23.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/1

---

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1969/2006

(2006. gada 19. decembris),

ar ko atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 104/2000 nosaka orientējošās cenas un Kopienas ražotāju cenas dažiem zvejniecības produktiem 2007. zvejas gadam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (1999. gada 17. decembris) par zivsaimniecības un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 18. panta 3. punktu un 26. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 1. punktā un 26. panta 1. punktā paredzēts, ka katram zvejas gadam jānosaka orientējošā cena un Kopienas ražotāju cena, lai noteiktiem zvejniecības produktiem noteiktu cenu līmeni tirgus intervencē.

(2)	Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 1. punkts paredz orientējošās cenas noteikšanu katram produktam vai produktu grupai, kā uzskaitīts minētās regulas I un II pielikumā.

(3)	Pamatojoties uz šobrīd pieejamajiem datiem par attiecīgo produktu cenām un uz kritērijiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 2. punktā, orientējošās cenas 2007. gada zvejas gadam būtu jāpalielina, jāsaglabā vai jāsamazina atkarībā no zivju sugām.

(4)

Regulas (EK) Nr. 104/2000 26. panta 1. punkts paredz Kopienas ražotāju cenu noteikšanu katram produktam, kas uzskaitīts minētās regulas III pielikumā. Ir lietderīgi Kopienas ražotāju cenu noteikt vienam no minētajiem produktiem un aprēķināt Kopienas ražotāju cenu pārējiem produktiem, izmantojot pārrēķina koeficientus, kas noteikti Komisijas Regulā (EK) Nr. 802/2006 (2006. gada 30. maijs), ar ko nosaka Thunnus un Euthynnus ģinšu zivīm piemērojamos pārrēķina koeficientus (2).

(5)	Pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 2. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā un 26. panta 1. punktā, būtu lietderīgi pielāgot Kopienas ražotāju cenu 2007. zvejas gadam.

(6)	Ņemot vērā jautājuma steidzamību, ir svarīgi paredzēt atkāpi no sešu nedēļu termiņa, kas paredzēts I daļas 3. punktā Protokolā par dalībvalstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Zvejas gadam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, Regulas (EK) Nr. 104/2000 18. panta 1. punktā paredzētās orientējošās cenas ir tādas, kā norādīts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Zvejas gadam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, Regulas (EK) Nr. 104/2000 26. panta 1. punktā paredzētās Kopienas ražotāju cenas ir tādas, kā norādīts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 17, 21.1.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1759/2006 (OV L 335, 1.12.2006., 3. lpp.).

(2)  OV L 144, 31.5.2006., 15. lpp.

---

---

---

23.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/6

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1970/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 23. decembrī.

---

(1)  OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

---

---

23.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/8

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1971/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar ko nosaka ievedmuitas nodokli labības nozarē, kuru piemēro no 2007. gada 1. janvāra

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003, ar ko izveido labības tirgus kopējo organizāciju (1),

ņemot vērā Komisijas 1996. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 1249/96, ar ko izstrādā Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumus attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē (2), un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)	Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)	Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)	Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)	Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 2. punktā minētie labības nozares ievedmuitas nodokļi ir noteikti šās Regulas I pielikumā, pamatojoties uz II pielikumā minēto informāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 161, 29.6.1996., 125. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1110/2003 (OV L 158, 27.6.2003., 12. lpp.).

---

---

---

23.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/11

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1972/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar ko nosaka kompensācijas par labības un kviešu vai rudzu miltu, putraimu vai rupja maluma miltu eksportu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembris Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)	Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)	Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)	Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)	Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem produktiem, kurus izved dabīgā veidā, izņemot iesalu, ir norādītas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

---

---

23.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/13

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1973/2006

(2006. gada 22. decembris),

ar ko nosaka korektīvo summu kompensācijai par labību

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1), un jo īpaši tās 15. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā uz produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) punktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)	Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)	Korektīvā summa jānosaka saskaņā ar tādu pašu procedūru kā kompensācija. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)	Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Korektīvā summa iepriekš noteiktajām kompensācijām to produktu eksportam, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) punktā, izņemot iesalu, ir noteikta šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2)  OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

---

---

23.12.2006

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 368/15

---

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1974/2006

(2006. gada 15. decembris),

ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (1) un jo īpaši tās 5. panta 6. punktu, 19. panta 2. punkta otro teikumu, 32. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 66. panta 3. punkta trešo daļu, 70. panta 1. punktu un 91. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 izveidoja vienotu tiesisko regulējumu atbalstam lauku attīstībai no ELFLA visā Kopienā. Tiesiskais regulējums būtu jāpapildina ar sīki izstrādātiem īstenošanas noteikumiem.

(2)

Attiecībā uz saskanību ar pasākumiem, ko finansē ar citu kopējās lauksaimniecības politikas instrumentu palīdzību, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par izņēmumiem lauku attīstības atbalstā, un jo īpaši noteikumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā minētajiem izņēmumiem. Nosakot atbalstu investīcijām lauku attīstībā, būtu jāņem vērā visi nozarē pastāvošie ierobežojumi un būtu jāizvairās no pārmērīgu ražošanas jaudu radīšanas attiecīgajās nozarēs.

(3)	Jāparedz noteikumi par valsts stratēģijas plānu atjaunināšanu satura, procedūru un termiņu ziņā.

(4)	Lai dalībvalstis un Komisija varētu ātri un efektīvi ieviest jauno programmu plānošanas regulējumu, būtu jāprecizē atvēlamais laiks no lauku attīstības programmu iesniegšanas līdz to apstiprināšanai Komisijā.

(5)

Būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par lauku attīstības programmu sagatavošanu un pārskatīšanu. Lai atvieglotu lauku attīstības programmu izstrādāšanu un to izskatīšanu un apstiprināšanu Komisijā, būtu jāparedz kopīgi noteikumi par šo programmu struktūru un saturu, kuru pamatā jo īpaši ir Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. pantā izklāstītās prasības. Turklāt būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz valsts sistēmu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā.

(6)

Ar Komisijas lēmumu būtu jāpieņem tikai tie grozījumi, kas ietver būtiskas izmaiņas programmās, ELFLA finansējuma pārdali starp asīm programmas ietvaros un ELFLA līdzfinansējuma likmju izmaiņas. Par citiem grozījumiem būtu jālemj dalībvalstīm, un tie būtu jāpaziņo Komisijai. Būtu jāizveido šādu paziņojumu apstiprināšanas procedūra.

(7)	Lai nodrošinātu efektīvu un regulāru uzraudzību, dalībvalstīm būtu jānodrošina Komisijai pieeju plānošanas dokumentu konsolidētai un atjauninātai elektroniskajai versijai.

(8)

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēti nosacījumi jauno lauksaimnieku atbalstam. Būtu jāprecizē laiks, kādā šiem nosacījumiem ir jābūt izpildītiem, tai skaitā tā laika posma ilgums, ko dalībvalstis var piešķirt konkrētiem atbalsta saņēmējiem, lai nodrošinātu atbilstību nosacījumiem par profesionālajām prasmēm un kompetenci. Tā kā uz atbalstu jauniem lauksaimniekiem attiecas nosacījums, ka jaunajam lauksaimniekam ir jāiesniedz attīstības plāns, būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par attīstības plānu un par tā noteikumu ievērošanu no jauno lauksaimnieku puses.

(9)

Attiecībā uz nosacījumiem par atbalstu priekšlaicīgas pensionēšanās gadījumā būtu jāatrisina īpašas problēmas, kas rodas, ja īpašumu nodod vairāki īpašuma atdevēji vai lauksaimnieks nomnieks. Īpašuma atdevējs par nekomerciālu lauksaimniecisku darbību nevar pretendēt uz atbalstu kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros.

(10)	Būtu jāprecizē prasmes un resursi, kas nepieciešami iestādēm un struktūrām, kuras izraudzītas tādu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai lauku saimniecībām, par kuriem var pretendēt uz atbalstu.

(11)	Attiecībā uz apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošanu būtu jāizstrādā metodoloģija pakāpeniskai atbalsta samazināšanai.

(12)

Attiecībā uz investīcijām lauku saimniecību modernizācijai, lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, un gadījumā, ja jaunajiem lauksaimniekiem ir jānodrošina atbilstība spēkā esošiem standartiem, būtu jānosaka datums, līdz kuram jānodrošina atbilstība attiecīgajiem standartiem.

(13)

Attiecībā uz investīcijām meža ekonomiskās vērtības uzlabošanai būtu jāizstrādā meža apsaimniekošanas plāni un jānosaka investīciju veidi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu. Šie plāni būtu jāsagatavo saskaņā ar Eiropas kopējām darbības pamatnostādnēm mežu ilgspējīgai apsaimniekošanai, kas izklāstītas L2 Rezolūcijas 2. pielikumā (Eiropas kopējie kritēriji, rādītāji un darbības pamatnostādnes mežu ilgspējīgai apsaimniekošanai), kura pieņemta Trešajā Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā, Lisabonā (1998. gada 2., 3. un 4. jūnijā) (2).

(14)

Attiecībā uz investīcijām lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem mikrouzņēmumos, būtu jānosaka datums, līdz kuram jānodrošina atbilstība attiecīgajiem standartiem. Ar mežu saistītas investīcijas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, jānošķir no citām investīcijām meža nozarē.

(15)	Attiecībā uz sadarbību jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē, būtu jānosaka orientējošās atbalstāmās izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

(16)	Attiecībā uz standartu ievērošanu dalībvalstij lauksaimniekiem paredzētā atbalsta līmenis būtu jāpielāgo katram standartam, ņemot vērā no šā standarta piemērošanas izrietošo saistību apjomu, un būtu jānosaka, ka nav tiesību pretendēt uz atbalstu par investīciju izmaksām.

(17)	Attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem, kuri piedalās pārtikas kvalitātes shēmā, būtu jāprecizē Kopienas shēmas un kritēriji valsts shēmām, produkti, uz kuriem attiecas šis atbalsts, un pastāvīgo izmaksu veidi, kurus var ņemt vērā, aprēķinot atbalsta summu.

(18)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 33. pantā minēto reklāmas jeb veicināšanas pasākumu atbilstību noteikumiem, kas attiecas uz informācijas un veicināšanas darbībām, kuras ieviestas ar Padomes 2000. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 2826/2000 par informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem iekšējā tirgū (3), būtu jāparedz sīki izstrādātas prasības atbalstam kvalitatīvu produktu tirdzniecības veicināšanai, jo īpaši attiecībā uz atbalsta saņēmējiem un atbalstāmajām darbībām. Turklāt, lai izvairītos no divkāršas finansēšanas riska, būtu jāparedz, ka nav tiesību pretendēt uz atbalstu lauku attīstībai par informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko atbalsta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000.

(19)	Attiecībā uz atbalstu daļēji naturālām saimniecībām būtu sīki jāparedz attīstības plānu saturs un to īstenošanas nosacījumi.

(20)	Lai ņemtu vērā Maltas lauksaimniecības nozares specifiku, būtu jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz atbalstu ražotāju grupām Maltā.

(21)

Attiecībā uz atbalstu mazāk labvēlīgiem apgabaliem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 93. pantu atbalsta sistēma, kas izveidota ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (4), paliek spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim saskaņā ar Padomes aktu, ko pieņem atbilstīgi Līguma 37. pantā paredzētajai procedūrai. Tāpēc būtu jāturpina piemērot Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 817/2004, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai (5) 11. pantu, līdz Padome pieņem šādu aktu.

(22)	Būtu jāparedz noteikums, lai izvairītos no tā, ka pārklājas atbalsts lauksaimniekiem par standartu ievērošanu, no vienas puses, un Natura 2000 maksājumi, no otras puses.

(23)

Attiecībā uz agrovides un dzīvnieku labturības atbalstu, minimālajām prasībām, kas jāizpilda atbalsta saņēmējiem saistībā ar dažādām agrovides un dzīvnieku labturības saistībām, būtu jānodrošina līdzsvarota atbalsta piemērošana, ņemot vērā mērķus un tādējādi jāveicina ilgspējīga lauku attīstība. Šim nolūkam ļoti svarīgi ir izveidot metodoloģiju, lai aprēķinātu no uzņemtajām saistībām radušās papildu izmaksas, neiegūtos ienākumus un iespējamās darījumu izmaksas. Ja saistību pamatā ir lauksaimniecībā izmantojamo līdzekļu ierobežojumi, atbalsts jāpiešķir tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tā, lai iegūtu pietiekamu apliecinājumu par saistību ievērošanu.

(24)

Attiecībā uz atbalstu ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā būtu jāsniedz sīka informācija par darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un atbalsta saņēmēju apraksts. Būtu jāizstrādā noteikumi, lai izvairītos no pārklāšanās ar atbalstu agrovidei un izslēgtu no atbalsta pasākumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem.

(25)	Būtu jādefinē neienesīgas investīcijas, kuru mērķis ir lauksaimniecības zemes ilgspējīga izmantošana.

(26)

Lai nodrošinātu vienotu pieeju mežsaimniecības pasākumiem, attiecīgos gadījumos būtu jālieto kopīga mežu un meža platību definīcija. Šai definīcijai būtu jāatbilst definīcijai, ko izmanto Apvienoto Nāciju Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (PLO) un Eurostat, kā tā lietota 2005. gada Globālo meža resursu atjauninātajā novērtējumā. Precīzāk būtu jādefinē meži un meža platības, par kurām nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punktu.

(27)	Būtu jāparedz sīki izstrādāti nosacījumi lauksaimniecības zemju pirmreizējās apmežošanas atbalstam, jo īpaši attiecībā uz apmežojamās zemes, meža ierīkošanas izmaksu, lauksaimnieka un ātraudzīgu sugu definīciju.

(28)	Attiecībā uz atbalstu par agromežsaimniecības sistēmu pirmreizēju izveidošanu uz lauksaimniecības zemes dalībvalstīm būtu jānosaka kokaudzes maksimālais blīvums, ņemot vērā noteiktus parametrus.

(29)

Attiecībā uz mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošanu un tādu darbību novēršanu mežos, kas klasificējamas kā darbības ar augstu vai vidēju ugunsbīstamību, būtu jāparedz nosacījums par atbilstību dalībvalstu izstrādātajiem mežu uguns apsardzības plāniem. Būtu jānodrošina kopīga pieeja mežu ugunsgrēku novēršanai paredzēto preventīvo pasākumu noteikšanai.

(30)	Attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 5. un 6. punktā norādītajām teritorijām būtu jāprecizē to izraudzīšanās nosacījumi. Būtu jārūpējas, lai izvairītos no tā, ka apmežošana kaitē bioloģiskajai daudzveidībai vai var radīt citu kaitējumu videi.

(31)	Lai atļautu atbilstošu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 52. panta a) punkta i) apakšpunktā minēto nelauksaimniecisku aktivitāšu dažādošanas pasākuma uzsākšanu, būtu jānosaka minētās regulas 53. pantā minētā lauksaimniecības ražošanā iesaistītās mājsaimniecības locekļa skaidra definīcija.

(32)	Privātā un valsts sektora partnerības atbalstam, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā minētais atbalsts, būtu jāatbilst konkrētiem sīki izstrādātiem nosacījumiem.

(33)

Attiecībā uz Leader Axis vietējo rīcības grupu atlases procedūrām būtu jābūt pārredzamām un konkurētspējīgām, lai nodrošinātu to, ka atbalstam tiek izvēlētas piemērotas un kvalitatīvas vietējā mēroga attīstības stratēģijas. Atkarībā no vietējiem apstākļiem kā vispārīgs noteikums būtu jāparedz iedzīvotāju skaita minimālās un maksimālās robežas teritorijās, kurās darbojas vietējās rīcības grupas.

(34)	Lai vietējās attīstības stratēģijas varētu īstenot pēc iespējas plašāk, būtu jāierobežo atbalsts vietējo rīcības grupu kārtējām izmaksām.

(35)	Sadarbības projektiem, kurus īsteno vietējās rīcības grupas, būtu jāatbilst konkrētiem nosacījumiem. Lai atvieglotu starpvalstu sadarbības projektu atlasi, Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizveido saskaņota procedūra.

(36)	Attiecībā uz tehnisko palīdzību būtu jāparedz līdzfinansēšanas noteikumi lauku attīstības programmām, kas attiecas uz reģioniem, kuri var pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, un uz citiem reģioniem, kā arī sīki izstrādātas iespējas un termiņš valsts lauku tīkla izveidei.

(37)

Būtu jāparedz vairākiem pasākumiem kopīgi noteikumi, jo īpaši saistībā ar integrētu darbību īstenošanu, investīciju pasākumiem, saimniecības nodošanu laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, saimniecības platības palielināšanu un dažādu kategoriju nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu noteikšanu.

(38)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi un jāievieš atbilstīgi noteikumi, lai nodrošinātu to, ka visus lauku attīstības pasākumus varētu pārbaudīt un kontrolēt. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai to kontroles pasākumi sniegtu pietiekamu apliecinājumu tam, ka tiek ievēroti atbilstības kritēriji un citas saistības. Jo īpaši attiecībā uz noteiktu pasākumu atbalsta maksājumu aprēķiniem, to atbilstība un pareizība dalībvalstīm būtu jānodrošina ar atbilstošu ekspertu slēdzienu.

(39)

Attiecīgā gadījumā būtu jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par aizdevumu procentu likmju subsīdijām un konkrētiem finanšu inženierijas veidiem. Lai nodrošinātu efektīvu un vienveidīgu pārvaldību, būtu jāparedz arī nosacījumi, ar kuriem vadošās iestādes var piemērot standarta izmaksas un uzskatīt ieguldījumus natūrā par attiecināmiem izdevumiem. Lai nodrošinātu investīciju darbību mērķtiecīgāku plānošanu, būtu jāpadara pieejama kopīgu noteikumu pakete attiecināmo izdevumu noteikšanai. Kopīgi noteikumi būtu vajadzīgi gadījumos, kad dalībvalstu kompetentās iestādes nolemj veikt maksājumus investīciju atbalsta saņēmējiem.

(40)	Lai nodrošinātu atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un procedūrām, būtu jāparedz īpaši noteikumi noteiktiem ELFLA līdzfinansētiem pasākumiem un valsts papildu finansējumam.

(41)

Lai nodrošinātu informāciju un reklāmu par lauku attīstības pasākumiem, kas saņem ELFLA atbalstu, lauku attīstības programmās būtu jāiekļauj komunikācijas plāns, kura saturam ir jābūt sīki izstrādātam. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, šajā sakarā būtu jānosaka vadošo iestāžu un atbalsta saņēmēju pienākumi.

(42)

Lai pastiprinātu caurskatāmību attiecībā uz ELFLA palīdzības izlietošanu, dalībvalstīm būtu katru gadu jāpublicē elektroniskā vai kādā citā veidā saņēmēju saraksts, darbību nosaukumi un publiskā finansējuma apjoms, kas piešķirs darbībām. Šādas informācijas pieejamība sabiedrībai liek uzlabot Kopienas darbības lauku attīstībā caurskatāmību un pastiprināt iesaistīto publisko līdzekļu pareizu finanšu vadību un, jo īpaši, pastiprināt kontroli pār izmantoto publisko naudu un visbeidzot ļauj izvairīties no konkurences izkropļojumiem lauku attīstības pasākumu atbalsta saņēmēju starpā. Ņemot vērā sasniedzamo mērķu nozīmīgumu, attiecībā uz proporcionalitātes principu un personu datu aizsardzību, ir attaisnojams tas, ka attiecīgā informācija tiek vispārīgi publicēta, ņemot vērā to, ka tas nepārsniedz to, kas ir nepieciešams atturēšanai no pārkāpumiem demokrātiskā sabiedrībā.

(43)	Attiecībā uz uzraudzību būtu jānosaka, kam jābūt atspoguļotam Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. pantā paredzētajā gada progresa ziņojumā, kā arī kopīgajos rādītājos, kas veido daļu no minētās regulas 80. pantā norādītās Vienotās uzraudzības un novērtēšanas sistēmas.

(44)	Lai nodrošinātu drošu elektronisku datu apmaiņu Komisijas un dalībvalstu starpā, būtu jāizveido informācijas sistēma. Būtu jānosaka šīs sistēmas saturs un darbība, un piekļuves tiesības minētajai sistēmai.

(45)	Ar jaunajiem īstenošanas noteikumiem būtu jāaizstāj tie noteikumi, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1257/1999 piemērošanai. Tādēļ no 2007. gada 1. janvāra būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 817/2004.

(46)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Darbības joma

1. pants

Šajā regulā paredzēti sīki izstrādāti piemērošanas noteikumi Regulai (EK) Nr. 1698/2005 attiecībā uz lauku attīstības atbalsta principiem un vispārīgiem noteikumiem, īpašiem un kopīgiem noteikumiem lauku attīstības pasākumiem, atbilstības un administratīviem noteikumiem, izņemot noteikumus par kontroli.

II   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1.   Iedaļa

Papildināmība, saskanība un atbilstība

2. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. pantā minētā saskaņotība jānodrošina:

a)

starp lauku attīstības atbalsta pasākumiem no vienas puses un pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar citiem Kopienas atbalsta instrumentiem, un jo īpaši pasākumiem, kurus īsteno saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas tiešā atbalsta un cita atbalsta shēmām, un dzīvnieku un augu veselības aizsardzības pasākumiem, no otras puses;

b)	starp dažādiem lauku attīstības atbalsta pasākumiem,

2.   Kad atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 var izņēmuma gadījumos piešķirt saskaņā ar minētās regulas 5. panta 6. punktu pasākumiem, kas ietilpst šīs regulas I pielikumā minēto atbalsta shēmu darbības jomā, dalībvalstis nodrošina, ka saņēmējs var saņemt atbalstu par noteiktu darbību tikai šīs shēmas ietvaros.

Šajā nolūkā dalībvalstis, iekļaujot savās lauku attīstības programmās pasākumus, kas ietver šādus izņēmumus, apraksta šajās programmās kritērijus un administratīvos noteikumus, kurus tās piemēros attiecīgajām atbalsta shēmām.

3.   Ja kopējā tirgus organizācija, tostarp Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētajās tiešā atbalsta shēmas, nosaka ražošanas vai Kopienas atbalsta ierobežojumus attiecībā uz individuāliem lauksaimniekiem, lauku saimniecībām vai pārstrādes uzņēmumiem, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 ietvaros netiek atbalstītas nekādas investīcijas, kas varētu palielināt ražošanas apjomu virs šiem ierobežojumiem.

2.   Iedaļa

Stratēģija un programmu plānošana

3. pants

1.   Valsts stratēģijas plānus var atjaunināt programmēšanas periodā. Veicot šādu atjaunināšanu, jāņem vērā viens vai abi turpmāk minētie elementi:

a)	atjaunināšana skar vienu vai vairākus elementus, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 11. panta 3. punktā, un/vai vienu vai vairākas Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, kas iekļautas minētās regulas 9. pantā;

b)	atjaunināšana ietver izmaiņas vienā vai vairākās lauku attīstības programmās, kas minētas šīs regulas 6. panta 1. punktā.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 12. panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro valsts stratēģijas plānu atjaunināšanai.

3.   Lai nodrošinātu pietiekamu laiku lauku attīstības programmu pielāgošanai, pēdējo valsts stratēģijas plāna atjauninājumu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 2013. gada 30. jūnijā.

4.   Valsts stratēģijas plānus apstiprina vai atjaunina pēc lauku attīstības programmu apstiprināšanas, jo īpaši ņemot vērā to mērķu un uzdevumu kvantitatīvo novērtējumu, kas iegūts šo programmu iepriekšējā novērtēšanā.

4. pants

1.   Komisija apstiprina lauku attīstības programmas, ko dalībvalstis iesniegušas ilgākais sešu mēnešu laikā no datuma, kad Komisija programmas saņēmusi. Gadījumos, kad lauku attīstības programmas iesniegtas pirms šīs regulas spēkā stāšanās, sešu mēnešu laika periods sāk skaitīt no tās dienas.

Ja piemēro Regulas (EK) Nr. 1698/2005 18. panta 3. punkta otro daļu, šā punkta pirmajā daļā paredzētais sešu mēnešu laika posms sākas dienā, kad pārskatītā ierosinātā programma atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 18. panta 3. punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2.   Datumus šā panta 1. punktā minēto laika posmu noteikšanai attiecīgā gadījumā nosaka atbilstīgi 3. panta 6. un 8. punktam.

5. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. pantā paredzēto lauku attīstības programmu saturu izstrādā atbilstīgi šīs regulas II pielikumam.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 85. pantā minēto iepriekšējo novērtējumu pievieno katrai lauku attīstības programmai.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā minētajā valsts sistēmā ir ietverta informācija, kas ir kopīga vairākiem pasākumiem. Attiecībā uz šiem pasākumiem reģionālajās lauku attīstības programmās var iekļaut tikai papildu informāciju, ja informācija, kas ietverta gan valsts sistēmā, gan reģionālajās programmās, atbilst šīs regulas II pielikuma prasībām.

3.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis dara Komisijai pieejamu lauku attīstības programmu un valsts sistēmu elektronisko versiju, ko atjaunina pēc katrām izmaiņām, kā arī standarta tabulas, kuras sniegtas II pielikumā un kurās apkopota informācija, kas pieprasīta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 16. panta d), e) un f) punktu. Saskaņā ar šīs regulas 63. pantu dalībvalstīm attiecīgā gadījumā elektroniski jānosūta Komisijai pieprasījumi attiecībā uz izmaiņām programmā un valsts sistēmā.

3.   Iedaļa

Izmaiņas lauku attīstības programmās

6. pants

1.   Izmaiņas lauku attīstības programmās iedala šādās kategorijās:

a)	pārskatīšana, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1698/2005 19. panta 1. punktā;

b)	pārskatīšana pēc finanšu resursu izmantošanas koordinēšanas procedūrām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 77. panta 3. punktā;

c)	citas izmaiņas, kas nav ietvertas šā punkta a) un b) apakšpunktā.

2.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās izmaiņas programmās var ierosināt tikai, sākot ar programmas īstenošanas otro gadu.

3.   Priekšlikumi par izmaiņām lauku attīstības programmās ir pienācīgi pamatoti, jo īpaši sniedzot šādu informāciju:

a)	iemesli un visas īstenošanas problēmas, kas pamato izmaiņas;

b)	izmaiņu paredzamie rezultāti;

c)	saistība starp izmaiņām un valsts stratēģijas plānu.

7. pants

1.   Attiecībā uz programmas pārskatīšanu, kas minēta šīs regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā, pieņem lēmumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 19. panta 2. punktam, pēc dalībvalsts pieprasījuma, ja:

a)	pārskatīšana pārsniedz šīs regulas 9. panta 2. punktā minētās elastīguma robežas starp asīm;

b)	pārskatīšanas rezultātā mainās Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. pantā minētā Kopienas līdzfinansējuma likmes, kas paredzētas apstiprinātajā lauku attīstības programmā;

c)	pārskatīšanas rezultātā mainās Kopienas kopējais ieguldījums visam programmu plānošanas laika posmam un/vai tā sadalījums pa gadiem, nemainot pēdējo gadu ieguldījumus;

d)	pārskatīšanas rezultātā tiek ieviestas izmaiņas attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 5. panta 6. punktā minētajiem izņēmumiem.

Lēmumu pieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad Komisija saņēmusi dalībvalsts pieprasījumu.

2.   Izņemot gadījumus, kad ārkārtas pasākumus veic dabas katastrofu dēļ, 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos pieprasījumus par programmu pārskatīšanu var iesniegt ne vairāk kā vienu reizi kalendārajā gadā attiecībā uz katru programmu.

Attiecībā uz pārskatītajām programmām, kas minētas 1. punkta c) apakšpunktā, dalībvalstis pieprasījumus nosūta vēlākais līdz katra gada 30. septembrim.

Attiecībā uz pārskatītajām programmām, kas minētas 1. punktā, dalībvalstis nosūta savus pēdējos pieprasījumus Komisijai vēlākais līdz 2013.gada 30. jūnijam.

8. pants

1.   Dalībvalstis, kurās notiek reģionāla programmu plānošana, 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto programmu pārskatīšanu var ierosināt, lai atsevišķos gados pārdalītu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ieguldījumu starp reģionālām programmām, ja:

a)	ELFLA kopējais ieguldījums programmā nemainās visā programmu plānošanas laika posmā;

b)	attiecīgajai dalībvalstij piešķirto ELFLA līdzekļu kopapjoms nemainās;

c)	programmas līdzekļu sadalījums pa gadiem nemainās attiecībā uz gadiem pirms gada, kad notiek pārskatīšana;

d)	tiek ievērots attiecīgajai dalībvalstij gadā piešķirto ELFLA līdzekļu apjoms;

e)	attiecīgā gadījumā nav samazināts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 11. panta 3. punkta f) apakšpunktu norādītais budžets valsts stratēģijas plānā minētā konverģences mērķa sasniegšanai.

2.   Lai atspoguļotu 1. punktā minētās izmaiņas, pielāgo attiecīgo programmu finanšu tabulas.

Pārskatītās finanšu tabulas nosūta Komisijai ne vēlāk kā līdz 30. septembrim tajā kalendārajā gadā, kad notiek līdzekļu pārdalīšana. Pēdējais gads, kad šādas pārskatītas tabulas var nosūtīt, ir 2012. gads.

Komisija pieņem lēmumu par jauno finanšu tabulu apstiprināšanu trīs mēnešos pēc dalībvalsts pieprasījuma saņemšanas. Regulas (EK) Nr. 1698/2005 90. panta 2. punktā minēto procedūru nepiemēro.

3.   Pieprasījumus par 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto programmu pārskatīšanu var iesniegt tikai vienu reizi kalendārajā gadā.

9. pants

1.   Dalībvalstu veiktās, 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas programmās var ietvert izmaiņas finanšu sadalījumā pasākumiem vienas ass ietvaros, kā arī ar finansēm nesaistītas izmaiņas attiecībā uz jaunu pasākumu ieviešanu, pašreizējo pasākumu atcelšanu vai informāciju par pašreizējiem pasākumiem programmā un to aprakstu.

2.   Dalībvalstis ir arī pilnvarotas izdarīt 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās izmaiņas, viena kalendārā gada ietvaros pārnesot no jebkuras ass uz jebkuru asi līdz 1 % no ELFLA kopējā ieguldījuma programmā visam programmēšanas periodam.

3.   1. un 2. punktā minētās izmaiņas programmā var izdarīt vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim, ja dalībvalsts paziņo par šīm izmaiņām vēlākais līdz 2015. gada 31. augustam.

4.   Izņemot gadījumus, kad ārkārtas pasākumus veic dabas katastrofu dēļ, par 1. un 2. punktā minētajām izmaiņām ziņo ne vairāk kā trīs reizes par katru kalendāro gadu un programmu, ja kalendārajā gadā, kurā veic trīs paziņojumus, ir ievērotas 2. punktā minētās 1 % robežas.

5.   Izmaiņām, kas minētas šī panta 1. un 2. punktā, ir jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 17. pantā noteiktajām likmēm.

6.   Par 1. un 2. punktā minētajām izmaiņām ziņo Komisijai. Komisija izvērtē to:

a)	atbilstību Regulai (EK) Nr. 1698/2005;

b)	saskanību ar attiecīgo valsts stratēģijas plānu;

c)	atbilstību šai regulai.

Komisija informē dalībvalsti par izvērtēšanas rezultātiem četros mēnešos no dienas, kad Komisija saņēmusi pieprasījumu par izmaiņām programmā. Ja izmaiņas neatbilst vienam vai vairākiem pirmajā daļā minētajiem vērtēšanas kritērijiem, četru mēnešu laika posmu atliek, līdz Komisija saņem kritērijiem atbilstošas izmaiņas programmā.

Ja Komisija neinformē dalībvalsti otrajā daļā minētajā četru mēnešu laika posmā, izmaiņas uzskata par apstiprinātām, un tās stājas spēkā pēc tam, kad četru mēnešu laika posms ir beidzies.

10. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 1. punkta otrās daļas īstenošanas nolūkos dalībvalsts ir atbildīga par izdevumiem no dienas, kad Komisija ir saņēmusi šīs regulas 6. panta 1. punktā minēto pieprasījumu par izmaiņām programmā, līdz dienai, kad Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar šīs regulas 7. un 8. pantu, vai līdz dienai, kad pabeigta izmaiņu atbilstības izvērtēšana saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

2.   Ārkārtas pasākumu, ko veic dabas katastrofu gadījumos, uz atbalstu par izdevumiem, kas saistīti ar 6. panta 1. punktā minētajām izmaiņām programmā, ir tiesības pretendēt pirms termiņa, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 1. punkta otrajā daļā.

11. pants

Izmaiņas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 15. panta 3. punktā minētajās valsts sistēmās ir šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunkta darbības jomā. Šādām izmaiņām mutatis mutandis piemēro šīs regulas 9. panta 3. un 6. punktu.

12. pants

Ja tiek pieņemti vai grozīti Kopienas tiesību akti, vajadzības gadījumā lauku attīstības programmas saskaņā ar 6. panta 1. punktu maina, lai tās atbilstu jaunajai vai grozītajai likumdošanai. Šādas izmaiņas neņem vērā attiecībā uz gadā atļauto izmaiņu skaitu, kas minēts 7. panta 2. punktā, 8. panta 3. punktā un 9. panta 4. punktā. 6. panta 2. punktu nepiemēro šādām izmaiņām.

III   NODAĻA

Lauku attīstības pasākumi

1.   Iedaļa

Lauku attīstības pasākumu sadalījums pa asīm

1.   gespennt

1. ass

13. pants

1.   Laikā, kad iesniedz atbalsta pieteikumu, nodrošina atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem par atbalstu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai.

Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem par profesionālajām prasmēm un kompetenci, var noteikt laika posmu, kas nepārsniedz 36 mēnešus no dienas, kad pieņemts atsevišķs lēmums par atbalsta piešķiršanu, ja jaunajam lauksaimniekam ir nepieciešams piemērošanās laiks, kurā izveidot vai pārstrukturēt saimniecību, un ja minētā punkta c) apakšpunktā paredzētajā uzņēmējdarbības plānā ir ietverta šāda nepieciešamība.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā uzņēmējdarbības plānā apraksta vismaz:

a)	sākotnējo situāciju lauku saimniecībā un konkrētus atskaites punktus un mērķus jaunās saimniecības darbības attīstībai;

b)	sīku informāciju par investīcijām, apmācību, konsultācijām vai jebkuru citu darbību, kas nepieciešama lauku saimniecības darbības attīstībai.

3.   Kompetentā iestāde novērtē atbilstību uzņēmējdarbības plānam ne vēlāk kā piecus gadus pēc dienas, kad pieņemts atsevišķs lēmums par atbalsta piešķiršanu. Dalībvalstis, ņemot vērā apstākļus, kādos uzņēmējdarbības plāns tiek īstenots, paredz nosacījumus jau saņemta atbalsta atgūšanai, ja jaunais lauksaimnieks novērtēšanas brīdī nav izpildījis uzņēmējdarbības plāna nosacījumus.

4.   Atsevišķu lēmumu par atbalsta piešķiršanu jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai pieņem ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc darbības uzsākšanas, kā tā definēta dalībvalstīs spēkā esošajos noteikumos. Ja atbalsts ir piešķirts vienreizējas prēmijas veidā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā, un šā panta 3. punkta īstenošanas nolūkos, dalībvalsts var sadalīt šo prēmiju, izmaksājot to ne vairāk kā piecās daļās.

5.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu, ka, ja uzņēmējdarbības plānā ir minēta citu Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzēto lauku attīstības pasākumu īstenošana, tad kompetentās iestādes apstiprināts jaunā lauksaimnieka iesniegums ļauj veikt arī šos pasākumus. Šajā gadījumā pieteikuma iesniedzēja sniegtajai informācijai jābūt pietiekami sīki izklāstītai, lai nodrošinātu, ka tiek apstiprināts pieteikums uz atbalstu arī par šiem citiem pasākumiem.

6.   Īpašus nosacījumus var piemērot situācijā, ja jaunais lauksaimnieks izveido saimniecību, kurā viņš nav vienīgais lauku saimniecības vadītājs. Šiem nosacījumiem jābūt līdzvērtīgiem tiem, kas attiecas uz jauno lauksaimnieku, kurš uzsāk darbību kā vienīgais saimniecības vadītājs.

14. pants

1.   Ja vienu lauku saimniecību nodod vairāki atdevēji, kopējo atbalstu par priekšlaicīgu pensionēšanos saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. pantu ierobežo līdz summai, kas paredzēta vienam atdevējam.

2.   Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku nevar pretendēt uz atbalstu par īpašuma atdevēja turpinātu nekomerciālu lauksaimniecisku darbību.

3.   Lauksaimnieks nomnieks var nodot atbrīvoto zemi īpašniekam, ja ir beidzies nomas līgums un ir izpildītas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. panta 3. punktā noteiktās prasības attiecībā uz saimniecības pārņēmēju.

4.   Dalībvalstis var paredzēt noteikumus par atbrīvotās zemes nodošanu kādas struktūras pārziņā, kura apņemas to vēlāk nodot saimniecības pārņēmējiem, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. panta 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

15. pants

1.   Lauksaimniekiem paredzētie konsultāciju pakalpojumi, par kuriem atbalstu var piešķirt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. pantu, atbilst Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (6) II sadaļas 3. nodaļai un tās īstenošanas noteikumiem.

2.   To iestāžu un struktūru rīcībā, kas izvēlētas sniegt konsultāciju pakalpojumus lauksaimniekiem, ir tādi atbilstīgi resursi kā kvalificēts personāls, administratīvais un tehniskais aprīkojums, kā arī konsultēšanas pieredze un uzticamība, ievērojot prasības, nosacījumus un standartus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. panta 1. punkta otrās daļas a) un b) punktā.

16. pants

Lauku attīstības programmās paredz degresīvu atbalsta likmi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 25. pantā minēto apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošanai, nodrošinot vienmērīgu pakāpenisku atbalsta samazināšanu no pirmā atbalsta gada tā, lai atbalsta izmaksāšana tiktu pilnībā pārtraukta vēlākais sestajā gadā pēc šo pakalpojumu izveidošanas.

17. pants

1.   Lai nodrošinātu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. panta 1. punkta otrajā daļā, ja piešķir atbalstu par investīcijām lauku saimniecību modernizācijai, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

2.   Ja jaunie lauksaimnieki, kuri saņem Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantā minēto atbalstu, veic investīcijas, lai sasniegtu atbilstību spēkā esošiem Kopienas standartiem, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētās regulas 26. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

18. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 2. punkta īstenošanas nolūkos meža apsaimniekošanas plānu pamatā atkarībā no meža zemes lieluma un izmantošanas veida ir atbilstīgi valsts tiesību akti, kā arī pašreizējie zemes izmantošanas plāni, un minētie apsaimniekošanas plāni atbilstīgi aptver meža resursus.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. pantā minētās darbības mežu ekonomiskās vērtības uzlabošanai ir saistītas ar investīcijām meža īpašuma līmenī, un tās var ietvert investīcijas mežizstrādes tehnikai.

Par darbībām, kas saistītas ar meža atjaunošanu pēc galvenās cirtes, atbalstu nepiešķir.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 27. panta 1. punkta pirmā teikuma darbības joma neattiecas uz šīs regulas 30. panta 4. punktā minētajiem mežiem.

19. pants

1.   Lai sasniegtu atbilstību nesen ieviestiem Kopienas standartiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 28. panta 1. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā, ja piešķir atbalstu par investīcijām lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, atbilstību attiecīgajiem standartiem sasniedz līdz minētajā daļā paredzētā atvieglojumu laika posma beigām.

2.   Ja piešķir atbalstu par investīcijām mežsaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai, investīcijas, kas saistītas ar koksnes kā izejvielas izmantošanu, attiecas tikai uz visām darba operācijām, ko veic pirms rūpnieciskas apstrādes.

20. pants

Izmaksas saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 29. panta 2. punktā minēto sadarbību jaunu lauksaimniecības un pārtikas nozares, kā arī mežsaimniecības nozares produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē attiecas uz sagatavošanas darbībām, piemēram, projekta, produkta, procesa vai tehnoloģijas izstrādi un pārbaudi, un materiālām un/vai nemateriālām investīcijām, kas saistītas ar sadarbību pirms jaunizstrādātu produktu, procesu un tehnoloģiju izmantošanas komerciāliem mērķiem.

21. pants

1.   Lai nodrošinātu to standartu ievērošanu, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti, dalībvalstis Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pantā minētā atbalsta apmēru pielāgo katram standartam, ņemot vērā saistību apjomu, kas izriet no attiecīgā standarta piemērošanas. Atbalsta maksājumus pārtrauc tos pakāpeniski samazinot maksimālajā piecu gadu laika posmā, kā noteikts minētā panta 2. punktā.

2.   Nosakot apjomu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pantā minētajam ikgadējam atbalstam par to standartu ievērošanu, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti, neņem vērā ar investīcijām saistītās izmaksas.

22. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās Kopienas kvalitātes shēmas ir tās, kas izveidotas saskaņā ar šādām regulām un noteikumiem:

a)	Padomes Regulu (EEK) Nr. 2092/91 (7);

b)	Padomes Regulu (EK) Nr. 509/2006 (8);

c)	Padomes Regulu (EK) Nr. 510/2006 (9);

d)	Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (10) VI sadaļu.

2.   Lai varētu pretendēt uz atbalstu, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās dalībvalstu atzītās kvalitātes shēmas atbilst šādiem kritērijiem:

a)

šajās shēmās ietverto galaproduktu specifikas pamatā ir sīki izstrādātas prasības attiecībā uz lauksaimniecības metodēm, kas nodrošina: — konkrētas īpašības, arī īpašu ražošanas procesu, vai — galaprodukta kvalitāti, kas ievērojami pārsniedz komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību;

b)	shēmas ietver saistošas produkta specifikācijas, un atbilstību šīm specifikācijām pārbauda neatkarīga kontroles struktūra;

c)	shēmas ir atvērtas visiem ražotājiem;

d)	shēmas ir pārredzamas un nodrošina produktu pilnīgu izsekojamību;

e)	shēmas atbilst pašreizējām un paredzamām tirgus iespējām.

3.   Atbalstu lauksaimniekiem, kuri piedalās pārtikas kvalitātes shēmā, var piešķirt tikai tad, ja kvalitatīvais produkts vai pārtikas prece ir oficiāli atzīta saskaņā ar 1. punktā uzskaitītajām regulām un noteikumiem vai kādā no 2. punktā minētajām dalībvalsts atzītajām pārtikas kvalitātes shēmām.

Attiecībā uz pārtikas kvalitātes shēmām, kas minētas 1. punkta b) un c) apakšpunktā, atbalstu var piešķirt tikai par produktiem, kuri reģistrēti Kopienas reģistrā.

4.   Ja atbalsts par piedalīšanos pārtikas kvalitātes shēmā atbilstīgi Regulai (EEK) Nr. 2092/91 attiecībā uz kādu konkrētu produktu ir ietverts lauku attīstības programmā, pastāvīgās izmaksas, kas rodas, piedaloties šajā kvalitātes shēmā, neņem vērā, aprēķinot atbalsta summu par tādu agrovides pasākumu, ko veic, lai atbalstītu tā paša produkta ražošanu ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

5.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “pastāvīgās izmaksas” ir izmaksas, kas rodas no pievienošanās atbalstītai pārtikas kvalitātes shēmai un ikgadējām dalības maksām, tostarp vajadzības gadījumā izdevumi par pārbaudēm, kas vajadzīgas, lai apstiprinātu atbilstību shēmas specifikācijām.

23. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “ražotāju grupa” ir jebkāda juridiska statusa organizācija, kurā apvienojušies ražotāji, kas ar konkrētu lauksaimniecības produktu vai pārtikas preci aktīvi piedalās pārtikas kvalitātes shēmās, kā norādīts minētās regulas 32. pantā. Profesionālas un/vai starpprofesionālas organizācijas, kas pārstāv vienu vai vairākas nozares, nevar uzskatīt par “ražotāju grupām”.

2.   Informācijas un veicināšanas jeb reklāmas aktivitātes, kam ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 33. pantu, ir pasākumi, kas paredzēti, lai rosinātu patērētājus pirkt lauksaimniecības produktus vai pārtikas preces, uz ko attiecas kvalitātes shēmas, kuras ietvertas lauku attīstības programmā saskaņā ar minētās regulas 32. pantu.

Šādiem pasākumiem jāvērš uzmanība uz attiecīgo produktu raksturīgām īpašībām vai priekšrocībām, proti, kvalitāti, īpašām ražošanas metodēm, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un ar attiecīgo pārtikas kvalitātes shēmu saistītās vides saudzēšanu, un tajos var ietvert zinātniskas un tehniskas informācijas izplatīšanu par šiem produktiem. Šādi pasākumi jo īpaši ir gadatirgu un izstāžu organizēšana un/vai piedalīšanās tajās, līdzīgi sabiedrisko attiecību pasākumi un reklamēšana dažādās saziņas vidēs vai tirdzniecības vietās.

3.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunktam tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai informācijas, veicināšanas un reklāmas pasākumiem iekšējā tirgū.

Šādi pasākumi nedrīkst rosināt patērētājus pirkt produktu tā konkrētās izcelsmes dēļ, izņemot produktus, uz ko attiecas kvalitātes shēma, kura izveidota ar Regulu (EK) Nr. 510/2006, un kvalitātes shēmas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1493/1999. Tomēr produkta izcelsmi var norādīt ar nosacījumu, ka norāde par izcelsmi ir pakārtota galvenajai informācijai.

Nav tiesību pretendēt uz atbalstu par pasākumiem, kas saistīti ar tirdzniecības zīmolu reklamēšanu.

4.   Ja 2. punktā minētie pasākumi attiecas uz produktu, kas ir ietverts kādā no 22. panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām pārtikas kvalitātes shēmām, informācijas, veicināšanas un/vai reklāmas materiālos ir jālieto šajās shēmās paredzētais Kopienas logotips.

5.   Par informācijas un veicināšanas pasākumiem, ko atbalsta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2826/2000, nepiešķir atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta c) punkta iii) apakšpunktu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi informācijas, veicināšanas un reklāmas materiālu projekti, kas izstrādāti atbalstītā pasākuma ietvaros, atbilst Kopienas tiesību aktiem. Šajā nolūkā atbalsta saņēmēji nosūta šādu materiālu projektus dalībvalsts kompetentajai iestādei.

24. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā minētais uzņēmējdarbības plāns atbilst sekojošām prasībām:

a)	sniedz pierādījumus tam, ka lauku saimniecība var kļūt ekonomiski dzīvotspējīga, attiecīgā gadījumā ņemot vērā papildinājumu no citiem šīs lauku mājsaimniecības ienākumu avotiem;

b)	ietver sīku informāciju par vajadzīgajām investīcijām;

c)	apraksta galvenos atskaites punktus un mērķus.

2.   Ja Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. pantā minētajā plānā ir norāde uz citu lauku attīstības pasākumu veikšanu, tai jābūt pietiekoši sīki izstrādātai, lai atbalstītu pieteikumu palīdzības saņemšanai šiem citiem pasākumiem.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 34. panta 2. punkta īstenošanas nolūkos dalībvalstis, ņemot vērā uzņēmējdarbības plāna īstenošanas apstākļus, neveic turpmākus atbalsta maksājumus, ja lauksaimnieks, kam ir daļēji naturāla saimniecība, novērtēšanas brīdī nav izpildījis uzņēmējdarbības plāna noteikumus.

25. pants

1.   Lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumu attiecībā uz Maltu noteiktu minimālo atbalstu ražošanas nozarei, kurā produkcijas kopapjoms ir ļoti mazs, tiesības pretendēt uz šo minimālo atbalstu piešķir tikai ražotāju grupām, kas pārstāv noteiktu minimālo procentuālo daļu no attiecīgās nozares ražotājiem un aptver noteiktu minimālo procentuālo daļu no nozares produkcijas.

Maltas lauku attīstības programmā paredz ražotāju un produkcijas minimālo procentuālo daļu, kā arī attiecīgās nozares.

2.   Minimālā atbalsta summa ražotāju grupām Maltā, kas aprēķināta, ņemot par pamatu mazas ražotāju grupas izveidošanai vajadzīgās izmaksas, ir noteikta III pielikumā.

2.   gespennt

2. ass

26. pants

Attiecībā uz Padomes Direktīvas 79/409/EEK (11) un Direktīvas 92/43/EEK (12) īstenošanu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantā paredzētā atbalsta saņēmējiem nav tiesību pretendēt uz minētās regulas 31. pantā paredzēto atbalstu.

27. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 1. līdz 4. punkta un 40. panta īstenošanas nolūkos attiecīgi piemēro šā panta 2. līdz 13. punktu.

2.   Visas saistības attiecībā uz mājlopu audzēšanas ekstensifikāciju vai mājlopu audzēšanas citādu organizēšanu atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)	tiek turpināta zālaugu platību apsaimniekošana;

b)	saglabā ganību platību uz vienu mājlopu vienību, nepieļaujot nedz pārlieku lielu noganīšanu, nedz nepilnīgu izmantošanu;

c)	mājlopu blīvumu nosaka, ņemot vērā visus lauku saimniecībā turētos ganību mājlopus vai, ja ir saistības ierobežot barības vielu noplūdi, visus lauku saimniecībā esošos dzīvniekus, kuru turēšana var ietekmēt attiecīgo saistību izpildi.

3.   Saistības ierobežot mēslošanas, augu aizsardzības vai citu lauksaimniecībā izmantojamo līdzekļu lietošanu akceptē tikai tad, ja šos ierobežojumus var novērtēt tādā veidā, lai iegūtu pietiekamu apliecinājumu par saistību ievērošanu.

4.   Atbalsts var attiekties uz šādām saistībām:

a)	audzēt apgabalam raksturīgus vietējo šķirņu lauksaimniecības dzīvniekus, kuru izmantošana lauksaimniecībā ir apdraudēta;

b)	saglabāt to augu ģenētiskos resursus, kuri dabiskā ceļā pielāgojušies vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un kuriem draud ģenētiskā erozija.

Lauksaimniecības dzīvnieku sugas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, un kritēriji, lai noteiktu kritiskās robežas, kad vietējo šķirņu izmantošanu lauksaimniecībā uzskata par apdraudētu, ir iekļauti IV pielikumā.

5.   Agrovides un/vai dzīvnieku labturības atbalsta saņemšana attiecībā uz vienu un to pašu lauksaimniecisko ražošanu netiek izslēgta ar vides pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar kopējā tirgus organizācijām vai I pielikumā uzskaitītajām tiešā atbalsta shēmām, dzīvnieku un augu veselības aizsardzības pasākumiem vai lauku attīstības pasākumiem, kas nav saistīti ar atbalstu agrovidei un dzīvnieku labturībai, ja minētais atbalsts ir papildu atbalsts un ir saderīgs ar attiecīgajiem pasākumiem.

Dažādas agrovides un/vai dzīvnieku labturības saistības var apvienot, ja tās papildina viena otru un ir saderīgas.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētos pasākumus vai saistības apvieno, aprēķinot atbalsta apjomu, ņem vērā konkrētus neiegūtos ienākumus un papildu izmaksas, kas izriet no apvienošanas.

6.   Par agrovides pasākumiem, kas saistīti ar atmatā atstātu zemi un ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 54. vai 107. pantu, ir tiesības pretendēt uz atbalstu tikai tad, ja agrovides saistības pārsniedz minētās regulas 3. panta 1. punktā noteiktās galvenās prasības.

Ja atbalstu piešķir par kalnu teritorijām, citām teritorijām ar nelabvēlīgiem apstākļiem, Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām un lauksaimniecības teritorijām, kas iekļautas upju baseinu apsaimniekošanas plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (13), agrovides saistībās attiecīgā gadījumā ņem vērā nosacījumus par atbalstu attiecīgajās teritorijās.

7.   Ar visām dzīvnieku labturības saistībām, ko uzņemas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 40. pantu, nodrošina atbilstību augstākiem standartiem vismaz vienā no šādām jomām:

a)	ūdens un barība, kas vairāk atbilst dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

b)	turēšanas nosacījumi, piemēram, telpas plašums, pakaiši, dabiskais apgaismojums;

c)	iespējas atrasties ārpus telpām;

d)	sistemātiskas kropļošanas, izolācijas vai pastāvīgas sapīšanas neveikšana;

e)	tādu pataloģiju novēršana, kas galvenokārt rodas no saimniekošanas veida un/vai turēšanas apstākļiem.

8.   Lai aprēķinātu neiegūtos ienākumus un papildu izmaksas, kas rodas no uzņemtajām saistībām, par atsauces līmeni izmanto attiecīgos standartus un prasības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 3. punktā un 40. panta 2. punktā.

9.   Ja saistības parasti tiek izteiktas citās vienībās nekā tajās, kas izmantotas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā, dalībvalstis var aprēķināt maksājumus, pamatojoties uz šīm citām vienībām. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērotas minētajā pielikumā noteiktās maksimālās summas gadā, par kurām ir tiesības pretendēt uz Kopienas atbalstu. Šajā nolūkā dalībvalsts var:

a)	noteikt ierobežojumu vienību skaitam uz vienu lauku saimniecības hektāru, uz kuru attiecas agrovides saistības, vai

b)	noteikt vispārējo maksimālo summu katrai lauku saimniecībai, kas uzņemas saistības, un nodrošināt, ka maksājumi katrai lauku saimniecībai atbilst šim ierobežojumam.

10.   Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, dalībvalstis nosaka vajadzību piešķirt kompensāciju par darījumu izmaksām, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punktā un 40. panta 3. punktā.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 4. punkta un 40. panta 3. punkta īstenošanas nolūkos “darījumu izmaksas” ir izmaksas, kas saistītas ar ļaušanu darījumam notikt un ko nevar tieši pieskaitīt attiecīgo saistību īstenošanas izmaksām.

Darījumu izmaksu daļas aprēķina visā saistību piemērošanas laika posmā, un tās nedrīkst pārsniegt 20 % no neiegūtajiem ienākumiem un papildu izmaksām, kas saistītas ar uzņemtajām saistībām.

11.   Dalībvalstis var atļaut pārveidot vienas saistības citās saistībās to piemērošanas laika posmā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ikviena šāda pārveidošana būtiski labvēlīgi ietekmē vidi vai dzīvnieku labturību, vai abas minētās jomas;

b)	pašreizējās saistības tiek ievērojami pastiprinātas;

c)	attiecīgās saistības ir ietvertas apstiprinātajā lauku attīstības programmā.

Atbilstīgi šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā iekļautajiem nosacījumiem agrovides saistības var pārveidot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantā paredzētajās saistībās par lauksaimniecības zemes pirmreizēju apmežošanu. Agrovides saistību piemērošanu pārtrauc, neprasot atbalsta atmaksu.

12.   Dalībvalstis var atļaut agrovides vai dzīvnieku labturības saistību koriģēšanu to piemērošanas laika posmā, ja apstiprinātajā lauku attīstības programmā ir ietvertas šādas koriģēšanas iespējas un korekcijas ir pienācīgi pamatotas, ņemot vērā saistību mērķus.

Šīs korekcijas var būt arī saistību piemērošanas ilguma pagarinājums.

13.   Konversijas likmes dzīvnieku skaita konvertēšanai mājlopu vienībās (MV) ir noteiktas V pielikumā. Dalībvalstis var diferencēt šīs likmes to ierobežojumu ietvaros, kas attiecībā uz konkrētajām kategroijām saskaņā ar objektīviem kritērijiem izklāstīti minētajā pielikumā.

28. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā paredzētais atbalsts var aptvert darbības, kuras veikuši citi atbalsta saņēmēji, nekā tie, kas norādīti minētās regulas 39. panta 2. punktā.

2.   Par darbībām, ko aptver šīs regulas 27. panta 4. punktā minētās agrovides saistības, nav tiesību pretendēt uz atbalstu, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā.

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktā paredzēto atbalstu nepiešķir par darbībām, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Eiropas Kopienas pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem.

3.   Darbības lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. panta 5. punktu, ietver sekojošo:

a)

mērķtiecīgas darbības: darbības, lai veicinātu ģenētisko resursu saglabāšanu ex situ un in situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā, tai skaitā patlaban in situ saglabātu ģenētisko resursu inventarizāciju ar interneta resursu palīdzību, kā arī saglabāšanu in situ/lauku saimniecībā un ex situ kolekciju (gēnu banku) un datu bāzu izveidi;

b)	saskaņotas darbības: darbības, kas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām organizācijām par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Kopienas lauksaimniecībā;

c)	papildu darbības: informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

4.   Šā panta nolūkos piemēro šādas definīcijas:

a)

“saglabāšana in situ” ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmā un dabiskajos biotopos un sugu vai savvaļas šķirņu dzīvotspējīgu populāciju saglabāšana un atgūšana to dabiskajā vidē, un – attiecībā uz domesticētām dzīvnieku sugām vai kultivētām augu sugām – lauksaimniecības vidē, kurā ir attīstījušās to atšķirīgās īpašības;

b)	“saglabāšana in situ/lauku saimniecībā” ir in situ saglabāšana un attīstīšana lauku saimniecības mērogā;

c)	“saglabāšana ex situ” ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus to dabiskajiem biotopiem;

d)	“ex situ kolekcija” ir lauksaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, ko saglabā ārpus to dabiskā biotopa.

29. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 41. un 49. panta īstenošanas nolūkos “neienesīgas investīcijas” ir investīcijas, kas nerada ievērojamu lauksaimniecības vai meža īpašuma vērtības vai rentabilitātes pieaugumu.

30. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punkta īstenošanas nolūkos piemēro šā panta 2. un 3. punktā sniegtās definīcijas, visus izņēmumus pienācīgi pamatojot lauku attīstības programmās.

2.   “Mežs” ir teritorija, kura aizņem vairāk nekā 0,5 hektārus un kurā koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums – 10 %, vai kurā augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi.

Definīcijā ietvertas platības, kurās veic meža atjaunošanu un kurās lapotnes segums vēl nav sasniedzis 10 % un koku augstums 5 metrus, kā arī patlaban ar mežu nesegtas teritorijas, kuras radušās cilvēka darbības rezultātā vai dabisku cēloņu dēļ un kurās paredzama dabiskā atjaunošanās.

Meži ietver platības, kurās aug bambusi un palmas, ja tās atbilst augstuma un lapotnes seguma kritērijiem.

Meži ietver meža ceļus, ugunsdrošības joslas un citas nelielas atvērtas teritorijas; mežus nacionālajos parkos, dabas rezervātos un citās aizsargājamās teritorijās, piemēram, tādās, kas ir īpaša nozīmīgas no zinātnes, vēstures, kultūras vai garīgā aspekta.

Meži ietver vējlauzējjoslas, meža aizsargjoslas un koku alejas vairāk nekā 0,5 hektāru platībā un vairāk nekā 20 metru platumā.

Meži ietver plantācijas, ko audzē galvenokārt mežsaimniecības aizsardzības nolūkos, piemēram, gumijkoku plantācijas un korķozolu audzes. Koku audzes lauksaimnieciskās ražošanas sistēmās, piemēram, augļu koku plantācijas, un agromežsaimniecības sistēmas nav ietvertas “mežu” definīcijā. No šīs definīcijas ir izslēgti arī koki pilsētas parkos un dārzos.

3.   “Meža zemes” ir teritorijas, kuras nav klasificētas kā “mežs”, kuras aizņem vairāk nekā 0,5 hektārus un kurās koku augstums pārsniedz 5 metrus un lapotnes segums ir 5-10 %, vai kurās augošie koki var sasniegt šos rādītājus in situ; vai arī teritorija, no kuras vairāk nekā 10 % ir klāti ar krūmājiem, krūmiem un kokiem. Termins neietver zemi, kuru pārsvarā izmanto kā lauksaimniecības vai pilsētas zemi.

4.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 42. panta 1. punkta pirmā teikuma darbības joma neattiecas uz šādiem mežiem un meža zemēm:

a)	mežs un citas meža zemes, kas pieder centrālajai vai reģionālajai valdībai, vai valdībai piederošiem uzņēmumiem;

b)	mežs vai citas meža zemes, kas pieder valstij;

c)	mežs, kas pieder juridiskām personām, kuru kapitāls vismaz 50 % apmērā pieder kādai no a) un b) apakšpunktā minētajām struktūrām.

31. pants

1.   Dalībvalsts precīzi nosaka, par kādas lauksaimniecības zemes pirmreizējo apmežošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. pantu, un šādas zemes ietver platības, kurās regulāri veic lauksaimnieciskas darbības.

Pirmreizējo apmežošanu Natura 2000 teritorijā, kas noteikta saskaņā ar Direktīvu 79/409/EEK un Direktīvu 92/43/EEK, veic atbilstīgi attiecīgās vietas apsaimniekošanas mērķiem.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1. punkta a) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “uzņēmējdarbības sākšanas izmaksas” jeb “meža kultūru ierīkošanas izmaksas” ietver izmaksas par stādāmo materiālu, stādīšanas izmaksas un izmaksas, kas tieši saistītas ar meža kultūru un nepieciešamas tās ierīkošanai.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 1. punkta c) apakšpunkta īstenošanas nolūkos “lauksaimnieki” ir personas, kuras būtisku savu darba laiku velta lauksaimnieciskai darbībai un gūst no tās ievērojamu daļu no saviem ienākumiem saskaņā ar dalībvalsts noteiktajiem kritērijiem.

4.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 43. panta 3. punkta un 44. panta 3. punkta īstenošanas nolūkos “ātraudzīgas sugas īslaicīgai kultivācijai” ir sugas, kuru rotācijas cikla ilgums, proti, laiks starp divām galvenajām cirtēm vienā gabalā, ir mazāks par 15 gadiem.

32. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 44. panta īstenošanas nolūkos dalībvalstis, ņemot vērā vietējos apstākļus, koku sugas un vajadzību nodrošināt zemes lauksaimnieciskās izmantošanas turpināšanu, nosaka stādāmo koku maksimālo skaitu uz hektāru.

33. pants

1.   Ja Regulas (EK) Nr. 1698/2005 48. pantā paredzētais atbalsts attiecas uz meža ugunsdrošības joslu ierīkošanu, izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu, līdztekus ierīkošanas izmaksām var ietvert attiecīgās teritorijas turpmākas uzturēšanas izmaksās.

Atbalstu par ugunsdrošības joslu uzturēšanu, veicot lauksaimnieciskas darbības, nepiešķir par platībām, par kurām saņem agrovides atbalstu.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 48. pantā minētie ugunsgrēku preventīvie pasākumi var būt šādi:

a)	aizsardzības infrastruktūras, piemēram, meža taku, celiņu, ūdens ņemšanas vietu, ugunsdrošības joslu, attīrītu un izcirstu teritoriju ierīkošana, darbību uzsākšana ugunsdrošības joslu un attīrītu un izcirstu teritoriju uzturēšanai;

b)	preventīvas mežsaimnieciskas darbības, piemēram, veģetācijas kontrole, retināšana, veģetācijas struktūras dažādošana;

c)	stacionāru meža ugunsgrēku novērošanas torņu un sakaru iekārtu uzstādīšana vai uzlabošana.

34. pants

1.   Par Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 5. punktā minētajām lauksaimniecības zemēm, kas iekļautas upes baseina apsaimniekošanas plānā saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK, ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pantu, ja ir izstrādāts un šajās teritorijās tiek īstenots atbilstīgs upes baseina apsaimniekošanas plāns.

2.   Ar vidi saistīti iemesli, kuru dēļ teritorijas uzskata par piemērotām apmežošanai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 50. panta 6. punktam, var būt erozijas un/vai pārtuksnešošanās novēršana, bioloģiskās daudzveidības veicināšana, ūdens resursu aizsardzība, plūdu novēršana un klimata pārmaiņu mazināšana, ja pēdējā minētā nekaitēs bioloģiskajai daudzveidībai vai neradīs citu kaitējumu videi.

3.   gespennt

3. ass

35. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 53. panta īstenošanas nolūkos “lauku saimniecības loceklis” ir fiziska vai juridiska persona vai fizisku vai juridisku personu grupa, neatkarīgi no tā, kāds juridiskais statuss saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirts grupai un tās locekļiem, izņemot laukstrādniekus. Gadījumā, ja lauku saimniecības loceklis ir juridiska persona vai juridisku personu grupa, šim loceklim jāveic lauksaimnieciskā darbība lauku saimniecībā atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī.

36. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā minētās valsts un privātā sektora partnerības, kas saņem atbalstu vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai, ievēro šādus nosacījumus:

a)	tās sagatavo apgabalam piemērotas vietējās attīstības stratēģijas subreģionālā mērogā;

b)	tajās pārstāvēti valsts un privātā sektora dalībnieki, kuri noteikti atbilstīgi šā panta a) punktā minētajam ģeogrāfiskajam mērogam;

c)	to darbības izmaksas nepārsniedz 15 % no valsts izdevumiem, kas saistīti ar valsts un privātā sektora katras atsevišķās partnerības vietējo attīstības stratēģiju.

4.   gespennt

4. ass

37. pants

1.   Lai īstenotu 4. asi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1698/2005 IV sadaļas I nodaļas 4. iedaļai, dalībvalstis vai reģioni var izvēlēties, vai īstenošana aptver visu teritoriju vai tās daļu, atbilstīgi pielāgojot kritērijus vietējo rīcības grupu un to pārstāvēto teritoriju atlasei.

Vietējo rīcības grupu atlases procedūrām ir jābūt atvērtām attiecīgajiem lauku apvidiem un jānodrošina konkurence starp vietējām rīcības grupām, kas ierosina vietējās attīstības stratēģijas.

2.   Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus to lauku apvidu atlasei, kuros īsteno Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās vietējās attīstības stratēģijas, organizē ne vēlāk kā divus gadus pēc programmu apstiprināšanas. Tomēr dalībvalstis vai reģioni var organizēt papildu uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, jo īpaši tad, ja Leader ir atvērta jaunām teritorijām, sakarā ar ko var būt vajadzīgs ilgāks laiks.

3.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 61. panta a) punktā un 62. panta 3. punktā minēto teritoriju iedzīvotāju skaitam parasti jābūt ne mazākam par 5 000 iedzīvotājiem un ne lielākam par 150 000 iedzīvotājiem.

Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos iedzīvotāju skaita robežas, proti, 5 000 un 150 000, var attiecīgi pazemināt vai paaugstināt.

4.   Dalībvalstis, kas līdz 2004. gada 30. aprīlim bija Kopienas sastāvā, cenšas nodrošināt, lai priekšroka būtu tādu vietējo rīcības grupu atlasei, kuras saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 4. punktu vietējās attīstības stratēģijās ir iekļāvušas sadarbību.

38. pants

Par vietējo rīcības grupu darbības izmaksām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 63. panta c) punktā, ir tiesības pretendēt uz Kopienas atbalstu 20 % apmērā no kopējiem valsts izdevumiem vietējai attīstības stratēģijai.

39. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 65. pantā minētajā sadarbībā ir iesaistīta vismaz viena vietējā rīcības grupa, kas izvēlēta Leader ass ietvaros. Par sadarbības īstenošanu atbild koordinējošā vietējā rīcības grupa.

2.   Sadarbībā var iesaistīties valsts un privātā sektora partnerības, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 59. panta e) punktā, un citi lauku apvidi, kuriem ir šādas iezīmes:

a)	ģeogrāfiskajā teritorijā pastāv vietēja grupa, kura aktīvi darbojas lauku attīstības jomā un spēj izstrādāt attīstības stratēģiju šai teritorijai;

b)	šīs vietējās grupas organizācijas pamatā ir vietējo dalībnieku partnerība.

3.   Sadarbība ietver kopīgas darbības īstenošanu.

Tiesības pretendēt uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 65. pantā paredzēto atbalstu ir tikai par minētās kopīgās darbības izdevumiem, par izdevumiem jebkādu kopīgu struktūru darbībai un par tehnisko atbalstu sagatavošanas darbiem.

Tiesības pretendēt uz atbalstu par aktivizēšanas izdevumiem ir visām sadarbībā iesaistītajām teritorijām.

4.   Dalībvalsts kompetentā iestāde atlasa sadarbības projektus, ja šādi vietējo rīcības grupu radīti projekti nav iekļauti to vietējās attīstības stratēģijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 62. panta 4. punktu. Šādā gadījumā vietējās rīcības grupas var iesniegt sadarbības projektus kompetentajai iestādei vēlākais līdz 2013. gada 31. decembrim.

5.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus apstiprinātos starpvalstu sadarbības projektus.

5.   gespennt

Tehniskā palīdzība

40. pants

Ja lauku attīstības programmas aptver gan reģionus, kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, gan citus reģionus, kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar konverģences mērķi, Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajai tehniskajai palīdzībai atvēlētā ELFLA ieguldījuma likmi var noteikt, ņemot vērā programmā pārsvarā pārstāvēto reģionu veidu, vadoties pēc to skaita.

41. pants

1.   Struktūru, kas nepieciešama Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. pantā paredzētā valsts lauku tīkla darbības nodrošināšanai, var izveidot kompetentajās valsts iestādēs, vai izvēloties to konkursa kārtībā. Šai struktūrai ir jābūt spējīgai veikt minētā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos uzdevumus.

2.   Ja vienota lauku attīstības programma aptver visu dalībvalsts teritoriju, valsts lauku tīkls veido daļu no programmas tehniskās palīdzības komponenta, un tiek nošķirti plānotie izdevumi, kas saistīti ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ietvertajiem elementiem. Tomēr izdevumi, kas saistīti ar a) apakšpunktā ietvertajiem elementiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no valsts lauku tīklam atvēlētās summas.

3.   Ja dalībvalstis izmanto Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto iespēju, īpašo programmu valsts lauku tīkla izveidei un darbībai apstiprina saskaņā ar minētās regulas 18. panta 4. punktu.

Šīs regulas 4. pantu, 5. panta 1. un 3. punktu un 6. pantu mutatis mutandis piemēro šādu īpašo programmu iesniegšanai, apstiprināšanai un izmaiņu izdarīšanai tajās.

Īpašajā programmā un tās finanšu tabulā nošķir Regulas (EK) No. 1698/2005 68. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā ietvertos elementus. Tomēr izdevumi, kas saistīti ar a) apakšpunktā ietvertajiem elementiem, nedrīkst pārsniegt 25 % no šai programmai paredzētās kopsummas.

4.   Valsts lauku tīklus izveido vēlākais līdz 2008. gada 31. decembrim.

5.   Sīki izstrādāti noteikumi par valsts lauku tīklu izveidi un organizēšanu ir izklāstīti II pielikumā.

2.   Iedaļa

Vairākiem pasākumiem kopīgie noteikumi

42. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 70. panta 7. punkta nolūkā, ja integrēta darbība attiecas vairāk nekā uz vienu asi un/vai pasākumu, katrai šādas darbības daļai, par kuru skaidri norādīts, ka to veic konkrēta lauku attīstības pasākuma ietvaros, piemēro minētā pasākuma nosacījumus.

43. pants

Attiecībā uz investīciju pasākumiem dalībvalstis nodrošina, ka atbalstu novirza skaidri noteiktiem mērķiem, kas atspoguļo strukturālas un teritoriālas vajadzības un strukturālus trūkumus.

44. pants

1.   Ja atbalsta saņēmēja saimniecība pilnībā vai daļēji tiek nodota citai personai laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, minētā cita persona var pārņemt saistības attiecībā uz atlikušo laika posmu. Ja saistības netiek pārņemtas, atbalsta saņēmējs atmaksā piešķirto summu.

2.   Dalībvalstis var izvēlēties nepieprasīt 1. punktā minēto palīdzības atmaksu šādos gadījumos:

a)	ja atbalsta saņēmējs, kurš jau ir izpildījis ievērojamu daļu no attiecīgajām saistībām, pilnībā izbeidz lauksaimniecisku darbību, un viņa pēctecim nav iespējams pārņemt saistības;

b)	ja atbalsta saņēmēja saimniecības daļas nodošana notiek laika posmā, par kuru saistību piemērošanas ilgums pagarināts saskaņā ar 27. panta 12. punkta otro daļu, un ja netiek nodoti vairāk nekā 50 % no teritorijas, uz kuru saistības attiecās pirms to piemērošanas ilguma pagarināšanas.

3.   Ja saimniecības stāvoklis nedaudz mainās, dalībvalstis var veikt īpašus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 1. punkta piemērošana nav iemesls neatbilstīgiem rezultātiem saistībā ar uzņemtajām saistībām.

45. pants

1.   Ja atbalsta saņēmējs paplašina saimniecības teritoriju laika posmā, kurā ir spēkā saistības kā nosacījums atbalsta piešķiršanai, dalībvalstis saskaņā ar 2. punktu var paredzēt saistību piemērošanas paplašināšanu, lai aptvertu šo papildu teritoriju saistību piemērošanas laika posma atlikušajā daļā, vai atbilstīgi 3. punktam aizstāt sākotnējās saistības ar jaunām.

Var paredzēt arī noteikumus par šādu aizstāšanu gadījumos, ja teritoriju, uz ko attiecas saistības, paplašina vienas saimniecības ietvaros.

2.   Šā panta 1. punktā minēto saistību piemērošanas paplašināšanu var atļaut tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)	tā labvēlīgi ietekmē attiecīgo pasākumu;

b)	to attaisno saistību veids, laika posma atlikusī daļa un papildu teritorijas platība;

c)	tā netraucē veikt efektīvas pārbaudes, lai nodrošinātu atbilstību palīdzības piešķiršanas nosacījumiem.

3.   Šā panta 1. punktā minēto jauno saistību rezultātā visai attiecīgajai teritorijai piemēro nosacījumus, kas ir vismaz tikpat stingri kā sākotnējo saistību nosacījumi.

4.   Ja atbalsta saņēmējs nespēj turpmāk nodrošināt atbilstību uzņemtajām saistībām saimniecības zemes platību pārdalīšanas, valsts zemes konsolidācijas pasākumu vai kompetento valsts iestāžu apstiprinātu zemes konsolidācijas pasākumu dēļ, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai saistības varētu pielāgot jaunajai situācijai saimniecībā. Ja šāda pielāgošana izrādās neiespējama, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laika posmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksa netiek prasīta.

46. pants

Attiecībā uz saistībām, ko uzņēmās saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39., 40. un 47. pantu, paredz pārskatīšanas klauzulu, lai nodrošinātu to koriģēšanu, ja tiek grozīti minētās regulas 39. panta 3. punktā, 40. panta 2. punktā un 47. panta 1. punktā minētie attiecīgie obligātie standarti vai prasības, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 4. un 5. pantu un tās III un IV pielikumu, kā arī minimālās prasības par mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un citas valsts tiesību aktos noteiktās attiecīgās obligātās prasības, ko saistības pārsniedz, kā paredzēts minētajos pantos.

Ja atbalsta saņēmējs nepiekrīt šādai koriģēšanai, saistību piemērošanu pārtrauc, un par laika posmu, kurā saistības bija spēkā, atbalsta atmaksa netiek prasīta.

47. pants

1.   Dalībvalstis jo īpaši var atzīt šādas nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu kategorijas, kuros tās neprasīs, lai atbalsta saņēmējs daļēji vai pilnībā atmaksā saņemto atbalstu:

a)	atbalsta saņēmēja nāve;

b)	atbalsta saņēmēja ilgstoša darbnespēja;

c)	lielas saimniecības daļas atsavināšana, ja to nevarēja paredzēt dienā, kad uzņēmās saistības;

d)	nopietna dabas katastrofa, kas būtiski ietekmē saimniecības zemi;

e)	lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanai paredzēto ēku nejauša nopostīšana saimniecībā;

f)	epizootiska slimība, kas skārusi visus lauksaimnieka mājlopus vai daļu no tiem.

2.   Par nepārvaramas varas gadījumiem vai ārkārtas apstākļiem atbalsta saņēmējs vai jebkura viņa pilnvarota persona rakstiski informē kompetento iestādi, iesniedzot šai iestādei atbilstīgus pierādījumus, 10 darba dienu laikā, skaitot no dienas, kurā atbalsta saņēmējam vai viņa pilnvarota pārstāvim radās šāda iespēja.

IV   NODAĻA

Atbilstības un administratīvie noteikumi

1.   Iedaļa

Pasākumu un atbilstības noteikumu pārbaudāmība un kontrolējamība

1.   gespennt

Pasākumu pārbaudāmība un kontrolējamība

48. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 74. panta 1. punkta īstenošanas nolūkos dalībvalstis nodrošina, ka visi lauku attīstības pasākumi, kurus tās plāno īstenot, ir pārbaudāmi un kontrolējami. Šajā nolūkā dalībvalstis nosaka kontroles kārtību, kas nodrošina tām pietiekamu pārliecību, ka tiek ievēroti atbilstības kritēriji un citas saistības.

2.   Lai pamatotu un apstiprinātu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31., 38., 39., 40. un 43. līdz 47. pantā paredzēto maksājumu aprēķinu atbilstību un pareizību, dalībvalstis nodrošina, ka struktūras vai dienesti, kuri ir funkcionāli neatkarīgi no tiem, kas atbild par šo aprēķinu veikšanu, sniedz atbilstošu ekspertīzi. Šāda ekspertu atzinuma sniegšanu paredz lauku attīstības programmā.

2.   gespennt

Procentu likmju subsīdijas

49. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 5. pantu ELFLA var līdzfinansēt procentu likmju subsīdijas aizdevumiem. Piedāvājot procentu likmju subsīdijas, dalībvalstis programmās norāda metodi, kas jāizmanto procentu likmju subsīdiju aprēķināšanai.

Dalībvalstis jebkurā brīdī aizdevuma laikā var izveidot sistēmu procentu likmju subsīdiju atlikušo gada maksājumu kapitalizācijai. Visus atlikušos gada maksājumus pēc maksājumiem noteiktā galīgā datuma kapitalizē un izmaksā vēlākais līdz 2015. gada 31. decembrim. Attiecībā uz maksājumu pieprasījumiem Komisijai summas, kas izmaksātas finanšu starpniekinstitūcijai, kura izmaksā subsīdiju diskontēto vērtību, uzskata par faktiskajiem izdevumiem.

Otrās daļas īstenošanas nolūkos jānoslēdz nolīgums starp dalībvalsts maksājumu aģentūru un finanšu starpniekinstitūciju, kura izmaksā subsīdiju diskontēto vērtību. Dalībvalstis programmā norāda aprēķinu metodi un nākotnes vērtības hipotēzes, ko izmanto, lai aprēķinātu neizmaksāto procentu likmju subsīdiju kapitalizēto vērtību, kā arī kārtību, kādā tiks turpināta atbalsta nodošana saņēmējiem.

Dalībvalstis visā aizdevuma termiņā ir atbildīgas par subsīdiju diskontētās vērtības izmaksāšanas pārvaldību finanšu starpniekinstitūcijai un par ikvienu nepareizi izmaksātu summu atgūšanu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1290/2005 (14) 33. pantu.

3.   gespennt

Citas finanšu inženierijas darbības

50. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 71. panta 5. punktu, kā daļu no lauku attīstības programmas, ELFLA var, saskaņā ar šīs regulas 51. un 52. pantu, līdzfinansēt izdevumus, kas saistīti ar darbību, kura ietver ieguldījumus, lai atbalstītu riska kapitāla fondus, garantiju fondus un aizdevumu fondus (turpmāk tekstā – “fondus”).

51. pants

1.   Fondu līdzfinansētāji vai to sponsori iesniedz vadošajai iestādei uzņēmējdarbības plānu, kurā cita starpā norādīts mērķa tirgus vai garantiju portfelis, finansēšanas kritēriji, noteikumi un nosacījumi, fonda darbības budžets, īpašumtiesības un daļēja finansējuma partneri, prasības attiecībā uz pārvaldības profesionalitāti, kompetenci un neatkarību, fonda nolikums, ELFLA ieguldījuma pamatojums un paredzētais izmantojums, stratēģija ieguldījumu izņemšanai no darbības un fonda likvidācijas noteikumi, tostarp noteikumi par to, kā vēlreiz izmantot ienākumus, kas attiecināmi uz ELFLA ieguldījumu. Uzņēmējdarbības plānu novērtē un tā īstenošanu uzrauga vadošā iestāde, vai tas notiek tās pārraudzībā.

2.   Fondus izveido kā neatkarīgas juridiskas vienības, kuru darbību reglamentē ar dalībnieku nolīgumiem, vai arī kā atsevišķu finanšu bloku pastāvošā finanšu institūcijā. Pēdējā gadījumā uz fondu attiecas īpaši izpildes noteikumi, kas jo īpaši paredz prasību par atsevišķu grāmatvedību, nošķirot fondā ieguldītos jaunos līdzekļus, tostarp ELFLA ieguldījumu, no finanšu institūcijas sākotnējiem līdzekļiem. Komisija nevar kļūt par fonda partneri vai dalībnieku.

3.   Fondi veic investīcijas vai sniedz garantijas uzņēmumiem to izveidošanai darbības sākumposmā vai paplašināšanās laikā tikai darbībām, ko fonda pārvaldītāji uzskata par potenciāli dzīvotspējīgām. Novērtējot ekonomisko dzīvotspēju, ņem vērā visus attiecīgo uzņēmumu ienākumu avotus. Fondi neveic investīcijas un nesniedz garantijas uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās tādā nozīmē, kas izklāstīta Kopienas Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (15).

4.   Vadošās iestādes un fondi veic piesardzības pasākumus, lai mazinātu konkurences izkropļojumus riska kapitāla vai aizdevumu tirgū. Jo īpaši ienākumus no kapitāla ieguldījumiem un aizdevumiem, atskaitot pārvaldības izdevumu proporcionālo daļu, var prioritāri izmaksāt privātā sektora dalībniekiem līdz dalībnieka nolīgumā noteiktajam atlīdzības līmenim, un pēc tam to proporcionāli sadala starp visiem dalībniekiem un ELFLA.

5.   Fondu pārvaldības izmaksas nepārsniedz 3 % no visā programmas darbības laikā gadā vidēji apmaksātā kapitāla vai 2 % garantiju fondu gadījumā, ja vien pēc piedāvājumu konkursa nav nepieciešama augstāka procentuālā daļa.

6.   Noteikumus un nosacījumus par ieguldījumiem fondos no lauku attīstības programmām, tai skaitā iegūstamos galarezultātus, ieguldījumu stratēģiju un plānošanu, īstenošanas uzraudzību, politiku ieguldījumu izņemšanai no darbības un likvidācijas noteikumus paredz finansēšanas līgumā, ko noslēdz fonds, no vienas puses, un dalībvalsts vai vadošā iestāde, no otras puses.

7.   Uz ieguldījumiem fondos no ELFLA un citiem publiskiem avotiem un fondu veiktajām investīcijām vai sniegtajām garantijām atsevišķiem uzņēmumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 noteikumi vai Kopienas noteikumi par valsts atbalstu.

52. pants

1.   Attiecībā uz šīs regulas 51. pantā minētajām finanšu inženierijas darbībām izdevumi, ko paziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 26. panta 3. punkta a) apakšpunktu, ir kopējie izdevumi, kas radušies, izveidojot šādus fondus vai ieguldot līdzekļus tajos.

Tomēr, veicot atlikuma maksājumus un slēdzot lauku attīstības programmas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 28. pantu, izdevumi, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ir kopsumma, ko veido:

a)	visi maksājumi investīcijām uzņēmumos no katra attiecīgā fonda vai visas sniegtās garantijas, tai skaitā summas, ko garantiju fondi paredzējuši kā garantijas;

b)	pārvaldības izmaksas, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu.

Starpību starp ELFLA ieguldījumu, kas reāli iemaksāts saskaņā ar finanšu inženierijas darbībām, un izdevumiem par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar otrās daļas a) vai b) apakšpunktu, noskaidro, ņemot vērā programmas īstenošanas pēdējā gada pārskatu.

2.   Procentus, kas iegūti no lauku attīstības programmu ietvaros veiktajiem maksājumiem fondos, izmanto, lai finansētu finanšu inženierijas darbības atsevišķiem uzņēmumiem.

3.   Resursus, kas nodoti atpakaļ darbībai no fondu veiktajām investīcijām vai palikuši pāri pēc visu garantiju piešķiršanas, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vēlreiz jāizlieto atsevišķu uzņēmumu labā.

4.   gespennt

Standarta izmaksas un pieņēmumi par neiegūtajiem ienākumiem, kā arī ieguldījumi natūrā

53. pants

1.   Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var noteikt Regulas (EK) Nr. 1698/2005 21., 37. līdz 41. un 43. līdz 49. pantā paredzētā atbalsta līmeni, pamatojoties uz standarta izmaksām un standarta pieņēmumiem par neiegūtajiem ienākumiem.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem aprēķiniem un atbilstošo atbalstu dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	tajos ietverti tikai tādi elementi, kas ir pārbaudāmi;

b)	to pamatā ir skaitļi, kuri noteikti, izmantojot atbilstošu kompetenci;

c)	tajos skaidri norādīti skaitļu avoti;

d)	tie ir diferencēti, lai attiecīgā gadījumā ņemtu vērā reģionālos vai vietējos apstākļus un faktisko zemes izmantojumu;

e)	attiecībā uz pasākumiem, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31., 37. līdz 40. un 43. līdz 47. pantu, tajos nav ietverti elementi, kas saistīti ar pastāvīgām investīciju izmaksām.

54. pants

1.   Attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar investīcijām natūrā, valsts vai privāta atbalsta saņēmēja ieguldījumu, proti, tādu preču vai pakalpojumu nodrošināšanu, par kuriem neveic nekādus skaidras naudas maksājumus, ko apstiprina rēķini vai līdzvērtīgi dokumenti, var uzskatīt par izdevumiem, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ieguldījumus veido zemes vai nekustamā īpašuma, iekārtu vai izejvielu nodrošinājums, pētniecība vai profesionālā darbība, vai nesamaksāts brīvprātīgais darbs;

b)	ieguldījumus neveic saistībā ar 50. pantā minētajām finanšu inženierijas darbībām;

c)	ieguldījumu vērtību iespējams neatkarīgi novērtēt un pārbaudīt.

Ja nodrošinājums ir zeme vai nekustamais īpašums, vērtību apliecina neatkarīgs kvalificēts eksperts vai atbilstīgi pilnvarota oficiāla iestāde.

Ja tas ir nesamaksāts brīvprātīgais darbs, darba vērtību nosaka, ņemot vērā patērēto laiku un stundas un dienas samaksas likmi par līdzvērtīgu darbu, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz iepriekš izveidotu standarta izmaksu sistēmu, ja kontroles sistēma nodrošina pietiekamu apliecinājumu tam, ka darbs ir paveikts.

2.   Darbības beigās ELFLA līdzfinansētie valsts izdevumi, ko iegulda darbībā, kura ietver ieguldījumus natūrā, nepārsniedz kopējos izdevumus, par kuriem ir tiesības pretendēt uz atbalstu, izņemot ieguldījumus natūrā.

5.   gespennt

Investīcijas

55. pants

1.   Investīciju gadījumā attaisnoti ir šādi izdevumi:

a)	par nekustamā īpašuma celtniecību, iegūšanu īpašumā, ieskaitot izpirkumnomu, vai uzlabošanu;

b)

par jaunas tehnikas un iekārtu, tostarp datoru programmatūru iegādi vai izpirkumnomu līdz īpašuma tirgus vērtībai. Nav tiesību pretendēt uz atbalstu par citām izmaksām, kas saistītas ar izpirkumnomas līgumu, piemēram, izpirkumnomas devēja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas maksas;

c)	vispārīgas izmaksas, kas saistītas ar a) un b) apakšpunktā minētajiem izdevumiem, piemēram, samaksa arhitektiem un inženieriem, konsultāciju maksas, priekšizpēte, patenta tiesību un licenču iegāde.

Atkāpjoties no pirmās daļas b) apakšpunkta, un tikai mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (16) nozīmē, dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, kad lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attaisnotām izmaksām.

2.   Lauksaimniecības investīciju gadījumā uz investīciju atbalstu nevar pretendēt lauksaimnieciskās ražošanas tiesību, dzīvnieku un viengadīgo augu iegādei, kā arī to stādīšanai.

Tomēr gadījumos, kad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. panta b) punkta vi) apakšpunktu tiek atjaunots lauksaimniecības ražošanas potenciāls, ko iznīcinājušas dabas katastrofas, izdevumi, kas saistīti ar dzīvnieku iegādāšanos ir attaisnojami.

Uz investīciju atbalstu nevar pretendēt par vienkāršām pamatlīdzekļu aizstāšanas investīcijām.

6.   gespennt

Investīciju atbalsta avansa maksājumi

56. pants

1.   Atkāpjoties no Komisijas Regulas (EK) Nr. 1975/2006 (17) 26. panta 5. punkta, investīciju atbalsta saņēmēji var pieprasīt no kompetentās maksājuma aģentūras avansa maksājumu, ja šī iespēja ir iekļauta lauku attīstības programmā. Attiecībā uz valsts saņēmējiem šo avansu var maksāt tikai pašvaldībām un to apvienībām, un publisko tiesību subjektiem.

2.   Avansa apjoms nepārsniedz 20 % no ar investīciju saistītā valsts atbalsta, un tā izmaksāšanas priekšnoteikums ir bankas garantija vai līdzvērtīga garantija, kas atbilst 110 % avansa apjomam.

Tomēr, attiecībā uz valsts saņēmējiem, kas minēti 1. punktā, maksājuma aģentūra no iestādes saskaņā ar dalībvalstīs piemērojamiem noteikumiem var pieņemt rakstveida garantiju summai, kura ir vienāda ar pirmajā daļā precizēto procentuālo daļu, ar nosacījumu, ka minētā iestāde apņemas samaksāt summu, uz kuru attiecas tās garantija, gadījumā, ja tiesības uz izmaksāto avansu nepiešķir.

3.   Garantiju atbrīvo, tiklīdz kompetentā maksājuma aģentūra konstatē, ka faktisko izdevumu apjoms, kas atbilst ar investīciju saistītajam valsts atbalstam, pārsniedz avansa apjomu.

2.   Iedaļa

Valsts atbalsts

57. pants

1.   Lauku attīstības programmās var ietvert valsts atbalstu, kas paredzēts, lai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantu sniegtu valsts papildus finansējumu pasākumiem vai darbībām, uz kurām attiecas Līguma 36. pants, tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9. punkta A daļu.

2.   Lauku attīstības programmās var ietvert valsts atbalstu, kurš paredzēts finanšu līdzdalībai, ko dalībvalstis nodrošina kā partneri Kopienas atbalstam lauku attīstībai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 88. pantu, pasākumos, ko veic atbilstīgi minētās regulas 25. un 52. pantam, un darbībās, ko veic minētās regulas 28. un 29. pantā paredzēto pasākumu ietvaros, vai valsts papildus finansējumu saskaņā ar minētās regulas 89. pantu pasākumiem, ko veic atbilstīgi minētās regulas 25., 27. un 52. pantam, un darbībām, ko veic minētās regulas 28. un 29. pantā paredzēto pasākumu ietvaros, uz ko neattiecas Līguma 36. pants, taču tikai tad, ja valsts atbalstu nosaka saskaņā ar šīs regulas II pielikuma 9. punkta B daļu.

3.   Par izdevumiem, kas radušies, veicot šā panta 2. punktā minētos pasākumus un darbības, tiesības pretendēt uz atbalstu ir tikai tad, ja atbalsta piešķiršanas brīdī minētais atbalsts nav nelikumīgs atbalsts Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (18) 1. panta f) punkta nozīmē.

Ja atbalsts jāpiešķir par darbībām, ko veic šā panta 2. punktā minēto pasākumu ietvaros, pamatojoties uz spēkā esošajām atbalsta shēmām Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) un d) punkta nozīmē, vadošā iestāde vai jebkura cita kompetenta iestāde dalībvalstī nodrošina, ka tiek ievērotas visas paziņošanas prasības, ko piemēro individuālam atbalstam minētās regulas 1. panta e) punkta nozīmē, un ka šādas darbības izvēlas tikai pēc tam, kad ir paziņots par iepriekš minēto atbalstu un Komisija ir to apstiprinājusi atbilstoši Līguma 88. panta 3. punktam.

3.   Iedaļa

Informācija un reklāma

58. pants

1.   Lauku attīstības programma ietver komunikācijas plānu, kurā izklāsta:

a)	mērķus un mērķa grupas;

b)	komunikācijas un informācijas pasākumu saturu un stratēģiju, izklāstot veicamos pasākumus;

c)	tā paredzamo budžetu;

d)	administratīvos departamentus vai struktūras, kas atbildīgas par īstenošanu;

e)	kritērijus, ko jāizmanto, lai caurskatāmi novērtētu informācijas un reklāmas pasākumu ietekmi, lauku attīstības programmu izpratni un Kopienas nozīmi veidošanā.

2.   Informācijai un reklāmai piešķirtā summa var būt daļa no lauku attīstības programmas tehniskās palīdzības sastāvdaļas.

3.   Sīki izstrādāti noteikumi par informāciju un reklāmu ir izklāstīti VI pielikumā.

59. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 77. pantu izveidotās uzraudzības komitejas sanāksmēs priekšsēdētājs ziņo par informācijas un reklāmas pasākumu īstenošanas progresu un iepazīstina Komitejas locekļus ar šādu pasākumu piemēriem.

4.   Iedaļa

Uzraudzība un novērtēšana

60. pants

Regulas (EK) Nr. 1698/2005 82. pantā paredzēto gada progresa ziņojumu struktūra un elementi ir izklāstīti šīs regulas VII pielikumā.

61. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 4. un 5. punktu vidustermiņa un paveiktā novērtējumus iesniedz Komisijai attiecīgi līdz 2010. gada 31. decembrim un 2015. gada 31. decembrim.

Ja dalībvalstis neiesniedz vidustermiņa un paveiktā novērtējuma ziņojumus līdz šī panta pirmajā daļā minētajiem datumiem, Komisija līdz šo novērtējumu ziņojumu saņemšanai var piemērot Regulas (EK) Nr. 1290/2005 27. panta 3. punktā paredzēto starpposma maksājumu pagaidu pārtraukšanas procedūru.

62. pants

1.   Lauku attīstības programmu sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītāju kopums ir iekļauts šīs regulas VIII pielikumā. Šis rādītāju saraksts veido Regulas (EK) Nr. 1698/2005 80. pantā minēto Vienoto uzraudzības un novērtēšanas sistēmu (VUNS).

Attiecīgā gadījumā šos rādītājus iedala pēc atbalsta saņēmēju vecuma un dzimuma, kā arī pēc tā, vai pasākumi tiek īstenoti mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, uz kurām attiecas konverģences mērķis.

2.   Sasniegumi īstenošanas un rezultātu rādītājos ir daļa no gada progresa ziņojuma. Šajā ziņojumā iekļauj gan kopīgos, gan papildus rādītājus.

Lai novērtētu progresu lauku attīstības programmas mērķu sasniegšanā, uz visu programmas īstenošanas laika posmu nosaka orientējošus mērķus sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītājiem, norādot Regulas (EK) Nr. 1698/2005 89. pantā minēto valsts papildus finansējumu.

3.   Komisija, īstenojot vienotu pieeju ar dalībvalstīm, izstrādā vadlīnijas par VUNS. Šīs vadlīnijas ietver vismaz sekojošo:

a)	uzraudzības prasības;

b)	iepriekšējas vidustermiņa novērtēšanas un paveiktās novērtēšanas organizēšana un kopīgi vērtēšanas jautājumi par katru lauku attīstības pasākumu;

c)	vadlīnijas par paziņošanas sistēmu, lai novērtētu progresu, ņemot vērā attiecīgos rādītājus;

d)	katra pasākuma informācijas lapas, kurās iekļauj rīcības loģisko pamatojumu un dažādus rādītājus;

e)	informācijas lapas, kurās iekļauj sākotnējā stāvokļa, īstenošanas, rezultātu un ietekmes rādītājus.

5.   Iedaļa

Informācijas un dokumentu elektroniskā apmaiņa

63. pants

1.   Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izveido informācijas sistēmu (turpmāk tekstā – “sistēma”), lai Komisija un katra dalībvalsts varētu droši apmainīties ar kopīgi interesējošiem datiem. Šie dati ietver gan administratīvos/darbības, gan finanšu aspektus, uz pēdējiem attiecas Komisijas Regulas Nr. 883/2006 18. pants (19).

Komisija, īstenojot vienotu pieeju ar dalībvalstīm, izveido un atjaunina sistēmu.

2.   Attiecībā uz administratīvo/darbības pārvaldību sistēma ietver kopīgi interesējošus dokumentārus aspektus, kuri dod iespēju veikt uzraudzību, un jo īpaši valsts stratēģijas plānus un to atjauninātās versijas, pārskata ziņojumus, programmas un to izmaiņas, Komisijas lēmumus, gada progresa ziņojumus, tostarp pasākumu kodus saskaņā ar II pielikuma 7. punktā sniegto tabulu un VIII pielikumā iekļautos uzraudzības un novērtēšanas rādītājus.

3.   Vadošā iestāde un Komisija vajadzīgajā formātā ievada sistēmā un atjaunina dokumentus, par kuriem tās ir atbildīgas.

4.   Sistēma dalībvalstīm un Komisijai ir pieejama tieši vai caur saskarni datu automātiskai sinhronizēšanai un ievadīšanai no valstu un reģionālajām datorizētajām pārvaldības sistēmām.

Dalībvalstis centralizētā veidā iesniedz Komisijai pieprasījumus par piekļuves tiesībām sistēmai.

5.   Datu apmaiņā izmanto elektronisko parakstu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (20) 5. pantu. Dalībvalstis un Komisija atzīst to, ka sistēmā izmantotais elektroniskais paraksts juridiski ir spēkā esošs un to var pieņemt kā pierādījumu tiesvedības procesos.

6.   Par dienu, kad dokumenti nosūtīti Komisijai, uzskata dienu, kurā dalībvalsts nosūta dokumentus, ievadot tos sistēmā.

Dokumentu uzskata par nosūtītu Komisijai tad, kad dalībvalsts to sistēmā vairs nevar grozīt un izdzēst.

7.   Sistēmas kopīgo elementu izstrādes un atjaunināšanas izmaksas finansē no Kopienas budžeta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 66. panta 1. punktu.

Par visām izmaksām saistībā ar saskarni starp valsts un vietējām sistēmām, no vienas puses, un sistēmu, no otras puses, un par visām izmaksām saistībā ar valsts un vietējo sistēmu pielāgošanu ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar minētās regulas 66. panta 2. punktu.

8.   Nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu gadījumos un jo īpaši tad, ja sistēmas darbība ir traucēta vai nav stabila savienojuma, dalībvalsts var iesniegt Komisijai dokumentus papīra formātā. Šādu dokumentu iesniegšana papīra formātā nevar veikt, pirms nav saņemta oficiāla Komisijas piekrišana.

Kad beidzas nepārvaramās varas vai ārkārtas apstākļu cēloņi, kas neļāva izmantot sistēmu, dalībvalsts ievada sistēmā attiecīgos dokumentus. Šajā gadījumā par nosūtīšanas datumu uzskata datumu, kad dokumenti iesniegti papīra formātā.

V   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

64. pants

Regulu (EK) Nr. 817/2004 atceļ no 2007. gada 1. janvāra.

To turpina piemērot pasākumiem, kas apstiprināti pirms 2007. gada 1. janvāra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1257/1999.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 94. panta trešo daļu līdz 2009. gada 31. decembrim turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 817/2004 11. pantu un tās II pielikuma 9.3.V.A.(1)., 9.3.V.B.(1)., 9.3.V.B.(2). un 9.3.V.B.(3). punktu un 9.3.V.B. punkta otro ievilkumu.

65. pants

Šī regula stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro Kopienas atbalstam attiecībā uz programmēšanas periodu, kas sākas 2007. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 277, 21.10.2005, 1. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1463/2006 (OV L 277, 9.10.2006., 1. lpp.).

(2)  http://www.mcpfe.org/mcpfe/resolutions/lisbon/resolution_l2a2.pdf

(3)  OV L 328, 23.12.2000., 2. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 2060/2004 (OV L 357, 2.12.2004., 3. lpp.).

(4)  OV L 160, 26.6.1999., 80. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 379, 24.12.2004., 1. lpp.).

(5)  OV L 153, 30.4.2004., 30. lpp. Regula, kā grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1360/2005 (OV L 214, 19.8.2005., 55. lpp.).

(6)  OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(7)  OV L 198, 22.7.1991., 1. lpp.

(8)  OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(10)  OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.

(11)  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

(12)  OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.

(13)  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

(14)  OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(15)  OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(16)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(17)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 74. lpp.

(18)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(19)  OV L 171, 23.6.2006., 1. lpp.

(20)  OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

---

---

---

---

---

---

---

---

---