15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/1

(1)

Regula (EK) Nr. 2007/2000 (1) gandrīz visiem produktiem ar izcelsmi valstīs un teritorijās, kas piedalās stabilizācijas un asociācijas procesā, paredz neierobežotu un no muitas nodokļiem atbrīvotu Kopienas tirgus pieejamību.

(2)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses, tika parakstīts Luksemburgā 2006. gada 12. jūnijā. Kamēr tiek pabeigtas procedūras, lai tas stātos spēkā, tika parakstīts un 2006. gada 1. decembrī ir stājies spēkā Pagaidu nolīgums par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (2).

(3)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi un Pagaidu nolīgumi nosaka uz līgumiem pamatotu tirdzniecības režīmu starp Kopienu un katru no saņēmējvalstīm. Divpusējās tirdzniecības koncesijas no Kopienas puses ir ekvivalentas koncesijām, kuras piemēro vienpusējos autonomajos tirdzniecības pasākumos atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2007/2000.

(4)

Tādēļ ir lietderīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 2007/2000, lai šos apstākļus ņemtu vērā. Jo īpaši ir lietderīgi svītrot Albānijas Republiku no to valstu saraksta, kuras saņem tarifa koncesijas, ko piešķir par tiem pašiem produktiem, ievērojot uz līgumiem pamatotus režīmus. Turklāt ir jāsamazina vispārējo tarifa kvotu apjomi īpašiem produktiem, par ko tarifu kvotas ir piešķirtas, ievērojot uz līgumiem pamatotus režīmus.

(5)

Albānijas Republika, Horvātijas Republika un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika turpinās izmantot Regulu (EK) Nr. 2007/2000 tiktāl, ciktāl tajā ir paredzētas koncesijas, kas ir labvēlīgākas nekā koncesijas, ievērojot uz līgumiem pamatotus režīmus,

1)

regulas 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Preferenciāli pasākumi

1.   Ievērojot īpašus regulas 3. un 4. pantā noteiktus noteikumus, Bosnijas un Hercegovinas, Melnkalnes vai Serbijas un Kosovas muitas teritoriju izcelsmes produktus, kas nav minēti kombinētās nomenklatūras pozīcijās Nr. 0102, 0201, 0202, 1604, 1701, 1702 un 2204, drīkst ievest Kopienā bez kvantitatīviem ierobežojumiem vai pasākumiem ar līdzvērtīgu ietekmi un ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem un maksājumiem ar līdzvērtīgu ietekmi.

2.   Attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme ir Albānijā, Horvātijas Republikā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, turpina izmantot šīs regulas noteikumus, ja tajā tā ir norādīts, kā arī visus šajā regulā paredzētos pasākumus, kas ir labvēlīgāki nekā tirdzniecības koncesijas, kuras noteiktas divpusējos nolīgumos starp Eiropas Kopienu un šīm valstīm.

3.   Kombinētās nomenklatūras pozīcijas Nr. 1701 un 1702 cukura produktu ievedumi ar izcelsmi Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē vai Serbijas un Kosovas muitas teritorijās, turpina gūt labumu no regulas 4. pantā paredzētajām koncesijām.”;

2)

regulas 4. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Kombinētās nomenklatūras pozīcijas Nr. 1701 un 1702 cukura produktu ievedumiem ar izcelsmi Bosnijā un Hercegovinā, Melnkalnē vai Serbijas un Kosovas muitas teritorijās, piemēro šādas ikgadējās beznodokļu tarifu kvotas:

3)

I pielikumu aizstāj ar tekstu, kas pievienots šīs regulas pielikumā.

15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/5

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/7

(1)

Lai nepārsniegtu maksimālo daudzumu, kas jāeksportē, saņemot eksporta kompensāciju, kura noteikta daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas laikā (2) noslēgtajā Lauksaimniecības līgumā, Komisijas Regulas (EK) Nr. 1282/2006 (3) 16. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēts, ka kompensācijas nepiešķir par saharozes komponentu piena produktos ar cukura piedevu, ja kompensācija par šo produktu piena saturu ir nulle vai tā nav noteikta. Lai gan tad, kad ieviesa šo noteikumu, patiešām pastāvēja risks, ka tiks pārsniegts minētais maksimālais daudzums, šāds risks vairs nepastāv.

(2)

Ar Komisijas 2007. gada 25. janvāra Regulu (EK) Nr. 61/2007, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem (4), tika atceltas kompensācijas par sauso pilnpienu un kondensēto pienu, tādējādi sekmējot Regulas (EK) Nr. 1282/2006 16. panta 3. punkta otrās daļas piemērošanu. Kompensāciju par pienu un saharozes komponentiem atcelšanas rezultātā var zaudēt ievērojamu tirgus daļu attiecībā uz piena produktiem ar cukura piedevu. Tāpēc ir lietderīgi no jauna ieviest eksporta kompensācijas par saharozes komponentu piena produktos ar cukura piedevu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1282/2006 24. panta 1. punkta otrajā daļā paredzēts, ka, eksportējot sieru uz Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi kvotām, kas minētas šīs regulas 23. pantā, licenču 16. iedaļā jānorāda produkta astoņciparu kombinētās nomenklatūras kods. Pieredze liecina, ka pēc tam, kad licences ir izsniegtas, Amerikas Savienoto Valstu importētāji var pieprasīt tās pašas produktu grupas cita siera veida piegādi. Lai pieļautu šādu elastību, ir lietderīgi attiecīgi pielāgot Regulas (EK) Nr. 1282/2006 24. panta 1. punktu.

(4)

Komisijas 2006. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 522/2006, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem (5), paredzēts, ka no 2006. gada 31. marta visas eksporta kompensācijas ir izteiktas euro uz 100 kg. Attiecīgi ir jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 1282/2006 16. panta un Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3846/87 (6) I pielikuma 9. iedaļas formulējums.

(5)

Attiecīgi ir jāgroza Regula (EEK) Nr. 3846/87 un Regula (EK) Nr. 1282/2006.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 16. pantu groza šādi:

2)

Regulas 24. panta 1. punkta otrajai daļai pievieno šādu teikumu:

“Tomēr licences ir derīgas arī jebkuram citam produktam, uz ko attiecas CN kods 0406.”

15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/9

(1)

Kopiena Pasaules tirdzniecības organizācijā ir apņēmusies atvērt tarifu kvotas dažiem mājputnu gaļas nozares produktiem. Tādēļ ir jānosaka šo kvotu pārvaldīšanas sīki izstrādāti noteikumi.

(2)

Jāpiemēro Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regula (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (2), un Komisijas 2006. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (3), ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

(3)

Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 1251/96, ar ko atklāj tarifu kvotas mājputnu gaļas nozarē un paredz to pārvaldību (4), ir vairākas reizes būtiski mainīta, un tajā ir vajadzīgi jauni grozījumi. Tāpēc Regula (EK) Nr. 1251/96 ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(4)

Lai nodrošinātu regulārus ievedumus, kvotas periods no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam ir jāsadala vairākos apakšperiodos. Jebkurā gadījumā Regula (EK) Nr. 1301/2006 ierobežo licenču derīguma termiņu, nosakot, ka licences nav derīgas pēc tarifu kvotas perioda pēdējās dienas.

(5)

Tarifu kvotas pārvaldīšana jānodrošina ar importa licenču palīdzību. Tādēļ ir jāpieņem sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz pieteikumu iesniegšanu un informāciju, kas norādāma pieteikumā un licencēs.

(6)

Ņemot vērā spekulācijas risku, ko šīs sistēmas piemērošana rada mājputnu gaļas nozarē, ir vajadzīgi skaidri nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzņēmēji var izmantot tarifu kvotu sistēmu.

(7)

Lai nodrošinātu tarifu kvotas pienācīgu pārvaldīšanu, importa licencēm jāparedz nodrošinājums – EUR 20 par 100 kg.

(8)

Uzņēmēju interesēs jāparedz, ka Komisija nosaka neizmantotos daudzumus, kurus pārceļ uz nākamo kvotas apakšperiodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 4. punktu.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Mājputnu gaļas un olu pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

no 1. jūlija līdz 30. septembrim – 25 %;

b)

no 1. oktobra līdz 31. decembrim – 25 %;

c)

no 1. janvāra līdz 31. martam – 25 %;

d)

no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – 25 %.

a)

8. ailē – izcelsmes valsts;

b)

20. ailē – viena no II pielikuma A daļā minētajām norādēm.

15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/16

(1)

Itālijas Republika 2006. gada 27. janvārī un 28. februārī iesniedza Komisijai Infrastruktūras un transporta ministrijas 2005. gada 29. decembra Dekrētu Nr. 35 un Nr. 36 (publicēts Gazzetta Ufficiale della Repubblica Italiana2006. gada 11. janvārī) (“dekrēti Nr. 35 un 36”) par sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanu attiecībā uz 16 maršrutiem, kas savieno trīs Sardīnijas lidostas ar galvenajām Itālijas valsts lidostām, un lūdza Komisijai publicēt paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 par Kopienas aviosabiedrību piekļuvi Kopienas iekšējiem gaisa ceļiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu (“Regula”).

(2)

Itālijas Republika savā 2006. gada 28. februāra vēstulē precizēja:

(3)

Komisija 2006. gada 24. martāEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par SPS, kas piemērojamas saskaņā ar Dekrētu Nr. 35 (2) šādos sešos maršrutos:

(4)

Komisija 2006. gada 21. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par SPS, kas piemērojamas saskaņā ar Dekrētu Nr. 36 (3) šādos desmit maršrutos:

(5)

Komisija 2006. gada 22. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja informāciju par konkursu, ko Itālija izsludināja par SPS, kas piemērojamas saskaņā ar Dekrētu Nr. 36 (4). Tajā paziņots, ka, ja neviens gaisa pārvadātājs nav apņēmies izpildīt SPS šajos maršrutos, Itālijas Republika attiecībā uz katru no desmit dekrētā noteiktajiem maršrutiem ir paredzējusi piemērot procedūru, kas noteikta Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(6)

Galvenās 2006. gada 24. marta un 21. aprīļa paziņojumos publicēto sabiedrisko pakalpojumu saistību iezīmes ir šādas:

(7)

Pirms šajā lēmumā minēto sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanas Itālijas Republika ar 2000. gada 1. augusta un 2000. gada 21. decembra dekrētu piemēroja sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz sešiem maršrutiem starp Sardīnijas lidostām un Romas un Milānas lidostām. Šīs saistības tika publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2000. gada 7. oktobrī (5). Saskaņā ar Regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu attiecīgajos maršrutos tika izsludināts konkurss, lai izvēlētos pārvadātājus, kam piešķirt ekskluzīvas tiesības veikt pārvadājumus šajos maršrutos, piešķirot finansiālu kompensāciju (6).

(8)

Pārvadātāji, kas saņēma atļauju veikt pārvadājumus minētajos maršrutos saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, bija šādi:

—   Alitalia: maršrutā Cagliari/Roma,

—   Air One: maršrutā Cagliari/Milano, Alghero/Milano un Alghero/Roma,

—   Meridiana: maršrutā Olbia/Roma un Olbia/Milano.

(9)

Šīs saistības aizstāja ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas noteiktas Itālijas 2004. gada 8. novembra dekrētā un publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2004. gada 10. decembrī (7). Pēc Latium (Lacijas) Reģionāli administratīvās tiesas 2005. gada 17. marta nolēmuma, ar kuru daļēji anulēja 2004. gada 8. novembra dekrētu, Itālijas iestādes informēja Komisiju, ka tās šīs saistības ir “apturējušas”. Paziņojumu šai nolūkā 2005. gada 1. jūlijā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8). Itālijas iestādes 2005. gada 6. decembrī informēja Komisiju, ka 2004. gada 8. novembra dekrēts tika atcelts no 2004. gada 15. novembra.

(10)

Komisija savā 2006. gada 9. marta vēstulē Itālijas Republikai (reģistrēta ar Nr. 204756) pauda bažas par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas noteiktas Dekrētā Nr. 35 un Nr. 36. Komisija pieprasīja iesniegt detalizētāku informāciju par SPS piemērošanas iemesliem un kārtību. Itālijas Republika atbildēja ar pirmo vēstuli, kurai bija pievienots 2006. gada 22. marta vēstules projekts, tad ar 2006. gada 4. aprīļa vēstuli.

(11)

Komisija 2006. gada 27. aprīļa vēstulē ENAC pieprasīja papildu informāciju un informāciju par pašreizējo SPS darbību, pirms spēkā stājas jaunās SPS.

(12)

ENAC atbildēja ar 2006. gada 9. maija vēstuli un apstiprināja, ka režīms, kas piemērojams sabiedrisko pakalpojumu saistībām no Sardīnijas uz Romas un Milānas pilsētām līdz 2006. gada 2. maijam, bija 2000. gada režīms, kurš vēl aizvien bija spēkā no tā brīža, kad 2004. gada dekrēts, ar kuru tās bija paredzēts grozīt, tika atcelts. Sākot no 2006. gada 2. maija, piemēro ar Dekrētu Nr. 35 noteikto jauno režīmu. Atbildē arī bija paskaidrots, ka SPS pilnībā piemēro visai Milānas lidostu sistēmai, kā tas noteikts ar 2000. gada paziņojumu.

(13)

Itālijas Republika 2006. gada 4. augustā vēlreiz atbildēja uz Komisijas 9. marta vēstuli, sniedzot jaunu papildu, bet mazāk nozīmīgu informāciju.

(14)

Komisija 2006. gada 1. augustā pēc savas iniciatīvas pieņēma lēmumu uzsākt izmeklēšanu atbilstīgi Regulas 4. panta 3. punktam (9). Šis lēmums Itālijas Republikai tika paziņots 2006. gada 1. augustā (dokuments Nr. C(2006) 3516). Tajā pašā lēmumā Komisija pieprasīja Itālijas iestādēm viena mēneša laikā sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem.

(15)

Itālijas iestādes atbildēja ar 2006. gada 31. augusta vēstuli. Vēstulē bija atbildes uz vairākumu uzdoto jautājumu.

(16)

Tomēr Komisija 2006. gada 2. oktobrī vērsās pie Itālijas Pastāvīgās pārstāvniecības, lūdzot tai papildu informāciju.

(17)

Itālijas Republika 2006. gada 6. oktobrī atbildēja ar vēstuli, kurā izsmeļoši bija atbildēts uz Komisijas papildu jautājumiem.

(18)

Briselē 2006. gada 17. oktobrī notika Komisijas (TREN.F.1. nodaļa) sanāksme ar Itālijas iestādēm (Transporta ministrija, Pastāvīgā pārstāvniecība, Sardīnijas pašvaldība un ENAC).

(19)

Šī atbilde jo īpaši apstiprināja, ka šādi maršruti jau tiek apkalpoti saskaņā ar SPS, kas noteiktas Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā:

—   Olbia-Roma: Meridiana,

—   Olbia-Milano: Meridiana,

—   Alghero-Roma: Air One,

—   Alghero-Milano: Air One,

—   Cagliari-Roma: Air One un Meridiana,

—   Cagliari-Milano: Air One un Meridiana,

—   Cagliari-Bologna: Meridiana,

—   Cagliari-Torino: Meridiana,

—   Cagliari-Verona: Meridiana,

—   Olbia-Bologna: Meridiana.

Toties šādos sešos maršrutos neviens uzņēmums nepiekrita sniegt pakalpojumus atbilstīgi Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktai kārtībai. Tādēļ Itālijas Republika gatavojas izsludināt konkursu atbilstīgi 4. panta 1. punkta d) apakšpunktam. Šobrīd tiesības piedalīties konkursā ir šādiem pārvadātājiem:

—   Olbia-Verona: Meridiana,

—   Alghero-Bologna: Air One,

—   Alghero-Torino: Air One,

—   Cagliari-Firenze: Air One un Meridiana,

—   Cagliari-Napoli: Air One un Meridiana,

—   Cagliari-Palermo: Air One un Meridiana  (10).

Tomēr Itālijas Republika paskaidroja, ka tā pagaidām šos maršrutus nav piešķīrusi sakarā ar pašlaik notiekošo Komisijas izmeklēšanu.

(20)

Sabiedrisko pakalpojumu saistību tiesiskais regulējums noteikts Regulā, kurā definēti brīvas pārvadājumu veikšanas principa piemērošanas nosacījumi gaisa transporta nozarē.

(21)

Sabiedrisko pakalpojumu saistības tiek definētas kā izņēmums no regulas principa, kas nosaka, ka “ievērojot šo regulu, attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) atļauj Kopienas gaisa pārvadātājiem izmantot satiksmes tiesības Kopienas teritorijas maršrutos” (11).

(22)

Sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanas nosacījumi definēti 4. pantā. Tos ievēro precīzi saskaņā ar nediskriminācijas un proporcionalitātes principiem. Sabiedrisko pakalpojumu saistībām jābūt atbilstoši pamatotām saskaņā ar minētajā pantā izklāstītajiem kritērijiem.

(23)

Precīzāk runājot, sabiedrisko pakalpojumu saistību tiesiskajā regulējumā paredzēts, ka dalībvalsts tās var piemērot “attiecībā uz regulāru gaisa satiksmi uz lidostu, kas apkalpo kādu nomaļo vai jaunattīstības reģionu savā teritorijā, vai attiecībā uz mazāk noslogotu maršrutu uz jebkuru reģionālu lidostu savā teritorijā, jebkuru šādu maršrutu uzskatot par vitāli svarīgu reģiona, kurā atrodas šī lidosta, ekonomikas attīstībai, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai šajā maršrutā nodrošinātu tādu noteikumiem atbilstīgu regulāru gaisa satiksmi, kas atbilst noteiktajiem nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu apjoma un cenu veidošanas standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā vienīgi savu komerciālo interesi” (12).

(24)

Regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu pietiekamību dalībvalstis izvērtē, “ņemot vērā sabiedrības intereses, iespēju izmantot citus transporta veidus un šo veidu iespējas apmierināt attiecīgās transporta vajadzības un visu gaisa pārvadātāju, kas darbojas vai plāno darboties šajā maršrutā, kopējo rezultātu” (13).

(25)

Regulas 4. pantā paredzēts divu posmu mehānisms: pirmajā posmā – 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts – attiecīgā dalībvalsts piemēro sabiedrisko pakalpojumu saistības vienam vai vairākiem maršrutiem, kas ir pieejami visiem Kopienas pārvadātājiem, ja tie ievēro šīs saistības. Gadījumā, ja maršruta, kam piemērotas sabiedrisko pakalpojumu saistības, apkalpošanai nav pieteicies neviens pārvadātājs, dalībvalsts var sākt īstenot otrā posma pasākumus – 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts, kas paredz ierobežot piekļuvi šim maršrutam ar vienu pārvadātāju uz laiku līdz trim gadiem, ko var pagarināt. Pārvadātāju izvēlas Kopienas atklātā konkursā. Izraudzītais pārvadātājs tad var saņemt finansiālu kompensāciju par pārvadājumu veikšanu maršrutā, ievērojot sabiedrisko pakalpojumu saistības.

(26)

Saskaņā ar 4. panta 3. punktu pēc dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas veiktās izmeklēšanas Komisija var izlemt, vai jāturpina piemērot publicētās sabiedrisko pakalpojumu saistības. Komisijai jāpaziņo savs lēmums Padomei un dalībvalstīm.

(27)

Itālijas Republika pamatoja sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanu ar nepieciešamību veicināt Sardīnijas attīstību, kas palīdzēs mazināt Sardīnijas kā salas nošķirtību.

(28)

Turklāt Sardīnijas autonomā pašvaldība ir apņēmusies veicināt tās iedzīvotāju mobilitāti. Patiesi, maršruti starp Sardīniju un kontinentālo Itāliju atkarībā no gadalaika netiek nodrošināti vienmērīgi, kaut arī Sardīnijas iedzīvotājiem būtu jābūt iespējai izmantot mobilitātes principu atbilstoši un visa gada garumā. Turklāt Itālijas Republika vērsa uzmanību uz lielajiem attālumiem gan kilometru, gan laika ziņā starp dažādām lidostām Sardīnijā – reģionā ar slikti attīstītu infrastruktūru. Šis ir iemesls, pamatojoties uz kuru tā uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu saistības jāattiecina uz visām trim Sardīnijas lidostām.

(29)

Komisija uzskata, ka Sardīniju var uzskatīt par nomaļu apgabalu – tās izvietojuma dēļ (sala) un tāpēc, ka uz tās nav pieejami reāli alternatīvi transporta veidi.

(30)

Turklāt Sardīnijas ekonomiskās attīstības atpalicība, salīdzinot ar citiem Itālijas reģioniem, ir plaši dokumentēta. Sardīnijas nošķirtība, kā arī nelielais iedzīvotāju skaits, kas turpina samazināties augstā emigrācijas līmeņa dēļ, izskaidro salas ekonomisko atpalicību, kuras dēļ tā ierindojama līdzās Dienviditālijas reģioniem.

(31)

Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisijas analīze neļauj apšaubīt attiecīgo maršrutu būtisko nozīmi, kā to uzvērušas Itālijas iestādes.

(32)

Atbilstoši Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam dalībvalstis var piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības vienīgi “ciktāl tas ir vajadzīgs, lai šajā maršrutā nodrošinātu tādu noteikumiem atbilstīgu regulāru gaisa satiksmi, kas atbilst noteiktajiem nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu apjoma un cenu veidošanas standartiem, kurus gaisa pārvadātāji neievērotu, ja ņemtu vērā vienīgi savu komerciālo interesi”.

(33)

Pakalpojumu atbilstība ir izvērtēta, ņemot vērā Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktos kritērijus:

(34)

Turklāt sabiedrisko pakalpojumu saistībām jāatbilst proporcionalitātes un nediskriminācijas pamatprincipiem (skatīt, piemēram, Eiropas Kopienu Tiesas 2001. gada 20. februāra nolēmumu Lietā C-205/99, Asociación Profesional de Empresas Navieras de Líneas Regulares (Analir) un citi pret Administración General del Estado, [2001] ECR I-01271. lpp.).

(35)

Šajā gadījumā Komisija, pamatojoties uz Itālijas iestāžu iesniegto informāciju, uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošana attiecībā uz lidojumu biežumu, jaudu un cenām var būt nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstošus pakalpojumus attiecīgajos maršrutos.

(36)

Tomēr Komisija uzskata, ka atsevišķi nosacījumi, kas paredzēti Dekrētā Nr. 35 un Nr. 36 ir nepiemēroti ierobežojoši un nesamērīgi.

(37)

Dekrēta Nr. 35 un Nr. 36 par sabiedrisko pakalpojumu saistībām 8. punktā ir paredzēts, ka “pārvadātāji, kas nolēmuši piekrist šajā dokumentā izklāstītajām sabiedriskā pakalpojuma saistībām, 30 dienu laikā no dienas, kad Komisijas paziņojums par iepriekšminēto saistību uzlikšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, iesniedz ENAC adresētu oficiālu piekrišanu”. Šīs saistības pat rada nosacījumu, ka pārvadātājs, kurš nosūta piekrišanu vienu dienu “par vēlu” var tikt izslēgts. Tādējādi pārvadātājs, kurš noteiktajā laikā nenosūta piekrišanu visam sabiedrisko pakalpojumu saistību nosacījumu kopumam, var tikt izslēgts uz visu attiecīgo periodu.

(38)

Komisija uzskata, ka atbilstoši Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam šim nosacījumam nav juridiskā pamata un tas ir pārmērīgi ierobežojošs. Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts neatļauj dalībvalstīm ierobežot to pārvadātāju skaitu, kam ir piekļuve šiem maršrutiem, bet vienīgi attiecināt sabiedrisko pakalpojumu saistības kopumā uz visiem pārvadātājiem, kas darbojas vai paredzējuši darboties šajos maršrutos. Pārvadātāju skaita ierobežošana ir iespējama vienīgi atbilstoši 4. panta 1. punkta d) apakšpunktam.

(39)

Tādā veidā ikvienam pārvadātājam, kas apņemas ievērot Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktās sabiedrisko pakalpojumu saistības, jābūt iespējai darboties šajā maršrutā, lai kāds arī būtu laika periods, kad tas gatavotos sākt šos pakalpojumus. Ja neviens pārvadātājs atbilstoši 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu saistībām nav uzsācis regulāru gaisa satiksmi konkrētā datumā, dalībvalsts var ierobežot piekļuvi šim maršrutam saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Taču, ja viens vai vairāki pārvadātāji ir uzsākuši darbību noteiktajā laikā, dalībvalsts nedrīkst liegt piekļuvi šim maršrutam citiem pārvadātājiem, kas vēlas uzsākt darbību pēc pēdējā termiņa. Jaunu pārvadātāju iesaistīšanās tomēr var izraisīt nepieciešamību mainīt katram pārvadātājam piemērotās sabiedrisko pakalpojumu saistības (skatīt tālāk 3.4. sadaļu).

(40)

Dekrētu Nr. 35 un Nr. 36 par sabiedrisko pakalpojumu saistībām 5. punktā paredzēts, ka “saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2408/92 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu pārvadātājam, kas piekrīt saistībām, jānodrošina pakalpojuma sniegšana vismaz 36 mēnešus pēc kārtas, un pārvadātājs nedrīkst to pārtraukt, vismaz 6 mēnešus iepriekš nebrīdinot par to ENAC un Sardīnijas Autonomā reģiona pašvaldību”.

(41)

Prasība piemērot minimālo laika periodu šajā gadījumā ir saskaņā ar 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kas nosaka, ka “gadījumos, kad citi transporta veidi nevar nodrošināt pietiekošu un nepārtrauktu apkalpošanu, attiecīgās dalībvalstis var iekļaut sabiedriskā pakalpojuma pienākumā prasību par to, ka jebkurš gaisa pārvadātājs, kas plāno darboties šajā maršrutā, dod garantiju, ka tas darbosies šajā maršrutā noteiktu laiku, kurš jānosaka konkrēti, saskaņā ar pārējiem sabiedriskā pakalpojuma pienākuma noteikumiem”. Komisija uzskata, ka, tā kā Sardīnija ir sala un ir nošķirta no kontinentālās valsts daļas, citi transporta veidi nenodrošina atbilstošus alternatīvus transporta pakalpojumus.

(42)

Tomēr Komisija uzskata, ka Dekrētā Nr. 35 un Nr. 36 noteiktais minimālais laika periods “trīs gadi” ir pārāk ilgs un neatbilstošs.

(43)

Komisija var saprast nepieciešamību nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un saņemt apliecinājumu no pārvadātājiem, ka tie apņemas darboties noteiktu laika periodu. Tomēr, kā minēts iepriekš, par sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanu atbildīgās iestādes nedrīkst potenciālos kandidātus izslēgt no darbības. Sabiedrisko pakalpojumu saistības bez ekskluzīvas koncesijas vai kompensācijas nekādā gadījumā nedrīkst būt par pamatu ilglaicīgai vai galīgai tirgus slēgšanai.

(44)

Noteiktos gada laikos var likumīgā kārtā regulēt apkalpošanas biežumu maršrutos, kuru noslogojums lielā mērā ir atkarīgs no sezonas. Šādos maršrutos pastāv risks, ka pārvadātāji gluži dabiski mēģinās ierobežot vai koncentrēt savu piedāvājumu tajās nedēļās, kurās lidojumu biežums ir pietiekams, lai nodrošinātu pakalpojuma rentabilitāti un nesniegt pakalpojumus citos gada periodos. Tomēr Komisija uzskata, ka šādos apstākļos proporcionalitātes principa ievērošana nozīmē to, ka laika periods, kurā maršrutu apkalpošana saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas noteiktas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir jānodrošina pastāvīgi, nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

(45)

Turklāt Komisija uzskata, ka šis ilgums neatbrīvo iestādi, kas atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanu, no regulāras tā atbilstības novērtēšanas. Kā tālāk minēts, tāda pārbaude ir jāveic, tiklīdz jauns pārvadātājs sāk vai gatavojas uzsākt pakalpojumu sniegšanu attiecīgajā maršrutā.

(46)

Dekrētu Nr. 35 un Nr. 36 1.6. punkts paredz, ka “lai novērstu jaudas pārpalikumu apstākļos, kad vairāki pārvadātāji izmanto vienu un to pašu maršrutu, Valsts civilās aviācijas dienestam (ENAC), ņemot vērā attiecīgo lidostu ierobežoto infrastruktūru un pēc apspriešanās ar Sardīnijas Autonomā reģiona pašvaldību, sabiedrības interešu labā ir dots uzdevums pielāgot sabiedrisko pakalpojumu pamatā liktajai mobilitātes prasībai to pārvadātāju darbības programmas, kuri piekrīt saistībām. Pielāgojot darbības programmas, jāvadās pēc tā, lai maršruti un reisu skaits starp pārvadātājiem būtu pārdalīti līdzvērtīgi, ņemot vērā arī attiecīgo maršrutu (vai maršrutu kopu) pārvadājumu apjomu, kāds bijis iepriekšējo divu gadu laikā.”

(47)

Pamatojoties uz savām pilnvarām, ENAC var izlemt un veicināt vienošanos starp vairākām kompānijām, kas apkalpo vienu un to pašu maršrutu. Sardīnijas gadījumā ENAC sarīkoja apaļā galda sarunas ar pārvadātājiem, kas ieinteresēti konkrētos maršrutos, un kopā ar viņiem vienojās par maršrutu sadali.

(48)

Itālijas Republika aizstāv savas tiesības iestāties lietā, kuras, pēc tās domām, garantē pakalpojuma pastāvīgumu, tādējādi aizsargājot sabiedrisko pakalpojumu saistības no tādiem pārvadātājiem, kurus varētu mazāk interesēt iespēja bez jebkādas kompensācijas atbilst sabiedrisko pienākumu saistībām. Tā īpaši atsaucas uz Lazio2005. gada 17. marta Reģionālās administratīvās tiesas lēmumu, kurā teikts, ka “ir pilnīgi likumīgi, ka 2004. gada Dekrēts var noteikt scenāriju, kurā visos maršrutos, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu saistības, savstarpēji konkurējot, darbojas vairāki atsevišķi pārvadātāji. Šāda iespēja tomēr ir skaidri jāparedz, un vienlaikus ir arī jāparedz minimālais objektīvais kritērijs laika nišu iepriekšējā sadalē atkarībā no to pārvadātāju skaita (viens, divi vai vairāk par diviem), kas jau piekrituši sabiedrisko pakalpojumu saistībām, lai novērstu neizdevīgu “jaudas pārpalikumu”, un jo īpaši, lai laika nišu sadale nebūtu par pamatu patvaļīgai rīcībai un de facto izņēmuma darbībām, ko Dekrēta noteikumi skaidri noraidīja” (14).

(49)

Sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas jāpiemēro saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu, jāņem vērā pārvadātāju kopums, kas darbojas vai gatavojas darboties attiecīgajā maršrutā. To apstiprina 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kas paredz, ka: “regulāras gaisa satiksmes pakalpojumu pietiekamību vērtē dalībvalstis, ņemot vērā visu gaisa pārvadātāju, kas veic vai plāno veikt pārvadājumus šajā maršrutā, kopējo piedāvājumu”.

(50)

Komisija uzskata, ka šis princips ir jāievēro ne tikai sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanas brīdī, bet visā režīma laikā. Tādējādi katru reizi, kad jauns pārvadātājs sāk vai gatavojas uzsākt darbību šajā maršrutā, sabiedrisko pakalpojumu saistību noteiktā katra pārvadātāja jauda un reisu skaits ir jāpārskata tā, lai kopējā katra maršruta jauda un reisu skaits nepārsniegtu līmeni, kas precīzi nepieciešams, lai sniegtu atbilstošu pakalpojumu.

(51)

Saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas noteiktas Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pārvadātājiem katram individuāli nav jāapņemas nodrošināt reisu skaitu vai jaudu, taču visi pārvadātāji kopā var nodrošināt minimālo pakalpojuma apjomu.

(52)

Komisija atzīst, ka iestādei, kas atbildīga par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, var rasties nepieciešamība nodrošināt to, ka reisu skaits un jauda atbilst SPS. Tomēr šī iestāde nekādā gadījumā nedrīkst ierobežot iespēju attiecīgajiem pārvadātājiem, tiklīdz tie vēlas, sniegt pakalpojumus, kas pārsniegtu sabiedrisko pakalpojumu saistību noteikto minimālo reisu skaita un jaudas līmeni. Tādējādi, ja ENAC pieņemtie noteikumi neļauj pārvadātājam sniegt papildu pakalpojumus, tie ir nepiemēroti ierobežojoši un ir pretrunā Regulai.

(53)

Šajā sakarā Komisija pauž apmierinātību, ka Itālijas Republika savā 2006. gada 15. novembra vēstulē apstiprināja, ka tās administrācija periodiski ik gadu no jauna izvērtēs situāciju un izskatīs visus iespējamos pārvadātāju iesniegumus darbībai maršrutos atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu saistībām (15). Tā atzīmē, ka Itālijas Republika apstiprināja to, ka “dalībvalstij nekas neliedz pārbaudīt (ieskaitot sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanas periodu) sabiedrisko pakalpojumu saistību atbilstību un vajadzību, un tā rezultātā tā var grozīt un/vai atcelt SPS, ja vien to lietderīgums vai likumība netiek pilnībā atjaunotas” (16).

(54)

Itālijas Republika pamato, ka maršruti Alghero-Roma un Alghero-Milano tiek apvienoti vienā grupā un maršruti Olbia-Roma un Olbia-Milano tiek apvienoti citā grupā tāpēc, ka to darbības ir papildinošas un savstarpēji atkarīgas. Saskaņā ar Itālijas iestāžu sniegto informāciju šajos maršrutos divās trešdaļās gada pasažieru plūsma ir ļoti neliela, kam par pamatu ir tās sezonālais raksturs. Ņemot vērā, ka šajos maršrutos nav paredzēta finansiāla kompensācija, administrācijas pienākums ir nodrošināt to, ka pārvadātāju darbība ir ilgtspējīga, neraugoties uz to, ka tā nav piesaistoša ekonomiskā ziņā. Tādējādi ir jāizmanto “darbības savstarpējās atkarības izdevīgums” kas “ziemas periodā sakarā ar nelielo pieprasījumu nodrošinātu lidaparātu rotāciju”, bet “grupētu maršrutu plānošana palīdz piesaistīt pārvadātājus šajos maršrutos”. Turklāt, pēc Itālijas Republikas domām, vasaras mēnešiem vajadzīgais piedāvājums varētu tikt labāk nodrošināts, kopīgi apkalpojot maršrutu grupu. Visbeidzot Itālijas Republika argumentē, ka pašā Regulā ir paredzēta iespēja apvienot piedāvājuma svārstības, piemēram, vienas nedēļas ietvaros. Šāda apvienošana tādējādi ļautu ierobežot izmaksas un optimizēt jaudu, vienlaikus vislabāk atbilstot pieprasījumam. Tādā veidā šī apvienošana grupās neveidotu tirgus ierobežojumu, bet – gluži otrādi – veicinātu jaunu pārvadātāju piesaisti.

(55)

Komisija uzskata, ka maršrutu apvienošana grupās nav savienojama ar Regulas 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Šajos punktos noteiktajos sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas atbilstības un piemērotības kritērijos katru reizi skaidri norādīts “maršruts”, nevienā vietā nepieminot maršrutu apvienošanu grupās. Tas nozīmē, ka ikviens no šiem kritērijiem attiecībā uz katru atsevišķo maršrutu ir jāizvērtē individuāli.

(56)

Turklāt šāda interpretācija atbilst proporcionalitātes principa prasībām. Patiesi, šāda maršrutu apvienošana grupās dalībvalstīm dotu iespēju piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības maršrutos, kur tās nav vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstošu pakalpojumu sniegšanu. Iespēja maršrutus apvienot grupās ir pieminēta vienīgi 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kur norādīts, ka tiesības veikt šādus pārvadājumus ir “vai nu atsevišķos maršrutos, vai maršrutu kopā”. Gluži pretēji, šī skaidri noformulētā norāde 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā pilnībā izslēdz šādas apvienošanas iespēju, piemērojot 4. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu. Ja tirgus dēļ neviens pārvadātājs atbilstoši šajā maršrutā noteiktajām sabiedrisko pakalpojumu saistībām nav uzsācis vai negatavojas uzsākt regulāru gaisa satiksmi, dalībvalsts var šajā maršrutā ierobežot piekļuvi tikai vienam pārvadātājam uz laika periodu līdz trim gadiem un izsludināt konkursu, kas aptvertu vairāku maršrutu grupu. Rezumējot iepriekšminēto, vairāku maršrutu apvienošanu var uzskatīt par atbildi uz nepārprotamu iejaukšanos tirgus darbībā un kā netiešu kompensāciju, kas, tāpat kā tiešas kompensācijas, ir pieļaujama vienīgi atbilstīgi 4. panta 1. punkta d) apakšpunktam. Nekādā gadījumā – saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistību režīmu atbilstīgi 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam – maršrutu apvienošana nedrīkst būt ar mērķi padarīt rentablus divus atsevišķus maršrutus, lai atbalstītu viena vai vairāku pārvadātāju darbību.

(57)

Turklāt Itālijas iestāžu iesniegtie paskaidrojumi nav balstīti uz tehniskiem vai ekonomiskiem aprēķiniem, kas pamatotu to veikto analīzi.

Tām var izvirzīt šādus sekojošus pretargumentus:

Šie ierobežojošie nosacījumi ir vēl jo būtiskāki, ja tiek ņemts vērā attiecīgo tirgu apjoms (kopējais pasažieru skaits 2005. gadā – Itālijas Republikas sniegtie dati):

Šādos apstākļos ir maz ticams, ka maršruti starp divām lielākajām Itālijas pilsētām un Olbia un Alghero lidostām Sardīnijā ir tik neizdevīgi, ka tie būtu jāapvieno grupās, lai piesaistītu pārvadātājus.

(58)

Tādēļ Komisija uzskata, ka atsevišķu maršrutu apvienošana nav savietojama ar Regulu un ir pārmērīgi ierobežojoša.

(59)

Dekrēts Nr. 35 un Nr. 36 nosaka, ka pārvadātāji personām, kas dzimušas Sardīnijā, bet tur nedzīvo, nosaka atvieglotus tarifus. Atbilstīgi Itālijas Republikas veiktajiem aprēķiniem šo nosacījumu piemērošana maksimāli ietekmētu 220 000 personas, bet reālais skaits varētu būt 110 000, ja pieņem, ka apmēram 50 % no tām veiktu vienu ceļojumu gadā.

(60)

Praksē šāds nosacījums itāļu izcelsmes Eiropas pilsoņus nostāda labvēlīgākā situācijā nekā citu valstu pilsoņus. Tātad to var visupirms uzskatīt kā diskriminējošu atkarībā no tautības un sekojoši pretēju Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam. Šāds nosacījums sabiedrisko pakalpojumu saistību režīmā būtu pieņemams vienīgi, ja atšķirīgā attieksme pamatotos uz objektīviem apsvērumiem neatkarīgi no attiecīgo personu tautības un būtu proporcionāla valsts tiesību aktu mērķim.

(61)

Tomēr Itālijas Republika paskaidro, ka šis nosacījums ir nepieciešams, lai Sardīnijas emigranti saglabātu saikni ar savu izcelsmes kultūras kopienu (17). Tomēr, pat ja tāds mērķis varētu tikt uzskatīts kā likumīgs valsts interesēs saskaņā ar Regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) sadaļu, šis nosacījums ir nepārprotami neatbilstošs. Pirmkārt, šis nosacījums attiecas uz visām personām, kas dzimušas Sardīnijā, bet tur pastāvīgi nedzīvo, nepieprasot tām pierādīt saikni, piemēram, radniecības, kas būtu vēl saglabājusies starp attiecīgajām personām un to izcelsmes reģionu. Otrkārt, nosacījums ir piemērojams neatkarīgi no katra emigranta finansiālā stāvokļa. Treškārt, pretēji Sardīnijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuriem jāceļo uz kontinentu relatīvi bieži, lai saņemtu noteiktus pakalpojumus (izglītības, veselības) vai lai veiktu ekonomiskas darbības, kas nepieciešamas Sardīnijas ekonomiskai attīstībai, emigranti uz Sardīniju ceļo tikai laiku pa laikam (pēc Itālijas iestāžu sniegtās informācijas, maksimums 50 % personu, uz kurām attiecas šis nosacījums, ceļo reizi gadā). Tāpēc kopējās šo neregulāro ceļojumu izmaksas ir relatīvi nelielas, salīdzinot ar Sardīnijas pastāvīgo iedzīvotāju izmaksām, un vairumā gadījumu emigranti varētu tās atļauties, neparedzot Dekrētā Nr. 35 un Nr. 36 noteikto tarifu samazinājumu. Visbeidzot, ja atsevišķi emigranti nevar atļauties apmaksāt ikgadēju lidojumu uz Sardīniju, atbilstošāk un mazāk ierobežojoši būtu piešķirt šiem emigrantiem finansiālu atbalstu.

(62)

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka šis nosacījums nav atbilstošs un savietojams ar Regulu.

(63)

Dekrēti Nr. 35 un Nr. 36 paredz sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanu visām lidostām Romas un Milānas lidostu sistēmā, kā noteikts Regulas II pielikumā, t. i.,:

(64)

Jātzīmē, ka 2000. gada sabiedrisko pakalpojumu saistības ietvēra “Romas (Fiumicino) un Milānas” lidostas. Atbilstīgi Regulas 8. pantam un II pielikumam izveidojot Milānas lidostu sistēmu, Itālija automātiski ir paplašinājusi sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanu visai attiecīgajai lidostu sistēmai.

(65)

Itālijas Republika pamato savu izvēli vienīgi ar tehniska rakstura iemesliem, kas to pamudināja automātiski pilnībā ietvert visas lidostu sistēmas. Tomēr tā apstiprināja, ka nodoms galvenokārt bija sabiedrisko pakalpojumu saistības piemērot Rome-Fiumicino un Milan-Linate lidostām, jo SPS saņēmēji deva tām priekšroku, tāpēc ka tās atrodas tuvu attiecīgās pilsētas centram, kas bija par pamatu šāda nosacījuma iekļaušanai sabiedrisko pakalpojumu saistībās “atkarībā no laika nišu iespējām vismaz 50 % reisu, kas paredzēti starp Sardīniju un Romu un Milānu, jāveic no Fiumicino lidostas un uz to un no Linate lidostas un uz to” (18).

(66)

Itālijas Republika atzina, ka “objektīvi pierādīts, ka, tā kā Romas Fiumicino lidosta un Milānas Linate lidostas vistuvākās un vislabāk savienotas ar abu pilsētu centriem, tās kā galamērķis pasažieriem ir visatbilstošākās, visērtākās un ar vislabāko servisu”. Tā arī paskaidroja, ka “lai nodrošinātu labāku servisu un labāk apmierinātu pasažieru prasības, tika uzskatīts par vajadzīgu ierobežot to, ka pārvadātāji, kas piekrīt sabiedrisko pakalpojumu saistībām, pilnībā atstāj šīs lidostas, to vietā izvēloties citas šīs pašas lidostu sistēmas lidostas (pasažieriem neērtākas un mazāk atbilstošas)” (19).

(67)

Fakti arī norādīja, ka ziemā lidojumi notiek vienīgi no Fiumicino un Linate lidostām.

(68)

Šajā gadījumā Komisija apšauba šāda nosacījuma nepieciešamību, kuru tā uzskata par neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu mobilitāti virzienā uz kontinentu un teritoriālu kohēziju. Šis nosacījums, neiespaidojot sabiedrisko pakalpojumu saistību principu, vērsts uz to, lai atgrūstu neregulārus pārvadātājus un pieprasītākajos maršrutos pilnībā slēgtu tirgu jauniem pārvadātājiem, jo īpaši vasaras laikā.

(69)

Itālijas Republika tomēr atzina, ka Malpensa lidostu mezglam ir nozīmīga loma starptautiskajos maršrutos, kamēr Ciampino un Bergame lidostas kā iekšzemes lidostu mezgli zemo izmaksu aviosabiedrībām nodrošina Kopienas ekonomiskās un sociālās kohēzijas principa ievērošanu un, savienojot Sardīniju ar citiem Eiropas reģioniem, īsteno teritoriālās kohēzijas principu. Itālijas Republika apņemas grozīt Dekrētu Nr. 35, lai nepiemērotu sabiedrisko pakalpojumu saistības Bergame, Malpensa un Ciampino lidostām (20).

(70)

Komisija uzskata, ka šāda apņemšanās izkliedē iespējamas šaubas un ka šāda dekrēta grozīšana ļaus ievērojami samazināt sabiedrisko pakalpojumu saistību pārmērīgo ierobežojumu iespaidu, nodrošinot Sardīnijas mobilitātes vajadzības, vienlaikus nepiemērojot attiecīgajiem tirgiem nesamērīgus ierobežojumus.

(71)

Ņemot vērā šo Itālijas Republikas apņemšanos, Komisija neturpinās analizēt neproporcionāli neregulāro veidu, kā visai Milānas un Romas lidostu sistēmai piemēro šo kārtību, vienlaikus paturot tiesības, vajadzības gadījumā, atgriezties pie šā jautājuma saistībā ar esošām un turpmākām SPS.

(72)

Pamatojoties uz Itālijas Republikas iesniegto informāciju, Komisija neapšauba sabiedrisko pakalpojumu saistību piemērošanas principa nepieciešamību maršrutiem, kas savieno Sardīniju ar kontinentālo Itāliju, kas, ņemot vērā reisu biežumu, jaudu un tarifus, var būt nepieciešami, lai attiecīgajos maršrutos nodrošinātu atbilstošas kvalitātes pakalpojumus.

(73)

Tomēr Komisija uzskata, ka atsevišķi nosacījumi, kas noteikti Itālijas Republikas Dekrētā Nr. 35 un Nr. 36 ir nepiemēroti ierobežojoši un nesamērīgi.

(74)

Komisija uzskata, ka sabiedrisko pakalpojumu saistībās, kas noteiktas atbilstīgi Regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam, paredzēts, ka ikvienam pārvadātājam, kas apņemas ievērot sabiedrisko pakalpojumu saistības, jābūt iespējai darboties šajā maršrutā neatkarīgi no tā, kad tas gatavotos sākt šos pakalpojumus. Tādēļ termiņa noteikšana pieteikuma iesniegšanai, lai jau no paša sākuma izslēgtu pārvadātājus, kas iesniedz savu kandidatūru pēc šā termiņa, nav savietojama ar Regulu un ir pārmērīgi ierobežojoša.

(75)

Lai arī var šķist likumīgi paredzēt noteiktu laika posmu, kurā jānodrošina pakalpojumu nepārtrauktība, Komisija uzskata, ka, ievērojot proporcionalitātes principu, šim laika periodam jābūt saprātīgās robežās un ka SPS režīms atbilstīgi 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam nedrīkst pārsniegt vienu gadu.

(76)

Komisija uzskata, ka ENAC piešķirtās kompetences koordinēt pārvadātāju darbību, lai izvairītos no jaudas pārsniegšanas, nav savietojamas ar Regulu un ir pārmērīgi ierobežojošas.

(77)

Komisija konstatē, ka maršrutu Alghero-Roma un Alghero-Milano apvienošana vienā grupā un maršrutu Olbia-Roma un Olbia-Milano apvienošana citā grupā nav savietojama ar Regulu un ir pārmērīgi ierobežojoša.

(78)

Komisija uzskata, ka pazeminātu tarifu piemērošanas attaisnojums attiecībā uz Sardīnijā dzimušajām personām, ja viņu dzīvesvieta nav Sardīnijā, nav atbilstošs un savietojams ar Regulu.

(79)

Komisija apšauba nepieciešamību piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības visām Romas un Milānas lidostu sistēmām, ko tā uzskata par neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem, kas vērsti uz to, lai nodrošinātu mobilitāti virzienā uz kontinentu un teritoriālu kohēziju. Tomēr, ņemot vērā Itālijas Republikas apņemšanos grozīt Dekrētu Nr. 35, lai nepiemērotu sabiedrisko pakalpojumu saistības Bergame, Malpensa un Ciampino lidostām, Komisija neturpina analīzi, vienlaikus paturot tiesības vajadzības gadījumā atgriezties pie šā jautājuma saistībā ar esošām un turpmākām SPS,

a)

ikvienam pārvadātājam, kas apņemas akceptēt SPS, jāspēj strādāt attiecīgajā maršrutā neatkarīgi no tā, kad tas paziņo par savu nodomu uzsākt šos pakalpojumus un vai šis paziņojums ir iesniegts dekrētos paredzēto 30 dienu laikā vai pēc šā termiņa;

b)

gaisa pārvadātājiem nedrīkst uzlikt par pienākumu atbilstīgi sabiedrisko pakalpojumu saistībām nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību ilgāk par gadu;

c)

Itālijas iestādēm jāpārskata vajadzība piemērot sabiedrisko pakalpojumu saistības noteiktā maršrutā, kā arī katram pārvadātājam piemērotais saistību līmenis, tiklīdz jauns pārvadātājs uzsāk vai izsaka vēlmi uzsākt darbību šajā maršrutā, un – jebkurā gadījumā – reizi gadā;

d)

Itālijas iestādes nedrīkst ierobežot gaisa pārvadātāju vēlmi sniegt augstāka līmeņa pakalpojumu (reisu biežums un jauda) attiecīgajos maršrutos, nekā paredzēts sabiedrisko pakalpojumu saistību minimālajās prasībās;

e)

gaisa pārvadātājiem nav pienākums piedāvāt atvieglotus tarifus personām, kas dzimušas Sardīnijā, bet tur nedzīvo;

f)

Itālijas iestādes nedrīkst ieviest nosacījumu, ka tiesības sniegt pakalpojumus vienā maršrutā starp divām pilsētām ir saistītas ar pienākumu darboties citā maršrutā starp divām pilsētām.

15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/27

(1)

Portugāle 2002. gada februārī no Isagro saņēma pieteikumu iekļaut darbīgo vielu benalaksilu-M Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu. Ar Komisijas Lēmumu 2003/35/EK (2) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(2)

2002. gada martā Apvienotā Karaliste no Bayer CropScience saņēma pieteikumu par fluoksastrobīnu. Ar Lēmumu 2003/35/EK apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(3)

2002. gada martā Apvienotā Karaliste no Bayer CropScience saņēma pieteikumu par protiokonazolu. Ar Lēmumu 2003/35/EK apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(4)

2001. gada augustā Nīderlande no Bayer AG saņēma pieprasījumu par spirodiklofēnu. Ar Komisijas Lēmumu 2002/593/EK (3) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(5)

2002. gada aprīlī Apvienotā Karaliste no Bayer AG saņēma pieteikumu par spiromesifēnu. Ar Komisijas Lēmumu 2003/105/EK (4) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(6)

2002. gada jūlijā Apvienotā Karaliste no Dow AgroSciences Ltd. saņēma pieteikumu par sulfurilfluorīdu. Ar Komisijas Lēmumu 2003/305/EK (5) apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga un ka principā to var uzskatīt par atbilstošu minētās direktīvas II un III pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju.

(7)

Apstiprinājums par to, ka dokumentācija ir pilnīga, bija nepieciešams, lai dokumentus varētu rūpīgi pārbaudīt un lai dotu iespēju dalībvalstīm uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, piešķirt pagaidu atļaujas par augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir attiecīgās darbīgās vielas, atbilstoši Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 1. punkta nosacījumiem, un jo īpaši nosacījumam par darbīgo vielu un augu aizsardzības līdzekļa detalizētu novērtējumu, paturot prātā minētajā direktīvā noteiktās prasības.

(8)

Šo darbīgo vielu iedarbība uz cilvēku veselību un uz vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju piedāvātajiem lietošanas veidiem. Ziņotājas dalībvalstis iesniedza Komisijai novērtējuma ziņojumu projektus attiecīgi 2003. gada 4. decembrī (par benalaksilu-M), 2003. gada 14. oktobrī (par fluoksastrobīnu), 2004. gada 20. oktobrī (par protiokonazolu), 2004. gada 18. maijā (par spirodiklofēnu), 2004. gada 16. aprīlī (par spiromesifēnu) un 2004. gada 9. novembrī (par sulfurilfluorīdu).

(9)

Kad ziņotājas dalībvalstis bija iesniegušas novērtējuma ziņojumu projektus, tika konstatēts, ka no pieteikumu iesniedzējiem jāpieprasa papildu informācija un ziņotājām dalībvalstīm šī informācija jāpārbauda un jāiesniedz novērtējums. Tāpēc dokumentācija joprojām tiek pārbaudīta, un šo novērtēšanu nebūs iespējams pabeigt Direktīvā 91/414/EEK paredzētajā termiņā.

(10)

Novērtēšanas gaitā līdz šim nav bijis iemesla bažām un neatliekamai rīcībai, tāpēc, lai dokumentācijas izskatīšanu varētu turpināt, jādod dalībvalstīm iespēja saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 8. pantu par 24 mēnešiem pagarināt termiņu pagaidu atļaujām, kas piešķirtas par augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir minētās darbīgās vielas. Paredzams, ka novērtēšana un lēmumu pieņemšana par benalaksila-M, fluoksastrobīna, protiokonazola, spirodiklofēna, spiromesifēna un sulfurilfluorīda iekļaušanu I pielikumā tiks pabeigta 24 mēnešu laikā.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/29

(1)

Padome 2006. gada 10. aprīlī pieņēma Vienoto rīcību 2006/304/KĀDP (1), ar ko izveido ES Plānošanas grupu (EUPT Kosova) saistībā ar iespējamu ES krīzes pārvarēšanas misiju Kosovā tiesiskuma jomā un citās iespējamās jomās.

(2)

Padome 2006. gada 11. decembrī pieņēma Vienoto rīcību 2006/918/KĀDP, ar kuru groza un līdz 2007. gada 31. maijam pagarina Vienoto rīcību 2006/304/KĀDP.

(3)

Politikas un drošības komiteja 2007. gada 27. martā ieteica, ka principā EUPT Kosova darbības termiņš būtu turpmāk jāpagarina līdz 2007. gada 1. septembrim, šo datumu nosakot atkarībā no darba gaitas Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(4)

Lai dienā, kad pēc Apvienoto Nāciju Drošības padomes Rezolūcijas pieņemšanas atsevišķi uzdevumi no Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes Kosovā (UNMIK) pāries uz ES krīzes pārvarēšanas misiju, nodrošinātu sekmīgu pāreju no UNMIK uz ES krīzes pārvarēšanas misiju Kosovā, EUPT Kosova būtu jāizmanto kā ES krīzes pārvarēšanas misijas Kosovā nostiprināšanas līdzeklis pārejas periodā. Šajā sakarā būtu jānodrošina cieša EUPT Kosova vadītāja un ES krīzes pārvarēšanas operācijas Kosovā vadītāja sadarbība minētajā periodā.

(5)

Attiecīgi būtu jāpagarina un jāgroza Vienotā rīcība 2006/304/KĀDP,

1)

Vienotās rīcības 5. pantu groza šādi:

2)

Vienotās rīcības 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Trešo valstu dalība

Neskarot ES lēmumu pieņemšanas patstāvību un tās vienoto iestāžu sistēmu, trešās valstis var tikt aicinātas sniegt ieguldījumu EUPT Kosova tad, kad ES krīzes pārvarēšanas misija Kosovā ir izveidota, ja tās sedz izmaksas, kas saistītas ar to norīkoto personālu, tostarp algas, medicīniskās aprūpes izdevumus, pabalstus, augsta riska apdrošināšanu un ceļa izdevumus, kas rodas, ceļojot uz misijas teritoriju un no tās, un attiecīgā gadījumā piedalās EUPT Kosova darbības izmaksu segšanā.

Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus par ierosinātā ieguldījuma pieņemšanu.”

3)

Vienotās rīcības 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Pārskatīšana

Padome līdz 2007. gada 15. jūlijam izvērtē, vai EUPT Kosova darbība būtu jāturpina pēc 2007. gada 1. septembra, ņemot vērā, ka nepieciešams sekmīgi pāriet uz iespējamo ES krīzes pārvarēšanas misiju Kosovā.”

4)

Vienotās rīcības 15. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Tā zaudē spēku 2007. gada 1. septembrī.”

15.5.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 125/31