I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

4.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/3

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 375/2007

(2007. gada 30. marts),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (1), un jo īpaši tās 5. un 6. pantu,

tā kā:

(1)

Visiem gaisa kuģiem, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1592/2002 noteikumi, līdz 2007. gada 28. martam bija jāizdod lidojumderīguma sertifikāti vai lidošanas atļaujas saskaņā ar Komisijas 2003. gada 24. septembra Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju (2). Ja šādu sertifikātu vai lidošanas atļauju nav, Kopienas operatoriem pēc minētās dienas nav atļauts ekspluatēt šos gaisa kuģus dalībvalstu teritorijā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1702/2003 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (turpmāk “Aģentūra”) līdz 2007. gada 28. martam bija jānosaka apstiprinātie projekti, kas vajadzīgi, lai izdotu lidojumderīguma sertifikātus vai lidošanas atļaujas dalībvalstīs reģistrētiem gaisa kuģiem, kuri neatbilst minētās regulas 2. panta 3. punkta a) apakšpunkta noteikumiem. Šajā termiņā Aģentūra daudzu aeronautikas ražojumu projektus nevarēja noteikt, jo to projektētāji nebija iesnieguši vajadzīgos pieteikumus.

(3)

Lidojumderīguma sertifikāti būtu jāizdod tikai tad, kad Aģentūra pēc attiecīgā ražojuma tehniskā novērtējuma ir apstiprinājusi tā projektu, bet ierobežotus lidojumderīguma sertifikātus var izdot uz ierobežotu termiņu, lai nodrošinātu attiecīgo gaisa kuģu ekspluatācijas nepārtrauktību un dotu Aģentūrai iespēju novērtēt to projektus.

(4)

Aģentūra līdz 2007. gada 28. martam nav paspējusi pieņemt īpašas lidojumderīguma specifikācijas. Tomēr apstiprinātus projektus ir iespējams noteikt, atsaucoties uz projekta valstu projektiem, kā tas lielākoties ir darīts attiecībā uz gaisa kuģiem, kam dalībvalstis bija izdevušas tipa sertifikātus līdz 2003. gada 28. septembrim.

(5)

Šāda projektu noteikšana būtu jāveic tikai attiecībā uz gaisa kuģiem, kam dalībvalstis ir izdevušas lidojumderīguma sertifikātus, izslēdzot ierobežotus lidojumderīguma sertifikātus un lidošanas atļaujas, lai nodrošinātu, ka šādi gaisa kuģi atbilst vismaz tām drošuma prasībām, kas noteiktas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 8. pielikumā.

(6)

Lai pēc iespējas mazinātu drošuma riskus un ierobežotu konkurences traucējumus, paredzētais pasākums būtu jāattiecina vienīgi uz gaisa kuģiem, kam dalībvalstis ir izdevušas lidojumderīguma sertifikātus un kas attiecīgajā dalībvalstī ir reģistrēti līdz dienai, kad šajā dalībvalstī ir sākta Regulas (EK) Nr. 1702/2003 piemērošana (3). Šādu gaisa kuģu īpašnieki, reģistrējot gaisa kuģus, nezināja, ka pēc 2007. gada 28. marta to turpmāka ekspluatācija, iespējams, nebūs atļauta. Savukārt to gaisa kuģu īpašnieki, kuru gaisa kuģi kādā dalībvalstī ir reģistrēti pēc dienas, kad šajā dalībvalstī ir sākta Regulas (EK) Nr. 1702/2003 piemērošana, reģistrējot gaisa kuģus, zināja, ka pēc 2007. gada 28. marta to turpmāka ekspluatācija nebūs atļauta, ja vien Aģentūra līdz šai dienai nebūs apstiprinājusi to projektu.

(7)

Ir atzīts, ka jānodrošina paredzētā pasākuma attiecināšana tikai un vienīgi uz gaisa kuģiem, kuru projekta valsts pārstāvniecības iestāde saskaņā ar darba procedūru atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1592/2002 18. pantam apņemas atbalstīt Aģentūru, lai nodrošinātu nepārtrauktu šādā veidā apstiprinātu projektu pārraudzību.

(8)

Paredzētajam pasākumam vajadzētu būt pagaidu pasākumam, lai mazinātu riskus, ko rada Aģentūras ierobežotās tehniskās zināšanas par iesaistīto ražojumu projektiem. Svarīgi ir arī stimulēt projektētājus, lai viņi būtu ieinteresēti palīdzēt Aģentūrai noteikt apstiprinātos projektus, kas vajadzīgi, lai attiecīgos gaisa kuģus varētu pilnvērtīgi iekļaut Kopienas sistēmā. Turklāt atšķirīga tiesiskā regulējuma piemērošana gaisa kuģiem, kas veic vienādas darbības, iekšējā tirgū rada negodīgas konkurences problēmas, un šāda situācija nevar turpināties bezgalīgi. Tādēļ pasākuma piemērošanas termiņu vajadzētu ierobežot līdz 12 mēnešiem ar pagarināšanas iespēju ne ilgāk kā uz 18 mēnešiem, turklāt ar noteikumu, ka šajā laikposmā ir sākts sertifikācijas process, ko līdz termiņa beigām ir iespējams pabeigt.

(9)

Regulas (EK) Nr. 1702/2003 2. panta 3. punkta a) apakšpunkts attiecas tikai uz gaisa kuģiem, kam izdots tipa sertifikāts. Taču vairākiem gaisa kuģiem, kas citādi atbilst šajā pantā minētajam pasākumam, tipa sertifikāti nekad nav bijuši, jo šo gaisa kuģu projektēšanas un sertificēšanas laikā šādu dokumentu nepieprasīja tolaik spēkā esošie ICAO standarti. Tādēļ vajag precizējumu, lai šādiem gaisa kuģiem arī turpmāk varētu izdot lidojumderīguma sertifikātus.

(10)

Lai novērstu pārpratumus un juridisku neskaidrību, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikuma 21A.173. punkta b) apakšpunkta 2. daļa un 21A.184. punkts, kurā ir minētas “īpašas sertifikācijas specifikācijas”, nevis “īpašas lidojumderīguma specifikācijas”, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1592/2002 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

(11)

Regulas (EK) Nr. 1592/2002 5. panta 3. punkta a) apakšpunkts paredz lidošanas atļauju izdošanu, atkāpjoties no noteikumiem par lidojumderīguma sertifikātu izdošanu. Parasti lidošanas atļauju izdod, kad lidojumderīguma sertifikāts uz laiku ir kļuvis nederīgs, piemēram, bojājumu dēļ, vai kad lidojumderīguma sertifikātu nevar izdot, piemēram, tādēļ ka gaisa kuģis neatbilst lidojumderīguma pamatprasībām vai tādēļ ka atbilstība šīm prasībām vēl nav pierādīta, bet gaisa kuģis tomēr spēj veikt drošus lidojumus.

(12)

Pēc lidošanas atļauju pārejas perioda beigām saistībā ar šo atļauju izdošanu ir jāpieņem kopīgas prasības un administratīvas procedūras, iekļaujot visus nosacījumus, kas vajadzīgi, lai mazinātu pamatprasību neievērošanas riskus, un tādējādi nodrošinot, ka visas dalībvalstis atzīst lidošanas atļaujas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1592/2002 8. pantu.

(13)	Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1592/2002 12. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 14. panta 1. punktu publicētie Aģentūras atzinumi (4).

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Regulas (EK) Nr. 1592/2002 54. panta 3. punktā minētā Komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1702/2003 groza šādi:

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Ražojumu, daļu un ierīču sertifikācija

1. Ražojumiem, daļām un ierīcēm izdod sertifikātus, kas precizēti 21. daļā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, gaisa kuģus, ieskaitot jebkuru uzstādītu ražojumu, daļu un ierīci, kas nav reģistrēta dalībvalstīs, atbrīvo no 21. daļas H un I apakšiedaļas prasībām. Gaisa kuģus atbrīvo arī no 21. daļas P apakšiedaļas prasībām, izņemot gadījumus, kad to identifikācijas zīmes ir noteikusi dalībvalsts.

3. Ja pielikumā (21. daļā) ir norāde piemērot un/vai ievērot Komisijas Regulas (EK) Nr. 2042/2003 I pielikuma (M daļas) noteikumus un ja dalībvalsts saskaņā ar minētās regulas 7. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu ir izvēlējusies līdz 2008. gada 28. septembrim minēto daļu nepiemērot, šīs daļas vietā līdz minētajai dienai piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus.

2.a pants

Tipa sertifikātu un saistīto lidojumderīguma sertifikātu derīguma nepārtrauktība

1. Attiecībā uz ražojumiem, kam dalībvalsts līdz 2003. gada 28. septembrim ir izdevusi tipa sertifikātu vai dokumentu, kas ļauj izdot lidojumderīguma sertifikātu, piemēro šādus noteikumus:

Uzskata, ka šādam ražojumam ir tipa sertifikāts, kas izdots saskaņā ar šo regulu, ja:

tā tipa sertifikācijas bāze ir:

—	JAA tipa sertifikācijas bāze ražojumiem, kas sertificēti saskaņā ar JAA tehnisko datu lapā noteiktajām JAA procedūrām, vai

—

attiecībā uz citiem ražojumiem projekta valsts tipa sertifikāta datu lapā noteiktā tipa sertifikācijas bāze, ja projekta valsts ir:

—	dalībvalsts, ja vien Aģentūra, jo īpaši ņemot vērā piemērotās lidojumderīguma normas un ekspluatācijas pieredzi, nekonstatē, ka šāda tipa sertifikācijas bāze nenodrošina lidojumu drošuma līmeni, kas ir līdzvērtīgs pamatregulā un šajā regulā noteiktajam, vai

—

valsts, ar ko dalībvalsts noslēgusi divpusēju lidojumderīguma nolīgumu vai tamlīdzīgu vienošanos, kurā noteikts, ka attiecīgie ražojumi ir sertificēti uz projekta valsts lidojumderīguma normu pamata, ja vien Aģentūra nekonstatē, ka projekta valsts lidojumderīguma normas vai ekspluatācijas pieredze, vai lidojumu drošuma sistēma nenodrošina lidojumu drošuma līmeni, kas ir līdzvērtīgs Regulā (EK) Nr. 1592/2002 un šajā regulā noteiktajam.

Aģentūra veic otrajā ievilkumā minēto noteikumu sākotnējo ietekmes novērtējumu, lai sniegtu Komisijai atzinumu, kurā iekļauti šīs regulas iespējamie grozījumi;

ii)	vides aizsardzības prasības ir Čikāgas Konvencijas 16. pielikumā noteiktās un ražojumam piemērojamās prasības;

iii)	piemērojamie lidojumderīguma norādījumi ir projekta valsts lidojumderīguma norādījumi.

Līdz 2003. gada 28. septembrim dalībvalsts reģistrā iekļautu atsevišķu gaisa kuģu projektus uzskata par apstiprinātiem saskaņā ar šo regulu, ja

i)	to pamattipa projekts ir daļa no a) apakšpunktā minētā tipa sertifikāta;

ii)	visas tās izmaiņas pamattipa projektā, par kurām tipa sertifikāta turētājs nav atbildīgs, ir apstiprinātas; un

iii)	ir ievēroti reģistrācijas dalībvalsts līdz 2003. gada 28. septembrim izdotie vai pieņemtie lidojumderīguma norādījumi, tostarp visi projekta valsts lidojumderīguma norādījumu grozījumi, kam piekritusi reģistrācijas dalībvalsts.

c)	Aģentūra līdz 2007. gada 28. martam nosaka, kādu ražojumu tipa sertifikāti neatbilst a) apakšpunkta prasībām.

d)	Aģentūra līdz 2007. gada 28. martam nosaka tipa sertifikāta trokšņa līmeņa datu lapu visiem ražojumiem, uz ko attiecas a) apakšpunkts. Līdz šādai noteikšanai dalībvalstis joprojām var izdot trokšņa sertifikātus saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

2. Attiecībā uz ražojumiem, kam tipa sertificēšanu 2003. gada 28. septembrī veic JAA vai dalībvalsts, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja ražojumu sertificē vairākas dalībvalstis, atsaucei izmanto visprogresīvāko projektu;

b)	nepiemēro 21. daļas 21A.15. punkta a), b) un c) apakšpunktu;

c)	atkāpjoties no 21. daļas 21A.17. punkta a) apakšpunkta noteikumiem, tipa sertifikācijas bāze ir tā, ko apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā nosaka JAA vai attiecīgos gadījumos dalībvalsts;

d)	atzinumu par atbilstību, kas sniegts, ievērojot JAA vai dalībvalsts noteiktās procedūras, uzskata par atzinumu, ko sniegusi Aģentūra, lai izpildītu 21. daļas 21A.20. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus.

3. Attiecībā uz ražojumiem, kam ir valsts tipa sertifikāts vai līdzvērtīgs dokuments un kam dalībvalsts veiktu izmaiņu apstiprināšana nav pabeigta līdz termiņam, kad tipa sertifikātam jābūt saskaņā ar šo regulu, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja apstiprināšanā piedalās vairākas dalībvalstis, atsaucei izmanto visprogresīvāko projektu;

b)	nepiemēro 21. daļas 21A.93. punktu;

c)	piemērojamā tipa sertifikācijas bāze ir tā, ko izmaiņu apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā nosaka JAA vai attiecīgos gadījumos dalībvalsts;

d)	atzinumu par atbilstību, kas sniegts, ievērojot JAA vai dalībvalsts noteiktās procedūras, uzskata par atzinumu, ko sniegusi Aģentūra, lai izpildītu 21. daļas 21A.103. punkta a) apakšpunkta 2. daļas un b) apakšpunkta noteikumus.

4. Attiecībā uz ražojumiem, kam ir valsts tipa sertifikāts vai līdzvērtīgs dokuments un kam dalībvalsts veikta lielāka remonta projekta apstiprināšana nav pabeigta līdz termiņam, kad tipa sertifikāta derīgumam jābūt noteiktam saskaņā ar šo regulu, atzinumu par atbilstību, kas sniegts, ievērojot JAA vai dalībvalsts noteiktās procedūras, uzskata par atzinumu, ko sniegusi Aģentūra, lai izpildītu 21. daļas 21A.433. punkta a) apakšpunkta noteikumus.

5. Lidojumderīguma sertifikātu, ko izdevusi dalībvalsts, apliecinot atbilstību tipa sertifikātam, kura derīgums noteikts saskaņā ar 1. punktu, uzskata par atbilstošu šai regulai.

2.b pants

Papildu tipa sertifikātu derīguma nepārtrauktība

1. Attiecībā uz papildu tipa sertifikātiem, kurus izdevusi dalībvalsts saskaņā ar JAA procedūrām vai spēkā esošām valsts procedūrām, un attiecībā uz izmaiņām ražojumos, ko ierosinājušas personas, kas nav tādu ražojumu tipa sertifikātu turētājas, ko apstiprinājusi dalībvalsts saskaņā ar spēkā esošām valsts procedūrām, ja papildu tipa sertifikāts vai izmaiņas ir spēkā 2003. gada 28. septembrī, papildu tipa sertifikātu uzskata par izdotu un izmaiņas par apstiprinātām saskaņā ar šo regulu.

2. Attiecībā uz papildu tipa sertifikātiem, kuru apstiprināšanu saskaņā ar spēkā esošām JAA papildu tipa sertifikācijas procedūrām 2003. gada 28. septembrī veic dalībvalsts, un attiecībā uz lielākām ražojumu izmaiņām, ko ierosinājušas personas, kas nav tādu ražojumu tipa sertifikātu turētājas, kuru apstiprināšanu saskaņā ar spēkā esošām valsts procedūrām 2003. gada 28. septembrī veic dalībvalsts, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja sertificēšanā piedalās vairākas dalībvalstis, atsaucei izmanto visprogresīvāko projektu;

b)	nepiemēro 21. daļas 21A.113. punkta a) un b) apakšpunktu;

c)	piemērojamā sertifikācijas bāze ir tā, ko papildu tipa sertifikāta vai lielāku izmaiņu apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā nosaka JAA vai attiecīgos gadījumos dalībvalsts;

d)	atzinumus par atbilstību, kas sniegti, ievērojot JAA vai dalībvalsts noteiktās procedūras, uzskata par atzinumiem, ko sniegusi Aģentūra, lai izpildītu 21. daļas 21A.115. punkta a) apakšpunkta noteikumus.

2.c pants

Dažu dalībvalstīs reģistrētu gaisa kuģu ekspluatācijas nepārtrauktība

1. Attiecībā uz gaisa kuģiem, kuriem nav tipa sertifikāta, kas būtu izdots saskaņā ar šīs regulas 2.a panta 1. punkta a) apakšpunktu, bet kuriem dalībvalsts ir izdevusi lidojumderīguma sertifikātu pirms dienas, kad attiecīgajā dalībvalstī ir sākta Regulas (EK) Nr. 1702/2003 piemērošana (5), un kuri minētajā dienā ir dalībvalsts reģistrā un joprojām ir tās reģistrā 2007. gada 28. martā, piemērojamās īpašās lidojumderīguma specifikācijas uzskata par izdotām saskaņā ar šo regulu atbilstoši šādu nosacījumu kopumam:

piemērojamās īpašās lidojumderīguma specifikācijas ir projekta valsts tipa sertifikāta datu lapa un tipa sertifikāta trokšņa līmeņa datu lapa vai līdzvērtīgi projekta valsts dokumenti ar nosacījumu, ka projekta valsts ar Aģentūru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1592/2002 18. pantu ir noslēgusi attiecīgu vienošanos par darba procedūru, kurā ir iekļauta šādu gaisa kuģu projektu lidojumderīguma nepārtrauktība,

b)	vides aizsardzības prasības ir Čikāgas Konvencijas 16. pielikumā noteiktās un gaisa kuģim piemērojamās prasības,

c)	piemērojamie norādījumi attiecībā uz lidojumderīgumu ir projekta valsts obligātie pastāvīga lidojumderīguma norādījumi.

2. Īpašās lidojumderīguma specifikācijas ļauj turpināt izmantot gaisa kuģi tā atļautajos ekspluatācijas veidos, kas ir spēkā 2007. gada 28. martā un kas paliek spēkā līdz 2008. gada 28. martam, ja vien šīs specifikācijas pirms minētā termiņa beigām neaizstāj ar projekta vai vides aizsardzības apstiprinājumu, ko saskaņā ar šo regulu izdod Aģentūra. Ierobežotus lidojumderīguma sertifikātus attiecīgajiem gaisa kuģiem dalībvalstis izdod saskaņā ar 21. daļas H apakšiedaļu, iepriekš pārliecinoties par gaisa kuģa atbilstību minētajām specifikācijām.

3. Attiecībā uz konkrētiem gaisa kuģu tipiem Komisija var pagarināt 2. punktā minēto derīguma termiņu ilgākais līdz 18 mēnešiem ar noteikumu, ka Aģentūra ir sākusi šo gaisa kuģu tipu sertifikācijas procesu līdz 2008. gada 28. martam un apņēmusies to pabeigt līdz termiņa pagarinājuma beigām. Par šādiem gadījumiem Aģentūra ziņo Komisijai.

2.d pants

Daļu un ierīču sertifikātu derīguma nepārtrauktība

1. Daļu un ierīču apstiprinājumus, ko izdevusi dalībvalsts un kas ir spēkā 2003. gada 28. septembrī, uzskata par izdotiem saskaņā ar šo regulu.

2. Attiecībā uz daļām un ierīcēm, kam dalībvalsts 2003. gada 28. septembrī veic apstiprināšanu vai atļaujas izdošanas procedūru, piemēro šādus noteikumus:

a)	ja atļaujas izdošanas procedūrā piedalās vairākas dalībvalstis, atsaucei izmanto visprogresīvāko projektu;

b)	nepiemēro 21. daļas 21A.603. punktu;

c)	piemērojamās datu prasības saskaņā ar 21. daļas 21A.605. punktu ir prasības, ko apstiprinājuma vai atļaujas pieteikuma iesniegšanas dienā ir noteikusi attiecīgā dalībvalsts;

d)	atzinumu par atbilstību, ko sniegusi attiecīgā dalībvalsts, uzskata par atzinumu, ko sniegusi Aģentūra, lai izpildītu 21. daļas 21A.606. punkta b) apakšpunkta noteikumus.

2.e pants

Lidošanas atļaujas

Nosacījumus, ko dalībvalstis līdz 2007. gada 28. martam ir noteikušas attiecībā uz lidošanas atļaujām vai citiem lidojumderīguma sertifikātiem, kas izdoti gaisa kuģiem, kam nav saskaņā ar šo regulu izdota lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta, uzskata par noteiktiem saskaņā ar šo regulu, ja vien Aģentūra līdz 2008. gada 28. martam nekonstatē, ka šādi nosacījumu negarantē drošuma līmeni, kas ir līdzvērtīgs Regulā (EK) Nr. 1592/2002 vai šajā regulā noteiktajam drošuma līmenim.

Lidošanas atļauju vai citu lidojumderīguma sertifikātu, ko dalībvalsts līdz 2007. gada 28. martam ir izdevusi gaisa kuģim, kam nav saskaņā ar šo regulu izdota lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta, līdz 2008. gada 28. martam uzskata par lidošanas atļauju, kas izdota saskaņā ar šo regulu.”

2.	Komisijas Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikumu (21. daļu) groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 30. martā

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Jacques BARROT

(1) OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1701/2003 (OV L 243, 27.9.2003., 5. lpp.).

(2) OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 706/2006 (OV L 122, 9.5.2006., 16. lpp.).

(3) ES 15: 2003. gada 28. septembris; ES 10: 2004. gada 1. maijs; ES 2: 2007. gada 1. janvāris.

(4) 2007. gada 30. janvāra Atzinums 1/2007 un 2007. gada 8. februāra Atzinums 2/2007.

(5) ES 15: 2003. gada 28. septembris; ES 10: 2004. gada 1. maijs; ES 2: 2007. gada 1. janvāris.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1702/2003 pielikumu groza šādi:

Šādu xvii) ievilkumu pievieno 21A.139. punkta b) apakšpunkta 1. daļai:

“xvii)

lidošanas atļauju izdošanu un saistīto lidošanas nosacījumu apstiprināšanu.”

Šādu e) apakšpunktu pievieno 21A.163. punktam:

“e)

saskaņā ar ražošanas procedūrām, ko apstiprinājusi tā kompetentā iestāde, gaisa kuģim, kuru tas ražojis, un gadījumos, kad ražošanas organizācija saskaņā ar ražošanas organizācijas apstiprinājumu (POA) pati kontrolē gaisa kuģa konfigurāciju un apliecina atbilstību apstiprinātajiem projekta nosacījumiem, kas attiecas uz lidošanu, izdot lidošanas atļauju saskaņā ar 21A.711. punkta c) apakšpunktu, ieskaitot lidošanas nosacījumu apstiprinājumu saskaņā ar 21A.710. punkta b) apakšpunktu.”

Šādu j) un k) apakšpunktu pievieno 21A.165. punktam:

“j)	atbilstīgos gadījumos saskaņā ar 21A.163. punkta e) apakšpunktā paredzētajām tiesībām nosaka lidošanas atļauju izdošanas nosacījumus;

k)	atbilstīgos gadījumos pirms gaisa kuģa lidošanas atļaujas (EASA 20.b veidlapa, skatīt papildinājumu) izdošanas saskaņā ar 21A.163. punkta e) apakšpunktā paredzētajām tiesībām nosaka atbilstību 21A.711. punkta b) un d) apakšpunktam.”

4)	Ar šādu aizstāj A iedaļas H apakšiedaļas nosaukumu: “H APAKŠIEDAĻA – LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTI LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI”

5)	Frāzi “īpašas sertifikācijas specifikācijas” 21A.173. punkta b) apakšpunkta 2. daļā aizstāj ar frāzi “īpašas lidojumderīguma specifikācijas”.

6)	Svītro 21A.173. punkta c) apakšpunktu.

7)	Svītro 21A.174. punkta d) apakšpunktu.

Ar šādu aizstāj 21A.179. punkta b) apakšpunktu:

“b)

Ja īpašumtiesības uz gaisa kuģi ir mainījušās un gaisa kuģim ir ierobežots lidojumderīguma sertifikāts, kas neatbilst ierobežotam tipa sertifikātam, šādus lidojumderīguma sertifikātus nodod kopā ar gaisa kuģi ar nosacījumu, ka gaisa kuģis paliek tai pašā reģistrā, vai izdod tikai ar tās reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes oficiālu piekrišanu, kurai attiecīgo gaisa kuģi nodod.”

9)	Frāzi “īpašas sertifikācijas specifikācijas”21A.184. punktā aizstāj ar frāzi “īpašas lidojumderīguma specifikācijas”.

10)	Svītro 21A.185. punktu.

11)

Ar šādu aizstāj 21A.263. punkta b) apakšpunktu:

“b)

Ievērojot 21A.257. punkta b) apakšpunkta noteikumus, Aģentūra pieņem un vairs nepārbauda atbilstības dokumentus, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs, lai saņemtu:

1)	lidošanas atļaujas saņemšanai vajadzīgo lidošanas nosacījumu apstiprinājumu vai

2)	tipa sertifikātu vai lielāku tipa projekta izmaiņu apstiprinājumu; vai

3)	papildu tipa sertifikātu; vai

4)	ETSO atļauju saskaņā ar 21A.602.B punkta b) apakšpunkta 1. daļu; vai

5)	lielāka remonta projekta apstiprinājumu.”

12)

Šādu 6. un 7. daļu pievieno 21A.263. punkta c) apakšpunktam:

“6)

Apstiprināt lidošanas atļauju izdošanas nosacījumus saskaņā ar 21.A.710. punkta a) apakšpunkta 2. daļu,

izņemot šādu gaisa kuģu sākotnējos lidojumus:

—	jauna tipa gaisa kuģu sākotnējos lidojumus vai

—	tādu gaisa kuģu sākotnējos lidojumus, kuri ir pārveidoti tā, ka šie pārveidojumi ir atzīti vai būtu atzīstami par būtiskām lielākām izmaiņām vai par būtisku papildu tipa sertifikāta izdošanas pamatu, vai

—	tādu gaisa kuģu sākotnējos lidojumus, kuru lidošanas un/vai pilotēšanas raksturlielumi, iespējams, ir būtiski pārveidoti;

ii)	izņemot lidošanas atļaujas, kas jāizdod saskaņā ar 21A.701. punkta a) apakšpunkta 15. daļu.

Saskaņā ar 21A.711.punkta b) apakšpunktu izdot lidošanas atļauju gaisa kuģim, ko tas ir projektējis vai pārveidojis, un gadījumos, kad projektēšanas organizācija saskaņā ar projektēšanas organizācijas apstiprinājumu (DOA) pati kontrolē gaisa kuģa konfigurāciju un apliecina atbilstību apstiprinātajiem projekta nosacījumiem, kas attiecas uz lidošanu.”

13)

Šādu f) un g) apakšpunktu pievieno 21A.265. punktam:

“f)	atbilstīgos gadījumos saskaņā ar 21A.263. punkta c) apakšpunkta 6. daļā paredzētajām tiesībām nosaka lidošanas atļauju izdošanas nosacījumus;

g)	atbilstīgos gadījumos pirms gaisa kuģa lidošanas atļaujas (EASA 20.b veidlapa, skatīt papildinājumu) izdošanas saskaņā ar 21A.263. punkta c) apakšpunkta 7. daļā paredzētajām tiesībām nosaka atbilstību 21A.711. punkta b) un d) apakšpunktam.”

14)

Ar šādu aizstāj A iedaļas P apakšiedaļu:

“P APAKŠIEDAĻA – LIDOŠANAS ATĻAUJAS

21A.701. Darbības joma

Saskaņā ar šo apakšiedaļu lidošanas atļaujas izdod gaisa kuģiem, kas neatbilst vai par kuriem nav pierādīts, ka tie atbilst spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām, bet kas noteiktos apstākļos spēj veikt drošus lidojumus šādā nolūkā:

1.	Izstrādes nolūkā.

2.	Lai pierādītu atbilstību noteikumiem vai sertifikācijas specifikācijām.

3.	Lai apmācītu projektēšanas organizāciju vai ražošanas organizāciju apkalpi.

4.	Lai veiktu jaunizstrādāta gaisa kuģa ražošanas izmēģinājuma lidojumu.

5.	Lai veiktu ražošanā esoša gaisa kuģa pārlidojumus starp ražošanas objektiem.

6.	Lai, demonstrējot gaisa kuģi lidojumā, nodotu to pasūtītājam.

7.	Lai gaisa kuģi piegādātu vai eksportētu.

8.	Lai, demonstrējot gaisa kuģi lidojumā, nodotu to iestādei.

9.	Lai veiktu tirgus izpēti, ieskaitot pasūtītāja apkalpes apmācību.

10.	Lai piedalītos izstādēs un gaisa parādēs.

11.	Lai lidotu uz vietu, kur veic tehnisko apkopi vai lidojumderīguma pārbaudi, vai uz novietni.

12.	Lai lidotu ar svaru, kas pārsniedz gaisa kuģa maksimālo sertificēto pacelšanās svaru lidojumam ārpus parastā lidojuma rādiusa pāri ūdenim vai zemes teritorijai, kur nav pieejamas pietiekamas nosēšanās iespējas vai atbilstoša degviela.

13.	Lai pārsniegtu rekordus, piedalītos gaisa sacīkstēs vai līdzīgās sacensībās.

14.	Lai lidotu ar gaisa kuģi, kas atbilst spēkā esošām lidojumderīguma prasībām, pirms atzīta tā atbilstība vides prasībām.

15.	Lai veiktu nekomerciālus lidojumus ar individuāliem, nesarežģītiem gaisa kuģiem vai gaisa kuģu tipiem, kam nevajag lidojumderīguma sertifikātus vai ierobežotus lidojumderīguma sertifikātus.

21A.703. Atbilstība

Lidošanas atļaujas pieteikuma iesniedzējs var būt jebkura fiziska vai juridiska persona, bet gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējs lūdz lidošanas atļauju saskaņā ar 21A.701. punkta a) apakšpunkta 15. daļu, pieteikuma iesniedzējs ir gaisa kuģa īpašnieks. Atbilstīgie lidošanas atļaujas pieteikuma iesniedzēji var iesniegt arī lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikumus.

21A.705. Kompetentās iestādes

Neatkarīgi no 21.1. punkta šajā apakšiedaļā “kompetentā iestāde” ir:

a)	reģistrācijas dalībvalsts ieceltā iestāde vai

b)	nereģistrētu gaisa kuģu gadījumā – tās dalībvalsts ieceltā iestāde, kas ir noteikusi to identifikācijas zīmes.

21A.707. Lidošanas atļauju pieteikumi

a)	Saskaņā ar 21A.703. punktu un gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam nav piešķirtas tiesības izdot lidošanas atļaujas, lidošanas atļaujas pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei tādā formā un veidā, kā šī iestāde noteikusi.

Visos lidošanas atļaujas pieteikumos norāda:

1.	lidojuma(-u) nolūku(-us) saskaņā ar 21A.701. punktu;

2.	gaisa kuģa neatbilstības spēkā esošajām lidojumderīguma prasībām;

3.	lidošanas nosacījumus, kas apstiprināti saskaņā ar 21A.710. punktu.

c)	Ja, iesniedzot lidošanas atļaujas pieteikumu, lidošanas nosacījumi nav apstiprināti, saskaņā ar 21A.709. punktu iesniedz lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikumu.

21A.708. Lidošanas nosacījumi

Pie lidošanas nosacījumiem pieder:

a)	konfigurācija(-as), kam pieteikuma iesniedzējs lūdz lidošanas atļauju;

visi nosacījumi un ierobežojumi, kas vajadzīgi drošai gaisa kuģa ekspluatācijai, tostarp:

1.	nosacījumi vai ierobežojumi, kas attiecas uz lidojumam(-iem) vajadzīgajiem maršrutiem vai gaisa telpu, vai abiem;

2.	nosacījumi un ierobežojumi, kas attiecas uz apkalpi, kura lidos ar gaisa kuģi;

3.	ierobežojumi, kas attiecas uz tādu personu pārvadāšanu, kuras nepieder pie apkalpes;

4.	ekspluatācijas ierobežojumi, konkrētas procedūras vai tehniskie nosacījumi, kas jāievēro;

5.	konkrētas lidojumu izmēģinājumu programmas (attiecīgos gadījumos);

6.	konkrēti lidojumderīguma nepārtrauktības pasākumi un to īstenošanas kārtība, ieskaitot tehniskās apkopes noteikumus;

c)	pamatojums, ka gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem;

d)	gaisa kuģu konfigurāciju kontroles metode, lai ievērotu noteiktos nosacījumus.

21A.709. Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikums

Lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikumu iesniedz saskaņā ar 21A.707. punkta c) apakšpunktu un gadījumos, kad pieteikuma iesniedzējam nav piešķirtas tiesības apstiprināt lidojuma nosacījumus, ievērojot šādus noteikumus:

1.	ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana ir saistīta ar projekta drošumu, pieteikumu iesniedz Aģentūrai tādā formā un veidā, kā Aģentūra noteikusi,

2.	ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana nav saistīta ar projekta drošumu, pieteikumu iesniedz kompetentajai iestādei tādā formā un veidā, kā iestāde noteikusi.

Visos lidošanas nosacījumu apstiprināšanas pieteikumos iekļauj:

1.	ierosinātos lidošanas nosacījumus;

2.	dokumentus, kas pamato šos nosacījumus;

3.	paziņojumu, ka gaisa kuģis spēj veikt drošu lidojumu saskaņā ar 21.A.708. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

21A.710. Lidošanas nosacījumu apstiprināšana

Ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana ir saistīta ar projekta drošumu, lidošanas nosacījumus apstiprina:

1.	Aģentūra vai

2.	pienācīgi apstiprināta projektēšanas organizācija saskaņā ar 21A.263. punkta c) apakšpunkta 6. daļā paredzētajām tiesībām.

b)	Ja lidošanas nosacījumu apstiprināšana nav saistīta ar projekta drošumu, lidošanas nosacījumus apstiprina kompetentā iestāde vai pienācīgi apstiprināta organizācija, kas izdod arī lidošanas atļauju.

Pirms lidošanas nosacījumu apstiprināšanas Aģentūrai, kompetentajai iestādei vai apstiprinātajai organizācijai jāpārliecinās, ka gaisa kuģis spēj veikt drošus lidojumus saskaņā ar noteiktajiem nosacījumiem un ierobežojumiem. Aģentūra vai kompetentā iestāde šajā nolūkā var veikt vai likt pieteikuma iesniedzējam veikt visas vajadzīgās pārbaudes vai izmēģinājumus.

21A.711. Lidošanas atļauju izdošana

Kompetentā iestāde izdod lidošanas atļaujas:

1.	pēc 21A.707. punktā minētās informācijas saņemšanas,

2.	ja saskaņā ar 21A.710. punktu ir apstiprināti 21A.708. punktā minētie nosacījumi,

3.	ja kompetentā iestāde, veicot pati savu izmeklēšanu, kas var ietvert pārbaudes, vai īstenojot ar pieteikuma iesniedzēju saskaņotas procedūras, ir pārliecinājusies, ka gaisa kuģis pirms lidojuma atbilst projektam, kas definēts saskaņā ar 21A.708. punktu.

b)	Pienācīgi apstiprinātas projektēšanas organizācijas drīkst izdot lidošanas atļaujas (EASA 20.b veidlapa, skatīt papildinājumu) saskaņā ar 21A.263. punkta c) apakšpunkta 7. daļā paredzētajām tiesībām, ja saskaņā ar 21A.710. punktu ir apstiprināti 21A.708. punktā minētie nosacījumi.

c)	Pienācīgi apstiprinātas ražošanas organizācijas drīkst izdot lidošanas atļaujas (EASA 20.b veidlapa, skatīt papildinājumu) saskaņā ar 21A.163. punkta e) apakšpunktā paredzētajām tiesībām, ja saskaņā ar 21A.710. punktu ir apstiprināti 21A.708. punktā minētie nosacījumi.

d)	Lidošanas atļaujās norāda to izdošanas mērķi(-us) un saskaņā ar 21A.710. punktu apstiprinātos nosacījumus un ierobežojumus.

e)	Ja atļaujas ir izdotas saskaņā ar b) vai c) apakšpunktu, kompetentajai iestādei iesniedz lidošanas atļaujas kopiju.

f)	Ja ir pierādījumi, ka nav izpildīts kāds no 21A.723. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem attiecībā uz kādas organizācijas izdotu lidošanas atļauju, kas ir izdota saskaņā ar 21A.711. punkta b) vai c) apakšpunktu, šī organizācija atsauc attiecīgo lidošanas atļauju.

21A.713. Izmaiņas

a)	Jebkuras izmaiņas, kas lidošanas atļaujā noteiktos lidošanas nosacījumus vai ar tiem saistītos pamatojumus padara nederīgus, apstiprina saskaņā ar 21A.710. punktu. Attiecīgos gadījumos iesniedz pieteikumu saskaņā ar 21A.709. punktu.

b)	Ja izmaiņas ietekmē lidošanas atļaujas saturu, saskaņā ar 21A.711. punktu jāizdod jauna lidošanas atļauja.

21A.715. Valodas

Rokasgrāmatas, plakātus, sarakstus un instrumentu marķējumus un citu vajadzīgu informāciju, kas paredzēta spēkā esošajās sertifikācijas specifikācijās, izdod vienā vai vairākās kompetentajai iestādei pieņemamās Eiropas Kopienas oficiālajās valodās.

21A.719. Nodošana

a)	Lidošanas atļaujas nav nododamas.

Neatkarīgi no a) apakšpunkta, izdodot lidošanas atļaujas saskaņā ar 21A.701. punkta a) apakšpunkta 15. daļas noteikumiem, ja īpašumtiesības uz gaisa kuģi ir mainījušās, lidošanas atļauju nodod kopā ar gaisa kuģi, ja gaisa kuģis paliek tai pašā reģistrā, vai izdod tikai ar tās reģistrācijas dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu, kurai attiecīgo gaisa kuģi nodod.

21A.721. Pārbaudes

Lidošanas atļaujas turētājs vai pieteikuma iesniedzējs pēc kompetentās iestādes lūguma nodrošina piekļuvi attiecīgajam gaisa kuģim.

21A.723. Termiņi un derīguma nepārtrauktība

Lidošanas atļaujas izsniedz ilgākais uz 12 mēnešiem, un tās paliek spēkā, ja:

1.	ir ievēroti ar lidošanas atļaujām saistītie 21A.711. punkta d) apakšpunktā minētie nosacījumi un ierobežojumi;

2.	no lidošanas atļaujas neatsakās un to neatsauc saskaņā ar 21B.530. punktu;

3.	gaisa kuģis paliek tajā pašā reģistrā.

b)	Neatkarīgi no a) apakšpunkta saskaņā ar 21.A.701. punkta a) apakšpunkta 15. daļu izdotas lidošanas atļaujas var izdot uz neierobežotu laiku.

c)	Atteikšanās vai atsaukšanas gadījumā lidošanas atļauju atdod kompetentajai iestādei.

21A.725. Lidošanas atļauju atjaunošana

Lidošanas atļauju atjaunošanu izskata kā izmaiņas saskaņā ar 21A.713. punktu.

21A.727. Lidošanas atļauju turētāju pienākumi

Lidošanas atļauju turētāji nodrošina visu ar attiecīgo lidošanas atļauju saistīto nosacījumu un ierobežojumu izpildi un saglabāšanu.

21A.729. Uzskaite

a)	Visus dokumentus, kas sagatavoti, lai noteiktu un pamatotu lidošanas nosacījumus, lidošanas nosacījumu apstiprinājuma turētājs uzglabā pieejamus Aģentūrai un kompetentajai iestādei un tos saglabā, lai sniegtu informāciju, kas vajadzīga gaisa kuģa lidojumderīguma nepārtrauktības nodrošināšanai.

Visus dokumentus, kas saistīti ar lidošanas atļauju izsniegšanu saskaņā ar apstiprinātām organizācijām piešķirtajām tiesībām, tostarp pārbaudes ziņojumus un dokumentus, kas pamato lidošanas nosacījumu apstiprināšanu un lidošanas atļauju izdošanu, attiecīgā apstiprinātā organizācija uzglabā pieejamus Aģentūrai un kompetentajai iestādei un tos saglabā, lai sniegtu informāciju, kas vajadzīga gaisa kuģa lidojumderīguma nepārtrauktības nodrošināšanai.”

15)

Ar šādu aizstāj 21B.20. punktu:

“21B.20. Kompetento iestāžu pienākumi

Dalībvalstu kompetentās iestādes atbild par A iedaļas F, G, H, I un P apakšiedaļas noteikumu izpildi tikai attiecībā uz pieteikuma iesniedzējiem vai turētājiem, kuru galvenā uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgās dalībvalsts teritorijā.”

16)

Ar šādu aizstāj 21B.25. punkta a) apakšpunktu:

“a)	Vispārīgas prasības: Dalībvalsts ieceļ kompetento iestādi, kuras pienākums ir izpildīt A iedaļas F, G, H, I un P apakšiedaļas noteikumus ar dokumentētām procedūrām, savu organizatorisko struktūru un personālu.”

17)	Ar šādu aizstāj B iedaļas H apakšiedaļas virsrakstu: “H APAKŠIEDAĻA – LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI UN IEROBEŽOTI LIDOJUMDERĪGUMA SERTIFIKĀTI”

18)

Ar šādu aizstāj 21B.325. punkta a) apakšpunktu:

“a)

Pārliecinoties, ka atbilstība piemērojamajām A iedaļas H apakšiedaļas prasībām ir ievērota, reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās attiecīgi izdod vai groza lidojumderīguma sertifikātu (EASA 25. veidlapa, skatīt papildinājumu) vai ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu (EASA 24. veidlapa, skatīt papildinājumu).”

19)

Ar šādu aizstāj 21B.330. punktu:

“21B.330. Lidojumderīguma sertifikātu un ierobežotu lidojumderīguma sertifikātu apturēšana un atsaukšana

a)	Ja ir pierādījumi, ka kāds no 21A.181. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde aptur vai atsauc lidojumderīguma sertifikātu.

b)	Izdodot paziņojumu par lidojumderīguma sertifikāta vai ierobežota lidojumderīguma sertifikāta apturēšanu un atsaukšanu, reģistrācijas dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo apturēšanas vai atsaukšanas iemeslus un informē sertifikāta turētāju par apelācijas tiesībām.”

20)

Ar šādu aizstāj B iedaļas P apakšiedaļu:

“P APAKŠIEDAĻA – LIDOŠANAS ATĻAUJAS

21B.520. Izmeklēšana

a)	Kompetentā iestāde veic pietiekamu izmeklēšanu, lai pamatotu lidošanas atļauju izdošanu vai atsaukšanu.

Kompetentā iestāde sagatavo novērtēšanas procedūras, iekļaujot vismaz šādus elementus:

1.	pieteikuma iesniedzēja atbilstības novērtējums;

2.	pieteikuma atbilstības novērtējums;

3.	pieteikumam pievienoto dokumentu novērtējums;

4.	gaisa kuģa pārbaude;

5.	lidošanas nosacījumu apstiprināšana saskaņā ar 21A.710. punkta b) apakšpunktu.

21B.525. Lidošanas atļauju izdošana

Kompetentā iestāde izdod lidošanas atļaujas (EASA 20.a veidlapa, skatīt papildinājumu), iepriekš pārliecinoties, ka ir izpildītas piemērojamās A iedaļas P apakšiedaļas prasības.

21B.530. Lidošanas atļauju atsaukšana

a)	Ja ir pierādījumi, ka kāds no 21A.723. punkta a) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem nav izpildīts, kompetentā iestāde atsauc attiecīgo lidošanas atļauju.

b)	Izdodot paziņojumu par lidošanas atļaujas atsaukšanu, kompetentā iestāde paziņo atsaukšanas iemeslus un informē lidošanas atļaujas turētāju par apelācijas tiesībām.

21B.545. Uzskaite

a)	Kompetentā iestāde izmanto uzskaites sistēmu, kas pietiekami labi ļauj izsekot katras lidošanas atļaujas izdošanas un atsaukšanas procesam.

Uzskaitē iekļauj vismaz:

1.	dokumentus, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs,

2.	dokumentus, kas sastādīti, veicot izmeklēšanu, un kuros konstatētas saistībā ar 21B.520. punkta b) apakšpunktā definētajiem elementiem veiktās darbības un to gala rezultāti, un

3.	lidošanas atļaujas kopiju.

c)	Uzskaites dokumentus glabā vismaz sešus gadus pēc atļaujas derīguma termiņa beigām.”

21)

Papildinājumu sarakstu aizstāj ar šādu:

“I papildinājums – EASA 1. veidlapa. Autorizēts izmantošanas sertifikāts

II papildinājums – EASA 15.a veidlapa. Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāts

III papildinājums – EASA 20.a veidlapa. Lidošanas atļauja

IV papildinājums – EASA 20.b veidlapa. Lidošanas atļauja (izdod apstiprinātas organizācijas)

V papildinājums – EASA 24. veidlapa. Ierobežots lidojumderīguma sertifikāts

VI papildinājums – EASA 25. veidlapa. Lidojumderīguma sertifikāts

VII papildinājums – EASA 45. veidlapa. Trokšņa līmeņa sertifikāts

VIII papildinājums – EASA 52. veidlapa. Gaisa kuģa atbilstības apliecinājums

IX papildinājums – EASA 53. veidlapa. Izmantošanas sertifikāts

X papildinājums – EASA 55. veidlapa. Ražošanas organizācijas apstiprinājuma sertifikāts

XI papildinājums – EASA 65. veidlapa. Vienošanās dokuments [ražošana bez ražošanas organizācijas apstiprinājuma (POA)]”

22)	EASA 20. veidlapu aizstāj ar šādu: “ ”

23)	Pievieno šādu EASA 20.b veidlapu: “ ”

24)	EASA 55. veidlapas B lapu aizstāj ar šādu: “ ”

II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

4.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/26

PADOMES LĒMUMS

(2007. gada 19. marts),

lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

(2007/210/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 80. panta 2. punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2003. gada 5. jūnijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par nolīgumu ar Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti pielikumā Padomes lēmumam, ar kuru Komisija ir pilnvarota sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(3)	Ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk, Komisijas apspriestais nolīgums būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināta Nolīguma parakstīšana starp Eiropas Kopienu un Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem, ņemot vērā Padomes Lēmumu par minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kuras ir tiesīgas Kopienas vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Līdz tā spēkā stāšanās dienai nolīgumu piemēro provizoriski, sākot no pirmā mēneša pirmās dienas pēc dienas, kad Puses viena otru ir informējušas par to, ka ir pabeigtas šim nolūkam vajadzīgās procedūras.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots sniegt nolīguma 9. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu.

Briselē, 2007. gada 19. martā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

Horst SEEHOFER

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem

EIROPAS KOPIENA,

no vienas puses, un

MALAIZIJAS VALDĪBA (turpmāk – “Malaizija”),

no otras puses,

(turpmāk – “Puses”),

ATZĪSTOT, ka tos noteikumus divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Malaiziju, kuri ir pretrunā Eiropas Kopienas tiesību aktiem, ir jāsaskaņo ar šiem Kopienas tiesību aktiem, tādējādi izveidojot stabilu juridisko pamatu gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp Eiropas Kopienu un Malaiziju un saglabājot šo gaisa pārvadājumu pakalpojumu nepārtrauktību;

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz vairākiem aspektiem, kas var tikt iekļauti divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm;

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem Kopienas gaisa pārvadātājiem, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī, ir tiesības uz nediskriminētu piekļuvi lidojuma maršrutiem starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un trešām valstīm;

ŅEMOT VĒRĀ nolīgumus starp Eiropas Kopienu un dažām trešām valstīm, kas nodrošina šo trešo valstu valstspiederīgajiem iespēju kļūt par tādu gaisa pārvadātāju īpašniekiem, kam piešķirta atļauja saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem;

IEVĒROJOT, ka saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem gaisa pārvadātāji principā nedrīkst slēgt nolīgumus, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un kuru mērķis vai iedarbība ir nepieļaut, ierobežot vai traucēt konkurenci;

ATZĪSTOT, ka noteikumi, kas ietverti starp Eiropas Kopienas dalībvalstīm un Malaiziju noslēgtajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos un kas i) paredz pieņemt vai atbalsta nolīgumus starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus vai saskaņotas darbības, ar kurām nepieļauj, izkropļo vai ierobežo konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos, vai ii) pastiprina šādu nolīgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi, vai iii) deleģē gaisa pārvadātājiem vai citiem privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, lai nepieļautu, izkropļotu vai ierobežotu konkurenci starp gaisa pārvadātājiem attiecīgajos maršrutos, var padarīt neefektīvus uzņēmumiem piemērojamos konkurences noteikumus;

IEVĒROJOT, ka Eiropas Kopienas mērķis šajās sarunās nav palielināt kopējo gaisa pārvadājumu pakalpojumu apjomu starp Eiropas Kopienu un Malaiziju, ietekmēt līdzsvaru starp Kopienas gaisa pārvadātājiem un Malaizijas gaisa pārvadātājiem vai apspriest grozījumus spēkā esošajos divpusējos gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumos par satiksmes tiesībām,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Vispārīgie noteikumi

1. Šajā nolīgumā “dalībvalstis” ir Eiropas Kopienas dalībvalstis.

2. Šā nolīguma I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos esošās atsauces uz tās dalībvalsts valstspiederīgajiem, kas ir attiecīgā nolīguma Puse, uzskata par atsaucēm uz Eiropas Kopienas dalībvalstu valstspiederīgajiem.

3. Šā nolīguma I pielikumā uzskaitītajos nolīgumos esošās atsauces uz tās dalībvalsts gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām, kas ir attiecīgā nolīguma Puse, uzskata par atsaucēm uz attiecīgās dalībvalsts norādītajiem gaisa pārvadātājiem vai aviosabiedrībām.

2. pants

Norādīšana, ko veic dalībvalsts

1. Šā panta 2. un 3. punkts aizstāj atbilstīgos noteikumus pantos, kas uzskaitīti, attiecīgi, II pielikuma a) un b) punktā, saistībā ar, attiecīgi, gaisa pārvadātāju norādīšanu, ko veic attiecīgā dalībvalsts, pilnvarām un atļaujām, ko tiem piešķir Libānas Republika, un gaisa pārvadātāju atļauju vai pilnvaru atteikumu, atsaukšanu, apturēšanu vai ierobežošanu.

2. Saņemot kādas dalībvalsts norādi, Malaizija ar mazāko iespējamo procedūras kavēšanos piešķir atbilstīgas pilnvaras un atļaujas, ja:

i)	gaisa pārvadātājs saskaņā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu veic uzņēmējdarbību norādītājas dalībvalsts teritorijā, un tam ir derīga darbības licence atbilstīgi Eiropas Kopienas tiesību aktiem; un

ii)	dalībvalsts, kas ir atbildīga par aviācijas uzņēmuma sertifikāta izdošanu, faktiski īsteno un nodrošina reglamentējošu gaisa pārvadātāja kontroli, un norādē ir skaidri identificēta attiecīgā aeronavigācijas iestāde; un

iii)	gaisa pārvadātāja galvenā uzņēmējdarbības vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kurā tas ir saņēmis derīgu darbības licenci; un

iv)

gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – pieder un turpina piederēt dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem, vai citām valstīm, kas uzskaitītas III pielikumā, un/vai šo citu valstu valstspiederīgajiem, un šīs valstis un/vai šie valstspiederīgie to pastāvīgi faktiski kontrolē.

3. Malaizija var atteikt, atsaukt, apturēt vai ierobežot dalībvalsts norādīta, ja:

i)	gaisa pārvadātājs saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu neveic uzņēmējdarbību norādītājas dalībvalsts teritorijā vai tam nav derīgas darbības licences saskaņā ar Eiropas Kopienas tiesību aktiem; vai

ii)	dalībvalsts, kas ir atbildīga par aviācijas uzņēmuma sertifikāta izdošanu, faktiski neīsteno vai nenodrošina reglamentējošu gaisa pārvadātāja kontroli, vai arī norādē nav skaidri identificēta attiecīgā aeronavigācijas iestāde; vai

iii)	gaisa pārvadātājs – tieši vai sakarā ar lielākās daļas īpašumtiesībām – nepieder dalībvalstīm un/vai dalībvalstu valstspiederīgajiem, vai arī citām valstīm, kas uzskaitītas III pielikumā, un/vai šo citu valstu valstspiederīgajiem, vai arī minētie to faktiski nekontrolē; vai

iv)

gaisa pārvadātājs jau ir licencēts darboties saskaņā ar Malaizijas un citas dalībvalsts divpusējo nolīgumu, un Malaizija var pierādīt, ka, īstenojot satiksmes tiesības saskaņā ar šo nolīgumu maršrutā, kurā ir iekļauts punkts šajā citā dalībvalstī, tiek apieti satiksmes tiesību ierobežojumi, kas noteikti ar šo citu nolīgumu; vai

v)	norādītajam gaisa pārvadātājam ir kādas dalībvalsts izsniegta gaisa kuģa ekspluatanta apliecība un nav spēkā neviens divpusējs gaisa pārvadājumu nolīgums starp Malaiziju un šo dalībvalsti, un šī dalībvalsts ir liegusi satiksmes tiesības Malaizijas izraudzītajiem gaisa pārvadātājiem.

Izmantojot savas tiesības saskaņā ar šo punktu, Malaizija Kopienas gaisa pārvadātājus nediskriminē valstspiederības dēļ.

3. pants

Drošība

1. Šā panta 2. punkts papildina II pielikuma c) punktā uzskaitītos pantus.

2. Ja dalībvalsts (pirmā dalībvalsts) ir norādījusi gaisa pārvadātāju, kura reglamentējošo kontroli īsteno un nodrošina kāda cita dalībvalsts, tad Malaizijas tiesības saskaņā ar drošības noteikumiem nolīgumā, kas noslēgts starp pirmo dalībvalsti, kura norādījusi gaisa pārvadātāju, un Malaiziju, tāpat piemēro gan attiecībā uz drošības standartu pieņemšanu, īstenošanu vai uzturēšanu, ko veic šī cita dalībvalsts, gan attiecībā uz šā gaisa pārvadātāja darbības atļauju.

4. pants

Nodokļu uzlikšana aviācijas degvielai

1. Šā panta 2. punkts papildina atbilstīgos noteikumus pantos, kas uzskaitīti II pielikuma d) punktā.

2. Neskarot citus noteikumus par pretējo, II pielikuma d) punktā uzskaitītie nolīgumi neliedz dalībvalstij nediskriminējoši uzlikt nodokļus, nodevas, maksu vai citus maksājumus par degvielu, ko tās teritorijā piegādā izmantošanai tādu Malaizijas norādītu gaisa pārvadātāju lidaparātos, kuri veic lidojumus maršrutā no kādas vietas šīs dalībvalsts teritorijā uz citu vietu šīs dalībvalsts vai citas dalībvalsts teritorijā.

5. pants

Tarifi pārvadājumiem Eiropas Kopienā

1. Šā panta 2. punkts papildina II pielikuma e) punktā uzskaitītos pantus.

2. Uz tarifiem, ko saskaņā ar kādu no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, kurā ir kāds no II pielikuma e) punktā uzskaitītajiem noteikumiem, Malaizijas norādīti gaisa pārvadātāji piemēro par pārvadājumiem, kas pilnībā veikti Eiropas Kopienas teritorijā, attiecas Eiropas Kopienas tiesību akti.

6. pants

Atbilstība konkurences noteikumiem

1. Neskarot citus noteikumus par pretējo, ar I pielikumā minēto nolīgumu noteikumiem i) neatbalsta līgumus starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumus vai saskaņotas darbības, ar kurām nepieļauj, izkropļo vai ierobežo konkurenci, ii) nepastiprina šādu līgumu, lēmumu vai saskaņotu darbību ietekmi vai iii) nedeleģē privātiem uzņēmējiem atbildību par tādu pasākumu veikšanu, ar kuriem nepieļauj, izkropļo vai ierobežo konkurenci.

2. Nepiemēro I pielikumā uzskaitīto nolīgumu noteikumus, kuri nav saderīgi ar šā panta 1. punktu.

7. pants

Nolīguma pielikumi

Šā nolīguma pielikumi ir tā sastāvdaļa.

8. pants

Pārskatīšana vai grozījumi

Puses, savstarpēji vienojoties, var jebkurā laikā pārskatīt vai grozīt šo nolīgumu.

9. pants

Stāšanās spēkā un provizoriska piemērošana

1. Šis nolīgums stājas spēkā, kad Puses viena otrai ir rakstiski paziņojušas, ka ir pabeigtas attiecīgās iekšējās procedūras, kas vajadzīgas, lai nolīgums stātos spēkā.

2. Neskarot 1. punktu, Puses vienojas provizoriski piemērot šo nolīgumu no tā mēneša pirmās dienas, kurš ir pēc dienas, kad Puses ir viena otrai paziņojušas par šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

3. Nolīgumi un citi pasākumi starp dalībvalstīm un Malaiziju, kas šā nolīguma parakstīšanas dienā vēl nav stājušies spēkā un ko vēl nepiemēro provizoriski, ir uzskaitīti I pielikuma b) punktā. Šo nolīgumu piemēro visiem šādiem nolīgumiem un pasākumiem, tiem stājoties spēkā vai tos piemērojot provizoriski.

10. pants

Nolīguma izbeigšana

1. Ja tiek izbeigts kāds no I pielikumā uzskaitītajiem nolīgumiem, vienlaikus izbeidzas visi šā nolīguma noteikumi, kas attiecas uz atbilstīgo I pielikumā uzskaitīto nolīgumu.

2. Ja tiek izbeigti visi I pielikumā uzskaitītie nolīgumi, vienlaikus izbeidzas šis nolīgums.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Briselē, divos oriģināleksemplāros, divi tūkstoši septītā gada divdesmit otrajā martā, angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un malajiešu valodā.

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Kominità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Communidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

За правителството на Малайзия

Por el Gobierno de Malasia

Za vládu Malajsie

For Malaysias regering

Für die Regierung Malaysias

Malaisia valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση της Μαλαισίας

For the Government of Malaysia

Pour le gouvernement de la Malaisie

Per il governo della Malaysia

Malaizijas valdības vārdā

Malaizijos Vyriausybės vardu

Malaijzia Kormánya részéről

Għall-Gvern tal-Malažja

Voor de Regering van Maleisië

W imieniu Rządu Malezji

Pelo Governo da Malásia

Pentru Guvernul Malaeziei

Za vládu Malajzie

Za Vlado Malezije

Malesian hallituksen puolesta

För Malaysias regering

I PIELIKUMS

Šā nolīguma 1. pantā minēto nolīgumu saraksts

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi starp Malaiziju un Eiropas Kopienas dalībvalstīm, kuri šā nolīguma parakstīšanas dienā ir noslēgti, parakstīti un/vai tiek piemēroti provizoriski:

—

Nolīgums starp Austrijas federālo valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1976. gada 22. novembrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Austrijas nolīgums”.

Grozījumi izdarīti ar Vīnē, 1990. gada 23. augustā parakstīto Saprašanās memorandu.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar Kualalumpurā, 1994. gada 14. septembrī parakstīto verbālnotu;

—

Nolīgums starp Beļģijas Karalistes valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1974. gada 26. februārī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Beļģijas nolīgums”.

Grozījumi izdarīti ar Briselē, 1978. gada 25. jūlijā parakstīto Saskaņoto protokolu.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar Kualalumpurā, 1993. gada 14. oktobrī parakstīto Saskaņoto protokolu;

—

Nolīgums starp Čehoslovākijas Sociālistiskās Republikas valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Prāgā, 1973. gada 2. maijā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Čehijas Republikas nolīgums”.

Lasāms kopā ar Prāgā, 1973. gada 2. maijā parakstīto saprašanās memorandu;

—	Nolīgums starp Dānijas Karalistes valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1967. gada 19. oktobrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Dānijas nolīgums”;

—	Projekts Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumam starp Dānijas Karalistes valdību un Malaizijas valdību, kas parafēts 1997. un 2002. gadā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Dānijas nolīguma projekts”;

—

Nolīgums starp Somijas Republikas valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1997. gada 6. novembrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Somijas nolīgums”.

Lasāms kopā ar Kualalumpurā, 1997. gada 15. septembrī parakstīto Saprašanās memorandu;

—	Nolīgums starp Francijas Republikas valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumiem, kas parakstīts Kualalumpurā, 1967. gada 22. maijā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Francijas nolīgums”;

—	Nolīgums starp Vācijas Federatīvo Republiku un Malaiziju par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1968. gada 23. jūlijā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Vācijas nolīgums”;

—	Nolīgums starp Ungārijas Republikas valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1993. gada 19. februārī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Ungārijas nolīgums”;

—	Nolīgums starp Īrijas valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumiem, kas parakstīts Šenonā, 1992. gada 17. februārī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Īrijas nolīgums”;

—

Nolīgums starp Malaizijas valdību un Itālijas Republikas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kas parakstīts Kualalumpurā, 1995. gada 23. martā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Itālijas nolīgums”.

Lasāms kopā ar Romā, 1994. gada 30. novembrī parakstīto Konfidenciālo saprašanās memorandu.

Grozījumi izdarīti ar Kualalumpurā, 1997. gada 18. jūlijā parakstīto Konfidenciālo saprašanās memorandu.

Grozījumi izdarīti ar Romā, 2005. gada 18. maijā parakstīto Malaizijas un Itālijas sarunu Saskaņoto protokolu.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar Londonā, 2006. gada 18. jūlijā parakstīto Saprašanās memorandu;

—

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgums starp Malaizijas valdību un Luksemburgas Lielhercogistes valdību, kas parafēts Kualalumpurā, 2002. gada 19. jūlijā, kā Kualalumpurā, 2002. gada 19. jūlijā parakstītā Konfidenciālā saprašanās memoranda II pielikums, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Luksemburgas nolīgums”;

—

Nolīgums starp Maltas valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Malaizijā, 1993. gada 12. oktobrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Maltas nolīgums”.

Lasāms kopā ar Valletā, 1984. gada 28. februārī parakstīto Saprašanās memorandu;

—

Nolīgums starp Nīderlandes Karalistes valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1966. gada 15. decembrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Nīderlandes nolīgums”.

Grozījumi izdarīti ar notu apmaiņu 1988. gada 25. martā.

Grozījumi izdarīti ar Konfidenciālo memorandu 1991. gada 23. oktobrī.

Grozījumi izdarīti ar notu apmaiņu Kualalumpurā, 1993. gada 10. maijā.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar Konfidenciālo saprašanās memorandu, kas pievienots kā A papildinājums Kualalumpurā, 1995. gada 19. septembrī parakstītajam Saskaņotajam protokolam.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar notu apmaiņu Kualalumpurā, 1996. gada 23. maijā;

—

Nolīgums starp Polijas Tautas Republikas valdību un Malaizijas valdību par civilo gaisa transportu, kas parakstīts Kualalumpurā, 1975. gada 24. martā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Polijas nolīgums”;

Jālasa kopā ar Nolīguma starp Polijas Tautas Republikas valdību un Malaizijas valdību par civilo gaisa transportu Protokolu, kas parakstīts Kualalumpurā, 1974. gada 5. jūlijā;

—	Nolīgums starp Malazijas valdību un Portugāles Republiku par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parafēts un pievienots kā Kualalumpurā, 1998. gada 19. maijā parakstītā Saprašanās memoranda II pielikums, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Portugāles nolīgums”;

—	Nolīgums starp Rumānijas Sociālistiskās Republikas valdību un Malaizijas valdību par civilo gaisa transportu, kas parakstīts Kualalumpurā, 1982. gada 26. novembrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Rumānijas nolīgums”;

—	Nolīgums starp Slovēnijas Republikas valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Ļubļanā, 1997. gada 28. oktobrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Slovēnijas nolīgums”;

—	Gaisa pārvadājumu nolīgums starp Spānijas valdību un Malaizijas valdību, kas parakstīts Kualalumpurā, 1993. gada 23. martā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Spānijas nolīgums”;

—	Nolīgums starp Zviedrijas Karalistes valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Kualalumpurā, 1967. gada 19. oktobrī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Zviedrijas nolīgums”;

—	Projekts Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumam starp Zviedrijas Karalistes valdību un Malaizijas valdību, kas parafēts 1997. un 2002. gadā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Zviedrijas nolīguma projekts”;

—

Nolīgums starp Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes valdību un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parakstīts Londonā, 1973. gada 24. maijā, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Apvienotās Karalistes nolīgums”.

Grozījumi izdarīti ar notu apmaiņu Kualalumpurā, 1993. gada 14. septembrī.

Jaunākie grozījumi izdarīti ar Londonā, 2006. gada 18. janvārī parakstīto Saprašanās memorandu.

Gaisa pārvadājumu pakalpojumu nolīgumi un citi pasākumi, kas parafēti vai parakstīti starp Malaiziju un Eiropas Kopienas dalībvalstīm un kas šā nolīguma parakstīšanas dienā vēl nav stājušies spēkā un netiek piemēroti provizoriski:

—

Nolīgums starp Bulgārijas Tautas Republiku un Malaizijas valdību par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem starp to teritorijām un ārpus tām, kas parafēts Sofijā, 1984. gada 23. februārī, turpmāk II pielikumā “Malaizijas un Bulgārijas nolīgums”; jālasa kopā ar Konfidenciālo saprašanās memorandu, kas parakstīts Kualalumpurā, 1991. gada 2. oktobrī;

—	Projekts Saprašanās memorandam, kas pievienots kā 1. papildinājums Kualalumpurā, 2004. gada 15. decembrī parakstītajam Saskaņotajam protokolam, ar ko groza Malaizijas un Apvienotās Karalistes nolīgumu.

II PIELIKUMS

I pielikumā uzskaitīto nolīgumu to pantu saraksts, kas minēti šā nolīguma 2. līdz 6. pantā

Dalībvalsts norāde:

—	Malaizijas un Austrijas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Beļģijas nolīguma 2. pants;

—	Malaizijas un Bulgārijas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Čehijas Republikas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma II pants;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma projekta 3. pants;

—	Malaizijas un Francijas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Vācijas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Somijas nolīguma 3. pants;

—	Malaizijas un Ungārijas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Īrijas nolīguma 3. panta 1.–2. punkts;

—	Malaizijas un Itālijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Maltas nolīguma 3. pants;

—	Malaizijas un Nīderlandes nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Polijas nolīguma 3. pants;

—	Malaizijas un Portugāles nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Rumānijas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Slovēnijas nolīguma 3. panta 1.–3. punkts;

—	Malaizijas un Spānijas nolīguma 3. pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma II pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma projekta 3. pants;

—	Malaizijas un Apvienotās Karalistes nolīguma 3. panta 1.–3. punkts.

Pilnvaru vai atļauju atteikums, atsaukšana, apturēšana vai ierobežošana:

—	Malaizijas un Austrijas nolīguma 3. panta 4.–7. punkts;

—	Malaizijas un Beļģijas nolīguma 3. pants;

—	Malaizijas un Bulgārijas nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Čehijas Republikas nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma III pants;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma projekta 4. pants;

—	Malaizijas un Somijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Francijas nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Vācijas nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Ungārijas nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Īrijas nolīguma 3. panta 3.–6. punkts;

—	Malaizijas un Itālijas nolīguma 5. pants;

—	Malaizijas un Maltas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Nīderlandes nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Polijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Portugāles nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Rumānijas nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Slovēnijas nolīguma 3. panta 4.–6. punkts;

—	Malaizijas un Spānijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma III pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma projekta 4. pants;

—	Malaizijas un Apvienotās Karalistes nolīguma 3. panta 4.–6. punkts.

Drošība:

—	Malaizijas un Beļģijas nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma projekta 15. pants;

—	Malaizijas un Ungārijas nolīguma 9. pants;

—	Malaizijas un Itālijas nolīguma 10. pants;

—	Malaizijas un Luksemburgas nolīguma 6. pants;

—	Malaizijas un Portugāles nolīguma 11. pants;

—	Malaizijas un Rumānijas nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Spānijas nolīguma 11. pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma projekta 15. pants;

—	Malaizijas un Apvienotās Karalistes nolīguma 9.A pants.

Nodokļu uzlikšana aviācijas degvielai:

—	Malaizijas un Austrijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Beļģijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Bulgārijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Čehijas Republikas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma IV pants;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma projekta 6. pants;

—	Malaizijas un Somijas nolīguma 5. pants;

—	Malaizijas un Francijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Vācijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Ungārijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Īrijas nolīguma 11. pants;

—	Malaizijas un Itālijas nolīguma 6. pants;

—	Malaizijas un Luksemburgas nolīguma 9. pants;

—	Malaizijas un Maltas nolīguma 5. pants;

—	Malaizijas un Nīderlandes nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Polijas nolīguma 6. pants;

—	Malaizijas un Portugāles nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Rumānijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Slovēnijas nolīguma 4. pants;

—	Malaizijas un Spānijas nolīguma 5. pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma IV pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma projekta 6. pants;

—	Malaizijas un Apvienotās Karalistes nolīguma 4. pants.

Tarifi pārvadājumiem Eiropas Kopienā:

—	Malaizijas un Austrijas nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Beļģijas nolīguma 10. pants;

—	Malaizijas un Bulgārijas nolīguma 8. pants;

—	Malaizijas un Čehijas Republikas nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma VII pants;

—	Malaizijas un Dānijas nolīguma projekta 11. pants;

—	Malaizijas un Somijas nolīguma 10. pants;

—	Malaizijas un Francijas nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Vācijas nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Spānijas nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Ungārijas nolīguma 8. pants;

—	Malaizijas un Īrijas nolīguma 6. pants;

—	Malaizijas un Itālijas nolīguma 8. pants;

—	Malaizijas un Luksemburgas nolīguma 11. pants;

—	Malaizijas un Maltas nolīguma 10. pants;

—	Malaizijas un Nīderlandes nolīguma 7. pants;

—	Malaizijas un Polijas nolīguma 10. pants;

—	Malaizijas un Portugāles nolīguma 9. pants;

—	Malaizijas un Rumānijas nolīguma 9. pants;

—	Malaizijas un Slovēnijas nolīguma 8. pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma VII pants;

—	Malaizijas un Zviedrijas nolīguma projekta 11. pants;

—	Malaizijas un Apvienotās Karalistes nolīguma 7. pants.

III PIELIKUMS

Šā nolīguma 2. pantā minēto citu valstu saraksts

a)	Islandes Republika (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu);

b)	Lihtenšteinas Firstiste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu);

c)	Norvēģijas Karaliste (saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas līgumu);

d)	Šveices Konfederācija (saskaņā ar Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumu par gaisa pārvadājumiem).

4.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/39

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 27. marts)

par tādu ierobežotu vielu daudzumu piešķiršanu, kas 2007. gadā ir atļautas būtiskām vajadzībām paredzētam lietojumam Kopienā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1285)

(Autentiski ir tikai teksti angļu, dāņu, franču, holandiešu, igauņu, itāliešu, slovēņu, spāņu un vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2007/211/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 29. jūnija Regulu (EK) Nr. 2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni (1), un jo īpaši tās 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Kopiena jau pakāpeniski ir pārtraukusi hlorfluorogļūdeņražu, citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu, halonu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu un bromhlormetāna ražošanu un izmantošanu.

(2)	Komisijai katru gadu jānosaka šo ierobežojamo vielu būtiskām vajadzībām paredzētais lietojums, daudzumi, kādos šīs vielas var izmantot, un uzņēmumi, kuri tās var izmantot.

(3)

Lēmumā IV/25, ko pieņēmušas puses, kas parakstījušas Monreālas protokolu par vielām, kas noārda ozona slāni, turpmāk “Monreālas protokols”, ir izklāstīti kritēriji, kurus Komisija izmanto būtiskām vajadzībām paredzēta lietojuma noteikšanai, un katrai pusei atļauj ierobežojamo vielu ražošanu un patēriņu, kas nepieciešams to izmantošanai būtiskām vajadzībām.

(4)

Ar Lēmumu XV/8, ko pieņēmušas Monreālas protokola puses, atļauj tādu ražošanu un patēriņu, kas vajadzīgs, lai ievērotu Monreālas protokola A, B un C pielikumā minēto ierobežojamo vielu (II un III grupas vielas) būtiskām vajadzībām paredzēto lietojumu laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, kā minēts pušu septītās sanāksmes ziņojuma IV pielikumā, saskaņā ar pušu sestās sanāksmes ziņojuma II pielikumā, Monreālas protokola pušu Lēmumos VII/11, XI/15 un XV/5 izklāstītajiem nosacījumiem. Ar Monreālas protokola pušu Lēmumu XVII/10 ir atļauta Monreālas protokola E pielikumā iekļautās ierobežojamās vielas ražošana un izmantošana, kas nepieciešama metilbromīda lietojumiem laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām.

(5)

Saskaņā ar 3. punktu Monreālas protokola pušu Lēmumā XVII/2 par pasākumiem, lai sekmētu pāreju uz hlorfluorogļūdeņražus nesaturošiem inhalatoriem (MDI, Metered-Dose Inhaler), visas dalībvalstis ir paziņojušas (2) ANO Vides programmai aktīvās sastāvdaļas, kurām hlorfluorogļūdeņraži (CFC) vairs nav būtiski vajadzīgi Eiropas Kopienas tirgū laižamo CFC-MDI ražošanai.

(6)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 4. panta 4. punkta i) apakšpunkta b) ievilkumu hlorfluorogļūdeņražu izmantošana un laišana tirgū atļauta tikai tad, ja tie ir uzskatāmi par būtiskiem saskaņā ar minētās regulas 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Šo nebūtiskuma nosacījumu dēļ samazinājies hlorfluorogļūdeņražu pieprasījums izmantošanai Eiropas Kopienas tirgū laižamo MDI ražošanai. Turklāt saskaņā ar 4. panta 6. punktu Regulā (EK) Nr. 2037/2000 CFC-MDI produktu imports un tirgū laišana atļauta tikai tad, ja šajos produktos esošie hlorfluorogļūdeņraži ir uzskatāmi par būtiski vajadzīgiem saskaņā ar 3. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

(7)

Komisija 2006. gada 22. jūlijā ir publicējusi paziņojumu (3) tiem Kopienas 25 dalībvalstu uzņēmumiem, kuri pieprasa, lai Komisija ierobežotu vielu izmantojumu uzskatītu par būtiskām vajadzībām paredzētu lietojumu Kopienā 2007. gadā, un ir saņēmusi deklarācijas par būtiskām vajadzībām paredzēto ierobežoto vielu plānoto izmantošanu 2007. gadā.

(8)	Lai nodrošinātu, ka ieinteresētie uzņēmumi un citi uzņēmējdarbības subjekti var turpināt pienācīgi izmantot licencēšanas sistēmu, ir ieteicams šo lēmumu piemērot no 2007. gada 1. janvāra.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārvaldības komitejas atzinumu, kas izveidota ar 18. panta 1. punktu Regulā (EK) Nr. 2037/2000,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. To ierobežojamo I grupas vielu daudzums (CFC–11, CFC–12, CFC–113, CFC–114 un CFC–115) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras Kopienā 2007. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām medicīnā, ir 316 257,00 ONP (4) kg.

2. To ierobežoto I grupas (CFC–11, CFC–12, CFC–113, CFC–114 un CFC–115) un II grupas (citi perhalogēnhlorfluorogļūdeņraži) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras 2007. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 65 900,9 ONP kilogrami.

3. To ierobežojamo III grupas (haloni) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras Kopienā 2007. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās, ir 718,7 ONP kg.

4. To ierobežoto IV grupas (tetrahlorogleklis) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras 2007. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 147 110,436 ONP kilogrami.

5. To ierobežoto V grupas (1,1,1-trihloretāns) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras 2007. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 672,0 ONP kilogrami.

6. To ierobežojamo VI grupas (metilbromīds) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras Kopienā 2007. gadā var izmantot laboratoriju un analītiskām vajadzībām, ir 150,0 ONP kg.

7. To ierobežoto VII grupas (bromfluorogļūdeņraži) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras 2007. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 3,52 ONP kilogrami.

8. To ierobežoto IX grupas (bromhlormetāns) vielu daudzums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000, kuras 2007. gadā var izmantot būtiskām vajadzībām laboratorijās Kopienā, ir 12 048 ONP kilogrami.

2. pants

Tirgū nelaiž tos I pielikumā minētos hlorfluorogļūdeņradi saturošos inhalatorus (CFC-MDI) gadījumos, kad kompetentā iestāde atzinusi hlorfluorogļūdeņražus saturošus inhalatorus par tirgū nebūtiskiem.

3. pants

Laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ir spēkā šādi noteikumi:

1)	Kvotas, kas paredzētas CFC–11, CFC–12, CFC–113, CFC–114 un CFC–115 būtiskam lietojumam medicīnā, piešķir II pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

2)	Kvotas, kas paredzētas CFC–11, CFC–12, CFC–113, CFC–114 un CFC–115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu būtiskam lietojumam laboratorijās, piešķir III pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

3)	Kvotas, kas paredzētas halonu būtiskam lietojumam laboratorijās, piešķir IV pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

4)	Kvotas, kas paredzētas tetrahloroglekļa būtiskam lietojumam laboratorijās, piešķir V pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

5)	Kvotas, kas paredzētas 1,1,1-trihloretāna būtiskam lietojumam laboratorijās, piešķir VI pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

6)	Kvotas, kas paredzētas metilbromīda būtiskam lietojumam laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, piešķir VII pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

7)	Kvotas, kas paredzētas bromfluorogļūdeņražu būtiskam lietojumam laboratorijās, piešķir VIII pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

8)	Kvotas, kas paredzētas bromhlormetāna būtiskam lietojumam laboratorijās, piešķir IX pielikumā norādītajiem uzņēmumiem.

9)	Kvotas, kas paredzētas CFC–11, CFC–12, CFC–113, CFC–114 un CFC–115 un citu perhalogēnhlorfluorogļūdeņražu, tetrahloroglekļa, 1,1,1-trihloretāna, daļēji halogenētu bromfluorogļūdeņražu un bromhlormetāna būtiskam lietojumam, ir noteiktas X pielikumā.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no 2007. gada 1. janvāra, un tā darbība beidzas 2007. gada 31. decembrī.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts šādiem uzņēmumiem:

3M Health Care Ltd

3M House Morley Street

Loughborough

Leicestershire LE11 1EP

United Kingdom

Bespak Europe Ltd

North Lynn Industrial Estate

Bergen Way, King's Lynn

Norfolk PE30 2JJ

United Kingdom

Boehringer Ingelheim GmbH

Binger Straße 173

D-55216 Ingelheim am Rhein

Chiesi Farmaceutici SpA

Via Palermo 26/A

I-43100 Parma (PR)

Inyx Pharmaceuticals Ltd

Astmoor Industrial Estate

9 Arkwright Road Runcorn

Cheshire WA7 1NU

United Kingdom

IVAX Ltd

Unit 301,

Waterford Industrial Estate

Weterford, Ireland

Laboratorio Aldo Union S.A.

Baronesa de Maldá 73

Esplugues de Llobregat

E-08950 Barcelona

SICOR SpA

Via Terrazzano 77

I-20017 Rho (MI)

Valeas SpA Pharmaceuticals

Via Vallisneri, 10

I-20133 Milano (MI)

Valvole Aerosol Research Italiana (VARI) SpA — LINDAL Group Italia

Via del Pino, 10

I-23854 Olginate (LC)

Acros Organics bvba

Janssen Pharmaceuticalaan 3a

B-2440 Geel

Airbus France

316, route de Bayonne

F-31300 Toulouse

Bie & Berntsen A-S

Transformervej 8

DK-2730 Herlev

Carlo Erba Reactifs-SDS

Z.I. de Valdonne, BP 4

F-13124 Peypin

Eras Labo

222, RN 90

F-38330 Saint-Nazaire-les-Eymes

Harp International

Gellihirion Industrial Estate,

Rhondda, Cynon Taff,

UK-Pontypridd CF37 5SX

Health Protection Inspectorate-Laboratories

Paldiski mnt 81

EE-10617 Tallinn

Honeywell Specialty Chemicals

Wunstorfer Straße 40

Postfach 10 02 62

D-30918 Seelze

Institut scientifique de service public (ISSeP)

Rue du Chéra, 200

B-4000 Liège

Ineos Fluor Ltd

PO Box 13, The Heath

Runcorn, Cheshire WA7 4QF

United Kingdom

LGC Promochem GmbH

Mercatorstr. 51

D-46485 Wesel

Mallinckrodt Baker BV

Teugseweg 20

7418 AM Deventer

Nederland

Mebrom NV

Assenedestraat 4

B-9940 Rieme Ertvelde

Merck KgaA

Frankfurter Straße 250

D-64271 Darmstadt

Mikro+Polo d.o.o.

Zagrebška 22

SI-2000 Maribor

Ministry of Defense

Directorate Material RNL Navy

P.O. Box 2070

2500 ES The Hague

Nederland

Panreac Química S.A.

Pol. Ind. Pla de la Bruguera

C/ Garraf 2

E-08211 Castellar del Vallès, Barcelona

Sanolabor d.d.

Leskoškova 4

SI-1000 Ljubljana

Sigma Aldrich Chimie SARL

80, rue de Luzais

L’Isle d’Abeau-Chesnes

F-38297 Saint-Quentin-Fallavier

Sigma Aldrich Laborchemikalien

Wunstorfer Straße 40

Postfach 10 02 62

D-30918 Seelze

Sigma Aldrich Logistik GmbH

Riedstraße 2

D-89555 Steinheim

Tazzetti Fluids Srl

Corso Europa, 600/a

I-10088 Volpiano (TO)

VWR I.S.A.S.

201, rue Carnot

F-94126 Fontenay-sous-Bois

Briselē, 2007. gada 27. martā

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Stavros DIMAS

(1) OV L 244, 29.9.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2) www.unep.org/ozone/Information_for_the_Parties/3Bi_dec12-2-3.asp

(3) OV C 171, 22.7.2006., 27. lpp.

(4) Ozona noārdīšanas potenciāls.

I PIELIKUMS

Ievērojot 3. punktu divpadsmitās sanāksmes Lēmumā XII/2, ko pieņēmušas Monreālas protokola puses par pasākumiem, lai sekmētu pāreju uz hlorfluorogļūdeņražus nesaturošiem inhalatoriem (non-CFC MDI), valstis ir noteikušas, ka līdz ar piemērotu hlorfluorogļūdeņražus nesaturošu inhalatoru pieejamību hlorfluorogļūdeņraži saskaņā ar minēto protokolu vairs nav kvalificējami kā “būtiski” kombinācijās ar šādām aktīvām sastāvdaļām:

Avots: www.unep.org/ozone/Information_for_the_Parties/3Bi_dec12-2-3.asp

1. tabula

Īslaicīgas iedarbības beta-agonisti bronhodilatori

Valsts	salbutamols	terbutalīns	fenoterols	orciprenalīns	reproterols	karbuterols	heksoprenalīns	pirbuterols	klenbuterols	bitolterols	prokaterols
Austrija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Beļģija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Kipra	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Čehija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Dānija	X
Igaunija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Somija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Francija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Vācija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Grieķija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Ungārija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Īrija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Itālija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Malta	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Polija	X
Portugāle	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Norvēģija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovākija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Spānija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Zviedrija	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X	X
Apvienotā Karaliste	X

2. tabula

Inhalējamie steroīdi

Valsts	Beklometazons	Deksametazons	Flunizolīds	Flutikazons	Budesonīds	Triamcinolons
Austrija	X	X	X	X	X	X
Beļģija	X	X	X	X	X	X
Kipra
Čehija	X	X	X	X	X	X
Dānija	X			X
Igaunija	X	X	X	X	X	X
Somija	X			X
Francija	X			X
Vācija	X	X	X	X	X	X
Grieķija
Ungārija	X	X	X	X	X	X
Īrija	X			X
Itālija	X	X	X	X	X	X
Latvija	X	X	X	X	X	X
Lietuva	X	X	X	X	X	X
Luksemburga	X	X	X	X	X	X
Malta				X	X
Polija
Portugāle	X			X	X
Nīderlande	X	X	X	X	X	X
Norvēģija
Slovākija	X	X	X	X	X	X
Slovēnija	X	X	X	X	X	X
Spānija	X			X
Zviedrija	X			X
Apvienotā Karaliste				X

3. tabula

Nesteroīdu pretiekaisuma līdzekļi

Valsts	Kromoglicīnskābe	Nedrokromils
Austrija	X	X
Beļģija	X	X
Kipra	X	X
Čehija	X	X
Dānija	X	X
Igaunija	X	X
Somija	X	X
Francija	X	X
Vācija	X	X
Grieķija	X	X
Ungārija	X
Īrija
Itālija	X	X
Latvija	X	X
Lietuva	X	X
Luksemburga	X
Malta	X	X
Polija
Portugāle	X
Nīderlande	X	X
Norvēģija
Slovākija	X	X
Slovēnija	X	X
Spānija		X
Zviedrija	X	X
Apvienotā Karaliste

4. tabula

Antiholinerģiskie bronhodilatori

Valsts	Ipratropija bromīds	Oksitropija bromīds
Austrija	X	X
Beļģija	X	X
Kipra	X	X
Čehija	X	X
Dānija	X	X
Igaunija	X	X
Somija	X	X
Francija
Vācija	X	X
Grieķija	X	X
Ungārija	X	X
Īrija	X	X
Itālija
Latvija	X	X
Lietuva	X	X
Luksemburga	X	X
Malta	X	X
Nīderlande	X	X
Polija
Portugāle	X
Norvēģija
Slovākija	X	X
Slovēnija	X	X
Spānija	X	X
Zviedrija	X	X
Apvienotā Karaliste	X	X

5. tabula

Ilgstošas iedarbības beta-agonisti bronhodilatori

Valsts	Formoterols	Salmeterols
Austrija	X	X
Beļģija	X	X
Kipra	X
Čehija	X	X
Dānija
Igaunija	X	X
Somija	X	X
Francija	X	X
Vācija	X	X
Grieķija
Ungārija	X	X
Īrija	X	X
Itālija	X	X
Latvija	X	X
Lietuva	X	X
Luksemburga	X	X
Malta	X	X
Nīderlande	X
Polija
Portugāle
Norvēģija
Slovākija	X	X
Slovēnija	X	X
Spānija		X
Zviedrija	X	X
Apvienotā Karaliste

6. tabula

Aktīvo sastāvdaļu kombinācijas vienā inhalācijas dozatorā MDI

Valsts
Austrija	X visi produkti
Beļģija	X visi produkti
Kipra
Čehija	X visi produkti
Dānija
Igaunija
Somija	X visi produkti
Francija	X visi produkti
Vācija	X visi produkti
Grieķija
Ungārija	X visi produkti
Īrija
Itālija	budenozīds + fenoterols	flutikazons + salmeterols
Latvija	X visi produkti
Lietuva	X visi produkti
Luksemburga	X visi produkti
Malta	X visi produkti
Nīderlande
Polija
Portugāle
Norvēģija
Slovākija	X visi produkti
Slovēnija	X visi produkti
Spānija
Zviedrija	X visi produkti
Apvienotā Karaliste

II PIELIKUMS

Būtiskām vajadzībām paredzēts lietojums medicīnā

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām I grupas vielām, kuras var izmantot inhalatoru (MDI) ražošanā astmas un citu hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS) ārstēšanai, ir piešķirtas:

3 M Health Care Ltd (UK)

Bespak Europe Ltd (UK)

Boehringer Ingelheim GmbH (DE)

Chiesi Farmaceutici SpA (IT)

Inyx Pharmaceuticals Ltd (UK)

Ivax Ltd (IE)

Laboratorio Aldo Union SA (ES)

SICOR SpA (IT)

Valeas SpA Pharmaceuticals (IT)

Valvole Aerosol Research Italiana (VARI)

SpA — LINDAL Group Italia (IT)

III PIELIKUMS

Būtiskām vajadzībām paredzēts lietojums laboratorijās

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām I un II grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

Acros Organics bvba (BE)

Bie & Berntsen A-S (DK)

Carlo Erba Reactifs-SDS (FR)

Harp International (UK)

Honeywell Specialty Chemicals (DE)

Ineos Fluor (UK)

LGC Promochem (DE)

Mallinckrodt Baker (NL)

Merck KGaA (DE)

Mikro+Polo d.o.o. (SI)

Panreac Química S.A. (ES)

Sanolabor d.d. (SI)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

Tazzetti Fluids (IT)

VWR I.S.A.S. (FR)

IV PIELIKUMS

Būtiskām vajadzībām paredzēts lietojums laboratorijās

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām VII grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

Airbus France (FR)

Eras Labo (FR)

Ineos Fluor (UK)

Ministry of Defense (NL)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

V PIELIKUMS

Būtiskām vajadzībām paredzēts lietojums laboratorijās

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām IV grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

Acros Organics (BE)

Bie & Berntsen A-S (DK)

Carlo Erba Reactifs-SDS (FR)

Health Protection Inspectorate-Laboratories (EE)

Honeywell Specialty Chemicals (DE)

Institut scientifique de service public (ISSeP) (BE)

Mallinckrodt Baker (NL)

Merck KGaA (DE)

Mikro+Polo d.o.o. (SI)

Panreac Química S.A. (ES)

Sanolabor d.d. (SI)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Laborchemikalien (DE)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

VI PIELIKUMS

Būtiskām vajadzībām paredzēts lietojums laboratorijās

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām V grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

Acros Organics (BE)

Bie & Berntsen A-S (DK)

Merck KGaA (DE)

Mikro+Polo d.o.o. (SI)

Panreac Química S.A. (ES)

Sanolabor d.d. (SI)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

VII PIELIKUMS

Lietojums būtiskām laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām

Kvota, kas paredzēta ierobežojamām VI grupas vielām, kuras var izmantot būtiskām laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirta:

Mebrom NV (BE)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

VIII PIELIKUMS

Būtiskām vajadzībām paredzēts lietojums laboratorijās

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām VII grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

Ineos Fluor (UK)

Sigma Aldrich Chimie (FR)

IX PIELIKUMS

Būtiskām vajadzībām paredzēts lietojums laboratorijās

Kvotas, kas paredzētas ierobežojamām IX grupas vielām, kuras var izmantot laboratoriju vajadzībām un analītiskām vajadzībām, ir piešķirtas:

Ineos Fluor (UK)

Sigma Aldrich Logistik (DE)

X PIELIKUMS

Šo pielikumu nepublicē, jo tajā ir ietverta konfidenciāla komercinformācija.

4.4.2007

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/55

KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 3. aprīlis)

izbeigt antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Krievijas, Turcijas, Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pentaeritrīta ievešanu

(2007/214/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (“pamatregula”) (1), un jo īpaši tās 9. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Procedūras uzsākšana

(1)

2005. gada 2. decembrī Komisija saņēma saskaņā ar pamatregulas 5. punktu iesniegtu sūdzību no CEFIC (Eiropas Ķīmijas rūpniecības padomes) (“sūdzības iesniedzējs”) ražotāju vairākuma vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 % no Kopienas kopējās pentaeritrīta produkcijas.

(2)	Sūdzībā bija liecības par Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”), Ukrainas, Krievijas, Turcijas un Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) pentaeritrīta dempingu un tā radītu būtisku kaitējumu, kas tika uzskatītas par pietiekamām, lai uzsāktu procedūru.

(3)	Procedūra tika uzsākta 2006. gada 17. janvārī ar paziņojuma par uzsākšanu (2) publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. Personas, uz kurām attiecas procedūra

(4)

Par procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, Kopienas ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, piegādātājus un zināmās ieinteresētās apvienības. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli rakstveidā un paziņojumā par procedūras uzsākšanu noteiktajā termiņā lūgt uzklausīšanu.

(5)	Sūdzību iesniegušie ražotāji, citi Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji lietotāji un piegādātāji darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un uzrādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(6)

Lai ražotāji eksportētāji ĶTR un Ukrainā pēc vēlēšanās varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (“TER”) vai atsevišķa režīma (“AR”) piemērošanu, Komisija abu attiecīgo valstu varas iestādēm un zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem izsūtīja pieprasījuma veidlapas. Viens uzņēmums ĶTR pieprasīja TER pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta vai AR gadījumam, ja izmeklēšana konstatētu, ka tas neatbilst TER nosacījumiem. Vienīgais Ukrainas ražotājs pieprasīja tikai AR.

(7)	Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR eksportētājiem/ražotājiem var tikt piemērota atlase. Tomēr atlase nebija vajadzīga, jo tikai viens uzņēmums sadarbojās un izrādīja vēlēšanos iekļauties atlasē.

(8)

Komisija izsūtīja aptaujas lapas visām zināmajām iesaistītajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās paziņojumā par procedūras uzsākšanu noliktajos termiņos. Atbildes tika saņemtas no trim Kopienas ražotājiem, no kuriem vienam ir divas ražotnes, trim nesaistītiem importētājiem, pieciem lietotājiem, viena piegādātāja, viena ĶTR ražotāja eksportētāja, viena Turcijas ražotāja eksportētāja, viena Ukrainas ražotāja eksportētāja un viena ražotāja varbūtējā analoga valstī Čīlē, kurš piekrita sadarboties.

(9)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu dempinga, tā nodarītā kaitējuma un Kopienas interešu noteikšanai, un izdarīja pārbaudes šādos uzņēmumos:

Kopienas ražotāji

—	Perstorp Specialty Chemicals AB, Perstorp, Zviedrija

—	Perstorp Chemicals GmbH, Arnsberg, Vācija

—	Chemza AS Strazske, Strazske, Slovākija

—	S.A. Polialco, Barcelona, Spānija

ĶTR ražotājs eksportētājs

—	Hubei Yihua Chemical Industry Co., Ltd., Yichang

Ukrainas ražotājs eksportētājs

—	Rubezhnoye State Chemical Plant (“Zarja”), Rubezhnoye

Turcijas ražotājs eksportētājs

—	MKS Marmara Entegre Kimya Sanayi A.Ș., Beșiktaș

(10)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ĶTR un Ukrainā, kuriem TER nebūtu piešķirams, pārbaudes apmeklējums normālās vērtības noteikšanai pēc datiem par varbūtēju analogu valsti, šajā gadījumā – Čīli, notika šādā uzņēmumā:

—	Oxiquim, Viña del Mar

Rūpnieciskais lietotājs Kopienā

—	Nuplex Resins BV, Bergen op Zoom, Nīderlande

3. Izmeklēšanas periods

(11)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana risinājās no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“aplūkojamais laikposms”).

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(12)

Attiecīgais ražojums ir KN kodam 2905 42 00 atbilstošais pentaeritrīts. Tas ir kristāliska cietviela bez krāsas un smaržas, ko iegūst no formaldehīda un acetaldehīda, un alkīdsveķu ražošanai pasaulē visplašāk izmantotais poliols. Galvenās izejvielas ir metilspirts, ko izmanto formaldehīda iegūšanai, acetaldehīds un nātrija hidroksīds.

(13)	Alkīdsveķi, ko galvenokārt izmanto pārklājumiem, aptver aptuveni 60–70 % no attiecīgā ražojuma izmantojuma. Citi izmantošanas veidi ir sintētiskās smēreļļas saldētavu kompresoriem, kolofonija esteri, ko izmanto līmēs par lipinātājiem, un pentaeritrīta tetranitrāts (PETN).

(14)

Pasaulē ražo trīs kategoriju pentaeritrītu, visbiežāk – mono kategorijas pentaeritrītu. Pārējās kategorijas ir tehniskais un nitrēšanas pentaeritrīts. Kategorija atkarīga no tīrības pakāpes, ko nosaka pēc monopentaeritrīta un dipentaeritrīta satura. Piemēram, mono kategorijas pentaeritrītā monopentaeritrīta saturs ir 98 %, bet tehniskajā pentaeritrītā – 87 %. Izmeklēšanā izrādījās, ka ražošanas process lielā mērā ir vienāds visās pentaeritrīta kategorijās, un tādējādi arī ražošanas izmaksas dažādajās kategorijās ir identiskas. Turklāt izrādījās, ka visu kategoriju pentaeritrītam ir vienas un tās pašas galvenās ķīmiskās un fizikālās īpašības un pamatā vienāda izmantošana.

(15)	Mono un tehnisko pentaeritrītu dažos gadījumos piedāvā arī “mikronizētā” veidā – tas nozīmē, ka pēc ražošanas procesa tas tiek sīki sasmalcināts. No ķīmijas viedokļa mikronizētais pentaeritrīts ir tieši tas pats ražojums, taču smalcināšanas dēļ tam ir mazliet augstākas izmaksas un pārdošanas cena.

(16)

Turcijas ražotājs eksportētājs iebilda pret tikai viena veida pentaeritrīta izmantošanu, aptverot trīs dažādas kategorijas: mono, tehnisko un nitrēšanas pentaeritrītu. Tas pieprasīja, lai mikronizētais pentaeritrīts tiktu īpaši uzskatīts par atšķirīgu veidu. Šai prasībai varēja piekrist, un mikronizētais pentaeritrīts netika iekļauts šās izmeklēšanas aptverto ražojumu klāstā, jo tas veido pavisam mazu Kopienas ražošanas nozares produkcijas daļu un netika konstatēts, ka to ievestu Kopienā no kādas no attiecīgajām valstīm. Taču tika uzskatīts, ka nav iemesla trīs dažādās kategorijas nošķirt atsevišķos veidos, ja to izmaksas un cenas ir identiskas. Jāuzsver arī tas, ka pentaeritrīts lielā mērā ir patēriņa prece, ko galīgais patērētājs uztver kā vienu un to pašu izstrādājumu. Tādēļ šī prasība tika noraidīta un tika atstāts viens vienīgs veids.

(17)	Balstoties uz fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām, ražošanas procesu un dažādu veidu ražojumu aizvietojamību no lietotāju viedokļa, procedūras vajadzībām visu kategoriju pentaeritrīts tiek uzskatīts par vienu un to pašu izstrādājumu.

2. Līdzīgs ražojums

(18)

Attiecīgais ražojums un pentaeritrīts, kas tiek pārdots attiecīgo valstu iekšējā tirgū un Japānas, kuru sākumā bija domāts izmantot par analoga valsti, iekšējā tirgū, kā arī pentaeritrīts, ko Kopienā ražo un pārdod Kopienas ražošanas nozare, pēc savām fizikālajām un ķīmiskajām pamatīpašībām un izmantojuma izrādījās viens un tas pats.

(19)	Tādēļ tika provizoriski secināts, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

C. DEMPINGS

1. Vispārīgā metodika

(20)	Tālāk aprakstīta vispārīgā metodika. Tāpēc attiecīgajās valstīs konstatēto dempinga faktu izklāstā tālāk aprakstīti tikai katrai izvešanas valstij raksturīgie jautājumi.

2. Normālā vērtība

(21)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms tika pārbaudīts, vai katra sadarbībai piekritušā ražotāja eksportētāja pentaeritrīta pārdošanas apjoms vietējā tirgū ir reprezentatīvs, t. i., vai kopējais pārdošanas apjoms veido vismaz 5 % no šā ražotāja kopējā pārdevuma eksportā uz Kopienu.

(22)

Tad Komisija pārbaudīja, vai pentaeritrīta pārdevumu vietējā tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par tādu, kas veikts parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, nosakot pentaeritrīta ienesīgo pārdevumu nesaistītiem pasūtītājiem īpatsvaru. Ja pentaeritrīta pārdevumi par neto realizācijas cenu, kas vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka, atbilda vairāk nekā 80 % no kopējā pārdošanas apjoma un ja vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto vērtību no visa pārdošanas apjoma cenām iekšzemes tirgū IP laikā neatkarīgi no tā, vai minētā pārdošana bijusi ienesīga vai ne. Ja ienesīgo pentaeritrīta pārdevumu apjoms bija līdz 80 % no šā ražojuma kopējā pārdevuma vai ja vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto vērtību tikai no ienesīgajiem pārdevumiem, ja vien šie pārdevumi atbilda 10 % vai vairāk no pentaeritrīta kopējā pārdevuma.

(23)

Ja pentaeritrīta ienesīgo pārdošanas darījumu apjoms veidoja mazāk nekā 10 % no minētā izstrādājuma kopējā pārdevuma, tika uzskatīts, ka to nepārdod pietiekamos daudzumos, lai cena iekšzemes tirgū būtu piemērots pamats normālās vērtības noteikšanai. Reizēs, kad normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot ražotāja tirgotā pentaeritrīta vietējā tirgus cenas, bija jāpiemēro cita metode.

(24)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība tika izveidota uz katra ražotāja ražošanas pašizmaksas pamata, tai pieskaitot samērīgu summu par tirdzniecības, vispārējām un administratīvām izmaksām (“TVA izmaksas”) un peļņu.

(25)	Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai visiem attiecīgajiem ražotājiem radušās TVA izmaksas un gūtā peļņa iekšzemes tirgū ir ticami dati.

(26)

Faktiskās iekšzemes TVA izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū varēja uzskatīt par reprezentatīvu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punkta nosacījumiem. Iekšzemes peļņas normu noteica, balstoties uz pārdošanas apjomiem vietējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(27)

Visos gadījumos, kad šie nosacījumi nebija izpildīti, Komisija pārbaudīja, vai nav iespējams izmantot datus par citiem izcelsmes valsts iekšzemes tirgus eksportētājiem vai ražotājiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu. Ja droši dati bija pieejami tikai par vienu ražotāju eksportētāju, nevarēja noteikt vidējo vērtību tā, kā prasīts pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunktā, un tad tika pārbaudīts, vai ir izpildīti 2. panta 6. punkta b) apakšpunkta nosacījumi, t. i., vai ir iespējams attiecīgajam eksportētājam vai ražotājam piemērot tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas ražošanas un pārdošanas datus. Ja šie dati nebija pieejami vai ja ražotājs eksportētājs tos nebija iesniedzis, TVA izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu, t. i., ar citu piemērotu metodi.

3. Eksporta cena

(28)	Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

a) Salīdzināšana

(29)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas tika izdarītas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par lietderīgām un pareizām un bija pamatotas ar apstiprinātiem pierādījumiem.

b) Dempinga starpība

(30)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpība katram ražotājam eksportētājam tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

4. Turcija

(31)	Atbilde uz anketas jautājumiem tika saņemta no vienīgā zināmā ražotāja eksportētāja.

a) Normālā vērtība

(32)	Ražotājam bija reprezentatīvs līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū, un visu pārdošanu varēja uzskatīt par izdarītu parastajā tirdzniecības apritē.

(33)	Turklāt atklājās, ka cenas iekšzemes tirgū ievērojami atšķiras pa mēnešiem.

(34)	Ņemot vērā iepriekš teikto, ar nolūku pienācīgi atspoguļot attiecīgā ražojuma normālo vērtību IP laikā tika uzskatīts, ka konkrētajā gadījumā ir lietderīgi noteikt attiecīgā ražojuma mēneša normālo vērtību.

(35)	Iekšzemes cenas tika uzskatītas par piemērotu pamatu normālās vērtības noteikšanai katram mēnesim. Tādējādi normālās vērtības pamatā bija neatkarīgu pircēju Turcijas tirgū samaksātās vai maksājamās faktiskās cenas katrā IP mēnesī.

b) Eksporta cena

(36)	Visos gadījumos attiecīgo ražojumu pārdeva neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Līdz ar to eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(37)	Lai nodrošinātu pareizu salīdzināšanu, ņemot vērā normālās vērtības svārstības IP laikā, tika nolemts noteikt vidējo svērto eksporta cenu katram IP mēnesim.

c) Salīdzināšana

(38)	Tika izdarītas korekcijas sakarā ar atšķirībām transporta, apdrošināšanas, iekraušanas un kredīta izmaksās, kā arī atlaidēm, komisijas maksām un rabatiem.

(39)	Tika konstatēts, ka uzrādītās apdrošināšanas izmaksas, piešķirtie rabati un iepakošanas izmaksas mazliet nesaskan ar datiem ražotāja eksportētāja grāmatvedībā. Tādēļ koriģējamās summas tika attiecīgi pielabotas.

(40)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka ražotājs eksportētājs ievērojamas summas maksā par konsultācijām. Uzņēmums apgalvoja, ka tādas maksas nav attaisnojums korekcijai un tādēļ nav atskaitāmas ne no eksporta cenas, ne no iekšzemes pārdošanas cenas. Taču tika konstatēts, ka šīs izmaksas iespaidojušas attiecīgā ražojuma izmaksas un cenas un tādējādi iespaido cenu salīdzināmību. Tādēļ attiecīgā summa atbilstīgi daudzumam tika piemērota attiecīgajiem pārdošanas apjomiem (iekšzemes tirgū, EK un uz trešām valstīm) un atrēķināta no pārdošanas cenām kā korekcija pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunkta nozīmē.

(41)	Attiecībā uz kredīta izmaksām tika konstatēts, ka ziņotā procentu likme IP laikā neatspoguļo faktiskās uzņēmumam radušās īstermiņa finansēšanas izmaksas. Tādēļ kredīta izmaksas tika attiecīgi koriģētas.

d) Dempinga starpība

(42)	Tā kā bija skaidri redzamas eksporta cenu pārmaiņas laikā, tika nolemts šo elementu ņemt vērā dempinga starpības aprēķinos. Tādēļ tika pa mēnešiem salīdzināta attiecīgā ražojuma vidējā svērtā eksporta cena un vidējā svērtā normālā vērtība.

(43)	Uz tāda pamata ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, tika noteikta dempinga starpība, kas, izteikta procentos no CIF Kopienas brīvas robežpiegādes neto cenas, bija zemāka par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto pieļaujamo minimumu.

(44)

Jāpiezīmē, ka dempinga starpība būtu neievērojama arī tad, ja vidējo svērto normālo vērtību salīdzinātu ar atsevišķiem eksporta darījumiem. Taču tāda salīdzināšana netika uzskatīta par lietderīgu. Lai gan eksporta cenas ievērojami svārstījās pa mēnešiem (dažādos IP mēnešos bija novērojamas atšķirības līdz pat 20 % no eksporta cenas – ievērojami zemāks līmenis bija 2005. gadā no maija līdz oktobrim), mēneša normālajām vērtībām bija vienāda tendence. Tādas pārmaiņas skaidrojamas ar to, ka tādas pašas pārmaiņas bija raksturīgas galvenajām izejvielām, kas veido ievērojamu daļu no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Tādējādi apsvērumu f) iedaļā aprakstītā metode atspoguļo visu notiekošā dempinga apjomu.

(45)	Tā kā izrādījās, ka uz ražotāju eksportētāju, kurš sadarbojās, attiecās viss attiecīgā ražojuma Turcijas ievedums Kopienā, nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs būtu izvairījies no sadarbošanās.

(46)	Līdz ar to procedūra būtu izbeidzama attiecībā uz Turciju, atbilstīgi pamatregulas 9. panta 3. punkta noteikumiem.

5. Ķīnas Tautas Republika (“ĶTR”) un Ukraina

a) Tirgus ekonomikas režīms (TER)

(47)	Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR un Ukrainas izcelsmes ievedumiem normālā vērtība saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosakāma ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem.

(48)

Uzziņas vajadzībām tālāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

i)	ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti un izmaksas rodas, reaģējot uz apstākļiem tirgū, bez būtiskas valsts iejaukšanās,

ii)	uzņēmumiem ir vienots skaidrs grāmatvedības pamatdokumentu kopums, kuram veic neatkarīgu revīziju saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un kuru piemēro visās jomās,

iii)	nav būtisku izkropļojumu, kas pārņemti no agrākās saimnieciskās iekārtas, kas nav tirgus ekonomika,

iv)	likumi par bankrotu un īpašumu garantē juridisko noteiktību un stabilitāti,

v)	valūtas pārrēķini tiek izdarīti pēc tirgus kursa.

(49)	Viens ĶTR ražotājs eksportētājs pieprasīja TER pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta un noliktajā termiņā aizpildīja ražotājiem eksportētājiem domāto TER pieprasījuma veidlapu. Komisija no šā uzņēmuma ieguva un pārbaudīja tā telpās visas nepieciešamās TER pieprasījumā sniegtās ziņas.

(50)	Izmeklēšanā atklājās, ka šā uzņēmuma TER pieprasījums jānoraida, jo uzņēmums neatbilst iepriekš minēto kritēriju i), ii) un iii) prasībām.

(51)

Tādēļ, ka galvenie akcionāri ir valstij piederoši uzņēmumi un akcionāru ieceltie direktori ieņem neproporcionāli daudz ietekmīgu amatu Valdē, tika konstatēts, ka valsts var ievērojami ietekmēt uzņēmuma saimnieciskos lēmumus par pastāvīgo pārvaldību un peļņas sadali, jaunu akciju emisiju, kapitāla palielināšanu, statūtu grozīšanu un uzņēmuma likvidēšanu, un šā iemesla dēļ lēmumi netiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem.

(52)

Bez tam uzņēmuma grāmatvedība neatspoguļoja patieso finansiālo stāvokli, jo uzņēmums bija bez attaisnojuma pārdalījis finanses pamatlīdzekļu amortizācijai, tā pārkāpjot IAS 1-13. Šis apstāklis un fakts, ka uzņēmuma revidenti nebija izdarījuši atrunas attiecībā uz konstatēto praksi, ir nepārprotams starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums.

(53)

Attiecībā uz sākotnējo līdzekļu novērtēšanu uzņēmums nespēja sniegt paskaidrojumus par to, uz kāda pamata novērtēšana izdarīta. Beidzot, uzņēmums nevarēja iesniegt pierādījumus par kantora ēkas īres maksājumiem. Abi trūkumi nozīmē, ka pastāv ievērojami izkropļojumi, kas saglabājušies no iepriekšējās saimnieciskās iekārtas, kas nav tirgus ekonomika.

(54)	Notika apspriešanās ar Padomdevēju komiteju, un tieši iesaistītajām personām tika dota iespēja izteikt piezīmes par minētajiem konstatējumiem. Tomēr piezīmes netika saņemtas. Arī Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja izteikt piezīmes, un tā piekrita TER noteikšanai.

(55)	Ņemot vērā iepriekš teikto, tika secināts, ka ķīniešu ražotājam eksportētājam TER nav piešķirams.

b) Atsevišķs režīms (AR)

(56)	Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem atsevišķa režīma piešķiršanai.

(57)

Ķīniešu ražotājs eksportētājs, kuram TER nepienācās, bija pieteicies arī uz AR, ja tam nepiešķirtu TER. Tomēr, kā jau minēts 49. apsvērumā, tika konstatēts, ka valstij caur tās pārstāvjiem uzņēmuma Valdē ir tik ievērojama ietekme uz eksporta cenām un apmēriem, kā arī uz tirdzniecības noteikumiem un nosacījumiem, ka tos nevar uzskatīt par brīvi noteiktiem. Bez tam tāda valsts iejaukšanās uzņēmuma pastāvīgajā pārvaldībā nozīmē, ka nevarētu pilnīgi novērst apiešanas mēģinājumus, ja šim eksportētājam būtu piešķirama atsevišķa nodokļa likme.

(58)	Līdz ar to, tā kā tika konstatēts, ka ķīniešu ražotājs eksportētājs neatbilst visām prasībām AR piešķiršanai saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, AR nācās atteikt.

(59)

Vienīgais ražotājs eksportētājs Ukrainā, kurš sadarbojās, nebija pieprasījis TER, tikai AR. Taču nav ziņu, ka Ukrainā būtu kāds cits pentaeritrīta ražotājs, un to apstiprina tas, ka pentaeritrīta izvedums no Ukrainas uz Kopienu, par ko ziņoja ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, ir vienāds ar Statistikas biroja norādītajiem daudzumiem. Tādēļ tika uzskatīts, ka nav nepieciešams noteikt, vai ražotājam eksportētājam būtu piešķirams AR, jo katrā gadījumā tiktu noteikts vienots maksājums visai valstij.

c) Normālā vērtība

i) Analoga valsts

(60)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav atvēlēts TER, jānosaka pēc cenām vai saliktās normālās vērtības analoga valstī.

(61)	Paziņojumā par izmeklēšanas sākšanu Komisija pauda nodomu normālās vērtības noteikšanai ĶTR un Ukrainai kā piemērotu analoga valsti izmantot Japānu, un ieinteresētās personas tika aicinātas par to izteikt piezīmes. Ieinteresētajām personām nebija iebildumu pret tādu priekšlikumu.

(62)	Komisija sazinājās ar tai zināmo pentaeritrīta ražotāju Japānā un lūdza to sadarboties ar izmeklēšanu. Taču sadarbība nenotika.

(63)

Sākumā valstis, uz kurām attiecas šī izmeklēšana, netika atlasītas, jo tajās vai nu nebija sadarbības, vai arī to iekšzemes tirgu varēja kropļot piekoptais dempings. Tādēļ Komisija centās sadarboties ar visiem citiem zināmajiem ražotājiem Čīlē, Taivanā, Brazīlijā un Korejas Republikā – pārējās valstīs, kur ražo pentaeritrītu.

(64)	Sadarboties piekrita vienīgi ražotājs Čīlē. Lai gan Čīlē bija tikai viens ražotājs, tās pentaeritrīta iekšzemes tirgus IP laikā bija spiests konkurēt ar ievedumiem no Ķīnas, Taivanas, ASV, Zviedrijas un Korejas Republikas, jo tur nav ieviestas ne kvotas, ne kādi citi ievedamo daudzumu ierobežojumi.

(65)	Ņemot vērā iepriekš teikto, tika provizoriski secināts, ka Čīle ir vislabāk piemērotā un pamatotā analoga valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(66)	Tādēļ šim ražotājam tika aizsūtīta aptaujas anketa un lūgtas ziņas par pārdošanas cenām iekšzemes tirgū un līdzīgā ražojuma ražošanas izmaksām, un atbildē sniegtie dati tika pārbaudīti klātienē.

(67)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka Turcijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, nepiekopj dempingu. Turcijas pentaeritrīta tirgū nebija acīmredzamu kropļojumu, un Turcijas ražotāja ražošanas process un izmantotās izejvielas vairāk atgādina Ķīnas un Ukrainas ražotāju eksportētāju ražošanas procesu un izejvielas.

(68)	Tādēļ tika secināts, ka šās procedūras vajadzībām Turciju var uzskatīt par piemērotu analoga valsti.

ii) Normālās vērtības noteikšana analoga valstī

(69)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav atvēlēts TER, noteica, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas bija saņemta no ražotāja analoga valstī.

(70)	Normālo vērtību noteica tā, kā aprakstīts iepriekš 32.–35. apsvērumā.

d) Eksporta cenas

(71)	Viss Ķīnas un Ukrainas eksportētāju ražotāju eksports uz Kopienu bija realizēts tieši neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu pēc cenām, kas faktiski maksātas vai maksājamas.

(72)	Tā kā izrādījās, ka vidējā normālā vērtība visā IP laikā nav reprezentatīva, iepriekš 32.–36. apsvērumā paskaidroto iemeslu dēļ tika noteiktas mēneša vidējās eksporta cenas.

e) Salīdzināšana

(73)	Piemērotos, attaisnotos gadījumos koriģēja transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes un papildu izmaksas, iesaiņošanas un kredīta izmaksas un maksājumus bankām.

f) Dempinga starpība

(74)	Katram ražotājam eksportētājam, kam nebija piešķirts TER, analoga valstij noteiktā mēneša vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar mēneša vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu.

(75)

ĶTR gadījumā sadarbojošās ražotāja eksportētāja pentaeritrīta izvedums veidoja ievērojami mazāk nekā 70 % no pentaeritrīta kopējā izveduma no minētās valsts IP laikā saskaņā ar Statistikas biroja datiem. Tādējādi ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, dempinga starpība bija atbilstīgi pamatregulas 18. pantam jānosaka pēc pieejamajiem faktiem. Tādēļ tika uzskatīts, ka dempinga starpība nosakāma pēc sadarbojošās ražotāja darījumiem ar visaugstāko dempingu. Tāda pieeja tika atzīta par nepieciešamu arī tālab, lai neatbalstītu nesadarbošanos, kā arī ievērojot to, ka attiecībā uz uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, nebija pierādījumu par dempingu zemākā līmenī.

(76)	Tādēļ tika aprēķināta valsts mēroga vidējā dempinga starpība, par svēruma koeficientu izmantojot katras eksportētāju grupas CIF vērtību – to, kas sadarbojās, un to, kas nesadarbojās.

(77)	Ukrainas gadījumā, kā paskaidrots 57. apsvērumā iepriekš, augsta sadarbības līmeņa dēļ tika nolemts, ka ir lietderīgi šai valstij noteikt valsts mēroga dempinga starpību tādā pašā līmenī kā tika konstatēts ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās.

(78)

Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Valsts	Dempinga starpība
ĶTR	18,7 %
Ukraina	10,3 %

6. Krievija un Amerikas Savienotās Valstis (ASV)

(79)	Neviens no ražotājiem Krievijā un ASV nesadarbojās ar šo izmeklēšanu. Līdz ar to, arī tādēļ, ka nebija cita, piemērotāka pamata, valsts mēroga dempinga starpību provizoriski noteica pēc faktiem, kas bija pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pēc datiem, kas iegūstami no sūdzības.

(80)

Dempinga starpība, izteikta procentos no CIF importa cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Valsts	Dempinga starpība
Krievija	25 %
ASV	54 %

D. ZAUDĒJUMI

1. Kopienas produkcija

(81)

Izmeklēšana konstatēja, ka līdzīgo ražojumu Kopienā ražo pieci ražotāji, viens no tiem – divās ražotnēs. Sūdzība tika iesniegta divu Kopienas ražotāju vārdā. Pēc izmeklēšanas sākšanas trešais nolēma atbalstīt procedūru, pilnā mērā sadarbojoties ar izmeklēšanu. Abi pārējie ražotāji iesniedza vispārīgus datus par ražošanu un noietu un pauda atbalstu procedūrai.

(82)

Tādēļ Kopienas produkcijas apjoms pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē provizoriski ir aprēķināts, trīs sadarbojošos Kopienas ražotāju ražošanas apjomam pieskaitot abu pārējo ražotāju ražošanas apjomu saskaņā ar to sniegtajām ziņām. Uz tāda pamata Kopienas kopējais līdzīgā ražojuma ražošanas apjoms IP laikā līdzinās 115 609 t.

2. Kopienas ražošanas nozares definīcija

(83)	To Kopienas ražotāju, kas pilnīgi sadarbojās izmeklēšanas gaitā, produkcijas apjoms ir 94 % no Kopienā saražotā līdzīgā ražojuma apjoma. Tādēļ uzskatāms, ka tie veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

3. Kopienas patēriņš

(84)

Kopienas patēriņu noteica, balstoties uz zināmo ražotāju pārdošanas apjomiem Kopienā, pieskaitot tiem ievedumu no visām trešajām valstīm atbilstīgi attiecīgajam KN kodam saskaņā ar Statistikas biroja datiem. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka tikai viens no diviem Kopienas ražotājiem, kuri neiesniedza sūdzību, iesniedza skaitļus par realizāciju visā aplūkojamajā laikposmā. Tādēļ netika ņemts vērā otra ražotāja noiets, jo dati tika iesniegti tikai par IP. Tā kā šie apjomi nebija lieli, to neieskaitīšana neiespaido kopējo ainu. Kā parādīts tabulā, attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma patēriņš Kopienā aplūkojamajā laikposmā krities par 12 %. Pieprasījums bija stabils 2003.–2004. gadā, bet IP tas kritās par 9 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

	2002	2003	2004	IP
Kopienas patēriņš (t)	83 195	80 697	80 403	73 025
Koeficients	100	97	97	88

4. Attiecīgo valstu ievedums Kopienā

a) Kumulācija

(85)	Komisija pārbaudīja, vai ĶTR, ASV, Turcijas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes pentaeritrīta importa iespaids jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Jāatgādina, ka ievešana no Turcijas nenotika par dempinga cenām, tādēļ attiecībā uz minēto valsti procedūra jāizbeidz.

b) Dempinga starpība un importa apjoms

(86)

Pēc Turcijas svītrošanas vidējās dempinga starpības, kas noteiktas katrai no četrām atlikušajām valstīm, pārsniedz pieļaujamo minimumu, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un katras valsts importa apjoms nav neievērojams pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē un to attiecīgās tirgus daļas IP laikā sasniedz 1,8 % ĶTR, 1,5 % – Krievijai, 3,7 % – Ukrainai un 1,9 % – ASV.

c) Konkurences apstākļi

(87)	Aplūkojamajā laikposmā ievedums no ĶTR, Krievijas un Ukrainas ievērojami pieauga, un līdzīgas tendences ir arī cenām, kas nepārprotami liek pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas.

(88)

Kā minēts iepriekš, ir konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, kas ievests no attiecīgajām valstīm, un līdzīgajam ražojumam, ko ražo un tirgo Kopienas ražošanas nozare, ir vienādas tehniskās, fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un izmantošanas veidi. Bez tam visi ražojumi tiek pārdoti pa līdzīgiem tirdzniecības kanāliem vieniem un tiem pašiem pircējiem, tādējādi starp tiem ir konkurence.

(89)

Atklājās, ka ievedumi no ASV neliek pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas (sk. tālāk 141. apsvērumu). Faktiski ASV eksportētāju cenu noteikšana izrādījās pavisam citāda nekā eksportētājiem pārējās attiecīgajās valstīs. ASV izdevās palielināt savu tirgus daļu Kopienas tirgū ar cenām, kas bija augstākas par pārējo trīs valstu cenām. Tas izskaidrojams ar faktu, ka vienam ASV ražotājam eksportētājam ļoti labi veicies citā tirgus segmentā, kur iespējams iegūt augstākas cenas. Tādos apstākļos tika uzskatīts, ka nav piemērota kumulatīva ASV importa novērtēšana kopā ar dempingoto importu no ĶTR, Krievijas un Ukrainas, ņemot vērā konkurences apstākļus importam no ASV pretstatā, pirmkārt, dempingotajam importam no trijām attiecīgajām valstīm, otrkārt, līdzīgajam Kopienas ražojumam.

(90)	Balstoties uz iepriekš teikto, tika secināts, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas attaisno ĶTR, Krievijas un Ukrainas izcelsmes pentaeritrīta ievedumu kumulāciju.

d) Kumulētais apjoms un tirgus daļa

(91)

Ievedums no ĶTR, Krievijas un Ukrainas pēc Statistikas biroja datiem ievērojami palielinājās – no 1 235 t 2002. gadā līdz 5 136 t IP laikā. To kopējā tirgus daļa tajā pašā laikā nepārtraukti palielinājās no 1 % līdz 7 %. Tas jāskata uz patēriņa samazinājuma fona.

	2002	2003	2004	IP
Ievedums (t)	1 235	3 397	4 752	5 136
Koeficients	100	275	385	416
Tirgus daļa	1 %	4 %	6 %	7 %

e) Ievedumu cenas un cenu pazeminājums

(92)

Ziņas par cenām attiecībā uz visu ievedumu no trijām attiecīgajām valstīm tika iegūtas no Statistikas biroja datiem. Tabulā ir norādītas ĶTR, Krievijas un Ukrainas vidējo ievešanas cenu pārmaiņas. Aplūkojamajā laikposmā cenas kritās par 13 %.

	2002	2003	2004	IP
Ievešanas cenas (EUR/t)	1 131	1 032	1 030	988
Koeficients	100	91	91	87

(93)

Lai novērtētu piedāvājumu par zemākām cenām, Komisija analizēja datus, kas attiecas uz IP. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija cenas neatkarīgiem pircējiem, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., neieskaitot kravas pārvadājumu izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Šīs cenas salīdzināja ar trīs attiecīgo valstu ievešanas cenām. Attiecībā uz Krieviju, tā kā nebija nekādas sadarbības, tika iegūta svērtā vidējā izvešanas cena pēc Statistikas biroja datiem. Attiecībā uz ĶTR un Ukrainu izdarīja salīdzināšanu ar izvešanas cenām, kuras prasīja ražotāji, kuri sadarbojās, bez atlaidēm, vajadzības gadījumā koriģējot pēc CIF cenas līdz Kopienas robežai ar atbilstīgu korekciju sakarā ar muitošanas un pēcimporta izmaksām. Cenas tika uzskatītas par reprezentatīvām abos gadījumos, jo Ukrainā ir tikai viens pentaeritrīta ražotājs, bet attiecībā uz ĶTR sadarbojošās ražotāja izvedums veido apmēram pusi no visa ĶTR pentaeritrīta izveduma uz EK.

(94)	Salīdzinājums parādīja, ka IP laikā vidējā dempinga cenu starpība ĶTR bijusi 11,3 %, Ukrainai – 6,2 %, Krievijai – 11,9 %.

5. Kopienas ražošanas nozares stāvoklis

(95)	Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu ieveduma par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un koeficientu analīzi, kuri aplūkojamajā laikposmā iespaidoja nozares stāvokli.

a) Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(96)

Laikā no 2002. gada līdz IP ražošanas apjoms kritās par 3 %. Pieaugumu 2004. gadā deva viena ražotāja ražošanas jaudas pieaugums. Ražošanas apjoms mainījās šādi:

	2002	2003	2004	IP
Ražošanas apjoms (t)	111 665	103 913	115 204	108 309
Koeficients	100	93	103	97

(97)

Ražošanas jaudu noteica pēc Kopienas ražošanas nozares ražošanas vienību nominālās jaudas, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus. Ražošanas jauda aplūkojamajā laikposmā palielinājās par 6 %. Palielināšanās notika galvenokārt 2004. gadā, un tai par iemeslu bija viena ražotāja sekmīga izvairīšanās no pārprodukcijas un šā paša ražotāja otrās ražotnes reorganizācija.

(98)

Ražošanas apjoma pazemināšanās un ražošanas jaudas viegla pieauguma rezultātā ražošanas jaudas izmantojums samazinājās no 95 % 2002. gadā līdz 87 % IP laikā.

	2002	2003	2004	IP
Ražošanas jauda (t)	117 020	119 020	123 987	123 987
Koeficients	100	102	106	106
Ražošanas jaudas izmantojums	95 %	87 %	93 %	87 %

b) Krājumi

(99)

Aplūkojamajā laikposmā krājumi palielinājās vairāk nekā divkārtīgi, liecinot par Kopienas ražošanas nozares arvien lielākām grūtībām pārdot savus ražojumus Kopienas tirgū.

	2002	2003	2004	IP
Krājumi (t)	3 178	6 598	6 910	7 122
Koeficients	100	208	217	224

c) Pārdošanas apjoms, tirgus daļas un vienības vidējās cenas Kopienā

(100)

Kopienas ražošanas nozares pentaeritrīta pārdevums neatkarīgiem pircējiem Kopienas tirgū pamazām samazinājās no 64 663 t 2002. gadā līdz 54 543 t IP laikā, t. i., par 16 %. Līdz ar to pārdošanas apjoma samazinājums bija krasāks nekā Kopienas patēriņam, kas tajā pašā laikā, kā jau minēts, samazinājās par 12 %. Tāpēc ražošanas nozare piedzīvoja tirgus daļas samazināšanos par 3 procentu punktiem. Tirgus daļa sašaurinājās no 78 % 2002. gadā līdz 75 % IP laikā.

	2002	2003	2004	IP
Pārdošanas apjoms EK (t)	64 663	61 308	58 681	54 543
Koeficients	100	95	91	84
Tirgus daļa	78 %	76 %	73 %	75 %

(101)

Vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Kopienā aplūkojamajā laikposmā pazeminājās par 11 %. Pēc neliela cenu pieauguma 2002.–2003. g. cenas atkal pazeminājās un sasniedza rekordzemu līmeni IP laikā – 1 040 EUR/t.

(102)

Cenu pazemināšanās šajā laikposmā jāizvērtē, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares mēģinājumus konkurēt ar importu par dempinga cenām. Pašreizējie cenu līmeņi tomēr nav noturīgi, jo Kopienas ražošanas nozare ir spiesta tirgot zemāk par pašizmaksu, lai noturētos tirgū.

	2002	2003	2004	IP
Vidējā svērtā cena (EUR/t)	1 163	1 203	1 151	1 040
Koeficients	100	103	99	89

d) Rentabilitāte un naudas plūsma

(103)

Aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte krasi samazinājās no 12,6 % 2002. gadā līdz – 11,5 % IP laikā. 2004. gadā Kopienas ražošanas nozare vēl spēja iegūt nelielu peļņu, taču IP laikā stāvoklis krasi pasliktinājās un nozare sāka ciest zaudējumus. Šos notikumus galvenokārt izraisīja tas, ka izejvielu cenu pieaugumu, sevišķi metilspirtam, kas veido aptuveni 25 % no ražošanas izmaksām, nebija iespējams novelt uz galīgajiem pircējiem, jo ievedumiem no attiecīgajām valstīm cenas bija zemas.

	2002	2003	2004	IP
Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas	12,6 %	7,5 %	5,7 %	–11,5 %

(104)

Arī naudas plūsma aplūkojamajā laikposmā līdz ar rentabilitātes krišanos pasliktinājās un IP laikā kļuva negatīva. Negatīvās naudas plūsmas absolūtā līmeņa pazemināšanās perioda beigās notika ražošanas apjoma un noieta samazināšanās dēļ.

	2002	2003	2004	IP
Naudas plūsma (EUR)	16 189 720	9 427 189	4 441 120	–3 012 661
Koeficients	100	58	27	–19

e) Ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(105)

Ieguldījumiem aplūkojamajā laikposmā bija pozitīva tendence. Tomēr galvenie ieguldījumi tika izdarīti 2003. gadā, kad Kopienas ražošanas nozare vēl bija ienesīga. Ieguldījumi IP laikā bija viena ražotāja pārprodukcijas novēršana un cita ražotāja ražošanas iekārtu modernizācija, piemērojoties ekoloģiskajām prasībām.

	2002	2003	2004	IP
Ieguldījumi (EUR)	3 756 302	8 483 655	2 956 275	4 394 137
Koeficients	100	226	79	117

(106)

Līdzīgā ražojuma ražošanā un realizācijā ienākums no ieguldījumiem IP laikā bija negatīvs un aplūkojamajā laikposmā būtiski samazinājās, atspoguļojot iepriekš minēto negatīvo rentabilitātes tendenci.

	2002	2003	2004	IP
Ienākums no ieguldījumiem	18,5 %	10,5 %	7,9 %	–13,5 %
Koeficients	100	57	43	–73

(107)

Nekas neliecināja par to, ka Kopienas ražošanas nozare, kas sastāv no lieliem uzņēmumiem, kuri iesaistīti arī citu izstrādājumu ražošanā, sastaptos ar problēmām kapitāla piesaistē savām darbībām, tādēļ tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare aplūkojamajā laikposmā bija spējīga piesaistīt savām darbībām kapitālu.

f) Nodarbinātība, darba ražīgums un algas

(108)

Pārmaiņas nodarbinātībā, darba ražīgumā un algās bija šādas:

	2002	2003	2004	IP
Darbinieku skaits	290	296	293	299
Koeficients	100	102	101	103
Darba ražīgums (tonnas uz darbinieku)	385	351	393	362
Koeficients	100	91	102	94
Darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)	43 379	44 469	46 899	44 921
Koeficients	100	103	108	104

(109)

Aplūkojamajā laikposmā darbinieku skaits palielinājās par 3 %. Tas bija viena Kopienas ražotāja reorganizācijas rezultāts, kas izpaudās kā pentaeritrīta ražošanā nodarbināto iekšēja pārkārtošana, lai gan kopējais uzņēmuma nodarbināto skaits nemainījās. Darbinieku skaita neliela pieauguma un ražošanas apjomu samazināšanās rezultātā darba ražīgums aplūkojamajā laikposmā uzrāda negatīvu tendenci.

(110)

Vidējais darba algas līmenis uz vienu darbinieku aplūkojamajā laikposmā paaugstinājās par 4 % – mazāk nekā inflācijas pieaugums.

g) Izaugsme

(111)

Lai gan Kopienas patēriņš aplūkojamajā laikposmā samazinājās par 12 %, Kopienas ražošanas nozares realizācijas apjoms samazinājās par 16 %, ĶTR, Krievijas un Ukrainas ieveduma apjomiem līdztekus palielinoties par vairāk nekā 300 %, bet Amerikas – par vairāk nekā 700 %. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare zaudēja tirgus daļu, turpretim attiecīgie ievedumi savējo spēja palielināt.

h) Faktiskās dempinga starpības apjoms un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(112)

ĶTR, Krievijas, Ukrainas un ASV dempinga starpība ir parādīta dempingam veltītajā iedaļā iepriekš. Šī starpība acīmredzami pārsniedz pieļaujamo minimumu. Turklāt, ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(113)

Kopienas ražošanas nozare neatgūstas no pārdzīvota dempinga vai subsidēšanas, jo iepriekš nav veikta nekāda izmeklēšana.

6. Secinājums par kaitējumu

(114)

Zaudējumu rādītāju analīze rāda, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ievērojami pasliktinājās pēc 2002. gada un sasniedza zemāko punktu IP laikā, kad nozares zaudējumi bija 11,5 %.

(115)

Sakarā ar patēriņa samazināšanos aplūkojamajā laikposmā Kopienas ražošanas apjoms samazinājās par 3 %, bet jaudas izmantojums tajā pašā laikposmā – par 8 %. Realizācija Kopienas tirgū samazinājās par 16 % apjoma ziņā un par 25 % vērtības ziņā. Šīs pārmaiņas atspoguļojas arī krājumu pieaugumā, kas aplūkojamajā laikposmā gandrīz divkāršojušies. Tas izraisīja tirgus daļas samazinājumu no 78 % 2002. gadā līdz 75 % IP laikā. Vidējās vienības cenas aplūkojamajā laikposmā pazeminājās par 11 %, bet tas neatspoguļo izejvielu izmaksu pieaugumu tajā pašā laikposmā. Lai nepazaudētu vēl lielāku tirgus daļu un saglabātu ražošanu, Kopienas ražošanas nozarei nebija citas izejas kā piemēroties dempingoto ievedumu cenu līmenim. Tā iznākums bija ievērojams rentabilitātes kritums IP laikā.

(116)

Pārējie zaudējumu rādītāji lielākoties apstiprina slikto stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Ienākums no ieguldījumiem un naudas plūsmas bija negatīvas, un darba ražīgums samazinājās. Ieguldījumiem gan bija pozitīva tendence. Taču ieguldījumi IP laikā, gadā, kad Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, īstenībā tika izdarīti pārprodukcijas novēršanā un ražošanas iekārtu modernizācijā, piemērojoties ekoloģiskajām prasībām, nevis jaunās ražošanas iekārtās. Nelielajam darbinieku skaita pieaugumam laikā, kad saimnieciskais stāvoklis pasliktinājās, par iemeslu bija viena ražotāja reorganizācija, kurā neietilpa jaunu darbinieku pieņemšana.

(117)

Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, var provizoriski secināt, ka Kopienas ražošanas nozare cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

E. CĒLOŅSAKARĪBAS

1. Ievadpiezīme

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai attiecīgo valstu izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka tos var klasificēt par būtiskiem. Pārbaudīja arī citus zināmos faktorus, kas nav imports par dempinga cenām, tomēr varēja kaitēt Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu to, ka šādu citu faktoru eventuāli radītos zaudējumus neattiecina uz importu par dempinga cenām.

2. Importa par dempinga cenām sekas

(119)

Jāatgādina, ka attiecībā uz Turciju, kam tirgus daļa IP laikā bija 8,6 %, noteiktā dempinga starpība bija zemāka par pieļaujamo minimumu. Tādēļ ievedumi no Turcijas netika ņemti vērā, analizējot dempingoto ievedumu ietekmi uz Kopienas ražošanas nozarei nodarītajiem zaudējumiem. Pārējo četru valstu tirgus daļa IP laikā kopā bija 9 %.

(120)

Importa apjomi no ĶTR, Krievijas un Ukrainas aplūkojamajā laikposmā ir ievērojami palielinājušies gan absolūtos skaitļos, gan tirgus daļas ziņā. Patiešām, 2002. gadā apjomi bija tikpat kā neievērojami, kādas 1 235 t, turpretī aplūkojamajā laikposmā tie pieauga par 316 % līdz 5 136 t IP laikā. To apvienotā tirgus daļa tajā pašā laikā palielinājās no 1 % līdz 7 %. Vidējās svērtās ievešanas cenas pazeminājās par 13 %, acīmredzami nositot cenas uz leju IP laikā. Tādējādi ievērojamais attiecīgo valstu importa apjoma pieaugums un iegūtā tirgus daļa aplūkojamajā laikposmā, par cenām, kas saglabājās zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, sakrita ar acīmredzamo Kopienas ražošanas nozares vispārējā finansiālā stāvokļa pasliktināšanos tajā pašā laikposmā.

(121)

Kopienas ražošanas nozare ir iebildusi, ka pat ar mazu tirgus daļu dempingotie ievedumi spēja izraisīt tirgū smagus traucējumus, darbības veida īpatnību dēļ. Pentaeritrīts ir patēriņa prece, un zemākā tirgū kotētā cena lielā mērā nosaka tirgus cenu, kurai pārējiem ražotājiem jāpielāgojas, ja tie vēlas saglabāt pasūtījumus. To pierāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu pazemināšanās tendence aplūkojamajā laikposmā, lai gan galvenās izejvielas – metilspirta – cenas pieauga. Kopienas ražošanas nozare turas pie uzskata, ka tā nebija spējīga izejvielu sadārdzinājumu novelt uz pircējiem, pastāvot spēcīgam importa dempinga cenu spiedienam. Tas noveda pie rentabilitātes, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas straujas samazināšanās.

(122)

Iedziļinoties šajos notikumos, izrādās, ka Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa ievērojamā pasliktināšanās notika IP laikā. Gados pirms IP ievedums no ĶTR, Krievijas un Ukrainas pamatīgi pieauga no 1 235 t 2002. gadā līdz 4 752 t 2004. gadā, t. i., par 285 %, turpretim cenas no šīm valstīm tajā pašā laikā pazeminājās par 9 %. Taču šā ieveduma ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli nebija spēcīga, t. i., pārdošanas apjomi samazinājās par 9 % un cenas par 1 %, taču 2004. gadā sasniegtais peļņas līmenis palika pieņemamā līmenī (5,7 %). IP laikā Kopienas ražošanas nozares noieta samazinājums par 7 % sakrita ar tālāku ieveduma palielināšanos no attiecīgajām valstīm par 8 %, un salīdzinājumā ar divos iepriekšējos gados sasniegto tas ir relatīvi mazs pieaugums. Taču tikai IP laikā Kopienas ražošanas nozare piedzīvoja spēju rentabilitātes kritumu līdz – 11,5 % un krasu finansiālā stāvokļa pasliktināšanos.

(123)

Balstoties uz minētajiem apsvērumiem, ir redzams, ka aplūkojamā periodā kopumā pastāv sakarība starp importa dempinga attīstību un Kopienas ražošanas nozares ciestajiem zaudējumiem. Taču importa dempings vien neliekas izskaidrojam Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes spējo kritumu IP laikā. Tādēļ nevar secināt, ka importa dempingam būtu bijusi izšķirīga nozīme Kopienas ražošanas nozarei nodarītajā kaitējumā, kas visspilgtāk izpaudās IP laikā.

3. Citu faktoru ietekme

a) EK patēriņa samazināšanās

(124)

Aplūkojamajā laikposmā pentaeritrīta patēriņš Kopienā samazinājās par 12 %. Šī samazināšanās tendence rādās saistīta ar alkīdsveķu pieprasījuma samazināšanos krāsu rūpniecībā, kas kā galīgais patērētājs izmanto apmēram 70 % no Kopienas tirgū esošā pentaeritrīta. Apmeklējums pie kāda pentaeritrīta rūpnieciskā izmantotāja, kurš ražo alkīdsveķus krāsu rūpniecībai, atklāja, ka ir paredzams, ka nākotnē alkīdu pieprasījums samazināsies vēl krasāk sakarā ar gaidāmajām pārmaiņām vides tiesību aktos, kas uzliks ierobežojumus gaistošo organisko savienojumu (“GOS”) izgarojumiem no krāsām, ko izmanto arhitektūras un rūpniecības vajadzībām. Tā kā alkīdsveķi nav tik nekaitīgi GOS ziņā kā citas tehnoloģijas, paredzams, ka to izmantošana krāsās samazināsies.

(125)

Kopienas ražošanas nozares noiets samazinājās par 16 % apjoma ziņā un par trijiem procentu punktiem tirgus daļas ziņā, no 78 % 2002. gadā līdz 75 % IP laikā. ĶTR, Krievijas un Ukrainas ieveduma apjoms aplūkojamajā laikposmā palielinājās par 316 %, to tirgus daļu palielinot no 1 % uz 7 %, tā pārņemot Kopienas ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu. Tādēļ pentaeritrīta pieprasījuma samazināšanās Kopienā kopumā neizskaidro Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos aplūkojamajā laikposmā.

(126)

Taču patēriņa pārmaiņas pa gadiem rāda, ka patēriņa samazinājums bijis daudz krasāks laikā no 2004. gada līdz IP, kad tas salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem kritās par 9 %. Patiešām, patēriņš bija nemainīgs 2003.–2004. gadā, bet palielinājās par 3 % 2002.–2003. gadā. Tādēļ, tā kā patēriņa samazinājums sakrīt ar laikposmu, kad Kopienas ražošanas nozare sāka ciest zaudējumus, nevar noliegt, ka pentaeritrīta pieprasījuma samazinājums Kopienas tirgū ir ietekmējis kaitējuma nodarīšanu Kopienas ražošanas nozarei.

b) Ievedums no citām trešajām valstīm

(127)

Ievedums no (piecām lielākajām) citām trešajām valstīm bija šāds:

	2002	2003	2004	IP
Čīle
Apjoms (tonnās)	1 600	536	1 032	1 384
Koeficients	100	34	65	87
Cenas (EUR/t)	1 141	1 245	1 128	981
Koeficients	100	109	99	86
Indija
Apjoms (tonnās)	0	119	390	551
Koeficients	0	100	328	141
Cenas (EUR/t)	0	1 167	1 085	1 253
Koeficients	0	100	87	84
Taivāna
Apjoms (tonnās)	343	657	1 840	863
Koeficients	100	192	536	252
Cenas (EUR/t)	1 071	1 060	1 003	1 004
Koeficients	100	99	94	94
Turcija
Apjoms (tonnās)	6 300	7 065	8 957	6 730
Koeficients	100	112	142	107
Cenas (EUR/t)	1 292	1 339	1 277	1 097
Koeficients	100	104	99	85
Japāna
Apjoms (tonnās)	0	20	58	65
Koeficients	0	100	290	112
Cenas (EUR/t)	0	3 905	3 334	2 731
Koeficients	0	100	85	82

(128)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem un izmeklēšanā savākto informāciju galvenās trešās valstis, no kurām ieved pentaeritrītu, ir Čīle, Indija un Taivāna. Pieskaitot ievedumu no Turcijas ievedumam no citām trešām valstīm, kopējais ievedums no citām trešām valstīm ir pieaudzis par 12 % no apmēram 8 586 t 2002. gadā līdz 9 636 t IP laikā. Tas atbilst to apvienotajai tirgus daļai no 10 % līdz 13 %. Trešo valstu ieveduma cenu līmeņi aplūkojamajā laikposmā saglabājās augstāki par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tā, ievedumi no citām trešajām valstīm, kas konkurē ar importa dempingu, spēja palielināt savu tirgus daļu par trim procentu punktiem – par cenām, kas pārsniedz Kopienas ražošanas nozares cenas.

(129)

Taču jāpiezīmē, ka ievedumi no citām trešajām valstīm uzrādīja citādu tendenci nekā ievedumi par dempinga cenām tādā ziņā, ka maksimālais ievedums no citām notika 2004. gadā, bet IP laikā, kad Kopienas ražošanas nozare cieta zaudējumus, trešo valstu ievedumi atkal kritās par 22 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tajā pašā laikposmā arī to vidējās cenas pazeminājās par 11 % un to tirgus daļa samazinājās par diviem procentu punktiem. Tas varētu nozīmēt, ka no 2004. gada arī citu trešo valstu ražotājus ietekmēja zemās tirgus cenas. Tomēr to cenas arī IP laikā palika augstākas nekā Kopienas ražošanas nozarei.

c) Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti

(130)

Tika arī pārbaudīts, vai Kopienas ražošanas nozares eksports uz valstīm, kas nav EK valstis, būtu varējis palielināt attiecīgajā periodā nodarīto kaitējumu. Eksports nesaistītiem pircējiem valstīs, kas nav EK dalībvalstis, aplūkojamajā periodā bija aptuveni puse no Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdevuma. Izvedums palielinājās par 3 % no 2002. gada līdz IP, bet vidējās izvešanas cenas samazinājās par 7 %.

	2002	2003	2004	IP
Pārdošanas apjoms ārpus EK tirgus (t)	44 333	35 376	46 460	45 587
Koeficients	100	80	105	103
Vidējās pārdošanas cenas ārpus EK tirgus (EUR/t)	1 034	1 090	1 001	958
Koeficients	100	105	97	93

(131)

Pat ja apjoma ziņā izvedumi palielinājās tikai mazliet, fakts, ka vidējās izvešanas cenas visā aplūkojamajā laikposmā bija zemākas par vidējām pārdošanas cenām Kopienas tirgū un pat zemākas nekā ražošanas vienības izmaksas, noteikti ir negatīvi ietekmējis Kopienas ražošanas nozares vispārējo finansiālo stāvokli, arī tad, ja tas tieši neietekmē rentabilitāti Kopienas tirgū. Tādēļ nevar noliegt, ka Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus netieši ietekmējušas negatīvās pārmaiņas eksporta tirgu rentabilitātē, jo tam būtu iespaids, piemēram, uz Kopienas ražošanas nozares spēju izdarīt jaunus ieguldījumus vai pieņemt darbā jaunus darbiniekus.

d) Citi Kopienas ražotāji

(132)

Tam Kopienas ražotājam, kurš neiesniedza sūdzību, bet iesniedza datus par visu aplūkojamo laikposmu, pārdošanas apjoms samazinājās krasāk nekā Kopienas ražošanas nozarei. Tādēļ liekas, ka šis ražotājs ir līdzīgā stāvoklī kā Kopienas ražotāji, kuri iesniedza sūdzību. Tādējādi ir skaidrs, ka šis ražotājs nav veicinājis Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus.

e) Izejvielu cenu paaugstinājums

(133)

Galvenās izejvielas – metilspirta – cenas aplūkojamajā laikposmā ir ievērojami pieaugušas. Saskaņā ar pasaules lielākā metilspirta ražotāja un tirgotāja Methanex tīmeklī publicēto statistiku Eiropas līgumcena palielinājusies no 125 EUR/t 2002. gada janvārī līdz 235 EUR/t 2005. gada decembrī. Tas aplūkojamajā laikposmā ir veicinājis 10 % pieaugumu ražošanas vienības izmaksās un līdz ar to rentabilitātes kritumu, ņemot vērā to, ka vienības pārdošanas cenas tajā pašā laikposmā pazeminājās par 13 %.

(134)

Nevar uzskatīt, ka izejvielu cenu pieaugums pats par sevi būtu kaitējis Kopienas ražošanas nozarei. Negatīvā rentabilitātes tendence drīzāk izskaidrojama ar to, ka Kopienas ražotāji nespēja paaugstinātās izejvielu izmaksas novelt uz pircējiem, paaugstinot pārdošanas cenas, jo Kopienas tirgū cenas bija zemā līmenī. Tomēr, lai gan metilspirta cenas aplūkojamajā laikposmā pieauga par 88 %, IP laikā pieaugums bija tikai 2 %. Tādēļ, pat ja pentaeritrīta tirgus cena IP laikā bija zema, vienlaicīgi notikušās galvenās izejvielas metilspirta cenu pārmaiņas neizskaidro, kāpēc Kopienas ražošanas nozarei ar šādiem daudzumiem IP laikā sākās zaudējumi.

4. Secinājums par cēloņsakarību

(135)

Pieejamie dati liek domāt, ka arī ar zemu tirgus daļu dempingotais imports no ĶTR, Krievijas un Ukrainas ir izdarījis cenu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr sīkāka analīze neļauj nodibināt būtisku cēloņsakarību starp Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos un dempingotā importa attīstību.

(136)

Kopienas ražošanas nozares rentabilitātes un tās vispārējā finansiālā stāvokļa ievērojamā pasliktināšanās notika no 2004. gada līdz IP, kad importa dempinga apjoms palielinājās tikai par 8 %, salīdzinot ar 285 % pieaugumu iepriekšējos trijos gados, kad Kopienas ražošanas nozare vēl guva peļņu. Pie tam pentaeritrīta pieprasījuma samazināšanās Kopienas tirgū sakrita ar Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Redzams arī, ka galvenās izejvielas – metilspirta – cenas pieaugums IP laikā bija mazāk jūtams nekā iepriekšējos gados, tādēļ ar to nevar skaidrot rentabilitātes pēkšņo un straujo kritumu IP laikā.

(137)

Tas, ka Kopienas ražošanas nozare eksportē gandrīz pusi savas produkcijas par cenām, kas zemākas par izmaksām, jāuzskata par faktoru, kas vēl vairāk pasliktina Kopienas ražošanas vispārējo negatīvo stāvokli, pat ja tieši neietekmē rentabilitāti Kopienas tirgū.

(138)

Tādēļ nevar secināt, ka importa dempings atsevišķi būtu radījis būtisku kaitējumu. Patiešām, izskatot citus faktorus saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu, atklājās, ka kaitējumu var būt izraisījis arī patēriņa samazinājums, Kopienas ražošanas nozares eksporta rezultāti, kā arī ievedumi no citām trešajām valstīm.

5. Ievedums no ASV

(139)

Ievedums no ASV palielinājās no 169 t 2002. gadā līdz 1 355 t IP laikā. Tas tajā pašā laika posmā deva tirgus daļas palielinājumu no 0,2 % uz 1,9 %.

(140)

Vidējās ievešanas cenas no ASV aplūkojamajā laikposmā pazeminājās, taču bija augstākas nekā cenas, ko prasīja ĶTR, Krievijas un Ukrainas ražotāji:

	2002	2003	2004	IP
Ievešanas cenas (EUR/t)	1 935	2 212	1 251	1 244
Koeficients	100	114	65	64

(141)

Tika konstatēta cenu pazemināšana, kā izklāstīts 93. apsvērumā iepriekš. Vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ASV IP laikā bija – 19,5 %, t. i., vidējā ievešanas cena bija ievērojami augstāka par cenu, ko Kopienas ražošanas nozare prasa Kopienas tirgū. Kā tālāk paskaidrots, nebija arī ASV ievedumu izraisītas cenu samazināšanas.

(142)

Līdztekus ieveduma no ASV pieaugumam Kopienas ražošanas nozare aplūkojamajā laikposmā cita starpā pieredzēja realizācijas, tirgus daļas un cenu samazināšanos, kas lika secināt, kā izklāstīts 117. apsvērumā iepriekš, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtiskus zaudējumus. Taču jāpiezīmē, ka ASV ievedumu cenas nelika pazemināt Kopienas ražošanas nozares cenas, bet faktiski ievedumi tika pārdoti par ievērojami augstākām cenām nekā Kopienas ražošanas nozares ražojumi. Bez tam ASV ievedumu cenas papildus tika salīdzinātas ar līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada zaudējumus, kuru Kopienas ražošanas nozare tirgo Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, tika iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu, atspoguļojot peļņas normu, ko Kopienas ražošanas nozare eventuāli iegūtu, ja nebūtu kaitējoša dempinga. Salīdzinājums parādīja, ka mērķa cenas samazinājums ir neievērojams. Uz šā pamata tiek secināts, ka šie ievedumi nav veicinājuši Kopienas ražošanas nozares ciestos zaudējumus.

F. PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA

(143)

Tā kā trūkst būtiskas cēloņsakarības starp importa dempingu un Kopienas nozarei nodarīto kaitējumu, šī antidempinga procedūra izbeidzama saskaņā ar pamatregulas 9. panta 2. un 3. punktu.

(144)

Sūdzības iesniedzējs un visas pārējās ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kuru dēļ Komisijai ir nodoms izbeigt šo procedūru. Tad sūdzības iesniedzēji darīja zināmu savu viedokli, kas tomēr nespēja mainīt iepriekš minēto secinājumu būtību,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo tiek izbeigta antidempinga procedūra attiecībā uz KN kodam 2905 42 00 atbilstošā Ķīnas Tautas Republikas, Krievijas, Turcijas, Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pentaeritrīta ievešanu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 3. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Peter MANDELSON

(1) OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

(2) OV C 11, 17.1.2006., 4. lpp.

Saturs		I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 374/2007 (2007. gada 3. aprīlis), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 375/2007 (2007. gada 30. marts), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1702/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 376/2007 (2007. gada 30. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2042/2003 par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu ( 1 )	18
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 377/2007 (2007. gada 29. marts) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā	20
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2007/20/EK (2007. gada 3. aprīlis), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/8/EK, lai iekļautu tās I pielikumā aktīvo vielu dihlofluanīdu ( 1 )	23

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	200,3
	MA	114,5
	SN	320,6
	TN	135,4
	TR	168,0
	ZZ	187,8
0707 00 05	JO	171,8
	MA	108,8
	TR	152,1
	ZZ	144,2
0709 90 70	MA	71,3
	TR	112,1
	ZZ	91,7
0709 90 80	EG	242,2
	IL	80,8
	ZZ	161,5
0805 10 20	CU	39,6
	EG	46,9
	IL	69,4
	MA	46,6
	TN	54,2
	TR	45,1
	ZZ	50,3
0805 50 10	IL	60,7
	TR	39,3
	ZZ	50,0
0808 10 80	AR	83,4
	BR	76,2
	CA	101,7
	CL	87,5
	CN	96,9
	NZ	127,7
	US	121,7
	UY	75,4
	ZA	91,5
	ZZ	95,8
0808 20 50	AR	79,4
	CL	110,0
	CN	54,2
	UY	68,0
	ZA	82,5
	ZZ	78,8

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums un adrese	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
1	BG 0401028	“Mesokombinat-Svishtov” EOOD	gr. Svishtov ul. “33-ti Svishtovski polk” 91
2	BG 1201011	“Mesotsentrala — Montana” OOD	gr. Montana bul. “Treti mart” 216
3	BG 1204013	“Kompas” OOD	s. Komarevo obsht. Berkovitsa
4	BG 1604039	“Evropimel” OOD	gr. Plovdiv bul. “V. Aprilov”
5	BG 1701003	“Mesokombinat — Razgrad” AD	gr. Razgrad, Industrialen kvartal, ul. “Beli Lom” 1
6	ВG 1901021	“Mekom” AD	gr. Silistra Industrialna zona — Zapad
7	BG 2204099	“Tandem-V” OOD	gr. Sofia bul. “Iliantsi” 23
8	BG 2501002	“Tandem — Popovo” OOD	s. Drinovo obsht. Popovo

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums un adrese	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
1	BG 1202005	“Gala M” OOD	gr. Montana
2	BG 1602001	“Galus — 2004” EOOD	s. Hr. Milevo obl. Plovdiv
3	BG 1602045	“Deniz 2001” EOOD	gr. Parvomay ul. “Al. Stamboliiski” 23
4	BG 1602071	“Brezovo” AD	gr. Brezovo ul. “Marin Domuschiev” 2
5	BG 2402001	“Gradus-1” OOD	gr. Stara Zagora kv. “Industrialen”
6	BG 2802076	“Alians Agrikol” OOD	s. Okop obl. Yambolska

Nr.	Vet. Nr.	Uzņēmuma nosaukums un adrese	Attiecīgo telpu atrašanās vieta
1	BG 0412010	“Bi Si Si Handel” OOD	gr. Elena ul. “Treti Mart” 19
2	BG 0512025	“El Bi Bulgarikum” EAD	“El Bi Bulgarikum” EAD
3	BG 0612012	OOD “Zorov — 97”	gr. Vratsa
4	BG 0612027	“Mlechen ray — 99” EOOD	gr. Vratsa
5	BG 0612043	ET “Zorov-91-Dimitar Zorov”	gr. Vratsa
6	BG 1112006	“Kondov Ekoproduktsia” OOD	s. Staro selo
7	BG 1312001	“Lakrima” AD	gr. Pazardzhik
8	BG 1912013	“ZHOSI” OOD	s. Chernolik
9	BG 1912024	“Buldeks” OOD	s. Belitsa
10	BG 2012020	“Yotovi” OOD	gr. Sliven kv. “Rechitsa”
11	BG 2012042	“Tirbul” EAD	gr. Sliven Industrialna zona
12	BG 2212001	“Danon — Serdika” AD	gr. Sofia ul. “Ohridsko ezero” 3
13	BG 2212003	“Darko” AD	gr. Sofia ul. “Ohridsko ezero” 3
14	BG 2212022	“Megle-Em Dzhey” OOD	gr. Sofia ul. “Probuda” 12–14
15	BG 2512020	“Mizia-Milk” OOD	gr. Targovishte Industrialna zona
16	BG 2612047	“Balgarsko sirene” OOD	gr. Haskovo bul. “Saedinenie” 94”

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 94

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	50. sējums 2007. gada 4. aprīlis

	II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Padome
	2007/210/EK
*	Padomes Lēmums (2007. gada 19. marts), lai parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem	26
	Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Malaizijas valdību par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem	28
	Komisija
	2007/211/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 27. marts) par tādu ierobežotu vielu daudzumu piešķiršanu, kas 2007. gadā ir atļautas būtiskām vajadzībām paredzētam lietojumam Kopienā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2037/2000 (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1285) ( 1 )	39
	2007/212/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 2. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2003/248/EK par pagaidu izņēmumu termiņa pagarināšanu dažiem Padomes Direktīvas 2000/29/EK noteikumiem attiecībā uz stādīšanai paredzētiem Argentīnas izcelsmes zemeņu (Fragaria L.) stādiem, izņemot sēklas (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1428)	52
	2007/213/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 2. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2007/31/EK, ar ko nosaka pārejas pasākumus attiecībā uz tādu dažu gaļas un piena nozares produktu sūtīšanu no Bulgārijas uz pārējām dalībvalstīm, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 853/2004 (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 1443) ( 1 )	53
	2007/214/EK
*	Komisijas Lēmums (2007. gada 3. aprīlis) izbeigt antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas, Krievijas, Turcijas, Ukrainas un Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes pentaeritrīta ievešanu	55
	NOLĪGUMI
	Padome
*	Informācija par dienu, kad stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu	70
*	Informācija par dienu, kad stājas spēkā Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās	70

		Labojums
	*	Labojums Komisijas Direktīvā 2007/19/EK (2007. gada 30. marts), ar ko groza Direktīvu 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un Padomes Direktīvu 85/572/EEK, ar ko nosaka sarakstu, kur uzskaitīti aizstājēji, kas izmantojami, lai pārbaudītu tādu plastmasas materiālu un izstrādājumu sastāvdaļu migrāciju, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (OV L 91, 31.3.2007.)	71


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ