ISSN 1725-5112

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 79

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

50. sējums
2007. gada 20. marts


Saturs

 

I   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 292/2007 (2007. gada 19. marts), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

1

 

 

Komisijas Regula (EK) Nr. 293/2007 (2007. gada 19. marts), ar ko izsludina konkursu par tāda vīna spirta pārdošanu, kuru paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu

3

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Komisijas Direktīva 2007/16/EK (2007. gada 19. marts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas ( 1 )

11

 

 

II   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

 

 

LĒMUMI

 

 

Komisija

 

 

2007/170/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 16. marts) par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam (1. pīlārs) (izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 845)

20

 

 

2007/171/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 16. marts) par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam (3. pīlārs)

29

 

 

2007/172/EK

 

*

Komisijas Lēmums (2007. gada 19. marts) par koordinatoru grupas izveidošanu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai

38

 

 

III   Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

 

 

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

 

*

Padomes Kopējā nostāja 2007/173/KĀDP (2007. gada 19. marts), ar ko atjaunina ierobežojošus pasākumus pret dažām Baltkrievijas amatpersonām

40

 

 

Labojums

 

*

Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 980/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (OV L 169, 30.6.2005.)

41

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

REGULAS

20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/1


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 292/2007

(2007. gada 19. marts),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 20. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 19. martā

Komisijas vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).


PIELIKUMS

Komisijas 2007. gada 19. martā Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

IL

166,2

MA

92,4

TN

143,7

TR

132,7

ZZ

133,8

0707 00 05

JO

132,2

MA

65,6

TR

175,9

ZZ

124,6

0709 90 70

MA

66,2

TR

67,1

ZZ

66,7

0709 90 80

IL

121,6

ZZ

121,6

0805 10 20

CU

47,3

EG

45,3

IL

53,0

MA

41,7

TN

50,9

TR

65,1

ZZ

50,6

0805 50 10

EG

58,7

IL

68,1

TR

44,3

ZZ

57,0

0808 10 80

AR

77,4

BR

80,4

CA

92,2

CL

95,2

CN

75,4

US

114,1

UY

71,1

ZA

87,1

ZZ

86,6

0808 20 50

AR

74,8

CL

73,1

UY

70,9

ZA

71,7

ZZ

72,6


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/3


KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 293/2007

(2007. gada 19. marts),

ar ko izsludina konkursu par tāda vīna spirta pārdošanu, kuru paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), cita starpā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā realizēt spirta krājumus, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar 35., 36. un 39. pantu Padomes 1987. gada 16. marta Regulā (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (3) un Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu un kas ir intervences aģentūru pārziņā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantu ir jāizsludina konkurss tāda vīna spirta pārdošanai, ko paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu tikai degvielas nozares vajadzībām, lai tādējādi samazinātu vīna spirta krājumus Kopienā un nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantam apstiprinātiem uzņēmumiem.

(3)

Atbilstoši Padomes 1998. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (4), kopš 1999. gada 1. janvāra piedāvājuma cenas un nodrošinājums ir jāizsaka euro un maksājumi jāveic euro.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo izsludina konkursu Nr. 9/2007 EK par tāda vīna spirta pārdošanu, ko paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu.

Spirtu iegūst destilācijas procesā saskaņā Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu, un tas ir dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā.

2.   Kopējais pārdošanai paredzētais daudzums ir 653 380,74 hektolitri 100 % spirta, kas sadalīti turpmāk norādītajā veidā:

a)

partija Nr. 96/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

b)

partija Nr. 97/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

c)

partija Nr. 98/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

d)

partija Nr. 99/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

e)

partija Nr. 100/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

f)

partija Nr. 101/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

g)

partija Nr. 102/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

h)

partija Nr. 103/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

i)

partija Nr. 104/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

j)

partija Nr. 105/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

k)

partija Nr. 106/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

l)

partija Nr. 107/2007 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

m)

partija Nr. 108/2007 EK, kuras apjoms ir 53 380,74 hektolitri 100 % spirta.

3.   Šīs regulas I pielikumā ir norādīts, kur uzglabā partiju veidojošās mucas, kāds ir to atsauces numurs, cik daudz spirta šajās mucās glabā, kāda ir spirta koncentrācija un īpašības.

4.   Konkursā var piedalīties tikai tie uzņēmumi, kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantu.

2. pants

Pārdošana jāveic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 93., 94., 94.b, 94.c, 94.d, 95., 96., 97., 98., 100. un 101. pantu un Regulas (EK) Nr. 2799/98 2. pantu.

3. pants

1.   Piedāvājumi jāiesniedz II pielikumā norādītajās intervences aģentūrās, kuru pārziņā ir spirts, vai tie ierakstītā vēstulē jānosūta uz šo intervences aģentūru adresi.

2.   Piedāvājumus ieliek aizzīmogotā dubultaploksnē, uz ārējās aploksnes norādot attiecīgās intervences aģentūras adresi, bet uz iekšējās aploksnes sniedzot šādu norādi: “Piedāvājums saistībā ar konkursu Nr. 9/2007 EK par tāda spirta pārdošanu, ko paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu”.

3.   Attiecīgajai intervences aģentūrai šie piedāvājumi jāsaņem līdz 2007. gada 2. aprīlim pulksten 12.00 pēc Briseles laika.

4. pants

1.   Lai piedāvājumu atzītu par piemērotu izskatīšanai, tam ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1623/2000 94. un 97. pantam.

2.   Lai piedāvājumu atzītu par piemērotu izskatīšanai, tas jāiesniedz kopā ar šādiem dokumentiem:

a)

apliecinājums, ka konkursa pretendents attiecīgajai intervences aģentūrai, kuras pārziņā ir šis spirts, ir iemaksājis piedāvājuma nodrošinājumu 4 EUR par hektolitru 100 % spirta;

b)

piedāvājuma iesniedzēja vārds un adrese, paziņojuma par uzaicinājumu uz konkursu atsauces numurs, piedāvātā cena (EUR/hl 100 % spirta);

c)

piedāvājuma iesniedzēja apņemšanās ievērot visus ar šo konkursa procedūru saistītos noteikumus;

d)

piedāvājuma iesniedzēja paziņojums par to, ka:

i)

tas atsakās celt jebkādus iebildumus saistībā ar viņam piešķirtā produkta kvalitāti un īpašībām;

ii)

tas piekrīt visa veida kontrolēm, ko veic attiecībā uz spirta galamērķi un izlietojumu;

iii)

tas piekrīt uzņemties atbildību par pierādījumiem attiecībā uz spirta izlietojumu atbilstīgi attiecīgā konkursa uzaicinājuma nosacījumiem.

5. pants

Regulas (EK) Nr. 1623/2000 94.a pantā paredzētie ziņojumi par konkursu, kas izsludināts ar šo regulu, jānosūta Komisijai uz šīs regulas III pielikumā norādīto adresi.

6. pants

Paraugu ņemšanas formalitātes ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1623/2000 98. pantā.

Intervences aģentūra sniedz visu derīgo informāciju par pārdošanai paredzētā spirta īpašībām.

Ikviena ieinteresētā persona, vēršoties attiecīgajā intervences aģentūrā, var saņemt pārdošanai paredzētā spirta paraugus, ko ņēmis attiecīgās intervences aģentūras pārstāvis.

7. pants

1.   Dalībvalstu intervences aģentūras, kur uzglabā pārdošanai paredzēto spirtu, veic attiecīgus kontroles pasākumus, lai pārbaudītu spirta īpašības galīgā izlietojuma laikā. Šajā sakarā intervences aģentūras var:

a)

piemērot Regulas (EK) Nr. 1623/2000 102. pantā paredzētos noteikumus mutatis mutandis;

b)

veikt parauga kontroli, izmantojot kodolmagnētiskās rezonanses analīzi, lai pārbaudītu spirta īpašības galīgā izlietojuma laikā.

2.   Ar 1. punktā paredzētajām kontrolēm saistītās izmaksas sedz uzņēmumi, kam spirts pārdots.

8. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 19. martā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL


(1)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 194, 31.7.2000., 45. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2016/2006 (OV L 384, 29.12.2006., 38. lpp.).

(3)  OV L 84, 27.3.1987., 1. lpp. Regula atcelta ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999.

(4)  OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Dalībvalsts un partijas Nr.

Uzglabāšanas vieta

Mucu atsauces numurs

Daudzums, kas izteikts hektolitros 100 % spirta

Atsauce uz Regulu (EK) Nr. 1493/1999 (pants)

Spirta veids

Spānija

Partija Nr. 96/2007 EK

Tarancón

A-2

21 335

27

Jēlspirts

B-9

24 685

27

Jēlspirts

B-10

3 980

27

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Spānija

Partija Nr. 97/2007 EK

Tarancón

C-7

24 882

30

Jēlspirts

D-7

24 659

30

Jēlspirts

C-8

459

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Spānija

Partija Nr. 98/2007 EK

Tarancón

C-8

24 313

30

Jēlspirts

D-8

24 867

30

Jēlspirts

A-6

820

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Francija

Partija Nr. 99/2007 EK

Viniflhor — Port-la-Nouvelle

M. Mortefon

Entrepôt d’alcool

Av. Adolphe-Turrel

Bp 62

F-11210 Port-la-Nouvelle

8

12 550

27

Jēlspirts

6

11 590

27

Jēlspirts

33

6 250

27

Jēlspirts

8B

1 490

28

Jēlspirts

8B

2 015

30

Jēlspirts

6B

8 250

30

Jēlspirts

6B

1 150

30

Jēlspirts

6B

555

28

Jēlspirts

8B

6 150

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Francija

Partija Nr. 100/2007 EK

Viniflhor — Port-la-Nouvelle

M. Mortefon

Entrepôt d’alcool

Av. Adolphe-Turrel

Bp 62

F-11210 Port-la-Nouvelle

10

14 155

27

Jēlspirts

13

5 200

27

Jēlspirts

13B

6 220

30

Jēlspirts

13B

220

30

Jēlspirts

13B

645

28

Jēlspirts

10B

3 920

30

Jēlspirts

10B

690

30

Jēlspirts

10B

2 105

28

Jēlspirts

15

2 980

30

Jēlspirts

15

9 210

30

Jēlspirts

33

4 655

27

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Francija

Partija Nr. 101/2007 EK

Viniflhor — Port-la-Nouvelle

M. Mortefon

Entrepôt d’alcool

Av. Adolphe-Turrel

Bp 62

F-11210 Port-la-Nouvelle

26

5 790

30

Jēlspirts

20B

1 080

28

Jēlspirts

26B

3 485

27

Jēlspirts

26

3 080

30

Jēlspirts

22

7 450

30

Jēlspirts

22

4 910

30

Jēlspirts

33

12 855

27

Jēlspirts

20

11 350

27

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Francija

Partija Nr. 102/2007 EK

Viniflhor — Longuefuye

Mme Bretaudeau

F-53200 Longuefuye

4B

1 835

28

Jēlspirts

4

18 410

27

Jēlspirts

22

4 980

27

Jēlspirts

9BIS

2 245

30

Jēlspirts

9BIS

915

30

Jēlspirts

9BIS

4 425

28

Jēlspirts

9

14 900

27

Jēlspirts

4B

815

30

Jēlspirts

4B

1 475

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Francija

Partija Nr. 103/2007 EK

Deulep

M. Coulomb

Bld Chanzy

F-30800 Saint-Gilles-du-Gard

73B

5 930

27

Jēlspirts

501

7 510

27

Jēlspirts

503

5 450

27

Jēlspirts

506

7 120

30

Jēlspirts

504B

6 765

27

Jēlspirts

501B

570

30

Jēlspirts

501B

1 010

30

Jēlspirts

506

1 530

30

Jēlspirts

506

275

28

Jēlspirts

502

9 145

27

Jēlspirts

73

930

30

Jēlspirts

503B

270

28

Jēlspirts

503B

2 545

30

Jēlspirts

503B

950

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Francija

Partija Nr. 104/2007 EK

Deulep — Psl

F-13230 Port-Saint-Louis-du-Rhône

D2

2 745

28

Jēlspirts

D2

28 630

30

Jēlspirts

D2

18 625

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Itālija

Partija Nr. 105/2007 EK

Cipriani — Chizzola d’Ala (TN)

27a

4 700

27

Jēlspirts

Dister — Faenza (RA)

127a

4 500

27

Jēlspirts

I.C.V. — Borgoricco (PD)

6a

2 200

27

Jēlspirts

Mazzeri — S. Agata sul Santerno (RA)

4a-15a

10 100

30

Jēlspirts

Tampieri — Faenza (RA)

6a-7a-16a

1 500

27

Jēlspirts

Villapana — Faenza (RA)

4a-2a-10a

7 300

27

Jēlspirts

Deta-Barberino Val d’Elsa (FI)

7a

2 200

27

Jēlspirts

Cavino — Faenza (RA)

15a-6a-8a-5a

17 500

27

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Itālija

Partija Nr. 106/2007 EK

Bonollo — Paduni (FR)

35a-37a

24 500

27/30

Jēlspirts

Mazzeri — S. Agata sul Santerno (RA)

4a-15a

12 100

30

Jēlspirts

Di Lorenzo — Ponte Valleceppi (PG)

19a-22a

10 500

27

Jēlspirts

D’Auria — Ortona (CH)

22a-62a-76a

1 000

27

Jēlspirts

S.V.A. — Ortona (CH)

19a

1 900

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Itālija

Partija Nr. 107/2007 EK

Balice Distill. — San Basilio Mottola (TA)

4a

1 900

27

Jēlspirts

Balice S.n.c. — Valenzano (BA)

1a-13a-14a-15a-16a-45a

8 300

27

Jēlspirts

De Luca — Novoli (LE)

1a-8a-9a

2 800

27

Jēlspirts

Bertolino — Partinico (PA)

24a-27a

18 700

30

Jēlspirts

D’Auria — Ortona (CH)

22a-62a-76a

6 000

27

Jēlspirts

S.V.M. — Sciacca (AG)

2a-3a-4a-8a-21a-30a-35a-36a-37

4 200

27/30

Jēlspirts

Ge.Dis — Marsala (TP)

14b

8 100

30

Jēlspirts

 

Kopā

 

50 000

 

 

Grieķija

Partija Nr. 108/2007 EK

Οινοποιητικός συνεταιρισμός Μεσσηνίας

Πύργος Τριφυλίας

(Oinopoiitikos Sinetairismos Messinias)

76

454,96

30

Jēlspirts

77

432,94

30

Jēlspirts

85

1 782,89

30

Jēlspirts

86

1 684,51

30

Jēlspirts

87

1 756,59

30

Jēlspirts

88

1 753,86

30

Jēlspirts

95

873,44

30

Jēlspirts

75

444,79

30

Jēlspirts

28

904,89

30

Jēlspirts

80

463,46

30

Jēlspirts

73

387,14

30

Jēlspirts

78

27,72

30

Jēlspirts

15

1 747,04

30

Jēlspirts

16

1 713,67

30

Jēlspirts

26

853,18

30

Jēlspirts

74

427,35

30

Jēlspirts

17

1 743,76

30

Jēlspirts

94

887,65

30

Jēlspirts

84

1 786,52

30

Jēlspirts

79

439,47

30

Jēlspirts

93

908,63

30

Jēlspirts

83

1 795,78

30

Jēlspirts

82

1 758,86

30

Jēlspirts

12

1 800,87

30

Jēlspirts

11

1 744,16

30

Jēlspirts

18

1 707,83

30

Jēlspirts

13

1 788,73

30

Jēlspirts

96

827,49

30

Jēlspirts

81

1 805,07

30

Jēlspirts

14

1 800,04

30

Jēlspirts

97

915,07

30

Jēlspirts

92

908,96

30

Jēlspirts

99

911,94

30

Jēlspirts

25

905,06

30

Jēlspirts

108

432,18

30

Jēlspirts

107

432,77

30

Jēlspirts

105

448,22

30

Jēlspirts

106

441,22

30

Jēlspirts

27

897,73

30

Jēlspirts

29

579,19

30

Jēlspirts

30

667,69

30

Jēlspirts

19

901,65

27

Jēlspirts

20

892,07

27

Jēlspirts

21

900,28

27

Jēlspirts

22

899,54

27

Jēlspirts

23

882,32

27

Jēlspirts

24

653,58

27

Jēlspirts

89

847,09

27

Jēlspirts

90

880,83

27

Jēlspirts

91

856,22

27

Jēlspirts

98

878,23

27

Jēlspirts

100

745,61

27

Jēlspirts

 

Kopā

 

53 380,74

 

 


II PIELIKUMS

3. pantā minētās intervences aģentūras, kuru pārziņā ir spirts

Viniflhor – Libourne

Délégation nationale, 17 avenue de la Ballastière, BP 231, F-33505 Libourne Cedex (Tél. (33-5) 57 55 20 00; télex 57 20 25; fakss: (33) 557 55 20 59)

FEGA

Beneficencia, 8, E-28004 Madrid (Tél. (34-91) 347 64 66; fakss: (34-91) 347 64 65)

AGEA

Via Torino, 45, I-00184 Rome (Tél. (39) 06 49 49 97 14; fakss: (39) 06 49 49 97 61)

Ο.Π.Ε.Κ.Ε.Π.Ε.

Αχαρνών (Aharnon) 241, GR-10446 Athènes (Tél. (30-210) 212 4799; fakss: (30-210) 212 4791)


III PIELIKUMS

5. Pantā minētā adrese

European Commission

Directorate-General for Agriculture and Rural Development, Unit D-2

B-1049 Brussels

Fakss: (32-2) 292 17 75

E-pasts: agri-market-tenders@ec.europa.eu


DIREKTĪVAS

20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/11


KOMISIJAS DIREKTĪVA 2007/16/EK

(2007. gada 19. marts),

ar ko īsteno Padomes Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (1), un jo īpaši tās 53.a panta a) punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 85/611/EEK iekļautas dažādas definīcijas, brīžiem saistītas, attiecībā uz aktīviem, kas ir piemēroti vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, turpmāk tekstā – “PVKIU”, ieguldījumiem, kā pārvedamo vērtspapīru definīcija un naudas tirgus instrumentu definīcija.

(2)

Kopš Direktīvas 85/611/EEK pieņemšanas finanšu tirgos tirgoto finanšu instrumentu klāsts ir ievērojami pieaudzis, kas savukārt ir radījis šaubas, vai attiecīgās definīcijas aptver atsevišķas finanšu instrumentu kategorijas. Nedrošība, piemērojot šīs definīcijas, veicina atšķirīgas direktīvas interpretācijas.

(3)

Ar mērķi nodrošināt vienveidīgu Direktīvas 85/611/EEK piemērošanu, lai palīdzētu dalībvalstīm izveidot vienādu izpratni par noteiktas aktīvu kategorijas piemērotību PVKIU un lai nodrošinātu definīciju izpratni atbilstīgi principiem, kas ir Direktīvas 85/611/EEK pamatā, piemēram, principiem, kas regulē risku diversifikāciju un risku ierobežošanu, PVKIU spēju atmaksāt savas ieguldījumu apliecības pēc ieguldījumu apliecību īpašnieku pieprasījuma un aprēķināt PVKIU aktīvu neto vērtību ieguldījumu apliecību emisijas vai atmaksas gadījumā, saistībā ar šiem aspektiem ir jāsniedz lielāka drošība kompetentajām iestādēm un tirgus dalībniekiem. Lielāka drošība veicinās arī labāku PVKIU pārrobežu izplatīšanas paziņošanas kārtības darbību.

(4)

Šajā direktīvā sniegtie paskaidrojumi paši par sevi nerada nekādus jaunus pienākumus kompetentajām iestādēm vai tirgus dalībniekiem attiecībā uz to uzvedību vai darbību. Tā vietā, lai sniegtu pilnīgus finanšu instrumentu un darījumu sarakstus, paskaidrojumos izklāstīti pamatkritēriji, kas palīdz noteikt, vai finanšu instrumentu klase iekļaujas kādā no dažādajām definīcijām.

(5)

Aktīva piemērotību PVKIU novērtē ne tikai attiecībā uz to, vai tas iekļaujas kādā definīcijā, kas šeit tiek paskaidrota, bet arī attiecībā uz citām Direktīvā 85/611/EK noteiktajām prasībām. Valstu kompetentās iestādes varētu sadarboties ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas (CESR) palīdzību, lai izveidotu vienveidīgu pieeju šo paskaidrojumu praktiskai ikdienas piemērošanai, pildot pārraudzības pienākumus, īpaši saistībā ar citām Direktīvā 85/611/EEK noteiktajām prasībām, piemēram, kontroli un riska pārvaldības procedūrām, un lai nodrošinātu produkta pases netraucētu darbību.

(6)

Direktīvā 85/611/EEK pārvedamie vērtspapīri ir definēti tikai no formāli juridiskā viedokļa. Līdz ar to pārvedamu vērtspapīru definīcija ir piemērojama plaša mēroga finanšu produktiem ar dažādām iezīmēm un dažādiem likviditātes līmeņiem. Attiecībā uz katru šo finanšu produktu būtu jānodrošina pārvedamu vērtspapīru definīcijas saskaņotība ar citiem direktīvas noteikumiem.

(7)

Slēgtie fondi veido to aktīvu klasi, kas Direktīvā 85/611/EEK nav īpaši atzīmēta kā piemērota PVKIU. Tomēr slēgto fondu ieguldījumu apliecības bieži vien tiek izmantotas kā pārvedamie vērtspapīri, un to iekļaušana tirdzniecībā regulētos tirgos parasti rada pamatu uzskatīt, ka tie ir piemēroti. Tādēļ jāsniedz drošība tirgus dalībniekiem un kompetentajām iestādēm attiecībā uz to, vai slēgto fondu ieguldījumu apliecības ietilpst pārvedamo vērtspapīru definīcijā. Valstu kompetentās iestādes varētu sadarboties ar CESR palīdzību, lai veidotu vienādu pieeju saistībā ar slēgto fondu ieguldījumu apliecībām piemērojamo kritēriju praktisku ikdienas piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz pamatstandartu minimumu saistībā ar korporatīvajiem pārvaldības mehānismiem.

(8)

Papildu juridiskā noteiktība ir nepieciešama attiecībā uz tādu finanšu instrumentu iekļaušanu pārvedamu vērtspapīru kategorijā, kas ir saistīti ar citu aktīvu rezultātiem, ieskaitot aktīvus, kuri nav minēti Direktīvā 85/611/EEK vai kuri balstīti uz šādiem aktīviem. Jāpaskaidro, ka, ja saistība ar instrumenta bāzes aktīvu vai citu instrumenta komponentu veido elementu, kas jāuzskata par iekļautu atvasināto finanšu instrumentu, finanšu instruments ierindojas pārvedamo vērtspapīru ar iekļautu atvasināto finanšu instrumentu apakškategorijā. No tā izriet, ka Direktīvā 85/611/EEK attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu noteiktie kritēriji ir jāpiemēro šim elementam.

(9)

Lai iekļautos Direktīvā 85/611/EEK minētajā naudas tirgus instrumentu definīcijā, finanšu instrumentam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, proti, tas ir jātirgo naudas tirgū, tam jābūt likvīdam un ar vērtību, kuru var precīzi noteikt jebkurā laikā. Jānodrošina šo kritēriju vienveidīga piemērošana, ņemot vērā noteiktu praksi tirgū. Tāpat ir jāizskaidro, ka kritēriji jāizprot saskaņā ar citiem Direktīvas 85/611/EEK principiem. Naudas tirgus instrumenta definīcija jāattiecina arī uz finanšu instrumentiem, kas nav iekļauti biržas sarakstā vai netiek tirgoti regulētā tirgū un kuram Direktīvā 85/611/EEK nosaka papildu kritērijus līdzās vispārīgajiem kritērijiem, kas noteikti naudas tirgus instrumentiem. Tādēļ arī bija jāpaskaidro šie kritēriji, ņemot vērā ieguldītāju aizsardzības prasības un direktīvā noteiktos principus, piemēram, portfeļa likviditāti, kā izriet no tās 37. panta.

(10)

Saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK atvasinātie finanšu instrumenti jāuzskata par likvīdiem finanšu aktīviem, ja tie atbilst minētajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem. Jānodrošina vienveidīga šo kritēriju piemērošana, un arī jāpaskaidro, ka šie kritēriji jāizprot atbilstīgi citiem direktīvas noteikumiem. Tāpat ir jāpaskaidro, ka, ja kredītu atvasinātie instrumenti atbilst šiem kritērijiem, tie ir atvasinātie finanšu instrumenti Direktīvas 85/611/EEK nozīmē, un līdz ar to ir tiesības tos uzskatīt par likvīdiem finanšu aktīviem.

(11)

Vajadzība pēc paskaidrojumiem ir īpaši liela attiecībā uz atvasinātajiem finanšu indeksiem. Pašlaik ir plašs tādu finanšu indeksu klāsts, ko izmanto kā atvasināto finanšu instrumentu bāzes aktīvu. Šie indeksi var atšķirties pēc to struktūras vai to komponentu svēruma. Visos šajos gadījumos jānodrošina, ka PVKIU ir spējīgs izpildīt savas saistības attiecībā uz portfeļa likviditāti, kas izriet no Direktīvas 85/611/EEK 37. panta, un aktīvu neto vērtības aprēķināšanu un ka atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīva pazīmes negatīvi neietekmē šos pienākumus. Jāpaskaidro, ka atvasināto finanšu instrumentu kategorijā kā likvīdi finanšu aktīvi ietilpst atvasinātie finanšu indeksi, kuru struktūra ir pietiekami diversificēta, kuri ir adekvāts etalons tirgum, uz kuru tie attiecas, un kuriem tiek nodrošināta atbilstoša informācija par indeksa struktūru un aprēķināšanu. Valstu kompetentās iestādes varētu sadarboties ar CESR palīdzību, lai veidotu vienādu pieeju saistībā ar šo kritēriju praktisku ikdienas piemērošanu attiecībā uz indeksiem, kuru pamatā ir aktīvi, kas direktīvā nav atsevišķi norādīti kā piemēroti aktīvi.

(12)

Direktīvā 85/611/EEK par pārvedamu vērtspapīru apakškategoriju un naudas tirgus instrumentiem tiek atzīti tie instrumenti, kas ietver atvasinātu elementu. Iekļaujot atvasinātu elementu pārvedamā vērtspapīrā vai naudas tirgus instrumentā, nepārveido visu finanšu instrumentu par atvasinātu finanšu instrumentu, kas neatbilstu pārvedama vērtspapīra vai naudas tirgus instrumenta definīcijai. Tādēļ ir jābūt skaidrībai, kādos gadījumos atvasināto finanšu instrumentu var uzskatīt par iekļautu citā instrumentā. Turklāt, iekļaujot atvasināto finanšu instrumentu pārvedamā vērtspapīrā vai naudas tirgus instrumentā, rada risku, ka tiek apieti Direktīvā 85/611/EEK paredzētie noteikumi par atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Šā iemesla dēļ direktīvā prasīts noteikt iekļauto atvasināto elementu un izpildīt šos noteikumus. Ņemot vērā finanšu jauninājumu līmeni, ne vienmēr ir viegli noteikt iekļautu atvasinātu elementu. Lai panāktu lielāku drošību šajā jomā, jānosaka kritēriji, lai noteiktu šādus elementus.

(13)

Saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK metodes un instrumenti attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem, lai efektīvi pārvaldītu portfeli, neiekļaujas pārvedamo vērtspapīru un naudas tirgus instrumentu definīcijās. Lai noskaidrotu šo definīciju robežas, jāparedz kritēriji, lai noteiktu darījumus, kuri iekļautos šajās metodēs un instrumentos. Tāpat ir jāatceras, ka šīs metodes un instrumenti ir jāsaprot saskaņā ar citiem PVKIU pienākumiem, jo īpaši attiecībā uz riska profilu. Tas nozīmē, ka tiem jāatbilst Direktīvā 85/611/EEK paredzētajiem noteikumiem par riska pārvaldību un riska diversifikāciju, kā arī pārdošanas un aizņemšanās ierobežojumiem.

(14)

Direktīvā 85/611/EEK ir izklāstīti kritēriji, lai definētu PVKIU, kas replicē parādzīmju vai akciju indeksus. Pret PVKIU, kas atbilst šiem kritērijiem, atteicas daudz piekāpīgāk saistībā uz emitenta koncentrācijas ierobežojumiem. Tāpēc ir jāizveido skaidra izpratne par šiem kritērijiem un jānodrošina to vienveidīga piemērošana visās dalībvalstīs. Tas ir saistīts ar papildu skaidrojumu sniegšanu par to, vai PVKIU var uzskatīt par PVKIU, kas replicē indeksu, lai tādējādi radītu daudz lielāku drošību par nosacījumiem, ar ko pamato šo preferenciālo režīmu pret PVKIU, kas replicē indeksu.

(15)

Par tehniskiem jautājumiem tika veiktas apspriedes ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju.

(16)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets

Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi, kas, lai nodrošinātu vienveidīgu piemērošanu, paskaidro šādus terminus:

1)

pārvedami vērtspapīri, kas definēti Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 8. punktā;

2)

naudas tirgus instrumenti, kas definēti Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punktā;

3)

likvīdi finanšu aktīvi, kas minēti PVKIU definīcijā Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 2. punktā attiecībā uz atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

4)

pārvedami vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kuros ir iekļauti atvasināti finanšu instrumenti, kas minēti Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 3. punkta ceturtajā daļā;

5)

metodes un instrumenti, lai efektīvi pārvaldītu portfeli, kā minēts Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 2. punktā;

6)

PVKIU, kas replicē indeksus un kas minēti Direktīvas 85/611/EEK 22.a panta 1. punktā.

2. pants

Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 8. punkts

Pārvedami vērtspapīri

1.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 8. punktā minētā atsauce uz pārvedamiem vērtspapīriem jāsaprot kā atsauce uz finanšu instrumentiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

iespējamie zaudējumi, kas var rasties PVKIU attiecībā uz minēto instrumentu turēšanu, ir ierobežoti un atbilst summai, kas par tiem ir samaksāta;

b)

to likviditāte neierobežo PVKIU spējas izpildīt Direktīvas 85/611/EEK 37. panta prasības;

c)

uzticams instrumentu novērtējums tiem ir pieejams:

i)

precīzu, uzticamu un regulāru cenu veidā, kas ir tirgus cenas vai cenas, kuras noteiktas ar vērtēšanas sistēmu, kas ir neatkarīga no emitentiem, ja vērtspapīri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai tos tirgo šādā tirgū, kas minēts Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā;

ii)

tāda regulāra vērtējuma formā, kas balstīts uz informāciju, ko sniedzis vērtspapīra emitents vai kas uzzināma no kompetenta ieguldījumu pētījuma, tādu citu vērtspapīru gadījumā, kas minēti Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 2. punktā;

d)

atbilstīga informācija par tiem ir pieejama:

i)

regulāras, precīzas un visaptverošas tirgus informācijas veidā par vērtspapīru vai attiecīgā gadījumā – par vērtspapīru portfeli, ja vērtspapīri ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai tos tirgo šādā tirgū, kas minēts Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā;

ii)

regulāras un precīzas informācijas veidā PVKIU par vērtspapīru vai attiecīgā gadījumā – par vērtspapīru portfeli tādu citu vērtspapīru gadījumā, kas minēti Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 2. punktā;

e)

tie ir apgrozāmi;

f)

to iegāde atbilst PVKIU ieguldījumu mērķiem vai politikai, vai abiem, saskaņā ar Direktīvu 85/611/EEK;

g)

ar tiem saistītos riskus atbilstīgi novērš PVKIU risku pārvaldības process.

Pirmās daļas b) un e) apakšpunkta vajadzībām un ja vien PVKIU rīcībā nav informācijas, no kuras izrietētu citāds lēmums, finanšu instrumentus, kas ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai tos tirgo šādā tirgū saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu, uzskata par tādiem, kas neierobežo PVKIU spēju izpildīt Direktīvas 85/611/EEK 37. panta prasības, un arī par apgrozāmiem finanšu instrumentiem.

2.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 8. punktā minētajos pārvedamajos vērtspapīros tiek iekļautas:

a)

tādu slēgto fondu ieguldījumu apliecības, kas veidoti kā ieguldījumu uzņēmumi vai kā ieguldījumu fondi un kuri atbilst šādiem kritērijiem:

i)

tie atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem;

ii)

uz tiem attiecas uzņēmumiem piemērotie korporatīvie pārvaldības mehānismi;

iii)

ja aktīvu pārvaldības darbības veic cits uzņēmums slēgta fonda vārdā, uz šo uzņēmumu attiecas valsts regulējums, lai aizsargātu ieguldītājus;

b)

tādu slēgto fondu ieguldījumu apliecības, kas veidoti saskaņā ar līgumtiesībām un kuri atbilst šādiem kritērijiem:

i)

tie atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem;

ii)

uz tiem attiecas korporatīvie pārvaldības mehānismi, kas ir ekvivalenti tiem, kuri piemēroti a) apakšpunkta ii) daļā minētajiem uzņēmumiem;

iii)

tos pārvalda uzņēmums, uz kuru attiecas valsts regulējums, lai aizsargātu ieguldītājus;

c)

finanšu instrumenti, kas atbilst šādiem kritērijiem:

i)

tie atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem;

ii)

tie ir balstīti uz vai saistīti ar tādu citu aktīvu attīstības rezultātiem, kuri var atšķirties no aktīviem, kas minēti Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punktā.

3.   Ja finanšu instrumentā, uz kuru attiecas 2. punkta c) apakšpunkts, iekļauts atvasināts komponents, kas minēts šīs direktīvas 10. pantā, uz šo komponentu attiecas Direktīvas 85/611/EEK 21. panta prasības.

3. pants

Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punkts

Instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū

1.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punktā minētā atsauce uz naudas tirgus instrumentiem kā instrumentiem, jāizprot kā atsauce uz šiem finanšu instrumentu veidiem:

a)

finanšu instrumentiem, kas ir iekļauti biržas sarakstā regulētā tirgū vai tiek tirgoti šādā tirgū saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu;

b)

finanšu instrumentiem, kas nav iekļauti biržas sarakstā.

2.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punktā minētā atsauce uz naudas tirgus instrumentiem kā instrumentiem, ar kuriem parasti tirgojas naudas tirgū, jāsaprot kā atsauce uz finanšu instrumentiem, kas izpilda vienu no šiem kritērijiem:

a)

to termiņš ir līdz 397 dienām ieskaitot no emisijas;

b)

to atlikušais termiņš ir līdz 397 dienām ieskaitot;

c)

tiem vismaz reizi 397 dienās piemēro regulāru peļņas korekciju atbilstīgi naudas tirgus nosacījumiem;

d)

to riska profils, ieskaitot kredītu un procentu likmju riskus, atbilst tādu finanšu instrumentu riskiem, kuriem ir tāds termiņš, kā minēts a) un b) daļā, vai kuriem piemēro peļņas korekciju, kas minēta c) daļā.

4. pants

Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punkts

Likvīdi instrumenti ar vērtību, kuru var precīzi noteikt jebkurā laikā

1.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punktā minētā atsauce uz naudas tirgus instrumentiem kā instrumentiem, kas ir likvīdi, jāsaprot kā atsauce uz finanšu instrumentiem, kurus var pārdot ar ierobežotām izmaksām atbilstīgi īsā laika posmā, ņemot vērā PVKIU pienākumu atpirkt vai atmaksāt savas ieguldījumu apliecības pēc jebkura ieguldījumu apliecību turētāja pieprasījuma.

2.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punktā minētā atsauce uz naudas tirgus instrumentiem kā instrumentiem, kam ir vērtība, kuru var precīzi noteikt jebkurā laikā, jāsaprot kā atsauce uz finanšu instrumentiem, kuriem ir pieejamas precīzas un uzticamas vērtēšanas sistēmas, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tās dod iespēju PVKIU aprēķināt neto aktīvu vērtību atbilstīgi tai vērtībai, par kādu var veikt portfelī esošā finanšu instrumenta maiņu informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā;

b)

to pamatā ir tirgus dati vai novērtēšanas modeļi, ieskaitot sistēmas, kuras balstās uz amortizētām izmaksām.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie kritēriji uzskatāmi par izpildītiem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus parasti tirgo naudas tirgū Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 9. punktā minētajiem mērķiem un kas tiek kotēti vai tirgoti regulētā tirgū saskaņā ar 19. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktu, ja vien PVKIU rīcībā nav informācijas, no kuras izrietētu citāds lēmums.

5. pants

Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkts

Instrumenti, ar ko regulē emisiju vai emitenta darbību, lai aizsargātu ieguldītājus un uzkrājumus

1.   Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētā atsauce uz naudas tirgus instrumentiem, kurus netirgo regulētā tirgū un kuru emisiju un emitenta darbību regulē, lai aizsargātu ieguldītājus un uzkrājumus, jāsaprot kā atsauce uz finanšu instrumentiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie atbilst vienam no 3. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem un visiem kritērijiem, kas minēti 4. panta 1. un 2. punktā;

b)

par tiem ir pieejama atbilstīga informācija, ieskaitot informāciju, kas ļauj atbilstīgi novērtēt kredītriskus saistībā ar ieguldījumiem šādos instrumentos, ņemot vērā šā panta 2., 3. un 4. punktu;

c)

tie ir brīvi pārvedami.

2.   Attiecībā uz naudas tirgus instrumentiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta otrais un ceturtais ievilkums, vai instrumentiem, kurus ir emitējusi dalībvalsts vietējā vai reģionālā pašvaldība vai starptautisko publisko tiesību iestāde, bet kuru negarantē dalībvalsts vai – federālas dalībvalsts gadījumā – kāda no federācijas daļām, šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbilstīgo informāciju veido:

a)

informācija par emisiju vai emisijas programmu un emitenta tiesisko un finansiālo situāciju pirms naudas tirgus instrumenta emisijas;

b)

a) apakšpunktā minētās informācijas regulāra atjaunināšana un atjaunināšana pēc katra vērā ņemama notikuma;

c)

a) apakšpunktā minētā informācija, kuru ir pārbaudījušas kvalificētas trešās puses, uz kurām neattiecas emitenta sniegtās instrukcijas;

d)

pieejama un uzticama statistika par emisiju vai emisijas programmu.

3.   Attiecībā uz naudas tirgus instrumentiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta trešais ievilkums, šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbilstīgo informāciju veido:

a)

informācija par emisiju vai emisijas programmu, vai par emitenta tiesisko un finansiālo situāciju pirms naudas tirgus instrumenta emisijas;

b)

a) apakšpunktā minētās informācijas regulāra atjaunināšana un atjaunināšana pēc katra vērā ņemama notikuma;

c)

pieejama un uzticama statistika par emisiju vai emisijas programmu, vai citiem datiem, kas dod iespēju veikt atbilstīgu kredītrisku izvērtējumu attiecībā uz ieguldījumu šādos instrumentos.

4.   Attiecībā uz visiem naudas tirgus instrumentiem, kas minēti Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, izņemot tos, kas minēti šā panta 2. punktā, un tos, kurus emitējusi Eiropas Centrālā banka vai dalībvalsts centrālā banka, šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbilstīgo informāciju veido informācija par emisiju vai emisijas programmu, vai emitenta tiesisko un finansiālo situāciju pirms naudas tirgus instrumenta emisijas.

6. pants

Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkts

Uzņēmums, uz kuru attiecas uzraudzības noteikumi un kas izpilda uzraudzības noteikumus, kurus kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā Kopienas tiesībās paredzētos noteikumus

Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētā atsauce uz uzņēmumu, uz ko attiecas uzraudzības noteikumi un kas izpilda uzraudzības noteikumus, kurus kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingriem kā Kopienas tiesībās paredzētos noteikumus, jāsaprot kā atsauce uz emitentu, uz kuru attiecas uzraudzības noteikumi un kas izpilda uzraudzības noteikumus un atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

1)

tas atrodas Eiropas Ekonomikas zonā;

2)

tas atrodas ESAO valstīs, kas pieder pie Desmit valstu grupas (G 10);

3)

tam ir vismaz ieguldījumu kategorijas kredītreitings;

4)

ar izsmeļošu emitenta darbības analīzi var pierādīt, ka šim emitentam piemērojamie uzraudzības noteikumi ir vismaz tikpat stingri kā Kopienas tiesībās paredzētie noteikumi.

7. pants

Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkts

Pārvēršana vērtspapīros, izmantojot bankas kredītlīniju

1.   Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā minētā atsauce uz pārvēršanu vērtspapīros jāsaprot kā atsauce uz korporatīvām, trasta vai līgumstruktūrām, kas izveidotas, lai veiktu vērtspapirizēšanu.

2.   Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta ceturtajā ievilkumā minētā atsauce uz bankas kredītlīniju jāsaprot kā atsauce uz tādas kredītiestādes garantētajām kredītiespējām, kura pati atbilst Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta h) apakšpunkta trešajā ievilkumā noteiktajām prasībām.

8. pants

Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 2. punkts un 19. panta 1. punkta g) apakšpunkts

Likvīdi finanšu aktīvi attiecībā uz atvasinātiem finanšu instrumentiem

1.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 2. punktā minētā atsauce uz likvīdiem finanšu aktīviem attiecībā uz atvasinātiem finanšu instrumentiem jāsaprot kā atsauce uz atvasinātiem finanšu instrumentiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

bāzes aktīvus veido viens vai vairāki šādi elementi:

i)

Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punktā norādītie aktīvi, ieskaitot finanšu instrumentus, kam ir viena vai vairākas minēto aktīvu pazīmes;

ii)

procentu likmes;

iii)

valūtas maiņas kursi vai valūtas;

iv)

finanšu indeksi;

b)

ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu gadījumā tie atbilst Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta g) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajiem nosacījumiem.

2.   Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētie atvasinātie finanšu instrumenti, ietver instrumentus, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie pieļauj šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā aktīva kredītriska pārnešanu neatkarīgi no citiem riskiem, kas saistīti ar šo aktīvu;

b)

tie neparedz aktīvu piegādi vai pārnešanu, ieskaitot skaidru naudu, izņemot aktīvus, kas minēti Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. un 2. punktā;

c)

tie atbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta g) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā un šā panta 3. un 4. punktā attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem finanšu instrumentiem;

d)

to riskus adekvāti novērš PVKIU risku pārvaldības process un tā iekšējās kontroles mehānismi tādu risku gadījumā, kas rodas informācijas asimetrijas dēļ starp PVKIU un kredītu atvasinātā instrumenta darījuma partneri, ja šim partnerim ir iespējama piekļuve nepubliskojamai informācijai par uzņēmumiem, kuru aktīvi tiek lietoti kā bāze kredītu atvasinātajos instrumentos.

3.   Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta g) apakšpunkta trešā ievilkuma vajadzībām atsauce uz patiesu vērtību jāsaprot kā atsauce uz summu, par kuru var veikt aktīva maiņu vai segt saistības informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā.

4.   Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta g) apakšpunkta trešā ievilkuma vajadzībām atsauce uz uzticamu un pārbaudāmu vērtējumu jāsaprot kā atsauce uz PVKIU veiktu vērtējumu, kas atbilst šā panta 3. punktā minētajai patiesajai vērtībai, kura nebalstās tikai uz darījumu partnera tirgus kotācijām un atbilst šādiem kritērijiem:

a)

vērtēšanas pamats ir instrumenta ticama pašreizējā tirgus vērtība vai, ja šāda vērtība nav pieejama, cenu noteikšanas modelis, kura pamatā ir adekvāta un atzīta metode;

b)

vērtēšanas pārbaudi veic vienā no šādiem veidiem:

i)

to veic atbilstīga trešā puse, kas ir neatkarīga no ārpusbiržas atvasinātā finanšu instrumenta darījuma partnera, atbilstīgā regularitātē un tādā veidā, lai PVKIU spētu to pārbaudīt;

ii)

to veic PVKIU struktūrvienība, kas ir neatkarīga no nodaļas, kura ir atbildīga par aktīvu pārvaldīšanu un kas ir adekvāti aprīkota šādiem mērķiem.

5.   Direktīvas 85/611/EEK 1. panta 2. punktā un 19. panta 1. punkta g) apakšpunktā iekļautā atsauce uz likvīdiem finanšu aktīviem jāsaprot kā atsauce uz tādiem instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti.

9. pants

Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta g) apakšpunkts

Finanšu indeksi

1.   Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētā atsauce uz finanšu indeksiem jāsaprot kā atsauce uz indeksiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie ir pietiekami diversificēti un atbilst šādiem kritērijiem:

i)

indekss ir veidots, lai cenu pārmaiņas vai tirdzniecības aktivitātes attiecībā uz vienu komponentu pārmērīgi neietekmētu visa indeksa attīstības rezultātus;

ii)

ja indeksu veido Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punktā minētie aktīvi, tā struktūra ir diversificēta vismaz atbilstoši minētās direktīvas 22.a pantam;

iii)

ja indeksu veido aktīvi, kas nav minēti Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punktā, tas ir diversificēts tādā veidā, kas ir ekvivalents minētās direktīvas 22.a pantā paredzētajam veidam;

b)

tie ir adekvāts etalons tirgum, uz kuru tie atsaucas, un atbilst šādiem kritērijiem:

i)

indekss atbilstīgā veidā mēra reprezentatīvas bāzes aktīvu grupas attīstības rezultātus;

ii)

indeksu periodiski pārskata vai līdzsvaro tā struktūru, lai nodrošinātu to, ka tas turpina atspoguļot attīstību tirgos, uz kuriem tas attiecas, atbilstīgi publiski pieejamiem kritērijiem;

iii)

bāzes aktīvi ir pietiekami likvīdi, šādi ļaujot lietotājiem vajadzības gadījumā replicēt indeksu;

c)

tos publicē atbilstīgā veidā atbilstīgi šādiem kritērijiem:

i)

to publicēšanas process balstās uz pareizu procedūru, lai apkopotu cenas un aprēķinātu un pēc tam publicētu indeksa vērtību, ieskaitot komponentu cenu noteikšanas procedūru, ja nav pieejama tirgus cena;

ii)

būtiska informācija par tādiem jautājumiem kā indeksa aprēķināšana, līdzsvarošanas metodes, indeksa pārmaiņas vai jebkuri darbības sarežģījumi saistībā ar savlaicīgas vai precīzas informācijas sniegšanu tiek sniegta aptveroši un savlaicīgi.

2.   Ja to aktīvu struktūra, kuri atvasinātajos finanšu instrumentos tiek lietoti pakārtoti, saskaņā ar Direktīvas 85/611/EEK 19. panta 1. punktu, neatbilst šā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, šie atvasinātie finanšu instrumenti, ja tie atbilst šīs direktīvas 8. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, uzskatāmi par atvasinātajiem finanšu instrumentiem no to aktīvu kombinācijas, kas minēti 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) līdz iii) daļā.

10. pants

Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 3. punkta ceturtā daļa

Pārvedami vērtspapīri un naudas tirgus instrumenti, kuros iekļauti atvasinātie finanšu instrumenti

1.   Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 3. punkta ceturtajā daļā minētā atsauce uz pārvedamiem vērtspapīriem, kuros iekļauts atvasināts finanšu instruments, jāsaprot kā atsauce uz finanšu instrumentiem, kas atbilst šīs direktīvas 2. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un kas satur komponentu, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

pateicoties šim komponentam, dažas vai visas skaidras naudas plūsmas, kas citādi būtu nepieciešamas tāda pārvedama vērtspapīra gadījumā, kas darbojas kā pamatlīgums, var grozīt atbilstīgi precizētai procentu likmei, finanšu instrumenta cenai, valūtas maiņas kursam, cenu vai likmju indeksam, kredītreitingam vai kredīta indeksam, vai citam mainīgajam, un tāpēc tās var mainīties līdzīgi patstāvīgam atvasinātam finanšu instrumentam;

b)

tā ekonomiskais raksturojums un riski nav cieši saistīti ar ekonomisko raksturojumu un pamatlīguma riskiem;

c)

tam ir vērā ņemams iespaids uz pārvedama vērtspapīra riska profilu un cenas noteikšanu.

2.   Naudas tirgus instrumenti, kas atbilst vienam no 3. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un visiem kritērijiem, kas noteikti 4. panta 1. un 2. punktā, un kas ietver komponentu, kurš atbilst šā panta 1. punktā minētajiem kritērijiem, uzskatāmi par naudas tirgus instrumentiem, kuros iekļauts atvasināts finanšu instruments.

3.   Pārvedams vērtspapīrs vai naudas tirgus instruments nav jāuzskata par tādu vērtspapīru, kurā iekļauts atvasināts finanšu instruments, ja tajā ietverts komponents, kas uz līguma pamata ir pārvedams neatkarīgi no pārvedamā vērtspapīra vai naudas tirgus instrumenta. Šāds komponents vairāk uzskatāms par atsevišķu finanšu instrumentu.

11. pants

Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 2. punkts

Metodes un instrumenti, lai efektīvi pārvaldītu portfeli

1.   Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 2. punktā minētā atsauce uz metodēm un instrumentiem, kas attiecas uz pārvedamiem vērtspapīriem un tiek lietoti efektīvas portfeļa pārvaldības vajadzībām, jāsaprot kā atsauce uz metodēm un instrumentiem, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tie ir ekonomiski piemēroti, jo to izmantošana ir rentabla;

b)

tos izmanto viena vai vairāku specifisku mērķu dēļ:

i)

riska samazināšanai;

ii)

izmaksu samazināšanai;

iii)

papildu kapitāla vai ienākumu radīšanai PVKIU, turklāt riska līmenis atbilst PVKIU riska profilam un riska diversifikācijas noteikumiem, kas noteikti Direktīvas 85/611/EEK 22. pantā;

c)

ar tiem saistītos riskus atbilstīgi novērš PVKIU risku pārvaldības process.

2.   Metodes un instrumenti, kas atbilst 1. punktā minētajiem kritērijiem un kas ir saistīti ar naudas tirgus instrumentiem, uzskatāmi par metodēm un instrumentiem, kas attiecas uz naudas tirgus instrumentiem efektīvas portfeļa pārvaldības vajadzībām, kā minēts Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 2. punktā.

12. pants

Direktīvas 85/611/EEK 22.a panta 1. punkts

PVKIU, kas replicē indeksu

1.   Direktīvas 85/611/EEK 22.a panta 1. punktā minētā atsauce uz akciju vai parāda vērtspapīru indeksa struktūras replikāciju jāsaprot kā atsauce uz indeksa bāzes aktīvu struktūras replikāciju, ieskaitot atvasināto finanšu instrumentu vai citu metožu un instrumentu izmantošanu, kā minēts Direktīvas 85/611/EEK 21. panta 2. punktā un šīs direktīvas 11. pantā.

2.   Direktīvas 85/611/EEK 22.a panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētā atsauce uz indeksu, kura struktūra ir pietiekami diversificēta, jāsaprot kā atsauce uz indeksu, kas atbilst minētās direktīvas 22.a panta riska diversifikācijas noteikumiem.

3.   Direktīvas 85/611/EEK 22.a panta 1. punkta otrajā ievilkumā minētā atsauce uz indeksu, kas ir atbilstošs etalons, jāsaprot kā atsauce uz indeksu, kura sniedzējs izmanto atzītu metodi, kas parasti neparedz nozīmīgākā emitenta izslēgšanu no attiecīgā tirgus, uz kuru indekss attiecas.

4.   Direktīvas 85/611/EEK 22.a panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētā atsauce uz indeksu, kas ir publicēts atbilstīgā veidā, jāsaprot kā atsauce uz indeksu, kas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

tas ir publiski pieejams;

b)

indeksa sniedzējs ir neatkarīgs no PVKIU, kas replicē indeksu.

b) apakšpunkts neizslēdz, ka indeksa sniedzēji un PVKIU var būt vienā ekonomiskā grupējumā, ja ir paredzēta efektīva interešu konfliktu risināšanas kārtība.

13. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2008. gada 23. martam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2008. gada 23. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai pievieno šādu atsauci to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants

Spēkā stāšanās

Šī direktīva stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2007. gada 19. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 375, 31.12.1985., 3. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/1/EK (OV L 79, 24.3.2005., 9. lpp.).


II Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Komisija

20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/20


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 16. marts)

par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam (1. pīlārs)

(izziņots ar dokumenta numuru K(2007) 845)

(Autentisks ir tikai teksts bulgāru, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, ungāru, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, vācu un zviedru valodā)

(2007/170/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 2424/2001 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (1), un jo īpaši tās 4. panta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai attīstītu SIS II ir vajadzīgs noteikt tehniskās specifikācijas attiecībā uz sakaru tīklu, tā komponentēm un īpašajām tīkla prasībām.

(2)

Komisijai un dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz vienveidīgas valsts saskarnes elementiem.

(3)

Šis lēmums neierobežo turpmāk pieņemtos Komisijas lēmumus par SIS II attīstību, jo īpaši par drošības prasību izstrādāšanu.

(4)

Gan Regula (EK) Nr. 2424/2001, gan Padomes Lēmums 2001/886/TI (2) reglamentē SIS II izstrādi. Lai nodrošinātu, ka SIS II tiek izveidota vienā īstenošanas procesā, šā lēmuma noteikumiem jāatspoguļo Komisijas lēmuma noteikumi par prasību noteikšanu SIS II tīklam, kas jāievēro, izpildot Lēmumu 2001/886/TI.

(5)

Apvienotā Karaliste saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3) nepiedalījās Regulas (EK) Nr. 2424/2001 pieņemšanā, un minētā regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro, jo tā papildina Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis Komisijas lēmums neattiecas uz Apvienoto Karalisti.

(6)

Īrija saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4) nepiedalījās Regulas (EK) Nr. 2424/2001 pieņemšanā, minētā regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro, jo tā papildina Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis Komisijas lēmums neattiecas uz Īriju.

(7)

Saskaņā ar 5. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par Dānijas nostāju Dānija ir nolēmusi transponēt Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 Dānijas tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Regula (EK) Nr. 2424/2001 Dānijai ir saistoša.

(8)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju Regula (EK) Nr. 2424/2001 un Lēmums 2001/886/TI papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome, Islandes Republika un Norvēģijas Karaliste noslēgusi par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē jomā (5), kas minēta 1. panta B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (6).

(9)

Attiecībā uz Šveici Regula (EK) Nr. 2424/2001 un Lēmums 2001/886/TI papildina Šengenas acquis tā nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija noslēgusi par šīs valsts iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē jomā, kas minēta 4. panta 1. punktā Padomes lēmumā par šā nolīguma parakstīšanu Kopienas vārdā un dažu šā nolīguma noteikumu provizorisku piemērošanu.

(10)

Šis lēmums ir dokuments, kura pamatā ir Šengenas acquis vai kas ir ar to citādi saistīts Pievienošanās akta 3. panta 1. punkta nozīmē.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2424/2001 6. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

SIS II sakaru infrastruktūras sistēmas arhitektūras projekta tehniskās specifikācijas jānosaka pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Rumānijai, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Igaunijas Republikai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai un Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2007. gada 16. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Franco FRATTINI


(1)  OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1988/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 1. lpp.).

(2)  OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/926/EK (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.).

(4)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.


PIELIKUMS

SATURA RĀDĪTĀJS

1.

Ievads …

1.1.

Akronīmi un saīsinājumi …

2.

Vispārīgs pārskats …

3.

Ģeogrāfiskā aptveramība …

4.

Tīkla pakalpojumi …

4.1.

Tīkla izkārtojums …

4.2.

Savienojuma veids galvenā CS-SIS – dublējošā CS-SIS

4.3.

Joslas platums …

4.4.

Servisa klases …

4.5.

Atbalstītie protokoli…

4.6.

Tehniskās specifikācijas …

4.6.1.

IP adresēšana (IP addressing) …

4.6.2.

IPv6 atbalsts …

4.6.3.

Statiskā maršruta ievade (Static Route Injection) …

4.6.4.

Pastāvīgās plūsmas likme (Sustained Flow Rate) …

4.6.5.

Citas specifikācijas …

4.7.

Sistēmas stabilitāte …

5.

Uzraudzība …

6.

Pamatpakalpojumi …

7.

Piekļuves kapacitāte …

8.

Drošības pakalpojumi …

8.1.

Tīkla šifrēšana …

8.2.

Citi aizsardzības elementi …

9.

Palīdzības dienests un atbalsta struktūra …

10.

Mijiedarbība ar citām sistēmām …

1.   Ievads

Šajā dokumentā ir dota sīkāka informācija par sakaru tīkla uzbūvi, ietvertām komponentēm un īpašām tīkla prasībām.

1.1.   Akronīmi un saīsinājumi

Šajā iedaļā ir paskaidroti dokumentā izmantotie akronīmi.

Akronīmi un saīsinājumi

Skaidrojums

BLNI

Backup Local National Interface (Vietējas valsts saskarnes dublējums)

CEP

Central End Point (Centrālais galapunkts)

CNI

Central National Interface (Centrālā valsts saskarne)

CS

Central System (Centrālā sistēma)

CS-SIS

Technical support function containing the SIS II database (Tehniskā atbalsta funkcija, kas ietver SIS II datubāzi)

DNS

Domain Name Server (Domēnu vārdu serveris)

FCIP

Fibre Channel over IP (Optiskās šķiedras kanāls ar interneta protokolu)

FTP

File Transport Protocol (Datņu pārsūtīšanas protokols)

HTTP

Hyper Text Transfer Protocol (Hiperteksta transporta protokols)

IP

Internet Protocol (Interneta protokols)

LAN

Local Area Network (Lokālais tīkls)

LNI

Local National Interface (Vietējā valsts saskarne)

Mbps

Megabits per second (Megabiti sekundē)

MDC

Main Developer Contractor

N.SIS II

The national section in each Member State (Valsts nodaļa katrā dalībvalstī)

NI-SIS

A uniform national interface (Vienveidīga valsts saskarne)

NTP

Network Time Protocol (Tīkla laika protokols)

SAN

Storage Area Network (Atmiņas apgabalu tīkls)

SDH

Synchronous Digital Hierarchy (Sinhronā ciparhierarhija)

SIS II

Schengen Information System, second generation (Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma)

SMTP

Simple Mail Transport Protocol (Vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols)

SNMP

Simple Network Management Protocol (Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols)

s-TESTA

Secure Trans-European Services for Telematics between Administrations (Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm) ir IDABC programmas pasākums (Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK).

TCP

Transmission Control Protocol (Pārraides vadības protokols)

VIS

Visa Information System (Vīzu informācijas sistēma)

VPN

Virtual Private Network (Virtuāls privātais tīkls)

WAN

Wide Area Network (Teritoriālais tīkls)

2.   Vispārīgs pārskats

SIS II ietver šādus elementus.

Centrālā sistēma (turpmāk – “centrālā SIS II”), kas ietver:

tehniskā atbalsta funkciju (turpmāk – “CS-SIS”), kas ietver SIS II datubāzi. Galvenā CS-SIS veic tehnisko uzraudzību un vadību, un dublējošā CS-SIS nodrošina galvenās CS-SIS darbību kļūdas gadījumā;

vienveidīgu valsts saskarni (turpmāk – “NI-SIS”),

Valsts nodaļa (turpmāk – “N.SIS II”) katrā dalībvalstī, kas ietver valsts datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (turpmāk – “valsts kopija”), kurā ir ietverta pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija.

Sakaru infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS (turpmāk – “sakaru infrastruktūra”), ar ko nodrošina šifrētu virtuālu tīklu SIS II datiem un datu apmaiņai starp SIRENE birojiem.

NI-SIS ietver šādus elementus.

Viena vietējā valsts saskarne (turpmāk – “LNI”) katrā dalībvalstī, kas ir saskarne, ar kuru dalībvalsts fiziski pieslēdzas drošam sakaru tīklam un tā ietver šifrēšanas ierīces, kas paredzētas SIS II un SIRENE datu plūsmai. LNI atrodas dalībvalstī.

Alternatīvs vietējas valsts saskarnes dublējums (turpmāk – “BLNI”), kas ietver tieši to pašu un kam ir tieši tāda pati funkcija kā LNI.

LNI un BLNI izmanto tikai SIS II sistēma un vienīgi SIRENE informācijas apmaiņas vajadzībām. Ar katru dalībvalsti tiks noteikta un saskaņota LNI un BLNI īpašā konfigurācija, lai ņemtu vērā drošības prasības, fizisko izvietojumu un instalēšanas nosacījumus, ieskaitot tīkla operatora pakalpojuma sniegšanu, lai fiziskais s-TESTA savienojums varētu ietvert vairākus VPN kanālus citām sistēmām, piemēram, VIS un Eurodac.

Centrālā valsts saskarne (turpmāk – “CNI”) ir lietojumprogramma, kura nodrošina piekļuvi CS-SIS. Katrai dalībvalstij ir atsevišķi loģiskie piekļuves punkti CNI; tiek izmantots centrālais ugunsmūris.

Sakaru infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS ietver šādu elementu.

Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm (turpmāk – s-TESTA), ar ko nodrošina šifrētu, virtuālu, privātu tīklu, kas paredzētas SIS II un SIRENE datu plūsmai.

3.   Ģeogrāfiskā aptveramība

Sakaru infrastruktūrai jāspēj aptvert un sniegt vajadzīgos pakalpojumus visām dalībvalstīm.

Tās ir visas ES dalībvalstis (Beļģija, Francija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Portugāle, Spānija, Grieķija, Austrija, Dānija, Somija, Zviedrija, Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste un Īrija) + Norvēģija, Islande, Šveice.

Turklāt jānodrošina aptveramība jaunajām dalībvalstīm Rumānijai un Bulgārijai.

Visbeidzot, sakaru infrastruktūru jāvar paplašināt tā, lai centrālai SIS II varētu piekļūt no jebkuras citas valsts vai iestādes (piemēram Eiropols, Eurojust).

4.   Tīkla pakalpojumi

Visur, kur ir minēts protokols vai arhitektūra, jāņem vērā, ka ir pieņemamas arī līdzvērtīgas nākotnes tehnoloģijas, protokoli un arhitektūra.

4.1.   Tīkla izkārtojums

SIS II arhitektūra izmanto centralizētos pakalpojumus, kuriem var piekļūt no dažādām dalībvalstīm. Stabilitātes nodrošināšanai šie centralizētie pakalpojumi tiek dublēti divas dažādās vietās, t.i., Strasbūrā Francijā un St Johann im Pongau Austrijā attiecīgi CS-SIS, CU un dublējošā CS-SIS, BCU.

Centrālām vienībām – galvenām un dublētām – jābūt pieejamām no dažādām dalībvalstīm. Iesaistītajām valstīm var būt vairāki tīkla piekļuves punkti (LNI un BLNI), lai savstarpēji savienotu savas valsts sistēmas ar centrāliem pakalpojumiem.

Neatkarīgi no galvenā savienojuma ar centrāliem pakalpojumiem, sakaru infrastruktūrai ir arī jāatbalsta divpusēja papildu informācijas apmaiņa starp SIRENE birojiem dažādās dalībvalstīs.

4.2.   Savienojuma veids galvenā CS-SIS – dublējošā CS-SIS

Vajadzīgais savienojuma veids starp galveno CS-SIS un dublējošo CS-SIS ir SDH gredzens vai līdzvērtīga jauna nākotnes arhitektūra un tehnoloģija. SDH infrastruktūra tiks izmantota, lai paplašinātu abu centrālo vienību esošos tīklus un izveidotu vienotu LAN. Minēto LAN lietos, lai nodrošinātu nepārtrauktu datu sinhronizāciju starp CU un BCU.

4.3.   Joslas platums

Sakaru infrastruktūras būtiska prasība ir joslas platuma lielums, ko tā var piešķirt dažādām savstarpēji savienotām vietnēm, un tās spēja atbalstīt minēto joslas platumu savā pamattīklā.

Joslas platums, kas vajadzīgs LNI un alternatīvai BLNI, būs atšķirīgs katrai dalībvalstij atkarībā no izvēles lietot valsts kopijas, centrālo meklēšanu un biometrisko datu apmaiņu.

Faktiskie joslas platuma rādītāji, ko sakaru infrastruktūra izlemj piedāvāt, nav atbilstīgi, ja tie neatbilst dalībvalstu minimālām vajadzībām.

Jebkuras šādas iepriekšminētās vietnes var pārsūtīt milzīgus datu apjomus (burtu un ciparu datus, biometriskus datus vai dokumentus) abos virzienos. Tāpēc sakaru infrastruktūrai jānodrošina pietiekams minimālais garantētais augšupielādes un lejupielādes ātrums katram savienojumam.

Sakaru infrastruktūrai jāpiedāvā savienojumi, kas atbilst ātrumam no 2 Mbps līdz 155 Mbps vai ātrākam. Tīklam jānodrošina pietiekams minimālais garantētais augšupielādes un lejupielādes ātrums visiem savienojumiem, un tam jābūt pietiekami lielam, lai atbalstītu tīkla piekļuves punktu kopējo joslas platumu.

4.4.   Servisa klases

Centrālā SIS II atbalstīs pieprasījumu/brīdinājumu prioritizācijas iespēju. Saskaņā ar atvasinātu prasību sakaru infrastruktūrai būs jāatbalsta iespēja prioritizēt datu plūsmas.

Ir pieņemts, ka tīkla prioritizācijas parametrus nosaka centrālā SIS II visām paketēm, kurām tas ir vajadzīgs. Tiks izmantots Weighted Fair Queuing. Tas nozīmē, ka sakaru infrastruktūrai jāspēj pārņemt datu paketēm pirmsākuma LAN noteikto prioritizāciju un attiecīgi jāsaglabā šī prioritizācija savā pamattīklā. Turklāt attālajā vietnē (remote site) sakaru infrastruktūrai jāpiegādā sākotnējās paketes, ievērojot to pašu prioritizāciju, kas tika noteikta pirmsākuma LAN.

4.5.   Atbalstītie protokoli

Centrālā SIS II izmantos dažādus tīklu saziņas protokolus. Sakaru infrastruktūrai jāatbalsta daudzi un dažādi tīklu saziņas protokoli. Atbalstāmie standarta protokoli ir HTTP, FTP, NTP, SMTP, SNMP un DNS.

Papildus standarta protokoliem sakaru infrastruktūrai jāspēj uzturēt dažādus tunelēšanas protokolus, SAN replicēšanas protokolus un BEA WebLogic proprietary Java-to-Java savienojuma protokolus. Tunelēšanas protokoli (piem., IPsec tuneļa režīmā) tiks izmantoti, lai pārsūtītu šifrētu datu plūsmu uz galamērķi.

4.6.   Tehniskās specifikācijas

4.6.1.   IP adresēšana (IP addressing)

Sakaru infrastruktūrai jārezervē virkni IP adrešu, kuras var izmantot vienīgi tīkla iekšienē. Rezervēto IP adrešu ietvaros centrālā SIS II izmantos atvēlēto IP adrešu komplektu, kuras netiks izmantotas nekur citur.

4.6.2.   IPv6 atbalsts

Var pieņemt, ka dalībvalstu vietējā tīklā izmantotais protokols būs TCP/IP. Tomēr dažas vietnes būs balstītas uz 4. versiju, bet citas – uz 6. versiju. Tīkla piekļuves punktiem jābūt iespējai darboties kā vārtejai, un tiem jāspēj darboties neatkarīgi no tīkla protokoliem, kas tiek izmantoti centrālajā SIS II, kā arī N.SIS II.

4.6.3.   Statiskā maršruta ievade (Static Route Injection)

CU un BCU var izmantot vienu un identisku IP adresi saziņai ar dalībvalstīm. Tādēļ sakaru infrastruktūrai jāatbalsta statiskā maršruta ievade.

4.6.4.   Pastāvīgās plūsmas likme (Sustained Flow Rate)

Tā kā CU vai BCU savienojuma noslodzes likme ir mazāka par 90 %, konkrētai dalībvalstij jāspēj pastāvīgi uzturēt 100 % no tās noteiktās joslas platuma.

4.6.5.   Citas specifikācijas

CS-SIS atbalsta vajadzībām sakaru infrastruktūrai jāatbilst vismaz tehnisko specifikāciju minimālām prasībām.

Tranzīta kavējumam (tai skaitā sastrēguma stundās) jābūt mazākam vai vienādam ar 150 ms attiecībā uz 95 % pakešu un mazākam par 200 ms attiecībā uz 100 % pakešu.

Paketes pazaudēšanas iespējamībai (tai skaitā sastrēguma stundās) jābūt mazākai vai vienādai ar to 10-4 attiecībā uz 95 % pakešu un mazākai par 10-3 attiecībā uz 100 % pakešu.

Iepriekšminētās specifikācijas jāparedz katram piekļuves punktam atsevišķi.

Savienojuma starp CU un BCU aprites kavējumam jābūt mazākam vai vienādam ar 60 ms.

4.7.   Sistēmas stabilitāte

Kā prasība CS-SIS ir paredzēts ar lielu piekļuves kapacitāti. Šim nolūkam, dublējot visas iekārtas, sistēmā ir nodrošināta stabilitāte komponenšu disfunkcijas gadījumā.

Sakaru infrastruktūras komponentiem jābūt nodrošinātiem arī pret komponenšu kļūdām. Attiecībā uz sakaru infrastruktūru tas nozīmē, ka jānodrošina stabilitāte šādām komponentēm:

pamattīkls (backbone network),

maršrutēšanas ierīces (routing devices),

klātbūtnes punkti (Points of Presence),

abonentlīnijas pieslēgumi (local loop connections) (ieskaitot rezerves kabeļu ievilkšanu),

drošības ierīces (security devices) (šifrēšanas ierīces, ugunsmūri u.c.),

visi pamatpakalpojumi (generic services) (DNS, NTP u.c.),

LNI/BLNI.

Kļūmpārlēces mehānismiem visās tīkla iekārtās jāiedarbojas bez manuālas iejaukšanās.

5.   Uzraudzība

Lai atvieglotu uzraudzību, jābūt iespējai integrēt sakaru infrastruktūras uzraudzības līdzekļus ar uzraudzības līdzekļiem, kas ir tās organizācijas rīcībā, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību.

6.   Pamatpakalpojumi

Neatkarīgi no atvēlētā tīkla un drošības pakalpojumiem sakaru infrastruktūrai jāpiedāvā arī pamatpakalpojumi.

Attiecīgie pakalpojumi stabilitātes nolūkos jāizpilda abās centrālās vienībās.

Sakaru infrastruktūrā jābūt pieejamiem šādiem izvēles pamatpakalpojumiem.

Pakalpojums

Papildu informācija

DNS

Pašreiz kļūmjpārlēces procedūra, lai pārslēgtos no CU uz BCU tīkla kļūdas gadījumā, ir balstīta uz IP adreses maiņu pamata DNS serverī.

E-mail relay

Generic e-mail relay izmantošana varētu būt lietderīga e-pasta iestatījumiem dažādām dalībvalstīm un, pretēji atvēlētam serverim, neizmanto tīkla resursus no CU/BCU.

Arī e-pastiem, kuriem izmanto generic e-mail relay, jāatbilst drošības noteikumiem.

NTP

Šo pakalpojumu var izmantot, lai saskaņotu tīkla iekārtu pulksteņus.

7.   Piekļuves kapacitāte

CS-SIS un LNI, un BLNI jāspēj nodrošināt 99,99 % piekļuves kapacitāti 28 dienu darbības periodā, neskaitot piekļūšanas spēju tīklam.

Sakaru infrastruktūras piekļuves kapacitātei jābūt 99,99 %.

8.   Drošības pakalpojumi

8.1.   Tīkla šifrēšana

Centrālā SIS II neatļauj pārsūtīt datus, uz kuriem attiecas augstas vai ļoti augstas aizsardzības prasības, ārpus LAN bez šifrēšanas. Jānodrošina, ka tīkla operatoram nekādā gadījumā nebūs pieejas SIS II darbības datiem, kā arī attiecīgām SIRENE datu apmaiņām.

Lai uzturētu augstu drošības līmeni, sakaru infrastruktūrai jāatļauj pārvaldīt sertifikātus/atslēgas. Jābūt iespējamai šifrēšanas logu attālai pārvaldībai un attālai uzraudzībai. Šifrēšanas algoritmiem jāatbilst vismaz šādām prasībām.

Simetriskās šifrēšanas algoritmi:

3DES (128 bits) vai labāks,

atslēgas ģeneratora darbības pamatā jābūt nejaušai vērtībai, kas neatļauj atslēgas saīsināšanu uzbrukuma gadījumā,

šifrēšanas atslēgas vai informācija, ko var izmantot atslēgu iegūšanai, vienmēr tiek aizsargātas.

Asimetriskās šifrēšanas algoritmi:

RSA (1 024 bit modulus) vai labāks,

atslēgas ģeneratora darbības pamatā jābūt nejaušai vērtībai, kas neatļauj atslēgas saīsināšanu uzbrukuma gadījumā.

Ir jāizmanto Encapsulated Security Payload (ESP, RFC2406) protokols. Tas jāpielieto tuneļa režīmā. Ir jāšifrē Payload un oriģinālā IP-iesākums.

Sesijas atslēgu apmaiņai jāizmanto Internet Key Exchange (IKE) protokols.

IKE atslēgas nevar būt spēkā ilgāk kā 1 dienu.

Sesijas atslēgas nevar būt spēkā ilgāk kā 1 dienu.

8.2.   Citi aizsardzības elementi

Bez SIS II piekļuves punktu aizsardzības sakaru infrastruktūrai jāaizsargā arī izvēles pamatpakalpojumi. Šiem pakalpojumiem arī jāpiemēro tie paši aizsardzības pasākumi, kas CS-SIS. Tāpēc visi pamatpakalpojumi jāaizsargā vismaz ar ugunsmūri, pretvīrusu programmu un ielaušanās atklāšanas sistēmu. Turklāt pamatpakalpojumu iekārtām un to aizsardzības pasākumiem jāveic pastāvīga uzraudzība (reģistrēšana un sekojums).

Augsta aizsardzības līmeņa uzturēšanas vajadzībām par centrālās SIS II darbības vadību atbildīgajai organizācijai jābūt informētai par jebkādiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem, kas notiek sakaru infrastruktūrā. Tāpēc sakaru infrastruktūrai jāatļauj nekavējoties ziņot par visiem svarīgākajiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem organizācijai, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību. Par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem jāziņo regulāri, piemēram, katru mēnesi un īpašos gadījumos.

9.   Palīdzības dienests un atbalsta struktūra

Sakaru infrastruktūras pakalpojuma sniedzējam jānodrošina palīdzības dienesta pakalpojumi, kurš sadarbojas ar organizāciju, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību.

10.   Mijiedarbība ar citām sistēmām

Sakaru infrastruktūrai jānodrošina, ka informācija nevar nokļūt ārpus piešķirtajiem sakaru kanāliem. Attiecībā uz tehnisko izpildi tas nozīmē, ka:

ir aizliegta jebkāda nesankcionēta un/vai nekontrolēta piekļuve. Tas attiecas arī uz mijiedarbību ar tīmekli;

nedrīkst notikt datu noplūde uz citām sistēmām tīklā, piemēram, nav atļauta dažādu IP VPN mijiedarbība.

Neatkarīgi no iepriekšminētajiem tehniskajiem ierobežojumiem, tas attiecas arī uz sakaru infrastruktūras palīdzības dienestu. Palīdzības dienests nevar nodot nekādu informāciju saistībā ar centrālo SIS II kādai citai pusei, kā tikai tai, kas ir atbildīga par centrālās SIS II darbības vadību.


20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/29


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 16. marts)

par prasību noteikšanu Šengenas Informācijas sistēmas II tīklam (3. pīlārs)

(2007/171/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Padomes 2001. gada 6. decembra Lēmumu Nr. 2001/886/TI par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi (1), un jo īpaši tā 4. panta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai attīstītu SIS II ir vajadzīgs noteikt tehniskās specifikācijas attiecībā uz sakaru tīklu, tā komponentēm un īpašajām tīkla prasībām.

(2)

Komisijai un dalībvalstīm jāveic attiecīgi pasākumi, jo īpaši attiecībā uz vienveidīgas valsts saskarnes elementiem.

(3)

Šis lēmums neierobežo turpmāk pieņemtos Komisijas lēmumus par SIS II attīstību, jo īpaši par drošības prasību izstrādāšanu.

(4)

Gan Padomes Regula (EK) Nr. 2424/2001 (2), gan Lēmums 2001/886/TI reglamentē SIS II izstrādi. Lai nodrošinātu, ka SIS II tiek izveidota vienā īstenošanas procesā, šā lēmuma noteikumiem jāatspoguļo Komisijas lēmuma noteikumi par prasību noteikšanu SIS II tīklam, kas jāievēro, izpildot Regulu (EK) Nr. 2424/2001.

(5)

Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu ES Līgumam un EK Līgumam pievienotajā Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā un 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3).

(6)

Īrija piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu ES Līgumam un EK Līgumam pievienotajā Protokolā, ar ko Šengenas acquis integrē Eiropas Savienības sistēmā, un 5. panta 1. punktu un 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (4).

(7)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā attiecībā uz jomu, kura norādīta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (5) par dažiem minētā nolīguma piemērošanas pasākumiem.

(8)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums papildina Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices asociēšanu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā, piemērošanā un izveidē, un tajā jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā tā saistībā ar 4. panta 1. punktu Padomes Lēmumā 2004/849/EK (6) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu.

(9)

Šis lēmums ir dokuments, kura pamatā ir Šengenas acquis vai kas ir ar to citādi saistīts Pievienošanās akta 3. panta 1. punkta nozīmē.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Lēmumu 2001/886/TI 5. panta 1. punktu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

SIS II sakaru infrastruktūras sistēmas arhitektūras projekta tehniskās specifikācijas jānosaka pielikumā.

Briselē, 2007. gada 16. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Franco FRATTINI


(1)  OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1988/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3)  OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp. Lēmuma grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/926/EK (OV L 395, 31.12.2004., 70. lpp.).

(4)  OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.

(6)  OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.


PIELIKUMS

SATURA RĀDĪTĀJS

1.

Ievads …

1.1.

Akronīmi un saīsinājumi …

2.

Vispārīgs pārskats …

3.

Ģeogrāfiskā aptveramība …

4.

Tīkla pakalpojumi …

4.1.

Tīkla izkārtojums …

4.2.

Savienojuma veids galvenā CS-SIS – dublējošā CS-SIS

4.3.

Joslas platums …

4.4.

Servisa klases …

4.5.

Atbalstītie protokoli …

4.6.

Tehniskās specifikācijas …

4.6.1.

IP adresēšana (IP addressing) …

4.6.2.

IPv6 atbalsts …

4.6.3.

Statiskā maršruta ievade (Static Route Injection) …

4.6.4.

Pastāvīgās plūsmas likme (Sustained Flow Rate) …

4.6.5.

Citas specifikācijas …

4.7.

Sistēmas stabilitāte …

5.

Uzraudzība …

6.

Pamatpakalpojumi …

7.

Piekļuves kapacitāte …

8.

Drošības pakalpojumi …

8.1.

Tīkla šifrēšana …

8.2.

Citi aizsardzības elementi …

9.

Palīdzības dienests un atbalsta struktūra …

10.

Mijiedarbība ar citām sistēmām …

1.   Ievads

Šajā dokumentā ir dota sīkāka informācija par sakaru tīkla uzbūvi, ietvertām komponentēm un īpašām tīkla prasībām.

1.1.   Akronīmi un saīsinājumi

Šajā iedaļā ir paskaidroti dokumentā izmantotie akronīmi.

Akronīmi un saīsinājumi

Skaidrojums

BLNI

Backup Local National Interface (Vietējas valsts saskarnes dublējums)

CEP

Central End Point (Centrālais galapunkts)

CNI

Central National Interface (Centrālā valsts saskarne)

CS

Central System (Centrālā sistēma)

CS-SIS

Technical support function containing the SIS II database (Tehniskā atbalsta funkcija, kas ietver SIS II datubāzi)

DNS

Domain Name Server (Domēnu vārdu serveris)

FCIP

Fibre Channel over IP (Optiskās šķiedras kanāls ar interneta protokolu)

FTP

File Transport Protocol (Datņu pārsūtīšanas protokols)

HTTP

Hyper Text Transfer Protocol (Hiperteksta transporta protokols)

IP

Internet Protocol (Interneta protokols)

LAN

Local Area Network (Lokālais tīkls)

LNI

Local National Interface (Vietējā valsts saskarne)

Mbps

Megabits per second (Megabiti sekundē)

MDC

Main Developer Contractor

N.SIS II

The national section in each Member State (Valsts nodaļa katrā dalībvalstī)

NI-SIS

A uniform national interface (Vienveidīga valsts saskarne)

NTP

Network Time Protocol (Tīkla laika protokols)

SAN

Storage Area Network (Atmiņas apgabalu tīkls)

SDH

Synchronous Digital Hierarchy (Sinhronā ciparhierarhija)

SIS II

Schengen Information System, second generation (Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēma)

SMTP

Simple Mail Transport Protocol (Vienkāršais pasta pārsūtīšanas protokols)

SNMP

Simple Network Management Protocol (Vienkāršais tīkla pārvaldības protokols)

s-TESTA

Secure Trans-European Services for Telematics between Administrations (Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm) ir IDABC programmas pasākums (Viseiropas elektroniskās pārvaldības pakalpojumu savietojamības nodrošināšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un pilsoņiem. Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Lēmums 2004/387/EK)

TCP

Transmission Control Protocol (Pārraides vadības protokols)

VIS

Visa Information System (Vīzu informācijas sistēma)

VPN

Virtual Private Network (Virtuāls privātais tīkls)

WAN

Wide Area Network (Teritoriālais tīkls)

2.   Vispārīgs pārskats

SIS II ietver šādus elementus.

Centrālā sistēma (turpmāk – “centrālā SIS II”), kas ietver:

tehniskā atbalsta funkciju (turpmāk – “CS-SIS”), kas ietver SIS II datubāzi. Galvenā CS-SIS veic tehnisko uzraudzību un vadību, un dublējošā CS-SIS nodrošina galvenās CS-SIS darbību kļūdas gadījumā;

vienveidīgu valsts saskarni (turpmāk – “NI-SIS”).

Valsts nodaļa (turpmāk – “N.SIS II”) katrā dalībvalstī, kas ietver valsts datu sistēmas, kuras ir savienotas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (turpmāk – “valsts kopija”), kurā ir ietverta pilnīga vai daļēja SIS II datubāzes kopija.

Sakaru infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS (turpmāk – “sakaru infrastruktūra”), ar ko nodrošina šifrētu virtuālu tīklu SIS II datiem un datu apmaiņai starp SIRENE birojiem.

NI-SIS, kas ietver šādus elementus.

Viena vietējā valsts saskarne (turpmāk – “LNI”) katrā dalībvalstī, kas ir saskarne, ar kuru dalībvalsts fiziski pieslēdzas drošam sakaru tīklam un tā ietver šifrēšanas ierīces, kas paredzētas SIS II un SIRENE datu plūsmai. LNI atrodas dalībvalstī.

Alternatīvs vietējas valsts saskarnes dublējums (turpmāk – “BLNI”), kas ietver tieši to pašu un kam ir tieši tāda pati funkcija kā LNI.

LNI un BLNI izmanto tikai SIS II sistēma un vienīgi SIRENE informācijas apmaiņas vajadzībām. Ar katru dalībvalsti tiks noteikta un saskaņota LNI un BLNI īpašā konfigurācija, lai ņemtu vērā drošības prasības, fizisko izvietojumu un instalēšanas nosacījumus, ieskaitot tīkla operatora pakalpojuma sniegšanu, lai fiziskais s-TESTA savienojums varētu ietvert vairākus VPN kanālus citām sistēmām, piemēram, VIS un Eurodac.

Centrālā valsts saskarne (turpmāk – “CNI”) ir lietojumprogramma, kura nodrošina piekļuvi CS-SIS. Katrai dalībvalstij ir atsevišķi loģiskie piekļuves punkti CNI; tiek izmantots centrālais ugunsmūris.

Sakaru infrastruktūra starp CS-SIS un NI-SIS ietver šādu elementu.

Tīkls drošiem Eiropas pakalpojumiem telemātikai starp iestādēm (turpmāk – s-TESTA), ar ko nodrošina šifrētu, virtuālu, privātu tīklu, kas paredzētas SIS II un SIRENE datu plūsmai.

3.   Ģeogrāfiskā aptveramība

Sakaru infrastruktūrai jāspēj aptvert un sniegt vajadzīgos pakalpojumus visām dalībvalstīm.

Tās ir visas ES dalībvalstis (Beļģija, Francija, Vācija, Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Portugāle, Spānija, Grieķija, Austrija, Dānija, Somija, Zviedrija, Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija, Apvienotā Karaliste un Īrija) + Norvēģija, Islande, Šveice.

Turklāt jānodrošina aptveramība jaunajām dalībvalstīm Rumānijai un Bulgārijai.

Visbeidzot, sakaru infrastruktūru jāvar paplašināt tā, lai centrālai SIS II varētu piekļūt no jebkuras citas valsts vai iestādes (piemēram Eiropols, Eurojust).

4.   Tīkla pakalpojumi

Visur, kur ir minēts protokols vai arhitektūra, jāņem vērā, ka ir pieņemamas arī līdzvērtīgas nākotnes tehnoloģijas, protokoli un arhitektūra.

4.1.   Tīkla izkārtojums

SIS II arhitektūra izmanto centralizētos pakalpojumus, kuriem var piekļūt no dažādām dalībvalstīm. Stabilitātes nodrošināšanai šie centralizētie pakalpojumi tiek dublēti divas dažādās vietās, t.i., Strasbūrā Francijā un St Johann im Pongau Austrijā attiecīgi CS-SIS, CU un dublējošā CS-SIS, BCU.

Centrālām vienībām – galvenām un dublētām – jābūt pieejamām no dažādām dalībvalstīm. Iesaistītajām valstīm var būt vairāki tīkla piekļuves punkti (LNI un BLNI), lai savstarpēji savienotu savas valsts sistēmas ar centrālās SIS II pakalpojumiem.

Neatkarīgi no galvenā savienojuma ar centrāliem pakalpojumiem, sakaru infrastruktūrai ir arī jāatbalsta divpusēja papildu informācijas apmaiņa starp SIRENE birojiem dažādās dalībvalstīs.

4.2.   Savienojuma veids galvenā CS-SIS – dublējošā CS-SIS

Vajadzīgais savienojuma veids starp galveno CS-SIS un dublējošo CS-SIS ir SDH gredzens vai līdzvērtīga jauna nākotnes arhitektūra un tehnoloģija. SDH infrastruktūra tiks izmantota, lai paplašinātu abu centrālo vienību esošos tīklus un izveidotu vienotu LAN. Minēto LAN lietos, lai nodrošinātu nepārtrauktu datu sinhronizāciju starp CU un BCU.

4.3.   Joslas platums

Sakaru infrastruktūras būtiska prasība ir joslas platuma lielums, ko tā var piešķirt dažādām savstarpēji savienotām vietnēm, un tās spēja atbalstīt minēto joslas platumu savā pamattīklā.

Joslas platums, kas vajadzīgs LNI un alternatīvai BLNI, būs atšķirīgs katrai dalībvalstij atkarībā no izvēles lietot valsts kopijas, centrālo meklēšanu un biometrisko datu apmaiņu.

Faktiskie joslas platuma rādītāji, ko sakaru infrastruktūra izlemj piedāvāt, nav atbilstīgi, ja tie neatbilst dalībvalstu minimālām vajadzībām.

Jebkuras šādas iepriekšminētās vietnes var pārsūtīt milzīgus datu apjomus (burtu un ciparu datus, biometriskus datus vai dokumentus) abos virzienos. Tāpēc sakaru infrastruktūrai jānodrošina pietiekams minimālais garantētais augšupielādes un lejupielādes ātrums katram savienojumam.

Sakaru infrastruktūrai jāpiedāvā savienojumi, kas atbilst ātrumam no 2 Mbps līdz 155 Mbps vai ātrākam. Tīklam jānodrošina pietiekams minimālais garantētais augšupielādes un lejupielādes ātrums visiem savienojumiem, un tam jābūt pietiekami lielam, lai atbalstītu tīkla piekļuves punktu kopējo joslas platumu.

4.4.   Servisa klases

Centrālā SIS II atbalstīs pieprasījumu/brīdinājumu prioritizācijas iespēju. Saskaņā ar atvasinātu prasību sakaru infrastruktūrai būs jāatbalsta iespēja prioritizēt datu plūsmas.

Ir pieņemts, ka tīkla prioritizācijas parametrus nosaka centrālā SIS II visām paketēm, kurām tas ir vajadzīgs. Tiks izmantots Weighted Fair Queuing. Tas nozīmē, ka sakaru infrastruktūrai jāspēj pārņemt datu paketēm pirmsākuma LAN noteikto prioritizāciju un attiecīgi jāsaglabā šī prioritizācija savā pamattīklā. Turklāt attālajā vietnē (remote site) sakaru infrastruktūrai jāpiegādā sākotnējās paketes, ievērojot to pašu prioritizāciju, kas tika noteikta pirmsākuma LAN.

4.5.   Atbalstītie protokoli

Centrālā SIS II izmantos dažādus tīklu saziņas protokolus. Sakaru infrastruktūrai jāatbalsta daudzi un dažādi tīklu saziņas protokoli. Atbalstāmie standarta protokoli ir HTTP, FTP, NTP, SMTP, SNMP un DNS.

Papildus standarta protokoliem sakaru infrastruktūrai jāspēj uzturēt dažādus tunelēšanas protokolus, SAN replicēšanas protokolus un BEA WebLogic proprietary Java-to-Java savienojuma protokolus. Tunelēšanas protokoli (piem., IPsec tuneļa režīmā) tiks izmantoti, lai pārsūtītu šifrētu datu plūsmu uz galamērķi.

4.6.   Tehniskās specifikācijas

4.6.1.   IP adresēšana (IP addressing)

Sakaru infrastruktūrai jārezervē virkni IP adrešu, kuras var izmantot vienīgi tīkla iekšienē. Rezervēto IP adrešu ietvaros centrālā SIS II izmantos atvēlēto IP adrešu komplektu, kuras netiks izmantotas nekur citur.

4.6.2.   IPv6 atbalsts

Var pieņemt, ka dalībvalstu vietējā tīklā izmantotais protokols būs TCP/IP. Tomēr dažas vietnes būs balstītas uz 4. versiju, bet citas – uz 6. versiju. Tīkla piekļuves punktiem jābūt iespējai darboties kā vārtejai, un tiem jāspēj darboties neatkarīgi no tīkla protokoliem, kas tiek izmantoti centrālajā SIS II, kā arī N.SIS II.

4.6.3.   Statiskā maršruta ievade (Static Route Injection)

CU un BCU var izmantot vienu un identisku IP adresi saziņai ar dalībvalstīm. Tādēļ sakaru infrastruktūrai jāatbalsta statiskā maršruta ievade.

4.6.4.   Pastāvīgās plūsmas likme (Sustained Flow Rate)

Tā kā CU vai BCU savienojuma noslodzes likme ir mazāka par 90 %, konkrētai dalībvalstij jāspēj pastāvīgi uzturēt 100 % no tās noteiktās joslas platuma.

4.6.5.   Citas specifikācijas

CS-SIS atbalsta vajadzībām sakaru infrastruktūrai jāatbilst vismaz tehnisko specifikāciju minimālām prasībām.

Tranzīta kavējumam (tai skaitā sastrēguma stundās) jābūt mazākam vai vienādam ar 150 ms attiecībā uz 95 % pakešu un mazākam par 200 ms attiecībā uz 100 % pakešu.

Paketes pazaudēšanas iespējamībai (tai skaitā sastrēguma stundās) jābūt mazākai vai vienādai ar to 10–4 attiecībā uz 95 % pakešu un mazākai par 10–3 attiecībā uz 100 % pakešu.

Iepriekšminētās specifikācijas jāparedz katram piekļuves punktam atsevišķi.

Savienojuma starp CU un BCU aprites kavējumam jābūt mazākam vai vienādam ar 60 ms.

4.7.   Sistēmas stabilitāte

Kā prasība CS-SIS ir paredzēts ar lielu piekļuves kapacitāti. Šim nolūkam, dublējot visas iekārtas, sistēmā ir nodrošināta stabilitāte komponenšu disfunkcijas gadījumā.

Sakaru infrastruktūras komponentiem jābūt nodrošinātiem arī pret komponenšu kļūdām. Attiecībā uz sakaru infrastruktūru tas nozīmē, ka jānodrošina stabilitāte šādām komponentēm:

pamattīkls (backbone network),

maršrutēšanas ierīces (routing devices),

klātbūtnes punkti (Points of Presence),

abonentlīnijas pieslēgumi (local loop connections) (ieskaitot rezerves kabeļu ievilkšanu),

drošības ierīces (security devices) (šifrēšanas ierīces, ugunsmūri u.c.),

visi pamatpakalpojumi (generic services) (DNS, NTP u.c.),

LNI/BLNI.

Kļūmpārlēces mehānismiem visās tīkla iekārtās jāiedarbojas bez manuālas iejaukšanās.

5.   Uzraudzība

Lai atvieglotu uzraudzību, jābūt iespējai integrēt sakaru infrastruktūras uzraudzības līdzekļus ar uzraudzības līdzekļiem, kas ir tās organizācijas rīcībā, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību.

6.   Pamatpakalpojumi

Neatkarīgi no atvēlētā tīkla un drošības pakalpojumiem sakaru infrastruktūrai jāpiedāvā arī pamatpakalpojumi.

Attiecīgie pakalpojumi stabilitātes nolūkos jāizpilda abās centrālās vienībās.

Sakaru infrastruktūrā jābūt pieejamiem šādiem izvēles pamatpakalpojumiem.

Pakalpojums

Papildu informācija

DNS

Pašreiz kļūmjpārlēces procedūra, lai pārslēgtos no CU uz BCU tīkla kļūdas gadījumā, ir balstīta uz IP adreses maiņu pamata DNS serverī.

E-mail relay

Generic e-mail relay izmantošana varētu būt lietderīga e-pasta iestatījumiem dažādām dalībvalstīm un, pretēji atvēlētam serverim, neizmanto tīkla resursus no CU/BCU.

Arī e-pastiem, kuriem izmanto generic e-mail relay, jāatbilst drošības noteikumiem.

NTP

Šo pakalpojumu var izmantot, lai saskaņotu tīkla iekārtu pulksteņus.

7.   Piekļuves kapacitāte

CS-SIS un LNI, un BLNI jāspēj nodrošināt 99,99 % piekļuves kapacitāti 28 dienu darbības periodā, neskaitot piekļūšanas spēju tīklam.

Sakaru infrastruktūras piekļuves kapacitātei jābūt 99,99 %.

8.   Drošības pakalpojumi

8.1.   Tīkla šifrēšana

Centrālā SIS II neatļauj pārsūtīt datus, uz kuriem attiecas augstas vai ļoti augstas aizsardzības prasības, ārpus LAN bez šifrēšanas. Jānodrošina, ka tīkla operatoram nekādā gadījumā nebūs pieejas SIS II darbības datiem, kā arī attiecīgām SIRENE datu apmaiņām.

Lai uzturētu augstu drošības līmeni, sakaru infrastruktūrai jādod iespēja pārvaldīt sertifikātus/atslēgas. Jābūt iespējamai šifrēšanas logu attālai pārvaldībai un attālai uzraudzībai. Šifrēšanas algoritmiem jāatbilst vismaz šādām prasībām.

Simetriskās šifrēšanas algoritmi:

3DES (128 bits) vai labāks,

atslēgas ģeneratora darbības pamatā jābūt nejaušai vērtībai, kas neatļauj atslēgas saīsināšanu uzbrukuma gadījumā,

šifrēšanas atslēgas vai informācija, ko var izmantot atslēgu iegūšanai, vienmēr tiek aizsargātas.

Asimetriskās šifrēšanas algoritmi:

RSA (1 024 bit modulus) vai labāks,

atslēgas ģeneratora darbības pamatā jābūt nejaušai vērtībai, kas neatļauj atslēgas saīsināšanu uzbrukuma gadījumā.

Ir jāizmanto Encapsulated Security Payload (ESP, RFC2406) protokols. Tas jāpielieto tuneļa režīmā. Ir jāšifrē Payload un oriģinālā IP-iesākums.

Sesijas atslēgu apmaiņai jāizmanto Internet Key Exchange (IKE) protokols.

IKE atslēgas nevar būt spēkā ilgāk kā 1 dienu.

Sesijas atslēgas nevar būt spēkā ilgāk kā 1 dienu.

8.2.   Citi aizsardzības elementi

Bez SIS II piekļuves punktu aizsardzības sakaru infrastruktūrai jāaizsargā arī izvēles pamatpakalpojumi. Šiem pakalpojumiem arī jāpiemēro tie paši aizsardzības pasākumi, kas CS-SIS. Tāpēc visi pamatpakalpojumi jāaizsargā vismaz ar ugunsmūri, pretvīrusu programmu un ielaušanās atklāšanas sistēmu. Turklāt pamatpakalpojumu iekārtām un to aizsardzības pasākumiem jāveic pastāvīga uzraudzība (reģistrēšana un sekojums).

Augsta aizsardzības līmeņa uzturēšanas vajadzībām par centrālās SIS II darbības vadību atbildīgajai organizācijai jābūt informētai par jebkādiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem, kas notiek sakaru infrastruktūrā. Tāpēc sakaru infrastruktūrai jāatļauj nekavējoties ziņot par starpgadījumiem, kas saistīti ar drošību, organizācijai, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību. Par visiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem jāziņo regulāri, piemēram, katru mēnesi un speciālos gadījumos.

9.   Palīdzības dienests un atbalsta struktūra

Sakaru infrastruktūras pakalpojuma sniedzējam jānodrošina palīdzības dienesta pakalpojumi, kurš sadarbojas ar organizāciju, kas atbild par centrālās SIS II darbības vadību.

10.   Mijiedarbība ar citām sistēmām

Sakaru infrastruktūrai jānodrošina, ka informācija nevar nokļūt ārpus piešķirtajiem sakaru kanāliem. Attiecībā uz tehnisko izpildi tas nozīmē, ka:

ir aizliegta jebkāda nesankcionēta un/vai nekontrolēta piekļuve. Tas attiecas arī uz mijiedarbību ar tīmekli;

nedrīkst notikt datu noplūde uz citām sistēmām tīklā, piemēram, nav atļauta dažādu IP VPN mijiedarbība.

Neatkarīgi no iepriekšminētajiem tehniskajiem ierobežojumiem, tas attiecas arī uz sakaru infrastruktūras palīdzības dienestu. Palīdzības dienests nevar nodot nekādu informāciju saistībā ar centrālo SIS II kādai citai pusei, kā tikai tai, kas ir atbildīga par centrālās SIS II darbības vadību.


20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/38


KOMISIJAS LĒMUMS

(2007. gada 19. marts)

par koordinatoru grupas izveidošanu profesionālo kvalifikāciju atzīšanai

(2007/172/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktu Eiropas Kopienas un dalībvalstu uzdevums ir novērst šķēršļus brīvai personu un pakalpojumu apritei. Dalībvalstu pilsoņiem brīva aprite nozīmē jo īpaši iespēju veikt profesionālo darbību kā pašnodarbinātai personai vai kā darba ņēmējam kādā citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā viņi ir ieguvuši profesionālo kvalifikāciju. Turklāt ar Līguma 47. pantu paredz nodrošināt pilnībā kvalificētu profesionāļu brīvu apriti atbilstoši kvalifikācijām reglamentēto profesiju jomā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (1) pieņēma, lai nodrošinātu pilnībā kvalificētu profesionāļu brīvu apriti attiecībā uz tām profesijām, kuras reglamentē atbilstoši dalībvalstīs iegūtajām kvalifikācijām. Minētā direktīva konsolidē piecpadsmit esošās direktīvas un cenšas vienkāršot spēkā esošos kvalifikāciju atzīšanas režīmus, kā arī turpmāk atvieglot pagaidu pakalpojumu sniegšanu. Lai īstenotu šo direktīvu un pilnveidotu iekšējo tirgu atbilstoši kvalifikācijām reglamentētajās profesijās, Komisijai var būt nepieciešama kompetence, ko sniedz konsultatīvā grupā apvienoti speciālisti.

(3)

Tāpēc jāizveido ekspertu grupa profesionālo kvalifikāciju atzīšanas jomā un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(4)

Ekspertu grupa palīdzēs pilnveidot iekšējo tirgu atbilstoši kvalifikācijām reglamentēto profesiju jomā.

(5)

Koordinatoru grupā profesionālo kvalifikāciju atzīšanai jāietver valstu koordinatori, kurus dalībvalstis izraudzījušas saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK. Atbilstīgi minētajai direktīvai ekspertu darba mērķis ir veicināt minētās direktīvas vienādu piemērošanu un apkopot visu ar tās piemērošanu saistīto būtisko informāciju.

(6)

Noteikumi par to, kā grupas dalībnieki drīkst izpaust informāciju, ir jāparedz, neierobežojot Komisijas noteikumus par drošību, kas izklāstīti pielikumā Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (2).

(7)

Personas datus par grupas dalībniekiem apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3),

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Koordinatoru grupa profesionālo kvalifikāciju atzīšanai

Ar šo tiek izveidota koordinatoru grupa profesionālo kvalifikāciju atzīšanai, turpmāk tekstā – “grupa”, lēmumam stājoties spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. pants

Uzdevumi

Grupas uzdevumi ir šādi:

a)

izveidot sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju attiecībā uz jautājumiem par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu;

b)

pārraudzīt tādu politiku attīstību, kas ietekmē atbilstoši kvalifikācijām reglamentētās profesijas;

c)

atvieglot Direktīvas 2005/36/EK īstenošanu, jo īpaši, izstrādājot attiecīgus dokumentus, piemēram, mutiskās tulkošanas pamatnostādnes;

d)

veicināt pieredzes un labas prakses apmaiņu iepriekšējos punktos minētajās jomās.

3. pants

Apspriedes

Komisija var apspriesties ar grupu par jebkuru jautājumu, kas attiecas uz Direktīvas 2005/36/EK īstenošanu, kā arī vispārīgā veidā par jautājumiem saistībā ar iekšējā tirgus attīstību atbilstoši kvalifikācijām reglamentēto profesiju jomā.

4. pants

Sastāvs – dalībnieku iecelšanas kārtība

1.   Grupas dalībnieki ir eksperti, kurus dalībvalstis izraudzījušas saskaņā ar Direktīvas 2005/36/EK 56. panta 4. punktu.

Dalībvalstis ieceļ tādu pašu skaitu grupas dalībnieku vietnieku. Vietnieki automātiski aizstāj prombūtnē esošus dalībniekus.

2.   Grupas dalībnieki un vietnieki paliek amatā līdz brīdim, kad viņu vietā ieceļ citus.

3.   Dalībnieku vārdus un uzvārdus apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

5. pants

Darbība

1.   Grupu vada Komisija.

2.   Vienojoties ar Komisiju, grupa var izveidot apakšgrupas konkrētu jautājumu izskatīšanai atbilstoši grupai noteiktajām pilnvarām. Apakšgrupas izformē, tiklīdz to uzdevums ir izpildīts.

3.   Komisijas pārstāvis var pieaicināt ekspertus vai novērotājus ar īpašu kompetenci kādā darba kārtības jautājumā, lai tie piedalītos grupas darbā vai arī apakšgrupas apspriedēs vai darbā, ja Komisija uzskata, ka tas ir vajadzīgs vai lietderīgi.

Par novērotājiem var uzaicināt jo īpaši pārstāvjus no Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm un Šveices.

4.   Ja Komisija uzskata, ka informācija, kas iegūta, piedaloties grupas vai apakšgrupas apspriedēs vai darbā, attiecas uz konfidenciāliem jautājumiem, šo informāciju nedrīkst izpaust.

5.   Grupas un tās apakšgrupu sanāksmes parasti notiek Komisijas telpās saskaņā ar Komisijas noteiktām procedūrām un grafiku. Sekretariāta pakalpojumus nodrošina Komisija.

Ekspertu grupas un tās apakšgrupu sanāksmēs var piedalīties ieinteresēti Komisijas ierēdņi.

6.   Grupa pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz Komisijā pieņemto standarta reglamentu.

7.   Komisija var publicēt vai publiskot internetā visus kopsavilkumus, secinājumus vai daļējus secinājumus vai grupas darba dokumentus attiecīgā dokumenta oriģinālvalodā.

6. pants

Izdevumu atlīdzināšana

Komisija ne vairāk kā vienam attiecīgās dalībvalsts grupas dalībniekam vai vietniekam atlīdzina ceļa izdevumus saistībā ar grupas darbu atbilstīgi Komisijas noteikumiem par kompensācijām neatkarīgajiem ekspertiem.

Dalībnieki/vietnieki, eksperti un novērotāji nesaņem atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem.

Sanāksmju izdevumus atlīdzina, nepārsniedzot gada budžetu, ko grupai piešķīris atbildīgais Komisijas dienests.

Briselē, 2007. gada 19. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY


(1)  OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2006/100/EK (OV L 363, 20.12.2006., 141. lpp.).

(2)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/548/EK, Euratom (OV L 215, 5.8.2006., 38. lpp.).

(3)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.


III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību

TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU

20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/40


PADOMES KOPĒJĀ NOSTĀJA 2007/173/KĀDP

(2007. gada 19. marts),

ar ko atjaunina ierobežojošus pasākumus pret dažām Baltkrievijas amatpersonām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 15. pantu,

tā kā:

(1)

2006. gada 10. aprīlī Padome pieņēma Kopējo nostāju 2006/276/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām (1). Šie pasākumi zaudē spēku 2007. gada 10. aprīlī.

(2)

Ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, Kopējā nostāja 2006/276/KĀDP būtu jāpagarina vēl par divpadsmit mēnešiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO KOPĒJO NOSTĀJU.

1. pants

Kopējo nostāju 2006/276/KĀDP ar šo pagarina līdz 2008. gada 10. aprīlim.

2. pants

Šī Kopējā nostāja stājas spēkā tās pieņemšanas dienā.

3. pants

Šo Kopējo nostāju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2007. gada 19. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

Horst SEEHOFER


(1)  OV L 101, 11.4.2006., 5. lpp. Kopējā nostājā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/718/KĀDP (OV L 294, 25.10.2006., 72. lpp.).


Labojums

20.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 79/41


Labojums Padomes Regulā (EK) Nr. 980/2005 (2005. gada 27. jūnijs) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu

( Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis L 169, 2005. gada 30. jūnijs )

19. lappusē II pielikumā, Ražojumi, uz kuriem attiecas 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētie režīmi:

teksts:

“0208

Cita svaiga, dzesināta vai saldēta dzīvnieku gaļa un tās subprodukti (1):

S

0208 10

Trušu vai zaķu

S

0208 20 00

Varžu kājiņas

NS

0208 30 00

Primātu

S

0208 40 00

Vaļu, delfīnu un cūkdelfīnu (vaļveidīgo kārtas zīdītāju); lamantīnu un jūrasgovju (jūrassirēnu kārtas zīdītāju)

S

0208 50

Rāpuļu (tostarp čūsku un bruņurupuču)

S

ex 0208 90

Citi, izņemot pozīcijas 0208 90 55 ražojumus

S

jālasa:

“ex 0208

Cita svaiga, dzesināta vai saldēta dzīvnieku gaļa un tās subprodukti, izņemot pozīcijas 0208 90 55 ražojumus (2) (izņemot pozīciju 0208 20 00, uz kuru neattiecas zemsvītras piezīme)

S

0208 20 00

Varžu kājiņas

NS

22. lappusē II pielikumā:

teksts:

“0802 90 50

Priežu rieksti

NS”

jālasa:

“0802 90 50

Pīniju rieksti

NS”.

24. lappusē II pielikumā:

teksts:

“0907 00 00

Ķiploki (veseli augļi, daiviņas un stublāji)

S”

jālasa:

“0907 00 00

Krustnagliņas (veseli augļi, daiviņas un stublāji)

S”.


(1)  Šiem produktiem nepiemēro II nodaļas 1. iedaļā minēto režīmu.”

(2)  Šiem produktiem nepiemēro II nodaļas 1. iedaļā minēto režīmu.”