(1)

2004. gada 22. aprīļa Lēmums ECB/2004/5 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) noteica valstu centrālajām bankām (VCB), kuras 2004. gada 1. maijā bija Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces, no 2004. gada 1. maija piemērojamos svērumus ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā (turpmāk tekstā attiecīgi – “kapitāla atslēgas svērumi” un “kapitāla atslēga”).

(2)

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un to attiecīgo VCB kļūšanu par ECBS daļu 2007. gada 1. janvārī, ECB parakstītais kapitāls būtu automātiski jāpalielina saskaņā ar Statūtu 49.3. pantu. Lai veiktu šo palielinājumu, kapitāla atslēgas svērums katrai VCB, kura ir ECBS dalībniece 2007. gada 1. janvārī, jāaprēķina pēc analoģijas ar Statūtu 29.1. pantu un saskaņā ar Statūtu 29.2. pantu. Paplašināto ECB kapitāla atslēgu un katras VCB kapitāla atslēgas svērumu piemēros no 2007. gada 1. janvāra. Tādēļ Lēmums ECB/2004/5 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu, kurš atspoguļo pašreizējo situāciju.

(3)

Saskaņā ar Padomes 2003. gada 15. jūlija Lēmumu 2003/517/EK par statistikas datiem, kas jāizmanto Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgas koriģēšanai (2), Eiropas Komisija ir iesniegusi ECB statistikas datus, kurus izmantos, nosakot paplašināto kapitāla atslēgu.

(4)

Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes reglamenta 3.5. un 3.6. pantu un ņemot vērā Ģenerālpadomes ieguldījumu šī lēmuma izstrādē, Bulgarian National Bank un Banca Naţională a României vadītājiem pirms šī lēmuma pieņemšanas bija iespēja iesniegt savus apsvērumus,

(1)

2004. gada 22. aprīļa Lēmums ECB/2004/6, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās valstu centrālās bankas (1), noteica, kādā veidā un kādā apmērā to dalībvalstu centrālajām bankām (VCB), kas ieviesušas euro, (turpmāk tekstā – “iesaistītās VCB”) bija pienākums 2004. gada 1. maijā apmaksāt Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālu.

(2)

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un to attiecīgo valsts centrālo banku kļūšanu par ECBS daļu 2007. gada 1. janvārī, 2006. gada 15. decembra Lēmums ECB/2006/21 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (2) nosaka katrai VCB, kura 2007. gada 1. janvārī būs ECBS dalībniece, no 2007. gada 1. janvāra piemērojamos jaunos svērumus ECB paplašinātā kapitāla parakstīšanas atslēgā (turpmāk tekstā attiecīgi – “kapitāla atslēgas svērumi” un “kapitāla atslēga”).

(3)

No 2007. gada 1. janvāra ECB parakstītais kapitāls būs 5 760 652 402,58 euro.

(4)

Saistībā ar kapitāla atslēgas paplašināšanu ir jāpieņem jauns ECB lēmums, ar kuru no 2007. gada 1. janvāra atceļ Lēmumu ECB/2004/6 un ar kuru nosaka, kādā veidā un kādā apmērā iesaistītajām VCB ir pienākums 2007. gada 1. janvārī apmaksāt ECB kapitālu.

(5)

Padomes 2006. gada 11. jūlija Lēmuma 2006/495/EK saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovēnijā 2007. gada 1. janvārī (3) 1. pants nosaka, ka 2003. gada Pievienošanās akta (4) 4. pantā minētais Slovēnijas izņēmuma statuss tiek atcelts no 2007. gada 1. janvāra.

(6)

Saskaņā ar 2006. gada 30. decembra Lēmumu ECB/2006/30 par to, kā Banka Slovenije apmaksā kapitālu, nodod ārvalstu valūtas rezerves aktīvus un izdara iemaksas Eiropas Centrālās bankas rezervēs un uzkrājumos (5), Banka Slovenije ir pienākums 2007. gada 1. janvārī apmaksāt atlikušo daļu no tās parakstītā ECB kapitāla, ņemot vērā paplašināto kapitāla atslēgu,

(1)

Saistībā ar to svērumu koriģēšanu, kas valstu centrālajām bankām (VCB) tiek piemēroti paplašinātajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgā (turpmāk tekstā attiecīgi – “kapitāla atslēgas svērumi” un “kapitāla atslēga”), kura noteikta 2006. gada 15. decembra Lēmumā ECB/2006/21 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1), Padomei ir jāparedz noteikumi un nosacījumi kapitāla daļu nodošanai to VCB starpā, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieces 2006. gada 31. decembrī, lai nodrošinātu to, ka šīs daļas atbilst veiktajām korekcijām. Atbilstoši ir jāpieņem jauns ECB lēmums, kas no 2007. gada 1. janvāra atceļ 2004. gada 22. aprīļa Lēmumu ECB/2004/7, ar kuru nosaka noteikumus un nosacījumus Eiropas Centrālās bankas kapitāla daļu nodošanai valstu centrālo banku starpā un apmaksātā kapitāla koriģēšanai (2).

(2)

Bulgarian National Bank un Banca Naţională a României nepievienosies ECBS līdz 2007. gada 1. janvārim, kas nozīmē to, ka attiecībā uz tām kapitāla daļu nodošana saskaņā ar Statūtu 28.5. pantu šajā gadījumā netiek piemērota.

(3)

2006. gada 15. decembra Lēmums ECB/2006/22, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās valstu centrālās bankas (3), nosaka, kādā veidā un kādā apmērā to dalībvalstu VCB, kas ieviesušas euro, (turpmāk tekstā – “iesaistītās VCB”) ir pienākums apmaksāt ECB kapitālu, ņemot vērā paplašināto kapitāla atslēgu. 2006. gada 18. decembra Lēmums ECB/2006/26, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās valstu centrālās bankas (4), nosaka procentuālo daļu, ko 2007. gada 1. janvārī apmaksā to dalībvalstu VCB, kas 2007. gada 1. janvārī nav ieviesušas euro, (turpmāk tekstā – “neiesaistītās VCB”), ņemot vērā paplašināto kapitāla atslēgu.

(4)

Iesaistītās VCB, izņemot Banka Slovenije, ir jau apmaksājušas savas daļas ECB parakstītajā kapitālā saskaņā ar 2004. gada 22. aprīļa Lēmumu ECB/2004/6, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās valstu centrālās bankas (5). Ņemot to vērā, Lēmuma ECB/2006/22 2. panta 1. punkts nosaka, ka iesaistītā VCB pārskaita ECB papildu summu vai attiecīgi saņem summu atpakaļ no ECB, lai panāktu atbilstību Lēmuma ECB/2006/22 1. panta tabulā norādītajām summām.

(5)

Turklāt 2006. gada 30. decembra Lēmuma ECB/2006/30 par to, kā Banka Slovenije apmaksā kapitālu, nodod ārvalstu valūtas rezerves aktīvus un izdara iemaksas Eiropas Centrālās bankas rezervēs un uzkrājumos (6), 2. panta 1. punkts un 2. panta 2. punkts nosaka, ka Banka Slovenije, kura no 2007. gada 1. janvāra būs iesaistītā dalībvalsts, ir pienākums apmaksāt atlikušo daļu no tās parakstītā ECB kapitāla, lai atbilstu summai, kas pretī tās nosaukumam norādīta Lēmuma ECB/2006/22 1. panta tabulā, ņemot vērā paplašināto kapitāla atslēgu.

(6)

Neiesaistītās VCB, izņemot Bulgarian National Bank un Banca Naţională a României, ir jau apmaksājušas savas daļas ECB parakstītajā kapitālā saskaņā ar 2004. gada 23. aprīļa Lēmumu ECB/2004/10, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās valstu centrālās bankas (7). Ņemot to vērā, Lēmuma ECB/2006/26 2. panta 1. punkts nosaka, ka tās vai nu pārskaita ECB papildu summu, vai attiecīgi saņem summu atpakaļ no ECB, lai panāktu atbilstību Lēmuma ECB/2006/26 1. panta tabulā norādītajām summām. Lēmuma ECB/2006/26 2. panta 2. punkts paredz, ka Bulgarian National Bank un Banca Naţională a României pārskaita ECB summas, kas pretī to nosaukumiem norādītas tā paša lēmuma 1. panta tabulā,

(1)

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un to attiecīgo valsts centrālo banku (VCB) pievienošanos Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) 2007. gada 1. janvārī, 2006. gada 15. decembra Lēmums ECB/2006/21 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) nosaka katrai VCB, kura 2007. gada 1. janvārī būs ECBS dalībniece, no 2007. gada 1. janvāra piemērojamos jaunos svērumus Eiropas Centrālās bankas (ECB) paplašinātā kapitāla parakstīšanas atslēgā (turpmāk tekstā attiecīgi – “kapitāla atslēgas svērumi” un “kapitāla atslēga”).

(2)

Tā rezultātā ir jākoriģē prasības, kas to dalībvalstu VCB, kuras ieviesušas euro, (tālāk tekstā – “iesaistītajām VCB”) ir pret ECB saskaņā ar Statūtu 30.3. pantu un kas ir ekvivalentas iesaistīto VCB ārvalstu valūtas rezerves aktīvu iemaksām ECB (turpmāk tekstā – “prasības”). Tās iesaistītās VCB, kuru prasības palielinās, ņemot vērā kapitāla atslēgas paplašināšanos 2007. gada 1. janvārī, veic kompensācijas pārskaitījumu uz ECB, bet ECB veic kompensācijas pārskaitījumu uz tām VCB, kuru prasības samazinās, ņemot vērā šo paplašināšanos.

(3)

No 2007. gada 1. janvāra to ārvalstu valūtas rezerves aktīvu limits, kurus var nodot ECB, ir EUR 57 606 524 025,77.

(4)

Saskaņā ar Statūtos ievērotajiem vispārējiem godīguma, vienlīdzīgas attieksmes un tiesiskās paļāvības principiem tām iesaistītajām VCB, kuru relatīvā daļa ECB uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā palielinās atbilstoši iepriekšminētajām korekcijām, ir jāveic kompensācijas pārskaitījums tām iesaistītajām VCB, kuru relatīvā daļa samazinās.

(5)

Lai aprēķinātu korekciju iesaistīto VCB daļām ECB uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā, katras iesaistītās VCB attiecīgo kapitāla atslēgas svērumu laikposmā līdz 2006. gada 31. decembrim un laikposmā pēc 2007. gada 1. janvāra izsaka kā procentuālo daļu no tā ECB kapitāla kopsummas, ko parakstījušas visas iesaistītās VCB.

(6)

Ir jāpieņem jauns ECB lēmums, ar ko atceļ 2003. gada 18. decembra Lēmumu ECB/2003/21, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi iemaksām ECB rezervēs un uzkrājumos un kas vajadzīgi, lai koriģētu valstu centrālo banku prasības, kas atbilst pārskaitītajiem ārvalstu valūtas rezervju aktīviem (2), un Lēmumu ECB/2004/8, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi iemaksām Eiropas Centrālās bankas uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā, valstu centrālo banku prasību koriģēšanai, kas ekvivalentas nodotajiem ārējo rezervju aktīviem, kā arī ar to saistītajiem finanšu jautājumiem (3).

(7)

Padomes 2006. gada 11. jūlija Lēmuma saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovēnijā 2007. gada 1. janvārī (4) 1. pants nosaka, ka 2003. gada Pievienošanās akta (5) 4. pantā minētais Slovēnijas izņēmuma statuss tiek atcelts no 2007. gada 1. janvāra,

a)

“uzkrātā pašu kapitāla vērtība” ir ECB rezervju, pārvērtēšanas kontu un rezervēm atbilstošo uzkrājumu kopsumma, ko ECB aprēķinājusi 2006. gada 31. decembrī. Neierobežojot termina “uzkrātā pašu kapitāla vērtība” izpratni, ECB rezerves un rezervēm atbilstošie uzkrājumi ietver vispārējo rezervju fondu un uzkrājumu, kas atbilst rezervēm, kuras paredzētas valūtas maiņas kursa, procentu likmes un zelta cenas riskiem;

b)

“pārskaitījuma diena” ir otrā darba diena pēc ECB Padomes apstiprinājuma ECB 2006. finanšu gada finanšu pārskatam;

c)

“ECB ienākums no euro banknotēm” nozīmē to pašu, ko “ECB ienākums no apgrozībā esošajām euro banknotēm”, kas definēts 1. panta d) apakšpunktā 2005. gada 17. novembra Lēmumā ECB/2005/11 par Eiropas Centrālās bankas ienākuma no apgrozībā esošajām euro banknotēm sadali iesaistīto dalībvalstu centrālajām bankām (6).

(1)

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un to attiecīgo valsts centrālo banku (VCB) pievienošanos Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS) 2007. gada 1. janvārī, 2006. gada 15. decembra Lēmums ECB/2006/21 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (1) nosaka katrai VCB, kura 2007. gada 1. janvārī būs ECBS dalībniece, no 2007. gada 1. janvāra piemērojamos jaunos svērumus Eiropas Centrālās bankas (ECB) paplašinātā kapitāla parakstīšanas atslēgā.

(2)

Padomes 2006. gada 11. jūlija Lēmuma 2006/495/EC saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovēnijā 2007. gada 1. janvārī (2) 1. pants nosaka, ka 2003. gada Pievienošanās akta (3) 4. pantā minētais Slovēnijas izņēmuma statuss tiek atcelts no 2007. gada 1. janvāra.

(3)

2001. gada 6. decembra Lēmuma ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju (4) 1. panta d) apakšpunkts definē “banknošu sadales atslēgu”, atsaucoties uz Lēmuma ECB/2001/15 pielikumu, kas precizē no 2004. gada 1. maija piemērojamo atslēgu. Ņemot vērā, ka jaunie kapitāla atslēgas svērumi tiks piemēroti no 2007. gada 1. janvāra un ka Slovēnija šajā dienā ieviesīs euro, Lēmums ECB/2001/15 jāgroza, lai noteiktu no 2007. gada 1. janvāra piemērojamo banknošu sadales atslēgu,

1.

Ar šādu teikumu aizstāj 1. panta d) apakšpunkta pēdējo teikumu:

“Šī lēmuma pielikumā ir precizēta banknošu sadales atslēga, ko piemēro no 2007. gada 1. janvāra.”

2.

Lēmuma ECB/2001/15 pielikumu aizstāj ar tekstu, kas izklāstīts šī lēmuma pielikumā.

(1)

2004. gada 23. aprīļa Lēmums ECB/2004/10, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās valstu centrālās bankas (1), noteica to Eiropas Centrālās bankas (ECB) parakstītā kapitāla procentuālo daļu, kas, 2004. gada 1. maijā jāapmaksā to dalībvalstu centrālajām bankām (VCB), kuras 2004. gada 1. maijā nebūs ieviesušas euro, lai sniegtu ieguldījumu ECB darbības izmaksu segšanā.

(2)

Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai un to attiecīgo valsts centrālo banku kļūšanu par ECBS daļu 2007. gada 1. janvārī, 2006. gada 15. decembra Lēmums ECB/2006/21 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (2) nosaka katrai VCB, kura 2007. gada 1. janvārī būs ECBS dalībniece, no 2007. gada 1. janvāra piemērojamos jaunos svērumus ECB paplašinātā kapitāla parakstīšanas atslēgā (turpmāk tekstā attiecīgi – “kapitāla atslēgas svērumi” un “kapitāla atslēga”).

(3)

No 2007. gada 1. janvāra ECB parakstītais kapitāls būs 5 760 652 402,58 euro.

(4)

Saistībā ar kapitāla atslēgas paplašināšanu ir jāpieņem jauns ECB lēmums, ar kuru no 2007. gada 1. janvāra atceļ Lēmumu ECB/2004/10 un nosaka ECB parakstītā kapitāla procentuālo daļu, ko 2007. gada 1. janvārī būs pienākums apmaksāt to dalībvalstu VCB, kuras līdz 2007. gada 1. janvārim nebūs ieviesušas euro, (turpmāk tekstā – “neiesaistītās VCB”).

(5)

Ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes Reglamenta 3.5. pantu un 6.6. pantu, Bulgarian National Bank un Banca Naţională a României vadītājiem pirms šī lēmuma pieņemšanas bija iespēja iesniegt savus apsvērumus,

(1)

Saskaņā ar Padomes 2006. gada 11. jūlija Lēmumu 2006/495/EK par vienotās valūtas ieviešanu Slovēnijā 2007. gada 1. janvārī, kas pieņemts saskaņā Līguma 122. panta 2. punktu (1), Slovēnija izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un izņēmuma statuss, kas tai noteikts saskaņā ar Pievienošanās akta (2) 4. pantu, tiek atcelts no 2007. gada 1. janvāra.

(2)

Statūtu 49.1. pants nosaka, ka tās dalībvalsts centrālajai bankai (VCB), kuras izņēmuma statuss tiek atcelts, jāapmaksā tās parakstītā daļa Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālā tāpat, kā to izdarījušas pārējo iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas. Pašreizējo iesaistīto dalībvalstu centrālās bankas ir pilnībā apmaksājušas to parakstīto daļu ECB kapitālā (3). Banka Slovenije svērums ECB kapitāla atslēgā atbilstoši 2006. gada 15. decembra Lēmuma ECB/2006/21 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (4) 2. pantam ir 0,3194 %. Banka Slovenije jau daļēji apmaksājusi tās parakstīto ECB kapitāla daļu atbilstoši 2004. gada 23. aprīļa Lēmuma ECB/2004/10, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās valstu centrālās bankas (5), 1. pantam. Tāpēc atlikusī summa ir 17 096 556,47 EUR, ko iegūst, reizinot ECB parakstīto kapitālu (5 760 652 402,58 EUR) ar Banka Slovenije kapitāla atslēgas svērumu (0,3194 %) un atņemot parakstītā kapitāla jau apmaksāto daļu, ņemot vērā ECB kapitāla atslēgas palielinājumu, kāds rodas, Bulgarian National Bank un Banca Naţională a României pievienojoties ECBS.

(3)

Statūtu 49.1. pants saistībā ar 30.1. pantu nosaka, ka tās dalībvalsts centrālajai bankai, kuras izņēmuma statuss tiek atcelts, jānodod ECB arī ārējo rezervju aktīvi. Nododamo summu saskaņā ar Statūtu 49.1. pantu nosaka, reizinot atbilstoši konkrētā brīža valūtas kursiem noteiktu euro vērtību tiem ārējo rezervju aktīviem, kas saskaņā ar Statūtu 30.1. pantu jau ir pārskaitīti ECB, ar koeficientu, kas ir attiecība starp daļu skaitu, uz ko attiecīgās valsts centrālā banka ir parakstījusies, un daļu skaitu, ko citas centrālās bankas jau ir apmaksājušas. Nosakot “ārējo rezervju aktīvus, kas saskaņā ar 30.1. pantu jau nodoti ECB”, pienācīgi jāņem vērā ECB kapitāla atslēgas korekcija 2004. gada 1. janvārī (6) saskaņā ar Statūtu 29.3. pantu, ECB kapitāla atslēgas paplašināšana 2004. gada 1. maijā (7) saskaņā ar Statūtu 49.3. pantu un ECB kapitāla atslēgas paplašināšana 2007. gada 1. janvārī saskaņā ar Statūtu 49.3. pantu (8). Tādējādi saskaņā ar 2006. gada 15. decembra Lēmumu ECB/2006/24, ar kuru nosaka pasākumus, kas vajadzīgi iemaksām Eiropas Centrālās bankas rezervēs un uzkrājumos un kas vajadzīgi, lai koriģētu valstu centrālo banku prasības, kuras atbilst nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (9), saskaņā ar Statūtu 30.1. pantu ECB jau nodoto ārējo rezervju euro ekvivalents ir 41 514 271 945,60 EUR.

(4)

Ārējo rezervju aktīviem, ko Banka Slovenije nodod ECB, jābūt denominētiem ASV dolāros un zeltā.

(5)

Statūtu 30.3. pants nosaka, ka katras iesaistītās dalībvalsts centrālajai bankai ir pret ECB prasība, kas ir ekvivalenta ārējo rezervju aktīviem, kurus tā nodevusi ECB. Noteikumi par pašreizējo iesaistīto dalībvalstu centrālo banku prasību pret ECB denomināciju un procentu samaksu (10) jāpiemēro arī Banka Slovenije prasības denominācijai un samaksai.

(6)

Statūtu 49.2. pants nosaka, ka tās dalībvalsts centrālajai bankai, kuras izņēmuma statuss tiek atcelts, jāveic iemaksa ECB rezervēs, uzkrājumos, kas pielīdzināti rezervēm, kā arī jāpapildina summas, kas vēl jāiemaksā šajās rezervēs un uzkrājumos atbilstoši peļņas un zaudējumu pārskatam uz 31. decembri gadā pirms izņēmuma statusa atcelšanas. Šīs iemaksas summu nosaka saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu.

(7)

Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 3.5. pantu Banka Slovenije prezidents ir lūgts piedalīties ECB Padomes sanāksmē, kurā pieņem šo lēmumu,

—

“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ieviesusi euro,

—

“skaidra nauda” ir Amerikas Savienoto Valstu likumīgā valūta (ASV dolārs),

—

“zelts” ir Trojas unces zelta Londonas Labas piegādes stieņos (London Good Delivery bars) kā noteikusi Londonas Dārgmetālu tirgus asociācija (London Bullion Market Association),

—

“ārējo rezervju aktīvi” ir zelts vai skaidra nauda.