30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/1

(1)

Pēc sūdzības saņemšanas Komisija ar 1999. gada 19. jūlija, 1999. gada 16. decembra, 2000. gada 24. augusta un 2000. gada 9. decembra vēstuli iztaujāja Francijas iestādes par pasākumiem, uz kuriem attiecas šis lēmums. Francija atbildēja Komisijai ar 1999. gada 19. augusta, 2000. gada 24. februāra un 2001. gada 25. janvāra vēstuli. Komisija tikās ar Francijas iestāžu pārstāvjiem 2000. gada 26. janvārī un ar Dabisko saldo vīnu starpnozaru komitejas (CIVDN) delegāciju – 2000. gada 31. martā.

(2)

Tā kā minētos pasākumus sāka īstenot bez Komisijas iepriekšējas atļaujas, tos ierakstīja nepaziņoto atbalstu reģistrā ar numuru NN 139/2002.

(3)

Komisija 2003. gada 21. janvāra vēstulē informēja Franciju par lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz šo pasākumu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja citas dalībvalstis un ieinteresētās trešās personas iesniegt savus apsvērumus par minēto atbalstu.

(5)

Francijas iestādes nosūtīja savus komentārus ar 2003. gada 16. un 18. jūnija vēstuli. Komisija saņēma sūdzības iesniedzēja apsvērumus, kuras nosūtīja Francijas iestādēm ar 2004. gada 6. augusta vēstuli. Francijas iestādes atbildēja ar 2004. gada 10. septembra vēstuli.

(6)

CIVDN 1996. gadā nolēma īstenot vīna dārzu pārstrukturizācijas pasākumu ar mērķi aizstāt daļu Austrumpireneju reģiona dabisko saldo vīnu produkcijas ar citu vīnu, izrokot iepriekšējo šķirņu vīnogulājus augstas kvalitātes vīna ražošanai un to vietā iestādot jaunus kvalitatīvu šķirņu vīnogulājus, lai pārvarētu strukturālo krīzi, ko piedzīvoja šī ražošanas nozare un kas izpaudās regulārā tirgus noieta zaudēšanā. Atbalsta mērķis bija finansēt vīnogulāju šķirņu kvalitātes uzlabošanu šajā reģionā. Atbalsta darbības termiņa pēdējā diena bija 2000. gada 1. augusts.

(7)

Lai veiksmīgi pabeigtu šo pārstrukturizācijas plānu (kas pazīstams ar nosaukumu “Plan Rivesaltes”), šā reģiona lauksaimniekiem bija pieejams divu veidu atbalsts:

(8)

Ar 1996. gada 5. jūlija lēmumu 96-1 reģistrēto cilmes vietas nosaukumu (AOC) CIVDN ieviesa starpnozaru iemaksu “Rivesaltes” un “Grand Roussillon” restrukturizācijas plāna finansēšanai.

(9)

Iemaksa, kuras summa bija 50 Francijas franki (FRF) (3) par hektolitru Austrumpireneju reģionā (kur ražo attiecīgos dabiskos saldos vīnus) audzētu vīnogu vīna, bija paredzēta piemaksas (“piemaksa par atstāšanu atmatā”) finansēšanai par visu to zemes gabalu, kur 1995. gadā bija audzētas vīnogas “Rivesaltes” un “Grand Roussillon” vīna iegūšanai un kur no 1996. gada līdz 2000. gadam jāražo galda vīns vai vietējais vīns. Iekasētās iemaksas ieskaitīja īpašā fondā.

(10)

Piemaksu par atstāšanu atmatā faktiski piešķīra tiem ražotājiem, kas apņēmās uz pieciem gadiem atteikties no aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (AOC) “Rivesaltes” vai “Grand Roussillon”. Tādējādi šai piemaksai vajadzēja kompensēt zaudējumus, kas saistīti ar cenas pazemināšanos pēc tam, kad šiem vīniem vairs nevarēja izmantot abus minētos nosaukumus. Piemaksa nebija saistīta ar ražošanas pārtraukšanu vai tās apjoma samazināšanu, bet tā bija vienīgi kompensācija par saražotās produkcijas realizāciju bez aizsargātā cilmes vietas nosaukuma. Tātad piemaksas mērķis bija strauji samazināt to vīnu pārdošanas potenciālu, kuriem ir aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

(11)

Atmatas piemaksas summa bija FRF 5 000 par hektāru “atmatā atstātās” zemes. Par katru zemes gabalu, par kuru saņēma kādu atbalstu, tajā gadā, kad notika tā pārstrukturizācija, piemaksu vairs nepiešķīra.

(12)

Komisija nav saņēmusi informāciju par to, kāds ir saskaņā ar šo pasākumu izmaksāto atbalsta summu kopapjoms. Nav saņemta arī nekāda informācija par izveidoto starpnozaru iemaksu ieņēmumu summu, ne arī par to, uz cik hektāriem šis atbalsta pasākums attiecās.

(13)

Saskaņā ar Francijas iestādēm AOC Rivesaltes vīna dārza pārstrukturizācijas plāns tāds, kādu to pieņēma 1996. gadā, attiecās uz 3 250 hektāriem, no kuriem 1 250 hektāru bija “Muscat de Rivesaltes” vīna ražošanai, 1 000 hektāru “Côtes du Roussillon” un “Côtes du Roussillon Villages” (Syrah, Mourvèdre, Roussanne, Marsanne un Vermentino šķirnes vīnogulāji) un 1 000 hektāru – vietējo šķirņu vīna ražošanai (Chardonnay, Cabernet, Merlot … šķirnes vīnogulāji).

(14)

Francijas iestādes piekrita piešķirt šim plānam 111 miljonu FRF lielu atbalstu, ko veidoja šādas daļas: 85 miljonus FRF piešķīra ar Valsts starpnozaru vīna biroja starpniecību un 26 miljonus FRF – ar vietējo pašvaldību (Languedoc-Roussillon pašvaldība un Austrumpireneju Ģenerālpadome) starpniecību.

(15)

Ar to bija paredzēts FRF 25 000/ha liels atbalsts AOC Rivesaltes vīna pārstrukturizēšanai par AOC“Muscat de Rivesaltes” vīnu un FRF 40 000/ha – pārstrukturizēšanai par AOC“Côtes du Roussillon Villages” un par vietējo šķirņu vīnu.

(16)

Saskaņā ar Francijas iestāžu aplēsēm patiesās pārstrukturizācijas izmaksas reģionā varēja sasniegt FRF 110 000 par hektāru. Francijas iestādes apstiprināja, ka pārstrukturizācijas plāni tikuši īstenoti lielākajā daļā platību (2 350 hektāros no paredzētajiem 3 250 hektāriem).

(17)

Saskaņā ar Francijas iestādēm īstenotās pārstrukturizācijas kopējās izmaksas bija 258,5 miljoni FRF (jeb 39,4 miljoni EUR). No sākumā paredzētajiem 111 miljoniem FRF (jeb 16,9 miljoniem EUR) Francijas valsts no savas puses ieguldīja 75,25 miljonus FRF (jeb 11,01 miljonus EUR). Saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju ar Francijas valsts ieguldīto dažāda veida finansējumu ir segti 29,11 % no restrukturizācijas faktiskajām izmaksām.

(18)

Francijas iestādes atgādināja, ka saskaņā ar 9. pantu Padomes 1987. gada 16. marta Regulā (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (4) tās ik gadu nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam pārskatu par vīnogulāju stādījumu platībām ar iedalījumu pa departamentiem un pēc saražoto vīnogu tipa (vīna vīnogas, no kurām ražo arī augstas kvalitātes vīnu noteiktos apgabalos (VQPRD), un galda vīnogas), kā arī pārskatu par vīnogulāju izrakšanu un stādījumiem ar tādu pašu iedalījumu pa departamentiem un pēc saražoto vīnogu tipa. Nosūtītajai informācijai Francijas iestādes pievienoja to tabulu kopiju, kuras nosūtītas par 1997./98. tirdzniecības gadu.

(19)

Ar 1997. gada 29. decembra lēmumu 97-3 CIVDN no 1998. gada 1. janvāra ieviesa starpnozaru iemaksu sistēmu, kas paredzēta šādu AOC šķirņu vīna reklāmai, veicināšanai un darbībai: “Rivesaltes”, “Grand Roussillon”, “Muscat de Rivesaltes” un “Banyuls”.

(20)

Iemaksas summa bez pievienotās vērtības nodokļa par hektolitru katras attiecīgās šķirnes vīna tika noteikta šāda: “Banyuls” un “Banyuls Grand Cru” – 25 FRF/hl; “Grand Roussillon” – 30 FRF/hl; “Muscat de Rivesaltes” – 50 FRF/hl; “Rivesaltes” – 30 FRF/hl.

(21)

Šīs iemaksas izmantoja šādā veidā: “Rivesaltes” – 25 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai. “Grand Roussillon” – 45 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai. “Banyuls” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai.

(22)

Ar 1998. gada 10. jūlija lēmumu 98-1 CIVDN no 1998. gada 1. septembra ieviesa starpnozaru iemaksu sistēmu, kas paredzēta šādu AOC šķirņu vīna reklāmai, veicināšanai un darbībai: “Rivesaltes”, “Grand Roussillon” un “Maury”.

(23)

Par hektolitru katras attiecīgās šķirnes vīna tika noteikta šāda iemaksas summa (bez pievienotās vērtības nodokļa): “Grand Roussillon” – 25 FRF/hl; “Maury” – 25 FRF/hl; “Rivesaltes” – 35 FRF/hl.

(24)

Šīs iemaksas izmantoja šādā veidā: “Rivesaltes” – 30 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Grand Roussillon” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Maury” – 5 FRF/hl darbībai.

(25)

Abas iepriekšējās iemaksas atcēla ar 1999. gada 17. decembra lēmumu 99-1, ar kuru CIVDN ieviesa starpnozaru iemaksu sistēmu, kas paredzēta šādu AOC šķirņu vīna reklāmai, veicināšanai un darbībai: “Banyuls”, “Banyuls Grand Cru”, “Muscat de Rivesaltes”, “Rivesaltes”, “Grand Roussillon” un “Maury”.

(26)

Par hektolitru katras attiecīgās šķirnes vīna tika noteikta šāda iemaksas summa (bez pievienotās vērtības nodokļa): “Grand Roussillon” – 25 FRF/hl; “Rivesaltes” – 35 FRF/hl; “Banyuls” un “Banyuls Grand Cru” – 25 FRF/hl; “Muscat de Rivesaltes” – 55 FRF/hl; “Maury” – 0 FRF/hl.

(27)

Šīs iemaksas izmantoja šādā veidā: “Rivesaltes” – 30 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Grand Roussillon” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Muscat de Rivesaltes” – 50 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai; “Banyuls” un “Banyuls Grand Cru” – 20 FRF/hl reklāmai un veicināšanai un 5 FRF/hl darbībai.

(28)

Ar lēmumu 00-1 šo iemaksu ar nelielām izmaiņām atjaunoja. Uzsākot pārbaudes procedūru, Komisijas rīcībā nebija ziņu par šās pēdējās iemaksu shēmas darbības ilgumu vai iespējamu atjaunošanu.

(29)

Attiecībā vispirms uz šāda veida iemaksu raksturu Komisija atzīmēja, ka tās apstiprinājusi Francijas valdība pati saskaņā ar procedūru, kas paredzēta 1943. gada 2. aprīļa likumā Nr. 200 par aizsargātas cilmes vietas nosaukumu dabisko saldo vīnu un liķiera vīnu starpnozaru komitejas (comité interprofessionnel des vins doux naturels et vins de liqueur à appellations contrôlées) izveidi. Valdības apstiprinājums tādējādi ir priekšnosacījums šādu iemaksu shēmu pieņemšanai. Likumā Nr. 200 jo īpaši paredzēts, ka visu ieinteresēto nozaru uzņēmumiem šīs iemaksas ir obligātas uzreiz pēc valdības vai – šajā gadījumā – valdības komisāra apstiprinājuma saņemšanas. No tā var izdarīt šādu secinājumu: lai no šā veida iemaksām gūtu visus sagaidāmos rezultātus, vajadzīgs valsts iestādes juridisks akts. Tādējādi pārbaudes procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka šajā gadījumā tie bija parafiskālie maksājumi, proti, maksājumi no valsts resursiem.

(30)

Tādas piemaksas kā Francijas atbalsta shēmā paredzētā “atmatas piemaksa” tirgus kopējā organizācijā (TKO) nav paredzētas, un konkrētāk tās nebija paredzētas arī ar Padomes 1980. gada 18. februāra Regulu (EEK) Nr. 456/80 par piemaksu piešķiršanu noteiktu vīnogulāju stādījumu platību pagaidu atstāšanai atmatā un galīgai atstāšanai un par piemaksām, lai atteiktos no atkārtotas stādīšanas (5). Šajā regulā bija paredzēta vienīgi piemaksa par ražošanas pagaidu vai galīgu apturēšanu, kuru maksāja lauksaimniekam, kas nolēma piedalīties Kopienas vīna ražošanas potenciāla samazināšanā konkrēti ar vīnogulāju izrakšanu. Tā kā nav notikusi nekāda ražošanas potenciāla samazināšana un nekāda piemaksas finansēta atteikšanās no vīna ražošanas, apskatāmais pasākums pārbaudes procedūras sākšanas posmā nešķita iekļaujamies vecās, ar Regulu (EEK) Nr. 822/87 paredzētās vīna tirgus kopējās organizācijas darbības jomā..

(31)

Atbalsta pasākuma mērķis varēja būt finansiāla atvieglojuma sniegšana ražotājiem, kas, būdami uzņēmēji, brīvprātīgi nolēmuši iesaistīties tīri komerciālā pasākumā, kas, šķiet, radījis izmaksas, kuras saistītas ar ekonomiskas darbības veikšanu. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgi īstenotu praksi un saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (6) darbības atbalsts ir atbalsts, kura mērķis ir atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kuras tam būtu bijis jāsedz pašam saskaņā ar ierasto pārvaldes kārtību vai parastajām darbībām. Šī doma ir iekļauta 3.5. punktā Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (7) (še turpmāk – “lauksaimniecības pamatnostādnes”), saskaņā ar kurām šāds atbalsts būtībā traucē tirgus kopējo organizāciju mehānismu darbību.

(32)

Komisija šeit konstatējusi, ka atbalsts piešķirts uz hektāru gadā un ka tas cieši saistīts ar saražotā vīna daudzumu. Komisija atgādināja, ka tā nekādā gadījumā nevar apstiprināt atbalstu, kas būtu nesaderīgs ar noteikumiem, kādi valda TKO, vai atbalstu, kas traucētu attiecīgās TKO normālu darbību. Pārbaudes procedūras sākšanas posmā Komisija uzskatīja, ka “atmatas piemaksa” šķita veidojam darbības atbalstu, kas varēja traucēt vīna tirgus kopējās organizācijas darbību un ka šā iemesla dēļ tā varēja būt nesaderīga ar piemērojamajiem tirgus un konkurences likumiem.

(33)

Attiecībā uz restrukturizācijas izmaksām Regulas (EK) Nr. 822/87 14. pantā paredzēts, ka sākot no 1988. gada 1. septembra jebkāds valsts atbalsts vīnogulāju stādīšanai būs aizliegts, izņemot tādu, kas atbildīs konkrētiem kritērijiem – panākt, lai samazinātos ražošanas apjoms vai palielinātos produkcijas kvalitāte, nepalielinot produkcijas daudzumu. Tādēļ stādīt atļautu tikai tādu šķirņu vīnogulājus, kas nodrošinātu kvalitātes uzlabošanu un kam attiecīgajā zemes gabalā nebūtu lielākas ražības.

(34)

Komisijas 1989. gada 11. septembra Regula (EEK) Nr. 2741/89, ar ko nosaka kritērijus, kuri jāpiemēro saskaņā ar 14. pantu Padomes Regulā (EEK) Nr. 822/87 attiecībā uz valsts atbalstu vīnogulāju platību apstādīšanai (8), nosaka to, saskaņā ar kādiem kritērijiem pārbaudāms valsts atbalsts tādu platību apstādīšanai ar vīnogulājiem, par kādām var saņemt valsts atbalstu saskaņā ar EK Līguma 87., 88. un 89. pantu. Regulas (EEK) Nr. 2741/89 2. pantā paredzēts, ka valsts atbalsta projektiem pietiekamā veidā jāpierāda, ka ar tiem tiks nodrošināta ražošanas apjoma samazināšana vai produkcijas kvalitātes palielināšanās, nepalielinot produkcijas daudzumu.

(35)

Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka atbalsts, ko piešķir par hektāru iestādītu vīnogulāju, nedrīkst pārsniegt 30 % no faktiskajām vīnogulāju izrakšanas un iestādīšanas izmaksām. Tā kā īstenotās pārstrukturēšanas kopējās izmaksas bijušas FRF 258 500 000 un no tām valsts ieguldījums bijis FRF 75 250 000, Francijas iestādes secina, ka ar Francijas valsts ieguldīto dažāda veida finansējumu ir segti 29,11 % no pārstrukturēšanas faktiskajām izmaksām. Taču Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka noteicošais faktors pārstrukturēšanas izmaksu aprēķināšanai ir faktiski sniegtais atbalsts par hektāru iestādītu vīnogulāju. Šajā pārbaudes procedūras posmā šī loģika šķita izslēdzam vispārējos aprēķinus attiecībā uz pārstrukturēšanas darbību kopumā un rezultātā – kopējo izmaksu aprēķinu, pamatojoties uz vidējo lielumu uz hektāra. Turklāt Francijas iestādes šo vidējo lielumu aprēķināja attiecībā pret diferencētām pārstrukturēšanas darbībām.

(36)

Šajā pārbaudes procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā Francijas iestāžu nosaukto skaitli pārstrukturizācijas izmaksām par hektāru (FRF 110 000/ha), šajā gadījumā piešķirtais atbalsts nedrīkstēja pārsniegt attiecīgi FRF 33 000/ha un 30 % no faktiskajām izmaksām, kas radušās individuālam ražotājam. Tātad jebkāda šā pieļaujamā atbalsta apjoma pārsniegšana, pat jebkāda 30 % faktisko izmaksu pārsniegšana individuālam ražotājam varētu veidot atbalstu, kas nav savietojams ar piemērojamajiem noteikumiem.

(37)

Saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas ar 10. pantu 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (9), Komisija prasīja Francijas iestādēm nosūtīt tai visu vajadzīgo informāciju par abām veiktajām pārstrukturizācijām. Tajā bija jāiekļauj jo īpaši ziņas par to vīnkopju skaitu, kuri saņēmuši valsts atbalstu platību apstādīšanai ar vīnogulājiem; attiecīgā platība, iedalot pa augsnes kategorijām; tas, kādā šīs platības daļā pirms stādīšanas bija veikta vīnogulāju izrakšana; tas, kāda šīs platības daļa atzīta par derīgu augstas kvalitātes vīna ražošanai noteiktā apgabalā; tas, kādiem mērķiem apstādītās platības paredzētas (vīna vīnogu, galda vīnogu audzēšanai, rozīņu ražošanai, sēklaudzēšanai vai potcelmu audzēšanai utt.); izmantotās šķirnes; pierādījums par Francijas iestāžu izsniegtu atļauju minēto šķirņu izmantošanai; ražošanas potenciāla attīstība; visas noderīgās ziņas attiecībā uz atbalsta apjomu.

(38)

Attiecībā uz dažu AOC ieviesto reklāmas un veicināšanas atbalstu Francijas iestādes norādīja, ka reglamentējošie noteikumi par parafiskālajiem maksājumiem CIVDN finansēšanai regulāri tikuši paziņoti un Komisija tos jau bija pārbaudījusi un apstiprinājusi. Komisija patiešām nesen apstiprināja Valsts atbalstu Nr. N 184/97 (10) (“Atbalsts un parafiskālie maksājumi CIVDN finansēšanai”) laikposmam līdz 2002. gada beigām; to finansē no parafiskālajiem maksājumiem un tas cita starpā paredzēts reklāmas, veicināšanas un darbības finansēšanai par labu CIVDN. Taču saskaņā ar saņemto informāciju minētos maksājumus iekasē CIVDN papildus Komisijas jau atļautajiem parafiskālajiem maksājumiem, kas paredzēti komunikācijas un veicināšanas darbību finansēšanai. Tādēļ pārbaudes procedūras posmā Komisija uzskatīja, ka iepriekš dotā atļauja nebija klusuciešot dota atļauja izdarīt jebkādus grozījumus vai veikt jebkurus citus pasākumus papildus iepriekš atļautajam atbalstam.

(39)

Komisija prasīja Francijas iestādēm nosūtīt tai visu vajadzīgo informāciju par šiem atbalsta pasākumiem, ieskaitot nenosauktos un nepaziņotos pasākumus, kas pašlaik varētu būt spēkā, lai Komisija varētu novērtēt to saderību jo īpaši ar reklāmas un veicināšanas jomā piemērojamajiem negatīvajiem un pozitīvajiem kritērijiem un ar maksimālo atļaujamo atbalsta apjomu. Šai informācijai būtu jāatļauj noteikt, kāda ietekme varētu būt iespējama iepriekš jau atļautas atbalsta shēmas summēšanai ar nepaziņotām atbalsta shēmām, par ko ir šis lēmums.

(40)

Komisija konstatēja arī, ka minētie parafiskālie maksājumi pēc savas darbības bija ļoti līdzīgi Komisijas jau atļautajiem maksājumiem. No tiesību aktiem, ar kuriem ievieš šos maksājumus, ir skaidrs, ka ar šādu nodokli apliek vienīgi noteikta reģiona vīnkopības produkciju. Tātad pārbaudes procedūras posmā bija iespējams secināt, ka neviens importēts produkts nav aplikts vai nav bijis aplikts ar šādiem parafiskālajiem maksājumiem.

(41)

Sūdzības iesniedzējs iesniedza turpmāk izklāstītos apsvērumus, lūdzot ievērot konfidencialitāti attiecībā uz viņa identitāti. Komisija pēc sūdzības iesniedzēja nosaukto iemeslu pārbaudīšanas uzskata par pamatotu izpildīt viņa gribu.

(42)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju atmatas piemaksa un pārstrukturizācijas atbalsts ir vienas un tās pašas atbalsta shēmas divas sastāvdaļas, un atbalsta shēma paredzēta vienīgi tam, lai samazinātu noteiktas produkcijas tirgū laisto apjomu. Atbalstu, ko piešķir par zemes gabalu atstāšanu atmatā, un pārstrukturizācijas atbalstu ir jāsummē, lai novērtētu to saderību ar Kopienas tiesību aktiem.

(43)

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka Rivesaltes plāna autonoma finanšu pārvaldība, kas paredzēta ar CIVDN1996. gada 5. jūlija dekrētu 96-1, nav tikusi ievērota, jo atmatas piemaksa tikusi finansēta no fondiem, ko neveido vienīgi 1996. gadā ieviestie starpnozaru maksājumi. Tā “atmatas piemaksa” vairāk kā par 11 miljoniem FRF tikusi finansēta no pašas CIVDN resursiem. Turklāt daļa no fonda, ko ieguva no reklāmas un veicināšanas iemaksām, tikusi izlietota, lai finansētu Rivesaltes plānu, konkrēti, atmatas piemaksu.

(44)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju Austrumpireneju Ģenerālpadome 2000. tirdzniecības gada sākumā iemaksājusi CIVDN 2 miljonus FRF atmatas piemaksas finansēšanai. Turklāt minētā Ģenerālpadome sava izdevuma “L'accent Catalan” 2003. gada marta numurā apgalvojusi, ka papildus izmaksātajam atbalstam saskaņā ar atmatas piemaksu un pārstrukturizāciju bez starpniecības pārskaitījusi vīnkopjiem EUR 761 lielu atbalstu par hektāru un EUR 1 293 par hektāru – saskaņā ar Rivesaltes plānu. Par šo atbalstu Komisijai nav paziņots.

(45)

Attiecībā uz atbalstu reklāmai un veicināšanai sūdzības iesniedzējs uzskata, ka ar to saistītie parafiskālie maksājumi par labu CIVDN tikuši izmantoti viņu pašu produkcijas veicināšanas kampaņu finansēšanai, proti, atsevišķu uzņēmumu finansēšanai un nevis dažādu AOC kategoriju vīnu veicināšanas kampaņu finansēšanai vispār. Šādu praksi šodien joprojām īstenojot Roussillon vīnu starpnozaru komiteja (CIVR), iestāde, kas stājusies CIVDN vietā, kad to likvidēja. Šis atbalsts esot pretrunā ar Kopienas noteikumiem, jo tam nav vispārsabiedriskas nozīmes.

(46)

Saskaņā ar sūdzības iesniedzēju no 2001. gada līdz 2002. gadam CIVDN turpinājusi prasīt no tirgotājiem maksāt parafiskālos maksājumus, kamēr CIVR, kas stājās tās vietā, arī sākusi izrakstīt faktūrrēķinus par iemaksām, kas no Francijas valsts tiesību viedokļa bijis nelikumīgi.

(47)

Ar 2003. gada 16. jūnija vēstuli Francijas valsts iestādes iesniedza savas piezīmes par Komisijas lēmumu sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru par paziņoto atbalstu.

(48)

Sākotnēji Francijas iestādes apstiprināja, ka minētie pasākumi nav tikuši pagarināti uz laiku, kas pārsniedz sākumā noteikto, proti, piecus gadus, sākot no 1996./1997. tirdzniecības gada. Jebkurā gadījumā Komisija ar 2000. gada 14. decembra un 2001. gada 6. decembra vēstuli tika informēta par CIVDN atlaišanu. CIVR, kas stājusies CIVDN vietā, nav īstenojusi nevienu šāda veida pasākumu.

(49)

Francijas iestādes paskaidro, ka pasākuma mērķis nebija vīndārza ražošanas potenciāla samazināšana, jo atbalsta saņēmēji piekrita apņemties vīna produkciju, kas iegūta no atmatā atstātajiem zemes gabaliem, laist tirgū kā galda vai vietējo vīnu un nevis kā AOC vīnu. Tomēr šo piemaksu nevar pielīdzināt, kā to dara Komisija, vienkāršam darbības atbalstam, kas nepienācīgā kārtā būtu veidojis nodokļu atvieglojumu.

(50)

Piemaksas mērķis patiešām bija nodrošināt tā saņēmējus ar kompensāciju par viņu apņemšanos atmatā atstāto zemes gabalu vīna produkciju nepārdot kā AOC vīnu. Saņēmējiem tas neveidoja nekādu papildu ienākumu, bet vienkāršu kompensāciju par zaudēto iespēju nopelnīt.

(51)

Tādējādi laikā, kad šo pasākumu īstenoja, AOC Rivesaltes šķirnes vīns, ko ieguva no viena hektāra vīna dārza, par pamatu ņemot maksimāli atļauto ražību – 40 hl, radīja produkciju, ko veido 25 hl dabiskā saldā vīna par FRF 1 140/hl un 15 hl galda vīna vai vietējā vīna par FRF 350/hl ar apgrozījumu no FRF 32 250 līdz FRF 33 000 par hektāru. Pēc atstāšanas atmatā hektārs vīnogulāju varēja dot ražu, no kā ieguva 50 hl galda vai vietējā vīna (vidējais agronomiskais rādītājs departamentā) jeb FRF 12 500 līdz FRF 17 500 lielu apgrozījumu par hektāru.

(52)

Vidējā starpība pēc atstāšanas atmatā (kad ražotājiem zuda iespēja gūt peļņu) tātad bija aptuveni FRF 15 000/ha, daudzums, no kura, ņemot vērā visus apstākļus, jāatskaita tā spirta izmaksas, kurš vajadzīgs dabisko saldo vīnu (VDN) iegūšanai, tātad FRF 2 000 25 hl vīna ražošanai, tādējādi neto starpība ir FRF 13 000/ha.

(53)

Arī tad, ja ņem vērā faktu, ka 1999. gadā VDN ražošanas cenas krituma dēļ (FRR 900/hl) starpība samazinājās, tā tomēr visticamāk bija FRF 6 500/ha [FRF 26 000 (apgrozījums par hektāru AOC vīna) mīnus FRF 17 500 (apgrozījums par hektāru galda vai vietējā vīna), mīnus FRF 2 000 (spirta cena VDN ražošanai)].

(54)

Šādos apstākļos Francijas iestādes uzskata, ka atmatas piemaksa nekādi nevarēja veidot darbības atbalstu tā, ka tas piešķirtu saņēmējiem nepelnītus papildu ienākumus vai nodokļu atvieglojumus.

(55)

Turklāt Francijas iestādes uzsver, ka atmatas piemaksa nav ietekmējusi vīna TKO mehānismus to iespējamo traucējumu dēļ, ko tā būtu varējusi radīt tirgū. Tā Austrumpireneju departamentā par 1996./97. līdz 1999./2000. tirdzniecības gadu nav neviena litra vīna, kas būtu destilēts spirtā saskaņā ar obligāto destilēšanu. Turklāt vīna daudzumi, kas nodoti preventīvajai destilēšanai par apskatāmajiem tirdzniecības gadiem, liecina, ka galda un vietējā vīna tirgus darbojies normāli.

(56)

Francijas iestādes uzsver arī šā pasākuma solidāro raksturu, jo tas esot finansēts nevis no valsts budžeta, bet gan ar starpnozaru maksājumiem, kurus iemaksājuši paši ražotāji.

(57)

Saskaņā ar Francijas iestādēm šis pasākums veidoja ārkārtas papildu atbalstu vīna dārzu atjaunošanai, kuru īstenoja, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 2741/89.

(58)

Francijas iestādes atgādina, ka atbalsts vīnogulāju šķirņu uzlabošanai ir pasākums, par kuru pirmoreiz paziņots 1993. gadā (atbalsts Nr. N 769/93) un kurš kārtējos valsts atbalsta sarakstos ierakstīts ar kartiņas numuru FR/XXX/05.00/017. Attiecībā uz gadskārtējo pārskatu Francijas iestādes paskaidro, ka ar Regulas (EEK) Nr. 2741/89 8. pantu prasīto nosūtīšanu var veikt “saskaņā ar ikgadējo paziņošanu, ko dalībvalstis veic saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantu”. Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantā paredzēts, ka “katru gadu līdz 1. septembrim dalībvalstis nosūta Komisijai paziņojumu par vīnkopības potenciāla attīstību, kurā ietver pārskatu par vīnogulājiem apstādīto platību to teritorijā”, kā arī “līdz 1. decembrim – ziņojumu par vīnkopības potenciāla attīstību”.

(59)

Francijas iestādes atgādina, ka tās ik gadu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantu nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam pārskatu par vīnogulājiem apstādīto platību, iedalot to pēc departamenta un ražoto vīnogu veida (vīna vīnogas, tostarp VQPRD, un galda vīnogas), kā arī pārskatu par vīnogulāju izrakšanu un jaunu vīnogulāju stādījumiem ar to pašu iedalījumu pēc departamenta un ražoto vīnogu tipa. Nosūtītajam pārskatam Francijas iestādes pievienoja to tabulu kopijas, kuras bija nosūtītas par 1997./98. tirdzniecības gadu. Šādos apstākļos Francijas iestādes uzskata, ka tām nevar pārmest izvairīšanos no Regulas (EEK) Nr. 822/87 prasību pildīšanas.

(60)

Lai sagatavotu precīzu un izsmeļošu bilanci “Rivesaltes” pārstrukturizācijas plānam, tad saskaņā ar Francijas iestādēm jāņem vērā fakts, ka uz Muscat de Rivesaltes vīna vīnogu platībām neattiecās plānā paredzētais papildu atjaunošanas atbalsts. Par šīm platībām saņēma tikai atjaunošanas atbalstu ar likmi, kas atbilst valsts noteiktajai likmei. Tomēr 85 miljonu FRF lielajā summā, kuru Francijas iestādes minēja savos iepriekšējos paziņojumos, ietverta 31 miljona FRF lielā valsts atbalsta summa vīna dārzu atjaunošanai, kas atbilst Muscat de Rivesaltes vīna vīnogu platībām.

(61)

Gala rezultātā atjaunošanas atbalsta bilance saskaņā ar Rivesaltes plānu vietējo vīnu vīnogulāju un Côtes du Roussillon villages vīna vīnogulāju platībām ir šāda:

(62)

Kopumā 875 ražotājiem saskaņā ar plānu izmaksāta 36,623 miljonu FRR liela summa par vīna dārza atjaunošanu 1 238 hektāru platībā.

(63)

To gadījumu skaits, kuros atbalsta summa pārsniedz FRF 33 000 par hektāru, ir 221, tie attiecas uz 166 hektāru lielu platību un atbilst 0,883 miljonu FRF lielai summai.

(64)

Francijas iestādes nosūtīja to vīnogulāju šķirņu sarakstu, kas tika izmantotas pārstrukturizācijai, kā arī dažādos nolēmumus, ar kuriem ik gadu noteica atbalsta likmi.

(65)

Francijas iestādes precizē vispirms to, ka pēc 2000. gada 31. decembra šīs darbības netika vairs turpinātas.

(66)

Reklāmas un veicināšanas pasākumiem, ko īstenoja, pateicoties brīvprātīgi obligātajai iemaksai (CVO), bija tāds pats raksturs, kā tiem, kurus finansēja no parafiskālajiem maksājumiem, par kuriem tika paziņots un kurus Komisija apstiprināja (atbalsts Nr. N 230/90 (11) un N 184/97).

(67)

Tātad kredīti, kurus radīja ar CVO iekasēšanu, ļāva atbalstīt darbības, ko veica, pateicoties parafiskālajiem maksājumiem. Pilnīgi saprotami, ka ir bijis vajadzīgs pastiprināt šo vīna šķirņu veicināšanu, lai rastu lielāku noietu tirgū, ņemot vērā to, ka stāvoklis tirgū smagi ietekmē vietējās vīna nozares ekonomiku.

(68)

Šajā sakarā Francijas iestādes atzīmē, ka veicināšanas atbalstam finansējums ir atļauts līdz pat 100 %. Attiecībā uz reklāmas atbalstu Francijas iestādes atgādina, ka tās bijušas kampaņas par AOC nosaukumu vīniem un finansētas no parafiskālajiem maksājumiem un brīvprātīgajiem ieguldījumiem.

(69)

Par atbildi Komisijas prasībai Francijas iestādes nosūtījušas pasākumā izmantoto reklāmas un veicināšanas materiālu paraugus.

(70)

Francijas iestādes 2004. gada 10. septembra vēstulē atbildēja uz trešo personu iesniegtajiem apsvērumiem. Tās paskaidro, ka tajos bijis mājiens uz to, ka atbalsts novirzīts no sākotnējā mērķa par labu vienīgi ieinteresēto trešo personu konkurējošajai uzņēmējsabiedrībai. Francijas iestādes ir paudušas savu nosodījumu par šāda veida pieņēmumiem, kas vistiešākā veidā apšauba attiecīgās administrācijas godīgumu, un tāpēc aicināja Komisiju šāda veida argumentus neņemt vērā.

(71)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu, “ja vien šis Līgums neparedz ko citu, ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(72)

Regulas (EEK) Nr. 822/87 76. pantā, ko piemēroja atbalsta piešķiršanas laikā, paredzēts, ka, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi, vīnkopības produktu ražošanai un tirdzniecībai piemērojami EK Līguma 92, 93. un 94. panta (kas kļuvuši par 87., 88. un 89. pantu) noteikumi.

(73)

Par atbalstu tiek uzskatīti visu veidu pasākumi, kas var tieši vai netieši atbalstīt atsevišķus uzņēmumus vai radīt tiem tādas ekonomiskās priekšrocības, ko šie saņēmēji uzņēmumi parastos tirgus apstākļos nebūtu varējuši gūt.

(74)

Attiecībā uz apskatāmo iemaksu veidu Komisija atzīmē, ka tām vajadzēja valsts iestādes pieņemtu tiesību aktu, lai tās dotu sagaidāmos rezultātus, un ka šādi iegūtie resursi bija instruments valsts atbalstītas politikas īstenošanai. Turklāt nav noteikts, ka saņēmēji vienmēr būtu personas, kurām jāmaksā šāda veida nodokļi. Šo iemeslu dēļ minētās personas neatbilst Eiropas Kopienu Tiesas kritērijiem, ko tā ierosinājusi savā judikatūrā, lai nenonāktu EK Līguma 87. panta 1. punkta (12) darbības jomā. Tādēļ Komisija uzskata, ka šajā gadījumā tie ir parafiskālie maksājumi, proti, valsts resursu līdzekļi.

(75)

Turklāt saskaņā ar Tiesas judikatūru, par atbalstu tiek uzskatīti tādi pasākumi, kas dažādā veidā atvieglo izmaksas, kuras parasti jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kam līdz ar to, kaut arī šie pasākumi nav subsīdijas vārda tiešajā nozīmē, tiem ir subsīdiju raksturs un ietekme (13).

(76)

To, vai atbalsts ir bijis vai ne, kā arī atbalsta veids ir jānosaka attiecībā uz to, kas guvuši labumu no Rivesaltes plāna pasākumiem un no starpnozaru iemaksām reklāmai un veicināšanai un atsevišķu AOC darbībai un finansēšanai. Šajā gadījumā piešķirtais atbalsts ir devis priekšrocības atsevišķiem uzņēmumiem tādā nozīmē, ka atbalsts piešķirts AOC ražotājiem, kas darbojas noteiktos reģionos.

(77)

Lai noskaidrotu, vai minētais atbalsts attiecas uz Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomu, jānosaka arī, vai tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(78)

Tiesa konstatēja, ka tad, ja dalībvalsts sniegts finansiāls atbalsts stiprina kāda uzņēmuma pozīcijas salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem uzņēmumiem preču apmaiņā starp dalībvalstīm, tad jāuzskata, ka pēdējos šīs priekšrocības iespaido (14).

(79)

To, ka starp dalībvalstīm pastāv tirdzniecība vīna nozarē, pierāda TKO pastāvēšana šajā nozarē.

(80)

Turpmāk tabulā piemēram sniegti dati par vīnkopības produktu tirdzniecības apjomu starp Franciju un pārējām dalībvalstīm divos pēdējos gados, kad Francijā noris iepriekšminētā pārstrukturizācija.

(81)

Tātad piešķirtais atbalsts, ciktāl tas veicina atsevišķu Francijas vīnkopības produktu ražošanu uz pārējo dalībvalstu rēķina, var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un radīt konkurences traucējumus vai konkurences traucējumu iespējamību. Patiešām, Kopienas mērogā vīnkopības nozarē valda sīva konkurence, un tādējādi tā ir ļoti jūtīga pret jebkuriem atbalsta pasākumiem vienas vai otras dalībvalsts uzņēmumu interesēs.

(82)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem skaidrojumiem, Komisija uzskata, ka pasākumi, no valsts finanšu resursiem piešķirot līdzekļus atsevišķu to uzņēmumu atbalstam, kuri ražo AOC vīnus un darbojas noteiktos reģionos, attiecībā pret pārējiem uzņēmumiem, kuri nevar šādu atbalstu saņemt, rada tādas ekonomiskas priekšrocības, kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem var atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tātad minētais pasākums ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(83)

Līguma 87. pants tomēr atzīst izņēmumus no vispārējā principa par valsts atbalsta nesaderību ar Līgumu, kaut arī daži no tiem acīmredzami nav piemērojami šim gadījumam, proti, tie, ko paredz minētā panta 2. punkts. Francijas valsts iestādes šos izņēmumus nav minējušas.

(84)

Attiecībā uz izņēmumiem, kas paredzēti Līguma 87. panta 3. punktā, tie jāinterpretē, strikti izskatot visu atbalsta programmu kopumā ar tās reģionālo vai nozares mērķi vai jebkuru individuālu gadījumu, kad piemērota vispārēja atbalsta shēma. Tas var tikt piešķirts vienīgi gadījumā, kad Komisija var noteikt, ka atbalsts ir nepieciešams, lai īstenotu kādu no minētajiem mērķiem. Piemērot minētās atkāpes atbalstam, kas neietver tādus nosacījumus, nozīmētu pieļaut, ka tiek iespaidota tirdzniecība starp dalībvalstīm un radīti no Kopienas interešu viedokļa nepamatoti konkurences traucējumi un līdz ar to – nepienācīgas priekšrocības atsevišķu dalībvalstu uzņēmējiem.

(85)

Komisija uzskata, ka minētais atbalsts nav domāts tam, lai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu veicinātu kāda reģiona ekonomisko attīstību, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Tas nav domāts arī tam, lai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu veicinātu kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs vai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā. Atbalsts tāpat nav domāts, lai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu veicinātu kultūru vai kultūras mantojuma saglabāšanu.

(86)

Ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu paredzēts, ka par saderīgu ar kopējo tirgu var tikt uzskatīts atbalsts, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm. Lai varētu izmantot minētajā punktā paredzēto atkāpi, atbalstam jāveicina minētās nozares attīstība.

(87)

Komisija konstatē, ka Francijas iestādes nav paziņojušas Komisijai par pasākumiem, ar kuriem īsteno šādu atbalstu, kā to prasa Līguma 88. panta 3. punkts. Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punktā nelikumīgs atbalsts definēts kā jauns atbalsts, kas ieviests, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu. Obligātā prasība paziņot valsts atbalstu ir noteikta Regulas (EK) Nr. 659/1999 (15) 1. panta c) punktā.

(88)

Tā kā Francijas īstenotajiem atbalsta pasākumiem ir valsts atbalsta pazīmes, tad tas ir jauns atbalsts, kas nav paziņots Komisijai un tāpēc uzskatāms par nelikumīgu atbalstu Līguma nozīmē.

(89)

Saskaņā ar lauksaimniecības pamatnostādņu 23.3. punktu un Komisijas paziņojumu par piemērojamo noteikumu noteikšanu nelikumīga valsts atbalsta izvērtēšanā (16) jebkurš nelikumīgs atbalsts Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē jāizvērtē saskaņā ar atbalsta piešķiršanas laikā spēkā esošajiem noteikumiem un pamatnostādnēm.

(90)

Lauksaimniecības pamatnostādnes piemēro no 2000. gada 1. janvāra. No tā laika ikvienu atbalstu, kas piešķirts pēc šīs dienas, jāvērtē saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm. Un pretēji – ikvienu atbalstu, kurs piešķirts pirms šīs dienas, vajadzības gadījumā jāvērtē saskaņā ar noteikumiem un praksi, kas bija spēkā pirms 2000. gada 1. janvāra.

(91)

Lauksaimniecības pamatnostādņu 3.2. punktā paredzēts, ka pat tad, ja Līguma 87., 88. un 89. pants ir pilnībā piemērojams nozarēs, kurās darbojas TKO, šo pantu piemērošana atkarīga no noteikumiem, kas noteikti ar attiecīgajām regulām. Citiem vārdiem, dalībvalstu atsaukšanās uz Līguma 87., 88. un 89. pantu neatbrīvo tās no noteikumiem, kas ietverti regulā par attiecīgo TKO (17). Komisijai jāpārbauda arī tas, vai atbalsts netraucē attiecīgo tirgu darbību, un, ja traucē, tad tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(92)

Atbalstu, kas paredzēts Rivesaltes plānā, piešķīra no 1997. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. jūlijam, tas ir, pirms 2000. gada 1. augustā stājās spēkā Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju. Tā kā pasākumi attiecas uz vīna TKO piemērošanas jomu, tie jāizskata saskaņā ar tai laikā spēkā esošajiem tiesību aktiem, proti, saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 822/87.

(93)

Tāda atbalsta saderību, kas piešķirts atsevišķu AOC vīnu reklāmai un veicināšanai un ko saskaņā ar Francijas iestādēm pēc 2000. gada 31. decembra pārtrauca, jāpārbauda saskaņā ar pamatnostādnēm, ko piemēro valsts atbalstam un to produktu reklāmai, uz kuriem attiecas EK Līguma I pielikums, un dažu to produktu reklāmai, uz kuriem neattiecas I pielikums (18), kura 70. punktā paredzēts, ka nelikumīgu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) punkta nozīmē novērtē saskaņā ar tiem noteikumiem un tām pamatnostādnēm, kas piemērojamas atbalsta piešķiršanas laikā.

(94)

Attiecībā uz valsts atbalstu, ko finansē ar parafiskālu maksājumu palīdzību – ar atbalstu finansētās darbības, kā arī paša atbalsta finansēšanas kārtība jāpārbauda Komisijai.

(95)

Atmatas piemaksu finansēja ar starpnozaru iemaksu, ko valsts iestādes noteica par obligātu vīnkopības nozares pārstrukturēšanai. Piemaksas mērķis bija kompensēt ražotājiem ienākumu zaudējumus, kas tiem radās, uzņemoties saistības nepārdot vairs vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (AOC) “Rivesaltes” un pārorientēt savu produkciju uz galda vīnu un vietējo vīnu ražošanu.

(96)

Taču tādas atmatas piemaksas, kādas paredzētas ar Francijas atbalsta shēmu, nebija paredzētas attiecīgajā TKO un – konkrētāk – ar Regulu (EEK) Nr. 456/80. Regulā bija paredzēta vienīgi piemaksa par pagaidu vai galīgu ražošanas pārtraukšanu, kuru izmaksāja, ja ražotājs nolēma dot savu artavu Kopienas vīna ražošanas potenciāla samazināšanā konkrēti ar vīnogulāju izrakšanu.

(97)

Komisija konstatē, ka atbalsta pasākumu Francija īstenoja nevis ar mērķi samazināt vīna ražošanas apjomu, bet gan vienīgi, lai produkcijai vairs nepiešķirtu nosaukumu AOC Rivesaltes. Tā kā vīna ražošanas potenciālu nesamazināja un ar piemaksu nefinansēja nevienu ražošanas pārtraukšanu, atbalsta pasākums neiekļaujas iepriekšējā vīna TKO darbības jomā.

(98)

Kaut arī Regulas (EEK) Nr. 456/80 piemērošana šķiet izslēgta ražošanas nepārtraukšanas dēļ, atbalsta pasākums jāpārbauda saskaņā ar citiem horizontālajiem noteikumiem valsts atbalsta jomā. Regulas (EEK) Nr. 456/80 17. pantā precizēts, ka minētās regulas noteikumi neaizliedz tāda atbalsta piešķiršanu, kas paredzēts valsts tiesību aktos un ar kuru jāsasniedz mērķi, kuri līdzīgi tiem, ko jāpanāk ar šo regulu, ja vien tos novērtē saskaņā ar Līguma 92., 93. un 94. pantu (kas kļuvuši par 87., 88. un 89. pantu).

(99)

Ar minēto pasākumu neparedzēja ražošanas pārtraukšanu. Tādēļ to nevar pielīdzināt pasākumam, ar kuru jāsasniedz līdzīgs mērķis, kā tas, kas panākams ar Regulu (EEK) Nr. 456/80, proti, vīna ražošanas potenciāla samazināšana.

(100)

Francijas iestādes paskaidro, ka pasākuma mērķis nebija vīna dārza ražošanas potenciāla samazināšana, jo atbalsta saņēmēju apņemšanās bija vīna produkciju, kas iegūta no atmatā atstātajiem zemes gabaliem, laist tirgū kā galda vai vietējo vīnu un nevis kā AOC vīnu.

(101)

Francijas iestādes precizē, ka piemaksas mērķis bija nodrošināt tā saņēmējus ar kompensāciju par viņu apņemšanos atmatā atstāto zemes gabalu vīna produkciju nepārdot kā AOC vīnu. Tādējādi saskaņā ar minētajām iestādēm saņēmējiem tas neveidoja nekādu papildu ienākumu, bet gan vienkāršu kompensāciju par zaudēto iespēju nopelnīt. Tomēr šo piemaksu nevar pielīdzināt vienkāršam darbības atbalstam, kas nepienācīgā kārtā būtu veidojis nodokļu atvieglojumu.

(102)

Tomēr pretstatā Francijas iestādēm Komisija atzīst, ka valsts atbalsta mērķis bijis piešķirt ražotājiem finansiālu atvieglojumu, kas, būdami uzņēmēji, brīvi iesaistījušies tīri komerciālā pasākumā, kura izmaksas veidoja izdevumus saistībā ar saimniecisku darbību. Patiešām, tas, ka valsts kompensē uzņēmējiem brīvprātīgu ienākumu zaudējumu, veido valsts atbalstu, kura ietekme ir mīkstināt šāda lēmuma ekonomisko ietekmi.

(103)

Saskaņā ar Komisijas pastāvīgu praksi, ko tā īstenoja līdz lauksaimniecības pamatnostādņu pieņemšanai 2000. gada 1. janvārī, un saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (19) darbības atbalsts ir atbalsts, ko sniedz ar mērķi atbrīvot uzņēmumu no izmaksām, kuras tam būtu bijis jāsedz pašam saskaņā ar ierasto pārvaldes kārtību vai parastajām darbībām. Tiesa atgādina, ka pastāvīga judikatūra ir tāda, ka, piemērojot Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, darbības atbalstu nekādā gadījumā nevar pasludināt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja tas pēc būtības ir tāds, ka draud atstāt tādu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā ar vispārējām interesēm.

(104)

Šis princips ir iekļauts lauksaimniecības pamatnostādņu 3.5. punktā, kurā paredzēts, ka vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražojuma vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms atbalstam uzņēmējdarbībai un nav savienojams ar kopējo tirgu. Minētajā 3.5. punktā papildināts, ka šāds atbalsts pēc savas būtības var traucēt attiecīgo TKO mehānismu darbību.

(105)

Komisija atzīmē, ka atbalstu piešķīra par hektāru gadā, pamatojoties uz ražošanas turpināšanu, un ka tas bija ciešu saistīts ar saražotā vīna daudzumu.

(106)

Tādējādi Komisija uzskata, ka atmatas piemaksa ir darbības atbalsts, kas var traucēt vīna TKO mehānismu darbību, un ka šā iemesla dēļ tas nav saderīgs ar piemērojamajiem tirgus un konkurences noteikumiem.

(107)

Regulas (EEK) Nr. 822/87 14. pantā paredzēts, ka valsts atbalsts vīnogulāju stādīšanai tiks aizliegts, sākot no 1988. gada 1. septembra, izņemot tādu, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, proti, ja tas ir atbalsts, ar kuru var sasniegt konkrētu mērķi – samazināt produkcijas apjomu vai uzlabot produkcijas kvalitāti, nepalielinot tās daudzumu.

(108)

Regulā (EEK) Nr. 2741/89 ir noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem pārbauda tādus valsts atbalsta projektus vīnogulāju platību apstādīšanai, kuri atbilst Līguma 92., 93. un 94. pantam (kas kļuvuši par 87., 88. un 89. pantu).

(109)

Minētās regulas 2. pantā paredzēts, ka valsts atbalsta projektiem pietiekami jāpierāda, ka tiks ievērota Regulas (EEK) Nr. 822/87 14. panta 2. punktā minētā prasība samazināt produkcijas apjomu vai uzlabot produkcijas kvalitāti, nepalielinot tās daudzumu.

(110)

Minētās regulas 3. pantā paredzēts, ka apstādīšana jāveic ar tādas šķirnes vīnogulājiem, kura attiecīgajā teritorijā netiek uzskatīta par augstas ražības šķirni, atzīta par uzlabojošu, un tai ir valsts iestāžu īpaša atļauja saistībā ar minēto atbalsta projektu.

(111)

Francijas iestādes atgādināja, ka tās ik gadu saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 822/87 9. pantu nosūta Eiropas Kopienu Statistikas birojam pārskatu par ar vīnogulājiem apstādīto platību, iedalot to pēc departamenta un ražoto vīnogu veida (vīna vīnogas, tostarp VQPRD, un galda vīnogas), kā arī pārskatu par vīnogulāju izrakšanu un jaunu vīnogulāju stādījumiem ar to pašu iedalījumu pēc departamenta un ražoto vīnogu tipa. Nosūtītajam pārskatam Francijas iestādes pievienoja to tabulu kopijas, kuras bija nosūtītas par 1997./1998. tirdzniecības gadu.

(112)

Komisija tiešām saņēma no Francijas iestādēm informāciju par šķirnēm, ko izmantoja pārstrukturizācijā; pateicoties šai informācijai, Komisija varēja pārliecināties par to nosacījumu ievērošanu, kuri izklāstīti 107. līdz 110. apsvērumā. Pateicoties šai informācijai, Komisija jau agrāk varēja konstatēt, ka šīs šķirnes atbilda īpašībām, kādas prasītas Kopienas tiesību aktos, kuri bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

(113)

Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka tā atbalsta summa, ko piešķīra par hektāru vīnogulājiem apstādītas platības, nedrīkstēja pārsniegt 30 % no faktiskajām izrakšanas un apstādīšanas izmaksām. Izmaksas, kas jāņem vērā, piešķirot atbalstu, varēja noteikt, pamatojoties uz katram reģionam vienotu likmi, it īpaši atkarībā no attiecīgā reģiona ģeomorfoloģiskajām īpatnībām.

(114)

Saskaņā ar sākotnējām no Francijas iestādēm saņemtajām ziņām valsts iestāžu dažādu veidu atbalsts kopumā veidojis 29,11 % no faktiski īstenotās pārstrukturizācijas izmaksām. Tādēļ Francijas iestādes secina, ka atbalsta summa nav pārsniegusi Kopienas tiesību aktos paredzēto pieļaujamo apjomu – 30 % no izmaksu kopapjoma.

(115)

Regulas (EEK) Nr. 2741/89 5. pantā paredzēts, ka noteicošais rādītājs pārstrukturizācijas izmaksu aprēķināšanai ir faktiski piešķirtais atbalsts par hektāru vīnogulājiem apstādītas platības. Šāda loģika izslēdz kopējus aprēķinus attiecībā uz pārstrukturizācijas darbību kopumā un rezultātā – aprēķinus, par pamatu ņemot kopējo izmaksu vidējo vērtību par hektāru.

(116)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā Francijas iestāžu uzrādītās izmaksas viena hektāra vīna dārza pārstrukturizācijai (FRF 110 000/ha), šajā gadījumā piešķirtais atbalsts attiecīgi nedrīkstēja pārsniegt FRF 33 000/ha jeb 30 % no izmaksām, kas faktiski radušās individuālajiem ražotājiem.

(117)

Francijas iestāžu iesniegtajā jaunajā informācijā paskaidrots, ka kopumā 875 ražotājiem saskaņā ar plānu izmaksāta 36,623 miljonu FRR liela summa par vīna dārza atjaunošanu 1 238 hektāru platībā. To gadījumu skaits, kuros atbalsta summa pārsniedz FRF 33 000 par hektāru, ir 221, tie attiecas uz 166 hektāru lielu platību un atbilst FRF 883 000 lielai summai.

(118)

Komisija secina, ka visi tie gadījumi, kad individuālie ražotāji pārsnieguši 30 % no faktiskajām izmaksām un/vai FRF 33 000 par hektāru, ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar piemērojamajiem tiesību aktiem.

(119)

Komisija nesen apstiprināja valsts atbalstu Nr. N 184/97 laikposmam līdz 2002. gada beigām; tas ir valsts atbalsts, ko finansē ar parafiskālajiem maksājumiem, lai cita starpā segtu pasākumus, ko CIVDN veic reklāmas, veicināšanas un darbības jomā. Sākotnējo pasākumu Komisija apstiprināja 1990. gadā saskaņā ar valsts atbalstu Nr. N 230/90. Komisija toreiz secināja, ka kolektīvas veicināšanas atbalsts ar mērķi uzlabot un nostiprināt dabīgo saldo vīnu tēlu patērētāju vidū un attīstīt to pārdošanu tika saskaņots ar tiesību aktu noteikumiem, kas regulē valsts atbalstu lauksaimniecības produktu un dažu tādu produktu (taču izņemot zivsaimniecības produktus (20) reklāmai, uz kuriem neattiecas EEK Līguma II pielikums, ko piemēro šāda veida atbalstam. Turklāt Komisija uzskatīja, ka izmaksas saistībā ar CIVDN administratīvajiem izdevumiem nav jāuzskata par atbalstu.

(120)

Komisija uzskata, ka dotā atļauja attiecībā uz valsts atbalstu Nr. N 184/97 nav klusuciešot dota atļauja izdarīt grozījumus vai pat veikt tādus pasākumus kā šajā gadījumā, kas papildinātu sākotnēji atļauto atbalstu.

(121)

Tomēr Francijas iestādes apstiprināja, ka reklāmas un veicināšanas pasākumi, ko finansēja no ieņēmumiem no brīvprātīgi obligātajām iemaksām (CVO), bija tāda paša rakstura pasākumi, ko finansēja no paziņotajiem un Komisijas apstiprinātajiem parafiskālajiem maksājumiem. Saskaņā ar Francijas iestādēm tā bija vienīgi pasākuma kopējā budžeta palielināšana.

(122)

Tā kā šo atbalstu piešķiršanai piemēroja vienus un tos pašus noteikumus, Komisija, pamatojoties uz savu lēmumu par valsts atbalstu Nr. N 184/97, var secināt, ka AOC vīnu reklāmas un veicināšanas un darbības atbalsts, ko finansē ar jaunajām iemaksām, ir saderīgs ar piemērojamajiem konkurence noteikumiem.

(123)

Komisija ņem vērā trešo personu komentārus, saskaņā ar kuriem finansētās darbības pārkāpušas konkurences noteikumus, kas piemērojami lauksaimniecības produktu reklāmai, jo atbalsts izmaksāts privātiem uzņēmumiem. Tomēr iesniegtie dokumenti pamatojumam liecina drīzāk par to, ka minētās darbības ir veicināšanas pasākumi, kas pielīdzināmi tehniskās palīdzības darbībām, kuru saņēmēji bija vīnkopji.

(124)

Saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (21) Komisija parasti uzskata, ka valsts atbalsta finansēšana ar obligātiem maksājumiem var iespaidot atbalstu kā aizsargājošs faktors, kas pārsniedz atbalstu tā tiešajā nozīmē. Minētās iemaksas (CVO) faktiski veido obligātos maksājumus. No šīs pašas judikatūras vadoties, Komisija uzskata, ka atbalsts nevar tikt finansēts ar parafiskālajām nodevām, kas vienādā mērā gulstas uz precēm, kuras tiek importētas no citām dalībvalstīm.

(125)

Komisija jau secinājusi jo īpaši attiecībā uz valsts atbalstu Nr. N 184/97, ka Francijas iestāžu noteiktā atbalsta shēma neietekmē importēto produkciju.

(126)

No dokumentiem, ar kuriem ievieš parafiskālos maksājumus, šajā gadījumā izriet, ka šie maksājumi ietekmē vienīgi Austrumpireneju reģiona AOC dabīgo saldo vīnu produkciju. Atmatas piemaksu finansēja ar iemaksu, kas ietekmēja vienīgi šā reģiona attiecīgā vīna produkciju, tātad izslēdzot importa produkciju.

(127)

Tātad var secināt, ka neviens importēts produkts šajā gadījumā nav aplikts vai nav bijis aplikts ar parafiskālajiem maksājumiem.

(128)

Valsts atbalsts, ko Francija īstenojusi “atmatas piemaksas” veidā, kura piešķirta Francijas vīna ražotājiem, kas apņēmušies nepiešķirt aizsargātas cilmes vietas nosaukumu (AOC) “Rivesaltes” vai “Grand Roussillon” šķirnes vīna ražai no 1996. gada līdz 2000. gadam ieskaitot, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(129)

Valsts atbalsts, ko Francija īstenojusi AOC Rivesaltes vīna dārza pārstrukturizācijas plāna veidā vīna ražai no 1996. gada līdz 2000. gadam ieskaitot un kas piešķirts, pārsniedzot 30 % faktisko izmaksu un/vai EUR 5 030,82 pieļaujamo apjomu par hektāru (FRF 33 000/ha) individuālos gadījumos, nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(130)

Valsts atbalsts, ko Francija īstenojusi no 1998. gada 1. janvāra līdz 2000. gada 31. decembrim, lai finansētu pasākumus AOC“Rivesaltes”, “Grand Roussillon”, “Muscat de Rivesaltes” un “Banyuls” šķirnes vīna reklāmai un veicināšanai un darbībai, ir saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(131)

Pasākumi, uz kuriem attiecas šis lēmums, nav tikuši paziņoti Komisijai saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu un tāpēc uzskatāmi par nelikumīgu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta f) apakšpunkta nozīmē.

(132)

Komisija izsaka nožēlu, ka Francija īstenojusi minētos pasākumus, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(133)

Tā kā tas ir atbalsts, kas īstenots, nesagaidot Komisijas gala lēmumu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar to, ka Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās procedūras noteikumi ir obligāti, un šo noteikumu tiešo iedarbību Eiropas Kopienu Tiesa atzinusi savā 1973. gada 19. jūnija spriedumā lietā 77/72 – Carmine Capolongo pret Azienda Agricola Maya  (22), 1973. gada 11. decembra spriedumā lietā 120/73 – Gebrueder Lorenz GmbH pret Vāciju (23) un 1977. gada 22. marta spriedumā lietā 78/76 – Steinicke un Weinlig pret Vāciju (24), pēc notikušā nav iespējams novērst izskatītā atbalsta nelikumību (1991. gada 21. novembra spriedums lietā C-354/90 – Fédération nationale du commerce extérieur des produits alimentaires un citi pret Franciju (25).

(134)

Tiesa atgādināja, ka tad, kad atbalsta pasākums, kura finansēšanas veids ir tā neatņemama sastāvdaļa, tiek īstenots, pārkāpjot paziņošanas pienākumu, attiecīgās valsts tiesai parasti tiek uzdots izteikt rīkojumu par tās nodevas vai iemaksas atmaksāšanu, kas ieturēta speciāli šā atbalsta finansēšanai. Tā atgādina arī, ka nacionālo tiesu pienākums ir ievērot pie atbildības saucamā tiesības, ja no valsts varas iestāžu puses nav ticis ievērots atbalsta shēmas īstenošanas aizliegums, kas minēts Līguma 88. panta 3. punkta pēdējā teikumā un kam ir tieša ietekme. Ja nacionālā tiesa konstatējusi tādu aizlieguma neievērošanu, ko min pie atbildības sauktie, kuri var atsaukties uz likumu, tad tai saskaņā ar valsts tiesību aktiem jādara viss nepieciešamais gan attiecībā uz to tiesību aktu derīgumu, kas izraisīja valsts atbalsta pasākumu īstenošanu, gan attiecībā uz piešķirtā finanšu atbalsta atgūšanu (26).

(135)

Nelikumīga atbalsta gadījumā, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu, Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisija nolemj, ka attiecīgajai dalībvalstij jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no tās saņēmēja. Šī atmaksāšana ir nepieciešama, lai atjaunotu iepriekšējo situāciju un likvidētu finanšu priekšrocības, kuras piešķirtā atbalsta saņēmējs nelikumīgā veidā varējis izmantot kopš šā atbalsta piešķiršanas dienas.

(136)

Ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 2. punktu paredz, ka atgūšana ietver procentus, kas tiek aprēķināti pēc Komisijas noteiktas atsauces likmes. Šie procenti tiek skaitīti, sākot no dienas, kad nelikumīgais atbalsts ticis sniegts tā saņēmējam.

(137)

Atbalstu jāatmaksā saskaņā ar Francijas tiesību aktos paredzēto procedūru. Summas ietver procentus, sākot no dienas, kad atbalsts ticis ieskaitīts, līdz tā faktiskajai atgūšanas dienai. Tie tiek aprēķināti pēc Komisijas atsauces likmes, kā to paredz atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metode (27).

(138)

Komisijas rīcībā nav informācijas par piešķirtās “atmatas piemaksas” kopsummu, jo nav ziņu par ieņēmumu summām, kā arī par to hektāru skaitu, par kādu atbalsts saņemts. Precizējot, ka trešo personu apsvērumi nekādi negroza tās secinājumus, Komisija ņem vērā šos apsvērumus, saskaņā ar kuriem “atmatas piemaksa” finansēta un par to saņemts papildu valsts atbalsts, par kuru Francijas iestādes nav ziņojušas. Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju valsts atbalsta summa “pārstrukturizācijas atbalsta” finansēšanai bija 11,01 miljons euro.

(139)

Šis lēmums neskar secinājumus, ko Komisija vajadzības gadījumā izteiks attiecībā uz Kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu no Eiropas lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF),

30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/14

(1)

Ar 2004. gada 15. oktobra vēstuli, kas reģistrēta kā saņemta 25. oktobrī, Komisijai tika nosūtīta sūdzība par iespējamu nelikumīgu valsts atbalstu par labu Frucona Košice, a.s. Sūdzības iesniedzējs nosūtīja papildu informāciju 2005. gada 3. februārī. Tikšanās ar sūdzības iesniedzēju notika 2005. gada 24. maijā.

(2)

Pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, Komisija 2004. gada 6. decembra vēstulē lūdza Slovākiju sniegt informāciju par apstrīdēto pasākumu. Slovākija atbildēja 2005. gada 4. janvāra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 17. janvārī, tajā informējot Komisiju par iespējamo nelikumīgo valsts atbalstu, kas piešķirts Frucona Košice a.s., un lūdzot to apstiprināt atbalstu kā glābšanas atbalstu, kas piešķirts uzņēmumam, kuram ir finansiālas grūtības. Slovākija nosūtīja papildu informāciju 2005. gada 24. janvāra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 28. janvārī. Komisija 2005. gada 9. februāra vēstulē lūdza papildu informāciju; atbildes tika saņemtas 2005. gada 4. marta vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 10. martā. Tikšanās ar Slovākijas iestādēm notika 2005. gada 12. maijā.

(3)

Komisija 2005. gada 5. jūlija vēstulē informēja Slovākiju par to, ka tā attiecībā uz atbalstu ir nolēmusi uzsākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo pasākumu.

(5)

Slovākijas iestādes iesniedza savus apsvērumus 2005. gada 10. oktobra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 2005. gada 17. oktobrī. Komisija saņēma piebildumus, ko bija iesniegusi viena ieinteresētā persona (atbalsta saņēmējs) 2005. gada 24. oktobra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta 25. oktobrī. Komisija tās nosūtīja Slovākijai, kam tika dota iespēja paust savu viedokli; Slovākijas apsvērumi tika saņemti vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 16. decembri un reģistrēta kā saņemta 20. decembrī. Tikšanās ar atbalsta saņēmēju, kuras laikā tam tika dota iespēja paskaidrot iesniegtos apsvērumus, notika 2006. gada 28. martā. Slovākija iesniedza papildu informāciju vēstulē, kas datēta 2006. gada 5. maijā un reģistrēta kā saņemta 8. maijā.

(6)

Finansiālā atbalsta saņēmējs ir Frucona Košice a.s. (turpmāk tekstā – atbalsta saņēmējs), kas laikā, kad norisinājās izšķirošie notikumi, bija aktīvi iesaistījies spirta un dzērienu uz spirta bāzes, bezalkoholisko dzērienu, konservētu augļu un dārzeņu un etiķa ražošanā. Pašlaik atbalsta saņēmējs vairs neražo spirtu un dzērienus uz spirta bāzes. Tomēr tas aktīvi darbojas spirta un dzērienu uz spirta bāzes vairumtirdzniecībā. Šis uzņēmums atrodas reģionā, kas var pretendēt uz reģionālo atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

(7)

Laikā, kad norisinājās izšķirošie notikumi, atbalsta saņēmējs nodarbināja apmēram 200 personu. Savos apsvērumos par lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanu atbalsta saņēmējs sniedza Komisijai datus par savu apgrozījumu (ieskaitot akcīzes nodokļus un PVN), kas norādīti turpmāk tabulā.

1. tabula

Dažādu ražošanas segmentu apgrozījums, ieskaitot akcīzes nodokļus un PVN [SKK]

(8)

Šie dati būtiski atšķiras no datiem, ko Komisija saņēmusi no Slovākijas iestādēm un kas minēti lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanu (5). Savā atbildē uz atbalsta saņēmēja piebildumiem pēc oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas Slovākijas iestādes neapstrīdēja iepriekš norādīto skaitļu precizitāti. Slovākijas iestādes uzskata, ka atbalsta saņēmējs atbilst vidēja uzņēmuma kritērijiem.

(9)

Apstrīdētais pasākums ir nodokļu parāda norakstīšana, ko veicis Košices IV nodokļu biroja (turpmāk tekstā – nodokļu birojs) saskaņā ar vienošanos ar kreditoriem. Šo procedūru reglamentē Likums 328/91 par bankrotu un vienošanos noslēgšanu ar kreditoriem (turpmāk tekstā – Bankrota likums).

(10)

Vienošanās ar kreditoriem (turpmāk tekstā – “vienošanās” vai “vienošanās procedūra”) ir tiesas uzraudzīta procedūra, kuras mērķis, tāpat kā bankrota procedūras mērķis, ir nokārtot to uzņēmumu finansiālo situāciju, kuriem ir parādsaistības (6). Saskaņā ar bankrota procedūru uzņēmums beidz darboties, un vai nu tā aktīvus pārdod jaunam īpašniekam, vai arī uzņēmumu likvidē. Savukārt saskaņā ar vienošanās procedūru uzņēmums, kam ir parādsaistības, turpina savu darbību, un īpašumtiesības nemainās.

(11)

Vienošanās procedūru uzsāk uzņēmums, kam ir parādsaistības. Tās mērķis ir noslēgt vienošanos ar kreditoriem (turpmāk tekstā – nolīgums), saskaņā ar kuru uzņēmums, kam ir parādsaistības, atmaksā daļu no sava parāda, bet atlikumu noraksta. Šāds nolīgums jāapstiprina tiesai, kas veic uzraudzību.

(12)

Kreditori, kuru debitoru parādi ir nodrošināti, piemēram, izmantojot hipotēku, darbojas kā atsevišķi kreditori. Lai priekšlikumu par vienošanos varētu pieņemt, visiem atsevišķajiem kreditoriem jābalso “par”, savukārt attiecībā uz citiem kreditoriem pietiek ar kvalificētu balsu vairākumu. Atsevišķie kreditori balso individuāli, un viņiem ir tiesības uzlikt priekšlikumam veto.

(13)

Atsevišķie kreditori ir privileģētā stāvoklī arī bankrota procedūrā. Ieņēmumus no nodrošināto aktīvu pārdošanas bankrota procedūrā ir paredzēts izmantot tikai, lai izpildītu atsevišķo kreditoru prasības. Ja visas atsevišķo kreditoru prasības nevar izpildīt, izmantojot pārdošanā gūtos ieņēmumus, nenomaksātās summas ieskaita otrajā grupā ar pārējo kreditoru prasībām. Otrajā grupā kreditoru prasības izpilda proporcionāli.

(14)

Saskaņā ar Bankrota likumu uzņēmumam, kas iesniedz pieteikumu par vienošanos ar kreditoriem, ir jāiesniedz tiesai, kas veic uzraudzību, to pasākumu saraksts, kas attiecas uz tā reorganizāciju un tā darbības pastāvīgo finansēšanu pēc vienošanās noslēgšanas.

(15)

Saskaņā ar Likumu 511/92 par nodokļu un maksājumu pārvaldību un vietējo finanšu iestāžu sistēmas izmaiņām (turpmāk tekstā – Nodokļu pārvaldības likums) uzņēmumam ir iespēja lūgt nodokļu iestādēm atlikt nodokļu samaksu. Par atlikto summu iekasē procentus, un atliktais parāds ir jānodrošina.

(16)

Nodokļu pārvaldības likums reglamentē arī nodokļu izpildes procedūras, kuru mērķis ir izpildīt valsts nodokļu prasības, pārdodot nekustamo īpašumu, kustamos aktīvus vai uzņēmumu kopumā.

(17)

No 2002. gada novembra līdz 2003. gada novembrim atbalsta saņēmējs guva labumu no Nodokļu administrācijas likuma piedāvātās iespējas atlikt tā pienākumu maksāt akcīzes nodokli par spirtu (7). Kopējais atliktais parāds bija SKK 477 015 759 (12,6 miljoni EUR). Pirms nodokļu birojs piekrita atlikt šos maksājumus, tas katru no debitoru parādiem nodrošināja pret atbalsta saņēmēja aktīviem, kā paredzēts minētajā likumā. Slovākijas iestādes apgalvo, ka minēto vērtspapīru vērtība saskaņā ar atbalsta saņēmēja pārskatiem bijusi SKK 397 476 726 (10,5 miljoni EUR). Tomēr atbalsta saņēmējs apgalvo, ka šo vērtspapīru vērtība saskaņā ar 2003. gada beigās veikto ekspertu novērtējumu bijusi SKK 193 940 000 (5 miljoni EUR). Atbalsta saņēmējs uzskata, ka šī ir nodrošināto vērtspapīru (kustamo lietu, nekustamā īpašuma un debitoru parādu) vērtība, kas izteikta tā saucamajās ekspertu cenās.

(18)

No 2004. gada 1. janvāra grozītais Nodokļu administrācijas likums ierobežo iespēju pieprasīt nodokļu atlikšanu, to atļaujot tikai reizi gadā. Atbalsta saņēmējs izmantoja šo iespēju attiecībā uz 2003. gada decembra akcīzes nodokli, kas bija jāmaksā 2004. gada janvārī. Tomēr tas nevarēja samaksāt vai atlikt 2004. gada janvāra akcīzes nodokli, kas bija jāmaksā 2004. gada 25. februārī. Tādējādi atbalsta saņēmējs kļuva par uzņēmumu, kam ir parādsaistības Bankrota likuma nozīmē. Tas arī zaudēja licenci, kas tam ļāva ražot un pārstrādāt spirtu.

(19)

Atbalsta saņēmējs 2004. gada 8. martā kompetentajai reģionālajai tiesai iesniedza pieteikumu par vienošanās procedūru. Pēc tam, kad reģionālā tiesa bija noteikusi, ka ir izpildītas visas tiesiskās prasības, tā ar 2004. gada 29. aprīļa lēmumu nolēma atļaut vienošanās procedūru. Tiesas sēdē, kas notika 2004. gada 9. jūlijā, kreditori balsojumā atbalstīja vienošanos, ko bija ierosinājis atbalsta saņēmējs. Vienošanās tika apstiprināta 2004. gada 14. jūlijā ar tās reģionālās tiesas lēmumu, kas veic uzraudzību.

(20)

Nodokļu birojs 2004. gada augustā iesniedza apelāciju pret minēto tiesas apstiprinošo lēmumu. Ar 2004. gada 25. oktobra lēmumu Augstākā tiesa nolēma, ka apelācija nav pieņemama, un paziņoja, ka reģionālās tiesas lēmums, ar ko apstiprināta vienošanās, ir spēkā un ir izpildāms 2004. gada 23. jūlijā. Tad prokurors iesniedza apelāciju pret reģionālās tiesas lēmumu saskaņā ar turpmāko ārkārtas apelācijas kārtību. Minēto kārtību joprojām izskata Augstākā tiesa.

(21)

Kreditori, tostarp nodokļu birojs, piekrita atbalsta saņēmējam attiecībā uz šādu vienošanos: 35 % no parāda atbalsta saņēmējs atmaksā viena mēneša laikā no brīža, kad stājas spēkā nolīgums, bet no pārējiem 65 % no parāda kreditori atsakās. Tāpēc visiem kreditoriem tika piemēroti identiski noteikumi. Faktiskās summas uz vienu kreditoru ir norādītas turpmāk tabulā.

2. tabula

Atbalsta saņēmēja parādu stāvoklis pirms un pēc vienošanās procedūras [SKK]

(22)

Nodokļu biroja prasījumi, kas bija iekļauti vienošanās procedūrā, bija SKK 640 793 831 (16,86 miljoni EUR), un tie ietvēra nenomaksātu akcīzes nodokli par laika posmu no 2003. gada maija līdz 2004. gada martam, PVN par laika posmu no 2004. gada janvāra līdz aprīlim un papildu līgumsodus un procentus. To prasījumu apjoms, no kuriem nodokļu birojs atteicās, bija SKK 416 515 990 (11 miljoni EUR). Nodokļu birojam vienošanās nodrošināja SKK 224 277 841 (5,86 miljonus EUR).

(23)

Vienošanās procedūrā nodokļu birojs darbojās kā atsevišķs kreditors, un kā tāds tas arī balsošanā atbalstīja vienošanos. Nodokļu birojs privileģētā stāvoklī bija tāpēc, ka daži no debitoru parādiem, kas bija iekļauti vienošanās procedūrā, bija nodrošināti saistībā ar atbalsta saņēmēja nodokļu parāda atlikšanu 2002. un 2003. gadā (sk. 17. punktu). Visi pārējie kreditori balsojumā atbalstīja ierosināto vienošanos. To debitoru parādi bija parasti pircēju un pasūtītāju parādi, kas nekādā veidā nebija nodrošināti.

(24)

Atbalsta saņēmējs savā ierosinājumā par vienošanos saskaņā ar Bankrota likuma prasībām izskaidroja reorganizācijas pasākumus, kas saistīti ar ražošanu, izplatīšanu un darbaspēku (ieskaitot atlaišanu darbinieku skaita samazināšanas dēļ).

(25)

Organizācijas un darbaspēka jomās atbalsta saņēmējs bija ieplānojis šādus pasākumus: universālas ražošanas grupas izveide attiecībā uz visām ražošanas darbībām, transporta infrastruktūras reorganizācija, no ekspluatācijas izņemot transportlīdzekļus, kam ir viszemākā atlikusī vērtība, un saimnieciskās darbības reorganizācija. Veicot šos pasākumus, vajadzēja atlaist 50 darbinieku no 2004. gada marta līdz maijam. Tajā pašā laika posmā papildu 50 darbiniekiem vajadzēja strādāt, saņemot tikai 60 % no atalgojuma.

(26)

Atbalsta saņēmējs paziņoja, ka ražošanas un tehniskajā jomā, ņemot vērā to, ka tas ir zaudējis licenci, kas ļauj ražot spirtu, attiecīgās ražošanas iekārtas tiks iznomātas no 2004. gada aprīļa. Atbalsta saņēmējs bija plānojis samazināt vai pārtraukt dažu nerentablu bezalkoholisko dzērienu ražošanu un paziņoja, ka pirms jebkādas jauna šīs kategorijas produkta ieviešanas tiks veikta tā rentabilitātes analīze.

(27)

Atbalsta saņēmējs min arī šādus pasākumus: izmaksu pārstrukturēšana, kam jāizriet no zemākām ražošanas izmaksām pēc spirta ražošanas pārtraukšanas un no uzņēmuma transporta daļas likvidēšanas, un vecā aprīkojuma pārdošana metāllūžņos.

(28)

Atbalsta saņēmējs arī bija plānojis pārdot administratīvu ēku, veikalu un atpūtai paredzēto aprīkojumu un minēja iespēju pārdot vai izīrēt etiķa ražošanas iekārtu. Savos piebildumos par lēmumu uzsākt oficiālo izmeklēšanas procedūru Slovākijas iestādes apstiprināja, ka administratīvās ēkas, veikala un atpūtai paredzētā aprīkojuma pārdošana nav notikusi.

(29)

Atbalsta saņēmējs bija plānojis intensīvi pārdot savus gatavās produkcijas krājumus (10).

(30)

Saskaņā ar šo priekšlikumu atbalsta saņēmējam vajadzēja finansēt vienošanos no saviem resursiem (krājumu pārdošanas) [mazāk nekā 150] miljonu SKK apjomā, kā arī izmantojot ārējo finansējumu 100 miljonu SKK apjomā, to aizņemoties no komercbankas. Saskaņā ar informāciju, ko iesniedzis atbalsta saņēmējs, atbildot uz oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu, nenomaksātais parāds galu galā tika segts no ieņēmumiem, kas gūti, izdodot jaunas akcijas (21 miljons SKK; 0,56 miljoni EUR), no ieņēmumiem no krājumu pārdošanas ([mazāk nekā 150] miljoni SKK; [mazāk nekā 3,9] miljoni EUR) un no aizdevuma, ko nodrošinājis piegādātājs Old Herold s.r.o. ([70–130] miljoni SKK; [1,8–3,4] miljoni EUR). Old Herold s.r.o. faktūrrēķinu apmaksas termiņš bija 40 dienas, kas, kā norāda atbalsta saņēmējs, ir ilgs laika posms, ņemot vērā atbalsta saņēmēja nestabilo finanšu stāvokli. Šis pagarinātais apmaksas termiņš ļāva atbalsta saņēmējam sakrāt vajadzīgo skaidro naudu.

(31)

Slovākijas iestādes pēc oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas informēja Komisiju par to, ka neatmaksātais atbalsta saņēmēja parāds nodokļu birojam, proti, SKK 224 277 841, ticis samaksāts 2004. gada 17. decembrī. Tās apstiprināja, ka tās bija apturējušas parāda norakstīšanu, kas norunāta vienošanās procedūrā, līdz procedūra tiks izskatīta Eiropas Komisijā.

(32)

Savā lēmumā uzsākt oficiālo izmeklēšanu Komisija pauda šaubas par to, ka apstrīdētā norakstīšana nav saistīta ar valsts atbalstu. Konkrētāk, tā uzskatīja, ka nodokļu biroja rīcība vienošanās procedūrā neatbilst tirgus ekonomikas kreditoru kritērijam. Jo īpaši tā konstatēja, ka nodokļu biroja stāvoklis juridiski atšķiras no citu kreditoru situācijas, jo tā rīcībā bija nodrošināti prasījumi un tam bija iespēja uzsākt nodokļu izpildes procedūru. Tā apšaubīja to, ka vienošanās procedūra radījusi vislabāko iespējamo rezultātu attiecīgajai valstij salīdzinājumā ar bankrota procedūru vai nodokļu izpildes procedūru.

(33)

Tad Komisija pauda šaubas par apstrīdētā atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Tā vispirms apšaubīja to, ka atbalstu var uzskatīt par saderīgu kā glābšanas atbalstu, kā to bija apgalvojušas Slovākijas iestādes. Glābšanas atbalsts var būt tikai likviditātes atbalsts aizdevuma garantiju vai aizdevumu veidā. Tomēr apstrīdētais pasākums ir parāda norakstīšana, kas atbilst neatmaksājamai dotācijai. Turklāt šis pasākums netika nodrošināts ar iespēju, ka atbalsta saņēmējs varētu darīt zināmu pārstrukturēšanas plānu vai likvidācijas plānu vai atlīdzināt atbalstu pilnībā sešu mēnešu laikā no glābšanas pasākuma atļaušanas.

(34)

Tad Komisija izvērtēja apstrīdētā pasākuma kā pārstrukturēšanas atbalsta saderību un pauda šaubas par to, vai ir ievēroti abi galvenie nosacījumi, proti, tāda pārstrukturēšanas plāna esamība, kas nodrošina ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu saprātīgā termiņā, un atbalsta ierobežošana līdz vajadzīgajam minimumam.

(35)

Papildus faktiem, kas izklāstīti iepriekš II daļā, atbalsta saņēmējs iesniedza turpmāk minētos apsvērumus.

(36)

Atbalsta saņēmējs apgalvo, ka iemesls tā finansiālajām grūtībām 2004. gada sākumā bija Nodokļu pārvaldības likuma izmaiņas, saskaņā ar kurām tika ierobežota iespēja pieprasīt nodokļu atlikšanu, to atļaujot tikai reizi gadā. Tā bija svarīga izmaiņa atbalsta saņēmējam, kurš, kā tas pats norādīja, paļāvās uz šo iespēju iepriekšējos gados.

(37)

Attiecībā uz lietas nepamatotību atbalsta saņēmējs vispirms apgalvoja, ka Komisijai nav piekritības pārskatīt apstrīdēto pasākumu, jo šis pasākums tika īstenots pirms pievienošanās dienas un nav piemērojams pēc pievienošanās. Pasākums esot īstenots pirms pievienošanās, jo vienošanās procedūra tika uzsākta 2004. gada 8. martā, un, kā apgalvo atbalsta saņēmējs, tiesa to apstiprināja 2004. gada 29. aprīlī, t. i., pirms Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai. Turklāt nodokļu iestādes to, ka tās atbalsta ierosināto vienošanos, esot minējušas sarunās pirms vienošanās procedūras uzsākšanas. Tikšanās ar Slovākijas Republikas Nodokļu direktorātu notika 2003. gada decembrī, un 2004. gada 3. februārī vietējais nodokļu birojs nosūtīja atbalsta saņēmējam vēstuli, kurā tas esot apstiprinājis iespēju rīkoties, īstenojot vienošanos.

(38)

Atbalsta saņēmējs turklāt apgalvoja, ka pat tad, ja Komisija secina, ka tā ir kompetenta rīkoties, apstrīdētais pasākums nav valsts atbalsts, jo ir ievērots tirgus ekonomikas kreditoru princips.

(39)

Pirmkārt, atbalsta saņēmējs apgalvo, ka vienošanās procedūras salīdzinājums ar nodokļu izpildes procedūru ir maldinošs, jo vienošanās procedūras uzsākšana liedz vai kavē nodokļu izpildes procedūras īstenošanu. Tāpēc nodokļu izpildes procedūra nav bijusi iespēja, ko nodokļu birojs varētu izmantot. Turklāt, kā norāda atbalsta saņēmējs, ja tas nebūtu brīvprātīgi uzsācis vienošanās procedūru, pēc dažām nedēļām vai mēnešiem tam būtu bijis juridisks pienākums uzsākt bankrota procedūru vai vienošanās procedūru atbilstoši tiesību aktiem, kas attiecas uz maksātnespēju.

(40)

Otrkārt, atbalsta saņēmējs apgalvo, ka valsts lēmums izvairīties no bankrota un tā vietā meklēt risinājumu, īstenojot vienošanās procedūru, atbilst tirgus ekonomikas kreditoru kritērijam. Kā pierādījumu tas iesniedz divu revidentu un viena bankrota maksātnespējas administratora argumentus par to, ka nodokļu birojs saņems vairāk un ātrāk vienošanās procedūrā, nevis bankrota procedūrā. Tas iesniedz arī papildu materiālus un statistikas datus, lai pierādītu, ka bankrota procedūra Slovākijā ilgst vidēji no 3 līdz 7 gadiem un nodrošina tikai ierobežotu kompensāciju no aktīvu pārdošanas (11).

(41)

Atbalsta saņēmējs savu analīzi pamato galvenokārt ar revīzijas uzņēmuma EKORDA ziņojumu, kas datēts ar 2004. gada 7. jūliju un kas esot bijis nodokļu biroja rīcībā pirms kreditoru balsojuma 2004. gada 9. jūlijā. Tomēr netika sniegti pierādījumi par to, ka tā patiešām bija.

(42)

Kā norādīts EKORDA ziņojumā, ieņēmumi no aktīvu pārdošanas bankrota gadījumā labākajā gadījumā būtu 204 miljoni SKK (5,3 miljoni EUR), un pēc dažādu maksājumu atvilkšanas 45 miljonu SKK apjomā tie būtu tikai 159 miljoni SKK (4,2 miljoni EUR). Atbalsta saņēmējs pats koriģēja atvelkamo maksājumu summu (36 miljoni SKK), un aprēķinātā summa bija 168 miljoni SKK (4,4 miljoni EUR). Kaut gan nodokļu birojs kā vienīgais atsevišķais kreditors un vislielākais kreditors saņemtu lielāko daļu no šiem ieņēmumiem, tie tik un tā būtu mazāki nekā tie, ko nodokļu birojs saņēma pēc vienošanās.

(43)

Lai iegūtu šo rezultātu, EKORDA kā pamatu izmantoja pamatlīdzekļu, krājumu, skaidras naudas un īstermiņa debitoru parādu uzskaites vērtību, kāda tā bija 2004. gada 31. martā, pēc korekcijas, atspoguļojot to neatgūstamību un zemo vērtību. Tas koriģēja atbalsta saņēmēja aktīvu nominālo vērtību ar tā saucamo likvidācijas koeficientu par katru līdzekļu elementu pārdošanas gadījumā saskaņā ar bankrota procedūru (45 % pamatlīdzekļiem, 20 % krājumiem un īstermiņa debitoru parādiem un 100 % skaidrai naudai).

(44)

EKORDA min turpmākos nodokļu ieņēmumus, kas uzkrājas atbalsta saņēmēja darbības rezultātā (12), kā arī nodarbinātības attīstības tendenci reģionā un pārtikas apstrādes rūpniecības attīstības tendenci Slovākijā kā ļoti svarīgus faktorus, kas ietekmē lēmumu ļaut atbalsta saņēmējam turpināt darbību.

(45)

Atbalsta saņēmējs min arī citus divus ziņojumus. Revidente Marta Kochová secināja, ka maksimālie ieņēmumi no aktīvu pārdošanas, kas tomēr netika novērtēti, būtu 100 miljonu SKK (2,6 miljoni EUR) vai – pēc maksājumu atvilkšanas 22 miljonu SKK apjomā – tikai 78 miljoni SKK (2 miljoni EUR). Papildu informācija par šo ziņojumu netika sniegta. Maksātnespējas administratore Holovačová esot apgalvojusi, ka, pēc viņas domām, vienošanās procedūra kreditoriem parasti ir izdevīgāka nekā bankrots. Viens no apsvērumiem ir fakts, ka kreditors ir ieinteresēts, lai parādnieka saimnieciskā darbība būtu nepārtraukta (turpmākie ieņēmumi no tirdzniecības vai nodokļiem).

(46)

Treškārt, atbalsta saņēmējs apgalvo, ka jāņem vērā ilgtermiņa apsvērumi, piemēram, turpmākie nodokļu ieņēmumi. Tiek apgalvots, ka tiesu prakse, saskaņā ar kuru sociālpolitiskie apsvērumi nav ņemami vērā tirgus ekonomikas kreditoru kritērijā (13), nav piemērojami, ja turpmāko nodokļu ieņēmumu aprēķināšanu apsver valsts iestāde. Atbalsta saņēmējs norāda, ka šajā gadījumā valsts iestādes situācija ir analoga tāda tirgus ekonomikas kreditora situācijai, kas ir piegādātājs, kurš ir ieinteresēts, lai klients nepārtrauktu darbību. Tad atbalsta saņēmējs atsaucas uz tiesu praksi attiecībā uz tirgus ekonomikas ieguldītāju principu.

(47)

Atbalsta saņēmējs secina, ka tirgus ekonomikas kreditoru kritērijs ir ievērots un apstrīdētais pasākums nav valsts atbalsts.

(48)

Atbalsta saņēmējs tomēr apgalvo, ka, ja Komisija tomēr secinātu citādi, apstrīdētais pasākums ir saderīgs kā pārstrukturēšanas atbalsts. Tas apgalvo, ka nodokļu birojs pirms vienošanās atbalstīšanas bija pārbaudījis tā uzņēmējdarbības plāna spēju atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju. Atbalsta saņēmējs norāda, ka oficiāla pārstrukturēšanas plāna neesamībai nav nozīmes situācijā, kad Komisija novērtē gadījumu ex post, jo pašlaik Komisija var spriest, vai atbalsta saņēmējs faktiski kļuva dzīvotspējīgs. Tomēr atbalsta saņēmējs uzskata, ka ex ante novērtējuma gadījumā ir vajadzīgs sīki izstrādāts pārstrukturēšanas plāns. Tad tas īsi raksturo veiktos pārstrukturēšanas pasākumus: pašu kapitāla palielināšanu, atlaišanu uz laiku, krājumu pārdošanu. Tas uzskata, ka spirta un dzērienu uz spirta bāzes ražošanas apturēšana un ražošanas aktīvu iznomāšana uzņēmumam Old Herold s.r.o. patiešām ir bijis pārstrukturēšanas pasākums. Kaut gan ražošanas apturēšana sākotnēji bija vajadzīga tāpēc, ka tika zaudēta licence, atbalsta saņēmējs pēc vienošanās neiesniedza pieteikumu par jaunas licences saņemšanu.

(49)

Kā norāda atbalsta saņēmējs, tika ievērota arī prasība, ka tā ieguldījumam pārstrukturizācijā jābūt ievērojamam.

(50)

Visbeidzot atbalsta saņēmējs apgalvo, ka, piemērojot pamatnostādnes, kas attiecas uz pārstrukturēšanas atbalstu, jāņem vērā, ka tas aktīvi darbojas atbalstāmajā reģionā un ir viens no lielākajiem reģionālajiem darba devējiem.

(51)

Savā atbildē uz oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu Slovākijas iestādes iesniedza dažus apsvērumus par faktiem, kas jau ir minēti iepriekš II daļā.

(52)

Slovākijas iestādes apstiprināja, ka nodokļu birojs, veicot balsošanu vienošanās procedūrā, nav ņēmis vērā valsts atbalsta aspektu. Nodokļu birojs nav uzskatījis vienošanos par valsts atbalsta veidu, un tāpēc atbalsta saņēmējam nav prasīts nodrošināt pārstrukturēšanas plānu, kas atšķiras no uzņēmējdarbības plāna, kurš iesniegts tiesai atbilstoši tiesību aktiem, kas attiecas uz maksātnespēju.

(53)

Atbildot uz atbalsta saņēmēja iesniegtajiem apsvērumiem, Slovākijas iestādes minēja turpmāk izklāstītos novērojumus.

(54)

Slovākijas iestādes neuzskata, ka šajā gadījumā ir būtiski atbalsta saņēmēja argumenti par bankrota procedūras vidējo ilgumu un vidējo peļņu no aktīvu pārdošanas bankrota procedūrā. Tās norāda, ka, ņemot vērā kreditoru mazo skaitu un to, ka ir aktīvi, kam ir pozitīva likvidācijas vērtība, kura ir lielāka par summu, kas samaksāta valstij pēc vienošanās, bankrota procedūra tiktu pabeigta laika posmā, kas īsāks par vidējo, un nodokļu biroja ienesīgums būtu lielāks nekā vienošanās gadījumā. Slovākijas iestādes veica uzņēmuma pārbaudi uz vietas 2004. gada 21. jūnijā un konstatēja, ka 2004. gada 17. jūnijā atbalsta saņēmējam bija skaidrā naudā 161,3 miljoni SKK, debitoru parādi 62,8 miljonu SKK vērtībā, spirta dzērienu uz spirta bāzes krājumi 84 miljonu SKK vērtībā un pamatlīdzekļi, kuru uzskaites vērtība bija 200 miljoni SKK.

(55)

Slovākijas iestādes uzskata, ka nodokļu izpildes procedūra nodokļu birojam bija faktiska alternatīva. Tās apstiprina, ka nodokļu birojam bija iespēja uzsākt šo procedūru pirms vienošanās procedūras, ko tas būtu varējis darīt pat tad, ja tiesa būtu atteikusies apstiprināt vienošanos (jo nodokļu birojs kā atsevišķs kreditors balsojumā nebūtu to atbalstījis).

(56)

Slovākijas iestādes nepiekrīt atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka tā finansiālās grūtības radušās Nodokļu pārvaldības likuma izmaiņu dēļ. Tās norāda, ka atbalsta saņēmēja finansiālās grūtības radušās tās finansiālās stratēģijas dēļ, saskaņā ar kuru uzņēmējdarbības veikšanā izmanto netiešos nodokļus. Tā vietā atbalsta saņēmējam vajadzēja tikai iekasēt nodokļus no saviem klientiem un pārskaitīt tos valsts budžetā.

(57)

Slovākijas iestādes nepiekrīt, ka tikšanās ar Slovākijas Republikas Nodokļu direktorātu 2003. gada decembrī ir pierādījums par nodokļu biroja iepriekšēju piekrišanu vienošanās procedūrai. Tās iesniedza 2004. gada 6. jūlija vēstuli, kuru Slovākijas Republikas Nodokļu direktorāts nosūtījis pakļautajam nodokļu birojam un kurā tam dots norādījums nepiekrist atbalsta saņēmēja ierosinātajam vienošanās pasākumam, jo tas nav izdevīgs valstij. Šajā vēstulē ir minēta cita, vispārīga, vēstule, proti, pakļautajam Nodokļu direktorātam adresētā finanšu ministra 2004. gada 15. janvāra vēstule, kurā tam tika dots norādījums nepiekrist tiem ierosinājumiem vienoties ar kreditoriem, kas būtu saistīti ar debitoru nodokļu parādu norakstīšanu, kuru veic nodokļu iestādes. Turklāt Slovākijas iestādes 2004. gada 3. februāra vēstuli, ko minējis atbalsta saņēmējs (sk. 37. punktu), interpretēja kā tādu, kurā nepārprotami netiek pausta piekrišana 35 % parāda nokārtošanai.

(58)

Slovākijas iestādes apgalvo, ka atbalsta saņēmējs nav samaksājis akcīzes nodokļus paredzētajā pagarinājuma termiņā (no 2001. gada janvāra līdz 2004. gada martam) un ir regulāri atlicis savu fiskālo saistību izpildi.

(59)

Slovākijas iestādes norāda, ka būtiskas tāmju atšķirības abu revidentu ziņojumos rada šaubas par abu ziņojumu ticamību. Tās jo īpaši šaubās par likvidācijas koeficientu, ko pašreizējiem aktīviem piešķīris EKORDA. Šim koeficientam jābūt lielākam par 20 %.

(60)

Visbeidzot Slovākijas iestādes norāda, ka atbalsta saņēmējs nebija izstrādājis dzīvotspējīgu pārstrukturēšanas plānu un ka pasākumus, kas ierosināti saistībā ar vienošanās procedūru, nevar uzskatīt par pārstrukturēšanas pasākumiem.

(61)

Tā kā daži no šīs lietas attiecīgajiem notikumiem norisinājās pirms Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, Komisijai vispirms jānosaka, vai tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz apstrīdēto pasākumu.

(62)

Pasākumus, kas tika īstenoti pirms pievienošanās un pēc pievienošanās vairs nav piemērojami, Komisija nevar izvērtēt ne saskaņā ar tā saucamo pagaidu mehānisma procedūru, ko reglamentē Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punkts, ne saskaņā ar EK Līguma 88. pantā noteiktajām procedūrām. Ne Pievienošanās līgums, ne EK Līgums neparedz, ka šie pasākumi ir jāizvērtē, un nedod Komisijai tiesības to darīt.

(63)

Tomēr pasākumi, kas stājas spēkā pēc pievienošanās, nepārprotami ir Komisijas kompetences jomā atbilstoši EK Līgumam. Lai noteiktu brīdi, kad stājas spēkā konkrēts pasākums, attiecīgais kritērijs ir saistošs tiesību akts, saskaņā ar kuru kompetentā valsts iestāde uzņemas atbalsta piešķiršanu (14).

(64)

Šajā lietā atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka apstrīdētais pasākums tika īstenots pirms pievienošanās un nav piemērojams pēc tās (sk. 37. punktu).

(65)

Komisija nevar piekrist atbalsta saņēmēja izvirzītajiem argumentiem. Priekšlikums uzsākt vienošanās procedūru ir nevis piešķīrējas iestādes iniciatīva, bet gan atbalsta saņēmēja iniciatīva. Tāpat arī tiesas lēmums uzsākt vienošanās procedūru nav piešķīrējas iestādes iniciatīva. Minētais lēmums tikai ļāva atbalsta saņēmējam un tā kreditoriem turpināt sarunas par vienošanos, bet tas nepārprotami nav piešķiršanas pasākums. Nav pierādījumu par to, ka Nodokļu direktorāts būtu paudis piekrišanu apstrīdētajam pasākumam tikšanās laikā 2003. gada decembrī. Gluži pretēji – Slovākijas iestādes noliedza jebkādu šādu iepriekšēju piekrišanu. Vēstulē, kas datēta ar 2004. gada 3. februāri, ir nepārprotami pausta atteikšanās pieņemt priekšlikumu nokārtot parādu 35 % līmenī.

(66)

Kompetentās iestādes lēmums norakstīt dažus no tās prasījumiem tika pieņemts 2004. gada 9. jūlijā, kad nodokļu birojs piekrita atbalsta saņēmēja ierosinātajai vienošanās procedūrai.

(67)

Attiecīgi jautājums par to, vai konkrētais pasākums ir piemērojams pēc pievienošanās, vairs nav aktuāls.

(68)

Tāpēc Komisija secina, ka tā ir kompetenta novērtēt apstrīdēto pasākumu saskaņā ar EK Līguma 88. pantu.

(69)

EK līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko dalībvalstis piešķir vai jebkādā veidā nodrošina no valsts līdzekļiem un kas kropļo vai var izkropļot konkurenci, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu produktu ražošanai, un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(70)

Parāda norakstīšana attiecībā uz valsts iestādi, piemēram, nodokļu biroju, ir valsts līdzekļu izmantošanas veids. Tā kā konkrētais pasākums ir izdevīgs atsevišķam uzņēmumam, tas ir selektīvs.

(71)

Pirms notikumiem, kas izraisīja maksātnespējas procedūru, atbalsta saņēmējs darbojās spirta un dzērienu uz spirta bāzes, bezalkoholisko dzērienu un konservētu augļu un dārzeņu ražošanas tirgū. Tas 2003. gadā bija trešais lielākais spirta un dzērienu uz spirta bāzes ražotājs Slovākijā. Kopš tas 2004. gada martā zaudēja licenci, kas ļauj ražot spirtu un dzērienus uz spirta bāzes, tas ir aktīvi darbojies tāda spirta un dzērienu uz spirta bāzes vairumtirdzniecības tirgū, kurus ražojis cits uzņēmums, proti, Old Herold, s.r.o., izmantojot ražošanas iekārtas, ko tas nomā no atbalsta saņēmēja. Visos segmentos, kuros atbalsta saņēmējs aktīvi darbojās pirms vienošanās procedūras un kuros tas aktīvi darbojas pašlaik, notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(72)

Lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru Komisija pauda šaubas par to, vai konkrētais pasākums kropļo vai draud kropļot konkurenci, radot atbalsta saņēmējam priekšrocību, ko tas parasti tirgū nebūtu varējis iegūt. Citiem vārdiem sakot, Komisija šaubījās par to, vai valsts ir rīkojusies kā tirgus ekonomikas kreditors attiecībā pret atbalsta saņēmēju.

(73)

Tika konstatēts, ka vienošanās paredzēja vienādus parāda nokārtošanas nosacījumus gan privātajiem kreditoriem, gan nodokļu birojam. Atbalsta saņēmējam vajadzēja atmaksāt kreditoriem 35 % parāda paredzētajā termiņā – šo prasību atbalsta saņēmējs izpildīja. Pārējos 65 % norakstīja.

(74)

Tomēr pirms vienošanās nodokļu birojs bija juridiski un ekonomiski izdevīgākā situācijā nekā kreditori. Tāpēc ir sīki jāizvērtē, vai nodokļu birojs izmantoja visus tā rīcībā esošos līdzekļus, lai nodrošinātu to, ka tiek atmaksāta pēc iespējas lielāka daļa no tā debitoru parādiem, kā to būtu darījis tirgus ekonomikas kreditors.

(75)

Lai noteiktu, vai ir ievērots tirgus ekonomikas kreditora kritērijs, Komisijai ir jānosaka, vai nodokļu birojam izdevīgāk bija pieņemt atbalsta saņēmēja ierosinātās vienošanās nosacījumus salīdzinājumā ar bankrota procedūras vai nodokļu izpildes procedūras rezultātu.

(76)

Īsumā – Slovākijas Republika apgalvo, ka, pēc tās domām, attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts. Tā atzīst, ka vienošanās brīdī jautājums par valsts atbalstu vienkārši netika ņemts vērā. Savukārt atbalsta saņēmējs iebilst, ka attiecīgais pasākums būtu saistīts ar atbalstu, un iesniedz iepriekš aprakstītos dokumentus, konkrēti – divu revidentu ziņojumus.

(77)

Pamatojoties uz atbalsta saņēmēja un Slovākijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija konstatēja turpmāk izklāstītos faktus par atbalsta saņēmēja finanšu stāvokli attiecīgajā gadā, ciktāl tas attiecas uz tirgus ekonomikas kreditora kritērija piemērošanu. Skaitļus par 2004. gada 31. martu, ko darīja zināmus atbalsta saņēmējs, un skaitļus par 2004. gada 17. jūniju, ko iesniedza Slovākijas iestādes, Komisija nevar pārbaudīt atbalsta saņēmēja pārskatos. Tomēr Komisijai nav iemesla apšaubīt šos datus.

3. tabula

Atbalsta saņēmēja finanšu stāvoklis 2003.–2004. gadā [SKK]

(78)

Komisija vispirms pārbaudīs pierādījumus, ko iesniedzis atbalsta saņēmējs, pamatojot viedokli, ka bankrota procedūra nodokļu birojam būtu neizdevīgāka par vienošanās procedūru. Tā kā ne Slovākijas iestādes, ne atbalsta saņēmējs neiesniedza nekādus aprēķinus saistībā ar nodokļu izpildes procedūru, Komisija pārbaudīs, ko nodokļu birojs būtu varējis iegūt, izmantojot šo procedūru. Visbeidzot tā pārbaudīs netiešos pierādījumus, ko iesniedza gan Slovākijas iestādes, gan atbalsta saņēmējs.

(79)

Komisija neuzskata, ka EKORDA ziņojums ir ticams pamats ierosinātās vienošanās un iespējamās bankrota procedūras salīdzināšanai. Arī Slovākijas iestādes to apšauba.

(80)

Vispirms Komisija norāda, ka, sniedzot ziņojumu 2004. gada 7. jūlijā (tikai divas dienas pirms kreditoru tikšanās), EKORDA savos aprēķinos ir izmantojis atbalsta saņēmēja aktīvu stāvokli, kāds tas bijis 2004. gada 31. martā. No 3. tabulas ir saprotams, ka pēc 2004. gada 31. marta dažādo aktīvu līmenis ir būtiski mainījies. Jo īpaši – ir pārdota ievērojama krājumu daļa, tādējādi palielinot skaidras naudas uzkrājumus. Šīm izmaiņām ir liela nozīme, piemērojot EKORDA likvidācijas koeficientus, kuru apjoms ir no 20 % attiecībā uz krājumiem un īstermiņa debitoru parādiem līdz 100 % attiecībā uz skaidru naudu. Pieņemot, ka EKORDA aprēķinātie likvidācijas koeficienti ir pareizi, un piemērojot EKORDA izmantoto metodoloģiju, turpmāk tabulā ir norādīts, kā atšķirtos EKORDA aprēķinu rezultāti, ja to ieguvē būtu izmantoti skaitļi, kas attiecas uz laika posmu no 2004. gada 28. aprīļa līdz 2004. gada 17. jūnijam, t. i., vēl pirms kreditoru tikšanās 2004. gada 9. jūlijā. Šie skaitļi arī pierāda, ka EKORDA ierosinātie likvidācijas koeficienti nav reāli.

4. tabula

Tā iespējamā ienesīguma salīdzinājums, ko atbalsta saņēmējs būtu guvis, pārdodot aktīvus bankrota procedūrā [miljoni SKK].

(81)

Jāņem vērā, ka uzņēmējdarbības plānā, ko atbalsta saņēmējs iesniedzis tiesai, ir prognozēts, ka no 2004. gada marta līdz maijam tiks pārdoti krājumi [mazāk nekā 150 miljonu SKK] vērtībā. Tāpēc EKORDA vajadzēja zināt, ka pēc 2004. gada 31. marta atbalsta saņēmēja aktīvi būtiski mainīsies, un EKORDA nav ņēmis to vērā.

(82)

Ja EKORDA būtu ņēmis vērā atbalsta saņēmēja aktīvu uzskaites vērtību pēc 2004. gada 28. aprīļa, tas būtu secinājis, ka ienesīgums bankrota gadījumā būtu bijis lielāks (238 miljoni SKK; 6,3 miljoni EUR) nekā tas, ko atbalsta saņēmējs bija ierosinājis vienošanās procedūrā (225 miljoni SKK; 5,93 miljoni EUR (26). Šis secinājums būtu pat pamatotāks, ja analīze būtu veikta 2004. gada jūnijā (275 miljoni SKK; 7,2 miljoni EUR), tas ir, pietiekami savlaicīgi, lai nodokļu birojs varētu īstenot savas tiesības uzlikt veto priekšlikumam un noraidīt to, izbeidzot vienošanās procedūru. Arī šajā saistībā jāņem vērā, ka šie rezultāti tika iegūti, izmantojot EKORDA pieņēmumus un metodoloģiju.

(83)

Tomēr Komisija nevar pieņemt EKORDA izmantoto metodoloģiju un neuzskata, ka tā analīzes pieņēmumi ir ticami. Šim secinājumam par labu liecina Slovākijas iestāžu šaubas, kas minētas 55. un 60. punktā.

(84)

Vispirms jāmin, ka savā ziņojumā EKORDA nepaskaidro, kā tā noteikusi trīs likvidācijas koeficientus. Slovākijas iestādes norādīja, ka likvidācijas koeficientam, kas attiecas uz krājumiem, jābūt lielākam par 20 %.

(85)

Komisija norāda, ka 2004. gadā atbalsta saņēmējs varēja nopelnīt [mazāk nekā 150] miljonu SKK no savu krājumu pārdošanas (sk. 30. punktu). Tas ir vairāk nekā [40–50] % no krājumu uzskaites vērtības, pamatojoties uz kuru EKORDA veica savu novērtējumu. Tas nepārprotami liecina par to, ka likvidācijas koeficients, kas ir 20 %, ir pārāk mazs. Šim secinājumam par labu liecina izmaiņas 2004. gada bilancē attiecībā uz krājumiem. Turklāt pats atbalsta saņēmējs savā uzņēmējdarbības plānā bija novērtējis, ka ienesīgums no krājumu pārdošanas no 2004. gada marta līdz maijam būs [mazāk nekā 110] miljonu SKK (sk. 30. punktu). EKORDA šo aprēķinu neņēma vērā. Visbeidzot, ņemot vērā atbalsta saņēmēja darbības veidu, var pieņemt, ka krājumos bija galaprodukti, ko varēja viegli pārdot tieši izplatītājiem vai patērētājiem, nevis pusfabrikāti, kas ir jāapstrādā papildus.

(86)

Turklāt EKORDA izmantoja divkāršu korekciju attiecībā uz īstermiņa komerciālajiem debitoru parādiem. Vispirms jānorāda, ka tā koriģēja to uzskaites vērtību par 40 % (uzskaites vērtība bija 166 miljoni SKK, un vērtība, ko EKORDA izmantoja savos aprēķinos, bija 98 miljoni SKK) un tad piemēroja zemo likvidācijas koeficientu, proti, 20 %. Šī metodoloģija ir apstrīdama. Ir pieņemami koriģēt debitoru parādu uzskaites vērtību, lai atspoguļotu to faktisko vērtību konkrētā brīdī. Tomēr EKORDA neprecizē, kāpēc ienesīgums bankrota/likvidācijas gadījumā būtu tikai viena piektā daļa (20 miljonu SKK) no ienesīguma, ko, kā uzskatīja pats atbalsta saņēmējs, tas varētu gūt no saviem parādniekiem (98 miljoni SKK).

(87)

Turklāt likvidācijas koeficients attiecībā uz ilgtermiņa aktīviem, proti, 45 %, ir pārāk mazs. Atbalsta saņēmējs norāda, ka to viņa aktīvu vērtība, kas ieķīlāti par labu nodokļu birojam, bija 194 miljoni SKK (27). Atbalsta saņēmējs uzskata, ka šī vērtība ir izteikta cenās, ko neatkarīgi eksperti bija novērtējuši apmēram 2003. gada beigās/2004. gada sākumā. Komisija uzskata, ka šādai “ekspertu cenai” parasti jāatspoguļo aktīva vispārējā cena, izsakot cenu, par kādu aktīvu varētu pārdot konkrētajā brīdī. EKORDA neprecizē, kāpēc ienesīgums no īstermiņa aktīvu pārdošanas bankrota gadījumā būtu tikai 45 % no to uzskaites vērtības, kas ir 205 miljoni SKK (28), turpretim pats atbalsta saņēmējs uzskatīja, ka šie aktīvi ir daudz vērtīgāki.

(88)

Attiecībā uz atbalsta saņēmēja argumentu, ka būtu sarežģīti atrast pircēju, jo lielākā daļa no ieķīlātajām iekārtām tika izmantotas spirta un dzērienu uz spirta bāzes, bezalkoholisko dzērienu vai konservētu augļu ražošanā, Komisijai ir šādi divi apsvērumi. Pirmkārt, jāņem vērā, ka ieķīlātā nekustamā īpašuma “ekspertu cena” bija 105 miljoni SKK, kas pati par sevi ir augstāka nekā kopējais ienesīgums, kādu prognozēja EKORDA (92 miljoni SKK). Otrkārt, uzņēmuma faktiskās attīstības tendences liecina, ka dažiem no šiem ražošanas aktīviem tika ātri atrasts pircējs, proti, Old Herold, s.r.o., tiklīdz atbalsta saņēmējs bija zaudējis licenci, kas ļāva tam ražot spirtu un dzērienus uz spirta bāzes. Tāpēc šķiet, ka par šiem ražošanas aktīviem tūlīt interesējās konkurenti.

(89)

Turklāt EKORDA ziņojuma ticamību ietekmē arī tas, kā ir aprēķināti dažādi maksājumi, kas saistīti ar bankrota procedūru un kas bija jāatskaita no kopējā ienesīguma, kurš gūts no aktīvu pārdošanas. Kaut gan EKORDA kā maksājumus atskaitīja 45 miljonus SKK, atbalsta saņēmējs savā argumentā minēja 36 miljonus SKK, un revidentes Kohovas aprēķinātā summa ir, lielākais, 22 miljoni SKK. Šādas atšķirības rada šaubas par to, cik precīzi ir EKORDA pieņēmumi saistībā ar maksājumu līmeni un attiecīgi arī ar tā ienesīguma līmeni, ko varēja gūt bankrota procedūrā. Tomēr jāievēro, ka, ņemot vērā atbalsta saņēmēja situāciju 2004. gada 17. jūnijā, pat ja maksājumi būtu 36 miljoni SKK, ienesīgums bankrota gadījumā būtu lielāks nekā ierosinātās vienošanās gadījumā.

(90)

Visbeidzot Komisija norāda, ka Slovākijas iestādes nepiekrīt atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka EKORDA ziņojums būtu bijis nodokļu biroja rīcībā pirms kreditoru tikšanās 2004. gada 9. jūlijā.

(91)

Attiecībā uz Kohovas ziņojumu jānorāda, ka Komisija nevar to novērtēt, jo tā nav to saņēmusi. No sniegtās informācijas nav saprotams, kad un kādēļ šis ziņojums tika izstrādāts un ar kādiem pieņēmumiem un datiem tas pamatots. Tomēr Komisija norāda, ka šīs revidentes secinājumi būtiski atšķiras no EKORDA secinājumiem. Maksātnespējas administratores Holovačovas ziņojumā ir tikai minēts, ka kopumā vienošanās procedūra kreditoriem ir izdevīgāka nekā bankrots. Komisija nevar pieņemt nevienu no šiem ziņojumiem kā pierādījumu, kas liecinātu par labu vai par sliktu atbalsta saņēmēja apgalvojumam, ka ir ievērots tirgus ekonomikas kreditora kritērijs.

(92)

Tāpēc, pamatojoties uz pieejamiem pierādījumiem, Komisija secina, ka aktīvu pārdošana bankrota procedūrā, visticamāk, būtu nodrošinājusi atbalsta saņēmēja kreditoriem lielākus ienākumus. Uzskatot, ka nodokļu biroja prasības būtu apmierinātas pirmajā grupā kā atsevišķam kreditoram un turklāt iegūtu lielāko daļu ienākumu, kas sadalīti otrajā grupā (ņemot vērā tā prasījumu apjomu salīdzinājumā ar citiem kreditoriem), Komisija secina, ka gandrīz visus ienākumus no bankrota procedūras saņemtu nodokļu birojs.

(93)

Nodokļu birojs atšķirībā no privātajiem kreditoriem bija tiesīgs pēc savas iniciatīvas uzsākt nodokļu parāda piedziņu, pārdodot nekustamo īpašumu, iekārtas vai uzņēmumu kopumā. Komisija uzskata, ka nav būtisks atbalsta saņēmēja arguments, ka vienošanās procedūra pasargā uzņēmumu no nodokļu parāda piedziņas procedūras. Kā to apstiprinājušas Slovākijas iestādes, nodokļu parāda piedziņas procedūra patiešām bija iespēja, ko nodokļu birojs varēja izmantot vai nu pirms vienošanās procedūras uzsākšanas, vai arī pēc nodokļu biroja uzliktā veto ierosinātajai vienošanās procedūrai. Tāpēc šī iespēja ir jāizvērtē, piemērojot tirgus ekonomikas kreditora kritēriju. Atbalsta saņēmējs ierosināto vienošanos nesalīdzina ar nodokļu parāda piedziņas iespējamo rezultātu.

(94)

Komisijas analīze balstās uz datiem, ko sniedzis gan atbalsta saņēmējs, gan Slovākijas iestādes. Šajā kontekstā jāņem vērā, ka Slovākijas iestādes apstiprināja, ka to aktīvu vērtība, kas ieķīlāti par labu nodokļu birojam, ir 397 miljoni, kā minēts lēmumā par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu. Tiek apgalvots, ka šī summa ir aprēķināta pēc atbalsta saņēmēja pārskatiem. Savukārt atbalsta saņēmējs apgalvo, ka ieķīlāto aktīvu vērtība, izteikta “ekspertu cenās”, ir 194 miljoni (sk. 17. punktu). Kaut gan Komisijai nav jānosaka, kurš no skaitļiem ir pareizs, tomēr tā var izdarīt šādus secinājumus.

(95)

Pirmkārt, ieķīlājums bija atliktā atbalsta saņēmēja nodokļu parāda izlīdzinošā vērtība, ko paredz Nodokļu pārvaldības likums. Ja atbalsta saņēmēja aktīvu faktiskā vērtība būtu bijusi tikai puse no ieķīlājuma vērtības, kā minēts atbalsta saņēmēja iesniegtajā ekspertu ziņojumā, vērtspapīri, ko valsts pieprasījusi par šiem atliktajiem nodokļiem, nebūtu pietiekami. Tāpēc šādos apstākļos nodokļu atlikšana, ko atļāva nodokļu birojs no 2002. gada novembra līdz 2003. gada novembrim par kopējo summu 447 miljoni SKK, visticamāk, neatbilst tirgus ekonomikas kreditoru kritērijam. Tā kā šī nodokļu atlikšana tika īstenota pirms pievienošanās dienas un nav piemērojama pēc tam, Komisija nav kompetenta novērtēt minēto pasākumu saderību ar kopējo tirgu. Šajā lietā Komisijai arī nav jānosaka, vai minētie pasākumi ir valsts atbalsts. Tomēr, ja iepriekšējā atlikšana jau ir valsts atbalsts, uz tirgus ekonomikas kreditoru principu vairs nevar atsaukties, ja atliktie parādi tiek vēlāk (daļēji) norakstīti.

(96)

Otrkārt, ja mazākais skaitlis, ko minējis atbalsta saņēmējs, tiktu izmantots, aprēķinot ieņēmumus no nodokļu parāda piedziņas procedūras, tirgus ekonomikas kreditors, ja tam būtu bijusi tāda iespēja, būtu izvēlējies šo procedūru, nevis vienošanās procedūru.

(97)

Nodokļu parāda piedziņas procedūrā nodokļu birojs var tieši pārdot parādnieka aktīvus (debitoru parādus un citus apgrozāmos aktīvus, kustamos aktīvus, nekustamo īpašumu). Brīdī, kad nodokļu birojs balsojumā atbalstīja vienošanos, atbalsta saņēmēja aktīvu vērtība bija 84 miljoni SKK, izpildāmo debitoru parādu vērtība bija 63 miljoni SKK, un skaidras naudas vērtība bija 161 miljons SKK (sk. 54. punktu). Jāņem vērā, ka apgrozāmo aktīvu vērtība vien (308 miljoni SKK; 8,1 miljons EUR) būtu lielāka par ienākumiem, kas iegūti saskaņā ar vienošanos (225 miljoni SKK; 5,93 miljoni EUR). Pat ja debitoru parādi būtu atskaitīti pilnībā (29), apgrozāmo aktīvu vērtība vien (245 miljoni SKK, 6,4 miljoni EUR) tik un tā būtu lielāka par ienākumiem, kas iegūti saskaņā ar vienošanos. Turklāt atbalsta saņēmējam bija citi aktīvi, kuru vērtība bija vismaz 194 miljoni SKK.

(98)

Tāpat arī nodokļu parāda piedziņa nebūtu saistīta ar administratīviem maksājumiem kā bankrota procedūras gadījumā. Tā ir procedūra, ko uzsāk un kontrolē pats nodokļu birojs, tāpēc var pieņemt, ka tā tiktu veikta ātri.

(99)

Tāpēc Komisija secina, ka nodokļu parāda piedziņa pret atbalsta saņēmēja aktīviem būtu radījusi lielākus ienākumus nekā vienošanās.

(100)

Komisija jo īpaši min vēstuli, ko iesniegušas Slovākijas iestādes un ko Nodokļu direktorāta direktors nosūtījis savam padotajam, proti, attiecīgā nodokļu biroja direktoram (sk. 57. punktu). Minētā vēstule ir nepārprotams pierādījums tam, ka Nodokļu direktorāts (kas iepriekš bija tieši sazinājies ar atbalsta saņēmēju) ir iebildis pret ierosināto vienošanos un devis vietējam nodokļu birojam nepārprotamu norādījumu balsojumā neatbalstīt vienošanos. Vēstulē minētais iemesls ir tāds, ka ierosinātā vienošanās “nav izdevīga” valstij.

(101)

Arī Slovākijas iestādes norādīja, ka finanšu ministrs 2004. gada sākumā nodokļu birojiem ir devis nepārprotamu politikas norādījumu neapstiprināt vienošanās, kurās ierosināts norakstīt nodokļu biroju debitoru parādus (30). Minētais norādījums tika dots saistībā ar Nodokļu pārvaldības likuma grozījumu 2004. gada 1. janvārī ar mērķi nostiprināt nodokļu iekasēšanas kārtību.

(102)

Turklāt Komisija norāda, ka pats nodokļu birojs bija iesniedzis apelāciju pret šo vienošanos jau 2004. gada 2. augustā, t. i., nepilnu mēnesi pēc vienošanās saskaņošanas.

(103)

Atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka nodokļu birojs bija paudis savu piekrišanu vienošanās procedūrai pat pirms atbalsta saņēmēja uzsāktās procedūras. Komisija uzskata, ka atbalsta saņēmēja sniegtie pierādījumu liecina par pretējo. Savā atbalsta saņēmējam adresētajā 2004. gada 3. februāra vēstulē nodokļu biroja direktors raksta, ka, lai gan būtībā viņš neiebilst pret vienošanās procedūras izmantošanu, viņš nepiekrīt atbalsta saņēmēja priekšlikumam par vienošanos, saskaņā ar kuru jāatmaksā 35 % no parāda.

(104)

Pamatojoties uz šiem pierādījumiem, Komisija var tikai secināt, ka Slovākijas iestādes nav atbalstījušas vienošanās procedūru, ko ierosinājis atbalsta saņēmējs, un ir iebildušas pret to pirms procedūras uzsākšanas 2004. gada 8. martā, pirms kreditoru balsojuma 2004. gada 9. jūlijā un pēc tam, kad tiesa apstiprināja vienošanos.

(105)

Atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka jāņem vērā ilgtermiņa iedarbība, piemēram, valsts nodokļu ieņēmumu nepārtrauktība (sk. 46. punktu).

(106)

Pirmkārt, jāuzsver, ka tirgus ekonomikas kreditora kritērijs atšķiras no tirgus ekonomikas ieguldītāja kritērija. Kaut gan tirgus ekonomikas ieguldītājs var izlemt, vai sākt attiecības ar attiecīgo uzņēmumu, un to rosina ilgtermiņa stratēģiskās izredzes iegūt atbilstošus ieņēmumus no saviem ieguldījumiem (31), “tirgus ekonomikas kreditors”, kam jau ir komerciālas vai ar publiskajām tiesībām saistītas attiecības ar maksātnespējīgo uzņēmumu, centīsies iegūt to summu atmaksu, ko tam jau ir parādā (32), ar nosacījumiem, kas ir pēc iespējas izdevīgāki atmaksas pakāpes un termiņa ziņā. Tāpēc hipotētiskā tirgus ekonomikas kreditora un tirgus ekonomikas ieguldītāja motivācijas būs atšķirīgas. Attiecīgi tiesu praksē ir definēti dažādi kritēriji abās situācijās.

(107)

Otrkārt, attiecībā uz analoģiju ar kreditoru-piegādātāju ir svarīgi ņemt vērā, ka tā debitoru parādu veids un valsts debitoru parādu veids būtiski atšķiras. Tā kā piegādātāja attiecībām ar maksātnespējīgo uzņēmumu ir tikai līgumisks pamats, uzņēmējdarbības partnera zaudēšana varētu to būtiski ietekmēt. Ja maksātnespējīgais uzņēmums tiek likvidēts vai pārdots, piegādātājam jāatrod jauns klients vai jānoslēdz līgums ar jauno īpašnieku. Risks ir lielāks, ja piegādātāja atkarība no maksātnespējīgā uzņēmuma ir liela. Šādam kreditoram patiešām jāizvērtē nākotne. Turpretī valsts attiecības ar maksātnespējīgo uzņēmumu tiek pamatotas ar publiskajām tiesībām un tāpēc nav atkarīgas no pušu gribas. Ikvienam jaunam īpašniekam, kas pārņem likvidēto uzņēmumu, automātiski ir pienākums maksāt nodokļus. Turklāt valsts nekad nav atkarīga no viena nodokļu maksātāja. Visbeidzot jānorāda vissvarīgākais, proti, valsts motivācija, iekasējot nodokļus, nav peļņa, un tādā gadījumā tā nerīkojas komerciāli vai pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem. Tāpēc iepriekš minētā analoģija nav pamatota.

(108)

Komisija secina, ka valsts situācija šajā gadījumā nav salīdzināma ar hipotētiska tirgus ekonomikas ieguldītāja vai hipotētiski atkarīga tirgus ekonomikas kreditora situāciju. Tāpēc turpmāko nodokļu zaudējumus nevar ņemt vērā, piemērojot tirgus ekonomikas kreditora principu.

(109)

Visbeidzot, pamatojoties uz atbalsta saņēmēja sniegtās nodokļu informācijas pārskatu, jāņem vērā, ka lielākā daļa nodokļu, ko atbalsta saņēmējs samaksājis kopš 1995. gada, ir tiešie nodokļi (akcīzes nodokļi un PVN). Tā kā šos nodokļus maksā galapatērētāji, atbalsta saņēmēja likvidācija neietekmētu to iekasēšanu tikmēr, kamēr patērētāji turpinātu pirkt ar nodokļiem apliktos produktus (šajā gadījumā spirtu un dzērienus uz spirta bāzes) no citiem ražotājiem. Tāpēc atbalsta saņēmēja arguments par turpmāko nodokļu ievērojamu zaudēšanu nav ticams.

(110)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem, Komisija secina, ka šajā gadījumā tirgus ekonomikas kreditora kritērijs nav ievērots un ka valsts atbalsta saņēmējam ir piešķīrusi priekšrocību, ko tas nebūtu varējis iegūt tirgus apstākļos.

(111)

Tāpēc Komisija secina, ka apstrīdētais pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(112)

Valsts atbalsts, kas piešķirts atbalsta saņēmējam, ir vienāds ar parāda summu, ko nodokļu birojs norakstījis vienošanās procedūrā, proti, SKK 416 515 990.

(113)

Pasākuma galvenais mērķis ir palīdzēt uzņēmumam, kas ir grūtībās. Šādos gadījumos ir iespējams piemērot atbrīvojumu no EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta, kas atļauj valsts atbalstu, kurš veicina atsevišķas saimnieciskās darbības attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm, un ja ir ievēroti attiecīgie nosacījumi.

(114)

Ņemot vērā atbalsta saņēmēja ražošanas portfeli, Komisija novērtēja, vai īpašie noteikumi, kas attiecas uz lauksaimniecību, šajā gadījumā ir piemērojami. Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu sniegto informāciju par atbalsta saņēmēja apgrozījumu, Komisija savā lēmumā uzsākt oficiālu izmeklēšanu secināja, ka lielākā daļa atbalsta saņēmēja produktu nav produkti, uz kuriem attiecas EK līguma I pielikums, un ka tāpēc ir piemērojami vispārējie valsts atbalsta noteikumi.

(115)

Savās piezīmēs par lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanu atbalsta saņēmējs apstrīdēja datus par apgrozījumu, ko iepriekš bija iesniegušas Slovākijas iestādes (sk. 1. tabulu), bet ne Komisijas lēmumu savu novērtējumu veikt, pamatojoties uz vispārējiem valsts atbalsta noteikumiem. Nemēģinot aprēķinot, vai atbalsta saņēmēja minētie skaitļi ir pareizi (33), Komisija pārbaudīja, vai iepriekš minētais tās secinājums attiektos arī uz jaunajiem datiem. Tā secina, ka lielāko daļu atbalsta saņēmēja apgrozījuma rada produkti, uz kuriem neattiecas EK līguma I pielikums. Tāpēc ir piemērojami vispārējie, nevis konkrētas nozares, valsts atbalsta noteikumi.

(116)

Pašlaik glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem reglamentē Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (34) (turpmāk tekstā – jaunās pamatnostādnes), ar ko ir aizstāts iepriekšējais, 1999. gadā pieņemtais, teksts (35) (turpmāk tekstā – 1999. gada pamatnostādnes).

(117)

Jauno pamatnostādņu pārejas noteikumi paredz, ka tie ir piemērojami, novērtējot jebkuru glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, kas piešķirts bez Komisijas atļaujas (nelikumīgs atbalsts), ja daļa atbalsta vai viss atbalsts ir piešķirts pēc 2004. gada 1. oktobra – dienas, kad jaunās pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (104. punkts). Tomēr, ja atbalsts ir nelikumīgi piešķirts pirms 2004. gada 1. oktobra, pārbaude jāveic, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kas piemērojamas brīdī, kad piešķirts atbalsts (104. punkts).

(118)

Komisija norāda, ka nodokļu birojs vienošanās apstiprinājumu izdeva 2004. gada 9. jūlijā, un tas stājās spēkā 2004. gada 23. jūlijā. Tas nozīmē, ka atbalsts tika nelikumīgi piešķirts pirms 2004. gada 1. oktobra. Tāpēc ir piemērojamas 1999. gada pamatnostādnes, kas bija piemērojamas atbalsta piešķiršanas brīdī.

(119)

Komisija secina, ka atbalsta saņēmējs ir vidējs uzņēmums tādā nozīmē, kādā tas minēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (36).

(120)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādņu 5. punkta c) apakšpunktu uzņēmumu uzskata par grūtībās nonākušu uzņēmumu, ja tas atbilst saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteiktajiem kritērijiem, kas jāievēro, lai uzņēmumu varētu uzskatīt par kolektīvās maksātnespējas procedūras subjektu.

(121)

Atbalsta saņēmējs bija tās vienošanās procedūras puse, kas ir piemērojama Bankrota likumā definētajiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem. Tāpēc tas ir tiesīgs saņemt glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu.

(122)

Slovākijas iestādes apstrīdēto pasākumu sākotnēji raksturoja kā glābšanas atbalstu. Ievērojot 1999. gada pamatnostādnes, Komisija pauda šaubas par atbalsta kā glābšanas atbalsta saderību, pamatojoties uz iepriekš III daļā raksturotajiem iemesliem.

(123)

Ne Slovākijas iestādes, ne atbalsta saņēmējs nav iesniedzis piebildumus par šīm šaubām. Šajā saistībā Komisijai nav iesniegti jauni fakti.

(124)

Tā kā iepriekš minētās šaubas nav kliedētas, Komisija secina, ka atbalsts nav saderīgs kā glābšanas atbalsts 1999. gada pamatnostādņu nozīmē.

(125)

Komisija pauda šaubas par to, vai atbalsts ir saderīgs kā pārstrukturēšanas atbalsts 1999. gada pamatnostādņu nozīmē, pamatojoties uz iepriekš III daļā izklāstītajiem iemesliem.

(126)

Komisija norāda, ka Slovākijas iestādes, kam ir pienākums pierādīt, ka valsts atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, nav darījušas zināmus jaunus faktus, lai pierādītu šo secinājumu. Tā ir pienācīgi ņēmusi vērā atbalsta saņēmēja iesniegtos apsvērumus.

(127)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai jābūt saistītai ar pamatotu un saskaņotu pārstrukturēšanas plānu uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, un tas jāpiešķir ar nosacījumu, ka šāds plāns tiek īstenots. Dalībvalsts uzņemas saistības attiecībā uz plānu, kas jāapstiprina Komisijai. Uzņēmuma nespēju īstenot plānu uzskata par atbalsta nepareizu izmantošanu.

(128)

Pārstrukturēšanas plānam jābūt tādam, lai tas dotu iespēju atbalsta saņēmējam atjaunot savu ilgtermiņa dzīvotspēju saprātīgā termiņā un pamatojoties uz reāliem pieņēmumiem par turpmākās darbības nosacījumiem. Plānā jābūt raksturotiem apstākļiem, kuru dēļ atbalsta saņēmējam radušās grūtības, un jānorāda attiecīgi šo grūtību atrisināšanas pasākumi. Pārstrukturēšanas darbības nevar ierobežot līdz finansiālam atbalstam, kas paredzēts, lai atlīdzinātu parādus un iepriekšējus zaudējumus, nenovēršot grūtību cēloni.

(129)

Attiecībā uz uzņēmumiem, kas atrodas atbalstāmajos reģionos, un maziem un vidējiem uzņēmumiem 1999. gada pamatnostādnes paredz, ka atbalsta atļaušanas nosacījumi var būt mazāk stingri attiecībā uz kompensācijas pasākumu īstenošanu un pārraudzības ziņojumu saturu. Tomēr šie faktori neatbrīvo šādus uzņēmumus no prasības izstrādāt pārstrukturēšanas plānu vai dalībvalsti no pienākuma nodrošināt to, ka pārstrukturēšanas atbalstu piešķir tikai ar nosacījumu, ka tiek īstenots pārstrukturēšanas atbalsts.

(130)

Pēc oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas Slovākijas iestādes apstiprināja, ka uzņēmējdarbības plānu, ko atbalsta saņēmējam bija pienākums uzrādīt, lai varētu uzsākt vienošanās procedūru, ir izvērtējusi tikai kompetentā tiesa, t. i., nevis piešķīrēja iestāde, un ka ne tiesa, ne nodokļu birojs nav uzraudzījusi plāna īstenošanu.

(131)

Pretēji šim apstiprinājumam atbalsta saņēmējs apgalvoja, ka nodokļu birojs bija izvērtējis uzņēmējdarbības plāna spēju atjaunot ilgtermiņa dzīvotspēju pirms vienošanās apstiprināšanas, bet tas nesniedza pierādījumus, lai pamatotu šo apgalvojumu.

(132)

Atbalsta saņēmējs arī iebilda, ka tam, ka nav oficiāla pārstrukturēšanas plāna, nav nozīmes, ja Komisija veic atbalsta ex post novērtējumu, jo tad Komisija var novērtēt, vai atbalsta saņēmējs faktiski ir kļuvis dzīvotspējīgs. Atbalsta saņēmējs uzskata, ka oficiālu pārstrukturēšanas plānu var pieprasīt tikai ex ante novērtēšanas gadījumā – šāds novērtējums ir vienīgais novērtējums, uz ko attiecas 1999. gada pamatnostādnes.

(133)

Šāds arguments nav pareizs. Minētās 1999. gada pamatnostādnes attiecas gan uz paziņota, gan nelikumīga atbalsta saderības novērtējumu. Ikreiz, kad notiek novērtēšana, ir spēkā nosacījums, ka pārstrukturēšanas atbalstu piešķir, ja ir izstrādāts dzīvotspējīgs pārstrukturēšanas plāns. Komisijai savs novērtējums jāveic, pamatojoties uz informāciju, kas bijusi pieejama atbalsta piešķiršanas brīdī.

(134)

Var secināt, ka nodokļu birojam kā piešķīrējai iestādei nebija iespējas novērtēt pārstrukturēšanas plānu un nodrošināt to, ka tā debitoru parādus noraksta ar nosacījumu, ka tiek īstenots pārstrukturēšanas plāns, kas tiks pienācīgi uzraudzīts. Tātad pirmais oficiālais nosacījums, kas ir pilnībā attiecināms arī uz ex post novērtējumu, nav ievērots.

(135)

Attiecībā uz uzņēmējdarbības plāna būtību Slovākijas iestādes nav sniegušas informāciju, kas mazinātu Komisijas šaubas par to, vai plāns ir reāls pārstrukturēšanas plāns, kuru paredz 1999. gada pamatnostādnes.

(136)

Komisija var tikai atkārtot secinājumu, ko tā paudusi lēmumā par oficiālas izmeklēšanas uzsākšanu. Iesniegtais uzņēmējdarbības plāns ir tikai plāns, kas attiecas uz atbalsta saņēmēja aktuālo problēmu saistībā ar valstij atmaksājamā parāda palielināšanos. Plānā nav nekādā veidā analizēti apstākļi, kas izraisījuši atbalsta saņēmēja grūtības, vai uzņēmuma finanšu stāvoklis attiecīgajā brīdī, vai tā finansiālās izredzes. Tā kā šādas analīzes nav bijis, atbalsta saņēmējs nav ierosinājis konkrētus pasākumus saistībā ar atsevišķajiem grūtību iemesliem. Vienīgais sīki raksturotais pasākums ir ierosinātā finanšu pārstrukturēšana, vienojoties ar kreditoriem.

(137)

Plānā nav minēta atbalsta saņēmēja pašu kapitāla palielināšana, ko atbalsta saņēmējs minēja kā vienu no pārstrukturēšanas pasākumiem. Lietas materiālos nav informācijas, kas pierādītu, ka Hydree Slovakia veiktais kapitāla palielinājums jāuzskata par pasākumu, kas nodrošinājis to, ka atbalsta saņēmējs ilgtermiņā neatkārtos savu stratēģiju ražošanas finansēšanā izmantot PVN un akcīzes nodokļu parādu, kas galu galā izraisīja uzņēmuma grūtības. Slovākijas iestādes pašas apstiprināja, ka kapitāla palielinājums nekādā veidā nemazina finansiālo problēmu atkārtošanās risku. Šīs šaubas vēl jo vairāk pastiprinās tad, ja uzskata, ka kapitāla palielinājums bija 21 miljons SKK, bet pārstrukturētais parāds bija 644 miljoni SKK.

(138)

Kapitāla palielinājums pats par sevi nav pierādījums par tirgus paļaušanos uz to, ka atbalsta saņēmējs atgūs ilgtermiņa dzīvotspēju. Komisija norāda, ka atbalsta saņēmējam nav izdevies saņemt aizdevumu no privātbankas, kaut gan tas aktīvi centies to saņemt.

(139)

Komisija arī norāda, ka ražošanas iekārtu iznomāšana atbalsta saņēmēja konkurentam Old Herold s.r.o. nepārprotami bija pamatota ar to, ka atbalsta saņēmējs bija zaudējis licenci, kas tam ļauj ražot spirtu un dzērienus uz spirta bāzes, nevis ar to, ka ražošana būtu radījusi zaudējumus un tāpēc vajadzētu veikt pārstrukturēšanu. Atbalsta saņēmējs pats būtu varējis pieprasīt jaunu licenci pēc vienošanās pabeigšanas, bet tas to nav darījis. Tomēr Komisija norāda, ka atbalsta saņēmējs turpina pārdot produktus, ko ražo Old Herold, izmantojot atbalsta saņēmēja iekārtas, un tas šos produktus pārdod, izmantojot savu zīmolvārdu, un pat plāno šos pārdošanas apjomus palielināt, kā norādīts ikgadējā ziņojumā par laika posmu no 2004. gada 29. aprīļa līdz 30. decembrim. Tāpēc šo ražošanas aktīvu iznomāšanu nevar uzskatīt par pārstrukturēšanas pasākumu, jo, ņemot vērā visus pieejamos pierādījumus, nav bijis vajadzības pārstrukturēt šo ražošanas daļu.

(140)

Attiecībā uz pārējiem uzņēmējdarbības plānā ierosinātajiem pasākumiem Komisijas šaubas vēl nav kliedētas. Šie pasākumi ir tikai parastās uzņēmējdarbības gaitas pasākumi, nevis racionalizācijas pasākumi (veca aprīkojuma vai transportlīdzekļu pārdošana). Abi ierosinātie strukturālie pasākumi (nerentablo bezalkoholisko produktu ražošanas izbeigšana un nekustamā īpašuma daļas pārdošana) tika izklāstīti ļoti vispārīgi, nenorādot konkrētus produktus vai termiņu. Slovākijas iestādes apstiprināja, ka kopš 2005. gada 10. oktobra nekustamais īpašums, ko paredzēts pārdot (administratīva ēka, veikals un atpūtai paredzēts aprīkojums), nav pārdots, t. i., ka šis plānotais pasākums nav īstenots, kā tika paziņots.

(141)

Ņemot vērā to, ka nav oficiāla pārstrukturēšanas plāna un faktiskas grūtību analīzes, kā arī pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu šīs grūtības, un tirgus nosacījumus un izredzes, Komisija secina, ka atbalsta saņēmēja iesniegtais uzņēmējdarbības plāns nav faktisks pārstrukturēšanas plāns, ko paredz 1999. gada pamatnostādnes (37). Tāpēc Komisijas šaubas par to, vai atbalsta saņēmējs atgūs ilgtermiņa dzīvotspēju, nav kliedētas.

(142)

Kaut gan ar secinājumu, ka, neesot faktiskam pārstrukturēšanas plānam, tai joprojām ir šaubas par ilgtermiņa dzīvotspēju, pietiek, lai secinātu, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, Komisija analizēs arī citu galveno kritēriju, kas noteikts 1999. gada pamatnostādnēs, proti, atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam.

(143)

Atbilstoši 1999. gada pamatnostādņu 40. punktam atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam, kas vajadzīgs, lai varētu veikt pārstrukturēšanu, ņemot vērā esošos atbalsta saņēmēja finanšu resursus. Sagaidāms, ka atbalsta saņēmējs sniegs būtisku ieguldījumu pārstrukturēšanā, izmantojot savus resursus.

(144)

Pārstrukturēšanas izmaksas bija SKK 644 591 440 (16,96 miljoni EUR), kas ir kopējā tā parāda summa, kurš pārstrukturēts, izmantojot vienošanos. Atbalsta saņēmējs samaksāja 35 % no šīs summas, t. i., SKK 225 607 028 (5,93 miljonus EUR).

(145)

Slovākijas iestādes nesniedza sīkākus paskaidrojumus par šaubām, ko Komisija paudusi šajā saistībā. Atbalsta saņēmējs paskaidroja, kā viņš finansējis tā parāda atmaksu, kas atlicis pēc vienošanās (sk. 30. punktu). Atbalsta saņēmējs uzskata, ka tā ieguldījums bija [mazāk nekā 300] miljonu SKK ([mazāk nekā 7,9] miljoni EUR).

(146)

Vispirms Komisija norāda, ka atbalsta saņēmējam pieejamo resursu vērtība bija lielāka nekā parāda summa, kas bija atlikusi pēc vienošanās. Tas liecina par to, ka atbalsts nebija ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam.

(147)

Kas ir vēl svarīgāk – Komisija uzskata, ka Old Herold piešķirtais kredīts nav uzskatāms par paša atbalsta saņēmēja ieguldījumu 1999. gada pamatnostādņu nozīmē. Parādi kreditoriem ir pastāvīgs uzņēmuma darbības finansējuma avots. Tie ir īstermiņa aizdevumi, kas tomēr ir jāatmaksā. Tikai tad, ja piegādātāji piekrīt parāda atmaksāšanas termiņam, kas ir ilgāks par parasto, uzņēmumam pārstrukturēšanai ir pieejami papildu resursi; šāda atlikšana ir pazīme, ka tirgus tic dzīvotspējas atjaunošanas iespējamībai.

(148)

Atbalsta saņēmējs nekādā veidā nepierādīja, ka maksājuma atlikšana, ko veica Old Herold, būtiski pārsniedza to, kas ir parasta komercdarbības prakse starp atbalsta saņēmēju un tā piegādātājiem. Maksājuma termiņš, kas ir 40 dienas, ir standarta prakse, jo īpaši ņemot vērā to, ka atbalsta saņēmējam tas tika atvēlēts pēc tam, kad notikusi vienošanās. Tāpēc atbalsta saņēmējam finansiālu grūtību vairs nebija. Vienošanās mērķis bija tieši palīdzēt atbalsta saņēmējam atrisināt finansiālās problēmas.

(149)

Tāpēc Komisija secina, ka šo pagarināto atmaksas termiņu nevar uzskatīt par ieguldījumu pārstrukturēšanā no ārējiem resursiem.

(150)

Bez šādas atlikšanas atbalsta saņēmēja ieguldījums 1999. gada pamatnostādņu nozīmē ir [mazāk nekā 170] miljonu SKK ([mazāk nekā 4,5] miljoni EUR) un tādējādi atbilst [mazāk nekā 27] % no pārstrukturēšanas izmaksām.

(151)

Atšķirībā no jaunajām pamatnostādnēm 1999. gada pamatnostādnēs nebija noteikta robežvērtība, kas liecinātu par to, kad atbalsta saņēmēja ieguldījums tiek uzskatīts par būtisku.

(152)

Ņemot vērā Komisijas praksi piemērot 1999. gada pamatnostādnes un Komisijas politikas tendenci šajā ziņā ieviest robežvērtības saskaņā ar 2004. gada pamatnostādnēm (38), Komisija uzskata, ka ieguldījums, kas ir [mazāk nekā 27] %, ir pārāk mazs. Šādu ieguldījumu saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm varētu pieņemt tikai tad, ja būtu ievēroti visi pārējie atbalsta apstiprināšanas nosacījumi, un Komisijai vajadzētu ņemt vērā tādus kritērijus kā, piemēram, to, vai uzņēmums aktīvi darbojas atbalstāmajā reģionā un ciktāl finansējuma avoti atspoguļo tirgus, nevis atbalsta saņēmēja un tā akcionāru, ticību uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējai, vai citas īpašas attiecīgā gadījuma pazīmes.

(153)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija šajā gadījumā nevar piekrist apgalvojumam, ka atbalsta saņēmēja ieguldījums ir būtisks. Tā secina, ka tās šaubas par to, vai atbalsta saņēmēja ieguldījums ir būtisks un vai atbalsts ir ierobežots līdz vajadzīgajam minimumam, nav kliedētas.

(154)

Komisija secina, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu kā glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsts. Turklāt šajā gadījumā nav piemērojams neviens cits izņēmums, kas noteikts EK Līgumā.

(155)

Komisija secina, ka Slovākijas Republika ir nelikumīgi piešķīrusi nodokļu parāda norakstīšanu par labu Frucona Košice a.s., tādējādi pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu. Šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu, un tam nav piemērojams neviens izņēmums, kas noteikts EK Līgumā.

(156)

Kaut gan nodokļu biroja piešķirtās norakstīšanas īstenošana ir apturēta, līdz Komisija izskatīs šo procedūru, Komisija secina, ka priekšrocība atbalsta saņēmējam tika radīta brīdī, kad nodokļu birojs nolēma atteikties no savas prasījumu daļas un tādējādi nodeva atbalstu atbalsta saņēmēja rīcībā. Minētais brīdis ir brīdis, kad 2004. gada 23. jūlijā stājās spēkā kreditoru nolīgums. Atbalsta saņēmēja priekšrocība salīdzinājumā ar tā konkurentiem bija tāda, ka nodokļu birojs neīstenoja savus nodokļu prasījumus.

(157)

Lai atjaunotu statusu ex ante, valsts atbalsts ir jāatmaksā,

30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/32

(1)

Saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu un Valsts atbalsta programmu kuģu būvei (1) (turpmāk tekstā – “Kuģu būves atbalsta programma”) 2005. gada 19. oktobra vēstulē (atzīme par saņemšanu Komisijā tajā pašā dienā) Vācija informēja par savu nodomu piešķirt reģionālu atbalstu uzņēmumam Detlef Hegemann Rolandwerft GmbH & Co. KG (“Rolandwerft”). 2005. gada 16. novembra vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija sniedza 2005. gada 23. decembra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā). 2006. gada 18. janvāra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā) Vācija veica izmaiņas pieteiktajā atbalstā.

(2)

2006. gada 22. februāra vēstulē Komisija paziņoja Vācijai savu lēmumu attiecībā uz šo atbalstu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. Komisija aicināja Vāciju un ieinteresētās puses izteikt savus apsvērumus. 2006. gada 28. jūnija vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā) apsvērumus izteica Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienība (Verband für Schiffbau und Meerestechnik). Atbalsta saņēmējs savu viedokli izteica 2006. gada 30. jūnija vēstulē (atzīme par saņemšanu 2006. gada 7. jūlijā).

(3)

Saņemtie apsvērumi 2006. gada 17. jūlija vēstulē tika paziņoti Vācijai. Vācijas atbildi Komisija saņēma 2006. gada 11. augusta vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā).

(4)

Viedokli par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija paziņoja 2006. gada 6. aprīļa vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā). Tika saņemti pielikumi, kas tika minēti 2006. gada 11. aprīļa vēstulē (atzīme par saņemšanu 2006. gada 12. aprīlī). 2006. gada 17. augustā Komisija pieprasīja papildu informāciju, ko Vācija iesniedza 2006. gada 14. septembra (atzīme par saņemšanu 2006. gada 15. septembrī) vēstulē. Vācija iesniedza Komisijai papildu informāciju arī 2006. gada 20. novembra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā). 2006. gada 22. novembrī notika tikšanās ar Vācijas un kuģu būvētavas pārstāvjiem. Pēc šīs tikšanās Vācija iesniedza Komisijai papildu informāciju 2006. gada 24. novembra vēstulē (atzīme par saņemšanu tajā pašā dienā).

(5)

Atbalsta saņēmējs ir kuģu būvētava Rolandwerft. Tā atrodas Bernē, Lejassaksijā, Vēzermaršas rajonā (Vācija), kas ir atbalstāms reģions saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Kuģu būvētava atrodas pie Vēzeres upes, kas ietek Ziemeļjūrā. Uzņēmums ietilpst Hegemann koncernā un ir liels uzņēmums, kas saskaņā ar Komisijas Ieteikumu par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (2) nav uzskatāms par mazu vai vidēju uzņēmumu.

(6)

Rolandwerft ražo jūras kuģus. Pamatdarbība ir koncentrēta uz fīderkuģu, vismazāko konteineru kuģu kategorijas kuģu, būvēšanu. Turklāt kuģu būvētava būvē īpašus kuģus, piemēram, RoRo/LoLo kuģus un automobiļu pārvadāšanas kuģus. 1999. gadā Rolandwerft reaģēja uz mainījušos pieprasījumu tirgū un sāka būvēt lielākus kuģus ar garumu līdz […] (3) m, svaru līdz […] t un kravnesību līdz 850 LES. Lai varētu izgatavot lielākus kuģus un pielāgotu kuģu būvētavu, bija jāīsteno ieguldījumu programma, kas paredzēja arī kuģu pacēlāja paplašināšanu. Bija ieplānota arī aprīkošanas piestātnes pagarināšana, kas gan bija jāatliek ekonomisku iemeslu dēļ. Viena no Rolandwerft darbības jomām ir arī kuģu remonts. Remonta darbi tiek veikti gan uz sauszemes, gan uz ūdens.

(7)

Vispirms kuģi tiek izgatavoti pa sekcijām 3. ražošanas cehā un samontēti lielākos moduļos āra būvlaukumā. Gatavās kuģu daļas tiek pārbīdītas pāri āra būvlaukumam un nogādātas 1. kuģu ražošanas cehā, kur tās tiek savienotas kopā, veidojot jaunus kuģus. Izgatavotie jaunie kuģi tiek pārbīdīti uz kuģu pacēlāju un tur nolaisti ūdenī. Tālākā aprīkošana notiek aprīkošanas piestātnē, kas ir paredzēta kuģiem garumā līdz 140 m. Aprīkošanas sastāvdaļu pacelšana notiek ar 50 tonnu piestātnes celtni un 8 tonnu būvniecības celtni, kas abi pārvietojas pa piestātnes celtņu sliežu ceļu.

(8)

Kopš 20. gs. deviņdesmito gadu sākuma Rolandwerft vienlaicīgi aprīko divus kuģus (izņemot periodus, kad ir mazs pieprasījums). Sākotnējā piestātnē šos abus kuģus (toreiz vēl īsākus) varēja pietauvot tieši piestātnē. Kad 1999. gadā Rolandwerft uzsāka lielāku kuģu būvēšanu, piestātne kļuva par īsu. Tomēr finansiālu iemeslu dēļ Rolandwerft uzreiz nepagarināja piestātni, bet kā pagaidu risinājumu pietauvoja otro kuģi paralēli pie tieši piestātnē esošā kuģa (“paralēlā enkurvieta”). Katram kuģim, kas tika aprīkots paralēlajā enkurvietā, katrreiz Rolandwerft bija jānomā papildu autoceltnis apmēram […] reizes uz […] laiku un mazāks peldošais celtnis […] katrreiz uz […].

(9)

Kuģu aprīkošana un remontēšana paralēlajā enkurvietā tomēr izrādījās laikietilpīga, dārga un neekonomiska. Turklāt pastāvēja paaugstināts nelaimes gadījumu risks.

(10)

Atbalsta mērķis ir ieguldījumu veicināšana piecos dažādos kuģu būvētavas iecirkņos, proti, 1. un 3. ražošanas cehā, 1. piestātnē, metināšanas automātu iegādē un papildu piestātnes būvniecībā. Lielākā daļa ieguldījumu jau ir veikti. Atbalsts tika pieprasīts līdz ieguldījumu uzsākšanai.

(11)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju ieguldījumi veicina 35 darbavietu izveidi Rolandwerft. Daļa tehnoloģisko darbu agrāk tika pasūtīti kādam tērauda apstrādes uzņēmumam, kas atrodas […] un kas ražoja kuģa priekšgala sekcijas uzņēmumam Rolandwerft. Ieguldījumi dod iespēju Rolandwerft kuģa priekšgalu sekciju izgatavošanu atkal iekļaut pašu ražošanas procesā.

(12)

Veicot ieguldījumus 1. ražošanas cehā, tas jāpagarina par 55 m. Kā tika paziņots Komisijai, pašlaik lielākā daļa kuģu būves darbu tiek veikta brīvā dabā. Pēc ieguldījumu projekta īstenošanas gandrīz visus darbus varēs veikt ražošanas cehā.

(13)

3. ražošanas cehā ir izvietotas iekārtas sekciju būvniecībai. Ceha vārti sākotnēji bija tikai 17,4 m plati, taču Rolandwerft būvētie kuģi parasti ir 22,2 m plati. Līdz ar to sekcijas nevarēja sagatavot montāžai nepieciešamajā pozīcijā, bet tās bija jābūvē šķērsām cehā, lai tās vēlāk varētu transportēt pa vārtiem. Pēc tam ar autoceltņiem sekcijas jāpagriež par 90o, lai tās varētu pievienot blakus sekcijām. Šis process bija laikietilpīgs un dārgs. Šauro ceha vārtu dēļ bija ierobežots arī sekciju dziļums, līdz ar to Rolandwerft bija spiests izgatavot lielāku sekciju skaitu, nekā patiesībā bija vajadzīgs. Lai novērstu šo trūkumu, ražošanas ceha vārti bija jāpaplašina. Šī projekta daļa tika īstenota 2004. gadā.

(14)

Nākamā ieguldījumu projekta daļa, kas tika īstenota 2004. gadā, ietvēra ražošanas ceha pagarināšanu ziemeļrietumu virzienā. Šajā ceha daļā sekcijas tiek sametinātas moduļos. Pagarināšanas rezultātā metināšanas darbus tagad var veikt ražošanas cehā, respektīvi, neatkarīgi no laika apstākļiem. Jaunajā sekciju būvēšanas ceha daļā tika pagarināti arī celtņa sliežu ceļi.

(15)

Atsevišķas sekcijas tiek būvētas uz ķīļa bloku konstrukcijām, ar kurām sekcijas arī transportē. Tā kā pēc ieguldījumu veikšanas 1999. gadā Rolandwerft būvē lielākus kuģus, līdzšinējā ķīļu bloku sistēma saskaņā ar Vācijas izteikumiem vairāk neatbilda prasībām. Turklāt pirms sametināšanas sekcijas rūpīgi jāpozicionē. Pirms ieguldījumu veikšanas šim nolūkam tika izmantots autoceltnis, kas bija laikietilpīgs un dārgs pasākums. Tādēļ 2004. gadā kuģu būvētava veica ieguldījumus modernās hidrauliskās ķīļu bloku konstrukcijās, līdz ar to būtiski vienkāršojot sekciju pozicionēšanu.

(16)

Nākamais ieguldījumu projekts, kas tika uzsākts 2005. gada augustā, attiecas uz 3. ražošanas ceha pagarināšanu dienvidaustrumu virzienā arī ar mērķi, lai darbi vairs nebūtu jāveic ārpus telpām.

(17)

Ieguldījumu projekts ietver arī celtņa sliežu ceļa pagarināšanu par 96 m sākotnējā piestātnē. Šīs piestātnes garums ir 200 m. Pirms pagarināšanas ar celtni varēja aprīkot tikai apmēram pusi kuģa. Lai aprīkotu otru pusi, Rolandwerft bija jāizmanto […] autoceltņi. Celtņa sliežu ceļš tika pagarināts tā, lai celtnis varētu aprīkot kuģus visā garumā. Šie ieguldījumi arī tika veikti 2004. gadā.

(18)

2004. gadā tika veikti ieguldījumi arī, lai iegādātos modernus metināšanas automātus, ar kuriem nepieciešamos metināšanas darbus varēja veikt automātiski un ātrāk.

(19)

2005. un 2006. gada ieguldījumu programma ietver papildu aprīkošanas piestātnes būvniecību, turklāt jāpagarina sākotnējā piestātne par aptuveni 180 m. Aprīkošanas piestātnes būvniecībai nepieciešami šādi pasākumi: zemes ekskavācija upes pusē, teritorijas uzbēršana zemes pusē un pievienošana ielu un ceļu tīklam. Turklāt celtņa sliežu ceļš jāpagarina par 150 m, jāiegādājas un jāuzstāda papildu 35 tonnu celtnis un jāinstalē un jānodrošina apgāde ar materiāliem. Attiecīgie darbi tika uzsākti 2005. gada augustā.

(20)

Lēmums par lielāku kuģu būvniecību no 1999. gada bija šo ieguldījumu projektu iemesls. Toreiz kuģu būvētava jau veica ieguldījumus kuģu pacēlāja modernizēšanā, lai pielāgotu iekārtas. Saskaņā ar atbalsta saņēmēja izteikumiem ieguldījumi piestātnē tika atlikti galvenokārt divu iemeslu dēļ: Pirmkārt, esošie finanšu līdzekļi steidzamāk bija nepieciešami arī Hegemann koncernā ietilpstošajai Peene kuģu būvētavai, kurā toreiz notika plaša pārstrukturēšana. Tirgus lejupslīdes dēļ, kas saglabājās vairākus gadus, nebija pieejami citi finanšu līdzekļi, lai pabeigtu ieguldījumu pasākumus Rolandwerft. Otrkārt, šos ieguldījumus vislabāk varēja atlikt tāpēc, ka blakus novietotu kuģu aprīkošana un remontēšana tehniski bija pilnīgi iespējama (kaut arī mazāk ekonomiska).

(21)

Ieguldījumu projekta priekšrocība ir arī, ka jaunā piestātne kuģu būvētavai nākotnē sniegs iespēju piedalīties konkursos par jūras flotes kuģu būvniecību un remontu. Ar vienlaicīgiem darbiem pie diviem paralēli novietotiem kuģiem saistīto risku dēļ līdz šim Rolandwerft saņēma atteikumu attiecībā uz Vācijas jūras flotes kuģu būvēšanu un remontu. Šo risku dēļ Vācija jūras flote attiecās veikt pasūtījumus Rolandwerft, lai gan Rolandwerft ietilpst kuģu būvētavu lokā, kas principā varētu pretendēt saņemt šādus pasūtījumus.

(22)

Projekta izmaksas kopā ir 14 miljoni euro. Šīs izmaksas tiek sadalītas šādi: tabula:

(23)

Vācija vēlas sniegt valsts atbalstu Rolandwerft EUR 1,56 mlj. apjomā. Attaisnotās izmaksas atbilst projekta kopējām izmaksām EUR 13 mlj. apjomā, līdz ar to atbalsta intensitāte ir 12 %. Atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar apstiprinātu reģionālā atbalsta shēmu (4). Atbalsts tika pieprasīts līdz ieguldījumu uzsākšanai.

(24)

Atbalstu piešķir Lejassaksijas federālā zeme ar Hannoveres NB Bank starpniecību.

(25)

Formālā izmeklēšanas procedūra tika uzsākta, jo Komisijai bija šaubas par atbalsta atbilstību Kuģu būves atbalsta programmai. Komisija apšaubīja, ka ieguldījumus jaunajā aprīkošanas piestātnē var uzskatīt par ieguldījumiem esošajās iekārtās.

(26)

Turklāt Komisija šaubījās, vai Rolandwerft ieguldījumi varētu radīt kuģu būvētavas ražošanas jaudas pieaugumu, kas neatbilstu Kuģu būves atbalsta programmai un kopējam tirgum.

(27)

Komisija saņēma atbalsta saņēmēja Rolandwerft apsvērumus, kā arī Kuģu būves un jūras tehnikas apvienības apsvērumus.

(28)

Saskaņā ar atbalsta saņēmēja izteikumiem ieguldījumu projekts nepalielina kuģu būvētavas kuģu izgatavošanas jaudu. Atbalsta saņēmējs norāda, ka ikviens ražīguma pieaugums izraisa arī attiecīgo esošo iekārtu jaudas pieaugumu. Tomēr tas noteikti nenozīmē, ka kuģu būvētavas jauda palielinās arī kopumā. Rolandwerft gadījumā ieguldījumi gan palielināja ražīgumu, taču nepalielināja kuģu būvētavas jaudu kopumā. Tā vietā ražīguma pieaugums tiek absorbēts, palielinot uzņēmuma iekšējo ražošanas darbību, kas agrāk tika veikta citur. Ražošanas apjoms CGT (compensated gross tonnes) mērvienībās tāpēc nepalielinās.

(29)

Atbalsta saņēmējs iesniedz pārskatu par pēdējos gados izgatavotajiem kuģiem, kā arī kuģu būvētavas pasūtījumu reģistru. 2004. gadā Rolandwerft izgatavoja […] kuģus, kas atbilst […] CGT. 2006. gadā ir plānots uzbūvēt […] kuģus ar jaudu […] CGT apjomā. 2007. un 2008. gadā tiek plānots sasniegt ražošanas apjomu […] CGT gadā.

(30)

Atbalsta saņēmējs paskaidro, ka agrāk kuģu būvētava sekcijas vai visus korpusus ik pa laikam ir pirkusi no citiem uzņēmumiem. Tomēr Rolandwerft ražošanas apjomu nevar palielināt pat ar korpusu un sekciju piepirkšanu no piegādātājiem, jo kuģu aprīkošana vienmēr prasa noteiktu laiku un esošās iekārtas nenodrošina lielāka kuģu skaita efektīvu aprīkošanu. Tā, piemēram, esošajos kuģu būvēšanas cehos katrreiz ir iespējama tikai viena kuģa izgatavošana. Lai samontētu kuģus 1. kuģu būvēšanas cehā, ir vajadzīgas […] nedēļas vienam kuģim.

(31)

Atbalsta saņēmējs iesniedza informāciju par ražošanas procesu kuģu būvētavā. Saskaņā ar to jau šobrīd kuģu būvētava ir pilnīgi noslogota un pēc ieguldījumu projekta īstenošanas nebūs iespējams izgatavot vairāk kuģu. Kuģu būvētavas iecirkņu kopējā jauda ir ierobežota no […] līdz […] CGT, kas, pasūtot daļu darbu citos uzņēmumos, var būt sasniegta jau pirms ieguldījumu projekta īstenošanas.

(32)

Atbalsta saņēmējs izklāsta, ka kuģu būvētava, īstenojot ieguldījumu projektu, spēs piedalīties jūras flotes kuģu būvēšanas, remonta un pārbūves darbu konkursos. Līdz šim šādas iespējas kuģu būvētavai nebija, jo darbi bija jāveic paralēlajā enkurvietā. Tātad ražošanas apjoms CGT mērvienībās salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni samazināsies, jo jūras flotes kuģi netiek uzskatīti par tirdzniecības kuģiem. Noslēgumā atbalsta saņēmējs izklāsta, ka pat, ja Komisija nepiekrīt Vācijas uzskatam par to, ka Kuģu būves atbalsta programma neaizliedz ieguldījumu atbalstu projektiem, kas ir saistīti ar ražošanas pieaugumu, tas nav būtiski, novērtējot atbalsta uzņēmumam Rolandwerft atbilstību kopējam tirgum, jo šajā gadījumā nenotiek jaudas palielināšana.

(33)

Atbalsta saņēmējs paskaidro, ka ieguldījumi attiecas tikai uz esošajām iekārtām. Jo īpaši, veicot ieguldījumus piestātnes pagarināšanā, lai abus kuģus varētu aprīkot tieši no piestātnes, nebija runas par jaunas iekārtas ierīkošanu. Jau tagad kuģu būvētavai ir divas paralēli līdzās izvietotas enkurvietas kuģu aprīkošanai. Atbalsta saņēmējs uzsver, ka paralēlā kuģa enkurvieta ir saistīta ar paaugstinātu risku un tādēļ jūras flote atsakās pasūtīt uzņēmumā Rolandwerft. Plānotie ieguldījumi attiecas uz esošās piestātnes pārbūvi, lai palielinātu tās ražīgumu. Atbalsta saņēmējs iesniedz informāciju par to, cik daudz nedēļu gadā bija izmantojusi paralēlā kuģa enkurvieta un kā tā jāizmanto turpmāk.

(34)

Tālāk atbalsta saņēmējs izklāsta, ka celtņa sliežu ceļa pagarināšana un celtņa instalācija saistībā ar piestātnes pagarināšanu ir paredzēta, lai pārtrauktu lietot neefektīvos un dārgos autoceltņus un peldošos celtņus, kuri pašlaik tiek lietoti kuģu aprīkošanai paralēlajā enkurvietā. Otrā kuģa aprīkošana tieši no piestātnes, kas kļūst iespējams, īstenojot ieguldījumu projektu, palielinās izmaksu efektivitāti un ražīgumu.

(35)

Vācijas Kuģu būves un jūras tehnikas apvienība (turpmāk tekstā – “Apvienība”) uzskata, ka Komisijas šaubas par iespējamu jaudas palielināšanu nevar pamatot ar Kuģu būves atbalsta programmu. Šaubas neattaisno arī pašreizējā tirgus situācija, jo īpaši tāpēc, ka plānotais atbalsts nerada konkurences traucējumus.

(36)

Apvienība izklāsta, ka esot mainījies Kopienas politikas virziens valsts atbalsta kuģu būvei jomā par pagājušajiem gadiem. Kuģu būves atbalsta programma neietver noteikumus, kas aizliedz ieguldījumu atbalsta sniegšanu jaudas palielināšanai. Apvienība uzskata, ka šādus noteikumus vairs nevar uzskatīt par lietderīgiem. Apvienība norāda, ka Kuģu būves atbalsta programmā kādreiz ietvertie šīs nozares speciālie noteikumi maksimāli plaši ir atcelti. Jaudas jautājums tiek pieminēts tikai saistībā ar atbalstu darbības izbeigšanai. Uz citiem atbalsta veidiem, piemēram, atbalstu uzņēmuma pārstrukturēšanai, attiecas vispārējie noteikumi par valsts atbalstu.

(37)

Apvienība ierosina, ka šaura noteikumu interpretācija ir pretrunā ar Initiative LeaderSHIP 2015, kas ir Lisabonas stratēģijas īstenošanas daļa. Eiropas ekonomikas konkurētspēja un ražīgums jāpalielina ar ieguldījumiem pētījumos, attīstībā un inovācijā, kas rada nepieciešamību veikt ieguldījumus modernās ražošanas iekārtās. Ja ieguldījumu valsts atbalsts nevar ietvert jaudas palielināšanu, tas ir pretrunā ar Initiative LeaderSHIP 2015 mērķi, jo īpaši ar mērķi nodrošināt un palielināt pozīciju noteiktos tirgus segmentos. Viens no šiem tirgus segmentiem ir mazu un vidēju konteineru kuģu tirgus, kurā Eiropai joprojām ir ļoti laba pozīcija attiecībā pret Koreju un Ķīnu.

(38)

Apvienība uzskata, ka plānotie ieguldījumi nerada konkurences traucējumus. Pašlaik nepastāv liekas jaudas, jo pasaules kuģu būves tirgū ir vērojams pacēlums. Pieprasījums ir ilgstoši labvēlīgs, tikai 2008./2009. gadā ir gaidāma neliela lejupslīde. Pastāvīgi augošā pasaules tirdzniecība veicina arī jūras pārvadājumu pieaugumu. Jo īpaši tas attiecas uz rūpniecības preču pārvadāšanu ar konteineru kuģiem. Pieaug pieprasījums pēc lielākiem kuģiem, kuru kravnesība ir no 5 000 līdz 8 000 LES un kuri nevar ienākt mazākās ostās. Tas veicina pieprasījuma pieaugumu pēc mazākiem fīderkuģiem tālākai konteineru sadalei. Rolandwerft var izgatavot kuģus, kuru lielums ir līdz 900 LES.

(39)

Saskaņā ar Apvienības izteikumiem fīderkuģi ir nozīmīgs segments Vācijas kuģu būvētavu saimnieciskajā darbībā. Tomēr galvenie konkurenti ir Ķīnas kuģu būvētavas, kas īsteno 42,5 % visā pasaulē uzdoto pasūtījumu un ir nepārprotami tirgus līderi. Vācija ar 26,8 % pasūtījumu ir otrajā vietā.

(40)

Saskaņā ar Apvienības izteikumiem kuģu līdz 900 LES segmentā Eiropā ir ļoti maz konkurentu, un tie galvenokārt atrodas Vācijā un Nīderlandē. Apvienība saskata augstu izaugsmes potenciālu šajā segmentā. Tā kā Ķīnas kuģu būvētavas savus kuģus piedāvā par zemām cenām, Vācijas un Eiropas kuģu būvētavas varētu saglabāt savu tirgus pozīciju, tikai garantējot augstu kvalitāti un nepārtraukti palielinot ražīgumu.

(41)

Apvienība uzsver, ka Ķīna un Vjetnama turpinās palielināt kuģu būves jaudas un līdz ar to arī – tirgus daļu. Tas nozīmē, ka konkurence kuģu būves jomā pastāv ne tik daudz Eiropas, cik pasaules līmenī.

(42)

Apsvērumos par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu Vācija norāda, ka Kuģu būves atbalsta programmas 26. punkts neietver noteikumus attiecībā uz jaudu. Tā 26. punktā nav noteikumu, kas atzītu par nepieļaujamu ieguldījumu atbalstu projektiem, kuri līdzās ražīguma pieaugumam veicina arī jaudas pieaugumu. Vācija uzsver, ka kuģu būves rūpniecības ražīguma palielināšana ir viens no Kopienas galvenajiem mērķiem šajā ekonomikas sektorā. Initiative LeaderSHIP 2015 tiecas uzlabot Eiropas kuģu būvētavu konkurences pozīciju, kā arī samazināt negatīvos aspektus, ko Eiropas kuģu būves rūpniecībai ir radījusi kuģu būves subsidēšana Āzijā. Pēc Vācijas domām, šo mērķi var sasniegt tikai, paaugstinot ražīgumu.

(43)

Vācija uzskata, ka no Kuģu būves atbalsta programmas 3. punkta nevar secināt, ka, novērtējot atbilstību ar kopējo tirgu, jāņem vērā ieguldījumu projekta ietekme uz jaudu. Kuģu būves sektoru vairs neraksturo Kuģu būves atbalsta programmas 3. punktā minētās pazīmes, bet pašlaik tas galvenokārt izceļas ar labu pasūtījumu situāciju, augstām cenām un jaudas nepietiekamību.

(44)

Turklāt Vācija uzsver, ka Eiropas kuģu būves rūpniecības tirgus daļa pēdējos gadu desmitos ir samazinājusies, bet Japāna, Koreja un Ķīna ir palielinājušas to tirgus daļas ar valsts subsīdiju palīdzību. Kuģu būves atbalsta programmas 3. punkta c) apakšpunktā šī subsidēšana tiek minēta kā viens no vērā ņemamiem faktoriem. Tādēļ Eiropas kuģu būvētavām jācenšas paaugstināt ražīgums.

(45)

Pēc Vācijas domām, ikviens ražīguma pieaugums automātiski rada lielāku iekārtas saražotās produkcijas izlaidi. Tādēļ saskaņā ar Kuģu būves atbalsta programmu ražīguma pieaugums nevar nozīmēt to, ka tas pats apjoms tiks saražots ar mazākiem ieguldījumiem, tas ir, mazākiem izdevumiem. Tālāk Vācija norāda uz reģionālo atbalstu uzdevumu veicināt reģionālo attīstību un jaunu darbavietu izveidi. Šajā izpratnē ražīguma pieaugums neizraisa darbavietu samazinājumu.

(46)

Attiecībā uz tirgus situāciju Vācija izklāsta, ka pārvadājumus skaits pieaug un konteineru kuģu segmentā var novērot pieprasījumu pēc lielākiem kuģiem. Jau tagad ir kuģi ar 5 000 LES kravnesību un jaunajās prognozēs ir runa jau par kuģiem ar 8 000 LES kravnesību. Tā kā šādi lieli kuģi var ienākt tikai nedaudzās ostās, ir vajadzīgi mazāki kuģi, lai kravu sadalītu tālāk. Tādēļ lielais pieprasījums pēc fīderkuģiem ar 850 LES kravnesību, kādus izgatavo Rolandwerft, nesamazināsies

(47)

Turklāt Vācija detalizēti izskaidro ieguldījumu projektu un pievieno attēlus, parādot kuģu būvētavas pasākumus un izvietojumu.

(48)

1. ražošanas ceha pagarināšana kuģu būvētavai dos iespēju pilnīgi izgatavot kuģi cehā, kas pašlaik nav iespējams. Pārsedzot esošās ražošanas iecirkņus, darbi kļūs ražīgāki un efektīvāki.

(49)

Vācija paskaidro, ka 1. piestātnē pietauvots kuģis šobrīd aizņem tikai divas trešdaļas no piestātnes. Tiks pagarināta neizmantotās piestātnes dienvidu daļa. Tas nenozīmē “jaunas iekārtas” būvniecību Kuģu būves atbalsta programmas izpratnē. Tiklīdz piestātne tiks pagarināta, tā tiks aprīkota ar celtni, kas aizstās pašlaik izmantoto autoceltni.

(50)

Vācija norāda, ka paralēlā kuģa enkurvieta ir izmantota […] reizes (ieskaitot piegādes) laika posmā no 2003. līdz 2005. gadam. Vācija vēlreiz apliecina, ka paralēlā kuģa enkurvieta tiks pārvietota uz jauno piestātni. Jaunā piestātne gadā tiks izmantota apmēram tikpat bieži, cik paralēlā kuģa enkurvieta pēdējos gados. Vācija paskaidro, ka kuģa aprīkošana otrajā enkurvietā ir saistīta ar paaugstinātu risku, jo nepieciešamais peldošais celtnis jānoenkuro Vēzeres upes vidū. Līdz ar to turpmāk 1. piestātnes otrajā enkurvietā kuģi vairs netiks aprīkoti.

(51)

Pēc Vācijas domām, aprīkošanas piestātnes pagarināšana, kā rezultātā no piestātnes būs iespējams aprīkot divus kuģus, nav jāpielīdzina jaunas iekārtas izbūvei. Runa ir tikai par nenozīmīgu esošās piestātnes pagarināšanu. Arī pirms ieguldījumu projekta veikšanas piestātne jau ir garāka par viena fīderkuģa garumu, un kuģu būvētava tāpat varētu vienlaicīgi aprīkot divus īsākus kuģus.

(52)

Vācija argumentē, ka Rolandwerft jau ir divas aprīkošanas vietas, pat ja viena no tām ir novietota otrajā “rindā”. Tā kā otrais kuģis neatrodas piestātnes celtņa aizsniedzamības zonā, jāizmanto autoceltņi vai peldošie celtņi. Pēc piestātnes pagarināšanas darbs varētu kļūt krietni efektīvāks, jo kuģi varētu aprīkot tieši no piestātnes. Vācija uzsver, ka Vācijas jūras flote atsakās uzdot pasūtījumus Rolandwerft, jo šī kuģu būvētava praktizē aprīkošanu otrajā rindā.

(53)

Vācija argumentē, ka otrās enkurvietas ierīkošana esošajā pagarinātajā piestātnē nav jaunas iekārtas būvēšana, bet gan drīzāk abu enkurvietu ražīguma palielināšanas pasākums, izvietojot tās nevis paralēli, bet vienu aiz otras. Jaunais celtnis, kas tiks uzstādīts jaunajā piestātnē, aizvietos pašlaik izmantotos autoceltņus un peldošos celtņus. Izmantojot jauno celtni, darbs kļūs ražīgāks.

(54)

Vācija uzsver, ka pasākums ir nepieciešams tāpēc, ka kuģa aprīkošana otrajā rindā ir laikietilpīga un neefektīva. Turklāt projekts Rolandwerft dos iespēju piedalīties Vācijas jūras flotes kuģu remonta un pārbūves konkursos.

(55)

Tālāk Vācija izskaidro, ka Rolandwerft sākotnēji būvēja mazākus fīderkuģus, no kuriem vienlaicīgi piestātnē varēja pietauvot divus kuģus. Tomēr tirgus pieprasījums aizvien vairāk koncentrējas uz platākiem un garākiem fīderkuģiem, taču diviem šādiem kuģiem piestātnē vienam aiz otra vienlaicīgi vairs nepietiek vietas. Tādēļ, lai veiktu kuģa aprīkošanu un remontu, kuģu būvētava ir uzsākusi otrā kuģa pietauvošanu paralēli tieši piestātnē esošajam kuģim. Līdz ar to piestātnes pagarināšana ir tikai aprīkošanas iekārtas pielāgošana garākiem kuģiem.

(56)

Vācija izklāsta, ka agrāk Rolandwerft laiku pa laikam ir sadarbojusies ar Peene kuģu būvētavu un aprīkojusi šīs kuģu būvētavas izgatavotos kuģu korpusus. Tomēr pēdējā laikā Rolandwerft ir ražojusi tikai kuģus, kas ir pilnībā izgatavoti Rolandwerft. Vācija paskaidro, ka remonta darbība nevar tikt paplašināta, kamēr tiek saglabāts pašreizējais jaunbūvējamo kuģu apjoms. Daļa remontdarbu tika veikta uz sauszemes. Šim nolūkam bija vajadzīgs āra būvlaukums, kas jau tika izmantots jaunu kuģu izgatavošanai.

(57)

Vācija izklāsta, ka jaunais celtnis tiek lietots ne tikai jaunajā piestātnē, bet veicina kravu pacelšanas optimizāciju arī sākotnējā piestātnē, palielinot maksimālo celtspēju sākotnējā piestātnē.

(58)

Vācija norāda, ka Apvienība atbalsta tās viedokli. Vācija uzskata, ka Apvienības apsvērumiem ir liela nozīme, jo tā pārstāv Vācijas jūras pārvadājumu saimniecības, Vācijas kuģu būvētavu un to piegādātāju politiskās un ekonomiskās intereses. Turklāt Apvienībai kā dažādu interešu grupu pārstāvei ir pieejama jaunākā tirgus informācija. Ja Apvienība secina, ka plānotais atbalsts uzņēmumam Rolandwerft nerada kaitējumu Vācijas kuģu būves rūpniecībai, Komisijai tas būtu jāņem vērā. Turklāt Vācija uzsver, ka Komisija nav saņēmusi nekādus negatīvus, pret atbalsta piešķiršanu vērstus apsvērumus.

(59)

Attiecībā uz atbalsta saņēmēja viedokli Vācija uzsver, ka Rolandwerft izskaidro, ka ieguldījumu projekts neradīs jaudas pieaugumu. Vācija apliecina, ka šo jautājumu tā neuzskata par būtisku, novērtējot atbalsta atbilstību kopējam tirgum.

(60)

Saskaņā ar EK Līguma 87. pantu kopējam tirgum neatbilst nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ja šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Saskaņā ar Eiropas Kopienu tiesas un Pirmās instances tiesas pastāvīgo tiesu praksi tirdzniecības ietekmēšanas priekšnoteikums ir izpildīts, ja uzņēmums, kam ir sniegtas priekšrocības, veic saimniecisku darbību, kas ir tirdzniecības starp dalībvalstīm priekšmets.

(61)

Subsīdijas piešķir Lejassaksijas federālā zeme, un līdz ar to tas ir valsts pasākums. Rolandwerft tā sniedz priekšrocību, ko uzņēmums nebūtu sasniedzis tirgū. Rolandwerft nodarbojas ar jūras kuģu būvēšanu. Tā kā tie tiek tirgoti, pasākums draud radīt konkurences traucējumus un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Līdz ar to saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu subsīdija ir valsts atbalsts un ir attiecīgi jānovērtē.

(62)

EK Līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz izņēmumus no 1. punktā minētā vispārējā atbalsta aizlieguma.

(63)

Lai novērtētu atbalstu kuģu būvei, Komisija ir pieņēmusi Kuģu būves atbalsta programmu. Tajā ir īpaši noteikumi par atbalstu kuģu būves rūpniecībai, ja un tā kā kuģu būves sektora īpatnības nosaka īpašas pieejas nepieciešamību. Šīs Kuģu būves atbalsta programmas izpratnē termins “kuģu būve” ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būve Kopienā. “Kuģu remonts” ir pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu remonts vai atjaunošana Kopienā. Šī definīcija attiecas uz Rolandwerft saimniecisko darbību, tāpēc pārbaudāmais atbalsts jānovērtē, ņemot vērā Kuģu būves atbalsta programmu. Rolandwerft neizgatavo zvejniecības transportlīdzekļus Kopienas vajadzībām. Saskaņā ar Pamatnostādnēm par zivsaimniecības un akvakultūras nozarei paredzētā valsts atbalsta pārbaudi (5) nav pieļaujams atbalsts kuģu būvētavām Kopienas zvejniecības transportlīdzekļu būvei.

(64)

Kuģu būves atbalsta programmas 26. punktā ir minēts, ka “reģionāls atbalsts kuģu būvei, kuģu remontam vai kuģu pārbūvei... tiek uzskatīts [to var uzskatīt] par atbilstīgu kopējam tirgum tikai gadījumā, ja tas... tiek piešķirts ieguldījumiem, lai pilnveidotu vai modernizētu esošās kuģu būvētavas, ja šie ieguldījumi nav saistīti ar kuģu būvētavu finansiālo pārstrukturēšanu, lai palielinātu esošo iekārtu ražīgumu”.

(65)

Atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 12,5 % vai reģionālā atbalsta pieļaujamo maksimālo robežu saskaņā ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, turklāt noteicošā ir zemākā vērtība. Šajā gadījumā jāpiemēro 12,5 % maksimālā robeža. Turklāt atbalsts attaisnotiem izdevumiem jāierobežo saskaņā ar piemērotajās Pamatnostādnēs par valsts reģionālo atbalstu (6) noteikto definīciju.

(66)

Šie ieguldījumu pasākumi ir paredzēti Rolandwerft ražošanas procesa racionalizācijai, modernizējot iekārtas un pārsedzot ražošanas iecirkni, kas līdz šim atradās ārpus telpām. Tāpēc šos pasākumus var uzskatīt par ieguldījumiem esošas kuģu būvētavas modernizācijā vai pilnveidē.

(67)

Viena projekta daļa attiecas uz 1. ražošanas ceha pagarināšanu, kā arī 3. ražošanas ceha pagarināšanu uz ziemeļrietumiem un dienvidaustrumiem. Komisija uzskata, ka šīs cehu pagarināšanas attiecas uz esošajām iekārtām. Projekts de facto nenozīmē papildu kuģu ražošanas ceha izbūvi. Pagarināšanas mērķis ir tikai, lai kuģu būvēšanas darbības, kas līdz šim notika ārpus telpām, tagad tiktu veiktas cehā.

(68)

Pārējie ieguldījumi 3. ražošanas cehā, lai pagarinātu celtņa sliežu ceļu un paplašinātu ceha vārtus, kā arī ķīļu bloku konstrukciju modernizācija arī jāuzskata par ieguldījumiem esošajās iekārtās. Komisija uzskata, ka celtņa sliežu ceļa pagarināšana 1. piestātnē un ieguldījumi modernu metināšanas automātu iegādē arī ir ieguldījumi esošajās iekārtās. Šāds viedoklis Komisijai bija jau tās lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu.

(69)

Komisija uzskata, ka ieguldījumi ir vērsti uz to, lai paaugstinātu esošo iekārtu ražīgumu. Ražošanas cehu pagarināšana palielinās ražīgumu, tā kā tagad darbus varēs veikt neatkarīgi no laika apstākļiem. Vārtu paplašināšana 3. ražošanas cehā ievērojami samazinās izmaksas, jo sekcijas vairs nebūs jāpagriež un varēs izgatavot dziļākas sekcijas. Tas pats attiecas uz celtņa sliežu ceļa pagarināšanu 3. ražošanas cehā un 1. piestātnē, kā rezultātā […] var ietaupīt, nelietojot autoceltņus; tas attiecas arī uz hidraulisko ķīļu bloku konstrukciju iegādi, kā rezultātā kļūs lieka atsevišķu sektoru manuāla regulēšana ar autoceltņiem, kā arī uz metināšanas automātu iegādi, kā rezultātā tiks samazināts ar manuālu metināšanu saistītais laika patēriņš un izdevumi.

(70)

Ieguldījumu projekts viennozīmīgi ietekmēs ražīgumu, taču tā ietekme uz jaudu būs neliela, jo nebūs nekādu jaunu iekārtu un ikviens jaudas pieaugums būtu tikai esošo iekārtu ražīguma pieauguma sekas. Atbalsta saņēmējs arī norādīja, ka ražīguma pieaugums nerada kuģu būvētavas jaudas pieaugumu CGT mērvienībās, jo iekārtu ražīguma pieaugums tiek absorbēts ar palielinātu pašu ražošanu, iekļaujot līdz šim citur veiktos darbus. Tādēļ Komisija uzskata, ka nepastāv nesamērīgs jaudas pieaugums.

(71)

Līdz ar to Komisija secina, ka . punkta tabulā minētie 1.–6. pasākumi var tikt uzskatīti par ieguldījumiem esošas kuģu būvētavas modernizācijā vai pilnveidē, lai palielinātu esošo iekārtu ražīgumu. Ar tiem saistītās izmaksas EUR 8 360 000 apmērā jāuzskata par attaisnotām izmaksām.

(72)

0. punkta tabulā minētais 7. un 8. pasākums attiecas uz papildu piestātnes būvniecību un jauna celtņa iegādi. Komisija uzskata, ka divu iemeslu dēļ šie ieguldījumi jākvalificē kā pilnveides vai modernizācijas pasākumi. Pirmkārt, Rolandwerft jau līdz ieguldījumu projekta uzsākšanai vienlaicīgi varēja aprīkot un remontēt divus kuģus, pietauvojot otru kuģi paralēli pie tieši piestātnē novietotā kuģa. Šī metode bija neefektīva un dārga. Veicot ieguldījumus, Rolandwerft var novietot divus kuģus tieši piestātnē, un abu kuģu aprīkošana notiek labākos apstākļos. Otrkārt, šie ieguldījumi ir pēdējie no ieguldījumiem, kas tika uzsākti 1999. gadā, lai kuģu būvētavu pielāgotu lielāku kuģu būvēšanai. Kuģu būvētava pārkārtoja ražošanu, jo samazinājās būtiski mazāko fīderkuģu pieprasījums, pieaugot pieprasījumam pēc tādiem fīderkuģiem, kādus pašlaik izgatavo Rolandwerft. Komisija uzskata, ka ražošanas pielāgošanu tirgus pieprasījumam var uzskatīt par modernizāciju.

(73)

Ieguldījumu mērķis ir arī esošo iekārtu ražīguma palielināšana. Kuģu aprīkošana sākotnējā piestātnē kļūs ekonomiskāka, jo kuģi vairs neatradīsies blakus cits citam un vairs nebūs jāšķērso piestātnē novietotais kuģis. Lai gan var secināt, ka jaunās piestātnes gadījumā runa nav tikai par jau iepriekš bijušas iekārtas pārvietošanu, Komisija uzskata, ka jaunās aprīkošanas piestātnes būvniecība palielinās ražīgumu sākotnējā piestātnē.

(74)

Arī otrais celtnis, kas tiks uzstādīts pagarinātajā piestātnē, palielinās ražīgumu sākotnējā piestātnē. Abu celtņu celtspēja kopā ir 85 tonnas, salīdzinot ar agrāko maksimālo 50 tonnu celtspēju. Līdz ar to piestātņu celtņi varēs pacelt arī kravas, kuru pacelšanai agrāk bija nepieciešams peldošais celtnis. Pēc ieguldījumu veikšanas peldošais celtnis būs nepieciešams vēl tikai kuģa motora ievietošanai. Visus pārējos pacelšanas darbus varēs veikt ar abiem celtņiem pagarinātajā piestātnē. Otrkārt, sākotnējais celtnis bieži tiek lietots darbiem mazākā, tieši aiz piestātnes izvietotā āra būvlaukumā. Pēc ieguldījumu veikšanas varēs lietot otro celtni, ja pirmais celtnis būs nepieciešams darbiem šajā āra būvlaukumā. Līdz ar to šādos periodos nebūs jāpārtrauc aprīkošanas darbi.

(75)

Līdz ar to Komisija secina, ka ieguldījumu mērķis ir kuģu būvētavas esošo iekārtu ražīguma palielināšana.

(76)

Komisija arī uzskata, ka ieguldījumi neradīs nesamērīgu jaudas pieaugumu.

(77)

Vispirms Komisija konstatē, ka Rolandwerft jau vairāk nekā 15 gadu vienlaicīgi tiek aprīkoti divi kuģi. Kuģu aprīkošana otrajā rindā bija paredzēta kā pagaidu risinājums līdz ieguldījumu veikšanai piestātnē. Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju fakts, ka šis pagaidu risinājums ir saglabājies tik ilgu laiku, ir saistīts ar īpašo tirgus situāciju un kuģu būvētavas īpašajiem apstākļiem. Hegemann koncerns kā kuģu būvētavas īpašnieks pieejamos līdzekļus vispirms bija izlēmis ieguldīt Peene kuģu būvētavā. Pēc Peene kuģu būvētavas pārstrukturēšanas projekta pabeigšanas 2005. gadā, ņemot vērā tirgus aktivizēšanos, Hegemann koncerns tagad spēja pabeigt Rolandwerft modernizācijas projektu. Ņemot vērā faktu, ka kuģu būvētava pēdējos 15 gados (ar pārtraukumiem maza pieprasījuma periodos) regulāri vienlaicīgi aprīkoja divus kuģus, Komisijai nav pamata pieņēmumam, ka periodā līdz ieguldījumu veikšanai Rolandwerft ir bijusi jauda, lai aprīkotu tikai vienu kuģi.

(78)

Tehniskā aspektā līdz šim veikto ražošanas posmu trūkumi, tas ir, trūkumi kuģu ražošanas cehos un āra būvlaukumā, kavē Rolandwerft palielināt jaunu kuģu izlaidi un remonta darbību. Ražošanas cehi un āra būvlaukums jau ir maksimāli noslogoti, kas kavē potenciālu ražīguma pieaugumu. Attiecībā uz kuģu būvētavas remonta darbību Vācija paskaidroja, ka apmēram 50 % visu remonta pasūtījumu jāveic uz sauszemes, tātad āra būvlaukumā, taču tā jauda jau ir noslogota ar jaunbūvējamo kuģu darbiem. Tāpēc papildu remontdarbi ir iespējami tikai jaunbūvējamo kuģu vietā, nevis papildus tiem. Šie paši argumenti attiecas uz kuģu pārbūvi. Tā kā ieguldījumi neattiecas uz trūkumiem, nevar palielināts jaunu kuģu būvēšanas, remonta un pārbūves jaudu. Turklāt jāuzsver, ka šos specifiskos iekārtu trūkumus nevar novērst bez lielākiem izdevumiem, tā kā šim nolūkam jādublē viss ražošanas process.

(79)

Komisija ir arī pārbaudījusi, vai jaunā piestātne palielinās kuģu būvētavas jaudu citu uzņēmumu izgatavotu korpusu aprīkošanas jomā. Taču arī šeit vērojams kuģu ražošanas cehu trūkums. Kamēr Rolandwerft izgatavotie jaunie kuģi tiek aprīkoti kuģu būvētavas ražošanas cehos, citu uzņēmumu izgatavotie korpusi parasti ir tukši un tiem nepieciešami apjomīgi aprīkošanas un iekārtošanas darbi. Lai aprīkotu šos korpusus, piestātnē ir nepieciešamas tehniskas iekārtas, kas parasti ir vajadzīgas ražošanas cehos jaunu kuģu izgatavošanai. Ja kuģu ražošanas cehi un to iekārtas ir noslogotas, šīs iekārtas nevar vienlaicīgi izmantot korpusu aprīkošanai. Līdz ar to Rolandwerft nav iespējams paplašināt aktivitātes citu uzņēmumu izgatavoto korpusu aprīkošanā un vienlaicīgi saglabāt savu jaunu kuģu ražošanas un remonta darbību pašreizējā augstajā līmenī.

(80)

Turklāt Vācija paskaidroja, ka šobrīd korpusu aprīkošana nenotiek un arī netiek plānota. Gados, kad ir liels pieprasījums, šāda darbība būtu maz ticama, jo potenciālie korpusu piegādātāji ir rezervēti vairākus gadus uz priekšu, un tādēļ Rolandwerft tirgū nevarētu iegādāties gatavus korpusus vajadzīgajā augstajā kvalitātē. Šo informāciju apstiprina Rolandwerft faktiskā saimnieciskā darbība pēdējos gados, kad kuģu būvētava papildus neaprīkoja gatavus korpusus, lai gan tas teorētiski bija iespējams paralēlajā enkurvietā. Turklāt Vācija ir izklāstījusi, ka tirgus lejupslīdes gadījumā, kā rezultātā tā piegādātājiem atkal būtu brīvas jaudas un tādēļ korpusus varētu nopirkt tirgū, pasūtījumu situācija arī Rolandwerft būtu lejupejoša. Šādā gadījumā saimniecisku iemeslu dēļ Rolandwerft drīzāk izmantotu pašu jaudas kuģu korpusu būvei, nekā aprīkotu gatavus korpusus. Pat, ja kuģu būvētava aprīkotu gatavus korpusus, aprīkošana notiktu jaunu kuģu būves vietā, nevis papildus tai.

(81)

Komisija konstatē, ka pat, ja, veicot ieguldījumus, hipotētiski rastos neliels jaudas pieaugums citu uzņēmumu izgatavoto korpusu aprīkošanas jomā, minēto tehnisko iemeslu dēļ šāds pieaugums jebkurā gadījumā varētu būt minimāls. Tā kā sasniegtais ražīguma pieaugums, kas galvenokārt ir izmaksu ietaupīšanas sekas, atsakoties no nomātu celtņu izmantošanas, būtu būtisks, nelielu ražīguma pieaugumu, ņemot vērā varbūtēju korpusu aprīkošanu, nevarētu uzskatīt par nesamērīgu.

(82)

Komisija arī secina, ka Rolandwerft, lai pamatotu savu viedokli, ka uzņēmuma mērķis nav jaudas palielināšana, ir piedāvājis uzņemties pienākumu nepalielināt jaunās piestātnes izmantošanu nākamos piecus gadus. Šis individuālais pienākums, kuru minēja Vācija, paredz, ka kuģu būvētava ierobežos aktivitātes jaunajā piestātnē jaunbūvējamo kuģu jomā, gatavu korpusu aprīkošanas jomā, kā arī remontu un pārbūvju jomā līdz […] reizēm gadā piecu gadu periodā, sākot no brīža, kad tiks pabeigti ieguldījumi jaunajā piestātnē. Jaunās piestātnes izmantošana tikai […] laikā atbilst kuģu būvētavas nākamo gadu darbības plāniem, kādi tie tika iesniegti Komisijai. Turklāt Rolandwerft ir apņēmies šajā periodā neveikt būvniecību otrajā rindā. Komisija konstatē, ka šīs saistības nevar uzskatīt par pierādījumu tam, ka ieguldījumi neradīs jaudas pieaugumu. Tomēr individuālo pienākumu tā uzskata par papildu pierādījumu tam, ka atbalsta saņēmēja iesniegtie tehniskie, praktiskie un saimnieciskie iemesli ir pamatoti un ka ieguldījumu mērķis ir nevis jaudas pieaugums, bet gan ražīguma palielināšana.

(83)

Tādēļ Komisija uzskata, ka ieguldījumi jaunajā piestātnē un jaunā celtņa iegādē ir esošās kuģu būvētavas pilnveide vai modernizācija ar mērķi palielināt esošo iekārtu ražīgumu. Ieguldījumi nerada nesamērīgu jaudas pieaugumu. Tādēļ Komisija uzskata, ka jaunas piestātnes būvniecība un jauna celtņa iegāde izpilda Kuģu būves atbalsta programmā minētos reģionālā atbalsta piešķiršanas nosacījumus. Līdz ar to ieguldījumi EUR 4 640 000 apmērā ir attaisnoti.

(84)

Komisija secina, ka plānotais reģionālais atbalsts uzņēmumam Rolandwerft, proti, 12 % no EUR 13 000 000 jeb EUR 1 560 000, atbilst Kuģu būves atbalsta programmā noteiktajiem reģionālā atbalsta piešķiršanas nosacījumiem. Līdz ar to plānotais atbalsts atbilst visiem nosacījumiem, lai tas tiktu uzskatīts par saderīgu ar kopējo tirgu,

30.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 112/41

(1)

Komisija 2004. gada 19. februārī nosūtīja Francijas iestādēm vēstuli (D/51178) ar lūgumu informēt par pārdošanas un nomāšanas shēmu nodokļu priekšrocību izmantošanai par labu atsevišķiem uzņēmumiem, kurus apstiprinājis ministrs budžeta lietās; shēma ieviesta saskaņā ar 77. pantu 1998. gada 2. jūlija Likumā Nr. 98-546 par vairākiem ekonomiska un finansiāla rakstura noteikumiem (2). Francijas iestādes 2004. gada 18. marta vēstulē lūdza pagarināt termiņu, kas tām bija noteikts pieprasītās informācijas iesniegšanai. Komisija 2004. gada 3. maijā saņēma no Francijas iestādēm vēstuli (A/33117) ar iepriekšminēto informāciju. Komisija 2004. gada 6. jūlijā vēstulē (D/54933) pieprasīja no Francijas iestādēm papildu informāciju, kuru tā saņēma 2004. gada 2. augustā (A/36007).

(2)

Komisija 2004. gada 14. decembra vēstulē (D/205909) paziņoja Francijas iestādēm par savu lēmumu uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu. Šis lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Šajā lēmumā Komisija aicina Franciju un citas ieinteresētās personas noteiktā termiņā iesniegt savus apsvērumus.

(3)

Francijas iestādes 2005. gada 6. janvāra (A/30266) un 2005. gada 4. februāra vēstulēs lūdza šī termiņa pagarinājumu, ko Komisija piešķīra, informējot par to savās vēstulēs attiecīgi 2005. gada 11. janvārī (D/50220) un 2005. gada 16. februārī (D/51190).

(4)

Komisija 2005. gada 15. martā (A/32251) saņēma Francijas iestāžu apsvērumus. Paredzētajos termiņos Komisija saņēma arī komentārus no sešpadsmit ieinteresētajām personām, kas tika nodoti Francijas iestādēm 2005. gada 9. jūnijā (D/54454).

(5)

Francijas iestādes 2005. gada 7. jūlija vēstulē (A/35587) lūdza Komisiju pagarināt tām piešķirto termiņu, lai izteiktu savu viedokli par ieinteresēto personu apsvērumiem. Komisija piekrita šim lūgumam, un Francijas iestādes visbeidzot iesniedza savus apsvērumus 2005. gada 20. jūlija vēstulē (A/35981).

(6)

Francijas iestādes 2006. gada 2. marta e-pastā (A/31655) Komisijai jo īpaši nodeva papildu apsvērumus par konkrēto shēmu.

(7)

Saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa (CGI) 39.C panta pirmo daļu nomātu vai jebkurā citā formā lietošanā nodotu īpašumu amortizācija tiek sadalīta uz visu tā normālas lietošanas laiku.

(8)

Likuma Nr. 98-546 77. pants papildina Vispārējo nodokļu kodeksu ar diviem noteikumiem, kas paredzēti, lai cīnītos pret uzņēmumu, fizisku personu un ekonomisko interešu grupējumu (GIE) izvairīšanos no nodokļu maksāšanas kustamās mantas finansēšanas operācijās (4).

(9)

Tādā veidā Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrā daļā paredzēts, ka ekonomisko interešu grupējuma iznomātā īpašuma amortizācija, kas atvelkama no nodokļiem, nedrīkst pārsniegt ekonomisko interešu grupējuma iekasēto nomas maksu, no kuras atņemti citi ar minēto īpašumu saistīti maksājumi.

(10)

Sakarā ar degresīvo amortizāciju un finanšu izdevumiem, kas atbilstīgi definīcijai ir koncentrēti uz pirmajiem īpašuma lietošanas gadiem, ekonomisko interešu grupējumu rādītāji šo pirmo gadu laikā uzrāda ievērojamu deficītu un nes peļņu tikai nākamā perioda laikā, kad saņemtās nomas maksas summa pārsniedz konstatēto izdevumu kopsummu (amortizāciju un finanšu izdevumus ieskaitot). Tā kā ekonomisko interešu grupējumu darbība atbilst fizisko personu darbības principiem, deficīts, ko ekonomisko interešu grupējums reģistrē savas saimnieciskās darbības pirmajos gados, tiek atvilkts no ieņēmumiem, kas ir aplikti ar nodokļiem, un ko gūst ekonomisko interešu grupējumu biedri no savas pastāvīgās saimnieciskās darbības. Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrajā daļā paredzētās amortizācijas robežvērtības ir paredzētas, lai cīnītos pret šāda veida finansējuma ļaunprātīgu izmantošanu nodokļu optimizācijas nolūkos.

(11)

Tomēr Vispārējā nodokļu kodeksā, kurā noteikta labvēlīga amortizācijas atskaitījumu sistēma par labu atsevišķiem uzņēmumiem, tika ieviesta atkāpe no šī ierobežojuma. Tādā veidā Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā paredzēts, ka 39.C panta otrajā daļā noteiktās robežvērtības nav piemērojamas ekonomisko interešu grupējuma finansētajiem kustamiem īpašumiem, kas amortizējami pēc degresīvās metodes principa ne mazāk kā 8 gadu laikposmā (5), ja šo darbību iepriekš ir apstiprinājis ministrs budžeta lietās.

(12)

Minētajam apstiprinājumam ir vairāki nosacījumi pēc būtības, proti:

(13)

Parasti ekonomisko interešu grupējums, kuru galvenokārt veido finanšu iestādes, iegādājas finansējamo īpašumu par tirgus cenu un nodod to tālāk lietotājam uz nomas pamata. Nomas maksa, ko maksā lietotājs, un pirkšanas opcijas cena līguma beigās, ļauj ekonomisko interešu grupējumam nosegt ieguldīto finansējumu, ieskaitot procentus un ieguldīto kapitālu.

(14)

Papildus amortizācijas atskaitījumu robežvērtību atcelšanai (6) ministrijas piešķirtais apstiprinājums atļauj par vienu punktu paaugstināt degresīvās amortizācijas koeficientu, ko parasti piemēro attiecīgajam īpašumam. Turklāt šāda GIE īpašuma pārdošana tālāk tā lietotājam, kad pagājušas divas trešdaļas no īpašuma parastā lietošanas laika, dod pamatu atbrīvojumam no cedētā kapitāla ieņēmuma nodokļa.

(15)

Attiecībā uz nosacījumu par ekonomiskā pamatojuma un nozīmīgu sociālo interešu esamību (7), Francijas iestādes ir norādījušas, ka nav nekādu vadlīniju šādu interešu izvērtēšanai un ka pārbaude ir veikta, no vienas puses, ņemot vērā ieguldījuma netiešo ietekmi uz darba tirgu attiecīgajā rajonā, konkurences apstākļiem un darbības attīstību attiecīgajā ekonomiskajā zonā, tostarp jo īpaši ieguldījumu ražošanas, pārvaldes vai lēmuma pieņemšanas centra izveidē vai attīstībā, un, no otras puses, izvērtējot šāda ieguldījuma sniegumu vides aizsardzības un drošības uzlabošanā.

(16)

No Vispārējā nodokļu kodeksa 39. CA panta izriet, ka nodokļu priekšrocības, ko iegūst ekonomisko interešu grupējums no apstiprinājuma saņemšanas (8), vismaz divu trešdaļu apmērā tiek nodotas īpašuma lietotājam nomas maksas samazinājuma vai pirkšanas opcijas summas samazinājuma veidā. Turklāt precīza nodokļu priekšrocību summa, kas ekonomisko interešu grupējumam jānodot atpakaļ lietotājam, ir jānosaka apstiprinājuma izsniegšanas brīdī.

(17)

Pēc Komisijas lūguma Francijas iestādes iesniedza tabulu ar sadalījumu pa darbības nozarēm, kurā norādīti visi apstiprinājuma pieprasītāji, kā arī attiecīgās shēmas reālie saņēmēji:

(18)

Francijas iestādes norādīja, ka no 56 pieprasījumiem, kas nesaņēma apstiprinājuma lēmumu, 21 prasība ir atsaukta, attiecībā uz 13 prasībām nav bijušas turpmākās darbības, un 22 prasības ir noraidītas. Attiecībā uz 22 noraidītajām prasībām Francijas iestādes precizēja, ka 15 no tām attiecās uz īpašuma finansējumu jūras transporta jomā un pārējās septiņas attiecās uz īpašuma finansējumu gaisa transporta jomā.

(19)

Francijas iestādes tāpat norādīja, ka apstiprinājuma saņemšanas procedūras Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta nozīmē ir apturētas kopš 2004. gada 14. decembri, t. i., dienas, kad Francijas iestādēm paziņoja par lēmumu uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru.

(20)

Komisija 2004. gada 14. decembra lēmumā norādīja, ka nodokļu priekšrocības, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, šķiet ir piešķirtas ieguldītājiem – ekonomisko interešu grupējuma biedriem – un ekonomisko interešu grupējuma finansēto īpašumu lietotājiem. Attiecībā uz attiecīgā pasākuma selektīvo raksturu Komisija atzīmēja, ka, no vienas puses, par budžetu atbildīgajam ministram šķietami ir piešķirta neierobežota vara apstiprinājuma piešķiršanas pamatojuma apstākļu izvērtēšanā, kas viņam ļauj, balstoties uz subjektīviem kritērijiem, atlasīt attiecīgās shēmas saņēmējus. No otras puses, šķiet, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā nodokļu shēma ir atbalsta pasākums galvenokārt transporta nozarei. Šajā kontekstā Komisija uzskatīja, ka attiecīgo pasākumu nevar pamatot ar Francijas nodokļu sistēmas veidu vai ekonomisko situāciju. Komisija uzskata, ka attiecīgās priekšrocības izraisīja valsts resursu izmantošanu, kā arī konkurences traucējumus un ietekmēja tirdzniecību Kopienas iekšienē.

(21)

Turklāt attiecībā uz pārbaudi par attiecīgās shēmas saderību ar kopējo tirgu Komisija uzskatīja, ka šajā posmā neviena no atkāpēm, kas paredzētas EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā, šim kontekstam neatbilst. Attiecīgā nodokļu shēma nešķiet atbilstīga arī Kopienas vadlīniju, ierobežojumu un virzienu noteikumiem, kas pieņemti valsts atbalsta jomā. Līdz ar to attiecīgā shēma nešķiet saderīga ar kopējo tirgu.

(22)

Tādējādi Komisija nolēma uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru, lai kliedētu šaubas par attiecīgās shēmas kvalificēšanu kā valsts atbalstu un šīs shēmas saderību ar kopējo tirgu.

(23)

Francijas iestādes savos apsvērumos vispirms piekrīt, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā nodokļu priekšrocību shēma nav valsts atbalsts. Patiesībā tas būtu uzskatāms tikai par vispārējo tiesību piemērošanas tehnisko kārtību, kas attiecīgā finansējuma veidu pakļauj valsts iestāžu kontrolei, nevis par izņēmumu no vispārējām tiesībām. Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta otrajā daļā noteiktais atvelkamās amortizācijas ierobežojums, radot prezumpciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, paredzēts, lai kavētu šāda finansēšanas mehānisma izmantošanu nodokļu optimizācijas nolūkos. Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā shēma tāpat ir paredzēta, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Liela apjoma ilgstošas lietošanas preču, uz kurām attiecas šis noteikums, izmantošana tomēr nozīmē atgriešanos pie relatīvi ilglaicīgām investīcijām, un šajā nozīmē nomas izmantošana atbilstu ne tikai centieniem veikt nodokļu optimizāciju, bet arī ekonomiskai nepieciešamībai.

(24)

Šajā situācijā Francijas iestādes izvirza domu, ka nosacījumu kopums, kas jāizpilda, lai varētu pretendēt uz apstiprinājuma piešķiršanu, ļautu kontrolēt, a priori, kapitālieguldījumu preču finansēšanas darījumus, izmantojot nomu ar iespēju tās nopirkt, un nodalīt no attiecīgās nodokļu shēmas saņemšanas visus finansējumus, kuru galvenais pamatojums ir apsvērumi par nodokļu optimizāciju.

(25)

Tādam lielos vilcienos būtu jāizskatās nosacījumam, saskaņā ar kuru ieguldījumam jābūt ekonomiski pamatotam un sociāli nozīmīgam, jo īpaši nodarbinātības jomā, kas nozīmē, ka apstiprinājuma prasība zināmā mērā izriet no apņemšanās radīt jaunas darba vietas. Šajā sakarā, Francijas iestādes precizē, ka no jauna radītās darba vietas ir jāsaglabā visu īpašuma ekspluatācijas minimālo laiku, proti, uz nomas līguma vai nodošanas lietošanā laiku, vai uz vismaz 8 gadiem. Francijas iestādes uzskata, ka no jauna radītajām darba vietām būtu jāveicina uzņēmuma, kas vēlas saņemt nodokļu priekšrocību apstiprinājumu, algoto darbinieku skaita palielināšanās un jaunajām darba vietām jābūt tieši saistītam ar konkrēto ieguldījumu.

(26)

Attiecībā uz iepriekšminēto Francijas iestādes precizē, ka atsevišķas apstiprinājuma prasības ir noraidītas tieši tāpēc, ka tām pievienotie finansējuma projekti nebija ekonomiski pamatoti un sociāli nozīmīgi. Šāda pamatojuma trūkumu varētu raksturot divi situāciju veidi. Pirmkārt, jaunu darbinieku trūkums vai nepietiekams to skaits gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā nozīmē, kas nostiprinātu esošu lēmuma pieņemšanas vai pārvaldības centru vai radītu priekšnoteikumus jauna centra izveidošanai. Otrkārt, prasības pieteicēja finansiālā situācija teorētiski ļautu viņam izmantot citus finansējuma līdzekļus, kam nepiemīt stimulējošs raksturs.

(27)

Nosacījums par to, ka lielākā daļa nodokļu priekšrocību, ko saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu saņem ekonomisko interešu grupējuma biedri, ir jānodod atpakaļ lietotājam, palīdzētu cīnīties arī pret nodokļu optimizāciju, izslēdzot no paredzētā mehānisma operācijas, kuru mērķis būtu tikai ienākumu radīšana.

(28)

Turklāt Francijas iestādes uzsver, ka šādi ieviestam kontroles mehānismam nebūs neierobežots raksturs. Francijas iestādes atsaucas uz Francijas Konstitucionālās Padomes lēmumu, saskaņā ar kuru minētajam nodokļu prasības apstiprinājumam atbilstīgi Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantam nav neierobežots raksturs, un tas dod par budžetu atbildīgajam ministram vienīgi pilnvaras pārliecināties par to, vai konkrētā operācija atbilst likumā fiksētajiem noteikumiem (9).

(29)

Jebkurā gadījumā nodokļu priekšrocības, kas saistītas ar atvilkumiem no amortizācijas summas, nelīdzināsies zaudējumiem no nodokļu ieņēmumiem, bet gan atšķirīgam ar nodokli apliekamās summas sadalījumam noteiktā laikā. Turklāt precīzas nodokļu daļas noteikšana, kuru paturēs ieguldītāji – ekonomisko interešu grupējuma biedri – līdzināsies atlīdzībai, kuras summu noteiks tirgus situācija un parastas tirdzniecības sarunas.

(30)

Turklāt, runājot par konkrētās nodokļu shēmas selektīvo raksturu, uz kuru atsaucās Komisija, Francijas iestādes min vairākus argumentus.

(31)

Pirmkārt, minētā shēma ir vispārējas nozīmes pasākums, kas vienlaikus skar gan rūpniecības, gan transporta nozari. Minot to kā piemēru, Francijas iestādes atsaucas uz papīra masas pārstrādes iekārtām, ogļūdeņraža uzglabāšanas cisternām, spiestuvju presēm un saldēšanas iekārtām, kuras varētu uzskatīt par rūpnieciskiem īpašumiem, kas amortizējami pēc degresīvās metodes uz laika periodu, kas ir vismaz astoņi gadi. Turklāt Francijas iestādes atzīmē, ka noteikti transporta līdzekļi, piemēram, kravas automašīnas un autobusi, ir izslēgti no šī mehānisma darbības jomas sakarā ar to īso amortizācijas ilgumu. Tātad minētais amortizācijas ilgums attiektos uz visiem īpašumiem, kuru ieguldījuma atgūšana atpakaļ prasa samērā ilgu laiku.

(32)

Otrkārt, no attiecīgās shēmas izrietošā peļņas koncentrācija transporta iekārtu jomā, patiesībā būs atkarīga no situācijas izmaiņām, neatkarīgi no Francijas valsts iestāžu gribas, proti, no vienas puses, tā būs atkarīga no rūpniecisko uzņēmumu finansiālās situācijas attīstības un, no otras puses, no ieguldītāju ieinteresētības ieguldīt naudu transporta līdzekļos. Patiešām, transporta līdzekļi varētu izskatīties ļoti pievilcīgi ieguldītājiem, kuri, lai samazinātu savu ieguldījumu riska pakāpi, drīzāk izvēlēsies vieglāk realizējamus īpašumus nevis tādus, saistībā ar kuriem lietotājs varētu sastapties ar zināmiem sarežģījumiem.

(33)

Treškārt, attiecīgā shēma neveicinās franču uzņēmumu vēlmi kļūt par ekonomisko interešu grupējuma biedriem, ja vien nacionālā piederība nekļūs par svarīgu faktoru. Ārvalstu ieguldītājs, jo īpaši finanšu pakalpojumu iestāde, tādā veidā varētu izmantot attiecīgās shēmas priekšrocības un no tās izrietošo peļņu, neatkarīgi no vietas, kur tas ir reģistrēts kā nodokļu maksātājs.

(34)

Jebkurā gadījumā, pieņemot, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā shēma ir atkāpe no vispārējām tiesībām, tai ir neierobežota darbības joma, neierobežots darbības laiks, un tā balstītos uz objektīviem un horizontāliem kritērijiem cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tādējādi tas netiktu kvalificēts kā valsts atbalsts tieši tāpat kā konkrētā nodokļu shēma Komisijas 1996. gada 13. marta Lēmumā 96/369/EK attiecībā uz nodokļu atbalstu amortizācijai, kas tika pieņemts par labu vācu aviokompānijām (10).

(35)

Līdz ar to, runājot par īpašuma atbrīvošanu no nodokļa attiecībā uz cesijas pieaugumu, Francijas iestādes norāda, ka ienākumi, ko ekonomisko interešu grupējuma biedri saņem, arī ir jācedē īpašuma lietotājam vismaz divu trešdaļu apjomā. Francijas iestādes aizstāv viedokli, ka šādu zināmiem nosacījumiem pakļautu īpašuma atbrīvošanu no nodokļiem attaisno Francijas nodokļu sistēmas veids un ekonomikas raksturs. Tā būtu nepieciešama priekšlaicīgas cesijas gadījumā, lai nodrošinātu nodokļu atvieglojumu uzturēšanu no amortizācijas atskaitījumiem vispārējo tiesību ietvaros. Bez tam, Francijas iestādes uzsver, ka šāda atbrīvošana no nodokļiem atbildīs vispārējam regulējumam jau sākot ar 2007. gada 1. janvāri. Patiešām, no šī datuma, cesijas pieaugums no akcijām bez fiksētas dividendes, kas bija spēkā vairāk nekā divus gadus, tiks atbrīvots no nodokļiem, ja izdevumu un maksājumu daļa būs vienāda ar 5 % no cesijas pieauguma tīrās vērtības, no kuras aprēķināts ar nodokli apliekamais rezultāts. Taču, ņemot vērā to, ka līgums starp ekonomisko interešu grupējumu un lietotāju par īpašuma nodošanu noslēgts ar datumu, kad šo īpašumu priekšlaicīga cesija vēl nebija iespējama, jo tā stāsies spēkā vēlāk nekā 2007. gada 1. janvārī, šī cesija nevar stāties spēkā agrāk, kā vien pēc minēto līgumu divu trešdaļu termiņa izpildes. No tā brīža ekonomisko interešu grupējuma biedri varēs izmantot šos nodokļu atvieglojumus, piemērojot vispārējās tiesības.

(36)

Francijas iestādes arī atzīmē, ka atbrīvojums no nodokļa par cesijas pieaugumu nenotiek automātiski. Viens no nosacījumiem, lai iegūtu atbrīvojumu no nodokļiem, ir īpašuma reālā lietotāja spēja pierādīt, ka, ņemot vērā šī īpašuma izmaksas, viņš finansiāli nav spējīgs īpašumu iegādāties pats, neizjaucot savu finansiālo līdzsvaru. Tātad saskaņā ar Nacionālās Asamblejas Finanšu Komisijas Vēstneša 1998. gada 25. marta ziņojumu, šis nosacījums tiks iekļauts arī nodokļu atvilkumu alternatīvo mehānismu ieviešanas perspektīvā attiecībā uz kuģu kopīpašumu daļu iegādi, ko atcēla ar 1998. gada Finanšu likumu (turpmāk, “quirats shēma”).

(37)

Attiecībā uz attiecīgās nodokļu shēmas saderību ar kopējo tirgu Francijas iestādes uzskata, ka, ja pieņem, ka šī shēma zināmā mērā ir valsts atbalsts, tad tas atbilst EK Līguma 87. panta 3. punktam, jo atvieglo atsevišķu darbību attīstību, vienlaikus šādas tirdzniecības nosacījumi nedrīkst darboties pretēji kopējām interesēm. Patiešām, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktais mehānisms nedod priekšrocības attiecīgajā valstī reģistrētiem ekonomiskajiem operatoriem par sliktu citu dalībvalstu operatoriem, un tas nav izdevīgāks nekā nodokļu shēmas kuras izmanto citās dalībvalstīs.

(38)

Šajā kontekstā Francijas iestādes atsaucas uz īpašo situāciju jūras transporta jomā, kur operatori ir galvenie attiecīgās shēmas saņēmēji. Francijas iestādes konstatē, ka šī shēma ir līdzvērtīga efekta pasākums quirats shēmai – shēma, kas attiecas uz Francijā reģistrēto kuģu finansējumu, kuru iepriekš izziņoja un pieņēma Komisija, balstoties uz EK līguma 87. panta 3. punktu (11). Quirats shēma ir atcelta 1998. gadā sakarā ar tā pārmērīgajām izmaksām no valsts budžeta. Francijas iestādes arī norāda, ka likumdevēji nolēmuši piemērot nodokļu līzingu, ņemot vērā Francijā reģistrēto tirdzniecības kuģu skaita stagnācija, kā arī vēloties samazināt nodokļu izdevumus. Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta stāšanās spēkā neveicināja Francijas jūras transporta nozares izaugsmi, bet gan Francijā reģistrētās flotes, kas kuģo zem Francijas karoga, konsolidāciju un atjaunošanos. Tātad vienlaicīgi citu dalībvalstu flotes ir palielinājušās gan vienību, gan tonnāžas ziņā. Līdz ar to minētās shēmas stāšanās spēkā nekaitē citu dalībvalstu jūras nozares attīstībai.

(39)

Turklāt Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā nodokļu shēma lieliski atbilst Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam (turpmāk “Kopienas nostādnes 1977”) un Komisijas paziņojumā C (2004) 43 – Kopienas nostādnes par valsts atbalstu jūras transporta jomā (turpmāk “Kopienas nostādnes 2004”) (12). Šī nodokļu shēma jo īpaši veicinātu Kopienas flotes konkurētspēju jūras transporta pasaules tirgū, saglabātu nodarbinātību Kopienas ietvaros gan jūrā, gan uz sauszemes, aizsargātu un attīstītu Kopienas prasmes jūras satiksmes jomā (minēto Kopienas nostādņu 2.2. punkts). Turklāt šī nodokļu shēma efektīvi veicinātu drošības un vides aizsardzības uzlabošanu, kā arī dotu iespēju atjaunot floti. Aplūkojot tuvāk kuģotāju, kā arī augstas kvalitātes speciālistu nodarbinātības nodrošināšanu uz sauszemes, Francijas iestādes atgādina, ka viens no nepieciešamajiem faktoriem apstiprinājuma saņemšanai ir pienākums izveidot Eiropas Savienības teritorijā jūras lietu vadības un kuģu pārvaldības stratēģisko centru. Darba vietas, kas saistītas ar tiešu jūras transporta vadību un ar tai pakārtotām vai saistītām darbībām, piemēram, apdrošināšanu, kurtāžu un finansējumu, tādejādi gūs netiešus ienākumus no minētās nodokļu shēmas.

(40)

Tomēr Francijas iestādes atzīmē, ka ne Kopienas nostādnes 1997 (13), ne Kopienas nostādnes 2004 (14), nenodrošina stingru saikni starp atbalstu, kas nepieciešams jūras transporta uzturēšanai un attīstībai, un radīto darba vietu līmeni. No Kopienas nostādnēm 2004 izriet, ka “pašreizējā situācijā nekas nenorāda, ka būtu novērojami konkurences traucējumi dalībvalstu starpā, kas būtu pretēji Kopienas kopējām interesēm”, un, ka “veiktie pasākumi būtu pozitīvi ietekmējuši uz augstas kvalitātes darbaspēka saglabāšanu […]” (3.1. punkts).

(41)

Visbeidzot, runājot konkrēti par tiesiskās paļāvības principu, Francijas iestādes atsaucas uz Komisijas 2001. gada 8. maija lēmumu 2002/15/EK par valsts atbalstu, kas tika piešķirts Francijā uzņēmumam “Bretagne Angleterre Irlande” (“BAI” vai “Brittany Ferries”) (15), kurā attiecīgā nodokļu shēma jau tika izvērtēta.

(42)

Francijas iestādes tāpat atsaucas uz Komisijas 1998. gada 17. marta vēstuli (A/32232), kurā savukārt atrodama atsauce uz Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta 2. rindkopu un 39.CA pantu. Francijas iestādes uzskata, ka, neraugoties uz šo vēstuli, kā arī uz vairākām citām lietām, kuru ietvaros bijusi atsauce uz Vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantu un kuras izskatījusi Komisija (16) saistībā ar minēto nodokļu shēmu, sešu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā nav uzsākta neviena izmeklēšanas procedūra.

(43)

Šajā situācijā Komisijas klusēšana radījusi tiesisko paļāvību Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta saderībai ar kopējo tirgu, kas nozīmē jebkuras iespējamās prasības par līdzekļu atgūšanu no attiecīgajiem uzņēmumiem noraidīšanu.

(44)

Sešpadsmit ieinteresētās personas tām noteiktajā termiņā iesūtīja Komisijai savus apsvērumus par EK Līguma 88. panta 2. punkta piemērošanu. Minēto ieinteresēto personu saraksts pievienots šā lēmuma pielikumā.

(45)

Pirmkārt, vairums ieinteresēto personu iebilst pret Komisijas nostāju attiecībā uz attiecīgās atbalsta shēmas kvalifikāciju.

(46)

Saskaņā ar Francijas Valsts kases (la Caisse Nationale des Caisses d ’ Epargne et de Prévoyance – CNCE), Calyon Corporate and Investement Bank (turpmāk “Calyon”) un BNP Paribas (turpmāk “BNP”) viedokli, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktais mehānisms nav valsts atbalsts, bet gan kontroles režīms, piemērojot vispārīgo regulējumu attiecībā uz atsevišķu aktīvu amortizāciju. Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta 2. rindkopas un 39.CA panta kombinācija varētu kļūt par mērķi cīņā pret nodokļu ieņēmumu pārmērīgajiem zudumiem, par ko liecina parlamentārais darbs, kas veikts pirms likuma Nr. 98-546 pieņemšanas (Francijas Nacionālās Asamblejas 1998. gada 25. marta ziņojums).

(47)

Société Générale (SG), BNP un Brittany Ferries izvirza apsvērumu, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pants nerada nodokļu atkāpi no vispārējā regulējuma amortizācijas jautājumā. Drīzāk šeit ir runa par vispārēja rakstura nodokļu shēmu. Saskaņā ar SG viedokli ekonomiskais izdevīgums, kas izriet no atliktā nodokļa maksājuma, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, būtu jāsalīdzina ar amortizācijas vispārējām tiesībām un nevis ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrās rindkopas nodokļu shēmas ierobežojošo izņēmuma raksturu. Turklāt attiecīgā shēma būtu atvērts visiem uzņēmumiem Francijas teritorijā un Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pants cita starpā neattiektos ne uz vienu konkrētu īpašumu vai atsevišķu ekonomikas nozari. Nodokļu priekšrocību piešķīrums, kas izriet no minētā panta piemērošanas, tādejādi nebūtu attiecināms ne uz Francijas tirdzniecības floti, ne uz Francijas banku iestādēm.

(48)

Starp citu, ekonomisko interešu grupējuma biedru identitāte nevar būt par kritēriju apstiprinājuma piešķīrumam, un attiecīgā nodokļu shēma neparedz nekādus ierobežojumus attiecībā uz ekonomisko interešu grupējuma biedriem, kas ir lielākie nodokļu maksātāji. Saskaņā ar ieinteresēto pušu viedokli tādēļ nav nekāda racionāla pamata uzskatīt, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C un 39.CA pantu kombinētie noteikumi sniedz selektīvas nodokļu priekšrocības ekonomisko interešu grupējuma biedriem.

(49)

Līdz ar to Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā paredzētais apstiprinājums netiks piešķirts, izmantojot neierobežotu varu. Tieši otrādi – saskaņā ar Gaz de France un BNP viedokli, ministrijas apstiprinājuma piešķīrums ir pakārtots objektīviem nevis diskriminējošiem nosacījumiem. BNP atgādina, ka saskaņā ar Tiesas precedentu (17) Komisijai jāpierāda diskriminējošā izturēšanās pret uzņēmumiem individuālo pasākumu ietvaros. Patiešām, administrācijai uzticētās novērtēšanas skalas esamība ļautu secināt, ka selektīva rakstura pasākumi tiek piemēroti individuāliem gadījumiem nevis kā vispārējs režīms, uz kuru šādi pasākumi balstās. Līdz ar to būtu jāatgādina, ka nodokļu administrācija nevar uzspiest nosacījumus, ko neparedz likums. Tāpēc likumā ir skaidri jāparedz kritēriji, kurus piemēros, lai izvērtētu “ekonomiski pamatota un sociāli nozīmīga” projekta izredzes. BNP, CNCE un Calyon atsaucas uz Konstitucionālās Padomes lēmumu (18), kuru piemin Francijas iestādes. Jebkurā gadījumā jebkurš lēmums par apstiprinājuma prasības noraidīšanu varētu būt par pamatu pārsūdzībai administratīvajā tiesā par pilnvaru pārsniegšanu, un Tiesai būtu jāpieņem lēmums par šim atteikumam sniegtās motivācijas likumību.

(50)

Pēc Calyon un BNP uzskatiem, attiecīgās shēmas selektīvais raksturs izriet no tirgus prakses un transporta aktīvu īpatnībām (zināmas valorizācijas un ilgtermiņa likviditātes garantijas) nevis no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta satura. Patiešām, transporta līdzekļu īpašumam piemīt savas īpatnības, kas ļauj izmantot ilgtermiņa finansējumu. Tomēr pat, ja pieļautu, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pants neprasa iepriekšēju par budžetu atbildīgā ministra apstiprinājumu, ieguvēji no šāda mehānisma izmantošanas būtu tie paši, kas tagad.

(51)

Turklāt BNP uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39. CA panta mehānisma piemērošanas apstākļus attaisno Francijas nodokļu sistēmas veids un ekonomikas raksturs, jo atsevišķām darbības nozarēm nepieciešamas nozīmīgi ieguldījumi.

(52)

CNCE aizstāv arī viedokli, ka finanšu priekšrocības, kas ir analogas no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta izrietošajām, iespējams saņemt arī piemērojot vispārējā regulējuma noteikumus. Patiesībā Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta specifiskie noteikumi patiesībā īpaši neatšķiras no vispārējā regulējuma amortizācijas jomā no nodokļu seku kvantitātes viedokļa. CNCE uzskata, ka šo specifiskumu rada, no vienas puses, ienākums no degresīvās amortizācijas koeficienta paaugstināšanas par vienu punktu un, no otras puses, iespēja gūt ienākumus no cesijas pieauguma atbrīvošanas no nodokļiem. BNP tomēr pieļauj, ka valsts aprēķina budžeta izmaksas no 39.CA panta piemērošanas, pamatojoties uz Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta otro rindkopu.

(53)

Kas attiecas uz amortizācijas koeficienta paaugstināšanu par vienu punktu, nodokļu ienākumus nodrošina fakts, ka reģistrētais deficīts, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu un saskaņā ar vispārējo tiesību uzņēmumu nodokli, ir atvelkams tikai no ceturtdaļas ar nodokli apliekamo ienākumu uzņēmumu nodokļa ietvaros, ko nomaksā katrs ekonomisko interešu grupējuma biedrs atsevišķi par savu darbību. Turklāt šāda nodokļu ienākuma mērķis ir kompensēt specifiskās neērtības vai ierobežojumus, ko uzspiež nodokļu apstiprinājuma piešķīrums. BNP precizē, ka ienākums, ko ekonomisko interešu grupējums saņem no amortizācijas koeficienta paaugstināšanas par vienu punktu, ir pakļauts zināmiem nosacījumiem, turklāt ir relatīvi pieticīgs. Air France norāda, ka, finansējums, kas veikts, piemērojot attiecīgo shēmu, salīdzinot ar finansējumu, kas veikts ar tieša aizņēmuma palīdzību, rada ekonomiju no 6 līdz 10 % no gaisa kuģa cenas. Air France tāpat aizstāv viedokli, ka ekonomija, ko šādi iegūst nomnieks, ir pilnībā salīdzināma ar finansiālu guvumu, ko var saņemt, izmantojot citus nodokļu nodrošinājuma veidus.

(54)

Attiecībā uz cesijas pieauguma atbrīvošanu no nodokļiem CNCE norāda, ka iespējas to pieprasīt izriet no Francijas nodokļu sistēmas ekonomijas un tādēļ to nevar uzskatīt par valsts atbalstu. Tās ekonomiskā racionalitāte padara to nepieciešamu vai funkcionālu salīdzinājumā ar sistēmas efektivitāti. Cesijas pieauguma atbrīvošanu no nodokļiem patiešām varētu attaisnot ar nepieciešamību saglabāt skaidras naudas ienākumus, kas izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteikta mehānisma pirmās rindkopas. Calyon norāda, ka konkrēti gadījumā ar kuģiem atbrīvošana no nodokļiem dod iespēju rēderim būt līdzīgā situācijā kā tad, ja viņš pats būtu nopircis kuģi un viņam būtu pietiekoša finansiālā kapacitāte, lai atvilktu amortizāciju no ar nodokļiem apliekamās summas. BNP uzskata, ka cesijas pieauguma atbrīvošana no nodokļiem paredzēta, lai neapšaubītu ienākumus, kas saistīti ar atliktajiem nodokļu maksājumiem gadījumos, kad lietotāja veiktā pirkuma opcija notikusi pirms attiecīgā budžeta gada. SG norāda, ka viņuprāt, cesijas pieauguma atbrīvošana no nodokļiem ir ekvivalenta specifiskajiem ierobežojumiem, kas saistīti ar attiecīgo nodokļu mehānismu, piemēram, aizliegumu pārdot iznomātājam piederošās daļas, izņemot gadījumu, ja šādu vēlmi pašā sākumā skaidri izteicis lietotājs. Tātad lietotājam pievienotie ekspluatācijas izdevumi kompensēs šo atbrīvojumu no nodokļiem.

(55)

Brittany Ferries uzskata, ka cesijas pieauguma atbrīvošana no nodokļiem, kas paredzēta Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā, nav izdevīgāka par to, kas izriet no vispārējā regulējuma, kas būs piemērojams no 2007. gada (ar nosacījumu, ka izdevumu un maksājumu franšīze sastāda 5 %).

(56)

Air France atzīmē, ka līdzekļu ekonomija, kas izriet no minētā nodokļu mehānisma izmantošanas, ir salīdzināma ar citu līdzekļu ekonomiju, kuru var iegūt ar citu finansējumu veidu palīdzību, izmantojot pasaulē pastāvošas nodokļu sviras. Turklāt operācijas, kas tiek finansētas, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, izvirza papildu prasības, padarot relatīvus ienākumus no šī mehānisma izmantošanas. Air France atzīmē, ka atsevišķos gadījumos ekonomisko interešu grupējums uz līguma pamata var pārcelt nodokļu risku un papildu izdevumus nomniekam kura rezultātā būtu jūtama ekonomijas samazināšanās, ko varētu iegūt lietotājs.

(57)

Visbeidzot, vairākas ieinteresētās personas, tostarp Compagnie Méridionale de navigation (Dienvidu Navigācijas kompānija), aizstāv viedokli, ka attiecīgā shēma rada rēderiem daudzas neērtības, valstij izvirzot tikpat daudz prasības, lai saņemtu apstiprinājuma piešķīrumu. Tādejādi ienākumi, kas izriet no minētās nodokļu shēmas, kompensē Francijā reģistrēto kuģu pārvaldības papildu izmaksas, kuras galvenokārt veido franču apkalpes izmaksas, kas joprojām ir viena no visaugstākajām Eiropā. Fouquet Sacop uzsver, ka minētais režīms spiedis to izvēlēties paātrinātas attīstības ceļu, reģistrējot kuģus zem Francijas karoga, jo visas neērtības un papildu izmaksas, kas ar to ir saistītas, kompensē attiecīgā nodokļu shēma. CMA CGM, Broström Tankers, Pétro Marine un Louis Dreyfus Armateurs savukārt uzsver, ka, ja minētā shēma nedotu ienākumus, viņi nebūtu spējuši nodrošināt savas investīcijas zem Francijas karoga un līdz ar to piedalīties Kopienas flotes attīstības veicināšanā. Bourbon Maritime atzīmē, ka, viņuprāt, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktais mehānisms ļauj uzturēt augsti kvalificēta līmeņa darbaspēku, kas saistīts ar jūras transporta tiešu pārvaldību un ar to saistītās darbības un, ka tas efektīvi veicina drošības un vides aizsardzības uzlabošanos.

(58)

Otrkārt, attiecībā uz EK Līguma 87. panta 1. punktu, kas saistīts ar tirdzniecības sakaru ietekmēšanu starp dalībvalstīm, vairākas ieinteresētās personas atzīmē, ka ekonomisko interešu grupējuma biedri un attiecīgo īpašumu lietotāji var būt arī ārvalstu operatori vai to Francijas filiāles. Turklāt attiecīgā shēma neesot labvēlīgāka par tām, kas ir spēkā citās dalībvalstīs. SG precizē, ka reti tiem klientiem, kurus skar apstiprinājuma prasība, ir franču izcelsme.

(59)

Treškārt, attiecībā uz attiecīgās shēmas saderību ar kopējo tirgu, CNCE atzīmē, ka apstiprinājumi, kas piešķirti jūras operatoriem, atbilst Kopienas nostādņu 1997 un 2004 garam (19). Tādejādi attiecīgā shēma ir saderīga ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kas izstrādāts atbilstīgi jau pieminētajiem Kopienas nostādņu principiem.

(60)

Brittany Ferries uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktais mehānisms ir saderīgs ar kopējo tirgu, piemērojot EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jo šis noteikums paredzēts vienīgi uz laiku, lai labotu “tirgus darbības traucējumus” liela apjoma īpašumu investīciju finansēšanas jomā. Vairums ieinteresēto pušu pasvītro, ka citas dalībvalstis uz to reaģējušas, ieviešot līdzīgus noteikumus.

(61)

Ceturtkārt, attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa piemērošanu vairākums ieinteresēto personu – shēmas saņēmēji – uzsver, ka tās vienmēr ir bijušas pārliecinātas, ka attiecīgā shēma nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tātad, pieminētā principa piemērošana šajā gadījumā būtu pretrunā ar jebkādu līdzekļu atpakaļ piedzīšanu.

(62)

SG norāda, ka, ņemot vērā iepriekš spēkā bijušo shēmu pirms šīs konkrētās shēmas, fizisko personu uzņēmumu deficīts, ko izraisīja amortizācija, bija pilnībā attiecināms uz šo uzņēmumu partneru nodokļu rādītājiem. Tātad Komisija nekad neuzskatītu, ka šis vispārējā regulējuma režīms varētu būt valsts atbalsts.

(63)

Tāpat tiek aizrādīts, ka Komisija ir atturējusies iejaukties sešus gadus. Calyon uzskata, ka Komisijai jau vairākkārt bijuši zināmi gadījumi par aktīvu finansējuma operācijām, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, un tā ne reizi nav apsvērusi jautājumu par to likumību attiecībā uz EK Līguma 87. pantu (20). CNCE atzīmē, ka laiks, kas aizritējis kopš brīža, kad Komisija uzzinājusi par iespējamo atbalstu līdz formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas brīdim, ir pārmēru garš un Calyon to kvalificē kā nesaprātīgu. Starp citu, Komisija, izņēmuma kārtā, jau noteikusi izmantotāja tiesiskās paļāvības principa esamību, uzstājoties pret atbalsta atmaksāšanu, kamēr vismaz trīs gadu termiņš nav notecējis kopš brīža, kad Komisija iepazinusies ar attiecīgo pasākumu un pieņēmusi galīgo lēmumu (21).

(64)

Vairākas ieinteresētās personas tāpat uzsver, ka Komisija iepriekš atbalstījusi quirats shēmu – shēmu, kas no nodokļu viedokļa ir daudz labvēlīgāka nekā attiecīgā shēma šajā gadījumā un, ka šis apstāklis būtu veicinājis tiesisko paļāvību attiecīgās shēmas likumībai no viņu puses. Starp citu, pēc CNCE domām, tiesiskās paļāvības rašanās no saņēmēju puses, nenozīmē, ka Komisija atbalstīs identisku shēmu. Tikai analogas shēmas atbalstīšana varētu veicināt šādu uzticību. Tādā veidā Komisija savā 2001. gada 8. maija lēmumā (22) ir atbalstījusi analogu shēmu. CNCE un SG tāpat atsaucas uz vairākām līdzīgām shēmām, kurus Komisija ir pieņēmusi (23), kā arī uz Tiesas lēmumu RSV/Komisija (24).

(65)

Konkrētāk, Brittany Ferries uzskata, ka Komisijas 2001. gada 8. maija lēmums (25), būtībā radīja tiesisko paļāvību attiecībā uz faktu, ka attiecīgā shēma nav valsts atbalsts.

(66)

CNCE tāpat uzsver, ka Francija pieņēmusi likumu Nr. 98-546 apmēram trīs mēnešus vēlāk nekā informējusi par to Komisiju, kā tas ir noteikts EK Līguma 88. panta 3. punktā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas Komisija ir atturējusies uz to atbildēt, attiecinot attiecīgo pasākumu uz jau esošajām atbalsta shēmām Lorenca lietas Tiesas precedenta nozīmē (26).

(67)

Jāpiebilst, ka divas no ieinteresētajām personām, ar nosacījumu, ka viņu identitāte netiks atklāta, nosūtījušas Komisijai savus komentārus formālās izmeklēšanas procedūras sakarā.

(68)

Savās piezīmēs, ko ieinteresētās personas nosūtījušas Komisijai paredzētajos termiņos, viena persona uzsver, ka attiecīgā nodokļu shēma ir nelikumīga. Šī ieinteresētā persona lūdz, lai Komisija paplašinātu šīs administratīvās pārbaudes procedūras darbības lauku līdz quirats shēmai. Šī puse, piekrītot Komisijas lēmumam par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, uzskata, ka, no vienas puses, attiecīgajai shēmai ir selektīvs raksturs, jo tā atbalsta Francijas rēderus un, no otras puses, tas iespaido tirdzniecības sakarus starp dalībvalstīm, jo īpaši Trans-Manche tirgū. Minētā puse šajā sakarībā uzsver, ka attiecīgā shēma šajā gadījumā, nomainot quirats shēmu, ieviesta, lai apmierinātu Francijas jūras industrijas vajadzības, kas izriet no Finanšu komisijas 1998. gada 25. marta ziņojuma.

(69)

Turklāt dodot privilēģijas franču operatoriem, attiecīgais nodokļu mehānisms veicinātu pārprodukcijas pieaugumu Trans-Manche tirgū, dodot iespēju šīs nozares operatoriem iegādāties jaunus kuģus, kaut arī viņiem nebūtu šim nolūkam nepieciešamo finansiālo līdzekļu. Konkurences traucējumus, kas izriet no šīs shēmas piemērošanas, turklāt vēl pastiprinātu jaunu kuģu iegāde Seafrance un Brittany Ferries, izmantojot minētā nodokļu mehānisma palīdzību. Tādā veidā šīs kompānijas, iegādājoties jaunus kuģus, krietni vien palielinātu savu kapacitāti.

(70)

Otra ieinteresētā puse, pieprasot, lai tās identitāte netiktu izpausta, uz savu novērojumu pamata atsaucas uz daudz izdevīgāko konkurences pozīciju, kuru bauda Francijā reģistrēti operatori, starp kuriem ir Brittany Ferries, pateicoties šīs kompānijas kuģu finansējumam, izmantojot attiecīgo shēmu. Otra ieinteresētā puse atsaucas uz atbalstu kompānijai Brittany Ferries uz Trans-Manche līnijām un līnijas Francija–Īrija par spīti nelabvēlīgajiem konkurences apstākļiem šajās līnijās, kas, starp citu, noveda P&O līdz aiziešanai no minētā tirgus.

(71)

Pēc Francijas iestāžu domām, vairums ieinteresēto, trešo pušu vērojumu apstiprina Francijas iestāžu nostāju, izvērtējot attiecīgo nodokļu shēmu, proti:

(72)

Attiecībā uz novērojumiem, kurus iesniegušas abas iepriekš minētās ieinteresētās personas, kuru identitāte ir konfidenciāla, Francijas iestādes uzskata, ka tie ir balstīti uz nepareiziem vai neprecīziem rādītājiem.

(73)

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru uzņēmumi Brittany Ferries no ekonomisko interešu grupējuma labvēlīgo nodokļu shēmas gūtie ienākumi būtu netieši ietekmējuši P&O izstāšanos no rietumu un centrālās la Manche līnijas, Francijas iestādes iebilst, ka tikai divi uzņēmuma Brittany Ferries kuģi ir izmantojuši attiecīgās nodokļu shēmas priekšrocības un ka šī uzņēmuma kuģa “Mont St Michel” finansējums, izmantojot šo mehānismu, ticis atbalstīts Komisijas 2001. gada 8. maija lēmumā (27).

(74)

Lielbritānijas iestādes ir veikušas padziļinātu konkurences apstākļu izpēti par iepriekš minētā operatora aiziešanu no tirgus. Tomēr Lielbritānijas iestāžu slēdziens neuzrāda iespējamos konkurences traucējumus kā šī operatora aiziešanas iemeslu. Turklāt, vairāku operatoru apgrozījuma samazināšanos izraisa nepārtraukts lēto aviolīniju konkurences pieaugums nevis jaunu kuģu palaišana no citām rēderejām.

(75)

Runājot par vienas no abām minētajām ieinteresētajām pusēm vēlmi, lai Komisija paplašinātu savu pārbaudes procedūru līdz quirats shēmai, Francijas iestādes atgādina, ka šī shēmai tika pasludināta par saderīgu ar EK Līguma noteikumiem Komisijas 1996. gada 3. maija lēmumā.

(76)

Visbeidzot Trans-Manche kapacitātes pieaugums nav to kompāniju nopelns, kuras izmantojušas ekonomisko interešu grupējuma nodokļu shēmu. Šajā sakarā būtu jāņem vērā jaunpienācēji līnijās, kur agrāk saimniekoja tikai vēsturiskie operatori. Francijas iestādes atzīmē arī to, ka Eirotunelis ir dubultojis kravas transporta pakalpojumu kapacitāti laika posmā no 2000. līdz 2003. gadam, un P&O savulaik atpirka operatora Stena-Line daļas un modernizēja savu floti.

(77)

Pēc formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, pamatojoties uz EK Līguma 88. panta 2. punktu un ņemot vērā argumentus, ko šajā kontekstā sniegušas Francijas iestādes un ieinteresētās personas, Komisija uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta nodokļu shēma ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(78)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu, “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai”.

(79)

Valsts līmeņa pasākuma kvalificēšana par valsts atbalstu nozīmē, ka ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi: 1) minētais pasākums dod ienākumus, izmantojot valsts līdzekļus, 2) šīm priekšrocībām ir selektīvs raksturs un 3) minētais pasākums rada vai draud radīt konkurences traucējumus un spēj ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm (28).

(80)

Nepieciešams minēt iemeslus, kas ļautu uzskatīt, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39. panta iepriekš aprakstītā shēma atbilst šiem kumulatīvajiem nosacījumiem.

(81)

Jāatgādina, ka saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39 C panta pirmo rindkopu, iznomāta vai jebkurā citā formā lietošanā nodota īpašuma amortizācija tiek sadalīta uz tā normālas izmantošanas laiku.

(82)

Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrā rindkopa un 39.CA pants attiecas uz amortizācijas noteikumiem, kas piemērojami iznomāta vai lietošanā nodotam īpašuma finansējumam, jo īpaši ekonomisko interešu grupējumam. Pēc Francijas iestāžu domām šie divi noteikumi tika ieviesti, lai cīnītos pret nelikumīga atbalsta izmantošanu ar šāda veida finansējumu.

(83)

Francijas iestādes tāpat kā ieinteresētās personas uzsver, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā shēma nozīmē atgriešanos pie vispārējā regulējuma amortizācijas atskaitījumu jomā, proti, pie Vispārējā nodokļu kodeksa 39. panta 1. punkta otrās rindkopas un 39.C panta pirmās rindkopas un, līdz ar to, nav uzskatāma par valsts atbalstu. Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrā rindkopa ir izņēmums no minēto pantu noteikumiem.

(84)

Saskaņā ar pastāvošo juridisko praksi, piemērojot EK Līguma 87. panta 1. punktu, nepieciešams vienīgi noteikt, vai dotā tiesiskā režīma ietvaros valsts pasākums paredzēts, lai atbalstītu “atsevišķus uzņēmumus vai atsevišķu preču ražošanu” salīdzinājumā ar citiem, kas, raugoties no minētās shēmas nospraustā mērķa viedokļa, būtu līdzīgā faktiskā un tiesiskā situācijā (29).

(85)

Tādejādi, lai konstatētu, kas tad īsti ir nodokļu atvieglojumi šī termina juridiskajā nozīmē attiecībā uz valsts atbalstu, ir nepieciešams noteikt likumu, uz kuru atsaukties, vai piemērojamo kopīgo režīmu, dotā tiesiskā režīma ietvaros, ar kuru šos atvieglojumus varēs salīdzināt (30). Šajā sakarā Tiesa cita starpā jau ir izteikusi savu spriedumu, norādot, ka atsauces izvēle ir ārkārtīgi svarīga nodokļu pasākumu gadījumos, jo jau pašu nodokļu atvieglojumu pastāvēšana kā tāda nevar darboties citādi, kā vien saistībā ar “normālu” aplikšanu ar nodokli, proti, ar spēkā esošo nodokļu likmi, kas ir spēkā attiecīgajā ģeogrāfiskajā ietvarā (31).

(86)

Tātad, šajā gadījumā, lai varētu noteikt iepriekš minēto likumu, uz kuru var atsaukties iznomātu vai lietošanā nodotu īpašumu amortizācijas režīma ietvaros, ir nepieciešams vienīgi ņemt vērā noteikumus, kas attiecas uz šādu īpašumu finansēšanu no tādu fizisko personu uzņēmumu puses kā ekonomisko interešu grupējums. Pretējā gadījumā faktiskās un juridiskās situācijas, kas tika ņemtas vērā, lai noteiktu ienākumus, nebūs salīdzināmas ne no ekonomisko interešu grupējuma biedru viedokļa, ne arī no īpašumu lietotāju viedokļa.

(87)

Tātad, šajā gadījumā piemērojamais atsauces likums attiecībā uz atvelkamās amortizācijas noteikšanu ir ekonomisko interešu grupējuma finansēto īpašumu amortizācijas, ko paredz Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrā rindkopa (32), principa ierobežošana. Tomēr, šajā sakarā nevar atsaukties uz Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta pirmo rindkopu, jo šis noteikums nav piemērojams ekonomisko interešu grupējuma finansējamajām operācijām, proti, struktūrām, kas apvieno vairākas juridiskas vienības, pārsvarā finanšu institūcijas, kuras šādā veidā sadala savā starpā ar šīm operācijām saistīto risku, pretēji finanšu operācijām, ko veic viena pati finanšu institūcija, pati uzņemoties visu risku. Šajā sakarībā, cita starpā, jānorāda, ka, pretēji finansējuma operācijas veidiem, kas neizmanto ekonomisko interešu grupējuma pakalpojumus, finansējuma operācija, kuru veic tāda nodokļu caurspīdīga struktūra kā ekonomisko interešu grupējums, dod iespēju optimizēt nodokļus, ekonomisko interešu grupējumam reģistrējot rezultātus ar zaudējumiem pirmajos tā darbības gados, kurus atvelk no ar nodokļiem apliekamajiem savu biedru ienākumiem, kas rodas viņu darbības rezultātā.

(88)

Tātad Komisija uzskata, ka Francijas iestādes un dažas no ieinteresētajām pusēm neredz pamatu piekrist, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta shēma ir atgriešanās pie vispārējā regulējuma amortizācijas jautājumos un, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrā rindkopa apstiprina atsauces kārtību, uz kuras pamata būtu jānosaka nodokļu atvieglojumi, kas izriet no 39.CA panta piemērošanas. Cita starpā, šajā sakarā būtu svarīgi pieminēt, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta ir skaidri pateikts, ka paredzētie nodokļu atvieglojumi tiek aprēķināti no pašreizējās vērtības saldo pozitīvā vai negatīvā atlikuma, attiecīgi nosakot nodokļu samazināšanu vai papildu iemaksu, kas izriet no šī panta otrās rindkopas noteikumiem.

(89)

Runājot par priekšrocībām, kas izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta piemērošanas, var konstatēt, ka tikai ekonomiskā interešu grupējuma (33) biedri, finansējot liela apjoma kustamo īpašumu, kuru amortizācijas ilgums ir vismaz astoņi gadi, spēj izmantot nodokļu atvieglojumus, kas izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa 39. CA panta, proti, 1) atkāpe no atvelkamās amortizācijas griestu noteikšanas principa, 2) amortizācijas koeficienta palielināšana par vienu punktu un 3) cesijas pieauguma iespējamā atbrīvošana no nodokļiem.

(90)

No vienas puses, attiecībā uz atvelkamās amortizācijas griestu atcelšanu, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, jāatgādina, ka katrs no ekonomiskā interešu grupējuma biedriem ar tiem piešķirtām tiesībām, var, laika posmā, kad notiek īpašuma vērtības samazināšanās, kuras laikā GIE grupējuma rādītāji ir ar deficītu, pieskaitīt šo ekonomiskā interešu grupējuma deficītu pie saviem ar nodokli apliekamajiem ienākumiem. Šajā kontekstā netiek ņemti vērā Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrajā rindkopā noteiktie amortizācijas griesti.

(91)

Līdz ar to Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā paredzētās atkāpes piemērošana deficīta fāzes laikā dod iespēju katram ekonomisko interešu grupējuma biedram samazināt ar nodokļiem apliekamo pamatsummu saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otro rindkopu. Patiešām, fakts, ka amortizācijas summa nav ierobežota līdz iegūtas nomas maksas summai un ir atbrīvota no citiem pienākošiem maksājumiem par iznomāto īpašumu, ļauj paaugstināt amortizācijas summu jau no pirmajiem finanšu gadiem, ja tie nesuši zaudējumus. Apstāklis, ka saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA. pantu šis deficīts atvelkams tikai no ceturtdaļas no ar nodokļiem apliekamiem ienākumiem saskaņā ar vispārējo tiesību uzņēmumu nodokļa likmi, ko katrs ekonomisko interešu grupējuma biedrs atskaita no savām atlikušajām darbībām, var, protams, ierobežot, bet nevarēs apstrīdēt šādu priekšrocību esamību.

(92)

Francijas iestādes uzsver, ka šādi iegūtu nodokļu ietaupījumu, kas radies finansējuma operācijas pirmajos gados, neitralizē nodokļu papildinājumi, kas konstatēti tiklīdz ekonomisko interešu grupējums sāk gūt peļņu, noma maksai pārsniedzot amortizācijas gadskārtējo daļējo parāda atmaksu kopā ar procentiem. Tomēr Komisija uzskata, ka gūtie ienākumi tiek atspoguļoti paziņojumā par nodokļu maksājumiem un atbilst pašreizējās vērtības saldo no nodokļiem, kas iemaksāti visā amortizācijas laikā kopumā, ņemot vērā piemēroto procentu likmi.

(93)

Senāta ziņojums Nr. 413 (34), cita starpā, apstiprina šo analīzi, jo tajā ir norādīts, ka “[l] partneru šādi iegūtu nodokļu ietaupījumu pirmajos ekspluatācijas gados kompensē nodokļu papildinājumi, kas parādās vēlāk, kad finansējuma struktūra gūst peļņu”. Tomēr, saskaņā ar šo ziņojumu, laika nobīde dod iespēju gūt peļņu no līdzekļiem, kas atbilst starpībai starp nodokļu ietaupījumu, kas radies finansējuma operācijas pirmajos gados, pašreizējo vērtību un pēdējo finanšu gadu nodokļu papildinājumu iemaksām. Komisija tāpat atzīmē, ka 1999. gada 17. janvāra nodokļu instrukcijā Nr. 120 (35) norādīts, ka nodokļu atvieglojumi, kas izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta dod iespēju īstenot nodokļu ietaupījumus.

(94)

Tātad, nodokļu shēma, ko ievieš ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39. CA pantu, dod iespēju ekonomisko interešu grupējuma biedriem gūt ienākumus no atliktā nodokļu maksājuma.

(95)

Arguments, saskaņā ar kuru lietotāji, kuru ekonomisko interešu grupējums nesaņem nodokļu atvieglojumus, kas paredzēti saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, var izmantot citus finansējuma veidus, lai izvairītos no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrajā rindkopā noteiktiem no nodokļiem atvelkamajiem amortizācijas griestiem un tādā veidā nebūt neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar tiem, kuru vidū ekonomisko interešu grupējums nevarēs gūt panākumus. Patiešām ir svarīgi vispirms atgādināt, ka, attiecībā uz atbalsta shēmu, Komisija var aprobežoties ar attiecīgās shēmas vispārēja raksturojuma izskatīšanu, nepētot dziļāk katru atsevišķu tā pielietošanas gadījumu (36). Turklāt šāds arguments spiež ņemt vērā no faktiskā un juridiskā viedokļa individuāli atšķirīgas situācijas (37), turklāt tīri hipotētiskā līmenī.

(96)

Visbeidzot, nav izslēgts, ka lietotāji, kas nespēj izmantot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta noteikumus, tieši tāpat nebūs spējīgi izmantot kādu no alternatīvajiem finansējuma veidiem. Tāds gadījums varētu rasties, ja kāda no bankas iestādēm, saistībā ar konkrētā uzņēmuma finansiālo situāciju, nolemtu viena neuzņemties risku, kas izriet no dotās finansējuma operācijas (tikai līzinga) vai, ja tā iemeslu dēļ, kas izriet no lietotāju bilances vai finansiālās kapacitātes, citi finansējuma veidi izrādītos neiespējami (tiešās investīcijas, izmantojot aizņēmumu vai paša kapitālu). Jebkurā gadījumā pat tad, ja pieņem, ka šie lietotāji tiešām ir spējīgi izmantot kādu no alternatīvajiem finansējuma veidiem un tajā saskata daudz izdevīgākus nosacījumus, piemēram, amortizācijas griestu atcelšanu, tas nenozīmē, ka lietotājiem neiznāktu atteikties no sākumā izvēlētā izdevīgākā risinājuma par labu otram risinājumam, iespējams ne tik izdevīgam, un ka viņi nesaņems specifisku nodokļu atvieglojumu savam līzingam no ekonomisko interešu grupējuma (pateicoties pienākumam par cesijas atpakaļ nodošanu, kas oficiāli paredzēts Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā).

(97)

No otras puses, bez no amortizācijas atvelkamās summas griestu atcelšanas ekonomisko interešu grupējuma biedri izmanto priekšrocības, ko dod degresīvās amortizācijas koeficienta palielināšana par vienu punktu un gadījumā, ja tiek veikta priekšlaicīga īpašuma cesija lietotājam un visi nosacījumi izpildīti, arī atbrīvojums no cenu kāpuma (38).

(98)

Šis paaugstinātais koeficients un iespējamais atbrīvojums no cesijas cenu kāpuma ir priekšrocības, ko bauda ekonomisko interešu grupējuma biedri, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, bet ko viņi nevarētu izmantot, piemērojot alternatīvu nodokļu shēmu, proti, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otro rindkopu. Jebkurā gadījumā, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta piemērošanu attiecībā uz divām, iepriekš nosauktajām priekšrocībām nevar attiecināt uz amortizācijas noteikumu izmantošanu vispārējo tiesību ietvaros, kā to norādījušas Francijas iestādes, jo Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta pirmā rindkopa nekādā ziņā neparedz šādus nodokļu atvieglojumus.

(99)

Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru, sākot no 2007. gada janvāra, atbrīvošana no cesijas cenu kāpuma būs vispārējā regulējuma jautājums, jākonstatē, ka šis arguments, jebkurā gadījumā, neatbilst situācijai, jo šādas priekšrocības pastāvēšana ir jāizvērtē no spēkā esošās tiesību sistēmas viedokļa nevis tikai iecerētās juridiskās situācijas gaismā (39). Cita starpā personas nepiemin, ka tiesiskā rakstura grozījumi varētu izskaust agrāk piešķirtās priekšrocības.

(100)

Attiecībā uz piemērojamās attiecīgās shēmas priekšrocību valstisko izcelsmi derētu atcerēties, ka atbalsta jēdziens ir daudz vispārīgāks par subsīdiju jēdzienu tāpēc, ka tas sevī ietver ne tikai pozitīvo materiālo palīdzību kā pašas subsīdijas, bet arī cita veida iejaukšanās veidus, kas dažādās formās samazina maksājumus, kas parasti pārslogo uzņēmuma budžetu un līdz ar to, kaut arī nav subsīdijas šī vārda vistiešākajā nozīmē, tomēr ir tādas pašas dabas un rada identisku efektu (40). No tā izriet, ka pasākums, ar kura palīdzību valsts iestādes piešķir dažiem uzņēmumiem atbrīvojumu, samazinājumu vai varbūt atlikto maksājumu no parastā kārtībā aprēķinātā nodokļa summas, kas,_____, lai arī nesatur valsts līdzekļu īpašnieku maiņas pazīmes, tomēr rada šādu atvieglojumu saņēmējiem daudz izdevīgāku finansiālu situāciju nekā citiem nodokļu maksātājiem un ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē (41). Kopumā, tas nozīmē, ka, lai arī pasākumi, kas izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta, nesatur valsts līdzekļu īpašnieka maiņas pazīmes, nevar noliegt, ka tie rada nodokļu ieņēmumu zaudējumu un līdz ar to uzskatāmi par valsts finansējumu.

(101)

Šajos apstākļos Komisija uzskata, ka ekonomisko interešu grupējuma biedri bauda priekšrocības nodokļu ietaupījumu veidā (griestu atcelšana un amortizācijas koeficienta paaugstināšana) un zināmos nosacījumos realizēta īpašuma priekšlaicīgas cesijas gadījumā pat ir atbrīvoti no nodokļu maksājumiem, kas nozīmē izmaksas Francijas valsts budžetam.

(102)

Noslēgumā attiecībā uz ekonomisko interešu grupējuma biedriem un ņemot vērā, ka tiem jācedē atpakaļ minētā īpašuma lietotājam vismaz divas trešdaļas no kopējiem nodokļu ienākumiem, kas izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta piemērošanas, Komisija uzskata, ka ienākumi, ko saņem ekonomisko interešu grupējums, maksimāli ir viena trešdaļa no šiem kopējiem ienākumiem. Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka ekonomisko interešu grupējuma biedri galvenokārt ir finanšu iestādes.

(103)

Attiecībā uz aplūkojamo īpašumu lietotājiem vienas daļas kopējo nodokļu atpakaļ cedēšana, no kuras gūst ienākumu ekonomisko interešu grupējuma biedri, piemērojot visai strīdīgu noteikumu, īstenojas, izmantojot nomas maksas pazemināšanu vai pircēja opcijas summas samazināšanu. Šie ienākumi, kas tiek norakstīti uz lietotājiem, tādejādi samazina maksājumus, kas parasti pārslogo viņu budžetu, līzinga operāciju ietvaros. Atpakaļ cedēšanai veidojot vismaz divas trešdaļas no ienākumiem, ko ekonomisko interešu grupējuma biedriem piešķir ar valsts līdzekļu atbalstu, jāņem vērā, ka lietotāji šīs nostādnes ietvaros saņem ienākumus no valsts EK Līguma 87. panta nozīmē, kas veido vismaz divas trešdaļas no kopējā ienākuma.

(104)

Tomēr Francijas iestādes, kā arī dažas ieinteresētās personas uzsver, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā iestrādātā nodokļu shēma ir Francijas finanšu regulējuma vispārēja nostādne. Tātad būtu jāizpēta vai priekšrocību kopums, ko izmanto ekonomisko interešu grupējuma biedri un lietotāji, uzrāda selektīva rakstura pazīmes.

(105)

Sākumā jāatgādina, ka valsts pasākuma specifiskums, proti, tā selektīvais raksturs, ir viens no valsts atbalsta jēdziena raksturojošiem faktoriem EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Līdz ar to ir svarīgi pārbaudīt, vai attiecīgā nodokļu shēma dod ekskluzīvas priekšrocības gūt ienākumus atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķiem darbības nozarēm (42).

(106)

Principā, nodokļu pasākums, kuru var kvalificēt kā valsts atbalstu atšķiras no vispārējā nodokļu pasākuma ar savu ierobežojošo tiesisko vai faktisko raksturu, par pamatu ņemot tā saņēmēju skaitu. Tādejādi, lai kādu pasākumu varētu kvalificēt kā valsts atbalstu, uzņēmumiem, kas to izmanto, ir jāpieder pie skaidri noteiktas kategorijas, tiesiski vai faktiski piemērojot kritērijus, kas izstrādāti konkrētajam pasākumam (43).

(107)

Šajā gadījumā, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu piemēro tikai apjomīgiem kustamiem īpašumiem, kas amortizējami pēc degresīvās metodes ne mazāk kā astoņu gadu laikā un ir iegādāti jauni, izņemot kuģus, kurus drīkst iegādāties lietotus. Starp citu, Senāta ziņojumā Nr. 413 (44) norādīts, ka “[…] nodokļu mehānisma mērķis tieši ir piesaistīt liela apjoma investīcijas, pateicoties ļoti stimulējošām nodokļu svirām”.

(108)

Nodokļu atvieglojumi, kas izriet no šī noteikuma piemērošanas, dod labumu de jure vienīgi ekonomisko interešu grupējuma biedriem, kas finansē šādus īpašumus (45) un šo īpašumu lietotājiem, pateicoties pienākumam cedēt atpakaļ lietotājam vismaz divas trešdaļas no kopējiem nodokļu ienākumiem, ko saņem ekonomisko interešu grupējuma biedri. Investori, ekonomisko interešu grupējuma biedri, kas nefinansē Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā atrunātos īpašumus un lietotāji īpašumam, kura amortizācijas laiks ir mazāks par astoņiem gadiem, tieši pretēji, nevar pretendēt uz šīs nodokļu shēmas priekšrocībām.

(109)

Līdz ar to, pat ja pieņem, ka īpašuma lietotāji, kuri nevar izmantot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā atrunāto nodokļu shēmu, būtu ieinteresēti izmantot Vispārējā nodokļu kodeksa nodokļu shēmai alternatīvu finansējuma veidu, viņiem ir liegts šis finansējuma veids.

(110)

Turklāt, ņemot vērā attiecīgo īpašumu amortizācijas ilgumu, kas paredzēts Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā, šis noteikums de facto galvenokārt dod labumu uzņēmumiem, kas darbojas transporta, jo īpaši jūras transporta un aviācijas nozarē, kā arī tiem ekonomisko interešu grupējumiem, kas finansē īpašumus, kuri ar šīm nozarēm ir saistīti.

(111)

Tātad no vienas puses saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju izriet, ka 182 no 189 apstiprinājuma prasībām, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, attiecas uz transporta nozari. Turklāt, pamatojoties uz šiem rādītājiem, tikai uz jūras transporta nozari vien attiecas 75 % no visām iesniegtajām apstiprinājuma prasībām un 82 % no piešķirtajām apstiprinājuma prasībām (sk. 17. punktā iepriekš minēto tabulu).

(112)

No otras puses, šīs shēmas ieviešana, nosakot izņēmumu ekonomisko interešu grupējuma finansēto īpašumu amortizācijas griestus, bija galvenokārt motivēta ar likumdevēju vēlmi atbalstīt transporta un galvenokārt jūras transporta nozari.

(113)

Šis faktiskais stāvoklis attiecas uz vairākiem elementiem.

(114)

Pirmkārt, starp īpašumiem, uz kuriem attiecas Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pants, tikai uz kuģiem skaidri attiecas Nodokļu instrukcija Nr. 120 (46). Līdz ar to ir paredzēts, ka vienīgie lietotie īpašumi, kuri drīkst izmantot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteikto nodokļu shēmu, ir kuģi. Attiecībā uz apstiprinājuma izdošanas procedūru kuģu sakarā tāpat ir paredzēts, ka apstiprinājuma prasība jāiesniedz pirms pirkuma pasūtījuma veikšanas, lai kuģu amortizācijas process varētu sākties ar brīdi, kad tie ienāk dokā (47).

(115)

Otrkārt, no sagatavošanas darbiem, kas uzsākti likuma Nr. 98-546 pieņemšanai, un, konkrēti, no Senāta ziņojuma Nr. 413 (48) izriet, ka iepriekšējais nodokļu mehānisms tika piemērots visām ekonomikas nozarēm, kamēr Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktais mehānisms attiecas “vienīgi uz dārgo ekipējumu (lidmašīnas, TGV ātrvilcieni, kuģi…)”. Specifiskāk par jūras nozari minētais ziņojums uzrāda minētās shēmas nepietiekami labvēlīgo raksturu salīdzinājumā ar quirats shēmu, lai padarītu dinamiskākus ieguldījumus šajā nozarē. Tajā norādīts arī, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta ievada rindkopā ir noteikums, kas paredz atbrīvošanu no īpašuma nodokļiem priekšlaicīgas cesijas cenu kāpuma gadījumā lietotājam, tikusi motivēta ar attiecīgās shēmas ne tik labvēlīgo raksturu ieguldījumiem jūras transporta nozarē. Francijas iestādes tāpat kā iepriekš savos 2004. gada 3. maija komentāros uzsver, ka lēmums zināmos apstākļos piešķirt Vispārējā nodokļu kodeksa grupējumam atbrīvojumu no īpašuma nodokļiem no cesijas kāpuma, pieņemts kontekstā ar vēlmi apturēt Francijā reģistrēto tirdzniecības kuģu stagnāciju un samazināt nodokļu izdevumus papildus atliktajam nodoklim saistībā ar amortizāciju.

(116)

Treškārt, vispārējā ziņojumā Nr. 66 par finanšu likumprojektu 1999 (49) ir apgalvots, ka “likums Nr. 98-546 […] devis iespēju radīt jaunu nodokļu mehānismu jūras nozares ieguldījumu labā”. Ziņojumā tāpat norādīts, ka, kaut arī līzinga privileģētais finansējuma režīms, ko nosaka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pants, nav piemērojams tikai kuģiem, patiesībā tas galvenokārt bija iecerēts tieši izmantošanai jūras transporta nozarē.

(117)

Ņemot vērā visus iepriekšējos apsvērumus, kopumā Komisija uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta shēmai piemīt selektīvs raksturs tādā nozīmē, ka tā atbalsta atsevišķus ekonomiskos operatorus, kuri aktīvi darbojas gan transporta jomā, gan finanšu jomā. Tā kā šī shēma nav piemērojama visiem ekonomiskajiem operatoriem, to nevar uzskatīt par nodokļu politikas vispārēju nostādni.

(118)

Šo vērtējumu nevar apstrīdēt ar argumentiem, ko iesniegušas Francijas iestādes.

(119)

Tātad, pirmkārt, Francijas iestāžu arguments, ka minētais nodokļu mehānisms varētu attiekties uz daudzām nozarēm, negūst panākumus. Patiešām izņemot faktu, ka minētā nodokļu shēma skar tikai atsevišķus īpašumus, nevar uzskatīt, ka lielais skaits pilnīgi neatbilstošu apstiprinājuma prasību īpašumu finansējumam attiecībā uz citām nozarēm nevis transporta nozari (50), spētu radīt šaubas par attiecīgās shēmas specifisko raksturu. Šajā sakarā, cita starpā, jau tika nospriests, ka apstāklis, ka uzņēmumu skaits, kas var pretendēt uz šī mehānisma priekšrocībām, ir ļoti nozīmīgs vai, ka šie uzņēmumi pieder pie visdažādākajām darbības nozarēm, nav pietiekams, lai apstrīdētu tā selektīvo raksturu (51).

(120)

Otrkārt, pretēji tam, ko apgalvo Francijas iestādes, arguments, ka citās dalībvalstīs it kā pastāvot ekvivalenti nodokļu mehānismi, nav atbilstīgs, lai attaisnotu Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta shēmu. Patiešām, nav iespējams veikt piemērojamo nodokļu mehānismu salīdzinošo izpēti dalībvalstīs kopumā vai salīdzināt tikai atsevišķus no tiem, nesagrozot noteikumus, kuru mērķis ir valsts atbalsta kontrole. Tā kā Kopienas līmenī nodokļu pasākumi starp dalībvalstīm nav saskaņoti, šāda pārbaude nozīmētu salīdzināt atšķirīgas faktiskās un tiesību sistēmas situācijas, kas izriet no likumdošanas vai reglamentējošiem noteikumiem dalībvalstu starpā (52). Cita starpā jau tika nospriests, ka apstāklis, ka kāda dalībvalstīm meklē iespējas, piemērojot vienpusējus pasākumus, salīdzināt vienā ekonomikas nozarē valdošos konkurences apstākļus ar citās dalībvalstī pastāvošos, neizskaudīs šo pasākumu valsts atbalsta raksturu (53). Analoģiski apstāklis, ka citu dalībvalstu konkurenti bauda līdzīga rakstura nodokļu priekšrocības, kaut arī nelikumīgi, neietekmē minētās shēmas kvalificēšanu kā valsts atbalstu (54).

(121)

Treškārt, Francija un ieinteresētās personas apgalvo, ka attiecīgās shēmas neselektīvo raksturu nosaka neierobežotas varas neesamības fakts, ar ko būtu jārēķinās Francijas iestādēm nolūkā piešķirt konkrēto apstiprinājumu.

(122)

Komisija atgādina, ka saskaņā ar juridisko praksi pat atbalstam, kas pirmajā momentā šķiet piemērojams vairumam uzņēmumu, var piemist atsevišķas selektivitātes pazīmes, un līdz ar to tās ir uzskatāms par pasākumu, kas paredzēts atsevišķu uzņēmumu vai atsevišķu preču atbalstīšanai. Tāds ir arī gadījums, kad valsts pārvalde, kas aicināta piemērot vispārējo likumdošanu, zināmos gadījumos izmanto neierobežotu varu attiecībā uz dokumenta piemērošanu (55).

(123)

Šajā gadījumā jāatgādina, ka minētā nodokļu pasākuma, kas dod labumu tikai atsevišķu īpašumu lietotājiem un ekonomisko interešu grupējuma biedriem, kas viņus finansē un de facto galvenokārt attiecas tikai uz transporta un finanšu nozarēm, specifiskuma nosacījums jau izpildīts. Patiešām, citi finansējumu projekti, kas attiecas uz īpašumiem citās nozarēs, nevis transporta jomā un/vai uzrāda amortizācijas ilgumu, kas mazāks par astoņiem gadiem, varētu piešķirt garantiju, lai izslēgtu nodokļu optimizācijas iespējas. Līdz ar to, ņemot vērā šī nodokļu mehānisma ierobežoto piemērošanas lauku, nav nepieciešams attiecīgās nostādnes selektīvā rakstura noteikšanas nolūkos noteikt, ka kompetentās valsts pārvaldes iestādes šī pasākuma ietvaros var piemērot neierobežotu varu (56).

(124)

Jebkurā gadījumā, Francijas iestādēm jautājot par pārbaudes apmēriem, ko tās veikušas, attiecībā uz nosacījumu, kas bija par iemeslu, lai no vispārējo interešu viedokļa un konkrēti nodarbinātības jautājumā attiecīgos ieguldījumus, būtu ekonomiski pamatotas un sociāli nozīmīgas (57), tās norādīja, ka šāds pamatojums ir saistībā ar sešiem kritērijiem, no kuriem viens ir “investīciju ietekme uz zonas ekonomisko vidi, kurā tās tiks realizētas un kurā darbojas lietotājs”. Komisija uzskata, ka šī nosacījuma izpilde neizbēgami atstāj valsts pārvaldes iestādēm novērtēšanas skalā neierobežotas varas iespējas.

(125)

Cita starpā, par spīti šāda mērķa leģitīmajam raksturam, jāatzīmē, ka nepastāv saikne starp šo nosacījumu, kas saistīts ar investīcijas ekonomiskās pamatotības esamību un likumdevēja iecerēto galamērķi, paredzot iepriekšēju ministrijas apstiprinājumu investīcijas realizēšanai. Apstiprinājuma piešķīruma nosacījumiem vajadzētu radīt situāciju, kad vēršanās pēc ekonomisko interešu grupējuma finansējuma veida mērķis nav nodokļu optimizāciju. Tātad nosacījums, kas saistīts ar investīcijas ekonomisko pamatojumu, pats par sevi šādu optimizāciju nekavē. Šādu finansējuma operāciju mērķis, neskatoties uz minētā īpašuma amortizācijas ilgumu, varētu būt nodokļu optimizācija, kas ir ekonomiski pamatots un sociāli nozīmīgs, jo īpaši nodarbinātības nozīmē.

(126)

Šajā kontekstā, no jauna jāatsaucas uz Senāta paziņojumu Nr. 413 (58), no kura izriet, ka nosacījums, kas saistīts ar ekonomiskā pamatojuma un sociālā nozīmīguma esamību ir “līdzeklis, lai atbalstītu preces, kas ražotas valsts teritorijā, vai finansējumus, kas veikti franču lietotāju labā”. Vispārīgākā nozīmē iepriekšminētajā ziņojumā ir norādīts, ka apstiprinājuma procedūra atstāj administrācijai pārāk plašu novērtēšanas skalas iespēju.

(127)

Ar investīcijas ekonomisko pamatojumu saistītā nosacījuma neatbilstība, ņemot vērā attiecīgo mērķi, pēc Komisijas domām paplašina novērtēšanas skalas robežas, kas atrodas valsts pārvaldes iestāžu ziņā, piemērojot šo nosacījumu.

(128)

Attiecībā uz novērtēšanas skalu, kas ir Francijas iestāžu rīcībā, izvērtējot apstiprinājuma piešķiršanu, ir jākonstatē, ka Konstitucionālās Padomes 1987. gada 30. decembra lēmums (59), uz kuru atsaucas Francijas iestādes un atsevišķas ieinteresētās personas, šajā kontekstā nav piemērojams. Attiecīgā lieta bija par nodokļu mehānismu, kas paredzēja iespēju no jauna izveidotai juridiskai personai, kas radusies no divu uzņēmumu apvienošanas, uz ierobežotu laiku pārņemt apvienoto uzņēmumu deficītu kopumā vai tā daļu un ļāva pēc apstiprinājuma saņemšanas no ministra, kas atbildīgs par budžetu lietām, un šī apstiprinājuma robežās gadījumā, ja tikusi veikta daļēja aktīvu iemaksa grupas uzņēmumam pirms apvienošanās, vēl neatvilktā deficīta maksājumu pārlikšanu uz turpmāko ienākumu rēķina. Konstitucionālo Padomi lūdza izteikt viedokli par šīs apstiprinājuma procedūras atbilstību Konstitūcijas 34. pantam, saskaņā ar kuru likumdevējs ir atbildīgs par nodokļu atvieglojumu piemērošanas darbības lauka noteikšanu. Šajā kontekstā var redzēt, ka minētais noteikums neļauj likumdevējam deleģēt savas pilnvaras nodokļu jautājumos ministram un ka ministra pienākums, savukārt, būtu pārliecināties, vai saskaņā ar likumdevēja nosprausto mērķi, nav vērojama izvairīšanās no nodokļu maksājumiem, saskaņā ar likumā noteiktajiem nosacījumiem. Konstitucionālai Padomei tika lūgts viedoklis tieši šādā aspektā, proti, par likumdevēja varu un reglamentējošiem noteikumiem nodokļu jomā nevis ministra rīcībā esošajām novērtēšanas iespējām, piemērojot individuālus pasākumus, kas nepieciešami likuma piemērošanai.

(129)

Jebkurā gadījumā Komisija uzskata, ka EK Līguma 87. panta 1. punkta noteikumus nevar apstrīdēt ar valstu nacionālo tiesu praksi.

(130)

Ceturtkārt, attiecībā uz argumentu, ka valsts iestādēm nebūtu dota tik liela patvaļa, ja šo iestāžu lēmumus nevarētu apšaubīt valstu tiesās, lai apstrīdētu pamatu apstiprinājuma atteikumam, jāatgādina, ka nav nepieciešams pārbaudīt, vai ieņēmumu dienesta attieksmē ir patvaļas pazīmes, lai noraidītu vispārēja rakstura normu. Pietiek konstatēt, ka minētajam dienestam ir neierobežotas izvērtēšanas tiesības, kas tam ļauj piemērot attiecīgo nodokļu atvieglojumu piešķiršanas nosacījumus atkarībā no tai vērtēšanai iesniegtā investīcijas projekta raksturojuma (60). Turklāt jau tika izspriests, ka parādu atlikšanai, kas atļauta likumā noteiktās procedūras ietvaros un saskaņā ar spēkā esošiem valsts tiesību aktiem, ir selektīvs raksturs, jo tā automātiski neizriet no likuma piemērošanas, bet gan no minēto valsts iestāžu patvaļīgas izvēles. Šajā kontekstā Kopienas tiesnesis atgādināja, ka EK Līguma 87. panta 1. punkts neizšķir valsts atbalstu, pamatojoties uz tās cēloņiem vai nospraustajiem mērķiem, bet definē to no izraisītā efekta viedokļa (61). Tātad, kopumā a fortiori apstāklis, ka apstiprinājumu noraidošie lēmumi varētu tikt pārsūdzēti valsts tiesā, nevarēs apstrīdēt novērtēšanas skalas esamību valsts iestādēs ministrijas apstiprinājuma piešķīruma nosacījumu ietvaros.

(131)

Un visbeidzot, Komisija uzskata, ka Francijas iestāžu atrunāšanās par ekonomisko interešu grupējuma biedru un lietotāju atšķirības neesamību uz pilsonības pamata nespēj apstrīdēt Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta (62) selektīvo raksturu, vēl jo vairāk tāpēc, ka Senāta ziņojumā Nr. 413 (63) norādīts, ka nosacījums, kas saistīts ar investīciju ekonomiskā pamatojuma un sociālā nozīmīguma esamību ir “līdzeklis, lai atbalstītu preces, kas saražotas valsts teritorijā vai finansējumus, kas veikti franču lietotāja labā”.

(132)

Atsaucoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta shēmai ir selektīvs raksturs.

(133)

Francijas iestādes uzsver, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrās rindkopas un 39.CA panta kombinētie noteikumi a priori ir ieņēmuma dienesta rīcībā esošais kontroles līdzeklis cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas rodas, pārmērīgi izmantojot kustamo īpašumu finansēšanas operācijas, kuru veic nodokļu ziņā caurskatāmu struktūras, piemēram, ekonomisko interešu grupējums. Francijas iestādes uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta shēmu attaisno nodokļu sistēmas veids un ekonomiskā situācija. Francijas iestādes šajā sakarībā precizē, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta shēma ir “balstīta uz izvairīšanās no nodokļu maksāšanas objektīvajiem un horizontālajiem kritērijiem”.

(134)

Taisnība, ka valsts atbalsta jēdziens neattiecas uz valsts pasākumiem, kas vērsti uz diferenciācijas ieviešanu uzņēmumu starpā, kad šī diferenciācija izriet no nodokļu sistēmas veida un ekonomikas, uz kuru attiecas šie uzņēmumi. Šis attaisnojums, kas pamatojams ar nodokļu sistēmas veidu un ekonomisko situāciju, saistīts ar specifisku nodokļu pasākumu sakarību ar nodokļu sistēmas iekšējo loģiku kopumā. Tātad, nodokļu diferenciāciju nevar tik vienkārši diktēt vispārējā lietderība un mērķi, uz kuru sasniegšanu tiecas valsts, piemērojot minētos pasākumus (64).

(135)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrās rindkopas, kas ierobežo atvelkamās amortizācijas summu, mērķis patiešām ir efektīva cīņa pret nodokļu ziņā caurskatāmu struktūru pārmērīgu izmantošanu ar mērķi ietaupīt nodokļu izdevumus nomātu vai īpašumā nodotu īpašumu finansēšanas operāciju laikā. Šis mērķis ir nepieciešams un racionāls, lai garantētu nodokļu sistēmas efektivitāti saistībā ar iznomātu vai lietošanā nodotu īpašumu amortizāciju un tas attiecīgi jāuzskata par minētajai sistēmai raksturīgu (65).

(136)

Savukārt, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteikto shēmu nevarēs attaisnot ar iznomātu vai lietošanā nodotu īpašumu amortizācijas Francijas sistēmas veidu un ekonomisko situāciju. Kaut arī izņēmumi amortizācijas griestu noteikšanā, kas paredzēti Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C panta otrajā rindkopā, būtu pieņemami, tiem vajadzētu balstīties vienīgi uz nosacījumiem, kuru izpildot nevajadzētu lūgt minēto īpašumu finansējumu nodokļu optimizācijas nolūkos pie tādām pārskatāmām struktūrām kā ekonomisko interešu grupējums.

(137)

Tātad, no vienas puses, ņemot vērā Francijas iestāžu nosprausto mērķi, minētā izņēmuma darbības lauka ierobežošana līdz īpašumu finansēšanai, kas amortizējami ne mazāk kā astoņu gadu laikā, nebūtu attaisnojama ne pati par sevi, ne kombinācijā ar citiem apstiprinājuma piešķīruma nosacījumiem. Starp citu, Francijas iestādes šīs administratīvās pārbaudes procedūras ietvaros nesniedza nekādus paskaidrojumus attiecībā uz savu vēlmi ierobežot šo izņēmumu attiecībā uz īpašumiem, kuriem ir minētais amortizācijas ilgums, saskaņā ar savu nosprausto mērķi – cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas.

(138)

No otras puses, kā jau tika konstatēts iepriekš, nosacījumi ministrijas apstiprinājuma piešķiršanai, kas attiecas uz ekonomiskā un sociālā pamatojuma, kā arī finansējuma operāciju esamību, jo īpaši nodarbinātības jomā dod Francijas iestādēm iespēju izmantot novērtējuma skalu. Šis nosacījums cita starpā nav saistīts ar Francijas nosprausto mērķi – cīņu pret izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas. Jebkurā gadījumā, šāds sociāla rakstura mērķis, pats par sevi, nedod iespēju izvairīties no valsts atbalsta EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, jo šis pants neizšķir valsts atbalstu atkarībā no cēloņiem vai mērķiem, bet definē to no izraisītā efekta viedokļa (66). Cita starpā, jau iepriekš ir ticis izspriests, ka EK Līguma 87. panta 1. punkts nesasniegtu vēlamo efektu, ja darba vietu saglabāšanas vai radīšanas motīvs, ļautu izvairīties no specifisko pasākumu kvalificēšanas par valsts atbalstu, ņemot vērā, ka vairumā gadījumu atbalsts ir piešķirts ar domu saglabāt vecās vai radīt jaunas darba vietas (67).

(139)

Šajā kontekstā Francijas iestādes uzsver arī, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktais nodokļu shema ir veicinājusi jūras tirdzniecības flotes atjaunošanos un konsolidāciju. Analoģiski, Air France norāda, ka šī shēma veicina tā gaisa flotes atjaunošanu, kas kļuvusi nepieciešama vides standartu grozījumu ietekmē. Tātad, neņemot vērā to, ka šāda atsaukšanās tikai pastiprina Komisijas vērtējumu par minētās nodokļu shēmas selektīvo raksturu, nevajadzētu uzskatīt, ka tieksme pēc politiski ekonomiskiem vai industriāliem mērķiem ļautu selektīvam pasākumam izvairīties no EK Līguma 87. panta 1. punkta piemērošanas (68). Līdzīgā kontekstā, cita starpā, jau ticis izspriests, ka shēma, kas paredz samaksas subsidēšanu par kredītiem, kas ņemti satiksmes līdzekļu iegādei vai nomai ar pircēja opciju, fizisku personu, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), reģionālo pārvaldes iestāžu un publisko vietējo pakalpojumu sniedzēju labā, ir atbalsts un to nevar attaisnot ar apstākli, ka šis pasākums iecerēts Spānijas rūpnieciskā autoparka atjaunošanai, ar mērķi aizsargāt vidi un paaugstināt drošību uz ceļiem (69).

(140)

Vispārējo interešu kopums, kuru labā attiecīgā shēma varētu darboties, proti, nodarbinātība, attiecīgo kuģu vai gaisa kuģu flotes atjaunošana vai konsolidācija, lai cik likumīgi tomēr nav attaisnojams ar attiecīgās nodokļu sistēmas veidu un ekonomikas situāciju, un ir pat neefektīvs attiecībā uz tā kvalificēšanu kā valsts atbalsta pasākumu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(141)

Komisija arī uzskata, ka EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē nav svarīgi, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta shēma tās saņēmējiem nav tik izdevīga kā bija quirats shēma, un šajā gadījumā Komisijai būtu jāizvērtē attiecīgā shēma no brīža, kad tā sāks darboties (70).

(142)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā shēma nav attaisnojama ar attiecīgās nodokļu sistēmas veidu un ekonomikas situāciju un līdz ar to tā selektīvo raksturu nevar apstrīdēt.

(143)

Kā jau iepriekš konstatēts, Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteikti shēmas saņēmēji, no vienas puses, kas ir aktīvi ekonomiskie operatori transporta un rūpniecības nozarēs un, no otras puses, ekonomisko interešu grupējuma biedri, pārsvarā finanšu iestādes, kas finansē īpašumus šajās nozarēs. Visi šie operatori kopumā aktīvi darbojas Kopienas tirgū iepriekš minētajās nozarēs.

(144)

Šajā kontekstā jāatgādina, ka atbalsts, kuras mērķis ir atbrīvot uzņēmumu no maksājumiem, kas tam parasti būtu jāmaksā savas normālas darbības rezultātā, patiesībā izkropļo konkurences nosacījumus (71). Jau ticis izspriests, ka jebkura atbalsta piešķiršana uzņēmumam, kas veic darbības Kopienas tirgū, spēj radīt konkurences traucējumus un iespaido tirdzniecību dalībvalstu starpā (72).

(145)

Tātad, ņemot vērā attiecīgo nozaru dabu un starptautisko dimensiju, Komisija uzskata, ka attiecīgais atbalsts uzlabo operatoru pozīcijas šajās nozarēs, minētajiem operatoriem piedaloties valsts un Kopienas iekšējā tirdzniecībā.

(146)

Tādā veidā attiecīgās shēmas saņēmēji atrodas privileģētā situācijā, salīdzinot ar to konkurentiem valsts līmenī (73), kā arī salīdzinot ar konkurentiem no citām dalībvalstīm, kuri nevar izmantot minēto shēmu, jo nefinansē vai neizmanto uz šo shēmu attiecināmus īpašumus vai arī nav pakļauti Francijas nodokļu likumiem.

(147)

Attiecībā uz iepriekšējo punktu, ja patiesībā no tīri formālā viedokļa nav juridisku šķēršļu, lai citu dalībvalstu, izņemot Franciju, ekonomiskie operatori finansētu vai izmantotu īpašumus, kas noteikti Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā, nav noliedzams, ka praksē attiecīgā shēma atbalsta operatorus, kas ir reģistrējušies kā nodokļu maksātāji Francijā. Šajā sakarā ir jākonstatē, ka visas ieinteresētās personas, kas ir attiecīgās shēmas saņēmējas, kuras iesniegušas savus komentārus formālās izmeklēšanas procedūrā, ir Francijas likumdošanai pakļauti uzņēmumi. Tāpat ir jāatgādina, ka, attiecībā uz nozari, uz kuru galvenokārt attiecas konkrētais nodokļu mehānisms, proti, jūras transporta nozari, Francijas iestādes pašas uzsvēra, ka šī mehānisma piemērošana bija paredzēta, lai apturētu Francijā reģistrēto kuģu skaita stagnāciju un samazinātu nodokļu izdevumus. Visbeidzot, šajā kontekstā jāatgādina, ka Senāta ziņojumā Nr. 143 (74) ir norādīts, ka šī shēma ir “līdzeklis, lai atbalstītu preces, kas saražotas valstī, vai finansējumus, kas veikti franču lietotāja labā”.

(148)

Līdz ar to, pat neveicot attiecīgā tirgus reālās situācijas ekonomisko analīzi (75) un ņemot vērā faktu, ka Francijā ieviestā nodokļu shēma nostiprina ekonomisko operatoru – shēmas saņēmēju pozīcijas salīdzinājumā ar citiem konkurējošiem operatoriem, veicot tirdzniecību Kopienas iekšienē, Komisija uzskata, ka šī shēma ietekmē tirdzniecību dalībvalstu starpā un izkropļo konkurenci šo operatoru starpā.

(149)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39. pantā noteiktā shēma ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(150)

Iepriekš jau tika konstatēts, ka nodokļu atvieglojumi, kas izriet no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta piemērošanas, no vienas puses, ir atvelkamās amortizācijas griestu atcelšana, no otras puses – amortizācijas koeficienta paaugstināšana par vienu punktu, un, visbeidzot, iespējamā atbrīvošana no cesijas kāpuma.

(151)

Atbalsta summa katrai līzinga operācijai atbilst starpībai starp visā amortizācijas laikā iemaksāto nodokļu pašreizējo vērtību, ņemot vērā amortizācijas koeficienta paaugstināšanu par vienu punktu un vērtību, kas būtu izrietējusi no Vispārējā nodokļu kodeksa 39.C punkta otrās rindkopas, pie šīs starpības vēl pieskaitot iespējamo atbrīvošanu no cesijas kāpuma (76). Šī summa ir noteikta katrai līzinga operācijai, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti nodokļu instrukcijas Nr. 120 46. un 47. punktā (77) nolūkā cedēt atpakaļ lietotājam daļu no kopējiem ienākumiem.

(152)

Attiecībā uz kopējā ienākuma, kas saņemts, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, konkrētu sadalījumu ekonomisko interešu grupējuma biedri, kas ir tiešie saņēmēji, cedē atpakaļ attiecīgā īpašuma lietotājam vismaz 2/3 no šī ienākuma. Katras līzinga operācijas ietvaros lietotājam cedējamā ienākuma precīza summa tomēr tiek noteikta pēc apstiprinājuma izsniegšanas saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA panta noteikumiem.

(153)

Saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu dalībvalsts pienākums ir paziņot par jebkuru projektu, kura mērķis ir atbalsta noteikšana vai tās grozīšana. Ieinteresētā dalībvalsts nevar piemērot iecerētos pasākumus, kamēr attiecīgā procedūras beigās nav pieņemts konkrēts lēmums.

(154)

Šajā gadījumā Francijas iestādes savā 1998. gada 17. marta vēstulē (A/32232), informēja Komisiju par nodokļu mehānisma ieviešanu, kas ierobežo iznomāto īpašumu amortizāciju, lai cīnītos pret šī mehānisma izmantošanu vienīgi nodokļu optimizācijas nolūkos un paredzot izņēmumus no minētā ierobežojuma. Šajā vēstulē Francijas iestādes norāda, ka šī nodokļu mehānismā nav konstatētas valsts atbalsta pazīmes, jo pretējā gadījumā par to būtu jāiesniedz savlaicīgs paziņojums Komisijai saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu.

(155)

Komisija uzskata, ka šo vēstuli šajos apstākļos nevar uzskatīt par paziņojumu EK Līguma 88. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt Komisija uzsver, ka minētā vēstule nebija sastādīta atbilstīgi pareizai formai, kas noteikta Komisijas 1981. gada 2. oktobra vēstulē SG (81) 12740 dalībvalstīm un kas bija spēkā šo notikumu laikā. Tātad Francija rīkojusies nelikumīgi, patvaļīgi ieviešot attiecīgo atbalsta shēmu, pārkāpjot EK Līguma 88. panta 3. punktu.

(156)

Attiecīgā nodokļu shēma, kas satur valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, būtu jāizskata no tā iespējamās saderības viedokļa kontekstā ar izņēmumiem, kas noteikti šī paša panta 2. un 3. punktā. Jāatgādina, ka attiecīgās shēmas patiesie saņēmēji saskaņā ar Francijas iestāžu sniegto informāciju ir jūras, gaisa un dzelzceļa transporta nozarēs, kā arī rūpniecības nozarēs, bet mazākos apmēros (78). Attiecīgās shēmas saņēmēji atrodami arī finanšu nozarē, un tie galvenokārt ir ekonomisko interešu grupējuma biedri, bet viņu vidū ir arī citas finanšu iestādes.

(157)

Attiecībā uz izņēmumiem, kas paredzēti EK Līguma 87. panta 2. punktā, attiecībā uz sociāla rakstura atbalstu, kas piešķirts individuālajiem patērētājiem, kā arī atbalstu, ko sniedz, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, un atbalstu, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apvidos, jākonstatē, ka neviena no situācijām neatbilst minētajam kontekstam, lai kāda arī būtu attiecīgās shēmas saņēmēju identitāte.

(158)

Attiecībā uz EK Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktā norādītajiem izņēmumiem, pietiek konstatēt, ka attiecīgā nodokļu shēma nav svarīgs projekta īstenojums visas Eiropas interesēs, kā arī nenovērš nopietnus traucējumus Francijas tautsaimniecībā. Tas arī neveicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu EK Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunkta nozīmē.

(159)

Komisija vēlas atzīmēt, ka ne Francijas iestādes, ne ieinteresētās personas administratīvās pārbaudes procedūras laikā nepieminēja iepriekš minētos izņēmumus.

(160)

EK Līguma 87. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā norādītiem izņēmumiemem jāveic attiecīgo nozaru analīzes.

(161)

Attiecībā uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, kurā noteikts atbalsts, kas veicina atsevišķas saimnieciskas darbības, ja vien šādam atbalstam nav nelabvēlīga ietekme uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm, Komisija uzskata, ka nekas neliecina par to, ka gaisa transporta nozarē piešķirtais atbalsts, piemērojot attiecīgo shēmu, būtu savietojams ar kopējo tirgu. Neviens no izņēmumiem, ko šajā sakarībā paredz Komisijas vadlīnijas attiecībā uz EK Līguma 92. un 93. panta piemērošanu un attiecībā uz EEZ līguma par valsts atbalstu aviācijas nozarē 61. panta piemērošanu (79), šajā gadījumā nav piemērojami.

(162)

Tomēr, jāatzīmē, ka Komisija izņēmuma kārtā pieļauj atsevišķu palīdzību gaisa transporta darbībai:

(163)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija piekrīt, ka Francija vajadzības gadījumā neiekļauj atmaksājamās atbalstu aprēķinos summas, kas attiecas uz:

(164)

Visos citos gadījumos gaisa transporta uzņēmumiem piešķirtais atbalsts, piemērojot minēto shēmu, nav saderīgs ar EK Līgumu.

(165)

Piemērojot EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, 1997. gada, pēc tam 2004. gada nostādnes (83), kas definē pieļaujamo valsts atbalstu, lai atbalstītu Kopienas jūras transporta uzņēmumus konkurences apstākļos ar trešajām valstīm, izvirzot šādus galvenos mērķus:

(166)

Tomēr, aplūkojot iepriekš minētos mērķus, Kopienas 1997. gada un 2004. gada nostādnes pieļauj atsevišķus nodokļu pasākumus par labu jūras uzņēmumiem nolūkā uzlabot viņu konkurences spējas (3.1. punkts)

(167)

Tādēļ jāatgādina, ka valsts atbalsta mērķis kopējās jūras transporta politikas ietvaros ir sekmēt Kopienas flotes konkurences spējas pasaules tirgū. Līdz ar to nodokļu atvieglojumu shēmām vispārējā nozīmē ir jābūt noteiktai saiknei ar Kopienas pamatmērķiem.

(168)

Turklāt, ienākumiem, kas rodas no minēto shēmu izmantošanas, ir jāveicina jūras transporta attīstība un nodarbinātības pieaugums šajā nozarē Kopienas interesēs. Tādēļ, iepriekš minētie nodokļu ienākumi ir nepārprotami jāierobežo ar darbībām jūras transporta jomā. Tādejādi, ja kāda jūras transporta kompānija līdztekus veic arī cita rakstura saimnieciskās darbības, nepieciešams nodalīt tās vienu no otras, proti, nodalīt šo kompānijas dažādo darbību grāmatvedību, lai izvairītos no jebkuriem “ekscesiem” darbības jomā, kas neatbilst jūras transporta definīcijai.

(169)

Nevar apstrīdēt, ka attiecīgā shēma ir paredzēta, lai veicinātu Francijā reģistrēto kuģu finansēšanu un tā mērķis ir jūras transporta nozares attīstība, kā arī nodarbinātības palielināšanu šajā nozarē.

(170)

Turklāt, piešķirtais atbalsts, piemērojot attiecīgo shēmu, atvieglo kuģu finansēšanu un šādi veicina Kopienas flotes atjaunošanu. Komisija ir vienisprātis ar Francijas iestādēm, kas pauž viedokli, ka minētais atbalsts veicina valstī reģistrēto kuģu flotes konsolidāciju, kā arī tās atjaunošanu (84). Komisija īpaši uzsver, ka arguments, saskaņā ar kuru, tieši ņemot vērā apstiprinājuma mehānismu, kas pakārto nodokļu shēmas piemērošanu pienākumam izveidot Eiropas Savienības teritorijā jūras lietu vadības un kuģu pārvaldības stratēģisko centru, kas ņemtu vērā ar nodarbinātību saistītus apsvērumus, attiecīgā shēma veicina Kopienas nodarbinātības līmeņa saglabāšanu jūras transporta nozarē, ne vien uz jūras, bet arī sauszemē (85). Minētos elementus, cita starpā, apstiprināja arī atsevišķi rēderi un ieinteresētās personas, kuras pasvītro attiecīgās shēmas nozīmību, lai kompensētu Francijā reģistrēto ekipāžu papildus izmaksas, nodrošinātu augsti kvalificēta līmeņa darbaspēku jūras transportā un veicinātu flotes uzturēšanu, proti, attīstību zem dalībvalsts karoga (86). Komisija tomēr precizē, ka, piemērojot 2004. gada Kopienas nostādnes, ja runa ir par loču vai bagarētāju kuģiem, piešķirto palīdzību nevar uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu kā vien gadījumā, ja vismaz 50 % šo kuģu darbības viena gada periodā atbilst jūras transporta definīcijai (87).

(171)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var uzskatīt, ka Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteiktā nodokļu shēma, kad tas atbilst Kopienas 2004. gada nostādņu 3.1. punktam, ir labvēlīgs jūras transporta nozarei un atbilst piemērojamo Kopienas nostādņu mērķiem.

(172)

Tomēr, lai varētu izmantot EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikto izņēmumu, minētās shēmas ietvaros piešķirto atbalstu ir nepārprotami jāsamēro ar nosprausto mērķi un tā nedrīkst pārvērst tirdzniecības sakaru nosacījumus par pasākumu, kas ir pretējs Kopienas interesēm.

(173)

Francijas iestāžu uzmanība pievērsta noteikumam par atbalsta ierobežošanu, kas formulēts Kopienas 2004. gada nostādņu 11. punktā, saskaņā ar kuru: “Maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs ir jūrniekiem piemērojamo nodokļu un sociālo nodokļu maksājumu anulēšana un kuģniecības kompāniju apgrozījuma nodokļa samazināšana. Lai izvairītos no jebkuriem konkurences traucējumiem, vienlaikus nedrīkst piešķirt lielākus atvieglojumus ar citu atbalsta mehānisma palīdzību. Tātad, pat tad, ja kādas dalībvalsts iesniegtais atbalsta mehānisms tiek izskatīts, ņemot vērā tās īpašos nopelnus, Komisija uzskata, ka atbalsta kopējai summai, tiešo maksājumu veidā, saskaņā ar 3., 4., 5. un 6. punktu, nevajadzētu pārsniegt kopējo nodokļu un sociālo maksājumu summu, kas atvilkta no jūras transporta un jūrnieku saimnieciskās darbības”. Lai ieviestu šo noteikumu, Francijas iestādēm nāksies pārbaudīt, vai ikgadējais atbalsts, ko izmanto rēderis, minētās shēmas ietvaros, kopā ar atbalstu, kas piešķirts visu citu atbalsta mehānismu ietvaros attiecībā uz Kopienas 1997. un 2004. gada nostādņu 3. līdz 6. sadaļu, kuru starpā arī labvēlīga nodokļu shēma jūras transporta kompāniju labā atkarībā no kuģu tonnāžas (88) un atbrīvošana no sociālā nodokļa un profesionālā nodokļa jūras daļas maksājuma, jau pieminētajam rēderim nepārsniedz kopējo nodokļu un sociālo iemaksu apjomu, kuru normālos apstākļos vajadzētu atvilkt par jūras transporta un jūrnieku saimniecisko darbību. Jebkura iespējamā iepriekš minētās summas pārsniegšana nav saderīga ar kopējo tirgu un ir atmaksājama.

(174)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka jūras transporta uzņēmumiem piešķirtais atbalsts, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, ir saderīgs ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu ar noteikumu, ka tiks ievēroti nosacījumi, kas izklāstīti 172. un 173. punktā.

(175)

Komisija uzskata, ka EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētie izņēmumi attiecībā uz atsevišķu reģionu attīstību nav piemērojami minētajai nodokļu shēmai, kad tā mērķē uz īpašumu finansēšanu dzelzceļa transporta nozares jomā. Toties Komisija ir izpētījusi minētās nodokļu shēmas saderību ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto.

(176)

Ņemot vērā dzelzceļa uzņēmumu vēsturisko situāciju un dzelzceļa transporta tirgus daļu kritumu, ir nepieciešams paātrināt ritošā sastāva nomainīšanas procesu, lai tas spētu konkurēt ar citiem transporta veidiem. Ir nepieciešama daudz nopietnāka un daudz veiklāka ritošā sastāva modernizācija un/vai atjaunošana, lai izvairītos no dzelzceļa transporta tirgus daļu aizvien pieaugošā krituma salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem, kuru lietošanas ilgums un negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi ir mazāka.

(177)

Komisija uzskata, ka ritošā sastāva nomaiņa ir saderīga ar Kopienas efektivitātes un savstarpējās operativitātes politiku. Turklāt ritošā sastāva aizvietošana veicina pakalpojumu drošību un modernizāciju punktualitātes, uzticamības un ātruma nozīmē. Tā kā ritošā sastāva aizvietošana ir dzelzceļa nozaresa efektivitātes paaugstināšanas politikas galvenais elements, Komisija uzskata, ka piedāvātie pasākumi nav pretrunā ar Kopienas interesēm.

(178)

Komisija uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts dzelzceļa uzņēmumiem, piemērojot Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantā noteikto nodokļu shēmu, ir saderīgs ar EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(179)

Attiecībā uz EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto izņēmumu, kas pieļauj palīdzību, lai atvieglotu atsevišķu saimniecisko darbību attīstību, ja vien minētie tirdzniecības sakari nedarbojas pretēji Kopienas interesēm, ir jāatzīmē, ka neviens no minētās nodokļu shēmas sniegtajiem raksturojumiem neļauj uzskatīt, ka atbalsta pasākumi, kas piešķirti rūpniecības nozarē, piemērojot minēto nodokļu shēmu, būtu saderīgi ar kopējo tirgu.

(180)

Tomēr, Komisija negribētu tūlīt atteikties no pieņēmuma, ka atsevišķi no rūpniecības nozarei piederošajiem īpašumiem, kas ir saņēmuši finansējumu saskaņā ar Vispārējā nodokļu kodeksa 39.CA pantu, to saņēmuši, ievērojot nosacījumus, kas noteikti Kopienas vadlīnijās attiecībā uz valsts atbalstu reģioniem (89), proti, ka investīcijas ir realizētas reģionā, kas attiecināms uz EK Līguma 88. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ka minētās nodokļu shēmas saņēmēju pienesums, kas paredzēts minētā projekta finansējumam, sasniedz vismaz 25 %. Jebkurā gadījumā, reģionālās atbalsta intensitātes griesti ir jāievēro, gadījumā ja uzņēmums ir izmantojis minēto iespējamo palīdzību kopumu un atbalstīto palīdzību reģionam.

(181)

Ja šie nosacījumi tiek ievēroti, Komisija uzskata, ka šādā veidā attiecīgajam nozarei piešķirtie atbalsta pasākumi ir saderīgi ar kopējo tirgu.

(182)

Attiecībā uz finanšu nozari Komisija uzskata, ka iepriekš izskatītie izņēmumi, kas neattiecas uz konkrētu nozari nav atbilstīgi, lai varētu izvērtēt ekonomisko interešu grupējuma biedriem sniegto atbalstu no saderības ar kopējo tirgu viedokļa.