16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/3

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 994/98 Komisija saskaņā ar Līguma 87. pantu ir pilnvarota paziņot, ka ar konkrētiem nosacījumiem atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem ir saderīgs ar kopējo tirgu un uz to neattiecas paziņošanas prasība, kas paredzēta Līguma 88. panta 3. punktā.

(2)

Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 70/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu, sniedzot valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem (2), neattiecas uz darbībām, kas ir saistītas ar Līguma I pielikumā uzskaitīto produktu ražošanu, pārstrādi vai tirdzniecību.

(3)

Komisija daudzos lēmumos ir piemērojusi Līguma 87. un 88. pantu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību, kā arī noteikusi savu politiku jaunākajās Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (3). Ņemot vērā Komisijas ievērojamo pieredzi, piemērojot šos pantus attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību un vienkāršotu pārvaldi, nevājinot Komisijas veikto kontroli, Komisijai būtu arī jāizmanto Regulā (EK) Nr. 994/98 paredzētās pilnvaras attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, ciktāl Līguma 89. pants ir atzīts par piemērojamu šiem produktiem.

(4)

Nākamajos gados lauksaimniecībai būs jāpielāgojas jauniem apstākļiem un turpmākām izmaiņām tādās jomās kā tirgus attīstība, tirgus politika un tirdzniecības noteikumi, patērētāju pieprasījums un izvēle, kā arī Kopienas paplašināšanās. Šādas izmaiņas ietekmēs ne tikai lauksaimniecības tirgus, bet arī vietējo ekonomiku lauku reģionos kopumā. Lauku attīstības politikas mērķis ir atjaunot un uzlabot lauku reģionu konkurētspēju un tādējādi veicināt nodarbinātības saglabāšanu un kāpumu šajos rajonos.

(5)

Maziem un vidējiem uzņēmumiem ir izšķirīga nozīme darba vietu izveidošanā, bet vēl plašākā nozīmē tie ir sociālās stabilitātes un ekonomikas attīstības rādītāji. Tomēr to attīstību var ierobežot tirgus nepilnības. Tiem bieži ir sarežģījumi kapitāla vai kredīta iegūšanai, ņemot vērā dažu finanšu tirgu neuzņēmību pret risku un ierobežotas garantijas, ko tie var piedāvāt. To ierobežotie resursi var arī ierobežot šo uzņēmumu pieeju informācijai, sevišķi attiecībā uz jaunām tehnoloģijām un potenciāliem tirgiem. Ņemot vērā minētos apsvērumus, atbalsta pasākumiem, kam ar šo regulu noteikts atbrīvojums, ir jāsekmē mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstība, ar noteikumu, ka šāds atbalsts negatīvi neietekmē tirdzniecības nosacījumus tiktāl, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm. Šāda attīstība jāveicina un jāatbalsta, vienkāršojot pašreizējos noteikumus, ciktāl tie attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(6)

Kopienā lauksaimniecības produktu ražošanā, pārstrādē un tirdzniecībā lielā mērā dominē mazie un vidējie uzņēmumi. Tomēr ir ievērojamas atšķirības starp lauksaimniecības produktu primārās ražošanas struktūru, no vienas puses, un to pārstrādi un tirdzniecību, no otras puses. Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība bieži vien var būt līdzīga rūpniecisko ražojumu pārstrādei un tirdzniecībai. Tāpēc šķiet piemērotāk izmantot citu pieeju lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai un attiecināt uz šīm darbībām rūpniecisko ražojumu noteikumus. Tāpēc pretēji pieejai, kura paredzēta Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (4), šķiet lietderīgi izstrādāt atbrīvojumu regulu, kurā tiktu ņemtas vērā lauksaimniecības produktu primārās ražošanas īpašās vajadzības.

(7)

Ar Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1257/1999 par Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) atbalstu lauku attīstībai un par dažu regulu grozīšanu un atcelšanu (5) un Padomes 2005. gada 20. septembra Regulu (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (6) jau ir ieviesti īpaši valsts atbalsta noteikumi konkrētiem lauku attīstības pasākumiem, attiecībā uz kuriem piešķir dalībvalstu atbalstu bez Kopienas finansējuma.

(8)

Šajā regulā noteiktais atbrīvojums attiecas uz jebkādu atbalstu, kas atbilst visām šajā regulā noteiktajām prasībām, kā arī uz jebkādu atbalsta shēmu, ar noteikumu, ka atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visām šīs regulas prasībām. Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un vienkāršotu administratīvās procedūras, nevājinot Komisijas veikto kontroli, atbalsta shēmās un atsevišķās dotācijās, kas neietilpst nevienā atbalsta shēmā, ir jābūt precīzai atsaucei uz šo regulu.

(9)

Ņemot vērā vajadzību panākt atbilstošu līdzsvaru starp konkurences traucējumu mazināšanu nozarē, kurā tiek sniegts atbalsts, un šīs regulas mērķiem, nevajadzētu piešķirt atbrīvojumu atsevišķām dotācijām, kas pārsniedz maksimālo fiksēto summu, neatkarīgi no tā, vai tās ir saskaņā ar atbalsta shēmu, kurai atbrīvojums paredzēts ar šo regulu.

(10)

Ar šo regulu nav jāparedz atbrīvojums eksporta atbalstam vai atbalstam, kura pamatā ir plašāka vietējo ražojumu, nevis ievesto preču izmantošana. Šāds atbalsts var būt nesaderīgs ar Kopienas starptautiskajām saistībām. Atbalsts līdzdalības izmaksām tirdzniecības izstādēs, kā arī pētījumu vai konsultāciju pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai laistu tirgū jaunus produktus vai esošos produktus jaunā tirgū, parasti nav eksporta atbalsts.

(11)

Lai novērstu šīs atšķirības, kas varētu radīt konkurences traucējumus, atvieglotu dažādu Kopienas un valsts iniciatīvu saskaņošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī administratīvas skaidrības un juridiskas noteiktības nolūkā šajā regulā jāizmanto mazo un vidējo uzņēmumu definīcija, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā.

(12)

Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi un nolūkā nodrošināt to, ka atbalsts ir proporcionāls un nepārsniedz vajadzīgo summu, robežvērtība parasti izsakāma kā atbalsta pasākumu intensitāte attiecībā pret attaisnoto izmaksu kopumu, nevis kā atbalsta maksimālā summa.

(13)

Lai noteiktu, vai atbalsts saskaņā ar šo regulu ir saderīgs ar kopējo tirgu, ir jāņem vērā atbalsta intensitāte un attiecīgi atbalsta summa, kas izteikta kā dotācijas ekvivalents. Lai aprēķinātu dotācijas ekvivalentu atbalstam, kas maksājams pa daļām, ir jāizmanto tirgus procentu likmes dotācijas piešķiršanas laikā. Lai valsts atbalsta noteikumus piemērotu vienveidīgi, atklāti un vienkārši, šajā regulā tirgus likmes uzskata par atsauces likmēm, kuras regulāri nosaka Komisija, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, un kuras publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un internetā.

(14)

Lai nodrošinātu pārskatāmību un efektīvu uzraudzību, šo regulu piemēro tikai pārskatāmiem atbalsta pasākumiem. Tie ir atbalsta pasākumi, kuros bez nepieciešamības veikt riska novērtējumu ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu procentos no attaisnotajām izmaksām (piem., dotācijas, procentu likmju subsidēšana un ierobežojoši fiskāli pasākumi). Valsts aizdevumi jāuzskata par pārskatāmiem, ja tiem ir parastais nodrošinājums un ja tie nav saistīti ar pārāk lielu risku, un tādēļ var uzskatīt, ka tie ietver valsts garantijas elementu. Par pārskatāmiem principā jāuzskata atbalsta pasākumi, kas saistīti ar valsts garantijām, vai valsts aizdevumi ar valsts garantijas elementu. Tomēr šādi atbalsta pasākumi jāuzskata par pārskatāmiem, ja pirms pasākuma īstenošanas metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu valsts garantijas atbalsta intensitāti, ir apstiprinājusi Komisija, saņemot paziņojumu pēc šīs regulas pieņemšanas. Komisija novērtēs metodiku saskaņā ar Paziņojumu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valsts atbalstam garantiju veidā (7). Valsts kapitāla daļas un atbalsts, ko ietver riska kapitāla pasākumi, nav uzskatāms par pārskatāmu atbalstu. Par atbalsta pasākumiem, kas nav pārskatāmi, vienmēr jāziņo Komisijai. Paziņojumus par atbalsta pasākumiem, kas nav pārskatāmi, Komisija vērtēs, jo īpaši ņemot vērā kritērijus, kuri noteikti Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei 2007.–2013. gadam.

(15)

Saskaņā ar Komisijas ieviesto praksi valsts atbalsta novērtēšanai lauksaimniecības nozarē nav nepieciešams nodalīt mazos un vidējos uzņēmumus. Dažiem atbalsta veidiem ir lietderīgi noteikt atbalsta maksimālo summu vienam saņēmējam.

(16)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi, maksimālais atbalsta apjoms jānosaka tādā līmenī, kas atbilst gan nepieciešamībai līdz minimumam samazināt konkurences traucējumus atbalstītajā nozarē, gan mērķim veicināt mazo un vidējo uzņēmumu saimnieciskās darbības attīstību lauksaimniecības nozarē. Lai nodrošinātu vienotību ar Kopienas finansētiem atbalsta pasākumiem, šis maksimālais apjoms ir jāsaskaņo ar to, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1257/1999 un Regulā (EK) Nr. 1698/2005.

(17)

Ir lietderīgi noteikt turpmākos nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz jebkuru atbalsta shēmu vai individuālu atbalstu, kam ar šo regulu piešķirts atbrīvojums. Jāņem vērā visi ražošanas ierobežojumi un ierobežojumi Kopienas atbalstam, kas noteikti saskaņā ar kopējo tirgus organizāciju. Ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsta vienīgais mērķis nav tādu saimnieciskās darbības izmaksu pastāvīga vai periodiska samazināšana, kuras parasti jāsedz saņēmējam, un atbalstam ir jābūt samērīgam attiecībā pret šķēršļiem, kas jāpārvar, lai nodrošinātu sociālekonomisko ieguvumu, kurš atbilst Kopienas interesēm. Vienpusēji valsts atbalsta pasākumi, kuru mērķis ir tikai uzlabot ražotāju finansiālo stāvokli, nevis veicināt nozares attīstību, un jo īpaši atbalsts, ko piešķir, pamatojoties tikai uz cenu, daudzumu, ražošanas vienībām vai ražošanas līdzekļu vienībām, ir pielīdzināms darbības atbalstam un nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt šāds atbalsts var arī nelabvēlīgi ietekmēt tirgus kopējo organizāciju mehānismus. Tādēļ ir lietderīgi ierobežot šīs regulas darbības jomu, attiecinot to uz noteiktiem atbalsta veidiem.

(18)

Ar šo regulu būtu jāatbrīvo atbalsta pasākumi maziem un vidējiem lauksaimniecības uzņēmumiem (lauku saimniecībām), neatkarīgi no to atrašanās vietas. Ieguldījumi un darba vietu radīšana var sekmēt ekonomikas attīstību mazāk labvēlīgos apgabalos un teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā. Minētajos apgabalos mazie un vidējie lauksaimniecības uzņēmumi cieš gan no strukturālām grūtībām, kas saistītas ar to atrašanās vietu, gan no grūtībām, kas saistītas ar to lielumu. Tādēļ ir lietderīgi attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem šajos apgabalos noteikt lielāku atbalsta maksimālo apjomu.

(19)

Iespējamo traucējumu dēļ, kas varētu rasties no mērķtiecīga ieguldījumu atbalsta, un lai piedāvātu lauksaimniekiem brīvību izlemt, kuros produktos veikt ieguldījumus, ieguldījumu atbalstu, kas atbrīvots saskaņā ar šo regulu, neierobežo attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības produktiem. Šis nosacījums nedrīkst atturēt dalībvalsti izslēgt atsevišķus lauksaimniecības produktus no šāda atbalsta vai atbalsta shēmām, jo īpaši, ja tiem nevar atrast normālu noieta tirgu. Daži ieguldījumu veidi jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas.

(20)

Ja atbalstu piešķir, lai pielāgotos nesen ieviestām obligātām normām Kopienas līmenī, un dalībvalstis atliek šādu nosacījumu īstenošanu, tām nav dodama iespēja pagarināt lauksaimniekiem pielāgošanās periodu. Tādēļ skaidri jānorāda datums, no kura jaunos tiesību aktus vairs neuzskata par jauniem.

(21)

Dažas Padomes regulas lauksaimniecības jomā paredz īpašas atļaujas dalībvalstu veiktajiem atbalsta maksājumiem, bieži kopā ar Kopienas finansējumu vai papildus tam. Tomēr minētie noteikumi parasti neparedz atbrīvojumus no pienākuma paziņot saskaņā ar Līguma 88. pantu, ciktāl šāds atbalsts atbilst Līguma 87. panta 1. punkta nosacījumiem. Tā kā minētajās regulās ir skaidri noteikti šāda atbalsta nosacījumi un/vai šie pasākumi jādara zināmi Komisijai saskaņā ar minēto regulu īpašajiem noteikumiem, atbilstīgi Līguma 88. panta 3. punktam nav vajadzīgs turpmāks atsevišķs paziņojums, lai Komisija varētu veikt šo pasākumu novērtējumu. Juridiskas noteiktības labad šajā regulā jāiekļauj atsauce uz minētajiem noteikumiem un tādēļ, ievērojot Līguma 88. pantu, nav vajadzīgs paziņojums par šiem pasākumiem, ciktāl iepriekš var pārbaudīt, ka šāds atbalsts tiek piešķirts vienīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(22)

Lai nodrošinātu to, ka atbalsts ir nepieciešams un sekmē konkrētu darbības veidu attīstību, ar šo regulu nebūtu jāatbrīvo atbalsts darbības veidiem, kuros saskaņā ar tirgus nosacījumiem saņēmējs jau varētu būt iesaistījies pats. Atbalstu nepiešķir ar atpakaļejošu datumu attiecībā uz darbībām, ko saņēmējs jau ir veicis.

(23)

Ar šo regulu nebūtu jāpiešķir atbrīvojums atbalstam, kas summējas kopā ar citu valsts atbalstu, ietverot atbalstu, ko piešķir valsts, reģiona vai vietējās iestādes, ar valsts atbalstu, ko piešķir saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005, vai ar Kopienas atbalstu, saistībā ar tām pašam attaisnotajām izmaksām, ja kopējā summa pārsniedz robežvērtības, kas noteiktas šajā regulā. Atbalstu, kam piemēro šajā regulā paredzēto atbrīvojumu, nedrīkst apvienot ar de minimis atbalstu nozīmē, kas lietota Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulā (EK) Nr. 1860/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (8), attiecībā uz tām pašām attaisnotajām izmaksām vai ieguldījumu projektu, ja tāda apvienošana radītu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz šajā regulā noteikto.

(24)

Lai nodrošinātu pārskatāmību un efektīvu pārraudzību saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 3. pantu, ir jāievieš standarta veidlapa, kādā dalībvalstīm ir jāsniedz Komisijai apkopota informācija katrreiz, kad saskaņā ar šo regulu tiek īstenota kāda atbalsta shēma vai tiek piešķirts individuāls atbalsts ārpus šādas shēmas, tā ka minēto informāciju varētu publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. To pašu iemeslu dēļ jāpieņem noteikumi par uzskaiti, kas dalībvalstīm ir jāveic par atbalstu, uz ko attiecas šajā regulā paredzētais atbrīvojums. Lai dalībvalstis varētu sniegt Komisijai gada pārskatu, Komisijai ir jānosaka konkrētas prasības šāda pārskata izveidei. Ņemot vērā, ka nepieciešamās tehnoloģijas ir plaši pieejamas, apkopotā informācija un gada pārskats ir jāiesniedz elektroniski.

(25)

Ja kāda dalībvalsts nav ievērojusi šajā regulā noteiktos ziņošanas pienākumus, Komisija nevar saskaņā ar Līguma 88. panta 1. punktu veikt savus uzraudzības pienākumus un jo īpaši novērtēt, vai saskaņā ar šo regulu atbrīvotā atbalsta kumulatīvā saimnieciskā ietekme ir tāda, kas nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, lai tie būtu pretrunā vispārējām interesēm. Vajadzība novērtēt valsts atbalsta kumulatīvo ietekmi ir sevišķi liela, ja tas pats saņēmējs var saņemt atbalstu, ko piešķir no vairākiem avotiem, kā tas arvien biežāk ir lauksaimniecības jomā. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai dalībvalsts nekavējoties iesniegtu attiecīgu informāciju, pirms saskaņā ar šo regulu tiek īstenoti atbalsta pasākumi.

(26)

To uzņēmumu atbalstam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, jāpiemēro Regulā (EK) Nr. 70/2001 izklāstītie noteikumi par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem citās nozarēs. Tādēļ Regula (EK) Nr. 70/2001 ir attiecīgi jāgroza.

(27)

Valsts atbalstam, kuram piemēro atbrīvojumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1/2004, var turpināt piemērot atbrīvojumu, ja tas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem.

(28)

Ir svarīgi noteikt pārejas noteikumus atbalstam, kas piešķirts pirms šīs regulas stāšanās spēkā un par kuru netika paziņots, pārkāpjot Līguma 88. panta 3. punktu.

(29)

Šī regula neskar dalībvalstu iespēju paziņot par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu. Komisija izvērtēs šādus paziņojumus, ņemot vērā šo regulu un pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei 2007.–2013. gadam. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas visi paziņojumi vispirms jāizvērtē, ņemot vērā šo regulu, bet, ja tajā paredzētie nosacījumi nav izpildīti, tad pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarei 2007.–2013. gadam.

(30)

Ņemot vērā Komisijas pieredzi šajā jomā un to, cik bieži kopumā ir jāpārskata valsts atbalsta politika, ir lietderīgi ierobežot šīs regulas piemērošanas periodu. Ja šīs regulas piemērošanas periods beidzas un netiek pagarināts, atbalsta shēmām, kas jau ir atbrīvotas ar šo regulu, atbrīvojumu piemēro vēl sešus mēnešus, lai dalībvalstīm dotu laiku pielāgoties,

a)

atbalstam, ko piešķir ar eksportu saistītām darbībām, proti, atbalstam, kas ir tieši saistīts ar eksportētajiem daudzumiem, izplatīšanas tīkla izveidi un darbības vai citiem kārtējiem izdevumiem, kas saistīti ar eksportu;

b)

atbalstam, kas sekmē iekšējās produkcijas prioritāru izmantošanu attiecībā pret ievestajām precēm.

1)

“atbalsts” ir visi pasākumi, kas atbilst visiem kritērijiem, kuri noteikti Līguma 87. panta 1. punktā;

2)

“lauksaimniecības produkti” ir:

3)

“lauksaimniecības produktu pārstrāde” ir jebkura darbība, ko veic ar lauksaimniecības produktu, tās rezultātā iegūstot citu produktu, kas arī ir lauksaimniecības produkts, izņemot lauksaimniecības darbības, kas vajadzīgas, lai dzīvnieku vai augu produktu sagatavotu pirmajai pārdošanai;

4)

“lauksaimniecības produktu tirdzniecība” ir glabāšana vai izlikšana pārdošanai, piedāvāšana pārdošanai, piegāde vai jebkāda cita veida laišana tirgū, izņemot sākotnējā ražotāja veiktu pirmo pārdošanu tālākpārdevējiem vai pārstrādātājiem un visas darbības, lai produktu sagatavotu šādai pirmajai pārdošanai; sākotnējā ražotāja veiktu produkta pārdošanu galapatērētājiem uzskata par tirdzniecību, ja tā notiek šim nolūkam īpaši paredzētās vietās;

5)

“mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)” ir mazie un vidējie uzņēmumi, kas definēti Regulas (EK) Nr. 70/2001 I pielikumā;

6)

“bruto atbalsta intensitāte” ir atbalsta summa, kas izteikta procentos no projekta attaisnojamām izmaksām. Visi izmantotie skaitļi norāda summas pirms tiešo nodokļu atskaitīšanas. Ja piešķirtais atbalsts nav dotācija, atbalsta summu izsaka dotācijas ekvivalentā. Pa daļām maksājama atbalsta faktisko vērtību aprēķina piešķiršanas brīdī. Procentu likme, kas izmantojama faktiskās vērtības aprēķina nolūkiem un atbalsta summas aprēķinam aizdevumā ar atvieglotiem nosacījumiem, ir atsauces likme, kas piemērojama piešķiršanas brīdī;

7)

“kvalitatīvs produkts” ir produkts, kas atbilst kritērijiem, kuri ir definēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. pantu;

8)

“nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kas pielīdzināmi dabas katastrofām” ir tādi laika apstākļi kā, piemēram, sals, krusa, ledus, lietus vai sausums, kas iznīcina vairāk nekā 30 % no vienas saimniecības vidējās gada produkcijas iepriekšējo trīs gadu laikā vai no trīs gadu vidējās produkcijas, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju;

9)

“mazāk labvēlīgi apgabali” ir apgabali, kā tos definē dalībvalstis, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 1257/1999 17. pantu;

10)

“ieguldījumi, kas veikti, lai panāktu atbilstību jaunieviestajiem obligātajiem standartiem” ir:

11)

“jauni lauksaimnieki” ir lauksaimniecības produktu ražotāji, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1698/2005 22. pantā noteiktajiem kritērijiem;

12)

“ražotāju grupa” ir grupa, kas izveidota, lai saskaņā ar tirgus kopējo organizāciju mērķiem kopīgi pielāgotu tirgus prasībām tajā apvienojušos uzņēmumu ražošanu, piemēram, koordinējot piedāvājumu;

13)

“ražotāju asociācija” ir asociācija, kas apvieno atzītas ražotāju grupas, un tai ir tie paši mērķi, tikai plašākā mērogā;

14)

“nobeigušies lopi” ir dzīvnieki, kas ir nogalināti ar eitanāziju ar noteiktu diagnozi vai bez tās, vai ir miruši (ieskaitot nedzīvus dzimušus un nedzimušus dzīvniekus) lauku saimniecībā, jebkurās telpās vai transportēšanas laikā un nav kauti lietošanai cilvēka pārtikā;

15)

“TSE un GSE testu izmaksas” ir visas izmaksas, ko veic saistībā ar X pielikuma C nodaļu Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001 (11), tostarp saistībā ar testu komplektiem, testu paraugu ņemšanu, transportēšanu, testēšanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu;

16)

“grūtībās nonākuši uzņēmumi” ir uzņēmumi, kurus uzskata par nonākušiem grūtībās nozīmē, kas lietota Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (12);

17)

“aizvietojuma ieguldījumi” ir ieguldījumi, ar kuru palīdzību tikai aizstāj esošās ēkas vai iekārtas, vai to daļas ar jaunām, modernām ēkām vai iekārtām, nepalielinot ražošanas jaudu vismaz par 25 % vai būtiski nemainot ražošanas vai tehnoloģiju raksturu. Ne lauku saimniecības ēkas, kas ir vismaz 30 gadus veca, pilnīga nojaukšana un aizstāšana ar modernu ēku, ne lauku saimniecības ēkas kapitālais remonts netiek uzskatīts par aizvietojuma ieguldījumu. Uzskata, ka kapitālais remonts tiek veikts tad, ja tā izmaksas ir vismaz 50 % no jaunas ēkas vērtības;

18)

“pārskatāms atbalsts” ir atbalsta pasākumi, kuros, neveicot riska novērtējumu, ir iespējams iepriekš precīzi aprēķināt dotācijas bruto ekvivalentu procentos no attaisnotajām izmaksām (piem., pasākumi, kas izmanto dotācijas, procentu likmju subsidēšana un ierobežojoši fiskāli pasākumi).

a)

atbalsts, ko var piešķirt saskaņā ar šādu shēmu, atbilst visiem nosacījumiem, kas paredzēti šajā regulā;

b)

shēmā ir tieša atsauce uz šo regulu, norādot tās nosaukumu un atsauci uz publikāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

c)

ir iesniegts 20. panta 1. punktā paredzētais informācijas kopsavilkums.

a)

50 % no attaisnotajiem ieguldījumiem mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu;

b)

40 % no attaisnotajiem ieguldījumiem citos reģionos;

c)

60 % no attaisnotajiem ieguldījumiem mazāk labvēlīgos apgabalos vai teritorijās, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta i), ii) un iii) apakšpunktā, kā dalībvalstis tās noteikušas saskaņā ar minētās regulas 50. un 94. pantu, un 50 % citos reģionos, ja ieguldījumus veic jaunie lauksaimnieki pirmo piecu gadu laikā pēc darbības uzsākšanas;

d)

75 % no attaisnotajiem ieguldījumiem attālākajos reģionos un nelielajās Egejas jūras salās Padomes Regulas (EEK) Nr. 2019/93 (13) nozīmē;

e)

75 % no attaisnotajiem ieguldījumiem reģionos, kas minēti a) punktā, un 60 % citos reģionos, kuros ieguldījumi rada papildu izmaksas, kas saistītas ar vides aizsardzību un uzlabošanu, lopkopības uzņēmumu higiēnas apstākļu uzlabošanu vai lauksaimniecības dzīvnieku labturību. Šis palielinājums ir pieļaujams tikai attiecībā uz ieguldījumiem, kas pārsniedz spēkā esošo prasību minimumu Kopienā vai attiecībā uz ieguldījumiem, kas veikti, lai panāktu atbilstību jaunieviestiem obligātajiem standartiem. Palielinājums nedrīkst pārsniegt vajadzīgās attaisnotās papildu izmaksas, un to nedrīkst piemērot ieguldījumiem, kas rada ražošanas jaudas pieaugumu.

a)

ražošanas izmaksu samazināšana;

b)

ražošanas uzlabošana un pārstrukturēšana;

c)

kvalitātes uzlabošana;

d)

dabas vides saglabāšana un uzlabošana vai higiēnas apstākļu vai dzīvnieku labturības standartu uzlabošana.

a)

nekustamo īpašumu celtniecība, iegāde vai labiekārtošana;

b)

iekārtu un aprīkojuma pirkšana vai pirkumnoma, tostarp datoru programmatūras iegāde, nepārsniedzot pamatlīdzekļu tirgus vērtību;

c)

vispārējās izmaksas, kas saistītas ar a) un b) punktā minētajiem izdevumiem, piemēram, arhitektu, inženieru un konsultantu atalgojums, priekšizpētes veikšana, patentu un licenču iegāde.

a)

ražošanas tiesību, dzīvnieku un viengadīgu augu iegādei;

b)

viengadīgu augu stādīšanai;

c)

drenāžas darbiem vai apūdeņošanas iekārtām un apūdeņošanas darbiem, ja vien šādu ieguldījumu rezultātā iepriekšējais ūdens patēriņš nesamazinās vismaz par 25 %;

d)

vienkāršiem aizstāšanas ieguldījumiem.

a)

ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 23. pantā noteiktie kritēriji un visi noteikumi, ko Komisija ir pieņēmusi šā panta īstenošanai;

b)

komercdarbības pārtraukšanai lauksaimniecībā jābūt pastāvīgai un galīgai.

a)

ražotāju grupām vai ražotāju asociācijām, kas ir iesaistītas lauksaimniecības produktu ražošanā, un/vai

b)

ražotāju asociācijām, kas ir atbildīgas par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu vai kvalitātes marķējumu uzraudzību saskaņā ar Kopienas tiesībām.

a)

bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 %;

b)

atbalstu piešķir natūrā subsidētu pakalpojumu veidā, un tas nedrīkst ietvert tiešus maksājumus naudā ražotājiem.

a)

kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā tikai:

b)

bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 100 %;

c)

atbalsts piemērojams tikai tiem zaudējumiem, ko izraisa slimības, kuru uzliesmojumu ir oficiāli atzinušas valsts iestādes.

a)

par visām summām, kas saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, kā arī

b)

par izmaksām, kas nav radušās saistībā ar slimību un kas būtu radušās arī citos apstākļos.

a)

rezultātu, kas iegūts, saražotā produkta daudzumu tā gada laikā, kad iestājušies nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, reizinot ar vidējo pārdošanas cenu minētajā gadā, atņemot no

b)

rezultāta, kas iegūts, gada vidējo daudzumu, kas saražots iepriekšējo trīs gadu periodā (vai iepriekšējo trīs gadu vidējo saražoto daudzumu, ko nosaka, pamatojoties uz iepriekšējo piecu gadu periodu un izslēdzot augstāko un zemāko rādītāju), reizinot ar vidējo saņemto pārdošanas cenu.

a)

par visām summām, kas saņemtas saskaņā ar apdrošināšanas līgumiem, kā arī

b)

par izmaksām, kas nav saistītas ar nelabvēlīgiem klimatiskiem apstākļiem.

a)

80 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ja apdrošināšanas polisē ir norādīts, ka tā sedz tikai tādus zaudējumus, ko radījuši nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, kuri pielīdzināmi dabas katastrofām;

b)

50 % no apdrošināšanas prēmiju izmaksām, ja polisē ir norādīts, ka apdrošināšana sedz:

a)

līdz 100 % no izmaksām tirgus izpētei, produktu izstrādei un noformējumam, ietverot atbalstu, ko piešķir pieteikumu sagatavošanai saistībā ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietas nosaukumu vai īpaša rakstura sertifikātu atzīšanu saskaņā ar attiecīgajām Kopienas regulām;

b)

līdz 100 % no izmaksām, lai ieviestu tādas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas kā, piemēram, ISO 9000 vai ISO 14 000 sistēmas, pasākumus, kas balstīti uz riska analīzi un kritisko kontrolpunktu noteikšanu (HACCP), izsekojamības sistēmas un sistēmas, kas nodrošina autentiskuma un tirdzniecības standartu ievērošanu, vai vides audita sistēmas;

c)

līdz 100 % no personāla apmācības izmaksām, lai piemērotu b) punktā minētās shēmas un sistēmas;

d)

līdz 100 % no izmaksām, ko iekasē atzītas sertificētājas iestādes par kvalitātes nodrošināšanas un līdzīgu sistēmu sākotnēju sertificēšanu;

e)

līdz 100 % no izmaksām saistībā ar obligātajiem kontroles pasākumiem, ko saskaņā ar Kopienas vai valstu tiesību aktiem veic kompetentās iestādes, vai kas tiek veikti to uzdevumā, ja vien Kopienas tiesību akti nepieprasa uzņēmumiem segt šādas izmaksas;

f)

līdz summām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1698/2005 pielikumā palīdzībai saistībā ar minētās regulas 32. pantā paredzētajiem pasākumiem.

a)

par lauksaimnieku un laukstrādnieku izglītību un apmācību:

b)

attiecībā uz aizvietošanas pakalpojumiem lauku saimniecībās lauksaimnieka, lauku saimniecības līdzīpašnieka vai laukstrādnieka aizvietošanas faktiskās izmaksas viņu slimības vai brīvdienu laikā;

c)

attiecībā uz trešo pušu sniegtiem konsultāciju pakalpojumiem, tādām maksām par pakalpojumiem, kas nav nepārtrauktas vai periodiskas darbības un neattiecas uz uzņēmuma parastām darbības izmaksām, tādām kā parasti nodokļu konsultāciju pakalpojumi, regulāri juridiski pakalpojumi vai reklāma;

d)

attiecībā uz uzņēmumu pieredzes apmaiņas forumu, konkursu, izstāžu un gadatirgu organizāciju un dalību tajos:

e)

ar noteikumu, ka netiek minēti atsevišķi uzņēmumi, zīmoli vai izcelsme:

Atbalstu var piešķirt, sedzot e) apakšpunktā minētās izmaksas, ja norādīta izcelsme produktiem, uz kuriem attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 (16) un Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 (17) 54. līdz 58. pants, ar noteikumu, ka izcelsmes norādes precīzi atbilst Kopienas reģistrētajām norādēm;

f)

publikācijām, piemēram, katalogiem vai tīmekļa vietnēm, kurās sniegts faktu materiāls par noteiktu reģionu ražotājiem vai noteiktu produktu ražotājiem, ar noteikumu, ka informācija un tās pasniegšanas veids ir neitrāls un visiem attiecīgajiem ražotājiem ir vienādas iespējas tikt atspoguļotiem šādā publikācijā.

a)

atbalsts līdz 100 %, lai segtu administratīvās izmaksas saistībā ar ciltsgrāmatu izveidošanu un uzturēšanu;

b)

atbalsts līdz 70 % no izmaksām par trešo personu vai to uzdevumā veiktiem testiem, lai noteiktu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko kvalitāti vai produktivitāti, izņemot kontroles, ko veic ganāmpulka īpašnieks, un piena kvalitātes regulāras pārbaudes;

c)

līdz 2011. gada 31. decembrim – atbalsts līdz 40 % par dzīvnieku jaunāko selekcijas metožu vai pieredzes ieviešanu lauku saimniecībā, izņemot izmaksas, kas saistītas ar mākslīgās apsēklošanas ieviešanu vai veikšanu;

d)

atbalsts līdz 100 % no nobeigušos lopu aizvākšanas izmaksām un 75 % no šādu kautķermeņu iznīcināšanas izmaksām; alternatīva ir atbalsts, kas nepārsniedz apdrošināšanas prēmiju summu, ko lauksaimnieks ir maksājis par apdrošināšanu, kas sedz nobeigušos lopu aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas;

e)

atbalsts līdz 100 % no kautķermeņu aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja atbalsts tiek finansēts no maksājumiem vai obligātām iemaksām, kas paredzētas šādu kautķermeņu iznīcināšanas finansēšanai, ar noteikumu, ka šādi maksājumi vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei;

f)

atbalsts 100 % apmērā no nobeigušos lopu aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksām, ja ir noteikts pienākums veikt šo nobeigušos lopu TSE testus; kā arī

g)

atbalsts līdz 100 %, lai segtu TSE testu izmaksas.

a)

dalībvalstu piešķirtais atbalsts, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1255/1999 (18), jo īpaši tās 14. panta 2. punktā;

b)

dalībvalstu piešķirtais atbalsts, kas atbilst visiem nosacījumiem, kuri paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 (19), jo īpaši tās 87. pantā, 107. panta 3. punktā un 125. panta 5. punkta pirmajā daļā;

c)

atbalsts, ko piešķīrušas dalībvalstis saskaņā ar 15. panta 6. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 2200/96 (20).

a)

atbalsta shēmai jābūt izveidotai un publicētai saskaņā ar šo regulu;

b)

iesniegumam par atbalsta piešķiršanu jābūt pienācīgi iesniegtam attiecīgajai kompetentajai iestādei;

c)

attiecīgajai kompetentajai iestādei pieteikums jāapstiprina tā, lai minētai iestādei būtu pienākums piešķirt atbalstu, skaidri norādot piešķiramā atbalsta summu vai to, kā šī summa tiks aprēķināta; kompetentā iestāde var veikt šādu apstiprināšanu tikai tad, ja nav izsmelts atbalstam un atbalsta shēmai pieejamais budžets.

1)

Regulas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

pievieno šādu k) līdz n) punktu:

3)

Regulas 4. pantam pievieno šādu 7. punktu:

“7.   Ja ieguldījums attiecas uz Līguma I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, bruto atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt:

4)

II pielikumā aiz “Pārējā rūpniecība” vienā līmenī ar “Visa apstrādes rūpniecība” iekļauj šādu tekstu:

“ Lauksaimniecības produktu pārstrāde un tirdzniecība (25)

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/22

(1)

Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai attiecībā uz tirgus mehānismiem (2), cita starpā ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par to, kā realizēt spirta krājumus, kas iegūti destilācijas procesā saskaņā ar 35., 36. un 39. pantu Padomes 1987. gada 16. marta Regulā (EEK) Nr. 822/87 par vīna tirgus kopīgo organizāciju (3) un Regulas (EK) Nr. 1493/1999 27., 28. un 30. pantu un kas ir intervences aģentūru pārziņā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantu ir jāizsludina konkurss tāda vīna spirta pārdošanai, ko paredzēts izmantot Kopienā kā bioetanolu tikai degvielas nozares vajadzībām, lai tādējādi samazinātu vīna spirta krājumus Kopienā un nodrošinātu piegāžu nepārtrauktību atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1623/2000 92. pantam apstiprinātiem uzņēmumiem.

(3)

Atbilstoši Padomes 1998. gada 15. decembra Regulai (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka euro agromonetāro režīmu (4), kopš 1999. gada 1. janvāra piedāvājuma cenas un nodrošinājums ir jāizsaka euro un maksājumi jāveic euro.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

partija Nr. 82/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

b)

partija Nr. 83/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

c)

partija Nr. 84/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

d)

partija Nr. 85/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

e)

partija Nr. 86/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

f)

partija Nr. 87/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

g)

partija Nr. 88/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

h)

partija Nr. 89/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

i)

partija Nr. 90/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

j)

partija Nr. 91/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

k)

partija Nr. 92/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

l)

partija Nr. 93/2006 EK, kuras apjoms ir 50 000 hektolitri 100 % spirta;

m)

partija Nr. 94/2006 EK, kuras apjoms ir 53 380,74 hektolitri 100 % spirta;

n)

partija Nr. 95/2006 EK, kuras apjoms ir 32 182 hektolitri 100 % spirta.

a)

apliecinājums, ka konkursa pretendents attiecīgajai intervences aģentūrai, kuras pārziņā ir šis spirts, ir iemaksājis piedāvājuma nodrošinājumu 4 EUR par hektolitru 100 % spirta;

b)

piedāvājuma iesniedzēja vārds un adrese, paziņojuma par uzaicinājumu uz konkursu atsauces numurs, piedāvātā cena (EUR/hl 100 % spirta);

c)

piedāvājuma iesniedzēja apņemšanās ievērot visus ar šo konkursa procedūru saistītos noteikumus;

d)

piedāvājuma iesniedzēja paziņojums par to, ka:

a)

piemērot Regulas (EK) Nr. 1623/2000 102. pantā paredzētos noteikumus mutatis mutandis;

b)

veikt parauga kontroli, izmantojot kodolmagnētiskās rezonanses analīzi, lai pārbaudītu spirta īpašības galīgā izlietojuma laikā.

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/30

(1)

Regulas (EEK) Nr. 1915/83 5. panta 1. punktā noteikts, ka Komisija maksā dalībvalstīm standarta maksu par katru pienācīgi izpildīto saimniecības darbības pārskatu, kas tai nosūtīts minētās regulas 3. pantā paredzētajā termiņā.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 118/2006 (3) 2006. pārskata gadam noteica standarta maksu EUR 145 apmērā par katru saimniecības gada pārskatu. Izmaksu izmaiņu dēļ, kas arī ietekmē saimniecības gada pārskatu aizpildīšanas izdevumus, minētā maksa ir jāpārskata.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/31

(1)

Komisijas Regulas (EEK) Nr. 1859/82 (2) I pielikumā noteikts to saimniecību skaits, kas sniedz pārskatus, pa apgabaliem.

(2)

Jākoriģē to saimniecību skaits, kas sniedz pārskatus, pa apgabaliem Zviedrijā, lai atlasītās saimniecības varētu labāk pārstāvēt visu profilu saimniecības, kas veido novērošanas objektu.

(3)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EEK) Nr. 1859/82.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/33

(1)

Ar Komisijas 1977. gada 23. septembra Regulu (EEK) Nr. 2237/77, ar ko groza Regulu Nr. 118/66/EK par lauku saimniecības apgrozījuma pārskatu, kas izmantojams, lai noteiktu lauku saimniecību ienākumus (2), noteikti grāmatvedības dati, kas jānorāda lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā.

(2)

Lauku saimniecības apgrozījuma pārskata saturs jāpielāgo struktūrfondu un lauku attīstības jaunajiem noteikumiem, kā arī daži lauku saimniecības apgrozījuma pārskata elementi jāprecizē, jāvienkāršo vai savstarpēji jāsaskaņo.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/36

(1)

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 2320/2002 Komisijai ir jāpieņem pasākumi, kas vajadzīgi, lai visā Kopienā ieviestu kopējus pamatstandartus aviācijas drošības jomā. Komisijas 2003. gada 4. aprīļa Regula (EK) Nr. 622/2003, ar ko nosaka pasākumus kopēju pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā (2), bija pirmais tiesību akts, kurā paredzēti šādi pasākumi.

(2)

Jāparedz kopējos pamatstandartus precizējoši pasākumi.

(3)

Tiesību aktā jānosaka arkveida metālu detektoru (WTMD) darbības prasības. Tomēr šie standarti regulāri jāpārskata ne retāk kā reizi divos gados, lai nodrošinātu to, ka tie joprojām atbilst tehnikas attīstībai.

(4)

WTMD darbības prasības jāuzskata par pirmo soli šādu iekārtu tehnisko specifikāciju pilnīgā saskaņošanā. Iespējami ātri ir jāizstrādā saskaņotas procedūras WTMD klasifikācijai, ieskaitot WTMD testēšanas nosacījumus.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2320/2002 un tādēļ, lai novērstu nelikumīgas iejaukšanās darbības, Regulas (EK) Nr. 622/2003 pielikumā paredzētajiem pasākumiem jābūt slepeniem, un tie nav jāpublicē. Tas pats noteikums obligāti attiecināms uz visiem grozošajiem tiesību aktiem.

(6)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 622/2003.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Civilās aviācijas drošības komitejas atzinumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/38

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/99 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus konkursam atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru krējumam, sviestam un koncentrētam sviestam. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulas (EK) Nr. 1898/2005 28. pantā paredzētais pārstrādes garantiju apjoms.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/40

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras pastāvīgos konkursos var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus, un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, atbildot uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulā (EK) Nr. 1898/2005 paredzētais pārstrādes garantiju apmērs.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/42

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2) intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību uzsāk konkursu par atbalsta piešķiršanu koncentrētam sviestam. Šīs regulas 54. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā piedāvājumus konkursam, kas saņemti atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka maksimālo atbalstu koncentrētam sviestam, kurā minimālais tauku saturs sasniedz 96 %.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1898/2005 53. panta 4. punktā paredzētā gala lietotāju drošība ir jāizvirza, lai nodrošinātu, ka koncentrēto sviestu pārņem mazumtirdzniecības tirgotāji.

(3)

Atbilstīgi saņemtiem piedāvājumiem attiecīgā līmenī jānosaka maksimālais atbalsta apjoms, kā arī tādā pašā veidā jānosaka garantijas gala lietotājiem.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/43

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/44

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. pantā paredzēts, ka, ievedot minētās Regulas 1. pantā uzskaitītos produktus, tiek iekasētas kopējā muitas tarifa nodevu likmes. Taču šā panta 2. punktā minētajiem produktiem ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šiem produktiem, tos ievedot, palielinot to par 55 % un atskaitot CIF importa cenu, kas piemērojama attiecīgajai kravai. Taču šī nodeva nedrīkst pārsniegt muitas tarifa nodevu likmi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 10. panta 3. punktu CIF importēšanas cenas aprēķina, par pamatu ņemot attiecīgā produkta raksturīgās cenas pasaules tirgū.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1249/96 ir sīki izstrādāti noteikumi, lai piemērotu Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(4)

Ievedmuitas nodokli piemēro, kamēr nosaka jaunu nodokli un tas stājas spēkā.

(5)

Lai nodrošinātu ievedmuitas režīma normālu funkcionēšanu, ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai jāņem reprezentatīvā tirgus likmes, kas konstatētas atsauces perioda laikā.

(6)

Piemērojot Regulu (EK) Nr. 1249/96, jānosaka ievedmuitas nodoklis saskaņā ar šās Regulas pielikumu,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/47

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2247/2003 (2) liellopu gaļas nozarē atver kvotu ĀKK valstu izcelsmes dažu produktu importam vairākus gadus laikposmiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(2)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (3), piemēro importa licencēm importa tarifu kvotu laikposmiem no 2007. gada 1. janvāra. Regulā (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši noteikti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz importa licenču pieteikumu iesniegšanu, pieteikumu iesniedzēju statusu un licenču izdošanu. Minētā regula ierobežo licenču derīguma termiņu līdz importa tarifu kvotas perioda pēdējai dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumi jāpiemēro importa licencēm, kuras izdotas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2247/2003, neskarot minētajā regulā izklāstītos papildu nosacījumus. Vajadzības gadījumā Regulas (EK) Nr. 2247/2003 noteikumi jāsaskaņo ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006.

(3)

Skaidrības labad svītro Regulas (EK) Nr. 2247/2003 2. panta 2. punktu, jo šis noteikums ir tikai tā noteikuma atkārtojums, kas ietverts 50. panta 1. punktā Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulā (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (4).

(4)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2247/2003 ir attiecīgi jāgroza.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 2. pantā svītro 2. punktu.

2)

Regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Piemēro Regulu (EK) Nr. 1445/95 un (EK) Nr. 1291/2000, un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1301/2006 (5) prasības, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

3)

Regulas 4. pantu groza šādi:

4)

Regulas 5. pantu groza šādi:

5)

Regulas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Importa licences, kas izsniegtas saskaņā ar šo regulu, ir derīgas deviņdesmit dienas pēc to faktiskās izsniegšanas dienas Regulas (EK) Nr. 1291/2000 23. panta 2. punkta nozīmē.”

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/49

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2172/2005 (2) atver daudzgadu beznodokļu tarifu kvotu periodiem no 1. janvāra līdz 31. decembrim, lai importētu 4 600 Šveices izcelsmes dzīvus liellopus. Ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2007. gada 1. janvārī, ar Komisijas 2006. gada 14. novembra Regulu (EK) Nr. 1677/2006, ar ko paredz atkāpi no Regulas (EK) Nr. 2172/2005 attiecībā uz importa tiesību piemērošanu tarifu kvotas periodam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (3), termiņu, kādā iesniedzami pieteikumi importa tarifu kvotas periodam no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, pagarināja līdz 2007. gada 8. janvārim.

(2)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (4), piemēro importa licencēm importa tarifu kvotu periodiem no 2007. gada 1. janvāra. Regulā (EK) Nr. 1301/2006 jo īpaši noteikti sīki izstrādāti noteikumi attiecībā uz importa licenču pieteikumiem, pieteikumu iesniedzēju statusu un licenču izdošanu. Minētā regula nosaka, ka importa tarifu kvotas atver uz 12 secīgu mēnešu laika posmu un ierobežo licenču derīguma termiņu līdz importa tarifu kvotas perioda pēdējai dienai. Regulas (EK) Nr. 1301/2006 noteikumus piemēro importa licencēm, kuras izsniegtas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2172/2005, neskarot tajā noteiktos papildu nosacījumus un atkāpes. Regulas (EK) Nr. 2172/2005 noteikumi attiecīgā gadījumā jāsaskaņo ar Regulu (EK) Nr. 1301/2006.

(3)

Lai nepieļautu spekulāciju, kvotas daudzumus jāļauj izmantot tiem uzņēmējiem, kuri spēj apliecināt, ka tie ievērojamā apjomā patiesi tirgojas ar trešām valstīm. Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu efektīvu pārvaldību, jāpieprasa, lai attiecīgie tirgotāji abos Regulas (EK) Nr. 1301/2006 5. pantā minētajos periodos būtu importējuši vismaz 50 dzīvniekus. Turklāt administratīvu apsvērumu dēļ jāatļauj dalībvalstīm pieņemt tādu dokumentu apstiprinātas kopijas, kuri apliecina tirdzniecību ar trešām valstīm.

(4)

Ja, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā minēto piešķīruma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 50 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgajām dalībvalstīm pieejamais daudzums jānosaka, izlozējot importa tiesības, kuras katra attiecas uz 50 dzīvniekiem, lai nodrošinātu komerciāli atbilstīgu dzīvnieku skaitu vienā pieteikumā.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2172/2005.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu gaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Tās 1. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ar šo atver Kopienas beznodokļu tarifa kvotu katru gadu periodam no 1. janvāra līdz 31. decembrim, lai importētu 4 600 Šveices izcelsmes dzīvus liellopus, kas sver vairāk par 160 kg, uz ko attiecas KN kods 0102 90 41, 0102 90 49, 0102 90 51, 0102 90 59, 0102 90 61, 0102 90 69, 0102 90 71 vai 0102 90 79.”

2)

Regulas 2. pantu groza šādi:

3)

Regulas 3. pantu groza šādi:

4)

Regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Ja, izmantojot Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktā minēto piešķīruma koeficientu, iegūst skaitli, kas mazāks par 50 dzīvniekiem uz vienu pieteikumu, attiecīgās dalībvalstis pieejamo daudzumu nosaka, izlozējot importa tiesības, kuras katra attiecas uz 50 dzīvniekiem. Ja atlikušais dzīvnieku skaits ir mazāks par 50, par šo daudzumu piešķir vienas ievešanas tiesības.”

5)

6. panta 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

6)

Regulas 7. pantu groza šādi:

7)

Regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Regulu (EK) Nr. 1445/95 un (EK) Nr. 1291/2000, un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1301/2006 (5) piemēro atbilstoši šai regulai.

8)

Svītro I pielikumu.

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/51

(1)

ĀKK–EK partnerattiecību nolīguma (1) V pielikumam pievienoto 3. protokolu par ĀKK cukuru un Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Indijas Republiku par niedru cukuru (2) saskaņā ar katra minētā nolīguma 1. panta 2. punktu īsteno cukura tirgus kopējās organizācijas pārvaldības procesā.

(2)

Ir lietderīgi apstiprināt nolīgumus vēstuļu apmaiņas veidā starp Kopienu un, no vienas puses, protokolā minētajām valstīm un, no otras puses, Indijas Republiku par garantētām cenām niedru cukuram 2005.–2006. gada piegādes laikposmā,

16.12.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 358/60

(1)

Padome ar 2006. gada 25. septembra lēmumu apstiprināja to, ka Komisija slēdz Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (“ITER nolīgums”), Vienošanos uz laiku piemērot Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas izveidi kopīgai ITER projekta īstenošanai (“vienošanās uz laiku piemērot ITER nolīgumu”) un Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas privilēģijām un neaizskaramību kopīgai ITER projekta īstenošanai.

(2)

Vienošanās uz laiku piemērot ITER nolīgumu 3. pantā izteikta ITER nolīguma parakstītāju (“parakstītāji”) vēlme pēc iespējas pilnīgi īstenot ITER nolīgumā paredzēto sadarbību, līdz visi parakstītāji būs pabeiguši visas valsts mēroga darbības, kas nepieciešamas ITER nolīguma ratifikācijai, pieņemšanai vai apstiprināšanai.

(3)

Vienošanās uz laiku piemērot ITER nolīgumu 4. pantā izteikta parakstītāju apņemšanās pēc iespējas atbilstīgi valstu normatīvajiem aktiem ievērot ITER nolīguma noteikumus, līdz tas stājas spēkā.

(4)

ITER nolīguma 1. pantā noteikts, ka ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas kopīgai ITER projekta īstenošanai (“ITER organizācija”) mītne ir St Paul-lez-Durance, Bouches-du-Rhône, Francijā.

(5)

Euratom kā ITER uzņēmējai pusei ir īpašs pienākums nodrošināt ITER projekta savlaicīgu īstenošanu.

(6)

Kopienas noslēgtie nolīgumi ir saistoši Kopienas iestādēm un dalībvalstīm.

(7)

Atbilstīgi Līguma 192. pantam dalībvalstīm jāveicina Kopienas uzdevumu īstenošana.

(8)

Saskaņā ar Līguma 101. pantu Komisijai piešķirtas pilnvaras slēgt starptautiskus nolīgumus; Komisijas uzdevums ir arī nodrošināt šādu nolīgumu piemērošanu uz laiku saskaņā ar Padomes sniegtu apstiprinājumu,

a)

ir tiesībspēja un rīcībspēja, kas nepieciešama, lai i) slēgtu līgumus, jo īpaši, lai pieņemtu darbā personālu, ii) iegādātos, pārvaldītu un pārdotu īpašumu, iii) iegūtu licences un iv) uzsāktu tiesvedību, ciktāl tas nepieciešams, lai veiktu vajadzīgās darbības ITER projekta savlaicīgai īstenošanai, līdz ITER organizācija tiek oficiāli nodibināta; jāņem vērā, ka visas tiesības un pienākumi, ko ITER organizācija uzņēmusies tās pagaidu statusā, saskaņā ar ITER nolīguma noteikumiem attieksies uz ITER organizāciju arī pēc ITER organizācijas oficiālas nodibināšanas;

b)

ITER organizācijai, kā arī tās personālam un parakstītāju pārstāvjiem, dalībvalstu teritorijā ir privilēģijas un neaizskaramība, kas noteiktas saskaņā ar Nolīgumu par ITER Starptautiskās kodolsintēzes enerģijas organizācijas privilēģijām un neaizskaramību kopīgai ITER projekta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz nodokļu uzlikšanu, imigrāciju un reģistrāciju, līdz ITER organizācija tiek oficiāli nodibināta;

c)

jāievēro ITER nolīguma noteikumi; un jo īpaši jāievēro piemērojamie uzņēmējvalsts normatīvie akti tādās jomās kā sabiedrības un darbinieku veselība un sabiedrības un darba drošība, kodoldrošība, aizsardzība pret radiāciju, licencēšana, kodolmateriāli, vides aizsardzība un aizsardzība pret ļaunprātīgiem nodarījumiem.