24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/1

(1)

Padome 2001. gada 22. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (2) Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta (AN) importam, kam atbilst KN kods 3102 30 90 un 3102 40 90, piemēroja galīgu antidempinga maksājumu EUR 33,25 par tonnu. Izmeklēšanu, kuras rezultāts bija šie pasākumi, turpmāk tekstā dēvē par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome 2004. gada 17. maijā ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 (3) atbrīvoja no antidempinga maksājumiem, kas piemēroti ar Regulu (EK) Nr. 132/2001, to attiecīgā ražojuma importu Kopienā, ko saražojuši uzņēmumi, kuru saistības ir apstiprinājusi Komisija. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1001/2004 (4), uzņēmumu saistības tika apstiprinātas laikposmam līdz 2005. gada 20. maijam. Šo saistību mērķis bija ņemt vērā dažas sekas, ko radīja Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 945/2005 pēc starpposma pārskatīšanas, kas bija saistīta tikai ar atbilstīgi attiecīgā ražojuma definīciju, Padome nolēma pārskatīt attiecīgā ražojuma definīciju un piemērot spēkā esošos pasākumus šim ražojumam arī tad, ja tas ir citu mēslojumu sastāvā, ņemot vērā amonija nitrāta daudzumu attiecībā pret citām papildvielām un barības vielām.

(4)

Pēc tam, kad 2005. gada 5. maijā tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām, atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam 2005. gada 25. oktobrī tika iesniegts pieprasījums veikt pārskatīšanu saistībā ar termiņa beigšanos (5). Pieprasījumu iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (EFMA) (turpmāk – pieprasījuma iesniedzējs) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 % no Kopienas kopējās AN produkcijas.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un par to sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus par to, ka saistībā ar Ukrainas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes AN importu ir iespējams, ka dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei atkārtosies.

(6)

Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanai, ar 2006. gada 25. janvārīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (6) publicēto paziņojumu pasludināja termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(7)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk – “pārskatīšanas izmeklēšanas periods” vai “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības novērtēšanu attiecās uz laikposmu no 2002. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk – “attiecīgais periods”).

(8)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to asociācijas, eksportētājvalsts pārstāvjus, pieprasījuma iesniedzēju un Kopienas ražotājus par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savus apsvērumus un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

(9)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(10)

Ņemot vērā lielo skaitu Kopienas ražotāju un importētāju, uzskatīju par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai ir jāizmanto atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(11)

Pēc iesniegtās informācijas izskatīšanas un ņemot vērā desmit Kopienas ražotāju pausto vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka izlases metode bija vajadzīga tikai attiecībā uz Kopienas ražotājiem. Tikai viens importētājs sniedza informāciju, kas bija pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu, un izteica vēlmi turpmāk sadarboties ar Komisijas dienestiem. Tomēr šis importētājs atradās ārpus Kopienas un PIP laikā neeksportēja attiecīgo ražojumu uz Kopienas tirgu. Līdz ar to tika nolemts, ka izlase attiecībā uz importētājiem nebija vajadzīga.

(12)

Desmit Kopienas ražotāji termiņā pienācīgi aizpildīja izlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Attiecībā uz minētajiem desmit Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvēlējās paraugu, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo AN ražošanas un pārdošanas apjomu Kopienā, kuru noteiktā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Četri atlasītie Kopienas ražotāji PIP laikā nodrošināja 76 % no Kopienas ražošanas nozares kopējās produkcijas, kā minēts turpmāk 51. apsvērumā, savukārt iepriekšminētie desmit Kopienas ražotāji PIP saražoja 70 % no Kopienas kopējās produkcijas.

(13)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar attiecīgajām pusēm notika apspriedes par veikto izlasi, un tām nebija iebildumu pret to.

(14)

Anketas tika nosūtītas četriem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un visiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem.

(15)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no četriem atlasītajiem Kopienas ražotājiem un trim citiem ražotājiem, tostarp no diviem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, kā arī no viena saistītā tirgotāja.

(16)

Turklāt viens ražotājs analogajā valstī sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem.

(17)

Komisija ieguva un pārbaudīja visas ziņas, ko tā uzskatīja par vajadzīgām, lai noteiktu dempinga un tā radīta kaitējuma atkārtošanās iespējamību un Kopienas intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos.

(18)

Attiecīgais ražojums ir Ukrainas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara un kuri atbilst KN kodam 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91. Amonija nitrāts (“AN”) ir lauksaimniecībā plaši izmantots cietais slāpekļa mēslošanas līdzeklis. To ražo no amonjaka un slāpekļskābes, un tā slāpekļa masa mikrogranulu vai granulu veidā pārsniedz 28 % no svara.

(19)

Jānorāda, ka šā ražojuma pielietojuma joma ir izskaidrota Regulā (EK) Nr. 945/2005.

(20)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šajā atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās, ka AN ir plaša patēriņa prece un ka tās kvalitāte un fiziskās pamatīpašības ir vienādas neatkarīgi no izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un tiem ražojumiem, ko ražotāji eksportētāji saražojuši un pārdevuši iekšējā tirgū un trešās valstīs, kā arī tiem, ko Kopienas tirgū saražojuši un pārdevuši Kopienas ražotāji, un tiem, ko analogās valsts iekšējā tirgū saražojis un pārdevis analogās valsts ražotājs, ir vienādas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības un vienāds pielietojums, un tādējādi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(21)

Izmeklēšanā sadarbojās trīs attiecīgā produkta ražotāji no Ukrainas. Divi ražotāji, kas sadarbojās, PIP laikā eksportēja attiecīgo ražojumu. Ukrainā ir vismaz viens zināms attiecīgā produkta ražotājs, kas nesadarbojās.

(22)

To uz Kopienu veiktā eksporta datu salīdzinājums, kurus sniedza ražotāji eksportētāji, un Statistikas biroja paziņotie dati par kopējo importa apjomu liecināja par to, ka divi ražotāji eksportētāji PIP nodrošināja aptuveni 60 % no visa Ukrainas importa Kopienā. Tomēr var konstatēt, ka lielākā daļa no atlikušajiem 40 % attiecīgā ražojuma importa tika noformēti rēķinā 2004. gada decembrī (tāpēc ražotāji eksportētāji par to nav informējuši), taču PIP šie ražojumi nonāca Kopienā (un tāpēc tika iekļauti importa statistikā). No otras puses, eksports, kas 2005. gada decembrī noformēts rēķinos un ievests Kopienā 2006. gada janvārī, bija nenozīmīgs. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka 85 % līdz 90 % no visa Ukrainas importa Kopienā PIP ir veikuši ražotāji, kas sadarbojās. Tāpēc sadarbības līmenis ir augsts.

(23)

Kopējais attiecīgā ražojuma importa apjoms no Ukrainas bija neliels, proti, mazāks par 1 % salīdzinājumā ar Kopienas tirgu kopumā.

(24)

Tā kā Ukraina laikā, kad tika iesniegts pieprasījums veikt termiņa beigu pārskatīšanu, vēl nebija uzskatāma par valsti ar tirgus ekonomiku (7), saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu bija jānosaka normālvērtība, pamatojoties uz datiem, kas iegūti no ražotāja trešajā valstī ar tirgus ekonomiku. Paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu ASV un Rumānija tika paredzētas kā atbilstošās analogās valstis. Jāatgādina, ka sākotnējā izmeklēšanā par analogo valsti bija izvēlēta Polija. Tā kā Polija 2004. gada maijā pievienojās Eiropas Savienībai, tā vairs nevar būt analogā valsts. Visām ieinteresētajām personām bija dota iespēja komentēt ASV un Rumānijas kā analogo valstu izvēli.

(25)

Tomēr analīze, kas veikta pēc paziņojuma par pārskatīšanas uzsākšanu publicēšanas, pierādīja, ka Rumānijas AN tirgū dominēja imports no Ukrainas un Krievijas, savukārt Rumānijas ražotāji bija vairāk orientēti uz eksportu, vietējā tirgū pārdodot tikai nelielus daudzumus. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka, ņemot vērā iepriekšminēto tās vietējā tirgus struktūru, Rumāniju nevar uzskatīt par piemērotāko valsti analogās valsts izvēlē.

(26)

Komentārus sniedza tikai viens ražotājs, kas sadarbojās. Šis ražotājs par labāko izvēli ieteica Alžīriju, ņemot vērā tās piekļuvi galvenajai izejvielai, proti, gāzei. Saistībā ar to jānorāda, ka neatkarīgi no tā, vai valstij ir dabasgāzes ieguves vietas vai nav, tas nav galvenais faktors analogās valsts izvēlē. Galvenais jautājums ir tāds, vai gāzes cenas atspoguļo tirgus vērtību. Divējādā gāzes cenu noteikšana Alžīrijā skaidri liecina par to, ka šis nav attiecīgs gadījums un tādējādi padara Alžīriju par mazāk piemērotu analogās valsts statusam. Jāpiebilst arī, ka ASV un Ukraina ražo un neto importē dabasgāzi, savukārt Alžīrija ir dabasgāzes neto eksportētāja. Šajā ziņā ASV ir daudz līdzīgāka Ukrainai nekā Alžīrija.

(27)

Tika apgalvots arī, ka ASV nevar būt piemērota analogā valsts tāpēc, ka PIP ražotāji saskārās ar pārmērīgām gāzes cenām iekšzemes tirgū. Attiecībā uz to jāpiebilst, ka dabas katastrofu dēļ PIP ceturtajā ceturksnī ASV bija ļoti augstas gāzes cenas, tomēr šī ir situācija, ko var viegli pielāgot atbilstoši tam, kā aprakstīts turpmāk 35. apsvērumā.

(28)

ASV izraudzīšanās tika apšaubīta arī attiecībā uz ražošanas procesu. Tika apgalvots, ka ražošanas process Alžīrijā ir līdzīgāks ražošanas procesam Ukrainā. Tomēr ražotājs šo apgalvojumu nepamatoja.

(29)

Turklāt tika apgalvots, ka Alžīrijai ir daudz līdzīgāks ražošanas līmenis, patēriņš un patērētāju pieprasījums tam, kāds ir Ukrainā. Saskaņā ar pieejamo informāciju ražošana Alžīrijā (8) un iekšējā tirgū patēriņš (9) ir nenozīmīgs. No otras puses, Ukrainai un ASV ir ievērojami ražošanas apjomi un liels iekšējais tirgus.

(30)

Neņemot vērā faktu, ka spēkā bija antidempinga pasākumi, ko piemēroja attiecīgās valsts izcelsmes AN, tika konstatēts, ka ASV ir atvērts konkurences tirgus, kurā liels skaits vietējo ražotāju saskaras ar augstu konkurences līmeni, ko rada citu trešo valstu izcelsmes ražojumu imports. Turklāt ASV ražotājiem ir reprezentatīvi pārdošanas apjomi iekšējā tirgū un ir tāda pati piekļuve izejmateriāliem kā Ukrainas ražotājiem.

(31)

Tādējādi izmeklēšanā apstiprinājās, ka ASV būtu jāizvēlas par atbilstošu analogo valsti. Līdz ar to aprēķinu pamatā bija pārbaudīta informācija, ko pilnīgās atbildēs uz aptaujas anketas jautājumiem sniedza vienīgais ASV ražotājs, kas sadarbojās.

(32)

Tā kā Ukraina laikā, kad tika iesniegts pieprasījums veikt termiņa beigu pārskatīšanu, vēl netika uzskatīta par valsti ar tirgus ekonomiku, normālvērtība Ukrainai bija jānosaka, pamatojoties uz ASV ražotāja sniegtajiem datiem, kā minēts 31. apsvērumā.

(33)

Vienīgajam ražotājam, kas sadarbojās, līdzīga ražojuma pārdošanas apjomu vietējā tirgū reprezentativitāte analogajā valstī tika noteikta, pamatojoties uz divu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksportu uz Kopienu. Jāpiebilst, ka uz Kopienu tika eksportēts tikai viena veida ražojums. Tāpēc netika veikta ražojuma veida analīze.

(34)

Tika konstatēts, ka vienīgā ražotāja, kas sadarbojās, līdzīga ražojuma pārdošanas apjomi vietējā tirgū analogajā valstī bija reprezentatīvi, jo tie ievērojami pārsniedza to AN apjomu, ko uz Kopienu eksportējuši divi Ukrainas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās.

(35)

Lai noskaidrotu, vai ASV ražotāja pārdošanas apjomi iekšējā tirgū tika realizēti parastajā tirdzniecības apritē, iekšējā tirgus cenas tika salīdzinātas ar ražošanas izmaksām. Novērtējot ASV ražotāja ražošanas izmaksas, tika konstatēts, ka ceturtajā ceturksnī to ietekmēja dabas stihijas. Saskaņā ar tā paša ražotāja publicēto informāciju “viesuļvētras ASV okeāna piekrastē trešajā ceturksnī izraisīja haosu dabasgāzes tirgos un negatīvi ietekmēja ceturtā ceturkšņa un visa gada rezultātus” (10). ASV noteiktās gāzes cenas (11) patiešām divkāršojās laikposmā no augusta (12) līdz oktobrim (13) – tas notika laikā, kad ASV Golfa piekrasti sasniedza viesuļvētra Katrīna (no 2005. gada 23. līdz 31. augustam) un Rita (no 2005. gada 17. līdz 26. septembrim). Tā kā dabasgāze AN ražošanā ir galvenais izmaksu elements, ietekme bija būtiska un varēja izraisīt mākslīgi augstu normālvērtības noteikšanu. Tāpēc tika nolemts 2005. gada ceturtajam ceturksnim ražošanas izmaksas aprēķināt, pamatojoties uz vidējām gāzes cenām, ko ražotājs samaksājis 2005. gada pirmajos trīs ceturkšņos.

(36)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika konstatēts, ka lielākā daļa pārdošanas apjomu iekšējā tirgū bija rentabli, un tādējādi normālvērtība tika noteikta, pamatojoties uz pārdošanas cenām iekšējā tirgū, kas noteiktas pirmajam neatkarīgajam vietējam pircējam. Tā kā Ukrainas ražotāji eksportētāji PIP eksportēja uz Kopienu tikai vienu ražojuma veidu, analīze attiecās tikai uz šo ražojuma veidu.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica, ņemot vērā cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, pārdodot to eksportam uz Kopienu. Visa ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, produkcija tika tieši pārdota neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

(38)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu godīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu izveidoja pietiekošu rezervi korekcijas veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi vajadzības gadījumā tika veiktas attiecīgas korekcijas saistībā ar transporta, pārvadāšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, kredītiem un komisijas maksām, nodrošinot pārbaudītus pierādījumus.

(39)

Tā kā saistībā ar šo izmeklēšanu Ukrainu nevar uzskatīt par valsti ar tirgus ekonomiku, valsts mēroga dempinga starpība tika noteikta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālvērtības salīdzinājumu ar vidējo svērto eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu. Kā minēts 22. apsvērumā, sadarbība bija augstā līmenī.

(40)

Ar minēto salīdzinājumu atklāja, ka dempings (aptuveni no 30 līdz 40 %) PIP tika veikts nedaudz zemākā līmenī nekā sākotnējā izmeklēšanā. Tomēr ņemot vērā ierobežoto Ukrainas eksporta apjomu uz Kopienu PIP laikā, galvenā uzmanība analīzē tika pievērsta dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamībai.

(41)

Trīs ražotāji, kas attiecīgajā periodā sadarbojās, saglabāja ražošanu nemainīgā līmenī. Arī ražošanas jauda šajā pašā periodā saglabājās nemainīga. Šiem ražotājiem ir aptuveni 600 000–700 000 tonnu neizmantotās jaudas (t. i., 8 % līdz 10 % no Kopienas patēriņa), lai varētu ievērojami palielināt eksporta apjomu uz Kopienas tirgu gadījumā, ja pasākumus atceltu. Turklāt ir zināms vismaz viens cits attiecīgā produkta ražotājs Ukrainā, kurš izmeklēšanā nesadarbojās. Lai gan nav zināms šā ražotāja neizmantotās jaudas daudzums, ir iespējams, ka tas ir ievērojams, jo trim ražotājiem, kas sadarbojās, vidēji bija 30 % neizmantotās jaudas.

(42)

Trīs ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjomi iekšējā tirgū attiecīgajā periodā bija vidēji 30 % līdz 40 % no ražošanas jaudas. Tāpēc ir grūti Ukrainas iekšējā tirgū izmantot lielāko daļu šīs neizmantotās ražošanas jaudas. Tādējādi gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, daļu no šīs neizmantotās jaudas varētu eksportēt uz Kopienu un tādēļ katrs ražošanas pieaugums būtu eksportējams.

(43)

Tādēļ gadījumā, ja nebūtu antidempinga pasākumu, ievērojamu daļu no šīs neizmantotās jaudas varētu eksportēt uz Kopienu.

(44)

Ukrainas ražotāju, kas sadarbojās, eksporta cenu uz trešām valstīm analīzē, veicot to salīdzinājumu ar DAF/FORB līmeni uz Ukrainas robežas, atklāja, ka šie pārdevumi vidēji ir veikti par cenām, kuras PIP laikā ir par 20 % līdz 30 % zemākas par pārdošanas cenām Kopienā. Turklāt pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir realizēti par cenām, kuras ir par 20 % līdz 30 % zemākas arī par cenām pārdošanai uz Kopienu. Tādēļ no informācijas, kas attiecas uz PIP, izriet, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, varētu būt iespēja uz trešām valstīm paredzēto eksportu novirzīt uz Kopienu, lai iegūtu kādu labumu no augstākām cenām un lielākām dempinga starpībām.

(45)

Tomēr jāpiebilst, ka Ukrainas dabasgāzes importa cenas kopš PIP ievērojami pieauga. Tā kā dabasgāze AN ražošanā ir galvenais izmaksu elements, iespējams, ka Ukrainas ražotājiem būs jāpalielina savas cenas eksportam uz trešām valstīm, tādējādi būtiski samazinot cenas starpību starp pārdošanas cenām trešās valstīs un Kopienā, kā minēts 44. apsvērumā. Iepriekšējie pierādījumi (14) patiešām norāda uz šādas atšķirības mazināšanu.

(46)

Izmeklēšanā atklājās, ka divi no ražotājiem, kuri sadarbojās, turpināja veikt dempinga darbības, neņemot vērā spēkā esošos pasākumus. Turklāt ir iespējams, ka pašreiz uz trešām valstīm pārdoto daudzumu novirza uz Kopienu.

(47)

Turklāt ražotāju eksportētāju, kas sadarbojas, vidējās svērtās eksporta ražojumu cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem, ir ievērojami zemākas par Kopienā dominējošo cenu līmeni. Tādēļ Ukrainas ražotājus eksportētājus šādi apstākļi un lielā neizmantotā jauda stimulē novirzīt savu eksportu (visticamāk, par dempinga cenām) uz Kopienas tirgu gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(48)

Līdzīgu produktu Kopienā ražo 14 ražotāji, kuru saražotā produkcija ir uzskatāma par kopējo līdzīga ražojuma Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(49)

Jāpiebilst, ka salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu “Hydro Agri” uzņēmumi ir pārdēvēti par “Yara”. Pieci no četrpadsmit uzņēmumiem ES paplašināšanās rezultātā 2004. gadā kļuva par daļu no Kopienas ražošanas nozares.

(50)

Izmeklēšanā sadarbojās desmit no 14 Kopienas ražotājiem, un tie visi ir uzskaitīti pieprasījumā veikt pārskatīšanu. Pārējie četri ražotāji (turpmāk – pārējie Kopienas ražotāji) informēja par sevi noteiktajā termiņā un nosūtīja vajadzīgo informāciju izlases vajadzībām. Tomēr tie nepiedāvāja nekādu turpmāku sadarbību. Tātad sadarboties piekrita šādi desmit ražotāji:

(51)

Tā kā šie desmit Kopienas ražotāji nodrošināja 70 % no Kopienas kopējās produkcijas PIP, var uzskatīt, ka iepriekšminētie desmit ražotāji veido lielāko daļu kopējās līdzīga ražojuma Kopienas produkcijas. Tāpēc var uzskatīt, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē, un turpmāk tekstā tie būs “Kopienas ražošanas nozare”.

(52)

Kā norādīts 11. un 14. apsvērumā, tika atlasīti četri uzņēmumi. Visi atlasītie Kopienas ražotāji savstarpēji sadarbojās un noteiktajos termiņos sniedza atbildes uz aptaujas anketas jautājumiem. Turklāt pārējie seši ražotāji, kas sadarbojās, kaitējuma analīzes vajadzībām savlaicīgi sniedza dažas vispārējas ziņas.

(53)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu Kopienas tirgū, pārējo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomu Kopienas tirgū un Statistikas biroja datiem par visu importu Eiropas Savienībā. Ņemot vērā Eiropas Savienības paplašināšanos 2004. gadā, analīzes precizitātes un konsekvences nolūkā patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz ES-25 tirgus stāvokli attiecīgajā laikposmā.

(54)

No 2002. gada līdz PIP Kopienas patēriņš nedaudz samazinājās par 1 %. 2003. gadā reģistrētais 4 % pieaugums 2004. gadā noregulējās, liecinot par stabilizāciju, savukārt turpmākais PIP reģistrētais kritums (par 1 %) liecina par nelielu lejupslīdes tendenci.

(55)

Apjoms, tirgus daļas un Ukrainas importa vidējās cenas veidojās tā, kā attēlots tabulā. Apjoma un cenu tendences ir balstītas uz Eiropas Kopienu Satistikas biroja datiem.

(56)

Ukrainas importa apjoms attiecīgajā laikposmā pastāvīgi samazinājās. Arī tirgus daļa samazinājās no 2,7 % 2002. gadā līdz 0,8 % PIP. Attiecīgajā periodā bija vērojama pozitīva cenu attīstība – no EUR 88 līdz EUR 122 par tonnu. Šī attīstība atspoguļo labvēlīgos tirgus apstākļus, kuri aprakstīti arī turpmāk 73. apsvērumā.

(57)

Lai aprēķinātu cenu samazinājuma līmeni PIP, Kopienas ražošanas nozares ražotāju noteiktās cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, CIF importa cenām uz Kopienas robežas, kas pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenas pēc izkraušanas. Salīdzinājumā atklāja, ka Ukrainas imports samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 10 līdz 15 %.

(58)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā ir norādīts tabulā. Attiecīgās apjoma un cenu tendenču pamatā arī ir Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati.

(59)

Pirmkārt, jānorāda, ka visas minētās valstis no 2002. gada līdz PIP samazināja eksporta apjomu, izņemot Gruziju, kas nedaudz palielināja savu Kopienas tirgus daļu no 1,1 % 2002. gadā līdz 2 % PIP. Attiecībā uz eksporta cenām konstatēts, ka visas minētās valstis ir veikušas eksportu uz Kopienu par cenām, kas augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām PIP un dažos gadījumos visā attiecīgajā periodā, izņemot Krieviju un Rumāniju. Attiecībā uz importu no Krievijas jānorāda, ka kopš 2002. gada aprīļa saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 658/2002 (15) tam piemēro antidempinga maksājumu – EUR 47,07 par tonnu. Attiecībā uz to jāpiebilst, ka importa cenas bija zemākas par Ukrainas importa cenām visā attiecīgajā periodā, izņemot PIP laikā. Attiecībā uz Rumānijas cenām jānorāda, ka tās bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, taču eksporta apjoms samazinājās no 187 000 tonnām 2002. gadā līdz 11 000 tonnām PIP laikā, tādējādi liecinot par tirgus daļas samazināšanos no 2,4 % 2002. gadā līdz 1,5 % PIP laikā.

(60)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(61)

Tika konstatēts, ka trīs Kopienas ražošanas nozares ražotāji, kas sadarbojās, izmantoja līdzīgu ražojumu, lai tālāk pārstrādātu samaisītus vai mākslīgus mēslošanas līdzekļus, kas ir pārveidoti slāpekļa minerālmēsli, kuri papildus satur slāpekli, ūdenī šķīstošu fosforu vai/un ūdenī šķīstošu kāliju, kas ir citas primārās mēslojuma barības vielas. Šie ražojumi, kuros amonija nitrāta saturs ir mazāk par 80 % no svara, tirgū nekonkurē ar līdzīgu ražojumu.

(62)

Šāda AN produkcijas kontrolēta izmantošana pašu vajadzībām neietilpst brīvajā tirgū un tāpēc tieši nekonkurē ar attiecīgā ražojuma importu. Tāpēc tika izvērtēts, vai un cik lielā mērā analīzē ir jāņem vērā līdzīga Kopienas ražošanas nozares ražojuma turpmāka izmantošana. Tā kā izmeklēšanā atklāja, ka kontrolētā izmantošana reprezentē nelielu daļu Kopienas ražošanas nozares produkcijas, t. i., līdz 2 %, un tāpēc netika uzskatīts par nepieciešamu nošķirt brīvo tirgu un kontrolējamo tirgu. Skaidrības un pārredzamības dēļ AN apjomi, ko saražojusi Kopienas ražošanas nozare un kas izmantoti pašu vajadzībām, ir minēti 64. apsvērumā.

(63)

Attiecībā uz izlasi saskaņā ar pieņemto praksi atsevišķi kaitējuma rādītāji (ražošana, ražošanas jauda, krājumi, pārdevumi, tirgus daļa, izaugsme un nodarbinātība) ir analizēti Kopienas ražošanas nozarei kopumā (pievienotajās tabulās apzīmēta ar “KRN”), savukārt tie kaitējuma rādītāji, kas attiecas uz atsevišķu uzņēmumu darbības rezultātu, t. i., cenām, ražošanas izmaksām, rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, ienākuma no ieguldījumiem, naudas plūsmu un spēju palielināt kapitālu, ir pārbaudīti, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota atlasīto Kopienas ražotāju līmenī (pievienotajās tabulās apzīmēti ar “AR”).

(64)

Kopienas ražošanas nozares produkcija no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 7 %, t. i., no aptuveni 5,1 miljona tonnu 2002. gadā līdz aptuveni 5,4 miljoniem tonnu PIP. Attiecībā uz ražošanu pašu vajadzībām jānorāda, ka attiecīgajā laikposmā tā saglabājās stabila un ļoti zemā līmenī, kas liecina par to, ka tas nevar ietekmēt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(65)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila. Ņemot vērā ražošanas pieaugumu, jaudas izmantošanas līmenis pieauga no 52 % 2002. gadā līdz 56 % PIP. Kā jau norādīts sākotnējā izmeklēšanā, šāda veida produkcijas un ražošanas nozares jaudas izmantošanu var ietekmēt citu ražojumu izgatavošana, kurus var ražot, izmantojot to pašu ražošanas aprīkojumu, un tādējādi tas kā kaitējuma rādītājs nav tik nozīmīgs.

(66)

Kopienas ražošanas nozares noslēguma krājumu līmenis no 2002. gada līdz PIP samazinājās par desmit procentpunktiem. Strauju samazinājumu, kas reģistrēts 2003. un 2004. gadā, drīzāk izraisīja tirdzniecības apjoma, jo īpaši eksporta apjoma Kopienas ražošanas nozarē, pieaugums (sk. nākamo apsvērumu) nekā ražošanas apjoma pieaugums.

(67)

Kopienas ražošanas nozares pārdevumi Kopienas tirgū no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 13 %. Šī tendence ir jāskata saistībā ar nelielo patēriņa samazinājumu Kopienas tirgū.

(68)

No 2002. gada līdz PIP Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās. Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā ieguva vairāk par 8 procentpunktus no tirgus daļas.

(69)

Kopienas ražošanas nozare attiecīgajā periodā ieguva tirgus daļu nedaudz sarūkošajā tirgū.

(70)

Nodarbinātības līmenis Kopienas ražošanas nozarē no 2002. gada līdz PIP samazinājās par 5 %, savukārt ražošanas apjoms pieauga, tādējādi atspoguļojot nozares bažas attiecībā uz pastāvīgu ražīguma un konkurētspējas palielināšanu.

(71)

No 2002. gada līdz PIP ievērojami palielinājās ražīgums gadā uz vienu Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto, tādējādi liecinot par Kopienas ražošanas nozarē nodarbinātā darbaspēka samazinājuma un ražošanas palielinājuma kopējo pozitīvo ietekmi.

(72)

Attiecībā uz pašreizējās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā pašreizējo Ukrainas importa nelielo apjomu, šo ietekmi nevar uzskatīt par būtisku un rādītāju – par nozīmīgu.

(73)

Izlasē iekļauto Kopienas ražošanas nozares ražotāju vidējās neto pārdošanas cenas 2004. gadā un PIP ievērojami pieauga, tādējādi atspoguļojot dominējošos labvēlīgos AN starptautiskā tirgus apstākļus tajā pašā laikposmā.

(74)

Kā redzams tabulā, no 2002. gada līdz PIP nodarbināto vidējā alga palielinājās par 9 %. Ņemot vērā inflācijas līmeni un vispārējo nodarbinātības samazinājumu, šo algu pieaugumu var uzskatīt par mērenu.

(75)

Ikgadējie ieguldījumi līdzīgā ražojumā, ko veikuši četri izlasē iekļautie ražotāji, attiecīgajā periodā ir attīstījušies pozitīvi, t. i., palielinājušies par 69 %, lai gan ir bijušas arī svārstības. Šie ieguldījumi bija saistīti galvenokārt ar iekārtu modernizāciju. Tas liecina par Kopienas ražošanas nozares centieniem pastāvīgi uzlabot ražīgumu un konkurētspēju. Par rezultātiem acīmredzami liecina ievērojams ražīguma pieaugums (sk. 71. apsvērumu) tajā pašā laikposmā.

(76)

Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte liecina par pakāpenisku uzlabošanos kopš 2003. gada, PIP sasniedzot 8,2 % līmeni. Saistībā ar to jāpiebilst, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēta 8 % peļņas norma, ko varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga. Ienākums no ieguldījumiem (turpmāk – INI), ko izsaka peļņas procentos attiecībā pret neto ieguldījumu uzskaites vērtību, visumā atbilst rentabilitātes tendencei visā attiecīgajā periodā.

(77)

Attiecīgajā periodā naudas plūsma ir palielinājusies par 13 procenta punktiem. Šis pieaugums atbilst vispārējam rentabilitātes pieaugumam attiecīgajā periodā.

(78)

Izmeklēšanā neatklāja nekādas grūtības, ar kurām, palielinot kapitālu, būtu saskārušies izlasē iekļautie Kopienas ražotāji. Saistībā ar to jāpiebilst, ka daži no šiem uzņēmumiem ir lielu uzņēmumu grupu dalībnieki, kas finansē savu darbību tajā grupā, kurai tie pieder, izmantojot skaidras naudas kopējās kases shēmas vai arī mātesuzņēmumu piešķirtos grupu iekšējos aizdevumus.

(79)

No 2002. gada līdz PIP visi kaitējuma rādītāji liecināja par pozitīvām tendencēm: palielinājās Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjoms, palielinājās Kopienas ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas un tirdzniecības apjoms un atbilstoši cenām ievērojami uzlabojās arī rentabilitāte. Algas palielinājās mēreni, un Kopienas ražošanas nozarē turpināja veikt ieguldījumus.

(80)

Turklāt Kopienas tirgus daļa nedaudz sarūkošajā tirgū pieauga par 9 %. Ievērojami pieauga arī ražīgums, tādējādi atspoguļojot pozitīvu ražošanas attīstību un Kopienas ražošanas nozares centienus to uzlabot ar ieguldījumu palīdzību.

(81)

Kopumā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir ievērojami uzlabojies salīdzinājumā ar stāvokli 2001. gadā pirms antidempinga pasākumu piemērošanas AN importam no attiecīgās valsts. Tādējādi šiem pasākumiem bija pozitīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares ekonomisko situāciju.

(82)

Tātad tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis pakāpeniski uzlabojās attiecīgajā periodā salīdzinājumā ar laikposmu pirms pasākumu piemērošanas.

(83)

Tā kā nav konstatēts, ka turpinās attiecīgās valsts importa radīts būtisks kaitējums, analīzē uzmanība tika pievērsta kaitējuma atkārtošanās iespējamībai. Saistībā ar to tika analizēti divi galvenie faktori: i) iespējamie attiecīgās valsts eksporta apjomi un cenas un ii) šo plānoto attiecīgo valstu eksporta apjomu un cenu ietekme uz Kopienas ražošanas nozari.

(84)

Kā minēts 41. apsvērumā, ir zināms, ka Ukrainas ražotājiem, kas sadarbojās, neizmantotā jauda ir aptuveni 600 000 līdz 700 000 tonnu, un tas ir 8 līdz 10 % no Kopienas tirgus. Šis jaudas pārpalikums liecina par to, ka Ukrainas ražotājiem ir iespēja palielināt savus pašreizējos ražošanas apjomus un tādējādi arī to AN eksporta apjomus.

(85)

Tomēr, ņemot vērā relatīvi mazo vietējo tirgu, Ukrainas ražotāji ir ļoti atkarīgi no eksporta uz trešām valstīm. Kā redzams tabulā, Ukrainas kopējais eksporta apjoms uz trešām valstīm 2005. gadā bija aptuveni 847 000 tonnu, t. i., 11 % no Kopienas tirgus.

(86)

Kā redzams tabulā, no 2004. gada līdz 2005. gadam Ukraina palielināja uz trešām valstīm eksportētos AN daudzumus. Šis eksports tika veikts par cenām, kas ievērojami zemākas par eksporta apjomiem uz Kopienu.

(87)

Saistībā ar iepriekš teikto Kopienas tirgus, ja salīdzina ar pārējiem eksporta tirgiem, Ukrainas ražotājus eksportētājus varētu interesēt cenu ziņā. Tādēļ ir pamatoti paredzēt, ka lielākā uz trešām valstīm eksportēto apjomu daļa tiktu novirzīta uz Kopienas tirgu, ja pasākumiem ļautu beigties, kaut arī ir mazinājusies cenu starpība pārdevumiem uz trešām valstīm un pārdevumiem Kopienā, kas minēts 45. apsvērumā. Kopienas tirgus būtu pievilcīgāks arī tāpēc, ka salīdzinājumā ar pārējiem tirgiem tas atrodas salīdzinoši tuvu; tādēļ Ukrainas ražotāju pašreizējais eksports uz trešām valstīm tiktu novirzīts uz Kopienu.

(88)

Tā kā Ukrainas ražojumu vieta EK tirgū nav stabila, Ukrainas eksportētājiem tomēr būtu jāatgūst zaudētā tirgus daļa vai jāpaplašina savs pircēju loks, un to panāktu, veicot importu, iespējams, par dempinga cenām, kas noteiktas PIP laikā.

(89)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozares peļņa attiecīgajā periodā faktiski bija niecīga un ka tikai PIP laikā tā sasniedza 8 %. Bez tam viņš apgalvoja, ka mēslošanas līdzekļu nozare, kas ir kapitāla ietilpīga nozare, ilgtermiņā nevarētu pastāvēt, proti, saglabāt un aizstāt kapitālu un visus darījumus pie šādas peļņas likmes. Šai sakarā jānorāda, ka 8 % lielu peļņas likmi, kas nerada kaitējumu un kas noteikta sākotnējā izmeklēšanā, uzskatīja par parastu peļņu, kas sasniedzama šādā rūpniecības nozarē, ja nav kaitējumu radoša dempinga. Tomēr arī sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, cita starpā, Ukrainas kaitējumu radoša dempinga dēļ rentabilitāte ir kritusies par 12,4 %. Tādēļ, ja pasākumus atcels, būs nopietni apdraudēta rentabilitāte, kas samazinātos līdz tādai procentu likmei, kura ir ievērojami zemāka par likmi, kas nerada kaitējumu.

(90)

Jāpiebilst, ka aptuveni 80 % no Ukrainas kopējā eksporta uz Kopienas tirgu IP laikā tika realizēti saskaņā ar cenu saistībām. Tomēr cenas bija par 20–25 % augstākas par šajās saistībās noteikto minimālo importa cenu. Tomēr jāatzīmē, ka uz saistībām attiecināja kvantitatīvus ierobežojumus, un tāpēc nebija iespējams vispārīgi secināt par to, kādas cenas eksportētāji būtu noteikuši, ja šāda kvantitatīva ierobežojuma nebūtu.

(91)

Tādēļ, pamatojoties uz iepriekš teikto, būtu iespējams, ka lieli Ukrainā ražotie AN apjomi tiktu pārsūtīti uz Kopienas tirgu par dempinga cenām, kuras būtiski samazinātu Kopienas ražošanas nozares cenas, ja pasākumiem ļautu beigties.

(92)

Ņemot vērā iepriekš noteikto iespējamību, ka Kopienas tirgū ievērojami palielināsies eksporta apjomi no Ukrainas par dempinga cenām un cenām, kas ir būtiski pazeminātas, Kopienas ražošanas nozarei būs ievērojami jāsamazina savas pārdošanas cenas, lai noturētu savus pircējus. Tas ir īpaši atbilstīgi AN gadījumā, jo tā ir prece, kuras cenu var būtiski ietekmēt importa apjoms par dempinga cenām, kuras pārmērīgi samazina Kopienas ražošanas nozares cenas. Tādēļ peļņa strauji saruktu, jo patlaban Kopienas ražošanas nozares sniegums ir uzlabojies, galvenokārt pateicoties labvēlīgajiem tirgus apstākļiem, kuri bija noteicoši īpaši 2004. gadā un PIP laikā.

(93)

Attiecīgā perioda pēdējos divos gados labvēlīgiem tirgus apstākļiem bijusi liela nozīme, lai papildus piemērojamajiem antidempinga pasākumiem saglabātu augstas cenas. Patiešām šajā periodā globāli saspringtās piedāvājuma un pieprasījuma attiecības rezultāts bija visu slāpekļa mēslošanas līdzekļu augstās cenas. Līdzīgi kā pārējie slāpekļa mēslošanas līdzekļi arī AN ir prece, kuras cenu ietekmē virkne faktoru, sākot ar gaistošo gāzu cenas, kura būtiski ietekmē piegādi un tāpēc ir vissvarīgākais izmaksu elements, līdz laika apstākļiem, labības un graudu krājumiem, kas var samazināt vai palielināt pieprasījumu. Paredzams, ka nākamajos gados Kopienas tirgū nedaudz palielināsies slāpekļa mēslošanas līdzekļu pieprasījums (17). Tādēļ no ierobežotā piedāvājuma ir atkarīgs, vai var saglabāt tik augstas cenas, bet tas, kā izrādījās izmeklēšanā, tomēr ir maz ticams, jo attiecīgajai valstij ir neizmantota eksporta jauda, un iespējams, ka daļa tās eksporta uz trešām valstīm PIP laikā tiktu novirzīta uz Kopienu, ja pasākumi zaudētu spēku. Tā kā Ukrainas cenu prakse izraisīja cenu samazinājumu Kopienas ražošanas nozarē, iespējamais importa apjomu pieaugums no Ukrainas Kopienas ražošanas nozarei liks vai nu samazināt savas cenas un līdz ar to tās peļņu, vai arī zaudēt ievērojamu tirgus daļu un arī ieņēmumus, vai spert abus soļus. Veiksmīga Kopienas ražošanas nozares pārstrukturēšana varētu tikai daļēji līdzsvarot tādu iespējamo cenu lejupslīdi, un atgūšanās kopumā būtu apdraudēta. Tādēļ Kopienas ražošanas nozares darbības pasliktināšanos kopumā, iespējams, izraisīs pasākumu atcelšana.

(94)

No iepriekšminētā var secināt, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, attiecīgās valsts eksports, visticamāk, notiktu lielos apjomos un par dempinga cenām, kas samazinātu Kopienas ražošanas nozares cenas. Tas, ļoti iespējams, tirgū izraisītu cenu lejupslīdi un nelabvēlīgi ietekmētu Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Šāda tendence īpaši kaitētu 2004. gadā un PIP laikā panāktajai finansiālajai stabilitātei, iespējams, izraisot kaitējuma atkārtošanos.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana spēkā būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Kopienas intereses noteica, pamatojoties uz visu iesaistīto interešu novērtējumu.

(96)

Jānorāda, ka sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana ir Kopienas interesēs. Turklāt tas, ka šī izmeklēšana ir pārskatīšana un tiek analizēta tā situācija, kad antidempinga pasākumi jau bija spēkā, ir iespējams novērtēt visus nelabvēlīgos apstākļus, kas apgrūtina ieinteresētās personas, uz kurām attiecas pašreizējie antidempinga pasākumi.

(97)

Uz šā pamata pārbaudīja, vai pretēji secinājumiem par kaitējumu radoša dempinga atkārtošanās iespējamību, ir pārliecinoši iemesli, kas liktu secināt, ka pasākumu saglabāšana šajā konkrētajā gadījumā nav Kopienas interesēs.

(98)

Kopienas ražošanas nozares struktūra ir izrādījusies stabila. To apstiprināja tās pozitīvā ekonomiskā stāvokļa attīstība pēc tam, kad 2001. gadā tika noteikti antidempinga pasākumi. Ir uzlabojusies īpaši Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte no 2002. gada līdz PIP un veiksmīga pārstrukturēta nozare.

(99)

Tāpēc ir pamatoti gaidīt, ka Kopienas ražošanas nozare izmantos patlaban uzliktos antidempinga pasākumus un atgūsies, saglabājot un stabilizējos savu rentabilitāti. Ja pasākumi netiks saglabāti, iespējams, ka pieaugs imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts, radot kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, pazeminot pārdošanas cenas, un tas apdraudētu tagadējo nozares pozitīvo finansiālo stāvokli.

(100)

Kā minēts 11. apsvērumā, tikai viens importētājs pauda gatavību tikt iekļautam atlasē un sniedza veidlapā pieprasītās ziņas, kas vajadzīgas pārbaudei atlases veidā. Tomēr minētais importētājs PIP laikā importa darbības neveica.

(101)

Jānorāda, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka antidempinga pasākumu uzlikšanas ietekme būtu nenozīmīga, ciktāl imports turpinātos, lai arī par cenām, kas nerada kaitējumu; tika secināts, ka importētāji parasti neveic darījumus tikai ar AN, bet arī ar citiem mēslošanas līdzekļiem. Importa no attiecīgās valsts lejupslīde attiecīgajā periodā ļauj secināt, ka pasākumu uzlikšana ir patiešām nelabvēlīgi ietekmējusi dažus importētājus, kā norādīts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1629/2000 (18) 52. apsvērumā. Tomēr importētāji nebija sadarbojušies, un līdz ar to nebija neapgāžamu pierādījumu; tika secināts, ka uzliktie pasākumi lielāko daļu importētāju/tirgotāju kopumā ietekmēja ierobežoti.

(102)

Nav pieejama ticama informācija par to, ka pasākumu saglabāšana importētājus vai tirgotājus ietekmēs būtiski negatīvi.

(103)

AN lietotāji ir Kopienas lauksaimnieki. Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, ņemot vērā AN izmaksu nelielo ietekmi uz lauksaimniekiem, katrs šo izmaksu pieaugums viņus būtiski negatīvi neietekmētu. Tas, ka neviens lietotājs vai lietotāju apvienība nav sniegusi informāciju, kas būtu pretrunā iepriekš minētajam konstatējumam tagadējā pārskatīšanas izmeklēšanā, šķiet, apstiprina to, ka i) AN veido ļoti nelielu daļu no kopējām ražošanas izmaksām, kas rodas lauksaimniekiem; ii) patlaban spēkā esošie pasākumi būtiski negatīvi neietekmēja viņu ekonomisko stāvokli un iii) pasākumu saglabāšana spēkā lauksaimnieku finansiālās intereses nelabvēlīgi neietekmētu.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, lai patlaban spēkā esošie antidempinga pasākumi netiktu saglabāti.

(105)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli.

(106)

No iepriekš minētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktā paredzēto ir jāsaglabā Ukrainas izcelsmes AN importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Tiek norādīts, ka šie pasākumi tiek noteikti īpašu maksājumu veidā.

(107)

Kā norādīts 45. apsvērumā Ukrainas dabasgāzes importa cenas kopš PIP ir ļoti cēlušās un nākamajos gados tās varētu pakāpeniski pielīdzināties starptautiskā tirgus cenām. Turklāt, kā skaidrots 32. apsvērumā, konstatējumi par dempingu ir pamatoti ar normālvērtību, kas noteikta, pamatojoties uz ziņām, ko iesniedza trešās tirgus ekonomikas valsts ražotājs. Pēc tam, kad tika iesniegts pieprasījums par termiņa beigu pārskatīšanu, Ukrainai piešķīra tirgus ekonomikas statusu. Tādēļ un, tā kā dabasgāze ir galvenais izmaksu elements AN ražošanā, ja dempingu pārskatītu vēlāk, pamatojoties uz Ukrainas eksportētāju ziņām par normālvērtību, tad gūtie konstatējumi atšķirtos no šajā pārskatīšanā gūtajiem konstatējumiem. Arī pārskatītā dempinga iespējamo ietekmi, kas rada kaitējumu, skartu ražošanas izmaksu ietekme uz eksporta cenu pieaugumu, ko izraisījusi vietējo gāzes cenu attīstība. Tādēļ uzskata, ka ir saprātīgi ierobežot pasākumu saglabāšanu līdz diviem gadiem, neskarot pārējos pamatregulas 11. panta noteikumus,

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/20

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/22

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 41/2007 noteiktas 2007. gada zvejas iespējas un ar tām saistītie nosacījumi konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kas piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi.

(2)

Pēc Kopienas un Fēru salu, Islandes, Norvēģijas un Krievijas Federācijas konsultācijām 2007. gada 18. janvārī tika panākta vienošanās par zvejas iespējām Atlantijas siļķu (nārsto pavasarī pie Norvēģijas krastiem) krājumā Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā. Kopējais nozvejas limits 2007. gadam ir noteikts 1 280 000 tonnu apmērā, kas pilnībā atbilst Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajiem ieteikumiem. Minētā vienošanās jāievieš Kopienas tiesību aktos.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 41/2007,

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/24

(1)

Komisijas 1997. gada 1. aprīļa Regula (EK) Nr. 577/97, ar ko paredz noteiktus, sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 2991/94, ar ko nosaka standartus ziežamajiem taukiem, un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1898/87 par piena un piena produktu tirdzniecībā izmantoto apzīmējumu aizsardzību (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Regula (EK) Nr. 2991/94 nosaka, ka 1. pantā minēto produktu tirdzniecības aprakstiem ir jābūt tādiem, kā norādīts minētās regulas pielikumā. Šim noteikumam ir arī izņēmumi. Šo noteikumu jo īpaši neattiecina uz apzīmējumiem, ja precīzas produktu īpašības ir skaidras no to tradicionālā pielietojuma, un/vai tad, ja apzīmējumi ir skaidri lietoti, lai aprakstītu produktam raksturīgo kvalitāti. Minētā noteikuma piemērošanai ir jāparedz noteikti, sīki izstrādāti noteikumi.

(3)

Ir jāievēro Regulas (EK) Nr. 2991/94 1. panta 3. punkts, kas paredz, ka minētā regula ir jāpiemēro, neskarot Regulu (EEK) Nr. 1898/87. Abu regulu mērķis būtībā ir vienāds, tas ir – izvairīties no iespējas, ka pircējs varētu jebkā sajaukt attiecīgo produktu īsto raksturu. Tāpēc, lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu konsekvenci, vienā tekstā ir jāizklāsta sīki izstrādāti noteikumi Regulas (EK) Nr. 2991/94 un (EEK) Nr. 1898/87 piemērošanai attiecībā uz apzīmējuma “sviests” izmantošanu.

(4)

Lai skaidri identificētu Regulā (EK) Nr. 2991/94 minēto atkāpju jomu, ir jāizveido izsmeļošs attiecīgo apzīmējumu saraksts kopā ar produktu aprakstiem, uz kuriem tie attiecas.

(5)

Regulas (EK) Nr. 2991/94 2. panta 2. punkta trešās daļas pirmajā ievilkumā paredzētās atkāpes pirmais kritērijs attiecas uz apzīmējuma tradicionālo raksturu. Šo tradicionālo raksturu var uzskatīt par pierādītu, ja apzīmējums pirms 1997. gada 9. aprīļa ir lietots vismaz laika posmā, ko parasti uzskata par vienu paaudzi. Lai nezaudētu tradicionālo raksturu, atkāpes ir jāattiecina tikai uz tiem produktiem, attiecībā uz kuriem apzīmējums ir lietots.

(6)

Šīs atkāpes otrais kritērijs attiecas uz apzīmējumu izmantošanu Regulas (EK) Nr. 2991/94 pielikumā, lai aprakstītu tirgoto produktu raksturīgu īpašību. Šajā gadījumā izņēmums loģiski attiecas uz produktiem, kas nav kā tādi uzskaitīti minētajā pielikumā.

(7)

Minētā atkāpe būtu jāattiecina tikai uz 1997. gada 9. aprīlī tirgotiem produktiem. Dalībvalstis pirms šā datuma Komisijai iesniedza produktu sarakstu, kurus tās savā teritorijā uzskatīja par atbilstošiem minētās atkāpes kritērijiem.

(8)

Komisijas 1988. gada 28. oktobra Lēmums 88/566/EEK, kurā uzskaitīti produkti, kas minēti 3. panta 1. punkta otrajā ievilkumā Padomes Regulā (EEK) Nr. 1898/87 (5), jau ietver izņēmumus attiecībā uz apzīmējumu “sviests”. Šos izņēmumus vajadzētu ņemt vērā.

(9)

Kopienas sarakstā, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 2991/94, attiecīgo produktu apzīmējumi jānorāda tikai tajā Kopienas valodā, kurā šos apzīmējumus varētu lietot.

(10)

Apzīmējumi uz to pārtikas produktu marķējuma, kas satur Regulas (EK) Nr. 2991/94 pielikumā definētos produktus vai arī minētās regulas 2. panta 2. punkta trešās daļas otrajā ievilkumā definētos koncentrētos produktus, var atsaukties uz atbilstošajiem apzīmējumiem minētajā pielikumā, ja tiek ievērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīva 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (6). Tāpēc, lai nosauktu šādus pārtikas produktus, nav nepieciešams saraksts ar iepriekšminētajiem izņēmumiem.

(11)

Ņemot vērā šā brīža tehniskās iespējas, jebkura prasība norādīt precīzu tauku saturu bez jebkādām pielaidēm radīs vērā ņemamas praktiskas grūtības. Tāpēc šajā sakarā būtu jāpieņem noteikti īpaši noteikumi.

(12)

Regulas (EK) Nr. 2991/94 un (EEK) Nr. 1898/87 attiecas uz saliktiem produktiem, kuru būtiska sastāvdaļa ir sviests; tā ka tāpēc ar šiem produktiem būtu jārīkojas saskaņoti un ievērojot Regulas (EEK) Nr. 1898/87 2. panta 3. punktā noteikto pieeju. Tādējādi būtu jādefinē minētā punkta darbības joma attiecībā uz saliktiem produktiem, kuru būtiska sastāvdaļa ir sviests, izstrādājot objektīvu kritēriju, lai noteiktu, vai būtiska salikto produktu daļa patiešām ir sviests un vai apzīmējums “sviests” tāpēc ir pamatots; tā ka galaprodukta minimālais piena tauku saturs 75 %, šķiet, ir vispiemērotākais kritērijs.

(13)

Regulas (EK) Nr. 2991/94 2. panta 2. punkta otrā daļa nosaka, ka minētās regulas pielikumā uzskaitītie tirdzniecības apraksti ir jārezervē produktiem, kas atbilst minētajā pielikumā noteiktajam kritērijam. Tāpēc tirdzniecības markas, kurās izmanto šos apzīmējumus, turpmāk var lietot tikai attiecībā uz produktiem, kas atbilst šiem kritērijiem.

(14)

Faktiskā tirgus situācija rādīs, vai vēlāk ir lietderīgi noteikt pasākumus attiecībā uz saliktiem produktiem, kuru galvenā sastāvdaļa ir margarīns vai saliktie tauki.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar attiecīgo pārvaldības komiteju sniegtajiem atzinumiem,

a)

vidējo tauku saturu norāda bez decimāldaļu izmantošanas;

b)

vidējais tauku saturs nedrīkst atšķirties no deklarētajiem procentiem vairāk kā par vienu procentu punktu. Atsevišķi paraugi nedrīkst atšķirties no deklarētajiem procentiem vairāk kā par diviem procentu punktiem;

c)

visos gadījumos vidējam tauku saturam ir jābūt Regulas (EK) Nr. 2991/94 pielikumā noteiktajās robežās.

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/30

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 2273/2002 (2) paredzēti noteikumi dažādu liellopu kategoriju cenu reģistrēšanai dalībvalstu reprezentatīvajos tirgos. Minētās regulas pielikumos ir izklāstīti sīki izstrādāti noteikumi par informāciju, kas jāsniedz cenu apsekojumos katrā no šīm kategorijām.

(2)

Pēc Īrijas pieprasījuma daļēji ir jāpārskata Regulas (EK) Nr. 2273/2002 I un II pielikums, ņemot vērā liellopu tirdzniecības attīstību šajā dalībvalstī, tādējādi nodrošinot, ka cenu apsekojuma pamatā arī turpmāk ir reprezentatīvo tirgu rādītāji.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 2273/2002.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Ar šādu punktu aizstāj I pielikuma E daļas 1. punktu:

“1.   Reprezentatīvie tirgi

Vismaz 2 tirgi”

2)

Direktīvas II pielikumā D daļas 1. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“1.   Reprezentatīvie tirgi

Vismaz 2 tirgi”.

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/31

(1)

Padomes 2001. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1260/2001 par cukura nozares tirgu kopīgo organizāciju (2) ir atcelta un aizstāta ar Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura nozares tirgu kopīgo organizāciju (3). Ņemot vērā šo attīstību, ir lietderīgi mainīt vairākus Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 (4) noteikumus, kuros vēl aizvien atrodamas atsauces uz Regulu (EK) Nr. 1260/2001.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 3. pantā ir noteikti pamatprodukti, kuriem pielīdzina atsevišķus lauksaimniecības produktus un produktus, kas iegūti pēc pamatproduktu pārstrādes, lai eksporta kompensāciju varētu piešķirt saskaņā ar šo regulu.

(3)

Produkti, kurus pielīdzina sausajam pilnpienam (3. produktu grupa), ir uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1043/2005 3. panta 4. punktā. Tomēr 3. panta 4. punkta otrā daļa pieļauj, ka kompetentā iestāde, kad tiek noteikta kompensācijas summa, pēc attiecīgās personas pieprasījuma pielīdzina minētajā daļā uzskaitītos produktus sausā vājpiena kombinācijai (2. produktu grupa) attiecībā uz to beztauku sausnu, vai sviestam (6. produktu grupa) attiecībā uz to piena tauku saturu.

(4)

Sausā pilnpiena un sausā vājpiena kompensāciju likmju straujā samazināšanās salīdzinājumā ar kompensācijas likmi, ko piemēro sviestam, palielina iespējamību, ka pieaugs to uzņēmēju skaits, kas lūgs atkāpties no noteikumiem 3. panta 4. punkta otrajā daļā, lai pieprasītu kompensāciju attiecībā uz piena tauku saturu produktiem, kas parasti tiktu pielīdzināti sausajam pilnpienam. Minētā iespējamība nozīmētu augstākas kompensāciju izmaksas par lauksaimniecības produktiem, kas eksportēti kā I pielikumā neiekļauti produkti, nekā būtu piemērojams tādiem produktiem, ko eksportē bez tālākas pārstrādes, un tas savukārt neatbilstu Padomes 1999. gada 17. maija Regulai (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (5), un jo īpaši tās 31. panta 1. punkta otrajai daļai.

(5)

Tādējādi jāsvītro Regulas (EK) Nr. 1043/2005 3. panta 4. punkta otrā daļa, neierobežojot iespēju, ka var ieviest līdzīgus pasākumus, ja minētais risks zūd. Tomēr, gadījumos, kad ar Komisijas 2007. gada 25. janvāra Regulu (EK) Nr. 61/2007, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par pienu un piena produktiem (6), kompensācijas likme sausajam pilnpienam ir samazināta līdz nullei no 2007. gada 26. janvāra, dažas dalībvalstis, iespējams, jau ir uzskatījušas, ka nav lietderīgi apstiprināt jaunus uzņēmēju pieprasījumus izmantot atkāpi no noteikuma Regulas (EK) Nr. 1043/2005 3. panta 4. punkta otrajā daļā. Lai saskaņotu dalībvalstu atbildes uz pieprasījumiem, kas saņemti kopš 2007. gada 26. janvāra, ir lietderīgi noteikt konkrētu dienu, no kuras dalībvalstis vairs neapstiprinās jaunus pielīdzināšanas pieprasījumus saskaņā ar minēto noteikumu.

(6)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 43. pants nosaka, ka, izņemot pārtikas atbalsta pasākumus, pieprasījumi kompensāciju sertifikātiem ir derīgi tikai tad, ja ir iesniegts nodrošinājums, kas atbilst 25 % no pieprasītās summas. Šis nodrošinājums ir garantija tam, ka kompensāciju sertifikāta īpašnieks piesakās uz kompensācijām, kas atbilst summai, par kuru sertifikāts izsniegts attiecībā uz precēm, kuras eksportētas kompensācijas sertifikāta derīguma laikā. Garantijas likme tika noteikta laikā, kad sertifikātu pieteikumu skaits bija ievērojami augstāks nekā summas, kuras varēja piešķirt. Pašreiz samazinoties kompensāciju likmēm, kas maksājamas par lauksaimniecības produktiem, kuri eksportēti kā I pielikumā neiekļauti produkti, ievērojami samazinājies arī sertifikātu pieteikumu skaits. Šajos apstākļos iespējamība, ka uzņēmēji iesniegtu pieprasījumus spekulatīvos nolūkos, ir mazinājusies. Tādēļ drošības līmenis attiecīgi jāsamazina.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1043/2005 VIII pielikumā ir iekļauti ieraksti divdesmit vienā no Kopienas divdesmit trijām valodām. Šajā pielikumā jāiekļauj arī ieraksti abās pārējās, proti, īru un maltiešu, valodās.

(8)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1043/2005 ir attiecīgi jāgroza.

(9)

Pārvaldības komiteja, kura nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kas saistīti ar I pielikumā neiekļautu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, nav sniegusi savu atzinumu komitejas priekšsēdētāja noteiktajā laikā,

1)

Regulas 1. panta 1. punktu groza šādi:

2)

Regulas 3. pantu groza šādi:

3)

Regulas 43. panta pirmajā daļā skaitli “25 %” aizstāj ar “15 %”.

4)

Regulas 44. panta 4. punkta pirmajā daļā skaitli “25 %” aizstāj ar “15 %”.

5)

Regulas II pielikuma 4. zemsvītras piezīmi, kas attiecas uz 6. sleju “Cukurs, melase vai izoglikoze” aizstāj ar šādu tekstu:

6)

Regulas III pielikumā KN koda 2905 43 00 Mannīts aprakstā pirmo daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Kas iegūts no saharozes, ko ietver Regula (EK) Nr. 318/2006”.

7)

Regulas VIII pielikumu groza šādi:

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/34

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un Komisijas Regulā (EK) Nr. 703/2001 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā īstenot Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro posmu, un izveidots to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz iespējamību tās iekļaut Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Šis saraksts ietver dimetoātu, dimetomorfu, glufosinātu, metribuzīnu, fosmetu un propamokarbu.

(2)

Šo darbīgo vielu iedarbība uz cilvēku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 un Regulas (EK) Nr. 703/2001 noteikumiem par vairākiem izmantošanas veidiem, ko piedāvājuši pieteikuma iesniedzēji. Turklāt minētajās regulās ir noteiktas ziņotājas dalībvalstis, kuru pienākums ir iesniegt Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI) attiecīgos novērtējuma ziņojumus un ieteikumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu. Ziņotāja dalībvalsts par dimetoātu bija Apvienotā Karaliste, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 4. augustā. Par dimetomorfu un metribuzīnu ziņotāja dalībvalsts bija Vācija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta attiecīgi 2004. gada 11. jūnijā un 2004. gada 23. augustā. Par glufosinātu ziņotāja dalībvalsts bija Zviedrija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2003. gada 3. janvārī. Par fosmetu ziņotāja dalībvalsts bija Spānija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 23. augustā. Par propamokarbu ziņotāja dalībvalsts bija Īrija, un visa attiecīgā informācija tika iesniegta 2004. gada 5. oktobrī.

(3)

Dalībvalstu un EPNI speciālisti veica novērtējuma ziņojumu salīdzinošo pārskatīšanu un EPNI zinātnisko ziņojumu veidā iesniedza tos Komisijai – 2005. gada 14. martā par glufosinātu, 2006. gada 12. maijā par fosmetu un propamokarbu, 2006. gada 23. jūnijā par dimetoātu un dimetomorfu un 2006. gada 28. jūlijā par metribuzīnu (4). Šos ziņojumus dalībvalstis un Komisija izskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2006. gada 24. novembrī tie tika pabeigti Komisijas pārskata ziņojumu veidā par dimetoātu, dimetomorfu, glufosinātu, metribuzīnu, fosmetu un propamokarbu.

(4)

Dažādās veiktajās pārbaudēs atklājās, ka var uzskatīt, ka augu aizsardzības līdzekļi, kuru sastāvā ir dimetoāts, dimetomorfs, glufosināts, metribuzīns, fosmets un propamokarbs, kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika izskatīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumos. Tādēļ šīs darbīgās vielas attiecīgi jāiekļauj I pielikumā, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem var piešķirt atļaujas attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur minētās darbīgās vielas.

(5)

Neatkarīgi no šā slēdziena ir jāiegūst sīkākas ziņas par dažiem konkrētiem jautājumiem saistībā ar dimetoātu, glufosinātu, metribuzīnu un fosmetu. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, ka tiek veikti papildu izmēģinājumi ar dimetoātu, glufosinātu, metribuzīnu un fosmetu, lai apstiprinātu riska novērtējumu dažos jautājumos, un ka ziņotājiem ir jāiesniedz šo pētījumu rezultāti.

(6)

Līdz darbīgās vielas iekļaušanai I pielikumā jāatvēl pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei saistībā ar minēto iekļaušanu.

(7)

Neierobežojot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, kas izriet no darbīgās vielas iekļaušanas I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuru sastāvā ir dimetoāts, dimetomorfs, glufosināts, metribuzīns, fosmets un propamokarbs, lai nodrošinātu Direktīvas 91/414/EEK un jo īpaši tās 13. panta prasību un attiecīgo I pielikuma nosacījumu ievērošanu. Dalībvalstīm attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc pašreizējās atļaujas saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu saskaņā ar Direktīvā 91/414/EEK izklāstītajiem vienotajiem principiem.

(8)

Pieredze, kas iepriekš gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (5), liecina par iespējamām grūtībām, kas var rasties, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, jo īpaši pienākums pārliecināties, ka atļaujas turētājs nodrošina tādu piekļuvi dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šī pienākumu precizēšana neparedz dalībvalstīm vai atļaujas turētājiem jaunus pienākumus, kas nebija noteikti līdz šim pieņemtajās direktīvās, ar ko groza I pielikumu.

(9)

Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

ja līdzeklis satur dimetoātu, dimetomorfu, glufosinātu, metribuzīnu, fosmetu un propamokarbu kā vienīgo darbīgo vielu, vajadzības gadījumā atļauju groza vai atsauc vēlākais līdz 2011. gada 30. septembrim; vai

b)

ja dimetoāts, dimetomorfs, glufosināts, metribuzīns, fosmets un propamokarbs augu aizsardzības līdzeklī ir viena no vairākām darbīgajām vielām, dalībvalstis pēc vajadzības groza vai atsauc atļauju līdz 2011. gada 30. septembrim vai līdz dienai, kas attiecībā uz šādu grozījumu vai atsaukšanu noteikta attiecīgajā(-ās) direktīvā(-ās), ar ko minētā(-ās) viela(-as) iekļauta(-as) Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, piemērojot vēlāko no datumiem.

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/43

(1)

Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Korejas Republikas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā 2006. gada 22. novembrī tika parakstīts Kopienas vārdā, ņemot vērā tā iespējamu noslēgšanu vēlāk, saskaņā ar Padomes Lēmumu, lai parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Korejas Republikas valdību par sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā (2).

(2)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/51

(1)

Padome 2007. gada 19. aprīlī pieņēma Regulu (EK) Nr. 423/2007 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu. Minētās regulas 15. panta 2. punktā paredzēts, ka Padome izveido, pārskata un groza šīs regulas 7. panta 2. punktā minēto personu, vienību un struktūru sarakstu.

(2)

Padome ir noteikusi, ka atsevišķas personas, vienības un struktūras atbilst Regulas (EK) Nr. 423/2007 7. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un tāpēc būtu jāiekļauj minētās regulas V pielikumā tur izklāstīto individuālo un īpašo iemeslu dēļ,

24.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 106/55

(1)

Regulas (EEK) Nr. 729/70 5. pantā un Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. pantā, kā arī 8. panta 1. un 2. punktā Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regulā (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Regulu (EEK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (3), ir noteikts, ka Komisija uzsāk vajadzīgās pārbaudes, paziņo dalībvalstīm šo pārbaužu rezultātus, ņem vērā dalībvalstu apsvērumus, sasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm, un tad oficiāli paziņo tām savus secinājumus.

(2)

Dalībvalstīm ir bijusi iespēja pieprasīt saskaņošanas procedūras uzsākšanu. Atsevišķos gadījumos šī iespēja ir izmantota, un Komisija ir izskatījusi procedūras rezultātā sagatavoto ziņojumu.

(3)

Regulas (EEK) Nr. 729/70 2. un 3. pantā, kā arī Regulas (EK) Nr. 1258/1999 2. pantā ir noteikts, ka finansēt var tikai kompensācijas eksportam uz trešām valstīm un lauksaimniecības tirgu stabilizēšanai paredzēto intervenci, ko attiecīgi piešķir vai veic saskaņā ar Kopienas noteikumiem lauksaimniecības tirgu kopējās organizācijas sistēmā.

(4)

Ņemot vērā veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultātus un saskaņošanas procedūras, atklājās, ka daļa no dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem neatbilst šiem nosacījumiem, un tāpēc tos nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas.

(5)

Ir jānorāda summas, kuras ELVGF Garantiju nodaļa nevar finansēt; šīs summas nav saistītas ar izdevumiem, kas radušies vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstveida ziņojuma dalībvalstīm par veikto pārbaužu rezultātiem.

(6)

Šajā lēmumā paredzētajos gadījumos to summu novērtējumu, kuras paredzēts izslēgt no finansējuma sakarā ar to neatbilstību Kopienas noteikumiem, Komisija dalībvalstīm darīja zināmu attiecīgajā kopsavilkuma ziņojumā.

(7)

Šis lēmums neskar finansiāla rakstura sekas, kas Komisijai varētu rasties saistībā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem tādās lietās par šā lēmuma tematu, kuru izskatīšana 2007. gada 25. janvārī vēl nebija pabeigta,