27.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/1

(1)

Padome 2000. gada 27. novembrī ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (2) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus dažu tādu polietilēntereftalāta veidu (“PET”) importam, kuru izcelsme bija Indijā, Indonēzijā, Malaizijā, Korejas Republikā, Taivānā un Taizemē (“attiecīgās valstis”). Pasākumi tika piemēroti, pamatojoties uz antidempinga izmeklēšanu (“sākotnējā izmeklēšana”), ko uzsāka atbilstoši pamatregulas 5. pantam.

(2)

Padome 2004. gada 13. augustā ar Regulu (EK) Nr. 1467/2004 (3) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus dažu tādu PET veidu importam, kuru izcelsme bija Austrālijā un Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), un izbeidza procedūru attiecībā uz Pakistānas izcelsmes PET importu.

(3)

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2604/2000 tika ieviesti pēc pārbaudes izmeklēšanas, kas tika veikta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. un 4. punktu vai arī bija saskaņā ar tās 8. panta 1. punktu pieņemto cenu saistību rezultāts.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmo spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos (4), Komisija 2005. gada 30. augustā saņēma pieprasījumu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam pārskatīt spēkā esošos pasākumus (“pārskatīšana sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos”) un atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam daļēji pārskatīt pasākumus, kas piemēroti importam no Taivānas un no trim ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā (“daļēja starpposma pārskatīšana”).

(5)

Pieprasījumu to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 90 % – no kopējās PET produkcijas Kopienā, iesniedza Plastics Europe Polietilēntereftalāta (PET) komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(6)

Pieprasījums veikt pārskatīšanu sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos tika pamatots ar to, ka pēc spēkā esošo pasākumu termiņa beigām, iespējams, turpināsies vai atsāksies dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(7)

Pieprasījums veikt daļēju starpposma pārskatīšanu saistībā ar trīs Korejas Republikas ražotāju eksportētāju (Daehan Synthetic Fiber Co. Ltd., SK Chemicals Co. Ltd. un KP Chemical Corp.) izcelsmes importam piemērotajiem pasākumiem bija pamatots ar to, ka šo pasākumu līmenis nebija pietiekams, lai novērstu kaitējumu radošo dempingu.

(8)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai, attiecīgi, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktu uzsāktu divas pārskatīšanas, Komisija 2005. gada 1. decembrī uzsāka šīs pārskatīšanas (5).

(9)

Paziņojums par starpposma pārskatīšanas darbības jomu 2006. gada 2. jūnijā tika publicēts Oficiālajā Vēstnesī  (6), kurā precizēts, ka daļējas starpposma pārskatīšanas darbības joma aptver arī visus saistītos uzņēmumus.

(10)

Komisija 2005. gada 1. decembrī atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 2026/97 (7) 18. pantam uzsāka pārskatīšanu attiecībā uz spēkā esošajiem Indijas izcelsmes PET importam noteiktajiem kompensācijas pasākumiem.

(11)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, eksportētājvalstu pārstāvjus, importētājus, Kopienas ražotājus, lietotājus un pieprasījuma iesniedzēju par pārskatīšanas uzsākšanu sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos un par daļējas starpposma pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt noklausīšanos paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu noteiktajā termiņā. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās ir jāuzklausa.

(12)

Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu Indijas, Indonēzijas, Korejas Republikas un Taivānas ražotāju eksportētāju, kā arī Kopienas ražotāju un importētāju, kas minēti pieprasījumā par pārskatīšanu sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos, un to Taivānas ražotāju eksportētāju skaitu, kas minēti pieprasījumā par starpposma pārskatīšanu, tika uzskatīts par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvērtēt, vai ir jāizmanto atlases metode. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētajām personām tika lūgts pieteikties 15 dienās pēc pārskatīšanu uzsākšanas, kā arī sniegt Komisijai informāciju, kas prasīta paziņojumā par pārskatīšanas uzsākšanu.

(13)

Pārbaudot iesniegto informāciju un ņemot vērā to Indijas, Indonēzijas, Korejas Republikas un Taivānas ražotāju eksportētāju nelielo skaitu, kuri bija pauduši vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka atlase attiecībā uz šo četru valstu ražotājiem eksportētājiem nav nepieciešama.

(14)

Pārbaudot Kopienas ražotāju un importētāju iesniegto informāciju un uzskatot, ka to skaits nebija pārāk liels, tika nolemts ietvert tos visus, kā arī tika nolemts, ka atlase nav nepieciešama.

(15)

Tādējādi anketas tika izsūtītas visiem zināmajiem attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem, Kopienas ražotājiem un lietotājiem.

(16)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza:

Tika arī konstatēts, ka viens Indonēzijas ražotājs eksportētājs, kurš nesadarbojās, kopš spēkā esošo pasākumu paziņošanas bija mainījis savu nosaukumu. Uzņēmums P.T. Bakrie Kasei Corp. bija pārdēvēts par P.T. Mitsubishi Chemical Indonesia.

(17)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzes sagatavošanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(18)

Izmeklēšana attiecībā uz dempinga un kaitējuma turpināšanās un/vai atsākšanās iespējamību saistībā ar pārskatīšanu sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos notika laikposmā no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 30. septembrim (“PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamības izvērtēšanu aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”). Izmeklēšanas periods, kas paredzēts daļējai starpposma pārskatīšanai atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam attiecībā uz importu no Taivānas un no trim ražotājiem eksportētājiem Korejas Republikā ir tikpat ilgs kā pārskatīšanai sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos paredzētais periods.

(19)

Attiecīgais ražojums ir tāds pats kā sākotnējā izmeklēšanā, proti, attiecīgo valstu izcelsmes PET ar viskozitātes koeficientu 78 ml/g vai lielāku, kas atbilst ISO standartam 1628-5. To pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

(20)

Sākotnējā izmeklēšanā un arī atkārtotā izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, saražotajam un attiecīgo valstu iekšējos tirgos realizētajam PET un Kopienas ražotāju saražotajam un realizētajam PET ir vienādas fiziskās un ķīmiskās pamatīpašības, kā arī izmantojums. Tādējādi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai pašlaik ir konstatējams dempings un vai spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanās varētu izraisīt dempinga turpināšanos.

(22)

Turpmāk izklāstītā vispārīgā metodika ir izmantota attiecībā uz visiem attiecīgo valstu ražotājiem eksportētājiem un ir tāda pati kā sākotnējā izmeklēšanā izmantotā metodika. Tādējādi atzinumos par dempingu saistībā ar katru attiecīgo valsti ir aprakstīti tikai tie fakti, kas raksturīgi katrai eksportētājvalstij.

(23)

Lai noteiktu normālvērtību, vispirms attiecībā uz katru ražotāju eksportētāju noteica, vai tā attiecīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms iekšzemes tirgū būtu uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējiem pārdošanas apjomiem eksportam uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū uzskatīja par reprezentatīviem, ja katra ražotāja eksportētāja kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no tā kopējā pārdošanas apjoma eksportam uz Kopienu.

(24)

Pēc tam tika noteikti tie attiecīgā ražojuma veidi, kurus ražotāji eksportētāji kopumā reprezentatīvos apjomos bija pārdevuši iekšzemes tirgū un kuri bija bijuši identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojuma veidiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu.

(25)

Par katru PET veidu, ko ražotāji eksportētāji pārdeva iekšzemes tirgū un par kuru konstatēja, ka tas ir tieši salīdzināms ar tiem PET veidiem, ko pārdod eksportam uz Kopienu, tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētā PET veida pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū tika uzskatīts par pietiekami reprezentatīvu, ja šā veida kopējais pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū pārskata izmeklēšanas periodā bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā PET veida pārdošanas kopapjoma, kas bija eksportēts uz Kopienu.

(26)

Pārbaudīja arī to, vai katra PET veida pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū varēja uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, katram attiecīgās valsts ražotājam eksportētājam katra attiecīgā ražojuma eksportētajam veidam iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā nosakot rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(27)

Ja bija jāsastāda normālvērtības, tās tika sastādītas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, t. i., pamatojoties uz attiecīgā ražojuma veida ražošanas izmaksām, kam pievienoja tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas (SGA) un peļņas normu. SGA apjoms bija summa, ko ražotājs eksportētājs maksāja par līdzīgo ražojumu, un peļņas apmērs tika pielīdzināts vidējai peļņai, ko ražotājs eksportētājs guvis no līdzīga ražojuma pārdošanas parastajā tirdzniecības apritē.

(28)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām eksporta cenām.

(29)

Ja pārdošana tika veikta, izmantojot saistītu importētāju vai tirgotāju, eksporta cenu sastādīja, pamatojoties uz minētā saistītā importētāja tālākpārdošanas cenām neatkarīgiem pircējiem. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu tika veiktas korekcijas par visām izmaksām posmā starp ievešanu un tālākpārdošanu, tostarp tirdzniecības, vispārējās un administratīvās izmaksas un pamatotu peļņas normu. Atbilstošo peļņas normu noteica, pamatojoties uz Kopienas tirgū esošo nesaistīto tirgotāju/importētāju sniegto informāciju, kuri sadarbojās.

(30)

Normālvērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālvērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas atbilstošas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Attiecīgās korekcijas veica visos gadījumos, kad tās uzskatīja par saprātīgām, precīzām un pamatotām ar pierādījumiem.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību aprēķināja katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, salīdzinot vidējo svērto normālvērtību ar vidējo svērto eksporta cenu.

(32)

Tām valstīm, kurās tika konstatēts augsts sadarbības līmenis (vairāk nekā 80 % no visiem izmeklēšanas periodā Kopienā importētajiem apjomiem) un attiecībā uz kurām nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs nebūtu sadarbojies, atlikusī dempinga starpība tika noteikta ražotāja eksportētāja līmenī, kurš sadarbojās, ar augstāko dempinga starpību, lai tādējādi nodrošinātu pasākumu efektivitāti.

(33)

Tām valstīm, kurās tika konstatēts zems sadarbības līmenis (mazāk nekā 80 % no visiem pārskata izmeklēšanas periodā Kopienā importētajiem apjomiem), atlikusī dempinga starpība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(34)

Izmeklēšanā sadarbojās trīs no pieciem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem. Divi uzņēmumi, kas nesadarbojās, veido vairāk nekā 80 % no Indijas kopējās PET produkcijas un aptuveni 25 % no Indijas eksporta uz Kopienu. Indijas eksporta apjomu īpatsvars Kopienā attiecībā uz Kopienas patēriņu bija 0,3 % pārskata izmeklēšanas periodā. Diviem no trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir cenu saistības attiecībā uz to PET eksportu uz Kopienu, kuras tika pieņemtas saskaņā ar sākotnējo izmeklēšanu.

(35)

Attiecībā uz diviem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka to eksporta cenas uz Kopienu bija atbilstošas minimālajām cenām, kas tika noteiktas saskaņā ar cenu saistībām. Šīs cenas nepārprotami pārsniedza cenas, kas tika maksātas par tirdzniecības apjomiem uz trešo valstu tirgiem. Šie tirdzniecības apjomi bija daudz lielāki nekā eksporta apjomi uz Kopienu. Tas liecina par to, ka Kopienas pircējiem noteiktās cenas neatspoguļo Indijas cenu saistību īpašnieku normālo cenu veidošanas režīmu.

(36)

Attiecībā uz eksportu uz Kopienu tika konstatēts, ka to trīs ražotāju eksportētāju dempinga starpības, kuri sadarbojās, bija diapazonā no dempinga neesamības līdz 17 %. Jāpiebilst, ka ražotājam eksportētājam, kas neīsteno dempingu, ir cenu saistības un ka tā eksporta apjoms uz Kopienu bija ļoti neliels (mazāk par 10 %) proporcionāli tā eksportam uz trešām valstīm. Sākotnējā izmeklēšanā, tostarp turpmākajās pārskatīšanās, dempinga starpības bija diapazonā no 14,7 % līdz 51,5 % (8). Tomēr, tā kā importētie apjomi bija patiešām ļoti nelieli, analīze galvenokārt bija vērsta uz dempinga atkārtošanās iespējamību.

(37)

Izmeklēšanā konstatēja, ka Indonēzijā pārskata izmeklēšanas periodā bija pieci PET ražotāji. Kā minēts 16. apsvērumā, trīs uzņēmumi iesniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem, bet tikai divi uzņēmumi piekrita pārbaudes apmeklējumiem to telpās. Tā kā šādi bija neiespējami pārbaudīt, vai informācija, ko trešais uzņēmums sniedza, atbildot uz anketas jautājumiem, bija pareiza, šis uzņēmums pienācīgi nesadarbojās izmeklēšanā pamatregulas 18. panta nozīmē. Uzņēmums tika attiecīgi informēts, un tam tika dota iespēja izteikt savu viedokli par šo konstatējumu.

(38)

Vienam no uzņēmumiem, kas sadarbojās, bija ļoti neliels tirdzniecības apjoms ES tirgū, taču tas tika veikts viena specializēta lietotāja vajadzībām medicīnas sektorā. Tādējādi ne šo pārdevumu apjoms, ne vienības cena nav uzskatāma par reprezentatīvu. Neņemot vērā šo ļoti nelielo apjomu, Eiropas Kopienu Statistikas birojs nav reģistrējis citus Indonēzijas izcelsmes pārdevumus ES tirgū.

(39)

Tā kā diviem uzņēmumiem, kas sadarbojās, PIP nebija reprezentatīvu pārdošanas apjomu ES tirgū un tā kā Statistikas biroja dati par importu liecināja, ka Indonēzija nav veikusi turpmāku importu, dempinga starpību nevarēja noteikt.

(40)

Izmeklēšanā sadarbojās divi Malaizijas PET ražotāji. Tikai viens no tiem veica eksportu uz Kopienu, kas bija 100 % no Malaizijas kopējā PET eksporta uz Kopienu. Kopējais attiecīgā ražojuma importa apjoms no Malaizijas bija neliels, proti, 2 000–4 000 tonnu salīdzinājumā ar Kopienas tirgu kopumā.

(41)

Ražotājam eksportētājam, kas pārskata izmeklēšanas periodā veica eksportu uz Kopienu, reprezentatīvi bija līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū. Normālvērtību noteica, balstoties uz neatkarīgu Malaizijas pircēju parastā tirdzniecības apritē samaksātajām vai maksājamajām cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(42)

Izmeklēšanā atklāja, ka uzņēmuma norādītās ražošanas izmaksas bija nepietiekami novērtētas kā ražotnes pieskaitāmās izmaksas (ieskaitot nolietojumu, īres maksas, algas un ekspluatācijas izmaksas), kas faktiski radušās pārskata izmeklēšanas periodā un pārklasificētas par SGA izmaksām. Uzņēmums apgalvoja, ka šāda prakse tika īstenota ar mērķi atspoguļot tā ražošanas iekārtu zemo ražošanas jaudu izmantošanas rādītāju. Tomēr faktiskās izmaksas arī ietver pārklasificētās ražotnes pieskaitāmās izmaksas. Tas, ka uzņēmums tikai daļēji darbojās ar pilnu ražošanas jaudu, nenozīmē, ka nav radušās izmaksas, kas saistītas ar šādām iekārtām. Šādas izmaksas patiešām ir norādītas uzņēmuma uzskaites dokumentos, un, tā kā tās bija tieši saistītas ar līdzīgā ražojuma izgatavošanu, ir jāpabeidz uzrādīto ražošanas izmaksu koriģēšana.

(43)

Tam pašam ražotājam eksportētājam eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz cenām, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu faktiski samaksāja nesaistītie pircēji Kopienā.

(44)

Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, korekciju, ja tā bija piemērojama un pamatota, attiecināja uz atšķirībām transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, kā arī kredīta izmaksās.

(45)

Lai aprēķinātu dempinga starpību, attiecīgā ražojuma vidējo svērto normālvērtību salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu uz Kopienu.

(46)

Šis salīdzinājums liecināja, ka vienam ražotājam eksportētājam, kas pārskata izmeklēšanas periodā veica eksportu uz Kopienu, pastāvēja dempings aptuveni 5 % apmērā. Taču, tā kā ievestie daudzumi bija patiešām ļoti nelieli, analīze galvenokārt bija vērsta uz dempinga atkārtošanās iespējamību.

(47)

Jāatgādina, ka starpposma pārskatīšanā apskatīja tikai dempingu, kas attiecās uz Daehan Synthetic Fiber Co Ltd., SK Chemicals Co Ltd. un KP Chemicals Corp. Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no šiem trim uzņēmumiem.

(48)

Turklāt par sevi ziņoja arī tie uzņēmumi, kas saistīti ar vienu no iepriekšminētajiem ražotājiem eksportētājiem. Tādējādi atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no šādiem ražotājiem eksportētājiem: Honam Petrochemicals un Huvis Corp.

(49)

Pirms izmeklēšanas uz vietas Daehan Synthetic Fiber Co Ltd. informēja Komisiju par lēmumu pārtraukt PET ražošanu Korejas Republikā. Līdz ar to uzņēmums nolēma atcelt plānoto pārbaudes apmeklējumu. Tā kā šis uzņēmums tādējādi nesadarbojās pamatregulas 18. panta nozīmē, tam jānosaka atlikusī dempinga starpība.

(50)

Saskaņā ar pieprasījumu Korejas Republikā ir desmit ražotāji, kuri spēj ražot PET. Pieci (tostarp arī Daehan Synthetic Fiber Co Ltd.) no šiem desmit ražotājiem paziņoja par sevi Komisijai un iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Viens no pārējiem pieciem ražotājiem, kuri nesadarbojās, bija sadarbojies ar Komisiju sākotnējā izmeklēšanā.

(51)

Kā to reģistrējis Statistikas birojs, četru ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjomi un arī nepārbaudītie Daehan Synthetic Fiber Co Ltd. eksportētie daudzumi veidoja gandrīz 100 % no visiem Korejas Republikas eksporta apjomiem, kas pārskata izmeklēšanas periodā bija nosūtīti uz Kopienu.

(52)

Kā izriet no 16. un 17. apsvēruma, četri ražotāji eksportētāji, kas izmeklēšanā pilnībā sadarbojās, bija šādi uzņēmumi:

(53)

Lai turpmāk izvairītos no jebkādas (tiesību aktu) apiešanas, dempinga starpību aprēķina grupas līmenī.

(54)

Visiem PET veidiem, ko eksportēja Korejas Republikas ražotāji eksportētāji, normālvērtību bija iespējams noteikt, pamatojoties uz cenām, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū bija maksājuši neatkarīgie pircēji vai kas tiem bija jāmaksā.

(55)

Divi Korejas Republikas ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Kopienu tieši neatkarīgiem pircējiem, izmantojot saistītus Korejas Republikas uzņēmumus un saistītus Kopienas importētājus. Tādējādi pēdējā minētajā situācijā saliktā eksporta cena tika sastādīta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(56)

Korekcijas, ja tās bija attiecīgi pamatotas ar pierādījumiem, attiecināja uz atšķirībām transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, komisijas izmaksās, kredīta, iepakošanas izmaksās, muitas nodokļos (nodokļu atmaksa) un maksājumos par banku pakalpojumiem.

(57)

Divi Korejas Republikas ražotāji eksportētāji pieprasīja nodokļu atmaksāšanu, pamatojoties uz to, ka līdzīgam ražojumam piemēro importa maksājumus, ja tas paredzēts patēriņam eksportētājvalstī, taču šie maksājumi tiek atmaksāti, ja ražojums tiek pārdots eksportam uz Kopienu. Visos gadījumos tika konstatēts, ka pieprasītā summa ir lielāka par tā nodokļa summu, kas tiek uzlikta līdzīgam ražojumam iekšzemes tirgū, tāpēc tika veiktas attiecīgās korekcijas. Šajā izmeklēšanā izmantotā metodika bija saderīga ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem nosacījumiem, ciktāl tā precīzi atspoguļoja par līdzīgu ražojumu maksāto nodokļu faktisko importa līmeni.

(58)

Turklāt abi ražotāji eksportētāji pieprasīja kredītu izmaksas, pamatojoties uz pircēju izmantoto faktisko kreditēšanas periodu atbilstoši Korejas Republikas iekšējā tirgū izmantotajai “atklātā konta” maksājumu sistēmai. Tika konstatēts, ka saskaņā ar šo sistēmu ražotāji eksportētāji parasti nenoteica nekādus īpašus kreditēšanas periodus un ka turklāt šādus periodus arī nevarēja precīzi noteikt, jo saņemtos ieņēmumus nevarēja piesaistīt konkrētiem faktūrrēķiniem. Šādos apstākļos minētās korekcijas nevarēja veikt.

(59)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālvērtību katram attiecīgā ražojuma veidam, kas tika eksportēts uz Kopienu, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu katram atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(60)

Šis salīdzinājums pierādīja, ka pastāv minimāls dempings attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri pārskata izmeklēšanas periodā veica eksportu uz Kopienu.

(61)

Izmeklēšanā sadarbojās divi no četriem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem. Divi uzņēmumi, kas sadarbojās, saražo vairāk nekā 80 % no Taivānas kopējās PET produkcijas un veido 99 % no Taivānas kopējā eksporta apjoma uz Kopienu. Pārskata izmeklēšanas periodā Taivānas eksporta īpatsvars uz Kopienu saistībā ar patēriņu Kopienā sasniedza 1,2 %.

(62)

Trešais Taivānas ražotājs eksportētājs sākumā iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, taču pirms pārbaudes uz vietas tas no turpmākās sadarbības atteicās. To, ka uzņēmums liedza Komisijas amatpersonām pārbaudīt tā sniegtās atbildes uz anketas jautājumiem uz vietas, var uzskatīt par nesadarbošanos izmeklēšanā. Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu šim uzņēmumam jāpiemēro atlikusī dempinga starpība.

(63)

Visiem PET veidiem, ko eksportēja Taivānas ražotāji eksportētāji, normālvērtību bija iespējams noteikt, pamatojoties uz cenām, ko saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu parastā tirdzniecības apritē iekšzemes tirgū bija maksājuši neatkarīgie pircēji vai kas tiem bija jāmaksā.

(64)

Abi Taivānas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, veica tiešu eksporta tirdzniecību neatkarīgiem pircējiem Kopienā. Eksporta cenas varēja novērtēt, pamatojoties uz cenām, ko šie pircēji samaksājuši vai kas tiem maksājamas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(65)

Korekcijas attiecināja uz atšķirībām transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas, kredīta, iepakošanas izmaksās un maksājumos par banku pakalpojumiem.

(66)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu vidējo svērto normālvērtību katram attiecīgā ražojuma veidam, kas tika eksportēts uz Kopienu, salīdzināja ar vidējo svērto eksporta cenu katram atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam.

(67)

Pamatojoties uz šo salīdzinājumu, Far Eastern Textile gadījumā konstatētā dempinga starpība bija zemāka par minimālo dempinga starpību. Uzņēmuma Shinkong gadījumā dempinga starpība sasniedza 6,5 %. Tomēr saistībā ar Far Eastern Textile izmeklēšanā atklāja, ka vidējās svērtās normālvērtības salīdzinājums ar vidējām svērtajām eksporta cenām pilnībā neatspoguļoja piekoptā dempinga apmēru. Izmeklēšanā atklājās, ka lieli apjomi (aptuveni 25 % no eksporta kopapjoma uz Kopienu) ir tikuši realizēti par ļoti zemām cenām un bijuši vērsti uz vienu pircēju. Turklāt eksports uz visiem Kopienas galamērķiem pārskata izmeklēšanas perioda pēdējos četros mēnešos tika veikts par ievērojami samazinātām cenām salīdzinājumā ar pārskata izmeklēšanas perioda pirmajiem astoņiem mēnešiem. Tāpēc bija jāizmanto cita salīdzināšanas metode. Tika konstatēta būtiska atšķirība starp dempinga starpībām, kas izriet no vidējo vērtību salīdzināšanas un no darījumu un vidējo vērtību salīdzināšanas. Darījumu salīdzināšanas metode netika atzīta par piemērotu alternatīvu salīdzināšanas metodi, jo atsevišķu darījumu atlases process šāda salīdzinājuma veikšanas nolūkā šajā gadījumā tika uzskatīts par patvaļīgu. Tādējādi darījumu un vidējo vērtību salīdzinājums tika veikts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu. Tādējādi nepārprotami pastāvēja pircēju un laika ziņā atšķirīgs eksporta modelis.

(68)

Ņemot vērā iepriekšminēto, dempinga starpību, kas izriet no darījuma un vidējās vērtības salīdzinājuma, var ņemt vērā, turpmāk analizējot dempinga turpināšanos. Shinkong gadījumā atšķirība starp dempinga starpībām, kas aprēķinātas saskaņā ar abām metodikām, nebija būtiska un nekādi modeļi netika konstatēti. Tāpēc dempinga starpība, kas izriet no vidējo vērtību salīdzināšanas, ir uzskatāma par šim uzņēmumam atbilstošu.

(69)

Diviem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteiktās dempinga starpības ir šādas:

Procentuālās starpības, kas izteiktas, pamatojoties uz īpašu bāzi, atbilst šādiem specifiskiem maksājumiem:

Atlikušo maksājumu aprēķina, pamatojoties uz šobrīd Taivānai piemērojamo atlikušo maksājumu, ņemot vērā to, ka šajā sakarā situācija nav mainījusies. Tā apjoms ir 143,4 EUR/t.

(70)

Attiecībā uz abiem uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, tiek uzskatīts, ka pieejamā informācija būtu jāizmanto atbilstoši pamatregulas 18. pantam. Faktiski šiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro atlikušais maksājums.

(71)

Tikai viens PET ražotājs no Taizemes sadarbojās izmeklēšanā un pārskata izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Kopienu. Saskaņā ar Statistikas biroja datiem Taizemes izcelsmes importa apjomi minētajā periodā bija ļoti mazi. Tomēr ir zināms, ka pārskata izmeklēšanas periodā Taizemē bija vismaz trīs citi PET ražotāji, kas izmeklēšanā nesadarbojās.

(72)

Tā kā vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, neeksportēja PET uz Kopienu, attiecībā uz šo ražotāju nevar veikt dempinga aprēķinu.

(73)

Lai noteiktu, vai ir iespējams, ka dempings turpinātos, ja pasākumus atceltu, tika pārbaudīts, kādas ir ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, cenu veidošanas tendences citos eksporta tirgos, to produkcija, ražošanas jauda un krājumi. Analīzes pamatā bija pieejamā informācija, t. i., pārbaudītā informācija, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza A.4. sadaļā minētie ražotāji, kuri sadarbojās. Tika izanalizēts arī citu to attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju cenu veidošanas režīms, ražošana un ražošanas jauda, uz kuriem attiecās procedūra. Šīs analīzes pamatā bija tirgus izpētes dati, ko sniedza Kopienas ražošanas nozare un ražotāji eksportētāji, Statistikas biroja dati un, attiecīgos gadījumos, arī attiecīgo valstu eksporta statistikas dati.

(74)

Iespējamais scenārijs tam, kas notiktu gadījumā, ja pasākumus atceltu, ir balstīts uz:

(75)

Cenas Kopienā kopumā bija zemākas nekā cenas Indijas iekšzemes tirgū. Eksports, iespējams, jāveic par tādām cenām, kas ir vismaz nedaudz zemākas par pašreizējām Kopienas cenām. Gadījumā, ja pasākumus atceltu, eksports uz Kopienu, iespējams, tiktu veikts par dempinga cenām, pieņemot, ka tiktu saglabāti tie paši cenu līmeņi.

(76)

Indijas eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā bija zemākas par tās cenām iekšzemes tirgū. Šī cenu starpība sasniedza 24 % no eksporta cenu līmeņa. Tas liecina par to, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, eksportu uz Kopienu varētu veikt par līdzvērtīgām dempinga cenām. Konstatētās starpības ir patiešām lielākas par pašreizējo EK konstatēto dempinga līmeni, kas minēts iepriekš. Jāpiebilst, ka 1) šis pašreizējais EK konstatētais dempinga līmenis tika noteikts, pamatojoties uz nelielajiem eksporta apjomiem, un 2) daļa no šī eksporta tika veikta saskaņā ar to cenu saistību noteikumiem, kam bija koriģējoša ietekme uz eksporta cenu līmeni. Ja pasākumus atceltu, iespējams, ka dempinga starpība pat palielinātos.

(77)

Indijas eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā bija zemākas par cenu līmeni Kopienā. Tāpēc, ja pasākumus atceltu, Indijas eksportētāji, iespējams, eksportētu PET uz Kopienu lielākos daudzumos un par cenām, kas līdzīgas trešām valstīm pārskata izmeklēšanas periodā noteiktajām cenām. Līdz ar to iespējams, ka dempings, kas noteikts eksportam uz Kopienu pārskata izmeklēšanas periodā, pat palielinātos gadījumā, ja pasākumus atceltu.

(78)

Attiecībā uz neizmantoto jaudu jāatgādina, ka abi lielākie Indijas ražotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tika konstatēts, ka to kopējā jauda pārskata izmeklēšanas periodā sasniedza 23 % no Kopienas patēriņa. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiem ir ievērojams daudzums neizmantotās jaudas, proti, 80 000 līdz 130 000 tonnu. Turklāt neizmantotā jauda tika konstatēta arī tiem trim ražotājiem, kuri sadarbojās. Jāsecina, ka Indijā ir ievērojams daudzums neizmantotās jaudas. Indijas tirgum arī ir raksturīgs piegādes pārpalikums. Tāpēc gadījumā, ja pasākumus atceltu, ražotāji var izvēlēties novirzīt pārpalikušos apjomus uz Kopienu par pieaugošām dempinga cenām.

(79)

Ja pasākumus atceltu, iespējams, ka neizmantotās jaudas apjomi tiktu novirzīti uz Kopienu. Ņemot vērā konstatētās cenu attiecības, jo īpaši attiecību starp cenām Kopienā un cenām Indijā, šāds Kopienas eksports, iespējams, tiktu veikts par dempinga cenām.

(80)

Kopienas cenas kopumā bija augstākas par cenām, kādas savā iekšzemes tirgū bija panākuši abi Indonēzijas ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Tas liecina par to, ka tā būtu pievilcīga alternatīva Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem novirzīt pārdošanas apjomus uz Kopienu gadījumā, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

(81)

Attiecībā uz Polypet, kas visos tirgos darbojās ar zaudējumiem, cenas iekšzemes tirgū neuzskatīja par ticamām, tāpēc normālvērtība bija jānosaka, pamatojoties uz tā ražošanas izmaksām un vidējo peļņu. Aprēķinos tika izmantota 7 % peļņas norma, kas vienāda ar sākotnējā izmeklēšanā izmantoto peļņas normu. Starp šo salikto normālvērtību un eksporta cenām uz trešām valstīm tika noteikta cenu starpība 25 % apmērā. Tas, ka eksporta cenas bija zemākas par šā apjoma normālvērtību, liecina par dempinga atkārtošanās iespējamību Kopienas tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti.

(82)

Uzņēmums Petnesia pārskata izmeklēšanas periodā darbojās bez peļņas, tāpēc normālvērtība tika aprēķināta, izmantojot pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū un salikto normālvērtību un lietojot to pašu metodi kā Polypet gadījumā. Starpība starp normālvērtību un eksporta cenu uz trešām valstīm bija 5–10 % (šīm metodēm). Fakts, ka eksporta cenas bija zemākas par šā apjoma normālvērtību, liecina par dempinga atkārtošanās iespējamību Kopienas tirgū, ja pasākumi tiktu atcelti.

(83)

Kopienas ražotāju pārdošanas cenas tirdzniecībai ES pārskata izmeklēšanas periodā tika noteiktas EUR 1 058. Tajā pašā laikposmā Indonēzijas eksportētāju pārdošanas cenas uz trešo valstu tirgiem bija EUR 911. Tāpēc tirdzniecības apjomi ES tirgū bija par 16 % lielāki nekā citos tirgos. Tas liecina, ka tā būtu pievilcīga alternatīva Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem novirzīt tirdzniecību uz Kopienu, ja antidempinga pasākumi tiktu atcelti.

(84)

Kā minēts iepriekš, Indonēzijā pārskata izmeklēšanas periodā darbojās pieci ražotāji. Saskaņā ar tirgus izpētes ziņojumu Indonēzijā tika saražotas 324 000 tonnas un ražotāji, kas sadarbojās, veidoja aptuveni 47 % no šā apjoma. No ražotājiem, kuri sadarbojās, saņemtā informācija un tirgus izpēte liecina par to, ka neizmantotā jauda bija apmēram 10 % no kopējās jaudas jeb 37 000 tonnas. Tas atbilst aptuveni 1,5 % no Kopienā patērētā produkcijas daudzuma.

(85)

No ražotājiem, kuri sadarbojās, saņemtā informācija liecināja, ka PET krājumi bija nelieli.

(86)

Attiecībā uz neizmantotajām jaudām un krājumiem izmeklēšanā atklājās, ka ievērojums daudzums PET varētu kļūt pieejams pārdošanai Kopienas tirgū.

(87)

No iepriekšminēto faktoru izvērtējuma izriet, ka pastāvēja būtiska atšķirība starp cenām, ko Indonēzijas ražotāji realizējuši trešo valstu tirgos, un to normālvērtību.

(88)

Turklāt ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta cenas trešo valstu tirgos un Indonēzijas iekšzemes tirgū ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienā. Tāpēc, ņemot vērā neizmantotās jaudas pieejamību, Indonēzijas ražotājiem eksportētājiem ir stimuls palielināt tirdzniecības apjomus Kopienas tirgū gadījumā, ja pasākumus atceltu, un, iespējams, ka šī pārdošana notiktu par dempinga cenām.

(89)

Lēš, ka attiecīgā ražojuma kopējais paredzamais produkcijas un pārdošanas apjoms Malaizijas ražotājiem ir aptuveni 120 000 tonnu, taču kopējais PET patēriņš Malaizijā ir tikai aptuveni 60 000 tonnas. Situācijā, kad iekšzemes tirgus spēj patērēt tikai aptuveni pusi no kopējā ražošanas un pārdošanas apjoma, ir skaidrs, ka attiecīgā produkta ražotāji Malaizijā kopumā ir atkarīgi no eksporta tirgiem, lai varētu turpināt darbību ar pašreizējo jaudu.

(90)

Izmeklēšanā atklājās, ka cenas iekšzemes tirgū bija aptuveni par 10 līdz 20 % zemākas nekā Kopienas tirgū noteiktās vidējās cenas. Nav pamata secināt, ka tas mainītos gadījumā, ja pasākumus atceltu.

(91)

Informācija, ko sniedza abi 17. apsvērumā minētie eksportētāji, kuri sadarbojās, liecināja par to, ka eksports uz trešām valstīm ir ticis veikts lielos apjomos, kas pārskata izmeklēšanas periodā sasniedza 67 % no pārdošanas kopapjoma.

(92)

Vienam Malaizijas eksportētājam, kurš bija eksportējis uz Kopienu, vidējās svērtās eksporta cenas uz trešām valstīm bija zemākas par vidējām svērtajām normālvērtībām, kas tika noteiktas dempinga aprēķina nolūkos, un izrādījās, ka tās bijušas zemākas par pārdošanas cenām uz Kopienu. Tas liecina par to, ka Malaizijas eksportētājs, iespējams, arī pārdod PET uz trešo valstu tirgiem par dempinga cenām un ka cenu starpība ir pat lielāka par to, kāda tika konstatēta Eiropas tirgū.

(93)

Attiecībā uz otru eksportētāju, kas pārskata izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Kopienu, izmeklēšanā atklājās, ka vidējās eksporta cenas uz trešām valstīm bija zemākas par ražošanas izmaksām, kas liecina par to, ka arī līdzīgs ražojums trešo valstu tirgos tiek realizēts par dempinga cenām.

(94)

Tas liecina par lielu iespējamību, ka eksporta dempings attiecībā uz Kopienu atkārtosies, ja pasākumi tiks atcelti.

(95)

Informācija, ko sniedza 17. apsvērumā minētie eksportētāji, kuri sadarbojās, liecināja par to, ka eksports uz trešām valstīm ticis veikts par tādu vidējo svērto eksporta cenu, kas bija ievērojami zemāka par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienā.

(96)

Tāpēc, ņemot vērā dominējošo cenu līmeni, var secināt, ka Kopiena būtu uzskatāma par pievilcīgu tirgu Malaizijas ražotājiem eksportētājiem. Pamatojoties uz šo pieņēmumu, uzskata, ka, ja pasākumi tiktu atcelti, būtu ekonomisks stimuls no eksporta uz trešām valstīm pārorientēties uz rentablāku Kopienas tirgu. Ja pārdošanas apjomi tiktu novirzīti uz Kopienu, tie arī, iespējams, tiktu realizēti par dempinga cenām.

(97)

Izmeklēšanā atklājās, ka divu vienīgo ražotāju, kuri sadarbojās, ražošanas jaudas izmantošanas līmenis pārskata izmeklēšanas periodā bija ļoti zems, t. i., 30 līdz 80 %. Pamatojoties uz to, var secināt, ka Malaizijā ir ievērojami neizmantotās jaudas daudzumi. Gadījumā, ja pasākumus atceltu, Malaizijas ražotājiem eksportētājiem rastos iemesls izmantot savu neizmantoto jaudu un palielināt eksporta preču pārdošanas apjomus, galvenokārt uz Kopienu.

(98)

Tika konstatēts, ka abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, ir normāls krājumu līmenis. Tomēr jāpiebilst, ka krājumus nevar uzskatīt par būtisku rādītāju, jo PET ražošana Malaizijā lielākoties ir balstīta uz pircēju pasūtījumiem. Tādējādi PET krājumi galvenokārt tiek veidoti, gaidot to nogādāšanu jau zināmiem pircējiem.

(99)

Izmeklēšanā atklājās, ka viens no ražotājiem, kuri sadarbojās, turpināja veikt dempinga darbības, neņemot vērā spēkā esošos pasākumus.

(100)

Turklāt vidējās svērtās eksporta cenas, ko ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bija noteikuši trešo valstu tirgos, un pārdošanas cenas iekšzemes tirgū arī ir ievērojami zemākas par dominējošo cenu līmeni Kopienā. Tāpēc, ņemot vērā ražošanas jaudas zemo izmantošanas līmeni, Malaizijas ražotājiem eksportētājiem ir stimuls pārorientēties uz Kopienas tirgu, iespējams, piemērojot dempinga cenas, gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(101)

60. apsvērumā ir paskaidrots, ka visiem četriem ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, konstatētās dempinga starpības bija mazākas par minimālo. Jāatgādina, ka šīs eksporta darbības tika veiktas laikā, kad divi no šiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, varēja veikt eksportu uz Kopienu par nulles nodokli. Tā kā šo četru ražotāju eksportētāju realizētais eksporta apjoms bija gandrīz 100 % no visiem PET ievedumiem pārskata izmeklēšanas periodā (saskaņā ar Statistikas biroja datiem), jebkuram ražotājam eksportētājam, kas izmeklēšanā sadarbojās, pastāvēja zema dempinga atkārtošanās iespējamība.

(102)

Izmeklēšanā atklājās, ka cenas Korejas Republikas iekšzemes tirgū, ko bija noteikuši uzņēmumi, kas sadarbojās, ir lielākas par cenām, kuras Kopienas ražošanas nozare noteikusi Kopienas tirgū. Nav iemesla uzskatīt, ka šīs uzņēmumiem, kuri sadarbojās, konstatētās cenas iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvas vai ka ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, iekšzemes tirgū veica tirdzniecību par ievērojami zemākām cenām nekā uzņēmumi, kas sadarbojās. Turklāt iespējams, ka uzņēmumi, kas nesadarbojās un kas neveica tirdzniecību EK, veiktu tirdzniecību par zemākām cenām, lai atgūtu zaudēto tirgus daļu EK tirgū. Tas liecina par uzņēmumu, kas nesadarbojās, radītu dempinga atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumus atceltu. Turklāt jāpiebilst, ka šie uzņēmumi, kas nesadarbojās, sākotnējās izmeklēšanas periodā eksportēja uz Kopienu nelielus daudzumus, kas nebija ievērojami.

(103)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika konstatēta cenu atšķirība – aptuveni 5 % – starp dominējošo cenu līmeni Korejas Republikas iekšzemes tirgū un šo ražotāju eksportu uz trešām valstīm. Tomēr, ņemot vērā to, ka tiem bija iespēja eksportēt uz Kopienu neierobežotus PET apjomus ar nulles nodokli, tirdzniecības (plūsmas) novirzīšanās iespējamība Kopienā nepārprotami ir diezgan neliela.

(104)

Kopumā bija pieejamas arī eksporta cenas uz trešām valstīm, tostarp cenas, ko bija noteikuši ražotāji, kuri nesadarbojās. Šīs minētās cenas bija zemākas par cenām iekšzemes tirgū, ko bija noteikuši ražotāji, kas sadarbojās. Šī cenu atšķirība atkal norāda uz to, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, eksportu uz Kopienu varētu veikt par dempinga cenām.

(105)

Izmeklēšanā atklājās, ka Korejas Republikas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir pārdevuši ievērojamus daudzumus trešām valstīm. Tomēr attiecībā uz uzņēmumiem SK Chemicals un KP Chemicals, ņemot vērā to, ka tiem bija iespēja par nulles nodokli eksportēt uz Kopienu neierobežotus PET daudzumus, tirdzniecības (plūsmas) novirzīšanās iespējamība ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir diezgan maza.

(106)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, ir izmantota tirgus izpētes ziņojuma informācija un Korejas Republikas Statistikas biroja sniegtā informācija.

(107)

Apkopojot eksporta kopapjomu uz trešām valstīm, ko saskaņā ar Korejas Republikas Statistikas biroja sniegtajiem datiem pārskata izmeklēšanas periodā realizēja Korejas Republikas ražotāji eksportētāji (727 000 t), un atskaitot eksporta apjomu, ko realizēja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās (320 000 t), iegūtais eksporta kopapjoms, ko realizēja ražotāji eksportētāji, kuri nesadarbojās, bija 407 000 t.

(108)

Apjomi, kurus uz katru galamērķi eksportēja ražotāji eksportētāji, kuri nesadarbojās, tika noteikti, ņemot vērā kopējo eksporta apjomu galamērķa valstī un atskaitot ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, eksporta apjomu galamērķa valstī. Piecas galamērķa valstis, uz kurām ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, varētu būt veikuši eksportu lielos daudzumos, ir ĶTR, Ukraina, Japāna, Tunisija un Irānas Islāma Republika.

(109)

Pamatojoties uz eksporta apjomiem, par kuriem datus sniedza Korejas Republikas Statistikas birojs, piecām galamērķa valstīm, kurām bija vislielākie eksporta apjomi, vidējā svērtā cena ir aprēķināta EUR 759 par tonnu. Kaut arī šī cena ir noteikta, balstoties uz neapstrādātiem un nepārbaudītiem statistikas datiem (daļēji ietverot ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, statistiskās vērtības un, iespējams, ietverot saistītajiem uzņēmumiem noteiktās eksporta cenas, kā arī cenas, kurās nav iekļauts jūras pārvadājumu frakts), vidējā cena joprojām ir ievērojami zemāka par vidējām importa cenām (CIF līmenī) uz Kopienu (aptuveni 25 %).

(110)

Pamatojoties uz to, t. i., ņemot vērā ievērojamos eksporta apjomus uz trešām valstīm, ko realizēja ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, un to, ka šo ražotāju eksportētāju cenas uz piecām lielākajām galamērķa valstīm ir ievērojami zemākas par vidējo cenu importam Kopienā, pastāv nopietns risks, ka ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, izraisīs tirdzniecības plūsmas novirzīšanos gadījumā, ja pasākumus atļaus atcelt. Ņemot vērā lielo dempinga starpību (55 %), ko sākotnējā izmeklēšanā konstatēja lielākajiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, ļoti iespējams, ka šie ražotāji eksportētāji atsāks savu dempinga praksi gadījumā, ja pasākumi tiks atcelti.

(111)

Tika konstatēts, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, ir normāls krājumu līmenis un ka tie darbojās ar gandrīz pilnu jaudu. Tādējādi dempinga atkārtošanās iespējamība ir ļoti neliela.

(112)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, jauda tika noteikta, pamatojoties uz Korejas Republikas ražotāju eksportētāju kopējo jaudu, kas tika iegūta no tirgus izpētes ziņojuma. Nav informācijas par krājumu līmeni. Ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, jaudu atskaitot no Korejas Republikas kopējā jaudas apjoma, tika aprēķināta ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, paredzamā jauda. Lēš, ka šī jauda varētu būt aptuveni 550 000 t apmērā, kas atbilstu 23 % tirgus daļai no Kopienas kopējā patēriņa.

(113)

Pamatojoties uz tirgus izpētes ziņojumu, neizmantotā Korejas Republikas jauda kopumā ir paredzama aptuveni 200 000 tonnu apmērā. Tādējādi nevar izslēgt, ka pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, ko gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, radītu tie ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās un kuriem ir neizmantota jauda.

(114)

Lai gan šiem četriem uzņēmumiem, kuri sadarbojās, nepastāv acīmredzama dempinga atkārtošanās iespējamība, izmeklēšanā atklājās, ka tiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās, gan pastāv reāla dempinga atkārtošanās iespējamība. Par to liecina dominējošā cenu līmeņa salīdzinājums Korejas Republikas iekšzemes tirgū ar cenu līmeni Kopienas tirgū, kā arī minētā iekšzemes tirgus cenu līmeņa salīdzinājums ar vidējo eksporta cenu līmeni uz trešo valstu tirgiem.

(115)

Turklāt būtisku tirdzniecības plūsmas novirzīšanās apdraudējumu patiešām var konstatēt, salīdzinot ievērojamos PET apjomus, kas pārdoti trešām valstīm par cenām, kas bija ievērojami zemākas par cenām, par kādām PET tika ievests Kopienā. Ņemot vērā uzņēmumu, kas nesadarbojās (sākotnējā izmeklēšanā – 55 %), dempinga vēsturi, nav iemesla uzskatīt, ka gadījumā, ja pasākumus atļaus atcelt, šie uzņēmumi neatsāks savas dempinga darbības.

(116)

Ražotāju, kuri sadarbojās, un ražotāju, kuri nesadarbojās, cenas Taivānas iekšzemes tirgū kopumā bija zemākas par cenām Kopienā. Cenas Taivānas iekšzemes tirgū bija patiešām izdevīgas. Tas nozīmē to, ka, no Taivānas ražotāja eksportētāja viedokļa, Kopienas cenu līmenis būtu ļoti pievilcīgs. Ņemot vērā konstatēto cenu attiecību, Taivānas eksporta cenas arī, iespējams, ir ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozarē noteiktajām vidējām cenām.

(117)

Viena ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, gadījumā cenas eksportam uz trešām valstīm bija ievērojami zemākas par Taivānas cenām iekšzemes tirgū. Cita ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās un kas eksportēja galvenokārt uz Japānu, gadījumā cenas eksportam uz trešām valstīm pārsniedza pārdošanas cenas iekšzemes tirgū. Tāpēc nevar izslēgt, ka gadījumā, ja pasākumi tiks atcelti, cenas eksportam uz Kopienu sekos Taivānas cenu tendencei attiecībā uz citām valstīm (izņemot Japānu). Tādējādi dempinga atkārtošanās, iespējams, notiks pēc šāda scenārija. Šis novērtējums ir balstīts uz datiem, ko snieguši ražotāji, kas sadarbojās, jo citus datus šajā sakarā nevarēja iegūt.

(118)

Taivānas cenas eksportam uz trešām valstīm bija ievērojami zemākas par cenu līmeni Kopienā. Pārskata izmeklēšanas periodā Taivānas eksportam uz citām valstīm nepiemēroja nekādus antidempinga pasākumus. Gadījumā, ja pasākumus atceltu, nevar izslēgt, ka cenas eksportam uz Kopienu sekotu cenu tendencei attiecībā uz citiem tirgiem. Šādos apstākļos turpmāko eksportu uz Kopienu varētu veikt par dempinga cenām. Kā jau iepriekš minēts, šis novērtējums ir balstīts uz datiem, ko snieguši ražotāji, kas sadarbojās. Tomēr, tā kā nav pieejama informācija, kas liecinātu par to, ka cenas eksportam uz trešām valstīm vai cenas iekšzemes tirgū, kas tika konstatētas uzņēmumiem, kuri sadarbojās, nebūtu reprezentatīvas visiem Taivānas ražotājiem eksportētājiem, jāsecina arī, ka turpmāko eksportu uz EK uzņēmumi, kas nesadarbojās, iespējams, varētu veikt par dempinga cenām.

(119)

Viens uzņēmums, kas sadarbojās, pārskata izmeklēšanas periodā pilnībā izmantoja savu jaudu, bet kāds cits neizmantoja ievērojamu daudzumu savas kopējās jaudas. Uzņēmumiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās, neizmantotās jaudas apjoms bija 400 000 līdz 500 000 tonnas. Tie ir aptuveni 20 % no Kopienas kopējā patēriņa pārskata izmeklēšanas periodā. Ņemot vērā pievilcīgo cenu līmeni Kopienas tirgū, gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, šādi neizmantotās jaudas daudzumi, iespējams, tiktu novirzīti uz Kopienu.

(120)

Gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, neizmantotās jaudas daudzumi, iespējams, tiktu novirzīti uz Kopienu. Turklāt šāds eksports uz Kopienu, iespējams, tiktu veikts par dempinga cenām, ņemot vērā zemo cenu līmeni eksportam uz trešo valstu tirgiem, izņemot Japānu. Iespējams, uz Kopienas cenām tiek izdarīts spiediens, Kopienas tirgū ievedot lielus attiecīgā ražojuma daudzumus. Šāda negatīva cenu tendence, iespējams, varētu saasināt dempingu, kas tika konstatēts pārskata izmeklēšanas periodā.

(121)

Kā uzsvērts 71. apsvērumā, zināms, ka pārskata izmeklēšanas periodā Taizemē darbojās vismaz trīs citi PET ražotāji, kuri izmeklēšanā nesadarbojās. Saistībā ar šiem ražotājiem tika izanalizēta no Statistikas biroja un citiem avotiem iegūtā informācija.

(122)

Informācija par krājumiem un tirdzniecību trešo valstu tirgos attiecas vienīgi uz ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās. Bija iespējams iegūt datus par kopējo ražošanas jaudu Taizemē un, pamatojoties uz tirgus izpēti, aprēķināt visu Taizemes ražotāju eksportētāju ražošanas apjomu. Šajā sakarā tika nolemts, ka atzinumi attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojās, nevarētu būt labvēlīgāki par tiem, kas attiecas uz uzņēmumiem, kas sadarbojās.

(123)

Izmeklēšanā atklājās, ka cenas iekšzemes tirgū bija bijušas par 10 līdz 20 % zemākas nekā vidējās cenas, kas bija noteiktas Kopienas tirgū. Nav pamata uzskatīt, ka tas mainītos gadījumā, ja pasākumus atceltu.

(124)

Informācija, ko sniedza 17. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās un kurš neveica eksportu uz Kopienu, atklāja, ka eksports uz trešām valstīm tika veikts lielos apjomos un pārskata izmeklēšanas periodā sastādīja vairāk nekā 80 % no pārdošanas kopapjoma. Turklāt tika konstatēts, ka vidējās cenas eksportam uz trešām valstīm bija zem pašizmaksas, kas liecina par to, ka attiecīgais ražojums trešo valstu tirgos tika pārdots par dempinga cenām. Turklāt attiecībā uz uzņēmumiem, kas nesadarbojās, nav informācijas, kas apliecinātu, ka to cenu veidošanas režīms atšķīrās no režīma Taizemes iekšzemes tirgū vai trešo valstu tirgos, tāpēc var pieņemt, ka arī šie uzņēmumi pārdošanu trešo valstu tirgos ir realizējuši par zemākām cenām nekā iekšzemes tirgū.

(125)

Informācija, ko sniedza eksportētājs, kas sadarbojās un kas neveica eksportu uz Kopienu, liecināja, ka eksports uz trešām valstīm tika veikts par vidējām svērtajām eksporta cenām, kas bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares noteiktajām pārdošanas cenām Kopienā.

(126)

Pieņemot, ka dominējošais cenu līmenis Kopienā saglabātos tāds pats, jāsecina, ka Kopienu var uzskatīt par Taizemes ražotājiem eksportētājiem pievilcīgu tirgu. Pamatojoties uz šiem datiem, var uzskatīt, ka patiešām pastāv ekonomisks stimuls no eksporta uz trešām valstīm pārorientēties uz rentablāko Kopienas tirgu, ja pasākumi tiktu atcelti.

(127)

Taizemei ir ievērojami neizmantotās jaudas apjomi. Izmeklēšanā atklājās, ka ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, konstatētais ražošanas jaudu izmantošanas līmenis pārskata izmeklēšanas periodā bija neliels.

(128)

Kā izriet no tirgus izpētes ziņojuma, ražotāju eksportētāju, kas nesadarbojās, jaudas izmantojuma līmenis tiek lēsts 500 000 tonnu apmērā, ja produkcijas kopapjoms bija aptuveni 430 000 tonnas. Pamatojoties uz šiem skaitļiem, neizmantotā jauda ir aptuveni 70 000 tonnas. Gadījumā, ja šo neizmantoto jaudu novirzītu pārdošanai Kopienas tirgū, tās apjoms veidotu aptuveni 2,9 % no kopējā patēriņa Kopienā.

(129)

Tirgus izpētes dati liecina, ka Taizemes iekšzemes tirgus var izmantot mazāk nekā 94 000 tonnas jeb 25 % PET produkcijas iekšzemes tirgū. Šādos apstākļos attiecīgā ražojuma izgatavotāji Taizemē ir būtiski atkarīgi no eksporta preču pārdošanas apjomiem, lai tiem būtu iespējams turpināt savu darbību ar tādu pašu jaudu. Šādos apstākļos pastāv liela iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, eksporta apjoms uz EK palielinātos. Tāpēc nevar izslēgt, ka Taizemes ražotāji eksportētāji varētu pazemināt cenas eksportam uz Kopienu līdz cenu līmenim eksportam uz citiem trešo valstu tirgiem, lai tādējādi atgūtu zaudēto tirgus daļu gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti. Līdz ar to nevar arī izslēgt, ka pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība, ko gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, radītu ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās.

(130)

Tika konstatēts, ka ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, bija normāls krājumu līmenis. Tomēr jāpiebilst, ka krājumus nevar uzskatīt par būtisku rādītāju, jo PET ražošana Taizemē galvenokārt ir balstīta uz pircēju pasūtījumiem. Tādējādi PET krājumi galvenokārt tiek veidoti, gaidot to nogādāšanu jau zināmiem pircējiem.

(131)

Tā kā vienīgais ražotājs, kas sadarbojās, neveica eksportu uz Kopienu, izmeklēšanā nevarēja secināt, vai dempings turpinās neatkarīgi no spēkā esošajiem pasākumiem.

(132)

Tomēr ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, vidējās svērtās cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem un pārdošanas cenas iekšzemes tirgū bija ievērojami zemākas par Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenām Kopienā. Pārdošanas cenas bija zemākas par ražošanas izmaksām. To var uzskatīt par rādītāju tam, ka gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti, tirdzniecība, iespējams, tiktu veikta par dempinga cenām. Turklāt, ņemot vērā pievilcīgo cenu līmeni Kopienā, Taizemes ražotājiem eksportētājiem būtu stimuls realizēt pārdošanu Kopienas tirgū gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(133)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, būtisku tirdzniecības (plūsmas) novirzīšanās apdraudējumu var konstatēt, salīdzinot iekšējo pieprasījumu ar ievērojamiem daudzumiem PET, kas tika pārdoti trešām valstīm. Jāatgādina, kā noteikts 131. un turpmākajos apsvērumos, ka Taizemes ražotāji ir ļoti atkarīgi no eksporta un ka kopumā tiem ir liels neizmantotās jaudas daudzums, ko varētu novirzīt uz Kopienu. Ņemot vērā to dempinga vēsturi (32,5 % sākotnējā izmeklēšanā), jāsecina, ka pasākumu atcelšanas gadījumā pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība.

(134)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, jāsecina, ka gadījumā, ja pasākumi tiks atcelti, dempings, iespējams, turpināsies un/vai atkārtosies. Tāpēc attiecīgi ir ierosināts saglabāt pasākumus, kas piemērojami Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Taivānas un Taizemes izcelsmes PET importam.

(135)

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, iespējams, pastāv nopietna dempinga atkārtošanās iespējamība. Tā ir balstīta uz datiem, kas liecina par to, ka ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, bija ievērojams ražošanas apjoms un eksporta jauda, un, kā liecina dempinga prakse sākotnējās izmeklēšanas periodā, ļoti iespējams, ka gadījumā, ja pasākumi tiks atcelti, tas kļūs par eksportu uz Kopienu par dempinga cenām.

(136)

Attiecīgi ir ierosināts saglabāt Korejas Republikas izcelsmes PET importam piemērojamos pasākumus.

(137)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai izmaiņas apstākļos attiecībā uz sākotnējo izmeklēšanu dempinga sakarā var pamatoti uzskatīt par ilglaicīgām.

(138)

Jāatgādina, ka, veicot starpposma pārskatu saistībā ar Korejas Republiku, tika apskatīta dempinga starpība trīs uzņēmumiem – SK Chemicals Co Ltd., KP Chemicals Corp. un Daehan Synthetic Fibres Co. Ltd – un to saistītajiem uzņēmumiem.

(139)

Attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuri pārskata izmeklēšanas periodā eksportēja PET uz Kopienu, starpposma pārskatā atklājās, ka to dempinga starpība saglabājās minimālā līmenī. Galvenais iemesls bija tas, ka pa to laiku, kamēr šo uzņēmumu normālvērtības un pārdošanas cenas iekšzemes tirgū salīdzinājumā ar sākotnējās izmeklēšanas datiem pieauga, attiecīgi arī palielinājās pārdošanas cenas Kopienas tirgū.

(140)

Nav nekādu norāžu, kas liecinātu par to, ka šīs izmaiņas, kas noveda līdz minimālajai dempinga starpībai, nebūtu ilglaicīgas, jo tika konstatēts, ka visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija augsts ražošanas jaudu izmantošanas rādītājs (virs 90 %). Turklāt nevienam no tiem nebija plānu palielināt ražošanas jaudu Korejas Republikā. Viens no šiem ražotājiem, proti, SK Chemicals, ir izveidojis ražotni Kopienā un, iespējams, samazinās savus eksporta apjomus no Korejas Republikas.

(141)

Saistībā ar ražotāju eksportētāju Daehan, kurš, kā minēts 49. apsvērumā, tomēr nolēma izmeklēšanā nesadarboties, nebija iespējams pārbaudīt nevienu faktu, kas attiecās uz šo uzņēmumu.

(142)

Tādējādi atzinums attiecībā uz šo uzņēmumu ir jābalsta uz faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, t. i., pamatojoties uz informāciju, kas atrodama pieprasījuma pieteikumā un nepārbaudītajā aptaujas anketā.

(143)

Attiecībā uz divām ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, grupām – SK Chemicals un KP Chemicals –, apstākļus, saskaņā ar kuriem šajā izmeklēšanā tika aprēķinātas dempinga starpības, var uzskatīt par ilglaicīgiem.

(144)

Attiecībā uz trešo ražotāju eksportētāju – Daehan Synthetic Fibres – jāatgādina, ka šis uzņēmums nesadarbojās un ka analīze tādējādi jābalsta uz pieejamiem faktiem, kuri liecina par dempinga turpināšanos. Saskaņā ar šiem apstākļiem šim uzņēmumam ir jāaprēķina atlikušais maksājums, kā tas noteikts sākotnējā izmeklēšanā un apstiprināts pēdējā pārskatīšanā.

(145)

Pašreizējā izmeklēšanā sadarbojās tikai divi Taivānas ražotāji eksportētāji. Tādējādi apstākļu izmaiņu ilglaicīguma analīze attiecas tikai uz šiem diviem uzņēmumiem.

(146)

Kopš bija pieņemta Padomes Regula (EK) Nr. 83/2005 (9), uzņēmumam Far Eastern Textiles tika piemērots nulles nodoklis. Otram ražotājam eksportētājam, kurš sadarbojās, proti, Shinkong Synthetic Fibres, ar minēto regulu tika noteikta dempinga starpība 3,1 % apmērā.

(147)

Pamatojoties uz pārskata izmeklēšanas periodā veikto dempinga analīzi, tika noteiktas izmainītās dempinga starpības: uzņēmumam Far Eastern – 3,5 % un uzņēmumam Shinkong – 6,5 %.

(148)

Attiecībā uz diviem ražotājiem, kuri sadarbojās un kuri pārskata izmeklēšanas periodā veica eksportu uz Kopienu, nav iemesla uzskatīt, ka izmaiņas, kas notikušas starp pašreizējo un iepriekšējo izmeklēšanu, tas ir, izmaiņas attiecībā uz cenām eksportam uz Kopienu un normālvērtībām, kā dēļ tika mainītas dempinga starpības, nav ilglaicīgas. Attiecībā uz uzņēmumu, kuram tika konstatēts dempinga modelis, izmeklēšanā atklājās, ka uzņēmums ir pārdevis jaunam pircējam lielus daudzumus par cenām, kas ir ievērojami zemākas par tā vispārējo eksporta cenu līmeni. Tā kā uzņēmums neapgalvoja, ka pārtrauks tirdzniecību šim pircējam vai ka piemēros tā eksporta cenas, var secināt, ka šis modelis pastāvēs arī turpmāk. Turklāt šis uzņēmums pārskata izmeklēšanas periodā gandrīz pilnībā izmantoja savu ražošanas jaudu. Tādējādi, visticamāk, uzņēmuma tirdzniecības modelī nenotiks nekādas lielas izmaiņas, kas ietekmētu tā cenu līmeni, atbilstoši ietekmējot normālvērtības un eksporta cenas.

(149)

Attiecībā uz otru uzņēmumu, kas sadarbojās, novērotās izmaiņas nebija ievērojamas, t. i., izmaiņas dempinga starpībās no 3,1 % līdz 6,5 % sakarā ar nedaudz lielākām izmaiņām attiecībā uz normālvērtībām, nevis eksporta cenās. Maz ticams, ka šie apstākļi nākotnē varētu mainīties, jo naftas cenas, kas ir būtiskākais izmaksu faktors PET ražošanā, stabilizējas augstā līmenī.

(150)

Tātad var uzskatīt, ka abu uzņēmumu dempinga starpības, kas aprēķinātas, pamatojoties uz šajā izmeklēšanā iegūtajiem datiem, ir ticamas un ka konstatētās izmaiņas ir ilglaicīgas.

(151)

Kopienā PET ražo šādi uzņēmumi:

(152)

Visu šo uzņēmumu saražotais PET ir uzskatāms par Kopienas produkciju pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(153)

Komisija izvērtēja, vai Kopienas ražotāji, kuri sadarbojās un pieprasīja pārskatīšanu sakarā ar spēkā esošo pasākumu termiņa beigšanos vai atbalstīja šo prasību, pārstāvēja ievērojamu daļu kopējās PET produkcijas Kopienā. Šie Kopienas ražotāji veidoja 88 % no kopējās PET produkcijas Kopienā. Tie Kopienas ražotāji, kuri pilnībā nesadarbojās, tika izslēgti no Kopienas ražošanas nozares definīcijas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka tie Kopienas ražotāji, kas pilnībā sadarbojās, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Sākotnējās izmeklēšanās Kopienas ražošanas nozare pārstāvēja vairāk nekā 85 % no kopējās PET produkcijas Kopienā minētajā laikā.

(154)

Kopienas ražošanas nozari veido šādi divpadsmit Kopienas ražotāji, kas iepriekš daļēji minēti 16. apsvērumā:

Voridian BV (Nīderlande), M & G Polimeri Italia Spa (Itālija), Equipolymers Srl (Itālija), La Seda de Barcelona SA (Spānija), Novapet SA (Spānija), Selenis Industria de Polimeros SA (Portugāle), Aussapol Spa (Itālija), Advansa Ltd (Apvienotā Karaliste), Wellman BV (Nīderlande), Boryszew subsidiary Elana Wse (Polija), V.P.I. SA (Grieķija), SK Eurochem (Polija).

(155)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, pārējo Kopienas ražotāju tirdzniecības novērtējuma Kopienas tirgū, kas pamatots ar sūdzības iesniegšanas posmā iegūtajiem datiem, un Statistikas biroja datiem par visu Kopienas importu no trešām valstīm.

(156)

No 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam attiecīgā ražojuma patēriņš Kopienā pastāvīgi pieauga, līdz minētajā periodā tas sasniedza 2 400 000 tonnas. Vispārējais pieaugums šajā laikposmā bija 18 %. Pieaugums daļēji bija saistīts ar jauniem pieteikumiem (cita starpā alum, vīnam) un daļēji arī ar patēriņa pieaugumu valstīs, kuras iestājās Eiropas Savienībā 2004. gadā.

1.   tabula

(157)

Sākotnējā izmeklēšanā Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taivānas un Taizemes izcelsmes attiecīgā ražojuma imports tika kumulatīvi novērtēts saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu. Tika pārbaudīts, vai kumulatīvais novērtējums būtu piemērots arī pašreizējā izmeklēšanā.

(158)

Attiecībā uz divu Korejas Republikas uzņēmumu, kas sadarbojās, importa apjomiem izmeklēšana uzrādīja vai nu minimālu dempingu, vai neuzrādīja to nemaz. Tādējādi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu minētie attiecīgie ievedumi nebija kumulatīvi novērtējami. Tomēr tika konstatēts, ka dempinga starpība, kas noteikta saistībā ar importu no Indijas, Malaizijas un Taivānas, pārsniedza minimālo līmeni. Attiecībā uz importu no Indonēzijas un Taizemes izmeklēšanā atklājās, ka ievedumi nebija reprezentatīvi, un tādējādi dempinga starpību nevarēja noteikt. Tomēr tika secināts arī, ka gadījumā, ja pasākumus atļautu pārtraukt, pastāvētu dempinga atkārtošanās iespējamība. Attiecībā uz daudzumiem, ko eksportējusi katra no sešām attiecīgajām valstīm, tika uzskatīts, ka gadījumā, ja pasākumus atceltu, imports no katras attiecīgās valsts, iespējams, palielinātos līdz ievērojami augstākam līmenim nekā pārskata izmeklēšanas periodā un noteikti pārsniegtu minimālo slieksni. Attiecībā uz konkurences apstākļiem izmeklēšanā konstatēja, ka no attiecīgajām valstīm importētās PET granulas bija līdzīgas pēc visām galvenajām fizikālajām un tehniskajām īpašībām. Turklāt šīs granulas bija aizvietojamas ar Kopienā ražotajām granulām, un tajā pašā laikposmā tās Kopienā tika tirgotas caur līdzīgiem tirdzniecības kanāliem un ar līdzīgiem tirdzniecības nosacījumiem. Tāpēc uzskatīja, ka importētās PET granulas konkurē savā starpā un ar Kopienā ražotajām PET granulām.

(159)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika uzskatīts, ka attiecībā uz importu no Indijas, Malaizijas, Taizemes, Indonēzijas, Taivānas un importu par dempinga cenām no Korejas Republikas ir ievēroti visi pamatregulas 3. panta 4. punktā noteiktie kritēriji. Tāpēc kumulatīvi tika novērtēts imports no sešām attiecīgajām valstīm, izņemot divu Korejas Republikas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, ievedumus, kas nebija par dempinga cenām.

(160)

Sešām attiecīgajām valstīm importa apjomi, tirgus daļas un vidējās cenas mainījās, kā norādīts turpmāk. Šo datu pamatā ir Statistikas biroja informācija. Šajos datos nav jāietver Korejas Republikas imports, kas nebija par dempinga cenām. Taču konfidencialitātes apsvērumu dēļ tos var īpaši iekļaut. Tomēr šīs tendences attīstība būtībā būtu tāda pati, ja dati par Korejas Republikas importu, kas nebija par dempinga cenām, nebūtu ietverti.

(161)

No 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam imports no attiecīgajām valstīm samazinājās par 13 %, t. i., no 192 000 tonnām 2002. gadā līdz 167 000 tonnām pārskata izmeklēšanas periodā. Salīdzinājumā ar 2002. gadu šie rādītāji 2003. gadā saglabājās nemainīgi un 2004. gadā samazinājās par 3 %, bet pārskata izmeklēšanas periodā vēl par 10 %.

2.   tabula

(162)

Pārskatīšanas sākumā bija paredzama Kopienas ražotāju atlase, taču, uzskatot, ka to skaits nebija pārāk liels, tika nolemts ietvert tos visus, un tādējādi zaudējumu rādītāji tika izvērtēti, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota visas Kopienas ražošanas nozares līmenī.

(163)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kuri attiecas uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(164)

Kopienas ražošanas nozares produkcija no 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam palielinājās par 20 %, t. i., no 1 456 000 tonnām 2002. gadā līdz 1 760 000 tonnām pārskata izmeklēšanas periodā. Ikgadējais palielinājums bija 4,8 % 2003. gadā un 4,6 % 2004. gadā. Nākamais palielinājums bija pārskata izmeklēšanas periodā, kad ražošana pieauga par 150 000 tonnām, t. i., par 10,8 %. Tas radās sakarā ar nozares pārstrukturēšanas procesu, kas tika veikts, lai labāk kontrolētu ražošanas izmaksas un tādējādi savā labā izmantotu pieaugošo patēriņu Kopienas tirgū, kas, kā minēts iepriekš, laikā no 2002. gada līdz IP pieauga par 19 % (no 2 miljoniem tonnu 2002. gadā līdz 2,4 miljoniem tonnu pārskata izmeklēšanas periodā).

3.   tabula

(165)

No 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam ražošanas jauda pieauga par 22 %, t. i., no 1 760 000 tonnām 2002. gadā līdz 2 156 000 tonnām pārskata izmeklēšanas periodā. Pieaugums galvenokārt notika pārskata izmeklēšanas periodā, kad ražošanas jauda salīdzinājumā ar 2004. gadu pieauga par 300 000 tonnām jeb 16,7 %. Šis būtiskais ražošanas jaudas palielinājums notika vienlaikus ar ražošanas palielināšanos tajā pašā laikposmā (sk. 164. apsvērumu). Ražošanas jaudas pieaugumu izraisīja papildu ieguldījumi ražošanas līnijās, kas izveidotas, lai savā labā izmantotu pieaugošo tirgu. Ražošanas jaudu izmantojums 2003. gadā pieauga par 4 procentu punktiem, 2004. gadā paliekot šajā līmenī, un tad pārskata izmeklēšanas periodā samazinājās par 5 procentu punktiem līdz 82 %. Samazinājums 2004. gadā izriet no ražošanas jaudas būtiska pieauguma šajā laikposmā. Tādējādi lielāki ražošanas apjomi pārskata izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2004. gadu sakrita ar zemākiem ražošanas jaudu izmantošanas rādītājiem.

4.   tabula

(166)

Pārdošanas apjoms, ko Kopienas ražošanas nozare pārdeva Kopienas tirgū, no 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam palielinājās par 21 %. 2 % palielinājumam 2003. gadā sekoja pieaugums 2004. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā attiecīgi par 8 un 11 procentu punktiem. Neatkarīgi no pārdošanas apjomu pieauguma sakarā ar lielāku patēriņu Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa 2003. gadā samazinājās par 4 procentu punktiem, bet 2004. gadā pakāpeniski palielinājās par 5 procentu punktiem un par 1 procentu punktu pārskata izmeklēšanas periodā.

5.   tabula

(167)

Kopumā jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 2 %, kas liecina par to, ka tās izaugsme atpalika no patēriņa pieauguma kopējā tirgū.

(168)

Nodarbinātības līmenis attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozarē palielinājās par 18 %. Lielākais palielinājums bija 2003. gadā (par 11 procentu punktiem) un 2004. gadā (vēl par 6 procentu punktiem). Kaut arī šī pieauguma tendence pārskata izmeklēšanas periodā turpinājās, pieaugums sasniedza tikai 2 procentu punktus. Šis 18 % pieaugums visā periodā ir saistīts ar ražošanas apjomu, kas pieauga par 20 %.

6.   tabula

(169)

Kopienas ražošanas nozares darba ražīgums, kas mērāmas kā produkcijas izlaide tonnās uz vienu nodarbināto personu gadā, kopumā attiecīgajā periodā palielinājās. Sākotnēji tas 2003. gadā samazinājās par 6 % salīdzinājumā ar 2002. gadu un saglabājās šajā līmenī arī 2004. gadā, bet pārskata izmeklēšanas periodā ievērojami palielinājās par vairāk nekā 8 % salīdzinājumā ar 2004. gadu.

7.   tabula

(170)

Jāpiebilst, ka PET granulu ražošana ir kapitālietilpīga nozare un ka darbaspēka izmaksām ir ierobežota ietekme uz ražojuma vispārējām izmaksām. Attiecīgajā periodā algas palielinājās par 12 % salīdzinājumā ar kopējo ražošanas izmaksu palielinājumu par 20 %. Cits būtisks rādītājs ir algu izmaksas par katru saražoto tonnu. Minētajā periodā šīs izmaksas samazinājās par 6 %.

8.   tabula

(171)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, ņemot vērā no attiecīgajām valstīm importēto ražojumu apjomu un cenas.

(172)

Vienības pārdošanas cenas palielinājās no EUR 924 par tonnu 2002. gadā līdz EUR 1 058 par tonnu pārskata izmeklēšanas periodā. Kopumā tām bija augšupejoša tendence (visā laikposmā tās palielinājās par 15 %). Šis palielinājums lielā mērā ir izejmateriālu cenu pieauguma sekas un ir saistīts ar naftas cenu pieaugumu. Kaut arī Kopienas ražošanas nozare palielināja cenas, tā nespēja pārvarēt izmaksu palielinājumu pakārtotajā nozarē un pilnībā atspoguļot izejmateriālu cenu palielinājumu savās pārdošanas cenās. Tas bija pamatā saistīts ar faktu, ka izejmateriālu cenu palielinājums bija lielāks nekā PET cenu pieaugums. Turklāt Kopienas ražošanas nozare saskārās ar importa spiedienu. Lai saglabātu savu tirgus daļu, Kopienas ražošanas nozare varēja vienīgi mēreni palielināt savas cenas un tādā veidā pārdzīvot cenu pieauguma apturēšanu.

9.   tabula

(173)

Paturot prātā to, ka 1 tonnas PET saražošanai ir vajadzīgi aptuveni 850 kg attīrītas tereftalskābes (PTA) un 350 kg monoetilēnglikola (MEG) (galvenie izejmateriāli), izejmateriālu izmaksas (PTA un MEG) no 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam būtiski palielinājās attiecīgi par 67 % un 31 %, sasniedzot EUR 770 par tonnu (PTA) un EUR 721 par tonnu (MEG) (vidējā vērtība pārskata izmeklēšanas periodā). Lai gan ir ziņots par nelielu PTA cenu samazināšanos 2005. gada trešajā ceturksnī, kad cenas kritās līdz EUR 700 par tonnu un tika novērota būtiska cenu stabilizācija attiecībā uz MEG, jānorāda, ka izejmateriāli tiek iepirkti iepriekš un uz ilgtermiņa līgumu pamata. Tā rezultātā attiecīgajā periodā, neņemot vērā PTA cenu nelielo kritumu pārskata izmeklēšanas perioda beigās, Kopienas ražošanas nozare joprojām saskaras ar ievērojamā cenu palielinājuma sekām. Turklāt sakarā ar stāvokli pasaules naftas tirgū PET ražošanai nepieciešamo izejmateriālu cenas ir jutīgas pret neparedzamām izmaiņām, taču tās visticamāk paliks augstā līmenī. Visi šie faktori sekmē Kopienas PET ražotāju neaizsargātības līmeņa paaugstināšanos.

10.   tabula

(174)

Salīdzinājumam Kopienas ražošanas nozares saražoto PET granulu vidējā vienības cena par tonnu bija šāda:

11.   tabula

(175)

Galveno izejmateriālu izmaksas attiecīgajā periodā, kā norādīts 10. un 11. tabulā, pastāvīgi palielinājās (PTA par 67 %, MEG par 31 %), savukārt kopējās ražošanas izmaksas pieauga tikai par 21 %. Tomēr, kā redzams 9. tabulā, cenas palielinājās tikai par 15 %, jo Kopienas ražošanas nozare nespēja pārvarēt izmaksu palielinājumu pakārtotajā nozarē un pilnībā atspoguļot izejmateriālu cenu pieaugumu savās pārdošanas cenās.

(176)

Krājumu līmenis visā attiecīgajā periodā, t. i., no 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam, samazinājās par 10 %. Kaut arī sākotnējā izmeklēšanā krājumi netika uzskatīti par būtisku rādītāju attiecībā uz Kopienas ražošanas nozarē saražoto PET, ņemot vērā PET tirgus sezonālo raksturu visa gada laikā. Salīdzinājumā ar produkciju krājumi veido aptuveni 5/6 % no produkcijas izlaides.

12.   tabula

(177)

Rentabilitāte ir peļņa, ko nodrošina attiecīgā ražojuma tirdzniecība Kopienā. Peļņu no aktīvu kopsummas un naudas plūsmu varēja izmērīt šaurākās ražojumu grupas līmenī, kurā bija ietverts arī līdzīgais ražojums saskaņā ar pamatregulas 3. panta 8. punktu. Turklāt ienākumi no ieguldījumiem ir aprēķināti, ņemot vērā peļņu no aktīvu kopsummas, jo peļņa no aktīvu kopsummas tiek uzskatīta par atbilstošāku tendences analīzei.

13.   tabula

(178)

Pēc cenu pieauguma apturēšanas, kas sākās 2002. gadā, un vienlaikus ar liela attiecīgo valstu dempinga importa pieaugumu Kopienas ražošanas nozares finansiālā situācija pasliktinājās un 2003. gadā cieta zaudējumus. Pēc nelielas atgūšanās 2004. gadā sakarā ar ĶTR un Austrālijai piemērotajiem pasākumiem zaudējumi pārskata izmeklēšanas periodā pieauga līdz – 3,2 %. Tādējādi jāpiebilst, ka ir redzama skaidra lejupejoša tendence.

(179)

Peļņa no aktīvu kopsummas un naudas plūsma attīstījās līdzīgi, t. i., 2002. gadā uzrādīja relatīvi labu stāvokli, 2003. gadā pasliktinājumu, 2004. gadā nelielu atgūšanos un turpmāku lejupslīdi pārskata izmeklēšanas periodā.

(180)

Ieguldījumi daļēji tika veikti, lai palielinātu jaudu, un daļēji, lai uzlabotu ražošanas procesu. Izdevumu galvenā daļa tika realizēta 2004. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā, un tas sakrita ar jaudas palielināšanos un nolūku saglabāt tirgus daļu, ņemot vērā pieaugošo patēriņu. Tomēr pašreizējais stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē un Kopienas un pasaules tirgus attīstība PET tirgus kontekstā, ko iezīmē zaudējumi, nebija stimulējošs liekiem ieguldījumiem. Kaut arī dažos apstākļos Kopienas ražotāji ir spējuši palielināt kapitālu (jo īpaši saistītie uzņēmumi), PET rentabilitātes trūkums neveicināja ieguldījumus, un dažos gadījumos lēmums tika atlikts.

(181)

Pastāvīgais patēriņa pieaugums, kas daļēji saistīts ar jauniem pieteikumiem (cita starpā alum, vīnam) un daļēji ar patēriņa pieaugumu valstīs, kuras 2004. gadā iestājās ES, piespieda Kopienas ražošanas nozari palielināt jaudu un ražošanas apjomus, lai tādējādi nezaudētu savu tirgus daļu. Lai to paveiktu, 2004. gadā un pārskata izmeklēšanas periodā notika nozīmīgs pārstrukturēšanas process, kas radīja biežas izmaiņas saistībā ar dažādu ražotāju īpašumtiesībām. Paralēli tika palielināts ražošanas līniju skaits, lai tādējādi neatpaliktu no patēriņa pieauguma un vienlaikus panāktu apjomradītus ietaupījumus. Tādējādi daži ekonomiskie rādītāji, proti, patēriņš, jaudas palielinājums, ražošana, pārdošanas apjoms ES un nodarbinātība, patiešām atbilda pozitīvajām tendencēm.

(182)

Tomēr visi iepriekšminētie pārstrukturēšanas centieni nevarēja līdzsvarot izejmateriālu cenu pastāvīgo un masīvo ietekmi attiecīgajā periodā. Augstākas izejmateriālu cenas nevarētu ietekmēt pakārtoto nozari tādā mērā, kādā tas būtu nepieciešams, lai saglabātu rentabilitāti noteiktā līmenī. Tas atbilda attiecīgo valstu importa zemajam cenu līmenim, kas skaidri radīja būtisku negatīvu spiedienu uz cenām Kopienas ražošanas nozarē. Tādējādi, neraugoties uz acīmredzamajām pozitīvajām tendencēm attiecībā uz ražošanu, pārdošanu un pārdošanas cenām, kopējā finansiālā situācija Kopienas ražošanas nozarē pasliktinājās, ko atspoguļoja negatīvās tendences attiecībā uz rentabilitāti (no 2,7 % peļņas 2002. gadā līdz 3,2 % zaudējumu pārskata izmeklēšanas periodā), eksporta tirdzniecību, ražošanas izmaksām, peļņu no ieguldījumiem un naudas plūsmu.

(183)

Tātad, neņemot vērā dažas acīmredzami pozitīvas tendences, kas izriet no zaudējumu rādītājiem, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir tālu no gaidāmajiem līmeņiem, kamēr tā pilnībā atgūsies no sākotnējā izmeklēšanā konstatētā kaitējuma.

(184)

Tādējādi var secināt, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir uzlabojies, salīdzinot ar laiku pirms pasākumu noteikšanas, tomēr joprojām ir ļoti nestabils. Turklāt importa radītais cenu spiediens neļāva Kopienas ražošanas nozarei pilnībā atspoguļot izejmateriālu cenu pieaugumu tās pārdošanas cenās.

(185)

Kā minēts 2. apsvērumā, jāatgādina, ka kopš 2004. gada augusta ir spēkā arī galīgie antidempinga pasākumi, kas noteikti Austrālijas un ĶTR izcelsmes PET importam.

(186)

Attiecīgajā periodā kopējais importa apjoms no šīm valstīm palielinājās par 12 % (no 65 000 tonnām līdz 73 000 tonnām). Kaut arī 2003. gadā tika konstatēts ievērojams tirgus daļas palielinājums (par 4 procentu punktiem), šī pieaugošā tendence 2004. gadā mainījās, jo importa tirgus daļa samazinājās līdz 2,4 % līmenim. Pārskata izmeklēšanas periodā bija vērojams neliels pieaugums par 0,6 %, ko radīja Ķīnas imports. Galīgo antidempinga maksājumu ietekme ir vērojama kopš 2004. gada. Ja imports no Austrālijas tika pārtraukts pilnībā, tad importa apjomi no Ķīnas nepārtraukti pieauga 2003. gadā par 130 %, 2004. gadā tie samazinājās atbilstīgi pasākumiem, bet pārskata izmeklēšanas periodā atkal pieauga par 47 %. Austrālijas cenas 2003. gadā samazinājās par 7 %, bet 2004. gadā par 6 %. Ķīnas cenas 2003. un 2004. gadā lēnām pieauga, pārskata izmeklēšanas periodā – par 24 %, t. i., no EUR 827 par tonnu līdz EUR 1 022 par tonnu. Visbeidzot jāpiebilst, ka ievērojamie importa apjomi no šīm divām valstīm tika veikti par cenām, kas vienmēr zemākas par Kopienas cenām, tādējādi veicinot Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

15.   tabula

(187)

Šajos rādītājos principā ir jāiekļauj arī Korejas Republikas imports, kas nebija par dempinga cenām. Taču konfidencialitātes apsvērumu dēļ tas ir apzināti izslēgts. Tomēr šīs tendences attīstība būtībā būtu tāda pati, ja tiktu ietverti dati par Korejas Republikas importu, kas nebija par dempinga cenām.

(188)

No 2002. gada līdz pārskata izmeklēšanas periodam kopējais citu valstu izcelsmes PET importa apjoms palielinājās par 136 %, sasniedzot 174 000 tonnas. To tirgus daļa ES attiecīgajā periodā palielinājās no 3,6 % līdz 7,1 %. Šīs tendences ir attēlotas turpmāk sniegtajā tabulā.

16.   tabula

(189)

Imports no Pakistānas attiecīgajā periodā pieauga par 157 %, jo īpaši pēc procedūras izbeigšanas 2004. gadā, kas bija pret to uzsākta. Imports no Savienotajām Valstīm ievērojami pieauga, t. i., par 144 %, pārskata izmeklēšanas periodā sasniedzot 50 000 tonnas. Imports no Meksikas pieauga no 1 500 tonnām 2002. gadā līdz 20 000 tonnām pārskata izmeklēšanas periodā, kas veidoja 1 390 % palielinājumu. Ciktāl tas attiecas uz Turciju, tās imports būtiski pieauga laikposmā no 2002. gada līdz 2004. gadam (par 244 %), bet pārskata izmeklēšanas periodā samazinājās par 36 %. Attiecībā uz cenām ir svarīgi norādīt, ka cenas importam no Savienotajām Valstīm, Meksikas un Turcijas palielinājās un bija augstākas par cita importa cenām un arī Kopienas ražošanas nozares cenām. Turklāt iespējams, ka ASV imports attiecas uz PET G, kas ir īpašs PET paveids ar augstākām viskozitātes prasībām un kas pārdots vidēji par 50 % vairāk nekā parastais PET. Importa cenas Pakistānai bija mazākas par Kopienas ražošanas nozares vidējām cenām laikposmā no 2002. gada līdz 2004. gadam. Pārskata izmeklēšanas periodā Pakistānas importa cenas palielinājās līdz Kopienas ražošanas nozares līmenim. Tādējādi var uzskatīt, ka šie ievedumi nevarēja ietekmēt stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(190)

Eksporta aktivitātes Kopienas ražošanas nozarē uzrādīja negatīvu tendenci attiecīgajā periodā, t. i., samazinājumu no 7,9 % līdz 4,9 % no Kopienas ražošanas nozares pārdošanas kopapjoma. Tikai 2003. gadā Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības rezultāti ievērojami uzlabojās, kas, iespējams, bija saistīts ar zemajām ES pārdošanas cenām. Tomēr pārskata izmeklēšanas periodā tie bija mazāk nekā 5 % no pārdošanas kopapjoma. Jāpiebilst, ka eksporta cenas pastāvīgi bija augstākas par ES pārdošanas cenām.

17.   tabula

(191)

Kā iepriekš secināts, ražotājiem eksportētājiem Indijā, Indonēzijā, Taizemē, Korejas Republikā, Taivānā un Malaizijā ir iespējas palielināt savus eksporta apjomus uz Kopienas tirgu.

(192)

CIF eksporta cenas Indijas, Taizemes un Malaizijas izcelsmes PET bija augstākas par Kopienas ražošanas nozares cenām. Tomēr atšķirība nebija liela, kas ļauj secināt, ka tad, ja nebūtu antidempinga maksājumu, šīs valstis varētu izdarīt pat lielāku cenu spiedienu uz Kopienas ražošanas nozari. Turklāt cenas Korejas Republikā, Taivānas un Indonēzijas importam Kopienā bija zemākas par Kopienas cenām. Atšķirība bija neliela Korejas Republikai un Taivānai (3 līdz 4 %), bet liela Indonēzijas gadījumā (27 %). Tādējādi tā ir skaidra norāde uz kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

(193)

Kā norādīts iepriekš, stāvokli Kopienas ražošanas nozarē arī ievērojami ietekmēja imports no ĶTR. Šā importa cenas bija zemākas par Kopienas cenu (EUR 1 022 par tonnu salīdzinājumā ar EUR 1 058 Kopienā). Turklāt imports no ĶTR sasniedza 73 000 tonnas, kas pārskata izmeklēšanas periodā veidoja tirgus daļu 3 % apmērā.

(194)

Attiecībā uz importa no attiecīgajām valstīm apjomiem var secināt, ka pastāv iespējamība, ka šie apjomi būtiski palielināsies sakarā ar attiecīgajās valstīs pieejamo kopējo ražošanas jaudu un neizmantoto jaudu, kā paskaidrots 196. apsvērumā.

(195)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, jāsecina, ka importa cenas, iespējams, Kopienas tirgū būtu zemākas, ja nebūtu antidempinga pasākumu, jo šo valstu ražotāji, iespējams, censtos atgūt zaudētās tirgus daļas vai arī palielināt savas esošās tirgus daļas. Šādas cenu tendences kopā ar attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju spēju realizēt ievērojamus PET daudzumus Kopienas tirgū, pilnīgi iespējams, ietekmēs cenu spiediena tendences pastiprināšanos tirgū, un gaidāms, ka tas negatīvi ietekmēs stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(196)

Šajā sakarā jāatgādina, ka visās sešās attiecīgajās valstīs tika konstatēts ievērojams daudzums neizmantotās ražošanas jaudas – no 37 000 tonnām Malaizijā līdz 400 000 tonnām Taivānā, kopā sastādot aptuveni 1 miljonu tonnu, t. i., 45 % no Kopienas ražošanas nozares ražošanas jaudas. Turklāt importa cenas attiecīgajā laikposmā nedaudz svārstījās virs vai zem Kopienas cenām. Taivānas, proti, valsts ar daudz lielāku neizmantoto ražošanas jaudu, izcelsmes importa cenas laikā, kad bija spēkā antidempinga pasākumi, samazinājās zem Kopienas cenu līmeņa. Turklāt Kopienā dominējošais cenu līmenis padara ES par pievilcīgu tirgu. Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja pasākumus atļautu pārtraukt, attiecīgo valstu ražotājiem būtu spēcīgs stimuls novirzīt savus pārdošanas apjomus uz ES tirgu par zemām cenām.

(197)

Turklāt informācija, kas nesen tapa publiski pieejama, liecina, ka saskaņā ar pārskatu Bulgārijas un Rumānijas uzņēmēji ir iepirkuši neparasti lielus daudzumus PET granulu no Āzijas valstīm. Nosūtīšana bija paredzēta 2006. gada novembrī un decembrī. Šī informācija norāda uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību Kopienas ražošanas nozarē, jo skaidri redzams, ka tad, ja nebūs antidempinga pasākumu, Kopienas tirgū būs ievērojami vairāk ievedumu no attiecīgajām valstīm.

(198)

Kā atklāts iepriekš, kaut arī stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē ir mazliet uzlabojies salīdzinājumā ar stāvokli, kāds bija pirms spēkā esošo antidempinga pasākumu noteikšanas, tas joprojām ir viegli ietekmējams un nestabils. Iespējams, ka tad, ja Kopienas ražošanas nozari ietekmētu imports par dempinga cenām vēl lielākos apjomos no attiecīgajām valstīm, tās finansiālais stāvoklis pasliktinātos un, visticamāk, būtu arī peļņas zaudējumi. Tādējādi, pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka pret Indiju, Indonēziju, Taizemi, Korejas Republiku, Taivānu un Malaiziju vērstie pasākumi, iespējams, izraisītu Kopienas ražošanas nozarē kaitējuma atkārtošanos.

(199)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Kopienas interešu noteikšana tika balstīta uz visu dažādo iesaistīto interešu novērtējumu. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir tādas situācijas analīze, kurā antidempinga pasākumi jau ir spēkā un tādējādi ļauj izvērtēt šo antidempinga pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz attiecīgajām pusēm.

(200)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu radoša dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, pastāv nepārvarami iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā saglabāt pasākumus nav Kopienas interesēs.

(201)

Kā norādīts iepriekš, pastāv reāla iespējamība, ka gadījumā, ja pasākumi tiks atcelti, atkārtosies zaudējumus radošs dempings. Visi Kopienas ražotāji, izņemot divus, pilnībā sadarbojās un pauda savu atbalstu spēkā esošajiem pasākumiem. Viens no Kopienas ražotājiem, kas saistīts ar vienu no Korejas Republikas eksportētājiem, arī ir paudis atbalstu šiem pasākumiem. Tomēr var uzskatīt, ka tā mātesuzņēmums veic eksportu par nulles nodokli.

(202)

Antidempinga pasākumu turpināšanās attiecībā uz attiecīgo valstu importu palielinās Kopienas ražošanas nozares izredzes sasniegt pienācīgu rentabilitātes līmeni. Vēl svarīgāk – tas novērsīs iespēju, ka Kopienas ražošanas nozare varētu tikt izstumta no tirgus. Pastāv liela iespējamība, ka varētu būt zaudējumus radošs dempings lielos apmēros, ar kuriem Kopienas ražošanas nozare nespētu cīnīties. Tādējādi Kopienas ražošanas nozare turpinātu gūt labumu no pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanas, jo īpaši tāpēc, ka tagad ir jauni pasākumi, kas piemēroti Austrālijas un ĶTR izcelsmes importam.

(203)

Komisija izsūtīja anketas 18 attiecīgā ražojuma importētājiem/tirgotājiem. Tomēr sadarbība no to importētāju/tirgotāju puses, kuri iepērk galvenokārt no attiecīgajām valstīm un veido aptuveni 5 % no ES patēriņa, bija ļoti neliela. Tikai viens importētājs/tirgotājs sniedza informāciju, un lielākā daļa tā iepirkumu tika veikti no Kopienas ražošanas nozares. Tikai nelieli daudzumi bija no attiecīgajām valstīm vai no citām eksportētājvalstīm. Šis importētājs/tirgotājs dod priekšroku tirgum, kurā ir spēkā nodoklis ar nulles likmi, kaut arī šobrīd uzrāda labus finanšu rezultātus. Paturot prātā, ka spēkā esošie pasākumi būtiski neietekmēja importētājus, jāsecina, ka pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšanai attiecībā uz Indijas, Indonēzijas, Taizemes, Malaizijas, Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes importu nebūtu būtiskas negatīvas ietekmes uz Kopienas importētāju stāvokli.

(204)

Komisija izsūtīja anketas visiem 47 zināmajiem pārstrādes uzņēmumiem/lietotājiem. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza tikai desmit pārstrādes uzņēmumi/lietotāji, kas kopumā veidoja zemu reprezentativitāti.

(205)

Saskaņā ar informāciju par iepirkumiem, kas sniegta to atbildēs uz anketas jautājumiem, pārstrādes uzņēmųmi/lietotāji, kas sadarbojās, pārskata izmeklēšanas periodā pārstāvēja aptuveni 20 % no Kopienas kopējā PET patēriņa. Pārskata izmeklēšanas periodā tie iepirka 95 % PET no Kopienas ražotājiem, bet atlikušo daļu ieguva no to valstu izcelsmes importa, kas nav šajos pārskatos iesaistītās valstis. Tika izteikti vairāki argumenti pret maksājumu noteikšanu.

(206)

Pieci pārstrādes uzņēmumi (kas pārstrādā PET granulas sagatavēs un pudeļu kategorijās un kas sastāda 10 % no patēriņa) sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. PET granulu izmaksas veido 55 % no to galaproduktu izmaksām (galvenokārt sagataves). Konstatēts, ka tie importē nelielus daudzumus no attiecīgajām valstīm un citām trešām valstīm. Tomēr tie iebilst pret maksājumu noteikšanu, uzskatot, ka pasākumu paildzināšana varētu izraisīt mākslīgu cenu palielinājumu Eiropā.

(207)

Pieci patērētāji, kas sastāda aptuveni 10 % no patēriņa, sniedza nepilnīgus datus. Lielāko patērētāju zemais sadarbības līmenis, iespējams, ir saistīts ar to, ka pēdējā izmeklēšana saistībā ar importu no ĶTR, Austrālijas un Pakistānas notika pirms tikai diviem gadiem. PET izmaksas sastāda aptuveni 6/7 % no kopējām izmaksām un tāpēc ir drīzāk ierobežotas. Kaut gan tie nav uzrādījuši importu no attiecīgajām valstīm, tie tāpat kā pārstrādes uzņēmumi iebilst pret maksājumu noteikšanu, uzskatot, ka pasākumi varētu izraisīt mākslīgu cenu palielinājumu Eiropā.

(208)

Uzskatot, ka pakārtotajā ražošanā ir visai labs finansiālais stāvoklis pretstatā pakārtotajai ražošanai Kopienas ražošanas nozarē, neviens pārstrādes uzņēmums/patērētājs neapgalvoja, ka pašreizējo maksājumu saglabāšana varētu izraisīt darb vietu zaudējumus vai ražotņu pārvietošanu uz ārvalstīm.

(209)

Attiecībā uz produkcijas izlaidi Kopienas ražošanas nozare pielāgoja savus apjomus, lai panāktu atbilstību pieaugošajam patēriņam, un tādējādi ir ļoti iespējams, ka Kopienas ražošanas nozares neizmantotā jauda varētu pilnībā nosegt importa apjomu.

(210)

Paturot prātā, ka pastāv arī papildu piegādes avoti, kuros nav antidempinga pasākumu, proti, Meksika, Turcija, ASV, Brazīlija, Pakistāna, Irāna, Saūda Arābija, patērētāji Kopienā varētu paļauties (vai pāriet pie) uz dažādiem attiecīgā ražojuma piegādātājiem.

(211)

Attiecībā uz lietotāju nozares darbību izmeklēšana liecina, ka attiecīgajā periodā lietotāji, kas sadarbojās, palielināja savu apgrozījumu, saglabāja stabilu nodarbinātību un uzlaboja kopējo rentabilitāti. Tāpēc tika konstatēts, ka antidempinga pasākumi nav tos negatīvi ietekmējuši.

(212)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, jāsecina, ka pašreizējo antidempinga pasākumu saglabāšana attiecībā uz Indijas, Indonēzijas, Taizemes, Malaizijas, Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes importu nerada būtisku negatīvu ietekmi uz lietotāju stāvokli Kopienā.

(213)

Izejmateriālu (monoetilēnglikola (MEG), attīrītas tereftalskābes (PTA), DTM un izoftalskābes (IPA), kas visas ir naftas ķīmijas produktu atvasinājumi) piegādātāji skaidri pauda savu atbalstu pasākumiem. Tie gūtu labumu no tā, ka Kopienas ražošanas nozare, ļoti iespējams, spētu atgūties no dempinga sekām un tādējādi uzlabotu savu darbību.

(214)

Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos faktorus, var secināt, ka nav vērā ņemamu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(215)

Attiecībā uz vienu eksportētājvalsti, proti, Indiju, ir veikta paralēla izmeklēšana saistībā ar kompensācijas pasākumu termiņa beigšanos (sk. 10. apsvērumu). Šī izmeklēšana apstiprināja nepieciešamību turpināt šādu pasākumu piemērošanu nemainīgā līmenī. Pašreizējā izmeklēšanā tika secināts, ka Indijas eksportam piemērotie antidempinga pasākumi ir jāatstāj spēkā nemainīti. Šajā sakarā jāatsaucas uz Regulas (EK) Nr. 2604/2000 125. apsvērumu. Tā kā pasākumi, kas ieteikti PET eksportam no Indijas, paliek nemainīgi, no tā izriet, ka ir ievērots antidempinga pamatregulas 14. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 2026/97 24. panta 1. punkts.

(216)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus, tas ir, vajadzības gadījumā to līmeņus attiecīgi pielāgot. Tām tika arī dots termiņš, lai izteiktu komentārus un prasījumus pēc izklāstītās informācijas nosūtīšanas. Jo īpaši viens Indijas eksportētājs apgalvoja, ka pat tad, ja pasākumu nebūs, maz ticams, ka Indija pārorientēs pārdošanas apjomus uz Kopienu. Šis eksportētājs apgalvoja, ka jauno valstu tirgi ir pievilcīgāki nekā Kopienas tirgus, ka ātri palielinās pieprasījums pēc Indijas ražojumiem un ka tāpēc nav rezerves jaudas. Tomēr jāņem vērā, ka, neskatoties uz pieprasījuma palielināšanos Indijas tirgū, veicot izmeklēšanu uzņēmumu līmenī, tika konstatēta lieka jauda, kas pārsniedza pieprasījuma palielinājumu Indijas tirgū, kā to arī apliecināja 74. apsvērumā minētais tirgus izpētes ziņojums. Tāpēc jāsecina, ka neviens no saņemtajiem komentāriem nebija tāds, lai izmainītu šajā regulā ietvertos secinājumus.

(217)

No iepriekšminētā izriet, ka antidempinga maksājumi tiek saglabāti, proti, to līmeņi vajadzības gadījumā tiek attiecīgi pielāgoti,

27.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 59/34

(1)

Padome 2000. gada 30. novembrī ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000 (3) piemēroja galīgos kompensācijas maksājumus par dažu Indijas, Malaizijas un Taizemes (“attiecīgās valstis”) izcelsmes polietilēntereftalātu (“PET”) importu (“sākotnējā izmeklēšana”). Pasākumi tika piemēroti, pamatojoties uz kompensācijas izmeklēšanu, ko sāka saskaņā ar pamatregulas 10. pantu. Tajā pašā laikā Padome ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000 (4) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus par tāda paša ražojuma importu, kura izcelsme ir tajās pašās valstīs. Pasākumi tika piemēroti, pamatojoties uz antidempinga izmeklēšanu, ko sāka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 5. pantu.

(2)

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2604/2000 bija rezultāts izmeklēšanas pasākumu piemērošanas pārskatīšanai, kas sākta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. un 4. punktu, vai cenu saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar tās 8. panta 1. punktu.

(3)

Turklāt Padome ar Regulu (EK) Nr. 1467/2004 (5) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus attiecībā uz Austrālijas un Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes polietilēntereftalāta importu, kā arī izbeidza procedūru attiecībā uz Pakistānas izcelsmes polietilēntereftalāta importu.

(4)

Padome 2005. gada 11. oktobrī grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu apjomu, ko piemēro Indijas izcelsmes PET importam (6). Minētie grozījumi bija rezultāts paātrinātai pārskatīšanai, ko sāka saskaņā ar pamatregulas 20. pantu.

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmo pasākumu termiņa beigām, Komisija 2005. gada 30. augustā saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 18. punktu pārskatīt spēkā esošos pasākumus (“termiņa beigu pārskatīšana”).

(6)

Pieprasījumu 2005. gada 30. augustā iesniedza PlasticsEurope Polietilēntereftalāta komiteja (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 90 % – no Kopienas kopējās PET produkcijas.

(7)

Pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu pamatoja ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām, iespējams, turpināsies vai atsāksies dempings un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

(8)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu pārskatīšanu, Komisija 2005. gada 1. decembrī saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecīgi sāka šīs pārskatīšanas (7).

(9)

Jāatzīmē, ka pirms termiņa beigu pārskatīšanas sākuma un atbilstīgi pamatregulas 22. panta 1. punktam un 10. panta 9. punktam Komisija paziņoja Indijas valdībai (“IV”), ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pieprasījumu veikt pārskatīšanu, un aicināja apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz pieprasījuma saturu un, abpusēji vienojoties, nonāktu pie risinājuma. Tomēr Komisija no IV nesaņēma atbildi saistībā ar aicinājumu apspriesties.

(10)

Komisija 2005. gada 1. decembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu sāka pārskatīšanu arī attiecībā uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, ko piemēro Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas Republikas, Taizemes un Taivānas (8) izcelsmes PET importam. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu vienlaikus sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz Korejas Republikas un Taivānas izcelsmes tā paša ražojuma importu par dempinga cenām (8).

(11)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods (PIP) ilga no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 30. septembrim. Saistībā ar kaitējumu konstatēto tendenču pārbaudi veica laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(12)

Par pārskatīšanu pirms termiņa beigām Komisija oficiāli paziņoja ražotājiem eksportētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem, importētājiem, Kopienas ražotājiem, lietotājiem un pieprasījuma iesniedzējam. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā to, ka pieprasījumos veikt termiņa beigu pārskatīšanu ir uzskaitīts acīmredzami liels skaits Indijas ražotāju eksportētāju, kā arī Kopienas ražotāju un importētāju, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu pārbaudīt, vai ir jāizmanto paraugu atlase. Lai Komisija varētu lemt par to, vai atlase būtu vajadzīga, un ja tā, tad vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 27. pantu veikt paraugu atlasi, iepriekšminētajām personām lūdza saskaņā ar pamatregulas 27. pantu 15 dienās pēc pārskatīšanu sākšanas par sevi paziņot, kā arī sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

(14)

Pēc ražotāju eksportētāju iesniegtās informācijas pārbaudes, ņemot vērā nelielo skaitu Indijas ražotāju eksportētāju, kuri izteica vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka paraugu atlase attiecībā uz Indijas ražotājiem eksportētājiem nav vajadzīga.

(15)

Pēc Kopienas ražotāju un importētāju iesniegtās informācijas izskatīšanas un ņemot vērā nelielo atbilžu skaitu, uzskatīja, ka paraugu atlase nebūtu vajadzīga nevienā no šīm kategorijām.

(16)

Tāpēc visiem zināmajiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem, Kopienas ražotājiem un lietotājiem nosūtīja anketas.

(17)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza trīs Indijas ražotāji, divpadsmit Kopienas ražotāji, viens importētājs, viens piegādātājs un desmit pārstrādātāji/lietotāji.

(18)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzei, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(19)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas sākotnējā izmeklēšanā, t. i., PET, kura viskozitāte atbilstīgi ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai vairāk un kura izcelsme ir attiecīgajā valstī. To pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

(20)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, PET, ko attiecīgajā valstī ražoja un pārdeva iekšzemes tirgū, un PET, ko ražoja un pārdeva Kopienas ražotāji, bija vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības un pielietojums. Tāpēc secināja, ka visi PET veidi, kuru viskozitāte ir 78 mg/l vai vairāk, ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(21)

Pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pieprasījumā veikt pārskatīšanu, kā arī atbildēs uz anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, kā tika apgalvots, ietver subsīdiju piešķiršanu.

a)

Piešķīruma shēma ievedmuitas maksājumiem (DEPBS)

b)

Ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma (ITES)

c)

Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (EPCGS)

d)

Eksportam atbrīvotās rūpniecības zonas (EPZ)/Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ)/uz eksportu orientētas struktūras (EOU)

e)

Iepriekšēju licenču shēma (ALS)

f)

Eksporta kredītu shēma (pirms nosūtīšanas un pēc nosūtīšanas) (ECS)

g)

Gudžaratas tirdzniecības nodokļa veicināšanas shēma (GSTIS)

h)

Gudžaratas shēma atbrīvojumam no nodokļa par elektroenerģiju (GEDES)

i)

Rietumbengālijas veicināšanas shēmas (WBIS)

j)

Maharaštras valdības veicināšanas pakete

(22)

Iepriekš norādītās shēmas a) un c) līdz e) pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (“Ārējās tirdzniecības likums”), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (Nr. 22, 1992). Ar Ārējas tirdzniecības likumu pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Minētos paziņojumus apkopo dokumentā “Eksporta un importa politika”, kura nosaukums kopš 2004. gada 1. septembra ir “Ārējās tirdzniecības politika”, un Tirdzniecības ministrija reizi piecos gados tos sagatavo un regulāri atjaunina. Šajā gadījumā viens Eksporta un importa politikas dokuments ir svarīgs attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, t. i., piecu gadu plāns attiecībā uz periodu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 2004–2009”). Turklāt Indijas valdība Procedūru rokasgrāmatā laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (I sējums) (“HOP I 2004–2009”) izklāsta arī procedūras, ar kurām nosaka EXIM politiku 2004–2009. Arī Procedūru rokasgrāmatu (HOP) regulāri atjaunina.

(23)

Iepriekš norādītās b) shēmas pamatā ir 1961. gada Ienākumu nodokļa likums, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

(24)

Iepriekš norādītās f) shēmas pamatā ir 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļa, kura dod tiesības Indijas Rezervju bankai (RBI) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(25)

Iepriekš norādīto g) shēmu pārvalda Gudžaratas valdība, un šīs shēmas pamatā ir Gudžaratas rūpniecības veicināšanas politika. Minētās h) shēmas pamatā ir 1958. gada Likums par Bombejas elektroenerģijas nodokli.

(26)

Iepriekš norādīto j) shēmu pārvalda Maharaštras štats, un šīs shēmas pamatā ir Maharaštras štata rūpniecības nozaru pārvaldes Enerģētikas un nodarbinātības departamenta lēmumi.

(27)

Iepriekš norādīto i) shēmu ir izveidojusi Rietumbengālijas valdība, pamatojoties uz Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija Paziņojumu Nr. 588-CI/H (WBIS 1999), kas pēdējo reizi aizstāts ar 2004. gada 24. marta Paziņojumu Nr. 134- CI/O/Incentive/17/03/I (WBIS 2004).

(28)

Pēc tam, kad bija atklāti fakti par iespējamu subsidēšanu, Indijas valdība vairākkārt ir paudusi bažas par minēto shēmu kompensēšanas mehānismu un subsīdiju summu aprēķinu. Tā arī vairākkārt ir paudusi pamatojumu tam, ka šajā gadījumā subsidēšana, iespējams, nav turpinājusies. Tādēļ jāatzīmē, ka šajā iesniegumā nav iekļauti jauni pierādījumi, kas būtu pamats tam, lai grozītu šajā regulā izklāstītos secinājumus.

(29)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts dokumenta EXIM politika 2004–2009 4.3. iedaļā un HOP I 2004–2009 4.3.–4.4. iedaļā.

(30)

Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav saņēmis atvieglojumus saskaņā ar DEPBS. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

(31)

Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav saņēmis kompensējamus ieguvumus saskaņā ar ITES. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

(32)

Sīkāks EPCGS apraksts iekļauts dokumenta EXIM politika 2004–2009 5. iedaļā un HOP I 2004–2009 5. iedaļā.

(33)

Ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir “saistīti” ar ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(34)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta saistībām uzņēmumam ir tiesības importēt ražošanas līdzekļus (jaunu un kopš 2003. gada aprīļa arī otrreizējas lietošanas ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem) par samazinātu vai nulles nodokļa likmi. Tādēļ Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izsniedz EPCG licenci. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai noteiktā laikposmā saražotu konkrētu daudzumu eksporta preču.

(35)

EPCGS licences īpašnieks var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšējā tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu preču beznodokļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Otra iespēja ir tā, ka vietējais ražotājs var pieprasīt paredzamā eksporta priekšrocības attiecībā uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences īpašniekam.

(36)

Ar EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju samazināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādus IV nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt, samazinot nodokli, eksportētājam tiek piešķirta priekšrocība, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti pēc importēšanas, uzlabo tā likviditāti.

(37)

Turklāt EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja nav saistības eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

(38)

Tātad šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu šādu atļautu sistēmu darbības jomu neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, jo tos nepatērē eksportēto preču ražošanā.

(39)

Neviens no ražotājiem eksportētājiem IP nebija iepircis ražošanas līdzekļus. Tomēr viens uzņēmums joprojām saņēma nodokļa atvieglojumus par ražošanas līdzekļiem, kuri par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto summu bija iepirkti pirms IP. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu PIP iegūto subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju par laikposmu, kas atbilst ražotāja eksportētāja ražošanas līdzekļu faktisko amortizācijas atskaitījumu periodam. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz periodu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtās priekšrocības pilno vērtību. Lai noteiktu subsīdijas summu (skaitītāju), no šīs summas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atskaitīja nodevas, kas bija jāmaksā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika nepiešķirta, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Saņemtā subsīdija uzņēmumam, kas joprojām guva priekšrocības no minētās shēmas, bija 0,38 %.

(40)

Sīkāka informācija par šo shēmu ir sniegta Indijas Rezervju bankas (RBI) dokumentā Master Circular IECD Nr. 5/04.02.01/2002-03 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un Master Circular IECD Nr. 10/04.02.01/2003-04 (Eksporta kredīts rūpijās), kas ir adresēts visām Indijas komercbankām.

(41)

Šajā shēmā ir tiesīgi piedalīties ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji. Tika konstatēts, ka viens no uzņēmumiem, kas procedūrā sadarbojās, izmantoja ECS priekšrocības.

(42)

Saskaņā ar šo shēmu RBI nosaka obligātās maksimālās procentu likmes, ko gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā piemēro eksporta kredītiem un komercbankas var aprēķināt eksportētājam, “lai kredīts par starptautiski konkurētspējīgām likmēm būtu pieejams eksportētājiem”. ECS ir divas apakšshēmas: eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (“iepakošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI ir noteikusi bankām eksporta finansēšanai izmantot arī noteiktu neto kredītu apjoma daļu.

(43)

Pateicoties šiem RBI Master Circular dokumentiem, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kuras, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem, ir zemākas (“skaidras naudas kredīti”) un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem.

(44)

Pirmkārt, ar ECS kredīta preferenciālajām procentu likmēm, kas noteiktas dokumentā RBI Master Circulars, var samazināt eksportētāja procentu izmaksas, salīdzinot ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai tirgus apstākļi, un konkrētajā gadījumā šādam eksportētājam tiek piešķirtas priekšrocības pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Vienīgi minēto ražotāju eksportētāju gadījumā, kad konstatēja, ka šādas procentu likmes atšķiras, secināja, ka priekšrocība tika piešķirta. Atšķirības starp likmēm, par kādām piešķirti kredīti atbilstīgi RBI Master Circulars un “skaidras naudas” komerckredīta nosacījumiem, nav iespējams izskaidrot, izmantojot tikai komercbankas izturēšanos tirgū.

(45)

Otrkārt, lai gan preferenciālus kredītus saskaņā ar ECS piešķir komercbankas, šī priekšrocība ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) punkta nozīmē. RBI ir valsts kredītiestāde, un tāpēc uz to attiecina definīciju “valdība”, kā izklāstīts pamatregulas 1. panta 3. punktā. Šīs bankas vienīgais īpašnieks ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI sniedz norādījumus privātām struktūrām, jo komercbankām ir saistoši nosacījumi, inter alia, par maksimālajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti dokumentā RBI Master Circulars un RBI noteikumos par to, ka komercbankām noteikta daļa bankas neto kredītu jāparedz eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālas eksporta finansēšanas veidā. Kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu ar konkrētiem nosacījumiem parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu, un tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

(46)

Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītu, kas izmantots pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un summu, kas būtu jāmaksā, ja tādas pašas procentu likmes piemērotu parastiem komerckredītiem, ko izmanto kāds konkrēts uzņēmums. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu PIP subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Uzņēmums, kas izmantoja ECS priekšrocības, ir ieguvis 0,1 % subsīdiju.

(47)

Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saskaņā ar SEZS nav saņēmis atvieglojumus. Tomēr diviem Indijas uzņēmumiem bija EOU statuss, un šie uzņēmumi PIP saņēma kompensējamas subsīdijas. Tāpēc turpmāk tekstā sniegto aprakstu un novērtējumu attiecina uz EOUS.

(48)

Sīkāka informācija par EOU shēmu ir iekļauta dokumenta EXIM politika 2004–2009 6. iedaļā un dokumentā HOP I 2004–2009.

(49)

Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visu saražoto preču vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut EOUS. Rūpniecības uzņēmumiem ir jānodrošina obligātie sliekšņi ieguldījumiem pamatlīdzekļos (10 miljonu Indijas rūpiju), lai tiem būtu tiesības uz EOUS.

(50)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, EOU var būt izvietotas un dibinātas jebkur Indijā.

(51)

Iesniegumā par EOU statusu jāiekļauj sīka informācija par turpmākajos piecos gados paredzētajam darbībām, inter alia, par plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa noteikumiem un vietējām prasībām. Ja iestāde pieņem uzņēmuma iesniegumu par noteikumiem, kurus attiecina uz šo pieņemšanu, par to paziņo uzņēmumam. Nolīgums par to, ka uzņēmumu atzīst par EOU, ir spēkā piecus gadus. To var pagarināt uz attiecīgu nākamo periodu.

(52)

Kā tas izklāstīts dokumentā EXIM politika 2000–2009, saistībā ar EOU obligāts pienākums ir gūt neto ieņēmumus no valūtas maiņas (NFE), t. i., (piecu gadu) atskaites periodā kopējai eksporta vērtībai jāpārsniedz importēto preču vērtība.

(53)

EOU struktūras ir tiesīgas uz šādām koncesijām:

(54)

Struktūras, kas darbojas saskaņā ar minētajām shēmām, saskaņā ar Muitas likuma 65. iedaļu ir muitas ierēdņu uzraudzības lokā.

(55)

Šīm struktūrām ir juridiskas saistības vest atbilstīgu uzskaiti par visu importu, visu importēto materiālu patēriņu un izlietojumu, kā arī par veikto eksportu saskaņā ar dokumenta HOP 2000–2009 6.11.1. iedaļu. Šie dokumenti, izmantojot ceturkšņa pārskatus un ikgadējos progresa ziņojumus, ir periodiski jāiesniedz kompetentajām iestādēm.

(56)

Tomēr, kā noteikts dokumenta HOP I 2004–2009 6.11.2. iedaļā, “[EOU] nekad nepieprasa, lai katrs importa sūtījums atbilstu tās eksporta līmenim, pārvedumiem uz citām struktūrām, pārdošanas apjomiem DTA vai krājumiem”.

(57)

Preces, kuras paredzēts pārdot iekšzemes tirgū, nosūta un uzskaita pēc pašsertifikācijas principa. EOU eksporta kravu nosūtīšanu uzrauga muitas/akcīzes amatpersona, kas EOU strādā pastāvīgi.

(58)

Šajā gadījumā viens no eksportētājiem, kas sadarbojās, izmantoja EOUS. Šie eksportētāji, kas sadarbojās, izmantoja minēto shēmu, lai veiktu izejmateriālu un ražošanas līdzekļu beznodokļa importu, iekšzemes tirgū iepirktu preces, nemaksājot akcīzes nodokli, saņemtu tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu un lai iekšzemes tirgū pārdotu daļu no saražotajām precēm. Viens no eksporta uzņēmumiem arī izmantoja šo shēmu, lai saņemtu nodokļa daļēju atmaksāšanu par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū. Tāpēc tas izmantoja visas priekšrocības, kas minētas 53. apsvēruma i) līdz v) punktā. Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgie eksportētāji neizmantoja priekšrocības, kas paredzētas EOUS noteikumos par ienākuma nodokļa atvieglojumiem.

(59)

EOU atbrīvojums no divu veidu ievedmuitas (“muitas pamatnodoklis” un “īpašs muitas papildu nodoklis”) un tirdzniecības nodokļa atmaksāšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Valdība atsakās no ieņēmumiem, kas tai pienāktos, ja šīs shēmas nebūtu, turklāt ieguvumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē saņem EOU, jo, nesamaksājot nodokļus, kas parasti būtu jāmaksā, un saņemot tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu, tā ir saglabājusi likviditāti.

(60)

Atbrīvojums no akcīzes nodokļa un ievedmuitas ekvivalenta (“muitas papildu nodoklis”) tomēr nenozīmē atteikšanos no ieņēmumiem, kuri pretējā gadījumā būtu iegūti. Ja akcīzes un muitas papildu nodoklis tiktu samaksāts, tos varētu izmantot kā kredītu turpmākajām nodokļu saistībām (tā saucamais “CENVAT mehānisms”). Tāpēc šie nodokļi nav galīgi maksājumi. Izmantojot tikai CENVAT kredītu, galīgs maksājums attiecas tikai uz pievienoto vērtību, nevis izejmateriāliem.

(61)

Tādējādi tikai atbrīvojums no muitas pamatnodokļa, īpaša muitas papildu nodokļa, nodokļa daļēja atmaksāšana par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū, un tirdzniecības nodokļa atmaksāšana ir subsīdijas pamatregulas 2. panta nozīmē. Juridiski tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem un tāpēc jāuzskata par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Kā noteikts dokumenta EXIM politika 2002–2007 6.1. iedaļā, EOU eksporta mērķis ir conditio sine qua non stimulu iegūšanai.

(62)

Viens no eksportētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija par atskaites punktu izmantoja sākotnējā izmeklēšanā izmantoto pamatojumu, novērtējot atbrīvojumu no nodokļa par izejmateriāliem, un ka jākompensē tikai pārmērīga atbrīvošana no muitas nodokļa, ja tāda ir. Tomēr, atbildot uz to, jāatzīmē, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā, novērtējot kompensējamo summu, jautājums bija par to, vai EOU ir bijusi atļauta atmaksāšanas sistēma un vai tā izveidota, “neskarot jautājumu par to, vai tā ir shēma nodokļu atmaksāšanai atbilstīgi pamatregulas noteikumiem” (9). Saskaņā ar šo pārskatīšanu minētā shēma, kopumā ņemot, līdz ar uzraudzības sistēmu tika rūpīgi izmeklēta.

(63)

Izmeklēšanā atklāja, ka šīs subsīdijas nevar uzskatīt par atļautām nodokļu atmaksāšanas sistēmām vai aizvietotājām atmaksāšanas sistēmām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikumā (h) un i) apakšpunkts), II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietotājas atmaksāšanas sistēmas definīcija un noteikumi). Situācijā, kad noteikumus par tirdzniecības nodokļa atmaksāšanu un atbrīvojumu no ievedmuitas izmanto ražošanas līdzekļu iepirkšanai, tie jau neatbilst noteikumiem attiecībā uz atļautām nodokļu atmaksāšanas sistēmām, jo šos ražošanas līdzekļus nepatērē ražošanas procesā, kā noteikts I pielikuma h) punktā (tirdzniecības nodokļa atmaksāšana) un i) punktā (atbrīvojums no ievedmuitas).

(64)

Turklāt netika konstatēts, ka Indijas valdībai būtu efektīva pārbaudes sistēma vai procedūra, lai apstiprinātu, vai un kādā apjomā eksportētās produkcijas ražošanā tika izmantoti iepirktie izejmateriāli un vai tika samaksāts nodoklis un/vai tirdzniecības nodoklis par tiem (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un aizvietotāju atmaksāšanas shēmu gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Ieviestās pārbaudes sistēmas mērķis ir uzraudzīt neto ieņēmumus no valūtas maiņas saistības, nevis importa patēriņu attiecībā uz eksportēto preču ražošanu.

(65)

EOU ir tiesības iekšzemes tirgū pārdot nozīmīgu produkcijas apjomu – līdz pat 50 % no gada apgrozījuma. Tāpēc nav juridiskas saistības eksportēt visu saražotās produkcijas apjomu. Turklāt šie darījumi iekšzemes tirgū notiek, valsts amatpersonai neveicot uzraudzību un kontroli, un uz tiem attiecina tikai pašsertifikācijas procedūru. Tātad EOU uzņēmuma telpas muitas zonā vismaz daļēji nav pakļautas Indijas iestāžu fiziskai pārbaudei. Šie apstākļi palielina turpmāku pārbaudes pasākumu nozīmību, sevišķi kontroli pār saikni starp beznodokļu izejmateriāliem un saražoto eksporta produkciju, lai tos varētu kvalificēt kā nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēmu.

(66)

Attiecībā uz turpmākajiem pārbaudes pasākumiem jāatgādina, ka EOU jau ir de iure un nekad netiek prasīts, lai katra importētā krava atbilstu attiecīgajai saražotajai produkcijai. Vienīgi, ja šādas kontroles ir ieviestas, Indijas iestādes varētu iegūt pietiekamu informāciju par izejmateriālu saņēmēju tā, lai būtu iespējams efektīvi pārbaudīt, ka nodoklis/tirdzniecības nodokļa atbrīvojumi nepārsniedz izejmateriālu vērtību eksporta preču ražošanai. Ikmēneša nodokļu deklarācijas par iekšzemes tirdzniecību, pamatojoties uz pašnovērtējumu, ko Indijas iestādes regulāri novērtē, ir nepietiekamas. Turklāt ikmēneša nodokļu deklarāciju mērķis ir uzraudzīt akcīzes nodokļus, nevis kontrolēt izejmateriālu saņēmēju. Uzņēmuma iekšējās sistēmas, kuras uztur, lai gan tā nav juridiska saistība, nebūtu pietiekamas, jo valdībai jāizstrādā un jāievieš nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēma, un to nevajadzētu atstāt katra atsevišķa uzņēmuma vadības ziņā. Tātad izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas EXIM politikā skaidri nav noteikts tas, ka EOU jādokumentē saikne starp izejmateriāliem un gatavo produkciju, un Indijas valdība nav izveidojusi efektīvu kontroles mehānismu, lai noteiktu, kādi izejmateriāli un kādā apjomā ir patērēti eksporta preču ražošanai.

(67)

Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu vajadzīgs, neesot efektīvai pārbaudes sistēmai (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt Indijas valdība nesniedza pierādījumus, kas norādītu uz to, ka nav veikta muitas nodokļa pārmērīga atlaišana.

(68)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ir noraidāma uzņēmuma sūdzība par to, ka Komisija par atskaites punktu ir izmantojusi sākotnējā izmeklēšanā izmantoto pamatojumu, novērtējot atbrīvojumu no nodokļa par izejmateriāliem, un ka jākompensē tikai pārmērīga muitas nodokļa atlaišana, ja tāda ir.

(69)

Tādējādi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neesot atļautai nodokļu atmaksāšanas sistēmai vai aizvietotājai atmaksāšanas sistēmai, kompensējamais ieguvums ir atbrīvojums no jebkādas ievedmuitas (muitas pamatnodoklis un īpašs muitas papildu nodoklis), kura parasti jāmaksā, veicot importu, kā arī nodokļa atmaksāšana par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū, un tirdzniecības nodokļa atmaksāšana.

(70)

Eksportētajiem, kuri ir EOUS, piešķiramo subsīdiju summu aprēķināja, pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neuzliktās ievedmuitas (muitas pamatnodoklis un īpašs muitas papildu nodoklis) par importētajiem materiāliem visai EOU, kā arī uz atmaksāto tirdzniecības nodokli un nodokļu atmaksāšanu par iekšzemes tirgū iepirkto degvielu. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (skaitītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu saucēju pieskaitīja eksporta attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko sasniedza pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādējādi abiem uzņēmumiem iegūtā subsīdijas norma bija attiecīgi 0,9 % un 5,8 %.

(71)

Ražošanas līdzekļus fiziski neiestrādā gatavajās precēs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu labumu, ko gūst izmeklējamais uzņēmums, aprēķina, pamatojoties uz nesamaksāto ievedmuitu par importētajiem ražošanas līdzekļiem, kuru sadala par periodu, kas atbilst parastam šādu aktīvu nolietojuma periodam izmeklētajos uzņēmumos. Lai noteiktu šādu parastu nolietojuma periodu, kā atsauci izmantoja faktiskos nolietojuma periodus, t. i., 18 gadus, ko izmantoja divi attiecīgie eksportētāji, kas sadarbojās. Tādējādi aprēķināto summu var attiecināt uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un tā ir koriģēta, pieskaitot procentus šajā periodā, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un tādā veidā noteiktu visas priekšrocības, ko no šīs shēmas guvis saņēmējs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, kas sasniegts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādā veidā iegūtās subsīdijas norma abiem uzņēmumiem bija attiecīgi 1,8 % un 0,4 %.

(72)

Tādējādi kopējā subsīdijas norma saskaņā ar EOUS attiecīgajam uzņēmumam bija attiecīgi 2,7 % un 6,2 %.

(73)

Šī shēma detalizēti aprakstīta dokumenta EXIM politika 2004–2009 4.1. līdz 4.1.14. iedaļā un dokumenta HOP I 2004–2009 4.1 līdz 4.30. nodaļā

(74)

ALS ir iekļautas sešas apakšshēmas, kuras ir sīki aprakstītas turpmāk tekstā. Minētās apakšshēmas, inter alia, atšķiras atbilstības kritēriju darbības jomā. Ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem, kuri ir “saistīti” ar ražotājiem, kas tos atbalsta, ir tiesības uz ALS saistībā ar fizisko eksportu un ikgadējām prasībām. Ražotāji eksportētāji, kuri veic piegādes galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi saņemt ALS attiecībā uz starpprodukta piegādēm. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes tādām “nosacīta eksporta” kategorijām, kas minētas dokumenta EXIM politika 2004–2009 8.2. punktā, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētā struktūrā (“EOU”), ir tiesības attiecībā uz ALS nosacītu eksportu. Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt “nosacīta eksporta” ieguvumus saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (ARO) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

(75)

Iepriekšējas licences var izsniegt:

(76)

Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai viens eksportētājs, kas sadarbojās, saņēma koncesijas atbilstīgi trīs attiecīgo ražojumu saistītajām apakšshēmām, t. i., i) ALS – fiziskais eksports, v) ARO un iv) ALS – nosacīts eksports. Tādēļ jāizveido ii) ikgadējo prasību, iii) starpprodukta piegāžu un vi) kompensācijas iekšzemes akreditīvu shēmas kompensēšanas mehānisms.

(77)

Tādas pārbaudes vajadzībām, kuru veic Indijas iestādes, atļaujas īpašniekam ir juridiska saistība norādītajā formātā vest “patiesu un pareizu uzskaiti par importēto preču pienācīgu patēriņu un izmantošanu” (sk. dokumenta HOP I 2004–2009 4.30. nodaļu un 23. pielikumu), t. i., faktiskā patēriņa reģistru (“23. pielikuma reģistrs”). No 2005. gada maija 23. pielikums ne tikai jāglabā uzņēmumā, bet tas arī jāparaksta bilancspējīgam grāmatvedim un jānosūta Indijas iestādēm. Saistību iesniegt 23. pielikumu attiecina uz licencēm, kuras izsniegtas pēc tam, kad 2005. gada maijā stājās spēkā jaunie noteikumi. Tāpēc nevarēja pārbaudīt šīs jaunās sistēmas praktisku ieviešanu, jo izmeklēšanas periodā nebija iesniegts neviens pārskats par šīm licencēm.

(78)

Attiecībā uz iepriekš uzskaitītajām i), iv) un v) apakšshēmām Indijas valdība nosaka gan importa atlaides, gan eksporta (arī nosacīta eksporta) saistības apjomu un vērtību, un to apstiprina licencē. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. Saskaņā ar šo shēmu Indijas valdība, pamatojoties uz standarta ieguldīto resursu/saražotās produkcijas standartnormām (SION), nosaka atļauto importa apjomu. SION ir noteiktas vairumam produkcijas, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās publicē dokumentā HOP II 2004–2009.

(79)

Importētās izejvielas turpmāk nav pārvedamas, un tās tiek izmantotas, lai ražotu gatavo eksporta produkciju. Eksporta saistība jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (18 mēnešos ar iespēju termiņu divreiz pagarināt par sešiem mēnešiem).

(80)

Licences īpašniekam, kas plāno iepirkt izejmateriālus, izmantojot iekšzemes tirgu, nevis tos tieši importēt, ir iespēja šos izejmateriālus iegādāties, izmantojot iepriekšējas izlaides pasūtījumus (ARO). Šādos gadījumos iepriekšējās atļaujas apstiprina kā ARO un pēc tajās norādīto preču piegādes tiek izdarīta atzīme par īpašnieka maiņu – to nodošanu piegādātājam.

(81)

Pārskatīšanas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar dažādām apakšshēmām atbilstīgi SION importa atlaidei importēja beznodokļa izejmateriālus, pārsniedzot izejmateriālu apjomu, kāds bija vajadzīgs, lai saražotu attiecīgo daudzumu gatavās eksporta produkcijas. Tādējādi attiecīgā ražojuma SION bija neprecīzas.

(82)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocību eksportētājam, par kuru veikta izmeklēšana.

(83)

Turklāt ALS“fiziskais eksports” acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultāta, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt labumus saskaņā ar šīm shēmām.

(84)

ALS “nosacīts eksports”de facto ir atkarīgs no eksporta rezultāta. To nelielā mērā izmantoja tikai viens uzņēmums, un tikai tad, kad tas veica piegādes EUS vai SEZ struktūrai, un abas kategorijas ir minētas dokumenta EXIM politika 2002–2007 8.2. punkta b) apakšpunktā. Šis uzņēmums paziņoja, ka tā klienti, iespējams, eksportēja attiecīgo ražojumu. EOU/SEZ mērķis ir veikt eksportu, kā noteikts dokumenta EXIM politika 2002–2007 6.1. punktā. Tādējādi vietējais piegādātājs, ALS veicot nosacītu eksportu, gūst labumu, jo Indijas valdība sagaida eksporta ieņēmumus, kurus rezultātā saņem eksportētājs, kas atrodas EOU/SEZ. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu subsīdiju uzskata par pakārtotu eksportam, jo fakti liecina, ka subsīdijas piešķiršana, kas gan nav juridiski atkarīga no eksporta rezultāta, būtībā ir saistīta ar faktiskajiem vai gaidāmajiem eksporta ieņēmumiem.

(85)

Šajā gadījumā uzņēmums, kas sadarbojās, neizmantoja iepriekšēju atļauju, lai veiktu preču beznodokļu importu. Tā vietā šis uzņēmums guva labumu, iepērkot izejmateriālus no vietējiem piegādātājiem un atļaujas pārveidojot par ARO. Piegādātājam, nevis galīgajam eksportētājam saskaņā ar šo shēmu ir tiesības uz atbrīvojumu no nodokļiem un maksājumiem nodokļu atmaksājuma vai kompensācijas veidā. Ir pieejams atbrīvojums no nodokļiem/maksājumiem par izejmateriāliem, kas gan iepirkti iekšzemes tirgū, gan importēti. Izmeklēšanā atklāja, ka cenas izejmateriāliem, kurus, izmantojot ARO shēmu, piegādāja nesaistīts vietējais piegādātājs, būtiski atšķīrās no tādu izejmateriālu cenām, kurus bez licences iepirka no vietējā ražotāja, neizmantojot atļauju. Izmantojot atbrīvojumu no nodokļiem un maksājumiem, ieguvumu panāca ar zemākām cenām, ko noteica piegādātājs uzņēmumam, kas izmantoja izejmateriālus un bija iesaistīts šajā procedūrā. Šis uzņēmums varēja skaidri atšķirt izejmateriāla iepirkuma cenas, ko izmantoja licencē, no cenas, ko, neizmantojot licenci, samaksāja par tādu pašu izejmateriālu. Uzņēmums noteica labumu, kurš tādā veidā iegūts kā cenu starpība starp piegādēm, kas veiktas pēc ARO, un piegādēm, kas veiktas, neizmantojot licenci.

(86)

Nevienu no trim šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām nevar uzskatīt par atļautu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Lai gan Indijas valdība minēja, ka šī sistēma no 2005. gada maija ir mainījusies, ir pilnīgi skaidrs, ka šīs pārmaiņas PIP nav ietekmējušas minētās shēmas, jo jaunā pārbaudes sistēma vēl joprojām nav ieviesta. Neatkarīgi no tā, ka pārbaudes sistēmās ir iespējamas pārmaiņas, ko īstenos Indijas valdība, izmeklēšanā atklāja, ka Indijas valdība PIP nav efektīvi piemērojusi minēto pārbaudes sistēmu. Tā nepiemēroja procedūras, lai noteiktu, vai eksportētās produkcijas ražošanā tika patērēti izejmateriāli un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II iedaļas 4. punkts un nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma shēmu gadījumā – tās III pielikuma II iedaļas 2. punkts). Attiecīgā ražojuma SION nebija pietiekami precīzas, un izejmateriālu patēriņš tika novērtēts par augstu. Izmeklēšanā atklāja, ka SION ir grozītas, lai labāk atspoguļotu izejmateriālu patēriņu, taču PIP šīs jaunās SION nepiemēroja. Tādējādi apstiprinājās, ka SION nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo Indijas valdībai, izmantojot šīs pārmērīgās standarta normas, nav iespējams pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu apjomi faktiski tika patērēti eksporta preču ražošanā. Turklāt IV neveica efektīvu kontroli, kuras pamatā ir pareizi vesta faktiskā patēriņa uzskaite (“23. pielikuma reģistrs”, bijušais 18. pielikums). Turklāt IV neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantotajiem izejmateriāliem, kaut gan parasti šāda pārbaude jāveic, ja nav efektīvi piemērotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II iedaļas 5. punkts un III pielikuma II iedaļas 3. punkts), un nepierādīja, ka muitas nodokļa pārmērīga atlaišana nebūtu veikta.

(87)

Tādēļ šīs trīs apakšsistēmas ir kompensējamas.

(88)

Atļautu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu trūkuma dēļ, kā pierādīja uzņēmums, subsīdijas summu noteica, pamatojoties uz tāda paša izejmateriāla cenu starpību, kuru iepirka, gan izmantojot, gan neizmantojot licenci.

(89)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam (saucējs), kas radies, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(90)

Viens uzņēmums izmantoja ieguvumu no šīs shēmas un izmeklēšanas periodā saņēma subsīdijas 20,9 % apmērā.

(91)

Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav saņēmis kompensējamus atvieglojumus saskaņā ar Gudžaratas tirdzniecības nodokļa veicināšanas shēmu (GSTIS) vai Gudžaratas shēmu atbrīvojumam no nodokļa par elektroenerģiju (GEDES). Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

(92)

Sīks WBIS apraksts ir sniegts Rietumbengālijas valdības (GOWB) Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija Paziņojumā Nr. 588-CI/H (WBIS 1999), ko pēdējo reizi aizvietoja ar 2004. gada 24. marta Paziņojumu Nr. 134-CI/O/Incentive/17/03/I (WBIS 2004). Ar šo shēmu piešķīra vairākas priekšrocības saņēmējam, piemēram, tirdzniecības nodokļa atlikto maksājumu, subsīdiju ražošanas līdzekļu uzstādīšanai un attīstības subsīdijas. Izmeklēšanā konstatēja, ka viens uzņēmums agrāk bija guvis labumu no šīm shēmām. Tomēr PIP šo ieguvumu ietekme bija neliela. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šīs shēmas.

(93)

Lai veicinātu to, ka Maharashtras štatā rūpniecības nozaru darbību izvērš mazāk attīstītās teritorijās, Indijas valdība kopš 1964. gada piešķīra nodokļu atvieglojumus jaunajām struktūrām, kuras izveidoja jaunattīstības reģionos. Šo shēmu kopš ieviešanas vairākkārt grozīja, un “2001. gada shēma” darbojās no 2001. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam, un pēc tam tās darbības termiņu pagarināja līdz 2007. gada 31. martam. Maharashtras valdības PSI ir vairākas apakšshēmas, no kurām galvenās ir: i) dāvināšanas nodokļa (octroi)/reģistrēšanas nodokļa kompensācija, ii) atbrīvojums no nodokļa par elektroenerģiju un iii) atbrīvojums no vietējā tirdzniecības nodokļa, ko piemēroja līdz 2004. gada 24. oktobrim. Izmeklēšanā atklāja, ka vienīgā apakšshēma, ko izmantoja viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija atbrīvojums no vietējā tirdzniecības nodokļa.

(94)

Lai uzņēmumi būtu tiesīgi saņemt labumus, tiem obligāti jāveic ieguldījumi mazāk attīstītās teritorijās, izveidojot tajās jaunu rūpniecības uzņēmumu vai veicot liela apjoma kapitālieguldījumu tāda rūpniecības uzņēmuma paplašināšanā vai diversifikācijā, kurš patlaban darbojas. Šīs teritorijas klasificē dažādās kategorijās atbilstīgi ekonomiskās attīstības līmenim (piemēram, mazattīstītas teritorijas, mazāk attīstītās teritorijas un vismazāk attīstītās teritorijas). Galvenais kritērijs atvieglojumu summu noteikšanai ir vieta, kur atrodas vai tiks izveidots uzņēmums, un ieguldījumu apjoms.

(95)

Saskaņā ar shēmu, kas paredz atbrīvojumu no vietējā tirdzniecības nodokļa, ko piemēroja līdz 2004. gada oktobrim, no izveidotajām struktūrām nebija jāiekasē tirdzniecības nodoklis par veiktajiem pārdošanas darījumiem. Izveidotās struktūras atbrīvoja no vietējā tirdzniecības nodokļa samaksas par preču iegādi no piegādātāja, kurš ir tiesīgs piedalīties minētajā shēmā. Tā kā attiecībā uz pārdošanas darījumiem atbrīvojums izveidotajai pārdošanas struktūrai nepiešķir nekādu priekšrocību, tomēr atbrīvojums pirkšanas darījumos rada ieguvumu izveidotajai iepirkšanas struktūrai. Izmeklēšanā noskaidroja, ka attiecīgais uzņēmums līdz 2006. gada 24. oktobrim baudīja atbrīvojumu no tirdzniecības nodokļa.

(96)

Ar PSI nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 2. panta 2. punkta nozīmē. Šī apakšshēma ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina IV nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt ar šo atbrīvojumu/kompensāciju tiek piešķirta priekšrocība uzņēmumam, jo tā uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(97)

Minētā shēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir veikuši ieguldījumus konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās, kuras ir Maharashtras štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Ieguvumu līmenis atšķiras atbilstīgi attiecīgajai teritorijai. Šī shēma atbilstīgi pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. panta 3. punktam ir īpaša, un tādēļ tā ir kompensējama.

(98)

Subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz maksājamā tirdzniecības nodokļa apmēru, kas parasti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jāmaksā, bet saskaņā ar šīm shēmām netiek nesamaksāts. Tā kā tirdzniecības nodokļa atbrīvojuma shēmu piemēroja līdz 2004. gada 24. oktobrim, vērā ņēma vienīgi pārdošanas apjomus, par kuriem no 2004. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 24. oktobrim nebija samaksāts nodoklis, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periods bija tikai par šo laikposmu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija piešķirta par uzņēmuma visu apgrozījumu (saucējs), jo subsīdija nebija atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. PIP viens uzņēmums guva labumu no šīs apakšshēmas. Tomēr iegūtā subsīdijas summa bija mazāka nekā 0,1 %, t. i., neliela.

(99)

Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem izmeklēšanā pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem kompensējamo subsīdiju summa, izsakot ad valorem, svārstās no 2,7 % līdz 20,9 %.

(100)

Lai gan uz Kopienu veiktā eksporta daļas ziņā sadarbība bija ļoti liela, jāatzīmē, ka vairāki ražotāji eksportētāji, tostarp ražotājs eksportētājs, kuram sākotnējā izmeklēšanā bija vislielākā subsīdijas norma, procedūrā nesadarbojās. To Indijas uzņēmumu ražošanas jauda un apjoms, kuri nesadarbojās, ir nozīmīga, un iespējams, ka šie ražotāji eksportētāji arī turpmāk izmantos priekšrocības, ko sniedz izmeklētās subsidēšanas shēmas vismaz tādā pašā mērā, kas konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo pasākumu pārtraukšanas rezultātā subsidēšana turpinātos vai atkārtotos.

(102)

Kā noteikts 21. līdz 100. apsvērumā, tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma eksportētāji Indijā turpināja gūt labumu, ko sniedza Indijas iestāžu kompensējamā subsidēšana. Būtībā subsīdijas normas, ko konstatēja pārskatīšanas laikā, izņemot vienu ražotāju eksportētāju, bija augstākas nekā tās, kuras noteica sākotnējā izmeklēšanā. Ar attiecīgajām subsīdiju shēmām piešķīra atkārtotus ieguvumus, un nekas neliecina par to, ka šīs programmas turpmāk varētu tikt pārtrauktas. Trūkstot informācijai par to, kā ALS pārbaudes sistēmas grozījumi tiks ieviesti praksē, nav iespējams secināt, kāda būs šo pārmaiņu iespējamā ietekme. Šādā situācijā attiecīgie preču eksportētāji arī turpmāk saņems kompensējamās subsīdijas. Katrs eksportētājs ir tiesīgs piedalīties vairākās subsīdiju programmās. Šādos apstākļos pamatoti secināja, ka subsidēšana, iespējams, turpināsies.

(103)

Tā kā tika pierādīts, ka subsidēšana pārskatīšanas laikā ir turpinājusies un, iespējams, turpināsies, jautājums par atkārtotas subsidēšanas atkārtošanās iespējamību nav būtisks.

(104)

Kopienā PET ražo šādi uzņēmumi:

(105)

PET, ko ražo visi šie uzņēmumi, veido kopējo Kopienas produkciju pamatregulas 9. panta 1. punkta nozīmē.

(106)

Komisija pārbaudīja, vai Kopienas ražotāji, kas sadarbojās un iesniedza vai atbalstīja pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu, reprezentē lielāko daļu Kopienas kopējās PET produkcijas. Minētie Kopienas ražotāji saražoja 88 % no Kopienas kopējās PET produkcijas. Tie Kopienas ražotāji, kuri pilnīgi nesadarbojās, netika iekļauti Kopienas ražošanas nozares definīcijā. Tāpēc Komisija uzskata, ka divpadsmit Kopienas ražotāji, kas pilnīgi sadarbojās, veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 9. panta 1. punkta un 10. panta 8. punkta nozīmē. Sākotnējo izmeklēšanu laikā Kopienas ražošanas nozare reprezentēja vairāk nekā 85 % no Kopienas kopējās PET produkcijas.

(107)

Kopienas ražošanas nozari pārstāv divpadsmit šādi Kopienas ražošanas uzņēmumi:

(108)

Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomiem, citu Kopienas ražotāju, kuri darbojas Kopienas tirgū, aprēķiniem, kuru pamatā bija sūdzības sagatavošanas posmā sniegtie dati un Eurostat dati par visu Kopienas importu no trešām valstīm.

(109)

Laikposmā starp 2002. gadu un PIP attiecīgā ražojuma patēriņš Kopienā nepārtraukti palielinājās un PIP kopā sasniedza 2 400 000 tonnas. Kopējais palielinājums visā periodā bija 18 %. Palielinājums bija daļēji saistīts ar jaunu pielietojumu (inter alia, alus un vīna pudeļu ražošana) un patēriņa pieaugumu kandidātvalstīs.

1.   tabula

(110)

Laikposmā no 2002. gada līdz PIP kopējais imports no Indijas palielinājās par 13 %. Tā kā laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam imports samazinājās par 17 %, 2004. gadā tas palielinājās par 100 procentpunktiem un PIP atkal samazinājās par apmēram 6 800 tonnām, t. i., par apmēram 70 procentpunktiem. Importa cenas 2003. gadā paaugstinājās par 5 procentpunktiem un 2004. gadā un PIP vēl attiecīgi par 3 un 7 procentpunktiem. Šī cenu tendence tikai daļēji atspoguļo izejmateriālu izmaksu kraso palielināšanos. Indijas importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi neliela, t. i., 0,3 % – 2002. gadā, 0,2 % – 2003. gadā, 0,5 % – 2004. gadā un 0,3 % – PIP.

2.   tabula

(111)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 25 procentpunktiem. Lielāko palielinājumu novēroja 2003. gadā, kad imports pieauga par 41 procentpunktu. Pēc tam, kad Ķīnas eksportam tika piemēroti antidempinga pasākumi, imports 2004. gadā samazinājās par 14 procentpunktiem un vēl par 2 procenta punktiem – PIP. Līdzīga tendence bija tirgus daļām – 2002. gadā tās palielinājās no 15,9 % līdz 20,6 % 2003. gadā, un samazinājās no 18,5 % – 2004. gadā līdz 16,9 % – PIP. Importa preču tirgus daļas palielinājums lielā patēriņa dēļ bija zemāks nekā importa pieaugums absolūta izteiksmē. Importa vidējās cenas laikposmā no 2002. gada līdz 2004. gadam bija nemainīgas un zemākas par ES preču cenām. Tikai PIP tās nedaudz pārsniedza Kopienas ražošanas nozares cenas.

3.   tabula

(112)

Pārskatīšanas sākumā bija paredzēta Kopienas ražotāju atlase, taču, uzskatot, ka to skaits nav pietiekams, tika nolemts pārskatīšanā iekļaut visus Kopienas ražotājus, un, pamatojoties uz informāciju, ko ievāca Kopienas visas ražošanas nozares līmenī, tika novērtēti kaitējuma faktori.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

(114)

Kopienas ražošanas nozares produkcija no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 20 %, t. i., no aptuveni 1 465 000 tonnām – 2002. gadā līdz 1 760 000 tonnām – PIP. Palielinājums bija 4,8 % – 2003. gadā un 4,6 % – 2004. gadā. Turpmāks palielinājums bija PIP, kad ražošanas strauji pieauga par 150 000 tonnām, t. i., par 10,8 %. Tam iemesls bija pārstrukturēšanas process, ko veica ražošanas nozare, lai labāk kontrolētu ražošanas izmaksas un tādējādi izmantotu priekšrocības, ko sniedz pieaugošais patēriņš Kopienas tirgū, kas, kā norādīts iepriekš, laikposmā no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 19 % (no 2 miljoniem tonnu – 2002. gadā līdz 2,4 miljoniem tonnu – PIP.)

4.   tabula

(115)

Ražošanas jauda laikposmā no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 22 %, t. i., no 1 760 000 tonnām – 2002. gadā līdz 2 156 000 tonnām – IP. Šis palielinājums bija galvenokārt PIP, kad ražošanas jauda, salīdzinot ar 2004. gadu, palielinājās par 300 000 tonnām, t. i., 16,7 %. Šis nozīmīgais ražošanas jaudas pieaugums bija vienlaikus ar produkcijas apjoma palielināšanos (skatīt 114. apsvērumu). Ražošanas jaudas pieaugums bija ražošanas līnijās izdarīto papildu ieguldījumu rezultāts, lai izmantotu augošā tirgus priekšrocības. Izmantošanas jauda 2003. gadā palielinājās par 4 procentpunktiem un šādā līmenī saglabājās arī 2004. gadā, un PIP tā samazinājās par 5 procentpunktiem līdz 82 %. Tās samazināšanās laikposmā no 2004. gada līdz PIP notika tāpēc, ka minētajā periodā būtiski samazinājās ražošanas jauda. Tātad augstāks ražošanas apjoms PIP, ja salīdzina ar 2004. gadu, sakrita ar zemāku jaudas izmantošanas rādītāju.

5.   tabula

(116)

Apjoms, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdeva Kopienas tirgū, laikposmā no 2002. gada līdz PIP palielinājās par 21 %. Pieaugumam 2 % apmērā, kas bija 2003. gadā, sekoja palielinājums gan 2004. gadā, gan PIP – attiecīgi par 8 un 11 procentpunktiem. Neatkarīgi no pārdošanas apjoma, kas palielinājās lielāka patēriņa dēļ, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa 2003. gadā samazinājās par 4 procentpunktiem un 2004. gadā pakāpeniski palielinājās par 5 procentpunktiem un PIP – par vienu procentpunktu.

6.   tabula

(117)

Jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 2 %, kas liecina, ka tās pieaugums ir zemāks nekā vispārīga tirgus patēriņa pieaugums.

(118)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis palielinājās par 18 %. Lielākais palielinājums bija 2003. gadā (11 procentpunkti) un 2004. gadā (vēl 6 procentpunkti). Lai gan šī pieaugošā tendence PIP turpinājās, palielinājums bija tikai 2 procentpunkti. Šis palielinājums visā periodā bija 18 %, un tas ir saistīts ar ražošanas līmeni, kas palielinājās par 20 %.

7.   tabula

(119)

Kopienas ražošanas nozares ražīgums, to mērot kā jaudu tonnās uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā kopumā palielinājās. Pēc tam, kad tas 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, sākotnēji samazinājās par 6 % un 2004. gadā palika šādā līmenī, kad PIP ražīgums būtiski palielinājās par vairāk nekā 8 % salīdzinot ar 2004. gadu, laikposmu, kad ražīgums būtiski pieauga.

8.   tabula

(120)

Jāatzīmē, ka PET granulu ražošana ir kapitālietilpīga ražošanas nozare, tāpēc darbaspēka izmaksas ierobežoti ietekmē kopējās ražošanas izmaksas. Attiecīgajā periodā algas paaugstinājās par 12 % salīdzinājumā ar 20 % vispārējo ražošanas izmaksu pieaugumu. Vēl viens nozīmīgs rādītājs ir algu izmaksas vienas tonnas saražošanai. Attiecīgajā periodā šīs izmaksas samazinājās par 6 %.

9.   tabula

(121)

Vienas vienības pārdošanas cenas 2002. gadā palielinājās no 924 EUR/t līdz 1 058 EUR/t – PIP. Kopumā šī tendence pieauga (visā periodā – par 15 %). Šis pieaugums lielā mērā ir rezultāts tam, ka naftas cenas paaugstināšanās dēļ palielinājās izejmateriālu cenas. Lai gan Kopienas ražošanas nozare bija palielinājusi cenas, nebija iespējams pārsniegt palielinājumu tai pakārtotajā rūpniecības nozarē un pārdošanas cenās pilnīgi atspoguļot izejmateriālu cenu paaugstināšanos. Tas principā bija tāpēc, ka izejmateriālu cenu palielinājums bija lielāks nekā PET cenu palielinājums. Lai saglabātu savu tirgus daļu, Kopienas ražošanas nozare varēja vienīgi mēreni paaugstināt cenas un tādējādi pieredzēja cenu iesaldēšanu.

10.   tabula

(122)

Ņemot vērā to, ka vienas tonnas PET saražošanai ir vajadzīgi 850 kg attīrītas tereftālskābes (PTA) un 350 kg monoetilēnglikola (MEG), izejmateriālu (PTA un MEG) izmaksas laikposmā no 2002. gada līdz PIP būtiski palielinājās – respektīvi par 67 % un 31 %, sasniedzot 770 EUR/t (PTA) un 721 EUR/t (MEG) (PIP vidējais radītājs). Tomēr nelielu PTA cenu samazinājumu ievēroja 2005. gada trešajā ceturksnī, kad cenas kritās līdz 700 EUR/t, un bija vērojama būtībā stabila MEG cena, un jānorāda, ka izejmateriālus iepērk iepriekš, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem. Tā rezultātā, neraugoties uz to, ka PIP nedaudz samazinājās PTA cenas, Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā joprojām bija jūtamas sekas tam, ka izmaksas bija ievērojami palielinājušās. Turklāt pasaules naftas tirgū vērojamā stāvokļa dēļ PET ražošanai vajadzīgo izejmateriālu cenas ir jutīgas attiecībā uz neparedzētām izmaiņām, taču ir ļoti iespējams, ka saglabāsies augsts cenu līmenis. Visi šie faktori veicina to, ka palielinās Kopienas PET ražotāju neaizsargātības līmenis. Tomēr jāatzīmē, ka galvenie izejmateriāli ir produkcija, ko tirgo pasaules līmenī, un tādēļ šis apstāklis tādā pašā mērā ietekmēs Indijas ražotājus eksportētājus.

11.   tabula

(123)

Salīdzinot Kopienas ražošanas nozarē vidējās izmaksas vienas vienības PET granulu saražošanai, konstatēja sekojošo:

12.   tabula

(124)

Attiecīgajā laikposmā, kā norādīts 11. un 12. tabulā, galveno izejmateriālu cenas nepārtraukti paaugstinājās (PTA – 67 %, MEG – 31 %), turpretī ražošanas vispārējās izmaksas palielinājās tikai par 21 %. Tomēr, kā parādīts 10. tabulā, cenas bija palielinājušas tikai par 15 % tā iemesla dēļ, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja pārsniegt palielinājumu pakārtotajā nozarē, un izejmateriālu cenu pieaugums pilnīgi atspoguļojas pārdošanas cenās.

(125)

Krājumu palielinājums visā attiecīgajā periodā, t. i., laikposmā no 2002. gada līdz PIP, kritās par 10 %. Tomēr, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, krājumi attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares saražoto PET nav jāuzskata par lietderīgu rādītāju, ņemot vērā to, ka PET tirgus visu gadu bija jutīgs. Salīdzinot ar ražošanu, krājumi reprezentē apmēram 5/6 % produkcijas.

13.   tabula

(126)

Pārdošanas rentabilitāte reprezentē gūto peļņu, attiecīgo ražojumu pārdodot Kopienā. Peļņu no kopējiem aktīviem un naudas plūsmu varēja izmērīt šaurākās ražojumu grupas līmenī, kurā bija ietverts arī līdzīgais ražojums saskaņā ar pamatregulas 8. panta 8. punktu. Turklāt ieņēmumus no ieguldījumiem aprēķināja, ņemot vērā peļņu no kopējiem aktīviem, jo peļņu no kopējiem aktīviem uzskata par atbilstošāku attiecīgās tendences analīzei.

14.   tabula

(127)

Papildus cenu iesaldēšanai, ko sāka 2002. gadā un kas sakrita ar to, ka ievērojami palielinājās imports par dempinga cenām no ĶTR, Taivānas, Malaizijas, Korejas un Austrālijas (līdz 2004. gadam) un subsidētais imports no Indijas, Kopienas finansiālais stāvoklis pasliktinājās, un 2003. gadā tā cieta zaudējumus. Pēc nelielas atgūšanās 2004. gadā, kas saistīta ar to, ka ĶTR un Austrālijai piemēroja antidempinga pasākumus, PIP zaudējumi palielinājās līdz – 3,2 %. Tāpēc jāatzīmē, ka ir skaidra un lejupejoša tendence.