ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 348 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
49. sējums |
Saturs |
|
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta |
Lappuse |
|
|
Eiropas Centrālā Banka |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Eiropas Centrālā Banka
11.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 348/1 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE
(2006. gada 10. novembris)
par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā
(ECB/2006/16)
(2006/887/EK)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 12.1., 14.3. un 26.4. pantu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes ieguldījumu saskaņā ar Statūtu 47.2 panta otro un trešo ievilkumu,
tā kā
(1) |
Uz Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) saskaņā ar Statūtu 15. pantu attiecas ziņošanas pienākums. |
(2) |
Saskaņā ar Statūtu 26.3. pantu Valde sastāda ECBS konsolidēto bilanci analīzes un darbības nolūkiem. |
(3) |
Saskaņā ar Statūtu 26.4. pantu Statūtu 26. panta piemērošanai ECB Padome paredz noteikumus, kas vajadzīgi, lai standartizētu valstu centrālo banku (VCB) veikto darbību uzskaiti un finanšu ziņošanu. |
(4) |
Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo VCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie punkti ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā. |
(5) |
2002. gada 5. decembra Pamatnostādnē ECB/2002/10 par uzskaites un finanšu paziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (1) jāveic nozīmīgi grozījumi. No 2007. gada 1. janvāra Eiropas Centrālo banku sistēma ārvalstu valūtas darījumu, ārvalstu valūtā denominētu finanšu instrumentu un saistīto uzkrājumu reģistrēšanai izmantos ekonomisko metodi. Skaidrības labā ir vēlams pamatnostādni pārstrādāt vienā tekstā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
1. Šajā pamatnostādnē:
a) |
“valstu centrālās bankas” (VCB) ir to dalībvalstu centrālās bankas, kuras ieviesušas euro; |
b) |
“Eurosistēma” ir ECB un to dalībvalstu centrālās bankas, kuras ieviesušas euro; |
c) |
“Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu ziņošanas mērķi” ir mērķi, kuru sasniegšanai saskaņā ar Statūtu 15. un 26. pantu ECB sagatavo finanšu pārskatus, kas uzskaitīti I pielikumā; |
d) |
“ziņošanas iestāde” ir ECB vai VCB; |
e) |
“ceturkšņa pārvērtēšanas datums” ir ceturkšņa pēdējās kalendāra dienas datums; |
f) |
“konsolidācija” ir grāmatvedības process, kurā dažādu atsevišķu juridisku personu finanšu datus apkopo tā it kā tie būtu viena persona; |
g) |
“skaidras naudas nomaiņas gads” ir 12 mēnešu periods no dienas, kurā euro banknotes un monētas iegūst likumīga maksāšanas līdzekļa statusu dalībvalstī, kas ieviesusi euro; |
h) |
“banknošu izvietošanas atslēga” ir procenti, kas rodas, ņemot vērā ECB daļu kopējā euro banknošu emisijā un piemērojot parakstītā kapitāla atslēgu VCB daļai šādā kopsummā saskaņā ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju (2), |
2. Citu šajā pamatnostādnē lietoto tehnisko terminu definīcijas ir pievienotas kā II pielikums.
2. pants
Piemērošanas joma 2
1. Šo pamatnostādni piemēro ECB un VCB, īstenojot Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu paziņošanas mērķus.
2. Šīs pamatnostādnes piemērošanas jomu ierobežo Statūtos noteiktais Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu paziņošanas režīms. Tādēļ to nepiemēro VCB nacionālajiem ziņojumiem un finanšu pārskatiem. Lai sasniegtu atbilstību un salīdzināmību starp Eurosistēmas un valstu režīmiem, ir ieteicams VCB, ja iespējams, lietot noteikumus, kas izklāstīti šajā pamatnostādnē, attiecībā uz nacionālajiem ziņojumiem un finanšu pārskatiem.
3. pants
Grāmatvedības pamatpieņēmumi
Piemērojami šādi grāmatvedības pamatpieņēmumi:
a) |
saimnieciskā realitāte un pārskatāmība: grāmatvedības metodes un finanšu pārskati atspoguļo saimniecisko realitāti, ir pārredzami un pēc savām kvalitatīvajām īpašībām ir saprotami, attiecināmi, droši un salīdzināmi. Darījumus uzskaita un tos noformē saskaņā ar to būtību un saimniecisko realitāti, un nevis tikai saskaņā ar to juridisko formu, |
b) |
piesardzība: aktīvu un pasīvu vērtēšanu un ienākumu atzīšanu veic piesardzīgi; Šīs pamatnostādnes kontekstā tas nozīmē, ka peļņas un zaudējumu pārskatā nerealizēto peļņu nenorāda kā ienākumus peļņas un zaudējumu kontā, bet tūlīt pārceļ uz pārvērtēšanas kontu, un nerealizētos zaudējumus fiksē gada beigās peļņas un zaudējumu kontā, ja tie pārsniedz pārvērtēšanas peļņu, kas reģistrēta atbilstošajā pārvērtēšanas kontā. Tomēr piesardzība neļauj slēptu rezervju veidošanu vai posteņu apzināti sagrozītu atspoguļošanu bilancē un peļņas un zaudējumu kontā, |
c) |
notikumi pēc bilances slēgšanas: aktīvus un pasīvus koriģē, ņemot vērā notikumus, kas notiek starp ikgadējo bilances datumu un datumu, kurā kompetentās institūcijas apstiprina finanšu pārskatus, ja tie ietekmē aktīvu vai pasīvu stāvokli bilances datumā. Izpaušanu piemēro tiem notikumiem, kuri iestājas pēc bilances datuma, kuri neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, bet kuri ir tik svarīgi, ka neizpaušana varētu ietekmēt finanšu pārskatu lietotāju spēju veikt pienācīgus vērtējumus un lēmumus; šajā gadījumā aktīvus un pasīvus nekoriģē, |
d) |
būtiskums: ir atļauta atkāpšanās no grāmatvedības noteikumiem, ieskaitot tos, kas ietekmē peļņas un zaudējumu pārskatu noformēšanu atsevišķām VCB un ECB, ja vien to pamatoti var uzskatīt par nebūtisku kopējā pārskata sniedzējas institūcijas finanšu pārskatu kontekstā un noformējumā, |
e) |
uzņēmējdarbības nepārtrauktības princips: grāmatvedības dokumentus gatavo, ievērojot uzņēmējdarbības nepārtrauktības principu, |
f) |
uzkrājumu princips: ienākumus un izdevumus atzīst grāmatvedības posmā, kurā tie ir nopelnīti vai radušies, un nevis posmā, kurā tie ir saņemti vai samaksāti, |
g) |
konsekvence un salīdzināmība, kritērijus bilances vērtēšanai un ienākumu atzīšanai piemēro konsekventi pēc metodes, kas Eurosistēmā ir saskaņota un nepārtraukta, lai nodrošinātu finanšu pārskatu datu salīdzināmību. |
4. pants
Aktīvu un pasīvu atspoguļošana bilancē
Finanšu vai cita veida aktīvu/pasīvu ziņotājas iestādes bilancē atspoguļo tikai tad,
a) |
ja ir iespējams, ka jebkurš turpmāks saimniecisks labums, kas saistīts ar aktīva vai pasīva posteni, plūdīs uz ziņotāju iestādi vai no tās, un |
b) |
ja principā visi ar aktīvu vai pasīvu saistītie riski un priekšrocības nodotas pārskata sniedzējai iestādei, un |
c) |
ja aktīvu izmaksas vai vērtību priekš ziņotājas iestādes vai saistības apjomu var ticami novērtēt. |
5. pants
Skaidras naudas/norēķinu un saimnieciskā pieeja
1. Saimniecisko pieeju izmanto kā pamatu datu reģistrēšanai par darījumiem ārvalstu valūtā, ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem un saistītajiem uzkrājumiem. Lai īstenotu šo pieeju ir izstrādātas divas atšķirīgas pieejas:
a) |
“standarta pieeja”, kas izklāstīta III un IV sadaļā un III pielikumā, un |
b) |
“alternatīvā pieeja”, kas izklāstīta III pielikumā. |
2. Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem vērtspapīriem var turpināt reģistrēt saskaņā ar skaidras naudas/norēķinu pieeju. Saistītos procentu uzkrājumus, tostarp prēmijas vai diskontus, reģistrē katru dienu no tūlītējo norēķinu dienas.
3. VCB var izmantot saimniecisko pieeju vai skaidras naudas/norēķinu pieeju, lai reģistrētu specifiskus euro denominētus darījumus, finanšu instrumentus un saistītos uzkrājumus.
4. Skaitļos, kas veido daļu no ikdienas finanšu datiem Eurosistēmas finanšu ziņojumu mērķiem, parāda skaidrās naudas kustību bilances posteņos, izņemot ceturkšņa beigu un gada beigu grāmatvedības korekcijas un posteņus ar virsrakstu “Pārējie aktīvi” un “Pārējās saistības”.
II NODAĻA
BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI
6. pants
Bilances shēma
ECB un VCB bilances shēma, sniedzot finanšu pārskatus Eurosistēmai, ir balstīta uz struktūru, kas izklāstīta IV pielikumā.
7. pants
Bilances vērtēšanas noteikumi
1. Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi.
2. Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru un finanšu instrumentu (bilancē iekļauto un neiekļauto) pārvērtēšanu veic ceturkšņa pārvērtēšanas datumā pēc vidējām tirgus likmēm un cenām. Tas neliedz pārskata sniedzējām iestādēm iekšējām vajadzībām pārvērtēt savus portfeļus biežāk, ceturkšņa laikā ziņojot tikai par datiem pēc darījumu vērtības.
3. Attiecībā uz zeltu nenorāda cenas atšķirību no cenas pēc valūtas pārvērtēšanas, bet uzrāda zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas likmes ceturkšņa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē vienu pēc otras, ietverot ārpus bilances un bilancē atspoguļotus darījumus, un vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem (arī ISIN kodu), izņemot tos vērtspapīrus, kas iekļauti postenī “Citi finanšu aktīvi”, un ko uzskata par atsevišķiem turējumiem.
4. Pārvērtēšanas grāmatojumus atsauc nākošā ceturkšņa beigās, izņemot nerealizētos zaudējumus, ko gada beigās iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā; ceturkšņa laikā par visiem darījumiem sniedz pārskatu, ņemot vērā darījumu cenas un likmes.
8. pants
Atgriezeniskie darījumi
1. Atgriezenisks darījums, kas veikts kā atpirkšanas līgums, ieraksta bilances pasīvu daļā kā nodrošinātu aizņēmumu, turpretī postenis, kas sniegts kā nodrošinājums, paliek bilances aktīva daļā. Pārdotos vērtspapīrus, kas jāatpērk saskaņā ar atpirkuma līgumiem, pārskata sniedzējai iestādei, kurai tie jāatpērk, joprojām uzrāda kā daļu no portfeļa, no kura tie tika pārdoti.
2. Reverso darījumu, kas veikts saskaņā ar pirkšanas ar atpārdošanu līgumu, ieraksta kā nodrošinātu izplūstošo aizdevumu bilances aktīvu daļā par aizdevuma summu. Saskaņā ar pirkuma un atpārdevuma līgumiem iegādātos vērtspapīrus nepārvērtē, un no tiem izrietošā peļņa vai zaudējumi līdzekļu aizdevējai pārskata sniedzējai iestādei nav jāiekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā.
3. Vērtspapīru aizdošanas darījumu gadījumā, vērtspapīri paliek aizdevēja bilancē. Šādus darījumus iegrāmato tādā pašā veidā kā noteikts attiecībā uz pārdošanas ar atpirkšanu operācijām. Ja tomēr vērtspapīri, ko pārskata sniedzēja iestāde, darbodamās kā saņēmējs, ir aizņēmusies, gada beigās neatrodas saņēmēja glabāšanā, saņēmējam jāveido uzkrājumi zaudējumiem, ja attiecīgo vērtspapīru tirgus vērtība ir cēlusies no aizdevuma darījuma noslēgšanas dienas. Saņēmējam jāuzrāda saistības vērtspapīru atdošanai, ja vērtspapīri pa to laiku ir pārdoti.
4. Nodrošinātus darījumus ar zeltu uzskata par pārdošanas ar atpirkšanu līgumiem. Zelta plūsmas, kas saistītas ar šiem nodrošinātajiem darījumiem, finanšu pārskatos nenorāda, un starpību starp darījuma tūlītējo un nestandartizēta nākotnes darījuma cenu reģistrē pēc uzkrājumu principa.
5. Reversos darījumus, tostarp vērtspapīru aizdošanas darījumus, kas veikti saskaņā ar automatizētu vērtspapīru aizdošanas programmu, reģistrē ar ietekmi uz bilanci attiecībā uz šādiem darījumiem tikai, ja skaidras naudas veidā ir sniegts nodrošinājums līdz operācijas termiņa beigām.
9. pants
Tirgojami akciju instrumenti
1. Šis pants piemērojams tirgojamiem akciju instrumentiem (akcijām vai akciju fondiem) neatkarīgi no tā, vai darījumus veic tieši ziņošanas iestāde, vai starpnieks, izņemot darbības, ko veic attiecībā uz pensiju fondiem, līdzdalību kapitālā, ieguldījumiem meitasuzņēmumos, būtisku līdzdalību kapitālā vai ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem.
2. Akciju instrumenti, kas denominēti ārvalstu valūtās, neveido daļu no vispārējās valūtas pozīcijas, bet ir daļa no atsevišķa valūtas turējuma. Ir ieteicams attiecīgās ārvalstu valūtas peļņas un zaudējumu aprēķinu izdarīt ar neto vidējo izmaksu metodi vai ar vidējo izmaksu metodi.
3. Ir ieteicams ar akciju instrumentiem rīkoties atbilstīgi šādiem noteikumiem:
a) |
akciju portfeļu pārvērtēšana notiek saskaņā ar 7. panta 2. punktu. Pārvērtēšana notiek par katru posteni atsevišķi. Attiecībā uz akciju fondiem cenas pārvērtēšana notiek pēc neto bāzes, nevis par katru akciju atsevišķi. Ieskaits starp dažādām akcijām vai dažādiem akciju fondiem netiek veikts; |
b) |
darījumus reģistrē bilancē pēc darījuma cenas; |
c) |
starpniecības maksu reģistrē kā darījuma izmaksas, kas jāiekļauj aktīva cenā, vai kā izdevumus peļņas un zaudējumu pārskatā; |
d) |
iegādātās dividendes summu iekļauj akciju instrumenta cenā. Bezdividenžu dienā, kamēr dividenžu maksa vēl nav saņemta, iegādāto dividenžu summu var uzskatīt par atsevišķu posteni; |
e) |
dividenžu uzkrājumus perioda beigās neiegrāmato, jo tie jau ir atspoguļoti akciju instrumentu tirgus cenā, izņemot akcijas, kas kotētas bez dividendēm; |
f) |
ar tiesību emisiju rīkojas kā ar atsevišķu aktīvu pēc emitēšanas. Iegādes cenu aprēķina, pamatojoties uz akcijas vidējo cenu, jaunas iegādes bāzes cenu un esošo un jauno akciju proporciju. Alternatīvi tiesību cena var pamatoties uz tiesību tirgus vērtību, akciju veco vidējo cenu un akciju tirgus cenu pirms tiesību emisijas. |
10. pants
Banknotes
1. Citu iesaistīto dalībvalstu naudas zīmes, kuras tur VCB, grāmato nevis kā apgrozībā esošas naudas zīmes, bet kā Eurosistēmas atlikumus. Citu iesaistīto dalībvalstu naudas zīmju uzskaites procedūra ir šāda:
a) |
VCB, kas saņem tādas naudas zīmes, kas izteiktas euro zonas valstu valūtas vienībās un ko izdevusi cita VCB, katru dienu ziņo VCB – naudas zīmju izdevējai – par iemaksāto apmaiņai pakļauto naudas zīmju vērtību, ja vien attiecīgās dienas apjoms nav zems; VCB – naudas zīmju izdevēja – veic atbilstošu maksājumu saņēmējai VCB ar Target sistēmas starpniecību, un |
b) |
“apgrozībā esošo naudas zīmju” rādītāju korekcijas notiek VCB – naudas zīmju izdevējas – grāmatās pēc augstākminētā paziņojuma saņemšanas. |
2. Skaitli “banknotes apgrozībā” bilancē veido divas sastāvdaļas:
a) |
nekoriģēts apgrozībā esošo euro banknošu daudzums, tostarp VCB, kas ievieš euro, skaidras naudas nomaiņas gada banknotes, kas denominētas nacionālajās euro zonas valūtas vienībās, ko aprēķina pēc vienas no šādām divām metodēm:
|
b) |
atņemot neatlīdzinātās prasības pret ECI banku summu saistībā ar Paplašinātās glabāšanas programmu (ECI) gadījumā, ja veikta ar ECI programmu saistītu banknošu īpašumtiesību nodošana; |
c) |
plus/mīnus korekcijas summa, kas veidojas, pielietojot banknošu izvietošanas atslēgu. |
III NODAĻA
IENĀKUMU ATSPOGUĻOŠANA
11. pants
Ienākumu atspoguļošana
1. Ienākumu atspoguļošanai piemēro šādus noteikumus:
a) |
realizēto peļņu un realizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā, |
b) |
nerealizēto peļņu neatzīst par ienākumiem, bet tūlīt pārved uz pārvērtēšanas kontu, |
c) |
nerealizētos zaudējumus ieraksta peļņas un zaudējumu pārskatā, ja tie pārsniedz attiecīgajā pārvērtēšanas kontā ierakstīto iepriekšējās pārvērtēšanas peļņu, |
d) |
peļņas un zaudējumu pārskatā ierakstītos nerealizētos zaudējumus turpmākajos gados neatsauc, pamatojoties uz jaunu nerealizēto peļņu, |
e) |
netiek veikts ieskaits nerealizētajiem zaudējumiem kādā vērtspapīrā, vai kādā valūtā vai zelta turējumos pret nerealizēto peļņu citos vērtspapīros vai valūtā, vai zeltā. |
2. Prēmijas un diskontus saistībā ar emitētiem un iegādātiem vērtspapīriem rēķina un uzrāda kā daļu no procentu ienākuma, un amortizē vērtspapīru atlikušajā termiņā, vai nu saskaņā ar lineārās amortizācijas metodi vai ar iekšējās peļņas normas (IPN) metodi. Tomēr IPN metode ir obligāta diskonta vērtspapīriem ar atlikuma termiņu vairāk kā gads iegādes brīdī.
3. Uzkrājumus saistībā ar finanšu aktīviem un pasīviem, t.i., maksājamos procentus un amortizētās prēmijas un amortizētos diskontus, aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos katru dienu, pamatojoties jaunākajām pieejamām likmēm. Uzkrājumus saistībā ar euro denominētiem finanšu aktīviem un pasīviem aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos vismaz reizi ceturksnī. Citu posteņu uzkrājumus aprēķina un reģistrē/iegrāmato pārskatos vismaz reizi gadā.
4. Neatkarīgi no uzkrāto procentu aprēķināšanas biežuma, bet tomēr ievērojot 5. panta 4. punktā minētos izņēmumus, ziņotājas iestādes datus paziņo pēc darījuma vērtības ceturkšņa laikā.
5. Uzkrātos procentus, kas denominēti ārvalstu valūtās, pārrēķina pēc iegrāmatošanas dienas kursa, un tie ietekmē valūtas pozīciju.
6. Parasti uzkrāto procentu aprēķināšanai gada laikā var izmantot vietējo praksi (t.i., aprēķinus līdz ceturkšņa pēdējai darba dienai vai pēdējai kalendāra dienai). Tomēr gada beigās 31. decembris ir obligāta atsauces diena.
7. Tikai darījumi, kas rada izmaiņas kādā valūtas turējumā, var būt par pamatu realizētai ārvalstu valūtas pelņai vai zaudējumiem.
12. pants
Darījuma cena
1. Šādus vispārējus noteikumus piemēro darījuma cenai:
a) |
attiecībā uz zeltu, ārvalstu valūtas instrumentiem un vērtspapīriem ikdienā lieto vidējo izmaksu metodi, lai aprēķinātu pārdoto elementu iegādes izmaksas, ņemot vērā valūtas maiņas kursa un/vai cenas izmaiņas, |
b) |
vidējo aktīva/pasīva cenu/kursu samazina/palielina par nerealizētajiem zaudējumiem, kurus pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu gada beigās, |
c) |
procentu vērtspapīru iegādes gadījumā nopirktais procentu ienākums jāuzskata par atsevišķu elementu; Ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru iegādes gadījumā to iekļauj šīs valūtas turējumā, bet vidējās cenas noteikšanas nolūkos neiekļauj aktīva izmaksās vai cenā. |
2. Vērtspapīriem piemēro šādus īpašus noteikumus:
a) |
darījumus reģistrē pēc to cenas un iegrāmato finanšu pārskatos pēc tīrās cenas, |
b) |
maksu par uzraudzību un pārvaldību, maksu par tekošo rēķinu un citas netiešās izmaksas neuzskata par darījuma izmaksām un iekļauj peļņas un zaudējumu pārskatā. Tās neuzskata par attiecīgā aktīva vidējo izmaksu daļu, |
c) |
ienākumu reģistrē pēc bruto vērtības, atsevišķi norādot atmaksājamos ieturējuma nodokļus un citus nodokļus, |
d) |
vērtspapīra vidējo pirkuma izmaksu aprēķināšanas nolūkā, vai nu i) visus dienas laikā izdarītos pirkumus pēc to darījuma cenas pieskaita iepriekšējās dienas turējumā esošajiem vērtspapīriem, lai iegūtu jaunu vidējo svērto cenu, pirms piemērot tajā pašā dienā veiktos vērtspapīru pārdevumus, vai ii) nolūkā aprēķināt pārskatīto vidējo cenu, var piemērot atsevišķus vērtspapīru pirkumus un pārdevumus tādā kārtībā, kādā tie dienas laikā notika. |
3. Zeltam un ārvalstu valūtai piemēro šādus īpašus noteikumus:
a) |
darījumus ārvalstu valūtās, kas nerada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu datuma valūtas maiņas kursa, un tas neietekmē turējuma iegādes izmaksas, |
b) |
darījumus ārvalstu valūtās, kas rada izmaiņas attiecīgās valūtas turējumā, pārrēķina euro pēc līgumā noteiktā vai norēķinu dienas maiņas kursa, |
c) |
neuzskata, ka norēķini par pamatsummu, kas izriet no reversajiem darījumiem ar ārvalstu valūtā vai zeltā denominētiem vērtspapīriem, rada izmaiņas šās valūtas vai zelta turējumā, |
d) |
faktiskos naudas ieņēmumus vai maksājumus pārrēķina pēc vidējā valūtas maiņas tirgus kursa tajā dienā, kurā notiek norēķini, |
e) |
dienas laikā veiktās valūtas un zelta neto iegādes pievieno pēc vidējām dienas pirkuma izmaksām par katru attiecīgo valūtu un zeltu iepriekšējās dienas turējumā esošajam zeltam un vērtspapīriem, lai radītu jaunu vidējo svērto kursu un zelta cenu. Neto pārdevumu gadījumos realizētās peļņas un realizēto zaudējumu aprēķins balstās uz turējumā esošās attiecīgās valūtas vai zelta vidējām izmaksām iepriekšējā dienā, tā, lai vidējās izmaksas nemainītos. Vidējās likmes un zelta cenas starpība starp dienas laikā notikušo ieplūdi un aizplūdi arī rada realizēto peļņu vai realizētos zaudējumus. Gadījumā, ja ārvalstu valūtas vai zelta postenis ir pasīvs, tad augstākminēto pieeju piemēro apgrieztā veidā. Tādējādi vidējās pasīva posteņa izmaksas ietekmē neto pārdošana, savukārt neto pirkumi samazina pozīciju pēc esošās vidējās svērtās likmes vai zelta cenas, |
f) |
ārvalstu valūtas darījumu izmaksas un citas vispārējās izmaksas norāda peļņas un zaudējumu pārskatā. |
IV NODAĻA
GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM
13. pants
Vispārīgi noteikumi
1. Nestandartizētus ārvalstu valūtas nākotnes darījumus, ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes posmus un citus valūtas instrumentus, kas ietver vienas valūtas maiņu pret otru nākotnē, ietver neto ārvalstu valūtas postenī, lai aprēķinātu ārvalstu valūtas maiņas peļņu un zaudējumus.
2. Procentu likmes mijmaiņas darījumus, standartizētus nākotnes līgumus, nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus un citus procentu likmes instrumentus iegrāmato un pārvērtē pa atsevišķiem posteņiem. Ar šiem instrumentiem rīkojas atsevišķi no bilances posteņiem.
3. Peļņu un zaudējumus, kas rodas no ārpusbilances instrumentiem, atspoguļo un ar to rīkojas tāpat kā attiecībā uz bilances instrumentiem.
14. pants
Nestandartizēti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi
1. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma tūlītējās likmes. Pārdošanas darījumu peļņu un zaudējumus aprēķina, lietojot vidējās valūtas pozīcijas izmaksas līguma datumā, pieskaitot divas vai trīs darba dienas saskaņā ar ikdienas ieskaita procedūru pirkumu un pārdošanas darījumiem.
2. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.
3. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.
4. Valūtas pozīciju ietekmē nestandartizēti nākotnes darījumi līguma dienā pēc tūlītējās likmes.
5. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīcijas vērtē saistībā ar tās pašas valūtas tūlītējo pozīciju, kompensējot starpību, kas var rasties vienā valūtas pozīcijā. Neto zaudējumu atlikumu debitē peļņas un zaudējumu pārskatā, ja tas pārsniedz iepriekšējā pārrēķina peļņu, kas ierakstīta pārvērtēšanas kontā. Neto peļņas atlikumu kreditē pārvērtēšanas kontā.
15. pants
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi
1. Tūlītējos pirkumus un pārdevumus atspoguļo bilances kontos norēķinu dienā.
2. Nestandartizētu nākotnes instrumentu pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos no tirdzniecības dienas līdz norēķinu dienai pēc nestandartizēta nākotnes darījuma tūlītējās likmes.
3. Pārdošanas darījumus atzīst pēc darījuma tūlītējās likmes. Tādēļ nerodas ne peļņa, ne zaudējumi.
4. Ar starpību starp tūlītējām un nākotnes likmēm rīkojas kā ar uzkrātiem maksājamiem vai saņemamiem procentiem gan attiecībā uz pirkumiem, gan pārdevumiem.
5. Norēķinu dienā ārpusbilances kontus dzēš.
6. Valūtas pozīcija mainās vienīgi ārvalstu valūtā denominētu uzkrājumu rezultātā.
7. Nestandartizētu nākotnes darījumu pozīciju vērtē saistībā ar tūlītējo darījumu pozīciju.
16. pants
Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi
1. Standartizētos procentu likmes nākotnes līgumus tirdzniecības dienā reģistrē ārpusbilances kontos.
2. Sākotnējo drošības iemaksu reģistrē kā atsevišķu aktīvu, ja to iegulda naudā. Ja iegulda vērtspapīru formā, tad tā bilancē nemainās.
3. Ikdienas izmaiņas papildu iemaksās reģistrē peļņas un zaudējumu kontā, un tās ietekmē valūtas pozīciju. Tāda pati procedūra piemērojama atvērtās pozīcijas slēgšanas dienā neatkarīgi no tā, vai notikusi piegāde. Ja piegāde notiek, tad pārdevuma vai pirkuma ierakstu veic pēc tirgus cenas.
4. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
17. pants
Procentu likmes mijmaiņas darījumi
1. Procentu likmes mijmaiņas darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.
2. Kārtējos procentu maksājumus, kas saņemti vai samaksāti, reģistrē, pamatojoties uz uzkrājumu principu. Saistībā ar vienu un to pašu procentu likmes mijmaiņas darījumu maksājumu norēķinus var veikt uz neto bāzes, bet par uzkrātajiem procentu ienākumiem vai izdevumiem jāziņo uz bruto bāzes.
3. Katru procentu likmes mijmaiņas darījumu novērtē pēc tirgus cenas, vajadzības gadījumā, pārrēķinot euro pēc tūlītējā valūtas kursa. Tiek ieteikts nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados amortizēt, un amortizācijai jābūt lineārai. Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā.
4. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
18. pants
Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi
1. Procentu likmes mijmaiņas darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā.
2. Kompensācijas maksājumu, ko viena puse maksā otrai pusei norēķinu dienā, šajā dienā ieraksta peļņas un zaudējumu kontā. Maksājumus ieraksta, nepiemērojot uzkrājumu principu.
3. Ja nākotnes procentu likmes līgumu turējums ir ārvalstu valūtā, tad kompensācijas maksājums ietekmē valūtas pozīciju. Kompensācijas maksājumu pārrēķina euro pēc tūlītējā kursa norēķinu dienā.
4. Nestandartizētos procentu likmes nākotnes līgumus novērtē pēc tirgus cenas un, vajadzības gadījumā, pārrēķina euro pēc tūlītējā valūtas kursa. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu kontu gada beigās, sekojošos gados nedzēš ar nerealizēto peļņu, ja vien instruments nav slēgts vai izbeigts. Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā.
5. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
19. pants
Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem
Nestandartizētos nākotnes darījumus ar vērtspapīriem uzskaita saskaņā ar vienu no šādām metodēm:
1. |
A metode:
|
2. |
B metode.
|
20. pants
Iespējas līgumi
1. Iespējas līgumus no tirdzniecības dienas līdz izpildes vai termiņa dienai iegrāmato ārpusbilances kontos pēc iespējas līguma pamatā esošā instrumenta bāzes cenas.
2. Ārvalstu valūtā denominētās prēmijas pārrēķina euro pēc līguma noslēgšanas dienas vai norēķinu dienas maiņas kursa. Izmaksāto prēmiju iegrāmato kā atsevišķu aktīvu, bet saņemto prēmiju iegrāmato kā atsevišķu pasīvu.
3. Ja iespēja tiek izmantota, tās pamatā esošo instrumentu bilancē iegrāmato pēc bāzes cenas, pieskaitot vai atņemot sākotnējo prēmijas vērtību. Sākotnējo iespējas līguma prēmijas summu pielāgo, pamatojoties uz nerealizētajiem zaudējumiem, kas gada beigās pārnesti uz peļņas un zaudējumu pārskatu.
4. Ja iespēja netiek izmantota, iespējas līguma prēmijas summu, kas pielāgota, pamatojoties uz iepriekšējiem gada beigu nerealizētajiem zaudējumiem, pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu, pārrēķinot pēc termiņa beigu dienā pieejamā maiņas kursa.
5. Valūtas pozīciju ietekmē standartizēto nākotnes darījuma veida iespēju līgumu dienas starpība līdz tirgus vērtībai, iespējas līguma prēmijas gada beigu norakstīšana, pamatā esošo instrumentu tirdzniecība izpildes dienā vai iespējas līguma prēmija termiņa beigu dienā. Ikdienas izmaiņas starpībā līdz tirgus vērtībai pārnes uz peļņas un zaudējumu pārskatu.
6. Katru iespējas līgumu pārvērtē individuāli. Peļņas un zaudējumu pārskatā ierakstītos nerealizētos zaudējumus turpmākajos gados neatsauc, pamatojoties nerealizēto peļņu, Nerealizēto pārvērtēšanas peļņu kreditē pārvērtēšanas kontā. Nav atļauts viena iespēju līguma nerealizēto zaudējumu neto norēķins pret otra iespēju līguma nerealizēto peļņu.
7. 6. punkta mērķiem par tirgus vērtību uzskata kotācijas cenas, ja šādas cenas ir pieejamas no biržas, dīleriem, brokeriem vai līdzīgām struktūrām. Ja kotācijas cenas nav pieejamas, tirgus vērtību nosaka, izmantojot vērtēšanas metodi. Šai vērtēšanas metodei ir jābūt konsekventai, un tai jāspēj pierādīt, ka tā sniedz ticamus tādu cenu aprēķinus, kuras varētu iegūt faktiskajos tirgus darījumos.
8. Maksas iekļauj peļņas un zaudējumu kontā.
V NODAĻA
ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI
21. pants
Ziņošanas forma
1. Datus Eurosistēmas finanšu paziņošanas mērķiem VCB paziņo ECB saskaņā ar šo pamatnostādni.
2. Paziņošanas forma ietver visus elementus, kas norādīti IV pielikumā. Dažādas formas bilancēs iekļaujamo posteņu saturs arī ir aprakstīts IV pielikumā.
3. Dažādu publicējamo finanšu pārskatu forma ir izklāstīta šādos pielikumos:
a) |
Eurosistēmas publicētais konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats pēc ceturkšņa beigām – V pielikumā, |
b) |
Eurosistēmas publicētais konsolidētais iknedēļas finanšu pārskats ceturkšņa laikā – VI pielikumā, |
c) |
Eurosistēmas konsolidētā gada bilance VII pielikumā. |
VI NODAĻA
PUBLICĒJAMĀS GADA BILANCES UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATI
22. pants
Publicējamās bilances un peļņas un zaudējumu pārskati
Ir ieteicams VCB pielāgot savas publicējamās gada bilances un peļņas un zaudējumu pārskatus saskaņā ar VIII un IX pielikumu.
VII NODAĻA
KONSOLIDĀCIJAS NOTEIKUMI
23. pants
Vispārējie konsolidācijas noteikumi
1. Eurosistēmas konsolidētās bilances ietver visus ECB un VCB bilanču posteņus.
2. Konsolidācijas procesā jānodrošina atbilstība starp pārskatiem. Visus Eurosistēmas finanšu pārskatus sagatavo pēc līdzīgiem principiem, piemērojot tādus pašus konsolidācijas paņēmienus un procesus.
3. ECB sagatavo Eurosistēmas konsolidēto bilanci. Šī bilance ņem vērā vienveidīgus grāmatvedības principus un paņēmienus, saskaņotus finanšu periodus Eurosistēmā, konsolidācijas pielāgojumus Eurosistēmas iekšējo darījumu un pozīciju dēļ, kā arī izmaiņas Eurosistēmas sastāvā.
4. Atsevišķus bilances posteņus, kas nav VCB un ECB Eurosistēmas atlikumi, kopsavilkumu veidošanas nolūkos summē.
5. VCB un ECB atlikumus darījumos ar trešajām pusēm konsolidācijas procesā reģistrē pēc bruto vērtības.
6. Eurosistēmas iekšējos atlikumus uzrāda ECB un VCB bilancēs saskaņā ar IV pielikumu.
VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
24. pants
Noteikumu attīstīšana, piemērošana un interpretācija
1. Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja (AMICO) Padomei caur Valdi sniedz ieteikumus par ECBS grāmatvedības un ziņošanas noteikumu attīstīšanu, piemērošanu un īstenošanu.
2. Interpretējot pamatnostādni, ņem vērā sagatavošanas darbus, grāmatvedības principus, kas saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem un vispārēji pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.
25. pants
Pārejas noteikumi
1. VCB pārvērtē visus finanšu aktīvus un pasīvus, sākot no dienas, kurā tās kļūst par Eurosistēmas dalībniecēm. Nerealizēto peļņu, kas radusies pirms šīs dienas vai šai dienā, nošķir no nerealizētās pārvērtēšanas peļņas, kas var rasties vēlāk, un tā paliek VCB. Tirgus cenas un likmes, ko VCB piemēro bilancēs, sākot dalību Eurosistēmā, uzskata par šo VCB aktīvu un pasīvu vidējo cenu.
2. Nerealizēto peļņu, kas radusies 1999. gada 1. janvārī vai pirms tam, iesaka neuzskatīt par sadalāmo peļņu pārejas laikā, un uzskatīt par realizējamu (sadalāmu) darījumu kontekstā, kas notiek pēc pārejas posma sākuma.
3. Ārvalstu valūtas, zelta un cenu peļņu un zaudējumus, kas radušies aktīvu pārvešanas no VCB uz ECB rezultātā, uzskata par realizētiem.
4. Šis pants neierobežo lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar Statūtu 30. pantu.
26. pants
Atcelšana
Ar šo tiek atcelta Pamatnostādne ECB/2002/10. Norādes uz atcelto pamatnostādni uzskata par norādēm uz šo pamatnostādni, un tās jālasa saskaņā ar atbilstību tabulu X pielikumā.
27. pants
Nobeiguma noteikumi
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.
2. Šo pamatnostādni piemēro visām Eurosistēmas centrālajām bankām.
Frankfurtē pie Mainas 2006. gada 10. novembrī
ECB Padomes vārdā
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 58, 3.3.2003., 1. lpp.
(2) OV L 337, 20.12.2001., 52. lpp., Lēmums, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Lēmumu ECB/2004/9 (OV L 205, 9.6.2004., 17. lpp.).
I PIELIKUMS
EUROSISTĒMAS FINANŠU PĀRSKATI
Pārskata veids |
Iekšējs/publicējams |
Juridiskā bāze |
Pārskata mērķis. |
||
|
Iekšējs. |
Nav. |
Galvenokārt likviditātes pārvaldības mērķiem (Statūtu 12.1. panta īstenošanai). Daļu no ikdienas finanšu pārskata datiem izmanto monetārā ienākumu aprēķinam. |
||
|
Iekšējs. |
Nav. |
Pamats Eurosistēmas konsolidētā iknedēļas finanšu pārskata sastādīšanai. |
||
|
Publicējams. |
Statūtu 15.2. pants. |
Konsolidēts finanšu pārskats monetārajai un ekonomikas analīzei. Eurosistēmas konsolidēto iknedēļas finanšu pārskatu iegūst no ziņošanas dienas finanšu pārskata |
||
|
Publicējama un iekšēja (1) |
Statistikas noteikumi, saskaņā ar kuriem MFI ir jāsniedz dati. |
Statistikas analīze. |
||
|
Publicējama. |
Statūtu 26.3. pants. |
Konsolidētā bilance analītiskajiem un darba mērķiem. |
(1) Ikmēneša dati, kas sniegti publicējamos, apkopotos datos, ko pieprasa monetārās finanšu iestādes (MFI) Eiropas Savienībā. Turklāt centrālajām bankām kā MFI reizi ceturksnī jāsniedz arī sīkāka informāciju, kā ikmēneša datos sniegtā.
II PIELIKUMS
GLOSĀRIJS
Akciju instrumenti ir dividendes pelnoši vērtspapīri, t.i., uzņēmumu akcijas un vērtspapīri, kas apliecina ieguldījumu akciju fondā.
Aktīvs ir resursi, ko iepriekšēju notikumu rezultātā kontrolē uzņēmums, un no kuriem var sagaidīt saimniecisko labumu plūsmu uz uzņēmumu nākotnē.
Amortizācija nozīmē sistemātisku prēmijas/diskonta samazinājumu kontos vai aktīvu vērtības samazinājumu kādā laika posmā.
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījums nozīmē vienlaicīgu tūlītēju vienas valūtas pirkšanu/pārdošanu par otru valūtu (tūlītējs posms) un šīs valūtas tās pašas summas nākotnes pārdošanu/pirkšanu par otru valūtu (termiņa posms).
Ārvalstu valūtas turējums ir attiecīgās valūtas neto pozīcija. Šajā definīcijā īpašās aizņēmumtiesības (SDR) uzskata par atsevišķu valūtu.
Automātiskā vērtspapīru aizdevuma sistēma (AVAS) nozīmē finanšu operāciju, kura apvieno repo un reversā repo darījumus un kurā specifisks nodrošinājums tiek aizdots pret vispārēju nodrošinājumu. Šo aizdevuma un aizņēmuma darījumu rezultātā ienākumu rada atsķirīgās divu darījumu repo likmes, t.i., saņemtā starpība. Šo operāciju var veikt izmantojot principāla programmu, t.i., banku, kura piedāvā šo programmu, uzskata par pēdējo darījuma pusi, vai izmantojot aģenta programmu, t.i., banka, kura piedāvā šo programmu rīkojas kā aģents, pēdējā darījuma puse ir iestāde, ar kuru faktiski tiek veikti vērtspapīru aizdošanas darījumi.
Bāzes cena ir iespējas līgumā norādītā cena, pie kuras līgums var tikt izpildīts.
Darījuma cena ir cena, par kuru puses vienojušās, noslēdzot līgumu.
Darījuma izmaksas ir izmaksas, kuras var identificēt kā saistītas ar konkrēto darījumu.
Diskonta vērtspapīrs nozīmē aktīvu, par ko nemaksā procentus un par ko peļņu gūst ar kapitāla vērtības pieaugumu, jo aktīvu emitē vai pērk ar diskontu no tā nominālvērtības.
Diskonts nozīmē starpību starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja cena ir zemāka par nominālvērtību.
Fiksētie finanšu aktīvi ir finanšu aktīvi vai portfeļi, kas tiek turēti kā pastāvīgs ieguldījums, ietverot, cita starpā, vērtspapīru ar procentu ienākumu, kam ir fiksēti vai nosakāmi maksājumi un fiksēts termiņš un ko VCB ir nodoms un spēja paturēt līdz termiņa beigām.
Finanšu aktīvs ir jebkurš aktīvs, kas ir: i) skaidra nauda vai ii) līgumiska tiesība saņemt skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu no cita uzņēmuma, vai iii) līgumiska tiesība apmainīties ar finanšu instrumentiem ar citu uzņēmumu, ar potenciāli labvēlīgiem noteikumiem, vai iv) cita uzņēmuma akciju instruments.
Finanšu saistības ir jebkuras saistības, kas ietver juridisku pienākumu piegādāt citam uzņēmumam skaidru naudu vai citu finanšu instrumentu vai veikt finanšu instrumentu maiņu ar citu uzņēmumu pēc potenciāli neizdevīgiem noteikumiem.
Iekšējā peļņas norma nozīmē diskonta likmi, pēc kuras vērtspapīra grāmatvedības vērtība ir vienāda ar pašreizējo nākotnes naudas plūsmas vērtību.
Iespējas līgums ir līgums, kas tā turētājam dod tiesības, bet ne pienākumu pirkt vai pārdot noteiktu daudzumu akciju, preču, valūtas, indeksa vai parāda par norādīto cenu norādītā laika posmā vai līguma darbības laika beigās.
Lineārā amortizācija nozīmē, ka samazinājumu/amortizāciju noteiktā laika posmā nosaka, dalot aktīva izmaksas, no kā atņemta atlikuma vērtība, ar aprēķināto aktīva ekspluatācijas laiku pro rata temporis.
Nerealizētā peļņa/zaudējumi ir peļņa/zaudējumi, kas rodas no aktīvu pārvērtēšanas salīdzinājumā ar to koriģētajām iegādes izmaksām.
Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem nozīmē ārpusbiržas līgumus, kuros līguma slēgšanas dienā vienojas, ka par noteiktu cenu nākotnē slēgs procentu likmes instrumenta (parasti obligācija vai parādzīme) pirkuma vai pārdošanas līgumus.
Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgums ir līgums, kurā divas puses vienojas par procentu likmi, kas maksājama par iedomātu noguldījumu ar noteiktu termiņu noteiktā dienā nākotnē. Norēķinu dienā viena puse otrai izmaksā atlīdzību atkarībā no starpības starp nolīgto procentu likmi un tirgus likmi norēķinu dienā.
Nestandartizēts ārvalstu valūtas nākotnes darījums ir līgums, saskaņā ar kuru vienā dienā vienojas par noteiktas summas, kas denominēta ārvalstu valūtā, tūlītēju pirkumu par citu valūtu vai tūlītēju pārdošanu pret citu valūtu, kas parasti ir vietējā valūta, un summa par noteiktu cenu ir jāpiegādā kādā noteiktā dienā nākotnē, kas ir vairāk kā divas darba dienas pēc līguma noslēgšanas dienas. Šī nestandartizētā ārvalstu valūtas nākotnes darījuma likme sastāv no dominējošās tās dienas tūlītējās likmes, pieskaitot vai atņemot attiecīgi nolīgto prēmiju vai diskontu.
Norēķins ir darbība, ar kuru darījumā starp divām vai vairāk pusēm izpilda pienākumu nodot līdzekļus vai aktīvus. Eurosistēmas iekšējo darījumu kontekstā norēķins nozīmē neto atlikumu likvidēšanu, kas rodas no Eurosistēmas iekšējiem darījumiem, un kurā notiek aktīvu nodošana.
Norēķinu diena ir diena, kurā attiecīgās norēķinu iestādes grāmatvedībā ir reģistrēta galīga un neatsaucama vērtības nodošana. Norēķinus veic nekavējoties (reālā laikā), tajā pašā dienā (dienas beigās) vai nolīgtā dienā, kas ir pēc tās dienas, kurā saistība ir stājusies spēkā.
Paplašinātās glabāšanas programma (ECI) ir programma, ko veido kādas komercbankas pārvaldīta glabātuve ārpus euro zonas, kurā Eurosistēmas vārdā tiek glabātas euro banknotes, lai nodrošinātu euro banknošu piegādi un saņemšanu.
Pārvērtēšanas konti ir bilances konti, kur reģistrē aktīva vai pasīva vērtības starpību starp koriģētajām tā iegādes izmaksām un tā novērtējumu pēc perioda beigu tirgus cenas, ja attiecībā uz aktīviem pēdējā ir augstāka par pirmo un ja attiecībā uz pasīviem pēdējā ir zemāka par pirmo. Tie ietver starpību attiecībā uz noteiktajām cenām un/vai attiecībā uz tirgus maiņas kursiem.
Pasīvs ir pašreizēja uzņēmuma saistība, kas radusies no notikumiem pagātnē un kuras nokārtošana radīs saimniecisko resursu izplūdi no uzņēmuma.
Pirkšanas ar atpārdošanu līgums (reversais repo) ir līgums, saskaņā ar kuru skaidrās naudas turētājs piekrīt pirkt aktīvu un vienlaikus piekrīt atpārdot aktīvu par nolīgto cenu pēc pieprasījuma vai pēc noteikta laika vai īpašā gadījumā. Dažkārt repo darījumu noslēdz caur trešo pusi (trīs pušu repo).
Prēmija nozīmē starpību starp vērtspapīra nominālvērtību un tā cenu, ja tā cena ir augstāka par nominālvērtību.
Procentu likmes mijmaiņas darījumi ir pušu līgumiska vienošanās apmainīties ar naudas plūsmām, kas ir periodisku procentu maksājumu plūsmas vai nu vienā valūtā vai – dažādu valūtu gadījumā – divās dažādās valūtās.
Realizētā peļņa/zaudējumi ir peļņa/zaudējumi, kas rodas no starpības starp bilances posteņa pārdošanas cenu un tā koriģēto cenu.
Reversais darījums ir operācija, ar kuru centrālā banka pērk (reversais repo) vai pārdod (repo) aktīvus saskaņā ar atpārdošanas līgumu vai veic kredītoperācijas pret nodrošinājumu.
Rezerves nozīmē summu, kas atskaitīta no sadalāmās peļņas, kurai nav jānodrošina kāda noteikta saistība, nejaušība vai sagaidāmā tādu aktīvu vērtības samazināšanās, kas pastāv bilances dienā.
Saimnieciskā pieeja ir grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru darījumus iegrāmato darījuma dienā.
Samazinājums ir atgūstamās summas samazināšanās zem bilancē uzrādītās vērtības.
Sasaiste ir tehniskas infrastruktūras, datoru lietojumprogrammas un procedūras, kas ir ieviestas katrā nacionālajā reālā laika bruto norēķinu sistēmā un ECB maksājumu mehānismā (EMM), vai pielāgojumi RLBN sistēmai un EMM nolūkā veikt pārrobežu maksājumu apstrādi TARGET 1 sistēmā.
Skaidras naudas/norēķinu pieeja ir grāmatvedības pieeja, saskaņā ar kuru grāmatvedības notikumi tiek iegrāmatoti norēķinu dienā.
Spot likme ir likme, pēc kuras notiek norēķins par darījumu spot norēķinu dienā. Saistībā ar nestandartizētiem ārvalstu valūtas nākotnes darījumiem spot kurss ir kurss, kuram piemēro nākotnes punktus, lai iegūtu nākotnes kursu.
Spot norēķinu diena ir diena, kurā notiek par spot darījums ar finansū instrumentu notiek norēķins saskaņā ar galvenajiem tirgus noteikumiem attiecībā uz šo finanšu instrumentu.
Standartizēta nākotnes darījuma veida iespēju līgumi ir biržā tirgoti iespēju līgumi, kuros starpība līdz tirgus vērtībai tiek maksāta vai saņemta katru dienu.
Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi ir biržā tirgoti nākotnes līgumi. Saskaņā ar šādu līgumu līguma slēgšanas dienā vienojas, ka par noteiktu cenu nākotnes datumā piegādās procentu likmes instrumentu, piemēram, obligāciju. Parasti faktiska piegāde nenotiek; līgumu parasti izbeidz pirms noteiktā termiņa.
Starptautiskais vērtspapīru identificēšanas numurs (ISIN) ir numurs, ko piešķīrusi attiecīgā kompetentā emisijas iestāde.
Starptautiskie grāmatvedības standarti ir starptautiskie grāmatvedības standarti (IAS), starptautiskie finanšu pārskatu standarti (IFRS) un ar tiem saistītās interpretācijas (SIC-IFRIC interpretācijas), vēlākie šo standartu grozījumi un ar tiem saistītās interpretācijas, nākotnes standarti un ar tiem saistītās interpretācijas, ko pieņēmusi Eiropas Savienība.
TARGET: Eiropas automatizētā reālā laika bruto norēķinu sistēma.
Termiņš ir diena, kurā ir pienākums pilnā apjomā izmaksāt turētājam nominālvērtību (pamatvērtību).
Tīrā cena ir darījuma cena, izņemot jebkuru atlaidi/uzkrātos procentus, bet ietverot darījuma izmaksas, kas veido daļu no cenas.
Tirgus cena ir cena, kas noteikta zeltam, ārvalstu valūtai vai vērtspapīru instrumentiem, (parasti) neietverot uzkrātos vai atlaides procentus, vai nu organizētā tirgū (t.i. biržā) vai neorganizētā tirgū (t.i. ārpusbiržas tirgū).
Uzkrājumi nozīmē summas, kas atskaitītas pirms peļņas vai zaudējumu daudzuma aprēķināšanas, lai nodrošinātu jebkuru zināmu vai sagaidāmu saistību vai risku, kuru cenu nevar precīzi noteikt (skat “Rezerves”). Uzkrājumus nākotnes saistību segšanai nevar izmantot, lai koriģētu aktīvu vērtību.
Valūtas kurss ir valūtas cena tās maiņas citā valūtā mērķiem.
Vērtspapīri, kas tiek turēti kā iezīmēts portfelis ir iezīmēti ieguldījumi, kas tiek turēti kā pretvērtības līdzekļi un ko veido vērtspapīri, kapitāla instrumenti, līdzdalības daļas un/vai ieguldījumi meitasuzņēmumos, un kas atbilst identificējamam postenim bilances pasīvu daļā neatkarīgi no tā, vai pastāv juridiski, likumos noteikti vai citi ierobežojumi, piem., pensiju fondi, sociālās nodrošināšanas plāni, uzkrājumi, kapitāls, rezerves.
Vidējā tirgus cena ir viduspunkts starp vērtspapīra pieprasījuma un piedāvājuma cenu, kas balstīta uz darījumu cenu parasta izmēra tirgū, ko veikuši atzīti tirgus līderi vai atzītas tirdzniecības biržas, un kuru izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā
Vidējais tirgus kurss ir euro ārvalstu valūtas atsauces kurss, kas parasti pamatojas uz regulārām saskaņošanas procedūrām starp ECBS ietilpstošajām un ārpus tās esošajām centrālajām bankām, kas parasti notiek 14:15 pēc Viduseiropas laika un ko izmanto ceturkšņa pārvērtēšanas procedūrā.
Vidējās izmaksas nozīmē turpinātā vai svērtā vidējā metodi, ar kuru katra pirkuma izmaksas pievieno eksistējošai vērtībai grāmatvedībā, lai radītu jaunas svērtās vidējās izmaksas.
III PIELIKUMS
SAIMNIECISKĀS PIEEJAS APRAKSTS
(tostarp 5. pantā minētā “standarta” un “alternatīvā” pieeja)
1. Tirdzniecības dienas grāmatvedība
1.1. Tirdzniecības dienas grāmatvedību var īstenot, izmantojot “standarta pieeju” vai “alternatīvo pieeju”.
Uz “standarta pieeju” atsaucas 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts.
1.2.1. Darījumus reģistrē ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā. Norēķina dienā ārpusbilances grāmatvedības ierakstus atsauc, un darījumus iegrāmato bilances kontos.
1.2.2. Ārvalstu valūtas pozīcijas tiek ietekmētas tirdzniecības dienā. Tādēļ realizēto peļņu un zaudējumus, kas radušies no neto pārdošanas, arī aprēķina tirdzniecības dienā. Ārvalstu valūtas neto pirkumi ietekmē valūtas turējumu vidējo cenu tirdzniecības dienā..
Uz “alternatīvo pieeju” atsaucas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.
1.3.1. Pretstatā “standarta pieejai” ārpusbilances kontos neiegrāmato dienā noslēgtos darījumus par kuriem norēķinās vēlākā datumā. Realizēto ienākumu atspoguļošanu un jauno vidējo cenu aprēķinu (ārvalstu valūtas pirkumu gadījumā) un vidējās cenas aprēķinu (vērtspapīru pirkumu gadījumā) veic norēķinu datumā (1).
1.3.2. Par darījumiem, kas noslēgti vienā gadā, bet kuriem termiņš beidzas nākamajā gadā, ienākumu atspoguļošana notiek saskaņā ar “standarta pieeju”. Tas nozīmē, ka realizētais iznākums no pārdošanas ietekmēs peļņas un zaudējumu kontus tajā gadā, kad darījums noslēgts un pirkumi mainīs turējuma vidējo likmi/cenu gadā, kad darījums bija noslēgts.
1.4 Turpmāk dotā tabula rāda abu metožu, kas izveidotas individuāliem ārvalstu valūtas instrumentiem, galvenās pazīmes.
Tirdzniecības dienas grāmatvedība |
|||||||
“Standarta pieeja” |
“Alternatīvā pieeja” |
||||||
ĀV (2)tūlītējie darījumi – rīcība gada laikā |
|||||||
ĀV pirkumus ārpusbilances kontos iegrāmato tirdzniecības dienā, un tie ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējo cenu no šīs dienas. No pārdošanas radušos peļņu un zaudējumus uzskata par realizētiem darījuma/tirdzniecības dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus atsauc un veic bilances ierakstus. |
ĀV pirkumus iegrāmato bilancē norēķinu dienā, un tie ietekmē ārvalstu valūtas pozīcijas vidējo cenu no šīs dienas. No pārdošanas radušos peļņu un zaudējumus uzskata par realizētiem norēķina dienā. Tirdzniecības dienā bilances ierakstus neizdara. |
||||||
Nestandartizēti ĀV nākotnes darījumi – rīcība gada laikā |
|||||||
Rīkojas tāpat kā iepriekš aprakstīts ar tūlītējiem darījumiem, reģistrē pēc darījuma tūlītējās likmes. |
ĀV pirkumus iegrāmato tūlītējā darījuma norēķinu dienā, ietekmējot ārvalstu valūtas pozīcijas vidējo cenu no šīs dienas un pēc darījuma tūlītējās likmes. ĀV pārdevumus iegrāmato ārpusbilances kontos tūlītējā darījuma norēķinu dienā. Peļņu un zaudējumus uzskata par realizētiem tūlītējā darījuma norēķinu dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus atsauc un izdara bilances ierakstus. Rīcību perioda beigās skatīt tālāk. |
||||||
ĀV tūlītējie un nestandartizētie nākotnes darījumi, kas uzsākti 1. gadā ar tūlītējo darījuma norēķinu dienu 2. gadā |
|||||||
Īpaši pasākumi nav vajadzīgi, jo darījumus iegrāmato tirdzniecības dienā un peļņu un zaudējumus atspoguļo tajā pašā dienā. |
Jārīkojas kā noteikts “standarta pieejā” (3):
|
||||||
Darījumi ar vērtspapīriem – rīcība gada laikā |
|||||||
Pirkumus un pārdevumus atspoguļo ārpusbilances kontos tirdzniecības dienā. Peļņu un zaudējumu arī atspoguļo šajā dienā. Norēķinu dienā ārpusbilances ierakstus atsauc un izdara bilances ierakstus(t.i., rīkojas tāpat, kā ar ĀV tūlītējiem darījumiem). |
Visus darījumus reģistrē norēķinu dienā (bet sk. turpmāk rīcību perioda beigās). Tādēļ ietekmi uz vidējo cenu (pirkumu gadījumos) un peļņu/zaudējumiem (pārdošanas gadījumos) atspoguļo norēķinu dienā. |
||||||
Darījumi ar vērtspapīriem, kas uzsākti 1. gadā ar tūlītējo darījuma norēķinu dienu 2. gadā |
|||||||
Īpaša rīcība nav vajadzīga, jo darījumi un to sekas jau ir iegrāmatotas tirdzniecības dienā. |
Realizēto peļņu un zaudējumus atspoguļo 1. gadā perioda beigās (t.i., rīkojas tāpat kā ar ĀV tūlītējiem darījumiem), un pirkumus iekļauj gada beigu pārvērtēšanas procesā (4). |
2. Uzkrāto procentu ikdienas iegrāmatošana, ieskaitot prēmijas vai diskontus
2.1. Uzkrātos procentus, prēmijas vai diskontus, kas saistīti ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un iegrāmato ik dienas neatkarīgi no reālās naudas plūsmas. Tas nozīmē, ka ārvalstu valūtas pozīcija tiek ietekmēta, kad šie uzkrātie procenti ir iegrāmatoti, pretstatā gadījumiem, kad procentus saņem vai maksā (5).
2.2. Kupona uzkrājumus un prēmijas vai diskonta amortizāciju aprēķina un iegrāmato no vērtspapīra iegādes norēķina dienas līdz pārdošanas norēķina dienai vai termiņa dienai.
2.3. Sekojošā tabula atspoguļo ikdienas iegrāmatošanas sekas uz ārvalstu valūtas turējumu, piem., maksājamiem procentiem un amortizētajām prēmijām/diskontiem:
UZKRĀTO PROCENTU IKDIENAS IEGRĀMATOŠANA KĀ DAļA NO SAIMNIECISKĀS PIEEJAS |
ĀV denominētiem instrumentiem uzkrātos procentus aprēķina un iegrāmato ik dienas atbilstīgi iegrāmatošanas dienas valūtas kursam. |
Ietekme uz ĀV turējumu |
Uzkrātie procenti ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju laikā, kad tos iegrāmato, vēlāk tos neatsaucot. Par uzkrātajiem procentiem norēķinās, kad skaidro naudu faktiski saņem vai samaksā. Norēķinu diena tādā veidā neietekmē ārvalstu valūtas pozīciju, jo uzkrātie procenti ir iekļauti pozīcijā, ko regulāri pārvērtē. |
(1) Nestandartizētos ārvalstu valūtas nākotnes darījumos valūtas turējumu ietekmē tūlītējā darījuma norēķinu dienā (t.i., parasti tirdzniecības dienā plus divas dienas).
(2) “ĀV” apzīmē ārvalstu valūtu.
(3) Kā parasti, ja šiem darījumiem nav būtiskas ietekmes un ārvalstu valūtas pozīciju un/vai peļņas un zaudējumu kontu, var piemērot būtiskuma principu.
(4) Ja šiem darījumiem nav būtiskas ietekmes un ārvalstu valūtas pozīciju un/vai peļņas un zaudējumu kontu, var piemērot būtiskuma principu.
(5) Ir norādītas divas iespējamas pieejas uzkrāto procentu atspoguļošanai. Pirmā pieeja ir “kalendāra dienas pieeja”, kur uzkrātos procentus reģistrē katrā kalendāra dienā neatkarīgi no tā, vai diena ir brīvdiena, banku brīvdiena vai darba diena. Otrā pieeja ir “darba dienas pieeja”, kur uzkrātos procentus iegrāmato tikai darba dienās. Pieejas izvēle ir brīva. Tomēr, ja gada pēdējā diena nav darba diena, tā pie jebkuras pieejas ir jāiekļauj uzkrāto procentu aprēķinā.
IV PIELIKUMS
BILANCES SHĒMA UN VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI (1)
AKTĪVI
Bilances postenis (3) |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Vērtēšanas princips |
Piemērošanas apjoms (4) |
||||||||||||
1 |
1 |
Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi |
Zelts materiālā veidā, t.i., stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi krājumos vai “ceļā”. Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu. |
Tirgus vērtība |
Obligāti |
||||||||||
2 |
2 |
Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem |
Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas, iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas |
|
|
||||||||||
2.1 |
2.1 |
SVF debitoru parādi |
|
|
Obligāti |
||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
2.2 |
2.2 |
Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi |
|
|
Obligāti |
||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
3 |
3 |
Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem |
|
|
Obligāti |
||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
4 |
4 |
Prasības euro pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem |
|
|
|
||||||||||
4.1 |
4.1 |
Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi |
|
|
Obligāti |
||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
4.2 |
4.2 |
Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros |
Aizdevumi saskaņā ar ERM II nosacījumiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||||||
5 |
5 |
Aizdevumi euro euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām |
Posteņi no 5.1 līdz 5.5: darījumi atbilstoši attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (5) |
|
|
||||||||||
5.1 |
5.1 |
Galvenās refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir viena nedēļa |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||||||
5.2 |
5.2 |
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||||||
5.3 |
5.3 |
Precizējošās reversās operācijas |
Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi precizēšanas nolūkos |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||||||
5.4 |
5.4 |
Strukturālās reversās operācijas |
Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||||||
5.5 |
5.5 |
Aizdevumu iespēja uz nakti |
Diennakts likviditātes instruments ar noteiktu procentu likmi pret atbilstīgajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||||||
5.6 |
5.6 |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti |
Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm |
Nominālvērtība vai cena |
Obligāti |
||||||||||
6 |
6 |
Pārējās prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm |
Norēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro”, ieskaitot darījumus, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas, un citas prasības Korespondentkonti ārvalsts kredītiestādē euro zonā Citas prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Prasības, kas radušās no monetārās politikas operācijām, kuras uzsākusi VCB pirms pievienošanās Eurosistēmai |
Nominālvērtība vai cena |
Obligāti |
||||||||||
7 |
7 |
Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro |
Tirgojami vērtspapīri, kas nav akcijas, līdzdalības vērtspapīri un citi vērtspapīri aktīvu postenī “Pārējie fianašu aktīvi”: parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles obligācijas, naudas tirgus dokumenti, ko tur tieši, ietverot valdības vērtspapīrus, kas radušies laikā pirms EMS, kas denominēti euro; ECB parādzīmes, kas nopirktas precizēšanas nolūkā |
Tirgus cena |
Obligāti |
||||||||||
8 |
8 |
Valdības parāds euro |
Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, aizdevumi) |
Noguldījumi/aizdevumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc cenas |
Obligāti |
||||||||||
— |
9 |
Eurosistēmas iekšējās prasības+) |
|
|
|
||||||||||
— |
9.1 |
Līdzdalības daļa ECB+) |
Tikai VCB bilances postenis Katras VCB kapitāla daļa ECB saskaņā ar Līgumu un attiecīgo parakstītā kapitāla atslēgu un iemaksas saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu |
Izmaksas |
Obligāti |
||||||||||
— |
9.2 |
Prasības, kas ekvivalentas ārvalstu rezervju pārvedumam+) |
Tikai VCB bilances postenis Prasības euro pret ECB attiecībā uz sākotnējiem (un papildu) ārvalstu rezervju pārvedumiem saskaņā ar Līguma noteikumiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||||||
— |
9.3 |
Prasības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju+) |
Tikai ECB bilances postenis. VCB izdotās īstermiņa parādzīmes saskaņā ar atbalsta līgumu attiecībā uz ECB parāda sertifikātiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||||||
— |
9.4 |
Neto prasības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā+), (2) |
Attiecībā uz VCB: neto prasības, kas saistītas ar banknošu izvietošanas atslēgas piemērošanu, t.i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summa un to līdzsvarojošais grāmatvedības ieraksts, kas noteikts ar lēmumu ECB/2001/16 par iesaistīto dalībvalstu VCB monetāro ienākumu sadalījumu no 2002. finanšu gada Attiecībā uz ECB: prasības saistībā ar ECB veikto banknošu emisiju saskaņā ar Lēmumu ECB/2001/15 |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||||||
— |
9.5 |
Pārējās prasības Eurosistēmā (neto) + ) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
|
|
||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||||||
9 |
10 |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķina kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||||||
9 |
11 |
Pārējie aktīvi |
|
|
|
||||||||||
9 |
11.1 |
Euro zonas monētas |
Euro monētas, ja VCB nav juridiskais emitents |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||||||
9 |
11.2 |
Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi |
Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas, ietverot datoriekārtas, programmatūra |
Izmaksas, atskaitot amortizāciju Amortizācijas likmes:
Izdevumu kapitalizācija: limitēta (nesasniedzot EUR 10 000, atskaitot PVN, nav kapitalizējami) |
Iesaka |
||||||||||
9 |
11.3 |
Pārējie finanšu aktīvi |
|
|
Iesaka |
||||||||||
|
Iesaka |
||||||||||||||
|
Iesaka |
||||||||||||||
|
Iesaka |
||||||||||||||
|
Iesaka |
||||||||||||||
|
Iesaka |
||||||||||||||
Prēmijas/diskontus amortizē Detalizēti noteikumi akciju instrumentiem ir izklāstīti šīs pamatnostādnes 9. pantā |
|
||||||||||||||
9 |
11.4 |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības |
Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
||||||||||
9 |
11.5 |
Uzkrātie procenti un iepriekš samaksātie izdevumi |
Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz konkrēto pārskata periodu. Iepriekš samaksātie izdevumi un samaksātie uzkrātie procenti (5) |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
||||||||||
9 |
11.6 |
Dažādi |
Avansi, aizdevumi, citi mazie posteņi. Pārvērtēšanas pagaidu konti (tikai bilances postenis gada laikā: nerealizētie zaudējumi pārvērtēšanas datumos gada laikā, kas nav ietverti attiecīgos pārvērtēšanas kontos atbilstīgi pasīvu postenim “Pārvērtēšanas konti”). Aizdevumi, kas piešķirti uz trasta pamata. Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem. Monētas, kas denominētas nacionālajās (euro zonas) valūtas vienībās. Tekošie izdevumi (neto uzkrātie zaudējumi), iepriekšējā gada zaudējumi (pirms sadales). Neto pensiju aktīvi |
Nominālvērtība/izmaksas |
Iesaka |
||||||||||
Pārvērtēšanas pagaidu konti Pārvērtēšanas starpība starp vidējo cenu un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Pārvērtēšanas pagaidu konti Obligāti |
||||||||||||||
Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem Tirgus vērtība |
Ieguldījumi, kas saistīti ar klienta zelta noguldījumiem Obligāti |
||||||||||||||
— |
12 |
Gada zaudējumi |
|
Nominālvērtība |
Obligāti |
PASĪVI
Bilances postenis (8) |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Vērtēšanas princips |
Piemērošanas apjoms (9) |
||||||||
1 |
1 |
Banknotes apgrozībā (7) |
|
|
|
||||||
|
|
|
|||||||||
2 |
2 |
Saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām |
2.1, 2.2, 2.3 un 2.5 postenis: depozīti euro kā aprakstīts I pielikumā Pamatnostādnei ECB/2000/7 |
|
|
||||||
2.1 |
2.1 |
Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) |
Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
2.2 |
2.2 |
Noguldījumu iespēja |
Nakts noguldījumi ar noteiktu procentu likmi (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
2.3 |
2.3 |
Termiņnoguldījumi |
Līdzekļi nolūkā samazināt likviditāti sakarā ar precīzas saskaņošanas operācijām |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
2.4 |
2.4 |
Precizējošās reversās operācijas |
Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi mazināt likviditāti |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||
2.5 |
2.5 |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi |
Kredītiestāžu noguldījumi, sakarā ar tādu pakārtoto aktīvu vērtības samazināšanos, kas attiecas uz šīm kredītiestādēm izsniegtiem kredītiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
3 |
3 |
Pārējās saistības euro pret euro zonas kredītiestādēm |
Repo operācijas saistībā ar vienlaicīgām reversā repo operācijām vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar posteni “Euro rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro valūtā” Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Izņemot kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumu kontus |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||
4 |
4 |
Emitētie parāda vērtspapīri |
Tikai ECB bilances postenis (attiecībā uz VCB - pārejas posma bilances postenis). Parāda sertifikāti, kas aprakstīti Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā. Diskonta dokuments, ko izdod ar mērķi samazināt likviditāti |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
5 |
5 |
Saistības euro pret pārējiem euro zonas rezidentiem |
|
|
|
||||||
5.1 |
5.1 |
Saistības pret valdību |
Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, ka atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
5.2 |
5.2 |
Pārējās saistības |
Personāla, sabiedrību un klientu pieprasījuma noguldījumu konti, ietverot finanšu institūcijas, kas atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves- skatīt pasīva posteni 2.1, utt. Terminētie noguldījumi, noguldījumi, ka atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
6 |
6 |
Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, ieskaitot kontus, ko tur maksājumu mērķiem un kontus, ko tur rezervju pārvaldības mērķiem, kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās/pārnacionālās iestādes, ietverot Eiropas Kopienu Komisiju, citu noguldītāju pieprasījuma noguldījumu konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem euro denominēto vērtspapīru pārvaldībai Neiesaistīto dalībvalstu centrālo banku TARGET kontu atlikumi |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Obligāti |
||||||
7 |
7 |
Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti, saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
||||||
8 |
8 |
Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem |
|
|
|
||||||
8.1 |
8.1 |
Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības |
Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem; parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
||||||
8.2 |
8.2 |
Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros |
Aizņemšanās saskaņā ar ERM II noteikumiem |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
||||||
9 |
9 |
Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros |
SAT izteikts postenis, kas uzrāda SAT summu, kas sākotnēji piešķirta attiecīgajai valstij/VCB |
Nominālvērtība, pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
||||||
— |
10 |
Eurosistēmas pasīvi+) |
|
|
|
||||||
— |
10.1 |
Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm+) |
Tikai ECB bilances postenis, denominēts euro |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
— |
10.2 |
Saistības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju+) |
Tikai VCB bilances postenis ECB izsniegtās īstermiņa parādzīmes saskaņā ar atbalsta līgumu attiecībā uz ECB parāda sertifikātiem |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
— |
10.3 |
Neto saistības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā+), (7) |
Tikai VCB bilances postenis. Attiecībā uz VCB: neto saistības, kas saistītas ar banknošu izvietošanas atslēgas piemērošanu, t.i., iekļaujot ar ECB banknošu emisiju saistītos Eurosistēmas iekšējos atlikumus, kompensācijas summa un tās līdzsvarojošais grāmatvedības ieraksts, kas noteikts ar lēmumu ECB/2001/16 |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
— |
10.4 |
Pārējās Eurosistēmas saistības (neto) +) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
|
|
||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||
|
|
Obligāti |
|||||||||
10 |
11 |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
10 |
12 |
Pārējās saistības |
|
|
|
||||||
10 |
12.1 |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības |
Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
Obligāti |
||||||
10 |
12.2 |
Uzkrātie procenti un iepriekš saņemtais ienākums |
Izdevumi, ko veiks nākotnes posmā, bet, kas saistīti ar pārskata periodu. Pārskata posmā saņemtais ienākums, kas attiecas uz nākotnes posmu |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
||||||
10 |
12.3 |
Dažādi |
Nodokļu atlikšanas konti. Ārvalstu valūtas kredīta vai garantijas nodrošināšanas konti. Repo darījumi ar kredītiestādēm saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar aktīvu posteni “Citi finanšu aktīvi”. Obligātie depozīti, kas nav rezerves depozīti. Citi nelieli posteņi. Tekošie ienākumi (neto uzkrātā peļņa), iepriekšējā gada peļņa pirms sadales. Saistības uz trasta pamata. Klientu zelta noguldījumi. Monētas apgrozībā, ja VCB ir juridiskais emitents. Banknotes apgrozībā, denominētas nacionālajā euro zonas valūtā, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja tās nav parādītas pasīvu postenī “Uzkrājumi”. Neto pensiju saistības |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
Iesaka |
||||||
Klientu zelta noguldījumi Tirgus vērtība |
Klientu zelta noguldījumi Obligāti |
||||||||||
10 |
13 |
Uzkrājums |
Valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas riskiem un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē, uzkrājums nacionālajā euro zonas valūtā denominētām vienībām, kas vairs nav likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet vēl ir apgrozībā pēc skaidras naudas nomaiņas gada beigām, ja tās nav parādītas pasīvu postenī “Pārējās saistības/Dažādi” VCB iemaksas ECB saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu tiek konsolidētas ar attiecīgajām summām, kas paustas atklātībā saskaņā ar 9.1 aktīvu posteni+) |
Cena/nominālvērtība |
Iesaka |
||||||
11 |
14 |
Pārvērtēšanas konti |
Pārvērtēšanas konti saistībā ar zelta, visa veida euro denominētu vērtspapīru, visa veida ārvalstu valūtā denominētu vērtspapīru, iespējas līgumu cenas svārstībām, tirgus vērtējuma atšķirības saistībā ar procentu likmju riska atvasinātajiem instrumentiem, pārvērtēšanas konti saisītībā ar ārvalsts valūtas kursa svārstībām katrai valūtai turētā neto postenī, ietverot ārvalsts valūtas mijmaiņas vai nākotnes darījumus un SAT VCB iemaksas ECB saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu tiek konsolidētas ar attiecīgajām summām, kas paustas atklātībā saskaņā ar 9.1 aktīvu posteni+) |
Pārvērtēšanas starpība starp vidējo cenu un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
Obligāti |
||||||
12 |
15 |
Kapitāls un rezerves |
|
|
|
||||||
12 |
15.1 |
Kapitāls |
Apmaksātais kapitāls – ECB kapitāls tiek konsolidēts ar iesaistīto VCB kapitāla daļām |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
12 |
15.2 |
Rezerves |
Likumos noteiktās rezerves un citas rezerves. Paturētie ieņēmumi VCB iemaksas ECB saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu tiek konsolidētas ar attiecīgajām summām, kas paustas atklātībā saskaņā ar 9.1 aktīvu posteni+) |
Nominālvērtība |
Obligāti |
||||||
10 |
16 |
Gada peļņa |
|
Nominālvērtība |
Obligāti |
(1) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo VCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie punkti ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.
(2) Postenis jāharmonizē. Sk. šīs pamatnostādnes 4. apsvērumu.
(3) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formām, kas sniegtas pielikumos V, VI un VII (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un gada konsolidētā bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formu, kas sniegta VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “+”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti.
(4) Grāmatvedības principi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB kontiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem VCB kontos Eurosistēmas nolūkos (t.i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).
(5) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.
(6) t.i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru.
(7) Postenis jāharmonizē. Sk. šīs pamatnostādnes 4. apsvērumu.
(8) Numerācija pirmajā slejā attiecas uz bilances formām, kas sniegtas pielikumos V, VI un VII (Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskati un gada konsolidētā bilance). Numerācija otrajā slejā attiecas uz bilances formu, kas sniegta VIII pielikumā (centrālās bankas gada bilance). Posteņi, kas apzīmēti ar “+”, Eurosistēmas nedēļas finanšu pārskatos ir konsolidēti.
(9) Grāmatvedības principi, kas uzskaitīti šajā pielikumā ir obligāti ECB kontiem un visiem būtiskajiem aktīviem un pasīviem VCB kontos Eurosistēmas nolūkos (t.i., tiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai).
V PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: forma, ko izmanto publikācijai pēc ceturkšņa beigām
(miljonos EUR) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar |
Pasīvi |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
darījumiem |
ceturkšņa beigu korekcijām |
darījumiem |
ceturkšņa beigu korekcijām |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi kopā |
|
|
|
Pasīvi kopā |
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst. |
VI PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētais nedēļas finanšu pārskats: forma, ko izmanto publikācijai ceturkšņa laikā
(miljonos EUR) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar darījumiem |
Pasīvi |
Atlikums … |
Starpība salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu sakarā ar darījumiem |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi kopā |
|
|
Pasīvi kopā |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst. |
VII PIELIKUMS
Eurosistēmas konsolidētā gada bilance
(miljonos EUR) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
Pasīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi kopā |
|
|
Pasīvi kopā |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Noapaļošanas dēļ kopējās summas un starpsummas var neatbilst. |
VIII PIELIKUMS
Centrālās bankas gada bilance (2)
(miljonos EUR) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
Pasīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi kopā |
|
|
Pasīvi kopā |
|
|
(1) Postenis jāharmonizē. Sk. šīs pamatnostādnes 4. apsvērumu.
(2) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo VCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.
(3) Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.
IX PIELIKUMS
Publicētais centrālās bankas peļņas un zaudējumu pārskats (2) (3)
(miljonos EUR) |
|||
Peļņas un zaudējumu pārskats par gadu, kas beidzas…. gada 31. decembrī |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1.1 |
Procentu ienākumi (1) |
|
|
1.2 |
Procentu izdevumi (1) |
|
|
1 |
Neto procentu ienākumi |
|
|
2.1 |
Realizētie zaudējumi/peļņa no finanšu operācijām |
|
|
2.2 |
Norakstītie finanšu aktīvi un posteņi |
|
|
2.3 |
Pārskaitījumi uz valūtas kursa un cenu riska uzkrājumu un pārskaitījumi no tā |
|
|
2 |
Finanšu operāciju, norakstījumu un riska uzkrājuma neto rezultāts |
|
|
3.1 |
Maksājumu un komisijas maksu ienākumi |
|
|
3.2 |
Maksājumu un komisijas maksu izdevumi |
|
|
3 |
Maksājumu un komisijas maksu neto ienākumi/izdevumi |
|
|
4 |
Ienākumi no akcijām un līdzdalības (4) |
|
|
5 |
Monetārā ienākuma apvienošanas neto rezultāts (4) |
|
|
6 |
Pārējie ienākumi |
|
|
Kopējais neto ienākums |
|
|
|
7 |
Personāla izmaksas (5) |
|
|
8 |
Administratīvie izdevumi (5) |
|
|
9 |
Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu amortizācija |
|
|
10 |
Banknošu izgatavošanas pakalpojumi (6) |
|
|
11 |
Pārējie izdevumi |
|
|
12 |
Ienākumu nodoklis un citi maksājumi valdībai par ienākumu |
|
|
Gada peļņa/(zaudējumi) |
|
|
(1) Postenis jāharmonizē. Sk. šīs pamatnostādnes 4. apsvērumu.
(2) ECB peļņas un zaudējumu pārskatam ir nedaudz atšķirīga forma. Skatīt IV pielikumu Lēmumam ECB/2006/17.
(3) Tādas informācijas nodošana atklātībai, kas saistīta ar apgrozībā esošām euro banknotēm, atlīdzību par Eurosistēmas iekšējām tīrajām prasībām/saistībām, kas radušās no euro banknošu izvietošanas Eurosistēmā, un monetārajiem ienākumiem, ir jāsaskaņo VCB publicējamos gada finanšu pārskatos. Saskaņojamie posteņi ir norādīti ar zvaigznīti IV, VIII un IX pielikumā.
(4) Centrālās bankas var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.
(5) Ieskaitot administratīvos uzkrājumus.
(6) Šo posteni izmanto, ja banknošu ražošanu uztic trešajai personai (to ārējo uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksām, kas centrālo banku vārdā veic banknošu ražošanu). Izmaksas saistībā ar nacionālo banknošu un euro banknošu emisiju iesaka iekļaut peļņas un zaudējumu pārskatā pēc rēķina izrakstīšanas dienas vai citas dienas, kurā izmaksas radušās.
X PIELIKUMS
KORELāCIJAS TABULA
Pamatnostādne ECB/2002/10 |
Šī pamatnostādne |
5. panta 1. punkts |
— |
5. panta 2. punkts |
5. panta 1. punkts |
— |
5. panta 2. punkts |
5. panta 3. punkts |
— |
— |
5. panta 3. punkts |
8. panta 3. punkts |
— |
8. panta 4. punkts |
8. panta 3. punkts |
8. panta 5. punkts |
8. panta 4. punkts |
8. panta 6. punkts |
8. panta 5. punkts |
— |
10. panta 1. punkts |
10. panta a) punkts |
10. panta 2. punkta a) apakšpunkts |
— |
10. panta 2. punkta b) apakšpunkts |
10. panta b) punkts |
10. panta 2. punkta c) apakšpunkts |
— |
12. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta c) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta d) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta e) apakšpunkts |
12. panta 3. punkta f) apakšpunkts |
16. panta 5. punkts |
— |
16. panta 6. punkts |
— |
16. panta 7. punkts |
— |
17. panta 3. punkts |
— |
17. panta 4. punkts |
17. panta 3. punkts |
17. panta 5. punkts |
17. panta 4. punkts |
— |
20. pants |
20. pants |
21. pants |
21. pants |
22. pants |
22. panta 1. punkts |
23. panta 1. punkts |
22. panta 2. punkts |
23. panta 3. punkts |
22. panta 3. punkts |
23. panta 4. punkts |
22. panta 4. punkts |
23. panta 5. punkts |
22. panta 5. punkts |
23. panta 6. punkts |
22. panta 6. punkts |
23. panta 2. punkts |
23. pants |
24. pants |
— |
25. pants |
24. pants |
26. pants |
25. panta 2. punkts |
— |
25. panta 3. punkts |
27. panta 2. punkts |
11.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 348/38 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS
(2006. gada 10. novembris)
par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem
(ECB/2006/17)
(2006/888/EK)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 26.2. pantu,
tā kā
(1) |
2002. gada 5. decembra Lēmumā ECB/2002/11 par Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatiem (1) jāveic nozīmīgi grozījumi. No 2007. gada 1. janvāra Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS) ārvalstu valūtas maiņas darījumu, ārvalstu valūtā denominētu finanšu instrumentu un saistīto uzkrājumu grāmatošanai izmantos saimniecisko pieeju, kas definēta 2006. gada 10. novembra Pamatnostādnē ECB/2006/16 par grāmatvedības un finanšu ziņošanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (2). Skaidrības labā ir vēlams lēmumu pārstrādāt vienā tekstā. |
(2) |
Lēmumi ECB/2002/11, ECB/2005/12 un ECB/2006/3, ko aizstāj šis lēmums ir jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
1. Šajā lēmumā terminiem “„Eurosistēma”” un “„valstu centrālās bankas”” (VCB) ir tāda pati nozīme kā Pamatnostādnes ECB/2006/16 1. pantā.
2. Citiem šajā lēmumā lietotajiem tehniskajiem terminiem ir tāda pati nozīme, kā Pamatnostādnes ECB/2006/16 II pielikumā lietotajiem.
2. pants
Piemērošanas joma
Šajā lēmumā izklāstītos noteikumus piemēro ECB gada pārskatiem, ko veido bilance, posteņi, kas ierakstīti ECB ārpusbilances grāmatvedības dokumentos, peļņas un zaudējumu pārskats un ECB gada pārskata piezīmes.
3. pants
Grāmatvedības pamatpieņēmumi
Pamatnostādnes ECB/2006/16 3. pantā definētos grāmatvedības pamatpieņēmumus piemēro arī šī lēmuma mērķiem.
4. pants
Aktīvu un pasīvu atspoguļošana bilancē
Finanšu vai cita veida aktīvu/pasīvu ECB bilancē atspoguļo vienīgi saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 4. pantu.
5. pants
Skaidras naudas/norēķinu un saimnieciskā pieeja
Šim lēmumam piemēro Pamatnostādnes ECB/2006/16 5. pantu.
II NODAĻA
BILANCES SASTĀDĪŠANAS UN VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI
6. pants
Bilances shēma
Bilances shēma pamatojas uz struktūru, kas izklāstīta I pielikumā.
7. pants
Uzkrājums valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas riskiem
Ņemot vērā ECB veikto darbību raksturu, ECB Padome ECB bilancē var veidot uzkrājumu valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas riskiem. ECB Padome lemj par uzkrājuma apmēru un izmantojumu, balstoties uz pamatotām to risku aplēsēm, kuriem pakļauta ECB.
8. pants
Bilances vērtēšanas noteikumi
1. Bilances vērtēšanā lieto pašreizējos tirgus kursus un cenas, ja vien I pielikumā nav noteikts citādi.
2. Zelta, ārvalstu valūtas instrumentu, vērtspapīru un finanšu instrumentu (bilances un ārpusbilances) pārvērtēšanu veic gada beigās pēc vidējā tirgus kursa un cenām.
3. Attiecībā uz zeltu netiek ņemta vērā atšķirība starp cenas un valūtas pārvērtēšanu, bet uzrāda tikai vienu zelta cenas pārvērtēšanas atšķirību, pamatojoties uz tādu cenu euro par noteiktu zelta svara vienību, kas atvasināta no EUR/USD maiņas kursa pārvērtēšanas datumā. Ārvalstu valūtas pārvērtē katru atsevišķi (ietverot bilances un ārpusbilances darījumus), un vērtspapīrus pārvērtē pa kodiem (arī ISIN kodu), izņemot tos vērtspapīrus, kas iekļauti postenī “Citi finanšu aktīvi”, un ko uzskata par atsevišķiem turējumiem.
9. pants
Reversie darījumi
Reversos darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 8. pantu.
10. pants
Tirgojami akciju instrumenti
Tirgojamos akciju instrumentus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 9. pantu. ECB piemēro visus 9. panta 3. punkta noteikumus.
III NODAĻA
IENĀKUMA ATSPOGUĻOŠANA
11. pants
Ienākuma atspoguļošana
1. Ienākuma atspoguļošanai piemēro Pamatnostādnes ECB/2006/16 11. panta 1., 2., 3., 5. un 7. punktu.
2. Īpašu pārvērtēšanas kontu turējumus, kas rodas no iemaksām saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu, attiecībā uz dalībvalstu centrālajām bankām, kurām atcelts izņēmuma statuss, izmanto, lai kompensētu nerealizētos zaudējumus, ja tie pārsniedz iepriekšējās pārvērtēšanas guvumus, kas reģistrēti attiecīgajā standarta pārvērtēšanas kontā, kā noteikts Pamatnostādnes ECB/2006/16 11. panta 1. punkta c) apakšpunktā, pirms tādus zaudējumus kompensē saskaņā ar Statūtu 33.2. pantu. Īpašo pārvērtēšanas kontu turējumus zeltam, valūtām un vērtspapīriem samazina proporcionāli gadījumā, ja tiek samazināts attiecīgo aktīvu turējums.
12. pants
Darījumu cena
Šim lēmumam piemēro Pamatnostādnes ECB/2006/16 12. pantu.
IV NODAĻA
GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ ĀRPUSBILANCES INSTRUMENTIEM
13. pants
Vispārīgi noteikumi
Šim lēmumam piemēro Pamatnostādnes ECB/2006/16 13. pantu.
14. pants
Nestandartizēti ārvalstu valūtas nākotnes darījumi
Ārvalstu valūtas nākotnes darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 14. pantu.
15. pants
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumi
Ārvalstu valūtas mijmaiņas darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 15. pantu.
16. pants
Standartizēti procentu likmes nākotnes līgumi
Procentu likmes nākotnes līgumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 16. pantu.
17. pants
Procentu likmes mijmaiņas darījumi
Procentu likmes mijmaiņas darījumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 17. pantu. Nerealizētos zaudējumus, kas pārnesti uz peļņas un zaudējumu pārskatu gada beigās, sekojošos gados amortizē saskaņā ar lineāro metodi.
18. pants
Nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi
Nestandartizētus procentu likmes nākotnes līgumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 18. pantu.
19. pants
Nestandartizēti nākotnes darījumi ar vērtspapīriem
Nestandartizētus nākotnes darījumus ar vērtspapīriem uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 19. pantu.
20. pants
Iespējas līgumi
Iespējas līgumus uzskaita saskaņā ar Pamatnostādnes ECB/2006/16 20. pantu.
V NODAĻA
PUBLICĒJAMĀ GADA BILANCE UN PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATS
21. pants
Formas
1. ECB publicētās gada bilances forma ir tāda, kā norādīts II pielikumā.
2. ECB publicētā peļņas un zaudējumu pārskata forma atbilst III pielikumam.
VI NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
22. pants
Noteikumu izstrāde, piemērošana un interpretācija
1. ECBS Grāmatvedības un monetāro ienākumu komiteja (AMICO) ECB Padomei ar Valdes starpniecību ziņo par ECBS grāmatvedības un finanšu ziņošanas noteikumu izstrādi, piemērošanu un īstenošanu.
2. Interpretējot šo lēmumu, ņem vērā sagatavošanas darbus, grāmatvedības principus, kas saskaņoti ar Kopienas tiesību aktiem, un vispārēji pieņemtos starptautiskos grāmatvedības standartus.
3. Ja šajā lēmumā nav noteikta īpaša pieeja grāmatvedībai un ja ECB Padome nav pieņēmusi pretēju lēmumu, ECB ievēro Eiropas Savienības pieņemtajiem Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem atbilstošos vērtēšanas principus, ciktāl tie attiecas uz ECB darbībām un kontiem.
23. pants
Atcelšana
Ar šo atceļ Lēmumus ECB/2002/11, ECB/2005/12 un ECB/2006/3. Atsauces uz atceltajiem lēmumiem uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu, un tās jālasa saskaņā ar korelācijas tabulu IV ielikumā.
24. pants
Nobeiguma noteikumi
Šis lēmums stājas spēkā 2007. gada 1. janvārī.
Frankfurtē pie Mainas 2006. gada 10. novembrī
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 58, 3.3.2003., 38. lpp. Lēmums, kurā jaunākie grozījumi veikti ar Lēmumu ECB/2006/3 (OV L 89, 28.3.2006., 56. lpp.).
(2) Vēl nav publicēta.
I PIELIKUMS
BILANCES SHĒMA UN VĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI
Piezīme: Numerācija attiecas uz bilances formu, kas norādīta II pielikumā.
AKTĪVI
Bilances postenis |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Vērtēšanas princips |
|||||||||||||||||||||
1 |
Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi. |
Zelts materiālā veidā (t.i. stieņi, monētas, plātnes, tīrradņi) krājumā vai “ceļā”. Nemateriāls zelts, piemēram, atlikumi zelta pieprasījuma kontos (kopkontos), termiņnoguldījumi un prasības par zelta saņemšanu, kas radušās no šādiem darījumiem: vērtības paaugstināšanās vai pazemināšanās darījumi un zelta atrašanās vietas vai raudzes mijmaiņas darījumi, ja starp darījuma noslēgšanu un norēķina dienu ir vairāk par vienu darba dienu. |
Tirgus vērtība |
||||||||||||||||||||
2 |
Prasības pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem, ārvalstu valūtā |
Ārvalstu valūtā denominētas prasības pret darījumu partneriem, kas rezidē ārpus euro zonas, iekļaujot starptautiskās un pārnacionālās iestādes un centrālās bankas ārpus euro zonas. |
|
||||||||||||||||||||
2.1 |
SVF debitoru parādi |
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
2.2 |
Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi |
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
3 |
Prasības pret euro zonas rezidentiem, denominētas ārvalstu valūtā |
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
4 |
Prasības euro pret ārpus euro zonas valstu rezidentiem |
|
|
||||||||||||||||||||
4.1 |
Atlikumi bankās, ieguldījumi vērtspapīros un aizdevumi |
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
4.2 |
Kredīta iespēju prasības VKM II ietvaros |
Aizdevumi saskaņā ar ERM II nosacījumiem |
Nominālvērtība |
||||||||||||||||||||
5 |
Euro denominēti aizdevumi euro zonas kredītiestādēm saistībā ar monetārās politikas operācijām |
Posteņi no 5.1 līdz 5.5: darījumi atbilstoši attiecīgajiem monetārās politikas instrumentiem, kas aprakstīti I pielikumā 2000. gada 31. augusta Pamatnostādnei ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) |
|
||||||||||||||||||||
5.1 |
Galvenās refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši iknedēļas reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir viena nedēļa |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||||||||||||||||||
5.2 |
Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas |
Regulāri likviditāti nodrošinoši ikmēneša reversie darījumi, kuru termiņš parasti ir trīs mēneši |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||||||||||||||||||
5.3 |
Precizējošās reversās operācijas |
Reversie darījumi, kas veikti kā ad hoc darījumi precizēšanas nolūkos |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||||||||||||||||||
5.4 |
Strukturālie reversie darījumi |
Reversie darījumi, kuru mērķis ir saskaņot Eurosistēmas strukturālo pozīciju vis a vis finanšu sektoram |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||||||||||||||||||
5.5 |
Aizdevumu iespēja uz nakti |
Diennakts likviditātes instruments ar noteiktu procentu likmi pret atbilstīgajiem aktīviem (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||||||||||||||||||
5.6 |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti |
Papildu kredīts kredītiestādēm, kas rodas no pakārtoto aktīvu vērtības pieauguma, attiecībā pret citu kredītu šīm pašām kredītiestādēm |
Nominālvērtība vai cena |
||||||||||||||||||||
6 |
Citas prasības euro pret euro zonas kredītiestādēm |
Norēķina konti, termiņnoguldījumi, aizņēmumi uz dienu, reversie repo darījumi saistībā ar vērtspapīru portfeļu pārvaldību saskaņā ar aktīvu posteni “Euro zonas rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro”, ieskaitot darījumus, kas rodas no euro zonas bijušo ārvalstu valūtas rezervju pārveidošanas, un citas prasības Korespondentkonti ārvalsts kredītiestādē euro zonā Citas prasības un operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām |
Nominālvērtība vai cena |
||||||||||||||||||||
7 |
Euro zonas rezidentu vērtspapīri euro |
Tirgojami vērtspapīri, kas nav akcijas, līdzdalības vērtspapīri un citi vērtspapīri aktīvu postenī “Citi fianašu aktīvi”: parādzīmes un obligācijas, vekseļi, nulles obligācijas, naudas tirgus dokumenti, ko tur tieši, ietverot valdības vērtspapīrus, kas radušies laikā pirms EMS, kas izteikti euro; ECB parādzīmes, kas nopirktas precizēšanas nolūkā |
Tirgus cena gada beigās |
||||||||||||||||||||
8 |
Valdības parāds euro |
Prasības pret valsti, kas radušās pirms EMS (netirgojamie vērtspapīri, aizdevumi) |
Noguldījumi/aizdevumi pēc nominālvērtības, netirgojamie vērtspapīri pēc cenas |
||||||||||||||||||||
9 |
Eurosistēmas iekšējās prasības |
|
|
||||||||||||||||||||
9.1 |
Prasības, kas saistītas ar īstermiņa parādzīmēm, lai finansētu ECB parāda sertifikātu emisiju |
Tikai ECB bilances postenis VCB izdotās īstermiņa parādzīmes saskaņā ar atbalsta līgumu attiecībā uz ECB parāda sertifikātiem |
Nominālvērtība |
||||||||||||||||||||
9.2 |
Neto prasības, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā |
Prasības, kas saistītas ar ECB banknošu emisiju saskaņā ar 2001. gada 6. decembra Lēmumu ECB/2001/15 par euro banknošu emisiju (2) |
Nominālvērtība |
||||||||||||||||||||
9.3 |
Citi prasījumi Eurosistēmā (neto) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
10 |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķina kontu atlikumi (prasības), ietverot iekasējamo čeku plūsmu |
Nominālvērtība |
||||||||||||||||||||
11 |
Pārējie aktīvi |
|
|
||||||||||||||||||||
11.1 |
Euro zonas monētas |
Euro monētas |
Nominālvērtība |
||||||||||||||||||||
11.2 |
Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi |
Zeme un ēkas, mēbeles un iekārtas, ietverot datoriekārtas, programmatūra |
Izmaksas, atskaitot amortizāciju Amortizācija ir aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadale uz tā ekspluatācijas laiku. Ekspluatācijas laiks ir laiks, kurā pamatlīdzeklis ir pieejams iestādes izmantošanai. Individuālu materiālo pamatlīdzekļu ekspluatācijas laiku var sistemātiski pārskatīt, ja prognozes atsķiras no iepriekšējām aplēsēm. Lielāki aktīvi var sastāvēt no komponentiem ar atšķirīgu akspluatācijas laiku. Šādu komponentu ekspluatācijas laiku novērtē atsevišķi Izdevumu kapitalizācija: limitēta (nesasniedzot EUR 10 000, atskaitot PVN, nav kapitalizējami) |
||||||||||||||||||||
11.3 |
Citi finanšu aktīvi |
|
Prēmijas/diskontus amortizē. Detalizēti noteikumi akciju instrumentiem ir izklāstīti šī lēmuma 10. pantā. |
||||||||||||||||||||
11.4 |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības |
Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
||||||||||||||||||||
11.5 |
Uzkrājumi un iepriekš samaksātie izdevumi |
Ienākumi, kas nav saņemti, bet ir attiecināmi uz konkrēto pārskata periodu. Iepriekš samaksātie izdevumi un uzkrātie samaksātie procenti (3) |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
||||||||||||||||||||
11.6 |
Dažādi |
|
|
||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
|
|
||||||||||||||||||||||
12 |
Gada zaudējumi |
|
Nominālvērtība |
PASĪVI
Bilances postenis |
Bilances posteņu satura sistematizācija |
Vērtēšanas princips |
|||||
1 |
Banknotes apgrozībā |
Euro banknotes, ko ECB emitējusi saskaņā ar Lēmumu ECB/2001/15 |
Nominālvērtība |
||||
2 |
Saistības pret euro zonas kredītiestādēm, kas saistītas ar monetārās politikas operācijām, kas izteiktas euro |
2.1, 2.2, 2.3 un 2.5 postenis: depozīti euro kā aprakstīts I pielikumā Pamatnostādnei ECB/2000/7 |
|
||||
2.1 |
Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu) |
Tādu kredītiestāžu euro konti, kas saskaņā ar Statūtiem ir iekļautas obligāto rezervju prasībai pakļauto finanšu iestāžu sarakstā. Šis postenis galvenokārt aptver kontus, ko lieto obligāto rezervju turēšanai |
Nominālvērtība |
||||
2.2 |
Noguldījumu iespēja |
Nakts noguldījumi ar noteiktu procentu likmi (pastāvīgā iespēja) |
Nominālvērtība |
||||
2.3 |
Termiņnoguldījumi |
Līdzekļi nolūkā samazināt likviditāti sakarā ar precīzas saskaņošanas operācijām |
Nominālvērtība |
||||
2.4 |
Precizējošās reversās operācijas |
Ar monetāro politiku saistīti darījumi ar mērķi mazināt likviditāti |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||
2.5 |
Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi |
Kredītiestāžu noguldījumi, sakarā ar tādu pakārtoto aktīvu vērtības samazināšanos, kas attiecas uz šīm kredītiestādēm izsniegtiem kredītiem |
Nominālvērtība |
||||
3 |
Citas euro denominētas saistības pret euro zonas kredītiestādēm |
Repo operācijas saistībā ar vienlaicīgām reversā repo operācijām vērtspapīru portfeļu pārvaldībai saskaņā ar posteni “Euro rezidentu vērtspapīri, kas denominēti euro valūtā” Citas operācijas, kas nav saistītas ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām. Izņemot kredītiestāžu pieprasījuma noguldījumu kontus |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||
4 |
ECB emitētie parāda vērtspapīri |
Tikai ECB bilances postenis. Parāda sertifikāti, kas aprakstīti Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumā. Diskonta dokuments, ko izdod ar mērķi samazināt likviditāti |
Nominālvērtība |
||||
5 |
Saistības euro pret citiem euro zonas rezidentiem |
|
|
||||
5.1 |
Saistības pret valdību |
Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
||||
5.2 |
Pārējās saistības |
Personāla, sabiedrību un klientu pieprasījuma noguldījumu konti, ietverot finanšu institūcijas, kas atbrīvotas no pienākuma turēt obligātās rezerves- skatīt pasīva posteni 2.1, utt. Terminētie noguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma |
Nominālvērtība |
||||
6 |
Saistības euro pret ārpus euro zonas rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti, terminētie noguldījumi, noguldījumi, kas atmaksājami pēc pieprasījuma, ieskaitot kontus, ko tur maksājumu mērķiem un kontus, ko tur rezervju pārvaldības mērķiem, kuru turētāji ir citas bankas, centrālās bankas, starptautiskās/pārnacionālās iestādes, ietverot Eiropas Kopienu Komisiju, citu noguldītāju pieprasījuma noguldījumu konti. Repo darījumi saistībā ar vienlaicīgiem reversā repo darījumiem euro denominēto vērtspapīru pārvaldībai To dalībvalstu centrālo banku, kuras nav ieviesušas euro, TARGET kontu bilances |
Nominālvērtība vai repo izmaksas |
||||
7 |
Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas rezidentiem |
Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem, parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
||||
8 |
Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas rezidentiem |
|
|
||||
8.1 |
Noguldījumi, kontu atlikumi un citas saistības |
Pieprasījuma noguldījumu konti. Saistības no repo darījumiem, parasti ieguldījumu darījumi, lietojot ārvalstu valūtas aktīvus vai zeltu |
Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
||||
8.2 |
Kredīta iespēju saistības VKM II ietvaros |
Aizņemšanās saskaņā ar ERM II noteikumiem |
Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
||||
9 |
Saistības pret SVF speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros |
SAT izteikts postenis, kas uzrāda SAT summu, kas sākotnēji piešķirta attiecīgajai valstij/VCB |
Nominālvērtība, pārrēķina gada beigās pēc ārvalsts valūtas tirgus kursa |
||||
10 |
Eurosistēmas pasīvi |
|
|
||||
10.1 |
Saistības, kas atbilst nodotajām ārvalstu rezervēm |
Tikai ECB bilances postenis, denominēts euro |
Nominālvērtība |
||||
10.2 |
Citi Eurosistēmas pasīvi (neto) |
Šādu apakšposteņu neto pozīcija: |
|
||||
|
|
||||||
|
|
||||||
11 |
Posteņi, kuros notiek norēķins |
Norēķinu kontu atlikumi (saistības), ietverot žiro pārvedumu plūsmu |
Nominālvērtība |
||||
12 |
Pārējās saistības |
|
|
||||
12.1 |
Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas atšķirības |
Nestandartizētu ārvalstu valūtas nākotnes darījumu, ārvalstu valūtas mijmaiņas līgumu, procentu likmes mijmaiņas līgumu, nestandartizētu procentu likmes nākotnes līgumu, nestandartizētu nākotnes darījumu ar vērtspapīriem un ārvalstu valūtas tūlītēju darījumu pārvērtēšanas rezultāti no darījuma dienas līdz norēķinu dienai |
Neto pozīcija starp nākotnes un pašreizējo brīdi pēc ārvalstu valūtas tirgus kursa |
||||
12.2 |
Uzkrājumi un iepriekš saņemtais ienākums |
Izdevumi, ko veiks nākotnes posmā, bet, kas saistīti ar pārskata periodu. Pārskata posmā saņemtais ienākums, kas attiecas uz nākotnes posmu |
Nominālvērtība, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
||||
12.3 |
Dažādi |
|
|
||||
|
|
||||||
|
|
||||||
13 |
Uzkrājums |
Valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas riskiem un citiem mērķiem, piem., sagaidāmajiem izdevumiem nākotnē un iemaksām saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu attiecībā uz to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma statuss ir atcelts |
Cena/nominālvērtība |
||||
14 |
Pārvērtēšanas konti |
|
Pārvērtēšanas starpība starp vidējo cenu un tirgus vērtību, ārvalsts valūtu pārrēķina pēc tirgus kursa |
||||
15 |
Kapitāls un rezerves |
|
|
||||
15.1 |
Kapitāls |
Apmaksātais kapitāls |
Nominālvērtība |
||||
15.2 |
Rezerves |
Likumos noteiktās rezerves saskaņā ar Statūtu 33. pantu un iemaksas saskaņā ar Statūtu 49.2. pantu attiecībā uz to dalībvalstu centrālajām bankām, kuru izņēmuma statuss ir atcelts |
Nominālvērtība |
||||
16 |
Gada peļņa |
|
Nominālvērtība |
(1) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.
(2) OV L 337, 20.12.2001., 52. lpp.
(3) T.i., uzkrātie procenti, kas nopirkti kopā ar vērtspapīru.
II PIELIKUMS
ECB gada bilance
(miljonos EUR) |
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
Pasīvi |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Aktīvi kopā |
|
|
Pasīvi kopā |
|
|
(1) ECB var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.
III PIELIKUMS
PUBLICĒTAIS ECB PEĻŅAS UN ZAUDĒJUMU PĀRSKATS
(miljonos EUR) |
|||
Peļņas un zaudējumu pārskats par gadu, kas beidzas 31. decembrī |
Pārskata gads |
Iepriekšējais gads |
|
1.1.1 |
Procentu ienākumi no ārvalstu valūtas rezerves aktīviem |
|
|
1.1.2 |
Procentu ienākumi no euro banknošu sadales Eurosistēmā |
|
|
1.1.3 |
Citi procentu ienākumi |
|
|
1.1 |
Procentu ienākumi |
|
|
1.2.1 |
VCB prasību saistībā ar nodotajām ārvalstu valūtas rezervēm atlīdzība |
|
|
1.2.2 |
Citi procentu izdevumi |
|
|
1.2 |
Procentu izdevumi |
|
|
1 |
Neto procentu ienākumi |
|
|
2.1 |
Realizētie zaudējumi/peļņa no finanšu operācijām |
|
|
2.2 |
Norakstītie finanšu aktīvi un posteņi |
|
|
2.3 |
Pārskaitījumi uz valūtas kursa un cenu riska uzkrājumu un pārskaitījumi no tā |
|
|
2 |
Finanšu operāciju, norakstījumu un riska uzkrājuma neto rezultāts |
|
|
3.1 |
Maksājumu un komisijas maksu ienākumi |
|
|
3.2 |
Maksājumu un komisijas maksu izdevumi |
|
|
3 |
Maksājumu un komisijas maksu neto ienākumi/izdevumi (2) |
|
|
4 |
Ienākumi no akcijām un līdzdalības |
|
|
5 |
Pārējie ienākumi |
|
|
Kopējais neto ienākums |
|
|
|
6 |
Personāla izmaksas (3) |
|
|
7 |
Administratīvie izdevumi (3) |
|
|
8 |
Materiālo un nemateriālo pamatlīdzekļu amortizācija |
|
|
9 |
Banknošu izgatavošanas pakalpojumi (4) |
|
|
10 |
Pārējie izdevumi |
|
|
Gada (zaudējumi)/peļņa |
|
|
(1) ECB var publicēt arī precīzas euro summas, vai summas, kas noapaļotas citā veidā.
(2) Ienākumu un izdevumu sadalījumu var sniegt arī gada pārskata paskaidrojuma rakstā.
(3) Ieskaitot administratīvos uzkrājumus.
(4) Šo posteni izmanto, ja banknošu ražošanu uztic trešajai personai (to ārējo uzņēmumu sniegto pakalpojumu izmaksām, kas centrālo banku vārdā veic banknošu ražošanu). Izmaksas saistībā ar euro banknošu emisiju iesaka iekļaut peļņas un zaudējumu pārskatā pēc rēķina izrakstīšanas dienas vai citas dienas, kurā izmaksas radušās; Skatīt arī Pamatnostādni ECB/2006/16.
IV PIELIKUMS
KORELāCIJAS TABULA
Lēmums ECB/2002/11 |
Šis lēmums |
— |
7. pants |
7. pants |
8. pants |
8. pants |
9. pants |
9. pants |
10. pants |
10. pants |
11. pants |
11. pants |
12. pants |
12. pants |
13. pants |
13. pants |
14. pants |
14. pants |
15. pants |
15. pants |
16. pants |
16. pants |
17. pants |
17. pants |
18. pants |
18. pants |
19. pants |
— |
20. pants |
19. pants |
21. pants |
20. pants |
22. pants |
21. pants |
23. pants |
22. pants |
24. pants |
11.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 348/52 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS
(2006. gada 24. novembris)
par 2007. gadā emitējamo monētu daudzuma apstiprināšanu
(ECB/2006/19)
(2006/889/EK)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
No 1999. gada 1. janvāra Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības apstiprināt monētu daudzumu, kuru var emitēt dalībvalstis, kas ieviesušas euro (turpmāk tekstā – “iesaistītās dalībvalstis”). |
(2) |
Padomes 2006. gada 11. jūlija Lēmuma saskaņā ar Līguma 122. panta 2. punktu par vienotās valūtas pieņemšanu Slovēnijā 2007. gada 1. janvārī (1) 1. pants nosaka, ka 2003. gada Pievienošanās akta (2) 4. pantā minētais Slovēnijas izņēmuma statuss tiek atcelts no 2007. gada 1. janvāra. |
(3) |
Divpadsmit pašlaik iesaistītās dalībvalstis un Slovēnija ECB apstiprinājuma saņemšanai ir iesniegušas aprēķinus par 2007. gadā emitējamo euro monētu daudzumu kopā ar paskaidrojumiem par prognozēm izmantoto metodiku, |
IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.
1. pants
2007. gadā emitējamo euro monētu daudzuma apstiprinājums
ECB apstiprina euro monētu daudzumu, kuru iesaistītās dalībvalstis emitēs 2007. gadā un kurš norādīts šajā tabulā:
(miljonos EUR) |
|
|
Apgrozībai paredzēto monētu emisija un kolekcijas monētu (nav paredzētas apgrozībai) emisija 2007. gadā |
Beļģija |
117,5 |
Vācija |
635,0 |
Grieķija |
76,9 |
Spānija |
480,0 |
Francija |
362,0 |
Īrija |
81,0 |
Itālija |
366,9 |
Luksemburga |
45,0 |
Nīderlande |
71,2 |
Austrija |
166,0 |
Portugāle |
110,0 |
Slovēnija |
104,7 |
Somija |
60,0 |
2. pants
Nobeiguma noteikums
Šis lēmums ir adresēts iesaistītajām dalībvalstīm.
Frankfurtē pie Mainas 2006. gada 24. novembrī
ECB priekšsēdētājs
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 195, 15.7.2006., 25. lpp.
(2) OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.