28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/1

(1)

Jāīsteno Eiropas Rīcības plāns par bioloģisko pārtiku un lauksaimniecību, pamatojoties uz konkrētiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienkāršību un vispārēju saskaņotību.

(2)

Kopienā importētie bioloģiskās lauksaimniecības produkti būtu jālaiž Kopienas tirgū ar bioloģisko marķējumu, ja tie ir ražoti saskaņā ar ražošanas noteikumiem un kontroles pasākumiem, kas atbilst Kopienas tiesību aktiem vai ir tiem līdzvērtīgi.

(3)

Būtu jāatzīst trešās valstis, kuru ražošanas standarti un pārbaudes pasākumi ir līdzvērtīgi Kopienā piemērotajiem, un būtu jāpublicē to saraksts. Būtu arī jāatzīst un jāuzskaita sarakstā kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kas ir kompetentas veikt pārbaudes valstīs, kuras nav uzskaitītas atzītu trešo valstu sarakstā. Trešo valstu uzņēmumiem, kuru produkti tieši atbilst Kopienas noteikumiem, būtu jāatļauj savas darbības pakļaut tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu pārbaudēm, kuras Komisija tādam nolūkam atzinusi.

(4)

Padomes Regulā (EEK) Nr. 2092/91 (1991. gada 24. jūnijs) par lauksaimniecības produktu bioloģisku ražošanu un norādēm par to uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem (2) dalībvalstīm paredzēta iespēja līdz 2006. gada 31. decembrim saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem piešķirt importa atļaujas konkrētiem produktiem. To būtu jāgroza, lai pēc minētā datuma aizstātu pašreizējo importa shēmu ar jauno importa shēmu.

(5)

Lai netraucētu starptautisku tirdzniecību, jāparedz iespēja dalībvalstīm piešķirt importētājiem atļaujas laist produktus Kopienas tirgū, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tikmēr, kamēr nav ieviesti pasākumi, kas vajadzīgi jaunās importa shēmas darbībai, jo īpaši tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu atzīšanai, kas ir kompetentas veikt kontroli valstīs, kuras nav atzīto trešo valstu sarakstā.

(6)

Regula (EEK) Nr. 2092/91 būtu attiecīgi jāgroza,

1)

Regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

2)

Regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

1.   Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, ja:

2.   Saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto kārtību Komisija atzīst 1. punkta b) apakšpunktā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp 9. pantā minētās kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kuru kompetencē ir veikt pārbaudes un trešās valstīs izdot 1. panta c) punktā minētos dokumentāros pierādījumus, un izveido šo kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu.

Kontroles organizācijas akreditē atbilstīgi Eiropas standartam EN 45011 vai ISO norādījumiem Nr. 65 “Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām” atbilstīgi jaunākajai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai versijai. Akreditācijas iestāde regulāri novērtē kontroles organizācijas uz vietas, uzrauga tās un veic par to darbību atkārtotus daudzgadu novērtējumus.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un pārbaudes darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.

Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.

Pamatojoties uz novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem vai arī tādu noteikumu pārkāpumi.

3.   Produktu, kas importēts no trešās valsts, var laist Kopienas tirgū, marķētu kā produktu ar norādēm par bioloģiskās ražošanas metodi, arī tad, ja:

Sertifikāta oriģināleksemplārs kopā ar precēm jānosūta pirmajam saņēmējam. Pēc tam importētājam ir jāglabā šis sertifikāts, lai tas vismaz divus gadus būtu pieejams kontroles organizācijai un vajadzības gadījumā kontroles iestādei.

4.   Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt trešās valstis, kuru ražošanas sistēma atbilst noteikumiem, kuri ir līdzvērtīgi 5. un 6. pantā paredzētajiem un kuru pārbaudes režīmi ir līdzvērtīgi 8. un 9. pantā minētajiem režīmiem, un var sastādīt tādu valstu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina trešo valsti sniegt visu vajadzīgo informāciju. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt attiecīgās trešās valsts ražošanas noteikumus un pārbaudes režīmus.

Šādi atzītās trešās valstis katru gadu līdz 31. martam Komisijai nosūta īsu gada ziņojumu par savu ieviesto pārbaudes režīmu īstenošanu un izpildi.

Pamatojoties uz šiem gada ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgo atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem vai arī tādu noteikumu pārkāpumi.

5.   Attiecībā uz produktiem, kas nav importēti saskaņā ar 1. punktu un nav importēti no trešās valsts, kas atzīta saskaņā ar 4. punktu, Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var atzīt kontroles organizācijas un kontroles iestādes, tostarp kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kā minēts 9. pantā, kas trešās valstīs ir kompetentas veikt pārbaudes un izdot sertifikātus 3. punkta nolūkā, un sastādīt tādu kontroles organizāciju un kontroles iestāžu sarakstu. Līdzvērtīguma novērtējumā ņem vērā Codex Alimentarius pamatnostādnes CAC/GL 32.

Komisija izskata katru atzīšanas lūgumu, ko iesniedz kontroles organizācija vai kontroles iestāde trešā valstī.

Izskatot atzīšanas lūgumus, Komisija aicina kontroles organizāciju vai iestādi sniegt visu vajadzīgo informāciju. Kompetenta iestāde regulāri veic kontroles organizācijas vai kontroles iestādes novērtējumus uz vietas, uzraudzību un darbības atkārtotus daudzgadu novērtējumus. Komisija var uzticēt ekspertiem pienākumu uz vietas pārbaudīt ražošanas noteikumus un kontroles darbības, ko trešā valstī veic attiecīgā kontroles organizācija vai kontroles iestāde.

Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes sniedz akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izdotos novērtējuma ziņojumus par regulāriem uz vietas veiktiem novērtējumiem, uzraudzību un atkārtotiem darbības daudzgadu novērtējumiem.

Pamatojoties uz šiem novērtējumu ziņojumiem, Komisija, kam palīdz dalībvalstis, nodrošina attiecīgu atzīto kontroles organizāciju un kontroles iestāžu uzraudzību, regulāri pārskatot to atzīšanu. Uzraudzības būtību nosaka, pamatojoties uz novērtējumu par to, cik iespējama ir neatbilstība šīs regulas noteikumiem vai arī tādu noteikumu pārkāpumi.

6.   Laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, kad pagājuši 12 mēneši pēc tam, kad publicēts pirmais to kontroles organizāciju un kontroles iestāžu saraksts, kuras atzītas saskaņā ar 5. pantu, dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut importētājiem minētajā dalībvalstī, kurā importētājs paziņojis par savu darbību saskaņā ar 8. panta 1. punktu, laist tirgū produktus, kas importēti no trešām valstīm, kuras nav iekļautas 4. punktā minētajā sarakstā, ja importētājs nodrošina pietiekamus pierādījumus tam, ka ir izpildīti 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi. Ja šos nosacījumus vairs neizpilda, atļauju tūlīt atsauc. Atļauju termiņš izbeidzas vēlākais 24 mēnešus pēc tam, kad publicēts pirmais saraksts ar kontroles organizācijām un kontroles iestādēm, kas atzītas saskaņā ar 5. pantu. Uz importēto produktu attiecas pārbaudes sertifikāts, ko izdevusi iestāde vai organizācija, kuru atļaujas izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde atzinusi par pārbaudes sertifikāta izdošanas iestādi. Sertifikāta oriģinālekspemplārs kopā ar precēm jānosūta pirmajam saņēmējam; pēc tam importētājam ir jāglabā šis sertifikāts, lai tas vismaz divus gadus būtu pieejams kontroles organizācijai un vajadzības gadījumā kontroles iestādei.

Katra dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par katru atbilstīgi šim punktam izdoto atļauju, tostarp informāciju par ražošanas standartiem un attiecīgiem pārbaudes režīmiem.

Pēc dalībvalsts lūguma vai pēc Komisijas ierosmes saskaņā ar šo punktu izdoto atļauju pārbauda komiteja, kas minēta 14. pantā. Ja šīs pārbaudes rezultātā atklājas, ka šā panta 3. punkta a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi nav izpildīti, Komisija pieprasa, lai dalībvalsts, kura šo atļauju ir piešķīrusi, to atsauktu.

Visām atļaujām tirgot no trešās valsts importētus produktus, kuras līdz 2006. gada 31. decembrim importētājam saskaņā ar šo punktu bija piešķīrusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde, termiņš beidzas vēlākais 2007. gada 31. decembrī.

7.   Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt sīki izstrādātus noteikumus šā panta piemērošanai, jo īpaši attiecībā uz:

3)

Regulas 16. panta 3. punkta otro daļu svītro.

4)

Regulas III pielikuma C iedaļu groza šādi:

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/5

(1)

Regula (EK) Nr. 994/98 pilnvaro Komisiju norādīt noteikumos ierobežojumu, par kuru mazākus atbalsta pasākumus uzskata par neatbilstīgiem Līguma 87. panta 1. punkta visiem kritērijiem, tādēļ uz tiem neattiecas Līguma 88. panta 3. punktā paredzētā paziņošanas procedūra.

(2)

Komisija ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu un jo īpaši vairākos lēmumos izskaidrojusi jēdzienu “atbalsts” Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija sākotnēji paziņojumā par de minimis atbalsta noteikumu valsts atbalstam (3) un pēc tam Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (4) ir izklāstījusi arī savu politiku par de minimis atbalsta augšējo robežu, zem kuras 87. panta 1. punktu var uzskatīt par nepiemērojamu. Ņemot vērā minētās regulas piemērošanā gūto pieredzi un ievērojot inflācijas un iekšzemes kopprodukta pieaugumu Kopienā laikā līdz 2006. gadam un to ieskaitot, kā arī notikumu iespējamo attīstību visā šīs regulas spēkā esamības laikā, šķiet lietderīgi pārskatīt dažus no Regulā (EK) Nr. 69/2001 paredzētajiem nosacījumiem un aizstāt minēto regulu.

(3)

Ņemot vērā īpašos noteikumus, ko piemēro lauksaimniecības primārās ražošanas, zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, kā arī risku, ka Līguma 87. panta 1. punkta kritērijiem varētu atbilst par šajā regulā noteiktajām mazākas atbalsta summas šajās nozarēs, šī regula nav jāpiemēro minētajām nozarēm. Ņemot vērā transporta nozares evolūciju, jo īpaši daudzu transporta darbību pārstrukturēšanu pēc to liberalizācijas, vairs nav lietderīgi izslēgt transporta nozari no de minimis regulas darbības jomas. Tādēļ šīs regulas darbības joma ir jāattiecina uz visu transporta nozari. Tomēr ir jāpielāgo vispārējā de minimis augšējā robeža, ņemot vērā vidusmēra uzņēmumu, kuri darbojas kravas autotransporta un pasažieru pārvadājumu jomā, mazo izmēru. To pašu iemeslu dēļ, kā arī ņemot vērā nozares jaudas pārpalikumu un transporta politikas mērķus saistībā ar autoceļu pārslogotību un kravas pārvadājumiem, ir jāizslēdz atbalsts kravas autotransporta līdzekļu iegādei uzņēmumiem, kuri veic komercpārvadājumus ar autotransportu. Tas neliek apšaubīt Komisijas labvēlīgo attieksmi pret valsts atbalstu tīrākiem un videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, kas pausta Kopienas tiesību aktos papildus šai regulai. Ņemot vērā Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (5), šī regula nav jāpiemēro ogļu nozarei.

(4)

Ņemot vērā līdzību starp lauksaimniecības produktu, no vienas puses, un nelauksaimniecisku produktu, no otras puses, pārstrādi un tirdzniecību, šī regula ir jāpiemēro lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. Šajā sakarā par pārstrādi un tirdzniecību nav jāuzskata nedz saimniecībā veiktās darbības, lai produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai, piemēram, graudaugu novākšana, pļaušana vai kulšana, olu iepakošana, nedz pirmā pārdošana mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas uz atbalstu, ko piešķir lauksaimniecības produktu pārstrādes vai tirdzniecības uzņēmumiem, vairs nav jāattiecina Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (6). Tādēļ Regula (EK) Nr. 1860/2004 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Eiropas Kopienu Tiesas praksē ir noteikts, ka tiklīdz Kopiena ir pieņēmusi tiesību aktu par tirgus kopīgu organizāciju attiecīgā lauksaimniecības nozarē, dalībvalstu pienākums ir atturēties no tādu pasākumu veikšanas, kas varētu kaitēt kopīgai organizācijai vai paredzēt izņēmumus no tās. Šā iemesla dēļ šī regula nav jāpiemēro atbalstam, kura apjoms ir noteikts, pamatojoties uz iepirkto vai tirgū laisto produktu cenu vai daudzumu. Tāpat tā nav jāpiemēro de minimis atbalstam, kurš ir saistīts ar pienākumu šajā atbalstā dalīties ar sākotnējiem ražotājiem.

(6)

Šo regulu nedrīkst attiecināt uz de minimis eksporta atbalstu vai de minimis atbalstu par labu vietējiem produktiem attiecībā pret importētiem produktiem. Jo īpaši to nedrīkst attiecināt uz atbalstu izplatīšanas tīkla izveides un darbības finansēšanai citās valstīs. Par eksporta atbalstu parasti neuzskata atbalstu, ko piešķir, lai segtu izdevumus saistībā ar dalību tirdzniecības izstādēs, maksu par mācībām vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi jauna vai esoša produkta laišanai tirgū.

(7)

Šī regula nav piemērojama grūtībās nonākušiem uzņēmumiem atbilstīgi Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (7), ņemot vērā šā veida uzņēmumiem piešķirtā atbalsta bruto dotācijas ekvivalentu.

(8)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, var noteikt, ka atbalsts, kas nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu kādā trīs gadu laika posmā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud izkropļot to, tādēļ uz to neattiecas Līguma 87. panta 1. punkts. Uzņēmumiem, kuri darbojas autotransporta nozarē, šī augšējā robeža ir jānosaka EUR 100 000 apmērā.

(9)

Gadi, kas tālab ir jāņem vērā, ir fiskālie gadi, kurus attiecīgajā dalībvalstī fiskāliem mērķiem izmanto uzņēmums. Attiecīgais trīs gadu laika posms ir regulāri jāizvērtē, t.i., pirms katras jaunas de minimis atbalsta dotācijas ir jānosaka attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos gados piešķirtā kopējā de minimis atbalsta summa. Tālab ir jāņem vērā katras dalībvalsts piešķirtais pabalsts, pat ja tas ir pilnībā vai daļēji finansēts no Kopienas izcelsmes resursiem. Nedrīkst pastāvēt iespēja atbalstu, kas pārsniedz de minimis augšējo robežu, sadalīt mazākās daļās, lai panāktu šo daļu atbilstību šīs regulas darbības jomai.

(10)

Atbilstīgi principiem, kas attiecas uz atbalstu atbilstoši Līguma 87. panta 1. punktam de minimis atbalsts ir jāuzskata par piešķirtu brīdī, kad likumīgās tiesības saņemt atbalstu ir nodotas uzņēmumam saskaņā ar piemērojamo valsts tiesisko regulējumu.

(11)

Lai novērstu to, ka tiek apieti maksimālās atbalsta intensitātes ierobežojumi, kuri noteikti dažādos Kopienas tiesību aktos, attiecībā uz vienu un to pašu projektu de minimis atbalstu nedrīkst kumulēt ar valsts atbalstu attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām, ja šādas kumulācijas rezultātā atbalsta intensitāte pārsniegtu grupu atbrīvojuma regulā vai Komisijas lēmumā noteikto atbilstīgi katra gadījuma īpašajiem apstākļiem.

(12)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un de minimis atbalsta ierobežojuma pareizas piemērošanas dēļ visām dalībvalstīm ir jāpiemēro viena un tā pati aprēķina metode. Lai atvieglotu šo aprēķinu un saskaņā ar de minimis atbalsta noteikuma pašreizējo piemērošanas praksi, atbalsta summas, kas nav skaidras naudas līdzekļi, ir jāpārrēķina bruto dotācijas ekvivalentā. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu pārredzamiem atbalsta veidiem, kas nav dotācijas, vai vairākās daļās maksājama atbalsta ekvivalentu, ir jāizmanto šāda atbalsta piešķiršanas laikā dominējošās tirgus procentu likmes. Lai vienveidīgi, pārredzami un vienkārši piemērotu noteikumus par valsts atbalstu, šajā regulā tirgus likmes ir jāuzskata par atsauces likmēm, ko Komisija regulāri nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem un kas tiek publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai internetā. Tomēr, iespējams, minimālajai likmei ir jāpievieno papildu bāzes punkti, ņemot vērā sniegto nodrošinājumu vai ar saņēmēju saistīto risku.

(13)

Pārredzamības, vienādas attieksmes un efektīvas uzraudzības labad šī regula ir jāpiemēro tikai tādam de minimis atbalstam, kas ir pārredzams. Pārredzams atbalsts ir tāds atbalsts, kuram ir iespējams ex ante precīzi aprēķināt bruto dotācijas ekvivalentu, neveicot riska novērtējumu. Šādus precīzus aprēķinus var īstenot, piemēram, dotācijām, procentu likmju subsīdijām un nepārsniedzamiem nodokļu atbrīvojumiem. Atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nav zemāka par de minimis augšējo robežu. Atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumu veicināšanai mazos un vidējos uzņēmumos (8), nav jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam. Atbalsts, kuru veido aizdevumi, ir jāuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

(14)

Šī regula neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pieņemts pasākumu, iespējams, neuzskatītu par valsts atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, ja izmantotu pamatojumu, kurš nav izklāstīts šajā regulā, piemēram, kapitāla ieguldīšanas gadījumā, jo lēmums par šo pasākumu ir pieņemts atbilstīgi tirgus investora principam.

(15)

Ir jānodrošina juridiskā noteiktība garantiju shēmām, kuras potenciāli nevar ietekmēt tirdzniecību un izkropļot konkurenci un par kurām ir pieejami pietiekami dati, lai ticami izvērtētu jebkādu potenciālo ietekmi. Tādēļ šajā regulā ir jātransponē vispārējā de minimis augšējā robeža EUR 200 000 apmērā garantijai specifiskā augšējā robežā, kuras pamatā būtu šādai garantijai atbilstoša atsevišķa garantēta aizdevuma summa. Ir lietderīgi šo specifisko augšējo robežu aprēķināt, izmantojot metodiku, ar kuru novērtē valsts atbalsta apjomu garantiju shēmās, kuras attiecas uz aizdevumiem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem. Metodika un dati, kurus izmanto, lai aprēķinātu garantijai specifisku augšējo robežu, nav jāpiemēro grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, kas minēti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Tādēļ šī specifiskā augšējā robeža nav attiecināma nedz uz ad hoc atsevišķu atbalstu, ko piešķir ārpus garantiju shēmas darbības jomas, nedz uz atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem, vai garantijām darījumiem, kas nav aizdevumi, kā, piemēram, pašu kapitāla darījumu garantijām. Specifiskā augšējā robeža ir jānosaka, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā 13 % nepārsniedzamo likmi (tīrā zaudējuma likme), kas atbilst sliktākajam scenārijam saistībā ar garantiju shēmām Kopienā, garantiju EUR 1 500 000 apmērā var uzskatīt par tādu, kuras bruto dotācijas ekvivalents ir identisks vispārējai de minimis augšējai robežai. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri darbojas kravas autotransporta nozarē, šī summa ir jāsamazina līdz EUR 750 000. Šīs specifiskās augšējās robežas ir jāattiecina tikai uz garantijām, kas sedz līdz 80 % no attiecīgā aizdevuma. Metodiku, kuru Komisija pieņēmusi pēc paziņojuma par šādu metodiku, pamatojoties uz Komisijas regulu valsts atbalsta jomā, piemēram, Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (9), drīkst izmantot arī dalībvalstis, lai izvērtētu garantijā ietverto bruto dotācijas ekvivalentu, ja apstiprinātā metodika pilnībā atbilst attiecīgo garantiju veida un to pamatā esošo darījumu veida novērtēšanai saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

(16)

Pēc dalībvalsts paziņojuma Komisija var pārbaudīt, vai atbalsta pasākums, ko neveido dotācija, aizdevums, garantija, kapitāla ieguldīšana vai riska kapitāla pasākums, atbilst bruto dotācijas ekvivalentam, kas nepārsniedz de minimis augšējo robežu un uz kuru tādēļ varētu attiecināt šīs regulas noteikumus.

(17)

Komisijai ir pienākums nodrošināt, lai valsts atbalsta noteikumi tiktu ievēroti un, jo īpaši, lai saskaņā ar de minimis atbalsta noteikumiem piešķirtais atbalsts stingri atbilstu šo noteikumu nosacījumiem. Saskaņā ar Līguma 10. pantā izklāstīto sadarbības principu dalībvalstīm būtu jāatvieglo šā mērķa sasniegšana, izveidojot vajadzīgo sistēmu, lai nodrošinātu, ka kopējā de minimis atbalsta summa, kas piešķirta vienam un tam pašam uzņēmumam saskaņā ar de minimis atbalsta noteikumu, nepārsniedz EUR 200 000 augšējo robežu trīs fiskālo gadu laikā. Tālab dalībvalstīm, piešķirot de minimis atbalstu, ir jāinformē attiecīgais uzņēmums par atbalsta apjomu un tā de minimis būtību, atsaucoties uz šo regulu. Turklāt pirms šāda atbalsta piešķiršanas attiecīgajai dalībvalstij no uzņēmuma ir jāiegūst deklarācija par attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemto de minimis atbalstu un rūpīgi jāpārbauda, vai līdz ar jauno de minimis atbalstu netiks pārsniegta de minimis augšējā robeža. Alternatīvi ir jābūt iespējai ierobežojuma ievērošanu nodrošināt, izmantojot centrālo reģistru vai, Eiropas Investīciju fonda izveidotu garantijas shēmu gadījumā, pēdējais var pats izveidot saņēmēju sarakstus un pieprasīt dalībvalstīm informēt de minimis atbalsta saņēmējus.

(18)

Regula (EK) Nr. 69/2001 zaudē spēku 2006. gada 31. decembrī. Tālab šī regula ir jāpiemēro no 2007. gada 1. janvāra. Ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 69/2001 neattiecās uz transporta nozari, kurai līdz šim nepiemēroja de minimis atbalstu, kā arī ievērojot lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē piemērojamo ļoti ierobežoto de minimis atbalsta apjomu, un ja ir izpildīti atsevišķi nosacījumi, šī regula ir piemērojama atbalstam, kas piešķirts pirms tās stāšanās spēkā uzņēmumiem, kas darbojas transporta nozarē, kā arī lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē. Turklāt šī regula nedrīkst ietekmēt nevienu atsevišķu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (EK) 69/2001 minētās regulas spēkā esamības laikā.

(19)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi un jo īpaši to, cik bieži ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas periodu. Ja šīs regulas darbības laiks beigtos un netiktu pagarināts, dalībvalstīm būtu jādod sešu mēnešu pielāgošanās laika posms attiecībā uz de minimis atbalstu, uz ko attiecas šī regula,

a)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs, uz ko attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 104/2000 (10),

b)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu primārajā ražošanā,

c)

atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri darbojas Līguma I pielikumā uzskaitīto lauksaimniecības produktu pārstrādē un tirdzniecībā, šādos gadījumos:

d)

atbalstu darbībām, kas saistītas ar eksportu uz trešām valstīm vai dalībvalstīm, proti, atbalstu, kas tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, ar izplatīšanas tīkla izveidošanu un darbību vai ar citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksporta darbībām,

e)

atbalstu, kas piešķirts, lai importētu preču vietā tiktu izmantotas vietējās preces,

f)

atbalstu, ko piešķir ogļu nozares uzņēmumiem, kas definēti Regulā (EK) Nr. 1407/2002,

g)

atbalstu kravas autotransporta līdzekļu iegādei uzņēmumiem, kuri veic komercpārvadājumus ar autotransportu,

h)

atbalstu, ko piešķir grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

a)

“lauksaimniecības produkti” ir EK Līguma I pielikumā uzskaitītie produkti, izņemot zivsaimniecības produktus,

b)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība ar lauksaimniecības produktu, kuras rezultātā arī tiek iegūts produkts, kurš arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot saimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu dzīvnieku vai augu produktu pirmajai pārdošanai,

c)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veikto pirmo pārdošanu mazumtirgotājiem vai pārstrādātājiem, kā arī jebkuru darbību, lai sagatavotu produktu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu pārdošanu gala patērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam paredzētās atsevišķās telpās.

a)

Atbalstu, kuru veido aizdevumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja bruto dotācijas ekvivalents ir aprēķināts, pamatojoties uz tirgus procentu likmēm, kuras dominē dotācijas piešķiršanas laikā.

b)

Atbalstu, kuru veido kapitāla ieguldīšana, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja vien publiskā kapitāla ieguldījuma kopējā vērtība nepārsniedz par de minimis augšējo robežu.

c)

Atbalstu, kuru veido riska kapitāla pasākumi, neuzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā riska kapitāla shēmā paredzētais kapitāls nepārsniedz de minimis augšējo robežu katram mērķa uzņēmumam.

d)

Atsevišķu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 1 500 000 katram uzņēmumam. Atsevišķu atbalstu, ko saskaņā ar garantiju shēmu sniedz uzņēmumiem, kuri darbojas autotransporta nozarē un kuri nav grūtībās nonākuši uzņēmumi, uzskata par pārredzamu de minimis atbalstu, ja atbilstoši šādai shēmai piešķirta aizdevuma garantētā daļa nepārsniedz EUR 750 000 katram uzņēmumam. Ja pamatā esošā aizdevuma garantētā daļa veido tikai noteiktu šīs augšējās robežas proporcionālu daļu, uzskata, ka attiecīgās garantijas dotācijas bruto ekvivalents atbilst tai pašai 2. panta 2. punktā noteiktajai piemērojamās augšējās robežas proporcionālajai daļai. Garantija nepārsniedz 80 % no pamatā esošā aizdevuma summas. Garantiju shēmas arī uzskata par pārredzamām, ja i) pirms shēmas īstenošanas garantiju bruto dotācijas ekvivalenta aprēķināšanas metodika ir tikusi pieņemta pēc šīs metodoloģijas paziņošanas Komisijai saskaņā ar citu valsts atbalsta jomā pieņemtu Komisijas regulu un ii) ja apstiprinātā metodika pilnībā atbilst attiecīgo garantiju veida un to pamatā esošo darījumu veida novērtēšanai saistībā ar šīs regulas piemērošanu.

a)

Eiropas Investīciju fonds katru gadu, pamatojoties uz informāciju, kas finanšu starpniekiem ir jāsniedz EIF, izveido atbalsta saņēmēju un katram saņēmējam piešķirtā bruto dotācijas ekvivalenta sarakstu. Eiropas Investīciju fonds nosūta šo informāciju attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai, un

b)

attiecīgā dalībvalsts izplata minēto informāciju gala saņēmējiem 3 mēnešu laikā no dienas, kad tā saņemta no Eiropas Investīciju fonda, un

c)

attiecīgā dalībvalsts no katra saņēmēja iegūst deklarāciju, ka kopējais de minimis atbalsts, ko tas ir saņēmis, nepārsniedz 2. panta 2. punktā noteikto augšējo robežu. Ja šī augšējā robeža ir pārsniegta attiecībā uz vienu vai vairākiem saņēmējiem, attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka par atbalsta pasākumu, kas izraisījis augšējās robežas pārsniegšanu, vai nu tiek paziņots Komisijai, vai arī atbalstu atgūst no saņēmēja.

a)

1. punktā svītro vārdus “pārstrādi un tirdzniecību”,

b)

svītro 3. punktu.

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/11

(1)

2006. gada 22. februārī Komisija saņēma sūdzību par atsevišķiem Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – ĶTR) izcelsmes velosipēdu sēdekļiem, ko saskaņā ar pamatregulas 5. pantu iesniedza Eiropas Sēdekļu ražotāju asociācija (turpmāk – sūdzības iesniedzēja) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā – 99 %, konkrēto sēdekļu kopējās produkcijas Kopienā.

(2)

Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un tā nodarītu būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Procedūra tika uzsākta 2006. gada 7. aprīlī ar paziņojuma par tās uzsākšanu publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(4)

Komisija oficiāli informēja par procedūras uzsākšanu ĶTR ražotājus eksportētājus, importētājus, tirgotājus, patērētājus, piegādātājus un asociācijas, kuras tas skāra, kā arī ĶTR pārstāvjus, Kopienas ražotājus – sūdzības iesniedzējus un citus Kopienas ražotājus, uz kuriem tas attiecās. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un procedūras uzsākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt noklausīšanos.

(5)

Lai ražotāji eksportētāji varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (turpmāk – TER) vai atsevišķa režīma (turpmāk – AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri bija izrādījuši zināmu ieinteresētību. Trīs ražotāju eksportētāju grupas un viens individuāls ražotājs eksportētājs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piemērošanas nosacījumiem. Jāpiebilst, ka trīs no šiem ražotājiem eksportētājiem bija divi vai vairāki saistīti uzņēmumi, kas nodarbojās ar sēdekļu ražošanu un/vai tirdzniecību.

(6)

Ņemot vērā acīmredzami lielo skaitu ražotāju eksportētāju ĶTR, kā arī importētāju un ražotāju skaitu Kopienā saistībā ar procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā atlasi var piemērot, lai noteiktu dempingu un kaitējumu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(7)

Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro izlases metode, un, ja ir, izvēlēties paraugu, visi ĶTR ražotāji eksportētāji, Kopienas importētāji un ražotāji ar šo tika aicināti par sevi paziņot Komisijai un atbilstoši paziņojumam par pārbaudes sākšanu sniegt pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo produktu izmeklēšanas laika posmā (no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim).

(8)

Ciktāl tas attiecas uz ražotājiem eksportētājiem un ņemot vērā tikai trīs uzņēmumu grupas un vienu individuālu uzņēmumu, kas sadarbojušies izmeklēšanā, tika nolemts, ka atlase nebija nepieciešama.

(9)

Attiecībā uz Kopienas ražotājiem Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izvēlējās paraugu, balstoties uz lielāko pietiekamo sēdekļu ražošanas apjomu Kopienā, ko pieejamā laikā varēja pamatoti pārbaudīt. Par pamatu ņemot no Kopienas ražotājiem saņemto informāciju, Komisija atlasīja piecus uzņēmumus divās dažādās dalībvalstīs. Ražošanas apjoma izteiksmē pieci atlasītie uzņēmumi nodrošināja 86 % no Kopienas kopējā ražošanas apjoma. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu notika apspriedes ar attiecīgajām pusēm, un tām nebija iebildumu. Turklāt pārējiem Kopienas ražotājiem kaitējuma analīzes nolūkos tika lūgts sniegt dažas vispārējas ziņas. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 17. pantu atlasītie importētāji tika izraudzīti, pamatojoties uz attiecīgā produkta lielāko reprezentatīvo apjomu Kopienā, ko pieejamā laikā var pietiekami izvērtēt. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no vairākiem importētājiem un izvērtējot saņemtās informācijas atšķirīgo kvalitāti, atlasei tika izraudzīti divi importētāji no vienas dalībvalsts. Divi atlasei izraudzītie importētāji nodrošināja 21 % no attiecīgā ražojuma importa Kopienā. Ņemot vērā mazo skaitu atbilžu, kas saņemtas no lietotājiem, tika nolemts, ka lietotāju atlase nebija nepieciešama.

(10)

Visām personām, kuru ieinteresētība bija zināma, ka arī visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, Komisija izsūtīja anketas. Atbildes tika saņemtas no četriem ražotājiem eksportētājiem ĶTR un viena ražotāja analogajā valstī – Brazīlijā. Pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas arī no pieciem atlasē izraudzītiem Kopienas ražotājiem. Kaut arī četri importētāji atbildēja uz atlases veidlapu, tikai divi sadarbojās, sniedzot pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pilnīgas atbildes uz aptaujas anketu sniedza arī četri sēdekļu lietotāji. Viena aizpildīta anketa tika saņemta arī no izejmateriālu piegādātāja.

(11)

Komisija atrada un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu, tā izraisītos zaudējumus un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(12)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piemērot TER, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogās valsts, proti, Brazīlijas datiem, notika šādā uzņēmumā:

(13)

Dempinga un radīto kaitējumu izmeklēšana notika no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk – izmeklēšanas periods jeb IP). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk – attiecīgais periods).

(14)

Attiecīgais ražojums ir velosipēdu un citu transportlīdzekļu (tostarp kravas trīsriteņu), kas nav motorizēti, motociklu, kas aprīkoti ar papildu motoru un ar blakusvāģi vai bez tā, sporta ierīču un mājas trenažieru atsevišķi sēdekļi (turpmāk – attiecīgais ražojums jeb sēdekļi) un būtiskas to detaļas (t. i., pamatnes, polsterējumi un pārvalki), kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā. Šo ražojumu parasti deklarē ar KN kodu ex 8714 95 00, ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10.

(15)

Sēdekļi parasti tiek izgatavoti no trim daļām: pamatne vai statīvs, uz kura sēdeklis uzmontēts, parasti tiek izgatavots plastmasas liešanas procesā; polsterējuma, ko piestiprina pamatnei, lai sēdeklis būtu ērtāks, un ko izgatavo no dažāda veida sintētiskajām putām vai citiem materiāliem; un pārvalka, ko izgatavo no sintētiska materiāla vai dabīgas ādas un kas pārklāj polsterējumu un sēdekļa pamatnes malas, tādējādi piešķirot tam ērtumu un estētiskās īpašības. Papildu šiem trim komponentiem sēdeklī parasti tiek iestrādāts piestiprināšanas mehānisms, kas izgatavots metāla dakšiņas vai skavas formā, un tajā var būt arī atspere vai amortizācijas mehānisms no elastomēra.

(16)

Attiecīgais ražojums tiek uzstādīts uz velosipēdiem vai līdzīgiem transportlīdzekļiem, kā arī stacionārām ierīcēm, piemēram, sporta ierīcēm. Izmeklēšanā tika atklāts, ka, neņemot vērā atšķirības saistībā ar attiecīgā produkta formu, materiāliem un ražošanas procesu, dažādiem šā produkta veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās īpašības, un būtībā tie visi tiek izmantoti vienam mērķim. Tādējādi saistībā ar šo tiesvedību šie ražojumi ir uzskatāmi par vienu izstrādājumu.

(17)

Izmeklēšanā konstatēja, ka fiziskās un tehniskās pamatīpašības, kas piemīt Kopienas ražošanas nozarē ražotajiem un Kopienā pārdotajiem sēdekļiem, Ķīnas iekšējā tirgū ražotajiem un pārdotajiem sēdekļiem, no ĶTR Kopienā importētajiem sēdekļiem, kā arī Brazīlijā ražotajiem un pārdotajiem sēdekļiem, neatšķiras un ka visus šos ražojumus izmanto vienādi.

(18)

Tādējādi provizoriski tiek secināts, ka šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(19)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga pārbaudē saistībā ar ĶTR izcelsmes importu normālvērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu attiecībā uz tiem ražotājiem, par kuriem tika konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(20)

Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

(21)

Divas ražotāju eksportētāju grupas un viens individuāls ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Komisija no šiem uzņēmumiem ieguva un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju, kas iesniegta TER pieprasījumos. Izmeklēšanā tika atklāts, ka TER varēja piemērot tikai divām ražotāju eksportētāju grupām, turpretim vienas uzņēmumu grupas un individuāla uzņēmuma prasība tika noraidīta.

(22)

Attiecībā uz individuālo ražotāju eksportētāju izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmums nav ievērojis iepriekšminētā 1. un 3. kritērija prasības. Proti, uzņēmums nevarēja pierādīt, ka tā uzņēmējdarbības lēmumi ir tikuši pieņemti kā reakcija uz tirgus signāliem bez būtiskas valsts iejaukšanās, jo īpaši tāpēc, ka tirdzniecības apjomus iekšējā un eksporta tirgū ierobežo uzņēmumu apvienības statūti, kurus nevar grozīt bez valsts piekrišanas. Turklāt uzņēmums nevarēja pierādīt, ka nepastāv tirdzniecības kropļojumi, kas pārņemti no iepriekšējās ārpustirgus ekonomikas sistēmas, sniedzot rakstiskus pierādījumus attiecībā uz zemes izmantošanas tiesību iegūšanu.

(23)

Turklāt viena ražotāju eksportētāju grupa par savu saistību ar lielāko vietējo klientu nesniedza informāciju ne atbildē uz tirgus ekonomikas prasībām, ne arī atbildē antidempinga aptaujā. Šī saistība tika atklāta tikai vispārējā pārbaudē, ko veica šo ražotāju eksportētāju telpās. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgo politiku TER/AR nosaka saistīto uzņēmumu grupām kopumā. Tādējādi līdz ar TER/AR noteikšanu šim eksportētājam saistītajam uzņēmumam tiktu prasīts izmeklēšanā pilnībā sadarboties, lai precīzi noteiktu tā veiktās darbības saistībā ar attiecīgo ražojumu, TER kritēriju ievērošanu un šīs saistības ietekmi uz divu uzņēmumu savstarpējiem darījumiem. Tomēr šis nebija tāds gadījums, jo saistītais uzņēmums izmeklēšanā nesadarbojās. Turklāt Komisija nevarēja noteikt TER/AR šai uzņēmumu grupai. Jāpiebilst, ka tas ietekmēja būtisku daļu eksportētāju iekšējās tirdzniecības. Turklāt šī apzinātā neizdarība rada šaubas arī par citu Komisijai iesniegto dokumentu un informācijas ticamību. Ņemot vērā šo neizdarību un tās nozīmību saistībā gan ar TER analīzi, gan jebkāda antidempinga noteikšanu, pamatojoties uz šīs eksportētāju grupas sniegtiem atsevišķiem datiem, tika noteikts, ka attiecīgie ražotāji ir snieguši nepatiesu un maldinošu informāciju pamatregulas 18. panta nozīmē. Uzņēmums nekavējoties tika informēts par to, uz kāda pamata Komisija grasījās neņemt vērā tā sniegto informāciju, un tam tika dota iespēja sniegt papildu paskaidrojumus saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu. Tomēr uzņēmuma sniegtie paskaidrojumi bija neapmierinoši un nepārliecināja Komisiju ne par to, ka tas nav sniedzis maldinošu informāciju, ne arī kliedēja šaubas par pārējo uzņēmuma sniegto datu patiesumu. Tādējādi tika uzskatīts, ka šī ražotāju eksportētāju grupa izmeklēšanā nesadarbojās, un tās prasība par TER un AR tika noraidīta.

(24)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli par iepriekš izklāstītajiem secinājumiem.

(25)

Pamatojoties uz to, TER tika noteikts divām ražotāju eksportētāju grupām:

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(27)

Ražotājs eksportētājs, kam nevarēja piemērot TER, arī pieprasīja atsevišķu režīmu (AR), jo tam nepiemēroja TER. Tomēr uzņēmuma prasība par atsevišķa režīma (AR) noteikšanu arī tika noraidīta, jo uzņēmums neievēroja 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju, proti, tas brīvi noteica eksporta cenas un apjomus.

(28)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms par katru attiecīgo ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai tam ir reprezentatīvs sēdekļu pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū salīdzinājumā ar eksporta preču pārdošanas kopējo apjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdošanas apjomus iekšējā tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja pārdošanas kopējais apjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no eksporta preču pārdošanas kopējā apjoma Kopienā.

(29)

Divas to uzņēmumu grupas, kam noteica TER, apvienoja piecus uzņēmumus, kas ražoja sēdekļus eksportam un no kuriem trīs veica tirdzniecību arī iekšējā tirgū. Viens uzņēmums veica tirdzniecību iekšējā tirgū, bet neveica eksporta tirdzniecību.

(30)

Tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem kopumā ir reprezentatīvs pārdošanas apjoms vietējā tirgū, Komisija pēc tam noteica tos vietējā tirgū pārdoto sēdekļu veidus, kas bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem ražojumu veidiem, ko pārdeva eksportam uz Kopienu.

(31)

Par katru no veidiem tika noskaidrots, vai pārdošanas apjomi vietējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvi pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrētus pārdošanas apjomus vietējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā veida pārdošanas apjomi tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no tā salīdzināmā paveida kopējā pārdošanas apjoma, ko eksportē uz Kopienu.

(32)

Komisija arī pārbaudīja, vai katra attiecīgā ražojuma veida pārdošanas reprezentatīvos apjomus iekšējā tirgū var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē, nosakot attiecīgā veida rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū.

(33)

Ja tā sēdekļu veida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kas ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ir vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā cena ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas vietējā tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma veida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(34)

Ja sēdekļu veida rentablās pārdošanas apjoms ir līdz 80 % vai mazāk no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma, vai arī, ja minētā veida vidējā svērtā cena ir mazāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību nosaka pēc faktiskās cenas vietējā tirgū, ko aprēķina kā vidējo svērto apjomu vienīgi no minētā veida rentablās pārdošanas apjoma ar nosacījumu, ka šis pārdošanas apjoms ir 10 % vai vairāk no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma.

(35)

Visbeidzot, ja kāda sēdekļu veida rentablās pārdošanas apjoms ir mazāk nekā 10 % no minētā veida pārdošanas kopējā apjoma, uzskatīja, ka šo konkrēto ražojuma veidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai cena vietējā tirgū nodrošinātu atbilstošu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(36)

Ja nevarēja izmantot vietējā tirgus cenas konkrētam ražojuma veidam, ko pārdeva ražotājs eksportētājs, tad izmantoja salikto normālo vērtību.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību veidoja, pievienojot katra ražotāja eksportēto veidu ražošanas izmaksām, pēc vajadzības pielāgojot, pienācīgu apjomu tirdzniecības, vispārējo un administratīvo izmaksu (turpmāk – TVA) un peļņas. Visos gadījumos TVA un peļņu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā izklāstītajām metodēm. Tādēļ Komisija pārbaudīja, vai radušās TVA izmaksas un peļņa, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis vietējā tirgū, bija ticami dati.

(38)

Faktiskās vietējās tirgus TVA izmaksas tika uzskatītas par ticamām, ja attiecīgā uzņēmuma pārdošanas kopējo apjomu vietējā tirgū varēja vērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar eksporta preču pārdošanas apjomu uz Kopienu. Vietējā tirgus peļņas normu noteica pēc to ražojumu veidu pārdošanas vietējā tirgū, kas pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Tāpēc tika piemērota iepriekš izklāstītā metodika.

(39)

Attiecībā uz trim uzņēmumiem, kuriem bija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, tika secināts, ka lielākā daļa attiecīgā eksportētā ražojuma veidu tika pārdoti vietējā tirgū parastā tirdzniecības apritē. Tiem veidiem, kuriem tas nebija piemērojams, normālo vērtību aprēķināja, izmantojot iepriekš minēto metodiku un izmantojot TVA un informāciju par katra attiecīgā uzņēmuma peļņu.

(40)

Diviem uzņēmumiem, kuriem nebija reprezentatīvi pārdošanas apjomi vietējā tirgū, TVA un peļņas apjoms tika noteikts, pamatojoties uz to četru uzņēmumu vidējo TVA un peļņu, kuriem bija pārdošanas apjomi vietējā tirgū.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, ir jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību analogā valstī.

(42)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja savu ieceri izmantot Brazīliju kā piemērotu analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo izvēli.

(43)

Neviens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuriem nebija noteikts TER, neiebilda pret šo priekšlikumu.

(44)

Tomēr importētājs un ražotājs eksportētājs, kuriem bija noteikts TER, apgalvoja, ka Brazīlija nav piemērotākā analogā valsts un ka tās vietā būtu jāizvēlas Taivāna vai Meksika.

(45)

Attiecībā uz Taivānu tiek uzskatīts, ka, lai arī velosipēdu daļu ražošanas nozare ir attīstījusies šajā valstī, lielāko daļu ražošanas ir pārņēmusi ĶTR. Tādējādi sēdekļu ražotāji, kas koncentrējušies Taivānā, lielākoties ir tie paši uzņēmumi vai uzņēmumi, kas saistīti ar tiem, kuri no ĶTR veic eksportu uz Kopienu par dempinga cenām. Turklāt ierastā darba dalīšana šajās uzņēmumu grupās nozīmē, ka Taivānā tiek ražoti tikai pāris specializēti modeļi, kas nodrošina lielāku peļņas normu, savukārt lielāko daļu vidēja līdz zema līmeņa modeļu ražošanu izmaksu dēļ ir pārņēmusi ĶTR. Tādējādi iespējams, ka Taivānā ražoto sēdekļu modeļu cenas vai izmaksas varētu nebūt labākais pamatojums, uz kā balstīt ĶTR ražoto sēdekļu normālo vērtību.

(46)

Meksika tiek uzskatīta par valsti, kurā ir atklāts konkurences tirgus, kas ir aptuveni 1/8 daļa no Brazīlijas tirgus apmēra. Komisija sazinājās ar diviem zināmiem ražotājiem Meksikā, taču nepiedāvāja sadarboties.

(47)

Attiecībā uz Brazīliju izmeklēšanā tika atklāts, ka tā ir attiecīgā ražojuma konkurences tirgus ar vismaz trim dažāda lieluma vietējiem ražotājiem, kā arī ar importu no trešām valstīm, kas sasniedz aptuveni 15 % no iekšzemes patēriņa, tas ir, 8 līdz 9 miljonus sēdekļu gadā. Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka konkurences līmenis Brazīlijas tirgū ir apšaubāms, jo ir maz ražotāju. Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka nebija pierādījumu tam, ka vienam Brazīlijas ražotājam būtu dominējošs stāvoklis vai ka cenas netiek noteiktas konkurējošā veidā. Nebija arī iemesla uzskatīt, ka piekļuve izejmateriāliem, izmaksas un citi ražošanas nosacījumi Taivānā vai Meksikā būtu līdzīgāki tiem, kādi ir ĶTR, nekā tiem, kādi ir Brazīlijā. Tādējādi Brazīlijas tirgus tika atzīts par piemērotu normālās vērtības noteikšanai.

(48)

Tika apzināti trīs zināmie Brazīlijas ražotāji eksportētāji, un viens uzņēmums piekrita sadarboties. Šim ražotājam tika nosūtīta aptaujas lapa, un ražotāja atbildē sniegtie dati tika nekavējoties pārbaudīti. Sadarbības ražotājs ir saistīts ar vienu no Kopienas ražotājiem, tomēr nav iemesla uzskatīt, ka tas ietekmē to datu ticamību, kas tika pārbaudīti uzņēmuma telpās.

(49)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka Brazīlija ir vispiemērotākā un vispamatotākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu tika noteikta normālā vērtība tiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotājiem analogajā valstī, t. i., pamatojoties uz maksātajām vai maksājamām cenām Brazīlijas tirgū attiecībā uz salīdzināmiem ražojumu veidiem un saskaņā ar iepriekš izklāstīto metodoloģiju.

(51)

Normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, kas Brazīlijas tirgū samaksātas vai maksājamas par salīdzināmiem ražojumu veidiem, jo tika konstatēts, ka visi darījumi ir tikuši veikti parastā tirdzniecības apritē.

(52)

Visi ražotāji eksportētāji veica eksporta tirdzniecību uz Kopienu vai nu tieši neatkarīgajiem pircējiem Kopienā, vai izmantojot saistītas vai nesaistītas tirdzniecības sabiedrības Honkongā, Britu Virdžīnu salās un Taivānā.

(53)

Ja attiecīgais ražojums tika tieši eksportēts neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(54)

Attiecībā uz pārdošanu, izmantojot saistītu uzņēmumu, kas neatrodas Kopienā, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz pirmo reizi noteiktu tālākpārdošanas cenu, ko maksā neatkarīgie pircēji Kopienā.

(55)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenām, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas par transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildu izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(56)

Tirdzniecībai, kas virzīta caur saistītajiem uzņēmumiem Taivānā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu tika piemērota korekcija, ja šie uzņēmumi pierādīja, ka veic funkcijas, kas līdzīgas tām, ko veic aģents, kas par šo darbu saņem komisijas naudu. Tā kā to TVA patēriņa sadali, par kurām informāciju sniedza saistītais uzņēmums, nevarēja uzskatīt par ticamu, šī korekcija tika balstīta uz datiem par TVA un peļņu, kas iegūti no nesaistītā tirgotāja.

(57)

Uzņēmumiem, kuriem tika piemērots TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu.

(58)

Saskaņā ar ierasto praksi Komisija saistītos ražotājus eksportētājus vai ražotājus eksportētājus, kuri pieder vienai uzņēmumu grupai, parasti uzskata par vienu vienību, lai noteiktu dempinga starpību, un tāpēc tiem nosaka vienotu dempinga starpību. Šāda prakse tiek izmantota īpaši tādēļ, ka dempinga starpības aprēķināšana var veicināt antidempinga pasākumu apiešanu, tādējādi padarot tos neefektīvus un ļaujot saistītajiem ražotājiem eksportētājiem virzīt savu eksportu uz Kopienu ar tāda uzņēmuma starpniecību, kuram ir viszemākā individuālā dempinga starpība.

(59)

Saskaņā ar šo praksi saistītie ražotāji eksportētāji, kas pieder tām pašām grupām, tika uzskatīti par vienu vienību, un tiem piemēroja vienotu dempinga starpību, kas tika aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo grupu sadarbības ražotāju vidējām svērtajām dempinga starpībām.

(60)

Tāpēc pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas, pirms nodokļu nomaksas ir šādas:

(61)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Tika salīdzināti kopējie eksporta apjomi, ko anketas atbildēs norādījuši trīs sadarbības ražotāji eksportētāji, un kopējais ĶTR importa par dempinga cenām apjoms, kas aprēķināts tā, kā paskaidrots 71. apsvērumā. Konstatētā procentuālā attiecība bija 23 %. Ņemot to vērā, sadarbības līmenis tika atzīts par zemu.

(62)

Tādējādi tika nolemts noteikt valsts mēroga dempinga starpību kā vidējo svērto vērtību no vidējām svērtajām dempinga starpībām:

(63)

Ņemot to vērā, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 30,9 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

(64)

Zināms, ka Kopienā attiecīgo ražojumu izgatavo deviņi ražotāji, kuru vārdā iesniegta sūdzība. Šie ražotāji atrodas Itālijā, Polijā, Apvienotajā Karalistē un Portugālē un veido 99 % Kopienas produkcijas IP laikā.

(65)

Turklāt izmeklēšanas sākuma posmā bija zināms tikai viens Kopienas ražotājs, kurš nebija sūdzības iesniedzējs. Ņemot vērā deviņu sūdzības iesniedzēju ražotāju ražošanas apjomus un viena tā ražotāja ražošanas apjomus Kopienā, kurš nebija sūdzības iesniedzējs, līdzīga ražojuma produkcijas kopējais apjoms IP laikā bija 16 165 936 vienības.

(66)

Sūdzību atbalstīja šādi Kopienas ražotāji:

(67)

Tā kā šie deviņi sūdzības iesniedzēji–Kopienas ražotāji, kas sadarbojas (gan atlasītie, gan neatlasītie), saražo 99 % no attiecīgā izstrādājuma Kopienas produkcijas, var uzskatīt, ka tie pārstāv Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Atlasītie Kopienas ražotāji (turpmāk – atlasītie ražotāji) izmeklēšanā norādīja uz 86 % kopējās sēdekļu produkcijas Kopienā IP laikā. Pārējiem Kopienas ražotājiem kaitējuma analīzes veikšanas nolūkos tika lūgts sniegt dažas vispārējas ziņas.

(68)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz pārdošanas apjomiem, ko Kopienas tirgū realizējuši pieci atlasītie Kopienas ražotāji, četri Kopienas ražotāji, kas netika iekļauti atlasē, un viens Kopienas ražotājs, kas nebija sūdzības iesniedzējs, un uz importu no ĶTR un citām trešām valstīm ar attiecīgajiem KN kodiem saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju. Kā jau norādīts 14. punktā, attiecīgo ražojumu deklarē ar KN kodu ex 8714 95 00, ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10. Statistikas biroja dati par pēdējiem diviem KN kodiem (ex 8714 99 90 un ex 9506 91 10) attiecas arī uz pārējām velosipēdu un regulējamo trenažieru detaļām. Tā kā nebija iespējams no šīm abām plašajām kategorijām iegūt datus tikai par sēdekļiem, tika nolemts importa statistiku noskaidrot, pamatojoties tikai uz vienu KN kodu, proti, KN kodu 8714 95 00. Tādējādi importa apjomi, kas izvērtēti, lai noteiktu Kopienas patēriņu, var tikt uzrādīti nepilnīgi.

(69)

Pamatojoties uz šiem datiem, tika konstatēts, ka izvērtētajā laika posmā patēriņš palielinājās par 17 %, t. i., no 20 701 027 vienībām 2002. gadā līdz 24 179 012 vienībām 2005. gadā

1.   tabula

(70)

Kā iepriekš norādīts, šajā izmeklēšanā atklāts, ka vidējās svērtās dempinga starpības, kas noteiktas attiecībā uz ĶTR, pārsniedz minimālo slieksni, kas noteikts pamatregulas 9. panta 3. punktā, un ka importa apjoms no ĶTR nav nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(71)

Importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz Statistikas biroja datiem. Kā jau iepriekš minēts 68. apsvērumā, turpmāk norādītie importa dati var būt uzrādīti nepilnīgi. Turklāt Statistikas birojs sniedz informāciju par velosipēdu sēdekļu importa apjomu, kas izteikts daudzumā – 100 kg, nevis vienībās. Tādējādi tika nolemts attiecībā uz Ķīnas importētajiem sēdekļiem par vidējo svaru noteikt 500 gramus uz vienību, jo par šādu svaru ziņoja viens ražotājs eksportētājs un viens nesaistīts importētājs.

(72)

Imports no ĶTR analizētajā laika posmā palielinājās četrkārtīgi. Faktiski tas pieauga no 1 416 814 vienībām 2002. gadā līdz 6 276 749 vienībām IP laikā. Attiecīgi tirgus daļa palielinājās no 7 % 2002. gadā līdz 26 % pārbaudes periodā. Tas ir jāskata salīdzinājumā ar patēriņa pamatojumu, jo patēriņš palielinājās tikai par 17 %, tas ir, relatīvi mazāk nekā pieauga importa apjoms no ĶTR.

(73)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka importa statistika bija pārvērtēta, jo sūdzībā attiecībā uz sēdekļiem tika izmantots vidējais svars 400 grami par vienību. Uzņēmums apgalvoja, ka no ĶTR importēto sēdekļu vidējam svaram vajadzētu būt 600 līdz 800 grami. Tomēr tas pats uzņēmums pārbaudes apmeklējuma laikā tā telpās apstiprināja, ka no ĶTR importēto sēdekļu vidējais svars bija 500 grami, t. i., tieši tāds svars, kādu Komisija izmantoja, lai pārveidotu vienībās Statistikas biroja datus, kas izteikti daudzumā – 100 kg. Importētājs apgalvoja arī, ka importa statistika no ĶTR bija pārspīlēta, jo tā ietvēra arī sēdekļu pārvalkus, ko izmanto sēdekļu aizsardzībai. Kā jau iepriekš minēts 71. apsvērumā, importa statistika tika pamatota tikai ar vienu KN kodu (KN 8714 95 00), taču tas nav tas, saskaņā ar kuru parasti tiek deklarēti sēdekļu pārvalki, un tādējādi importētāja prasība nav pamatota.

2.   tabula

(74)

ĶTR izcelsmes sēdekļu importa vidējā svērtā cena analizētajā laika posmā katru gadu pastāvīgi samazinājās kopumā par 21 %, t.i., no 1,4 EUR par vienību līdz 1,1 EUR par vienību laikā no 2002. gada līdz IP.

3.   tabula

(75)

Lai noteiktu dempingu, Komisija analizēja datus, kas attiecas uz IP. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas bija tās, kas noteiktas neatkarīgiem pircējiem un kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., izņemot kravas pārvadājuma izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Dažādu veidu sēdekļu cenas, kas noteiktas atbilstoši pamatnei, polsterējumam, pārvalkam, stiprinājuma mehānismam un svaram, tika salīdzinātas ar tirdzniecības cenām, ko eksportētāji noteikuši līdzīga veida ražojumiem, atskaitot atlaides un vajadzības gadījumā koriģējot pēc CIF cenas līdz Kopienas robežai, ar atbilstošu pielāgojumu muitas nodokļiem (1,2 %) un pēcimporta izmaksām, kādas radušās importētājam Kopienā.

(76)

Saistībā ar vidējo svērto dempinga starpību aprēķinu, tika izvērtētas sadarbības ražotāju eksportētāju eksporta cenas. IP laikā sadarbības ražotāju vidējā svērtā dempinga starpība bija 67,3 %. Turklāt ņemot vērā visus sēdekļu ievedumus, proti, tos, ko veikuši ĶTR ražotāji eksportētāji, kas sadarbojas, un ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojas, uz Statistikas biroja datiem balstītās vidējās dempinga starpības aprēķins attiecībā uz IP uzrādīja līdzīgu vidējo dempinga starpību – 70,1 %.

(77)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru novērtējumu, kuriem bija saistība ar Kopienas ražošanas nozares stāvokli izmeklēšanas periodā.

(78)

Tika analizēti atlasītie uzņēmumi. Tomēr, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par situāciju Kopienas ražošanas nozarē, attiecībā uz tiem rādītājiem, par kuriem bija pieejama ticama informācija saistībā ar Kopienas ražošanas nozari kopumā, šī informācija ir arī sniegta turpmāk. Pamatojoties uz to, ražošanas nozares darbība, ko vērtē pēc tādiem faktoriem kā cenas, algas, ieguldījumi, peļņa, ienākums no ieguldījumiem, naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu, ir noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza atlasītie uzņēmumi. Ar zaudējumiem saistītie faktori – tirgus daļa, pārdošanas apjoms un ražošanas apjoms – ir noteikti visai Kopienas ražošanas nozarei.

(79)

Analizētajā laika posmā ražošanas apjoms visā Kopienas ražošanas nozarē uzrādīja negatīvu tendenci. Ja 2002. gadā produkcijas apjoms bija 19 546 740 vienības, tad IP laikā Kopienā saražoja tikai 16 165 936 vienības, kas ir gandrīz 3,5 miljoni vienību jeb par 17 % mazāk nekā 2002. gadā. Tā kā sēdekļi tiek ražoti galvenokārt pēc pircēju pieprasījuma, ražošanas apjoma negatīvo tendenci var tieši saistīt ar Kopienā ražotu sēdekļu pieprasījuma samazināšanos.

4.   tabula

(80)

Ražošanas jauda tika noteikta, pamatojoties uz Kopienas ražošanas nozarei piederošo ražošanas vienību nominālo jaudu, ņemot vērā ražošanas pārtraukumus, kā arī to, ka atsevišķos gadījumos daļa no jaudas tika izmantota citu izstrādājumu, piemēram, ratiņkrēslu stūru ražošanai tajās pašās ražošanas līnijās.

(81)

Sēdekļu ražošanas jauda analizētajā laika posmā palielinājās par 5 % no 29 492 120 vienībām 2002. gadā līdz 30 921 920 vienībām IP laikā. Nelielais ražošanas jaudas pieaugums izriet no 2004. gadā un IP laikā veiktajiem ieguldījumiem, kas paredzēti tādu jaunu produktu veidu ražošanā, kas izmantojami sacīkšu velosipēdiem. Ražošanas jaudu izmantošanas rādītājs atspoguļo ražošanas un pieprasījuma samazināšanos. Analizētajā laika posmā tas pastāvīgi samazinājās, IP laikā sasniedzot vairs tikai 45 % jaudas izmantojuma.

5.   tabula

(82)

Ciktāl tas attiecas uz gada krājumu atlikumu, lielākā daļa produkcijas tiek ražota pēc pieprasījuma. Tādējādi, tā kā analizētajā laika posmā krājumi samazinājās par 35 %, var uzskatīt, ka šajā gadījumā krājumi nebija būtisks zaudējumu rādītājs.

6.   tabula

(83)

Laikā no 2003. gada līdz 2004. gadam ieguldījumi līdzīga izstrādājuma ražošanai samazinājās no 3 808 057 EUR līdz 1 664 147 EUR. 2004. gadā Kopienas ražotāji palielināja savus ieguldījumus un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu iztērēja gandrīz divkārt lielāku summu, t. i., 3 381 996 miljonus EUR. IP laikā ieguldījumi sasniedza 3 638 962 EUR, kas ir par 4 % mazāk par to līmeni, kāds bija sasniegts attiecīgā laika posma sākumā – 2002. gadā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka ieguldījumi ēkās, rūpnīcās un iekārtās galvenokārt tika veikti, lai saglabātu ražošanas jaudu, un mazākā apmērā 2004. gadā un IP laikā – lai izstrādātu jaunus ražojumu veidus. Ņemot vērā iepriekšminēto ražošanas jaudu zemo izmantojumu, ieguldījumi jebkurā gadījumā netika veikti ar mērķi palielināt vispārējo ražošanas apjomu.

(84)

Izmeklēšanā atklājās, ka Kopienas ražošanas nozare tiek uzskatīta par pasaules līderi attiecībā uz ražojumu dizainu un sēdekļu novatorismu. Laikā no 2000. gada līdz IP Kopienas ražotāji izstrādāja un pārdeva vairāk kā vienu tūkstoti jaunu sēdekļu veidu. Pētniecība un attīstība aizņem aptuveni 8 %–10 % no Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma. Lai noturētu šo pozīciju, Kopienas ražošanas nozarei ir jāuztur ieguldījumi noteiktā līmenī, pat ja jaudas izmantojums ir zems.

7.   tabula

(85)

Ir divi galvenie sēdekļu tirdzniecības kanāli: pamatiekārtu ražotāju (OEM) tirgus un sekundārais tirgus. OEM tirgū sēdekļus pārdod, lai tos pēc tam uzstādītu uz jauniem velosipēdiem, bet sekundārajā tirgū – lai nomainītu lietotus velosipēdu sēdekļus. Tika konstatēts, ka tirdzniecība OEM tirgū veido aptuveni 60 %, bet tirdzniecība sekundārajā tirgū – aptuveni 40 % kopējā tirgus. Tāpat kā riepas, sēdekļi ir visbiežāk aizvietotās velosipēdu daļas.

(86)

Analizētajā laika posmā tirdzniecības apjomi visā Kopienas ražošanas nozarē samazinājās par 20 % – no 15 109 569 vienībām līdz 12 139 162 vienībām IP laikā, tas ir, Kopienas ražošanas nozare IP laikā pārdeva aptuveni par 3 miljoniem sēdekļu mazāk nekā 2002. gadā. Pēc nelielas lejupslīdes par 1 % 2003. gadā salīdzinājumā ar 2002. gadu. pārdošanas apjomu samazinājums bija lielāks 2004. gadā un IP laikā.

(87)

Attiecībā uz vērtību – analizētajā laika posmā sēdekļu tirdzniecības apjomi Kopienas ražošanas nozarē pieauga tikai par 1 %. Pārdošanas vērtība Kopienas tirgū pieauga par 5 %, t. i., no 54 460 180 EUR 2002. gadā līdz 56 978 530 EUR 2003. gadā, un pēc tam 2004. gadā vēl līdz 58 052 609 EUR. Tomēr IP laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās gandrīz par trīs miljoniem EUR. Tas, ka pārdošanas vērtība neattīstījās līdzīgi kā pārdošanas apjomi, ir izskaidrojams ar vidējo cenu palielināšanos, kas tiks aplūkota turpmāk.

(88)

Atbilstoši pārdošanas apjomu samazinājumam būtiski samazinājās arī Kopienas tirgus daļa – no 81 % 2002. gadā līdz 58 % IP laikā. Citiem vārdiem sakot, Kopienas ražošanas nozare analizētajā laika posmā zaudēja 23 procentu punktus no tās tirgus vērtības, jo palielinājās imports no ĶTR.

8.   tabula

(89)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas vidējās cenas analizētajā laika posmā paaugstinājās par 25 %. Cenu paaugstinājumu var izskaidrot, no vienas puses, ar izejmateriālu cenu palielinājumu, kas ietekmēja visu ražošanas nozari, un, no otras puses, ar pāreju no zemo tehnoloģiju ražojumu veidiem uz progresīvo tehnoloģiju ražojumu veidiem, kas nozīmēja dārgākus izejmateriālus un arī darbinieku skaita palielināšanu.

(90)

Sēdekļu ražošanā biežāk izmantotie izejmateriāli ir plastmasas korpusi, pārvalki, poliuretāns, sliedes un spīles. Šo izejmateriālu cenas ir netieši saistītas ar naftas cenu un metāla cenu izmaiņām. Izejmateriāli ir galvenais cenu noteicošais komponents sēdekļu ražošanas izmaksās, kas veido apmēram pusi no kopējām ražošanas izmaksām un tieši ietekmē pārdošanas cenu attīstību.

(91)

Tika konstatēts, ka izejmateriālu vidējās cenas laikā no 2002. gada līdz 2003. gadam saglabājās nemainīgas, taču no 2003. gada un arī IP laikā tās palielinājās, par ko liecināja augstākas pārdošanas cenas Kopienas ražošanas nozarē.

(92)

Viens no nesaistītajiem importētājiem apgalvoja, ka cenu pieaugumu Kopienas ražošanas nozarē izraisīja izmaiņas patērētāju pieprasījumā. Uzņēmums uzskatīja, ka pieprasījums pēc lētiem velosipēdiem un tādējādi arī lētiem sēdekļiem ir samazinājies, bet pieprasījums pēc dārgākiem augstas kvalitātes sēdekļiem ir palielinājies. Šis apgalvojums ir pretrunā faktam, ka imports par zemām cenām no ĶTR relatīvā izteiksmē palielinājās ievērojami vairāk nekā vispārējais sēdekļu patēriņš Kopienā, kā minēts 72. apsvērumā.

9.   tabula

(93)

Analizētajā laika posmā Kopienas ražošanas nozares neto apgrozījuma vidējā svērtā rentabilitāte krasi samazinājās no 3,8 % 2002. gadā līdz tikai 0,4 % IP laikā. Kaut arī 2003. gadā rentabilitāte palielinājās līdz 5,0 %, 2004. gadā tā atkal samazinājās līdz 3,1 % un visbeidzot IP laikā sasniedza 0,4 %. Zemā peļņas norma ir sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja pietiekamā līmenī pieļaut izejmateriālu cenu paaugstināšanu attiecībā uz patērētājiem.

10.   tabula

Kopienas ražošanas nozare IP laikā sasniedza naudas plūsmu 3 990 473 EUR apmērā, kas bija aptuveni 1,1 miljons EUR jeb par 22 % mazāk nekā 2002. gadā. Kopienas ražošanas nozares ievērojamais likviditātes apjoms ir izskaidrojams ar to, ka tā ir kapitāla ietilpīga nozare, kurā ir augsti amortizācijas apjomi. Kopumā var teikt, ka likviditātei Kopienas ražošanas nozarē ir bijusi līdzīga tendence kā rentabilitātei.

11.   tabula

(94)

Peļņa no neto aktīviem tika aprēķināta, līdzīga ražojuma tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas izsakot kā procentuālu vērtību no to pamatlīdzekļu neto bilances vērtības, kas atvēlēti līdzīgam ražojumam. Šis rādītājs liecināja par līdzīgu tendenci kā rentabilitātei, samazinoties no 12 % 2002. gadā līdz 1 % IP laikā.

12.   tabula

(95)

No Kopienas ražošanas nozares netika saņemtas ne sūdzības, ne arī norādes par to, ka tā būtu saskārusies ar problēmām attiecībā uz kapitāla palielināšanu savai darbībai, un tādējādi tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare bija spējīga analizētajā laika posmā palielināt kapitālu savas darbības vajadzībām.

(96)

Nodarbinātība Kopienas ražošanas nozarē visā analizētajā laika posmā saglabājās nemainīga. Pēc neliela krituma 2003. un 2004. gadā Kopienas ražošanas nozarē IP laikā uz pilnu slodzi bija nodarbināti 418 cilvēki, t. i., gandrīz tikpat cik 2002. gadā. Tomēr jāpiebilst, ka visi Kopienas ražotāji ievērojamu daļu sava ražošanas procesa – un dažos gadījumos gandrīz pat visu ražošanas procesu – uztic citiem maziem vai vidējiem uzņēmumiem Kopienā. Tādējādi, kopējais cilvēku skaits, kas uz pilnu slodzi nodarbināti sēdekļu ražošanā, ir daudz lielāks par to personu skaitu, kas tieši nodarbināti Kopienas ražošanas nozarē. Paredzams, ka kopējais to cilvēku skaits, kas nodarbināti līdzīga produkta ražošanā, ir vismaz trīs reizes lielāks, t. i., aptuveni 1 200 cilvēku IP laikā. Vidējā gada atalgojuma attīstības tendence bija līdzīga kā darbaspēka izmaksām, t. i., analizētajā laika posmā tas palielinājās par 5 % – no 7 784 339 EUR 2002. gadā līdz 8 190 911 EUR IP laikā, kas ir zemāks par inflācijas līmeni Kopienā tajā pašā laika posmā.

13.   tabula

(97)

Produktivitāte, kas mērāma darba ražīgumā (produkcijā), ko nodrošina viens nodarbinātais gada laikā, bija 42 225 vienības 2002. gadā un gadu laikā pastāvīgi samazinājās līdz 33 317 vienībām IP laikā. Šo kritumu izraisīja ražošanas apjomu samazināšanās.

14.   tabula

(98)

Laikā no 2002. gada līdz IP Kopienas patēriņš pieauga par 17 %, savukārt pārdošanas apjoms Kopienas ražošanas nozarē šajā pašā laika posmā saglabājās nemainīgs. Tādējādi pārdošanas apjomi Kopienas ražošanas nozarē samazinājās daudz mazāk nekā pieprasījums attiecīgajā laika posmā. No otras puses, ĶTR importa tirgus daļa palielinājās par 19 procentiem punktu.

(99)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā importa apjomu un ĶTR importa cenas, šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(100)

Netika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare būtu atguvusies no dempinga vai subsidēšanas sekām.

(101)

Kaitējuma rādītāju analīzē atklājās, ka stāvoklis Kopienas ražošanas nozarē analizētajā laika posmā būtiski pasliktinājās. Vairums kaitējuma rādītāju (neto pārdošanas apjomi, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, rentabilitāte, peļņa no ieguldījumiem, ieguldījumi, naudas plūsma un nodarbinātība) attiecīgajā laika posmā uzrādīja negatīvu tendenci.

(102)

Tomēr daži kaitējuma rādītāji liecina par stabilu attīstību (neto pārdošanas vērtība un spēja palielināt kapitālu) vai pat uzrāda pozitīvu tendenci (vidējās pārdošanas cenas, ražošanas jauda un noslēguma krājumi). Pārdošanas cenu pieaugumu un neto pārdošanas vērtību IP laikā tomēr nevar attiecināt uz Kopienas ražošanas nozares stāvokļa uzlabošanos – tās ir izejmateriālu cenu palielinājuma sekas, kā arī sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare pārgāja uz augstākas vērtības izstrādājumu veidu ražošanu. Ciktāl tas attiecas uz 82. apsvērumā minētajiem noslēguma krājumiem un ņemot vērā šīs ražošanas nozares specifiku, noslēguma krājumus nevar uzskatīt par būtiskiem saistībā ar kaitējuma noteikšanu.

(103)

Ņemot vērā ar peļņu saistīto rādītāju ievērojamo negatīvo tendenci, var uzskatīt, ka ražošanas nozares dzīvotspēja ir apdraudēta, ja šī situācija netiks uzlabota. Tā kā Kopienas ražošanas nozari veido mazie un vidējie uzņēmumi un tā darbojas kapitāla ietilpīgā komercdarbībā, visticamāk Kopienas ražošanas nozare nevarēja ilgāku laiku finansiāli izdzīvot šajā līmenī.

(104)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir noradīts ievērojams kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(105)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei tādā apmērā, ka to var klasificēt kā būtisku. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai nodrošinātu, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(106)

Analizētajā laika posmā importa apjoms no ĶTR ir četrkārtīgi palielinājās, t. i., apjoma ziņā par 343 %, un tirgus daļa pieauga par 19 procentu punktiem. Tajā pašā laikā visu ĶTR ražotāju eksportētāju vidējās cenas bija par 70,1 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares vidējām cenām IP laikā. ĶTR importa apjoma ievērojamais pieaugums un tā peļņa no tirgus daļas analizētajā laika posmā par cenām, kas bija tikai maza daļa Kopienas ražošanas nozares cenām, atbilda vispārējam finansiālā stāvokļa acīmredzamajam pasliktinājumam Kopienas ražošanas nozarē tajā pašā laika posmā.

(107)

ĶTR importa cenas par vienību analizētajā laika posmā pastāvīgi samazinājās par 21 % – no 1,4 EUR 2002. gadā līdz 1,1 EUR IP laikā, savukārt cenas Kopienas ražošanas nozarē tajā pašā laikā palielinājās par 26 % – no 3,6 EUR 2002. gadā līdz 4,5 EUR IP laikā. Šādu cenu attīstību pretējos virzienos daļēji var izskaidrot ar Kopienā un ĶTR ražoto sēdekļu produkcijas dažādību. Turklāt Kopienas ražotāji ir iesnieguši pierādījumus, ka piekļuve visbiežāk izmantotajiem izejmateriāliem un to cenas Kopienā un ĶTR ir līdzīgas. Tie pierādīja arī, ka sēdekļu izejmateriālu cenas Kopienā analizētajā laika posmā palielinājās. Daži ĶTR ražotāji eksportētāji pārdod savus ražojumus Kopienā par cenām, kas ir zemākas par izejmateriālu cenām, un tas skaidri norāda, ka šis nav tas gadījums, kad cenas ir zemas tāpēc, ka ražotājiem ĶTR ir salīdzinošas priekšrocības, bet gan dempinga prakses dēļ.

(108)

ĶTR importa dempinga netaisnīgās cenu veidošanas sekas bija tādas, ka Kopienas ražošanas nozares cenas tika “apspiestas” un nevarēja pat nosegt izejmateriālu izmaksu pieaugumu. Vēlāk to apstiprināja arī ievērojamais rentabilitātes kritums Kopienas ražošanas nozarē.

(109)

Ņemot vērā iepriekšminētos apsvērumus, ir skaidrs, ka ĶTR importam par zemām cenām, kas ievērojami samazināja cenas Kopienas ražošanas nozarē, bija noteicošā loma stāvokļa pasliktināšanai Kopienas ražošanas nozarē, ko īpaši atspoguļo ražošanas un pārdošanas apjomu un tirgus daļas samazinājums, kā arī krass rentabilitātes kritums.

(110)

Vienam ražotājam eksportētājam noteiktā dempinga starpība bija zemāka par minimālo slieksni. Tādējādi šā uzņēmuma imports minētajā kaitējuma analīzē netika izvērtēts. No visa importa no ĶTR šā ražotāja eksportētāja importa apjoms 2002. un 2003. gadā bija robežās no 28 % līdz 33 %, 2004. gadā – robežās no 18 % līdz 23 % un IP laikā sasniedza 12 % līdz 17 %. Tomēr šā uzņēmuma vidējās cenas analizētajā laika posmā joprojām būtiski samazināja cenas Kopienas ražošanas nozarē. Šā uzņēmuma vidējās cenu samazinājuma starpības tomēr bija daudz zemākas par to uzņēmumu cenām, kuriem tika konstatēts dempings. Ņemot vērā to, ka šā uzņēmuma imports nebija ievērojams, un jo īpaši to, ka analizētajā laika posmā tas krasi samazinājās, var secināt, ka šā ražotāja eksportētāja imports, kas nebija imports par dempinga cenām, nemainīja cēloņsakarību, proti, ka ĶTR imports par dempinga cenām radīja būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(111)

Saskaņā ar Statistikas biroja datiem un izmeklēšanā apkopoto informāciju trīs lielākās valstis, no kurām tiek importēti sēdekļi, ir Taivāna, Indija un Vjetnama.

(112)

2002. gadā imports no Taivānas sasniedza 1 145 000 vienības un palielinājās par 25 % analizētajā laika posmā līdz 1 429 200 vienībām IP laikā. No Taivānas importēto sēdekļu tirgus daļa 2002. gadā sasniedza 6 %, t. i., tādu pašu līmeni kā IP laikā. Imports no Taivānas tika veikts par Kopienas ražošanas nozarei līdzīga līmeņa cenām. Tā kā Taivānas importa tirgus daļa analizētajā laika posmā nepalielinājās, bet saglabājās nemainīga 6 % līmenī, un arī cenas bija vienā līmenī ar Kopienas ražošanas nozares cenām, nevar uzskatīt, ka importam no Taivānas būtu bijusi negatīva ietekme uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(113)

2002. gadā imports no Indijas sasniedza 204 200 vienības un palielinājās par 30 % līdz 264 600 vienībām IP laikā. Indijas importa vidējās cenas visā analizētajā laika posmā nemainīgi saglabājās zemākas par ĶTR importa līmeni. Tās sasniedza 0,63 EUR 2002. gadā, tad palielinājās līdz 0,91 EUR 2003. gadā, bet pēc tam strauji kritās līdz 0,47 EUR un visbeidzot IP laikā sasniedza 0,6 EUR par vienību. Tomēr visā analizētajā laika posmā šā importa tirgus daļa bija tikai 1 %. Tādējādi var secināt, ka, neņemot vērā Indijas importa zemo cenu līmeni, šim importam nebija būtiskas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(114)

Attiecībā uz importu no Vjetnamas Statistikas biroja dati uzrāda ļoti zemu līmeni – 4 400 importēto sēdekļu vienības 2002. gadā, kas palielinājās līdz 136 600 vienībām IP laikā. Vjetnamas importa cenas saglabājās tādā pašā līmenī kā cenas importam no ĶTR. Tomēr tāpat kā Indijas gadījumā Vjetnamas importa tirgus daļa 2002. un 2003. gadā bija zemāka par 1 % un sasniedza 1 % tikai 2004. gadā un IP laikā. Tādējādi var secināt, ka šim importam nebija būtiskas ietekmes uz stāvokli Kopienas ražošanas nozarē.

(115)

Līdz ar to provizoriski var secināt, ka imports, kas nebija no ĶTR, bet gan no citām valstīm, neveicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(116)

Kā jau iepriekš minēts 84. apsvērumā, aptuveni 8 %–10 % Kopienas ražošanas nozares apgrozījuma tiek veltīti ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Šie ieguldījumi ietver situācijas izpēti, jaunu sēdekļu modeļu testus un dizaina izstrādi. Daži Kopienas ražotāji apgalvoja, ka vairāki ražotāji eksportētāji no ĶTR atdarina patentētus Eiropas ražojumus un tādējādi spēj nodrošināt sev cenu priekšrocības salīdzinājumā ar ražotājiem Kopienā; to atspoguļo no ĶTR importēto sēdekļu zemās cenas. No otras puses, viens no nesaistītajiem importētājiem iebilda, ka pakaļdarinājumi tiek ne vien ražoti ĶTR, bet tie ir arī tiesāšanās iemesls Kopienas ražotāju starpā. Zināms, ka viltošana ir būtiska šīs nozares problēma, un tā patiešām varētu būt pasliktinājusi stāvokli Kopienas ražošanas nozarē. Jebkurā gadījumā Kopienas ražošanas nozarei nodarītie zaudējumi, kas radušies intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu dēļ, nav tādi, kas varētu sagraut ciešo cēloņsakarību starp dempinga importa palielinājumu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Jāpiebilst arī, ka tiktāl, ciktāl dempinga imports no ĶTR guva kādu labumu no intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem, to nevar uzskatīt par citu faktoru, jo šis pārkāpums tik un tā būs saistāms ar importu par dempinga cenām.

(117)

Sakritība laikā, no vienas puses, starp ĶTR dempinga importa palielināšanos, tirgus daļu palielināšanos un konstatēto cenu samazinājumu, un, no otras puses, starp acīmredzamo stāvokļa pasliktināšanos Kopienas ražošanas nozarē, liek secināt, ka imports par dempinga cenām ir izraisījis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Tika analizēti arī citi faktori, taču tie netika atzīti par noteicošiem iemesliem attiecībā uz kaitējuma nodarīšanu.

(118)

Balstoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka sēdekļu imports no ĶTR ir radījis Kopienas ražotājiem būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(119)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par kaitējumu radošo dempingu, pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu noteikšana nav Kopienas interesēs. Tika izvērtēts, kā iespējamie pasākumi ietekmētu visas šajā procedūrā iesaistītās puses, kā arī tas, kādas būtu sekas, ja pasākumi netiktu veikti.

(120)

Kopienas ražošanas nozares zaudējumus radošais stāvoklis ir izveidojies sakarā ar grūtībām konkurēt ar importa dempingu par zemām cenām.

(121)

Pasākumu noteikšana varētu ļaut Kopienas ražošanas nozarei palielināt tās pārdošanas apjomus, atgūt savu tirgus daļu un nodrošināt lielākus apjomradītus ietaupījumus, tādējādi sasniedzot nepieciešamo peļņas līmeni, lai attaisnotu pastāvīgos ieguldījumus un pētījumus un lai saglabātu savu ražotņu konkurētspēju.

(122)

Viens no importētājiem apgalvoja, ka kādam Kopienas ražotājam ir bijis dominējošs stāvoklis tirgū, taču šo apgalvojumu nepamatoja. Ņemot vērā to, ka sēdekļus visā analizētajā laika posmā Kopienā ražoja vismaz desmit dažādi savstarpēji konkurējoši ražotāji un to, ka izmeklēšanā netika konstatēts neviens fakts, kas varētu pamatot šo apgalvojumu, šī sūdzība tiek noraidīta.

(123)

Ja pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis turpinātu pasliktināties. Nozare nespētu investēt jaunās tehnoloģijās un efektīvi konkurēt ar importu no trešām valstīm. Turklāt, ja pasākumi netiktu piemēroti, Kopienas ražošanas nozarei būtu liegti vidēja līmeņa sēdekļu lieli tirgus apjomi, un tādējādi tā nevarētu arī izplatīt savas fiksētās cenas. Dažiem uzņēmumiem būtu jāpārtrauc līdzīga izstrādājuma ražošana un jāatlaiž darbinieki, kā tas 2005. gadā jau noticis ar kādu Kopienas ražotāju. Tādējādi jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(124)

Ciktāl tas attiecas uz importētājiem, uz aptaujas anketu atbildes ir snieguši tikai divi nesaistītie importētāji, un tādējādi pie viena no tiem tika veikts pārbaudes apmeklējums. Šo divu importētāju attiecīgā ražojuma importa apjoms bija 21 % no kopējā importa apjoma, kas Kopienā veikts no Ķīnas, un 7 % no Kopienas patēriņa.

(125)

Ņemot vērā faktu, ka lielākā daļa Kopienā importēto sēdekļu tiek novirzīti caur tiem importētājiem, kuri nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, šo nesaistīto importētāju imports tika uzskatīts par reprezentatīvu visiem pārējiem nesaistītajiem importētājiem.

(126)

Abu importētāju attiecīgā ražojuma imports no ĶTR bija 100 % to kopējā sēdekļu importa. Viena importētāja sēdekļu atbilstošā tirgus vērtība bija 8 % no importētāja kopējā apgrozījuma IP laikā. No ĶTR importēto sēdekļu tirdzniecība IP laikā bija rentabla. Tomēr sēdekļu pārdošanas rentabilitāte bija par 0,7 procentu punktiem zemāka par šā uzņēmuma vispārējo rentabilitātes līmeni, kas IP laikā bija robežās aptuveni no 2 % līdz 6 %. Attiecībā uz otru importētāju – importēto sēdekļu pārdošanas vērtība IP laikā bija tikai 1,2 % no uzņēmuma kopējā apgrozījuma un sēdekļu pārdošanas rentabilitāte tika paredzēta atbilstoša uzņēmuma vispārējai rentabilitātei. No pārējo importētāju sniegtās informācijas var secināt, ka šo abu minēto importētāju stāvoklis ir reprezentatīvs vairumam importētāju, kas importē sēdekļus no ĶTR.

(127)

Tā kā šie abi uzņēmumi importēja sēdekļus vienīgi no ĶTR, var secināt, ka pasākumu piemērošanai patiešām varētu būt negatīva ietekme uz šo uzņēmumu finansiālo stāvokli. Tomēr, ņemot vērā to, ka sēdekļu tirdzniecība attiecas tikai uz mazāko daļu uzņēmumu kopējā apgrozījuma un peļņas, visticamāk, šiem pasākumiem nebūs būtiskas finansiālas ietekmes uz šo abu importētāju vispārējo stāvokli. Turklāt šie uzņēmumi varēja importēt sēdekļus arī no to uzņēmumu grupas, kuriem nebija konstatēts dempings, vai arī no citām trešām valstīm, piemēram, Taivānas.

(128)

Uz Komisijas nosūtīto aptaujas anketu atbildēja arī četri lietotāji un attiecīgā ražojuma izplatītāji. Tie ir uzņēmumi, kuri velosipēdu komplektēšanai izmanto gan Kopienā ražotos, gan importētos sēdekļus. Šie uzņēmumi IP laikā kopumā izmantoja 1 255 655 sēdekļus, no kuriem vairāk nekā puse (55 %) bija ĶTR izcelsmes sēdekļi. No ĶTR importēto un četru uzņēmumu izmantoto sēdekļu skaits bija 5,7 % no pārdošanas apjomiem Kopienas ražošanas nozarē un 2,9 % no sēdekļu kopējā patēriņa Kopienā IP laikā. Ciktāl tas attiecas uz velosipēdu komplektētājiem, tika konstatēts, ka sēdekļi ir tikai mazākais izmaksu komponents no kopējām nokomplektēta velosipēda izmaksām. Sēdekļa vidējā pārdošanas vērtība atkarībā no modeļa veido 1 % līdz 4 % no velosipēda kopējās cenas.

(129)

Divi no četriem lietotājiem paziņoja, ka antidempinga maksājuma piemērošanai visticamāk nebūs būtiskas ietekmes uz to uzņēmējdarbību, jo sēdekļu cenas palielinājums, iespējams, attieksies uz to galapatērētājiem. Turklāt tie apgalvoja, ka Kopienas ražošanas nozarē saražoto un pārdoto un no Ķīnas importēto sēdekļu cenu atšķirības bija tādas, ka pat pēc antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes sēdekļi joprojām palika konkurētspējīgi.

(130)

Abi pārējie lietotāji nesniedza nekonfidenciālu informāciju saistībā ar savu iesniegumu. Tādējādi atbilstoši 19. panta 3. punktam šāda informācija netika ņemta vērā.

(131)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka pasākumu piemērošana sēdekļu importam nebija Kopienas interesēs, jo tādējādi dzīvotspējīgas Eiropas velosipēdu ražošanas nozares pastāvēšana tiktu pakļauta riskam. Šis uzņēmums apgalvoja, ka ražotāji Kopienā pārtrauktu savu velosipēdu komplektēšanas darbību un tā vietā sāktu importēt no ĶTR jau nokomplektētus velosipēdus neatkarīgi no velosipēdiem piemērotā antidempinga maksājuma. Šajā sakarā jāpiebilst, ka eksportētājiem nav ietekmes uz Kopienas interešu noteikšanu. Tomēr šis arguments tika izskatīts pēc būtības. Ņemot vērā to, ka divi no četriem velosipēdu sēdekļu lietotājiem paziņoja, ka pasākumu noteikšanai nebūtu būtiskas ietekmes uz to uzņēmējdarbību saistībā ar sēdekļu zemo cenu velosipēdu ražošanas kopējo izmaksu kontekstā, šis arguments jebkurā gadījumā ir jānoraida.

(132)

Ņemot vērā to, ka četri uzņēmumi Kopienā iepirka ievērojamu daļu sēdekļu (45 % IP laikā), un ņemot vērā sēdekļu relatīvi zemo nozīmi attiecībā uz pilnībā nokomplektētu velosipēdu kopējām izmaksām, jāsecina, ka antidempinga maksājumu piemērošanas ietekme uz sēdekļu cenām būtiski neietekmētu lietotāju kopējās izmaksas. Jebkurā gadījumā, ja arī šāda ietekme būtu, ļoti iespējams, ka importēto sēdekļu lietotāji spētu tikt galā ar papildu izmaksām.

(133)

Uz aptaujas anketu atbildes sniedza arī viens izejmateriālu piegādātājs. Tas ir uzņēmums, kas ražotājiem Kopienā pārdod sēdekļu metāliskās detaļas, proti, no dzelzs, tērauda, titāna, vanādija, mangāna vai oglekļa tērauda izgatavotus rāmjus un atsperes. Uzņēmums ir ieguvējs no antidempinga pasākumu piemērošanas, jo tas cer uz ražošanas apjomu palielināšanos Kopienas ražošanas nozarē un tādējādi arī uz lielāku pieprasījumu pēc tā izejmateriāliem.

(134)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem secinājumiem un ņemot vērā to, ka no patērētāju organizācijām nav nekādu citu iebildumu vai reakcijas, jāsecina, ka ieteiktajiem pasākumiem visticamāk nebūs būtiskas ietekmes uz patērētājiem.

(135)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secina, ka, ņemot vērā Kopienas intereses, šajā gadījumā nav pārliecinošu iemeslu nenoteikt antidempinga pagaidu maksājumus.

(136)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, ir jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt imports par dempinga cenām.

(137)

Pasākumi jāpiemēro tādā līmenī, kāds ir pietiekams, lai novērstu importa radītos zaudējumus, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, kādu varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importa par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgu produkciju Kopienas tirgū. Šajā aprēķinā izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas bija 5 % no apgrozījuma, kas balstīts uz iepriekšējās izmeklēšanās noteikto velosipēdu detaļu ražotāju rentabilitāti, kas ietver arī Kopienas ražotājus, kā jau minēts 67. apsvērumā.

(138)

Vajadzīgais cenu palielinājums tika noteikts, vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai (sk. iepriekš 75. apsvērumu), salīdzinot ar cenu, kas nerada zaudējumus, produktiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Cena, kas nerada zaudējumus, ir iegūta, koriģējot Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenu ar faktiskajiem zaudējumiem/peļņu izmeklēšanas periodā un pieskaitot tai iepriekš minēto peļņas normu. Starpību, kas radās no minētā salīdzinājuma, izteica kā procentuālo daļu no kopējās CIF importa vērtības.

(139)

Lai aprēķinātu valsts zaudējumu novēršanas pakāpi visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, jāņem vērā, ka sadarbības apjoms bija mazs. Tādējādi zaudējumu apmērs tika aprēķināts kā vidējā svērtā vērtība no sadarbības eksportētājam aprēķinātās starpības, un no lielākās starpības, kas noteikta tā paša eksportētāja eksportētajiem reprezentatīvajiem modeļiem.

(140)

Zaudējumu apmērs bija ievērojami lielāks par konstatētajām dempinga starpībām.

(141)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, var uzskatīt, ka ir jāpiemēro antidempinga pagaidu maksājums, kas atbilst konstatētās dempinga starpības līmenim, bet kas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu nedrīkst būt lielāks kā aprēķinātā kaitējuma apmērs.

(142)

Ņemot vērā šajā izmeklēšanā konstatēto, kā paredzēts minētajā regulā, tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes atsevišķiem uzņēmumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kā nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šā dokumenta rezolutīvajā daļā, tostarp organizācijas, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuru nosaukumi un adreses ir minētas, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tām attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(143)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju vajadzības gadījumā veiks attiecīgus grozījumus Regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājumu likmēm. Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pienācīgu ieviešanu, valsts mēroga dempinga starpība ir jānosaka arī tiem ražotājiem, kuri IP laikā neveica eksportu uz Kopienu.

(144)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, pagaidu maksājumu likmes ir šādas:

(145)

Lai samazinātu apiešanas risku maksājumu summu lielo atšķirību dēļ, tika izlemts, ka šajā gadījumā ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai nodrošinātu pienācīgu antidempinga maksājumu piemērošanu. Vienīgi importējot attiecīgo ražojumu, ko izgatavojis attiecīgais ražotājs eksportētājs, var gūt labumu no attiecīgajam ražotājam īpaši noteiktās dempinga starpības. Šie īpašie pasākumi ietver:

(146)

Tāda derīga faktūrrēķina uzrādīšanu dalībvalstu muitas iestādēm, kuram jāatbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kura pavaddokumentos nav šāda rēķina, jāpiemēro pārējais antidempinga maksājums, ko piemēro visiem citiem uzņēmumiem.

(147)

Jāatceras, ka tad, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kuri gūst labumu no zemākām atsevišķām maksājumu likmēm, pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būtiski palielināsies, šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos, ja ir ievēroti nosacījumi, var uzsākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu.

(148)

Pienācīgas pārvaldības interesēs ir jānosaka laika posms, kurā ieinteresētās personas, kuras pieteikušās procedūras uzsākšanas paziņojumā norādītajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un ka pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/37

(1)

Lai ļautu Bulgārijas un Rumānijas importetājiem piemērot noteikumus, kas ietverti Komisijas 2005. gada 16. novembra Regulā (EK) Nr. 1870/2005, ar ko atver un nosaka tarifu kvotu administrēšanu un ievieš ievešanas atļauju un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem, kas ievesti no trešām valstīm (1), jānosaka pārejas posma pasākumi. Šiem pasākumiem jo īpaši jāattiecas uz atskaites daudzuma definīciju, kā arī tradicionālo un jauno importētāju definīciju.

(2)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1870/2005.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Svaigu augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 2. pantu groza šādi:

2)

Regulas 3. pantā iekļauj šādu 4. punktu:

“4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, 2006./2007. gada, 2007./2008. un 2008./2009. gada ievešanas periodā un vienīgi Bulgārijā un Rumānijā

3)

Regulas II pielikumu groza šādi:

4)

Regulas III pielikumu groza šādi:

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/39

(1)

Saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai ir jāizdara noteikti tehniski grozījumi Komisijas Regulā (EK) Nr. 2295/2003 (1).

(2)

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 I, II un V pielikumā ir vairāki ieraksti visās Kopienas valodās atbilstoši tās dalībvalstu skaitam 2006. gada 31. decembrī. Šajos pielikumos jāietver ieraksti arī bulgāru un rumāņu valodās.

(3)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2295/2003 ir attiecīgi jāgroza,

1)

Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu.

“2.   Kompetentā iestāde piešķir iesaiņošanas centra īpašu apstiprinājuma numuru, kura sākuma kods ir šāds:

2)

Regulas (EK) Nr. 2295/2003 I, II un V pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/47

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 795/2004 (2) ievieš īstenošanas noteikumus vienreizējo maksājumu shēmai no 2005. gada.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. panta 3. punktā noteikts, ka lauksaimnieki neizmanto ražošanā, bet atstāj atmatā hektārus, par kuriem var pretendēt uz tiesībām atstāt zemi atmatā, un minētās regulas 56. panta 1. punktā paredzēts, ka zemi, kas deklarēta kā atmatā atstātā zeme, kopumā ir aizliegts izmantot lauksaimniecības vajadzībām.

(3)

Regulas (EK) Nr. 795/2004 32. panta 1. punktā noteikts, ka atmatā atstātās platības jāatstāj atmatā uz laika posmu, kas sākas ne vēlāk kā 15. janvārī un beidzas ne agrāk kā 31. augustā.

(4)

Komisija bieži ir noteikusi atkāpi no šiem noteikumiem, lai ņemtu vērā lauksaimnieku vajadzību pēc lopbarības dabas stihiju skartajos reģionos, īpaši sausuma rezultātā. Vietēja mēroga dabas katastrofas īpašie apstākļi jāanalizē un savlaicīgi jāpieņem lēmums. Pieredze liecina, ka, lai pienācīgi un savlaicīgi rīkotos konkrētās situācijās, būtu lietderīgi, lai dalībvalstis būtu atbildīgas par šādu lēmumu pieņemšanu, ar nosacījumu, ka ārkārtas situācijas ir šādu lēmumu pieņemšanas pamatā.

(5)

Tādēļ ir lietderīgi, lai dalībvalstis pieņemtu lēmumu, atzīstot nozīmīgas dabas katastrofas, kas būtiski ietekmējušas saimniecības zemi attiecīgajā reģionā, un ļautu visiem dabas katastrofas skartajiem ražotājiem lopbarības ražošanai izmantot zemi, kas deklarēta kā atmatā atstātā zeme, un ziņotu par to Komisijai. Dalībvalstīm jāziņo Komisijai par šādiem valstu lēmumiem un īpaši par nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem, kas pamato šādu lēmumu pieņemšanu.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 795/2004.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/49

(1)

3. panta 2. punkta f) apakšpunktā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumus, kas saistīti ar zivsaimniecības tirgiem, pārvalda centralizēti.

(2)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 35. pantā noteikti dalībvalstīm radušos izdevumu veidi.

(3)

Finansējot šos izdevumus, ievēro noteikumus par centralizētu tiešu pārvaldību starp Komisiju un dalībvalstīm.

(4)

Lai nodrošinātu Kopienas fondu labu pārvaldību un Kopienas finanšu interešu aizsardzību, Regulā (EK) Nr. 1290/2005 dalībvalstīm noteikti vairāki pienākumi attiecībā uz šo fondu pārvaldību un kontroli, kā arī informācijas sniegšanu par juridisko un administratīvo regulējumu minēto pienākumu izpildei un nepamatoti izmantoto līdzekļu atgūšanu, ja atklāti pārkāpumi šo fondu pārvaldībā. Turklāt Kopienu finanšu intereses, kas saistītas ar izdevumiem, kurus finansē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 104/2000 35. pantu, aizsargā ar attiecīgiem šo interešu aizsardzības noteikumiem Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulā (EK) Nr. 1073/1999 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (4), Padomes 1996. gada 11. novembra Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (5) un Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (6).

(5)

Lai nodrošinātu finanšu plūsmu labu pārvaldību, jo īpaši tāpēc, ka pirmajā posmā dalībvalstis pašas sagādā līdzekļus, ar ko sedz Regulas (EK) Nr. 104/2000 35. pantā minētos izdevumus, pirms Komisija reizi pusgadā atmaksā dalībvalstu izdevumus, tām jāsavāc attiecīga informācija par izdevumiem un kopā ar izdevumu deklarāciju jānosūta Komisijai.

(6)

Komisijai, pamatojoties uz minētajām izdevumu deklarācijām, reizi pusgadā jāatmaksā dalībvalstīm attiecīgās summas.

(7)

Lai Komisija varētu efektīvi izmantot dalībvalstu izdevumu deklarācijās sniegto informāciju, tā jānosūta elektroniski.

(8)

Lai netiktu izmantoti atšķirīgi maiņas kursi, no vienas puses, attiecībā uz atbalstu, ko ražotāju organizācijām izmaksā valūtās, kas nav euro un, no otras puses, izdevumu deklarācijā, attiecīgajām dalībvalstīm izdevumu deklarācijās jāizmanto tāds pats maiņas kurss, kāds izmantots, veicot maksājumus saņēmējiem. Piemērojamie maiņas kursi jānosaka noteicošajās dienās, kas definētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1925/2000, ar ko nosaka noteicošās dienas maiņas kursiem, kurus piemēro, lai aprēķinātu dažus daudzumus, ko paredz Padomes Regulā (EK) Nr. 104/2000 par zvejniecības un akvakultūras produktu tirgus kopējo organizāciju noteiktie mehānismi (7).

(9)

Lai nodrošinātu juridisko pamatu maksājumiem, ko izdara pirmajā pārskata periodā, ir lietderīgi piemērot šo regulu ar atpakaļejošu spēku no 2006. gada 16. oktobra,

a)

izdevumus, kas radušies iepriekšējā sešu mēnešu pārskata periodā;

b)

kopējos izdevumus, kas radušies no finanšu gada sākuma līdz iepriekšējā sešu mēnešu pārskata perioda beigām.

28.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 379/54

(1)

Atsevišķas dalībvalstis ir iesniegušas prasību mainīt dažus no intervences centriem, kas uzskaitīti pielikumā Komisijas Regulai (EEK) Nr. 2273/93 (2), lai panāktu to labāku izvietojumu un labāku atbilstību izvirzītajiem nosacījumiem. Šīs prasības ir jāizpilda.

(2)

Sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos ir jānosaka intervences centri šajās jaunajās dalībvalstīs un jāiekļauj tie sarakstā, kas noteikts ar Regulu (EEK) Nr. 2273/93.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 2273/93.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,