5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/1

(1)

Dažas dalībvalstis sastopas ar īpašām grūtībām, finansējot savas lauku attīstības programmas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (2005. gada 20. septembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1). Lai nostiprinātu šo dalībvalstu lauku attīstības politiku, tām būtu jādod iespēja piemērot brīvprātīgas modulācijas sistēmu. Šī iespēja būtu jāpiedāvā tām dalībvalstīm, kurās jau piemēro brīvprātīgo modulāciju saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1655/2004 (2004. gada 22. septembris), ar ko paredz noteikumus pārejai no fakultatīvās modulācijas sistēmas, kas noteikta ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1259/1999 4. pantu, uz obligāto modulācijas sistēmu, kuru noteica Padomes Regula (EK) Nr. 1782/2003 (2), vai kurām saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 4.a punktu ir piešķirtas atkāpes no prasības līdzfinansēt Kopienas atbalstu. Brīvprātīga modulācija būtu jāveic, samazinot tiešos maksājumus Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (3) 2. panta d) punkta nozīmē un līdzekļus, kas atbilst šim samazinājumam, izmantojot tam, lai finansētu lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005. Tiešo maksājumu samazinājumiem, ko piemēro saistībā ar brīvprātīgu modulāciju, būtu jāpapildina samazinājumi, kas izriet no Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. pantā paredzētās obligātās modulācijas piemērošanas.

(2)

Lai atvieglinātu tās administratīvo īstenošanu, brīvprātīgai modulācijai piemērojamie noteikumi, tostarp aprēķinu bāze, būtu jāsaskaņo ar noteikumiem, ko piemēro obligātajai modulācijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. pantu.

(3)

Lai ņemtu vērā mazo lauksaimnieku īpašo stāvokli, tāpat kā obligātās modulācijas gadījumā, piemērojot brīvprātīgu modulāciju, būtu jāpiešķir papildu atbalsta summa. Līdz maksimālajam apjomam, ko nosaka Komisija, minētajai papildu summai vajadzētu būt vienādai ar summu, ko iegūst, brīvprātīgu modulāciju piemērojot tiešo maksājumu pirmajiem EUR 5 000.

(4)

Attiecībā uz dalībvalstīm, kur jau izmanto brīvprātīgu modulāciju, šajā regulā noteiktajiem jaunajiem brīvprātīgas modulācijas pasākumiem pēc iespējas būtu jāizvairās atkāpties no esošā mehānisma, lai tādējādi izvairītos radīt nevajadzīgu administratīvo slogu, kas traucētu īstenošanas pasākumus, kuri pastāv jau vairākus gadus un kuriem lauksaimnieki ir pielāgojušies gan praktiski, gan ekonomiski. Tādēļ šķiet lietderīgi dalībvalstīm, kas – stājoties spēkā šai regulai – piemēro brīvprātīgu modulāciju, atļaut saglabāt noteiktus labi iedibinātus esošās sistēmas principus, vienlaikus izvairoties no nevienlīdzīgas attieksmes pret lauksaimniekiem. Turklāt, lai nodrošinātu jauno pasākumu saderību ar vienreizējo maksājumu shēmas īstenošanas principiem, reģionāli diferencētu brīvprātīgās modulācijas likmju piemērošanai vajadzētu būt pieejamai vienīgi dalībvalstīm, kuras vienreizējo maksājumu shēmu piemēro reģionālā līmenī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. pantā.

(5)

Uz līdzekļiem, ko iegūst no brīvprātīgas modulācijas piemērošanas, nedrīkst attiecināt ELFLA atbalsta maksimālo apjomu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1698/2005. Tāpēc būtu jānosaka atkāpe no minētās regulas. Uz minētajiem līdzekļiem nedrīkstētu attiekties pirmsfinansējuma pasākumi, kurus ELFLA piemēro saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par Kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (4).

(6)

Lai pieņemtu pamatotus lēmumus par brīvprātīgas modulācijas piemērošanu, dalībvalstīm būtu rūpīgi jāizvērtē šādas modulācijas iespējamā ietekme, jo īpaši attiecībā uz to lauksaimnieku ekonomisko stāvokli, kuriem to piemēro, kā arī uz viņu salīdzinošo stāvokli lauksaimniecības nozarē. Dalībvalstīm, kas piemēro brīvprātīgu modulāciju, būtu stingri jāpārrauga tās ieviešanas ietekme. Saistībā ar turpmāko politikas attīstību Komisija būtu jāinformē par ietekmes izvērtējumu un pārraudzības rezultātiem.

(7)

Brīvprātīga modulācija būtu jāskata plašākā saistībā ar Kopienas finansējumu lauku attīstībai. Tās ieguldījums būtu jāanalizē, tostarp ņemot vērā dalībvalstu veiktos ietekmes izvērtējumus. Pamatojoties uz minēto analīzi, Komisija līdz 2008. gada beigām iesniegs Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par pieredzi, kas līdz šim gūta saistībā ar brīvprātīgās modulācijas īstenošanu.

(8)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5).

(9)

Summas, ko iegūst no brīvprātīgas modulācijas piemērošanas, būtu jāņem vērā, nosakot gada maksimālo apjomu izdevumiem, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, un Regulā (EK) Nr. 1290/2005 būtu jāiekļauj iespēja pieņemt sīki izstrādātus noteikumus, jo īpaši attiecībā uz brīvprātīgu modulāciju.

(10)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1290/2005,

a)

kurās – stājoties spēkā šai regulai – piemēro Regulas (EK) Nr. 1655/2004 1. pantā minēto tiešo maksājumu papildu samazinājumu sistēmu, vai

b)

kurām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 4.a punktu ir piešķirtas atkāpes no prasības līdzfinansēt Kopienas atbalstu,

a)

atkāpjoties no šīs regulas 1. panta 3. punkta, nepiemērot minētā punkta otro daļu; un/vai

b)

atkāpjoties no šīs regulas 1. panta 4. punkta, piemērot likmes, kas ir reģionāli diferencētas atbilstīgi objektīviem kritērijiem. Katras dalībvalsts jebkurā reģionā maksimālā likme ir 20 %.

a)

brīvprātīgas modulācijas gada likmes katram reģionam un visai teritorijai;

b)

gada kopsummas, ko samazina saskaņā ar brīvprātīgu modulāciju;

c)

attiecīgos gadījumos – kopējās gada papildu summas, kas vajadzīgas, lai segtu 1. panta 3. punkta otrajā daļā minēto atbalsta papildu summu;

d)

statistikas un citus pamatojuma datus, kas izmantoti b) un c) apakšpunktā minēto summu noteikšanā.

a)

aprēķiniem – ja visā valstī izmanto vienu brīvprātīgas modulācijas likmi;

b)

summām, ko dalībvalstis paziņojušas savā pieteikumā saskaņā ar 3. panta 2. punktu, vai atjauninātajām summām saskaņā ar 3. panta 3. punktu – ja dalībvalstis piemēro reģionāli diferencētas likmes.

a)

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par brīvprātīgas modulācijas iekļaušanu lauku attīstības programmās; vai attiecīgi

b)

Regulas (EK) Nr. 1290/2005 41. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par brīvprātīgas modulācijas finanšu pārvaldību un Regulas (EK) Nr. 1655/2004 1. pantā minēto tiešo maksājumu papildu samazinājumu sistēmas iekļaušanu shēmā, kas paredzēta šajā regulā.

1)

Regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Komisija nosaka summas, ko dara pieejamas ELFLA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 10. panta 2. punktu, 143.d un 143.e pantu un saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 378/2007 (6) 4. panta 1. punktu.

2)

Regulas 42. panta ievaddaļas otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Minētie noteikumi jo īpaši ietver normas:”.

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/5

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/7

(1)

Regulas (EK) Nr. 950/2006 5. panta 2. punktā minētā uzskaite rāda, ka vēl ir pieejami preferences cukura daudzumi ar sērijas numuru 09.4318 piegādes saistību izpildei saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 950/2006 24. pantā paredzētajai kvotai.

(2)

Šajā gadījumā Komisijai ir jāpaziņo, ka attiecīgie limiti vairs nav sasniegti,

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/8

(1)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 44. panta minētā vienreizējo maksājumu shēmas definīcija par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2012/2006 (2) tā, lai jebkurai olīvkoku platībai tagad būtu tiesības pretendēt uz atbalstu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. pantā, kas grozīts ar Regulu (EK) Nr. 2012/2006, noteikts, ka dalībvalstīm, kuras nepiemēro atbalstu, kas paredzēts olīvu birzīm šīs regulas IV sadaļas 10.b nodaļā, nav obligāti jāizmanto ģeogrāfiskas informācijas sistēma olīvu audzēšanā. Ņemot vērā šo grozījumu, ir lietderīgi grozīt 12. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 796/2004 (3) par vienotā pieteikuma saturu attiecībā uz olīvkoku zemes gabaliem, un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1973/2004 (4) XXIV pielikuma 1. un 3. ievilkumu attiecībā uz tādu olīvkoku definīciju, par kuriem ir tiesības pieprasīt atbalstu, un attiecībā uz hektāru, par kuriem var pretendēt uz atbalstu, aprēķinu, lai noteiktu tiesības uz maksājumu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 796/2004 33. pantā ir izklāstīti noteikumi Regulas (EK) Nr. 1782/2003 piemērošanai attiecībā uz nosacījumiem par tetrahidrokanabinola satura pārbaudi kaņepju kultūrai. No 2007. gada saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 III sadaļas 4. nodaļu kultivētās platības atbilstīgi vienreizējo maksājumu shēmai drīkst izmantot, lai audzētu kaņepes, kas paredzētas citam izmantojumam nekā kaņepju šķiedras ražošanai. Tādēļ attiecīgi jāpielāgo Regulas (EK) Nr. 796/2004 33. pants un II pielikums.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 796/2004 33. panta 2. punktu dalībvalstis ir paziņojušas Komisijai to pārbaužu rezultātus, kas veiktas tetrahidrokanabinola satura noteikšanai visu šķirņu kaņepēs, kas sētas 2006. gadā. Minētie rezultāti jāņem vērā, veidojot to šķiedras kaņepju šķirņu sarakstu, par kurām var pretendēt uz tiešajiem maksājumiem turpmākajos tirdzniecības gados, kā arī to šķirņu pagaidu sarakstu, kas atļautas 2007./2008. tirdzniecības gadam. Lai pārbaudītu tetrahidrokanabinola saturu, attiecībā uz dažām no minētajām šķirnēm jāizmanto Regulas (EK) Nr. 796/2004 I pielikumā paredzētā B procedūra.

(5)

No 2007. gada atbalsts par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 IV sadaļas 5. nodaļā, būs piemērojams jaunajās dalībvalstīs, kuras izmanto vienotā maksājuma shēmu. Tāpat šīm jaunajām dalībvalstīm būtu jāpiemēro noteikumi par kultūru grupām attiecībā uz atbalstu par kultūraugiem ar augstu enerģētisko vērtību.

(6)

Regulas (EK) Nr. 796/2004 6. panta 3. punkts tika atcelts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 263/2006 (5). Tādēļ attiecīgi jāpielāgo 136. pants Regulā (EK) Nr. 1973/2004.

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 270/2007 tika grozīti noteikumi par cukurbiešu iespējamu izmantošanu produktu ar augstu enerģētisko vērtību ražošanai. Tāpēc ir jāpieņem vienādi nosacījumi šo augu audzēšanai zemē, kuru ir tiesības atstāt atmatā, saņemot par to atbalstu.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 796/2004 un (EK) Nr. 1973/2004.

(9)

Grozījumi, kas ieviesti ar Padomes Regulām (EK) Nr. 953/2006 (6), Nr. 2012/2006 un Nr. 270/2007, ir piemērojami no 2007. gada 1. janvāra. Tāpēc šajā regulā paredzētie attiecīgie grozījumi jāpiemēro no tās pašas dienas.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 12. panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Dalībvalstīs, kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1782/2003 20. pantā, ietver ģeogrāfiskas informācijas sistēmu olīvu audzēšanā, lauksaimniekam izsniegtajos grafiskajos materiālos attiecībā uz olīvkoku zemes gabaliem katram olīvkoku zemes gabalam ir jānorāda to olīvkoku skaits, par kuriem ir tiesības pieprasīt atbalstu, un to atrašanās vieta zemes gabalā, kā arī olīvkoku audzēšanas platība, kas izteikta ĢIS hektāros saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1973/2004 XXIV pielikuma 3. punktu”.

2)

Regulas 33. panta 4. punktā un 33. panta 5. punktā pirmajā un otrajā daļā svītro vārdu “šķiedras”.

3)

Regulas II pielikuma tekstu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

1)

Regulas 136. pantu aizstāj ar šādu:

“136. pants

Regulas (EK) Nr. 796/2004 piemērošana

Neierobežojot Regulas (EK) Nr. 1782/2003 143.b) panta 6. punktu, attiecībā uz vienoto platībmaksājuma shēmu piemēro Regulu (EK) Nr. 796/2004, izņemot 7. pantu, 8. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 2. punktu, 13. panta 2. līdz 8. punktu, 14. panta 2. un 3. punktu, 16. un 17. pantu, 21. panta 3. punktu, 24. panta 1. punkta b), d) un e) apakšpunktu, 26. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 2. punkta b), c) un d) apakšpunktu, 27. panta 2. punkta g), h), i) un j) apakšpunktu, 28. panta 1. punkta d) apakšpunktu, 30. panta 3. punktu, 31. pantu, 34. līdz 40. pantu, 49. panta 2. punktu, 50. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, 51. līdz 64. pantu, 69. pantu un 71. panta 1. punktu”.

2)

Ar šādu tekstu aizstāj 143. panta 2. punkta a) apakšpunktu:

3)

Šādi groza XXIV pielikumu:

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/12

(1)

Ir jāizdara daži grozījumi Komisijas Regulā (EK) Nr. 753/2002 (2) saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 753/2002 28. pantā paredzēti noteikumi attiecībā uz galda vīniem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi un ir uzskaitīti apzīmējumi, ko šādu vīnu aprakstam izmanto dažādos dalībvalstu reģionos. Šis saraksts ir jāpielāgo, tajā iekļaujot attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto Bulgārija un Rumānija.

(3)

Ir jāpielāgo īpašo tradicionālo apzīmējumu saraksts, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 753/2002 29. pantā, kā arī citu tradicionālo apzīmējumu saraksts, kas noteikts minētās regulas 23. pantā, ņemot vērā attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto Bulgārija un Rumānija.

(4)

Regulas (EK) Nr. 753/2002 II pielikumā uzskaitīti vīnogu šķirņu nosaukumi un to sinonīmi, kuros ietilpst ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un ko var norādīt vīnu marķējumā. Šis pielikums ir jāpielāgo, ņemot vērā attiecīgos apzīmējumus, ko izmanto Bulgārija un Rumānija šīs regulas piemērošanas dienā.

(5)

Nosaukums Tokaj apzīmē “noteiktā reģionā ražotu kvalitatīvu vīnu” ar izcelsmi Ungārijas un Slovākijas pārrobežu reģionā, un tas ietilpst arī Itālijas un Francijas vīnogu šķirnes apzīmējumos Tocai italico, Tocai friulano un Tokay pinot gris. Šo trīs vīnogu šķirņu apzīmējumu līdzāspastāvēšana un ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir ierobežota laikā – līdz 2007. gada 31. martam, un tā izriet no 1993. gada 23. novembra divpusēja nolīguma starp Eiropas Savienību un Ungārijas Republiku, kas kopš 2004. gada 1. maija ir daļa no aquis. No 2007. gada 1. aprīļa šos trīs vīnogu šķirņu apzīmējumus svītro no Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 II pielikuma, savukārt vīnogu šķirnes apzīmējumu Tocai friulano tagad aizvieto ar jaunu vīnogu šķirņu apzīmējumu Friulano.

(6)

Visbeidzot, Regulas (EK) Nr. 753/2002 III pielikumā uzskaitīts tradicionālo apzīmējumu saraksts, kas ir norādīti vai ko var norādīt vīnu marķējumā. Šis saraksts ir jāpielāgo, lai tiktu ņemti vērā, no vienas puses, jaunie tradicionālie apzīmējumi, ko izmanto Kipra, un, no otras puses, tradicionālie apzīmējumi, ko izmanto Bulgārija un Rumānija.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 753/2002.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 28. panta pirmo daļu groza šādi:

2)

Regulas 29. pantu groza šādi:

3)

Regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikumu.

4)

III pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/21

(1)

Lai Eiropas civildienestā nodrošinātu saskaņotāku pieeju cilvēku resursiem, ir lietderīgi Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumus saskaņot ar attiecīgiem Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par pārcelšanās pabalstu, atlaišanas pabalstu, apgādājamā bērna pabalstu, nediskriminācijas principa ievērošanu un pabalstiem, ko piešķir darbiniekiem, kas iecelti struktūrvienības vadītāja, direktora vai ģenerāldirektora amatā. Šā paša iemesla dēļ ir jāņem vērā pieredze, kas gūta, piemērojot minētos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību.

(2)

Saskaņojot Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumus ar attiecīgiem Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumiem un Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, būtu lietderīgi ievērot tiesības, ko Eiropas Aizsardzības aģentūras darbinieki ieguvuši pirms šo grozījumu stāšanās spēkā un ņemot vērā to likumīgās cerības.

(3)

Kopš 2004. gada, kad sākotnēji pieņēma Eiropas Aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumus, to tekstā ir atklātas vairākas nepilnības. Tās ir jālabo.

(4)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmumā 2004/676/EK izklāstītie Eiropas aizsardzības aģentūras Civildienesta noteikumi,

1)

ar šādu tekstu aizstāj 5. panta 4. punkta pirmo daļu:

“4.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā persona ir invalīds, ja tai ir fiziski vai garīgi traucējumi, kas ir vai varētu būt pastāvīgi. Traucējumus nosaka saskaņā ar 37. pantā paredzēto kārtību.”;

2)

lēmuma 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pagaidu darbinieks bez AACC atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus Aģentūras nedrīkst pieņemt nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkādu citu samaksu, izņemot samaksu par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā vai kas nopelnīti dienesta laikā par militāro dienestu vai kādu citu valsts dienestu.”;

3)

lēmuma 21. panta 2. daļu aizstāj ar šādu tekstu:

“Iepriekšējās daļas noteikumus nepiemēro pagaidu darbiniekam vai bijušam pagaidu darbiniekam, kas sniedz pierādījumus Apelācijas padomei vai Disciplinārajai kolēģijai jautājumā par pagaidu darbinieku vai bijušo pagaidu darbinieku.”;

4)

lēmuma 27. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

5)

lēmuma 36. pantu groza šādi:

6)

lēmuma 39. pantu groza šādi:

7)

40. pantā svītro otro daļu;

8)

lēmuma 59. pantā svītro 9. punktu;

9)

lēmuma 63. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Pārcelšanās pabalstu, kas paredzēts V pielikuma 6. pantā, piešķir pagaidu darbiniekiem, kas nostrādājuši četrus gadus. Pagaidu darbinieks, kas nostrādājis vairāk nekā vienu gadu, bet mazāk nekā četrus gadus, saņem pārcelšanās pabalstu, kas proporcionāls viņa darba stāžam, neskaitot nepilnos gadus.”;

10)

lēmuma V pielikumu papildina ar šādu 2.a pantu:

“2.a pants

Neatkarīgi no 2. panta 1. punkta apgādājamā bērna pabalsta lielumu aizstāj ar šādām attiecīgiem periodiem paredzētām summām:

Šo tabulu pārskata katru reizi, kad saskaņā ar Civildienesta noteikumu 59. pantu pārskata atalgojumu.”;

11)

lēmuma V pielikuma 3. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Par katru apgādājamo bērnu 2. panta 2. punkta nozīmē, kurš vēl nav sasniedzis piecu gadu vecumu vai vēl regulāri pilna laika klātienē neapmeklē pamatskolu vai vidusskolu, šā pabalsta summa ir šāda:

Šo tabulu pārskata katru reizi, kad saskaņā ar Civildienesta noteikumu 59. pantu pārskata atalgojumu.”;

12)

lēmuma VI pielikuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

1.   Darbinieks, kas kāda iemesla dēļ, izņemot nāves iestāšanos vai invaliditātes dēļ, pārtrauc dienestu, ir tiesīgs, atstājot dienestu:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, darbinieki, kas kopš dienesta attiecību sākšanas, lai nodibinātu vai uzturētu pensiju tiesības, ir veikuši iemaksas valsts pensiju programmā, privātā apdrošināšanas shēmā vai pensiju fondā pēc viņu izvēles, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, un kuru dienesta attiecības beidzas citu iemeslu, nevis nāves vai invaliditātes dēļ, atstājot dienestu, ir tiesīgi saņemt atlaišanas pabalstu, kas vienāds ar viņu pensiju tiesību aktuāro vērtību, kuras iegūtas, strādājot Aģentūrā. Šādos gadījumos maksājumus, kas veikti, lai valsts pensiju programmā nodibinātu vai uzturētu pensijas tiesības, piemērojot 90. vai 131. pantu, atskaita no atlaišanas pabalsta.

3.   Ja darbinieka dienesta attiecības pārtrauc, to atlaižot no amata, izmaksājamo atlaišanas pabalstu vai atkarībā no attiecīgā gadījuma – pārvedamo aktuāro ekvivalentu nosaka, atsaucoties uz lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 146. pantu.”

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/24

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/25

(1)

Pēc konkurenta sūdzības saņemšanas Komisija tika informēta par to, ka Francija varētu būt īstenojusi valsts atbalstu attiecībā uz Laboratoire national de métrologie et d’essais (Nacionālā metroloģijas un izmēģinājumu laboratorija, turpmāk tekstā – “LNE” (2)).

(2)

Komisija 2003. gada 3. septembra, 2004. gada 11. februāra un 2004. gada 7. jūnija vēstulēs aicināja Francijas iestādes nosūtīt tai informāciju par valsts finansiālā atbalsta piešķiršanu LNE. Francijas iestādes informāciju nosūtīja 2003. gada 7. novembra, 2004. gada 5. aprīļa un 2004. gada 6. augusta vēstulēs.

(3)

Komisija 2005. gada 5. jūlija vēstulē informēja Franciju par savu lēmumu uzsākt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz dažiem pasākumiem. Francija 2005. gada 4. novembra un 2006. gada 19. aprīļa vēstulēs sniedza informāciju, kas pieprasīta lēmumā par procedūras uzsākšanu.

(4)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par šo pasākumu.

(5)

Komisija saņēma ieinteresēto pušu apsvērumus. Tā šos apsvērumus nosūtīja Francijai, lai tā varētu komentēt šos iebildumus. Francijas komentāri tika saņemti 2006. gada 1. martā.

(6)

Komisija 2006. gada 6. jūnijā nosūtīja papildu jautājumus. Francijas iestāžu atbildes tika nosūtītas 2006. gada 2. augustā, un tajā pašā dienā tās tika reģistrētas Komisijā.

(7)

Laboratoire national d’essais tika nodibināta 1901. gadā kā Conservatoire National des Arts et Métiers (Mākslas un amatniecības institūts) sastāvdaļa, tādējādi būdama Valsts izglītības ministrijas pakļautībā esošā iestāde. 1978. gadā tā ieguva valsts iestādes ar rūpniecisku un komerciālu raksturu (turpmāk tekstā – EPIC; établissement public à caractère industriel et commercial) statusu, piemērojot 1978. gada 10. janvāra likumu Nr. 78-23 par patērēju aizsardzību un informēšanu par precēm un pakalpojumiem. Šajā aktā Laboratoire national d’essais tiek uzticēts “veikt visa veida izpēti, pētījumus, konsultācijas, ekspertu atzinumus, pārbaudes, uzraudzību, kā arī visus tehniskā atbalsta pakalpojumus, kas nepieciešami patērētāju aizsardzībai un informēšanai vai preču kvalitātes uzlabošanai”. Tai tika dota atļauja “ministriju vajadzībām un pēc to pieprasījuma pētīt izmēģinājumu metodes, kas nepieciešamas reglamentu un standartu izstrādei”, kā arī “izsniegt kvalifikācijas sertifikātus” un nodrošināt valsts iestāžu vārdā sakarus ar starptautiskajām organizācijām, kas darbojas šajās jomās. 2005. gadā Laboratoire national d’essais saņēma papildu uzdevumu – īstenot valsts zinātniskās metroloģijas uzraudzību (iepriekš šis uzdevums bija uzticēts valsts iestādei Bureau national de métrologie (Nacionālā metroloģijas aģentūra, turpmāk tekstā – BNM)), un tā kļuva par Laboratoire national de métrologie et d’essais.

(8)

Papildus pakalpojumiem, ko tā sniedz valsts iestādēm, LNE piedāvā uzņēmumiem plašu pakalpojumu klāstu attiecībā uz visu preces aprites ciklu, izmantojot četrus pamatpakalpojumus: mērījumus, pārbaudes, sertificēšanu un apmācību. Tās rīcībā ir līdzekļi, kas ļauj tai īstenot gan standartizētas, gan pasūtītas izmēģinājumu programmas vairākās nozarēs (4). Tās klienti ir rūpniecības uzņēmumi, izplatītājsabiedrības, valsts iestādes, patērētāju organizācijas, tiesu eksperti un tiesas, apdrošināšanas sabiedrības un pārvaldes iestādes (5).

(9)

LNE izmanto ēkas un iekārtas gan valsts uzdevumu izpildei, gan pakalpojumu sniegšanai trešām personām.

(10)

LNE aktīvi darbojas Eiropas un starptautiskajās organizācijās, piemēram, Eiropas Standartizācijas komitejā (ESK), EUROLAB (Eiropas valstu testēšanas un analītisko laboratoriju asociāciju federācija), EOTC (Eiropas testēšanas un sertifikācijas organizācija) un I'LAC (International Laboratory Accreditation Committee).

(11)

Tajā ir 700 darbinieku, kas sadalīti 30 daudznozaru grupās, tās rīcībā ir 55 000 m2 laboratoriju platību, tostarp 10 000 m2 Parīzē un 45 000 m2 Trapā.

(12)

LNE ir pārstāvniecības Āzijā (LNE-Asia Honkongā (6)), kā arī ASV (G-MED North America filiāle Vašingtonā). To darbība tomēr nav plaša.

(13)

LNE ieņēmumi 2005. gadā sasniedz 65 miljonus euro, peļņa – 0,7 miljonus euro.

(14)

Kopš 1997. gada pilnvaras, ko valsts uzticējusi LNE, ir iekļautas nolīgumos par mērķiem, ko Francijas iestādes uz 4 gadiem noslēdz ar uzņēmumu. Pirmais nolīgums par mērķiem tika piemērots no 1997. gada līdz 2001. gadam, otrais – no 2001. līdz 2004. gadam. Trešais nolīgums ir noslēgts laikposmam no 2005. gada līdz 2008. gadam.

(15)

Šajos nolīgumos iekļauti uzdevumi, kas veicami valsts metroloģijas laboratorijai kā pētniecības struktūrai, tehniskā atbalsta uzdevumi valsts iestādēm, kā arī uzdevumi, kas saistīti ar “atbalstu uzņēmumiem” pārbaužu un atbilstības apliecinājumu jomā.

(16)

1978. gada 10. marta dekrētā Nr. 78-280 par LNE noteikts, ka “iestādes resursi ir: (…) valsts, vietējo pašvaldību, publisku iestāžu, kā arī visu publisku vai privātu struktūru subsīdijas (…)” (7). Pamatojoties uz šo dekrētu, līdz šim LNE ir piešķirtas darbības subsīdijas (8), kā arī ieguldījumu subsīdijas:

(17)

Saskaņā ar Francijas iestāžu praksi darbības subsīdijas un ieguldījumu subsīdijas piešķīra Rūpniecības ministrija un BNM“kā atlīdzību par LNE uzdevumiem sabiedrisko pakalpojumu jomā”. Pēc būtības tās ir subsīdijas, lai segtu izmaksas, kas nepieciešamas minēto uzdevumu izpildei. Šo subsīdiju juridiskais pamats ir budžeta likums, ko katru gadu pieņem Francijas parlaments.

(18)

Ieguldījumu subsīdijām pieskaitāmas ir arī subsīdijas, kas saistītas ar divu laboratoriju kompleksu (Trapas 3. un 4. kompleksa) celtniecību pirmajā un otrajā kārtā atbilstīgi to izvietojumam. Šīs subsīdijas piešķīra Rūpniecības ministrija un Vides ministrija, BNM, kā arī Ildefransas reģions un Ivlīnas departamenta padome.

(19)

LNE resursus veido arī tās komerciālā darbība. Komerciālās darbības apgrozījums aplūkojamajā periodā vienmēr bijis vairāk nekā 50 % no LNE kopējiem ieņēmumiem, 2005. gadā tas sasniedza 63 %.

(20)

LNE darbojas pārbaužu pakalpojumu, metroloģijas, sertificēšanas, kalibrēšanas, apmācības, pētniecības un attīstības tirgos. LNE sniedz iepriekšminētos pakalpojumus, īpaši patēriņa, medicīnisko un veselības aprūpes, materiālu, iepakojuma, celtniecības un rūpniecības preču jomā.

(21)

Šie tirgi Eiropas Kopienā ir atvērti konkurencei. LNE jo īpaši konkurē ar citām struktūrām Eiropas Savienības direktīvās pieprasītās sertifikācijas tirgū, kā arī ar tūkstošiem atbilstības kontroles iestāžu, sevišķi tāpēc, ka tai ir atļauja piešķirt apliecinājumus par atbilstību citu dalībvalstu iestāžu noteiktajiem valsts standartiem (piemēram, Vācijas markai GS).

(22)

Iepriekšējās izpētes beigās Komisija atklāja, ka šajā posmā nav iespējams precīzi novērtēt, vai noteikts skaits LNE veicamo uzdevumu ir vai nav vispārējas nozīmes pakalpojums, kā arī spriest par attiecīgo darbību komerciālo vai nekomerciālo raksturu.

(23)

Komisija apšaubīja, vai ir pamatotas darbības un ieguldījumu subsīdiju summas, kas piešķirtas LNE, lai kompensētu izmaksas par nekomerciālo darbību vai ieguldījumu projektu īstenošanu, kā arī izmaksas, kas radušās, īstenojot valsts uzticēto uzdevumu. Tā kā dažāda veida darbības, kuru robežas turklāt nav iespējams precīzi noteikt, grāmatvedības uzskaitē nav nošķirtas, LNE daļu valsts subsīdiju var izmantot konkurences apstākļos veicamajām darbībām. Tas varētu atbilst šo darbību savstarpējai subsidēšanai un būtu uzskatāms par valsts atbalstu EK Līguma 87. panta nozīmē.

(24)

Atbilstīgi Komisijas viedoklim priekšrocības, kas gūtas no konkurencei pakļautu darbību savstarpējas subsidēšanas, radītu LNE labvēlīgāku situāciju pakalpojumu sniegšanā konkurencei pakļautā tirgū Eiropas mērogā. Tas ietekmētu tirdzniecību Kopienā.

(25)

Atbalsts būtu jāuzskata par nelikumīgu atbilstīgi 1. panta f) apakšpunktam Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999 , ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (9).

(26)

Izņēmumi, kas saistīti ar šo nesaderību un paredzēti EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā, uz šo konkrēto gadījumu neattiecas.

(27)

EK Līguma 86. panta 2. punkts attiecas tikai uz vispārējas nozīmes tautsaimniecisku darbību, ko veic valsts uzdevumā. Tomēr pēc lietas iepriekšējas izskatīšanas Komisija uzskatīja, ka no informācijas, kas bija tās rīcībā šajā posmā, nevarēja secināt, ka LNE darbības, ko ta veikusi valsts uzdevumā saskaņā ar nolīgumu par mērķiem, nepārprotami ir tikai saimnieciskas darbības. Turklāt neradās iespaids, ka LNE konkurences apstākļos sniegtie pakalpojumi būtu darbība, kas nav saistīta uz vispārējas nozīmes pakalpojumu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šajā posmā nevar atsaukties uz Līguma 86. panta 2. punktu attiecībā uz konkrēto pasākumu saderību.

(28)

Trīs ieinteresētās personas iesniedza apsvērumus attiecībā uz šo procedūru:

(29)

Šie apsvērumi, kuri bieži vien bija līdzīgi, ir apkopoti un tematiski sagrupēti 30. līdz 32. apsvērumā.

(30)

Pirmkārt, nav skaidri definēts LNE uzticētais sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākums. Tāpēc LNE konkurentiem nav iespējams noteikt robežu starp saimniecisku darbību un attiecīgo pienākumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus. Turklāt konkurentiem nav nekādu iespēju objektīvi un pārredzami pārbaudīt, vai LNE no valsts saņemtās subsīdijas izmanto tikai attiecībā uz pienākumu sniegt sabiedriskus pakalpojumus. Tāpat arī subsīdijas var maksāt vietējās pašvaldības, piemēram, attiecībā uz ražošanas teritoriju Trapā, kurā notiek saimnieciska darbība. LNE nepilda arī dažus uzdevumus, piemēram, valsts struktūru pārstāvēšanu starptautiskās struktūrās (INTERTEK norāda, piemēram, dalību ANFOR un CEN komisijās, nesaņemot atlīdzību no valsts iestādēm). Turklāt konkrētais atbalsts piešķirts LNE bez iepriekšēja paziņojuma, tāpēc nav likumīgs un ir atzīstams par spēkā neesošu.

(31)

Otrkārt, LNE atbilstīgi valsts uzņēmuma statusam izmanto dažas īpašas priekšrocības, piemēram, pašapdrošināšanu, vai vispārīgāk – atbrīvojumu no apdrošināšanas prēmijām, īpašu darba tiesību režīmu, jo īpaši saistībā ar pensijām un apdrošināšanu bezdarba gadījumā, tiesības dokumentos izmantot republikas logotipu, turklāt tā izmanto oficiālo attēlu vai oficiālās laboratorijas attēlu, faktiskus atvieglojumus saistībā ar nodokļu kredītu pētniecībai, kā arī bezmaksas arhivēšanu. Turklāt muitas pārvaldes iestādēm, kas izmanto LNE pakalpojumus vai kas liek uzņēmumiem izmantot tikai LNE, nevis citu laboratoriju pakalpojumus, ir labvēlīgāka attieksme pret LNE.

(32)

Treškārt, valsts subsīdijas kropļo konkurenci, īpaši starptautiskā līmenī. Turklāt LNE ir vairākas filiāles ārzemēs.

(33)

Divās vēstulēs, kas datētas ar 2005. gada 4. novembri un 2006. gada 19. aprīli, Francija nosūtīja Komisijai komentārus attiecībā uz formālo LNE piešķirtā finansiālā atbalsta pārbaudes procedūru un sniedza papildu informāciju par LNE darbību grāmatvedības uzskaiti.

(34)

Pirmkārt, Francija uzsver, ka ir izpildīti noteikumi, kas minēti Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīvas 80/723/EEK par dalībvalstu un publisko uzņēmumu finansiālo attiecību pārskatāmību (10) 4. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā. Tas atbrīvo LNE no pienākuma veikt atsevišķu uzskaiti.

(35)

Francijas iestādes tomēr uzsver, ka LNE kopš 1990. gada veic analītisku grāmatvedības uzskaiti. Tā pārskatīta 2005. gadā, lai atbilstu valsts un LNE nolīgumam par mērķiem 2005.–2008. gadam. Šī uzskaite ļauj pilnībā nošķirt saimnieciskās un publiskās jomas uzskaiti, kā arī jo īpaši parāda LNE sniegto komercpakalpojumu rentabilitāti neatkarīgi no uzņēmumam piešķirtajām ikgadējām subsīdijām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai.

(36)

Izmantotā metode ir pilnīgo izmaksu metode: LNE veido analīzes centri, kas tieši vai netieši palīdz veikt dažādos uzdevumus un darbības. Maksājumu un produktu apjoms sadalīts cik vien iespējams precīzi:

(37)

LNE darbinieki stundas aprēķina, ievadot programmā attiecīgos datus. Atkarībā no darbības veida stundas ir ražošanas stundas (operatīvajās nodaļās) vai neražošanas stundas (operatīvajās un funkcionālajās nodaļas), turklāt vispārējās izmaksas veido atbalsta centru izmaksas (funkcionālās nodaļas un izmaksu centri).

(38)

Atbalsta centru izmaksas pēc tam tiek sadalītas starp galvenajiem centriem atbilstoši vairākām darba vienībām vai sadalījuma kritērijiem (darbinieku skaits, personāla izmaksas, informātikas posteņu skaits, telpu platība, siltumregulējošo un klimatu regulējošo sistēmu kvalitāte).

(39)

Pēc tam galveno analīzes centru izmaksas tiek sadalītas pēc darbībām, pamatojoties uz diviem izmaksu faktoriem:

(40)

Otrais faktors paredzēts, lai uz LNE darbībām atbilstīgi attiecinātu LNE amortizācijas un infrastruktūras izmaksas (infrastruktūras izmaksas veido apkopes vienību, cehu un nekustamā īpašuma pārvaldības netiešās izmaksas).

(41)

Galvenā analīžu centra līmenī (vidēja operatīva nodaļa ar 6 darbiniekiem), izmantošanas koeficients tiek aprēķināts katrai nozarei, sabalansējot izmantošanas koeficientu ar iekārtu vērtību. Amortizācijas un infrastruktūras izmaksas, kas tieši saistītas ar iekārtām, var proporcionāli šim līmenim attiecināt gan uz saimniecisko, gan publisko jomu.

(42)

Netiešās izmaksas un citas vispārējās analīžu centra izmaksas tiek attiecinātas uz saimniecisko vai publisko darbību proporcionāli nodaļas darbinieku darba stundām.

(43)

2005. gadā iekārtu izmantošanas koeficients saimnieciskajā un publiskajā jomā deva iespēju dalīt infrastruktūras un katras iekārtas amortizācijas izmaksas proporcionāli tās izmantošanai. Kopējo skaitli 2005. gadam iegūst, saskaitot atsevišķās daļas.

(44)

1993–2004. gadam šāds individuāls sadalījums nebija iespējams, tāpēc izvēlējās pielietot vispārēju izmantošanas koeficientu. Šo vispārējo rādītāju iegūst, sabalansējot katras iekārtas individuālos izmantošanas koeficientus ar iekārtu vērtību. Šā rādītāja vērtība 2005. gadam ir 44 % saimnieciskajā jomā un 56 % publiskajā jomā. Šos izmantošanas koeficientus sniedza katra grupa par galvenajām laboratorijas iekārtām, kuru iepirkuma vērtība bija 7 500euro vai vairāk, t. i., aptuveni 1 200 iekārtām, kuru vērtība ir 70 % no LNE kopējās iekārtu un aprīkojuma vērtības.

(45)

Tomēr Francija savos izmaksu sadalījuma aprēķinos, proti, publiskās un saimnieciskās jomas rezultātu aprēķinos, izmanto saprātīgāku proporcionālo sadalījumu 50/50, nevis 56/44. Tas atbilst aptuveni 10 % drošības rezervei (reāli 6 punkti no 56).

(46)

Ēkas nav iekļautas iepriekš minētajā uzskaitījumā, taču izmantošanas proporcijas analītiskajā grāmatvedības uzskaitē ir 2/3 un 1/3 par labu publiskajai jomai.

(47)

LNE 1993.–2004. gada rēķinus varēja pāranalizēt atbilstīgi Komisijas prasībai, lai vispārējās nemainīgās ražošanas izmaksas attiecinātu uz saimniecisko vai publisko jomu, lai gan grāmatvedības uzskaitē tās tika uzskatītas par “jauktajām” izmaksām. Izmantotā metode pamatojas uz starptautiskā grāmatvedības standarta IAS 2 principu, atbilstīgi kuram ražošanas vispārējās nemainīgās izmaksas jāattiecina uz ražošanas izmaksām, pamatojoties uz ražošanas iekārtu normālo kapacitāti.

(48)

Otrkārt, Francija atgādina par darbībām, kas saistītas ar LNE uzticēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, un precizē, ka LNE ir publisks uzņēmums, kurš veic rūpniecisku vai saimniecisku darbību (EPIC) un attiecībā uz kuru jāievēro specifikācijas princips, kas attiecas uz jebkuru sabiedriska pakalpojuma pārvaldībai īpaši radītu uzņēmumu. Francija, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru (11), atzīmē, ka uzņēmuma LNE sabiedrisko pakalpojumu darbība ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes darbība, jo LNE izmanto līdzekļus, ko tā neizmantotu, ja darbotos tikai komerciālās interesēs. Uzdevumiem, kas minēti nolīgumā par mērķiem 2005.–2008. gadam, ir noteikts saimniecisks un specifisks raksturs. Nobeigumā Tiesas judikatūrā (12) uzsvērts, ka, no vienas puses, struktūrai, kurai jāsniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, šis pienākums jāuztic ar oficiālu aktu, kurā precīzi definēts sabiedriskā pakalpojuma saturs, bet, no otras puses, Komisija tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā var apstrīdēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīciju, ko noteikusi dalībvalsts. Francija uzskata, ka EPIC pēc definīcijas atbilst iepriekšminētajiem kritērijiem.

(49)

Treškārt, saskaņā ar Francijas viedokli LNE piešķirtā kompensācija sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai nav neatļauts valsts atbalsts. Tik tiešām, ir izpildīti visi četri Altmark lietas spriedumā (13) minētie kumulatīvie nosacījumi. Vēl vairāk, analīze parāda, ka ir ievērotas Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (14) (turpmāk tekstā – Nostādnes). Turklāt ikviena pret Franciju vērsta sankcija būtu pretrunā Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumam 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (15). Tik tiešām, saskaņā ar minētā lēmuma 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu šādas kompensācijas ir pieņemamas ar zināmiem nosacījumiem, kuriem atbilst LNE.

(50)

Subsīdijas ražošanas teritorijai Trapā, ko piešķīrušas vietējās pašvaldības un valsts, sedza LNE uzticēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākuma pildīšanai nepieciešamos līdzekļus.

(51)

Turklāt, pamatojoties uz attiecīgo tirgu analīzi, Francija vēlas demonstrēt, ka brīdī, kad lieta tika nodota izskatīšanai, nebija nelikumīgu savstarpēju subsīdiju, t. i., tādu, kas ļautu LNE noteikt zemas cenas attiecīgajā jomā.

(52)

Nobeigumā Francija uzskata, ka LNE nepieder nozīmīga tirgus daļa, jo tā ir novērtēta 4,2 % valsts līmenī un 1 % Eiropas līmenī.

(53)

Ceturtkārt, Francija precizē, ka komerciālā atlaide, kas piešķirta Ildefransas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), atbilst shēmai, ko Komisija atļāva 1989. gadā (16) un kas pieejama visām laboratorijām, tostarp sūdzības iesniedzējiem. Subsīdiju apjoms, ko Ildefransas reģions piešķīris kopš 1995. gada, ir 61 000euro. Šo subsīdiju reālie saņēmēji bija attiecīgie MVU. Turklāt Francija nespēja atrast ziņas par subsīdiju, ko Agence de l’environnement et de la maîtrise de l’énergie (Vides aizsardzības un enerģētikas pārvaldības aģentūra, ADEME) būtu piešķīrusi LNE.

(54)

Piektkārt, Francija norāda, ka pārbaužu veikšanai Muitas un netiešo nodokļu aplikšanas ģenerāldirektorāts (Direction générale des douanes et droits indirects, DGDDI) izmanto pats savas laboratorijas vai Patērētāju, konkurences un viltojumu apkarošanas ģenerāldirektorāta (Direction générale de la concurrence, de la consommation et de la répression des fraudes, DGCCRF) laboratorijas, ja tām konkrētajā gadījumā ir tehniskā kompetence (piemēram, daudzas rotaļlietu pārbaudes tika veiktas kādā muitas laboratorijā). Pretējā gadījumā DGDDI vēršas pie ārējām laboratorijām, starp kurām minama LNE. Laboratorijas izvēle notiek atkarībā no tās kompetences attiecībā uz atbilstīgo noteikumu piemērošanu. DGDDI var vērsties, piemēram, Elpošanas ceļu aizsardzības līdzekļu nacionālajā pētnieciskajā institūtā (Institut national de recherche et de sécurité pour les masques de protection) vai Būvmateriālu un konstrukciju zinātniski tehniskajā centrā (Centre scientifique et technique du bâtiment pour les produits de construction).

(55)

Šīs procedūras objekts ir ikgadējās darbības subsīdijas, kā arī ieguldījumu subsīdijas, ko valsts iestādes piešķīra LNE 1993.–2005. gadā.

(56)

Konkurences noteikumi neattiecas uz darbību, kas nav saimnieciska. Tāpēc nepieciešams vispirms novērtēt to, vai LNE darbība publiskajā sektorā ir saimnieciska (17).

(57)

Saimnieciska darbība ir jebkura darbība, ar kuru noteiktajā tirgū piedāvā preces vai pakalpojumus (18). Atbilstīgi ģenerāladvokāta Jacobs viedoklim, ko viņš izteica savos secinājumos lietai C-222/04, galvenais kritērijs, pēc kura novērtē, vai kāda darbība ir saimnieciska, ir tas, vai šo darbību vismaz principā peļņas nolūkos var veikt privāts uzņēmums.

(58)

Šajā saistībā Komisija uzskata, ka izpētes, pētījumu, konsultāciju, ekspertu, pārbaužu, kontroles darbu, kā arī visus tehniskā atbalsta pakalpojumus, kas noderīgi patērētāju aizsardzībai un informēšanai vai to produktu kvalitātes uzlabošanai, ko piedāvā LNE saistībā ar savu vispārējās nozīmes uzdevumu, atbilst pakalpojumu piedāvājumam konkrētajā tirgū, un šos pakalpojumus principā var sniegt uzņēmums, kura mērķis ir gūt peļņu. Uzdevumiem, ko valsts ir uzticējusi LNE, tātad ir saimniecisks raksturs (19).

(59)

Atbilstīgi 87. panta 1. punktam pasākums uzskatāms par valsts atbalstu, ja ir izpildīti četri kumulatīvie kritēriji. Pirmkārt, to piešķir valsts vai no valsts līdzekļiem. Otrkārt, tas rada priekšrocības tā saņēmējam. Treškārt, tas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem. Ceturtkārt, atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(60)

Valsts budžeta dotācijas nepārprotami ir valsts līdzekļi.

(61)

Valsts nozīmes grupu Bureau national de métrologie, pirms tā 2005. gadā tika iekļauta LNE, kontrolēja valsts (20). LNE līdzekļi, kas bija saistīti ar līgumiem ar BNM, tātad bija valsts līdzekļi.

(62)

Ir jānovērtē, vai atbalsts, ko piešķīrušas dalībvalstu reģionālās un vietējās struktūras neatkarīgi no to statusa un mērķa, ir saderīgs ar Līguma 87. pantu (21). Ildefransas departamenta un Ivlīnas departamenta padomes iemaksātās subsīdijas ir valsts līdzekļi.

(63)

Tātad aplūkojamais atbalsts, par kuru ir runa, ir finansēts no valsts līdzekļiem.

(64)

Priekšrocība EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē ir visa veida atbalsts, kas atvieglo izdevumu slogu uzņēmuma budžetā, kas tādējādi pielīdzināms subsīdijām (22).

(65)

Darbības subsīdijas un ieguldījumu subsīdijas atvieglo izdevumu slogu LNE budžetā. Šīs subsīdijas tādējādi rada priekšrocības LNE.

(66)

EK Līguma 87. panta 1. punktā ir aizliegts atbalsts, kas dod “priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai”, proti, selektīvais atbalsts.

(67)

Tā kā vienīgais atbalsta saņēmējs un šīs procedūras objekts ir LNE, acīmredzami ir izpildīts selektivitātes noteikums.

(68)

Turklāt jāatgādina, ka atbalsts, kura mērķis ir atbrīvot uzņēmumu no maksājumiem, kas tam parasti būtu jāsedz atbilstīgi tā ikdienas vadībai vai kārtējai darbībai, principā rada konkurences noteikumu traucējumus (23).

(69)

Tāpēc vērtējamie pasākumi, kas sniedz priekšrocības LNE, var radīt konkurences traucējumus.

(70)

Komisija konstatē, ka apspriežamajos tirgos noris Kopienas iekšējā tirdzniecība. LNE apgrozījums Eiropas Savienībā 2005. gadā bija 4 miljoni euro (ārpus Francijas) un 2,35 miljoni euro ārpus Eiropas Savienības. Saskaņā ar Francijas sniegtajām ziņām LNE 2000. gadā ārpus Francijas guva 13 % no sava apgrozījuma, no tiem 9 % Eiropas Savienībā un 4 % ārpus tās.

(71)

Starp citu, lai tiktu izpildīts tirdzniecības traucējumu nosacījums, Komisijai nav jākonstatē atbalsta faktiska ietekme uz dalībvalstu tirdzniecību un konkurences kropļojumi, tai tikai jāpārbauda, vai šis atbalsts var traucēt tirdzniecībai un kropļot konkurenci.

(72)

Šajā kontekstā pietiek ar konstatējumu, ka tirgi, kuros darbojas LNE, ir pārrobežu tirgi, un ka LNE konkurē ar uzņēmumiem citās dalībvalstīs un Francijas uzņēmumiem, kuri šajā tirgū darbojas starptautiskā līmenī. Šajā sakarā ir nolemts, ka jebkāda atbalsta piešķiršana uzņēmumam, kurš darbojas Kopienas tirgū, var radīt konkurences traucējumus un traucēt dalībvalstu tirdzniecībai (24).

(73)

Tāpēc Francijas argumentācija, ka tirdzniecība nav traucēta LNE nelielo tirgus daļu dēļ, nav pieņemama, jo vairāk tāpēc, ka piešķirtās summas ir ievērojamas.

(74)

Apspriežamie pasākumi apgrūtina to Kopienas uzņēmēju darbību (25), kas vēlas attīstīt savas aktivitātes Francijā. Bez valsts atbalsta LNE darbība nebūtu tik apjomīga, un tas ļautu LNE konkurentiem palielināt apgrozījumu.

(75)

Tā kā apspriežamie pasākumi stiprina LNE pozīciju attiecībā uz konkurējošiem uzņēmējiem, kas veic tirdzniecības darbības Kopienā, var uzskatīt, ka tie traucē dalībvalstu tirdzniecību un var radīt konkurences traucējumus.

(76)

Tiesa 2003. gada jūlijā Altmark lietā (26) pamatoti nosprieda, ka ciktāl valsts intervence uzskatāma par kompensāciju uzņēmumiem, kas saņem kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu, tā, ka patiesībā šiem uzņēmumiem nav finansiālu priekšrocību un ka minētās intervences rezultātā viņiem nav priekšrocību attiecībā uz konkurenci ar konkurējošajiem uzņēmumiem, šāda kompensācija nav uzskatāma par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Šim nolūkam jāizpilda spriedumā minētie četri kumulatīvie nosacījumi.

(77)

Francija uzskata, ka LNE izmaksātās kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu nav aizliegtais valsts atbalsts, jo Tiesas minētie četri kumulatīvie nosacījumi šajā sakarā ir izpildīti.

(78)

Komisija nepiekrīt šīm viedoklim.

(79)

Atbilstīgi ceturtajam kritērijam, kas minēts spriedumā Altmark lietā, ja uzņēmumu, kam jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumi, konkrētā gadījumā neizvēlas saskaņā ar publiskā iepirkuma procedūru, kas ļautu izvēlēties pretendentu, kas Kopienai spētu sniegt šos pakalpojumus par zemākajām izmaksām, nepieciešamās kompensācijas summa jānosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kādas, pildot šos pienākumus, rastos tipiskam uzņēmumam, kurš veiksmīgi darbojas un kuram ir attiecīgas iekārtas, lai atbilstu nepieciešamajām sabiedrisko pakalpojumu prasībām, ņemot vērā attiecīgus rēķinus un saprātīgu peļņu, kas gūta, pildot šos pienākumus.

(80)

Francija savos argumentos, ar kuriem tā mēģina pierādīt, ka iepriekšējā punktā minētais nosacījums ir izpildīts, tikai atzīmē, ka, analizējot izmaksas, kas rodas tipiskam uzņēmumam, jāņem vērā LNE uzticēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu dažādība, kas attiecas gan uz normatīvu piemērošanu, gan uz fundamentāliem pētījumiem dažādās nozarēs (metroloģija, veselības aprūpe, vide, rūpniecība, patēriņa preces, celtniecības materiāli, iepakojums un iesaiņošana).

(81)

Francija neiesniedza nekādu tipiska labi vadīta uzņēmuma izmaksu analīzi. Turklāt nav iesniegti nekādi paskaidrojumi par to, kāpēc nav iespējams salīdzināt LNE ar šādu tipisku uzņēmumu.

(82)

Komisija nevar ex nihilo atteikties no salīdzinoša rādītāja, ko pieprasa Kopienas judikatūra.

(83)

Tāpēc Komisija uzskata, ka ceturtais kritērijs, kas minēts lēmumā Altmark lietā, nav izpildīts.

(84)

Abstraktā Francijas atsauce uz Nostādņu 13.–17. punktu šo vērtējumu nekādā veidā nemaina.

(85)

Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, Komisija uzskata, ka budžeta dotācijas, kā arī apspriežamās teritoriālo pašvaldību izmaksātās subsīdijas ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(86)

Komisija uzskata, ka šajā procedūrā nav nozīmes tam, ka ar 1978. gada dekrētu varēja būt izveidots finansējuma režīms. Šis dekrēts ir ļoti vispārīgs, un lēmumi par LNE subsīdiju apjomu, ko piešķīra valsts un BNM, tika pieņemti katru gadu atkarībā no motivācijas un noteikumiem, kas dažādos gados varēja būt ļoti atšķirīgi. Ikgadējās darbības subsīdijas, kā arī ieguldījumu subsīdijas, kas piešķirtas LNE, tāpēc ir jauns individuāls atbalsts.

(87)

Šīs atbalsts piešķirts, iepriekš nepaziņojot Komisijai. Tāpēc tas ir nelikumīgs.

(88)

Līguma 87. panta 2. punktā paredzētās atkāpes attiecībā uz sociālu atbalstu, ko piešķir individuāliem patērētājiem, un atbalstu, ko sniedz, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko nodarījušas dabas katastrofas vai ārkārtēji notikumi, kā arī atbalstu, ko sniedz tautsaimniecībai dažos Vācijas Federatīvās Republikas apgabalos, lai kompensētu saimnieciskās grūtības, ko radījusi sadalīšana, acīmredzami nav attiecināmas uz šo konkrēto gadījumu.

(89)

Attiecībā uz Līguma 87. panta 3. punktā minētajām atkāpēm Komisija konstatē, ka apspriežamais atbalsts nav paredzēts ekonomikas attīstībai reģionos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai kur valda liels bezdarbs. Tā mērķis nav arī kultūras veicināšana un kultūras mantojuma saglabāšana. Attiecībā uz 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētajām atkāpēm Komisija uzskata, ka šaubas, kas tika izklāstītas, uzsākot procedūru, nav zudušas: apspriežamais atbalsts neveicina ne atsevišķu reģionu ekonomikas attīstību, ne atsevišķu preču ražošanu.

(90)

Šajā sakarā ir pamatoti norādīt, ka ne Francijas iestādes, ne ieinteresētās personas administratīvās procedūras gaitā nav atsaukušās uz 87. panta 2. un 3. punktu. Īpaši Francija uzskatīja, ka 87. panta noteikumi nav piemērojami, jo izskatāmie pasākumi nerada konkurences traucējumus un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(91)

Līguma 86. panta 2. punktā paredzēts, ka uz uzņēmumiem, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, attiecas šajā Līgumā ietvertie noteikumi, un jo īpaši noteikumi par konkurenci, ja šo noteikumu piemērojums netraucē veikt tiem uzticētos īpašos uzdevumus. Tie nedrīkst ietekmēt tirdzniecības attīstību tiktāl, lai kaitētu Kopienas interesēm.

(92)

Atbilstīgi Nostādņu 26. punktam Komisija nepaziņotam atbalstam piemēro šo Nostādņu noteikumus, ja atbalsts piešķirts pēc 2005. gada 29. novembra, bet citos gadījumos – noteikumus, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī.

(93)

Šī procedūra attiecas uz atbalstu, kas piešķirts līdz 2005. gada 29. novembrim.

(94)

Tāpēc jāpiemēro Komisijas paziņojums “Vispārējas nozīmes pakalpojumi Eiropā” (27), kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī. Ja saskaņā ar to uz kompensācijām par sabiedrisko pakalpojumu veikšanu attiecas konkurences noteikumi, atbilstība šiem noteikumiem balstās uz trīs principiem:

(95)

Neitralitātes principa ievērošana šajā konkrētajā gadījumā nerada nekādas grūtības.

(96)

Izlemjot, vai LNE sabiedriskos pakalpojumus iespējams kvalificēt kā pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku (saimniecisku) nozīmi, Komisijai jānovērtē apspriežamās saimnieciskās darbības raksturs un jāpārbauda, vai dalībvalsts nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, to kvalificējot kā vispārējas nozīmes uzdevumu.

(97)

Jau noteikts, ka LNE darbība publiskajā jomā ir saimnieciska darbība.

(98)

Nosakot vispārēju nozīmi, dalībvalstu rīcībā ir plašas novērtēšanas pilnvaras, ja vien Komisija nav atklājusi acīmredzamu kļūdu, – izņemot nozares, kurās šis jautājums jau ir reglamentēts Kopienas līmenī.

(99)

Šajā konkrētajā gadījumā Komisija uzskata, ka LNE sabiedrisko pakalpojumu uzdevuma definīcija, kāda tā minēta 1978. gada dibināšanas aktā un 2005. gadā izdarītajos papildinājumos, ir pietiekami skaidra (28), un tāpēc Francijas iestādes nav pieļāvušas acīmredzamu novērtēšanas kļūdu. Turklāt pienākums sniegt pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi attiecīgajam uzņēmumam jāuztic ar oficiālu aktu. Konkrētajā gadījumā 1978. gada 10. janvāra likums Nr. 78-23 un 2005. gada dekrēti ir valsts oficiālie tiesību akti. Turklāt no 1997. gada valsts ir noslēgusi nolīgumus par mērķiem, kuros precīzi un sīki izklāstīti LNE uzdevumi.

(100)

Ieinteresēto personu komentāri, kuros pēc būtības norādīts, ka LNE konkurentiem nav iespējams noteikt robežu starp uzņēmuma saimniecisko darbību un attiecīgo pienākumu sniegt sabiedriskus pakalpojumu, šo slēdzienu neatceļ. Praksē konkurenti, cenzdamies izvairīties no jebkādām savstarpējām subsīdijām, kas neatbilst EK Līgumam, atsaucas uz prasību nošķirt grāmatvedības uzskaiti par iepriekšminētajiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem un grāmatvedības uzskaiti par saimniecisku darbību. Šie aspekti tiek aplūkoti turpmāk.

(101)

Proporcionalitāte, kas izriet no 86. panta 2. punkta, paredz, ka līdzekļi, kas izmantoti vispārējas nozīmes pakalpojumu sniegšanai nedrīkst radīt nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus. Konkrētāk, ir jāgarantē, lai visi EK Līgumā paredzētie ierobežojumi būtu tikai tie, kas nepieciešami, lai nodrošinātu uzdevuma veikšanu. Ir jānodrošina vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšana, un uzņēmumiem, kuriem tie ir uzticēti, jāspēj uzņemties specifiskos izdevumus un papildu tīrās izmaksas, ko tie rada.

(102)

Komisija uzskata, ka apspriežamais atbalsts attiecas uz LNE vispārējas nozīmes pienākumu.

(103)

Tādējādi proporcionalitātes princips tiek ievērots, ja ikgadējā kompensācija, ko izmaksā valsts iestādes, ir mazāka vai vienāda ar papildu tīrajām izmaksām, kas rodas LNE, veicot vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus. Šis fakts būtu apliecināts, ja, analītiskajā grāmatvedībā pareizi nodalot publiskās un komerciālās jomas produktus un izmaksas, publiskās jomas darbības rezultāts, kurā iekļautas visas finanšu gadā saņemtās subsīdijas, būtu negatīvs vai vienāds ar nulli vai uzrādītu saprātīgu peļņu, īpaši ņemot vērā LNE darbību un nozari, kurā tā darbojas.

(104)

Komisija izpētīja LNE analītiskajā grāmatvedībā izmantotās metodes, lai pārbaudītu, vai tās ļauj efektīvi identificēt visus produktus un izmaksas vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumiem 1993.–2005. gadā (29).

(105)

LNE 2005. gada analītiskā grāmatvedības uzskaite balstās uz kopējo izmaksu uzskaiti, kuras pamatā ir precīza visu veikto darbību uzskaite, izmantojot lielu skaitu operatīvo pozīciju (80) un funkcionālo pozīciju (aptuveni 40).

(106)

Ieņēmumus LNE saimnieciskajā jomā veido apgrozījums par sniegtajiem pakalpojumiem un citiem produktiem, piemēram, personāla norīkošanu, piegādi klientiem, par ko tiek izrakstīts rēķins, un riska izmaksas.

(107)

Ieņēmumus publiskajā jomā veido apgrozījums par pētījumiem, Metroloģijas nolīgums (bijušais BNM), dažādi ieņēmumi (piemēram, no starptautiskās tehniskās sadarbības), tās darbības subsīdiju un ieguldījumu subsīdiju daļas, kas ieskaitītas publiskās jomas bilancē.

(108)

Bilancē ieskaitītā ieguldījumu subsīdiju daļa ietver arī ieguldījumu subsīdijas, ko maksā vietējās pašvaldības. Tāpēc šīs subsīdijas, kas palīdzēja finansēt LNE uzticētos sabiedriskos pakalpojumus, analizējot ir iekļautas kompensācijas summā, kas piešķirta LNE, lai segtu sabiedrisko pakalpojumu izmaksas. Publiskās un saimnieciskās jomas attiecība (2/3 un 1/3) ēku amortizācijā atbilst piešķīrumiem ēkām Trapas 3. un 4. objektā.

(109)

Tas pats attiecas uz izdevumiem saimnieciskajā un publiskajā jomā. Tos galvenokārt veido tiešās darbaspēka, tiešo iepirkumu un apakšlīgumu un citas tiešās izmaksas, tiešo uzdevumu izpildes izmaksas, netiešās izmaksas, vispārējās izmaksas, infrastruktūras un amortizācijas izmaksas.

(110)

Pievēršoties konkrētāk amortizācijas un tādu iekārtu infrastruktūras izmaksām, kas izmantotas gan saimnieciskajā, gan publiskajā jomā, analītiskā grāmatvedības uzskaite ir balstīta uz plaši pieņemtām metodēm, ņemot vērā šo iekārtu izmantošanas koeficientu.

(111)

Komisija uzskata, ka analizētais paraugs, kas atbilst 70 % no LNE aprīkojuma un iekārtu vērtībai, kura ir pamatā proporcijas 44/56 izstrādei, ir apmierinošs. Turklāt vispārējo sadalījuma koeficientu, kas piemērots visdārgākajām iekārtām, var izmantot plašāk, attiecinot to arī uz lētākām iekārtām, kas papildina dārgās iekārtas.

(112)

Turklāt attiecība 44/56 ir attiecināma uz visu aplūkojamo periodu, jo darbībai saimnieciskajā jomā ir pieaugoša tendence (30). Tāpēc ir saprātīgi uzskatīt, ka iekārtu izmantošanas koeficients publiskajā jomā, kas konstatēts 2005. gadā, atbilst minimālajam koeficientam 1993.–2004. gada periodā.

(113)

Turklāt Komisija uzskata, ka 10 % drošības rezervē, ko izmantojušas Francijas iestādes, veicot pārrēķinu par 1993.-2004. gadu, netiek pārvērtētas publiskās jomas izmaksas, tātad netiek attaisnotas, iespējams, pārmērīgās subsīdijas. Francijas iestāžu pieeja ir saprātīga.

(114)

Tāpēc Komisija secina, ka LNE analītiskā grāmatvedība atbilst parasti atzītajiem standartiem šajā jomā, ka tai nav ievērojamas specifikas un ka ir pieņemams pārrēķins, kas veikts, lai nodrošinātu katras jomas uzskaiti (31) laikposmā no 1993. līdz 2003. gadam (32).

(115)

Publiskās jomas gada rezultāts, kurā iekļautas valsts subsīdijas, atbilstīgi LNE analītiskajai grāmatvedības uzskaitei ir šāds:

(116)

Kopš 1993. gada publiskās jomas rezultāti, proti, tās darbības rezultāti, kas attiecas uz pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, biežāk bija ar zaudējumiem, kaut arī tika piešķirts atbalsts. Ja parādās pārpalikums, tas nepārsniedz 2 % no apgrozījuma publiskajā jomā. Svērtais rezultāts 1993.–2004. gada periodā ir 1,9 % zaudējumu.

(117)

Šādi rezultāti, kas vidēji ir negatīvi, acīmredzami ir zemāki par saprātīgu peļņu līdzvērtīgā privātā uzņēmumā.

(118)

Papildus Komisija sīki izpētīja LNE un to trīs ieinteresēto personu rezultātus un apgrozījumu, kuras veica līdzīgu darbību 1998.-2005. gadā (34). Tas rādīja, ka tīrās peļņas attiecība pret apgrozījumu LNE bija viszemākā (– 3,2 % LNE darbībai publiskajā jomā, 0,6 % LNE darbībai kopumā), salīdzinot ar ieinteresētajām personām, kurām šī proporcija ir no 0 % līdz 4 %. Tas apstiprina, ka LNE peļņa publiskajā jomā atbilst saprātīgai peļņai.

(119)

Tāpēc Komisija secina, ka LNE kopš 1993. gada nav saņēmusi pārmērīgu kompensāciju par izmaksām, kas saistītas ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu. Kompensācijas, kas izmaksātas LNE 1993.-2005. gadā, ir valsts atbalsts, kas ir saderīgs ar kopējo tirgu Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(120)

No tā izriet, ka nav nepieciešams pārbaudīt savstarpējo subsīdiju esamību LNE  (35) attiecībā uz tās darbību saimnieciskajā jomā.

(121)

Lai gan dažas (turklāt – ierobežotas) LNE darbības publiskajā jomā nevajadzētu uzskatīt par saimnieciskām darbībām (36) un tās varētu pielīdzināt publiskas iestādes uzdevumiem, tomēr būtu jāpārbauda, vai valsts iestāžu maksātās kompensācijas ir mazākas vai vienādas ar tīrajām izmaksām, kas saistītas ar šo uzdevumu veikšanu (37).

(122)

Šī analīze jau veikta 115.-120. apsvērumā, un no tās izriet, ka nav iebildumu pret apspriežamo kompensāciju. Tomēr tā dod pamatu uzskatīt, ka minēto darbību finansēšana nav valsts atbalsts.

(123)

Apsvērumos, ko saistībā ar šo procedūru iesniedza daži konkurenti, ir pieminēts cits LNE gūtais atbalsts. Šī procedūra nebija veltīta šiem pasākumiem. Ņemot vērā Francijas iestāžu atbildes, Komisija tomēr uzskata, ka ir pietiekami informēta, lai varētu paust savu nostāju šajā jautājumā.

(124)

To subsīdiju kopapjoms, ko LNE bija saņēmusi no Ildefransas reģiona, lai finansētu atlaides, ko LNE piešķīra šā reģiona MVU, 2003. gadā bija 61 000euro. Tā kā šīs subsīdijas var uzskatīt par valsts atbalstu LNE (nevis tās klientiem – MVU) un tās neattiecas uz valsts atbalsta shēmu (sk. 53. apsvērumu), tās atbilst 2. pantam Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (38). Komisijai pret to nav iebildumu.

(125)

Komisija turklāt atzīmē, ka ADEME nav piešķīrusi atbalstu LNE.

(126)

Ne oficiālo Francijas Republikas logotipu izmantošana, ne arī LNE dalības līmenis starptautiskās struktūrās šajā konkrētajā gadījumā nav būtiski. LNE logotips atšķiras no oficiālā logotipa, kuru izmanto tikai valsts iestādes. Saistībā ar valsts iestāžu pārstāvību dažās Eiropas Savienības un starptautiskajās struktūrās (Reglamentētās metroloģijas starptautiskā organizācija (OIML) un Eiropas reglamentētās metroloģijas kooperācijā (WELMEC)) priekšrocības, kas izpaužas kā LNE atpazīstamība, nav valsts atbalsts.

(127)

Nav priekšrocību attiecībā uz pašapdrošināšanu, īpašu darba tiesību režīmu darbiniekiem vai bezmaksas arhivēšanu. LNE apdrošināšanas polises, kuru prēmiju apjoms 2004. gadā pārsniedza 300 000euro, ir līdzīgas tām, kuras izsniedz privāti uzņēmumi. LNE darbiniekiem nav īpaša statusa, kāds ir valsts dienestā, viņi ir privāttiesību subjekti gan attiecībā uz apdrošināšanu bezdarba gadījumam, gan attiecībā uz pensiju apdrošināšanu. Visbeidzot, LNE neizmanto bezmaksas arhivēšanu, gluži pretēji, tās tiešās izmaksas 2005. gadā bija ap 80 000euro.

(128)

Atvieglojumi, kurus izmanto LNE saistībā ar nodokļu kredītu pētniecībā, nav valsts atbalsts 87. panta 1. punkta nozīmē, īpaši tāpēc, ka šie atvieglojumi neparedz valsts finansējumu. Tie radušies no tā, ka LNE pētniecības darbinieki tika pakļauti ad hoc novērtējumam saistībā ar sabiedriskajiem uzdevumiem pētniecības jomā. Turklāt nodokļu kredīts pētniecībā tiek ņemts vērā LNE ieņēmumos un izdevumos.

(129)

Atbalstu, ko LNE sniedz muitas iestādes, nepamato nekādi precīzi argumenti. Konstatēts, ka DGDDI izmanto pats savas laboratorijas, DGCCRF laboratorijas vai ārējās laboratorijas, tostarp LNE, Institut national de recherche et de sécurité (Nacionālais pētniecības un drošības institūtu) vai Centre scientifique et technique du bâtiment (Celtniecības zinātnes un tehnisko centru, CSTB) attiecībā uz būvmateriāliem.

(130)

Atbilstīgi 5.4. sadaļai kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu valsts un BNM budžeta dotāciju, kā arī vietējo pašvaldību subsīdiju veidā, kas piešķirtas LNE 1993.–2005. gadā, ir valsts atbalsts.

(131)

Komisija konstatē, ka Francija nelikumīgi sniegusi šo atbalstu, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(132)

Tomēr šis atbalsts ir saderīgs ar Līguma 86. panta 2. punktu.

(133)

Šis lēmums neattiecas uz valsts garantijām LNE darbībai saimnieciskajā jomā, jo tai ir EPIC statuss. Šis aspekts, saistībā ar kuru tika saņemts priekšlikums veikt derīgus pasākumus atbilstīgi Līguma 88. panta 1. punktam (39), tiks izskatīts turpmākajos lēmumos,

5.4.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 95/37

(1)

Komisijas 2006. gada 4. oktobra galīgajā Lēmumā K(2006) 4332 noteikts no Eiropas Zivsaimniecības fonda (turpmāk “EZF”) gadā atvēlētais Kopienas saistību apropriāciju paredzamais sadalījums starp dalībvalstīm laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim reģioniem, kas tiesīgi saņemt EZF finansējumu saskaņā ar mērķi, kas nav konverģences mērķis, reģioniem, kas tiesīgi saņemt EZF finansējumu saskaņā ar konverģences mērķi, un EZF Kopienas saistību apropriāciju kopējais apjoms.

(2)

Lai Bulgārija un Rumānija līdz 2013. gadam saņemtu EZF finansējumu, Bulgārijai un Rumānijai jānosaka Kopienas saistību apropriāciju paredzamais sadalījums reģioniem, kas tiesīgi saņemt EZF finansējumu saskaņā ar konverģences mērķi, un jānosaka no EZF atvēlēto Kopienas saistību apropriāciju kopējais apjoms.

(3)

Tāpēc attiecīgi ir jāgroza galīgais Lēmums K(2006) 4332,