(1)

Ar 2005. gada 11. aprīļa vēstuli, kuras saņemšana ir reģistrēta 2005. gada 19. aprīlī, Slovākija paziņoja Komisijai, ka tā ir paredzējusi piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu uzņēmumam Konas, s.r.o. Papildu informāciju tā sniedza 2005. gada 30. jūnija vēstulē, kuras saņemšana ir reģistrēta 2005. gada 12. jūlijā, un 2005. gada 5. septembra vēstulē, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 8. septembrī, atbildot uz Komisijas attiecīgi 2005. gada 31. maija un 2005. gada 28. jūlija vēstuli.

(2)

Minētajā vēstuļu apmaiņā konstatēja, ka attiecīgais atbalsts ir piešķirts, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Tādēļ atbalstu klasificēja kā nelikumīgu atbalstu, un tam piešķīra jaunu lietas numuru NN 66/2005.

(3)

Ar 2005. gada 9. novembra vēstuli Komisija informēja Slovākiju par savu lēmumu uzsākt procedūru, kas paredzēta EK līguma 88. panta 2. punktā attiecībā uz atbalstu.

(4)

Komisijas lēmumu uzsākt 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pasākumu.

(5)

Slovākijas iestādes savus apsvērumus iesniedza ar 2005. gada 13. decembra vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 20. decembrī. Slovākija ar 2006. gada 3. janvāra vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 10. janvārī, iesniedza papildinformāciju. Komisija ar 2005. gada 30. novembra vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2005. gada 6. decembrī, saņēma piezīmes no vienas ieinteresētās personas (saņēmēja). Komisija nosūtīja minētās piezīmes Slovākijai, kurai deva iespēju attiecīgi veikt atbildes pasākumus, un Slovākija veica šādus pasākumus, nosūtot savas piezīmes ar 2006. gada 9. marta vēstuli, kuras saņemšana reģistrēta 2006. gada 15. martā.

(6)

Finansiālā atbalsta saņēmējs ir Konas s.r.o. (še turpmāk “Konas”), mašīnu un iekārtu ražotājs, kas galvenokārt darbojas četrās jomās: formēšanas un presēšanas iekārtu, īpaša pielietojuma mehānismu, aizsargvairogu un citu mašīnbūves produktu ražošana. Uzņēmums atrodas reģionā, kas saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu.

(7)

Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu sniegto informāciju, vairāki vietējie konkurenti un citur Eiropas Kopienās esošie konkurenti darbojas visās minētajās jomās. Uzņēmums uzskata, ka formēšanas iekārtu jomā pastāv eksportēšanas iespējas.

(8)

Konas strādā 37 cilvēki. Uzņēmuma apgrozījums 2004. gadā bija SKK 19 miljoni (EUR 500 000) (3) un SKK 15 miljoni (EUR 395 000) 2005. gada pirmajos trīs ceturkšņos. Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu sniegto informāciju, atbalsta saņēmējs atbilst mazā uzņēmuma kritērijiem.

(9)

Konkrētais pasākums ietver nodokļa parāda norakstīšanu, ko veic Lučenec nodokļu iestāde (še turpmāk “nodokļu iestāde”), ko klasificē kā mierizlīgumu ar kreditoriem. Šo procedūru reglamentē Akts Nr. 328/91 “Bankrots un mierizlīgums ar kreditoriem” (“Bankrota akts”).

(10)

Mierizlīgums ar kreditoriem (“mierizlīgums” vai “mierizlīguma procedūra”) ir tiesas pārraudzīta procedūra, kuras mērķis, tāpat kā bankrota procedūrā, ir stabilizēt uzņēmumu – parādnieku finansiālo stāvokli (4). Bankrota procedūrā uzņēmums beidz pastāvēt, un tā aktīvus pārdod jaunajam īpašniekam vai uzņēmums tiek likvidēts. Savukārt mierizlīguma procedūrā uzņēmums – parādnieks turpina veikt uzņēmējdarbību, nemainot īpašnieku.

(11)

Mierizlīguma procedūru uzsāk uzņēmums – parādnieks. Mērķis ir noslēgt nolīgumu ar kreditoriem (“nolīgums”), saskaņā ar ko uzņēmums – parādnieks nomaksā daļu sava parāda, un atlikusī daļa tiek norakstīta. Tiesai, kas pārrauga procesu, nolīgums ir jāapstiprina.

(12)

Kreditori, kuru debitoru parādi ir nodrošināti, piemēram, ar hipotēku, rīkojas atsevišķi. Lai mierizlīguma priekšlikumu varētu pieņemt, par to jānobalso visiem atsevišķajiem kreditoriem, savukārt attiecībā uz pārējiem kreditoriem pietiek ar kvalificēto balsu vairākumu. Kreditori, kas rīkojas atsevišķi, balso individuāli, un viņiem ir tiesības priekšlikumam uzlikt veto.

(13)

Arī bankrota procedūrā atsevišķie kreditori ir priviliģētā stāvoklī. Bankrota procedūrā no nodrošināto aktīvu pārdošanas gūtos ieņēmumus paredzēts izlietot vienīgi, lai nodrošinātu atsevišķo kreditoru prasījumus. Ja pārdošana nenodrošina visus atsevišķo kreditoru prasījumus, atlikušās summas iekļauj otrajā grupā, kurā ir pārējo kreditoru prasījumi. Otrajā grupā kreditoru prasījumus apmierina proporcionāli.

(14)

Saskaņā ar Bankrota aktu uzņēmumam, kas pieprasa mierizlīgumu ar kreditoriem, ir jāiesniedz tiesai, kas pārrauga procesu, to pasākumu saraksts, kas veicami, lai reorganizētu šādu uzņēmumu un turpinātu finansēt tā darbību pēc mierizlīguma.

(15)

Akts Nr. 511/92 par nodokļu un nodevu administrēšanu un izmaiņām vietējo finanšu iestāžu sistēmā (še turpmāk “Nodokļu administrēšanas akts”) reglamentē nodokļu parāda piedziņas procedūru, kuras mērķis ir apmierināt valsts prasījumus attiecībā uz nodokļu parāda piedziņu, īstenojot tiešu nekustamā īpašuma, kustamo aktīvu vai visa uzņēmuma pārdošanu.

(16)

Konas pieprasīja, lai tiesa, kas pārrauga procesu, 2003. gada 15. jūlijā uzsāk mierizlīguma procedūru; tiesa to uzsāka ar 2004. gada 25. marta lēmumu. Kreditori tikās 2004. gada 8. jūnijā un vienojās par savu prasījumu pārstrukturēšanu, kā to ierosināja Konas. Ar 2004. gada 25. jūnija lēmumu, kas stājās spēkā 2004. gada 2. augustā, tiesa apstiprināja kreditoru nolīgumu. Ar 2004. gada 20. oktobra lēmumu tiesa oficiāli pārtrauca mierizlīgumu. Tomēr jāņem vērā, ka nodokļu iestāde ir apturējusi norakstīšanu līdz Komisijas procedūras īstenošanai.

(17)

Kreditori vienojās ar Konas par šādu mierizlīgumu – Konas ir jānomaksā 13,3 % no parāda 90 dienu laikā pēc kreditoru mierizlīguma spēkā stāšanās, un pārējos 86,7 % no parāda kreditori neiekasē. Visu kreditoru prasījumi tika apmierināti ar vienādiem nosacījumiem. Nodokļu iestādes mierizlīguma procedūrā ietverto prasījumu summa bija SKK 11 223 459 (EUR 295 000), un tā ietvēra PVN uzkrājumu par laikposmu no 1995. gada trešā ceturkšņa līdz 1997. gada beigām, kā arī par dažiem mēnešiem 1998. un 1999. gadā. Nodokļu iestāde kā vienīgais valsts sektora kreditors piekrita norakstīt SKK 9 730 739 (EUR 256 000). Pašreizējās summas, kas pienākas katram kreditoram, ir norādītas šajā tabulā.

1.   tabula

Konas parāda sadalījums (SKK)

(18)

Slovākijas iestādes apstiprināja, ka saskaņā ar mierizlīgumu attiecībā uz valsts un privātajiem kreditoriem uzņēmums Konas ir izpildījis visas savas saistības termiņā, kas paredzēts kreditoru nolīgumā.

(19)

Mierizlīguma procedūrā nodokļu iestāde rīkojās kā atsevišķs kreditors un šādā statusā atsevišķi balsoja par mierizlīgumu. Nodokļu iestādes priviliģētais stāvoklis radās sakarā ar to, ka tā debitoru parādi, kas saistīti ar mierizlīguma procedūru, kuru kopējais apjoms bija SKK 10 147 939 (EUR 267 051), bija nodrošināti ar hipotēku par Konas aktīviem. Visi pārējie kreditori nobalsoja par ierosināto mierizlīgumu. Viņu kreditoru parādi bija parastā tirdzniecībā radušies debitoru parādi, kuriem nebija nekāda veida nodrošinājuma.

(20)

Kopā ar savu pieprasījumu mierizlīguma procedūras uzsākšanai, kuru adresēja tiesai, kas pārrauga procesu, Konas iesniedza arī divdaļīgu plānu, kas ietvēra: a) uzņēmuma un organizatorisko pasākumu finanšu analīze; b) pasākumus uzņēmuma finansiālās stabilitātes atjaunošanai.

(21)

Plānā uzņēmums vispirms raksturoja savu finanšu stāvokli, apgalvojot, ka, lai arī uzņēmumam joprojām ir parādi, tā finanšu stāvoklis iepriekšējos gados pirms mierizlīguma pieprasījuma ir stabilizējies. Tālāk tas secināja, ka pietiktu ar īstermiņa debitoru parādiem un naudas līdzekļiem, lai segtu atlikušo parāda daļu, kas jānomaksā saskaņā ar mierizlīgumu. Uzņēmums savus organizatoriskos pasākumus raksturoja šādi: rezervju izveide par summu, kas atbilst parādam, kurš jāatmaksā saskaņā ar mierizlīgumu; naudas plūsmas pārvaldība mierizlīguma procedūrā, lai novērstu neefektīvus izdevumus, jo īpaši par enerģiju un materiāliem; regulāri nodokļu maksājumi un citu publisko saistību izpilde; tirgdarbības pastiprināšana; pārdošanas apjomu palielināšana attiecībā uz tiem klientiem, ar kuriem sadarbība ir visrentablākā; darbaspēka pārskatīšana; līmenis; izdevumu ierobežošana attiecībā uz sociāliem mērķiem mierizlīguma procedūrā; esošās ražotnes efektīvāka izmantošana; enerģijas patēriņa un izmaksu samazināšana.

(22)

Finanšu pārstrukturizēšanas izmaksu summa bija SKK 12 050 896 (EUR 317 000), proti, parāds, ko Konas pārstrukturizēja, izmantojot mierizlīgumu. Savā plānā Konas ierosināja finansēt atlikušo parāda daļu SKK 1 602 769 (EUR 42 000) apmērā, izmantojot īstermiņa debitoru parādus (SKK 1 323 259 jeb EUR 35 000) un pieejamos naudas līdzekļus (SKK 2 246 419 jeb EUR 59 000).

(23)

Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu informāciju, laikposmā no 1998. gada līdz 2000. gadam nodokļu iestāde izdeva astoņus izpildrīkojumus, lai īstenotu savas pilnvaras saskaņā ar Nodokļu administrācijas aktu. 2004. gada aprīlī nodokļu iestāde izveidoja to Kona parādu sarakstu, kas nebija nomaksāti mierizlīguma procedūras laikā.

(24)

Slovākijas iestādes apstiprināja, ka līdz procedūras uzsākšanai Eiropas Komisijā tās ir apturējušas mierizlīguma procedūrā paredzēto parāda norakstīšanu.

(25)

Savā lēmumā uzsākt EK līguma 88. panta 2. punkta procedūru Komisija apšaubīja to, ka apstrīdētā norakstīšana nekādā veidā nav saistīta ar valsts atbalstu. Jo īpaši tā uzskatīja, ka nodokļu iestādes rīcība mierizlīguma procedūrā neatbilst tam, kā rīkotos kreditors tirgus ekonomikas apstākļos. Konkrētāk, tā konstatēja, ka nodokļu iestādes un citu kreditoru stāvoklis juridiskā ziņā bija atšķirīgs, jo tās rīcībā bija nodrošināti prasījumi un tā varēja uzsākt nodokļu parāda piedziņas procedūru. Komisija apšaubīja to, ka mierizlīguma procedūra sniedz labāko iespējamo risinājumu valstij kā Konas kreditoram, salīdzinot ar bankrota procedūru vai nodokļu parādu piedziņas procedūru.

(26)

Turklāt Komisija apšaubīja apstrīdētā atbalsta kā pārstrukturēšanas atbalsta atbilstību kopējam tirgum. Tā nebija pārliecināta par to, ka ir izpildīti divi galvenie nosacījumi, proti, tāda pārstrukturēšanas plāna esība, kas nodrošina ilgtermiņa darbības atjaunošanu saprātīgā laikposmā, un atbalsta samazināšana līdz nepieciešamajam minimumam.

(27)

Saistībā ar lietas apstākļiem saņēmējs norādīja, ka nodokļu iestādei paredzēto aktīvu uzskaites vērtība 2003. gada 31. decembrī bija SKK 3 254 000 un 2004. gada 31. decembrī – SKK 3 001 000. Attiecīgie aktīvi bija vienīgais saņēmējam piederošais nekustamais īpašums; ražošana notika tikai minētajā ēkā.

(28)

Savās piezīmēs saņēmējs norādīja, ka saskaņā ar tiem Slovākijas tiesību aktiem, kas bija spēkā mierizlīguma laikā, attiecīgais pasākums bija nevis valsts atbalsta pasākums, bet brīvprātīgas vienošanās akts ar kreditoriem. Ja Komisijas secinājumi būtu citādi, Konas tiktu diskriminēts, salīdzinot ar citiem gadījumiem, kad uzņēmumi pieprasījuši mierizlīgumu pirms Slovākijas pievienošanās ES un panāktā parādu norakstīšana nav uzskatīta par valsts atbalstu. Saņēmējs papildina, ka arī pēc pievienošanās valstu tiesību akti nebija saskaņā ar ES tiesību aktiem, un tādējādi, lai ar kādu rūpību tas būtu rīkojies, šis uzņēmums nebūtu varējis zināt, ka mierizlīguma panākšanai ar minētā uzņēmuma kreditoriem ir nepieciešams izpildīt papildu nosacījumus.

(29)

Saņēmējs turklāt norādīja, ka uzkrātais nodokļu parāds radies galvenokārt sakarā ar neskaidrībām tiesību aktos.

(30)

Saņēmējs apgalvo, ka nodokļu iestādes novērtējums par Konas stāvokli ir plašāks par to, kas ietverts tiesā iesniegtajam plānam mierizlīguma procedūrā.

(31)

Attiecībā uz oficiālās izmeklēšanas uzsākšanu Slovākijas iestādes norādīja, ka valsts atbalstu piešķir tikai tad, ja nodokļu debitoru parādu noraksta valsts kontos.

(32)

Slovākijas iestādes norādīja, ka nodokļu iestāde, piekrītot Konas ierosinātajam mierizlīgumam, ir ņēmusi vērā tālāk norādītos apstākļus, no kuriem dažus, visticamāk, ņemtu vērā arī kreditors tirgus ekonomikas apstākļos. Pirmkārt, ieķīlātā nekustamā īpašuma uzskaites vērtība mierizlīguma laikā bija tikai SKK 3,2 miljoni, lai gan nodrošināto debitoru parādu summa bija SKK 10,1 miljons. Otrkārt, bankrota procedūra ir diezgan laikietilpīga, un aktīvu pārdošana attiecīgajā reģionā ir ļoti problemātiska. Attiecībā uz statistiku apgalvo, ka ieņēmumi, ko nodokļu iestādes guvušas bankrota procedūrā laikposmā no 1997. gada līdz 2005. gadam, ir vidēji tikai 7 %. Treškārt, nodokļu iestāde ņēma vērā to, kā Konas likvidācija ietekmē bezdarbu reģionā (aptuveni 40 % mierizlīguma laikā), izvērtējot ne tikai Konas darbinieku atlaišanu, bet arī darbinieku atlaišanu reģiona citā uzņēmumā, kas ir atkarīgs no Konas un nodrošina darbavietas aptuveni 400 cilvēkiem. Visbeidzot, nodokļu iestāde ņēma vērā turpmāk paredzamos nodokļu ieņēmumus.

(33)

Attiecībā uz nodokļu parāda piedziņas procedūru Slovākijas iestādes apstiprināja, ka laikposmā no 1998. gada līdz 2000. gadam nodokļu iestāde izdeva astoņus izpildrīkojumus pret Konas un samazināja uzņēmuma nodokļu parādu par SKK 8 106 672,42 līdz summai SKK 11 223 459 apmērā, ko iekļāva mierizlīguma procedūrā 2004. gadā. Kopš 2001. gada Konas regulāri un savlaicīgi veic visus savus nodokļu maksājumus.

(34)

Slovākijas iestādes neapstrīd to, ka pašreizējais atbalsts ir valsts atbalsts. Tās apgalvo, ka minētais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu kā pārstrukturēšanas atbalsts.

(35)

Slovākijas iestrādes neapstrīd Komisijas slēdzienu par to, ka netika nodrošināts, ka parāda norakstīšana mierizlīguma procedūrā ir atkarīga no tā, vai tiek īstenots plāns, ko Konas iesniedza tiesai, kas pārrauga procesu saskaņā ar Bankrota aktu. Tomēr tās nosūtīja Komisijai 2005. gada janvāra dokumentu, kura nosaukums ir “Uzņēmuma novērtējums mierizlīguma spēkā stāšanās dienā” (“novērtējums”), ko Konas sagatavoja un iesniedza nodokļu iestādei. Slovākijas iestādes apgalvo, ka šāds uzņēmuma novērtējums ļautu Komisijai novērtēt, vai atbalsts nepārsniedz stingri noteikto nepieciešamo minimumu.

(36)

Novērtējumā vispirms raksturota Konas darbība kopš tā izveides 1992. gadā un ietverta informācija par apgrozījumu un darbības rezultātiem laikposmā no 1993. gada līdz 2003. gadam.

(37)

Pamatojoties uz novērtējumu, Konas sarežģījumu iemesli bija lielais kredītrisks saistībā ar 1993. gadā uzsākto ražošanu, kuru pārdošanas apjomi nevarēja segt. Laikposmā no 1994. gada līdz 1996. gadam Konas, jo īpaši attiecībā uz nodokļu iestādi, radās parādi, kas tobrīd bija daļēji iekasēti piedziņas ceļā un daļēji pārcelti, līdz tie pakāpeniski tika daļēji atmaksāti, un daļēji norakstīti mierizlīguma procedūrā.

(38)

Tālāk novērtējumā ir iekļauta neliela tirgus analīze, kurā iztirzāta konkurences apstākļi visās jomās, kurās darbojas Konas (5). Tajā ir raksturots Konas stāvoklis un prognozes katrā no minētajām jomām un secināts, ka īpašas izaugsmes iespējas pastāv pielietojuma iekārtu, aizsargvairogu un citu tehnoloģisko produktu ražošanas jomā. Savukārt novērtējumā ir ieteikts samazināt īpaša pielietojuma iekārtu un nelielu, pēc pasūtījuma izgatavotu produktu ražošanu (nepieejamo rezerves daļu ražošanu, tehniskās palīdzības sniegšanu). Prognozes par lielāku pieprasījumu pēc uzņēmuma produkcijas ir balstītas uz autotransporta nozares attīstību Slovākijā; šīs prognozes skaidri apstiprina arī arvien pieaugošā ES uzņēmumu interese, ko veicināja Slovākijas pievienošanās ES. Konas uzskata, ka spēj konkurēt, pateicoties savai zinātībai attiecībā uz tehnoloģijām, kurām ir attīstības iespējas.

(39)

Novērtējumā tālāk raksturotas Konas iespējas, šim uzņēmumam nedarbojoties ar pilnu jaudu, proti, problēma, kas jārisina, nodrošinot ieguldījumus datorizētai frēzmašīnai. Pasākumi, kas jāpieņem laikposmā no 2004. gada līdz 2008. gadam, kopā ar uzsākto finanšu pārstrukturēšanu ir izklāstīti tālāk norādītajā tabulā.

2.   tabula

Pārstrukturēšanas pasākumi, pamatojoties uz novērtējumu (SKK)

(40)

Visbeidzot, novērtējumā ietvertas Konas darbības rezultātu prognozes laikposmam no 2005. gada līdz 2009. gadam, norādot, ka iepriekš izklāstītie pasākumi varētu veicināt lielāku rentabilitāti. No 2005. gada apgrozījumam vajadzētu pieaugt par 10 % gadā.

(41)

Pamatojoties uz Slovākijas iestāžu sniegto informāciju, novērtējums sagatavots 2005. gada janvārī. Ir skaidrs, ka novērtējumu sagatavoja, lai novērtētu Konas stāvokli pirms mierizlīguma un analizētu tā prognozes pēc mierizlīguma.

(42)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai atbalsts nepārsniedza nepieciešamo minimumu, Slovākijas iestādes apstiprināja, ka 2004. gada 31. martāKonas bija naudas līdzekļi SKK 3,9 miljonu apmērā, kas bija nepieciešami, lai segtu algu izmaksu (SKK 730 000), saistības pret mierizlīgumā iesaistītajiem kreditoriem (SKK 1 602 769), un mierizlīguma procedūras izmaksas (SKK 140 000).

(43)

Tā kā konkrētajā gadījumā daži būtiski notikumi norisinājās pirms Slovākijas Republikas pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. gada 1. maijā, Komisijai vispirms ir jānosaka, vai rīcība saistībā ar apstrīdēto pasākumu ietilpst tās kompetencē.

(44)

Arī pasākumus, kurus īstenoja pirms pievienošanās un kurus pēc pievienošanās vairs nepiemēro, Komisija nevar pārbaudīt, izmantojot tā saucamo pārejas posma mehānisma procedūru, kas reglamentēta Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punktā, vai saskaņā ar EK līguma 88. pantā noteiktajām procedūrām. Ne Pievienošanās līgumā, ne EK līgumā Komisija netiek pilnvarota šādu pasākumu pārskatīšanai.

(45)

Tomēr pēc pievienošanās īstenotie pasākumi saskaņā ar EK līgumu ir Komisijas kompetencē. Lai noteiktu brīdi, kad uzsākta konkrēta pasākuma īstenošana, attiecīgais kritērijs ir tāda juridiski saistoša tiesību akta esība, ar kuru kompetentā valsts iestāde apņemas piešķirt atbalstu (6).

(46)

Kompetentās iestādes lēmums par dažu prasījumu norakstīšanu tika pieņemts 2004. gada 8. jūnijā, kad nodokļu iestāde piekrita Konas ierosinātajam mierizlīgumam, proti, pēc pievienošanās.

(47)

Tādējādi jautājums par to, vai pasākums ir piemērojams pēc pievienošanās, vairs nav jārisina.

(48)

Tādēļ Komisija secina, ka tā ir pilnvarota novērtēt apstrīdēto pasākumu saskaņā ar EK līguma 88. pantu.

(49)

EK līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts, ka ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(50)

Parāda norakstīšana attiecībā uz valsts iestādi, piemēram, nodokļu iestādi, ir saistīta ar valsts līdzekļiem. Pasākums ir selektīvs, jo nodrošina priekšrocības atsevišķam uzņēmumam. Konkrētais uzņēmums darbojas ražošanas iekārtu un aprīkojuma jomā, proti, nozarē, kurā notiek dalībvalstu tirdzniecība.

(51)

Lēmumā uzsākt EK līguma 88. panta 2. punkta procedūru Komisija pauda šaubas par to, vai pasākums rada vai draud radīt konkurences traucējumus, sniedzot tirgū saņēmējam priekšrocības, kuras parastos apstākļos tas nevarētu iegūt. Citiem vārdiem, Komisijai radās šaubas par to, vai valsts attiecībā uz Konas ir rīkojusies kā kreditors tirgus ekonomikas apstākļos.

(52)

Tika konstatēts, ka nolīgumā bija paredzēti vienādi parāda kārtošanas nosacījumi gan privātajiem kreditoriem, gan nodokļu iestādei – saņēmējs izpildīja prasību noteiktā laikposmā izmaksāt kreditoriem 13,3 % no parāda. Atlikušo daļu 86,7 % apmērā norakstīja.

(53)

Tomēr pirms mierizlīguma nodokļu iestādes stāvoklis tiesiskā un ekonomiskā ziņā bija izdevīgāks nekā privātā sektora kreditoru stāvoklis. Tādēļ ir rūpīgi jāpārbauda, vai nodokļu iestāde izmantoja visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai panāktu savu debitoru parādu atmaksu pēc iespējas lielākā apmērā, tāpat kā rīkotos kreditors tirgus ekonomikas apstākļos.

(54)

Slovākijas iestādes norādīja, ka, viņuprāt, pasākums ir valsts atbalsts. Tās atzīst, ka mierizlīguma laikā jautājums par valsts atbalstu vienkārši netika izskatīts. Savukārt saņēmējs iebilst, ka pasākums ir nevis valsts atbalsts, bet kreditoru brīvprātīgas vienošanās akts.

(55)

Komisijai nav pieņemams arguments par to, ka pārklāšanās iespēja attiecībā uz mierizlīguma procedūru un valsts atbalsta piešķiršanas procedūru ir izslēgta (7). Nevis mērķis vai darbības veids attiecībā uz valsti, bet gan rezultāti nosaka to, vai attiecīgais pasākums, kas saistīts ar valsts līdzekļiem, nodrošina uzņēmumam priekšrocības, kuras tas citādi negūtu tirgū.

(56)

Līdzīgi Komisijai nav pieņemams saņēmēja arguments par to, ka, lai ar kādu rūpību tas būtu rīkojies, šis uzņēmums nevarēja zināt, ka norakstīšana var būt valsts atbalsts. ES noteikumus par valsts atbalstu Slovākijā piemēroja ar Valsts atbalsta aktu Nr. 231/1999. Atbildē uz saņēmēja piezīmēm, Slovākijas iestādes pareizi norādīja, ka par to, lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts, pirms pievienošanās bija atbildīga nevis nodokļu iestāde, bet gan valsts atbalsta iestāde, savukārt pēc pievienošanās – Komisija.

(57)

Komisijas lēmumā uzsākt EK līguma 88. panta 2. punkta procedūru izklāstītās šaubas par to, vai pastāv atbilstība tam, kā rīkotos kreditors tirgus apstākļos, netika kliedētas.

(58)

Pirmkārt, nodokļu iestāde atšķirībā no privātā sektora kreditoriem bija tiesīga pēc savas iniciatīvas uzsākt nodokļu parāda piedziņu, pārdodot nekustamo īpašumu, iekārtas vai uzņēmumu kopumā.

(59)

Nodokļu iestāde izmantoja minēto tiesību aktu vairākos gadījumos, lai apmierinātu savus prasījumus pret Konas (skatīt 33. punktu), un Konas parāds attiecībā pret nodokļu iestādi ievērojami samazinājās laikposmā no 1998. gada līdz 2000. gadam. Atbildē uz lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punkta procedūru Slovākijas iestādes norādīja, ka nodokļu iestāde pēc 2001. gada vairs neizdeva nekādus izpildrīkojumus, jo Konas regulāri un savlaicīgi pildīja savas nodokļu saistības. Tomēr nav skaidrs, kādēļ nodokļu iestāde atcēla nodokļu parāda piedziņu attiecībā uz Konas parādu par laikposmu līdz 2001. gadam. Šo parādu no iepriekšējiem gadiem visbeidzot iekļāva mierizlīguma procedūrā 2003. gadā.

(60)

Turklāt Komisija norāda, ka, pamatojoties uz informāciju, ko Slovākijas iestādes sniegušas savās piezīmēs par lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punkta procedūru, ieķīlātā nekustamā īpašuma uzskaites vērtība (SKK 3,2 miljoni) neatbilst to debitoru parādu līmenim, kas ir nodrošināti ar šo ķīlu (SKK 10,1 miljons). Tas nozīmē, ka valsts pieprasītā ķīla nebija pietiekama.

(61)

Saskaņā ar tiesu praksi, jau tas vien, ka valsts ilgstoši neīsteno saistības, kas izriet no nodokļu un sociālās nodrošināšanas tiesību aktiem, var radīt priekšrocības tādējādi, ka tiek samazināts slogs, ar ko saņēmējam parasti būtu jāsaskaras (8). Šķiet, ka nodokļu iestādes neveiktā Konas nodokļu saistību īstenošana, kā arī acīmredzami nepietiekamais nodrošinājums valsts debitoru parādiem divu gadu laikposmā (2001.-2002. g.), ir valsts atbalsts. Tā kā pasākumi tika veikti pirms pievienošanās datuma, un pēc minētā datuma tos vairs nepiemēroja, Komisija nav kompetenta novērtēt attiecīgā pasākuma atbilstību kopējam tirgum. Tomēr, ja iepriekš īstenotā neizpilde bija valsts atbalsts, pēc parāda (daļējas) norakstīšanas turpmāk tirgus ekonomikas kreditora principu vairs nevar attiecināt.

(62)

Nodokļu parāda piedziņas procedūrā nodokļu iestāde var tieši pārdot debitora aktīvus (debitoru parādus un citus apgrozāmos līdzekļus, kustamus aktīvus, nekustamo īpašumu). Mierizlīguma laikā saņēmējam bija naudas līdzekļi SKK 3,9 miljonu apmērā (9). Saņēmēja naudas līdzekļu vērtība vien būtu pārsniegusi nodokļu iestādes ieņēmumus no mierizlīguma (SKK 1,5 miljons). Turklāt saņēmējam bija īstermiņa debitoru parādi, kuru uzskaites vērtība bija SKK 1,4 miljoni, un nekustamais īpašums, kura uzskaites vērtība bija SKK 3 miljoni.

(63)

Visbeidzot, atšķirībā no bankrota procedūras, nodokļu parāda piedziņa nav saistīta ar administratīvajām izmaksām. Tā kā minēto procedūru uzsāk un kontrolē nodokļu iestāde, ir pamatoti uzskatīt, ka to īsteno ātri.

(64)

Komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai varētu novērtēt, kādi varētu būt ieņēmumi, pārdodot aktīvus bankrota procedūrā, ja saņēmēju likvidētu. Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, ne Konas, ne nodokļu iestāde neņēma vērā bankrota iespēju, tādēļ arī netika veikti turpmāki aprēķini šajā sakarā.

(65)

Tādēļ Komisija secina, ka, arī neīstenojot citas iespējas, nodokļu parāda piedziņa pret saņēmēja aktīviem nodrošinātu lielāku ieņēmumu summu nekā mierizlīgums.

(66)

Visbeidzot, Komisija norāda, ka saskaņā ar noteikto tiesu praksi (10) sociāli ekonomiskie faktori, piemēram, nodarbinātība reģionā un paredzamie turpmākie nodokļu ieņēmumi, netiek ņemti vērā, nosakot vai rīcība atbilst tam, kā rīkotos kreditors tirgus ekonomikas apstākļos. Nodokļu iestādi nevar salīdzināt ar tirdzniecības partneri, piemēram, piegādātāju, kas ir saņēmēja kreditors. Ir būtiski norādīt, ka piegādātāja debitoru parādi un valsts debitoru parādi ir būtiski atšķirīgi. Tā kā piegādātāja un maksātnespējīgā uzņēmuma saistību pamatā ir līgums, piegādātājam var rasties ārkārtīgi nopietnas problēmas saistībā ar uzņēmējdarbības partnera zaudēšanu. Ja maksātnespējīgo uzņēmumu likvidētu, piegādātājam būtu jāmeklē jauns klients līguma noslēgšanai ar jauno īpašnieku. Jo lielāka ir piegādātāja atkarība no maksātnespējīgā uzņēmuma, jo lielāks ir pastāvošais risks. Savukārt valsts un maksātnespējīgā uzņēmuma saistību pamatā ir publiskās tiesības, un tādēļ tās nav atkarīgas no pušu gribas. Ikvienam jaunam īpašniekam, kas pārņem likvidētā uzņēmuma aktīvus, automātiski ir pienākums maksāt nodokļus. Turklāt valsts nekad nav atkarīga no viena konkrēta nodokļu maksātāja. Visbeidzot, pats svarīgākais, uzliekot nodokļus, valsts nerīkojas, pamatojoties uz peļņas principiem, un tās rīcība nav komerciāla vai balstīta uz komerciāliem apsvērumiem. Tādējādi analoģija ar uzņēmējdarbības partneri nav pamatota.

(67)

Tādēļ Komisija secina, ka jautājumu par turpmāk maksājamo nodokļu zaudējumu nevar izskatīt, piemērojot tirgus ekonomikas kreditora principu.

(68)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem pierādījumiem, Komisija secina, ka konkrētajā gadījumā nav atbilstības tirgus ekonomikas kreditora principam, un valsts ir sniegusi saņēmējam priekšrocības, kādas tas tirgū nevarētu gūt.

(69)

Tādēļ Komisija secina, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(70)

Valsts atbalsts, ko piešķir saņēmējam, ietver nodokļu iestādes mierizlīguma procedūrā norakstītā parāda summu, kas ir SKK 9 730 739 (EUR 256 000).

(71)

Šā pasākuma galvenais mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušam uzņēmumam. Šādos gadījumos var piemērot EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu, ja ir ievēroti būtiskie nosacījumi; piemērojot minēto atbrīvojumu, valsts atbalstu var piešķirt, lai veicinātu noteiktu saimniecisko darbību attīstību, ja tas negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tiktāl, ciktāl tas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

(72)

Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu grūtībās nonākušiem uzņēmumiem pašlaik reglamentē Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (11) (“jaunās pamatnostādnes”), kas aizstāj iepriekšējo dokumentu, ko pieņēma 1999. gadā (12) (“1999. gada pamatnostādnes”).

(73)

Jaunās pamatnostādnes saskaņā ar to pārejas noteikumiem piemēro jebkura tāda glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta novērtēšanai, ko piešķir bez Komisijas atļaujas (nelikumīgs atbalsts), gadījumos, kad daļa atbalsta vai atbalsts kopumā piešķirts pēc 2004. gada 1. oktobra, proti, datuma, kad jaunās pamatnostādnes publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (104. punkts, pirmā daļa). Pirms 2004. gada 1. oktobra nelikumīgi piešķirtais atbalsts ir jānovērtē, pamatojoties uz pamatnostādnēm, ko piemēroja atbalsta piešķiršanas laikā (104. punkts, otrā daļa).

(74)

Komisija norāda, ka mierizlīguma apstiprinājumu nodokļu iestāde sniedza 2004. gada 8. jūnijā, un tas stājās spēkā 2004. gada 2. augustā. Tādējādi atbalstu nelikumīgi piešķīra pirms 2004. gada 1. oktobra. Tas nozīmē, ka jāpiemēro 1999. gada pamatnostādnes, kas bija spēkā atbalsta piešķiršanas laikā.

(75)

Komisija ņem vērā to, ka saņēmējs ir mazais uzņēmums Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, nozīmē (13).

(76)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādņu 5. punkta c) apakšpunktu uzņēmumu uzskata par nonākušu grūtībās, ja tas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, lai piemērotu kopīgu maksātnespējas procedūru.

(77)

Saņēmējs piedalījās mierizlīguma procedūrā, kas saskaņā ar Bankrota aktu ir viena no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem pieejamām iespējām. Tādēļ saņēmējs ir tiesīgs pretendēt uz pārstrukturēšanas atbalstu.

(78)

Komisija lēmumā par EK līguma 88. panta 2. punkta procedūras uzsākšanu pauda šaubas par to, vai atbalsts kā pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs 1999. gada pamatnostādņu nozīmē, pamatojoties uz iepriekš III daļā izklāstīto.

(79)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai ir jābūt saistītai ar elastīgu un saskanīgu pārstrukturēšanas plānu un atkarīgai no tā, lai atjaunotu uzņēmuma ilgtermiņa darbību. Dalībvalsts apņemas īstenot minēto plānu, kas ir jāapstiprina Komisijai. Ja uzņēmums neīsteno plānu, uzskata, ka atbalsts ir izmantots ļaunprātīgi.

(80)

Pēc būtības pārstrukturēšanas plānam ir jābūt tādam, kas ļauj saņēmējam atjaunot ilgtermiņa darbību saprātīgā laikposmā, un pamatojoties uz reāliem apsvērumiem par turpmākiem darbības apstākļiem. Tajā ir jāraksturo apstākļi, kādos radušās saņēmēja grūtības, un jānorāda pienācīgi pasākumi minēto grūtību risināšanai. Pārstrukturēšanas pasākumus nedrīkst īstenot tikai, lai sniegtu finanšu atbalstu, kas paredzēts parādu nokārtošanai un iepriekš radušos zaudējumu atlīdzināšanai, nerisinot attiecīgo grūtību iemeslus.

(81)

Komisija lēmumā uzsākt EK līguma 88. panta 2. punkta procedūru pauda šaubas par to, ka nodokļu iestāde ir pieņēmusi lēmumu norakstīt Konas parādu ar nosacījumu, ka tiek īstenots 80. punktā minētā veida pārstrukturēšanas plāns. Minētās šaubas nav kliedētas. Formāli nodokļu iestādei kā piešķīrējai iestādei nebija nekāda pienākuma vai pilnvaru novērtēt pasākumu sarakstu, ko Konas bija iesniegusi tiesai, kura pārrauga procesu (skatīt iepriekš 20. punktu un turpmākos punktus) saistībā ar mierizlīguma procedūru, vai norakstīt savus debitoru parādus ar nosacījumu, ka pienācīgā uzraudzībā tiek īstenoti minētie pasākumi. Nav tiešas saiknes starp atbalsta piešķiršanu, ko veic nodokļu iestāde, un saņēmēja ierosinātajiem pasākumiem. Tādēļ Komisija secina, ka nav ievērots pirmais formālais nosacījums.

(82)

Tomēr pēc oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Slovākijas iestādes iesniedza uzņēmuma novērtējumu, kā minēts iepriekš 35. punktā un turpmākajos punktos. Novērtējumā ir skaidri izklāstīts Konas stāvoklis laikposmā, kad īstenots mierizlīgums ar tā kreditoriem. Tajā raksturoti apstākļi, kādos radušās saņēmēja grūtības, un norādīti pienācīgi pasākumi minēto grūtību risināšanai.

(83)

Pārstrukturēšana nav saistīta tikai ar parāda pārstrukturēšanu. Saņēmējs ir paredzējis veikt ieguldījumus jaunās tehnoloģijās un IT, kā arī īstenot perspektīvus pasākumus apmācības un tirdzniecības jomā. Novērtējumā analizēts Konas stāvoklis un perspektīvas specifiskos tirgus segmentos, kuros tas darbojas.

(84)

Atšķirībā no pasākumu saraksta, kas iesniegts tiesai mierizlīguma procedūrā, novērtējumā iekļauti elementi, kas nepieciešami pārstrukturēšanas plānam saskaņā ar 1999. gada pamatnostādnēm. Komisija uzskata, ka novērtējums būtībā ir pārstrukturēšanas plāns laikposmam no 2004. līdz 2008. gadam; tas ir izstrādāts, lai atjaunotu Konas ilgtermiņa darbību, un ir atbilstošs, ņemot vērā saņēmēja uzņēmuma lielumu. Finanšu pārstrukturēšana mierizlīguma veidā ar kreditoriem ir pirmais pasākums saistībā ar minēto pārstrukturēšanu. Konas būtiskākā problēma bija parāds, kas radies 90. gadu otrajā pusē. Kopš 2001. gada Konas pienācīgi un savlaicīgi veic maksājumus, lai pildītu savas īstermiņa saistības saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Komisijai nav pamata apšaubīt Konas iespējas atjaunot ilgtermiņa darbību pēc novērtējumā iekļauto pasākumu, tostarp parādu pārstrukturēšanas, īstenošanas.

(85)

Komisija norāda, ka no formālā aspekta novērtējums netika izstrādāts pirms mierizlīguma ar kreditoriem nodrošināšanas. Tomēr ir pašsaprotami, ka novērtējums bija tiešā saistībā ar mierizlīguma procedūru. Nodokļu iestāde iesniedza novērtējumu pirms paziņojuma nosūtīšanas Komisijai, informējot par pasākumu, laikā, kad Slovākijas iestādes uzskatīja, ka konkrētais atbalsts ir valsts atbalsts tikai tad, ja nodokļu debitoru parādus noraksta no valsts kontiem. Tomēr, arī ņemot vērā minēto, valsts atbalsts nebija formāli atkarīgs no tā, vai ieņēmumu iestāde kā piešķīrēja iestāde īsteno plānu.

(86)

Komisija uzskata, ka šajā konkrētajā gadījumā izņēmuma kārtā minēto formālo kļūdu var labot. Šo izņēmumu pamato, pirmkārt, 1999. gada pamatnostādņu 55. punkts, kurā noteikts, ka nosacījumu piemērošana pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai attiecībā uz maziem uzņēmumiem, kāds ir arī konkrētais saņēmējs, var būt mazāk stingra. Otrkārt, izņēmums ir pieļaujams, jo, lai arī atbalsts bija jau piešķirts, tas vēl nebija izmaksāts saņēmējam (lai parādu varētu norakstīt, nodokļu iestādei ir vajadzīgs papildu administratīvais akts, skatīt 16. punktu). Tādējādi saskaņā ar 7. panta 4. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (14), Komisija ir nolēmusi pievienot šim lēmumam šādus nosacījumus.

(87)

Pirmkārt, Slovākijas iestādēm ir jānodrošina novērtējuma pienācīga īstenošana. Otrkārt, tām ir jāinformē Komisija par to, kā tās nodrošinās novērtējuma pienācīgu īstenošanu. Visbeidzot, tās nedrīkst izmaksāt atbalstu (proti, norakstīt debitoru parādus nodokļu iestādes kontos), pirms tās paziņo Komisijai par savu apņemšanos nodrošināt novērtējuma īstenošanu un par to, kā tās ir paredzējušas minēto īstenot.

(88)

Saskaņā ar 1999. gada pamatnostādņu 40. punktu atbalsta summa un intensitāte nedrīkst pārsniegt stingri noteiktu minimumu, kas vajadzīgs, lai pārstrukturēšanu varētu veikt, ņemot vērā saņēmēja esošos finanšu līdzekļus. Saņēmējam ir jānodrošina būtisks ieguldījums pārstrukturēšanā, izmantojot pašu resursus.

(89)

Lēmumā uzsākt EK līguma 88. panta 2. punkta procedūru Komisija pauda šaubas par to, vai ir nodrošināta atbilstība minētajam kritērijam. Komisijas šaubas kliedēja novērtējumā ietvertā informācija par saņēmēja pārstrukturēšanu.

(90)

Pamatojoties uz novērtējumu, pārstrukturēšanas izmaksu summa ir SKK 23 050 896. Pārstrukturēšanu finansēja, daļēji izmantojot Konas sniegtos naudas līdzekļus (pēc mierizlīguma pastāvošā parāda atmaksa SKK 1 602 769 apmērā) un daļēji izmantojot bankas aizdevumus, kas nav saistīti ar valsts atbalstu, par kopējo summu SKK 8 miljonu apmērā. Minētais ieguldījums neapšaubāmi ir saņēmēja pašu resursi un ārēji resursi, kas nav saistīti ar valsts atbalstu, un tie sedz aptuveni 42 % no pārstrukturēšanas izmaksām. Komisijai nav jānosaka, vai pārējie Konas pārstrukturēšanai paredzētā finansējuma avoti (novērtējumā norādīti kā “Konas līdzekļi”, skatīt 39. punkta 2. tabulu) nodrošina īstu un faktisku ieguldījumu pārstrukturēšanas izmaksās.

(91)

1999. gada pamatnostādnēs nav paredzēti sliekšņi, kas noteiktu, vai saņēmēja paša ieguldījums ir uzskatāms par būtisku.

(92)

Komisija, ņemot vērā praksi 1999. gada pamatnostādņu piemērošanā un izmaiņas savā politikā šajā sakarā attiecībā uz sliekšņu noteikšanu saskaņā ar jaunajām pamatnostādnēm (15), uzskata, ka ieguldījums 42 % apmērā ir uzskatāms par būtisku un atbalsts nepārsniedz nepieciešamo minimumu.

(93)

Lai izvērtējums būtu pilnīgs, Komisija norāda, ka saskaņā ar 1999. gada pamatnostādņu 55. pantu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana maziem uzņēmumiem parasti nav saistīta ar kompensācijas pasākumiem. Konkrētā atbalsta izraisītie konkurences traucējumi ir ierobežoti, tādēļ kompensācijas pasākumi nav nepieciešami.

(94)

Komisija uzskata, ka Slovākijas Republika ir nelikumīgi piešķīrusi Konas parādu norakstīšanu, pārkāpjot EK līguma 88. panta 3. punktu. Tomēr konkrētais atbalsts kā pārstrukturēšanas atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, ja to izmaksā atkarībā no tā, vai tiek īstenots pārstrukturēšanas plāns,