā minēts 21. un 23. pantā;

c)

organizē un publicē paziņojumus par konkursiem un, vajadzības gadījumā, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

d)

organizē projektu atlasi līdzfinansēšanai no Fonda saskaņā ar 16. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

e)

saņem maksājumus no Komisijas un veic maksājumus tiešajiem atbalsta saņēmējiem;

f)

nodrošina Fonda līdzfinansējuma saderību un papildināmību ar līdzfinansējumu no citiem valstu un Kopienas finanšu instrumentiem;

g)

pārrauga līdzfinansēto pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanu un to, lai par darbībām deklarētie izdevumi faktiski būtu radušies un atbilstu Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

h)

nodrošina, ka ir datorizēta sistēma, lai reģistrētu un glabātu grāmatvedības datus par katru saskaņā ar gada programmu veiktu darbību un lai vāktu īstenošanas datus, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, pārraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

i)

nodrošina, ka tiešie atbalsta saņēmēji un citas struktūras, kas ir iesaistītas ar Fonda starpniecību līdzfinansētu darbību īstenošanā, uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu, vai attiecīgu grāmatvedības kodu visiem ar darbību saistītajiem darījumiem, neskarot attiecīgo valstu noteikumus par grāmatvedību;

j)

nodrošina, ka 51. pantā minētās Fonda izvērtēšanas veic 52. panta 2. punktā noteiktajos termiņos un ka tās atbilst kvalitātes standartiem, par ko Komisija vienojusies ar attiecīgo dalībvalsti;

k)

izstrādā procedūras, nodrošinot, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām, kas vajadzīgi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiek glabāti saskaņā ar 45. pantā minētajām prasībām;

l)

nodrošina, ka revīzijas iestāde 32. panta 1. punktā paredzēto revīziju veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un projektiem, ko līdzfinansē no Fonda;

m)

nodrošina, ka sertifikācijas iestāde apstiprināšanas nolūkā ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izdevumu sakarā veiktajām procedūrām un pārbaudēm;

n)

sagatavo un iesniedz Komisijai progresa ziņojumus un noslēguma ziņojumu par gada programmu īstenošanu, sertifikācijas iestādes apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus, vai, vajadzības gadījumā, atlīdzināšanas deklarācijas;

o)

veic informēšanas un konsultāciju darbības, kā arī izplata atbalstīto darbību rezultātus;

p)

sadarbojas ar Komisiju un pārējo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm;

q)

pārbauda to, kā tiešie atbalsta saņēmēji īsteno 35. panta 6. punktā minētās pamatnostādnes.

a)

apstiprina, ka:

b)

apstiprināšanas nolūkā pārliecinās, ka no atbildīgās iestādes ir saņemta vajadzīgā informācija par procedūrām un par veiktajām pārbaudēm attiecībā uz izdevumu deklarācijās uzrādītajiem izdevumiem;

c)

apstiprināšanas nolūkā ņem vērā visu revīzijas iestādes vai tās vārdā veikto revīziju rezultātus;

d)

datorizēti glabā Komisijai deklarēto izdevumu grāmatvedības datus;

e)

pārliecinās par tāda Kopienas finansējuma atgūšanu, kas saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir atzīts par nepamatoti izmaksātu, attiecīgā gadījumā piedzenot procentus;

f)

uzskaita atgūstamās summas un Eiropas Savienības vispārējā budžetā atgūtās summas, ja iespējams, tās atskaitot no nākamajiem deklarētajiem izdevumiem.

a)

nodrošina revīzijas, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas;

b)

nodrošina, lai darbību revīzija, pārbaudot deklarētos izdevumus, notiktu ar attiecīgu izlasi; izlasē aptver vismaz 10 % no kopējiem izdevumiem, par ko var saņemt katras gada programmas finansējumu;

c)

sešos mēnešos pēc daudzgadu programmas apstiprināšanas Komisijai iesniedz revīzijas stratēģiju par struktūrām, kas veiks a) un b) apakšpunktā minētās revīzijas, nodrošinot ar Fonda starpniecību piešķirtā līdzfinansējuma galveno saņēmēju dokumentu revīziju un to, ka programmas laikā revīzijas notiek regulāros intervālos.

a)

gada revīzijas ziņojums, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīziju stratēģiju veiktajās gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas pārvaldības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;

b)

atzinums, pamatojoties uz revīzijas iestādes vārdā veiktajām kontrolēm un revīzijām, vai pārvaldības un kontroles sistēmu darbība rada pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un pareizas;

c)

deklarācija, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.

a)

apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas pienācīgi sagatavota saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 37. pantu, un noslēguma maksājuma pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju;

b)

noslēguma ziņojumu par gada programmas īstenošanu, kā izklāstīts 53. pantā;

c)

gada revīzijas ziņojumu, atzinumu un deklarāciju, kā paredzēts 32. panta 3. punktā.

a)

attiecīgās valsts vai Kopienas revīzijas struktūras ziņojumā ir pierādījumi, kas liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā;

b)

minētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, saņemot informāciju, kas brīdina par to, ka izdevumi kādā apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav novērsts.

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas ietekmē maksājumu apstiprināšanas procedūras uzticamību un kas nav laboti; vai

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav labots; vai

c)

dalībvalsts nav izpildījusi saistības, kas noteiktas 33. un 34. pantā.

a)

programmas pārvaldības un kontroles sistēmā ir būtiski trūkumi, kas apdraud saskaņā ar programmu jau izmaksāto Kopienas atbalstu;

b)

apstiprinātā izdevumu deklarācijā iekļautie izdevumi nav likumīgi, un dalībvalsts tos nav labojusi līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam;

c)

līdz šajā punktā minētās korekcijas procedūras sākumam dalībvalsts nav izpildījusi 33. pantā noteiktās saistības.

a)

līdz 2010. gada 30. jūnijam – izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanu;

b)

līdz 2012. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2007. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 30. jūnijam par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam – izvērtējuma ziņojumu par Fonda līdzfinansēto darbību rezultātiem un efektivitāti.

a)

līdz 2010. gada 30. jūnijam – ziņojumu par 14. un 15. panta pārskatīšanu, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus grozījumiem;

b)

līdz 2010. gada 31. decembrim – starpposma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par Fonda īstenošanas kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, vajadzības gadījumā pievienojot priekšlikumus par Fonda turpmāko attīstību;

c)

līdz 2012. gada 31. decembrim par laikposmu no 2007. gada līdz 2010. gadam un līdz 2015. gada 31. decembrim par laikposmu no 2011. gada līdz 2013. gadam – ex post izvērtējuma ziņojumu.

a)

gada programmas īstenošana no finanšu un darbību viedokļa;

b)

panākumi, kas gūti, īstenojot daudzgadu programmu un tās prioritātes no īpašu, pārbaudāmu mērķu viedokļa, rādītājus izsakot kvantitatīvā izteiksmē – ja un kad vien tos var izteikt kvantitatīvā izteiksmē;

c)

atbildīgās iestādes veikti pasākumi, nodrošinot īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, konkrēti:

d)

veiktie pasākumi, lai informētu par gada un daudzgadu programmām un lai tās publiskotu.

a)

cik vien drīz iespējams pēc 2007. gada 7. jūnija, bet ne vēlāk kā 2007. gada 22. jūnija norīko 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto valsts atbildīgo iestādi un, vajadzības gadījumā, deleģēto iestādi;

b)

līdz 2007. gada 30. septembrim iesniedz 34. panta 2. punktā minēto pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu.

a)

to summu novērtējumu, kas tām piešķirtas 2007. finanšu gadam;

b)

to summu novērtējumu, kas tām piešķirtas 2008. līdz 2013. finanšu gadam, piemērojot ekstrapolāciju 2007. finanšu gada novērtējumam, ņemot vērā ierosinātās gada apropriācijas 2007.-2013. gadam, kas izklāstītas finanšu shēmā.

a)

līdz 2007. gada 1. jūlijam Komisija nodrošina dalībvalstīm aplēses par summām, ko tām paredzēts piešķirt 2007. finanšu gadam;

b)

līdz 2007. gada 1. decembrim dalībvalstis iesniedz Komisijai 2007. gada programmas projektu;

c)

līdz 2008. gada 1. martam dalībvalstis iesniedz Komisijai 2008. gada programmas projektu.

6.6.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 144/45

(1)

Lai pakāpeniski izveidotu brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, Līgumā paredzēts gan pieņemt pasākumus, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākuqmiem, kas saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju, gan pieņemt pasākumus saistībā ar patvērumu, imigrāciju un trešo valstu valstspiederīgo tiesību aizsardzību.

(2)

Eiropadome Tamperes sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī atkārtoti apliecināja apņēmību izveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Šā iemesla dēļ Eiropas kopējās patvēruma un migrācijas politikas mērķim vajadzētu būt gan taisnīgai attieksmei pret trešo valstu valstspiederīgajiem, gan labākai migrācijas plūsmu pārvaldībai.

(3)

Efektīva Kopienas atgriešanās politika ir nepieciešams papildinājums uzticamai legālas imigrācijas un patvēruma politikai, kā arī būtisks elements cīņā ar nelegālo imigrāciju. Dalībvalstis ir piešķīrušas ievērojamus līdzekļus atgriešanās programmu un piespiedu atgriešanās pasākumu īstenošanai. Eiropas Savienības kopēja rīcība šajā jomā, balstoties uz atbilstošiem Kopienas finanšu līdzekļiem, varētu sniegt atbalstu dalībvalstīm, uzsvērt valstī nelegāli uzturošos personu atgriešanās nepieciešamību un stiprinātu solidaritāti starp dalībvalstīm.

(4)

Padome 2002. gada 28. februārī pieņēma Vispārējo plānu nelegālas imigrācijas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai Eiropas Savienībā (4), kurā tā uzsvēra, ka atpakaļuzņemšanas un izraidīšanas politika ir neatņemams un būtisks elements cīņā pret nelegālo imigrāciju, un norādīja divus elementus, uz kuriem Kopienas atgriešanās politika jābalsta, proti, uz kopējiem principiem un kopējiem pasākumiem, uzlabojot administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm.

(5)

Padomes 2002. gada 28. novembrī pieņemtā Atgriešanās rīcības programma, kuras pamatā ir Komisijas 2002. gada 14. oktobra paziņojums par Kopienas politiku nelikumīgi uzturošos personu atgriešanās jomā, attiecas uz visu darbību ķēdi saistībā ar atgriešanās pārvaldību dalībvalstīs, aptverot gan trešo valstu valstspiederīgo piespiedu un brīvprātīgu atgriešanos, gan arī galvenos atgriešanās procesa posmus, tostarp sagatavošanu un paveiktā kontroli.

(6)

Eiropadome sanāksmē Salonikos 2003. gada 19. līdz 20. jūnijā aicināja Komisiju izvērtēt visus aspektus saistībā ar atsevišķa Kopienas instrumenta izveidi atgriešanās jomā, lai konkrēti atbalstītu Atgriešanās rīcības programmā noteiktās prioritātes.

(7)

Padomes 2004. gada 2. novembra Secinājumi par prioritātēm, lai veiksmīgi veidotu kopēju atpakaļuzņemšanas politiku, uzsver, ka Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgumi dod nozīmīgu ieguldījumu efektīvā kopīgā migrācijas plūsmu pārvaldībā un ieņem būtisku vietu nelegālās imigrācijas apkarošanā. Tie ir svarīgs aspekts dialoga un sadarbības sistēmā starp Eiropas Savienību un nelegālo imigrantu izcelsmes valstīm, agrākās dzīves vietas valstīm un tranzītvalstīm.

(8)

Atbilstīgi 2004. gada 8. jūnija secinājumiem, kuros Padome aicināja budžeta lēmējinstitūciju darīt pieejamu finansējumu sagatavošanas pasākumiem un aicināja Komisiju ņemt vērā tās viedokli par integrētu atgriešanās plānu izstrādi ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, tika uzsākti sagatavošanas pasākumi posmam no 2005. gada līdz 2006. gadam.

(9)

Eiropadome sanāksmē Briselē 2004. gada 4. un 5. novembrī Hāgas programmā aicināja uzsākt Eiropas Atgriešanās fonda (turpmāk – “Fonds”) sagatavošanas posmu un līdz 2007. gadam izveidot Fondu, ņemot vērā sagatavošanas posma novērtējumu.

(10)

Padome 2004. gada novembrī pieņēma zināšanai prezidentvalsts ziņojumu par analīzi, kurā aplūkota labākā pieredze attiecībā uz atgriešanos uz konkrētām valstīm. Ziņojumā ir konstatētas plašas iespējas un nepieciešamība dalībvalstīm praktiskāk sadarboties atgriešanās jomā. Ziņojumā ir norādītas integrētākas pieejas iespējas atgriešanās un vispārīgās politikas sakarā gan valstu, gan Kopienas mērogā. Ziņojumā ir aprakstīta arī dalībvalstu paraugprakse saistībā ar trešo valstu valstspiederīgo brīvprātīgu vai piespiedu atgriešanos viņu izcelsmes vai tranzīta valstī, piemēram, brīvprātīgas atgriešanās atbalsta programmu veicināšana, lai sekmētu noturīga rakstura atgriešanos, atgriešanās konsultācijas un kopīgu atgriešanās operāciju, tostarp līgumreizu, organizēšana.

(11)

Kopienai ir vajadzīgs instruments, kas izveidots, lai atbalstītu un iedrošinātu dalībvalstu centienus uzlabot atgriešanās pārvaldību visos tās aspektos, balstoties uz integrētas atgriešanās pārvaldības principu, un nolūkā atbalstīt taisnīgu un efektīvu kopējo atgriešanās standartu īstenošanu, kādi noteikti Kopienas tiesību aktos attiecībā uz atgriešanos.

(12)

Saistībā ar šo lēmumu nebūtu jāparedz finansējums 2007. gadam, lai būtu iespējams ņemt vērā sagatavošanas pasākumu rezultātus atgriešanās jomā (2005. un 2006. gadā), balstoties uz Komisijas ziņojumu par sagatavošanas pasākumu izvērtējumu.

(13)

Attiecīgie kopējie standarti ir jo īpaši noteikti Padomes Direktīvā 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (5), un tās secinājumos, Padomes Lēmumā 2004/191/EK (2004. gada 23. februāris), ar ko nosaka kritērijus un praktiskus pasākumus finanšu traucējumu kompensācijai, kas rodas, piemērojot Direktīvu 2001/40/EK par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu (6), un Padomes Lēmumā 2004/573/EK par kopēju lidojumu organizēšanu ar mērķi no divu vai vairāku dalībvalstu teritorijas izraidīt trešo valstu piederīgos, uz kuriem attiecas izraidīšanas pasākumi (7).

(14)

Tas attiecas arī uz Kopienas instrumentiem, kas tiks pieņemti turpmāk, piemēram, instrumentu par kopējiem standartiem un procedūrām attiecībā uz dalībvalstīs nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, kura mērķis ir Eiropas Savienībā radīt līdzvērtīgus noteikumus atgriešanās procedūru jomā un tādējādi noteikt nosacījumus dalībvalstu atgriešanās pasākumiem, kā arī to manevra iespējas.

(15)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar Fondu veiktās darbības respektē pienākumus, kas izriet no pamattiesībām un kas jo īpaši noteikti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (Eiropas Cilvēktiesību konvencija), Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvencijā par bēgļa statusu, kura papildināta ar 1967. gada 31. janvāra Ņujorkas Protokolu, kā arī citos atbilstīgos starptautiskos instrumentos, piemēram – attiecīgos gadījumos – 1989. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērna tiesību konvencijā.

(16)

Paturot prātā to, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 4. protokolu kolektīva izraidīšana ir aizliegta, finansējumu saskaņā ar šo lēmumu var piešķirt tikai tām kopējām atpakaļsūtīšanas operācijām, kuras skar personas, kurām ir izdoti individuāli izraidīšanas rīkojumi.

(17)

Ņemot vērā Fonda piemērošanas jomu un mērķi, tam noteikti nebūtu jāatbalsta darbības attiecībā uz personu uzturēšanas rajoniem un centriem trešās valstīs.

(18)

Kā noteikts Padomes 2002. gada 28. novembrī pieņemtajā Atgriešanās rīcības programmā un kā regulāri atkārtoti apliecināts ES instrumentos šajā jomā, piemēram, Padomes secinājumos par brīvprātīgu atgriešanos, ko Padome pieņēmusi 2005. gada 2. novembrī, brīvprātīga atgriešanās ir nozīmīgs aspekts līdzsvarotā, efektīvā un ilgtspējīgā pieejā attiecībā uz atgriešanos.

(19)

Veicot atbilstīgās darbības integrētā atgriešanās pārvaldībā, jāņem vērā īpašā situācija, kādā atrodas mazaizsargātas personas.

(20)

Lai uzlabotu atgriešanās pārvaldības veicināšanu valstu mērogā, Fondam jāaptver arī pasākumi, kas attiecas uz tādu personu brīvprātīgu atgriešanos, kam vēl nav pienākuma atstāt attiecīgo teritoriju, piemēram, patvēruma meklētājiem, kas vēl nav saņēmuši negatīvu lēmumu, vai personas, kam piemērots kāds starptautiskas aizsardzības līdzeklis, kā noteikts Padomes Direktīvā 2004/83/EK (2004. gada 29. aprīlis) par obligātajiem standartiem, lai kvalificētu trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kā bēgļus vai kā personas, kam citādi nepieciešama starptautiska aizsardzība, šādu personu statusu un piešķirtās aizsardzības saturu (8), vai personas, kam piemērota pagaidu aizsardzība, kā noteikts Padomes Direktīvā 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (9).

(21)

Šā instrumenta pamatmērķim jābūt integrētas atgriešanās pārvaldības veicināšanai valstu mērogā. Dalībvalstis tiek mudinātas veikt atgriešanās pasākumus, ņemot vērā integrētos atgriešanās rīcības plānus, kuros analizēta situācija dalībvalstī attiecībā uz mērķauditoriju, noteikti plānoto darbību mērķi un sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos (UNHCR) un Starptautisko migrācijas organizāciju (IOM), piedāvātas atgriešanās procedūras, kas vērstas uz efektīvu un noturīga rakstura atgriešanos, izmantojot dažādus pasākumus. Vajadzības gadījumā integrētie atgriešanās plāni regulāri jāizvērtē un jākoriģē.

(22)

Lai veicinātu tādu personu brīvprātīgu atgriešanos, jo īpaši personu, kurām nav obligāti jāizceļo, izceļojošām personām būtu jāparedz stimulējoši pasākumi, piemēram, atvieglojumu piemērošana, sniedzot lielāku atgriešanās palīdzību. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan izceļojošo personu interesēs, sekmējot cieņpilnu atgriešanos, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā izmaksu lietderību. Dalībvalstis jāmudina priekšroku dot brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem.

(23)

Taču no politikas viedokļa brīvprātīga un piespiedu atgriešanās ir savstarpēji saistītas, un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un dalībvalstis, strādājot pie atgriešanās pārvaldības, jāmudina stiprināt abu atgriešanās veidu papildināmību. Acīmredzami, piespiedu atgriešanās ir nepieciešama, lai garantētu Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma politikas un dalībvalstu imigrācijas un patvēruma sistēmu integritāti. Tādējādi, piespiedu atgriešanās iespēja ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka šī politika netiek iedragāta, un lai nodrošinātu tiesiskumu, kas pats par sevi ir brīvības, drošības un tiesiskuma telpas izveides būtiska sastāvdaļa. Tādēļ instrumentam jāatbalsta dalībvalstu darbības, atvieglojot piespiedu atgriešanos.

(24)

Turklāt lielākie šķēršļi atgriešanās jomā, ar ko sastopas dalībvalstis, bieži vien ir attiecināmi uz piespiedu atgriešanos. Viens būtisks šķērslis ir neskaidrība par attiecīgās personas identitāti un/vai tas, ka tai nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu. Lai pārvarētu šādas problēmas, dalībvalstis jāmudina uzlabot sadarbību ar trešo valstu konsulārajiem dienestiem un aktivizēt savstarpēju informācijas apmaiņu un operatīvu sadarbību savā starpā attiecībā uz sadarbību ar minētajiem dienestiem.

(25)

Visbeidzot ir svarīgi, lai dalībvalstīs, kuras to uzskata par lietderīgu, šis lēmums atbalstītu īpašus pasākumus atgriešanās valstīattiecībā uz personām, kas atgriežas, lai, pirmkārt, nodrošinātu efektīvu atgriešanos labos apstākļos to izcelsmes pilsētā vai reģionā un, otrkārt, veicinātu to stabilu reintegrāciju savā kopienā. Šiem pasākumiem nebūtu jāaprobežojas vienkārši ar palīdzību trešai valstij, un tiem vajadzētu būt atbilstīgiem finansējumam vienīgi tad, ja – un tiktāl, ciktāl – šie pasākumi ir nepieciešams turpinājums darbībām, kas uzsāktas un veiktas galvenokārt dalībvalstīs saskaņā ar integrētu atgriešanās plānu.

(26)

Turklāt šiem pasākumiem vajadzētu būt sinerģijā ar darbībām, ko atbalsta ar Kopienas instrumentiem ārējās palīdzības jomā, jo īpaši ar patvēruma un migrācijas tematisko programmu.

(27)

Šis lēmums ir paredzēts kā daļa no vienotas sistēmas, kura ietver arī Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (10), Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 574/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (11), un Padomes Lēmumu 2007/.../EK (... gada ...), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (12), un kuras mērķis ir risināt jautājumu par atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finanšu slogu, ko rada Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības ieviešana un kopējas patvēruma un imigrācijas politikas īstenošana, kā tās izstrādātas saskaņā ar Līguma trešās daļas IV sadaļu.

(28)

Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, kura izveidota saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2007/2004 (13), (turpmāk – “Aģentūra”) viens no uzdevumiem ir sniegt nepieciešamo palīdzību kopēju atgriešanās pasākumu organizēšanai dalībvalstīs un apzināt paraugpraksi attiecībā uz ceļošanas dokumentu iegūšanu un dalībvalstu teritorijā nelegāli uzturošos trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu. Līdz ar to Aģentūrai būtu jānodrošina, ka tiek ievēroti nosacījumi efektīvu un koordinētu atgriešanās pasākumu realizēšanai starp dalībvalstīm, vienlaikus kopējo atgriešanās pasākumu īstenošanu un organizēšanu atstājot valstu kompetento dienestu pārziņā. Tādēļ Aģentūrai būtu jādod iespēja izmantot līdzekļus, kas šajā lēmumā darīti pieejami ar Kopienas darbībām.

(29)

Fonda sniegtais atbalsts būtu efektīvāks un mērķtiecīgāks, ja atbilstīgo darbību līdzfinansēšanas pamatā būtu stratēģiskas daudzgadu programmas, ko sagatavo katra dalībvalsts saziņā ar Komisiju.

(30)

Pamatojoties uz Komisijas pieņemtām stratēģiskām pamatnostādnēm, ikvienai dalībvalstij būtu jāsagatavo daudzgadu plānošanas dokuments, kur ņemta vērā tās konkrētā situācija un vajadzības un izklāstīta tās attīstības stratēģija, kurai vajadzētu būt pamatam, lai sagatavotu gada programmās uzskaitīto darbību īstenošanu.

(31)

Dalītās pārvaldības kontekstā, kā minēts 53. panta 1. punkta b) apakšpunktā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (14) (turpmāk – “Finanšu regula”), būtu jāprecizē nosacījumi, kas ļauj Komisijai pildīt tās pienākumus, izpildot Eiropas Savienības vispārējo budžetu, un jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz sadarbību. Šo nosacījumu piemērošana Komisijai ļautu pārliecināties par to, vai dalībvalstis Fondu izmanto likumīgi un pareizi un saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu Finanšu regulas 27. panta un 48. panta 2. punkta nozīmē.

(32)

Komisijai jānosaka pieejamo saistību apropriāciju provizoriskais sadalījums, izmantojot objektīvu un pārskatāmu metodi.

(33)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem attiecīgi pasākumi, lai nodrošinātu pārvaldības un kontroles sistēmas pareizu darbību un īstenošanas kvalitāti. Tādēļ ir jānosaka vispārīgie principi un attiecīgas funkcijas, kuras būtu jāizpilda visām programmām.

(34)

Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem dalībvalstīm vajadzētu būt primārajai atbildībai par Fonda intervences īstenošanu un kontroli.

(35)

Lai garantētu daudzgadu un gada programmu efektīvu un pareizu īstenošanu, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi attiecībā uz pārvaldības un kontroles sistēmām, izdevumu apstiprināšanu, kā arī nelikumību un Kopienas tiesību aktu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un kontroli ir jānosaka kārtība, kā dalībvalstis nodrošina attiecīgo sistēmu izveidi un apmierinošu darbību.

(36)

Neskarot Komisijas pilnvaras finanšu kontroles jomā, būtu jāveicina dalībvalstu un Komisijas sadarbība šajā jomā.

(37)

Fonda atbalstīto darbību efektivitāte un ietekme ir atkarīga arī no to izvērtējuma un to rezultātu izplatīšanas. Šajā sakarā būtu oficiāli jānosaka dalībvalstu un Komisijas atbildība šajā sakarā, kā arī pasākumi, lai nodrošinātu izvērtējuma uzticamību un attiecīgās informācijas kvalitāti.

(38)

Būtu jāveic darbību starpposma izvērtēšana un ietekmes izvērtēšana, un izvērtēšanas process būtu jāiekļauj projekta pārraudzības mehānismos.

(39)

Paturot prātā to, cik svarīgi panākt Kopienas finansējuma pārskatāmību, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi, lai veicinātu to, ka ikviena iestāde, nevalstiskā organizācija, starptautiska organizācija vai cita struktūra, kas saņem dotāciju no Fonda, pienācīgi novērtētu saņemto atbalstu, ņemot vērā praksi, kas iedibināta saistībā ar citiem instrumentiem, kam piemēro dalīto pārvaldību, piemēram struktūrfondiem.

(40)

Ar šo lēmumu visam programmas laikam paredz finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauce, kā paredzēts 37. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (15).

(41)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi – proti, veicināt nelikumīgi uzturošos trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, ievērojot kopējus standartus un atgriešanās integrētas pārvaldības principus – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka rīcības mēroga un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(42)

Šā lēmuma īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (16).

(43)

Tā kā šajā lēmumā paredzētie pasākumi attiecībā uz stratēģisko pamatnostādņu pieņemšanu ir vispārīgi, un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šā lēmuma elementus, inter alia, svītrojot dažus no minētajiem elementiem, vai papildināt šo lēmumu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie būtu jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru. Efektivitātes nolūkā regulatīvās kontroles procedūras parastie termiņi būtu jāsaīsina, lai pieņemtu stratēģiskās pamatnostādnes.

(44)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai šis lēmums nav saistošs un neattiecas uz to.

(45)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija 2005. gada 6. septembra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(46)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste 2005. gada 27. oktobra vēstulē ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(47)

Atbilstīgi Līguma 67. panta 2. punkta otrajam ievilkumam ar Padomes Lēmumu 2004/927/EK (2004. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantā noteikto procedūru attiecina uz dažām jomām, uz kurām attiecas minētā līguma trešās daļas IV sadaļa (17), Līguma 251. pantā noteiktā procedūra tika attiecināta uz jomām, uz kurām attiecas Līguma 62. panta 1. punkts, 2. punkta a) apakšpunkts un 3. punkts, kā arī 63. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 3. punkta b) apakšpunkts,

a)

uzsākt un pilnveidot integrētas atgriešanās pārvaldības organizēšanu un īstenošanu dalībvalstīs,

b)

stiprināt dalībvalstu sadarbību integrētas atgriešanās pārvaldības un tās īstenošanas jomā,

c)

veicināt atgriešanās kopējo standartu efektīvu un vienveidīgu piemērošanu atbilstīgi politikas attīstībai šajā jomā.

a)

balstās uz vispusīgu situācijas izvērtējumu dalībvalstī attiecībā uz mērķauditoriju vai konkrētu apskatīto jautājumu attiecībā uz atgriešanos un uzdevumiem saistībā ar plānotajām darbībām (piemēram, saistībā ar ceļošanas dokumentu iegūšanu un citiem praktiskiem atgriešanās šķēršļiem), attiecīgā gadījumā ņemot vērā izskatāmo lietu apjomu. Vispusīgais novērtējums jāsagatavo, sadarbojoties visām attiecīgajām iestādēm un partneriem;

b)

paredz īstenot plašu pasākumu kopumu, atbalstot trešo valstu valstspiederīgo brīvprātīgas atgriešanās programmas, jo īpaši tādu personu, kuras vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, un, vajadzības gadījumā veicot piespiedu atgriešanās pasākumus attiecībā uz šīm personām, pilnībā ievērojot humānisma principus un respektējot viņu cieņu;

c)

ietver plānu un/vai grafiku un, vajadzības gadījumā, paredz periodiska novērtējuma mehānismu, kas ļauj veikt pielāgojumus plānā un izvērtēt plāna praktisko ietekmi;

d)

ja dalībvalstis atzīst to par pamatotu, ietver pasākumus, lai atvieglotu sadarbību starp kompetentām administratīvām, tiesībaizsardzības un juridiskām struktūrām – vajadzības gadījumā dažādos pārvaldības līmeņos.

a)

efektīvas, pastāvīgas un ilgstošas dalībvalstu iestāžu sadarbības izveidošana vai uzlabošana ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, lai iegūtu ceļojuma dokumentus trešo valstu valstspiederīgo atpakaļsūtīšanai un nodrošinātu ātru un veiksmīgu izraidīšanu;

b)

attīstīt veidus un līdzekļus, kā pēc iespējas ātrāk patvēruma un imigrācijas procedūrās nodrošināt informāciju par atgriešanos un kā mudināt trešo valstu valstspiederīgos izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju;

c)

sekmēt trešo valstu valstspiederīgo brīvprātīgu atgriešanos, jo īpaši izmantojot atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmas, lai nodrošinātu atgriešanās efektivitāti un noturību;

d)

izstrādāt veidus sadarbībai starp dažāda mēroga valsts, reģionālām, vietējām, pilsētu un citām valsts iestādēm, kas dotu amatpersonām iespēju ātri gūt informāciju par atgriežanās pieredzi un praksi citur, kā arī, ja iespējams, dotu iespēju apvienot resursus;

e)

tādu trešo valstu valstspiederīgo piespiedu atgriešanās, kas neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, vienkāršošana un īstenošana, lai stiprinātu imigrācijas politikas uzticamību un integritāti un samazinātu apcietinājuma periodu personām, kurām piemērojama piespiedu izraidīšana.

a)

sadarbība informācijas vākšanā par izcelsmes valsti, agrākās dzīves vietas valsti vai tranzītvalsti un tās sniegšanā potenciāli atpakaļsūtāmām personām;

b)

sadarbība efektīvas, pastāvīgas un ilgstošas dalībvalstu iestāžu sadarbības izveidošanā ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, lai atvieglotu konsulāro palīdzību ceļojuma dokumentu iegūšanai trešo valstu valstspiederīgo atpakaļsūtīšanai un lai nodrošinātu ātru un veiksmīgu izraidīšanu;

c)

kopēju integrēto atgriešanās plānu izstrāde un to īstenošana, ieskaitot kopējas brīvprātīgas atgriešanās programmas attiecībā uz konkrētām izcelsmes un iepriekšējās dzīvesvietas vai tranzīta valstīm vai reģioniem;

d)

pētījumi par esošo situāciju un iespējām veicināt dalībvalstu administratīvo sadarbību atgriešanās jomā, kā arī par starptautisko un nevalstisko organizāciju lomu šajā sakarā;

e)

informācijas un paraugprakses apmaiņa, atbalsts un konsultācijas attiecībā uz īpaši neaizsargātu grupu pārstāvju atpakaļsūtīšanu;

f)

semināru organizēšana attiecīgajiem darbiniekiem par paraugpraksi attiecībā uz noteiktām trešām valstīm un/vai reģioniem;

g)

kopēji pasākumi, kas dod iespēju uzņemt atpakaļuzņemamās personas to izcelsmes, iepriekšējās dzīvesvietas vai tranzīta valstīs;

h)

kopēja darbību izstrāde, lai nodrošinātu personu stabilu reintegrāciju izcelsmes vai iepriekšējās dzīvesvietas valstī.

a)

kompetento iestāžu stiprināšana, lai tās varētu iespējami ātri pieņemt augstas kvalitātes lēmumus atgriešanās jomā;

b)

kompetento administratīvo iestāžu stiprināšana, lai tās varētu īstenot un ātri izpildīt izraidīšanas lēmumus, pilnībā ievērojot cilvēka cieņu un attiecīgos Eiropas drošības standartus, kas piemērojami šādām operācijām;

c)

tiesu iestāžu stiprināšana, lai ātrāk izvērtētu atpakaļsūtīšanas lēmumus, kuri ir pārsūdzēti;

d)

semināru un kopēju mācību organizēšana kompetentu valsts, reģionālo, pašvaldību, pilsētu un citu kompetentu iestāžu administrācijas, tiesībsargājošo un tiesu iestāžu darbiniekiem attiecībā uz atpakaļsūtīšanas pasākumu tiesiskajiem un praktiskajiem aspektiem;

e)

kompetento administrācijas iestāžu stiprināšana, lai tās varētu efektīvi īstenot kopējos nosacījumus par savstarpējo atzīšanu un kopējas atpakaļsūtīšanas operācijas, tostarp Aģentūras ieteikumus, darbības standartus un identificēto paraugpraksi atgriešanās jomā.

1)

visos atgriešanās gadījumos – informācija trešo valstu valstspiederīgajiem par atgriešanos vispār, konsultācijas par brīvprātīgu atgriešanos, tulkošanas izdevumi, nepieciešamo ceļošanas dokumentu sagādāšana, nepieciešamo pirmsatgriešanās medicīnisko pārbaužu izmaksas, ceļojumu un ēdināšanas izmaksas atpakaļsūtāmām personām un eskortam, eskorta, tostarp mediķu un tulku izmitināšana, transporta izmaksas dalībvalstī un līdz atgriešanās valstij un sadarbība ar izcelsmes, iepriekšējās dzīvesvietas vai tranzīta valsts iestādēm;

2)

visos atgriešanās gadījumos – īpašs atbalsts mazaizsargātām personām, piemēram, nepilngadīgajiem, nepavadītiem nepilngadīgajiem, invalīdiem, veciem cilvēkiem, grūtniecēm, vientuļiem vecākiem ar maziem bērniem un personām, kuras ir spīdzinātas, izvarotas vai pakļautas citiem smagiem psiholoģiskas, fiziskas vai seksuālas vardarbības veidiem;

3)

papildus, tādu trešo valstu valstspiederīgo piespiedu atgriešanās gadījumā, kas vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem – atpakaļsūtāmo personu un iesaistīto dalībvalstu eskortu – ceļa, pārtikas un pagaidu izmitināšanas izmaksas atgriešanos organizējošajā dalībvalstī līdz izceļošanai, ja tiek organizētas kopējas atpakaļsūtīšanas operācijas;

4)

papildus, tādu trešo valstu valstspiederīgo brīvprātīgas atgriešanās gadījumā, kas vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem – palīdzība atpakaļsūtamām personām atgriešanās sagatavošanā un būtiski izdevumi pirms atgriešanās;

5)

papildus, ja tādi trešo valstu valstspiederīgie, kam nav pienākums atstāt dalībvalsts teritoriju, atgriežas brīvprātīgi un citos gadījumos, kad dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu – noteikts finansējums sākotnējiem izdevumiem pēc atgriešanās, personas, kura atgriežas, personīgo lietu transportēšana, atbilstoša pagaidu izmitināšana uzņemšanas centrā vai, vajadzības gadījumā, viesnīcā pirmajās dienās pēc ierašanās atgriešanās valstī, mācības, palīdzība darba meklējumos un, vajadzības gadījumā, ierobežots atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai;

6)

kompetento administrācijas, tiesībsargājošo un tiesu iestāžu darbinieku izglītība un apmācība, šo kategoriju darbinieku norīkošana praksē uz citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu kopējo atgriešanās standartu efektīvu un vienveidīgu piemērošanu, ievērotu saistības atbilstīgi starptautisko tiesību dokumentiem attiecībā uz atpakaļsūtāmām personām, lai veicinātu sadarbību, kā arī komandējumi, lai novērtētu atgriešanās politikas rezultātus trešās valstīs;

7)

operatīvas sadarbības gadījumā ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem nolūkā iegūt ceļošanas dokumentus un nodrošināt ātras izraidīšanas procedūras – ceļa un uzturēšanās izdevumi dalībvalstīs iestāžu un dienestu darbiniekiem, kuri atbild par trešo valstu valstspiederīgo identificēšanu un viņu ceļošanas dokumentu pārbaudi;

8)

tādu trešo valstu valstspiederīgo, kam nav obligāti jāatstāj dalībvalsts teritorija, reintegrācijas pasākumu gadījumā – stimuli skaidrā naudā un citi īstermiņa pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās attīstības nolūkā, piemēram, mācības, darbā iekārtošanās palīdzība, atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai un palīdzība un konsultācijas pēc atgriešanās;

9)

ja dalībvalstis to uzskata par vajadzīgu – tādu trešās valsts valstspiederīgo, kuri neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem, reintegrācijas pasākumu gadījumā – stimuli skaidrā naudā un citi īstermiņa pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu atgriezušos personu personīgās attīstības nolūkā, piemēram, mācības, darbā iekārtošanās palīdzība, atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai un palīdzība un konsultācijas pēc atgriešanās, kā arī pasākumi, kas dod iespēju dalībvalstīm piedāvāt piemērotus nosacījumus atgriezušos personu uzņemšanai trešās valstīs pēc to ierašanās.

a)

veicina Kopienas sadarbību Kopienas tiesību aktu un labas prakses īstenošanā;

b)

sekmē starpvalstu sadarbības tīklus un eksperimentālus projektus, balstoties uz tādām starpvalstu partnerībām starp struktūrām divās vai vairāk dalībvalstīs, kuras paredzētas, lai veicinātu inovāciju, atvieglinātu pieredzes un paraugprakses apmaiņu un uzlabotu atgriešanās politikas kvalitāti;

c)

sekmē starpvalstu informēšanas kampaņas;

d)

atbalsta pētījumus, informācijas izplatīšanu un apmaiņu attiecībā uz paraugpraksi un visiem citiem atgriešanās politikas aspektiem, tostarp attiecībā uz jaunāko tehnoloģijas sasniegumu izmantojumu, jo īpaši lai veicinātu salīdzinošus pētījumus saistībā ar līdzšinējo un pašreizējo atpakaļsūtīšanas programmu ietekmi;

e)

atbalsta izmēģinājuma projektus un pētījumus, kuros izvērtē iespēju šajā jomā Kopienā izvērst jaunas sadarbības formas un pieņemt jaunus Kopienas tiesību aktus;

f)

sekmē dalībvalstīm kopēju statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrādi un izmantošanu, lai izvērtētu politikas pārmaiņu efektivitāti atgriešanās jomā, jo īpaši lai izplatītu statistiku nošķirot datus par brīvprātīgu un piespiedu atgriešanos;

g)

sadarbībā ar Aģentūru atbalsta kopīgas rokasgrāmatas izstrādi un regulāru atjaunināšanu attiecībā uz paraugpraksi atgriešanās jomā, tostarp eskortiem;

h)

nodrošina dalībvalstīm atbalsta pakalpojumus pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās, kas prasa steidzamu rīcību.

a)

visi trešo valstu valstspiederīgie, kuri vēl nav saņēmuši galīgu negatīvu lēmumu attiecībā uz viņu lūgumu dalībvalstī saņemt starptautisku aizsardzību, un kuri drīkst izvēlēties izmantot brīvprātīgu atgriešanos, ja vien tie nav ieguvuši jaunu valstspiederību vai nav atstājuši minētās dalībvalsts teritoriju;

b)

visi trešo valstu valstspiederīgie, kam dalībvalstī piemērots kāds starptautiskas aizsardzības līdzeklis, kā noteikts Direktīvā 2004/83/EK, vai pagaidu aizsardzība, kā noteikts Direktīvā 2001/55/EK, un kas izvēlas izmantot brīvprātīgas atgriešanās iespēju, ja vien tie nav ieguvuši jaunu valstspiederību vai nav atstājuši minētās dalībvalsts teritoriju;

c)

visi trešo valstu valstspiederīgie, kas neatbilst vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem un kas saskaņā ar pienākumu atstāt minētās dalībvalsts teritoriju izmanto iespēju atgriezties brīvprātīgi;

d)

visi pārējie trešo valstu valstspiederīgie, kas neatbilst vai vairs neatbilst dalībvalsts ieceļošanas un/vai uzturēšanās nosacījumiem.

a)

pārbaudot, vai dalībvalstīs pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas un vai tās darbojas pareizi saskaņā ar 32. pantā aprakstītajām procedūrām;

b)

saskaņā ar 41. un 42. pantu pārtraucot vai apturot visus maksājumus vai to daļu, ja pārvaldības un kontroles sistēmas valstī nedarbojas, un saskaņā ar 45. un 46. pantā aprakstītajām procedūrām piemērojot visas citas vajadzīgās finanšu korekcijas.

a)

50 % – proporcionāli trešo valstu valstspiederīgo skaitam pēdējos trīs gados, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem dalībvalsts teritorijā un par kuriem ir izdots atgriešanās lēmums saskaņā ar attiecīgās valsts un/vai Kopienas tiesību aktiem, t.i., administratīvs vai tiesas lēmums vai akts, kurā ir konstatēts vai paziņots, ka uzturēšanās ir nelikumīga, un uzlikts pienākums atgriezties;

b)

50 % – proporcionāli to trešo valstu valstspiederīgo skaitam iepriekšējo trīs gadu laikā, kuri ir faktiski atstājuši dalībvalsts teritoriju brīvprātīgi vai piespiedu kārtā saskaņā ar administratīvu vai tiesas izdotu izbraukšanas rīkojumu.

a)

trešo valstu valstspiederīgos, kuriem, atrodoties dalībvalsts tranzīta zonā, ir atteikta ieceļošana;

b)

trešo valstu valstspiederīgos, kuri vienai dalībvalstij ir jānogādā uz citu dalībvalsti, jo īpaši saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 343/2003 (2003. gada 18. februāris), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņa patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (18).

a)

stāvoklis un vajadzības attiecīgajā dalībvalstī;

b)

izmaksu rentabilitāte, inter alia, ņemot vērā to personu skaitu, uz kurām attiecas projekts;

c)

pieredzi, kompetenci, uzticamību un finansiālo ieguldījumu, ko nodrošina organizācija, kura pieprasa finansējumu, un visas partnerorganizācijas;

d)

to, ciktāl projekts papildina citas darbības, ko finansē no Eiropas Savienības vispārējā budžeta vai kā daļu no attiecīgo valstu programmām.

a)

pētījumi, izvērtējumi, ekspertu ziņojumi un statistikas dati – arī vispārīgi – kas attiecas uz Fonda darbību;

b)

dalībvalstīm, tiešajiem atbalsta saņēmējiem un plašai sabiedrībai paredzēti informācijas pasākumi, arī informēšanas kampaņas un kopīga datubāze par projektiem, ko finansē no Fonda līdzekļiem;

c)

datorizētu sistēmu uzstādīšana, izmantojums un to savienojumi savā starpā – pārvaldības, pārraudzības, pārbaužu un izvērtējuma vajadzībām;

d)

vienotas izvērtējuma un pārraudzības sistēmas, kā arī rādītāju sistēmas izstrāde, vajadzības gadījumā ņemot vērā attiecīgo valstu rādītājus;

e)

izvērtējuma metožu uzlabojumi un informācijas apmaiņa par šajā jomā pastāvošo praksi;

f)

saskaņā ar 25. pantu dalībvalstu norīkotu iestāžu informācijas un apmācību pasākumi, kas papildina dalībvalstu centienus dot norādes savām iestādēm saskaņā ar 31. panta 2. punktu.

a)

laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam – 7 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot EUR 30 000; un

b)

laikposmā no 2011. gada līdz 2013. gadam – 4 % no dalībvalstij gadā piešķirtās līdzfinansējuma kopsummas, pieskaitot EUR 30 000.

a)

tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, kuriem nav pasu vai citu personu apliecinošu dokumentu;

b)

tādu trešo valstu valstspiederīgo atgriešanos, uz kuriem neattiecas Kopienas atpakaļuzņemšanas nolīgumi vai valstu divpusējie atpakaļuzņemšanas nolīgumi, lai stiprinātu starptautiskās tiesībās noteikto valsts pienākumu uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos;

c)

tādu trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atgriešanos konkrētā valstī, kuri ir ieradušies no minētās valsts vai kuri tajā ir uzturējušies, bet nav minētās valsts valstspiederīgie;

d)

tādu personu atgriešanos, kam nav pienākums atstāt dalībvalstu teritoriju, piemēram, personas, kas vēl nav saņēmušas negatīvu lēmumu, un personas, kam piemērots kāds starptautiskas aizsardzības līdzeklis, kā noteikts Direktīvā 2004/83/EK, vai pagaidu aizsardzība, kā noteikts Direktīvā 2001/55/EK;

e)

īpaši neaizsargātu grupu atgriešanos.

a)

apraksts par to, kāds stāvoklis ir dalībvalstī sakarā ar atgriešanās integrētās pārvaldības principu, sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās pasākumiem un politiku, izmantojot atsevišķus datus attiecībā uz brīvprātīgu un piespiedu atgriešanos, ciktāl tādi ir pieejami, pieeju reintegrācijas pasākumiem un atgriešanās noturībai, kompetento administratīvo un tiesu iestāžu spēju attīstīšanu un sadarbību ar citām dalībvalstīm iepriekšminētajās jomās;

b)

attiecīgās dalībvalsts vajadzību analīze attiecībā uz sadarbību ar trešo valstu konsulārajām iestādēm un imigrācijas dienestiem, brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās pasākumiem un politiku, pieeju reintegrācijas pasākumiem un atgriešanās ilgtspējai, kompetento administratīvo un tiesu iestāžu spēju attīstīšanu un sadarbību ar citām dalībvalstīm iepriekšminētajās jomās, kā arī norādes par darbības mērķiem, kas izvirzīti minēto vajadzību nodrošināšanai daudzgadu programmas periodā;

c)

minēto mērķu sasniegšanai paredzētās attiecīgās stratēģijas izklāsts, precizējot to sasniegšanai definētās prioritātes, kā arī minēto prioritāšu īstenošanai paredzēto darbību apraksts;

d)

norāde, vai minētā stratēģija ir saderīga ar citiem reģionālajiem, valsts un Kopienas instrumentiem;

e)

informācija par prioritātēm un konkrētiem to mērķiem. Minētos mērķus izsaka skaitliskā izteiksmē, izmantojot ierobežotu skaitu rādītāju, lai ņemtu vērā proporcionalitātes principu. Rādītājiem jābūt tādiem, lai gūtos panākumus varētu mērīt, tos salīdzinot ar sākotnējo stāvokli, kā arī prioritāšu īstenošanai noteikto mērķu efektivitāti;

f)

apraksts par pieeju, kas izvēlēta, lai īstenotu 12. pantā minēto partnerības principu;

g)

projekts finansēšanas plānam, kurā katrai prioritātei un katrai gada programmai norādīts finanšu ieguldījums, ko ierosināts piešķirt no Fonda, kā arī publiskā vai privātā līdzfinansējuma kopsumma;

h)

noteikumi, kas pieņemti, nodrošinot daudzgadu programmas publiskošanu.

a)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Fonda mērķiem un 18. pantā minētajām stratēģiskajām pamatnostādnēm;

b)

daudzgadu programmas projektā paredzēto darbību atbilstību, ņemot vērā ierosināto stratēģiju;

c)

to, vai pārvaldības un kontroles mehānismi, ko dalībvalstis izstrādājušas Fonda pasākumu īstenošanai, atbilst šim lēmumam;

d)

daudzgadu programmas projekta atbilstību Kopienas tiesību aktiem un jo īpaši tiem Kopienas tiesību aktiem, kuru mērķis ir nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, līdz ar papildpasākumiem, kas ir tieši saistīti ar ārējo robežu kontroli, patvērumu un imigrāciju.

a)

vispārīgi noteikumi, kā atlasīt projektus, ko finansēt saskaņā ar gada programmu;

b)

to darbību apraksts, kuras paredzēts atbalstīt saskaņā ar gada programmu;

c)

ierosinātais Fonda finansiālā atbalsta sadalījums dažādām programmas darbībām un norāde par gada programmas īstenošanas nolūkā pieprasīto summu tehniskas palīdzības izdevumu segšanai saskaņā ar 17. pantu.

a)

skaidri noteiktas attiecīgo pārvaldības un kontroles struktūru funkcijas, kā arī funkciju sadalījumu katrā struktūrā;

b)

funkciju nošķīruma principa ievērošanu gan tādās struktūrās, gan starp tām;

c)

katrai struktūrai pietiekamus līdzekļus, lai īstenotu uzticētās funkcijas visā no Fonda līdzfinansēto darbību īstenošanas laikā;

d)

procedūras, kā nodrošināt, lai gada programmās deklarētos izdevumus veiktu pareizi un likumīgi;

e)

uzticamas datorizētas sistēmas grāmatvedībai, pārraudzībai un finanšu pārskatu sniegšanai;

f)

pārskatu sniegšanas un pārraudzības sistēmas, ja atbildīgā struktūra pienākumu izpildi uztic citai struktūrai;

g)

procedūru rokasgrāmatas par veicamajām funkcijām;

h)

mehānismus, kā veikt sistēmas darbības revīziju;

i)

sistēmas un procedūras, kas nodrošina pienācīgas revīzijas liecības;

j)

procedūras, lai ziņotu par nelikumībām un tās pārraudzītu, kā arī lai atgūtu nepamatoti izmaksātas summas.

a)

atbildīgo iestādi: funkcionālu dalībvalsts struktūru, attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, ko norīko dalībvalsts vai kas ir dalībvalsts privāttiesību subjekts ar uzdevumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus, kura atbild par Fonda atbalstīto daudzgadu programmas un gada programmu pārvaldību un kuras pārziņā ir visa saziņa ar Komisiju;

b)

sertifikācijas iestādi: attiecīgās valsts iestādi vai struktūru, vai personu, kas darbojas kā tāda struktūra vai iestāde, ko norīko dalībvalsts, lai apstiprinātu izdevumu deklarācijas pirms to nosūtīšanas Komisijai;

c)

revīzijas iestādi: valsts iestādi vai struktūru, kas ir funkcionāli neatkarīga no dalībvalsts norīkotās atbildīgās iestādes un sertifikācijas iestādes un kas atbild par pārvaldības un kontroles sistēmas darbības efektivitātes pārbaudi;

d)

vajadzības gadījumā – deleģēto iestādi.

a)

ir juridiska persona, izņemot gadījumus, ja tā ir funkcionāla dalībvalsts struktūra;

b)

ir ar infrastruktūru, kas vajadzīga, lai viegli nodrošinātu saziņu ar plašu lietotāju loku, kā arī ar citu dalībvalstu atbildīgām iestādēm un ar Komisiju;

c)

darbojas administratīvā vidē, kas tai ļauj pareizi veikt uzdevumus un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem;

d)

spēj piemērot Kopienas līdzekļu pārvaldības noteikumus;

e)

ir ar finanšu un vadības spēju, kura ir samērojama ar Kopienas līdzekļu apjomu, kas tai būs jāpārvalda;

f)

ir nodrošināta ar personālu, kam ir atbilstīgas profesionālās kvalifikācijas administratīvam darbam starptautiskā vidē.

a)

apspriežas ar partneriem saskaņā ar 12. pantu;

b)

iesniedz Komisijai projektus daudzgadu un gada programmām, kā minēts 19. un 21. pantā;

c)

organizē un publicē paziņojumus par konkursiem un, vajadzības gadījumā, uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

d)

organizē projektu atlasi līdzfinansēšanai no Fonda saskaņā ar 15. panta 5. punktā izklāstītajiem kritērijiem;

e)

saņem maksājumus no Komisijas un veic maksājumus tiešajiem atbalsta saņēmējiem;

f)

nodrošina Fonda līdzfinansējuma saderību un papildināmību ar līdzfinansējumu no citiem valstu un Kopienas finanšu instrumentiem;

g)

pārrauga līdzfinansēto pasākumu un pakalpojumu nodrošināšanu un to, lai par darbībām deklarētie izdevumi faktiski būtu radušies un atbilstu Kopienas un attiecīgās valsts noteikumiem;

h)

nodrošina, ka ir datorizēta sistēma, lai reģistrētu un glabātu grāmatvedības datus par katru saskaņā ar gada programmu veiktu darbību un lai vāktu īstenošanas datus, kas vajadzīgi finanšu pārvaldībai, pārraudzībai, kontrolei un izvērtēšanai;

i)

nodrošina, ka tiešie atbalsta saņēmēji un citas struktūras, kas ir iesaistītas ar Fonda starpniecību līdzfinansētu darbību īstenošanā, uztur vai nu atsevišķu grāmatvedības sistēmu, vai attiecīgu grāmatvedības kodu visiem ar darbību saistītajiem darījumiem, neskarot attiecīgo valstu noteikumus par grāmatvedību;

j)

nodrošina, ka 49. pantā minētās Fonda izvērtēšanas veic 50. panta 2. punktā noteiktajos termiņos un ka tās atbilst kvalitātes standartiem, par ko Komisija vienojusies ar attiecīgo dalībvalsti;

k)

izstrādā procedūras, nodrošinot, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām, kas vajadzīgi pietiekamu revīzijas liecību nodrošināšanai, tiek glabāti saskaņā ar 43. pantā minētajām prasībām;

l)

nodrošina, ka revīzijas iestāde 30. panta 1. punktā paredzēto revīziju veikšanai saņem visu vajadzīgo informāciju par izmantotajām pārvaldības procedūrām un projektiem, ko līdzsfinansē no Fonda;

m)

nodrošina, ka sertifikācijas iestāde apstiprināšanas nolūkā ir saņēmusi visu vajadzīgo informāciju par izdevumu sakarā veiktajām procedūrām un pārbaudēm;

n)

sagatavo un iesniedz Komisijai progresa ziņojumu un noslēguma ziņojumu par gada programmu īstenošanu, sertifikācijas iestādes apstiprinātas izdevumu deklarācijas un maksājumu pieprasījumus, vai, vajadzības gadījumā, atlīdzināšanas deklarācijas;

o)

veic informēšanas un konsultāciju darbības, kā arī izplata atbalstīto darbību rezultātus;

p)

sadarbojas ar Komisiju un pārējo dalībvalstu atbildīgajām iestādēm;

q)

pārbauda to, kā tiešie atbalsta saņēmēji īsteno 33. panta 6. punktā minētās pamatnostādnes.

a)

apstiprina, ka:

b)

apstiprināšanas nolūkā pārliecinās, ka no atbildīgās iestādes ir saņemta vajadzīgā informācija par procedūrām un par veiktajām ārbaudēm attiecībā uz izdevumu deklarācijās uzrādītajiem izdevumiem;

c)

apstiprināšanas nolūkā ņem vērā visu revīzijas iestādes vai tās vārdā veikto revīziju rezultātus;

d)

datorizēti glabā Komisijai deklarēto izdevumu grāmatvedības datus;

e)

pārliecinās par tāda Kopienas finansējuma atgūšanu, kas saistībā ar konstatētajiem pārkāpumiem ir atzīts par nepamatoti izmaksātu, attiecīgā gadījumā piedzenot procentus;

f)

uzskaita atgūstamās summas un Eiropas Savienības vispārējā budžetā atgūtās summas, ja iespējams, tās atskaitot no nākamajiem deklarētajiem izdevumiem.

a)

nodrošina revīzijas, lai pārbaudītu, cik efektīvi darbojas pārvaldības un kontroles sistēmas;

b)

nodrošina, lai darbību revīzija, pārbaudot deklarētos izdevumus, notiktu ar attiecīgu izlasi; izlasē ir jāaptver vismaz 10 % no kopējiem izdevumiem, par ko var saņemt katras gada programmas finansējumu;

c)

sešos mēnešos pēc daudzgadu programmas apstiprināšanas Komisijai iesniedz revīzijas stratēģiju par struktūrām, kas veiks a) un b) apakšpunktā minētās revīzijas, nodrošinot ar Fonda starpniecību piešķirtā līdzfinansējuma galveno saņēmēju dokumentu revīziju un to, ka programmas laikā revīzijas notiek regulāros intervālos.

a)

gada revīzijas ziņojums, kurā izklāstīti fakti, kas konstatēti, īstenojot revīzijas stratēģiju veiktajās gada programmas revīzijās, un ziņots par visiem programmas pārvaldības un kontroles sistēmās konstatētajiem trūkumiem;

b)

atzinums, pamatojoties uz revīzijas iestādes vārdā veiktajām kontrolēm un revīzijām, vai pārvaldības un kontroles sistēmu darbība rada pietiekamu pārliecību, ka Komisijai iesniegtās izdevumu deklarācijas ir pareizas un veiktās darbības ir likumīgas un pareizas;

c)

deklarācija, kurā izvērtēts noslēguma maksājuma pieprasījuma vai atlīdzināšanas deklarācijas pamatojums un attiecīgo izdevumu likumība un pareizība.

a)

apstiprinātu izdevumu deklarāciju, kas pienācīgi sagatavota saskaņā ar 29. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 35. pantu, un noslēguma maksājuma pieprasījumu vai atlīdzināšanas deklarāciju;

b)

noslēguma ziņojumu par gada programmas īstenošanu, kā izklāstīts 51. pantā;

c)

gada revīzijas ziņojumu, atzinumu un deklarāciju, kā paredzēts 30. panta 3. punktā.

a)

attiecīgās valsts vai Kopienas revīzijas struktūras ziņojumā ir pierādījumi, kas liecina par nopietniem trūkumiem pārvaldības un kontroles sistēmu darbībā;

b)

minētajam kredītrīkotājam jāveic papildu pārbaudes, saņemot informāciju, kas brīdina par to, ka izdevumi kādā apstiprinātā izdevumu deklarācijā ir saistīti ar būtisku pārkāpumu, kas nav novērsts.