12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/3

(1)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 V pielikuma A. punkta 3. apakšpunktā ir paredzēta atkāpe attiecībā uz kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu vīnā, kad tas ir vajadzīgs laika apstākļu dēļ.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000 (2) ir paredzēti konkrēti piemērošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 1493/1999 jo īpaši attiecībā uz kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu vīnā. Minētās regulas 19. panta 4. punktā ir noteikti un XII.a pielikumā uzskaitīti gadījumi, kuros laika apstākļu dēļ dalībvalstis drīkst atļaut kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu, kurš ir noteikts mazāks par 300 miligramiem litrā, palielināt ne vairāk kā par 40 miligramiem litrā.

(3)

Savā 2007. gada 12. janvāra vēstulē Vācijas valdība ir lūgusi atļauju īpaši nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ vīnam, kas ražots Bādenē-Virtembergā, Bavārijā, Hesenē un Reinzemē-Pfalcā no 2006. gada vīnogu ražas, palielināt kopējo maksimāli pieļaujamo sēra dioksīda saturu, kurš ir noteikts mazāks par 300 miligramiem litrā, ne vairāk kā par 40 miligramiem litrā. Šis lūgums ir jāizpilda.

(4)

Vācijas kompetento iestāžu sniegto zinātnisko ziņojumu dati liecina, ka, lai nodrošinātu pareizu vīna ražošanu un uzglabāšanu un panāktu, lai tas būtu derīgs tirdzniecībai, sēra dioksīda daudzumam vīnā jābūt lielākam nekā parasti atļautajam. Šis pagaidu pasākums ir vienīgā iespēja tirdzniecībai derīga vīna ražošanai izmantot vīnogas, kuras ir cietušas no nelabvēlīgiem laika apstākļiem.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1622/2000.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/5

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1622/2000 (2) noteikti konkrēti izmantošanas nosacījumi vielām, kuru lietošana atļauta ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Īpaši IXa pielikumā paredzēts, ka dimetildikarbonāts jāpievieno pirms vīna pildīšanas pudelēs. Jēdziena “pildīšana pudelēs” tulkojums un tā dažādās nozīmes atsevišķās valodās ir izraisījis ekonomiskās darbības veicēju un kontroles iestāžu atšķirīgu interpretāciju attiecībā uz šā noteikuma piemērojamības jomu.

(2)

7. pantā Komisijas 2002. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 753/2002, ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 piemērošanai attiecībā uz konkrētu vīna nozares produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību (3), definēts jēdziena “pildīšana pudelēs” lietojums.

(3)

Lai nodrošinātu vienotu interpretāciju prasībām, kas piemērojamas dimetildikarbonāta lietošanas gadījumā, ir jāizmanto Regulā (EK) Nr. 753/2002 iekļautā jēdziena “pildīšana pudelēs” definīcija, lai precizētu Regulā (EK) Nr. 1622/2000 iekļautās prasības. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1622/2000 IXa pielikums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

“—

pievienošanai jānotiek tikai neilgu laiku pirms pildīšanas pudelēs, ko definē kā minētā produkta pildīšanu tvertnē, kuras tilpība nepārsniedz 60 litrus, komerciālos nolūkos.”

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/6

(1)

2006. gada 31. maijā Komisija saņēma no CEFIC (Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes) (“sūdzības iesniedzējs”) saskaņā ar pamatregulas 5. punktu iesniegtu sūdzību no ražotājiem, kuru produkcija veido 100 % no Kopienas kopējās persulfātu produkcijas, par Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”), Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Taivānas izcelsmes persulfātiem (“persulfāti”).

(2)

Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par dempingu un tā rezultātā nodarītiem būtiskiem zaudējumiem, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2006. gada 13. jūlijā ar paziņojuma par sākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(4)

Par procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus ASV, ĶTR un Taivānā, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus un zināmās ieinteresētās apvienības, un ASV, ĶTR un Taivānas pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausa, termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu.

(5)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķa režīma (AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja TER un AR pieprasījuma veidlapas zināmajiem attiecīgajiem uzņēmumiem un visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri par sevi paziņoja pārbaudes sākšanas paziņojumā noliktajos termiņos. Seši ražotāji eksportētāji, attiecīgos gadījumos kopā ar saviem saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem, ir pieprasījuši TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punktam vai atsevišķu režīmu gadījumam, ja izmeklēšanā noskaidrotos, ka to darbība neatbilst TER nosacījumiem.

(6)

Ievērojot Ķīnas ražotāju eksportētāju prāvo skaitu, procedūras uzsākšanas paziņojumā Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā dempinga un kaitējuma noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu varētu izmantot atlasi.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai jāizmanto atlase, un, ja tā, lai to izdarītu, visiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem tika lūgts paziņot par sevi Komisijai un, kā norādīts paziņojumā par uzsākšanu, sniegt galvenās ziņas par savu darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu 2005. gadā.

(8)

Tā kā ar izmeklēšanu sadarbojās tikai seši ražotāji eksportētāji, tika nolemts, ka atlase nav vajadzīga.

(9)

Komisija izsūtīja aptaujas lapas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noliktajos termiņos. Atbildes pienāca no sešiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, diviem ASV un viena Taivānā, un no viena ražotāja analogā valstī Turcijā. Pilnīgi aizpildītas anketas pienāca arī no diviem Kopienas ražotājiem un diviem importētājiem, kas sadarbojās, iesūtīdami anketas. Šās izmeklēšanas laikā anketas neaizpildīja neviens no lietotājiem un neviens cits lietotājs neiesniedza Komisijai nekādas ziņas un nepaziņoja par sevi.

(10)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu dempingā, tā nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu provizoriskai noteikšanai, un izdarīja pārbaudes šādos uzņēmumos:

(11)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kuriem TER nebūtu piešķirams, pārbaudes apmeklējums normālās vērtības noteikšanai pēc datiem par analoga valsti, šajā gadījumā – Turciju, notika šādā uzņēmumā:

Ražotājs Turcijā:

(12)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2005. gada 1. jūlija līdz 2006. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2003. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais laikposms”).

(13)

Attiecīgais ražojums ir ASV, ĶTR un Taivānas izcelsmes persulfāti (“attiecīgais ražojums”). Attiecīgo ražojumu parasti deklarē ar KN kodiem 2833 40 00 un ex 2842 90 80 (KN kodi no 2007. gada 1. janvāra).

(14)

Persulfāti ir kristāliski sāļi bez krāsas un smaržas, tiem ir četri galvenie paveidi: amonija persulfāts (NH4)2S2O8, nātrija persulfāts (Na2S2O8), kālija persulfāts (K2S2O8) un kālija monopersulfāts (2KHSO5·KHSO4·K2SO4).

(15)

Attiecīgo ražojumu izmanto par iniciatoru vai oksidētāju vairākos pielietojumos. Piemēram, to izmanto par polimerizācijas iniciatoru polimēru ražošanā, kodinātāju iespiedshēmu plašu ražošanā, matu kopšanas līdzekļos, tekstilmateriālu izmēra samazināšanai, papīrrūpniecībā, par zobu protēžu tīrītāju un par dezinficētāju.

(16)

Viens ASV ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka kālija monopersulfātu nevar pieskaitīt pie tā paša ražojuma, jo tam ir citāds ķīmiskais sastāvs un struktūra, citāda izmantošana un citi pircēji. Tika arī apgalvots, ka kālija monopersulfātu pārdodot par citādām cenām nekā pārējos ražojuma paveidus.

(17)

Tomēr izmeklēšanā pierādījās, ka par spīti ķīmiskā sastāva atšķirībām un daļēji atšķirīgam izmantojumam, visiem dažādajiem ražojuma paveidiem ir vienādas ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un galvenie izmantošanas veidi. Tiek atzīts, ka ne jau visus paveidus izmanto visos iespējamos veidos, taču tie visi izrādījās savstarpēji atvietojami vismaz dažos nozīmīgākajos izmantošanas veidos. Ciktāl ir runa par atšķirīgajām cenām, jāatceras, ka tās nav vienīgais faktors, pēc kā nosaka, vai vairāki ražojuma paveidi ir viens un tas pats ražojums. Tā kā ir atklājies, ka visiem četriem paveidiem ir vienādas īpašības un kopīgi izmantošanas veidi, šo argumentu nācās noraidīt. Līdz ar to visi četri paveidi šās izmeklēšanas vajadzībām provizoriski tiek uzskatīti par vienu un to pašu ražojumu.

(18)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka persulfāti, ko Kopienas ražošanas nozare ražo un tirgo Kopienā, persulfāti, ko ražo un tirgo ASV, ĶTR un Taivānas iekšējā tirgū, un persulfāti, ko no šīm valstīm ieved Kopienā, kā arī persulfāti, ko ražo un tirgo analoga valsts Turcijas iekšējā tirgū, pēc fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām ir vienādi un arī to lietošana ir vienāda.

(19)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Tālāk aprādītā vispārīgā metodika tika piemērota visiem ASV un Taivānas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, kā arī ķīniešu ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem tika atvēlēts TER. Tāpēc attiecīgajās valstīs konstatēto dempinga faktu izklāstā aprakstīti tikai katrai izvešanas valstij raksturīgie jautājumi.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, Komisija vispirms pārbaudīja, vai attiecīgā ražojuma iekšzemes tirdzniecība neatkarīgiem pircējiem bijusi reprezentatīva, t.i., vai kopējais šādas pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no kopējā attiecīgā pārdevuma eksportā uz Kopienu.

(22)

Pēc tam Komisija identificēja tos ražojuma paveidus, kurus vietējā tirgū pārdod uzņēmumi, kuriem ir kopumā reprezentatīvs noiets vietējā tirgū, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, ko pārdod eksportā uz Kopienu.

(23)

Ražojuma paveida pārdevumu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja šā paveida pārdotais apjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā bija vismaz 5 % no visa salīdzināmā eksportā uz Kopienu pārdotā ražojuma paveida kopapjoma.

(24)

Tad Komisija pārbaudīja, vai katra persulfātu paveidu, ko iekšzemē tirgo reprezentatīvos daudzumos, katra uzņēmuma pārdevumu iekšzemes tirgū katrā izvešanas valstī var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Pārbaude tika veikta, nosakot īpatsvaru katra eksportētā ražojuma paveida rentablam pārdevumu apjomam neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā.

(25)

Ja ražojuma paveida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, bija vairāk nekā 80 % no minētā paveida pārdošanas kopapjoma un ja minētā paveida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšējā tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma paveida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(26)

Ja persulfātu ienesīgo pārdevumu apjoms bija līdz 80 % no ražojuma paveida kopējā pārdevuma vai ja vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto vērtību tikai no ienesīgajiem pārdevumiem, ja vien šie pārdevumi atbilda 10 % vai vairāk no paveida kopējā pārdevuma.

(27)

Ja kāda paveida rentablo pārdošanas darījumu apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no minētā paveida kopējā pārdevuma, tika uzskatīts, ka konkrēto paveidu nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena iekšzemes tirgū būtu pietiekams pamats normālās vērtības noteikšanai.

(28)

Reizēs, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja tirgotā paveida vietējā tirgus cenas, bija jāpiemēro cita metode. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu Komisija tās vietā aprēķināja salikto normālo vērtību.

(29)

Normālā vērtība tika veidota, eksportējamo paveidu katra eksportētāja ražošanas izmaksām, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas, pierēķinot samērīgu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (“TVA izmaksas”) summu un samērīgu peļņas normu.

(30)

Visos gadījumos TVA izmaksas un peļņu noteica pēc pamatregulas 2. panta 6. punktā noteiktajām metodēm. Tālab Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis iekšzemes tirgū, ir ticami dati.

(31)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, izvešanas cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām izvešanas cenām.

(32)

Ja pārdošana eksportā tika veikta caur saistītiem importētājiem, kas atrodas Kopienā, tad izvešanas cena saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika sastādīta, pamatojoties uz cenu, par kādu ievestos ražojumus pārdeva pirmajam neatkarīgajam pircējam, pienācīgi koriģējot ar visām izmaksām, kas radušās no ievešanas līdz atkalpārdošanai, un samērīgu apjomu par TVA izmaksām un peļņu. Šajā sakarā tika izmantotas saistīto importētāju pašu TVA izmaksas. Peļņas norma tika noteikta pēc ziņām, ko sniedza nesaistīti importētāji, kuri sadarbojās.

(33)

Ja pārdošana eksportā tika veikta caur saistītu tirgotāju, kas neatrodas Kopienā, izvešanas cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu pirmajā atkalpārdošanā neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

(34)

Normālās vērtības un izvešanas cenas salīdzināšana tika izdarīta, balstoties uz ražotāja cenām.

(35)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un izvešanas cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības pa ražojuma paveidiem salīdzinājumu ar vidējo svērto izvešanas cenu pa ražojuma paveidam, kā noteikts iepriekš.

(37)

Lai noteiktu dempinga starpību, ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vispirms noteica līmeni, kādā uzņēmums nesadarbojās. Lai to noteiktu, izvedumus uz Kopienu, par kuriem ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, salīdzināja ar līdzvērtīgu Statistikas biroja ievedumu statistiku.

(38)

Tā kā sadarbošanās līmenis ASV un Taivānā bija augsts (faktiski 100 %) un nebija iemesla aizdomām, ka kāds ražotājs eksportētājs šajās valstīs apzināti atturētos no sadarbības, tika uzskatīts, ka katrā no attiecīgajām valstīm atlikusī dempinga starpība visiem ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojas, jānosaka tādā līmenī, kāda ir augstākā starpība, ko uzliek eksportētājam, kas sadarbojas.

(39)

Arī attiecībā uz ĶTR, sadarbības līmenis valstī kopumā bija ļoti augsts (vairāk par 85 %). Īpašā metodika, kas tika izmantota valsts mēroga dempinga starpības noteikšanai ĶTR, tālāk tiks izskaidrota.

(40)

Abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdevums iekšzemes tirgū, kā noteikts iepriekš 21. apsvērumā, bija reprezentatīvs. Tādejādi visiem ražojuma paveidiem normālās vērtības pamatā bija cenas, ko maksājuši vai kas uzliktas neatkarīgiem pircējiem ASV parastajā tirdzniecības apritē, tā, kā paskaidrots 25. un 26. apsvērumā, jo attiecīgie pārdevumi visos gadījumos atbilda vismaz 10 % no attiecīgā paveida kopējā pārdevumu apjoma.

(41)

Viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Šā eksportētāja izvešanas cenas noteica, ņemot vērā cenas, ko faktiski maksāja vai kas bija maksājamas par attiecīgo ražojumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(42)

Otram eksportētājam viss eksports uz Kopienu iet caur saistītu tirdzniecības uzņēmumu Šveicē. Tādēļ izvešanas cena tika noteikta tā, kā aprakstīts 33. apsvērumā.

(43)

Bez tam ievērojama daļa no šā ražotāja eksportētāja ASV izveduma uz Kopienu caur saistīto uzņēmumu Šveicē nonāca pie saistīta uzņēmuma, kurš attiecīgo ražojumu izmantoja par izejvielu citam ražojumam, kuru neuzskata par līdzīgu ražojumu pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(44)

Tā kā atklājās, ka cenas, kas noteiktas darījumiem starp ražotāju eksportētāju un tā saistīto uzņēmumu Kopienā caur to saistīto tirdzniecības uzņēmumu Šveicē, ir ietekmējusi šo trīs uzņēmumu saistība, pēc šīm cenām nebija iespējams noteikt šo darījumu izvešanas cenu.

(45)

Tā kā izvešanas cenu nevarēja arī izveidot pēc saistītā uzņēmuma tālākpārdošanas cenas neatkarīgiem pircējiem, jo attiecīgais ražojums tiek būtiski pārstrādāts, saistītajam uzņēmumam izgatavojot galaproduktu, visi iekšējās izmantošanas darījumi izvešanas cenas noteikšanā tika ignorēti.

(46)

Normālo vērtību un izvešanas cenu salīdzināja, kā iepriekš aprādīts, pamatojoties uz ražotāja cenu, izdarot attiecīgas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Korekcijās ierēķināja atlaides, rabatus, pārvadāšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanu, kredītus un ievedmuitu.

(47)

Tirdzniecībai, ko viens no ražotājiem eksportētājiem virzīja caur savu saistīto tirgotāju Šveicē, tika izdarītas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Korekcijas pamatā bija uzcenojums, ko saistītais tirgotājs saņēma Šveicē, taču šajā aprēķinā nevarēja izmantot saistītā tirgotāja faktisko peļņu, jo ražotāja eksportētāja un saistītā tirgotāja attiecības ievērojami ietekmēja iekšējo norēķinu cenas. Tādējādi uzcenojumu aprēķināja kā TVA izdevumus, kas IP laikā radušies saistītajam tirdzniecības uzņēmumam, un pieņemamu peļņas normu, kas šajā posmā tika noteikta 5 %, jo nebija citādu izmantojamu ziņu no nesaistītiem uzņēmumiem, kas uzņemas salīdzināmas funkcijas un kuri sadarbojās.

(48)

Viens ražotājs eksportētājs ASV pieprasīja tirdzniecības līmeņa korekciju pēc pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta uz tāda pamata, ka daži no tā iekšzemes pārdevumiem neesot salīdzināmi ar tā eksporta pārdevumiem, jo iekšzemes tirgū esot tādas pircēju kategorijas, pret kurām ražotājs eksportētājs uzņemas atšķirīgas funkcijas. Taču izmeklēšanā tika konstatēts, ka šī prasība nav pamatota, jo uzņēmums nebija iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu funkciju atšķirības. Turklāt izrādījās, ka iedomātās cenu atšķirības kategoriju starpā nav konsekventas dažādos ražojuma paveidos. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(49)

Tā kā sadarbošanās bija plaša un nebija iemesla uzskatīt, ka kāds no ražotājiem eksportētājiem tīšām izvairītos no sadarbības, atlikusī visiem citiem ASV eksportētājiem piemērojamā starpība tika noteikta tādā pašā apmērā kā tā, kas noteikta tam ražotājam eksportētājam no tiem, kuri sadarbojās, kuram bija visaugstākā dempinga starpība.

(50)

Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF ievešanas cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļa nomaksas, pagaidām ir šāda:

(51)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes ievedumiem normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosakāma ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(52)

Uzziņas vajadzībām tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

(53)

Seši ražotāji eksportētāji pieprasīja TER piemērošanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un noteiktajā termiņā iesniedza ražotājiem eksportētājiem paredzēto TER pieprasījuma veidlapu. Komisija no šiem uzņēmumiem ieguva un to telpās pārbaudīja visas nepieciešamās TER pieprasījumos sniegtās ziņas. Izmeklēšana atklāja, ka TER piešķirams tikai trim ražotājiem eksportētājiem, bet pārējo triju iesniegumi noraidāmi. Jāpiezīmē, ka attiecībā uz vienu no ražotājiem eksportētājiem, kam TER piešķirts, šis lēmums joprojām atkarīgs no turpmākās izmeklēšanas, kas līdz šim nebija pabeidzama vēlīni iesniegto ziņu dēļ. Šīs ziņas, ja tālākā izmeklēšanā apstiprinātos, var ievērojami mainīt faktisko stāvokli, kura dēļ minētajam uzņēmumam tika piešķirts TER, ciktāl tās var iespaidot 1. kritēriju. Tabulā ir kopsavilkums par to trīs uzņēmumu, kam TER nav piešķirts, atbilstību katram no pieciem minētajiem kritērijiem:

(54)

Attiecībā uz 1., 2. un 3. uzņēmumu izmeklēšana parādīja, ka tie neatbilst minēto 1., 2. un 3. kritērija prasībām.

(55)

Proti, šie trīs uzņēmumi nespēja pierādīt, ka to saimnieciskie lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, bez ievērojamas valsts iejaukšanās.

(56)

Attiecībā uz 1. uzņēmumu atklājās, ka vairums Valdes locekļu, ieskaitot priekšsēdētāju, kam uzņēmumā pieder ievērojama daļa, ir tie paši, kas pirms privatizācijas, un viņus ir iecēlusi valsts. Viņi arī izrādījās Komunistiskās partijas biedri. Turklāt uzņēmums nespēja pierādīt akciju apmaksu privatizācijas gaitā. 2. uzņēmumā, kas bija dibināts kā valstij piederošs uzņēmums un privatizēts 2000. gadā, izmeklēšana parādīja, ka trīs vadības locekļi, kas bija amatā pirms privatizācijas, bija vadījuši privatizāciju un viņu varā joprojām ir uzņēmuma galvenās lēmējstruktūras. Minētās trīs personas izrādījās Komunistiskās partijas biedri. Bez tam 2. uzņēmums izrādījās piegādājis nepatiesas ziņas par akciju piederību un privatizācijas gaitu, tā slēpjot ievērojamu valsts iejaukšanos. Attiecībā uz 3. uzņēmumu bija liecības, ka uzņēmuma sākumkapitāls iegūts no sādžai vai kopsaimniecībai piederošiem uzņēmumiem, kurus pārvaldīja uzņēmuma pašreizējais priekšsēdētājs, un uzņēmums nespēja izskaidrot un pierādīt kapitāla izcelšanos.

(57)

Turklāt šo trīs uzņēmumu grāmatvedības dokumenti netika kārtoti saskaņā ar SGS, un atklājās nevīžības pazīmes šo dokumentu revīzijā.

(58)

Visbeidzot, atklājās, ka uzņēmumu izmaksas iespaido izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās iekārtas, kas nav tirgus ekonomika, it sevišķi attiecībā uz iegūto zemes lietošanas tiesību izmaksām (1. un 3. uzņēmumam) vai privatizācijas laikā pārvestajiem aktīviem (2. uzņēmumam).

(59)

Attiecībā uz trim pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, sākumā tika secināts, ka tie atbilst visiem pieciem kritērijiem.

(60)

Taču pēc faktu izpaušanas ieinteresētajām personām, kam tika dota iespēja izteikt piezīmes par minētajiem konstatējumiem, Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka diviem no trim ražotājiem eksportētājiem, kuriem bija likts priekšā piešķirt TER, tas nebūtu atvēlams (tālāk saukti par 4. un 5. uzņēmumu).

(61)

Par 4. uzņēmumu tika izteikts pieņēmums, ka notiek valsts iejaukšanās gan uzņēmuma vadībā, gan finansēšanā.

(62)

Par 5. uzņēmumu Kopienas ražošanas nozare apgalvoja, ka tas esot uzrādījis zemāku darbinieku skaitu, un apšaubīja sākumkapitāla apmaksu. Tika apšaubīti arī saistītā tirdzniecības uzņēmuma radītie zaudējumi.

(63)

Par 4. uzņēmumu līdz šim nav bijis iespējams secināt, vai pieņēmumi ir pietiekams pamats TER nepiešķirt. Tā kā pieņēmumi tiek uztverti nopietni, šobrīd pastāv neskaidrība par faktiem, uz kuriem pieņēmumi balstīti. Pirms galīga lēmuma pieņemšanas ir nepieciešama tālāka uzņēmuma iesniegto ziņu analīze un papildu izmeklēšana. Tādos īpašos apstākļos, lai neapdraudētu ieinteresēto personu aizstāvības tiesības, tika nolemts, ka šobrīd 4. uzņēmumam TER ir piešķirams, bet izmeklēšana sakarā ar tā TER pieprasījumu turpināma.

(64)

Pieņēmumi attiecībā uz 5. uzņēmumu bija tikai aizdomas. Komisija pārbaudīja šā ražotāja eksportētāja sniegtās ziņas un secināja, ka pieņēmumi nav pamatoti. Līdz ar to Komisijas secinājumi par šo uzņēmumu tiek paturēti spēkā.

(65)

Pēc Komisijas secinājumu izpaušanas visi trīs uzņēmumi, kam TER bija liegts, paziņoja, ka tas esot nepareizi un ka tie atbilstot visiem pieciem TER kritērijiem, un ka tiem tāpēc TER jāsaņem.

(66)

Konkrēti, 1. uzņēmums teicās iesniedzis Komisijai pierādījumus par akciju apmaksu naudā un noliedza jebkādu valsts ietekmi tā lēmumu pieņemšanā. Tas arī bilda, ka grāmatvedība tam esot saskaņā ar SGS un ka zemes lietošanas tiesību izmaksas saskanot ar vērtību tirgū.

(67)

2. uzņēmums izlikās, ka tā augstākās vadības dalība komunistu partijā nav iemesls secināt, ka valsts iejaucas uzņēmuma lēmumu pieņemšanā, un teicās iesniedzis apstiprinošus pierādījumus par akciju apmaksu tā privatizācijas gaitā. Bez tam uzņēmums strīdējās, ka tā grāmatvedības dokumenti gan pārkāpj dažus SGS, taču atbilst ķīniešu grāmatvedības standartiem.

(68)

3. uzņēmums apgalvoja, ka uzņēmuma sākumkapitāls nācis no citiem tam pašam akcionāram piederošiem uzņēmumiem, ka grāmatvedības dokumenti atbilstot SGS un ka zemes lietošanas tiesību cenas esot bijušas tādas pašas kā citiem uzņēmumiem tajā pašā apgabalā un tādas pašas kā tirgus cenas.

(69)

Šīs piezīmes Komisija ņēma vērā. Taču tās nemainīja secinājumu, ka šiem trim uzņēmumiem TER jāatsaka.

(70)

Nudien, 1. uzņēmums tikai aizbildinājās, ka Ķīnā parasti netiekot lietoti bankas pārskati, taču nespēja sagādāt nekādus apstiprinošus pierādījumus, ka akcijas tā privatizācijai ir faktiski apmaksātas. Uzņēmums arī neapstrīdēja, ka vadības struktūra ir tāda pati kā pirms privatizācijas un ka priekšsēdētājs ir Komunistiskās partijas biedrs. Netika apstrīdēts arī tas, ka galvenie akcionāri nav pārstāvēti Valdē. Tādēļ tika konstatēts, ka uzņēmums nav pietiekami pierādījis, ka to būtiski neietekmē valsts.

(71)

Bez tam netika iesniegti nekādi jauni elementi, kas atspēkotu secinājumus un atbalstītu apgalvojumu, ka grāmatvedības dokumenti atbilst SGS un ka zemes lietošanas tiesību cenas atbildušas tirgus nosacījumiem.

(72)

2. uzņēmums iebilda, ka Komisijas secinājums tik vien kā nenoliedzot faktus, pēc kuriem tas izdarīts. Par privatizācijas gaitu un akciju apmaksu uzņēmums iebilda, ka tas esot sagādājis apstiprinošus pierādījumus, taču neiztirzāja faktu, ka dokumenti ir nepatiesi, lai gan to pārbaudes apmeklējumā bija apstiprinājis ģenerāldirektors. Uzņēmums arī apstiprināja, ka svarīgākos vadības amatus ieņem Komunistiskās partijas biedri.

(73)

Turklāt netika iesniegti nekādi jauni elementi, kas atbalstītu apgalvojumu, ka grāmatvedība atbilstot SGS – uzņēmums tikai apgalvoja, ka tā atbilst ķīniešu grāmatvedības standartiem.

(74)

Attiecībā uz 3. uzņēmumu Komisija joprojām apšaubīja uzņēmuma kapitāla izcelšanos. Patiesi, 3. uzņēmums tikai deklarēja, ka kapitāla avoti bijuši aizņēmumi no saistītiem uzņēmumiem, kas pieder 3. uzņēmuma priekšsēdētājam, un tie dažu mēnešu laikā atmaksāti. Tika konstatēts, ka jaunās ziņas ir ne tikai pretrunā 3. uzņēmuma pārstāvju apgalvojumiem pārbaudes laikā uzņēmuma telpās, kur inspekcijai nebija pieejamas dokumentētas liecības, bet arī acīmredzami nepietiekamas, jo nedod nekādas norādes par aizņēmumu atmaksai izmantoto līdzekļu izcelšanos.

(75)

Uzņēmums vēlreiz apgalvoja, ka tā grāmatvedība atbilstot SGS un ka izmeklēšanas uzietās neatbilstības faktiski esot izlabojamas. Tomēr tas iesniedza tikai daļējas ziņas, kas dokumentē varbūtējos labojumus un attiecas tikai uz mazu daļu no atklātajām atšķirībām. Lai nu kā, jaunās ziņas tika iesniegtas tikai pēc izmeklēšanas, tik vēlu, ka tās nebija praktiski pārbaudāmas. Bez tam uzņēmums arī nevarēja pierādīt, ka zemā zemes lietošanas tiesību cena faktiski bijusi tirgus cena.

(76)

Uz tāda pamata TER tiek piešķirts trim ražotājiem eksportētājiem:

(77)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, var noteikt valsts mēroga maksājumu, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem, un saņem atsevišķu režīmu (“AR”).

(78)

Ražotāji eksportētāji, kuriem TER nepienācās, pieteicās arī uz AR, ja tiem nepiešķirtu TER. Tomēr tika noraidīts arī uzņēmumu pieprasījums pēc atsevišķa režīma, jo tie neatbilda 9. panta 5. punkta b) apakšpunkta kritērijiem, proti, tam, ka izvedumu cenām un daudzumiem jābūt brīvi noteiktiem un ka valsts iejaukšanās nedrīkst būt tāda, ka būtu iespējams apiet noteiktos pasākumus, ja atsevišķiem eksportētājiem būtu piešķirtas atšķirīgas maksājuma likmes.

(79)

Trijiem TER saņēmušajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma pārdevums iekšzemes tirgū, kā noteikts iepriekš 21. apsvērumā, bija reprezentatīvs. Visiem ražojuma paveidiem normālās vērtības pamatā bija cenas, ko maksājuši vai kas uzliktas neatkarīgiem pircējiem ĶTR parastajā tirdzniecības apritē, tā, kā paskaidrots 25. un 26. apsvērumā, un tiem ražojuma paveidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū vai netika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, normālā vērtība bija jāsastāda tā, kā aprakstīts 27.–30. apsvērumā.

(80)

Tajos gadījumos, kad normālo vērtību nācās sastādīt, starpības TVA izmaksām un peļņai, kas minētas 29. un 30. apsvērumā, tika balstītas uz faktiskajām TVA izmaksām un peļņu, kas ražotājam eksportētājam iekšzemes tirgū bija līdzīgā ražojuma iekšzemes realizācijā parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo daļu.

(81)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, jānosaka pēc iekšzemes cenām vai saliktās normālās vērtības analoga valstī.

(82)

Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai par piemērotu analoga valsti izmantot Japānu, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt piezīmes. Taču piezīmes netika saņemtas.

(83)

Notika sazināšanās ar visiem zināmajiem persulfātu ražotājiem Japānā, bet neviens nepiekrita sadarboties.

(84)

Tad Komisija sazinājās ar visiem persulfātu ražotājiem citās valstīs, par kurām bija zināms, ka tādi ražotāji ir, proti, Indijā un Turcijā, un izsūtīja anketas. No Indijas uzņēmumiem reakcijas nebija, bet viens Turcijas ražotājs atsūtīja aizpildītu anketu.

(85)

Tad Komisija pārbaudīja, vai Turcija ir piemērota būt par analoga valsti. Tika secināts, ka Turcijā, kur gan ir tikai viens attiecīgā ražojuma ražotājs, ir atvērts tirgus ar zemu ievedmuitu un ievērojamu ievedumu no trešajām valstīm. Bez tam izmeklēšana neatrada nevienu iemeslu, piemēram, pārmērīgi augstas izejvielu vai enerģijas izmaksas, kādēļ Turcija nebūtu piemērota normālās vērtības noteikšanai.

(86)

Turcijas sadarbojošās ražotāja iesniegtie anketas dati tika pārbaudīti klātienē un atzīti par ticamām ziņām, ko var ņemt par pamatu normālajai vērtībai.

(87)

Tādēļ tiek provizoriski secināts, ka Turcija ir piemērota un pamatota analoga valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piešķirts TER, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotāja analoga valstī, t.i., pamatojoties uz maksātajām vai maksājamām cenām Turcijas tirgū salīdzināmiem ražojuma paveidiem, pēc iepriekš izklāstītās metodes.

(89)

Tā kā pārdevums nesaistītiem pircējiem iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs un kopumā ienesīgs, normālās vērtības pamatā bija visas cenas, ko maksājuši vai kas uzliktas pircējiem Turcijas tirgū par salīdzināmiem ražojuma paveidiem, pārdošanai parastajā tirdzniecības apritē tā, kā aprakstīts 25. un 26. apsvērumā.

(90)

Visi sadarbojošies ražotāji eksportētāji pārdeva eksportā uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā, vai arī caur saistītiem vai nesaistītiem uzņēmumiem ĶTR, Honkongā vai Kopienā.

(91)

Gadījumos, kad attiecīgo ražojumu tieši eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, izvešanas cenas noteica, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu pamatojoties uz attiecīgā ražojuma faktiski maksātajām vai maksājamajām cenām.

(92)

Gadījumos, kad pārdošana notika caur saistītu uzņēmumu Kopienā, izvešanas cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Gadījumos, kad pārdošana notika caur saistītu uzņēmumu ārpus Kopienas, izvešanas cenu noteica pēc 33. apsvērumā aprakstītās metodes.

(93)

Pēc vajadzības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu izdarīja korekcijas attiecībā uz transportu, apdrošināšanu, pārkraušanas izmaksām un papildu izmaksām, iepakojumu, kredītiem, maksājumiem bankām un komisijas maksām visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pārbaudītu pierādījumu atbalstītām.

(94)

Pārdevumiem caur saistītajiem tirdzniecības uzņēmumiem tika izdarīta korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu, ja izrādījās, ka uzņēmumiem ir līdzīgas funkcijas kā pārstāvjiem, kas darbojas uz komisijas maksas pamata. Šajā sakarā saistītā uzņēmuma sniegtais TVA izmaksu sadalījums tika atzīts par ticamu, un par pamatu korekcijai bija minētā TVA izmaksu summa plus 5 % peļņas norma, kas ir pieņemama, ja nav izmantojamu datu par nesaistītiem importētājiem vai tirgotājiem Kopienā, kuri sadarbojas.

(95)

Salīdzinot normālo vērtību un izvešanas cenu, izrādījās, ka diviem no šiem trim attiecīgajiem eksportētājiem dempinga starpība ir zemāka par 2 %, t.i, neievērojama. Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF ievešanas cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļa nomaksas, provizoriski ir šāda:

(96)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem citiem eksportētājiem ĶTR, tāpēc ka sadarbība bija plaša, kā paskaidrots iepriekš, vidējo svērto izvešanas cenu trijiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet kuriem nebija piešķirts TER, salīdzināja ar normālo vērtību, kas aprēķināta, pamatojoties uz datiem analoga valstī.

(97)

Uz tāda pamata valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 102,7 % apmērā no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas.

(98)

Vienīgajam ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, kopējais līdzīgā ražojuma iekšzemes pārdevums, kā jau noteikts iepriekš 21. apsvērumā, bija reprezentatīvs. Tādējādi visiem ražojuma paveidiem normālās vērtības pamatā bija cenas, ko maksājuši vai kas uzliktas neatkarīgiem pircējiem Taivānā parastajā tirdzniecības apritē, tā, kā paskaidrots 25. un 26. apsvērumā, jo attiecīgie pārdevumi visos gadījumos atbilda vismaz 10 % no attiecīgā paveida kopējā pārdevumu apjoma.

(99)

Vienīgais ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Tādēļ izvešanas cenu noteica pēc cenām, ko faktiski maksāja vai kas bija maksājamas par attiecīgo ražojumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(100)

Normālo vērtību un izvešanas cenu salīdzināja, kā iepriekš aprādīts, pamatojoties uz ražotāja cenu, izdarot attiecīgas korekcijas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu. Korekcijās ierēķināja rabatus, pārvadāšanas, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas un papildu izmaksas, iepakošanas un kredīta izmaksas.

(101)

Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pieprasīja tirdzniecības līmeņa korekciju uz tāda pamata, ka daži no tā iekšzemes pārdevumiem esot tādā tirdzniecības līmenī, kas nav salīdzināms ar tā pārdevumiem eksportā. Izmeklēšanas gaitā atklājās, ka par vienu no galvenajiem iekšzemes pircējiem deklarētais tirdzniecības līmenis ir kļūdains, un tas lika nopietni apšaubīt tirdzniecības līmeņa korekcijas atbalstam iesniegtās pircēju klasifikācijas ticamību. Vispār izrādījās, ka paziņotās cenu atšķirības kategoriju starpā IP laikā nav konsekventas dažādos ražojuma paveidos, un prasība tādējādi bija jānoraida.

(102)

Ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, pieprasīja korekciju sakarā ar samaksāto komisiju, norādot īpaši uz komisiju pārstāvim Taivānā tirdzniecībai Taivānas tirgū. Taču izmeklēšanas gaitā pēc ražotāja eksportētāja sniegtajām ziņām atklājās, ka pārstāvis veic līdzīgas funkcijas kā ražotāja eksportētāja eksporta tirdzniecības nodaļa. Tā kā izrādījās, ka pārstāvim faktiski maksāta komisija, tika konstatēts, ka tā neiespaido iekšzemes cenu un izvešanas cenu salīdzināmību. Līdz ar to prasība tika noraidīta, jo nebija izpildīti pamatregulas 2. panta 10. punkta pirmās daļas nosacījumi.

(103)

Bez tam ražotājs eksportētājs pieprasīja korekciju pārvadāšanas izmaksām, kas radušās iekšzemes tirgū. Taču uzņēmums nespēja pienācīgi pamatot savu prasību un iesniegtie dokumenti daļēji bija maldinoši. Tas tika informēts, ka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu piemērojami noteikumi par daļēju sadarbošanos. Tā kā nebija apmierinoša paskaidrojuma no uzņēmuma par iesniegtajiem dokumentiem, dempinga aprēķinā tika izmantoti pieejamie dati par pārvadāšanas izmaksām iekšzemes tirgū. Korekcijas pamatā bija summas, kas pamatotas ar faktūrām, kas saņemtas no kravas ekspeditoriem.

(104)

Tā kā sadarbošanās bija plaša un nebija iemesla uzskatīt, ka kāds no ražotājiem eksportētājiem tīšām izvairītos no sadarbības, atlikusī visiem citiem Taivānas eksportētājiem piemērojamā starpība tika noteikta tādā pašā apmērā kā tā, kas noteikta ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās.

(105)

Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF ievešanas cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļa nomaksas, pagaidām ir šāda:

(106)

Kopienā līdzīgo ražojumu izgatavo divi ražotāji Vācijā, kuru vārdā bija iesniegta sūdzība un kuri sadarbojās ar izmeklēšanu. IP laikā to produkcija bija 24 000–29 000 t robežās un reprezentēja 100 % no Kopienas ražošanas apjoma. Turklāt abi ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Viens no ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka viens no Kopienas ražotājiem IP laikā esot ievedis attiecīgo ražojumu no Ķīnas, un tādēļ tas nebūtu iekļaujams Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Tomēr, kā minēts arī tālāk 151. apsvērumā, ieveduma līmenis bija zems un ievešana notika tikai plaša mēroga pircēju saglabāšanai. Bez tam, tā kā atkalpārdošanas cena caurmērā bija ievērojami augstāka par ķīniešu ievešanas cenām, tika uzskatīts, ka šā Kopienas ražotāja ievedumi drīzāk bijusi pašaizsardzība pret importa dempingu, nevis pašizraisīti zaudējumi. Tādēļ abi Kopienas ražotāji tika uzskatīti par Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(107)

Kopienas patēriņu noteica, balstoties uz abu ražotāju pārdošanas apjomiem Kopienas tirgū, piekaitot visus ievedumus no attiecīgajām valstīm un no citām trešajām valstīm atbilstīgi attiecīgajiem KN kodiem pēc Statistikas biroja datiem, bet Taivānas un ASV gadījumā – pēc faktiskiem pārbaudītiem datiem. Runājot par ĶTR, sadarbojošos ķīniešu ražotāju eksportētāju ziņotais ievedums nereprezentē visu ievedumu no ĶTR. Tādēļ attiecībā uz ievedumiem no ĶTR tika uzskatīts, ka Kopienas kopējā patēriņa noteikšanai visticamākais informācijas avots ir Statistikas biroja dati.

(108)

Kā minēts 13. apsvērumā, attiecīgo ražojumu tagad deklarē ar KN kodiem 2833 40 00 un ex 2842 90 80. Statistikas biroja dati par KN kodu ex 2842 90 80 aptver vienu konkrētu persulfātu paveidu (monopersulfātu), ko galvenokārt ieved no ASV, un citus ražojumus, kā neorganiskās skābes vai peroksiskābes, kas nav attiecīgie ražojumi. Tā kā nebija iespējams no plašākās ražojumu kategorijas iegūt datus tikai par persulfātiem, tika nolemts, ka Statistikas biroja dati par konkrēti KN kodu nedotu ticamu stāvokļa atspoguļojumu un tādēļ nav izmantojami. Vispār, un kā iepriekš minēts 107. apsvērumā, attiecībā uz ASV un Taivānu tika izmantoti faktiski pārbaudīti dati par ievedumiem.

(109)

Uz šo datu pamata tika konstatēts, ka aplūkojamajā laikposmā patēriņš samazinājies par 7 %.

1.   tabula

Patēriņš ES (apjoms)

(110)

Komisija izpētīja, vai ĶTR, Taivānas un ASV izcelsmes persulfātu ievedums jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(111)

Dempinga starpība, kas noteikta katrai no attiecīgajām valstīm, pārsniedz pieļaujamo minimumu, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un katras valsts ievedumu apjoms nav neievērojams pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē, t.i., to attiecīgās tirgus daļas IP laikā sasniedz 14,9 %, 5,9 % un 9,3 %. Kā minēts 95. apsvērumā, diviem ĶTR ražotājiem eksportētājiem noteiktā dempinga starpība bija zemāka par pieļaujamo minimumu. Tādēļ šo divu uzņēmumu ievedumu neņēma vērā.

(112)

Attiecībā uz konkurences noteikumiem izmeklēšanā konstatēja, kā noteikts 18. apsvērumā, ka no attiecīgajām valstīm ievestie persulfāti un Kopienas ražošanas nozares izgatavotie persulfāti ir līdzīgi pēc savām fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām. Pie tam attiecīgo valstu izcelsmes persulfāti un Kopienā ražotie un tirgotie persulfāti tiek tirgoti pa salīdzināmiem tirdzniecības kanāliem un līdzīgos tirdzniecības apstākļos, tā konkurējot savā starpā. Tika arī konstatēts, ka ĶTR, Taivānas un ASV izvešanas cenās aplūkojamajā laikposmā bija līdzīga attīstība un tās bija būtiski zemākas par Kopienas cenām.

(113)

Ievērojot iepriekš minēto, tika provizoriski pieņemts, ka visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji ir ievēroti un ka ievedumi no attiecīgajām valstīm jāizskata kumulatīvi.

(114)

Laikā no 2003. gada līdz IP ievedums no attiecīgajām valstīm palielinājās par 43 %. Šis ievedums 2003. gadā bija 8 778 t, bet izauga līdz 12 593 t IP laikā. Šis ieveduma pieaugums bija īpaši zīmīgs laikā no 2003. līdz 2004. gadam, kad tas bija 31 %.

2.   tabula

Ievedums no attiecīgajām valstīm

(115)

Attiecīgo valstu tirgus daļa no 2003. gada līdz IP pieauga no 22,6 % līdz 30,2 %, t.i., par 7,6 %. Šis pieaugums bija īpaši straujš laika posmā starp 2003. un 2004. gadu, kad tas bija 4,8 %.

3.   tabula

Attiecīgo valstu tirgus daļa

(116)

No 2003. gada līdz IP cenas ievedumiem no attiecīgajām valstīm pazeminājās par 12 %. Tās samazinājās no EUR 946/t 2003. gadā uz EUR 828/t IP laikā.

4.   tabula

Attiecīgo ievedumu cenas

(117)

Lai noteiktu cenu samazinājumu, tika analizēti dati, kas attiecas uz IP. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas ir neto cenas pēc visu atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Vajadzības gadījumā šīs cenas tika pielāgotas ražotāja noteiktās cenas līmenim, t.i., neieskaitot frakti Kopienā. Arī attiecīgo valstu ievešanas cenas bija bez atlaidēm un rabatiem, un pēc vajadzības tika pielāgotas CIF līdz Kopienas robežai.

(118)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cena un attiecīgo valstu ievešanas cenas tika salīdzinātas vienādā tirdzniecības līmenī, proti, neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū.

(119)

IP laikā svērtā vidējā dempinga starpība procentos no Kopienas ražošanas nozares realizācijas cenas bija 30,2 % Taivānas eksportētājam, 30,3 % – ĶTR, un 7,4 % – ASV. Kopējā vidējā dempinga starpība visām attiecīgajām valstīm IP laikā bija 22,7 %.

(120)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu ieveduma par dempinga cenām ietekmes uz Kopienas ražošanas nozari novērtējums ietvēra visu to ekonomisko faktoru analīzi, kuri aplūkojamajā laikposmā iespaidoja Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Konfidenciālu iemeslu dēļ, tā kā analīze attiecas tikai uz diviem uzņēmumiem, vairums rādītāju sniegti koeficientu vai robežu veidā.

(121)

Laikā no 2003. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozares ražošanas apjomam bija tendence samazināties. No 2003. līdz 2004. gadam ražošanas apjoms vēl bija stabils, taču spēji kritās par 10 % 2005. gadā, un šī tendence turpinājās IP laikā. Lai gan jaudas izmantojums IP laikā pārsniedza 70 %, Kopienas ražošanas nozares izlaide aplūkojamajā laikposmā kopumā samazinājās par 14 %.

(122)

Ražošanas jauda no 2003. gada līdz IP palika stabila.

(123)

Tabulas dati atspoguļo Kopienas ražošanas nozares rezultātus tirdzniecībā ar neatkarīgiem pircējiem Kopienā.

6.   tabula

Pārdošanas apjoms, tirgus daļa, cenas un vienības vidējās cenas Kopienā

(124)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms aplūkojamā laikposmā pakāpeniski samazinājās par 10 %. Tas jāskata sakarā ar patēriņa pieaugumu EK.

(125)

Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa no 2003. gada līdz IP nemitīgi samazinājās kopā par 11 procentu punktiem. Īpaši izteiksmīgs kritums bija no 2003. līdz 2004. gadam, kad tika zaudēti 7,6 procentu punkti. Pārdošanas apjoma un tirgus daļas samazinājums jāskata sakarā ar Kopienas patēriņa attīstību, kas aplūkojamajā laikposmā palielinājās par 7 %, un pieaugošo ievedumu no attiecīgajām valstīm. Tajā pašā laikā vienības izmaksas Kopienas ražošanas nozarē pieauga par 5 %. Patiešām, ražošanas apjoma samazināšanās, jaudai nemainoties, palielināja pieskaitāmās izmaksas katrai vienībai.

(126)

Kopienas ražošanas nozares vienības pārdošanas cena aplūkojamā laikposmā arī pakāpeniski samazinājās par 8 %. Tāds cenu pazeminājums rāda, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja vispārējo izmaksu pieaugumu novelt uz pircējiem. Gluži otrādi – Kopienas ražošanas nozarei nācās pazemināt cenas, lai nezaudētu vēl vairāk klientu vai pasūtījumu.

(127)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās:

7.   tabula

Krājumi

(128)

Izmeklēšanā atklājās, ka krājumus nevar uzskatīt par nozīmīgu kaitējuma faktoru, jo ražojumu lielākoties izgatavo pēc pasūtījuma. Tādēļ krājumu tendences ir uzrādītas zināšanai. Katrā ziņā krājumu līmenis kopumā palika visai stabils. Tas samazinājās par 17 % no 2003. līdz 2004. gadam, tad palielinājās par 41 % līdz 2005. gada beigām un tad atkal samazinājās par 21 %, sasniedzot gandrīz tādu pašu līmeni kā 2003. gadā.

(129)

Laikā no 2003. gada līdz IP ieguldījumi līdzīgā ražojuma ražošanā samazinājās par 45 %. Pēc krasa krituma par 78 % no 2003. līdz 2004. gadam tie palika zemā līmenī 2004. gadā. IP laikā ieguldījumu vērtība palielinājās par 27 %, taču palika zemā līmenī, salīdzinot ar 2003. gadu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ieguldījumi ēkās, iekārtās un mašīnās galvenokārt tika izdarīti, lai saglabātu ražošanas jaudu. Ņemot vērā iepriekš minēto zemo jaudas izmantojumu, ieguldījumi nekādā gadījumā netika izdarīti ar nolūku paaugstināt vispārējo ražošanas jaudu.

(130)

Izmeklēšana parādīja, ka Kopienas ražošanas nozares finansiālais stāvoklis pasliktinājās, tomēr neatklāja, ka nopietni iespaidota būtu tās spēja piesaistīt kapitālu.

(131)

Pārdošanas apjoma samazinājums kopā ar realizācijas cenu pazeminājumu no 2003. gada līdz IP ievērojami iespaidoja Kopienas ražošanas nozares sasniegto rentabilitāti, proti, laikā no 2003. gada līdz IP tā nokritās par 15,5 procentu punktiem. Negatīvā tendence īpaši izteikta bija no 2004. līdz 2005. gadam, kad rentabilitāte kritās par vairāk nekā 10 procentu punktiem. Ienākums no visiem ieguldījumiem tika aprēķināts, izsakot līdzīgā ražojuma tīro peļņu pirms nodokļiem kā procentus no līdzīgajam ražojumam atvēlēto pamatlīdzekļu neto uzskaites vērtības. Šim rādītājam bija līdzīga tendence kā rentabilitātei – ievērojama pazemināšanās aplūkojamajā laikposmā, īpaši izteikta no 2004. gada līdz 2005. gadam, ar ienākuma no ieguldījumiem kritumu par 17 procentu punktiem. Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares radīto naudas plūsmu atklājās līdzīga negatīva tendence, kas IP laikā izraisīja krasu, vispārēju Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(132)

Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto skaits kopumā samazinājās par 13 % aplūkojamā laikposma sākumā notikušās pārstrukturēšanas dēļ. Tādēļ vidējās algas palika stabilas, lai arī kopējās nodarbināšanas izmaksas ievērojami samazinājās. Darbinieku skaita samazinājums bija līdzīgs ražošanas apjoma samazinājumam. Līdz ar to Kopienas ražošanas nozare spēja saglabāt tādu pašu ražīgumu kā 2003. gadā.

(133)

Ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenu, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par niecīgu.

(134)

1995. gada decembrī Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes persulfātiem (3). Šie pasākumi beidzās 2002. gada aprīlī (4). Šajā izmeklēšanā savāktie skaitļi liek domāt, ka pēc atkopšanās no dempinga agrākos laikos Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājās no 2002. gada, kad tika atcelti antidempinga maksājumi un Kopienas tirgū no jauna parādījās dempingoti ievedumi.

(135)

Izmeklēšana parādīja, ka par spīti patēriņa pieaugumam par 7 % Kopienas ražošanas nozare aplūkojamajā laikposmā zaudējusi realizācijas apjomu (– 10 %) un tirgus daļu (– 11 procentu punktu). Līdz ar to aplūkojamajā laikposmā tā nepieredzēja nekādu izaugsmi.

(136)

Aplūkojamajā laikposmā dempingotais persulfātu ievedums no attiecīgajām valstīm ievērojami palielinājās, t.i., par 43 %, un arī to tirgus daļa palielinājās par 7,6 procentu punktiem, IP laikā sasniedzot 30,2 % no Kopienas tirgus. Tajā pašā laikā šo ievedumu cenas ievērojami pazeminājās, vidēji būdamas par 22,7 % zemākas nekā Kopienas ražošanas nozares realizācijas cenas.

(137)

Kaitējuma rādītāju analīze parādīja, ka aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ievērojami pasliktinājies. Visi kaitējuma rādītāji aplūkojamajā laikposmā uzrāda negatīvu tendenci. Lai nepazaudētu vēl lielāku tirgus daļu un saglabātu ražošanu pieņemamā līmenī, Kopienas ražošanas nozarei nebija citas izejas kā piemēroties dempingoto ievedumu cenu līmenim, t.i., pazemināt cenas par 8 % laikā no 2003. gada līdz IP. Tā iznākums bija ievērojams rentabilitātes kritums aplūkojamajā laikposmā. Turklāt Kopienas ražošanas nozare nevarēja izmaksu pieaugumu novirzīt uz pircējiem, un tās finansiālais stāvoklis aplūkojamajā laika posmā ievērojami pasliktinājās.

(138)

Noieta samazinājums nozīmē arī to, ka Kopienas ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no pieprasījuma pieauguma persulfātu tirgū.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(140)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu Komisija ir pārbaudījusi, vai ASV, ĶTR un Taivānas izcelsmes attiecīgo ražojumu imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei tādā mērā, ka to var uzskatīt par būtisku. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kas nebija imports par dempinga cenām un vienlaikus varēja radīt zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei, – lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru iespējami radītie zaudējumi netiek piedēvēti importam par dempinga cenām.

(141)

Ievedums no attiecīgajām valstīm ievērojami pieauga par 43 % apjoma ziņā un par 7,6 procentu punktiem tirgus daļas ziņā. Tajā pašā laikā Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par apmēram 11 procentu punktiem. Vidējā vienības pārdošanas cena par tonnu ievedumiem no attiecīgajām valstīm samazinājās par 12 %, būdama caurmērā par 22,7 % zemāka nekā vidējā Kopienas ražošanas nozares cena IP laikā. Ievērojamais attiecīgo valstu ieveduma pieaugums un iegūtā tirgus daļa aplūkojamajā laikposmā, par cenām, kas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, sakrita ar acīmredzamo Kopienas ražošanas nozares vispārējā finansiālā stāvokļa pasliktināšanos tajā pašā laikposmā. It īpaši pasliktināšanās konstatējama pārdošanas cenās, rentabilitātē, peļņā no ieguldījuma, naudas plūsmā un nodarbinātībā.

(142)

Analizējot importa par dempinga cenām ietekmi, tika konstatēts, ka cena ir konkurences galvenais elements, jo kvalitātes aspektiem nav izšķirīga nozīme. Jāpiezīmē, ka importa dempinga cenas bija ievērojami zemākas gan par Kopienas ražošanas nozares cenām, gan par citu trešo valstu eksportētāju cenām.

(143)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka spiedienam, ko radīja attiecīgais imports, kas no 2003. gada būtiski palielināja apjomu un tirgus daļu un tika veikts par zemām dempinga cenām, bija noteicošā nozīme, izraisot Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(144)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem un izmeklēšanā savākto informāciju galvenā trešā valstis, no kuras ieved persulfātus, ir Turcija, kam IP laikā tirgus daļa bija 3 %. Cita eksportētāja valsts ir Japāna, lai gan tās ieveduma apjoms ir tuvu nullei.

(145)

Atskaitot ĶTR, ASV un Taivānu, trešu valstu izcelsmes ievedumi samazinājās par 8 %, no 2 466 tonnām 2003. gadā līdz 2 262 tonnām IP laikā. Tādēļ to tirgus daļa kopumā samazinājās no 6,3 % 2003. gadā līdz 5,4 % IP laikā.

(146)

Ievedums no Turcijas bija 2 161 t 2003. gadā, bet aplūkojamajā laikposmā tas samazinājās par 42 % uz 1 247 t IP laikā, veidojot tirgus daļu 3 %. Lai gan ievedumi no Turcijas bija lētāki par Kopienas ražošanas nozares realizācijas cenu, to ierobežotā un arvien sarūkošā tirgus daļa netika uzskatīta par tādu, kas negatīvi iespaidotu stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(147)

Par ievedumiem no pārējām trešajām valstīm Statistikas biroja dati rāda ļoti zemu ieveduma līmeni, t.i., 304 t 2003. gadā, kas izauga līdz 1 015 t IP laikā. Par spīti pieaugumam, šo ievedumu apjoms palika tikpat kā neievērojams, jo atbilda tikai 2,4 % no Kopienas patēriņa IP laikā. Bez tam šo ievedumu cenas bija ievērojami augstākas nekā attiecīgo valstu un Turcijas cenas. Tādēļ tiek secināts, ka šie ievedumi nav ievērojami ietekmējuši stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(148)

Līdz ar to var provizoriski secināt, ka ievedumi no tām valstīm, kas nav ĶTR, ASV un Taivāna, nav sekmējuši Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(149)

Aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares persulfātu izvešana ārpus Kopienas samazinājās (par 13 %). Arī Kopienas ražošanas nozares izvešanas cenas aplūkojamajā laikposmā pazeminājās par 9 %. Taču šis izvedums atbilst tikai 6 % no Kopienas ražošanas nozares kopējā pārdevuma nesaistītām personām IP laikā, tādēļ tika secināts, ka tam nav būtiska iespaida uz Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(150)

Kā minēts 95. apsvērumā, diviem ražotājiem eksportētājiem noteiktā dempinga starpība bija zemāka par pieļaujamo minimumu. Tādēļ šo divu uzņēmumu ievedumu kaitējuma analīzē neņēma vērā. Tā vietā tika izpētīts, vai šis ievedums būtu varējis izraisīt būtisko kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei. Tomēr, ņemot vērā šā ieveduma ierobežoto apjomu, kas IP laikā sasniedza 6,9 %, tika uzskatīts, ka bezdempinga ievedumi nevar izjaukt cēloņsakarību starp dempingotajiem ievedumiem un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(151)

Viens Kopienas ražotājs attiecīgo ražojumu ieveda no sava saistītā uzņēmuma ĶTR un pārdeva Kopienas tirgū. Lai gan atkalpārdošanas cenas tiešām bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, jāpiezīmē, ka šis ķīniešu ievedumu apjoms veido tikai nelielu daļu no kopējā ieveduma no ĶTR (mazāk par 4 %). Bez tam šis ievedums tika veikts tikai tādēļ, lai saglabātu plaša mēroga pircējus, kas citādi būtu attiecīgo ražojumu pirkuši no ķīniešu piegādātājiem par dempinga cenām. Turklāt atkalpārdošanas cena Kopienas tirgū caurmērā bija ievērojami augstāka par citu ķīniešu ražotāju eksportētāju ievešanas cenām. Tādēļ tika secināts, ka attiecīgā ražojuma Kopienas ražošanas nozares ievedums no ĶTR nevar izjaukt cēloņsakarību starp dempingotajiem ievedumiem un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(152)

Sakritība laikā starp ĶTR, ASV un Taivānas dempingoto ievedumu pieaugumu, konstatēto tirgus daļu pieaugumu un cenu samazinājumu, no vienas puses, un stāvokļa acīmredzamo pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē, no otras puses, liek secināt, ka imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Konkrēti, dempinga cenu spiediena dēļ Kopienas ražošanas nozarei bija jāpazemina pārdošanas cenas Kopienas tirgū. Tādējādi kopējais izmaksu pieaugums nebija noveļams uz pircējiem un peļņas norma ievērojami samazinājās, skaudri iespaidojot Kopienas ražošanas nozares vispārējo finansiālo stāvokli. Citu faktoru – jo īpaši ievedumu no citām trešām valstīm iespējamā ietekme, Kopienas ražošanas nozares realizētā ĶTR izcelsmes bezdempinga ievedumu izvešanas un izmaksu pārmaiņu – ietekme tika izanalizēta, taču neizrādījās izšķirīgs iemesls Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem.

(153)

Pamatojoties uz doto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli pienācīgi apzināta un nošķirta no importa dempinga kaitīgās ietekmes, tiek provizoriski secināts, ka persulfātu ievedumi no ĶTR, ASV un Taivānas ir sagādājuši Kopienas ražošanas nozarei būtiskus zaudējumus pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(154)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, par spīti secinājumam par kaitīgu dempingu, nav kādi vērā ņemami iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā noteikt pasākumus nav Kopienas interesēs. Šajā sakarā ir jāizskata iespējamo pasākumu ietekme uz visām izmeklēšanā iesaistītajām personām, kā arī pasākumu nepieņemšanas sekas.

(155)

Lai novērtētu pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas iespējamo ietekmi, tika pieprasītas ziņas no visām ieinteresētajām personām, par kurām vai nu bija zināms, ka tās ir iesaistītas, vai kuras pieteicās pašas. Uz tāda pamata Komisija izsūtīja anketas Kopienas ražošanas nozarei, 12 nesaistītiem importētājiem un 11 lietotājiem.

(156)

Kā jau paskaidrots 9. apsvērumā, aizpildītu anketu iesniedza abi sūdzību iesniegušie Kopienas ražotāji un divi nesaistīti importētāji.

(157)

Kopienas ražošanas nozares zaudējumus rada grūtības konkurēt ar importa dempingu par zemām cenām.

(158)

Sagaidāms, ka pasākumu piemērošana novērsīs turpmākus tirgus izkropļojumus un cenu nosišanu un atjaunos godīgu konkurenci. Kopienas ražošanas nozarei tad būtu jāspēj palielināt noietu un atgūt tirgus daļu, līdz ar to veidot apjomradītus ietaupījumus, tādējādi sasniedzot nepieciešamo peļņas līmeni, lai uzlabotu nozares finansiālo stāvokli un ļautu tai pastāvīgi ieguldīt ražošanā, tādējādi nodrošinot Kopienas ražošanas nozares izdzīvošanu.

(159)

Antidempinga pasākumu nepiemērošanas gadījumā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinās pasliktināties. Kopienas ražošanas nozarē īpaši izteikts ir ieņēmumu zaudējums cenu pazeminājuma, tirgus daļas sašaurināšanās un peļņas ievērojamas samazināšanās dēļ. Patiesi, ņemot vērā ieņēmumu samazināšanos un ievērojamas pasliktināšanās tendenci IP laikā, minēto pasākumu neesības gadījumā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis, visticamāk, kļūs vēl ļaunāks. Tas galu galā izraisīs ražošanas sašaurināšanu, kas tādējādi apdraudēs nodarbinātību un ieguldījumus Kopienā. Tam ir īpaša nozīme apstākļos, kad attiecīgajām valstīm Eiropas tirgus ir palicis viens no nedaudzajiem eksporta tirgiem pēc antidempinga maksājumu uzlikšanas Ķīnas persulfātiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Pēc Kopienas ražošanas slēgšanas persulfātu lietotāji kļūtu atkarīgāki no ārpuskopienas piegādātājiem.

(160)

Tādējādi tiek provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana ļautu Kopienas ražošanas nozarei atgūties no pārciestā kaitīgā dempinga un būtu Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(161)

Komisija izsūtīja aptaujas anketas visiem zināmajiem importētājiem/tirgotājiem. No importētājiem tikai divi atbildēja uz anketas jautājumiem. Taču šo divu importētāju attiecīgā ražojuma ieveduma apjoms atbilst 18,9 % no kopējā Kopienas ieveduma un 6,7 % no Kopienas patēriņa.

(162)

Jāpiezīmē, ka šo importētāju vienīgais piegādes avots IP laikā bija attiecīgās valstis (ASV un Taivāna), tādēļ šie importētāji apgalvoja, ka antidempinga maksājuma uzlikšana ievērojami iespaidotu to finansiālo stāvokli.

(163)

Tomēr balstoties uz attiecīgo importētāju sniegtajām ziņām, tika konstatēts, ka persulfātu ieveduma daļa uzņēmuma kopējā apgrozījumā IP laikā bijusi niecīga (t.i., no 0,03 līdz 1,3 %). Tādēļ, lai arī nav noliedzams, ka antidempinga maksājumu uzlikšana varētu zināmā mērā iespaidot šos uzņēmumus, kopumā šis iespaids būtu neievērojams.

(164)

Bez tam var sagaidīt, ka cenu pieaugumu vismaz pa daļai varēs uzvelt pircējiem tādēļ, ka vairumā gadījumu, kā minēts tālāk 166. apsvērumā, persulfāti ir tikai daļa no šo pircēju kopējām izmaksām. Visbeidzot, jāpiezīmē, ka ir pieejami arī citi iegādes avoti, kā Turcija, Japāna un tā Ķīnas izveduma daļa, uz kuru neattiecas antidempinga maksājumi.

(165)

Komisija izsūtīja anketas visiem vienpadsmit zināmajiem lietotājiem Kopienā. No tiem neviens neatbildēja uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanas gaitā neviens cits no lietotājiem nesniedza Komisijai nekādas ziņas un nepaziņoja par sevi.

(166)

Nekas neliecināja par to, ka lietotāju intereses tiks ievērojami aizskartas. Patiesi, pēc Komisijas rīcībā esošajām ziņām, persulfāti vairumā gadījumu veido nelielu daļu no kopējām ražošanas izmaksām un antidempinga maksājuma iespaids būtu niecīgs.

(167)

Visu minēto iemeslu dēļ tiek secināts, ka antidempinga pasākumu ieviešana būtiski negatīvi neietekmēs vai vispār neietekmēs attiecīgā ražojuma lietotāju un importētāju stāvokli. Uz tāda pamata tiek provizoriski secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pasākumus.

(168)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izraisīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu importa par dempinga cenām turpmāku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(169)

Pasākumi jāpiemēro pietiekamā apmērā, lai novērstu minētā importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot kaitīgā dempinga iespaida novēršanai nepieciešamo maksājumu summu, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei segt savas ražošanas izmaksas un kopumā iegūt tādu peļņu pirms nodokļu atskaitīšanas, ko ražotājiem šādā nozarē iespējams sasniegt līdzīgā produkta pārdošanā Kopienā normālos konkurences apstākļos, proti, ja nav importa par dempinga cenām. Aprēķinos izmantotā ražotāju peļņas norma pirms nodokļiem, kas minēta sūdzībā un apstiprinājusies izmeklēšanā, ir 12 %. Faktiskā Kopienas ražošanas nozares peļņa 2003. un 2004. gadā, kā arī pirms aplūkojamā laikposma nekad nenoslīdēja zem minētā līmeņa.

(170)

Vajadzīgo cenu paaugstinājumu noteica, salīdzinot vidējo svērto ievešanas cenu, kas bija noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (sk. 117.–119. apsvērumu), kā arī cenu, kas nerada kaitējumu, ražojumiem, ko Kopienas ražošanas nozare pārdevusi Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas laikposmā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā daļu procentos no kopējās CIF importa vērtības.

(171)

TER saņēmušajiem ķīniešu ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, šīs starpības pārsniedza konstatēto dempinga starpību. Lai aprēķinātu valsts mēroga kaitējuma novēršanas līmeni visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, jāatceras, ka sadarbības līmenis bija augsts. Tādēļ zaudējuma apmēru aprēķināja kā starpību starp TER nesaņēmušo uzņēmumu vidējo svērto CIF ievešanas cenu un cenu, kas nerada zaudējumus. ASV gadījumā kaitējuma novēršanas līmenis bija zemāks par ražotājiem eksportētājiem konstatēto dempinga starpību, turpretim Taivānai kaitējuma novēršanas līmenis bija augstāks par konstatēto dempinga starpību.

(172)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, tiek uzskatīts, ka ir jāpiemēro provizorisks antidempinga maksājums, kas atbilst konstatētās dempinga starpības līmenim, bet saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu nedrīkst būt lielāks par aprēķinātā kaitējuma apmēru.

(173)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo šās izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretstatā atlikušajiem maksājumiem, ko piemēro “pārējiem uzņēmumiem” ASV un Taivānā, un valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “pārējiem uzņēmumiem” ĶTR) tātad ir piemērojamas vienīgi tādiem attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu ievedumiem, kurus ražojuši minētie uzņēmumi jeb konkrētās juridiskās personas. Ievestie ražojumi, ko ražojis cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šā dokumenta rezolutīvajā daļā, ieskaitot vienības, kas saistītas ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem, nevar izmantot minētās likmes, un uz tiem attiecina “pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājumu likmi.

(174)

Jebkurš prasījums piemērot minētā atsevišķā uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (5), pievienojot attiecīgas ziņas, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu vietējā tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, sakarā ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmēju sarakstu, kurām piemēro individuālās maksājuma likmes.

(175)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, provizoriskās maksājumu likmes ir šādas:

(176)

Lai mazinātu apiešanas risku ĶTR ražotājiem eksportētājiem piemērojamo maksājumu likmju lielās atšķirības dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, kas nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Vienīgi attiecīgā ražotāja eksportētāja ĶTR izgatavoto attiecīgo ražojumu ievedumiem var izmantot attiecīgajam ražotājam noteikto īpašo dempinga starpību. Īpašie pasākumi, kas attiecas tikai uz uzņēmumiem ĶTR, kuriem ir noteikta individuāla maksājuma likme, ir šādi:

(177)

Šās regulas pielikumā izklāstītajām prasībām atbilstošas derīgas faktūras uzrādīšana dalībvalstu muitas dienestiem. Ievedumiem bez tādas pievienotas faktūras uzliek atlikušo antidempinga maksājumu, kuru piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem ĶTR.

(178)

Ja to ĶTR uzņēmumu izvedums, kuri gūst labumu no zemākām individuālajām maksājumu likmēm, pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būtiski palielināsies, tādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Tādā izmeklēšanā cita starpā var izskatīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un piemērot valsts mēroga vai atlikušo maksājuma likmi.

(179)

Pienācīgas pārvaldības interesēs jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā ir paziņojušas par savu ieinteresētību, var rakstveidā darīt zināmus savus uzskatus un lūgt uzklausīšanu. Bez tam jānosaka, ka šās regulas vajadzībām sniegtie atzinumi attiecībā uz antidempinga maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un galīga maksājuma vajadzībām tos var izskatīt no jauna,

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/30

(1)

Kopš 1990. gada atbilstīgi Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2) izvirzītajiem mērķiem Kopiena ir finansējusi dalībvalstu darbības zivsaimniecībā kontroles un izpildes jomā.

(2)

Uzlabojumus, kas vajadzīgi efektīvas kontroles sistēmas nodrošināšanai visā Kopienā, būs grūti panākt bez stimuliem, jo īpaši attiecīgos gadījumos, kad jāizmēģina un jāievieš jaunas tehnoloģijas.

(3)

Fakti liecina, ka dalībvalstu resursi vēl aizvien nav pietiekami, lai izpildītu saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002. Kopienas atbalsts ir jo īpaši nepieciešams, lai pārvarētu ar zivsaimniecības kontroles un pārraudzības iespējām saistītās grūtības.

(4)

Regulā (EK) Nr. 861/2006 līdztekus citām darbībām paredzēti Kopienas finansiālie pasākumi attiecībā uz izdevumiem zivsaimniecības kontrolei, inspekcijai un pārraudzībai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam.

(5)

Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā norādītas dalībvalstu veiktās darbības zivsaimniecībā kontroles un izpildes jomā, kuras uzskata par atbilstīgām, lai saņemtu Kopienas finansiālo atbalstu.

(6)

Saskaņā ar pareizas finanšu vadības principu dalībvalstīm ir jābūt dotām skaidrām norādēm par to, kuri noteikumi jāievēro, lai varētu saņemt Kopienas finansiālu atbalstu, ja tām rodas izdevumi zivsaimniecībā kontroles un izpildes jomā.

(7)

Ir jānodrošina tas, ka šīm darbībām pieejamos Kopienas līdzekļus piešķir lietderīgi ar nolūku samazināt konstatētos trūkumus tā, lai pārbaudes tiktu veiktas atbilstīgi stingrām prasībām.

(8)

Ik gadu un visā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam kopumā dalībvalstīm jānovērtē savas programmas, kā arī izdevumu ietekme uz kontroli, inspekciju un pārraudzību.

(9)

Procedūru vienkāršošanas nolūkā pieprasījumi atlīdzināt izdevumus, kas apstiprināti, pamatojoties uz Padomes Lēmumiem 95/527/EK (3), 2001/431/EK (4) un 2004/465/EK (5), no 2007. gada 1. janvāra jāiesniedz atbilstīgi šīs regulas VI un VII pielikumam.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zivsaimniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

a)

“Gada zivsaimniecības kontroles programma” ir programma, ko ik gadu sagatavo dalībvalstis atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 861/2006 20. pantam;

b)

“Budžeta saistības” ir darbība, ar kuru rezervēta apropriācija, kas vajadzīga, lai segtu turpmākos maksājumus juridisko saistību pildīšanai;

c)

“Juridiskas saistības” ir akts, ar ko dalībvalsts pilnvarotāja iestāde uzņemas saistības maksāt vai nosaka pienākumu maksāt.

a)

gada prognoze par atlīdzinājuma pieprasījumiem;

b)

pasākumi, kas paredzēti, lai informētu sabiedrību pa to, ka projekts saņēmis finansiālu atbalstu no Kopienas;

c)

ja projekts attiecas uz kuģu un gaisa kuģu iegādi un modernizāciju – kuģa vai gaisa kuģa tips;

d)

saskaņā ar I pielikumu sastādīts visu to līdzekļu apraksts, kuri administrācijai pieejami zivsaimniecības uzraudzības un kontroles veikšanai.

a)

ir paredzēti zivsaimniecības kontroles programmā un

b)

ir saistīti ar jebkuru no Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punktā minētajām darbībām;

c)

attiecas uz projektiem, kuru izmaksas bez PVN pārsniedz EUR 40 000, izņemot gadījumus, kad projekts attiecas uz Regulas (EK) Nr. 861/2006 8. panta a) punkta ii) vai v) apakšpunktā minētu darbību, vai pietiekami pamatotus gadījumus;

d)

rodas, pildot juridiskās un budžeta saistības, kuras dalībvalstis uzņēmušas saskaņā ar šīs regulas 4. pantu;

e)

attiecas uz projektiem, kuri īstenoti saskaņā ar šīs regulas 8. pantu;

f)

attiecīgā gadījumā atbilst konkrētiem piemērojamiem Kopienas noteikumiem.

a)

zivsaimniecības pārraudzības metodoloģiju;

b)

Kopienas tiesību aktiem, ar ko reglamentē kopējo zivsaimniecības politiku, un jo īpaši kontroli;

c)

zivsaimniecības kontroles metožu izmatošanu;

d)

piemērojamās kontroles sistēmas ieviešanu, ko dalībvalstis īsteno atbilstīgi kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

a)

ietekmi (arī finansiālo) uz tās gada zivsaimniecības kontroles programmu;

b)

kavēšanās vai neīstenošanas iemeslus;

c)

paredzēto jauno īstenošanas termiņu.

a)

līdz katra gada 31. martam iesniedz Komisijai starpposma novērtējuma ziņojumu par iepriekšējā gada zivsaimniecības kontroles programmu, iekļaujot šādu informāciju:

b)

līdz 2014. gada 31. martam iesniedz Komisijai galīgo novērtējuma ziņojumu, iekļaujot šādu informāciju:

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/39

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 950/2006 vai Komisijas 2006. gada 13. decembra Regulu (EK) Nr. 1832/2006, ar ko nosaka pārejas pasākumus cukura nozarē sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos (3), kompetentajai iestādei nedēļā no 2007. gada 2. aprīļa līdz 6. aprīlim tika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par apjomu, kas pieejams saskaņā ar sērijas numuru 09.4318.

(2)

Šādā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķiršanas koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un jāinformē dalībvalstis par to, ka ir sasniegta attiecīgā robeža,

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/42

(1)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļāva azoksistrobīnu līdz 2008. gada 1. jūlijam ar Komisijas Direktīvu 98/47/EK (2), imazalilu līdz 2008. gada 31. decembrim ar Komisijas Direktīvu 97/73/EK (3), krezoksimmetilu līdz 2009. gada 31. janvārim ar Komisijas Direktīvu 1999/1/EK (4), spiroksamīnu līdz 2009. gada 1. septembrim ar Komisijas Direktīvu 1999/73/EK (5), azimsulfuronu līdz 2009. gada 1. oktobrim ar Komisijas Direktīvu 1999/80/EK (6), proheksadiona kalciju līdz 2010. gada 20. oktobrim ar Komisijas Direktīvu 2000/50/EK (7) un fluroksipīru līdz 2010. gada 30. novembrim ar Komisijas Direktīvu 2000/10/EK (8).

(2)

Pēc pieprasījuma darbīgās vielas iekļaušanu var atjaunot, ja iesniedz pieteikumu vēlākais divus gadus pirms attiecīgā ieraksta termiņa beigām. Komisija ir saņēmusi pieprasījumus atjaunot visu iepriekš minēto vielu iekļaušanu.

(3)

Komisijai būs jānosaka sīki noteikumi par tādas papildu informācijas iesniegšanu un novērtēšanu, kas vajadzīga, lai atjaunotu iekļaušanu I pielikumā. Tāpēc ir pamats atjaunot iepriekš minēto darbīgo vielu iekļaušanu I pielikumā uz laikposmu, kas vajadzīgs, lai pieteikuma iesniedzēji varētu sagatavot pieteikumus un Komisija varētu noorganizēt to novērtēšanu un pieņemt lēmumu.

(4)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/47

(1)

Direktīvas 98/8/EK (turpmāk – “Direktīva”) 16. panta 2. punkta otrajā daļā un 3. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja aktīvās vielas izvērtēšanai nepieciešamā informācija un dati noteiktajā termiņā nav iesniegti, var nolemt aktīvo vielu neiekļaut direktīvas I, IA vai IB pielikumā. Pēc šāda lēmuma dalībvalstis anulē visas atļaujas biocīdajiem produktiem, kas satur šo aktīvo vielu.

(2)

Komisijas Regulās (EK) Nr. 1896/2000 (2) un (EK) Nr. 2032/2003 (3) ir noteikta Direktīvas 16. panta 2. punktā minētās desmit gadu darba programmas pirmā un otrā posma īstenošanas kārtība. Regulas (EK) Nr. 2032/2003 4. panta 2. punktā noteikts, ka 2006. gada 1. septembris ir datums, no kura dalībvalstīs ir anulētas atļaujas attiecībā uz biocīdajiem produktiem, kas satur noteiktas esošas aktīvās vielas, par kurām nav akceptēts paziņojums un par kurām dalībvalsts nav izteikusi interesi.

(3)

Regulas (EK) Nr. 2032/2003 4.a pantā, ņemot vērā grozījumus, kas izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1048/2005 (4), izklāstīti nosacījumi, saskaņā ar kuriem dalībvalstis var iesniegt Komisijai pieteikumu regulas 4. panta 2. punktā noteiktā lietojuma pārtraukšanas perioda pagarināšanai, un šāda pagarinājuma piešķiršanas nosacījumi.

(4)

Atsevišķas dalībvalstis Komisijai ir iesniegušas pieteikumus lietojuma pārtraukšanas perioda pagarināšanai attiecībā uz dažām aktīvajām vielām, kuru izmantošana biocīdajos produktos pēc 2006. gada 1. septembra ir aizliegta; pieteikumiem pievienota informācija, kas liecina par nepieciešamību turpināt izmantot attiecīgās vielas.

(5)

Polija iesniedza informāciju, kas liecina, ka pagaidām nav piemērotu alternatīvu ciflutrīna kā insekticīda izmantošanai vēsturisku būvju un citu konstrukciju koksnes aizsardzībai. Attiecībā uz šo vielu būtu lietderīgi nedaudz pagarināt lietojuma pārtraukšanas periodu, lai varētu iesniegt datus par citu, alternatīvu vielu efektivitāti un tās varētu laist Polijas tirgū saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

(6)

Francija iesniedza informāciju, kas liecina par nepieciešamību nodrošināt iespējami plašu larvicīdu piedāvājumu, lai apkarotu dzēlējodus, kuru pārnēsātās bīstamās slimības skar dalībvalsts Aizjūras departamentu iedzīvotājus, un pieprasīja saglabāt temefosa pieejamību minēto reģionu tirgū. Būtu lietderīgi pagarināt lietojuma pārtraukšanas periodu minētajai vielai, lai varētu to aizstāt ar citām piemērotām vielām.

(7)

Francija iesniedza informāciju, kas liecina par nepieciešamību uz laiku pagarināt amonjaka kā veterinārās higiēnas biocīdā produkta izmantošanu, lai novērstu mājlopu inficēšanos ar kokcīdijām, kriptosporām un nematodēm. Būtu lietderīgi pagarināt lietojuma pārtraukšanas periodu minētajai vielai, lai to pakāpeniski varētu aizstāt ar citām pieejamām vielām, kas paziņotas izvērtēšanai saskaņā ar Direktīvas pārskatīšanas programmu.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

turpināt izmantošanu var tikai ar nosacījumu, ka attiecīgo vielu saturoši produkti ir apstiprināti paredzētajam lietojumam;

b)

izmantošanas turpināšana ir pieļaujama tikai tad, ja tā nevēlami neietekmē cilvēku vai dzīvnieku veselību vai vidi;

c)

piešķirot apstiprinājumu, tiek uzdots veikt visus atbilstošos riska samazināšanas pasākumus;

d)

šādi biocīdie produkti, kas paliek tirgū pēc 2006. gada 1. septembra, tiek pārmarķēti, lai panāktu atbilstību ierobežotas lietošanas nosacījumiem;

e)

attiecīgā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka atļauju turētāji vai attiecīgās dalībvalstis meklē šādas izmantošanas alternatīvas, vai arī vēlākais līdz 2008. gada 14. maijam sagatavo iesniegšanai dokumentāciju saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 11. pantā paredzēto procedūru.

12.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 97/50