28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/3

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regulas (EK) Nr. 958/2006 par atklātu pastāvīgo konkursu 2006./2007. tirdzniecības gadam, lai noteiktu baltā cukura eksporta kompensācijas (2), 1. pantā uzsāk atklātu pastāvīgo konkursu, lai noteiktu eksporta kompensācijas baltajam cukuram, kas atbilst KN kodam 1701 99 10, uz visiem galamērķiem, izņemot Albāniju, Bulgāriju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Serbiju un Melnkalni (3), bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Rumāniju.

(2)

Saskaņā ar 1. pantu Komisijas 2007. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 38/2007, ar ko izsludina pastāvīgu uzaicinājumu uz konkursu Beļģijas, Čehijas, Spānijas, Īrijas, Itālijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas un Zviedrijas intervences aģentūru rīcībā esošā cukura tālākai pārdošanai, lai to izvestu (4), attiecīgās intervences aģentūras, izsludinot pastāvīgu konkursu attiecībā uz eksportu, piedāvā pārdošanai 852 681 tonnas cukura, kas pieņemts intervencē un pieejams eksportam, uz visiem galamērķiem, izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Serbiju, Kosovu un Melnkalni.

(3)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantu eksporta kompensācijas var noteikt, lai izlīdzinātu konkurētspējas atšķirību starp Kopienas un trešās valsts eksportu. Kopienas eksportam uz dažiem tuviem galamērķiem un uz trešām valstīm, kuras Kopienas produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurētspējas apstākļi. Tāpēc eksporta kompensācijas uz minētajiem galamērķiem būtu jāatceļ.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 958/2006 un (EK) Nr. 38/2007.

(5)

Ņemot vērā piedāvājumu iesniegšanas termiņus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 958/2006 un (EK) Nr. 38/2007, šai regulai jāstājas spēkā nekavējoties. Tomēr, lai saglabātu to pieteikumu iesniedzēju tiesības, kas ir jau iesnieguši piedāvājumus, regula būtu jāpiemēro tikai tādiem piedāvājumiem, kuri iesniegti pēc tās spēkā stāšanās dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/5

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1483/2006 (2) tika atvērti pastāvīgie konkursi dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošās labības atkalpārdošanai Kopienas tirgū.

(2)

Ņemot vērā situāciju Kopienas rudzu un miežu tirgos un izmaiņas pieprasījumā pēc labības, kuras konstatētas pēdējo nedēļu laikā dažādos reģionos, atsevišķās dalībvalstīs ir kļuvis nepieciešams darīt pieejamus jaunus intervences aģentūru rīcībā esošus labības krājumus. Tāpēc attiecīgo dalībvalstu intervences aģentūrām jāatļauj konkursa kārtībā palielināt pārdošanai paredzētos daudzumus. Šādi palielinājumi attiecas uz rudziem: 96 150 tonnas Vācijā; uz miežiem: 342 tonnas Lietuvā.

(3)

Tāpēc ir jāgroza Regula (EK) Nr. 1483/2006.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/10

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 990/2006 (2) ir izsludināti pastāvīgie konkursi dalībvalstu intervences aģentūru rīcībā esošas labības izvešanai.

(2)

Pēdējā laikā iekšējā tirgū ir ļoti pieaudzis rudzu tālākas pārdošanas darījumu skaits. Tas jo īpaši izskaidrojams ar to, ka patlaban iekšējā tirgū tālākas pārdošanas nosacījumi saskaņā ar Komisijas 2006. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 1483/2006 par pastāvīgu konkursu izsludināšanu dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošas labības tālākai pārdošanai Kopienas tirgū (3) ir izdevīgāki nekā izvešanas nosacījumi.

(3)

Ņemot vērā šo situāciju un, lai darītu pieejamus tālākai pārdošanai iekšējā tirgū rudzu daudzumus, uz kuriem pašlaik attiecas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 990/2006 izsludinātais pastāvīgais konkurss, minētajā konkursā Vācijai paredzētais daudzums jāsamazina par 96 150 tonnām.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 990/2006.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/15

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2247/2003 (2) liellopu gaļas nozarē atver kvotu ĀKK valstu izcelsmes dažu produktu importam vairāku gadu termiņam laikposmiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim. Importam piemēroti produkti atbilstoši šai kvotai ir uzskaitīti minētās regulas I pielikumā.

(2)

Ar 6. panta 1. punktu Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulā (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (3), paredz, ka ievešanas atļaujas pieteikumu iesniedzēji neiesniedz vairāk kā vienu ievešanas atļaujas pieteikumu par vienu un to pašu kvotas kārtas numuru attiecībā uz importa tarifu kvotas periodu vai apakšperiodu. Turklāt 5. panta 1. punktā 1995. gada 26. jūnija Regulā (EK) Nr. 1445/95 par importa un eksporta licenču piemērošanas noteikumiem liellopu gaļas nozarē un par Regulas (EEK) Nr. 2377/80 atcelšanu (4) paredzēts, ka, neskarot konkrētākus noteikumus, licenču pieteikumi iesniedzami attiecībā uz produktiem, kas iekļauti vienā kombinētās nomenklatūras apakšnodaļā vai vienā no minētās regulas I pielikumā uzskaitīto kombinēto nomenklatūras apakšnodaļu grupām. Ņemot vērā produktu klāstu, ko var ievest saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003, pieteikumu iesniedzējiem jābūt tiesīgiem sīkāk iedalīt vienam un tam pašam kvotas kārtas numuram iesniegto vienīgo pieteikumu atbilstoši KN kodam vai KN kodu grupai.

(3)

Statistikas vajadzībām licencēs, kas izsniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003, būtu jāprecizē attiecīgie apjomi atbilstoši KN kodam vai KN kodu grupai.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāizdara grozījumi Regulā (EK) Nr. 2247/2003.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1445/95 5. panta 1. punkta, pieteikumi vienam un tam pašam kvotas kārtas numuram var attiekties uz vienu vai vairākiem produktiem, kas atbilst KN kodam vai KN kodu grupai, kuri uzskaitīti minētās regulas I pielikumā. Ja pieteikumi attiecas uz vairākiem KN kodiem, jāprecizē pieteikumā norādītais attiecīgais daudzums atbilstīgi KN kodam vai KN kodu grupai. Jebkurā gadījumā visi KN kodi un to nosaukumi attiecīgi jānorāda licenču pieteikumu un licenču 16. un 15. iedaļā.”

2)

Regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Katrā izsniegtajā licencē precizē attiecīgo daudzumu atbilstīgi KN kodam vai KN kodu grupai.”

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/17

(1)

34. panta 2. punkts Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), paredz, ka ik gadu jānosaka Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punktā minētais atbalsta apjoms privātai uzglabāšanai.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 3. punkta trešajā daļā precizēts, ka atbalstu nosaka, ievērojot uzglabāšanas izmaksas un iespējamās svaiga sviesta un krājumos esošā sviesta cenu tendences.

(3)

Attiecībā uz uzglabāšanas izmaksām, galvenokārt izmaksām, kas saistītas ar attiecīgo produktu ievešanu noliktavā un izvešanu no tās, jāņem vērā dienas izmaksas uzglabāšanai saldētavā, kā arī uzglabāšanas finansiālās izmaksas.

(4)

Regulas (EK) Nr. 2771/1999 29. panta 1. punkts nosaka, ka ievešana noliktavā jāveic laikā starp 15. martu un 15. augustu. Pašreizējā situācija sviesta tirgū attaisno sviesta un krējuma uzglabāšanas sākuma pārcelšanu 2007. gadā uz 1. martu. Tādēļ jāparedz izņēmums no minētā panta.

(5)

Piena un piena produktu nozares pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

—

EUR 15,88 – nemainīgās uzglabāšanas izmaksas,

—

EUR 0,30 – ar uzglabāšanu saldētavā saistītās izmaksas par katru līgumā paredzēto uzglabāšanas dienu,

—

summu par katru līgumā paredzēto uzglabāšanas dienu aprēķina, par pamatu ņemot 90 % no sviesta intervences cenas dienā, kad sākas līgumā paredzētā glabāšana, un 3,75 % gada procentu likmes.

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/19

(1)

Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3149/92 (1) ir iekļautas norādes visu to dalībvalstu valodās, kuras 2006. gada 31. decembrī bija Kopienas sastāvā. Šīs norādes jāpapildina ar norādēm bulgāru un rumāņu valodā.

(2)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3149/92,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/21

(1)

Pēc Kopienas paplašināšanās 1995. gada 1. janvārī un 2004. gada 1. maijā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3149/92 (2) netika izdarīti pielāgojumi, proti, tajā netika iekļautas norādes to jauno dalībvalstu valodās, kuras pievienojušās Kopienai minētajos datumos. Tādēļ jāiekļauj norādes attiecīgajās valodās.

(2)

Lai nodrošinātu atbilstību Komisijas Regulai (EK) Nr. 208/2007 (3), ar kuru saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai izdara pielāgojumus Regulā (EEK) Nr. 3149/92, šī regula jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 3149/92.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 7. panta 5. punkta trešo daļu aizstāj ar šo:

“Piegādātājas valsts intervences aģentūras izsniegtajā nosūtīšanas deklarācijā ieraksta vienu no pielikumā minētajām norādēm.”

2)

Regulas pielikumā pievieno šīs regulas pielikuma tekstu.

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/23

(1)

Izvešanas atļauju derīguma termiņš ir noteikts 8. pantā Komisijas 2006. gada 17. augusta Regulā (EK) Nr. 1282/2006, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2).

(2)

Šķiet, ka sviesta intervences cenas samazināšana no 2007. gada 1. jūlija ietekmē intervences cenas un pasaules tirgus cenas starpību.

(3)

Veicot piesardzības pasākumu, lai novērstu liekus izdevumus Kopienas budžetā un izvairītos no eksporta kompensāciju režīma spekulatīvas piemērošanas piena nozarē, produktiem, kuru sastāvā ir piena tauki, derīguma termiņš izvešanas atļaujām ar iepriekš noteiktu kompensāciju jāierobežo līdz 2007. gada 30. jūnijam.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/24

(1)

Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 809/2004 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (2) ir sīki izklāstīts, kāda informācija par dažādiem vērtspapīru veidiem jāiekļauj prospektā, lai izpildītu minētās direktīvas 5. panta 1. punkta prasības. Minētās prasības sniegt sīku informāciju attiecas arī uz emitenta finanšu informāciju, kas jāiekļauj prospektā, lai ieguldītāji gūtu priekšstatu par emitenta finanšu stāvokli.

(2)

Tomēr ir gadījumi, kad emitenta finanšu stāvoklis ir tik cieši saistīts ar citu personu finanšu stāvokli, ka finanšu informācija par minētajām personām ir obligāta, lai pilnībā īstenotu Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 1. punktu, t.i., lai izpildītu pienākumu iekļaut prospektā visu vajadzīgo informāciju, kas ieguldītājam dotu iespēju pienācīgi novērtēt emitenta finanšu stāvokli un perspektīvu. Šādi gadījumi var rasties, ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture un ja emitents ir uzņēmies būtiskas finanšu saistības.

(3)

Tādēļ, lai minētajos gadījumos nodrošinātu Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 1. punkta pienācīgu izpildi un, ņemot to vērā, panāktu augstāku juridiskās skaidrības līmeni, nepārprotami jāparedz, ka Regulas (EK) Nr. 809/2004 I pielikumā izklāstītās informācijas prasības saistībā ar šo attiecina arī uz finanšu informāciju par personām, kas nav emitenti, ja minētās informācijas nesniegšana varētu traucēt ieguldītājam veikt emitenta finanšu stāvokļa pienācīgu novērtēšanu.

(4)

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 809/2004 3. pantu kompetentās iestādes nevar pieprasīt, lai prospektos būtu ziņas, kas nav īpaši paredzētas pielikumā, saistībā ar minēto noteikumu ir jāprecizē kompetento iestāžu pienākumi.

(5)

Ja emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture, finanšu informāciju saistībā ar emitentu nevar attiecināt visām emitenta uzņēmuma saistībām, taču tā vietā atbilstīga būs finanšu informācija, ko izstrādājusi cita persona. Tas varētu attiekties uz gadījumu, ja emitents ir īstenojis nozīmīgu iegādi, kas vēl nav atspoguļota emitenta finanšu pārskatos, ja emitents tikai nesen ir iekļauts mātes uzņēmumā, ja emitenta sastāvā ir uzņēmumi, kuriem ir bijusi kopīga vadība vai kuri ir bijuši kopīgā īpašumā, taču nekad nav veidojuši juridisku grupu, vai arī ja emitents pēc pašreizējā uzņēmuma sadalīšanās ir izveidots kā atsevišķa juridiska persona. Šādos gadījumos laikposmā, par kuru emitentam ir pieprasīts sniegt vēsturisko finanšu informāciju, visas emitenta uzņēmuma saistības vai to daļu būs izpildījusi cita persona.

(6)

Tomēr patlaban nav iespējams sniegt visaptverošu tādu gadījumu sarakstu, kuros jāuzskata, ka emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture. Iespējams, ka jauni un novatoriski darījumu veidi varētu tikt pilnveidoti tā, ka tos nevarētu iekļaut nevienā šādā gadījumu sarakstā. Tādēļ ir lietderīgi skaidri definēt apstākļus, kādos jāuzskata, ka emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture.

(7)

Jāuzskata, ka emitents ir uzņēmies būtiskas finanšu saistības, ja tas ir noslēdzis saistošu nolīgumu, lai iegādātos vai pārdotu uzņēmējsabiedrību vai būtisku tās vienību, kuras izveide prospekta apstiprināšanas dienā vēl nav pabeigta. Ir lietderīgi, ka šādos gadījumos piemēro tās pašas informācijas prasības, ko piemēro, ja emitents jau ir pabeidzis iegādi vai pārdošanu – ar noteikumu, ka darījums, par kura noslēgšanu emitents ir vienojies, ievērojami palielinās bruto izmaiņas emitenta aktīvos un pasīvos un izmainīs peļņu.

(8)

Tā kā gadījumi, kad emitentam ir sarežģīta finanšu vēsture vai emitents ir uzņēmies būtiskas finanšu saistības, ir netipiski un patiešām var būt vienreizēji, nav iespējams precizēt informāciju, kas vajadzīga, lai katrā iespējamā gadījumā panāktu atbilstību Direktīvā 2003/71/EK norādītajam standartam. Attiecīgi ir vajadzīga papildu informācija, kas katrā konkrētajā gadījumā jāpieprasa, lai nodrošinātu to, ka prospektā iekļautā informācija atbilst Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 1. punktā paredzētajam pienākumam. Tādēļ ir lietderīgi, ka emitenta kompetentajai iestādei jānosaka, kāda informācija katrā konkrētajā gadījumā ir vajadzīga. Faktam, ka kompetentā iestāde var pieprasīt šādu papildu informāciju, nevajadzētu būt par iemeslu prasībai, ka šī kompetentā iestāde piemēro attiecīgajai informācijai vai prospektam kopumā pārbaudes standartus, kas ir augstāki par tiem, kurus var piemērot saskaņā ar Direktīvas 2003/71/EK 13. pantu.

(9)

Ņemot vērā katra konkrētā gadījuma apstākļu sarežģītību, nebūtu ne praktiski, ne arī efektīvi konkretizēt sīki izstrādātus noteikumus, kuri kompetentajai iestādei visos gadījumos jāpiemēro vienveidīgi. Jāparedz elastīga pieeja, lai nodrošinātu to, ka, no vienas puses, izziņošanas prasības ir efektīvas un samērīgas, un, no otras puses, ieguldītājs ir pienācīgi aizsargāts, sniedzot pietiekamu un atbilstīgu informāciju.

(10)

Papildu finanšu informācija nav jāpieprasa gadījumos, kad revidētajos emitenta konsolidētajos finanšu pārskatos, jebkādā pro forma informācijā vai jebkādā finanšu informācijā, kas sagatavota, izmantojot apvienošanas grāmatvedības metodes standartus (ja to atļauj piemērojamie grāmatvedības standarti), iekļautā finanšu informācija izrādās pietiekama, lai ieguldītājiem dotu iespēju veikt emitenta un jebkura galvotāja aktīvu un pasīvu, finanšu stāvokļa, peļņas un zaudējumu, perspektīvas un ar šādiem vērtspapīriem saistīto tiesību novērtējumu.

(11)

Ņemot vērā to, ka vajadzība pēc papildu informācijas var rasties tikai tad, ja prospekts attiecas uz akcijām vai citiem vērtspapīriem, kas dod tiesības uz akcijām, ir lietderīgi, ja, kompetentajām iestādēm nosakot to, vai konkrētajā gadījumā šāda vajadzība ir radusies, pārbaude jāpamato ar Regulas (EK) Nr. 809/2004 I pielikuma 20.1. punktā izklāstītajam prasībām attiecībā uz finanšu informācijas saturu un piemērojamajiem grāmatvedības un revīzijas principiem. Kompetentajai iestādei nevajadzētu izvirzīt prasības, kas pārsniedz I pielikuma 20.1. punktā izklāstītās prasības, vai padarīt tās apgrūtinošākas. Tomēr kompetentajām iestādēm jābūt iespējai pielāgot šo prasību piemērošanu, ņemot vērā konkrētā gadījuma īpatnības saistībā ar vērtspapīru veidu, tādu darījumu saimniecisko būtību, kuros emitents ir ieguvis uzņēmuma saistības, šo saistību konkrēto veidu un to, cik plaša informācija jau ir iekļauta prospektā.

(12)

Nosakot minētos faktorus, kompetentajām iestādēm jāņem vērā samērīguma princips. Gadījumos, kad pastāv alternatīvas, kādā veidā izpildīt Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 1. punktā izklāstīto pienākumu, izmantojot dažādu veidu papildu finanšu informācijas izziņošanu vai sniedzot minēto informāciju dažādos formātos, kompetentajai iestādei nav jāpieprasa, lai emitents izpildītu minēto pienākumu tādā veidā, kas salīdzinājumā ar atbilstīgu alternatīvu izmaksā vairāk vai apgrūtina emitentu.

(13)

Turklāt kompetentām iestādēm jāņem vērā tas, vai emitentam ir piekļuve finanšu informācijai par citu personu; nebūtu samērīgi pieprasīt šādas informācijas iekļaušanu, ja emitents, veicot pietiekamus pasākumus, nevar iegūt minēto informāciju. Iespējams, šis apsvērums attiecas jo īpaši uz naidīgu pārņemšanu. Tāpat nevar būt samērīgi pieprasīt prospekta sagatavošanas laikā neesošas finanšu informācijas iekļaušanu vai pieprasīt papildu informācijas revīziju vai atkārtotu apstiprināšanu, ja emitenta izdevumi minēto prasību izpildei pārsniedz jebkādu potenciālo labumu, ko gūst ieguldītājs.

(14)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 809/2004.

(15)

Saistībā ar speciāliem jautājumiem ir notikušas apspriedes ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju (EVRK),

1)

Regulas 3. panta otrajā daļā otro teikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“Saskaņā ar 4.a panta 1. punktu kompetentā iestāde nepieprasa, lai prospektā būtu sniegta informācija, kas nav iekļauta I līdz XVII pielikumā.”

2)

Regulā iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

Akciju reģistrēšanas dokumentācija sarežģītas finanšu vēstures vai būtisku finanšu saistību gadījumos

1.   Ja vērtspapīru emitentam, uz kuru attiecas 4. panta 2. punkts, ir sarežģīta finanšu vēsture vai arī emitents ir uzņēmies nozīmīgas finanšu saistības un tā rezultātā, lai izpildītu Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 1. punktā noteikto pienākumu, ir vajadzīgs reģistrēšanas dokumentā iekļaut konkrētu finanšu informāciju par personu, kas nav emitents, tiek uzskatīts, ka minētā finanšu informācija attiecas uz emitentu. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde šādos gadījumos pieprasa, lai emitents, piedāvātājs vai persona, kas lūdz iekļaušanu regulētajā tirgū, minēto informāciju iekļautu reģistrēšanas dokumentā.

Minētajā finanšu informācijā var būt ietverta pro forma informācija, kas sagatavota saskaņā ar II pielikumu. Ja emitents saistībā ar to ir uzņēmies būtiskas finanšu saistības, jebkura formāla informācija paskaidro sagaidāmos rezultātus darījumā, ko emitents ir piekritis veikt, un atbilstīgi tiek interpretētas II pielikumā minētās atsauces uz “darījumu”.

2.   Kompetentā iestāde visus pieprasījumus saskaņā ar 1. punktu pamato ar I pielikuma 20.1. punktā izklāstītajām prasībām attiecībā uz finanšu informācijas saturu un piemērojamajiem grāmatvedības un revīzijas principiem, ko skar jebkuri grozījumi, kas ir atbilstīgi, ņemot vērā šādus faktorus:

Ja konkrētajā gadījumā Direktīvas 2003/71/EK 5. panta 1. punkta paredzēto pienākumu var izpildīt vairāk nekā vienā veidā, priekšroku dod veidam, kurš izmaksā mazāk vai ir vieglāk izpildāms.

3.   Ar šā panta 1. punktu neierobežo valsts tiesību aktos paredzēto ikvienas personas, arī Direktīvas 2003/71/EK 6. panta 1. punktā minēto personu, pienākumu attiecībā uz prospektā iekļauto informāciju. Šīs personas ir atbildīgas par to, lai reģistrācijas dokumentos tiktu iekļauta visa informācija, ko atbilstīgi 1. punktam pieprasa kompetentā iestāde.

4.   Piemērojot 1. punktu, emitentu uzskata par tādu, kam ir sarežģīta finanšu vēsture, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

5.   Saskaņā ar šā panta 1. punktu uzskata, ka emitents ir uzņēmies būtiskas finanšu saistības, ja tas ir noslēdzis saistošu nolīgumu, uzņemoties veikt darījumu, kura rezultāts pēc tā pabeigšanas, iespējams, būs ievērojamas bruto izmaiņas.

Saistībā ar to fakts, ka nolīgums paredz tāda darījuma pabeigšanu, uz ko attiecina nosacījumus, tostarp par pārvaldes iestādes apstiprinājuma saņemšanu, netraucē minēto nolīgumu uzskatīt par saistošu, ja ir neapšaubāma pārliecība par to, ka minētie nosacījumi tiks izpildīti.

Nolīgumu uzskata par saistošu, ja, pamatojoties uz nolīgumu, darījuma pabeigšanu nosaka tādu vērtspapīru piedāvājuma rezultāts, kuri ir prospekta priekšmets, vai arī, ja plānotās pārņemšanas gadījumā to vērtspapīru piedāvājuma, kuri ir prospekta priekšmets, mērķis ir finansēt šādu pārņemšanu.

6.   Šā panta 5. punktā un Regulas (EK) Nr. 809/2004 I pielikuma 20.2. punktā ievērojamas bruto izmaiņas nozīmē svārstības emitenta konjunktūrā vairāk nekā 25 % apmērā salīdzinājumā ar vienu vai vairākiem emitenta saimnieciskās darbības apjoma rādītājiem.”

3)

Regulas I pielikuma 20.1. punkta pirmajā daļā un X pielikuma 20.1. un 20.1. punktā a) apakšpunktā visur pēc pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu:

“Ja emitents laikposmā, par kuru ir pieprasīta vēsturiskā finanšu informācija, ir grozījis grāmatvedības atsauces datumu, revidētā vēsturiskā informācija attiecas vismaz uz 36 mēnešiem vai visu laikposmu, kurā emitents ir veicis darbību, izvēloties īsāko laikposmu.”

4)

IV pielikuma 13.1. punkta pirmajā daļā, VII pielikuma 8.2. punktā un 8.2. punkta a) apakšpunktā, IX pielikuma 11.1. punktā un XI pielikuma 11.1. punktā visur pēc pirmā teikuma iekļauj šādu teikumu:

“Ja emitents laikposmā, par kuru ir pieprasīta vēsturiskā finanšu informācija, ir grozījis grāmatvedības atsauces datumu, revidētā vēsturiskā informācija attiecas vismaz uz 24 mēnešiem vai visu laikposmu, kurā emitents ir veicis darbību, izvēloties īsāko laikposmu.”

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/28

(1)

Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) līguma 19. pantā paredzēts, ka Līgumslēdzējas puses apņemas turpināt savus centienus ar mērķi panākt savstarpēju pakāpenisku lauksaimniecības produktu tirdzniecības liberalizāciju.

(2)

Eiropas Kopiena un Islandes Republika, pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas zonas līguma 19. pantu, 2005. gadā rīkoja divpusējas tirdzniecības sarunas lauksaimniecības jomā, kas veiksmīgi noslēdzās 2006. gada 14. decembrī.

(3)

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā būtu jāapstiprina,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/47

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2037/2000 aizliegts izmantot un tirgū laist daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus (HCFC).

(2)

Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde 2006. gada 14. februārīAGC Chemicals Europe, Ltd. vārdā pieprasījusi attiecībā uz minēto uzņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 5. panta 7. punktu noteikt izņēmumu līdz 2010. gada 31. decembrim.

(3)

AGC Chemicals Europe, Ltd. (ASAHI) piegādā fluorētus etilēntetrafluoretilēna sveķus (ETFE), ko izmanto elektroinstalācijas elementu izolācijai un plēvju ražošanai. ASAHI uzsāktais plašais pētījums, kura mērķis ir atrast HCFC-225cb aizstājēju, kas nenoārda ozona slāni, ir bijis sekmīgs. HCFC-225cb ieteikts aizstāt ar metanolu, taču pirms šā ieteikuma īstenošanas jāveic papildu pētījumi un tehnoloģiju izstrāde. Patlaban izmantotajā ražošanas procesā HCFC-225cb tiek atkārtoti pārstrādāts un tā pārpalikums – rekuperēts. Vielu noplūde atmosfērā ir maksimāli samazināta.

(4)

Komisija rūpīgi pārbaudījusi tās fluorpolimēru ražošanas tehniskos un ekonomiskos aspektus, kurus veic ASAHI norādītajiem mērķiem, un konstatējusi, ka patlaban nav pieejama neviena tehniski un ekonomiski piemērota aizstājēja vai tehnoloģijas un ka konkrētajam izmantojumam joprojām nav citas alternatīvas kā pagaidām izmantot HCFC-225cb. Tādēļ jāatļauj pagaidām noteikt izņēmumu attiecībā uz HCFC-225cb izmantošanu un laišanu tirgū.

(5)

Pieprasījumā par izņēmuma noteikšanu ASAHI ieteica alternatīvu risinājumu un apņēmās līdz izņēmuma termiņa beigām pāriet uz minētā risinājuma izmantošanu. Tādēļ jāparedz, ka kompetentā iestāde iesniedz ziņojumu par attiecīgā alternatīvā risinājuma izmantošanas rezultātiem. Apvienotajai Karalistei jāuzliek par pienākumu uzraudzīt minētā izņēmuma īstenošanu, un, tiklīdz pilnībā ieviests minētais alternatīvais risinājums, automātiski jāatceļ izņēmums.

(6)

Regulas (EK) Nr. 2037/2000 16. pantā noteikts, ka ozonu noārdošas vielas ir jārekuperē. Saskaņā ar minēto pantu HCFC-225cb, kas pēc ražošanas procesa beigām atrodas iekārtās, rekuperē atbilstīgi 16. panta norādījumiem. To aizliegts laist EK tirgū, un tāpēc līdz ASAHI noteiktam datumam HCFC-225cb jānodod atpakaļ tā ražotājam.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 2037/2000 18. pantu,

28.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 61/49

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2006. gada 23. decembrī pieņēma Rezolūciju 1737 (2006) (“ANO DP Rezolūcija 1737 (2006)”), ar ko Irāna tiek aicināta nekavējoties pārtraukt dažas ar kodolieroču izplatīšanu saistītas darbības un ar kuru pret Irānu nosaka konkrētus ierobežojošus pasākumus.

(2)

Eiropas Savienības Padome 2007. gada 22. janvārī pauda gandarījumu par ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006) iekļautajiem pasākumiem un aicināja visas valstis tos īstenot pilnībā un nekavējoties.

(3)

ANO DP Rezolūcija 1737 (2006) aizliedz tādu priekšmetu, materiālu, iekārtu, preču un tehnoloģiju tiešu vai netiešu piegādi, pārdošanu vai nodošanu Irānai, ar ko varētu sniegt ieguldījumu tādās Irānas darbībās, kas saistītas ar urāna bagātināšanu, atkārtotu apstrādi vai smagā ūdens koncentrēšanu vai kodolieroču piegādes sistēmu attīstībā. Šie priekšmeti, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas ir ietvertas Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas un Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma sarakstos.

(4)

ANO DP Rezolūcija 1737 (2006) arī aizliedz sniegt tehnisku palīdzību vai apmācības, finanšu palīdzību, investīcijas, starpnieku pakalpojumus vai citus pakalpojumus saistībā ar priekšmetiem, uz kuriem attiecas eksporta aizliegums. Padome uzskata par lietderīgu attiecināt šo aizliegumu uz visiem priekšmetiem, kas iekļauti Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas un Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma sarakstos, un uzskata, ka aizliegumam būtu jāattiecas arī uz finansēšanu.

(5)

ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006) ir noteikts, ka jāaizliedz ir arī dažu citu priekšmetu eksports, ja ir secināts, ka tie sniegtu ieguldījumu tādās Irānas darbībās, kas saistītas ar urāna bagātināšanu, atkārtotu apstrādi vai smagā ūdens koncentrēšanu vai kodolieroču piegādes sistēmu attīstībā, vai veicinātu darbības, par kurām SAEA ir paudusi bažas; tādēļ, lai eksportētu šādus priekšmetus, ir jāsaņem dalībvalstu kompetento iestāžu atļauja.

(6)

ANO DP Rezolūcija 1737 (2006) arī aizliedz no Irānas iepirkt priekšmetus, uz kuriem attiecas iepriekš minētais eksporta aizliegums.

(7)

ANO DP Rezolūcija 1737 (2006) aicina dalībvalstis ievērot modrību attiecībā uz personu ieceļošanu to teritorijā vai to teritorijas šķērsošanu, kuras ANO DP Rezolūcijas 1737 (2006) pielikumā ir atzītas par tādām, kas piedalās, ir tieši saistītas vai sniedz atbalstu Irānas ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbībās vai kodolieroču piegādes sistēmu attīstībā, turklāt attiecībā arī uz tādām personām, ko noteikusi ANO Drošības padome vai saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas 1737 (2006) 18. punktu izveidotā komiteja (“Komiteja”).

(8)

Saskaņā ar 2007. gada 22. janvāra Padomes secinājumiem un ANO DP Rezolūcijas 1737 (2006) mērķiem ieceļošanas ierobežojumi būtu jāpiemēro attiecībā uz personām, kuras noteikusi Komiteja vai Drošības padome, turklāt arī attiecībā uz personām, kuras par tādām atzītas atbilstīgi tiem pašiem kritērijiem, ko attiecīgo personu noteikšanai izmanto ANO Drošības padome vai Komiteja.

(9)

ANO DP Rezolūcijā 1737 (2006) turklāt ir paredzēta līdzekļu, citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu iesaldēšana, kas ir to personu vai vienību īpašumā, valdījumā, turējumā vai to tiešā vai netiešā kontrolē, kuras Komiteja vai Drošības padome atzinusi par tādām, kas piedalās Irānas ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbībās un kodolieroču piegādes sistēmu attīstībā, ir tieši saistītas ar tām vai sniedz tām atbalstu, vai – to personu vai vienību, kas rīkojas minēto personu vārdā vai viņu vadībā, vai – vienību, kas minētajām personām pieder vai ko tās kontrolē, tostarp nelikumīgā veidā; kā arī ir paredzēts pienākums, ka nekādus līdzekļus, finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus nedara pieejamus minētajām personām vai vienībām vai to interesēs.

(10)

Saskaņā ar 2007. gada 22. janvāra Padomes secinājumiem un nolūkā sasniegt ANO DP Rezolūcijas 1737 (2006) mērķus 8. apsvērumā minētie ierobežojošie pasākumi būtu jāpiemēro turklāt arī attiecībā uz tādām personām un vienībām, ko noteikusi Padome atbilstīgi tiem pašiem kritērijiem, ko attiecīgo personu un vienību noteikšanai izmanto ANO Drošības padome vai Komiteja.

(11)

ANO DP Rezolūcija 1737 (2006) aicina visas valstis ievērot modrību un novērst to, ka specializēti māca vai apmāca Irānas valstspiederīgos tādās disciplīnās, kas sniegtu ieguldījumu Irānas ar kodolieroču izplatīšanu saistītās darbībās un kodolieroču piegādes sistēmu attīstībā.

(12)

Ir vajadzīga Kopienas rīcība, lai īstenotu dažus pasākumus,

a)

priekšmeti, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, kas ir ietvertas Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas un Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma sarakstos;

b)

papildus visi priekšmeti, materiāli, iekārtas, preces un tehnoloģijas, ko ANO Drošības padome vai Komiteja atzinusi par tādiem, ar ko varētu sniegt ieguldījumu ar urāna bagātināšanu, atkārtotu apstrādi vai smagā ūdens koncentrēšanu saistītās darbībās vai kodolieroču piegādes sistēmu attīstībā.

a)

jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Irānā vai izmantošanai Irānā sniegt tehnisku palīdzību vai apmācības, investīcijas vai starpnieku pakalpojumus saistībā ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, materiāliem, iekārtām, precēm un tehnoloģijām, un saistībā ar šo priekšmetu, materiālu, iekārtu, preču un tehnoloģiju tiešu vai netiešu piegādi, ražošanu, uzturēšanu un izmantošanu;