(1)

Komisija ar 2003. gada 4. augusta vēstuli pieprasīja informāciju par valsts atbalsta kontroli Polijā, tostarp par iespējamiem pasākumiem saņēmēja pārstrukturēšanai. Pēc tam Komisijas dienesti un Polijas iestādes dažādās darba apspriedēs apsprieda šo jautājumu, un par to starp Komisiju un Poliju risinājās intensīva sarakste.

(2)

Konsultants, kurš atbild par pārstrukturēšanas programmas neatkarīga vērtējumu sniegšanu Polijā, 2004. gada 23. janvārī atbilstoši 8. protokolam iesniedza Komisijai šīs lietas novērtējumu.

(3)

Komisija ar 2004. gada 19. maija vēstuli informēja Poliju, ka tā nolēmusi sākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru saistībā ar pasākumiem, un pieprasīja konkrētu informāciju.

(4)

Komisijas lēmums sākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt atsauksmes par šo pasākumu.

(5)

Polija ar 2004. gada 26. jūnija vēstuli atbildēja uz izvirzītajiem jautājumiem. Tā arī atbilstoši 8. protokola 10. punktam pieprasīja Komisijas lēmumu, ar kuru panāk vienošanos grozīt Polijas valsts tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmu.

(6)

Komisija saņēma ieinteresēto personu atsauksmes. Tā ar 2004. gada 27. septembra vēstuli nosūtīja tās Polijai.

(7)

Polija ar 2004. gada 22. novembra vēstuli atbildēja uz ieinteresēto personu atsauksmēm. Pēc tam Komisijas dienesti vairākkārt tikās ar Polijas iestādēm. Visbeidzot ar 2005. gada 8. jūnija vēstuli tika sniegta papildu informācija.

(8)

Atbalsta saņēmējs ir grūtībās nonācis uzņēmums, tērauda ražotājs Huta Częstochowa S.A. (še turpmāk – “ HCz ”, sk. 2.a punktu). HCz 2002. gada oktobrī iznomāja savus ražošanas līdzekļus jaunam uzņēmumam Huta Stali Czestochowa Sp z.o.o. (še turpmāk – “ HSCz ”, sk. 2.b punktu).

(9)

Ir runa par diviem pasākumu veidiem: par HCz finanšu pārstrukturēšanu (sk. 3. punktu) un par vairākiem citiem tiešajiem pasākumiem (sk. 4. punktu).

(10)

“Pārstrukturēšana” risinājās trijos posmos, bet valsts atbalsta kontrole attiecas tikai uz pēdējo. Pirmais mēģinājums 2001. gada novembrī atbilstoši tiesas vadītai saskaņošanas procedūrai bija neveiksmīgs. Tāpēc 2002. gada oktobrī uzņēmumam HCz bija jāiesniedz bankrota pieteikums. 2003. gada februārī uzņēmums HCz tika pieņemts pārstrukturēšanai atbilstoši jaunam likumam, ar kuru bankrota procedūra tika apturēta. Pārstrukturēšanas plāns paredz sadalīt aktīvus dažādiem uzņēmumiem un uzņēmumus vai aktīvus pārdot. Viens uzņēmums saņems tērauda ražošanas līdzekļus, lai dzēstu parādsaistības komerckreditoriem (bankām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem), savukārt kāds cits uzņēmums saņem galvenokārt zemi, lai dzēstu parādsaistības valsts sektora kreditoriem (parādsaistības valsts iestādēm, piemēram, nodokli). Turklāt pārējos HCz meitas uzņēmumus pārdos, lai dzēstu nepārstrukturējamas valsts sektora un komerciālās parādsaistības.

(11)

HCz ir otrs lielākais tērauda ražotājs Polijā. Tas galvenokārt ražo gatavo tērauda izstrādājumu – quarto loksnes (3), kas veido vairāk nekā 60 % no tā pārdošanas apjomiem. Šo ražojumu izmanto kuģu būvē un būvniecībā.

(12)

Pirmo HCz ražotni izveidoja laikposmā no 1896. līdz 1902. gadam. Patlaban uzņēmumam HCz ir diezgan mūsdienīga tērauda ražotne un plākšņu ražošanas cehs, kurā ir elektriskā loka krāsns, vienlaidu lietuve un smagā tērauda lietuve ar apstrādes iekārtām. Tērauda ražošanas ceha (kurā ražo tērauda produkcijas pusfabrikātus jeb plātnes) nominālā jauda ir 700 000 tonnas, un plākšņu ražošanas ceha (kurā tērauda pusfabrikātus pārveido gatavos izstrādājumos) jauda ir apmēram 780 000 tonnas.

(13)

HCz pieder 14 neatkarīgi uzņēmumi, kuri tam sniedz papildu pakalpojumus. To vidū ir cauruļu ražotājs Rurexpol Sp. z o.o. (4), koksēšanas uzņēmums Koksownia Sp.z o.o. un elektroenerģijas uzņēmums Elsen Sp.z o.o. Uzņēmumā HCz kopā ar meitas uzņēmumiem 2002. gadā bija apmēram 5 000 strādājošo.

(14)

HCz 100 % pieder Polijas Finanšu ministrijai. Tā pamatkapitāls ir PLN 370 miljoni (apmēram EUR 70 miljoni (5). Uzņēmuma aktīvu uzskaites vērtība 2003. gada 31. decembrī bija PLN 768,5 miljoni (apmēram EUR 160 miljoni).

(15)

Kopš 2001. gada vasaras uzņēmumam HCz ir bijušas nopietnas finansiālas problēmas. Tā kā tas nespēja atmaksāt parādu, kas 2003. gada beigās sasniedza apmēram PLN 1,4 miljardus jeb aptuveni 310 miljonus euro, lielākā tā aktīvu daļa, ieskaitot visus tērauda ražošanas līdzekļus, ir ieķīlāta lielākajiem kreditoriem.

(16)

HCz2001. gada 11. novembrī iesniedza tiesā pieteikumu par izlīguma procedūru, saskaņā ar kuru apturēja HCz parādu atmaksu . Šis process ir vērsts uz uzņēmuma pārstrukturēšanu, kad kreditori parādu daļēji noraksta. Tiesa 2002. gada oktobrī izlīguma procesu atcēla, jo kreditori nespēja vienoties par pārstrukturēšanas paketi. Polijas iestādes norādīja, ka saskaņošanas process nebija sekmīgs, jo kreditori pieprasīja, lai HCz visus parādus atmaksātu ar valsts palīdzību.

(17)

HCz2002. gada 28. oktobrī iesniedza maksātnespējas pieteikumu. Saskaņā ar Polijas tiesību aktiem HCz maksātnespējas pieteikums bija jāiesniedz pēc saskaņošanas procedūras pabeigšanas, jo tas nespēja samaksāt parādus, kuri bija jāmaksā, tiklīdz saskaņošanas process tika apturēts. No šīs dienas HCz iznomāja savus ražošanas līdzekļus un pārtrauca tērauda ražošanu. Kopš tā laika HCz darbojas vienīgi kā mātes uzņēmums saviem meitas uzņēmumiem, un patlaban tajā ir tikai vadības struktūra ar apmēram 40 darbiniekiem.

(18)

HCz bankrota procedūras rezultātā, lai Čenstohovā turpinātu tērauda ražošanu bez bažām, ka bankrota procedūras laikā administrators varētu apturēt tā darbību, tika izveidota jauna uzņēmējdarbības struktūra HSCz, ko kontrolēja Towarzystwo Finansowe Silesia sp. z o.o. (še turpmāk – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ TFS ”, kuras lielākā daļa pieder Finanšu ministrijai un kura pārdod tērauda izstrādājumus).

(19)

HSCz2002. gada 28. oktobrī iznomāja HCz tērauda ražošanas iekārtas (tostarp tērauda ražotni, plākšņu rūpnīcu, koksēšanas cehu un dažus pamata pakalpojumus). Saskaņā ar nomas līgumu HSCz par nomu jāmaksā PLN [...] (*1) miljoni mēnesī un jāpārņem 2057 uzņēmuma HCz darbinieki (patlaban 1950).

(20)

Nomas līgums deva HSCz iespēju atlikt nomas maksas maksājumu uz 14 mēnešiem. Lai gan līgumā nav skaidri paredzēta procentu maksa par maksājumu atlikšanu, 2004. gada 30. novembrī tika aprēķināti likumā noteiktie procenti par kavētiem maksājumiem, un tie sastādīja PLN […], ko uzņēmums HSCz samaksāja uzņēmumam HCz.

(21)

TFS nodrošināja uzņēmumam HSCz tikai minimālo kapitālu PLN 50 000. Lai tirgū varētu darboties bez apgrozāmā kapitāla, HSCz par 15 dienām samazināja debitoru parādu maksājumu termiņu, bet kreditoru saņemamo summu maksājumu termiņu pagarināja uz laiku, kas pārsniedza 50 dienas. Tas bija iespējams, jo visi galvenie piegādātāji bija gatavi pieņemt šādus kreditēšanas noteikumus, lai HSCz būtu iespējams saglabāt kā galveno klientu. Praksē daudzi piegādātāji noslēdza tā dēvēto preču apmaiņas nolīgumu, kurā par izejvielām, jo īpaši lūžņiem, maksāja ar tādiem gala izstrādājumiem kā tērauda loksnes, kas paredzētas tālākpārdošanai īpašiem tiešajiem lietotājiem. Uzņēmumi cieši uzraudzīja HSCz ražošanu un grāmatvedības uzskaiti un apmaiņā pret radušos risku pieprasīja ievērojamu darbības peļņu.

(22)

Papildu nodrošinājumu pieprasīja tikai par saistībām, kas izriet no Polijas elektroenerģijas operatora enerģētikas piegādātāja (Polskie Sieci Energetyczne S.A., še turpmāk “ PSE ”). Uzņēmumam TFS lūdza parakstīt trīs garantijas līgumus – katru par PLN […] miljoniem. Tie veido nodrošinājumu, kurā, no vienas puses, ir trīs parādzīmes, ar ko solīts samaksāt PLN […] miljonus katru un, no otras puses, trīs deklarācijas par apņemšanos nekavējoties apmierināt prasījumus atbilstoši Polijas Civilprocesa kodam (777. pantam), tādējādi kopā nodrošinot PSE nodrošinājumu PLN […] miljonu apmērā. 2002. gada 2. novembrī tika izdotas divas parādzīmes/garantijas, kuru summa bija PLN […] miljoni katra un kuras bija spēkā līdz 2003. gada 30. jūnijam, savukārt vēl viena, kuras vērtība bija PLN […] miljoni, tika izdota 2002. gada 30. decembrī un tai jābūt spēkā līdz 2005. gada 31. martam. HSCz par visām parādzīmēm un garantijām samaksāja fiksētu prēmiju PLN […] apmērā, tādējādi attiecībā uz garantiju PLN […] miljoni – apmēram 0,8 %. Nenomaksātie elektroenerģijas rēķini tomēr nekad nepārsniedza PLN […] miljonus, ņemot vērā garantijas līgumā ietverto mehānismu, saskaņā ar kuru HSCz bija pienākums visas nenomaksātās summas atmaksāt 5 nedēļu laikā.

(23)

Polijas Ministru padome 1998. gada jūnijā pieņēma pirmo Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas programmu. 2001. gadā to aktualizēja un papildināja ar 2001. gada 24. augusta Likumu par dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanu (6), kas bija Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas juridiskais pamats.

(24)

Polijas Ministru padome 2002. gada 5. novembrī apstiprināja pirmās pārstrukturēšanas programmas izmainīšanu, ko nodēvēja par Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas un attīstības plānu līdz 2006. gadam (še turpmāk – “valsts pārstrukturēšanas programma” vai “VPP”). Šis plāns būtībā ļauj laika posmā no 1997. līdz 2006. gadam piešķirt Polijas tērauda rūpniecībai pārstrukturēšanai paredzētu valsts atbalstu saistībā ar pārstrukturēšanu par maksimālo summu PLN 3,387 miljardi (EUR 713 miljoni).

(25)

VPP ir iekļauta informācija, ka Polijā ir 17 tērauda ražošanas uzņēmumi. Izšķir trīs grupas. Pirmajā grupā ir astoņi uzņēmumi, kas saņem valsts atbalstu atbilstoši VPP. Lielākā daļa atbalsta tika izmantota četru lielāko tērauda ražošanas objektu apvienošanai Polijā, kurus apvienoja ar valsts lielāko tērauda ražotāju Polskie Huty Stali S.A (še turpmāk – “ PHS ”), ko šobrīd dēvē par Mittal Steel Poland (še turpmāk – “ MSP ”), pēc tam to pārdeva LNM holdingiem (7), kas nesen tika pārveidots par Mittal Steel (8). Otrajā grupā ir seši uzņēmumi, kurus neiekļāva pārstrukturēšanas programmā, jo tērauda ražošana nebija to pamata uzņēmējdarbība vai arī tie nesaņēma atbalstu. Trešajā grupā ir trīs uzņēmumi, kuri bija saņēmuši atbalstu, bet kuri pa to laiku jau bija uzsākuši bankrota procedūru.

(26)

HCz bija minēts trešajā grupā. Ņemot vērā pieteikumu par HCz bankrota procedūras uzsākšanu, valsts pārstrukturēšanas programmā attiecībā uz HCz tika secināts, ka rūpnīca “turpmāk tiks pārstrukturēta, to likvidējot.” (3.1.2. un 5.1. punkts). Patiesībā 3.1.3.3. punktā HCz ir minēta kā viena no rūpnīcām, “attiecībā uz kuru bija uzsākta bankrota procedūra”, un norādīts, ka to patlaban pārvalda “pilnvarots administrators”. VPP 5.4.2. punktā ir paskaidrots, ka “lai veiktu HCz pārstrukturēšanu, tam būtu jāpiešķir valsts atbalsts PLN 1 miljarda apmērā. Arī tad rezultāti neatbilstu gaidītajam. Šādos apstākļos uzņēmumu pārstrukturē, izmantojot likvidāciju, un tā ražošanas līdzekļus administrē HSCz, kurš turpina HCz aizsākto ražošanu bez pārstrukturēšanai piešķirtā valsts atbalsta. Neviens valsts atbalsta saņēmējs nepārņem HCz aktīvus (3.1.3.1. punkts)”.

(27)

Valsts pārstrukturēšanas programmu iesniedza Eiropas Savienībai. To pabeidza 2003. gada 25. martā pēc intensīva dialoga ar Komisiju. Pēc novērtēšanas Komisija izvirzīja priekšlikumu Padomes lēmumam, lai atbilstoši Eiropas līgumam (kas sākotnēji bija spēkā tikai līdz 1997. gadam) labvēlības periodu valsts atbalsta piešķiršanai Polijas tērauda rūpniecībai pagarinātu līdz 2003. gada beigām ar noteikumu, lai līdz 2006. gadam tiktu panākta dzīvotspēja, un Padome 2003. gada jūlijā šo lēmumu apstiprināja (9).

(28)

Tādējādi ES ļāva Polijai, atkāpjoties no saviem noteikumiem, piešķirt tērauda rūpniecībai pārstrukturēšanas atbalstu (10). Galvenie VPP konstatējumi tika iekļauti Pievienošanās līguma 8. protokolā par Polijas tērauda rūpniecības restrukturizāciju. Ar 8. protokolu pieņem valsts atbalsta piešķiršanu astoņiem norādītajiem uzņēmumiem (bet ne HCz) par maksimālo summu PLN 3,387 miljardi. No otras puses, 8. protokolā ir uzsvērts, ka papildu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršana Polijas tērauda rūpniecībai nav atļauta.

(29)

2002. gada 30. oktobrī, drīz pēc tam, kad HCz bija iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, tika pieņemts darba tirgum ļoti nozīmīgs Likums par valsts atbalstu uzņēmējiem (2003. gada novembrī (11) to grozīja un še turpmāk – “ 2002. gada 30. oktobra likums”) (12). Tas dod iespēju uzņēmumiem veikt pārstrukturēšanas procedūru, lai izvairītos no likvidācijas. Tālab ar šo likumu tika ieviesta jauna pieeja pārstrukturēšanai, jo tas paredz valsts parāda pārstrukturēšanu (proti, daļēju norakstīšanu), ko līdz tam brīdim bija iespējams tikai atlikt uz vēlāku laiku vai pagarināt.

(30)

Uzņēmums, kuram piemēro likumā noteikto procedūru, saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra likuma 7. panta 1. punktu bankrota gadījumā saņem aizsardzību no pārstrukturēšanas uzsākšanas brīža līdz brīdim, kad tā ir pabeigta vai izbeigta. Pārstrukturēšana jāpabeidz 24 mēnešu laikā pēc pārstrukturēšanas lēmuma pieņemšanas (2002. gada 30. oktobra likuma 19. panta 2. punkts).

(31)

2002. gada 30. oktobra likums paredz tādu komercsaistību finansiālu pārstrukturēšanu, kas datētas ar laika posmu līdz 2002. gada jūlijam, kā arī tādu valsts saistību finansiālu pārstrukturēšanu, kas datētas ar laiku līdz 2002. gada jūnija beigām (2002. gada 30. oktobra likuma 3. pants, pēdējais termiņš tika pagarināts uz vēl vienu gadu). Privāto saistību privātās finanšu pārstrukturēšanas pamatā ir pārstrukturēšanas nolīgums, kurš jāapstiprina vismaz 50 % kreditoru (saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra likuma 4. nodaļu), savukārt valsts saistības varētu daļēji norakstīt saskaņā ar lēmumu par pārstrukturēšanu, ko pieņēma Polijas Rūpniecības attīstības aģentūras (Agencja Rozwoju Przemyslu S.A., še turpmāk – “ ARP ”), kas atbilstoši minētajam likumam (tā 5. nodaļai) atbild par uzņēmumu pārstrukturēšanas uzraudzību, priekšsēdētājs.

(32)

Turklāt ar 2003. gada 14. novembra grozījumu, kas bija noteikts minētā likuma 5.a nodaļā, ieviesa iespēju no publiskajiem prasījumiem atgūt zināmu naudas summu, pamatojoties uz īpašu pārstrukturēšanas shēmu, saskaņā ar kuru saņēmējs no nodrošinājumu brīvus aktīvus vismaz 25 % apmērā no parādu vērtības nodod uzņēmumam ARP (Operatoram). Pēc tam šos aktīvus pārdod, lai atmaksātu valsts sektora kreditoriem (2002. gada 30. oktobra likuma 32.d pants). Valsts sektora kreditoriem tomēr pārstrukturēšanas shēma ir jāapstiprina (2002. gada 30. oktobra likuma 32.h pants).

(33)

Minētā likuma 5.a nodaļa un īpašā pārstrukturēšanas shēma attiecas arī uz pārstrukturējamu prasījumu pagaidu un materiālo darbības jomu. Prasījumi saglabājas pārstrukturējami vēl uz vienu gadu (līdz 2003. gada 30. jūnijam), un tie var aptvert dažādākus valsts parādu veidus atbilstoši minētā likuma 32.a panta 1. punktam (13).

(34)

HCz2003. gada 21. janvārī pieteicās ARP, ka tam var piemērot pārstrukturēšanu atbilstoši 2002. gada 30. oktobra likumam. ARP prezidents 2003. gada 21. februārī pieteikumu pieņēma un uzdeva sākt pārstrukturēšanas procedūras atbilstoši minētā likuma 10. panta 1. punktam, kas bankrota gadījumā uzņēmumam HCz paredzēja aizsardzību.

(35)

HCz2003. gada 18. aprīlī iesniedza ARP pārstrukturēšanas plānu. Tā pamatā bija doma par HCz aktīvu sadalīšanu ražošanas un citos līdzekļos un par ražošanas līdzekļu pārdošanu kādam privātam investoram. ARP2003. gada 2. jūlijā pārstrukturēšanas plānu apstiprināja. Pēc tam to iesniedza Konkurences un patērētāju aizsardzības birojam (še turpmāk – “ OCCP ” ), kas 2003. gada 25. jūlijā to pieņēma ar nosacījumu, ka netiek sniegts pārstrukturēšanas atbalsts (14).

(36)

ARP priekšsēdētājs 2003. gada 7. augustā atbilstoši 2002. gada 30. oktobra likuma 10. panta 4. punktam pieņēma lēmumu par pārstrukturēšanu. 2003. gada oktobrī pārstrukturēšanas plānu izmainīja, ņemot vērā OCCP izvirzītās prasības. 2003. gada 1. decembrī to pieņēma ARP, kas izmainīja sākotnējo lēmumu par pārstrukturēšanu.

(37)

ARP priekšsēdētājs 2004. gada 30. aprīlī izdeva vēl vienu lēmumu, ar ko grozīja lēmumu par pārstrukturēšanu. Tā pamatā bija aktualizēts 2004. gada 26. aprīļa uzņēmējdarbības plāns. Plāns bija jāgroza, lai ņemtu vērā 2002. gada 30. oktobra likuma izmaiņas, un grozījumos bija izklāstīts sīkāks aktīvu pārdalīšanas apraksts (15).

(38)

Pārstrukturēšanas plānā ir izdalītas vairākas kreditoru grupas, kam pamatā ir saistību tiesiskais raksturs.

(39)

Pirmajā grupā ietilpt valsts iestāžu parādi (kuru summas aprēķinātas 2003. gada 30. jūnijā), ko veido:

(Zakład Ubezpieczeń Społecznych, še turpmāk – “ ZUS ”) sociālās apdrošināšanas iemaksas apmēram PLN […] miljonu apmērā ([…] miljoni, kuriem ir pārstrukturējams raksturs, un […] miljoni, kuriem ir nepārstrukturējams raksturs);

Tādējādi valsts iestāžu kreditori ir ZUS, FGŚP un PFRON, kas pieskaitāmi Ekonomikas un darbaspēka ministrijai, Čenstohovas pašvaldībai, ieskaitot Nodokļu iestādi, pilsētas padomi, un Silēzijas vojevodistei. Turklāt vairākām citām pašvaldībām, piemēram, Poraj pašvaldībai, bija mazāki prasījumi.

(40)

Otrajā grupā ir komercprasījumi (kuru summas aprēķinātas 2003. gada 30. septembrī), kas iedalāmi valsts sektora kreditoru un privāto kreditoru prasījumos. Pirmās apakšgrupas prasījumiem (še turpmāk – “valsts sektora komerckreditori”) pieskaitāmi prasījumi, kurus iesnieguši šādi kreditori:

(41)

Otrajā un arī trešajā grupā cita starpā ir šādi privātie kreditori (kuru prasījumu summas aprēķinātas 2003. gada 30. septembrī):

(42)

Pārstrukturēšanas plāns paredz šīs saistības finansiāli pārstrukturēt, aktīvus sadalot trijiem uzņēmumiem.

(43)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu kreditoriem, kuriem ir komercprasījumi, apmaiņā pret viņu prasījumiem piedāvā tērauda ražošanas līdzekļus. Tāpēc tie parāda vietā saņem tāda jaunizveidota meitas uzņēmuma MH akcijas, kuram piederēs visas tērauda ražošanas rūpnīcas, plākšņu rūpnīcas iekārtas un administratīvā ēka.

(44)

Aktīvu vērtību noteica, pamatojoties uz Polijas likumdošanu par valstij piederošiem uzņēmumiem, saskaņā ar kuru pirms pārdošanas jāveic aktīvu novērtēšana. Tāpēc 2003. gada augustā uzņēmums ATEST (16) veica domnu novērtēšanu, kuras rezultātā vērtību noteica PLN […] miljonu apmērā. Uzņēmums PROFCEN w Częstochowie velmēšanas ceha vērtību noteica PLN […] miljonu apmērā. Tomēr, ņemot vērā to, ka šos vērtējumus apšaubīja komerckreditori, kuri apgalvoja, ka, pamatojoties uz izmantoto metodi, tie ir pārāk optimistiski, ATEST veica vēl vienu novērtējumu, izmantojot diskontēto velmēšanas ceha un domnas ģenerēto naudas plūsmu (DNP), tādējādi 2003. gada decembrī aktīvi tika novērtēti PLN […] miljonu apmērā. Turklāt izmantojot šveiciešu metodi (2/3 DNP, 1/3 aktīvu novērtējums), novērtējuma rezultātā iegūtā vērtība bija PLN […] miljoni. Šo vērtību 2003. gada decembrī vairāk vai mazāk apstiprināja LNM piedāvājums, kurā šie aktīvi bija novērtēti PLN […] miljonu apmērā un kas 2003. gada beigās tika labots uz PLN […] miljoniem (tomēr 2005. gada martā, ņemot vērā tērauda cenu ievērojamo pieaugumu, vērtība bija gandrīz divkāršojusies un sasniedza PLN […600 līdz 650] miljonus).

(45)

Komerckreditori 2003. gada 13. oktobrī parakstīja vienošanos par to viņu parādu pārstrukturēšanu, kas bija radušies līdz 2002. gada jūnijam (dēvēta arī par ugoda un še turpmāk – “Kreditoru vienošanās”), un tā stājās spēkā 2003. gada 9. decembrī. Par pamatu ņemot MH aktīvu bilances vērtību, proti, PLN 320 miljonus, pirmkārt, saskaņā ar vienošanos šo komerckreditoru prasījumi, kuras bija spēkā 2002. gada 30. jūnijā, jānokārto, daļēji tos pārvēršot 80,44 % uzņēmuma MH akciju. No tiem 72,47 % akciju tika samaksātas proporcionāli esošajiem komerckreditoru prasījumiem, bet 7,97 % –proporcionāli esošajiem kreditoru apgrūtinājumiem. Tādējādi norakstītās parādsaistības 2003. gadā sastādīja aptuveni 60 % un 2005. gadā – apmēram 30 %.

(46)

Otrkārt, saskaņā ar kreditoru vienošanos atlikušie 19,56 % MH akciju RFG jāizmanto, lai, no vienas puses, līdz vienošanās spēkā stāšanās dienai, t.i., līdz 2003. gada 9. decembrim pilnībā samaksātu procentus par saistībām, kas bija spēkā līdz 2002. gada jūnijam (pēc tam saskaņā ar kreditoru vienošanos no tām atsakās), un, no otras puses, lai nokārtotu pēc 2002. gada jūnija radušās saistības, kā arī samaksātu attiecīgos procentus.

(47)

Vēlāk kreditoru vienošanās tika vairākkārt grozīta, lai izmainītu termiņu, kurā iesaistītajiem kreditoriem jāsaņem MH akcijas, un grafiku, kādā saņemami stratēģisko investoru piedāvājumi attiecībā uz MH.

(48)

Sākotnēji kreditoru vienošanos noslēdza kreditori, kuriem pienācās 54 % no attiecīgajām parādsaistībām, starp tiem valsts sektora komerckreditori PSE, Zakład Energetyczny, ARP, PKP, PGNiG un privātie kreditori BPH Bank un BPK Logo. Kredyt Bank, ING, Citibank Handlowy un Bank Millenium, kā arī CZW Weglozbyt un Kompania Weglowa sākotnēji tai nepiekrita. Tomēr saskaņā ar 2002. gada 30. oktobra likuma 23. panta 2. punktu vienošanās ir saistoša visiem kreditoriem, kuriem ir komercprasījumi.

(49)

Bank Millenium, CZW Weglozbyt un Kompania Weglowa 2004. gada martā deva piekrišanu attiecībā uz kreditoru vienošanos. Turklāt arī Kredyt Bank, ING un Citibank Handlowy tikmēr ir norādījušas, ka tās piekrīt pārstrukturēšanas programmas ekonomiskajai dimensijai.

(50)

Komisija noprot, ka MH tiks pārdots ar ieķīlājumiem, kas joprojām saglabājušies attiecībā uz šā uzņēmuma aktīviem, jo no pārdošanas iegūtos līdzekļus izmantos atlikušo komerciālo un nepārstrukturējamo valsts sektora parādsaistību dzēšanai, tādējādi tikai pēc tam apgrūtinājumi tiks noņemti.

(51)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, kas apstiprināts ar lēmumu par pārstrukturēšanu, Operators uzņemas atbildību par visiem valsts iestāžu prasījumiem, kas pastāvēja līdz 2003. gada 30. jūnijam un uz kuriem var attiecināt pārstrukturēšanu.

(52)

Apmaiņā pret to HCz atbilstīgi 2002. gada 30. oktobra likuma 32.d pantam nodos Operatoram no ķīlām brīvus aktīvus, kuru vērtība būs vismaz 25 % no Operatoram nodotajiem prasījumiem. Šie aktīvi ir precizēti pārstrukturēšanas plānā un ietver zemi, kuras daļa veidos enerģētikas uzņēmuma Elsen rūpnieciskā parka teritoriju, un PLN 10 miljonus debitoru parādu. Operators par šiem aktīviem mēģina iegūt pēc iespējas vairāk naudas līdzekļu. Aktīvu lielākās daļas pārdošanu paredzēts pabeigt tikai 2005. gada decembrī.

(53)

Neatkarīgs revidents ir noteicis, ka zemes vērtība, ko saņem Operators, ir PLN 120,6 miljoni. Kopā ar Elsen akcijām, kuru vērtība ir aptuveni PLN 25,4 miljoni, un debitoru parādiem PLN 10 miljonu apmērā Operatora aktīvu vērtībai jābūt PLN 156 miljoniem (17). Šo novērtējumu ARP uzdevumā Polijā veica Commerzbank struktūra BRE Corporate Finance (18).

(54)

Debitoru parādu nodošana Operatoram ļaus automātiski ļaus automātiski noņemot apgrūtinājumus no šīm saistībām. Taču sakarā ar nepārstrukturējamu debitoru parādu esamību dažiem valsts kreditoriem joprojām būs ķīlas, kas saglabāsies līdz brīdim, kad HCz/RFG pēc MH pārdošanas būs spējīgs nokārtot savas saistības.

(55)

Par piekrišanu īpašajai pārstrukturēšanas shēmai ir ziņojis ZUS, Čenstohovas pašvaldība, PFRON un Silēzijas vojevodiste. No otras puses, Polija norādīja, ka Čenstohovas nodokļu iestāde, FGŚP un Gmina Poraj 2005. gada jūnija sākumā noraidīja īpašo pārstrukturēšanas shēmu, jo cerēja uz lielāku ieguvumu bankrota procesā. Tāpēc to parādsaistības uzskatāmas par nepārstrukturējamām un jāsedz uzņēmumam HCz un RFG. Polijas iestādes ir apliecinājušas, ka šie prasījumi tiks atmaksāti pilnībā.

(56)

HCz ar laiku pārdēvēs par RFG. Uzņēmumam RFG piederēs vairāki atlikušie aktīvi, jo īpaši lielākā daļa HCz meitas uzņēmumu, piemēram, Rurexpol un koksēšanas rūpnīca, kuru lielākā daļa tiks pārdota stratēģiskajam investoram. Turklāt vairāki aktīvi, kurus HSCz iznomāja, tiks nodoti citam HCz meitas uzņēmumam Majatek Hutniczy Plus (še turpmāk – “ MH Plus ”), lai tos pārdotu stratēģiskajam investoram par labu RFG.

(57)

Pirmo reizi RFG aktīvus 2003. gada beigās novērtēja konsultanti, kuri strādāja Čenstohovas uzņēmumā PROFCEN, un tos iekļāva vēlākajos meitas uzņēmumu vērtējumos, ko veica ATEST. MH un MH Plus vērtību turpmāk pamatoja stratēģisko investoru izteiktie piedāvājumi. Pamats otrajai vērtībai bija 2005. gada sākumā izteiktais piedāvājums iegādāties dažādu meitas uzņēmumu akcijas (sk. 62. punktu), un tas nepārprotami atspoguļo ievērojamo cenu paaugstināšanos tērauda tirgū. Meitas uzņēmumu vērtība ir sniegta turpmāk:

1 tabula.

Prognozētās vērtības meitas uzņēmumiem, kuri uzņēmumam RFG būs jāpārdod

(58)

RFG būs jāatmaksā visas nepārstrukturējamās valsts iestāžu parādsaistības (apmēram PLN […] miljoni) (19). Turklāt tam jāmaksā procenti par komercsaistībām, kas pārstrukturētas, konvertējot tās MH akcijās, par laiku no 2002. gada 1. jūlija līdz 2003. gada 9. decembrim (PLN […] miljoni) un par visām jaunajām komercsaistībām, par kurām procenti aprēķināmi pēc 2002. gada jūnija (lēsts PLN […] miljonu apmērā) (20). Tāpēc no PLN […] miljoniem, ko RFG saņems no meitas uzņēmumu pārdošanas, PLN […] miljonus izmantos, lai nokārtotu visas nesamaksātās parādsaistības, bet PLN […] miljonus – lai segtu pārstrukturēšanas izmaksas, un apmēram PLN […] miljoni paliks RFG rīcībā.

(59)

HCz un TFS sadarbībā ar HCz kreditoriem Finansu ministrijas pārraudzībā līdz ar HSCz akcijām plāno pārdot MH, MH Plus, koksēšanas rūpnīcas, Rurexpol un dažu citu meitas uzņēmumu akcijas kādam stratēģiskajam investoram. Šo procesu uzraudzīs Sarunu komiteja, kurā ir pārstāvji no HCz, TFS un 9 HCz kreditori (BPH, Citibank Bank Handlowy, Bank Millennium, Kredyt Bank, ING, PSE, PKP, PGNiG un ARP).

(60)

Pēc pirmā izsoles procesa TFS un HCz izvēlējās uzņēmumu LNM holdings N.V (patlaban apvienots ar Mittal Steel, tomēr še turpmāk – “LNM”) un Donbasa rūpniecisko apvienību (še turpmāk – “ Donbass ”) kā priviliģētos pretendentus, lai sarunas uzsāktu tikai ar tiem. 2004. gada 31. martā tika parakstīta provizoriska vienošanās ar LNM, kas pēc tam tika atsaukta. 2004. gada rudenī izsole ar priviliģētajiem pretendentiem tika atsākta.

(61)

2005. gada februārī, LNM saņēma ekskluzīvas tiesības, pamatojoties uz piedāvāto cenu. Cena bija ievērojami paaugstinājusies, ņemot vērā koksa un tērauda tirgū esošo cenu pieaugumu. Vienošanās ar LNM tika parakstīta 2005. gada 15. aprīlī. Tomēr 2005. gada 16. maijā pēc tam, kad LNM neizdevās vienoties ar arodbiedrībām, tika uzsāktas sarunas ar Donbasu. Polijas iestādes apgalvoja, ka arī Donbass patlaban ir gatavs maksāt LNM piedāvāto cenu, tādējādi 2005. gada 16. jūnijā tika parafēta vienošanās, kas ir pamatā galīgajam nolīgumam par uzņēmumu pārdošanu Donbasam.

(62)

Cenu aptuveni PLN […] miljonu apmērā maksā kā kopējo summu par uzņēmumu MH (aptuveni PLN […no 600 līdz 650] miljonus), MH Plus (aptuveni PLN […] miljonus), Koksownia (aptuveni […] PLN miljonus), Rurexpol un par 8 citiem HCz meitas uzņēmumiem (kopā aptuveni PLN […] miljonus) un HSCz (aptuveni PLN […] miljonus – šo summu saņem TFS). Pārdevēji noteica minimālās cenas, taču tās proporcionāli paaugstināja, ņemot vērā cenu, kas tika piedāvāta par visiem darījuma objektiem, jo citādi varētu gadīties, ka atsevišķi pretendenti par dažiem uzņēmumiem izteiktu labākus piedāvājumus.

(63)

TFS 2004. gada oktobrī attiecībā uz uzņēmumu HSCz iesniedza aktualizētu individuālo uzņēmējdarbības plānu (še turpmāk – “IUP”) laika posmam no 2004. līdz 2006. gadam, pieņemot, ka HSCz darbība un aktīvi būtu atkal apvienoti vienā uzņēmumā (kurā ietilptu MH, MH Plus un HSCz). Šajā plānā ir paredzēti ieguldījumi esošajā rūpnīcā PLN 252,6 miljonu apmērā. Turklāt plānoti arī vairāki citi pārstrukturēšanas pasākumi, piemēram, izmaksu samazināšana un vides programma. Pamatojoties uz šiem pasākumiem, plānā paredzēta atdeve vairāk nekā 10 % apmērā no 2004. līdz 2006. gadam, kā arī kapitāla peļņa vairāk nekā 5 % apmērā.

(64)

Saskaņā ar izsoles noteikumiem investoram 24 mēnešu laikā no brīža, kad tas iegūst HSCz, MH un MH Plus kontroli, ir jāizpilda ieguldījumu programma. Turklāt saskaņā ar pārdošanas līgumu tas līdz 2006. gada 31. decembrim nedrīkstēs palielināt gatavo ražojumu ražošanas jaudu, jo īpaši ar ieguldījumiem jaunās karsti velmētu lokšņu ražošanas līnijās.

(65)

Lai novērtētu pārstrukturēšanas ietekmi, PriceWaterhouseCoopers Polijas uzdevumā veica sīki izstrādātu ekonomisko analīzi (še turpmāk – “ PWC analīze”), kurā bija salīdzināts parādsaistību nokārtošanas līmenis divos attiecīgajos scenārijos –pārstrukturēšanas procedūrā un bankrota gadījumā. Pārstrukturēšanas pasākumus veica, balstoties uz 2003. gada oktobrī noslēgto kreditoru vienošanos un 2003. gada augusta/decembra lēmumu par pārstrukturēšanu. Pasākumi bankrota gadījumā izriet no hipotētiskās bankrota likuma (21) piemērošanas, un to pamatā ir labākais valsts iestāžu kreditoriem paredzētais scenārijs.

(66)

Analīzē vispirms pieņem, ka bankrots un pārstrukturēšana notiktu 2003. gada 31. decembrī (sk. 2. tabulu), bet pēc tam 2005. gada 31. martā (sk. 3. tabulu). Debitoru parādu summu un aktīvu vērtību aprēķina, par pamatu ņemot tā brīža pašreizējo vērtību (piem., 2003. gadam MH vērtība būs PLN […(325 līdz 375)] miljoni, bet 2005. gadā tā būs PLN […600 līdz 650] miljoni). Pamatojums šādai analīzei, ko veic divos dažādos laika posmos, ir tas, ka komerckreditori jau bija piekrituši pārstrukturēšanai, balstoties uz 2. tabulu, bet valsts iestāžu kreditori 2003. gadā vēl nebija snieguši galīgo apstiprinājumu, viņi to sniedza vēlāk, ņemot vērā 2005. gada marta scenāriju. Tomēr šoreiz rādītāji bija ievērojami mainījušies, jo, no vienas puses, kreditoru debitoru parādi bija pieauguši, ņemot vērā uzkrātos papildprocentus, un, no otras puses, ieņēmumi gan atbilstoši bankrota, gan pārstrukturēšanas scenārijam bija palielinājušies, ņemot vērā izmantoto aktīvu vērtību.

2. tabula

Ienemumu salidzinajums 2003. gada decembri

3. tabula

Ienemumu salidzinajums 2005. gada marta

(67)

HCz no 1997. gada līdz 2002. gada maijam ir saņēmis finansiālu valsts atbalstu PLN 25 161 072,08 (EUR 5,3 miljonu) apmērā.

(68)

PLN 19 699 452 (EUR 4,15 miljonus) piešķīra darbības atbalstam un pārstrukturēšanai nodarbinātības jomā.

(69)

Turklāt Komitet Badan Naukowych (Zinātniskās pētniecības komiteja, še turpmāk – “ KBN ”) piešķīra uzņēmumam HCz PLN 5 461 620 (EUR 1,15 miljonus). Šo subsīdiju pamatā bija HCz nolīgumi ar KBN un Glivicē esošo Metalurģijas institūtu, un to mērķis bija veicināt un īstenot pētniecības un attīstības (še turpmāk – “P&A”) projektus. Subsīdijas veido:

(70)

HSCz no 2002. gada novembra līdz 2004. gada janvārim guva labumu no dažādiem finansiāliem pasākumiem.

(71)

HCz bija atlicis nodevu samaksu uzņēmumiem ZUS un FGŚP, kuras tomēr beidzot tika samaksātas. Visi novēlotie maksājumi (kuri tika samaksāti vairāk nekā 2 nedēļas pēc noteiktā termiņa), kopā veido PLN 18 155 302. Par šiem novēlotajiem maksājumiem, kuri parasti tika veikti ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc noteiktā termiņa, HSCz ir samaksājis attiecīgos Polijas tiesību aktos noteiktos procentus PLN 560 383.

(72)

Čenstohovas nodokļu iestāde pieņēma nodokļu maksājumu pagarinājumu par nodokļu summu aptuveni PLN 7 miljonu apmērā apmaiņā pret likumā noteikto procentu maksājumu, kurš tika samaksāts. Tomēr tā atteicās no likumā noteikto procentu summas daļas, kas novēlotu maksājumu rezultātā būtu jāmaksā. Starpība starp samaksātajiem procentiem un pilnu likumā noteikto procentu summu bija PLN 31 145.

(73)

PFRON prezidents atcēla HSCz saistības maksāt procentus PLN 22 821 apmērā, bet pieņēma prasījumus pa daļām aptuveni PLN 350 000 apmērā, kas veidoja atbalstu PLN 8 150. Tādējādi HSCz kopā ar nodokļu iestādes piedāvātajiem finanšu ieguvumiem (PLN 31 145) guva labumu PLN 62 116 (apmēram EUR 13 077) apmērā.

(74)

Visbeidzot 2002. gada 27. novembrī un 2003. gada 20. novembrīKBN no kopējām izmaksām PLN 4 370 000rūpnieciskai izpētei un pirmskonkurences attīstībai piešķīra subsīdijas PLN 1 100 000 un PLN 280 000, kopā PLN 1 328 000 (30,4 %) projektam, kura mērķis bija izanalizēt veidus, kā modernizēt tehnoloģisko procesu lietuvē, mainot tērauda ražošanā izmantoto elementu sadali, lai uzlabotu efektivitāti un paaugstinātu kvalitāti (43).

(75)

Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu pauda bažas, vai pasākumi, ko īstenoja Polija, veido atbalstu, galvenokārt trīs iemeslu dēļ.

(76)

Turklāt tā pauda bažas par to, vai ņemot vērā 8. protokola 4.a punktu, LNM būtu tiesības iegādāties HCz akcijas, jo tam kā valsts atbalsta saņēmējam atbilstoši 8. protokolam jau pieder MP.

(77)

UK Steel ar 2004. gada 9. septembra vēstuli, rīkojoties Apvienotajā Karalistē esošo HCz konkurentu uzdevumā, apgalvo, ka, pēc šā uzņēmuma domām, parādsaistību norakstīšana un nodevu samaksas termiņa pagarināšana ir valsts atbalsts, ja vien tās netiek pilnībā atmaksātas. Tas piekrīt Komisijas paustajām bažām, ka HCz tērauda ražošanas līdzekļi parastos tirgus apstākļos tiktu likvidēti, nevis iznomāti HSCz. Turklāt UK Steel mudina Komisiju piemērot 8. protokola 4.b punktu, kurš, pēc tā domām, pilnībā liegtu LNM iegādāties HCz aktīvus.

(78)

Čehija ar 2004. gada 10. septembra vēstuli paziņoja, ka to interesē Komisijas procedūra, jo tai pieder kāda cita tērauda plākšņu ražotne Vitkovice Steel.

(79)

LNM kā viens no potenciālajiem pretendentiem ar 2004. gada 10. septembra vēstuli iejaucas Komisijas procedūrā. Tas apgalvo, ka tā mērķis ir parādīt, ka HCz tērauda rūpniecības uzņēmumu privatizācija un attiecības starp citiem LNM grupas uzņēmumiem pilnībā atbilst Pievienošanās līgumam un valsts atbalsta noteikumiem. Tas jo īpaši apliecina, ka tā meitas uzņēmums MP neiegādājas Čenstohovas uzņēmumus. Tas nepārprotami vēlreiz apliecina, ka, ja tam izdotos iegādāties Čenstohovas uzņēmumus, tas tos izmantotu kā pilnībā no MP atdalītu, neatkarīgu struktūru un nodrošinātu, lai tie un MP savā starpā nenodotu valsts atbalstu vai jaudu. Tad starp uzņēmumiem būtu vienīgi komercattiecības, kuru ietvaros MP piegādātu uzņēmumam HCz plātnes un kuras būtu organizētas pārredzamā veidā tirgus cenās, kuras neatšķirtos no konkurentu cenām.

(80)

Donbass kā viens no potenciālajiem pretendentiem ar 2004. gada 13. septembra vēstuli iejaucas Komisijas procedūrā. Tas uzskata, ka pārstrukturēšana tiek veikta atbilstoši tirgus apstākļiem. Turklāt tas šaubās, vai bankrota procedūras gadījumā, ņemot vērā tās sarežģītību un ilgumu, tas vēlētos iegādāties HCz aktīvus.

(81)

Polijas Republika sniedza papildu informāciju. Tā cenšas norādīt, ka ne HCz pārstrukturēšanā, ne HSCz darbībā netika izmantots pārstrukturēšanas atbalsts. Tā tikai atzīst, 2002. gada beigās HCz patiesi bija piešķirts zināms atbalsts. Visbeidzot tā paskaidro, kādēļ Komisijai būtu jāpiekrīt VPP izmainīšanai.

(82)

Vispirms Polija pievieno jaunus argumentus tam, kāpēc HCz pārstrukturēšanā netika sniegts valsts atbalsts. Tāpēc tā pievieno iepriekšminēto bankrota scenārija analīzi, kuru sagatavoja PWC. Tās mērķis ir pierādīt, ka pārstrukturēšanā visi valsts sektora kreditori par saviem prasījumiem saņem vairāk nekā bankrota gadījumā.

(83)

Analīze ir sastādīta, izmantojot atbilstošu vērtspapīru vērtības analīzi, kas netika veikta iepriekš. Patiesībā PWC analīzē ir uzsvērts, ka valsts sektora kreditoru prasījumi pārsvarā nodrošināti ar neražošanas līdzekļiem un tikai neliela daļa – ar ražošanas līdzekļiem, savukārt privāto kreditoru prasījumi galvenokārt nodrošināti ar (vērtīgākajiem) ražošanas līdzekļiem. Pat tad, ja valsts sektora kreditoru prasījumi ir nodrošināti ar HCz ražošanas līdzekļiem, tos reģistrē datumos pēc privāto kreditoru prasījumu datumiem. Atbilstoši Polijas bankrota likumam šādi prasījumi tiktu apmierināti tikai pēc tam, kad būtu apmierināti prasījumi, kas reģistrēti agrāk (t.i., privāto kreditoru prasījumi).

(84)

Pamatojoties uz šo analīzi, Polija apgalvo, ka pārstrukturēšana atbilstu privāto kreditoru pārbaudes noteikumiem. Tikai pavisam nedaudzi valsts sektora kreditori pārstrukturēšanā saņem mazāk nekā bankrota gadījumā (tie, kuriem 2. un 3. tabulas pēdējā ailē rādītājs ir negatīvs), taču kas jebkurā gadījumā būtu vairāk nekā reālā bankrota scenārijā.

(85)

Polija iebilst, ka par 2003. gadu sagatavotā PWC analīze ir ļoti optimistiska valsts iestāžu kreditoriem. Patiesībā ieņēmumi no bankrota procedūras papildus samazinās, pirmkārt, Polijas tiesu pārraudzītās bankrota procedūras dēļ, jo šādā procedūrā rodas ar maksātnespējas administratoru saistītas izmaksas, kas parasti sastāda vairāk nekā 5 % no pārdošanā gūtajiem ieņēmumiem, bet HCz gadījumā tās būtu līdz pat 10 %. Turklāt bankrota procedūra risinās ļoti ilgi, kas var turpmāk samazināt šo vērtību.

(86)

Polija arī norāda, ka bankrota rezultātā var izpalikt vienota aktīvu pārdošana, jo dažu kreditoru īpašumtiesības uz atsevišķiem aktīviem ir nodotas citiem, tādējādi tos iespējams pārdot atsevišķi. Tāpēc investori nevar būt pārliecināti, ka viņi saņems visu ražošanas līniju, kā rezultāta pazeminās cena. Polija darīja zināmus vairākus piemērus par pārdošanu bankrota procedūras ietvaros, t.i., par Huta Andrzej gadījumu, kad ražošanas līdzekļu īpašumtiesību sadalīšana būtiski apgrūtināja pārdošanu un samazināja tā cenu. Tāpēc bankrota procedūras ietvaros veicot pārdošanu, cena, iespējams, būs daudz zemāka nekā cena, kas tiktu iegūta, veicot pārdošanu pārstrukturēšanas procesa ietvaros.

(87)

Turklāt Polija iebilst, ka valsts sektora kreditoriem, “kuri strādā ar zaudējumiem”, tas būtu labāks darījums nekā privātajiem kreditoriem, kuri visos gadījumos izvēlējās pārstrukturēšanu (sīkāku informāciju skatīt 2. un 3. tabulā) (44).

(88)

Polija paskaidro, ka iemesli tam, kāpēc kreditori nevēlējās parakstīt kreditoru vienošanos, galvenokārt bija saistīti ar uzticēšanos un cerībām uz pozitīvu pārstrukturēšanas programmas rezultātu. Turklāt Polija norāda, ka privātie kreditori parasti vilcinās pieņemt jaunus priekšlikumus, jo īpaši bankas baidās vērtspapīrus un hipotēkas uz aktīviem apmainīt pret akcijām, jo tādējādi revidenti vai bankas inspektors samazina debitoru parādu vērtību un liek tiem pārskatos uzrādīt zaudējumus. Turpretim status quo saglabāšana ļauj tiem savos pārskatos saglabāt lielāku vērtību pat tad, ja tā nav reāla.

(89)

Taču tad, kad pārstrukturēšana šķiet reāla, ja laiks rezultātu sasniegšanai nav pārāk ilgs un ja debitoru parādi, šķiet, varētu tikt apmaksāti, tad piekrišana šādiem darījumiem tiek saņemta biežāk. Patiesībā Polija ir pievienojusi Kredyt Bank un ING BSK vēstules, no kurām redzams, ka pat šīs bankas, kuras pārstrukturēšanas procesā zaudē visvairāk, patlaban uzskata, ka pārstrukturēšanas programma būtu labāks risinājums nekā bankrots. Tostarp privātie komerckreditori pat norādīja, ka tie ir gatavi turpmāk samazināt atgūstamos procentus, lai panāktu, ka HCz rīcībā būtu pietiekami daudz līdzekļu, lai atmaksātu visas nepārstrukturējamās saistības un segtu ar tām saistītās izmaksas.

(90)

Polija arī iebilst, ka valsts sektora komerckreditori, kuri saskaņā ar PWC analīzi no pārstrukturēšanas iegūtu mazāk nekā no bankrota, nekādos apstākļos nebūtu pietiekami tiesīgi aizkavēt mierizlīgumu, kas tiek īstenots saskaņā ar Polijas likumdošanu. Tāpēc mazākajai neapmierināto kreditoru daļai patiesi nebūtu iespēju uzspiest likvidāciju.

(91)

Attiecībā uz valsts iestāžu kreditoriem Polija informē, ka valsts iestāžu kreditoru īpašumā esošo ķīlu atbrīvošana un prasījumu pārvietošana uz jaunu struktūru – Operatoru, nenotiek automātiski. Tā vietā šādai rīcībai no katra valsts iestāžu kreditora jāsaņem atsevišķa piekrišana, kas, pēc Polijas teiktā, ir diskrēta. Labākais piemērs šai ziņā ir trīs kreditori – valsts uzņēmumi (Čenstohovas nodokļu iestāde, FGŚP un Gmina Poraj), kuri īpašo pārstrukturēšanas shēmu noraidīja, jo tie cer vairāk iegūt no bankrota.

(92)

Polija sniedz arī papildu informāciju par HSCz darbību. Tā apgalvo, ka tērauda ražošanas līdzekļu iznomāšana uzņēmumam HSCz, ko veic HCz, ir darbība, kuru jebkurš privātais kreditors parasti atbalstītu. Lai gan ilgstošā prakse, ko īsteno maksātnespējas administratori, būtu izraisījusi ražošanas darbību pārtraukšanu, lēmums pirms bankrota procedūras uzsākšanas šos aktīvus iznomāt kādam neatkarīgam uzņēmumam, kuru minētie administratori nekontrolētu, ir veids, kā saglabāt pastāvīgu aktīvu vērtību. Šajā ziņā privātais kreditors būtu pieņēmis arī nomas līgumā paredzēto maksājumu nokavējumu.

(93)

Turklāt tā darbībā tā nesaredz valsts atbalstu, jo to uz komerciāliem pamatiem finansēja ar aizdevumiem, ko piešķīra piegādātāji, un ar avansa maksājumiem no tērauda lietuves klientiem, kuri nevēlējās HCz/HSCz zaudēt kā klientu.

(94)

Attiecībā uz elektroenerģijas rēķinu samaksu uzņēmumam PSE Polija apgalvo, ka garantijas neveidoja valsts atbalstu, jo HSCz par vērtspapīriem uzņēmumam TFS maksāja tirgus likmi 2 % apmērā no to faktiskās vērtības. Šī vērtība ir aprēķināta, balstoties uz to, ka garantētā summa nedrīkstēja pārsniegt PLN 6 miljonus, tāpēc prēmijai PLN 120 000 faktiski jābūt 2 %. Salīdzinājuma Polija atsaucas uz Valsts kredītgarantiju fondu, kurš vairāk nekā 25 komercbanku klientiem piedāvā “garantēt aizdevumus”, izmantojot likmes, kuras patlaban ir 1 % uz 1 gadu, 1,2, % uz 2 gadiem, 1,4 % uz 3 gadiem. Tāpēc Polija uzskata, ka garantiju [izmantošanas] izmaksas un to summas nav pretrunā tā brīža tirgus noteikumiem.

(95)

Vispirms Polija atzīst, ka atbalsts PLN 19 699 452 (EUR 4 147 332) apmērā, kas laikposmā no 1997. gada līdz 2002. gada maijam tika piešķirtais uzņēmumam HCz, ir pārstrukturēšanas atbalsts.

(96)

Otrkārt, attiecībā uz KBN atbalstu Polija tomēr apgalvo, ka subsīdijas atbilst kritērijiem, kas noteikti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (še turpmāk – “P&A pamatnostādnes”) (45), un ir uzskatāmas par saderīgu atbalstu.

(97)

Polija apgalvo, ka uz tām daļēji attiecas KBN prezidenta 2001. gada 30. novembra programma par kritērijiem finansiālā atbalsta piešķiršanai zinātnē, kas Pievienošanās līgumā bija iekļauta pašreizējo atbalstu sarakstā. Tas vismaz attiecas uz subsīdijām PLN 1 380 000 apmērā uzņēmumam HSCz, kas tika piešķirtas pēc tam, kad programma jau bija pieņemta.

(98)

Turklāt Polija norāda, ka arī KBN subsīdijas PLN 5 461 620 apmērā uzņēmumam HCz, lai gan tās netika piešķirtas saskaņā ar minēto programmu, ir uzskatāmas par saderīgām, jo tās līdzīgi atbilst P&A pamatnostādņu nosacījumiem. Lai gan tās bija piešķirtas pirms iepriekšminētās shēmas stāšanās spēkā, atbalstu tomēr vērtēja, ņemot vērā tos pašus shēmas kritērijus, tāpēc tas atbilst P&A pamatnostādnēm. Polija apgalvo, ka sīkāka informācija par šo atbalstu, kā aprakostīts II daļā, nav pieejama, jo pa šo liku KBN ir likvidēts.

(99)

Treškārt, Polija apgalvo, ka tikmēr dažādi finansiālie pasākumi par labu HSCz ir nokārtoti. Atliktie nomas maksājumi uzņēmumam HCz, kā arī procenti par nodevām, kas maksājami ZUS un FGŚP, kopā ar likumā noteiktajiem 16 % no 2002. gada jūlija līdz 2003. gada 21. janvārim, 13 % līdz 2003. gada 24. septembrim un 12,25 % līdz 2004. gada 25. novembrim ir samaksāti.

(100)

Visbeidzot atbalsts PFRON un nodokļu iestādes piedāvāto finanšu ieguvumu veidā PLN 62 116 (apmēram EUR 13 077) apmērā nav atmaksāts, jo nodokļu administrācijas nepieņēma atmaksu bez lēmuma par [līdzekļu] atgūšanu. Polija tomēr apgalvo, ka šis atbalsts ir minimāls.

(101)

Polija saskaņā ar 8. protokola 10. punktu VPP izmainīšanai prasa Komisijas piekrišanu. Polija gatavojas paziņot, ka HCz turpinās darbību arī bez atbalsta un netiks likvidēta. Tā garantē, ka HCz no 1997. līdz 2006. gadam nesaņems papildu valsts atbalstu un līdz 2006. gada beigām – 8. protokolā noteiktā pārstrukturēšanas perioda beigām – nepalielinās iepriekšminēto jaudu.

(102)

Polijas iestādes paskaidro, ka tad, kad 2002. gada rudenī tika izstrādāts VPP projekts, HCz pārstrukturēšana bez valsts atbalsta tika uzskatīta par neiespējamu. Tikmēr, kamēr likās, ka ar valsts atbalsta palīdzību ir iespējama pilna parādsaistību segšana, neviens kreditors nevēlējās saņemt daļēji atmaksātas parādsaistības. Tikai pēc tam, kad valsts pārstrukturēšanas programmā bija noraidīta atbalsta sniegšana uzņēmumam HCz, tā kreditori piekrita samazināt debitoru parādus. Turklāt tikai līdz ar 2002. gada 30. oktobra likuma stāšanos spēkā atbilstoši Polijas tiesību aktiem tika iegūts instruments, kas ļāva publiskos prasījumus norakstīt un atmaksāt kreditoriem procedūras laikā, kuru tie kontrolēja.

(103)

Polija apliecina Komisijai, ka līgums par MH, HSCZ un citu uzņēmumu pārdošanu stratēģiskam investoram izslēgs iespēju valsts atbalstu uzņēmumam HCz atbilstīgi 8. protokolam nodot citam saņēmējam. Tālab pārdošanas līgumā, kas parakstāms ar investoru, būs īpaši atrunāta visa vajadzīgā kontrole.

(104)

8. protokola 1. punktā noteikts, ka “neskarot EK Līguma 87. un 88. pantu, valsts atbalstu, ko Polija piešķīrusi dažu Polijas tērauda rūpniecības daļu restrukturizācijai, uzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu” , ja cita starpā tiek ievēroti protokolā izklāstītie nosacījumi.

(105)

Saskaņā ar 8. protokola 3. punktu valsts atbalstu pārstrukturēšanai drīkst piešķirt tikai 1. pielikumā minētajiem uzņēmumiem. Polija ir atlasījusi iekļaušanai šai sarakstā astoņus uzņēmumus. Tajā nav minēts ne HCz, ne HSCz, kā arī neviens HCz meitas uzņēmums.

(106)

Ar 8. protokola 6. punkta trešo daļu ir aizliegts piešķirt papildu atbalstu Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai. Šajā ziņā ar 8. protokola 18. punktu Komisija ir pilnvarota veikt “atbilstošus pasākumus, kas liek visiem attiecīgajiem uzņēmumiem atmaksāt piešķirto atbalstu”, ja, uzraugot pārstrukturēšanu, konstatēta noteikumu neievērošana, jo piešķirts “papildu nesaderīgs valsts atbalsts tērauda rūpniecībai”.

(107)

Padome saskaņā ar Eiropas līgumu labvēlības periodu pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanai Polijas tērauda rūpniecībai pagarināja līdz 2006. gada 31. decembrim. Šo pasākumu ar 8. protokolu atzina par daļu no Polijas pievienošanās procesa. Lai sasniegtu šo mērķi, tas aptver laika intervālu pirms un pēc pievienošanās. Precīzāk, tas paredz ierobežotu pārstrukturēšanas atbalstu laika posmam no 1997. līdz 2003. gadam, bet liedz turpmāku valsts atbalstu Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai no 1997. līdz 2006. gadam. Šajā ziņā tas nepārprotami atšķiras no citiem Pievienošanās līguma noteikumiem, piemēram, no IV pielikumā noteiktā pagaidu mehānisma (“spēkā esošā atbalsta procedūra”), kas attiecas tikai uz valsts atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās, ciktāl tas “joprojām piemērojams” pēc pievienošanās dienas. Tāpēc 8. protokolu var uzskatīt par lex specialis, kas jautājumos, uz kuriem tas attiecas, aizstāj visus pārējos Pievienošanās akta noteikumus (46).

(108)

Šā iemesla dēļ, lai gan EK Līguma 87. un 88. pants parasti neattiecas uz atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās, un nav piemērojams pēc pievienošanās, ar 8. protokola noteikumiem valsts atbalsta kontrole atbilstīgi EK Līgumam ir attiecināta arī uz atbalstu, kas piešķirts Polijas tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai no 1997. līdz 2006. gadam.

(109)

Lēmumu atbilstīgi EK Līguma 88. panta 2. punktam var pieņemt pēc Polijas pievienošanās, jo, ja 8. protokolā nav īpašu noteikumu, tad jāpiemēro parastie noteikumi un principi. Pēc tam piemēro arī Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (47) (še turpmāk – “Procedurālā regula”).

(110)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu valsts atbalsts ir jebkāds atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem, ciktāl tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, un tāpēc nav saderīgs ar kopējo tirgu. EK Līguma 86. panta 1. punktā ir precizēts, ka EK Līguma 87. pants attiecas arī uz valsts sektora uzņēmumiem, t.i., uz uzņēmumiem, kurus kontrolē valsts.

(111)

Valsts iestāžu parādsaistību norakstīšanai ir ekonomisks labums, jo ar to pieņem ieņēmumu zaudēšanu, tāpēc saņemams atbalsts no valsts līdzekļiem. Tomēr saskaņā ar iedibināto Tiesas praksi valsts pasākums veido atbalstu EK Līguma 87. panta nozīmē tikai tad, ja saņēmējuzņēmums gūst ekonomisku labumu, kuru tas nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos. Patiesībā ir konstatēts, ka tirgus ekonomikas investors var īstenot struktūrpolitiku, kuras ietvaros viņš vadās no ieguldītā kapitāla rentabilitātes ilgtermiņa perspektīvām. Savukārt tirgus ekonomikas kreditors atbilstoši iedibinātajai Tiesas praksei saprātīgā laikā mēģinātu panākt to summu samaksu, kuras viņam ir parādā finansiālās grūtībās nonācis parādnieks (48).

(112)

Tāpēc tad, ja finansiālās grūtībās nonākušais parādnieks piedāvā citu parāda atmaksas termiņu, lai izvairītos no likvidācijas, atbilstoši Pirmās instances tiesas nolemtajam katram kreditoram vismaz rūpīgi jāapsver priekšrocības, iegūstot summu, kas tiek piedāvāta saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu, un summu, kuru tas varētu atgūt pēc uzņēmuma iespējamās likvidācijas (šis novērtējums turpmāk saukts par “privāto kreditoru pārbaudi”) (49). Pirmās instances tiesa norādīja, ka privāto kreditoru pārbaudi ietekmē vairāki faktori, tostarp kreditora kā nodrošināta, priviliģēta vai parasta prasījuma īpašnieka statuss, tā īpašumā esošo vērtspapīru raksturs un apjoms, novērtējums, ciktāl iespējams, ka uzņēmumam izdosies atjaunot dzīvotspēju, kā arī summa, ko tas saņemtu, ja uzņēmums tiktu likvidēts.

(113)

Attiecībā uz HCz pārstrukturēšanu Komisija izvērtēja Polijas iesniegto dokumentāciju un informāciju un secināja, ka šaubas, kas tika paustas, procedūru uzsākot, vēlāk tika kliedētas. Komisija uzskata, ka pārstrukturēšana atbilst privāto kreditoru pārbaudes noteikumiem.

(114)

Pamatojoties uz PWC analīzi, Komisija vairs neuzskata, ka valsts iestāžu kreditoru ķīlu dēļ likvidācija dotu lielākus ieņēmumus nekā pārstrukturēšana. Saskaņā ar PWC analīzē sniegtajiem skaidrojumiem tā secina, ka valsts sektora kreditoriem uz tiem pašiem ražošanas līdzekļiem bija līdzīgas ķīlas kā privātajiem kreditoriem, kuras tomēr bija reģistrētas vēlāk nekā privāto kreditoru ķīlas. Tāpēc par prioritāti jānosaka privāto kreditoru debitoru parāda dzēšana, tādējādi samazinot valsts iestāžu kreditoru apmierinājuma līmeni.

(115)

Turklāt Komisija šobrīd var secināt, ka pašreizējais pārstrukturēšanas priekšlikums ļauj ikvienam valsts sektora kreditoram gūt labumu no HCz pārstrukturēšanas. Tālab tā norāda, ka komerckreditoru novērtēšana jāveic, ņemot vērā stāvokli 2003. gada decembrī, jo, lai gan kreditoru vienošanās vēlāk ir mainīta, tās pamatelementi joprojām ir spēkā un kopš minētā brīža ir saistoši. Savukārt valsts iestāžu kreditoriem attiecīgais brīdis ir 2005. gada jūnijs, jo tiem bez nosacījumiem jāpiekrīt pārstrukturēšanas lēmuma noteikumiem.

(116)

Analīze, kurā top skaidrs, ka pārstrukturēšana kreditoriem būs izdevīgāka nekā bankrots, ir vērā ņemama, valsts sektora kreditoriem par pamatu izmantojot labāko scenāriju attiecībā uz bankrotu. Patiesībā, valsts kreditoriem piemērojot vislabāko bankrota scenāriju, 2005. gadā tikai trīs valsts iestāžu kreditori un 2003. gadā tikai viens valsts sektora komerckreditors (50) no pārstrukturēšanas būtu saņēmis mazāk nekā no bankrota. Tomēr visi trīs valsts iestāžu kreditori nobalsoja pret pārstrukturēšanu, un Polijas iestādes apliecināja, ka to prasījumi tiks pilnībā apmierināti no RFG aktīvu pārdošanā iegūtajiem līdzekļiem. Tā kā šie valsts sektora kreditori nav piedāvājuši nekādas priekšrocības parādniekam, kā arī nav izmantojuši valsts līdzekļus, tad viņu darbība neietver valsts atbalstu (51).

(117)

Attiecībā uz valsts sektora komerckreditoru Zaklad Energetyczny, kurš Čenstohovas reģiona enerģētikas uzņēmums, vispirms jānorāda, ka starpība starp šā uzņēmuma kredītu apmierināšanas līmeni pārstrukturēšanas un bankrota scenārijā ir neliela. Otrkārt, Komisija atzīst, ka privātais kreditors, kurš sniedz pakalpojumus uzņēmumam HCz, vairumā gadījumu būtu pret tā bankrotu, jo tad tas zaudētu nozīmīgu klientu, HCz ražošanu uz ilgu laiku pārtraucot vai vienkārši izbeidzot. Tas jo īpaši attiecas uz Zaklad Energetyczny, jo šajā gadījumā tas zaudētu savu galveno klientu. Tāpēc šis kreditors darbojās atbilstoši savām komercinteresēm un nepiedāvāja uzņēmumam HCz nepamatotas priekšrocības.

(118)

Turklāt Komisija atzīst, ka, ņemot vērā iepriekšminēto tiesu praksi (52), saskaņā ar kuru “summa, ko tas saņemtu likvidācijas gadījumā”, jāsalīdzina ar “novērtējumu, ņemot vērā iespējas atjaunot uzņēmuma dzīvotspēju”, lai izmantotu privāto kreditoru pārbaudi, vajadzīgs reāls bankrota un pārstrukturēšanas novērtējums.

(119)

Šajā gadījumā pārstrukturēšanas iespējas ir acīmredzamas. Komercsaistības tiks pārdotas kādam stratēģiskajam investoram, un (2003. gadā) bija un (2005. gadā) aizvien ir pierādījumi tam, ka šādi nopietni piedāvājumi ir izteikti. Turklāt, šķiet, ekonomisks pamatojums ir arī tam, lai prasījumi tiktu nodoti Operatoram. Aktīvu vērtību ir apstiprinājis uzticams novērtēšanas uzņēmums.

(120)

Taču Komisija arī atzīst, ka bankrota gadījumā saņemamā summa, kā, piemēram, norādīts PWC analīzē, nebūt nav garantēta. Analīze drīzāk sagatavota, balstoties uz labāko scenāriju valsts sektora kreditoriem, un tās pamatā ir pieņēmumi par aktīvu pārdošanu, kas līdzīgi pieņēmumiem attiecībā uz pārstrukturēšanu. Turklāt nebūt nav garantijas tam, ka, ja administrators pārdod aktīvus, tos iespējams pārdot visus kopā. Daži kreditori var izņemt aktīvus, uz kuriem tiem ir ķīlas, tādējādi pārdošanas rezultātā iegūtā cena būs zemāka nekā pārstrukturēšanā iegūtā cena. Polija ir sniegusi empīriskus pierādījumus, lai šo hipotēzi apstiprinātu.

(121)

Privāto kreditoru darbība skaidri norāda uz šādu tirgus apstākļiem atbilstošu darbību. Patiesībā arī privātie kreditori ir balsojuši par pārstrukturēšanu, neraugoties uz to, ka 2. un 3. tabulā redzams, ka tie atbalstījuši bankrotu. Piemēram, BPH bankai, kuru kontrolē privātpersonas, 2003. gadā bija debitoru parādu zaudējumi PLN 75 miljonu apmērā no 19 % bankrota gadījumā (PLN 14 miljoni), savukārt pārstrukturēšanā tā zaudētu apmēram 49 % (PLN 37 miljonus). Tādējādi pārstrukturēšana, kas salīdzināta ar labāko bankrota procedūras scenāriju, solītu parādsaistību dzēšanu 62 % apmērā. Tomēr BPH balsojot atbalstīja kreditoru vienošanos.

(122)

Ja tāds pats instruments tiktu piemērots valsts sektora kreditoriem, gandrīz ikviens, proti, visi valsts sektora komerckreditori un lielākā daļa valsts iestāžu komerckreditoru būtu atbalstījuši pārstrukturēšanu.

(123)

Komisijai vairs nešaubās par to, vai HCz ražošanas nodošana uzņēmumam HSCz veido atbalstu. Komija norāda, ka tērauda ražošanas līdzekļu iznomāšana pirms bankrota uzsākšanas atsevišķam uzņēmumam, kuru nekontrolē administrators, bija veids kā saglabāt aktīvu vērtību.

(124)

Turklāt Komisija secina, ka HSCz uz komerciāliem pamatiem ir ieguvis apgrozāmo kapitālu un garantiju no TFS, kas tādējādi atbilst privāto kreditoru pārbaudes noteikumiem. Tā saprot, ka uzņēmumu HSCz uz komerciāliem pamatiem finansēja ar aizdevumiem, ko piešķīra piegādātāji, un ar avansa maksājumiem no tērauda lietuves klientiem, kuri paši bija ieinteresēti, lai tērauda ražošana Čenstohovā turpinātos.

(125)

Attiecībā uz TFS piešķirto garantiju Komisija konstatē, ka, pamatojoties uz praksi atsevišķu garantiju novērtēšanā, garantija neveido valsts atbalstu (53).

(126)

Pirmkārt, HSCz nebija nonācis finansiālās grūtībās tādā izpratnē, kā to paredz Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (54). Tas bija jauns uzņēmums, kuram nebija parādu, bet kuram jau bija diezgan daudz pasūtījumu. Otrkārt, uzņēmumam bija iespēja saņemt finanšu tirgu aizdevumus bez iejaukšanās no valsts puses. Treškārt, garantija ir piesaistīta fiksētai maksimālajai summai, un tā nav beztermiņa.

(127)

Komisijas rīcībā attiecībā uz cenu, kas samaksāta par šo garantiju, nav pierādījumu, ka samaksātā prēmija neatbilst tirgus cenai. Uz to nepārprotami norāda Polijas arguments par to, ka garantētā summa līgumsaistību dēļ faktiski nepārsniedza PLN 6 miljonus, tāpēc prēmija bija 2 %. Tomēr pat tad, ja prēmija bija 0,8 %, no piemēriem, kuros izmantotas līdzīgas garantijas ar prēmijām 1 % apmērā, redzams, ka prēmija bija noteikta tirgus likmes līmenī jo īpaši tad, ja uzskata, ka uzņēmumam TFS bija visa informācija par HSCz, tāpēc tas varēja ieviest kontroles sistēmu, kas deva iespēju ierobežot garantēto summu. Komisija arī atgādina, ka citos ar tērauda ražošanu saistītos gadījumos tā bija uzskatījusi, ka atbilstošā samaksātā prēmija bija mazāka par šajā gadījumā samaksāto prēmiju (55).

(128)

Finansiālie pasākumi, kurus no 1997. gada jūnija līdz 2002. maijam PLN 25 161 072,08 (jeb apmēram EUR 5,3 miljonu) apmērā noteica uzņēmumam HCz, ir veikti, izmantojot valsts līdzekļus par labu HCz. Tā kā tērauda plāksnes ir izstrādājums, ko plaši tirgo visā Eiropā, šādi pasākumi, kurus pieņēma Polija, iespējams, varēja radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku uzņēmumam HCz, un ietekmēt dalībvalstu tirdzniecību. Tāpēc pasākumi veido valsts atbalstu atbilstīgi EK Līguma 87. panta 1. punktam.

(129)

KBN subsīdijas PLN 1 328 000 apmērā arī ir ekonomisks labums uzņēmumam HSCz un tāpēc veido valsts atbalstu, jo tās līdzīgi kā HCz gadījumā ietekmē tirdzniecību un draud radīt konkurences traucējumus.

(130)

Komisija tomēr nesaskata priekšrocības attiecībā uz HSCz valsts nodevu novēloto samaksu. Tā kā HSCz nebija nonācis grūtībās, tad Komisijai nav pamata domāt, ka privātais kreditors valsts iestāžu vietā būtu izvēlējies piemērot savu parādsaistību īstermiņa atmaksu (56).

(131)

Turklāt HSCz samaksāja Polijas vispārējā likumdošanā noteiktos procentus par nokavētajiem maksājumiem, kuri pārsniedza Komisijas bāzes likmi. Komisija atgādina, ka saskaņā ar Procedurālās regulas 14. pantu nelikumīgā atbalsta procedūras mērķis ir noteikt atgūstamo summu, lai panāktu tādu situāciju, kad atbalsts nebūtu bijis piešķirts. Ja tomēr atbalsta saņēmējs ir atmaksājis subsīdiju ar summu, kas vienāda vai lielāka par saliktajiem procentiem no atbalsta piešķiršanas dienas līdz tā atmaksas dienai saskaņā ar Komisijas praksi, šis pasākums vairs neveido valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(132)

Likumā noteiktie procenti, kas no 2002. līdz 2004. gadam svārstījās no 16 % līdz 12,25 % (sk. 99. punktu), patiesi pārsniedz bāzes likmi, ko Komisija piemēro atbalsta atmaksai. Tas atbilstoši 9. pantam Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (še turpmāk – “Īstenošanas regula”) (57), ir starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likme iepriekšējā gada trīs mēnešos, plus 75 pamata punkti. Šī bāzes likme Polijai 2004. gada 1. maijā bija 7,62 % (58). Līdz 2004. gadam Polijā nebija starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likmes. Taču jebkurā gadījumā arī citi rādītāji, piemēram, viengadīgo valsts obligāciju vidējā peļņa, nepārprotami bija zemāki (2002. gadā – 8,24 %, 2003. gadā – 5,34 % un 2004. gadā – 6,63 %).

(133)

Valsts atbalstu var veidot tikai to maksājumu atlikšana, ko piešķir Čenstohovas nodokļu iestāde un uzņēmums PFRON, kopumā PLN 62 116,09 apmērā, un kas nav samaksāti.

(134)

Atbalstu, ko no 1997. gada jūnija līdz 2002. gada maijam PLN 25 161 072,08 apmērā saņēma HCz, piešķīra, ievērojot to, ka atbilstoši VPP un 8. protokolam tas apstiprināms kā valsts atbalsts, taču vēlāk uzņēmuma bankrota dēļ to neņēma vērā. Tā kā saskaņā ar 8. protokolu šis atbalsts nav atļauts, tas joprojām ir atbalsts, ko aizliegts sniegt pārstrukturēšanai, ja vien tas nav saderīgs atbalsts saskaņā ar citiem valsts atbalsta noteikumiem.

(135)

Komisija norāda, ka valsts atbalsta noteikumi tērauda rūpniecībai līdz 2002. gada 23. jūlijam bija ietverti Komisijas 1996. gada 18. decembra Lēmumā Nr. 2496/96/EOTK, ar ko nosaka Kopienas noteikumus valsts atbalstam tērauda rūpniecībai (59) (še turpmāk – “Tērauda rūpniecības atbalsta kodekss”) (60).

(136)

Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksa 2. pants pieļauj atbalstu saskaņā ar P&A pamatnostādnēm. Komisija uzskata, ka pieci pasākumi PLN 5 461 620 apmērā, ko pieņēmis KBN, nav uzskatāmi par pamatojumu tam, lai nopietni apšaubītu to saderību ar P&A pamatnostādnēm atbilstoši Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. punkta 2. apakšpunktam (61).

(137)

Pirmkārt, lai gan uz subsīdijām, kuras KBN piešķīra uzņēmumam HCz, tieši neattiecas KBN prezidenta 2001. gada 30. novembra programma par kritērijiem finansiālā atbalsta piešķiršanai zinātnē (kuru Komisija kā pastāvošu atbalstu ir pieņēmusi atbilstoši Pievienošanās līguma IV pielikuma 6. PL pasākumam), šķiet, ka Polija savu atbalstu nevērtēja citādi arī pirms programmas apstiprināšanas. Patiesībā Polija vēl VPP norādīja “KBN līdzekļus” kā “atļautā valsts atbalsta instrumentus subsīdiju ziņā pētniecībai un attīstībai” (62). Komisija novērtēja šo valsts pārstrukturēšanas programmu un 2003. gada jūlijā ar Padomes lēmumu to apstiprināja (sk. 27. punktu).

(138)

Otrkārt, pasākumi atbilst P&A pamatnostādnēm. Atbalsts viennozīmīgi ir sniegts P&A mērķim. Turklāt tas joprojām ir mazāks par saderīgam atbalstam P&A pamatnostādnēs norādīto maksimālo robežu, ņemot vērā vēl 10 %, jo atbalsta saņēmējs atradās 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajā reģionā (63). Tas ir atbalsts rūpnieciskai izpētei un ir zemāks par maksimālo robežu 60 % (69. punkta 1., 2. un 4. apakšpunkts) vai atbalsts rūpnieciskai pētniecībai vai pirms konkurences attīstībai un ir zemāks par minētajai attīstībai noteikto maksimālo robežu 35 % (69. punkta 3., 4. un 5. apakšpunkts). Turklāt atbalsts bija patiesi stimulējošs, jo Polijas iestādes ir pārliecinoši parādījušas, ka HCz bez atbalsta nebūtu īstenojis P&A.

(139)

Tāpēc Komisija uzskata, ka tā nebūtu iebildusi pret KBN pasākumu no 1997. līdz 2001. gadam saskaņā ar Pievienošanās līguma IV pielikumu un ka tas ir saderīgs P&A atbalsts, bet nav pārstrukturēšanas atbalsts 8. protokola nozīmē.

(140)

Tomēr, kas attiecas uz pārējo atbalstu darbības un nodarbinātības jomā PLN 19 699 452 apmērā, Komisija Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksā neatrod noteikumus, atbilstoši kuriem atbalsts varētu būt saderīgs. Tas neapšaubāmi nav atbalsts P&A vai slēgšanai (4. pants). Turklāt šis darbības atbalsts nav atļauts, ievērojot Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (64). Jebkurā gadījumā Polijas iestādes neizmantoja atkāpes ne saskaņā ar Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksu, ne EK noteikumiem.

(141)

Ievērojot to, ka uz šiem pasākumiem neattiecas neviens cits EOTK Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksā noteiktais izņēmums, Komisija saskaņā ar Tērauda rūpniecības atbalsta kodeksa 1. pantu uzskata šos pasākumus par pārstrukturēšanas atbalstu, kas saskaņā ar 8. pantu uzskatāms par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

(142)

KBN 2002. un 2003. gadā uzņēmumam HSCz piešķīra PLN 1 380 000. Šo atbalstu var uzskatīt par pastāvošu atbalstu atbilstoši Pievienošanās līguma IV pielikuma 6. PL pasākumam. Polija apstiprināja, ka atbalsts tika piešķirts atbilstoši 6. PL pasākumā noteiktajai shēmai. Attiecīgi šie pasākumi neliek nopietni apšaubīt to saderību ar P&A pamatnostādnēm, ievērojot Pievienošanās līguma IV pielikuma 3. panta 2. punktu.

(143)

Ņemot vērā tā atbalsta saderību, ko KBN piešķīra uzņēmumam HSCz, potenciālā nesaderīgā atbalsta summa, ko saņēma HSCz, ir PLN 62 116,09 (apmēram EUR 13 077). Tomēr šī summa atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (65), tāpēc ļauj Komisijai secināt, ka šis pasākums neveido valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(144)

Visu šo iemeslu dēļ Komisija secina, ka pasākumi, kurus Polija īstenoja, pārstrukturējot HCz, bastoties uz 2003. gada 7. augusta pārstrukturēšanas plānu, kas grozīts 2003. gada 1. decembrī un 2004. gada 30. aprīlī, neveido valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Turklāt pasākumi, kurus Polija īstenoja HSCz darbībai, arī neveido valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Subsīdijas, ko KBN piešķīra HCz un HSCz P&A mērķiem, ir saderīgas ar kopējo tirgu.

(145)

Tomēr pārstrukturēšanas atbalsts PLN 19 699 452 (EUR 4,1 miljonu) apmērā, ko no 1997. līdz 2002. gadam saņēma HCz, nav saderīgs ar kopējo tirgu un saskaņā ar 8. protokola 18. punktu ir jāatmaksā.

(146)

Atmaksājumu pieprasīs uzņēmumam, kurš patlaban gūst labumu no šī atbalsta. Atbalsta piešķiršanas brīdī ekonomiskā struktūra, kas saņēma atbalstu, bija pieskaitāma juridiskajai personai HCz. Tā kā sākotnējā uzņēmuma HCz aktīvi un saistības ir sadalīti trim tiesību pārņēmējiem uzņēmumiem RFG, MH un Operatoram, tad ekonomiskā struktūra, kas saņem atbalstu, vairs nav pieskaitāma juridiskajai personai HCz, bet jāpaplašina, lai tā attiektos arī uz uzņēmumiem, kuri saņēma HCz aktīvus un saistības. Tāpēc atbalstu pieprasīs atmaksāt uzņēmumiem HCz, RFG, MH un Operatoram, kuri ir solidāri un katrs atsevišķi atbildīgi.

(147)

Par atgūstamajām summām aprēķina procentus saskaņā ar Īstenošanas regulā paredzētajiem noteikumiem. Īstenošanas regulas 9. panta 4. punktā jo īpaši noteikts, ka tad, ja starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likmes nav pieejamas, Komisija ciešā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti drīkst noteikt valsts atbalsta atgūšanas procentlikmi, par pamatu izmantojot citu metodi un tai pieejamo informāciju. Tā kā Polijai laikā, kad tika piešķirts nesaderīgais atbalsts, starpbanku mijmaiņas darījumu piecu gadu likmes nebija pieejamas, atgūšanai piemērojamā procentlikme jānosaka, izmantojot pieejamu procentlikmi, kas uzskatāma par minētajam periodam atbilstošu procentlikmi.

(148)

Polija paziņoja par valsts pārstrukturēšanas plāna grozīšanu, lai darītu zināmu, ka HCz tiks nevis likvidēta, bet bez valsts atbalsta pārstrukturēta. Komisija neiebilst šādām izmaiņām atbilstoši 8. protokola 10. punktam.

(149)

Saskaņā ar 8. protokola 10. punktu “visas turpmākās kopējā pārstrukturēšanas plāna izmaiņas un individuālie plāni jāsaskaņo ar Komisiju un attiecīgos gadījumos ar Padomi.” Tā kā Komisijas lēmums attiecas uz valsts atbalstu, jāatsaucas uz EK Līguma 88. panta un Regulas Nr. 659/99 procedūras noteikumiem. Šajā sakarā lēmumus pieņem Komisija, izņemot gadījumus, kad lēmumu pārdomāt atbalsta saderību pamato ārkārtēji apstākļi 88. panta 2. punkta trešās daļas nozīmē.

(150)

Tāpēc Komisija ir tiesīga apstiprināt ierosinātās izmaiņas, jo galvenie rādītāji, kas norādīti protokolā par valsts atbalstu, jauda un grafiks, kā arī valsts atbalsta proporcionalitāte nemainās (66). Pašreizējā VPP izmainīšana nekādi neietekmēs 8. protokolu. HCz nekļūs par atbalsta saņēmēju 8. protokola nozīmē, kā arī nemazināsies Polijas tērauda rūpniecībai paredzētā kopējā jauda, kas noteikta saskaņā ar 7. punktu.

(151)

Turklāt Polija ir pietiekami pamatojusi šīs izmaiņas. HCz pārstrukturēšana patiesi, šķiet, ir uz tirgus nosacījumiem balstīta iespēja, un iepriekšminētais novērtējums ir parādījis, ka HCz, pretēji 2003. gadā uzskatītajam, ir iespējams pārstrukturēt bez valsts atbalsta.

(152)

Tomēr Komisija uzskata, ka tā nevar pieņemt atbalstu, kas no 1997. līdz 2002. gadam bija piešķirts uzņēmumam HCz. Šī atbalsta pieņemšana nozīmētu to, ka HCz būtu iekļaujams atbalsta saņēmēju sarakstā, palielinot iespējamā valsts atbalsta summu, kas piešķirama Polijas tērauda rūpniecībai, kas tādējādi mainītu līdzsvaru starp valsts atbalsta saistībām un konkurences traucējumiem. Komisija jebkurā gadījumā šādas izmaiņas apstiprinātu tikai ar Padomes piekrišanu.

(153)

Komisija HCz un HSCz meitas uzņēmumu pārdošanu neuzskata par 8. protokola 4. punkta neievērošanu.

(154)

8. protokola 4. punktā ir noteikts, ka “Saņēmējuzņēmums nav tiesīgs

Valsts pārstrukturēšanas plānā (sk. 26. punktu) bija atkārtoti norādīts, ka šā noteikuma nolūks ir novērst to, ka saņēmējs atbilstoši 8. protokolam iegādājas HCz aktīvus vai akcijas.

(155)

Komisija uzskata, ka šajā gadījumā jāņem vērā 8. protokola 4.a punkts nevis 4.b punkts, jo tas paredz nevis aktīvu, bet akciju pārdošanu, kas uzskatāma par apvienošanos (67). Patiesībā stratēģiskais investors iegādāsies tikai uzņēmumu akcijas nevis atsevišķus aktīvus. Turklāt 4.b punkta piemērošana paredz HCz bankrotu, kas nav pasludināts.

(156)

Komisija nesaskata 8. protokola 4.a punkta noteikumu pārkāpšanu, jo tas nepārprotami adresēts 8. protokolā paredzētajiem saņēmējiem, un ne Donbass, ne LNM nav saņēmēji 8. protokola nozīmē.

(157)

LNM patiesi ir iegādājies [atbalsta] saņēmēju – MSP. Tomēr Komisijai nav pierādījumu, ka LNM rīkojas MSP uzdevumā vai kā šā uzņēmuma pārstāvis. LNM un MSP darbojas kā neatkarīgi un atsevišķi uzņēmumi. Pat tad, ja Komisija izprastu iepriekšminētā noteikuma loģisko pamatojumu, kas paredz šķērssubsidēšanas aizliegšanu starp atbalsta saņēmējiem (iespējams MSP) un tiem, kuri to nesaņem (šai gadījumā HCz), tā guvusi pietiekamu pārliecību, ka jebkurš pircējs atturēsies no HCz šķērssubsidēšanas, izmantojot atbalstu, kas saņemts saskaņā ar valsts pārstrukturēšanas programmu. Ne vien Polija, bet arī LNM ir izklāstījis iepriekš minētos apsvērumus (sk. 79. un 106. punktu), lai uzsvērtu šādu pārliecību,

(1)

Beļģija ar 2005. gada 22. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 27. jūnijā, paziņoja Komisijai par savu projektu sniegt atbalstu uzņēmumam Ford Genkā. Komisija 2005. gada 27. jūlija vēstulē lūdza iesniegt papildu informāciju, Beļģijas iestādes uz šo vēstuli atbildēja ar 2005. gada 15. septembra vēstuli, kas tika reģistrēta tajā pašā dienā.

(2)

Komisija ar 2005. gada 9. novembra vēstuli informēja Beļģiju par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecība uz šo atbalstu. Pēc tam 2005. gada 25. novembrī notika sanāksme ar Beļģijas iestādēm.

(3)

Beļģijas iestādes iesniedza savus apsvērumus ar 2006. gada 13. janvāra vēstuli, kas tika reģistrēta tajā pašā dienā.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2006. gada 25. februārī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus attiecībā uz konkrēto pasākumu, bet nesaņēma nevienu apsvērumu no šīm personām.

(5)

Atbalsta saņēmējs ir Ford-Werke GmbH, Fabrieken te Genk (še turpmāk “Ford Genk”). Ford-Werke GmbH ir daļa no Ford Motor Company. Rūpnīcu atvēra 1964. gadā. 2003. gada beigās Ford Europe vispārējas pārstrukturēšanas ietvaros tā piedzīvoja ievērojamu darbinieku skaita samazināšanu, kas skāra apmēram 3 000 darbiniekus. Tajā pašā laikā sabiedrība paziņoja par ieguldījumu programmu aptuveni 700 miljonu euro apmērā, kas galvenokārt veltīta jaunai, elastīgai ražošanas sistēmai. Šī programma paredzēja, ka esošā Mondeo modeļa ražošana tiktu papildināta ar nākamās paaudzes Galaxy un kādas trešās automašīnas ražošanu. Pašreiz rūpnīca nodarbina apmēram 5 000 personas. 2004. gadā rūpnīcā tika saražotas 207 163 automašīnas. Beļģijā Ford grupa ir arī pārstāvēta Gandā ar Volvo rūpnīcu.

(6)

Saskaņā ar Beļģijas sniegto informāciju mācību programmas kopējās kompensējamās izmaksas ir 33,84 miljoni euro. Šī kopsumma ietver speciālo mācību elementus 25,34 miljonu euro apmērā un vispārējo mācību pasākumus 8,5 miljonu euro apmērā.

(7)

Kompensējamās izmaksas, ka arī to attiecīgās summas, kas ņemtas vērā programmā, ir:

(8)

Kopējās kompensējamās izmaksas sadalās šādi, ņemot vērā izdevumu veidu:

(9)

Ierosināto atbalstu veido tiešā subsīdija uzņēmumam Ford Genk EUR 12 279 423 apmērā laikposmā no 2004. līdz 2006. gadam. No šīs summas EUR 4 677 408 (38 %) atbilst vispārējo mācību atbalstam, un EUR 7 602 015 (61 %) – speciālo mācību atbalstam. Flandrijas kopienai (Vlaamse Gemeenschap) atbalsts jāpiešķir “ad hoc” atbalsta veidā. Beļģija nodrošināja to, ka mācību atbalsts netiks apvienots ar citiem atbalstiem, lai segtu vienas un tās pašas izmaksas.

(10)

Iepriekšminētā atbalsta summa sniedz 55 % atbalsta intensitāti vispārējām mācībām un 30 % intensitāti speciālajām mācībām.

(11)

Komisija lēmumā uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru izteica savas šaubas par 1) veidu, kā Beļģijas iestādes interpretē kompensējamo izmaksu lielumu, un 2) ierosināto dažu posteņu klasifikāciju kā speciālās mācības vai kā vispārējās mācības.

(12)

Attiecībā uz kompensējamām izmaksām Komisijai radās jautājumi par dažu turpmāk norādīto izdevumu, ko paredzējusi Beļģija, saderību ar 4. panta 7. punktu Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 68/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu mācību atbalstam (3):

(13)

Attiecībā uz sadalījumu starp “speciālajām” un “vispārējām” mācībām Komisija baidās, ka Beļģijas iestādes dažiem projekta izdevumiem ir piemērojušas pārāk plašu vispārējo mācību definīciju. Komisijas šaubas jo īpaši attiecas uz “konsultāciju pakalpojumu izmaksu” un “ārpus ražošanas līnijas esošā personāla izmaksu” posteņiem. Saskaņā ar Beļģijas iestādēm Ford Genk mācību dienests uzskata, ka apmēram 70 % no šiem izdevumiem attiecās uz vispārēja rakstura mācībām. Tomēr netika sniegts neviens pierādījums, lai pamatotu šo paziņojumu.

(14)

Atbildot uz formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, Beļģijas iestādes sniedza šādas piezīmes:

(15)

Beļģijas paziņotais pasākums attiecībā uz uzņēmumu Ford Genk ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tas ir piešķirts subsīdijas veidā, ko finansēs valsts, vai no valsts līdzekļiem. Pasākums ir selektīvs, jo attiecas tikai uz Ford Genk, un var Kopienā radīt konkurences traucējumus, piešķirot šim uzņēmumam priekšrocību pār citiem konkurentiem, kuri šādu atbalstu nesaņem. Visbeidzot, automobiļu tirgus ir raksturīgs ar intensīvu tirdzniecību dalībvalstu starpā, un atbalsts varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(16)

Beļģija lūdz, lai atbalsts tiktu apstiprināts, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 68/2001. Atbalsts tiešām ir saistīts ar mācību programmu.

(17)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 68/2001 5. pantu, ja vienam uzņēmumam piešķirtā atbalsta summa vienam mācību projektam pārsniedz EUR 1 000 000, nepiemēro atbrīvojumu paziņošanas prasības, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā. Komisija norāda, ka šajā sakarā paredzētais atbalsts ir 12 279 423 euro, ka tas ir jāpiešķir vienam uzņēmumam un ka mācību projekts ir individuāls projekts. Tātad Komisija uzskata, ka paziņošanas prasība attiecas uz ierosināto atbalstu un ka Beļģija to ir ievērojusi.

(18)

Regulas (EK) Nr. 68/2001 16. apsvērumā ir paskaidrots, kāpēc šāda veida atbalsts nevar tikt atbrīvots no paziņošanas prasības. “Ir lietderīgi, lai lielas atbalsta summas Komisija novērtētu atsevišķi pirms to izmantošanas.”

(19)

Tiklīdz Komisija novērtē individuālu mācību atbalstu, uz kuru, ņemot vērā tā summu, neattiecas Regulā (EK) Nr. 68/2001 paredzētais atbrīvojums un kurš tātad ir jānovērtē, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tā izmanto tos pašus vadošos principus, kas norādīti Regulā (EK) Nr. 68/2001. Ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. apsvērumu, saskaņā ar kuru Komisija vērtēs paziņojumus, jo īpaši ņemot vērā minētajā regulā izklāstītos kritērijus, Komisija turklāt pārbaudīs, vai visas attaisnotās izmaksas var tikt apstiprinātas, no jauna izmantojot savas plašās diskrecionārās pilnvaras, pamatojoties uz Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šādi pasākumi ir jānovērtē tā, lai nodrošinātu konsekventu lēmuma pieņemšanas praksi un vienlīdzīgu attieksmi (4).

(20)

Komisijai novērtējumā par attiecīgā pasākuma saderību ar kopīgo tirgu ir jāpārbauda, vai visi punkti attiecībā uz kuriem tā bija izteikusi šaubas, uzsākot formālu izmeklēšanas procedūru, ir atbilstīgi kopējam tirgum saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 68/2001 un Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Jo īpaši:

(21)

Komisija norāda, ka Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 7. punktā ir paredzēts, ka mācību projekta kompensējamās izmaksas ir šādas:

(22)

Beļģija sniedza ieskatu par mācību izmaksām, kas Komisijai ļauj identificēt ierosinātās kompensējamās izmaksas. Saskaņā ar Beļģijas iesniegto informāciju mācību projektā apmācāmā personāla izmaksas nepārsniedz pārējo kompensējamo izmaksu kopsummu.

(23)

Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 7. punkta d) apakšpunktā paredzēts, ka instrumentu un iekārtas amortizācija var tikt pieļauta kā potenciāli kompensējamas izmaksas tādā mērā, kādā tos izmanto vienīgi mācību projektam. Iespējami kompensējamajās izmaksās nav nevienas piebildes par ēkām. Šajā lietā “mācību telpas” sastāv no dažādām iekārtām, kas ierīkotas telpās, kas atdalītas ar stikla sienām. Šīs telpas tiek izmantotas mācībām. Tā kā tās atrodas rūpnīcā, tās nav ēkas, un var uzskatīt, ka tās atbilst Regulā (EK) Nr. 68/2001 noteiktajai kategorijai “instrumenti un iekārtas”

(24)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka šīs telpas ietilpst kompensējamās izmaksās.

(25)

Komisija norāda, ka lieliem uzņēmumiem ir vairāk iespēju, ka tiem ir pašiem savs mācību dienests un tie mazāk lūdz ārējo konsultantu pakalpojumu palīdzību. Lai atbalsta pasākums būtu saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam ir jābūt proporcionālam mērķim, un tas nedrīkst radīt konkurences traucējumus, kas būtu pretēji kopējām interesēm. Tāpēc Komisija uzskata, ka tas būtu diskriminējoši attiecībā uz lielu uzņēmumu kategoriju, ja neļautu piemērot Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 7. punkta, e) apakšpunktu izmaksām, ko rada iekšēji mācību dienesti. Tātad Komisija piekrīt klasificēt šīs izmaksas kā kompensējamos izdevumus.

(26)

Komisija piemēros tādus pašus kritērijus kā šajā lēmumā jebkuram analoģiskam gadījumam, kas tai tiks paziņots.

(27)

Komisija tomēr noraida Beļģijas iestāžu argumentu, ka visas attiecīgās izmaksas ir jāuzskata par vispārējo mācību izmaksām. Tā uzskata, ka konsultāciju pakalpojumiem ir tāds pats raksturs (vispārējs/speciāls) kā mācību darbībām, uz kurām tie attiecas. Lai izvairītos no jebkādas šo konsultāciju pakalpojumu izmaksu pārmērīgas kompensēšanas, mācību dienesta izdevumi saskaņā ar “vispārēja” vai “speciāla” rakstura mācībām ir tātad jāpakļauj tādai pašai atbalsta maksimālai intensitātei kā atbilstošā mācību darbība. Vispārējo mācību projekta ietvaros mācību dienesta izmaksas tiks tātad sadalītas “vispārējās” un “speciālās” izmaksās tādā mērā, kā projektā ietvertās “vispārējās” un “speciālās” mācību darbības. Šajā gadījumā, pamatojoties uz mācību pasākumiem, attiecībā uz kuriem Komisija atļauj atbalstu, iegūsim 57,8 % vispārējām mācībām un 42,2 % speciālām mācībām.

(28)

Lielāka atbalsta intensitāte radītu nesamērīgus konkurences traucējumus. Komisija jo īpaši uzskata, ka uzņēmumu pienākums segt samērīgu izmaksu daļu padara pasākumu efektīvāku un iespējamāku. Tāpēc tā uzskata, ka lielāka atbalsta intensitāte pasliktinātu tirdzniecības nosacījumus, kas būtu pretēji kopējām interesēm. Šī pasākuma daļa tātad nevar tikt uzskatāma par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(29)

Pirms izlemt par pārstrukturēšanas pasākumiem, uzņēmums salīdzina nākotnē gaidāmo izmaksu samazinājumu pašreizējo vērtību ar pārstrukturēšanas izmaksām. Darbinieku, kuri pēc pārstrukturēšanas veiks jaunus pienākumus, apmācības izdevumi ir daļa no normālām un pārstrukturēšanai nepieciešamām izmaksām. Ja uzņēmums ir nolēmis atlaist lielu daļu sava personāla, iepriekšminēto darbinieku pagaidu apmācība ir nepieciešama, lai nodrošinātu ražošanas un kvalitātes nepārtrauktību. Uzņēmumam nav citas izvēles, kā paciest šīs mācību izmaksas attiecībā uz to darbaspēku, kas paliek, lai aizstātu atlaistā personāla prasmes. Līdz ar to attiecīgais atbalsts tikai subsidēs uzņēmuma pārstrukturēšanai nepieciešamas un normālas izmaksas, kuras tam tāpat rastos, pat ja nebūtu atbalsta. Tātad tas nešķiet nepieciešams, un jebkurā gadījumā tā rezultātā netiks veiktas papildu mācības.

(30)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 68/2001 ir izskaidrota mācību atbalsta loģika: mācībām parasti ir pozitīva ārējā ietekme uz sabiedrību kopumā, jo tā palielina kvalificētu darbinieku kopumu, no kura var izvēlēties citi uzņēmumi, un uzlabo Kopienas ražošanas konkurētspēju. Tomēr attiecīgajā gadījumā konkrētā pārstrukturēšana samazinās kvalificētu darbinieku kopumu; šķiet, ka tā ir pretēja Regulā (EK) Nr. 68/2001 skaidri noteiktajam mērķim.

(31)

Lai atbalsta pasākums būtu saderīgs ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam ir jābūt proporcionālam mērķim, un tas nedrīkst radīt konkurences traucējumus, kas būtu pretēji kopējām interesēm. Tā kā Ford Europe ir viens no galvenajiem Kopienas automobiļu ražošanas tirgus dalībniekiem, šķiet, ka tirgus spēkiem vieniem pašiem būtu jāpietiek, lai nodrošinātu mācības, kas izriet no attiecīgās pārstrukturēšanas. Tātad ikviens atbalsts šīm mācībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 68/2001 11. apsvērumu būtu lielāks nekā minimums, kāds vajadzīgs Kopienas mērķa sasniegšanai, kuru nav iespējams sasniegt ar tirgus spēkiem vien, un līdz ar to tas radītu nepamatotus konkurences traucējumus. Šajā sakarā Komisija jo īpaši ievēro to, ka, neskatoties uz procedūras uzsākšanas lēmumā izteiktajām šaubām, Beļģija nav paskaidrojusi, kāpēc uzņēmums nebūtu uzsācis mācības bez atbalsta.

(32)

Tātad Komisija uzskata, ka attiecībā uz šīm pārstrukturēšanas izmaksām mācību atbalstu nevar piešķirt.

(33)

Jau gadu Komisija ir apkopojusi pierādījumus tam, ka daži automobiļu ražotāji liek ražošanas rūpnīcām, kuras atrodas dažādās dalībvalstīs, konkurēt vienai ar otru, lai ražotu jaunus modeļus. Plānojot ražot jaunu modeli, tie salīdzina vairākas ražošanas vietas un tad izvēlas, pamatojoties uz visām ražošanas izmaksām, t.i., visi izmaksu veidi, bet arī pamatojoties uz jebkādiem valdību atbalstiem, jo īpaši mācību atbalstiem. Saskaroties ar šo ekonomikas realitāti un ņemot vērā no tās izrietošo risku, ka daži mācību atbalsti nesniedz ieguldījumu kopējo interešu mērķim, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 68/2001 10. apsvērumā, bet ir tikai darbības atbalsts, kas rada konkurences traucējumus, Komisijai ir rūpīgāk jāizskata atbalsta vajadzīgais raksturs, “lai nodrošinātu, ka valsts atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kāds vajadzīgs Kopienas mērķa sasniegšanai, kuru nav iespējams sasniegt ar tirgus spēkiem vien” (minētās regulas 11. apsvērums) (5). Šis novērtējums ir jo īpaši pamatots, jo pašlaik automobiļu nozarē ir raksturīgs jaudas pārpalikums.

(34)

Komisija iepriekšējās lietās nav detalizēti analizējusi speciāla mācību atbalsta vajadzību jaunu modeļu izlaišanas izmaksām (6). Tomēr tai tas ir jādara, ja tā konstatē, ka ekonomiskie apstākļi konkrētajā tirgū ir mainījušies. Eiropas Kopienu Tiesa 52. punktā 2003. gada 30. septembra spriedumā apvienotajās lietās C-57/00 P un C-61/00 P (7) norādīja, ka, “lai kāda pagātnē būtu bijusi Komisijas interpretācija attiecībā uz Līguma 92. panta 2. punkta c) apakšpunktu (tagadējais 87. panta 2. punkta c) apakšpunkts), tā nevar ietekmēt Komisijas tā paša noteikuma interpretācijas pareizību strīdīgā lēmumā un attiecīgi tās derīgumu.” Tādā pašā veidā Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesa 177. punktā 2005. gada 15. jūnija spriedumā lietā T-171/02 (8) ir norādījusi: “Komisijas lēmuma, kurā tika atzīts, ka jaunais atbalsts neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tiek piemērots EKL 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts, likumība ir izvērtējama vienīgi saistībā ar šo pantu un nevis ar Komisijas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, pieņemot, ka šāda iepriekšējā prakse tiek konstatēta”.

(35)

Komisija norāda, ka automobiļu rūpniecībā jauna modeļa ražošana ir vajadzīga, lai saglabātu konkurētspēju. Jauna modeļa izlaišana tātad ir normāls un regulārs faktors automobiļu rūpniecībā. Lai ražotu jaunus modeļus, automobiļu ražotājiem ir jāapmāca savs darbaspēks strādāt ar jaunajām metodēm, kas jāievieš. Tādējādi mācību izmaksas, kas nepieciešamas un saistītas ar jauna modeļa ražošanas uzsākšanu, automašīnu ražotājiem parasti rodas tikai un vienīgi tirgus daļas saglabāšanai. Tādējādi minētie mācību pasākumi uzņēmumam būtu jāveic jebkurā gadījumā, jo īpaši arī tad, ja atbalsts netiktu piešķirts. Tātad šajā kontekstā mācību atbalsts nav vajadzīgs. Tas neiedrošina uzņēmumu uzsākt “papildu” mācību pasākumus papildus tiem, kas jau īstenoti, pamatojoties tikai uz tirgus konjuktūru. Tas segtu darbības izdevumus, kas normāli rodas uzņēmumam, un šādā veidā būtu darbības atbalsts, kas rada konkurences traucējumus.

(36)

Turklāt vienotas platformas instalācija Genkas rūpnīcā atļautu, bez šaubām, jauno modeļu efektīvāku ražošanu. Tādējādi uzņēmums tiešā veidā gūtu labumu no vienotas platformas. Tātad pietiek tikai ar tirgus konjuktūru, lai rosinātu uzņēmumu uzņemties šādu ražošanas procesa racionalizāciju un segtu attiecīgās mācību izmaksas. Šajā sakarā atbalsts nav nepieciešams, jo tas segtu normālas uzņēmuma reorganizēšanas izmaksas.

(37)

Turklāt tie paši argumenti, kas izklāstīti 31. apsvērumā attiecībā uz atbalsta proporcionalitāti un nepamatotu konkurences traucējumu aizliegumu, kā nosacījumi, lai nodrošinātu atbilstību Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, tiek piemēroti mācībām, kas saistītas ar jaunu modeļu ražošanas uzsākšanu. Tātad ikviens atbalsts šīm mācībām būtu lielāks nekā minimums, kāds vajadzīgs Kopienas mērķa sasniegšanai, kuru nav iespējams sasniegt ar tirgus spēkiem vien, un līdz ar to tas radītu nepamatotus konkurences traucējumus, kas būtu pretēji kopējām interesēm. Šajā sakarā Komisija jo īpaši ievēro to, ka, neskatoties uz procedūras uzsākšanas lēmumā izteiktajām šaubām, Beļģija nav paskaidrojusi, kāpēc uzņēmums nebūtu uzsācis mācības bez atbalsta piešķiršanas.

(38)

Mācību atbalsts nevar tikt piešķirts attiecība uz jaunu modeļu izlaišanas izmaksām.

(39)

Atbildē uz formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmumu Beļģijas iestādes deva stingras un detalizētas garantijas tam, ka oficiālais atbalsta pieprasījums ir bijis pirms mācību programmas sākuma. Komisija uzskata, ka šīs garantijas ir pietiekamas, lai kliedētu šaubas, ko tā bija izteikusi procedūras uzsākšanas lēmumā.

(40)

Ņemot vērā iepriekš minētos argumentus, ir jāpielāgo projekta kompensējamās izmaksas, tās samazinot līdz 20,31 miljonam euro. No šīs summas 13,29 miljoni euro jeb 65 % no kopsummas atbilst tā personāla izmaksām, kas piedalās mācībās.

(41)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 7. punkta f) apakšpunktu šīs izmaksas ir kompensējamas līdz pārējo kompensējamo izmaksu kopsummai. Pamatojoties uz minēto, šajā gadījumā ir nepieciešams papildu pielāgojums, lai šīs izmaksas būtu vienādā līmenī ar citu izmaksu kopsummu (9). Šāda pielāgojuma rezultātā kompensējamo izmaksu kopsumma ir 14,04 miljoni euro.

(42)

Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. pantā ir noteikts dalījums starp speciālo mācību pasākumiem un vispārējo mācību pasākumiem.

(43)

Regulas (EK) Nr. 68/2001 2. panta d) apakšpunktā speciālās mācības ir definētas kā mācības, kuru mācību priekšmets ir tieši un galvenokārt izmantojams darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā atbalsta saņēmējā uzņēmumā un kas sniedz kvalifikāciju, kas nav plaši izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs vai ir izmantojama tikai ierobežoti.

(44)

Regulas (EK) Nr. 68/2001 2. panta e) apakšpunktā vispārējās mācības ir definētas kā mācības, kuru mācību priekšmets nav tieši un galvenokārt izmantojams tikai darbinieka pašreizējā vai nākamajā amatā atbalsta saņēmējā uzņēmumā, bet kas sniedz kvalifikāciju, kas lielā mērā ir izmantojama citos uzņēmumos vai citās darba nozarēs un tādēļ būtiski uzlabo darbinieka nodarbināmību.. Mācības uzskata par vispārējām, ja, piemēram, tās organizē dažādi neatkarīgi uzņēmumi kopā, vai ja dažādu uzņēmumu darbinieki var gūt labumu no mācībām.

(45)

Lai mācību atbalsts būtu saderīgs ar kopējo tirgu, tas nedrīkst pārsniegt kompensējamās maksimālās atbalsta intensitātes, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 68/2001 4. panta 2. un 3. punktā. Šis maksimālās robežas ir atkarīgas, cita starpā, no saņēmēja uzņēmuma lieluma, no reģiona, kurā uzņēmums atrodas, un no iesaistīto darbinieku kategorijas. Komisija norāda, ka Ford Genk ir liels uzņēmums, ka projekts atrodas reģionā (Limburgas province), kurš var saņemt atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu un ka apmācāmie neietilpst nevienā no neizdevīgu darbinieku kategorijām, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 68/2001 2. panta g) apakšpunktā. Šajos apstākļos atļautās maksimālās intensitātes ir 30 % speciālajām mācībām un 55 % vispārējām mācībām.

(46)

Komisija uzskata, ka atbildot uz formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanas lēmumu, Beļģija ir iesniegusi pietiekamu informāciju un garantijas par mācību raksturu. Tā Komisijai jo īpaši paziņoja ārējo uzņēmumu, kuri būs atbildīgi par vispārējām mācībām, nosaukumus. Beļģija tāpat apņēmās labot ex-post jebkādu novirzi ierosināto vispārējo mācību proporcijā. Attiecībā uz šāda veida labojumu tiks izdarīti Flandrijas reģiona ekonomisko dienestu revīzijas secinājumi (pamatojoties uz kuriem visbeidzot tiks noteikta vispārējo mācību precīza procentuālā daļa).

(47)

Komisija konstatē, ka konkrētā atbalsta pasākuma gadījumā nav piemērojamas atkāpes, kas minētas Līguma 87. panta 2. punktā, jo atbalsta pasākums neatbilst nevienam no tajās minētajiem mērķiem; turklāt Beļģija nav izvirzījusi nevienu argumentu šajā virzienā. Paziņotais atbalsts nav paredzēts, lai veicinātu kāda svarīga projekta īstenojumu visas Eiropas interesēs, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts tautsaimniecībā vai lai veicinātu kultūras un kultūras mantojumu saglabāšanu. Tāpēc Komisija uzskata, ka attiecībā uz atbalstu, kas paredzēts, lai segtu 7. apsvērumā minētās izmaksas, saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta b) vai d) apakšpunktu nevar piemērot atkāpi no valsts atbalsta nesaderības ar kopējo tirgu. Tāpat nevar piemērot atkāpi, kas minēta Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā, jo pasākumi, ir paredzēti, lai veicinātu mācības apgabalā, ko neaptver šis Līguma noteikums. Visbeidzot, Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts ir piemērojams, ja tas attiecas uz mācību un reģionālās attīstības veicināšanu; tas ir elements, kas tika ņemts vērā visā iepriekšējā izmeklēšanā.

(48)

Komisija uzskata, ka daļa no Beļģijas paziņotajiem pasākumiem, kādi tie aprakstīti 21. – 41. apsvērumā, attiecas uz izdevumiem, kas nav kompensējami, vai uz atbalstu, kas nav nepieciešams, lai veiktu attiecīgos mācību pasākumus. Šis atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu saskaņā ar nevienu Līgumā paredzēto atkāpi, un tādējādi tas ir jāaizliedz. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju atbalsts vēl nav bijis piešķirts; tāpēc nav jāveic tā atgūšana.

(49)

Pārējie priekšlikuma pasākumi, kas veido 14,04 miljonus euro kompensējamo izmaksu, kas atbilst atbalstam 6 240 555 euro apmērā, atbilst kritērijiem saderībai ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(1)

Ar 2004. gada 26. janvāra vēstuli, kas 2004. gada 11. februārī reģistrēta kā saņemta, Nīderlandes iestādes informēja Komisiju, ka tās vēlas piešķirt KG Holding NV (turpmāk tekstā – Kliq Holging vai KH) pārstrukturēšanas atbalstu saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (turpmāk tekstā – pamatnostādnes) (2). Pēc šī paziņojuma Komisija lūdza Nīderlandi 2004. gada aprīlī, augustā un novembrī sniegt papildu informāciju. 2004. gada decembrī Nīderlandes iestādes pieprasīja termiņa pagarinājumu atbildes sniegšanai, paskaidrojot, ka uzņēmums vēl nedarbojas pietiekami labi un ka cits uzņēmums, iespējams, ir ieinteresēts to pārņemt.

(2)

Ar 2005. gada 5. augusta vēstuli Komisija informēja Nīderlandi, ka attiecībā uz paziņoto pasākumu tā ir nolēmusi uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru.

(3)

Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu bija publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) . Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus komentārus par šo pasākumu.

(4)

Ar 2005. gada 7. septembra vēstuli Nīderlandes iestādes pieprasīja termiņa pagarinājumu komentāru sniegšanai par Komisijas lēmumu uzsākt tiesvedību, un Komisija ar 2005. gada 15. septembra vēstuli to piešķīra.

(5)

Nīderlande iesniedza savus komentārus un arī papildu informāciju ar 2005. gada 29. septembra vēstuli, kas reģistrēta kā saņemta 2005. gada 30. septembrī, ar 2006. gada 13. janvāra vēstuli, kas reģistrēta kā saņemta 2006. gada 18. janvārī, un ar 2006. gada 17. februāra vēstuli, kas reģistrēta kā saņemta 2006. gada 23. februārī.

(6)

No ieinteresētajām personām Komisija komentārus nesaņēma.

(7)

2002. gadā KH tika izveidots, Nīderlandes Darba un sociālo lietu reintegrācijas dienestus pārveidojot par privātu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (4). 2003. gada beigās KH būtiski samazināja darbinieku skaitu, ņemot vērā zaudējumu palielināšanos, kā arī inter alia nelabvēlīgos tirgus apstākļus un slikto vadību.

(8)

2003. gada novembrī Nīderlande paziņoja par savu plānu piešķirt uzņēmumam 45 miljonus euro lielu aizdevumu kā glābšanas atbalstu saskaņā ar pamatnostādnēm, lai tādējādi uzņēmums varētu turpināt darbību, kamēr tiek izstrādāts plaša mēroga pārstrukturēšanas plāns. 2003. gada decembrī Komisija atļāva piešķirt KH (5) glābšanas atbalstu līdz detalizēta pārstrukturēšanas plāna izziņošanai sešu mēnešu laikā.

(9)

KH ir kontrolakciju sabiedrība, kuras galvenais darbības virziens ir darbaspēka reintegrācijas pakalpojumu sniegšana Nīderlandes tirgū. Sākumā KH bija Nīderlandes valdības iestāde, kurā bija nodarbināti ap 3 000 darbinieku, bet 2002. gada 1. janvārī tas tika reģistrēts kā uzņēmums. Nīderlandes valsts ir vienīgais akcionārs. KH šobrīd ir nodarbināti aptuveni 700 cilvēki.

(10)

Papildu kontrolakciju sabiedrības reintegrācijas pasākumiem, kurus īstenoja meitasuzņēmums Kliq Reïntegratie (turpmāk tekstā – Oud Kliq vai OK), kurā bija nodarbināti 1 450 darbinieki, bija vēl viens meitasuzņēmums – Kliq Employability (turpmāk tekstā – KE) ar 200 darbiniekiem. Turklāt KH piederēja akciju kapitāla ieguldījumi sešos ļoti mazos meitasuzņēmumos un kopuzņēmumos, kas kopā ar KH turpmāk saukti par AD (andere dochterondernemingen – citi meitasuzņēmumi) un kuru darbinieku skaits ir no 4 līdz 20 darbiniekiem, proti, Kliq Experts, Brug un Instroomprojecten, Flexpay BV, Simnet BV, Kliq Match BV and Kliq Business School.

(11)

Divu lielāko meitasuzņēmumu pamatdarbības virzieni ir reintegrācija un nodarbinātības pakalpojumi. Šie pakalpojumi tiek sniegti cilvēkiem, kuri saskaras ar grūtībām darba meklējumos, tostarp invalīdiem, kā arī uzņēmumiem, kuriem ir grūti atrast cilvēkus, kas piemēroti konkrētam darbam.

(12)

Attiecīgais tirgus ir darbaspēka reintegrācijas pakalpojumu tirgus. Gan valsts, gan privātie uzņēmumi slēdz līgumus ar uzņēmumiem, kuri sniedz darbaspēka integrācijas pakalpojumus. Tomēr KH valsts sektors ir būtiskākais tirgus. Vietējās iestādes un UWV (organizācija, kas atbildīga par sociālo noteikumu īstenošanu) piedāvā slēgt līgumus ar tādiem uzņēmumiem kā KH. UWV tirgū KH pieder 16 % tirgus daļas; Alexander Calder (12 %), Argonaut (10 %) un Randstad (9 %) ir pārējie lielākie tirgus dalībnieki. Otrs svarīgākais KH tirgus ir to līgumu tirgus, ko piedāvā pašvaldības iestādes; šeit KH tirgus daļa ir aptuveni 38 %. Citi nozīmīgākie šā tirgus dalībnieki ir Alexander Calder (25 %) un TMP (25 %).

(13)

Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu KH būtu jāpārtrauc tā lielākā un zaudējumus nesošā meitasuzņēmuma OK darbība, jāpārdod vai jālikvidē visi uzņēmumi, kas ir daļa no AD, un jānodibina jauns, īpaši veidots meitasuzņēmums Kliq BV (turpmāk tekstā – Nieuew Kliq vai NK), kas turpinātu KH reintegrācijas uzņēmējdarbības virzienu (6). Saskaņā ar pārstrukturēšanas plānu NK ir uzņēmums, kam uzticēta KH ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošana.

(14)

Pārstrukturēšanas programmas pamata scenārija pamatelementi:

(15)

Šajā shēmā redzams KH struktūras un pārstrukturēšanas plānā noteikto īpašumtiesību pārskats.

Nīderlandes valsts

100 % īpašumtiesības

Glābšanas aizdevums 45 milj. EUR

KG Holding (KH)

Glābšanas aizdevums 9,25 milj. EUR

100 % īpašumtiesības

100 % īpašumtiesības

Glābšanas aizdevums 35,75 milj. EUR

100 % īpašumtiesības un kopuzņēmumi

Kliq B.V.

[New Kliq (NK)]

Kliq Reintegratie

[Old Kliq (OK)]

Slēdzams

Citi meitasuzņēmumi (OS)

Slēdzams/pārdodams

(16)

Nemitīgo nopietno grūtību dēļ KH un OK iesniedza pieteikumu par maksājumu pārtraukšanu, šo pieteikumu 2005. gada 20. janvārī Roterdamas tiesa un Utrehtas tiesa apmierināja. 2005. gada 7. februārīKH un OK pārņēmēji lūdza iepriekšminētās tiesas pārvērst maksājumu pārtraukšanu bankrotā. 2005. gada 8. februārī minētās tiesas beidzot atzina KH un OK bankrotu.

(17)

Laikā no 2003. gada beigām līdz 2004. gada beigām NK uzkrātie zaudējumi bija aptuveni 12 miljoni euro salīdzinājumā ar akciju kapitālu 5,75 miljonu apmērā, ko nodrošināja KH, kad tas tika izveidots. Turklāt NK nākotne bija ļoti neskaidra, jo uzņēmums nebija sasniedzis pārstrukturēšanas plānā izvirzītos mērķus un saskārās ar daudz nelabvēlīgākiem tirgus nosacījumiem, tāpēc ka tirgus sakarā ar regulārajām pārmaiņām tajā bija sarucis un pašvaldību iestādēm vairs netika prasīts daļu to budžeta novirzīt reintegrācijas pakalpojumiem.

(18)

2005. gada augusta lēmumā uzsākt procedūru Komisija secināja, ka pārstrukturēšanas atbalsts, ko Nīderlande grasījās piešķirt KH, 45 miljonus euro lielo glābšanas aizdevumu un tā procentus konvertējot akciju kapitālā, neatbilda prasībām, kādas noteiktas Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. Turklāt Komisija šaubījās, vai atbalsta summa patiešām bija ierobežota līdz prasītajam minimumam, un jo īpaši, vai atbalsta saņēmējam bija iespēja dot ievērojamu ieguldījumu no saviem resursiem. Tādējādi Komisija pauda šaubas par to, vai pārstrukturēšanas atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(19)

Ar 2005. gada septembra vēstuli Nīderlandes reaģēja uz Komisijas lēmumu uzsākt procedūru, sniedzot papildu informāciju par i) KH un OK bankrota procedūras attīstību, ii) NK finansiālo un saimniecisko darbību un iii) par tiesvedības – NK pret Nīderlandes valsti – attīstību. Pēdējais attiecas uz tiesību piemērošanas iesniegumu, ko NK iesniedzis kompetentajai Nīderlandes tiesai saistībā ar KH un OK bankrotu, lūdzot tiesu izdot rīkojumu valstij konvertēt akciju kapitālā 9,25 miljonus euro lielo uzņēmuma glābšanas aizdevumu, ko KH nodeva NK pēc tam, kad Komisija bija apstiprinājusi šo glābšanas atbalstu. Neņemot vērā faktu, ka saskaņā ar pamatnostādnēm šādam atbalstam ir jābūt uzņēmuma likviditātes atbalstam un pēc būtības īslaicīgam, kā arī, ka to var uzskatīt par ilgstošu atbalstu tikai pēc Komisijas apstiprinājuma pārstrukturēšanas atbalstam, 2005. gada vasarā Nīderlandes iestādes informēja Komisiju, ka attiecīgā Nīderlandes tiesa ir izdevusi tām rīkojumu konvertēt iepriekšminēto aizdevumu akciju kapitālā.

(20)

Tad ar 2006. gada janvāra vēstuli Nīderlande informēja Komisiju par NK bankrotu no 2005. gada 14. decembra, kā arī par sekojošo tiesvedību. Visbeidzot ar 2006. gada februāra vēstuli Nīderlande sniedza papildu informāciju par KH un OK bankrota tiesvedību.

(21)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu “ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(22)

Pirmkārt, pārstrukturēšanas atbalsts tiek piešķirts, konvertējot akciju kapitālā valsts piešķirtu glābšanas aizdevumu uzņēmumam KH, ieskaitot arī procentus no šā aizdevuma, un tādējādi tas nenoliedzami ir uzskatāms par valsts līdzekļiem. KH piešķirtais glābšanas aizdevums un tā konversija pārstrukturēšanas atbalstā piešķir tam tādu priekšrocību, kādu uzņēmums, kas nonācis šādās grūtībās un ir tuvu bankrotam, finanšu tirgū citādi nebūtu ieguvis.

(23)

Lai gan KH darbojas vienīgi Nīderlandes tirgū, nav izslēgts, ka priekšrocību piešķiršana KH kropļo vai draud izkropļot konkurenci un, iespējams, ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Turklāt, kā norāda Nīderlandes iestādes, Nīderlandes tirgū ir arī daži mazāki starptautiski dalībnieki, piemēram, TMP un Creyff's (Beļģijas uzņēmuma Solvus meitasuzņēmums). Tādējādi jāsecina, ka šī priekšrocība rada uzņēmumam labvēlīgākus apstākļus salīdzinājumā ar tā konkurentiem, tā kropļojot vai draudot izkropļot konkurenci un ietekmējot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(24)

Tātad izziņotais pasākums attiecībā uz KH ir jāuzskata par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē un attiecīgi jāizvērtē.

(25)

Komisijai šis atbalsts jāizvērtē kā ad hoc atbalsts. EK līguma 87. panta 2. un 3. punkts paredz izņēmumus EK līguma 87. panta 1. punktā minētā atbalsta vispārējai neatbilstībai.

(26)

Minētais atbalsta pasākums acīmredzami neatbilst EK līguma 87. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Izziņotajam atbalstam nav sociāla rakstura, tas nav piešķirts individuāliem patērētājiem, tas neatlīdzina dabas stihiju vai ārkārtēju notikumu radītus zaudējumus, un tas nav arī atbalsts, kas piešķirts atsevišķu to Vācijas Federatīvās Republikas nozaru ekonomikai, kuras ietekmējusi Vācijas sadalīšana.

(27)

Citi izņēmumi ir izklāstīti EK līguma 87. panta 3. punkta a) līdz d) apakšpunktā. Tā kā atbalsta galvenais mērķis nav reģionāls, bet gan attiecas uz grūtībās nonākuša uzņēmuma pārstrukturēšanu, vienīgi EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteiktais izņēmums ir piemērojams tādā ziņā, ka tas attiecībā uz piešķirtā valsts atbalsta apstiprināšanu paredz attīstības veicināšanu dažās tautsaimniecības nozarēs, kurās šādam atbalstam nav nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības nosacījumiem, ciktāl tas nav pretrunā vispārējām interesēm.

(28)

Lai izvērtētu glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstu, Komisija ir pieņēmusi iepriekšminētās pamatnostādnes. Nīderlande lūdza Komisiju izvērtēt atbalsta pasākumu saskaņā ar šīm pamatnostādnēm.

(29)

Pamatnostādņu 3.2. sadaļā (28. līdz 63. punkts), un jo īpaši 30. līdz 47. punktā, ir izklāstīti nosacījumi, kas jāievēro, lai Komisija varētu apstiprināt pārstrukturēšanas atbalstu. Turpmāk 30. līdz 55. punktā ir īsi izklāstīts izvērtējums.

(30)

Saskaņā ar pamatnostādņu 30. punktu uzņēmums ir jākvalificē kā grūtībās nonācis uzņēmums 2.1. sadaļas nozīmē (4. līdz 8. punkts). Saskaņā ar pamatnostādņu 6. punktu tipiskās pazīmes, kas liecina par to, ka uzņēmums nonācis grūtībās, ir zaudējumu palielināšanās, apgrozījuma samazināšanās, gatavās produkcijas krājumu palielināšanās, jaudas pārpalikums, naudas plūsmas samazināšanās, parādu summas pieaugums, procentu palielināšanās un neto aktīvu vērtības krišanās vai vai to vērtības zudums.

(31)

Pamatnostādņu 5.a punkts nosaka, ka uzņēmums ir grūtībās tad, ja vairāk nekā puse tā reģistrētā kapitāla ir izmantota un ja vairāk nekā viena ceturtdaļa šā kapitāla ir iztērēta pēdējo 12 mēnešu laikā.

(32)

Saskaņā ar paziņojumu, tā var raksturot KH situāciju. No 2002. gada 31. decembra grāmatvedības pārbaudes var secināt, ka (apvienotās) kontrolakciju sabiedrības reģistrētais kapitāls 2002. gada 1. janvārī bija aptuveni 73 miljoni euro. Tā paša gada beigās tas bija vairs tikai 22 miljoni euro. Tas ir pielīdzināms aptuveni 70 % samazinājumam. Turklāt deviņu mēnešu laikā līdz 2003. gada septembrim atkal bija būtiska lejupslīde.

(33)

Nīderlandes iestādes plāno piešķirt KH pārstrukturēšanas atbalstu. KH savukārt sadalīs šo atbalstu abiem tā meitasuzņēmumiem – NK un OK, lai pabeigtu pārstrukturēšanu.

(34)

Komisija uzskata, ka KH atbilstoši pamatnostādņu 4. līdz 8. punktā definētajam jēdzienam ir kvalificējams kā grūtībās nonācis uzņēmums un tādējādi ir tiesīgs saņemt pārstrukturēšanas atbalstu.

(35)

Atbalsta piešķiršana ir atkarīga no pārstrukturēšanas plāna īstenošanas, kas Komisijai jāapstiprina tādu individuālu pasākumu gadījumā, kāds ir šis. Proti, pamatnostādņu 31. līdz 34. punkts inter alia šādus nosacījumus.

(36)

Visupirms jānorāda, ka paziņotais pārstrukturēšanas plāns bija nepilnīgs, proti, Nīderlandes iestādes, piemēram, nebija iesniegušas jaunākos likviditātes plānojumus. Pārstrukturēšanas plānā Komisijai nebija sniegta visa nepieciešamā informācija, lai tā varētu veikt pilnīgu izvērtējumu saskaņā ar pamatnostādnēm. Komisijai bija jālūdz informācija par KH likviditātes izmaksām un jutīguma analīzi attiecībā uz dažādiem uzņēmējdarbības scenārijiem. Ņemot vērā KH uzņēmējdarbības virzību, Nīderlandes iestādes nekādi nevarēja laikus sniegt visu nepieciešamo informāciju.

(37)

Komisija jau no paša sākuma šaubījās, vai pārstrukturēšanas plāns varēs nodrošināt nepieciešamo apgrozījumu, ņemot vērā nepietiekamo iekšējo peļņas normu salīdzinājumā ar gaidāmo kapitāla peļņu, ņemot vērā nepietiekamos NK darbības rezultātus salīdzinājumā ar pārstrukturēšanas plāna kritērijiem, ņemot vērā tādas pastāvīgas un nopietnas strukturālas problēmas, kas radījušas KH grūtības, un visbeidzot ņemot vērā to, ka Nīderlandes iestādes nav pienācīgi novērtējušas atbalsta saņēmēju būtisko ieguldījumu pārstrukturēšanā no pašu resursiem. Visas šīs nopietnās problēmas kavēja pamatnostādņu prasību izpildi saistībā ar pārstrukturēšanas atbalsta apstiprināšanu.

(38)

Turklāt, kā noteikts 16. punktā, Komisija norāda, ka KH 2005. gada februārī tika atzīts par bankrotējušu. Tā kā KH saskaņā ar plānu nebija panācis nepieciešamo apgrozījumu, jāpiebilst, ka tā ilgtermiņa dzīvotspēju vairs nevar atjaunot ne ar pašreizējo, ne arī ar jebkādu grozītu pārstrukturēšanas plānu. Kā Nīderlandes iestādes norādījušas pēc formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas, jāpiebilst, ka pat NK, proti, īpaši izveidots uzņēmums, kura dēļ tika panākts apgrozījums, tika atzīts par bankrotējušu, tādējādi apstiprinot NK grūtības, kas atspoguļotas lēmumā par procedūras uzsākšanu un pārstrukturēšanas plāna nepiemērotību.

(39)

Tā kā nav ņemti vērā pamatnosacījumi attiecībā uz pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu saskaņā ar pamatnostādnēm, Komisija nevar apstiprināt pārstrukturēšanas plānu un tādējādi arī nevar atļaut piešķirt pārstrukturēšanas atbalstu. Tāpat arī nevar atzīt paziņoto pasākumu par saderīgu ar kopējo tirgu saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(40)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka nav nepieciešams detalizēti izvērtēt citus nosacījumus pārstrukturēšanas atbalsta apstiprināšanai atbilstoši pamatnostādnēm, tostarp arī pamatnostādņu 40. punktā ietverto prasību, ka atbalsta apmērs un intensitāte ir jāierobežo līdz nepieciešamajam minumumam un ka atbalsta saņēmējs veic ievērojamus ieguldījumus no saviem resursiem.

(41)

Atbilstoši pamatnostādņu 24. punktā noteiktajām prasībām glābšanas atbalsts KH sākotnēji tika piešķirts ne vairāk kā uz sešiem mēnešiem. Jāpiebilst arī, ka sešu mēnešu laikā no minētā glābšanas atbalsta apstiprināšanas Nīderlandes iestādes informēja KH par pārstrukturēšanas plānu.

(42)

Saskaņā ar Nīderlandes iestāžu paziņotā pārstrukturēšanas plāna noteikumiem KH no glābšanas aizdevuma summas pārskaitīja 35,75 miljonus euro OK un 9,25 miljonus euro NK.

(43)

Nīderlandes iestādes informēja Komisiju, ka attiecīgā Nīderlandes tiesa ir izdevusi tām rīkojumu konvertēt 9,25 miljonus euro lielo aizdevumu akciju kapitālā, pamatojoties uz Nīderlandes bankrotu regulējošo tiesību aktu 53. un 69. pantu. Tas notika 2005. gada 22. augustā. Tādējādi šo konversiju var uzskatīt par paziņotā pasākuma daļēju īstenošanu.

(44)

Komisija Nīderlandes iestādēm atgādināja, ka saskaņā ar principu par Kopienas tiesību aktu prioritāti salīdzinājumā ar attiecīgo valstu tiesību aktiem 43. punktā minētās valsts tiesas lēmuma īstenošana ir uzskatāma par jebkāda valsts atbalsta pasākuma, pirms Komisija ir to apstiprinājusi saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, īstenošanas aizlieguma pārkāpumu. Glābšanas aizdevuma konversija akciju kapitālā pārstrukturēšanas nolūkā ir uzskatāma par nelikumīgu pārstrukturēšanas atbalstu. Turklāt, tā kā izziņotais atbalsts neatbilst pamatnostādņu prasībām, pasākums, kas uzskatāms par atbalsta daļēju īstenošanu, arī ir nesaderīgs. Fakts, ka pasākums tika īstenots, pamatojoties uz valsts tiesas rīkojumu, šajā gadījumā nav būtisks, jo valstu tiesām tāpat kā citām valsts iestādēm ir jāievēro Līguma noteikumi.

(45)

Tādējādi 9,25 miljonus euro lielā glābšanas aizdevuma konversija, kas NK piešķirts saskaņā ar valsts tiesas spriedumu, ir uzskatāms par nelikumīga un nesaderīga pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanu NK. Tā kā šo pārstrukturēšanas atbalstu nevar apstiprināt, tas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(46)

Saskaņā ar 14. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz EK līguma 93. panta piemērošanu (7), gadījumā, ja saistībā ar nelikumīgu atbalstu tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisijai ir jālemj, ka attiecīgajai dalībvalstij ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai atgūtu atbalstu no tā saņēmēja. Taču Komisija nevar pieprasīt atbalsta atgūšanu, ja tas ir pretrunā ar kādu no Kopienas tiesību aktu vispārējiem principiem. Šeit izskatāmajā gadījumā uz šādiem principu nevar atsaukties. Tātad atbalsts, kas piešķirts, 9,25 miljonus euro lielo glābšanas aizdevumu konvertējot akciju kapitālā, ir pilnībā jāatgūst.

(47)

Saskaņā ar izziņoto pārstrukturēšanas plānu, lai atjaunotu KH ilgtermiņa dzīvotspēju, KH no kopējās valsts piešķirtā glābšanas aizdevuma summas, t. i., 45 miljoniem euro, 35,75 miljonus euro pārskaitīja OK tā slēgšanai. Pretstatā NK pārskaitītajam 9,25 miljonu euro glābšanas aizdevumam šis aizdevums netika konvertēts akciju kapitālā. Tādējādi šis pasākums joprojām ir uzskatāms par glābšanas atbalstu.

(48)

Saskaņā ar pamatnostādņu 23. punkta d) apakšpunktu attiecīgajai dalībvalstij ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc glābšanas atbalsta apstiprināšanas ir jāpaziņo Komisijai pārstrukturēšanas vai likvidācijas plāns, vai arī jāpierāda, ka aizdevums ir pilnībā atmaksāts.

(49)

Šajā gadījumā attiecīgie uzņēmumi bankrotēja drīz pēc pārstrukturēšanas plāna izziņošanas. Tādējādi Komisija nevarēja apstiprināt šo plānu.

(50)

Tomēr Nīderlandes iestādes informēja Komisiju, ka ir uzsākta formāla maksātnespējas un likvidācijas procedūra. Tas ir saskaņā ar pamatnostādņu 25. punkta d) apakšpunktu, kas kā alternatīvu aizdevuma pilnīgai atmaksāšanai vai pārstrukturēšanas plāna iesniegšanai paredz ziņojumu par likvidācijas plānu. Komisija apstiprina šādu likvidācijas plānu ar noteikumu, ka tiek ievēroti šie divi nosacījumi:

(51)

Neņemot vērā faktu, ka iepriekšējie KH piešķirtie valsts aizdevumi nav ietverti pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu kopumā un pašreizējās procedūras darbības jomā (8), Komisija vēlas definēt savu nostāju, lai palīdzētu novērst jebkādus turpmākus konfliktus, kas varētu rasties šajā gadījumā starp Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu un valstu tiesību aktu piemērošanu attiecīgajās tiesas, kā tas noticis saistībā ar 43. un 46. punktā minēto pasākumu. Tās nostāja jo īpaši ir precizēta attiecībā uz Nīderlandes tiesā ierosināto tiesvedību un aprakstīta turpmāk 52. un 55. punktā .

(52)

Saskaņā ar izziņoto pārstrukturēšanas plānu KH līdz 2016. gadam ir pilnībā jāatmaksā iepriekšējie aizdevumi 41 miljona euro apmērā, tostarp ar īpašiem noteikumiem piešķirtais 17 miljonu euro lielais norēķinu konta kredīts (turpmāk tekstā – kredīta pakalpojums), ko valsts piešķīrusi ar tirgus nosacījumiem, ņemot vērā KH reģistrāciju par uzņēmumu, un kas ir ārpus pārstrukturēšanas atbalsta pasākumu kopuma darbības jomas.

(53)

Ar 2006. gada februāra vēstuli Nīderlande informēja Komisiju, ka saistībā ar KH un OK maksātnespējas procedūru administratori lūdza attiecīgās valstu tiesas izdot rīkojumu, ka valstij ir pilnībā jāapmaksā kredīts, ko valsts iesaldējusi, ņemot vērā maksājumu apturēšanu līdz KH un OK bankrota pasludināšanai 2005. gada februārī.

(54)

Komisija piebilst, ka iepriekšminētā lieta ir attiecīgās valsts tiesas jurisdikcijā, un tai ir jānosaka, vai valsts lēmums bija saskaņā ar kredīta pakalpojuma izbeigšanas nolīgumā izklāstītajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(55)

Komisija pauž nostāju, ka tādā gadījumā, ja valsts lēmums ir bijis saskaņā ar nolīgumu, attiecīgajai tiesai ir jāapstiprina valsts atbalsts un jānoraida administratora prasība. Tomēr, ja tiesa nolemj, ka, neņemot vērā to, ka valsts ir izpildījusi savas līgumsaistības un pienākumus, tai tik un tā ir pilnā apmērā jāapmaksā kredīta pakalpojums, ņemot vērā minēto maksātnespējas procedūru, šādu lēmumu var uzskatīt par līdzvērtīgu jauna valsts atbalsta piešķiršanai KH kreditoriem, un tas ir jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu.

(56)

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija ir secinājusi, ka izskatāmais pasākums ir valsts atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Informācija, ko Nīderlandes iestādes iesniegušas formālās izmeklēšanas laikā vai ārpus tā, apstiprina, ka pārstrukturēšanas atbalsts, ko Nīderlande plāno piešķirt KH, 45 miljonus euro lielo glābšanas aizdevumu un tā procentus konvertējot akciju kapitālā, neatbilst Kopienas pamatnostādņu prasībām un tādējādi nav saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(57)

Ciktāl atbalsta pasākums jau ir īstenots, 9,25 miljonus euro lielo NK pārskaitīto aizdevumu konvertējot akciju kapitālā, šī summa ir jāatgūst,

(2)

Komisija savā 1999. gada 12. februāra vēstulē D/50716 lūdza Luksemburgai sniegt sākotnēju informāciju par “sabiedrībām, kam 1929. gada likums paredz nodokļu atbrīvojumus”. Ar 1999. gada 26. marta vēstuli A/32604 Luksemburgas iestādes iesniedza tai aprakstu par 1929. gada shēmu attiecībā uz finanšu līdzdalības sabiedrībām (kontrolakciju sabiedrībām), kas atbrīvotas no nodokļiem (turpmāk tekstā “no nodokļiem atbrīvotās 1929. gada kontrolakciju sabiedrības”), kurā grozījumi izdarīti ar “ 1971. gada 29. decembra likumu” un ar “ 1978. gada 30. novembra likumu”.

(3)

Komisija savā 2000. gada 5. jūlija vēstulē D/53671 lūdza Luksemburgai sniegt papildu ziņas par 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām un jo īpaši par “ 1938. gada 17. decembra likumu, kas pārvalda tā saukto Milliardaire kontrolakciju sabiedrību shēmu” (turpmāk tekstā “no nodokļiem atbrīvotās Milliardaire kontrolakciju sabiedrības”). Luksemburgas iestādes ar 2000. gada 20. jūlija vēstuli A/36150 iesniedza pieprasīto papildu informāciju.

(4)

Komisija savā 2001. gada 26. marta vēstulē D/51279 lūdza papildu informāciju jo īpaši to likumu tekstus, ar ko izveido nodokļu sistēmu no nodokļiem atbrīvotajām 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām un no nodokļiem atbrīvotajām Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām. Luksemburgas iestādes ar 2001. gada 11. maija vēstuli A/33928 sniedza pieprasīto informāciju.

(5)

Komisija savā 2002. gada 11. februāra vēstulē D/50571 informēja Luksemburgas iestādes, ka jau sākotnēji tā uzskatīja šo pasākumu par atbalstu, un aicināja tās iesniegt Komisijai savus apsvērumus atbilstīgi sadarbības procedūrai, kas attiecas uz pastāvošajām atbalsta shēmām un kas ieviesta ar 17. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta [kas kļuvis par 88. pantu] piemērošanai (4). Pēc sanāksmes 2002. gada 19. aprīlī, kurā piedalījās Komisija un Luksemburgas iestādes, tās ar 2002. gada 2. maija vēstuli nosūtīja pieprasīto informāciju. Otra sanāksme, kurā piedalījās minētās iestādes un Komisija, notika 2002. gada 17. oktobrī.

(6)

Komisija savā 2004. gada 9. marta vēstulē A/51743 lūdza Luksemburgai sniegt informāciju par minēto nodokļu sistēmu, informējot to par visiem jaunajiem pasākumiem, kas ierosināti vai jau ir pieņemti, attiecībā uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu shēmu, lai varētu pabeigt minētās shēmas sākotnējo pārbaudi atbilstīgi procedūrai, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 659/1999 17. panta 2. punktā. Ar 2004. gada 6. maija vēstuli Luksemburga iesniedza Komisijai prasīto informāciju.

(7)

Trešā sanāksme, kurā piedalījās Luksemburgas iestādes un Komisija, notika 2004. gada 15. septembrī, kuras laikā Komisija tika informēta par dažiem elementiem likumprojektā Nr. 5321, ar kuru tiek piedāvāti daži grozījumi 1929. gada 31. jūlija likumā par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu shēmu.

(8)

Komisija savā 2005. gada 4. maija vēstulē D/53536 lūdza nosūtīt tai visu informāciju par likumprojekta Nr. 5231 apstiprināšanu 2005. gada 19. aprīlī, lai papildinātu minētās shēmas sākotnējo novērtējumu. Luksemburgas iestādes ar 2005. gada 1. jūnija (A/34536) un 2005. gada 23. jūnija (A/35047) vēstuli nosūtīja Komisijai pieprasīto informāciju.

(9)

Komisija savā 2005. gada 11. jūlija vēstulē (D/55311) jo īpaši informēja Luksemburgu, ka tā savā sākotnējā novērtējumā uzskata, ka minētā shēma (tādā veidā, kā tā ir grozīta, parlamentam 2005. gada 19. aprīlī pieņemot Likumprojektu Nr. 5231, kas kļuva par 2005. gada 21. jūnija likumu, ar kuru ieviesa grozījumus 1929. gada 31. jūlija likuma 1. pantā par nodokļu shēmu finanšu līdzdalības sabiedrībās) ir atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(10)

Ceturtā sanāksme, kurā piedalījās minētās iestādes un Komisija, notika 2005. gada 25. jūlijā, un tajā lietu izskatīja, jo īpaši ņemot vērā grozījumus, kas minētajā shēmā ieviesti ar 2005. gada 21. jūnija likumu.

(11)

Komisija savā 2005. gada 28. jūlija vēstulē (D/55780) informēja Luksemburgu par savu sākotnējo novērtējumu attiecībā uz 1929. gada 31. jūlija likumā, kas grozīts ar 2005. gada 21. jūnija likumu, paredzētā atbalsta raksturu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu, un aicināja Luksemburgu iesniegt savas piezīmes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 17. panta 2. punktu.

(12)

Komisija savā 2005. gada 5. septembra vēstulē (D/56729) un 2005. gada 19. septembra vēstulē (D/57172) aicināja Luksemburgas iestādes nosūtīt pieprasītās piezīmes.

(13)

Noteiktajā laikā nesaņemot nekādu atbildi, Komisija savā 2005. gada 25. novembra vēstulē (5) ierosināja Luksemburgai veikt šādus nepieciešamos pasākumus, piemērojot Līguma 88. panta 1. punktu:

(14)

Tajā pašā vēstulē Komisija arī aicināja Luksemburgas iestādes mēneša laikā no priekšlikuma saņemšanas dienas tai rakstveidā norādīt, vai Luksemburga atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 659/1999 19. panta 1. punktam bez iebildumiem un nepārprotami akceptē visus šos nepieciešamos pasākumus, minot galīgo shēmas atcelšanas datumu. Komisija norādīja, ka pretējā gadījumā, saskaņā ar minētās regulas 19. panta 2. punkta noteikumiem, tā varētu uzsākt minētās regulas 4. panta 4. punktā paredzēto procedūru.

(15)

Luksemburga ar 2005. gada 9. decembra vēstuli (A/40451) informēja Komisiju par to, ka tā nepiekrīt piedāvātajiem nepieciešamajiem pasākumiem. Ņemot vērā Luksemburgas sniegto atteikumu un apsvērumus, ko minētajā vēstulē sniegušas Luksemburgas iestādes, Komisija nolēma uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(16)

Komisija savā 2006. gada 9. februāra vēstulē (SG D/200621) un 2006. gada 28. marta vēstulē (SG D/201345) informēja Luksemburgu par lēmumu uzsākt Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru, kā arī par šī lēmuma kļūdu labojumu.

(17)

Komisijas lēmums (izlabotajā variantā) publicēts “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” (6). Savā lēmumā Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus. Komisija šajā sakarā nav saņēmusi nevienu apsvērumu no ieinteresētajām trešām pusēm.

(18)

Luksemburga ar 2006. gada 13. aprīļa vēstuli (A/32917) iesniedza savus apsvērumus.

(19)

2006. gada 6. jūlijā notika papildu sanāksme, kurā piedalījās Luksemburgas iestādes un Komisija un kuras laikā minētās iestādes sniedza papildu informāciju par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību finanšu darbību un pauda to iespējamo tiesisko paļāvību attiecībā uz to, ka pārejas periodā tās turpinās gūt labumu no nodokļu atbrīvojuma shēmas.

(20)

Sākotnējais 1929. gada 31. jūlija likums par kontrolakciju sabiedrībām, kuras atbrīvotas no nodokļiem, ieviesa finanšu instrumentu, kas paredzēts, lai veicinātu starptautiskas grupas uzņēmumu uzkrātās peļņas sadali un lai novērstu šādas peļņas papildu aplikšanu ar nodokļiem, labumu iegūstošām kontrolakciju sabiedrībām un grupas akcionāriem to pēc tam saņemot. Izdarot grozījumus 1929. gada 31. jūlija likumā, Luksemburga 1937. gadā ieviesa papildu nodokļu atbrīvojumus Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām, kuru sākotnējam iemaksātajam kapitālam vajadzēja būt vismaz vienam miljardam Luksemburgas franku (LUF). Turklāt Luksemburga izveidoja nodokļu atbrīvojuma shēmu kapitāla daļu turētājiem, kura ietvaros ar nodokļiem neapliek dividendes, honorārus, procentus (ienākošo peļņu) un ieņēmumus no likvidācijas, kas iegūti no tādu sabiedrību akciju pārdošanas, kurās kontrolakciju sabiedrībām ir kapitāla daļas, ar noteikumu, ka tiek ievēroti noteikti nosacījumi. Tādējādi Luksemburgā pašreiz bez vispārējās nodokļu atbrīvojumu shēmas kapitāla daļu turētājiem, kuri pievienojušies saskaņā ar parastajām tiesību normām (Likuma par ienākumu nodokli (LIN) bijušais 166. pants) un transponē direktīvu par “mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem” un direktīvu par “procentiem un honorāriem” (7), pastāv īpaša 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu atbrīvojumu shēma.

(21)

Saskaņā ar 1929. gada 31. jūlija likumu 1929. gada kontrolakciju sabiedrības Luksemburgā ir atbrīvotas no tiešo nodokļu maksāšanas, piemēram, no uzņēmuma peļņas nodokļa, pašvaldības uzņēmējdarbības nodokļa (8) un neto vērtības nodokļa (9). Tām tomēr jāmaksā kapitāla nodoklis, piemēram, zemes nodoklis (10) un ikgadējais abonēšanas nodoklis (11). Tādējādi Luksemburgā ar nodokļiem neapliek dividendes, peļņu, honorārus un procentus (ienākošo peļņu), ko saņem 1929. gada kontrolakciju sabiedrības. Dividenžu, honorāru (12) un procentu (ienākošās peļņas) maksājumi, ko veic 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, nav pakļauti nodokļu atvilkšanai no pirmavota (13). Visbeidzot, nav nekādu pamatatvilkumu no procentiem, ko pārskaita 1929. gada no nodokļiem atbrīvotās kontrolakciju sabiedrības ārzemēs, kā arī jebkura cita Luksemburgas sabiedrība, bet procentus, ko saņem no nodokļiem neatbrīvotās rezidējošās sabiedrības joprojām uzskata par ienākumiem, kas ar nodokli ir apliekami.

(22)

Ir jāievēro, ka procenti, ko 1929. gada kontrolakciju sabiedrības (tāpat kā jebkurš cits Luksemburgas uzņēmums) pārskaita fiziskām personām – reālajiem labuma guvējiem tādā nozīmē, kā to paredz Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīva 2003/48/EK par tādu ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kas gūti kā procentu maksājumi par uzkrājumiem (14) – kuras ir kādas dalībvalsts rezidenti, ir pakļauti nodokļu atvilkšanai no pirmavota, ko paredz minētā direktīva Luksemburgā. Pastāv arī līdzīgs galīgais atvilkums 10 % apmērā no procentiem, kas izmaksāti fiziskām personām – rezidentiem, kas Luksemburgā ieviests no 2006. gada 1. janvāra, un kuram ir pakļauti procenti, ko pārskaita 1929. gada no nodokļiem atbrīvotās kontrolakciju sabiedrības.

(23)

Uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām parasti neattiecas Luksemburgas noslēgtās divpusējās vienošanās par dubultas aplikšanas ar nodokļiem un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanu.

(24)

Attiecībā uz kapitāla aplikšanu ar nodokļiem, uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām attiecas tiesības ieguldīt 1 % no iemaksas skaidrā naudā vai no pārskaitījuma kontā (15). Turklāt tām ir jāmaksā abonēšanas nodoklis 0,2 % apmērā no dzēstā dibināšanas pamatkapitāla un no tādām piemaksām pie akciju nominālās vērtības, kādas fiksētas iepriekšējā finanšu gada beigu datumā (16). 1929. gada kontrolakciju sabiedrība var aizņemties līdzekļus no saviem akcionāriem, bankām vai citām kredītiestādēm un var izlaist obligācijas. Noteikumus par nepietiekamu kapitāla ieguldīšanu, lai izvairītos no abonēšanas nodokļa nemaksāšanas, piemēro, ja finansējums no aizdevumiem vairāk nekā akciju izlaišana pārsniedz noteiktus finanšu rentabilitātes rādītājus. Visbeidzot, tantjēmas, kas izmaksātas 1929. gada kontrolakciju sabiedrības valdes locekļiem, vadītājiem vai auditoriem, kuri ir vai nav rezidenti, ir pakļautas nodokļu atvilkšanai no pirmavota 20 % apmērā.

(25)

Tikai Luksemburgā reģistrētas sabiedrības (17), pretēji individuāliem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem uz līguma pamata, kuri nepastāv kā sabiedrības, ārvalstu sabiedrību stabiliem uzņēmumiem, filiālēm vai vietējām aģentūrām, var izmantot 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas priekšrocības. Parakstītā kapitāla summa 1929. gada kontrolakciju sabiedrībai ir atkarīga no izvēlētās uzņēmējdarbības formas. Saskaņā ar lielhercoga 1977. gada 29. jūlija dekrētu 1929. gada kontrolakciju sabiedrības rīcībā ir jābūt pilnībā brīvam akciju kapitālam vismaz 24 000 euro apmērā.

(26)

Luksemburgā izveidotās sabiedrības var reģistrēt kā 1929. gada kontrolakciju sabiedrības ar nosacījumu, ka tās nodarbojas tikai ar visu veidu kapitāla daļu pirkšanu, uzturēšanu un izmantošanu citās Luksemburgas vai ārvalstu sabiedrībās, proti, piešķirot aizdevumus, uzturot patentus un piešķirot autortiesību vai zinātības licences sabiedrībām, kurās tām ir kapitāla daļas. 1929. gada kontrolakciju sabiedrība nedrīkst pati veikt rūpniecisku darbību vai apsaimniekot publikai pieejamu tirdzniecības uzņēmumu. Ja tā uzsāk darbību šajā jomā, tā zaudē savu statusu, un to uzskata par komercsabiedrību, kas pilnībā apliekama ar nodokļiem.

(27)

Darbības, kas atļautas 1929. gada kontrolakciju sabiedrībai, ir šādas:

(28)

Aizliegtās darbības ir šādas:

(29)

1929. gada kontrolakciju sabiedrības uzrauga Luksemburgas Reģistrācijas un nekustamo īpašumu administrācija, kurai ir atļauts pārbaudīt to norēķinu grāmatas, bet vienīgi, lai pārliecinātos, ka darbībās, ko veic minētās kontrolakciju sabiedrības, tiek ievēroti 1929. gada likumā paredzētie ierobežojumi.

(30)

1929. gada kontrolakciju sabiedrību vidū pastāv īpaša kontrolakciju sabiedrību forma, proti, Milliardaire kontrolakciju sabiedrība. To var izveidot, vai nu ieguldot ārvalstu sabiedrību akcijas, vai ieguldot brīvu akciju kapitālu un rezerves vismaz 24 miljonu euro apmērā (1 miljards LUF). Milliardaire kontrolakciju sabiedrības var izteikties par nodokļu sistēmu, kuras ietvaros abonēšanas nodoklis ir aizstāts ar nodokli, ko sauc par “ienākuma nodokli”. Saskaņā ar lielhercoga 1937. gada dekrētu par Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām šo ienākuma nodokli iekasē par procentiem, kas izmaksāti obligāciju un vērtspapīru īpašniekiem, par akcionāriem izmaksātajām dividendēm, un par tādas sabiedrības vadībai, auditoriem un likvidatoriem izmaksātajām tantjēmām.

(31)

Ja kopējā procentu summa, kas izmaksāta obligāciju vai vērtspapīru īpašniekiem par attiecīgo finanšu gadu, ir vismaz 2,4 miljoni euro, nodokli aprēķina pēc tabulas, kas ietver 3 % no samaksātajiem procentiem, 1,8 % no dividendēm, tantjēmām un peļņas līdz izdalītajai kopsummai 1,2 miljonu euro apmērā un 0,1 % apmērā no dividendēm, tantjēmām un peļņas, kas pārsniedz šo slieksni. Ja kopējā procentu summa, kas izmaksāta obligāciju vai vērtspapīru īpašniekiem par attiecīgo finanšu gadu ir lielāka par 2,4 miljoniem euro, nodokli aprēķina pēc citas tabulas, kas ietver 3 % no samaksātajiem procentiem, 3 % no dividendēm, tantjēmām un peļņas līdz kopsummai, kas vienāda ar starpību starp 2,4 miljoniem euro un samaksāto procentu kopsummu, 1,8 % no dividenžu daļas, kas pārsniedz noteikto slieksni, līdz izdalītajai kopsummai 1,2 miljonu euro apmērā, un 0,1 % no dividenžu, tantjēmu un peļņas atlikušās summas, kas pārsniedz šo slieksni. Tātad uz Milliardaire kontrolakciju sabiedrībām neattiecas parastie noteikumi par nepietiekamu kapitāla ieguldīšanu, ko piemēro saistībā ar abonēšanas nodokli, un tantjēmām un peļņai nepiemēro nekādus nodokļu atvilkumus no pirmavota.

(32)

Darbības, kas atļautas Milliardaire kontrolakciju sabiedrībai, ir:

(33)

Aprakstīto atbrīvošanu no nodokļiem ar zināmiem nosacījumiem attiecināja uz “finanšu kontrolakciju sabiedrībām”, kas veido 1929. gada kontrolakciju sabiedrību apakšgrupu. Tās nodarbojas ar sabiedrību grupas filiāļu vai tamlīdzīgu sabiedrību darbības finansēšanu. Šajā nozīmē sabiedrību uzskata par kādas grupas sastāvdaļu, ja tā izmanto kopīgu nosaukumu, kas simbolizē savstarpēju atkarību, vai ja vienas grupas sabiedrībām pieder ievērojama daļa (vismaz 25 %) no akciju kapitāla, un starp tām tiek uzturētas pastāvīgas ekonomiskās attiecības.

(34)

Tāpat kā Milliardare kontrolakciju sabiedrības, finanšu kontrolakciju sabiedrība var veikt daudzveidīgāku darbību nekā 1929. gada kontrolakciju sabiedrība saistībā ar finansēšanu grupas iekšienē. Kamēr 1929. gada kontrolakciju sabiedrības var finansēt tikai sabiedrības, kurās tām pieder tiešas kapitāla daļas, finanšu kontrolakciju sabiedrības var piešķirt aizdevumus jebkurai sabiedrībai, kas ir grupas locekles. Darbības, kas atļautas finanšu kontrolakciju sabiedrībai, ir:

(35)

2003. gada 6. novembrī Luksemburgas valdība iesniedza parlamentam likumprojektu Nr. 5231, kas grozīja 1929. gada 31. jūlija likumu par 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu. Savā 2003. gada 19. aprīļa sesijā Luksemburgas parlaments apstiprināja minēto likumprojektu ar dažiem grozījumiem. Jauno likumu izsludināja 2005. gada 21. jūnijā un 2005. gada 22. jūnijā publicēja Luksemburgas Lielhercogistes Oficiālajā Vēstnesī. 2005. gada 21. jūnija likums stājās spēkā 2005. gada 1. jūlijā.

(36)

Saskaņā ar šo likumu kontrolakciju sabiedrības, saņemot vismaz 5 % no kopējiem dividenžu ienākumiem finanšu gada laikā no izplatītājsabiedrībām, kas neatrodas Luksemburgā un kam nav jāmaksā ar Luksemburgas uzņēmumu ienākuma nodokli salīdzināms ienākuma nodoklis, zaudē 1929. gada kontrolakciju sabiedrības statusu un kļūst par sabiedrībām, uz kurām attiecas parastā nodokļu sistēma. Parlamenta dokumentos, kas bija pievienoti likumprojektam, tika paskaidrots, ka lai ienākuma nodoklis tiktu uzskatīts par salīdzināmu ar Luksemburgas ienākuma nodokli, tā likmei jābūt vismaz 11 % (t.i., 50 % no Luksemburgas nodokļa, kas jāmaksā sabiedrībām), un tā summai ir jābūt līdzīgai summai, ko iekasē Luksemburgā.

(37)

No šim likumam pievienotajiem komentāriem izriet, ka šie grozījumi ir pieņemti, lai saskaņotu 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu ar rekomendācijām, kuras Luksemburgas iestādēm 2003. gada 3. jūnijā iesniedza Padome Rīcības kodeksa attiecībā uz uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem novērtēšanas ietvaros. Šajā sakarā jaunais likums ieviesa arī pārejas periodu, kad tiek saglabātas pastāvošās priekšrocības sabiedrībām, kurām ir 1929. gada kontrolakciju sabiedrības vai Milliardaire kontrolakciju sabiedrības statuss, no likuma spēkā stāšanās brīža līdz 2011. gada 1. janvārim.

(38)

Komisija savā 2006. gada 9. februāra lēmumā būtībā uzskatīja, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma ir atbalsts Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Patiešām, pēc Komisijas domām šī shēma tikai minētajām kontrolakciju sabiedrībām nodrošināja vairākas ekonomiska rakstura priekšrocības, kas izpaudās atbrīvošanā no uzņēmuma nodokļa, nodokļu atvilkumiem no pirmavota, neto vērtības nodokļa un zemes nodokļa. Šīs priekšrocības samazina nodokļu saistības pret Luksemburgas valsts kasi, un no tā labumu gūst kontrolakciju sabiedrības un uzņēmumu grupas, kurām tās pieder.

(39)

Pēc Komisijas domām šīs priekšrocības bija saistītas ar valsts resursu izmantošanu, jo Luksemburgas valsts kase zaudēja nodokļu resursus. Sistēma šķita selektīva, ņemot vērā to, ka tā bija pieejama sabiedrībām, kam bija kontrolakciju sabiedrības forma un kas veica vienīgi atsevišķu veidu funkcijas, proti, galvenokārt finanšu, vadības, licencēšanas un kases funkcijas. Bez tam sistēma darbojas tikai grupas ietvaros, tādējādi labuma guvējiem ir jādarbojas kādā grupā, lai no tās varētu gūt labumu. To darot, tā nebūtu pieejama visiem uzņēmumiem, bet tikai tiem, kuri organizējas grupā, izveidojot klusās partnerības sabiedrību Luksemburgā, kas paredzēta vienīgi dažu funkciju, piemēram, finansēšanas, kapitāla daļu pārvaldības, licenču un patentu koordinēšanas un koncesijas veikšanai.

(40)

Savā lēmumā uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru Komisija uzskatīja, ka šī priekšrocība kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, ņemot vērā to, ka visas finanšu un vadības funkcijas, ko parasti veic 1929. gada kontrolakciju sabiedrības, pārsvarā notiek starptautiskajos tirgos, kuros konkurence ir saspringta. Šajā ziņā konkurence šķita izkropļota, 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām esot labvēlīgākos apstākļos salīdzinājumā ar neatkarīgajiem pakalpojumu sniedzējiem un finanšu starpniekiem, proti, jo īpaši – bankām un klasiskiem konsultāciju uzņēmumiem. Ietekmēta tiek arī tirdzniecība sakarā ar priekšrocībām, ko piešķir 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma, kura atbalsta tikai kontrolakciju sabiedrības, kas veic dažas finanšu funkcijas, kurām galvenokārt ir pārrobežu raksturs.

(41)

Nevar piemērot nevienu no Līguma 87. panta 2. un 3. punktā minētajiem izņēmumiem, jo attiecīgais pasākums ir darbības atbalsts, kas nav saistīts ar konkrētu projektu izpildi, un tikai samazina labuma guvēju izdevumus, nepalīdzot sasniegt Kopienas mērķus.

(42)

Komisija arī secināja, ka runa ir par jau pastāvošu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1.b panta b) punkta i) apakšpunkta nozīmē. Šajā ziņā grozījumi, kas ieviesti ar 2005. gada likumu, kurš groza 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmu, šķietami neietekmē minētā atbalsta pašreizējo raksturu, ņemot vērā, ka tie atstāj nemainītas shēmas piešķirtās priekšrocības, uz laiku ierobežojot labuma guvēju skaitu līdz tādiem, kas nesaņem kādas dividendes, kuras ārpus Luksemburgas tiek apliktas ar nodokļiem samazinātā apjomā.

(43)

Oficiālās pārbaudes procedūras uzsākšanas ietvaros Komisija aicināja Luksemburgas iestādes sniegt visu noderīgo informāciju, lai būtu iespējams izvērtēt minētās shēmas ietekmi uz tirdzniecību jo īpaši finanšu pakalpojumu jomā. Tā arī aicināja Luksemburgu un ieinteresētās trešās puses iesniegt apsvērumus par tiesiskās paļāvības iespējamu pastāvēšanu labuma guvēju vidū, lai attaisnotu pārejas pasākumu pieņemšanu, pieņemot, ka pastāv prasība par minētās shēmas atcelšanu.

(44)

Neviena trešā puse oficiāli neiesniedza apsvērumus pēc Komisijas 2006. gada 9. februāra lēmuma publicēšanas “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī” (18). Vairāki 1929. gada kontrolakciju sabiedrību pārstāvji tomēr neformāli kontaktējās ar Komisiju pēc tam, kad tika informēti par juridiskajām sekām attiecībā uz privātpersonām no Komisijas uzsāktās oficiālās pārbaudes procedūras saskaņā ar Līguma 88. panta 2. punktu un nodokļu atbrīvojumu likumību, no kā šie pēdējie guva labumu.

(45)

Luksemburgas iestādes izklāstīja savus apsvērumus savā 2006. gada 13. aprīļa vēstulē. Šajā sakarā Luksemburgas iestādes nepiekrita tam, ka atbalstu Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē attiecina uz 1929. gada kontrolakciju sabiedrību nodokļu atbrīvojumu shēmu. Luksemburga neiesniedza apsvērumus par minēto nodokļu atbrīvojumu shēmas saderību ar kopējo tirgu.

(46)

Savā 2006. gada 13. aprīļa vēstulē Luksemburga arī atteicās sniegt visu noderīgo informāciju, lai būtu iespējams novērtēt minēto pasākumu un tā ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību, jo īpaši finanšu pakalpojumu nozarēs, darbībām grupas ietvaros un nemateriālo tiesību pārvaldību. Netika iesniegta nekāda informācija par investīcijām, ko kontrolē 1929. gada kontrolakciju sabiedrības. Šajā gadījumā Luksemburgas iestādes aizbildinājās ar to, ka 1929. gada kontrolakciju sabiedrībām nevajag pašvaldības akreditāciju un ka tādējādi ir neiespējami izveidot šo kontrolakciju sabiedrību sarakstu.

(47)

Visbeidzot, runājot par iespējamas tiesiskās paļāvības pastāvēšanu no nodokļu atbrīvojumu shēmas labuma guvēju puses, attaisnojot pārejas pasākumu pieņemšanu gadījumā, ja galīgais lēmums būs negatīvs, Luksemburgas iestādes minēja, ka iespējamai 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēmas atcelšanai būtu tāda ietekme uz Luksemburgas nodokļu sistēmu, ka būtu jāaizsargā to uzņēmumu paļāvība, kuri darbojas šīs shēmas ietvaros. Šie pēdējie patiešām nevarēja sagatavoties tam, ka juridisko statusu pilnībā atceļ “pēkšņi”.

(48)

Būtībā savā 2006. gada 13. aprīļa vēstulē Luksemburgas iestādes iebilst pret minētā nodokļu shēmas uzskatīšanu par atbalstu.

(49)

Pirmkārt, 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma nepiešķir priekšrocības salīdzinājumā ar parastajā tiesību sistēmā paredzēto nodokļu piemērošanu kontrolakciju sabiedrībām. Tās mērķis ir vienīgi izvairīties no nodokļu izdevumu, kas saistīti ar peļņu, kuru sadalījuši viena īpašnieka uzņēmumi, palielināšanas. Bez minētā nodokļu atbrīvojumu shēmas 1929. gada kontrolakciju sabiedrības patiesībā būtu sodītas nodokļu ziņā, jo viena īpašnieka uzņēmuma peļņa pirmo reizi tiktu aplikta ar nodokļiem kā tā peļņa, otro reizi pie tās sadalīšanas kā kontrolakciju sabiedrības ienākumi no līdzdalības un visbeidzot – vēlākas sadales gadījumā – kā kontrolakciju sabiedrības akcionāra dividendes.

(50)

Otrkārt, pēc Luksemburgas iestāžu domām 1929. gada kontrolakciju sabiedrību shēma nav selektīva un attiecīgi neizkropļo konkurenci, un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Visi uzņēmumi, kas atrodas faktiski un juridiski salīdzināmā situācijā, proti, ja runa ir par piedalīšanos tiesību iegādē, vadību, finansēšanu un to kapitāla daļu, kas tiem pieder to kontrolētās sabiedrībās, izmantošanu, patiešām var gūt labumu no minētās shēmas.