1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 reglamentē atļauju dzīvnieku barības piedevu izmantošanai, kā arī pamatojumu un kārtību šādas atļaujas piešķiršanai.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts pielikumā. Pieteikumam bija pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti atbilstīgi minētās regulas 7. panta 3. punktam.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļaujas saņemšanu kālija diformiāta (Formi LHS) preparātam kā dzīvnieku barības piedevai sivēniem (atšķirtiem) un nobarojamām cūkām, ko klasificē kā dzīvnieku barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Analīzes metode, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir iekļauta pieteikumā atļaujas saņemšanai, skar barībā izmantotās barības piedevas aktīvās vielas noteikšanu. Šīs regulas pielikumā minētā analīzes metode nav uzskatāma par Kopienas analīzes metodi 11. panta nozīmē Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk tekstā – “iestāde”) 2006. gada 14. februāra atzinumā (3) secināja, ka jau ir atzīts šīs piedevas nekaitīgums patērētājam, lietotājam un videi, un ierosinātā lietojuma dēļ tas nemainīsies. Turklāt tā secināja, ka šā preparāta izmantošanai nav kaitīgas iedarbības uz šo dzīvnieku kategoriju un ka, izmantojot minēto preparātu, var uzlabot nošķirtu sivēnu un nobarojamo cūku zootehniskos rādītājus (svara pieaugums no vidējās dienas devas, barības patēriņa rādītājs). Tā uzskata, ka iesniedzēja pēcpārdošanas uzraudzības plāns ir atbilstīgs. Iestādes atzinumā ir ieteikti atbilstoši pasākumi lietotāja drošībai. Minētajā atzinumā ir arī apstiprināts ziņojums par barībā lietotās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi Kopienas references laboratorija, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003.

(6)

Minētā preparāta novērtējumā ir norādīts, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie nosacījumi atļaujas saņemšanai. Tāpēc minēto preparātu jāļauj izmantot, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

(7)

Tāpēc ir jāsvītro Komisijas 2005. gada 4. novembra Regulas (EK) Nr. 1810/2005 par jaunu atļauju desmit gadus izmantot barības piedevu, pastāvīgu atļauju izmantot dažas barības piedevas un pagaidu atļauju citādi izmantot dažas piedevas, kuras jau ir atļauts izmantot barībā (4) 1. pants, ar kuru saskaņā ar pagaidu noteikumiem Regulā (EK) Nr. 1831/2003 atļāva šādu lietojumu.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/4

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002 paredzēti veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam. Ņemot vērā šo noteikumu stingrās prasības, tika ieviesti pārejas posma pasākumi.

(2)

Komisijas 2003. gada 12. maija Regula (EK) Nr. 809/2003 par pārejas posma pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz pārstrādes standartiem, kas paredzēti 3. kategorijas materiāliem un kūtsmēsliem, kurus izmanto kompostēšanas iekārtās (2), paredz dažus pārejas posma pasākumus, lai dotu ražotājiem laiku līdz 2006. gada 31. decembrim pielāgoties un attīstīt alternatīvus pārstrādes standartus 3. kategorijas materiāliem un kūtsmēsliem, kurus izmanto kompostēšanas iekārtās.

(3)

Komisijas 2003. gada 12. maija Regula (EK) Nr. 810/2003 par pārejas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz pārstrādes standartiem, kas paredzēti 3. kategorijas materiāliem un kūtsmēsliem, kurus izmanto biogāzes uzņēmumos (3), paredz dažus pārejas posma pasākumus, lai dotu ražotājiem laiku līdz 2006. gada 31. decembrim pielāgoties un attīstīt alternatīvus pārstrādes standartus 3. kategorijas materiāliem un kūtsmēsliem, kurus izmanto biogāzes iekārtās.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EPNI) 2005. gada 7. septembrī sniedza atzinumu par drošumu attiecībā uz bioloģiskajiem apdraudējumiem saistībā ar pārstrādes standartiem dzīvnieku blakusproduktiem, ko izmanto biogāzes un kompostēšanas iekārtās.

(5)

Pamatojoties uz iepriekšminēto EPNI atzinumu, 2006. gada 7. februārī tika pieņemta Komisijas 2006. gada 7. februāra Regula (EK) Nr. 208/2006, ar kuru groza VI un VIII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1774/2002 attiecībā uz pārstrādes standartiem biogāzes un kompostēšanas iekārtām un prasībām kūtsmēsliem (4), kurā izklāstītas alternatīvu pārstrādes standartu validācijas prasības.

(6)

Regulā (EK) Nr. 809/2003 un Regulā (EK) Nr. 810/2003 paredzētie pārejas posma pasākumi neierobežo attiecīgo ražotāju iespējas izmantot Regulā (EK) Nr. 208/2006 paredzēto validācijas procedūru.

(7)

Ja validācija ir noritējusi veiksmīgi, šobrīd alternatīvus pārstrādes standartus var apstiprināt dalībvalsts kompetentā iestāde. Tomēr dalībvalstīm ir vajadzīgs vairāk laika, lai pabeigtu validācijas procedūras.

(8)

Turklāt dažos ES reģionos plaši izmanto mezofilās fermentācijas procesus. Iepriekšminētajā EPNI atzinumā šādi procesi nav atsevišķi minēti, taču iespējams, ka tie neatbilst visām prasībām, kas noteiktas alternatīvu pārstrādes standartu validācijai. Tādēļ Komisija šo jautājumu ir nodevusi EPNI, lai konsultētos par mezofilās fermentācijas procesu drošumu. EPNI pašlaik vērtē iespējamos apdraudējumu, ko varētu radīt šis process.

(9)

Kamēr nav saņemts EPNI atzinums un lai dalībvalstīm dotu papildu laiku alternatīvu procesu validācijai, ir jāpagarina Regulā (EK) Nr. 809/2003 un Regulā (EK) Nr. 810/2003 paredzētie pārejas posma pasākumi, lai dalībvalstis varētu atļaut ražotājiem turpināt piemērot valsts noteikumus par pārstrādes standartiem 3. kategorijas materiālu un kūtsmēslu izmantošanai kompostēšanas un biogāzes iekārtās.

(10)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 809/2003 un Regula (EK) Nr. 810/2003.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/6

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 reglamentē atļauju dzīvnieku barības piedevu izmantošanai, kā arī pamatojumu un kārtību šādas atļaujas piešķiršanai.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts pielikumā. Pieteikumam bija pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti atbilstīgi minētās regulas 7. panta 3. punktam.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju preparāta Saccharomyces cerevisiae (NCYC Sc 47) (Biosaf SC 47) kā barības piedevas jaunam lietojumam zirgiem, kas klasificējama kā piedeva kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Analīzes metode, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta c) apakšpunktu ir iekļauta pieteikumā atļaujas saņemšanai, skar barībā izmantotās barības piedevas aktīvās vielas noteikšanu. Tāpēc šīs regulas pielikumā minētā analīzes metode nav uzskatāma par Kopienas analīzes metodi nozīmē, kas noteikta ar 11. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2).

(5)

Preparāta Saccharomyces cerevisiae (NCYC Sc 47) lietojums bija atļauts nobarojamiem liellopiem ar Komisijas 2003. gada 19. februāra Regulu (EK) Nr. 316/2003 par pastāvīgu atļauju piedevas pielietošanai dzīvnieku barībā un pagaidu atļauju par jau atļautas jaunas piedevas pielietošanu dzīvnieku barībā (3), sivēniem (atšķirtiem) ar Komisijas 2004. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 2148/2004 par pastāvīgu un pagaidu atļauju izmantot dzīvnieku barībā konkrētas piedevas un atļauju izmantot jau atļautu jaunu piedevu (4), sivēnmātēm ar Komisijas 2004. gada 14. jūlija Regulu (EK) Nr. 1288/2004 par pastāvīgu atļauju izmantot dzīvnieku barībā dažas piedevas un pagaidu atļauju izmantot jau atļautu jaunu dzīvnieku barības piedevu (5), nobarojamiem trušiem ar Komisijas 2005. gada 18. aprīļa Regulu (EK) Nr. 600/2005 par jaunu atļauju uz desmit gadiem izmantot kokcidiostatu par lopbarības piedevu, provizorisko atļauju piedevai un pastāvīgo atļauju dažām lopbarības piedevām (6), piena govīm ar Komisijas 2005. gada 4. novembra Regulu (EK) Nr. 1811/2005 par pastāvīgu atļauju izmantot dažas dzīvnieku barības piedevas un par pagaidu atļauju jau atļautas dzīvnieku barības piedevas jaunam lietojumam (7) un nobarojamiem jēriem ar Komisijas 2006. gada 29. septembra Regulu Nr. 1447/2006 par atļauju preparāta Saccharomyces cerevisiae (Biosaf SC 47) kā barības piedevas jaunam lietojumam (8).

(6)

Iesniedza jaunus datus, lai pamatotu atļauju par preparāta lietojumu zirgiem. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (še turpmāk “iestāde”) 2006. gada 12. septembra atzinumā secināja, ka Saccharomyces cerevisiae (NCYC Sc 47) nav kaitīgas iedarbības uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi (9). Tā arīdzan secināja, ka preparāts Saccharomyces cerevisiae (NCYC Sc 47) neietekmē šo dzīvnieku papildu kategoriju, kas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 2. punktu nozīmē atļaujas nepiešķiršanu. Saskaņā ar šo atzinumu preparāta lietojums var būtiski uzlabot šķiedrvielu sagremošanu zirgiem. Iestāde neuzskata, ka būtu nepieciešamas īpašas pēcpārdošanas uzraudzības prasības. Minētajā atzinumā ir arī apstiprināts ziņojums par barībā lietotās barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi Kopienas references laboratorija, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003. Minētā preparāta novērtējumā ir norādīts, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie nosacījumi atļaujas saņemšanai. Attiecīgi minēto preparātu jāļauj izmantot atbilstoši šīs regulas pielikumā noteiktajam.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/9

(1)

Labībai un augu izcelsmes produktiem, tostarp augļiem un dārzeņiem, atliekvielu daudzumi atspoguļo minimālo pesticīdu daudzumu izmantošanu, kas vajadzīgi, lai efektīvi aizsargātu augus, un ko piemēro tādā veidā, lai atliekvielu daudzums būtu gan mazākais iespējamais, gan pieņemams no toksikoloģijas viedokļa, jo īpaši ņemot vērā vides aizsardzību un paredzēto devu, ko patērētāji uzņem ar uzturu. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem atliekvielu daudzumi atspoguļo ar pesticīdiem apstrādāto labības un augu izcelsmes produktu devas, ko uzņem dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā – veterināro zāļu lietošanas tiešās sekas. Kopienā noteiktie maksimāli pieļaujamie atliekvielu daudzumi atbilst šādu atliekvielu maksimālajam daudzumam, kas varētu būt sagaidāmi izstrādājumos, kuru ražošanā ievērota laba lauksaimniecības prakse.

(2)

Maksimāli pieļaujamos pesticīdu atliekvielu daudzumus regulāri pārskata un maina, lai ņemtu vērā jaunāko informāciju un datus. Par maksimāli pieļaujamo daudzumu nosaka zemāko analītiskās noteikšanas robežu, ja augu aizsardzības līdzekļu atļauto lietojumu rezultātā nerodas nosakāmi pesticīdu atliekvielu daudzumi pārtikas produktā vai uz tā vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts izmantot, vai ja par dalībvalstu atļautajiem lietojumiem nav iesniegti vajadzīgie dati, vai ja nav iesniegti šādi vajadzīgie dati par tādiem lietojumiem trešās valstīs, kuru rezultātā rodas atliekvielas tādos pārtikas produktos vai uz tādiem pārtikas produktiem, kas varētu iekļūt apritē Kopienas tirgū.

(3)

Komisiju informēja par to, ka, iespējams, pašreizējie maksimāli pieļaujamie fosfamidona un mevinfosa daudzumi būs jāpārskata, ievērojot to, ka ir pieejama jauna informācija par toksikoloģiju un patērētāju uzņemto devu. Komisija lūdza attiecīgās ziņotājas dalībvalstis sniegt priekšlikumus Kopienas noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu pārskatīšanai. Šādus priekšlikumus iesniedza Komisijai.

(4)

Saskaņā ar Kopienas procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, ir atkārtoti pārskatīta un izvērtēta šajā direktīvā minēto pesticīdu iedarbība uz patērētājiem īslaicīgi un visas dzīves laikā, lietojot pārtikas produktus (4). Pamatojoties uz minēto, ir lietderīgi noteikt jaunus maksimāli pieļaujamos atliekvielu daudzumus, kas nodrošinās to, ka ietekme uz patērētājiem ir pieļaujama.

(5)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, attiecīgā gadījumā ir novērtēta minēto pesticīdu akūtā iedarbība uz patērētāju, ko rada katrs atsevišķs pārtikas produkts, kurā var būt atliekvielas. Ir secināts, ka pesticīdu atliekvielu esība tādā daudzumā, kas ir vienāds ar jaunajiem maksimāli pieļaujamajiem atliekvielu daudzumiem vai mazāks par tiem, neizraisīs akūtu toksisku iedarbību.

(6)

Ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību ir notikušas apspriedes ar Kopienas tirdzniecības partneriem par jaunajiem maksimāli pieļaujamajiem atliekvielu daudzumiem, un ir ņemtas vērā to piezīmes par šiem daudzumiem.

(7)

Tāpēc Direktīvas 76/895/EEK, 86/362/EEK un 90/642/EEK pielikumi ir attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/17

(1)

Labībai un augu izcelsmes produktiem, tajā skaitā augļiem un dārzeņiem, atliekvielu daudzumi atspoguļo minimālo pesticīdu daudzumu lietošanu, kas vajadzīgs, lai efektīvi aizsargātu augus, un ko piemēro tādā veidā, lai atliekvielu daudzums būtu gan mazākais iespējamais, gan pieņemams no toksikoloģijas viedokļa, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību un paredzēto devu, ko patērētāji uzņem ar uzturu. Kopienā noteiktie maksimāli pieļaujamie atliekvielu daudzumi atbilst šādu atliekvielu maksimālajam daudzumam, kas varētu būt izstrādājumos, kuru ražotāji ievērojuši labu lauksaimniecības praksi.

(2)

Maksimāli pieļaujamos pesticīdu atliekvielu daudzumus regulāri pārskata un maina, ņemot vērā jaunāko informāciju un datus. Par maksimāli pieļaujamo daudzumu nosaka zemāko analītiskās noteikšanas robežu, ja augu aizsardzības līdzekļu atļauto lietojumu rezultātā nerodas nosakāmi pesticīdu atliekvielu daudzumi pārtikas produktā vai uz tā vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts izmantot, vai ja par dalībvalstu atļautajiem lietojumiem nav iesniegti vajadzīgie dati, vai ja nav iesniegti šādi vajadzīgie dati par tādiem lietojumiem trešās valstīs, kuru rezultātā rodas atliekvielas tādos pārtikas produktos vai uz tiem, kas var iekļūt apritē Kopienas tirgū.

(3)

Kāda dalībvalsts ir informējusi Komisiju par savu vēlmi pārskatīt valstī noteiktos maksimāli pieļaujamos atliekvielu daudzumus saskaņā ar Direktīvas 90/642/EEK 8. pantu, ņemot vērā radušās bažas par patērētāju uzņemto devu. Komisijai tika iesniegti priekšlikumi par Kopienā noteikto maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu pārskatīšanu.

(4)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes (2), ir atkārtoti izvērtēta šajā direktīvā minēto pesticīdu iedarbība uz patērētājiem īslaicīgi un visas dzīves laikā, lietojot pārtikas produktus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir lietderīgi noteikt jaunus maksimāli pieļaujamos atliekvielu daudzumus, kas nodrošinās to, ka nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz patērētājiem.

(5)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, attiecīgā gadījumā ir novērtēta minēto pesticīdu akūtā ietekme uz patērētājiem, ko rada katrs atsevišķs pārtikas produkts, kurā var būt atliekvielas. Ir secināts, ka pesticīdu atliekvielu esība tādā daudzumā, kas vienāds ar jaunajiem maksimāli pieļaujamajiem atliekvielu daudzumiem vai mazāks par tiem, neizraisīs akūtu toksisku iedarbību.

(6)

Ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību ir notikušas apspriedes ar Kopienas tirdzniecības partneriem par jaunajiem maksimāli pieļaujamajiem atliekvielu daudzumiem, un ir ņemtas vērā to piezīmes par šiem daudzumiem.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde pēc Komisija pieprasījuma ir sniegusi atzinumu par šajā direktīvā paredzētajiem maksimāli pieļaujamajiem aldikarba daudzumiem (3).

(8)

Tāpēc Direktīvas 90/642/EEK pielikumi ir attiecīgi jāgroza.

(9)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/24

(1)

Direktīva 92/119/EEK nosaka pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei. Minētās direktīvas II pielikumā ir izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz cūku vezikulāro slimību.

(2)

Tā kā no 2006. gada 1. janvāra ir atcelta Padomes Direktīva 72/461/EEK (3) un 80/215/EEK (4), Direktīvā 92/119/EEK minētās atsauces uz šīm direktīvām jāaizstāj ar atsaucēm uz Direktīvas 2002/99/EK II un III pielikumu.

(3)

Ir lietderīgi paredzēt īpašu risinājumu attiecībā uz gaļas marķēšanu un tās tālāku izmantošanu, kā arī pārstrādāto produktu nosūtīšanas galamērķi, ja to atļauj stāvoklis saistībā ar cūku vezikulāro slimību, ar nosacījumu, ka to dara, nemazinot Kopienas iekšējās tirdzniecības vai starptautiskās tirdzniecības aizsardzības pakāpi pret cūku vezikulāro slimību.

(4)

Dažas dalībvalstis ir informējušas Komisiju, ka nozares uzņēmēji un klienti negribīgi pieņem Direktīvas 2002/99/EK II pielikumā paredzēto atšķirības zīmi. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt alternatīvu atšķirības zīmi, par kuras piemērošanu var lemt dalībvalstis. Tomēr saistībā ar kontroles pasākumiem ir svarīgi, lai dalībvalstis iepriekš informētu Komisiju, ja tās nolemj piemērot alternatīvo atšķirības zīmi cūku vezikulārās slimības uzliesmojuma gadījumā.

(5)

Šajā direktīvā paredzētajai alternatīvajai atšķirības zīmei jābūt skaidri atšķiramai no citām atšķirības zīmēm, ko piemēro cūkgaļai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (5), vai Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2076/2005, ar ko nosaka pārejas noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004, Nr. 854/2004 un Nr. 882/2004 īstenošanai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un Nr. 854/2004 (6).

(6)

Atšķirībā no Direktīvas 92/119/EEK 13. panta vispārīgajiem noteikumiem, minētās direktīvas II pielikuma īpašie noteikumi par cūku vezikulāro slimību neparedz atļaut dzīvnieku izvešanu no saimniecības, kas atrodas aizsargjoslā, ja izvešanas aizliegums paliek spēkā ilgāk par 30 dienām turpmāku šīs slimības gadījumu dēļ. Ir lietderīgi paredzēt šādu atkāpi saimniecībām, kurās dzīvnieku turēšana ilgāk par 30 dienām radītu problēmas.

(7)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Šādi groza 2. punktu:

b)

pievieno šādu h) apakšpunktu: h) “i) atkāpjoties no g) apakšpunkta, attiecībā uz f) apakšpunkta i) daļā minēto cūku gaļu dalībvalstis var izlemt, ka tās piemēros citu atšķirības zīmi, nevis Direktīvas 2002/99/EK II pielikumā minēto īpašo atšķirības zīmi, ar nosacījumu, ka tā ir skaidri atšķirama no citām atšķirības zīmēm, ko piemēro cūkgaļai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (8) vai Komisijas Regulu (EK) Nr. 2076/2005 (9); dalībvalstis, kas nolemj izmantot alternatīvo atšķirības zīmi, par to paziņo Komisijai, informējot Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju; ii) piemērojot i) daļā minēto, atšķirības zīmei jābūt skaidri salasāmai un neizdzēšamai, rakstzīmēm jābūt viegli uztveramām un skaidri attēlotām. Atšķirības zīmei jābūt šādā formā un tajā jābūt šādām norādēm: XY apzīmē attiecīgās valsts kodu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļas B daļas 6. punktā. 1234 apzīmē uzņēmuma apstiprinājuma numuru, kā minēts Regulas (EK) Nr. 853/2004 II pielikuma I sadaļas B daļas 7. punktā.

2)

pievieno šādu 5. punktu:

1.3.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 63/26

(1)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā ar Komisijas Direktīvu 2005/54/EK (5) ir iekļauta esošā aktīvā viela tribenurons.

(2)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā ir iekļautas šādas jaunas aktīvās vielas: acetamiprīds un tiakloprīds ar Komisijas Direktīvu 2004/99/EK (6), imazosulfurons, metoksifenozīds un metolahlors ar Komisijas Direktīvu 2005/3/EK (7) un milbemektīns ar Komisijas Direktīvu 2005/58/EK (8).

(3)

Attiecīgās aktīvās vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, pamatojoties uz tās informācijas izvērtējumu, kura iesniegta attiecībā uz ierosināto lietojumu. Dažas dalībvalstis saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir iesniegušas informāciju attiecībā uz šo lietojumu. Pieejamo informāciju pārskatīja, un tā ir pietiekama, lai varētu noteikt dažus maksimāli pieļaujamos atlieku līmeņus (MRL).

(4)

Ja nav noteikts Kopienas MRL vai pagaidu MRL, dalībvalstis augu aizsardzības līdzekļus, kuros ir attiecīgās aktīvās vielas, var apstiprināt tikai tad, ja saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir noteikti valsts pagaidu MRL.

(5)

Komisijas pārskata ziņojumos, ko sagatavoja, lai attiecīgās aktīvās vielas iekļautu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, minētajām vielām noteica pieļaujamo dienas devu (PDD) un vajadzības gadījumam – akūto standartdevu (ASD). Ar attiecīgo aktīvo vielu apstrādāto pārtikas produktu iedarbība uz patērētājiem ir pārbaudīta un novērtēta saskaņā ar Kopienas procedūrām. Tika ņemtas vērā arī Pasaules Veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes (9) un Augu zinātniskās komitejas atzinums par izmantotajām metodēm (10). Ir secināts, ka ieteiktie MRL neizraisa minēto PDD vai ASD pārsniegšanu.

(6)

Lai nodrošinātu, ka patērētājs ir pienācīgi pasargāts no tādu atlieku iedarbības, kas rodas neatļauta augu aizsardzības līdzekļu lietojuma dēļ, attiecīgo līdzekļu/pesticīdu kombinācijām pagaidu MRL jānosaka minimālajā analītiski nosakāmajā līmenī.

(7)

Šādu pagaidu MRL noteikšana Kopienas līmenī nekavē dalībvalstis noteikt pagaidu MRL attiecībā uz minētajām vielām saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu un minētās direktīvas VI pielikumu. Četru gadu laika posms ir uzskatāms par pietiekamu, lai izveidotos turpmāki attiecīgās aktīvās vielas lietojumi. Pagaidu maksimāli pieļaujamajam atlieku līmenim pēc tam jākļūst par galīgo.

(8)

Tāpēc MRL, kas norādīti Direktīvas 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EEK pielikumos, ir jāgroza, lai atbilstoši uzraudzītu un kontrolētu to lietojuma aizliegumu un aizsargātu patērētāju. Ja MRL jau ir noteikti minēto direktīvu pielikumos, ir ieteicams tos grozīt. Ja MRL vēl nav noteikti, ir ieteicams tos noteikt pirmo reizi.

(9)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 86/362/EEK, 86/363/EEK un 90/642/EK.

(10)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,