8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/1

PADOMES REGULA (EK) Nr. 1801/2006

(2006. gada 30. novembris),

lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar 300. panta 2. punktu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Eiropas Kopiena un Mauritānijas Islāma Republika ir apspriedušas un parafējušas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas zvejniekiem piešķir zvejas iespējas ūdeņos, kas ir Mauritānijas Islāma Republikas suverenitātē (turpmāk – “Partnerattiecību nolīgums”).

(2)	Kopienas interesēs ir apstiprināt Partnerattiecību nolīgumu.

(3)	Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku.

Partnerattiecību nolīguma teksts ir pievienots šai regulai.

2. pants

1. Protokolā, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā (turpmāk – “Protokols”) noteikto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir šāds.

Zvejas kategorija	Maksimālā bruto tilpība (BT) vai licenču skaits vienam licences periodam	Dalībvalsts	BT, licenču skaits vai gada maksimālā nozveja vienai dalībvalstij
1. kategorija. Vēžveidīgo (izņemot langustus un krabjus) zvejas kuģi	9 440 BT	Spānija	7 183 BT
		Itālija	1 371 BT
		Portugāle	886 BT
2. kategorija. Melnā heka (Merluccius senegalensis) zvejas traleri un grunts āķu jedu zvejas kuģi	3 600 BT	Spānija	3 600 BT
3. kategorija. Bentisko sugu (izņemot melnā heka) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali	2 324 BT	Spānija	1 500 BT
		Apvienotā Karaliste	800 BT
		Malta	24 BT
4. kategorija. Zivju saldētājtraleri, kas zvejo bentiskās sugas	750 BT	Grieķija	750 BT
5. kategorija. Galvkāji	18 600 BT 43 licences	Spānija	39 licences
5. kategorija. Galvkāji	18 600 BT 43 licences	Itālija	4 licences
6. kategorija. Langusti	300 BT	Portugāle	300 BT
7. kategorija. Tunzivju saldētājseineri	36 licences	Spānija	15 licences
		Francija	20 licences
		Malta	1 licence
8. kategorija. Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un peldošo āķu jedu zvejas kuģi	31 licence	Spānija	23 licences
		Francija	5 licences
		Portugāle	3 licences
9. kategorija. Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri	22 licences par ne vairāk kā 440 000 tonnām	Nīderlande	190 000 tonnas
		Lietuva	120 500 tonnas
		Latvija	73 500 tonnas
		Vācija	20 000 tonnas
		Apvienotā Karaliste	10 000 tonnas
		Portugāle	6 000 tonnas
		Francija	10 000 tonnas
		Polija	10 000 tonnas
10. kategorija. Krabju zveja	300 BT	Spānija	300 BT
11. kategorija. Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi	15 000 BT (gada vidējā viena mēneša vērtība)

2. Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā (Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi) saskaņā ar Protokolu iespējams izmantot 9. kategorijā (Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri), ja mēnesī neizmanto vairāk kā 25 licences.

3. Ja 9. kategorijā (Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri) licences pieteikumu skaits ir lielāks nekā pārskata periodā atļautais maksimālais skaits, Komisija vispirms pārsūta to kuģu pieteikumus, kuri iepriekšējos desmit mēnešos pirms pieteikuma iesniegšanas ir bijuši aktīvākie licenču izmantotāji.

4. Attiecībā uz 11. kategoriju (Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi) Komisija licences pieteikumus pārsūta pēc tam, kad tā ir saņēmusi, vēlākais, līdz tā gada 1. martam, kad piemēro nozvejas plānu, nosūtītu gada nozvejas plānu, kurā pieprasījumi precizēti par katru atsevišķu kuģi (norādot paredzēto BT katram darbības mēnesim un visiem attiecīgā gada mēnešiem).

Ja pieprasījums pārsniedz gada vidējo viena mēneša vērtību 15 000 BT, piešķīrumus veic atbilstoši pieteikumu tabulai un punkta pirmajā daļā minētajiem nozvejas plāniem.

5. Zvejas iespēju pārvaldību veic saskaņā ar 20. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (2).

Ja zvejas licences pieteikumi no minētajām dalībvalstīm neaptver visas protokolā noteiktās zvejas iespējas, Komisija var izskatīt zvejas licences pieteikumus no jebkuras citas dalībvalsts.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Mauritānijas zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (3).

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt nolīgumu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai (4).

5. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 30. novembrī

Padomes vārdā —

priekšsēdētāja

L. HYSSÄLÄ

(1) Atzinums sniegts 2006. gada 16. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

(3) OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

(4) Nolīguma spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS

nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk – “Kopiena”, un

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKA,

turpmāk – “Mauritānija”,

abas kopā turpmāk sauktas par “Pusēm”,

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas un Mauritānijas ciešo sadarbību, jo īpaši saistībā ar Kotonū Nolīgumu, ar ko izveido ciešu sadarbības saikni starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Mauritāniju, no otras puses, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt;

IEVĒROJOT to, ka Kopiena un Mauritānija ir parakstījušas Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un ka saskaņā ar šo konvenciju Mauritānija ir izveidojusi ekskluzīvu ekonomikas zonu, kura sniedzas 200 jūras jūdžu attālumā no tās krastiem un kurā tā realizē savas suverēnās tiesības šīs zonas resursu apzināšanā, saglabāšanā un pārvaldīšanā;

APŅEMOTIES saskaņā ar principiem, kas ietverti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā atbildīgai zvejai, ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zivsaimniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu, un jo īpaši nostiprināt kontroles sistēmu pār zvejas darbību kopumā, lai nodrošinātu minēto resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti, kā arī jūras vides aizsardzību;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka cieša zinātniskā un tehniskā sadarbība apstākļos, kuri nodrošina zivju krājumu saglabāšanu un racionālu izmantošanu, veicinās attiecīgo ekonomisko un sociālo mērķu sasniegšanu zvejniecībā;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu;

APŅEMOTIES tādēļ sekmēt partnerattiecību nozīmes pieaugumu Mauritānijas zvejniecības politikā, jo īpaši lai noteiktu piemērotākos līdzekļus šīs politikas efektīvai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei;

VĒLOTIES pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Mauritānijas zvejas zonās un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejas uzsākšanai šajās zvejas zonās;

APZINOTIES jūras zvejniecības un ar to saistīto nozaru lielo nozīmi Mauritānijas, kā arī dažu Kopienas reģionu ekonomiskajā un sociālajā attīstībā;

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ veikt un izvērst ieguldījumus ar abu Pušu uzņēmumu līdzdalību,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zvejniecībā, lai Mauritānijas zvejas zonās uzsāktu atbildīgu zveju, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Mauritānijas zvejniecības nozari,

—	nosacījumi Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Mauritānijas zvejas zonām,

—	zvejas uzraudzības kārtība Mauritānijas zvejas zonās, lai nodrošinātu iepriekš minēto nosacījumu ievērošanu, zvejas resursu saglabāšanas un pārvaldības pasākumu efektivitāti un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot saimniecisku darbību zvejniecībā un ar to saistītajās jomās,

—	Mauritānijas zvejas zonās gūto nozveju izkraušanas un pārkraušanas nosacījumi,

—	nosacījumi to Kopienas kuģu apkalpes komplektēšanai, kas saskaņā ar šo nolīgumu darbojas Mauritānijas zvejas zonās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā, protokolā un pielikumos

a)	“Mauritānijas zvejas zonas” ir Mauritānijas Islāma Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā esošie ūdeņi. Šajā nolīgumā paredzētā Kopienas kuģu zvejas darbība var notikt tikai zonās, kurās zvejot ir atļauts ar Mauritānijas tiesību aktiem;

b)	“Ministrija” ir Mauritānijas Zvejniecības un jūras ekonomikas ministrija;

c)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

d)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

e)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Mauritānijas pārstāvji un kuras funkcijas ir izklāstītas šā nolīguma 10. pantā;

f)	“uzraudzības iestāde” ir deleģētā struktūra zvejas uzraudzībai un kontrolei jūrā (DSPCM);

g)	“Delegācija” ir Eiropas Komisijas delegācija Mauritānijā;

h)	“jūrnieki” ir viss uz kuģa esošais personāls, kas pieder apkalpei, neatkarīgi no kvalifikācijas (virsnieki, tehniskie darbinieki, meistari, matroži).

3. pants

Īstenošanas principi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mauritānijas zvejas zonās, nediskriminējot nevienu no dažādajām flotēm, kas atrodas minētajās zvejas zonās.

2. Puses apņemas ievērot dialoga un iepriekšējas apspriešanās principu, jo īpaši attiecībā uz zvejniecības politikas īstenošanu, no vienas puses, un Kopienas politiku un pasākumiem, kuri var ietekmēt Mauritānijas zvejniecības nozari, no otras puses.

3. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas pārvaldības principiem vides, ekonomikas un sociālajā jomā.

4. Puses turklāt sadarbojas, veicot kā kopējus, tā vienpusējus iepriekšējus, pastāvīgus un retrospektīvus novērtējumus par pasākumiem, programmām un darbībām, kas vajadzīgas šā nolīguma īstenošanai.

5. Mauritānijas jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru ar pilnām tiesībām piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Konkrēti tas attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Mauritānija sadarbojas, pastāvīgi vērtējot resursu stāvokli Mauritānijas zvejas zonās. Tādēļ izveido neatkarīgu Apvienoto zinātnisko komiteju, kurā, Pusēm vienojoties, var uzaicināt arī trešu valstu zinātniekus. Apvienotā zinātniskā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, tās darbības noteikumus paredz ar Pušu vienošanos, pirms stājas spēkā šis nolīgums.

2. Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas darba rezultātiem un ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses konsultējas 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pieņemtu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanai.

3. Puses apņemas tieši vai kompetentās starptautiskajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu, un par sadarbību attiecīgo zinātniskās izpētes rezultātu izmantošanā.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve Mauritānijas zvejas zonām

1. Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktiem. Ministrija paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos izdarītajiem grozījumiem. Neskarot noteikumus, par kuriem Puses varētu vienoties, Kopienas kuģiem šie tiesību aktu grozījumi jāsāk ievērot vienu mēnesi pēc to paziņošanas.

2. Mauritānija apņemas ļaut Kopienas kuģiem zvejot Mauritānijas zvejas zonās saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

3. Mauritānija nodrošina protokolā paredzētās zvejas uzraudzības noteikumu īstenošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Mauritānijas iestādēm, kas atbild par minēto uzraudzību.

4. Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai tās kuģi ievērotu šā nolīguma noteikumus, kā arī Mauritānijas tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Mauritānijas jurisdikcijā, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

6. pants

Zvejas nosacījumi

1. Kopienas kuģi var zvejot Mauritānijas zvejas zonās tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izdota zvejas licence. Kopienas kuģu zvejas licencēm jābūt izdevušām Mauritānijas kompetentajām iestādēm pēc Kopienas kompetento iestāžu pieprasījuma. Licences saņemšanas procedūra, iekasējamās maksas un zinātnisko novērojumu izmaksu segšana, kā arī citi nosacījumi Kopienas kuģu veiktajai zvejai Mauritānijas zvejas zonās ir noteikti pielikumos.

2. Ministrija var piešķirt Kopienas kuģiem licences spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī pētnieciskajai zvejai. Tomēr šo licenču piešķiršanai vajadzīgs abu Pušu labvēlīgs atzinums.

3. Ar šā nolīguma protokolu nosaka zvejas iespējas, kuras Mauritānija piešķir Kopienas kuģiem Mauritānijas zvejas zonās, kā arī šā nolīguma 7. pantā paredzēto finansiālo ieguldījumu.

4. Ar pienācīgas administratīvās sadarbības palīdzību Pušu kompetentās iestādes nodrošina šo nosacījumu un procedūru pareizu īstenošanu.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Kopiena piešķir Mauritānijai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šo ieguldījumu veido divas saistītas daļas, proti:

a)	finansiāla kompensācija par Kopienas kuģu piekļuvi Mauritānijas zvejas zonām, neskarot Kopienas kuģu maksas par licenču saņemšanu;

b)	Kopienas finansiāls atbalsts tādas valsts zvejniecības politikas īstenošanai, kuras pamatā ir atbildīga zveja un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Mauritānijas ūdeņos.

2. Iepriekš 1. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālo atbalstu nosaka vienojoties un saskaņā ar protokola noteikumiem par Pušu izvirzītajiem mērķiem, kas īstenojami Mauritānijas zvejniecības politikā.

3. Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus gadījumiem, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)	neparedzēti apstākļi;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, ja – ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus – krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 14. pantu;

e)	šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 15. pantu vai protokolu.

8. pants

Sadarbības veicināšana uzņēmēju vidū

1. Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zvejniecībā un ar to saistītajās nozarēs. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2. Puses atbalsta informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu uzglabāšanas veidiem un pārstrādi.

3. Puses tiecas izveidot labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4. Puses jo īpaši atbalsta abpusēji izdevīgu investīciju piesaisti saskaņā ar spēkā esošajiem Mauritānijas un Kopienas tiesību aktiem.

9. pants

Administratīvā sadarbība

Puses, tiecoties nodrošināt zvejas resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti,

—	katra izvērš administratīvu sadarbību, lai nodrošinātu to, ka Pušu kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus un Mauritānijas jūras zvejniecības noteikumus,

—	sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu zveju, jo īpaši ar informācijas apmaiņu un ciešu administratīvu sadarbību.

10. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma izpildi uzrauga Apvienotā komiteja, kurā ir pārstāvētas abas Puses. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanas pareizību, izšķir strīdus;

b)	uzrauga un novērtē šā partnerattiecību nolīguma izpildes devumu Mauritānijas zvejniecības politikas īstenošanā;

c)	nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošos jautājumos, kas saistīti ar zvejniecību;

d)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai strīdos par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

e)	vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

f)	veic citas funkcijas, par kurām Puses vienojas, tostarp funkcijas saistībā ar nelegālas zvejas apkarošanu un administratīvo sadarbību;

g)	nosaka praktiskos pasākumus administratīvajā sadarbībā, kas paredzēta šā nolīguma 9. pantā;

h)	uzrauga un novērtē stāvokli šā nolīguma 8. pantā paredzētajā sadarbībā starp uzņēmējiem un vajadzības gadījumā iesaka veidus un līdzekļus minētās sadarbības veicināšanai.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Mauritānijā un Kopienā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

11. pants

Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Mauritānijas teritorijā un Mauritānijas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

12. pants

Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro sešus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to pagarina uz turpmākiem tikpat ilgiem periodiem, ja vien nolīguma darbību neizbeidz saskaņā ar 14. pantu.

13. pants

Strīdu izšķiršana

Puses apspriežas par strīdiem attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

14. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1. Šā nolīguma darbību var izbeigt jebkura no Pusēm, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir noplicināti attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantojums, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2. Ja nolīguma darbību izbeidz šā panta 1. punktā minēto iemeslu dēļ, attiecīgā Puse vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt nolīguma darbību. Ja nolīguma darbību izbeidz šā panta 1. punktā neminētu iemeslu dēļ, attiecīgais paziņojums jāveic vismaz deviņus mēnešus iepriekš.

3. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu gadam, kurā tiek izbeigta nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

15. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1. Šā nolīguma darbību var apturēt pēc jebkuras Puses pieprasījuma, ja radušās nopietnas nesaskaņas par nolīguma piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīgstot.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma, neskarot protokola 7. panta 4. punktu.

16. pants

Protokols un pielikumi

Protokols, tā pielikumi un papildinājumi ir šā nolīguma neatņemama daļa.

17. pants

Noslēguma noteikumi: valoda un stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, arābu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un katrs tā teksts ir vienlīdz autentisks.

PROTOKOLS,

ar ko nosaka Eiropas Kopienas un Mauritānijas Islāma Republikas zvejniecības partnerattiecību nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zvejas iespējas, kas no 2006. gada 1. augusta uz diviem gadiem piešķirtas saskaņā ar nolīguma 5. un 6. pantu, ir noteiktas šim protokolam pievienotajā tabulā. Minētās zvejas iespējas ir daļa no kopējās zvejas piepūles, kas norādīta III pielikumā un ko Mauritānijas iestādes noteikušas un regulāri atjaunina, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem.

2. Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4. un 5. pantu.

3. Saskaņā ar nolīguma 6. pantu kuģi, kas peld ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, Mauritānijas zvejas zonās var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas licence, kura izdota saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumiem.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minētais finansiālais ieguldījums ir 86 miljoni EUR gadā (1). No šīs summas 11 miljonus EUR gadā šā protokola 1. pantā minētajā periodā Mauritānija izmanto nolīguma 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajam finansiālajam atbalstam valsts zvejniecības politikas īstenošanai, un tajā ietilpst arī 1 miljonu EUR liels ikgadējs atbalsts Bandargēnas (Banc d’Arguin) Nacionālajam parkam.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5., 6., 7., 9., 10. un 13. pantam.

3. Finansiālo ieguldījumu Kopiena izmaksā vēlākais 2006. gada 31. decembrī pirmajā gadā un vēlākais 1. augustā turpmākajos gados.

4. Finansiālo ieguldījumu ieskaita vienā Mauritānijas Islāma Republikas Valsts kases kontā, kurš atvērts Mauritānijas Centrālajā bankā un kura rekvizītus paziņo Ministrija.

5. Atbilstīgi šā protokola 6. pantam lēmumus par finansiālā ieguldījuma un Bandargēnas Nacionālajam parkam paredzētā finansiālā atbalsta sadali pieņem saskaņā ar Mauritānijas likumu par finansēm, un līdzekļu izmantošana ir eksluzīvā Mauritānijas kompetencē.

3. pants

Zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Mauritānijas zvejas zonās, pamatojoties uz zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldības principiem.

2. Protokola piemērošanas laikā Puses sadarbosies, lai sīkāk izpētītu noteiktus jautājumus saistībā ar resursu stāvokli Mauritānijas zvejas zonās; tālab vismaz reizi gadā notiek Apvienotās zinātniskās komitejas sanāksme saskaņā ar nolīguma 4. panta 1. punktu. Ja to pieprasa kāda no Pusēm un ja vajadzīgs saskaņā ar nolīgumu, šī Apvienotā zinātniskā komiteja var sanākt arī biežāk.

3. Pamatojoties uz Apvienotās zinātniskās komitejas secinājumiem un, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses konsultējas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai vajadzības gadījumā pēc savstarpējas vienošanās pieņemtu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai.

4. Apvienotās zinātniskās komitejas uzdevumi ir šādi:

a)	sagatavot ikgadēju zinātnisko ziņojumu par šajā nolīgumā paredzētajiem zvejas veidiem;

b)	izstrādāt un ieviest gada programmu noteiktu zinātnisku jautājumu risināšanai, lai uzlabotu izpratni par zvejas resursu stāvokli un izmaiņām ekosistēmās;

c)	saskaņā ar komitejā vienprātīgi pieņemtu procedūru pētīt zinātniskos jautājumus, kuri rodas nolīguma īstenošanas gaitā;

d)	līdz ar citiem pasākumiem vajadzības gadījumā veikt pētnieciskās zvejas reisus, lai noteiktu zvejas iespējas un šo iespēju izmantojuma režīmu, kas garantē resursu un to ekosistēmas saglabāšanu.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana

1. Šā protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl nolīguma 4. panta 1. punktā minētās Apvienotās zinātniskās komitejas secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Mauritānijas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina. Tomēr Eiropas Kopienas maksātā finansiālā ieguldījuma kopējā summa nedrīkst pārsniegt šā protokola 2. panta 1. punktā norādīto summu vairāk par divām reizēm, un tai jāsaglabājas proporcionālai zvejas iespēju palielinājumam.

2. Ja turpretim Puses vienojas pieņemt pasākumus, kas minēti šā protokola 3. panta 3. punktā un kas paredz šā protokola 1. pantā minēto zvejas iespēju samazināšanu, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina. Neskarot šā protokola 6. panta noteikumus, Eiropas Kopiena var apturēt finansiālā ieguldījuma maksājumus, ja tā nespēj izmantot šajā protokolā paredzētās zvejas iespējas.

3. Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to vienojas un ja pārskatīšanu veic saskaņā ar Apvienotās zinātniskās komitejas ieteikumiem par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgu finansiālā ieguldījuma korekciju, ja tā vajadzīga pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

4. Par šā panta 1., 2. un 3. punktā paredzētajiem zvejas iespēju pārdalījumiem Puses vienojas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā.

5. pants

Pētnieciskā zveja

1. Puses var veikt pētnieciskās zvejas reisus Mauritānijas zvejas zonās saskaņā ar nolīguma 4. pantā paredzētās Apvienotās zinātniskās komitejas atzinumu. Tādēļ pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par jauniem zvejas resursiem, nosacījumiem un citiem attiecīgajiem parametriem.

2. Pētnieciskās zvejas licences piešķir izmēģinājuma veidā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, un saskaņā ar nolīguma 6. panta 2. punktu. Tās izdod par maksu.

3. Ja Puses secina, ka pētnieciskā zveja ir bijusi sekmīga, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, Kopienas kuģiem uz laiku līdz šā protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var piešķirt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar šā protokola 4. pantā paredzēto apspriešanās procedūru. Finansiālo ieguldījumu palielina saskaņā ar 4. panta noteikumiem.

4. Pētniecisko zveju veic ciešā sadarbībā ar Mauritānijas Okeanogrāfijas pētniecības un zvejniecības institūtu (IMROP). IMROP pieņem lēmumu par to, kuri pētnieki un novērotāji strādās uz kuģa, un šīs grupas izmaksas sedz kuģa īpašnieks. Pētnieciskajā zvejā iegūtos datus iekļauj IMROP sagatavotā ziņojumā, kuru dara zināmu Ministrijai.

5. Pētnieciskās zvejas laikā gūtā nozveja pieder kuģa īpašniekam. Aizliegts zvejot nereglamentēta izmēra sugas un sugas, kuru zveju, turēšanu uz kuģa un tirdzniecību neatļauj Mauritānijas tiesību akti.

6. Ja Puses nevienojas par pretējo, kuģi, kas darbojas pētnieciskās zvejas režīmā, visas nozvejas izkrauj Mauritānijā.

6. pants

Partnerattiecību nolīguma ieguldījums Mauritānijas zvejniecības politikas īstenošanā

1. Nolīguma 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais finansiālais atbalsts saskaņā ar šā protokola 2. panta 1. punktu ir 11 miljoni EUR gadā. Šis finansiālais atbalsts paredzēts, lai izstrādātu un īstenotu Valsts stratēģiju Mauritānijas zvejniecības un jūras ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai (Stratégie Nationale de Développement durable du secteur des Pêches et de l’Economie Maritime de Mauritanie), tā sākot ilgstpējīgu un atbildīgu zveju Mauritānijas ūdeņos, un jo īpaši 3. punktā minētajām atbalsta jomām, kas sīkāk raksturotas IV pielikumā, kā arī Bandargēnas Nacionālajam parkam.

2. Mauritānija atbild par 1. punktā minētā finansiālā atbalsta summas izlietojumu, kura pamatā ir pēc Pušu vienošanās izvirzīti mērķi un to īstenošanas programmas.

3. Neskarot Pušu izvirzītos mērķus un saskaņā ar prioritātēm Valsts stratēģijā Mauritānijas zvejniecības un jūras ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai, un lai nodrošinātu ilgstspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, Puses vienojas galveno uzmanību pievērst šādām atbalsta jomām.

Pārvaldības uzlabošana zvejniecības nozarē

—	Atbalsts kontrolētai maza apjoma un piekrastes zvejniecības attīstībai, jo īpaši zvejas attīstības plānu izstrāde, to izpildes kontrole un šo plānu izvērtēšana.

—	Programmas, kuru mērķi ir zvejas resursu pilnīgāka apzināšana.

—	Atbalsts zvejas piepūles pārvaldībai.

—	Specializētu laboratoriju izveide Mauritānijas Okeanogrāfijas pētniecības un zvejniecības institūta (IMROP) paspārnē, šo laboratoriju aprīkojuma modernizēšana un datoranalīzes un statistiskās analīzes sistēmu izstrāde.

Zvejniecības nozares straujāka integrēšana Mauritānijas ekonomikā

—	Infrastruktūras, jo īpaši ostu infrastruktūras attīstīšana, izmantojot tādas ieguldījumu programmas kā Nuadibu (Nouadhibou) ostas renovācija un Nuakšotas (Nouakchott) zivju tirgus renovācija, lai varētu izkraut individuālo zvejnieku gūtās nozvejas.

—	Finansiālā atbalsta pasākumi Mauritānijas rūpnieciskās zvejas flotes pārstrukturēšanai.

—	Maza apjoma zvejas flotes modernizācijas programmas izstrāde, lai nodrošinātu pārtikas higiēnas un nekaitīguma normu ievērošanu, un jo īpaši tādas iniciatīvas kā – ilgtermiņā – koka kanoe nomaiņa ar kanoe, kas būvētas no piemērotāka materiāla un apgādātas ar nozvejas saglabāšanas līdzekļiem.

—	Atbalsta un ieguldījumu programmas zvejas uzraudzības uzlabošanai, piemēram, vienīgi uzraudzības iestāžu un IMROP lietojumam paredzētu pietauvošanās pontonu izveide ostās un uzraudzības metodēm un tehnoloģijām, īpaši VMS, veltītas apmācību programmas izstrāde.

—	Programmas un iniciatīvas zvejas produktu būtiskai uzlabošanai, jo īpaši ar tādu pasākumu palīdzību, kas vērsti uz izkrauto un pārstrādāto produktu sanitārā un fitosanitārā stāvokļa uzlabošanu.

Pārvaldes iestāžu darbspējas nostiprināšana un darbības uzlabošana

—	Apmācību un atbalsta programmas izstrāde, lai paaugstinātu drošību uz jūras un uzlabotu glābšanas darbus jūrā, jo īpaši attiecībā uz maza apjoma zvejas floti.

—	Atbalsta programmas Mauritānijas Zvejniecības un jūras ekonomikas ministrijas tehniskajiem dienestiem, kas atbild par nozares pārvaldību.

—	Rīcības plāns nozares pārvaldībā iesaistīto dienestu darba efektivitātes uzlabošanai.

—	Zvejas licenču un kuģu novērošanas pārvaldības sistēmas izveide un nostiprināšana.

7. pants

Mauritānijas zvejniecības politikas īstenošanai paredzētā atbalsta sniegšanas metodes

1. Neskarot šā protokola 6. panta 3. punktu, Eiropas Kopiena un Ministrija nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā saskaņā ar IV pielikumā ietvertajām vadlīnijām un pēc šā protokola stāšanās spēkā vienojas par šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu vadlīnijas Mauritānijas zvejniecības politikas prioritāšu īstenošanai, lai sāktu ilgstpējīgu un atbildīgu zveju, un jo īpaši tās, kas minētas šā protokola 6. panta 3. punktā;

b)	gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, kā arī kritēriji un rādītāji, kas jāizmanto ikgadējā iegūto rezultātu novērtējumā.

2. Izmaiņas šajās vadlīnijās, mērķos, kritērijos un novērtēšanas rādītājos Puses apstiprina Apvienotajā komitejā.

3. Šā protokola piemērošanas pirmajā gadā, tiklīdz Apvienotajā komitejā ir apstiprinātas vadlīnijas, mērķi, kritēriji un novērtēšanas rādītāji, Eiropas Kopiena jāinformē par to, kā Mauritānija ir paredzējusi izlietot šā protokola 6. panta 1. punktā minēto finansiālo atbalstu. Par katra nākamā gada līdzekļu izlietojumu Ministrija informē Eiropas Kopienu ne vēlāk kā iepriekšējā gada 30. septembrī.

4. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola piemērošanas gadadienas Ministrija nosūta Delegācijai gada ziņojumu par iegūto rezultātu īstenošanu un arī par konstatētajām grūtībām.

Komisija patur tiesības prasīt Mauritānijas iestādēm papildu informāciju par šiem rezultātiem, lai nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā apspriestos ar Mauritānijas iestādēm un pieņemtu korektīvus pasākumus, kas ļauj sasniegt izvirzītos mērķus.

8. pants

Kopienas uzņēmēju ekonomiskā integrēšanās Mauritānijas zvejniecības nozarē

1. Puses apņemas veicināt Kopienas uzņēmēju ekonomisko integrēšanos Mauritānijas zvejniecības nozarē kopumā.

2. Lai veicinātu svaigo produktu nozares attīstību, Mauritānija Kopienas uzņēmējiem, kuri zivis izkrauj Mauritānijas ostās (jo īpaši lai to pārdotu vietējiem uzņēmumiem, lai pievienoto vērtību zvejas produktiem dotu Mauritānijas vietējie uzņēmēji vai lai Mauritānijas zvejas zonās gūtās nozvejas tālāk vestu pa sauszemi), samazina maksas, kas iekasējamas saskaņā ar šā protokola I pielikumu un Mauritānijas attiecīgajiem tiesību aktiem.

3. Puses turklāt nolemj izveidot darba grupu, lai noteiktu, kādi šķēršļi ir Kopienas tiešiem ieguldījumiem Mauritānijas zvejniecības nozarē, kādas šajā jomā ir izdevības vai atbalsta iespējas un kādi pasākumi jāveic, lai mīkstinātu šo ieguldījumu nosacījumus.

9. pants

Strīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visus Pušu strīdus par šā protokola un tā pielikumu interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2. Protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts iepriekš 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4. Atkāpjoties no iepriekš 1., 2. un 3. punktā paredzētās apturēšanas procedūras, Kopiena ir tiesīga tūlīt pārtraukt protokola piemērošanu, ja Mauritānija nepilda saistības, kuras tā uzņēmusies valsts zvejniecības politikas īstenošanai. Par šādu pārtraukšanu nekavējoties paziņo Mauritānijas iestādēm.

5. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīgstot. Ja izdodas panākt izlīgumu, protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no laikposma, kurā protokola piemērošana bija apturēta.

10. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot šā protokola 4. pantu, ja Eiropas Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola piemērošanu var apturēt ar šādiem nosacījumiem.

a)	Ministrija paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Eiropas Komisija izdara vajadzīgās pārbaudes un attiecīgā gadījumā ne vēlāk kā 30 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas veic maksājumu.

b)	Ja maksājums nav veikts un tas nav ticis pienācīgi pamatots iepriekš a) punktā paredzētajā termiņā, kompetentās Mauritānijas iestādes ir tiesīgas apturēt šā protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju.

c)	Protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikti attiecīgie maksājumi.

11. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Neskarot nolīguma noteikumus, kuģu darbību, ko veic saskaņā ar šo protokolu un tā pielikumiem, jo īpaši izkraušanu, pārkraušanu, ostu pakalpojumu izmantošanu, preču iepirkšanu, un visas pārējās darbības reglamentē Mauritānijas tiesību akti.

12. pants

Piemērošanas ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro divus gadus, sākot no 2006. gada 1. augusta; Puses ar klusuciešot izteiktu piekrišanu tos var divreiz pagarināt vēl uz diviem gadiem, ja vien to piemērošanu neizbeidz saskaņā ar 13. pantu.

13. pants

Darbības izbeigšana

1. Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu izbeigt protokola piemērošanu.

2. Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis protokols un tā pielikumi stājas spēkā nolīguma spēkā stāšanās dienā.

(1) Šai summai jāpieskaita I pielikuma III nodaļā paredzētās maksas – kopā aptuveni 22 miljoni EUR gadā –, kuras kuģu īpašnieki maksā tieši Mauritānijai, attiecīgo summu ieskaitot I pielikuma IV nodaļā noteiktajā kontā.

Zvejas iespēju tabula

Zvejas veids
	Vēžveidīgie			Bentisko sugu zveja			Galvkāji	Pelaģisko sugu zveja
	1. kategorija Vēžveidīgie, izņemot langustus un krabjus	10. kategorija Krabji	6. kategorija Langusti	2. kategorija Melnā heka zvejas traleri un grunts āķu jedu zvejas kuģi	3. kategorija Bentisko sugu (izņemot melnā heka) zvejas kuģi, kas nezvejo ar trali	4. kategorija Zivju saldētājtraleri, kas zvejo bentiskās sugas	5. kategorija Galvkāji	7. kategorija Tunzivju seineri	8. kategorija Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un peldošo āķu jedu zvejas kuģi	9. kategorija Pelaģiskās zvejas saldētājtraleri (1)	11. kategorija Pelaģiskās zvejas kuģi, kas nav saldētājkuģi (1)
Maksimālā BT vienam licences periodam	9 440 BT	300 BT	300 BT	3 600 BT	2 324 BT	750 BT	18 600 BT 43 kuģi	36 kuģi	31 kuģis	22 licences	15 000 BT (gada vidējā viena mēneša vērtība)

1. ZVEJAS KATEGORIJA. VĒŽVEIDĪGO (IZŅEMOT LANGUSTUS UN KRABJUS) ZVEJAS KUĢI

1. Zvejas zona

Uz ziemeļiem no 19° 21′ 00″ N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:

20° 46′ 30″ N	17° 03′ 00″ W
20° 40′ 00″ N	17° 07′ 50″ W
20° 05′ 00″ N	17° 07′ 50″ W
19° 35′ 50″ N	16° 47′ 00″ W
19° 28′ 00″ N	16° 45′ 00″ W
19° 21′ 00″ N	16° 45′ 00″ W

ii)	Uz dienvidiem no 19° 21′ 00″ N, uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

Pēc garneļu resursu izmantojuma plāna pieņemšanas Puses var vienoties par šā zonējuma pārskatīšanu.

2. Atļautie zvejas rīki

Garneļu gruntstraļi un citi selektīvie zvejas rīki.

Puses veic tehniskus izmēģinājumus, lai izstrādātu selektivitātes noteikumus, jo īpaši šādus: i) selektīvie režģi traļiem, ii) selektīvie zvejas rīki, kas nav traļi. Selektīvos zvejas rīkus sāk izmantot līdz 2009. gada 31. decembrim, kad ir pabeigts minēto izmēģinājumu zinātniskais, tehniskais un ekonomiskais novērtējums.

Aizliegts āmi veidot no dubultkārtām.

Aizliegts āmi veidot no dubultām auklām.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) mēneši – septembris un oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šo bioloģiskās atjaunošanās laiku vai uz laiku slēgt zveju noteiktās zonās, lai aizsargātu apgabalus, kuros notiek vairošanās un kuros uzturas daudz mazuļu.

5. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6. Atļautā tilpība/Maksas

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Atļautā bruto tilpība (BT) vienam licences periodam	9 440 BT	9 440 BT	9 440 BT	9 440 BT	9 440 BT	9 440 BT
Maksas (EUR) par BT gadā	268	280	291	303	315	315

7. Piezīmes

Maksas nosaka laika posmam, kas aptver divus protokola piemērošanas gadus un divus ar klusuciešot izteiktu piekrišanu noslēgtus protokola pagarinājumus, kas paredzēti protokola 12. pantā, tātad kopumā sešiem gadiem.

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

2. ZVEJAS KATEGORIJA. MELNĀ HEKASENEGĀLAS MERLŪZAS ZVEJAS TRALERI (1) UN GRUNTS ĀĶU JEDU ZVEJAS KUĢI

1. Zvejas zona

1.1.

Uz ziemeļiem no 19° 15′ 60″ N, uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:

20° 46′ 30″ N	17° 03′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 11′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 36′ 00″ W
20° 03′ 00″ N	17° 36′ 00″ W
19° 45′ 70″ N	17° 03′ 00″ W
19° 29′ 00″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 49′ 60″ W

ii)	Uz dienvidiem no 19° 15′ 60 N, līdz 17° 50′ 00 N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

iii)	Uz dienvidiem no 17° 50′ 00 N, uz rietumiem no 12 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

1.2.

Zonējums galvkāju zvejas pārtraukuma (saudzēšanas) laikā ir šāds.

Teritorijā starp zemesragiem Cap Blanc un Cap Timiris slēgto zonu norobežo šādas koordinātas:

20° 46′ 00″ N	17° 03′ 00″ W
20° 46′ 00″ N	17° 47′ 00″ W
20° 03′ 00″ N	17° 47′ 00″ W
19° 47′ 00″ N	17° 14′ 00″ W
19° 21′ 00″ N	16° 55′ 00″ W
19° 15′ 60″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 49′ 60″ W

ii)	Uz dienvidiem no Cap Timiris (uz dienvidiem no 19° 15′ 60″ N) un līdz Nuakšotai (17° 50′ 00″ N) slēgtā zona ir 18 jūdžu līnija, ko mēra no bēguma līnijas.

iii)	Uz dienvidiem no Nuakšotas (uz dienvidiem no 17° 50′ 00″ N) slēgtā zona ir 12 jūdžu līnija, ko mēra no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

—	Grunts āķu jedu zvejas kuģi

—	Heka gruntstraļi

Aizliegts āmi veidot no dubultkārtām.

Aizliegts āmi veidot no dubultām auklām.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm (tralim)

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Puses Apvienotajā komitejā, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, kuriem piekritusi Apvienotā zinātniskā komiteja, vienojas par vispiemērotāko bioloģiskās atjaunošanās laika ilgumu.

5. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6. Atļautā tilpība/Maksas

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Atļautā bruto tilpība (BT) vienam licences periodam	3 600 BT	3 600 BT	3 600 BT	3 600 BT	3 600 BT	3 600 BT
Maksas (EUR) par BT gadā	135	142	148	153	159	159

7. Piezīmes

Saldētājtraleri šajā kategorijā neietilpst.

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

3. ZVEJAS KATEGORIJA. BENTISKO SUGU (IZŅEMOT MELNĀ HEKA) ZVEJAS KUĢI, KAS NEZVEJO AR TRALI

1. Zvejas zona

1.1.

i)	Uz ziemeļiem no 19° 48′ 50″ N, sākot no 3 jūdzēm no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

ii)	Uz dienvidiem no 19° 48′ 50″ N un līdz 19° 21′ 00″ N, uz rietumiem no 16° 45′ 00″ W.

iii)	Uz dienvidiem no 19° 21′ 00″ N, sākot no 3 jūdzēm no bēguma līnijas.

1.2.

Zonējums galvkāju zvejas pārtraukuma (saudzēšanas) laikā ir šāds.

Teritorijā starp Cap Blanc un Cap Timiris:

20° 46′ 00″ N	17° 03′ 00″ W
20° 46′ 00″ N	17° 47′ 00″ W
20° 03′ 00″ N	17° 47′ 00″ W
19° 47′ 00″ N	17° 14′ 00″ W
19° 21′ 00″ N	16° 55′ 00″ W
19° 15′ 60″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 49′ 60″ W

ii)	Uz dienvidiem no Cap Timiris (uz dienvidiem no 19° 15′ 60″ N) un līdz Nuakšotai (17° 50′ 00″ N) slēgtā zona ir 3 jūdžu līnija, ko mēra no bēguma līnijas.

iii)	Uz dienvidiem no Nuakšotas (uz dienvidiem no 17° 50′ 00″ N) slēgtā zona ir 3 jūdžu līnija, ko mēra no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

—	Āķu jedu zvejas kuģi

—	Nostiprināti žaunu tīkli, kuru maksimālais dziļums ir 7 m un maksimālais garums 100 m. Mauritānijas tiesību akti aizliedz izmantot žaunu tīklus, kas izgatavoti no poliamīda monošķiedras.

—	Āķu zveja ar rokām

—	Zivju grozi

—	Vadi dzīvās ēsmas zvejošanai

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

120 mm (žaunu tīklam)

16 mm (zvejai ar dzīvo ēsmu); 20 mm (no 2007. gada 1. augusta)

4. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5. Atļautā tilpība/Maksas

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Atļautā bruto tilpība (BT) vienam licences periodam	2 324 BT	2 324 BT	2 324 BT	2 324 BT	2 324 BT	2 324 BT
Maksas (EUR) par BT gadā	233	244	254	264	274	274

6. Piezīmes

Iesniedzot licences pieteikumu, paziņo arī to, kāda veida zvejas rīkus plānots izmantot.

Vadus izmanto tikai tad, ja zvejo ēsmu, ko izlieto zvejā ar āķu jedām un zivju groziem.

Zivju grozus lietot drīkst ne vairāk kā 7 kuģi, kuru individuālā bruto tilpība nepārsniedz 135 tonnas.

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

Puses Apvienotajā komitejā, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, kurai piekritusi Apvienotā zinātniskā komiteja, vienojas par vispiemērotāko bioloģiskās atjaunošanās laika ilgumu.

4. ZVEJAS KATEGORIJA. ZIVJU SALDĒTĀJTRALERI, KAS ZVEJO BENTISKĀS SUGAS

1. Zvejas zona

1.1.

Uz ziemeļiem no 19° 15′ 60″ N, uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:

20° 46′ 30″ N	17° 03′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 11′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 36′ 00″ W
20° 03′ 00″ N	17° 36′ 00″ W
19° 45′ 70″ N	17° 03′ 00″ W
19° 29′ 00″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 49′ 60″ W

ii)	Uz dienvidiem no 19° 15′ 60″ N, līdz 17° 50′ 00″ N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

iii)	Uz dienvidiem no 17° 50′ 00″ N, uz rietumiem no 12 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Traļi

Aizliegts āmi veidot no dubultkārtām.

Aizliegts āmi veidot no dubultām auklām.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) mēneši – septembris un oktobris.

5. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6. Atļautā tilpība/Maksas

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Atļautā bruto tilpība (BT) vienam licences periodam	750 BT	750 BT	750 BT	750 BT	750 BT	750 BT
Maksas (EUR) par BT gadā	144	150	156	163	169	169

7. Piezīmes

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

5. ZVEJAS KATEGORIJA. GALVKĀJI

1. Zvejas zona

Uz ziemeļiem no 19° 15′ 60″ N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:

20° 46′ 30″ N	17° 03′ 00″ W
20° 40′ 00″ N	17° 07′ 50″ W
19° 57′ 00″ N	17° 07′ 50″ W
19° 28′ 20″ N	16° 48′ 00″ W
19° 18′ 50″ N	16° 48′ 00″ W
19° 18′ 50″ N	16° 40′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 38′ 00″ W

Uz dienvidiem no 19° 15′ 60″ N un līdz 17°50′ 00″ N, uz rietumiem no 9 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

Uz dienvidiem no 17° 50′ 00″ N, uz rietumiem no 6 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Grunts traļi

Aizliegts āmi veidot no dubultkārtām.

Aizliegts āmi veidot no dubultām auklām.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

70 mm

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) mēneši – septembris un oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā, ievērojot labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šo bioloģiskās atjaunošanās laiku vai uz laiku slēgt zveju noteiktās zonās, lai aizsargātu apgabalus, kuros notiek vairošanās un kuros uzturas daudz mazuļu.

5. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6. Atļautā tilpība/Maksas

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Atļautā bruto tilpība (BT) vienam licences periodam	18 600 BT	18 600 BT	18 600 BT	18 600 BT	18 600 BT	18 600 BT
Maksas (EUR) par BT gadā	321	335	349	363	377	377

7. Piezīmes

Atļautās bruto tilpības skaitliskā vērtība var svārstīties, taču ne vairāk kā 2 % apmērā.

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

6. ZVEJAS KATEGORIJA. LANGUSTI

1. Zvejas zona

1.1.

Uz ziemeļiem no 19° 21′ 00″ N: 20 jūdzes, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

1.2.

Uz dienvidiem no 19° 21′ 00″ N: 15 jūdzes, ko mēra no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Murdi

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

60 mm (no 2007. gada 1. augusta)

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) mēneši – septembris un oktobris.

Puses Apvienotajā komitejā var nolemt koriģēt, palielināt vai samazināt šo bioloģiskās atjaunošanās laiku.

5. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6. Atļautā tilpība/Maksas

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Atļautā bruto tilpība (BT) vienam licences periodam	300 BT	300 BT	300 BT	300 BT	300 BT	300 BT
Maksas (EUR) par BT gadā	260	271	283	294	305	305

7. Piezīmes

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

7. ZVEJAS KATEGORIJA. TUNZIVJU SALDĒTĀJSEINERI

1. Zvejas zona

1.1.

Uz ziemeļiem no 19° 21′ 00″ N: 30 jūdzes, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

1.2.

Uz dienvidiem no 19° 21′ 00″ N: 30 jūdzes, ko mēra no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Zvejas vadi

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

Saskaņā ar ICCAT ieteikto standartu.

4. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5. Atļautā tilpība/Maksas

Maksa par nozvejoto tonnu	EUR 35
To kuģu skaits, kam atļauts zvejot	36
Avansa maksājums EUR par kuģi (gadā)	EUR 1 750

6. Piezīmes

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

8. ZVEJAS KATEGORIJA. KUĢI TUNZIVJU ZVEJAI AR MAKŠĶERĒM UN PELDOŠO ĀĶU JEDU ZVEJAS KUĢI

1. Zvejas zona

Peldošo āķu jedu zvejas kuģiem zonējums ir tāds pats kā tunzivju seineriem 7. zvejas kategorijā.

Kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm zonējums ir šāds.

1.1.	Uz ziemeļiem no 19° 21′ 00″ N: 15 jūdzes, ko mēra no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

1.2.	Uz dienvidiem no 19° 21′ 00 N: 12 jūdzes, ko mēra no bēguma līnijas.

Zona, kurā atļauts zvejot ar dzīvo ēsmu

—	Uz ziemeļiem no 19° 48′ 50″ N, sākot no 3 jūdzēm no Cap Blanc un Cap Timiris bāzes līnijas.

—	Uz dienvidiem no 19° 48′ 50″ N un līdz 19° 21′ 00″ N, uz rietumiem no 16°45′ 00″ W.

—	Uz dienvidiem no 19° 21′ 00″ N, sākot no 3 jūdzēm no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm un peldošo āķu jedu zvejas kuģi

3. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

4. Atļautā tilpība/Maksas

5. Piezīmes

(1)	Minimālais atļautais linuma acu izmērs, zvejojot ar dzīvo ēsmu, ir 16 mm. Zvejot ar dzīvo ēsmu mēnesī atļauts tikai noteiktu skaitu dienu, un šo skaitu nosaka Apvienotā komiteja. Par šādas zvejas sākšanu un pabeigšanu jāziņo uzraudzības iestādei.

(2)	Saskaņā ar ICCAT un FAO ieteikumiem aizliegts zvejot milzu haizivi (Cetorhinus maximus), balto haizivi (Carcharodon carcharias), pelēko smilšhaizivi (Carcharias taurus) un bara haizivi (Galeorhinus galeus).

(3)	Jāievēro ICCAT ieteikumi 04-10 un 05-05 par to haizivju saglabāšanu, kas nozvejotas ICCAT pārvaldītā zvejā.

(4)	Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

(5)

Puses vienojoties nosaka praktiskās metodes, lai šīs kategorijas zvejā iesaistītie kuģi varētu zvejot vai vākt pašu zvejas darbībai vajadzīgo dzīvo ēsmu. Ja minētā darbība norisinās bioloģiski jutīgās zonās vai tajā izmanto nestandarta zvejas rīkus, metodes nosaka, pamatojoties uz IMROP ieteikumiem, un saskaņo ar uzraudzības iestādi.

9. ZVEJAS KATEGORIJA. PELAĢISKĀS ZVEJAS SALDĒTĀJTRALERI

1. Zvejas zona

Uz ziemeļiem no 19° 21′ 00″ N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:

20° 46′ 30″ N	17° 03′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 11′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 24′ 10″ W
19° 57′ 00″ N	17° 24′ 10″ W
19° 45′ 70″ N	17° 03′ 00″ W
19° 29′ 00″ N	16° 51′ 50″ W
19° 21′ 00″ N	16° 45′ 00″ W

ii)	Uz dienvidiem no 19° 21′ 00 N, līdz 17° 50′ 00 N, sākot no 13 jūdzēm no bēguma līnijas.

iii)	Uz dienvidiem no 17° 50′ 00″ N, līdz 16° 04′ 00″ N, sākot no 12 jūdzēm no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi

Pelaģiskā vai piegrunts traļa āmi var nostiprināt ar linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot stropi traļa aizmugurē, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas linumu kādu citu iemeslu dēļ, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās pelaģiskās mazās sugas.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm

4. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5. Atļautā tilpība/Maksas

To kuģu skaits, kam atļauts zvejot vienlaikus

Maksa (EUR) par BT mēnesī	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Kuģi, kuru BT ir mazāka nekā 5 000 tonnas	8	8,1	8,2	8,3	8,4	8,5
Kuģi, kuru BT ir vismaz 5 000 tonnas, bet mazāka nekā 7 000 tonnas	7	7,1	7,2	7,3	7,4	7,5
Kuģi, kuru BT ir vismaz 7 000 tonnas, bet mazāka nekā 9 500 tonnas	6	6,1	6,2	6,3	6,4	6,5

Kopējā pieļaujamā nozveja saldētājseineru flotei, kas zvejo saskaņā ar šādu licenču sistēmu, gadā nedrīkst pārsniegt 440 000 tonnas. Šiem kuģiem izdotajās licencēs norāda standarttilpību, kas piešķirta katram no tiem. Standarttilpības pārsnieguma gadījumā jāmaksā papildu EUR 15 par tonnu.

6. Piezīmes

Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā var izmantot 9. kategorijā, ja licenču skaits mēnesī nepārsniedz 25 licences.

Maksas nosaka laikposmam, kas aptver divus protokola piemērošanas gadus un divus ar klusuciešot izteiktu piekrišanu noslēgtus protokola pagarinājumus, kas paredzēti protokola 12. pantā, tātad kopumā sešiem gadiem.

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

10. ZVEJAS KATEGORIJA. KRABJU ZVEJA

1. Zvejas zona

Uz ziemeļiem no 19° 15′ 60″ N, uz rietumiem no līnijas, kura savieno šādas koordinātas:

20° 46′ 30″ N	17° 03′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 11′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 36′ 00″ W
20° 03′ 00″ N	17° 36′ 00″ W
19° 45′ 70″ N	17° 03′ 00″ W
19° 29′ 00″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 51′ 50″ W
19° 15′ 60″ N	16° 49′ 60″ W

ii)	Uz dienvidiem no 19° 15′ 60″ N, līdz 17° 50′ 00″ N, uz rietumiem no 18 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

iii)	Uz dienvidiem no 17° 50′ 00″ N, uz rietumiem no 12 jūdžu līnijas, ko mēra no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Krabju murdi

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

50 mm

60 mm (no 2007. gada 1. augusta)

4. Bioloģiskā atjaunošanās

Divi (2) mēneši – septembris un oktobris.

5. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

6. Atļautā tilpība/Maksas

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Atļautā BT gadā	300 BT	300 BT	300 BT	300 BT	300 BT	300 BT
Maksas (EUR) par BT gadā	260	271	283	294	305	305

7. Piezīmes

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

11. ZVEJAS KATEGORIJA. PELAĢISKĀS ZVEJAS KUĢI, KAS NAV SALDĒTĀJKUĢI

1. Zvejas zona

Uz ziemeļiem no 19° 21′ 00″ N, ārpus zonas, kuru norobežo līnija ar šādām koordinātām:

20° 46′ 30″ N	17° 03′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 11′ 00″ W
20° 36′ 00″ N	17° 24′ 10″ W
19° 57′ 00″ N	17° 24′ 10″ W
19° 45′ 70″ N	17° 03′ 00″ W
19° 29′ 00″ N	16° 51′ 50″ W
19° 21′ 00″ N	16° 45′ 00″ W

ii)	Uz dienvidiem no 19° 21′ 00″ N, līdz 17° 50′ 00″ N, sākot no 13 jūdzēm no bēguma līnijas.

iii)	Uz dienvidiem no 17° 50′ 00″ N, līdz 16° 04′ 00″ N, sākot no 12 jūdzēm no bēguma līnijas.

2. Atļautie zvejas rīki

Pelaģiskie traļi un riņķvadi, kas paredzēti rūpnieciskajai zvejai

Pelaģiskā vai piegrunts traļa āmi var nostiprināt ar linuma gabalu, kura minimālais acs izmērs ir 400 mm izstieptā veidā, un ar stropēm, kas izvietotas vismaz 1,5 metrus viena no otras, izņemot stropi traļa aizmugurē, kura nedrīkst būt novietota mazāk kā 2 metrus no āmja loga. Aizliegts āmi nostiprināt vai veidot dubultkārtas kādu citu iemeslu dēļ, un ar trali nekādā gadījumā nedrīkst zvejot citas sugas kā tikai atļautās pelaģiskās mazās sugas.

3. Minimālais atļautais linuma acs izmērs

40 mm (traleriem) un 20 mm (seineriem)

4. Piezveja

Saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

Ja Mauritānijas tiesību akti neparedz nekādus noteikumus par konkrētu sugu piezveju, Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai noteiktu atļauto procentuālo daudzumu.

5. Atļautā tilpība/Maksas

Atļautā tilpība

15 000 BT (gada vidējā viena mēneša vērtība), līdzvērtīga trim mēneša licencēm, ko izdod pelaģiskās zvejas saldētājkuģiem 9. kategorijā.

Gada vidējās viena mēneša vērtības noteikšana nozīmē to, ka protokola gada beigās vidējam tilpības izmantojumam mēnesī jāatbilst iepriekš norādītajam lielumam, un vienā mēnesī neizmantotos daudzumus var pārnest uz nākamo mēnesi.

	2006/07	2007/08	2008/09	2009/10	2010/11	2011/12
Maksa (EUR) par BT mēnesī	7	7	7,2	7,3	7,4	7,5

6. Piezīmes

Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā var izmantot 9. kategorijā, ja licenču skaits mēnesī nepārsniedz 25 licences.

Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas nav saldētājkuģi, nozveju neierobežo.

Pārejas pasākumi par jūrnieku nodarbināšanu paredzēti I pielikumā (XV nodaļas 6. punkts).

Jāveicina izkrāvumi un pārkrāvumi saskaņā ar protokolu un I pielikumu.

(1) Neizmantotās zvejas iespējas 11. kategorijā var izmantot 9. kategorijā, ja licenču skaits mēnesī nepārsniedz 25 licences.

I PIELIKUMS

Kopienas kuģu zvejas darbības Nosacījumi Mauritānijas zvejas zonās

I NODAĻA

LICENCES PIETEIKUMAM VAJADZĪGIE DOKUMENTI

1. Komisija ar Delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai pēc šā pielikuma 1. papildinājuma parauga aizpildītu licences pieteikuma veidlapu par katru kuģi, kas licenci pieprasa pirmo reizi. Ziņām par kuģa nosaukumu, bruto tilpību, ārējo reģistrācijas numuru, radio izsaukuma signālu, dzinēja jaudu, kopgarumu un piederības ostu jāatbilst Kopienas zvejas kuģu reģistra ziņām.

2. Ja licenci pieprasa pirmo reizi, kuģa īpašniekam kopā ar pieteikumu jāiekļauj:

—	dalībvalsts apliecināta Starptautiskā tonnāžas sertifikāta kopija, kurā norādīta kuģa bruto tilpība;

—	dalībvalsts kompetento iestāžu apliecināts nesens krāsu fotoattēls ar sānskatā attēlotu kuģi tā pašreizējā stāvoklī. Fotoattēla izmēram jābūt vismaz 15 × 10 cm.

3. Par visām kuģa tilpības izmaiņām attiecīgā kuģa īpašnieks iesniedz dalībvalsts apliecinātu jaunā tonnāžas sertifikāta kopiju un minētās izmaiņas apstiprinošus dokumentus, jo īpaši kompetentajām iestādēm adresētu kuģa īpašnieka pieteikuma kopiju, minēto iestāžu piekrišanas apliecinājumu un sīkas ziņas par veiktajām izmaiņām.

Ja ir mainījusies kuģa struktūra vai ārējais izskats, jāiesniedz arī jauns fotoattēls, kuru apliecinājušas dalībvalsts kompetentās iestādes.

4. Zvejas licences pieteikumi tiks iesniegti tikai par tiem kuģiem, kas ir nosūtījuši 1., 2. un 3. punktā prasītos dokumentus.

II NODAĻA

LICENCES PIEPRASĪŠANA, IZDOŠANA UN DERĪGUMA TERMIŅŠ

1. Tiesības zvejot

1.1. Kuģim, kas vēlas zvejot saskaņā ar šo nolīgumu, jābūt tiesīgam zvejot Mauritānijas zvejas zonās.

1.2. Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Mauritānijā. To saistībām pret Mauritānijas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbības, ko tie iepriekš veikuši Mauritānijā.

2. Licences pieprasīšana

2.1. Pelaģiskās zvejas licencém Komisija ar Delegācijas starpniecību vismaz 10 darbdienas pirms zvejas uzsākšanas iesniedz Ministrijai pieteikumu, kam pievienoti tehniskos parametrus apliecinoši dokumenti.

Pārējo veidu licencém Komisija ar Delegācijas starpniecību ik ceturksni vismaz vienu mēnesi pirms pieteikto licenču spēkā stāšanās iesniedz Ministrijai sarakstu, kurā pa zvejas kategorijām sagrupēti kuģi, kas vēlas zvejot, ņemot vērā ierobežojumus, kuri noteikti protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Šim sarakstam pievieno maksājumu apliecinošu dokumentu. licenci pieteikumus, kas iesniegti pēc termiņa, neizskatīs.

2.2. Sarakstā katrai zvejas kategorijai norāda kuģu skaitu un katram kuģim – tā galvenos parametrus, tostarp zvejas rīkus, kā minēts Kopienas zvejas kuģu reģistrā, iekasējamās maksas pa izmaksu pozīcijām un Mauritānijas jūrnieku skaitu.

2.3. Licences pieteikumam, kuram jābūt Ministrijā izmantotajai programmatūrai atbilstošā formātā, turklāt pievieno datni ar zvejas licences sagatavošanai vajadzīgo informāciju, arī ziņas par izmaiņām kuģa datos.

2.4. Licences pieteikumus pieņem tikai par zvejot tiesīgiem kuģiem, kas ir izpildījuši visas 2.1., 2.2. un 2.3. punktā norādītās formalitātes.

2.5. Lai atvieglotu daudzkārtēju iebraukšanu zvejas zonā un izbraukšanu no tās, kuģi, kuriem ir kaimiņvalstís derígas licences, var pieteikumā norādīt attiecīgo valsti, sugas un licenču derīguma termiņu.

2.6. Personas datus, kas sniegti licences pieteikumos un – vispārīgākā nozīmē – saskaņā ar šo nolīgumu, drīkst izmantot tikai saistībā ar šo nolīgumu.

3. Licences izdošana

3.1. Ministrija kuģim licenci izdod pēc tam, kad vismaz 10 dienas pirms licences derīguma termiņa sākuma kuģa īpašnieka pārstāvis ir iesniedzis maksājumu apliecinošus dokumentus par konkrēto kuģi (Mauritānijas Valsts kases kvīts), kā paredzēts IV nodaļā. Pelaģiskās zvejas kuģiem šis termiņš ir piecas dienas. licences var saņemt Ministrijas struktūrvienībās Nuadibu vai Nuakšotā.

3.2. Licencé norāda arī tās derīguma termiņu, kuģa tehniskos parametrus, Mauritānijas jūrnieku skaitu un atsauces par iekasētajām maksām, kā arī zvejas darbības nosacījumus, kā paredzēts attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā.

3.3. Zvejas licenci var izdot tikai tad, ja kuģis ir izpildījis visas administratīvās formalitātes šādas licences izdošanai. Licenci saņēmušos kuģus iekļauj to kuģu sarakstā, kuriem atļauts zvejot, un šo sarakstu ar Delegācijas starpniecību nosūta vienlaikus uzraudzības iestādei un Komisijai.

3.4. Komisijai ar Delegācijas starpniecību paziņo par licences pieteikumiem, kurus Ministrija ir noraidījusi. Attiecīgā gadījumā Ministrija, iepriekš ieturējusi nesamaksātās soda naudas, izsniedz kredītzīmi par maksājumiem, kas ir saistīti ar šiem pieteikumiem.

3.5. Puses vienojas veicināt elektroniskās licenci piešķiršanas sistēmas ieviešanu.

4. Licences derīguma termiņš un izmantošana

4.1. Licence ir derīga tikai laikposmā, par kuru ir iekasēta maksa saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti attiecīgajā zvejas tehnisko datu lapā un norādīti licencé.

Licences izsniedz uz trijiem, sešiem vai divpadsmit mēnešiem. Tās ir pagarināmas.

Pelaģiskās zvejas kuģiem (9. un 11. kategorija) licences var izsniegt uz vienu mēnesi. Pelaģiskās zvejas traleriem (tikai 9. kategorija) atļaujā norāda atļauto nozvejas kvotu konkrētajam kuģim (sk. XV nodaļas 3. punktu). licences periodā neizmantoto kvotu var pārnest uz nākamo (jaunas) licences periodu tam pašam kuģim vai nodot citam kuģim tajā pašā zvejas kategorijā.

Licences derīguma termiņu nosaka, pamatojoties uz šādiem gadu ilgiem periodiem:

Pirmais periods	:	no 2006. gada 1. augusta līdz 2006. gada 31. decembrim
Otrais periods	:	no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim
Trešais periods	:	no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim
Ceturtais periods	:	no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim
Piektais periods	:	no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim
Sestais periods	:	no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim
Septītais periods	:	no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. jūlijam.

Licence nedrīkst stāties spēkā vienā no minētajiem periodiem un beigties citā.

4.2. Licenci izdod konkrētam kuģim, un to nevar izmantot cits kuģis. Tomēr pēc Kopienas pieprasījuma, ja dalībvalsts kompetentās iestādes pierāda nepārvaramas varas apstākļu iestāšanos, kuģa licenci iespējami īsā laikā aizstāj ar licenci citam tās pašas zvejas kategorijas kuģim, ja vien netiek pārsniegta šajā kategorijā atļautā tilpība.

4.3. Aizstājamo licences Komisija ar Delegācijas starpniecību atdod Ministrijai, kura izdod jaunu licenci.

4.4. Pirms aizstājējas licences izdošanas veic par licenci iekasētās summas korekciju, kas vajadzīga šīs licences aizstāšanas dēļ.

4.5. Licencei visu laiku jāatrodas uz zvejot tiesīgā kuģa, un pārbaudes gadījumā tā jāuzrāda pārbaudes veicējām iestādēm.

III NODAĻA

LICENCES MAKSAS

1. Maksas aprēķina katram kuģim, pamatojoties uz gada likmēm, kas norādītas šajā protokolā iekļautajās zvejas tehnisko datu lapās. Licencém, kas izsniegtas uz trim vai sešiem mēnešiem, maksas aprēķina proporcionāli laikam, pieskaitot attiecīgi 3 % vai 2 %, lai segtu licences sagatavošanas izdevumus. Licences maksā ietilpst visas saistītās maksas un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus (1), ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem (2). Līdz 2008. gada 31. jūlijam divus procentus no maksas, kas atbilst novērotāju izmaksām, maksā noteiktā bankas kontā, kas paredzēts šā pielikuma IV nodaļā. Pēc šā laikposma, neskarot protokola 12. pantu, likumā par finansēm paredz budžeta piešķīrumu neatkarīgu zvērinātu zinātnisko novērotāju un inspektoru korpusa finansēšanai, kā noteikts IV pielikumā, un šis piešķīrums aizstāj līdzšinējos maksājumus.

2. Maksas izdara ik ceturksni, izņemot nolīgumā paredzētus vai ar tā piemērošanu saistītus īsākus laika posmus, kuros tās ir proporcionālas licences faktiskajam derīguma termiņam.

3. Ceturksnis ir viens no trīs mēnešus ilgiem laikposmiem, kas sākas 1. oktobrī, 1. janvārī, 1. aprīlī vai 1. jūlijā, izņemot protokola pirmo un pēdējo periodu, kad tas ilgst attiecīgi no 1.8.2006. līdz 30.9.2006. un no 1.3.2012. līdz 31.7.2012.

IV NODAĻA

MAKSĀŠANAS NOTEIKUMI

1. Maksājumus (EUR) veic šādi:

maksas

—	pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

maksas, kas atbilst zinātnisko novērotāju izmaksām, un parafiskālos maksājumus

—	pārskaita uzraudzības iestādei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

soda naudas

—	pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem;

sodus par licences pārsniegumiem

—	pārskaita Ministrijai uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem.

2. Summas, kas minētas 1. punktā, uzskata par faktiski iekasētām pēc apstiprinājuma saņemšanas no Valsts kases vai Ministrijas, kuras informējusi Mauritānijas Centrālā banka.

3. Pirms protokola stāšanās spēkā Mauritānijas iestādes nosūta Komisijai ārvalstīs atvērto Mauritānijas Centrālās bankas kontu sarakstu un starptautiskiem pārskaitījumiem vajadzīgo informāciju (BIC un IBAN).

V NODAĻA

NOZVEJAS DATU PAZIŅOŠANA

1. Kopienas kuģa reisa ilgums ir

—	laika posms, kas aizritējis no iebraukšanas Mauritānijas zvejas zonā līdz izbraukšanai no tās, vai

—	laika posms, kas aizritējis no iebraukšanas Mauritānijas zvejas zonā līdz pārkrāvumam, vai

—	laika posms, kas aizritējis no iebraukšanas Mauritānijas zvejas zonā līdz izkrāvumam Mauritānijā.

2. Zvejas žurnāls

2.1. Kuģa kapteinis katru dienu reģistrē visas noteiktās darbības zvejas žurnālā, kura paraugs pievienots šā pielikuma 2. papildinājumā. Šo dokumentu aizpilda pareizi un salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis. Kuģiem, kas zvejo tālu migrējošo sugu zivis, piemēro šā pielikuma XIV nodaļas noteikumus.

2.2. Zvejas žurnālus, kuros izlaisti ieraksti vai kuri satur nederīgu informāciju, uzskata par nepienācīgi aizpildītiem.

2.3. Pēc katra reisa kuģa kapteinis nosūta zvejas žurnāla oriģinālu uzraudzības iestādēm. Kuģa īpašnieks 15 darbdienās ar Delegācijas starpniecību nosūta zvejas žurnāla eksemplāru attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

2.4. Par 2.1., 2.2. vai 2.3. punkta neievērošanu, neskarot Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

2.5. Puses vienojas veicināt elektroniskā zvejas žurnāla sistēmas ieviešanu.

2.6. Pelaģisko zvejas kuģu (9. un 11. kategorija) nozvejas pārbauda izkraušanas vai pārkraušanas laikā vai reisa beigās.

3. Zvejas žurnāla pielikums (Izkraušanas un pārkraušanas deklarācija)

3.1. Veicot izkraušanu vai pārkraušanu, kuģa kapteinis salasāmi un pareizi aizpilda un paraksta zvejas žurnāla pielikumu, kura paraugs pievienots šā pielikuma 3. papildinājumā.

3.2. Pēc katra izkrāvuma kuģa īpašnieks ne ilgāk kā 30 dienās nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā eksemplāru – Ministrijai. Šajā pašā termiņā vienu eksemplāru ar Delegācijas starpniecību nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

3.3. Pēc katra atļauta pārkrāvuma kuģa kapteinis tūlīt nosūta zvejas žurnāla pielikuma oriģinālu uzraudzības iestādēm un tā eksemplāru – Ministrijai. Vienu eksemplāru ar Delegācijas starpniecību 15 darbdienās nosūta attiecīgās dalībvalsts iestādēm un Komisijai.

3.4. Par 3.1., 3.2. vai 3.3. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

4. Ceturkšņa nozvejas deklarācijas

4.1. Līdz katra ceturkšņa trešā mēneša beigām Komisija ar Delegācijas starpniecību paziņo Ministrijai visu Kopienas kuģu nozveju iepriekšējā ceturksnī.

4.2. Šo informāciju sagrupē pa mēnešiem, zvejas veidiem, kuģiem un sugām.

4.3. Minēto informāciju datnē nosūta arī Ministrijai, izmantojot tādu formātu, kas ir savietojams ar Ministrijas izmantoto programmatūru.

5. Datu ticamība

Informācijai 1., 2., 3. un 4. punktā minētajos dokumentos jāatspoguļo patiesā zvejas situācija, lai līdz ar citiem datiem to varētu izmantot zvejas resursu izmaiņu uzraudzībā.

VI NODAĻA

PIEZVEJA

1. Protokola zvejas tehnisko datu lapās noteikto piezvejas procentuālo apjomu saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem aprēķina jebkurā zvejas brīdī pēc kopējā nozvejas dzīvsvara uz kuģa.

2. Ja minētais procentuālais apjoms pārsniedz atļauto piezveju, piemēro sankcijas saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, un tādējādi pārkāpējiem – kā kapteiņiem, tā kuģiem – var pilnīgi aizliegt veikt zvejas darbības Mauritānijā.

3. Neatļautu sugu turēšana uz kuģa ir aizliegta, pārkāpējus soda saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

VII NODAĻA

IZKRĀVUMI MAURITĀNIJĀ

Apzinoties labākas integrācijas priekšrocības kopīgā katras Puses zvejniecības nozares attīstībā, Puses vienojas veicināt brīvprātīgus izkrāvumus Mauritānijas ostās un tāpēc pieņem šādus noteikumus.

Vispārēji nosacījumi un finansiālie stimuli

1. Izkrāvumi jāveic Nuadibu ostā Mauritānijā. Kuģa īpašnieks izvēlas izkraušanas datumu. Viņš pa faksu vai pa e-pastu 72 stundas pirms paredzētās ierašanās ostā informē Mauritānijas ostas iestādes par izvēlēto datumu, aptuveni norādot kopējo paredzētā izkrāvuma apjomu. Ostas iestādes 24 stundās tādā pašā saziņas veidā kuģa īpašniekam vai aģentam apstiprina, ka izkraušana var notikt 24 stundu laikā pēc kuģa ierašanās ostā.

2. Izkraušanas darbību ilgums nepārsniedz 24 stundas pēc kuģa ierašanās ostā.

3. Izkraušanas beigās kompetentās ostas iestādes kuģa kapteinim izdod izkraušanas apliecību.

4. Kamēr kuģis atrodas ostā, zvejniekiem ir tiesības uz brīvu pārvietošanos ar jūrnieka grāmatiņu.

5. Kopienas kuģiem, kas veic izkrāvumus vai pārkrāvumus Mauritānijā, uz izkrāvumu vai pārkrāvumu laiku piemēro licences maksas samazinājumu. Samazinājums ir 25 % no maksas par spēkā esošo licenci izkrāvējiem kuģiem un 15 % pārkrāvējiem kuģiem.

6. Īstenošanas kārtība – attiecīgā kuģa veikto darbību apliecinošās izkraušanas apliecības vai apliecību kopiju nosūta Delegācijai. Kad šis kuģis iesniedz jaunu licences pieteikumu, Delegācija Ministrijai nosūta minēto apliecību kopiju, kam pievieno pieprasījumu par jaunās licences maksas samazināšanu.

7. Līdz šā protokola piemērošanas pirmo sešu mēnešu beigām Ministrija Delegācijai nosūta šādu informāciju:

—	vispārēji izkraušanas noteikumi, arī par ostas nodokļiem,

—	saskaņā ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem apstiprināts uzņēmumu saraksts,

—	muitas noliktavu saraksts,

—	maksimālie to kuģu gabarīti un skaits, kas var tām piekļūt,

—	glabāšanas apstākļi un jauda svaigiem, dzesinātiem un sasaldētiem (– 22 °C) produktiem,

—	transporta veids un biežums, ar kādu svaigus zvejas produktus nogādā ārējos tirgos,

—	vidējās piegādes cenas un noteikumi (degviela, pārtika u.c.),

—	ostas iestāžu radio izsaukuma signāls, telefona un faksa numurs, teleksa adrese un darba laiks,

—	cita informācija, kas var atvieglot izkrāvumus.

Nodokļu un finansiālie nosacījumi

Kopienas kuģus, kas veic izkrāvumus Nuadibu, atbrīvo no visiem nodokļiem vai maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, izņemot ostas nodokļus un maksas, kuras ar tādiem pašiem nosacījumiem piemēro Mauritānijas kuģiem.

Uz izkrautajiem zvejas produktiem attiecas Mauritānijas tiesību aktos paredzētais muitas kontroles režīms. Tāpēc, kad tos ieved Mauritānijas ostā vai eksportē, tos atbrīvo no visām muitas procedūrām un nodokļiem vai citiem maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība, un tos uzskata par “uz laiku ievestām precēm” (pagaidu glabāšana).

Lēmumu par kuģa produkcijas galamērķi pieņem kuģa īpašnieks. Šo produkciju var pārstrādāt, glabāt muitas uzraudzībā, pārdot Mauritānijā vai eksportēt (par ārvalstu valūtu).

Uz Mauritānijā pārdoto produkciju, kas paredzēta Mauritānijas tirgum, attiecas tie paši nodokļi un maksājumi kā uz Mauritānijas zvejas produktiem.

Peļņu var eksportēt, neveicot papildu maksājumus (atbrīvojums no muitas nodokļiem un maksājumiem, kam ir līdzvērtīga iedarbība).

VIII NODAĻA

MAURITĀNIJAS JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1. Izņemot tunzivju seinerus, kas tiecas nodarbināt vismaz vienu Mauritānijas jūrnieku uz katra kuģa, kuģus tunzivju zvejai ar makšķerēm, kam obligāti jānodarbina 3 Mauritānijas jūrnieki uz katra kuģa, un pelaģiskās zvejas kuģus 11. kategorijā, attiecībā uz kuriem šā pielikuma XV nodaļas 6. punktā ir paredzēti pārejas noteikumi, katram Kopienas kuģim uz faktisko reisa laiku jānodarbina noteikts skaits Mauritānijas jūrnieku, un tas ir vismaz šāds:

—	2 jūrnieki un 1 virsnieks vai 1 novērotājs uz kuģa, kura BT nepārsniedz 200 tonnas,

—	3 jūrnieki un 1 virsnieks vai 1 novērotājs uz kuģa, kura BT ir vismaz 200, bet nepārsniedz 250 tonnas,

—	4 jūrnieki un 1 virsnieks vai 1 novērotājs uz kuģa, kura BT ir vismaz 250, bet nepārsniedz 300 tonnas,

—	6 jūrnieki un 1 virsnieks uz kuģa, kura BT ir vismaz 300, bet nepārsniedz 350 tonnas,

—	7 jūrnieki un 1 virsnieks uz kuģa, kura BT ir vismaz 350, bet nepārsniedz 500 tonnas,

—	8 jūrnieki un 1 virsnieks uz kuģa, kura BT ir vismaz 500, bet nepārsniedz 800 tonnas,

—	uz kuģa, kura BT ir vismaz 800 tonnas, bet nepārsniedz 2 000 tonnas, – 37 % no apkalpes, bet vismaz 8 jūrnieki un 1 virsnieks,

—	uz kuģa, kura BT ir vismaz 2 000 tonnas, – 37 % no apkalpes, bet vismaz 12 jūrnieki un 2 virsnieki.

1.2. Kuģiem, kuru BT ir vismaz 800 tonnas, katrs nodarbinātais papildu virsnieks samazina nodarbināmo jūrnieku minimālo skaitu par diviem jūrniekiem.

1.3. Uz kuģa nodarbināmos Mauritānijas jūrniekus un virsniekus kuģa īpašnieks var brīvi izvēlēties saskaņā ar Tirdzniecības kuģu kodeksu.

2. Kuģa īpašnieks vai viņa pārstāvis Ministrijai paziņo uz attiecīgā kuģa nodarbināto Mauritānijas jūrnieku vārdus, norādot viņu statusu apkalpē.

3. Uz Kopienas zvejas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. Mauritānijas jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji sadarbībā ar Mauritānijas kompetento iestādi; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrniekiem piemērojamo sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5. Minētā līguma eksemplāru, ko pienācīgi parakstījušas attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuģa īpašnieks vai viņa aģents divos mēnešos pēc licences izdošanas nosūta tieši Ministrijai.

6. Mauritānijas jūrnieku algu maksā kuģa īpašnieks. Par algas apmēru pirms licences izdošanas vienojas kuģa īpašnieks vai viņa aģents un attiecīgie Mauritānijas jūrnieki vai viņu pārstāvji. Tomēr Mauritānijas jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par Mauritānijas kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

7. Ja viens vai vairāki nodarbinātie jūrnieki nepiesakās noteiktajā laikā pirms kuģa atiešanas, kuģim atļauts uzsākt plānoto reisu pēc attiecīgās ostas kompetento iestāžu informēšanas par nepilnu prasīto jūrnieku skaitu un apkalpes saraksta atjaunināšanas. Minētās iestādes par to informē Ministriju.

Kuģa īpašnieks veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka jūrnieki šajā nolīgumā prasītajā skaitā ir uz kuģa vēlākais līdz nākamā reisa sākumam.

8. Ja Mauritānijas jūrniekus uz kuģa nenodarbina iepriekšējā punktā neminētu iemeslu dēļ, kuģa īpašniekam iespējami īsā laikā, bet ne ilgāk kā trīs mēnešos jāsamaksā vienotas likmes summa EUR 20 apmērā par katru jūrnieku katrā zvejas dienā Mauritānijas zvejas zonā.

Šo summu izmanto Mauritānijas zvejnieku apmācībai, un to iemaksā šā pielikuma IV nodaļas 1. punkta b) apakšpunktā norādītajā kontā.

9. Divreiz gadā – 1. janvārī un 1. jūlijā – Komisija ar Delegācijas starpniecību nosūta Ministrijai to Mauritānijas jūrnieku sarakstu, kuri ir nodarbināti uz Kopienas kuģiem, norādot viņu reģistrācijas numuru jūrnieku reģistrā un kuģus, uz kuriem viņi bijuši nodarbināti.

10. Neierobežojot 7. punktu, ja kuģa īpašnieks atkārtoti nenodarbina vajadzīgo skaitu Mauritānijas jūrnieku, kuģa zvejas licenci automātiski aptur līdz šo saistību izpildei.

IX NODAĻA

TEHNISKĀ APSKATE

1. Reizi gadā, kā arī pēc tilpības vai zvejas kategorijas maiņas, kuras rezultātā zvejo ar citiem zvejas rīkiem, visi Kopienas kuģi piesakās Nuadibu vai Nuakšotas ostā pārbaudei, ko paredz spēkā esošie tiesību akti. Šādai pārbaudei jānotiek 48 stundu laikā pēc kuģa ierašanās ostā.

Tehniskās apskates noteikumi tunzivju zvejas kuģiem, peldošo āķu jedu zvejas kuģiem un pelaģiskās zvejas kuģiem ir noteikti šā pielikuma XIV un XV nodaļā.

2. Ja apskates rezultāts ir apmierinošs, kuģa kapteinim izdod apliecību, kuras derīguma termiņš ir tāds pats kā atļaujai un kuru bez maksas pagarina pēc tam, kad kuģis tajā pašā gadā atjauno licenci. Šai apliecībai vienmēr jābūt uz kuģa.

3. Tehniskajā apskatē pārbauda kuģa tehnisko parametru un zvejas rīku atbilstību prasībām, kā arī pārliecinās par noteikumu ievērošanu attiecībā uz Mauritānijas jūrniekiem.

4. Apskates izdevumus sedz kuģa īpašnieks, tos nosaka atbilstīgi Mauritānijas tiesību aktos paredzētajām likmēm un paziņo Kopienai. Izdevumu summa nepārsniedz summu, ko citi kuģi parasti maksā par tiem pašiem pakalpojumiem.

5. Par 1. vai 2. punkta neievērošanu zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

X NODAĻA

KUĢA IDENTIFIKĀCIJA

1. Kopienas kuģu identifikācijas zīmēm jāatbilst attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem. Šo tiesību aktu noteikumus Ministrijai paziņo pirms protokola stāšanās spēkā. Turpmāk Ministrijai vismaz vienu mēnesi pirms attiecīgās stāšanās spēkā paziņo par visiem minēto tiesību aktu grozījumiem.

2. Kuģim, kas slēpj identifikācijas zīmes, nosaukumu vai reģistrācijas datus, piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

XI NODAĻA

LICENCES APTURĒŠANA VAI ANULĒŠANA

Ja Mauritānijas iestādes nolemj apturēt vai anulēt Kopienas kuģa licenci, piemērojot šo protokolu un Mauritānijas tiesību aktus, minētā kuģa kapteinis tūlīt pārtrauc visas zvejas darbības un nekavējoties dodas uz Nuadibu ostu, lai licences oriģinālu nodotu uzraudzības iestādei. Pēc prasīto formalitāšu pienācīgas izpildes Ministrija ar Delegācijas starpniecību paziņo Komisijai par apturējuma atcelšanu un atdod licenci.

XII NODAĻA

PĀRKĀPUMI

1. Visus pārkāpumus soda saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem.

2. Mauritānijas likumos definētu smagu vai ļoti smagu zvejas pārkāpumu gadījumā Ministrija patur tiesības provizoriski vai galīgi aizliegt visas zvejas darbības, ko Mauritānijas ūdeņos veic pārkāpuma izdarītāji kuģi, kapteiņi un, attiecīgā gadījumā, kuģu īpašnieki.

XIII NODAĻA

NAUDAS SODI

Kopienas kuģiem uzliktos naudas sodus aprēķina saskaņā ar minimālajām un maksimālajām soda naudas likmēm, kas paredzētas Mauritānijas tiesību aktos. Naudas soda apjomu nosaka atbilstīgi II pielikuma VI nodaļas 3. punktā paredzētajai procedūrai. Uzliktās soda naudas summu uzraudzības iestāde konvertē euro pēc Mauritānijas Centrālās bankas noteiktā maiņas kursa pārkāpuma izdarīšanas dienā, un abas minētās summas paziņo vienlaikus kuģa īpašniekam un – ar Delegācijas starpniecību – Komisijai.

Kopienai paziņo Mauritānijas tiesību aktu noteikumus un to turpmākos grozījumus.

XIV NODAĻA

NOTEIKUMI PAR KUĢIEM, KURI ZVEJO TĀLU MIGRĒJOŠO SUGU ZIVIS

(TUNZIVJU ZVEJAS KUĢI UN PELDOŠO ĀĶU JEDU ZVEJAS KUĢI)

1. Licences tunzivju seineriem, kuģiem tunzivju zvejai ar makšķerēm un peldošo āķu jedu zvejas kuģiem izdod uz laikposmu, kas atbilst kalendāra gadam, izņemot pirmo un pēdējo šā protokola piemērošanas gadu.

Licences oriģināls vienmēr ir uz kuģa, un to uzrāda pēc kompetento Mauritānijas uzraudzības iestāžu pieprasījuma. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisku sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas licences saskaņā ar šo protokolu. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Mauritānijas iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta Mauritānijas iestādēm, Mauritānijas kompetentā iestāde attiecīgo zvejas kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas inspekciju atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kurš aizstāj zvejas licenci līdz tās izdošanai.

Saņēmusi apliecinājumu par avansa iemaksu, Ministrija sagatavo licenci un attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā, kuru nosūta uzraudzības iestādei un – ar Delegācijas starpniecību – Komisijai.

2. Pirms licences saņemšanas kuģim jāiziet apskate, kas paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos. Šo apskati pēc vienošanās var veikt ārvalstu ostā. Visus izdevumus saistībā ar šo apskati sedz kuģa īpašnieks.

3. Licences izdod pēc tam, kad Mauritānijas Valsts kasei ar vienreizēju maksājumu uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem ir pārskaitīta summa, kas atbilst protokolā zvejas tehnisko datu lapās noteiktajam avansa maksājumam. Nolīguma darbības pirmajā un pēdējā gadā šo summu nosaka proporcionāli licences derīguma termiņam (3).

4. Par katru Mauritānijas ūdeņos pavadīto zvejas laika posmu veic ierakstus kuģa žurnālā, kas atbilst šā pielikuma 4. papildinājumā pievienotajam ICCAT zvejas žurnāla paraugam. Tajā ierakstus veic arī tad, ja nozvejas nav.

Par laiku, kad kuģis neatrodas Mauritānijas ūdeņos, iepriekš minētajā kuģa žurnālā ieraksta “Ārpus Mauritānijas EEZ”.

Šajā punktā minētos kuģa žurnālus 15 darbdienu laikā pēc kuģa ierašanās izkraušanas ostā nosūta Ministrijai un attiecīgās dalībvalsts iestādēm.

Par iepriekš minēto noteikumu neievērošanu, neskarot Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

5. Ņemot vērā pārbaudes, ko Mauritānija var vēlēties izdarīt, ik gadu līdz 15. jūnijam Komisija ar Delegācijas starpniecību iesniedz Ministrijai pārskatu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, pamatojoties uz katra kuģu īpašnieka iesniegtajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par dalībvalstu nozvejas datu pārbaudi atbildīgie zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Espanol de Oceanografia), INIAP (Instituto Nacional de Investigaçao Agraria e das Pescas) un IMROP (Institut Mauritanien de Recherches Océanographiques et des Pêches).

6. Nolīguma piemērošanas pēdējā gadā pārskatu par maksām, kas iekasējamas par iepriekšējo zvejas gadu, nosūta 4 mēnešos no nolīguma izbeigšanās dienas.

7. Galīgo pārskatu nosūta attiecīgajiem kuģu īpašniekiem, kuriem 30 dienās, sākot no dienas, kad saņemts paziņojums par Ministrijas apstiprinātajām summām, jānokārto savas finansiālās saistības ar kompetentajām valsts iestādēm. Maksājumi jāveic euro, ne vēlāk kā pusotru mēnesi pēc minētā paziņojuma saņemšanas pārskaitot attiecīgo summu Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no IV nodaļā minētajiem kontiem.

Tomēr, ja galīgajā pārskatā norādītā summa ir mazāka nekā 4. punktā minētais avansa maksājums, starpību kuģa īpašniekam neatlīdzina.

8. Atkāpjoties no II pielikuma I nodaļas, kuģim trīs stundu laikā pirms katras iebraukšanas zonā vai izbraukšanas no tās pa faksu vai (ja tā nav) pa radio bez starpniekiem jāpaziņo Mauritānijas iestādēm kuģa atrašanās vieta un uz tā esošās nozvejas daudzums.

Uzraudzības iestāde paziņo attiecīgo faksa numuru un radio frekvenci.

Mauritānijas iestādes un kuģu īpašnieki glabā faksa ziņojuma kopiju vai radiosakaru ierakstu tik ilgi, līdz Puses ir apstiprinājušas 5. punktā minēto galīgo pārskatu par maksām.

9. Pēc Mauritānijas iestāžu pieprasījuma un vienošanās ar attiecīgā kuģa īpašnieku tunzivju seineris uz noteiktu laiku uzņem uz klāja vienu zinātnisko novērotāju.

XV NODAĻA

NOTEIKUMI PAR PELAĢISKĀS ZVEJAS KUĢIEM

1. Licences oriģināls vienmēr ir uz kuģa, un to uzrāda pēc kompetento Mauritānijas iestāžu pieprasījuma. Ja praktisku iemeslu dēļ licences oriģinālu nevar nogādāt uz kuģa tūlīt pēc tam, kad Ministrija licenci izdevusi, ne ilgāk kā desmit dienas uz kuģa to var aizstāt licences kopija vai faksēta kopija.

2. Kuģu tehnisko apskati var veikt Eiropā. Šādā gadījumā ceļa un uzturēšanās izdevumus divām personām, kuras Ministrija norīkojusi minētās apskates veikšanai, sedz kuģu īpašnieki.

3. Licences maksā ietilpst visas saistītās maksas un nodokļi, izņemot parafiskālos maksājumus, ostas nodokļus un maksu par pakalpojumiem.

Par katru tonnu, kas pārsniedz konkrētam 9. kategorijas pelaģiskās zvejas saldētājkuģim noteikto standarttilpību, kuģa īpašnieks Mauritānijas Valsts kasei maksā papildu EUR 15. Nozvejas deklarāciju sagatavo pēc savstarpējas vienošanās un termiņā, par kuru Puses vienojas.

Pelaģiskās zvejas kuģiem, kas nav saldētājkuģi (11. kategorija), nozveju neierobežo.

Maksas un citus iespējamus maksājumus pārskaita Mauritānijas Valsts kasei uz vienu no Mauritānijas Centrālās bankas ārvalstu kontiem.

4. Pelaģiskās zvejas kuģi paziņo uzraudzības iestādei par nodomu iebraukt Mauritānijas zvejas zonā vai izbraukt no tās. Šis paziņojums jāizdara 12 stundas pirms iebraukšanas zvejas zonā un 36 stundas pirms izbraukšanas no tās. Ziņojot par izbraukšanu, katrs kuģis paziņo arī uz tā esošās nozvejas apjomu pa sugām.

5. Kuģa īpašniekam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai uz sava rēķina transportētu Mauritānijas jūrniekus un zinātniskos novērotājus.

6. Attiecībā uz jūrnieku nodarbināšanu 11. kategorijas pelaģiskās zvejas kuģiem piemēro šādus noteikumus:

—	pirmajos sešos mēnešos, kad tie zvejo Mauritānijas zvejas zonās, šos kuģus atbrīvo no prasības nodarbināt Mauritānijas jūrniekus,

—	turpmākajos sešos zvejas mēnešos uz šiem kuģiem jānodarbina 50 % no VIII nodaļas 1. punktā paredzētā jūrnieku skaita.

Pēc tam, kad minētie divi sešu mēnešu laika posmi ir beigušies, 11. kategorijas kuģiem piemēro VIII nodaļas 1. punktu.

(1) Saskaņā ar dekrētu par parafiskālajiem maksājumiem likmes rūpnieciskās zvejas kuģiem (maksājumi ārvalstu valūtā) ir šādas.

Zvejas kategorija: vēžveidīgie, galvkāji un bentiskās sugas		Zvejas kategorija: pelaģiskās sugas (lielās un sīkās)
Tilpība	Summa ceturksnī (MRO)	Tilpība	Summa mēnesī (MRO)
< 99 BT	50 000	< 2 000 BT	50 000
100–200 BT	100 000	2–3 000 BT	150 000
200–400 BT	200 000	3–5 000 BT	500 000
400–600 BT	400 000	5–7 000 BT	750 000
> 600 BT	600 000	7–9 000 BT	1 000 000
		> 9 000 BT	1 300 000

(2) Puses vienojas par tunzivju seineriem piemērojamā parafiskālā maksājuma apjomu.

(3) Puses vienojas par tunzivju seineriem piemērojamā parafiskālā maksājuma apjomu.

1. papildinājums

Mauritānijas un Eiropas Kopienas zvejniecības nolīgums

Zvejas licences pieteikums

Teksts attēlu

2. papildinājums

Teksts attēlu

3. papildinājums

Teksts attēlu

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKA

IZKRAUŠANAS/PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJA

GGGG

Laiks

(A) Kuģa nosaukums (1)

Radio izsaukuma signāls (2)

Kapteinis (3)

Izbrauca (4)

Datums (6)

Atgriezās (5)

Datums (6)

Valstspiederība

Radio izsaukuma signāls

Saņēmējkuģa nosaukums

Zvejas kuģa kapteiņa paraksts

NORĀDĪT SVARU KILOGRAMOS

Suga (B)	Tirgus izmēra kategorija (C)	Apstrādes veids (D)	Tīrsvars (E)	Pārdošanas cena (F)	Valūta (G)	Suga (B)	Tirgus izmēra kategorija (C)	Apstrādes veids (D)	Tīrsvars (E)	Pārdošanas cena (F)	Valūta (G)

4. papildinājums

Teksts attēlu

II PIELIKUMS

Sadarbība tās zvejas uzraudzībā, kuru kopienas kuģi veic Mauritānijas Islāma Republikas zvejas zonās

I NODAĻA

IEBRAUKŠANA MAURITĀNIJAS ZVEJAS ZONĀ UN IZBRAUKŠANA NO TĀS

1. Izņemot tunzivju zvejas kuģus, peldošo āķu jedu zvejas kuģus un pelaģiskās zvejas kuģus (kuriem attiecīgie laika posmi noteikti I pielikuma XIV un XV nodaļā), Kopienas kuģi, kas darbojas saskaņā ar šo nolīgumu, ziņo par:

iebraukšanu.

Paziņojumu sniedz vismaz 36 stundas iepriekš, un tajā ir šādas ziņas:

—	kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī,

—	nedēļas diena, datums un aptuvenais laiks, kad kuģis iebraucis Mauritānijas EEZ,

—

paziņošanas brīdī uz kuģa esošās nozvejas daudzums pa sugām, ja kuģis iepriekš brīdinājis, ka tam ir licence zvejai citā apakšreģiona zvejas zonā. Šādā gadījumā uzraudzības iestādei dod piekļuvi zvejas žurnālam attiecībā uz minēto citu zvejas zonu, un pārbaudes ilgums nepārsniedz šīs nodaļas 4. punktā paredzēto laikposmu;

izbraukšanu.

Paziņojumu sniedz vismaz 48 stundas iepriekš, un tajā ir šādas ziņas:

—	kuģa atrašanās vieta paziņošanas brīdī,

—	nedēļas diena, datums un laiks, kad kuģis izbraucis no Mauritānijas EEZ,

—	paziņošanas brīdī uz kuģa esošās nozvejas daudzums pa sugām.

2. Kuģa īpašnieks paziņo uzraudzības iestādei par kuģa iebraukšanu un izbraukšanu no Mauritānijas EEZ, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā norādīto faksa numuru vai e-pasta adresi vai sūtot vēstuli uz faksu vai pasta adresi.

Paziņošanai izmantojamā numura vai adreses maiņu ar Delegācijas starpniecību Komisijai dara zināmu 15 dienas iepriekš.

3. Kamēr Kopienas kuģi atrodas Mauritānijas EEZ, tie pastāvīgi tver starptautiskās radioizsaukuma frekvences (VHF 16. kanāls vai HF 2182).

4. Saņēmušas paziņojumu par izbraukšanu no zvejas zonas, Mauritānijas iestādes var nolemt kuģi pirms izbraukšanas pārbaudīt, ņemot paraugus Nuadibu vai Nuakšotas ostā.

Šāda pārbaude nav ilgāka par 3 stundām.

5. Par 1. līdz 3. punkta neievērošanu piemēro šādas sankcijas:

pirmajā reizē

—	ja iespējams, maina kuģa kursu,

—	uz kuģa esošās nozvejas izkrauj un konfiscē par labu valsts kasei,

—	kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto minimālo soda naudu;

otrajā reizē

—	ja iespējams, maina kuģa kursu,

—	uz kuģa esošās nozvejas izkrauj un konfiscē par labu valsts kasei,

—	kuģis maksā Mauritānijas tiesību aktos noteikto maksimālo soda naudu,

—	licenci anulē uz atlikušo tās derīguma laiku;

trešajā reizē

—	ja iespējams, maina kuģa kursu,

—	uz kuģa esošās nozvejas izkrauj un konfiscē par labu valsts kasei,

—	licenci anulē galīgi,

—	kapteinim un kuģim aizliedz zvejot Mauritānijā.

6. Ja pārkāpējam kuģim izdodas aizbēgt, Ministrija informē Komisiju un karoga dalībvalsti, lai varētu piemērot 5. punktā paredzētās sankcijas.

II NODAĻA

MIERMĪLĪGA CAURBRAUKŠANA

Ja Kopienas zvejas kuģi izmanto miermīlīgas caurbraukšanas un navigācijas tiesības Mauritānijas zvejas zonās saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un attiecīgajiem valsts un starptautiskajiem tiesību aktiem, zvejas rīkus uz kuģa izvieto tā, lai tie nebūtu tūlīt izmantojami.

III NODAĻA

PĀRKRAUŠANA

1. Kopienas kuģu gūtās nozvejas pārkrauj tikai Mauritānijas ostās un šā pielikuma 5. papildinājumā paredzētajās zonās.

2. Kopienas kuģiem, kas vēlas pārkraut gūtās nozvejas, jāievēro turpmāk 3. un 4. punktā noteiktā procedūra.

3. Šo kuģu īpašnieki vismaz 36 stundas iepriekš, izmantojot šā pielikuma I nodaļas 2. punktā paredzētos saziņas līdzekļus, sniedz uzraudzības iestādei šādas ziņas:

—	pārkraušanā iesaistīto zvejas kuģu nosaukums,

—	kravas kuģu nosaukums,

—	pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

—	pārkraušanas diena, datums un laiks.

Uzraudzības iestāde atbildi sniedz ne vēlāk kā pēc 24 stundām.

4. Pārkraušanu uzskata par izbraukšanu no Mauritānijas zvejas zonas. Tāpēc kuģi iesniedz uzraudzības iestādei zvejas žurnāla un zvejas žurnāla pielikuma oriģinālus un norāda, vai tie gatavojas turpināt zveju vai izbraukt no Mauritānijas zvejas zonas.

5. Iepriekš 1. līdz 4. punktā neminēta nozveju pārkraušana Mauritānijas EEZ ir aizliegta. Šā noteikuma pārkāpējiem piemēro Mauritānijas tiesību aktos paredzētās sankcijas.

6. Mauritānija patur tiesības neatļaut pārkraušanu, ja transporta kuģis ir bijis iesaistījies nelegālā, nereģistrētā un neregulētā zvejā Mauritānijas EEZ vai ārpus tās.

IV NODAĻA

INSPEKCIJA UN UZRAUDZĪBA

1. Kopienas kuģu kapteiņi atļauj uzņemt uz kuģa par zvejas inspekciju un uzraudzību atbildīgās Mauritānijas amatpersonas un atvieglo viņu pienākumu izpildi.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

Pēc katras veiktās inspekcijas un uzraudzības darbības kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

2. Kopiena apņemas īstenot īpašu uzraudzības programmu Kopienas ostās. Šo programmu dara zināmu Ministrijai, kura patur tiesības prasīt, lai saskaņā ar V nodaļu tai ļauj piedalīties minētās uzraudzības veikšanā. Uzraudzības ziņojumu kopsavilkumu regulāri nosūta Ministrijai.

V NODAĻA

KOPĪGĀ NOVĒROŠANAS SISTĒMA UZRAUDZĪBAI KRASTĀ

Lai uzlabotu krastā veiktās uzraudzības efektivitāti, Puses vienojas izveidot kopīgu novērošanas sistēmu. Tālab tās izraugās pārstāvjus, kuri piedalās attiecīgo valsts uzraudzības iestāžu veiktajās uzraudzības un inspekcijas darbībās un var izteikt piezīmes par nolīguma īstenošanu.

Šiem pārstāvjiem

—	jābūt profesionāli kvalificētiem,

—	ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā un

—	pilnībā jāpārzina nolīguma un šā protokola noteikumi.

Inspekciju veic valsts inspekcijas iestādes, un minētie pārstāvji, kas piedalās inspekcijā, nav tiesīgi pēc savas iniciatīvas īstenot valsts amatpersonām piešķirtās inspekcijas pilnvaras.

Lai varētu savākt viņu uzdevuma izpildei vajadzīgos datus (bez personvārdiem), valsts amatpersonas pavadībā pārstāvjiem ir piekļuve kuģim, tā telpām un dokumentiem, kurus pārbauda minētā amatpersona.

Pārstāvji pavada valsts inspektorus, kad tie apmeklē ostas, kuģus piestātnēs, atklāto izsoļu namus, zivju vairumtirdzniecības vietas, saldētavas un citus objektus, kuros izkrauj un glabā zivis līdz laišanai tirgū.

Reizi četros mēnešos pārstāvji sagatavo un iesniedz ziņojumu par uzraudzības pasākumiem, kuros viņi ir piedalījušies. Šo ziņojumu sniedz kompetentajām iestādēm. Tās nosūta ziņojuma eksemplāru otrai Pusei.

1. Īstenošana

Puses kompetentā inspekcijas iestāde katrā atsevišķā gadījumā 10 dienas iepriekš rakstveidā paziņo otrai Pusei par inspekcijām, kuras tā paredzējusi veikt savās ostās.

Otra Puse 5 dienas iepriekš paziņo par nodomu nosūtīt pārstāvi.

Pārstāvja komandējuma ilgums nepārsniedz 15 dienas.

2. Konfidencialitāte

Kopējās uzraudzības laikā pārstāvis saudzē mašīnas un aprīkojumu uz kuģa un citas iekārtas, kā arī ievēro visu viņam pieejamo dokumentu konfidencialitāti.

Darba rezultātus pārstāvis atklāj tikai kompetentajām iestādēm.

3. Atrašanās vieta

Šo sistēmu ievieš izkraušanas ostās Kopienā un Mauritānijas ostās.

4. Finansējums

Katra Puse sedz sava pārstāvja izdevumus, kas radušies kopīgās uzraudzības veikšanas laikā, ieskaitot ceļa un uzturēšanās izdevumus.

VI NODAĻA

PROCEDŪRA UZKĀPŠANAI UZ KLĀJA UN SANKCIJU PIEMĒROŠANAS PROCEDŪRA

1. Informācijas nosūtīšana

Uzraudzības iestāde iespējami īsā laikā, kas nepārsniedz 48 darba laika stundas, informē Delegāciju par notikušo uzkāpšanu uz klāja vai sankciju piemērošanu Kopienas zvejas kuģiem, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonās, un – uzkāpšanas uz klāja gadījumā – īsumā ziņo par tās apstākļiem un iemesliem.

2. Protokols par uzkāpšanu uz klāja

Uzraudzības iestāde protokolu par uzkāpšanu uz klāja sastāda, pamatojoties vienīgi uz konstatētajiem pārkāpumiem, kas iekļauti inspekcijas ziņojumā, kuru sagatavo pēc pārbaudes uz kuģa. Šis inspekcijas ziņojums jāparaksta kuģa kapteinim, kurš var pievienot ziņojumam savas piezīmes.

Šī parakstīšana neierobežo kapteiņa tiesības un iespējas aizstāvēties pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos.

Pēc uzraudzības iestādes pieprasījuma kapteinis ieved kuģi Nuadibu ostā. Ja uzraudzības iestāde šādu prasību neizsaka, pēc pārkāpuma izbeigšanas kuģis turpina zveju. Kuģa īpašnieks tūlīt sazinās ar Ministriju, lai rastu risinājumu savam nodarījumam. Ja risinājumu nevar rast 72 stundās, kuģa īpašniekam jāsniedz bankas garantija, kas sedz visu uzlikto naudas sodu summu.

Ja kuģi novirza uz Nuadibu ostu, tas paliek šajā ostā, līdz tiek pabeigtas parastās administratīvās formalitātes, kas saistītas ar uzkāpšanu uz klāja.

3. Pārkāpuma noregulēšana pēc uzkāpšanas uz klāja

3.1. Saskaņā ar šo protokolu un Mauritānijas tiesību aktiem pārkāpumus var noregulēt ārpustiesas kārtībā vai tiesā.

3.2. Ārpustiesas noregulējuma gadījumā uzliktā naudas soda lielumu nosaka saskaņā ar Mauritānijas tiesību aktiem, kas paredz minimālās un maksimālās soda likmes.

3.3. Ja ārpustiesas noregulējums nav panākts un jautājums ir iesniegts izskatīšanai kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Ministrijas norādītā bankā iemaksā drošības naudu, kas vienāda ar Mauritānijas tiesību aktos noteikto maksimālo soda naudu (EUR).

3.4. Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. Ministrija to atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestā soda nauda ir mazāka par iemaksāto drošības naudu, Ministrija atbrīvo šo summu starpību.

3.5. Kuģim un tā apkalpei atļauj izbraukt no ostas, ja

—	ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai ja

—	ir iemaksāta 3.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Ministrija pieņēmusi, līdz noslēdzas tiesvedība.

4. Noteikumu ievērošana

Informāciju par Kopienas kuģu izdarītajiem pārkāpumiem ar Delegācijas starpniecību regulāri ziņo Komisijai.

VII NODAĻA

ZVEJAS KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANA

1. Kamēr zvejas kuģi, kas zvejo saskaņā ar šo nolīgumu, atrodas Mauritānijas EEZ, tos novēro ar satelītsistēmas palīdzību.

2. Satelītnovērošanas vajadzībām 4. papildinājumā ir norādītas Mauritānijas EEZ koordinātas (ģeogrāfiskais platums un garums).

3. Puses apmainās ar informāciju par X.25 adresēm un precizējumiem elektroniskai saziņai starp to uzraudzības centriem saskaņā ar 5. līdz 7. punktu. Šajā informācijā pēc iespējas norāda atbildīgās personas, viņu tālruņa un faksa numurus un elektroniskās adreses (interneta vai https adreses), ko var izmantot vispārējai informācijas apmaiņai starp uzraudzības centriem. Informācija par Mauritānijas Zvejas uzraudzības centru norādīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

4. Nosakot kuģa atrašanās vietu, kļūda nedrīkst pārsniegt 500 m, un ticamības intervālam jābūt 99 %.

5. Līdzko kuģis, kurš zvejo saskaņā ar nolīgumu un kuru novēro ar satelītsistēmas palīdzību atbilstīgi Kopienas tiesību aktiem, iebrauc Mauritānijas EEZ, karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt sāk sūtīt uzraudzības iestādei (FMC) ziņojumus par attiecīgā kuģa atrašanās vietu (kuģa identifikācija, ģeogrāfiskais garums un platums, uzņemtais kurss un ātrums), un tos sūta ne retāk kā reizi stundā. Šo ziņojumu nosaukums ir “Ziņojums par atrašanās vietu”.

6. Ziņojumus, kas minēti 5. punktā, sūta elektroniski X.25 formātā vai izmantojot kādu citu drošu datu apmaiņas protokolu. Šos ziņojumus sūta reālajā laikā un 3. papildinājuma tabulā norādītajā formātā.

7. Ja uz zvejas kuģa uzstādītā pastāvīgās satelītnovērošanas aparatūra darbojas ar kļūdām vai nedarbojas nemaz, kuģa kapteinis 5. punktā paredzēto informāciju karoga valsts uzraudzības centram un Mauritānijas FMC laikus nosūta pa faksu. Šādos apstākļos reizi 4 stundās jāsūta kopējais ziņojums par atrašanās vietu. Šajā kopējā ziņojumā par atrašanās vietu iekļauj visus ziņojumus par atrašanās vietu, kurus kuģa kapteinis ik stundu ierakstījis saskaņā ar 5. punktu. Kuģa īpašniekiem ieteicams piesardzības dēļ turēt uz kuģa otru bāku.

Minētos ziņojumus karoga valsts uzraudzības centrs tūlīt nosūta Mauritānijas FMC. Bojāto aparatūru salabo vai nomaina ne ilgāk kā 5 dienu laikā. Šā termiņa beigās attiecīgajam kuģim jāizbrauc no Mauritānijas EEZ vai jāiebrauc kādā no Mauritānijas ostām.

Ja rodas nopietna tehniska problēma un vajadzīgs papildu laiks, pēc kapteiņa pieprasījuma var pieļaut izņēmumu, kura ilgums nepārsniedz 15 dienas. Šādā gadījumā turpina piemērot 7. punktu, un visiem kuģiem, izņemot tunzivju zvejas kuģus, jāiebrauc ostā, lai uzņemtu uz klāja Mauritānijas zinātnisko novērotāju.

8. Karoga valsts uzraudzības centri reizi stundā kontrolē savu kuģu pārvietošanos Mauritānijas EEZ. Ja kuģu uzraudzība nenotiek paredzētajos apstākļos, par to tūlīt informē Mauritānijas FMC un piemēro 7. punktā noteikto procedūru.

9. Ja Mauritānijas FMC konstatē, ka karoga valsts nesniedz 5. punktā paredzēto informāciju, ar Delegācijas starpniecību par to tūlīt paziņo Komisijai.

10. Uzraudzības dati, kurus atbilstīgi šiem noteikumiem paziņo otrai Pusei, ir paredzēti vienīgi Mauritānijas iestādēm, kas kontrolē un uzrauga saskaņā ar nolīgumu zvejojošo Kopienas floti. Šos datus nekādā gadījumā nedrīkst paziņot kādam citam.

11. Satelītnovērošanas sistēmas programmatūras un aparatūras elementiem jābūt drošiem, to darbībai jāizslēdz jebkāda atrašanās vietas datu sagrozīšanas un tehnisku manipulāciju iespēja.

Sistēmai jābūt pilnībā automatizētai, tai jādarbojas bez pārtraukuma un neatkarīgi no vides un klimatiskajiem apstākļiem. Satelītnovērošanas sistēmu ir aizliegts iznīcināt, bojāt, padarīt neekspluatējamu vai iejaukties tās darbībā.

Kuģa kapteinis nodrošina to, ka

—	dati netiek sagrozīti,

—	satelītnovērošanas aparatūras antenu uztveršanas laukā nav fizisku šķēršļu,

—	elektroenerģijas padeve satelītnovērošanas aparatūrai ir nepārtraukta,

—	satelītnovērošanas aparatūra nav aizvākta no kuģa.

12. Puses vienojas pēc pieprasījuma apmainīties ar informāciju par izmantoto satelītnovērošanas aparatūru, lai nodrošinātu to, ka ikviens aparatūras elements pilnībā atbilst otras Puses prasībām saistībā ar šiem noteikumiem.

13. Visus strīdus par šo noteikumu interpretāciju vai piemērošanu izskata Pušu apspriedēs Apvienotajā komitejā, kas paredzēta nolīguma 10. pantā.

14. Ja rodas šaubas par konkrētu kuģi, Mauritānijas FMC nosūta informācijas pieprasījumu karoga dalībvalsts FMC, un tas tūlīt pārraida attiecīgā kuģa ģeogrāfiskās atrašanās vietas koordinātas pieprasījumā norādītajā laika posmā.

15. Puses apņemas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā rast piemērotākos risinājumus, lai

a)	līdz 2006. gada beigām atrisinātu visas tehniskās problēmas, kas var ietekmēt VMS sistēmas efektivitāti Mauritānijas zvejas zonās,

b)	analizētu veidus un līdzekļus sadarbības stiprināšanai, lai uzlabotu VMS noteikumu izpildi, jo īpaši lai veicinātu datu pārraidi no Eiropas kuģiem vienlaikus karoga dalībvalsts FMC un uzraudzības iestādei.

VIII NODAĻA

MAURITĀNIJAS ZINĀTNISKIE NOVĒROTĀJI UZ KOPIENAS KUĢIEM

Ar šo izveido novērošanas sistēmu uz Kopienas kuģiem.

1. Katrs Kopienas kuģis, kuram ir licence zvejai Mauritānijas zvejas zonās, uzņem uz klāja Mauritānijas zinātnisko novērotāju (izņemot tunzivju seinerus, uz kuriem novērotājus uzņem pēc Ministrijas pieprasījuma). Uz katra kuģa ir tikai viens novērotājs.

Katru ceturksni pirms licenču izdošanas Ministrija ar Delegācijas starpniecību iesniedz Komisijai to kuģu sarakstu, uz kuru klāja jāuzņem zinātniskais novērotājs.

2. Laika posms, ko zinātniskais novērotājs pavada uz kuģa, atbilst reisa ilgumam. Tomēr pēc skaidra Ministrijas pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu Ministrija veic tad, kad paziņo, kurš zinātniskais novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

Tāpat, ja reisa ilgumu samazina, zinātniskajam novērotājam var būt jādodas vēl vienā reisā ar to pašu kuģi.

3. Ministrija vismaz septiņas darbdienas pirms paredzētās uzņemšanas uz klāja ar Delegācijas starpniecību paziņo Komisijai, kuri zinātniskie novērotāji ir izraudzīti darbam un apgādāti ar visiem vajadzīgajiem dokumentiem.

4. Visus ar zinātniskā novērotāja darbību saistītos izdevumus, arī atalgojumu, piemaksas un pabalstus sedz Ministrija. Ja zinātnisko novērotāju uzņem uz klāja vai izceļ krastā ārzemju ostā, ceļa izdevumus un dienasnaudu, līdz novērotājs uzkāpj uz klāja vai ierodas Mauritānijas ostā, sedz kuģa īpašnieks.

5. Kuģa kapteinis, kuram jāuzņem uz klāja zinātniskais novērotājs, veic visus vajadzīgos pasākumus zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz klāja un izcelšanai krastā.

Zinātniskais novērotājs uz kuģa uzturas tādos pašos apstākļos kā kuģa virsnieki.

Zinātniskā novērotāja rīcībā ir visi viņa pienākumu izpildei vajadzīgie līdzekļi. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi zinātniskā novērotāja pienākumu izpildei; dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, respektīvi, zvejas žurnālam, zvejas žurnāla pielikumam un navigācijas žurnālam; kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

6. Zinātniskie novērotāji parasti kāpj uz klāja (un izceļas krastā) Mauritānijas ostā pirmā reisa sākumā pēc tam, kad paziņoti novērošanai izraudzītie kuģi (tam jānotiek vismaz 20 dienas pirms reisa sākuma).

Attiecīgie kuģu īpašnieki 15 dienās pēc minētā paziņojuma, izmantojot šā pielikuma I nodaļā norādītos saziņas līdzekļus, paziņo zinātniskā novērotāja uzņemšanai uz klāja izraudzīto dienu un ostu.

7. Zinātniskajam novērotājam jāpiesakās izraudzītā kuģa kapteinim dienu pirms paredzētās uzņemšanas uz klāja. Ja zinātniskais novērotājs neierodas, kuģa kapteinis par to informē uzraudzības iestādi, kura divās stundās norīko citu novērotāju. Ja cits novērotājs netiek norīkots, kuģis, saņēmis apliecību par zinātniskā novērotāja neierašanos, ir tiesīgs izbraukt no ostas. Tomēr Ministrija par saviem līdzekļiem vēlāk var nodrošināt jauna zinātniskā novērotāja uzņemšanu uz klāja, netraucējot kuģa zvejas darbību.

8. Ja kuģa īpašnieks neizpilda kādu no noteikumiem par zinātniskajiem novērotājiem, zvejas licenci automātiski aptur līdz laikam, kad kuģa īpašnieks ir izpildījis savas saistības.

9. Zinātniskajiem novērotājiem

—	jābūt profesionāli kvalificētiem,

—	ar atbilstošu pieredzi zvejniecībā un

—	pilnībā jāpārzina šā protokola noteikumi un attiecīgie Mauritānijas tiesību akti.

10. Zinātniskais novērotājs nodrošina to, ka Kopienas kuģi, kas darbojas Mauritānijas zvejas zonā, ievēro šā protokola noteikumus.

Viņš par to sagatavo ziņojumu. Zinātniskais novērotājs

—	novēro kuģu zvejas darbības,

—	pārbauda to kuģu atrašanās vietu, kas piedalās zvejā,

—	ņem bioloģiskos paraugus zinātniskajām programmām,

—	reģistrē datus par izmantotajiem zvejas rīkiem un tīklu linuma acs izmēru.

11. Novērošana attiecas tikai uz zvejas darbībām un ar to saistītajām darbībām, kuras reglamentē ar šo protokolu.

12. Zinātniskais novērotājs

—	veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju,

—	lai noteiktu linuma acs izmēru tīkliem, kurus izmanto saskaņā ar nolīgumu, izmanto šim nolūkam apstiprinātus instrumentus un procedūras,

—	saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

13. Novērošanas laika beigās un pirms nokāpšanas no kuģa zinātniskais novērotājs sagatavo ziņojumu, izmantojot paraugu šā pielikuma 2. papildinājumā. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

Ministrija ar Delegācijas starpniecību ik mēnesi nosūta Komisijai iepriekšējā mēneša ziņojumus (zināšanai).

IX NODAĻA

IZMETUMI

Puses izskata problēmu par zivju izmetumiem no zvejas kuģiem un izpēta izmetumu izmantošanas veidus un līdzekļus.

X NODAĻA

NELEGĀLĀS ZVEJAS APKAROŠANA

Lai Mauritānijas zvejas zonās novērstu un apkarotu nelegālo zveju, kura apdraud zvejas resursu pārvaldības politiku, Puses vienojas regulāri apmainīties ar informāciju par šo zveju.

Papildus pasākumiem, ko Puses jau piemēro saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, tās apspriežas par citām kopējas vai individuālas darbības iespējām.

Tādēļ tās pastiprina sadarbību, jo īpaši nelegālās zvejas apkarošanā.

1. papildinājums

Mauritānijas un Eiropas Kopienas zvejniecības nolīgums – Uzraudzības iestādes adrese

Délégation à la Surveillance des Pêches maritimes (DSPCM)

Adrese	:	Boîte Postale (BP) 260 Nouadhibou Mauritanie
Tālrunis	:	(222) 574 57 01
Fakss	:	(222) 574 63 12
E-pasts	:	dspcm@toptechnology.mr

Mauritānijas zvejas uzraudzības centra (FMC) adrese

FMC nosaukums	:	DSPCM SSN
Tālrunis, SSN	:	(222) 574 67 43/574 56 26
Fakss, SSN	:	(222) 574 67 43
E-pasts, SSN	:	dspcm@toptechnology.mr
Adrese, X.25	:	20803403006315

2. papildinājums

Teksts attēlu

Zinātniskā novērotāja ziņojums

Novērotājs:

Kuģis: Valstspiederība:

Reģistrācijas numurs un reģistra osta:

Pazīšanas zīme: ; bruto tilpība: tonnas; jauda: zirgspēki Licence: Nr: Tips:

Kapteinis: Valstspiederība:

Novērotājs uzkāpis uz klāja (datums) , (osta)

Novērotājs izcēlies krastā (datums) , (osta)

Atļautais zvejas paņēmiens:

Izmantotie zvejas rīki:

Linuma acs izmērs vai izmēri:

Apmeklētās zvejas zonas:

Attālums no krasta:

Apkalpes locekļi no Mauritānijas (skaits):

Deklarētā iebraukšana zvejas zonā …/…/… un izbraukšana no tās …/…/…

Novērotāja izdarītais vērtējums

Kopējā produkcija (kg): ; deklarēta zvejas žurnālā

Piezveja: sugas ; procentuāli: %

Izmetumi: sugas: ; daudzums (kg):

Novērotāja konstatējumi:
Konstatējuma raksturs	Datums	Kuģa atrašanās vieta

Teksts attēlu

3. papildinājums

VMS ziņojumu sniegšana Mauritānijā

Ziņojums par atrašanās vietu

Dati	Kods	Obligāti vai fakultatīvi	Piezīmes
Ieraksta sākums	SR	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta sākumu
Adresāts	AD	O	Ziņojuma dati – adresāts. ISO trīsburtu valsts kods
Sūtītājs	FR	O	Ziņojuma dati – sūtītājs. ISO trīsburtu valsts kods
Karoga valsts	FS	F
Ziņojuma veids	TM	O	Ziņojuma dati – ziņojuma veids: POS
Radio izsaukuma signāls	RC	O	Kuģa dati – starptautiskais radio izsaukuma signāls
Līgumslēdzējas puses iekšējais atsauces numurs	IR	O	Kuģa dati – Līgumslēdzējas puses piešķirts vienotais numurs (karoga valsts trīsburtu ISO kods, numurs)
Ārējais reģistrācijas numurs	XR	O	Kuģa dati – borta numurs
Ģeogrāfiskais platums	LA	O	Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos, minūtēs un sekundēs Z/D GGMMSS.ss (WGS-84)
Ģeogrāfiskais garums	LO	O	Kuģa atrašanās vietas dati – atrašanās vieta grādos, minūtēs un sekundēs Z/D GGMMSS.ss (WGS-84)
Kurss	CO	O	Kuģa kurss 360° skalā
Ātrums	SP	O	Kuģa ātrums decimālmezglos
Datums	DA	O	Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas datums UTC (GGGGMMDD)
Laiks	TI	O	Kuģa atrašanās vietas dati – kuģa atrašanās vietas reģistrēšanas laiks UTC (SSMM)
Ieraksta beigas	ER	O	Sistēmas dati – apzīmē ieraksta beigas

Rakstzīmju kopa: ISO 8859.1

Datus pārraida pēc šāda parauga:

—	pārraides sākumu apzīmē ar divkāršu slīpsvītru (//) un kodu,

—	kodu no konkrētā datu elementa atdala ar vienu slīpsvītru (/).

Fakultatīvie dati jānorāda intervālā starp ieraksta sākumu un beigām.

4. papildinājums

MAURITĀNIJAS EEZ ROBEŽAS

EEZ/Protokolā noteiktās koordinātas

ES VMS

1.	Dienvidu robeža

Plat. 16° 04′ 00″ N

Gar. 19° 58′ 00″ W

2.	Koordinātas

Plat. 16° 30′ 00″ N

Gar. 19° 54′ 00″ W

3.	Koordinātas

Plat. 17° 00′ 00″ N

Gar. 19° 47′ 00″ W

4.	Koordinātas

Plat. 17° 30′ 00″ N

Gar. 19° 33′ 00″ W

5.	Koordinātas

Plat. 18° 00′ 00″ N

Gar. 19° 29′ 00″ W

6.	Koordinātas

Plat. 18° 30′ 00″ N

Gar. 19° 28′ 00″ W

7.	Koordinātas

Plat. 19° 00′ 00″ N

Gar. 19° 43′ 00″ W

8.	Koordinātas

Plat. 19° 23′ 00″ N

Gar. 20° 01′ 00″ W

9.	Koordinātas

Plat. 19° 30′ 00″ N

Gar. 20° 04′ 00″ W

10.	Koordinātas

Plat. 20° 00′ 00″ N

Gar. 20° 14′ 30″ W

11.	Koordinātas

Plat. 20° 30′ 00″ N

Gar. 20° 25′ 30″ W

12.	Ziemeļu robeža

Plat. 20° 46′ 00″ N

Gar. 20° 04′ 32″ W

5. papildinājums

Nuadibu ostā veicamiem pārkrāvumiem atļautās zonas koordinātas

(BOJA 2 = N 20° 43′ 6″ W 17° 01′ 8″)

1.	Koordinātas

Plat. 20° 43′ 6″ N

Gar. 17° 01′ 4″ W

2.	Koordinātas

Plat. 20° 43′ 6″ N

Gar. 16° 58′ 5″ W

3.	Koordinātas

Plat. 20° 46′ 6″ N

Gar. 16° 58′ 5″ W

4.	Koordinātas

Plat. 20° 46′ 7″ N

Gar. 17° 00′ 4″ W

5.	Koordinātas

Plat. 20° 45′ 3″ N

Gar. 17° 00′ 4″ W

6.	Koordinātas

Plat. 20° 45′ 3″ N

Gar. 17° 01′ 5″ W

Nuakšotas ostā veicamiem pārkrāvumiem atļautās zonas koordinātas

1.	Koordinātas

Plat. 18° 01′ 5″ N

Gar. 16° 07′ W

2.	Koordinātas

Plat. 18° 01′ 5″ N

Gar. 16° 03′ 8″ W

3.	Koordinātas

Plat. 17° 59′ N

Gar. 16° 07′ W

4.	Koordinātas

Plat. 17° 59′ N

Gar. 16° 03′ 8″ W

III PIELIKUMS

KOPĒJĀ ZVEJAS PIEPŪLE (2005)

Kategorija	Kuģa tips	Kopējā piepūle
Kategorija	Kuģa tips	Kuģu skaits	BT	Kw	Zvejas dienu skaits
1. kategorija. Vēžveidīgie (izņemot langustus)	Saldētājkuģi	64	17 124	35 601
	Svaigo zivju kuģi	2	314	442
	Starpsumma	66	17 437	36 043
2. kategorija. Melnā heka zveja ar traleriem un grunts āķu jedu zvejas kuģiem
	Svaigo zivju kuģi	23	6 421	12 143
3. kategorija. Bentisko sugu (izņemot melnā heka) zveja, neizmantojot trali
	Svaigo zivju kuģi	23	3 083	6 375
4. kategorija. Zveja (izņemot melnā heka zveju) ar grunts traļiem	Saldētājkuģi	9	2 470	4 946

5. kategorija. Galvkāji	Saldētājkuģi	150	50 798	97 870
	Svaigo zivju kuģi	88	20 081	26 699
	Starpsumma	238	70 879	124 569
6. kategorija. Langusti	Saldētājkuģi	0	0	0
6. kategorija. Langusti	Svaigo zivju kuģi	0	0	0
7.–8. kategorija. Tunzivju seineri un kuģi tunzivju zvejai ar makšķerēm	Saldētājkuģi	54	36 029	57 513

9. kategorija. Pelaģiskās sugas	Saldētājkuģi	66	392 993	231 259
9. kategorija. Pelaģiskās sugas	Svaigo zivju kuģi	0	0	0
10. kategorija. Krabji	Saldētājkuģi	4	839	1 236
10. kategorija. Krabji	Svaigo zivju kuģi
11. kategorija. Mazās pelaģiskās sugas (nesasaldē)
11. kategorija. Mazās pelaģiskās sugas (nesasaldē)	Svaigo zivju kuģi	0	0	0
Kopā		483	530 151	474 085
Zvejas dienu skaits tunzivju zvejas kuģiem nav norādīts atsevišķi, pa kategorijām. NB: valsts kopējā zvejas piepūlē nav ņemti vērā kuģi, kuriem pagarināts pagaidu aizliegums zvejot.

IV PIELIKUMS

Vadlīnijas mērķu un darbības rādītāju matricas sagatavošanai, lai izstrādātu un īstenotu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Mauritānijas zvejniecības nozarē, tā sākot ilgstpējīgu un atbildīgu zveju Mauritānijas ūdeņos

Stratēģiskās prioritātes un mērķi

Darbības rādītāji

Pārvaldības uzlabošana zvejniecības nozarē

1.1.	Kontrolēta maza apjoma un piekrastes zvejniecības attīstība

Maza apjoma un piekrastes zvejniecības attīstības plāna pieņemšana un īstenošana

Reģistrēto maza apjoma un piekrastes zvejas kuģu skaits (absolūtā un procentuālā izteiksmē)

Mauritānijas EEZ kuģu reģistra turēšana

Sagatavoto, īstenoto un novērtēto attīstības plānu skaits

1.2.	Zvejas resursu pilnīgāka apzināšana

Novērtēto krājumu skaits

Pētniecības programmu skaits

To ieteikumu skaits, kas sniegti un ievēroti saistībā ar galveno zvejas resursu stāvokli (jo īpaši zvejas aizliegumi un pārzvejoto krājumu saglabāšanas pasākumi)

Ikgadējās zvejas piepūles novērtējums sugām, kam izstrādāts attīstības plāns

Zvejas piepūles praktiskajā pārvaldībā lietotie līdzekļi (datu bāzes izveide, statistiskās pārraudzības instrumenti, par flotes vadību atbildīgo dienestu sadarbības nodrošināšana, statistikas biļetenu publicēšana u.c.)

1.3.	Zivsaimniecisko pētījumu modernizēšana un pastiprināšana

IMROP pētnieciskā potenciāla stiprināšana (saistībā ar mērķi 1.2. punktā)

Zvejniecības nozares straujāka integrēšana Mauritānijas ekonomikā

2.1.	Infrastruktūras, jo īpaši ostu infrastruktūras, attīstīšana

Nuadibu ostas renovācija un zvejas ostas paplašināšana

Nuakšotas ostas zivju tirgus renovācija, lai varētu izkraut individuālo zvejnieku gūtās nozvejas

Vraku aizvākšana Nuadibu apkaimē

2.2.	Mauritānijas rūpnieciskās zvejas flotes pārstrukturēšana

Mauritānijas rūpnieciskās zvejas flotes pārstrukturēšana (izpēte, rīcības plāns, finanšu instrumenti)

2.3.	Maza apjoma zvejas flotes modernizēšana un sanitāro prasību izpildes nodrošināšana

To koka kanoe skaits, kas nomainītas ar piemērotāka materiāla kanoe (absolūtā un procentuālā izteiksmē)

Ar leduskastēm apgādāto kanoe skaits

Izstrādātie un ieviestie noteikumi par obligātajām veselības un higiēnas prasībām, ko piemēro kanoe un to zvejas produktiem

Izkraušanas vietu skaita pieaugums

Sanitāro standartu prasības izpildījušo maza apjoma un piekrastes zvejas kuģu skaits (absolūtā un procentuālā izteiksmē)

2.4.	Zvejas uzraudzības uzlabošana

Līdz protokola piemērošanas pirmo divu gadu beigām izveidots un darbojas neatkarīgu inspektoru korpuss (darbā pieņemto un apmācīto personu skaits), un ir paredzēts attiecīgs budžeta piešķīrums

Uzraudzības dienu skaits jūrā

Ostā un jūrā veikto inspekciju skaits

No gaisa veikto inspekciju skaits

Publicēto statistikas biļetenu skaits

Radarkontroles segums (procentuāli)

VMS kontroles segums flotē kopumā (procentuāli)

Elektroniskā zvejas žurnāla izmantojums (procentuāli) rūpnieciskās un piekrastes zvejas flotē kopā

Izmantotajām uzraudzības metodēm piemērota apmācību programma (mācību stundu skaits, apmācīto tehnisko darbinieku skaits u.c.)

2.5.	Zvejas produktu būtiska uzlabošana (izkrauto un pārstrādāto produktu sanitārā un fitosanitārā stāvokļa uzlabošana)

Pielāgota un darbojas zvejas produktu inspekcijas sistēma

Iesaistītās personas ir informētas par higiēnas prasībām (organizēto kursu un apmācīto personu skaits)

Darbojas analītiskā laboratorija Nuakšotā

Nuakšotas zivju tirgus atbilstība sanitārajām normām

Maza apjoma zvejas produktu izkraušanai un pārstrādei iekārtoto vietu skaits

Tehniskās un komerciālās partnerības ar ārvalstu privātuzņēmējiem veicināšana

Uzsākta Mauritānijas produktu ekomarķēšana

Pārvaldes iestāžu darbspējas nostiprināšana un darbības uzlabošana

3.1.	Drošības paaugstināšana uz jūras un glābšanas uzlabošana, jo īpaši attiecībā uz maza apjoma zvejas floti

Veikti drošībai uz jūras un glābšanai ieteicamie pasākumi, jo īpaši attiecībā uz maza apjoma zvejas floti

ISPS standartu izpilde

Izstrādāta un ieviesta mācību programma drošības paaugstināšanai uz jūras un glābšanas uzlabošanai, jo īpaši attiecībā uz maza apjoma zvejas floti

Tirdzniecības kuģu kodeksa pārskatīšana (īstenošanas dekrēti)

Valsts rīcības plāns glābšanas darbiem jūrā, jūras meteoroloģisko prognožu dienests, nelaimes gadījumu izmeklēšanas vienība u.c.

3.2.	Zvejniecības un jūras ekonomikas ministrijas tehnisko un administratīvo dienestu darba efektivitātes uzlabošana

Administratīvās veiktspējas nostiprināšana

Izstrādāta un ieviesta apmācību un kvalifikācijas paaugstināšanas programma (apmācīto darbinieku skaits, mācību stundu skaits u.c.)

Nostiprināts partnerības koordinācijas, apspriešanās un sadarbības mehānisms

Nostiprināta maza apjoma un piekrastes zvejas datu vākšanas un statistiskās pārraudzības sistēma

3.3.	Zvejas licenču un kuģu novērošanas pārvaldības sistēmas nostiprināšana

Tehnisko darbinieku apmācībai veltīto stundu skaits

Apmācīto tehnisko darbinieku skaits

Starpdienestu sadarbības nodrošināšana

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/61

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1802/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)	Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).

PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 7. decembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	73,0
	204	46,0
	999	59,5
0707 00 05	052	150,2
	204	74,2
	628	155,5
	999	126,6
0709 90 70	052	148,7
	204	58,0
	999	103,4
0805 10 20	388	46,7
	508	15,3
	528	26,3
	999	29,4
0805 20 10	052	63,5
	204	53,6
	999	58,6
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	052	68,4
	388	111,5
	999	90,0
0805 50 10	052	60,1
	388	44,4
	528	35,4
	999	46,6
0808 10 80	388	59,7
	400	97,4
	404	99,8
	720	69,7
	999	81,7
0808 20 50	052	134,0
	400	116,4
	528	106,5
	720	51,2
	999	102,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “ 999 ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/63

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1803/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2771/1999 un (EK) Nr. 1898/2005 attiecībā uz pārdošanā laista sviesta nodošanu intervences glabāšanai

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1255/1999 par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 10. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 2771/1999, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), 21. pantā paredzēts, ka intervences sviests, kas laists pārdošanā, jānodod glabāšanai līdz 1.5.2006.

(2)

Saskaņā ar 1. panta a) punktu Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulā (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 īstenošanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (3), intervences sviests, kas iepirkts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 6. panta 2. punktu, lai to pārdotu par pazeminātām cenām, bija jānodod glabāšanā līdz 1.5.2006.

(3)	Ņemot vērā stāvokli sviesta tirgū un sviesta intervences krājumos esošā sviesta daudzumu, pārdošanā būtu jālaiž sviests, kas nodots glabāšanai pirms 1.9.2006.

(4)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2771/1999 un (EK) Nr. 1898/2005.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2771/1999 21. pantā datumu “1.5.2006” aizstāj ar “1.9.2006”.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 1898/2005 1. panta a) punktā datumu “1.5.2006” aizstāj ar “1.9.2006”.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).

(2) OV L 333, 24.12.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1633/2006 (OV L 305, 4.11.2006., 3. lpp.).

(3) OV L 308, 25.11.2005., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1633/2006.

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/64

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1804/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, kas saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos jāpieņem attiecībā uz rezervi, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 46. pantu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgumu,

ņemot vērā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās aktu, un jo īpaši tā 41. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā, un šādu kompensāciju apjomu noteikšanas kritērijus (1), paredz, ka, izņemot dažus atbrīvojumus, eksporta kompensācijas par precēm piešķir ar nosacījumu, ka ir uzrādīts kompensācijas sertifikāts.

(2)

Kompensācijas sertifikāti budžeta periodā uzņēmējiem ir pieejami sešos izlaidumos, un katram izlaidumam ir noteikts pieteikumu iesniegšanas termiņš. Gadījumā, ja atsevišķā izlaiduma kompensācijas sertifikātu pieteikumu skaits ir mazāks nekā minētajā izlaidumā paredzētais daudzums, uzņēmēji reizi nedēļā var iesniegt pieteikumus, lai tiktu izsniegti kompensācijas sertifikāti par atlikušo attiecīgajā izlaidumā pieejamo daudzumu, par kuru kompensācijas sertifikātu pieteikumi vēl nav iesniegti. Kompensācijas sertifikātus var izsniegt tikai tiem pieteikuma iesniedzējiem, kuri ir reģistrēti Kopienā.

(3)

Saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas gaidāmo pievienošanos šo valstu uzņēmējiem sezonas brīvdienu dēļ un tādēļ, ka periodā no 7. janvāra līdz 21. janvārim (vēlākais) būs pārtraukta kompensācijas sertifikātu pieteikumu iesniegšana, būs ierobežota iespēja pieprasīt kompensācijas sertifikātus, kas derīgi laikā no pievienošanās brīža līdz februāra sākumam.

(4)	Šo apstākļu dēļ ir lietderīgi pieņemt īpašu pagaidu pasākumu, lai periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 28. februārim atbrīvotu uzņēmējus no prasības uzrādīt kompensācijas sertifikātus.

(5)

Tāpēc ir jāizdara atkāpe no Regulas (EK) Nr. 1043/2005 47. panta 2. daļas, lai Bulgārijas un Rumānijas uzņēmējiem periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 28. februārim ļautu saņemt atbrīvojumu, ko paredz minētās regulas 46. pants, ar nosacījumu, ka Pievienošanās akts ir stājies spēkā 2007. gada 1. janvārī.

(6)	Administratīvu iemeslu dēļ ir lietderīgi paredzēt, ka īpašos pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, piemēro tikai attiecībā uz attaisnotiem pieteikumiem, kas iesniegti līdz budžeta gada beigām 2007. gada 15. oktobrī.

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Pārvaldības komiteja tādu apstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecības horizontālos jautājumos, kuri nav minēti Līguma I pielikumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1043/2005 47. panta, budžeta gadā, kas beidzas 2007. gada 15. oktobrī, īpašo ierobežojumu EUR 75 000 apmērā, kas minēts 2. punkta pirmajā daļā, nepiemēro Bulgārijā un Rumānijā reģistrētu uzņēmēju pieteikumiem attiecībā uz izvešanu periodā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 28. februārim.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Bulgārijas un Rumānijas Pievienošanās līgums, ja tas stājas spēkā.

Šī regula ir spēkā līdz 2007. gada 16. oktobrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1580/2006 (OV L 291, 21.10.2006., 8. lpp.).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/66

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1805/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar kuru attiecībā uz tiamfenikolu, fenvalerātu un meloksikāmu groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Regulu (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos (1), un jo īpaši tās 2. pantu,

ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumus, ko sagatavojusi Veterināro zāļu komiteja,

tā kā:

(1)	Visas farmakoloģiski aktīvās vielas, kuras Kopienā izmanto veterinārajās zālēs, kas paredzētas produktīvajiem dzīvniekiem, jānovērtē saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2377/90.

(2)

Tiamfenikols ir iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā attiecībā uz liellopu muskuļiem, taukiem, aknām, nierēm un pienu, kā arī attiecībā uz vistu muskuļiem, ādu, taukiem, aknām un nierēm, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā. Turklāt tiamfenikols ir iekļauts šīs regulas III pielikumā attiecībā uz cūku sugas dzīvnieku muskuļiem, ādu, taukiem, aknām un nierēm. Pārbaudot informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis, lai noteiktu galīgo maksimāli pieļaujamo tiamfenikola atlieku daudzumu cūku sugas dzīvniekos, uzskata par atbilstošu grozīt ierakstu par tiamfenikolu Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā attiecībā uz visu produktīvo sugu dzīvnieku muskuļiem, taukiem, aknām, nierēm un pienu, izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā. Maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu taukos, aknās un nierēs nepiemēro zivīm.

(3)

Fenvalerāts ir iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2377/90 III pielikumā attiecībā uz liellopu muskuļiem, taukiem, aknām, nierēm un pienu. Šie pagaidu maksimāli pieļaujamie atlieku daudzumi bija spēkā līdz 2006. gada 1. jūlijam. Pārbaudot informāciju, ko pieteikuma iesniedzējs sniedzis, lai noteiktu galīgo maksimāli pieļaujamo fenvalerāta atlieku daudzumu attiecībā uz liellopiem, uzskata par atbilstošu iekļaut fenvalerātu Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā attiecībā uz liellopu muskuļiem, taukiem, aknām, nierēm un pienu.

(4)

Meloksikāms ir iekļauts Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā attiecībā uz liellopu, cūku un zirgu dzimtas dzīvnieku muskuļiem, aknām un nierēm, kā arī attiecībā uz liellopu pienu. Pēc tam, kad tika izskatīts pieteikums par maksimāli pieļaujamo meloksikāma atlieku daudzumu noteikšanu attiecībā uz trušiem un kazu pienu, uzskata par atbilstošu grozīt ierakstu par meloksikāmu šajā pielikumā attiecībā uz trušu un kazu muskuļiem, aknām un nierēm, kā arī attiecībā uz kazu pienu.

(5)	Tādēļ Regula (EEK) Nr. 2377/90 attiecīgi jāgroza.

(6)

Līdz šīs regulas piemērošanai ir jāatvēl pietiekams laikposms, lai dalībvalstis, ņemot vērā šīs regulas noteikumus, varētu veikt pielāgojumus, kas saistībā ar šo regulu var būt vajadzīgi attiecīgo veterināro zāļu tirdzniecības atļaujās, kuras piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvu 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (2).

(7)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās veterināro zāļu komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 8. februāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 224, 18.8.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1729/2006 (OV L 325, 24.11.2006., 6. lpp.).

(2) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/28/EK (OV L 136, 30.4.2004., 58. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EEK) Nr. 2377/90 I pielikumā iekļauj šādas vielas (to farmakoloģiski aktīvo vielu saraksts, kurām ir noteikts maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums):

1. Pretinfekcijas līdzekļi

1.2. Antibiotikas

1.2.5. Florfenikols un attiecīgie savienojumi

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums	Mērķaudi
“Tiamfenikols	Tiamfenikols	Visas produktīvās sugas (1)	50 μg/kg	Muskuļi (2)
			50 μg/kg	Tauki (3)
			50 μg/kg	Aknas
			50 μg/kg	Nieres
			50 μg/kg	Piens

2. Pretparazītu līdzekļi

2.2. Līdzekļi pret ektoparazītiem

2.2.3. Piretroīdi

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums	Mērķaudi
“Fenvalerāts	Fenvalerāts (RR, SS, RS un SR izomēru summa)	Liellopi	25 μg/kg	Muskuļi
			250 μg/kg	Tauki
			25 μg/kg	Aknas
			25 μg/kg	Nieres
			40 μg/kg	Piens”

4. Pretiekaisuma līdzekļi

4.1. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi

4.1.4. Oksikāma atvasinājumi

Farmakoloģiski aktīvā(-ās) viela(-as)	Marķieratliekas	Dzīvnieku suga	Maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums	Mērķaudi
“Meloksikāms	Meloksikāms	Cūkas, zirgu dzimtas dzīvnieki, truši	20 μg/kg	Muskuļi
			65 μg/kg	Aknas
			65 μg/kg	Nieres
		Liellopi, kazas	20 μg/kg	Muskuļi
			65 μg/kg	Aknas
			65 μg/kg	Nieres
			15 μg/kg	Piens”

(1) Neizmantot dzīvniekiem, no kuriem iegūst olas lietošanai pārtikā. Maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu taukos, aknās un nierēs nepiemēro zivīm.

(2) Attiecībā uz zivju muskuļiem tas attiecas uz “muskuļiem un ādu dabīgās proporcijās”.

(3) Cūkām un mājputniem šis maksimāli pieļaujamais atlieku daudzums attiecas uz “ādu un taukiem dabīgās proporcijās”.”

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/69

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1806/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1613/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes ražojumu jēdzienu izmantošanai vispārējo atvieglojumu sistēmā, lai ņemtu vērā Laosas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), un jo īpaši tās 247. pantu,

ņemot vērā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2), un jo īpaši tās 76. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (3) Kopiena piešķir vispārējas tarifa priekšrocības Laosai.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2454/93 noteikts, kā definēt noteiktas izcelsmes produktu jēdzienu izmantošanai vispārējo tarifa priekšrocību sistēmā. Regulā (EEK) Nr. 2454/93 arī paredzētas atkāpes no minētās definīcijas par labu vismazāk attīstītām vispārējo priekšrocību sistēmas (VPS) saņēmējvalstīm, kas šajā nolūkā iesniedz attiecīgu pieprasījumu Kopienai.

(3)	Laosa saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 1613/2000 (4). Regulas (EK) Nr. 1613/2000 spēkā esamības laiks ir pagarināts līdz 2006. gada 31. decembrim.

(4)	Ar 2006. gada 22. jūnija vēstuli Laosa iesniedza pieprasījumu pagarināt šo atkāpi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 76. pantu.

(5)

Pagarinot Regulas (EK) Nr. 1613/2000 spēkā esamības laiku līdz 2006. gada 31. decembrim, tika paredzēts, ka pirms minētās atkāpes termiņa beigām stāsies spēkā jauni, vienkāršāki un attīstībai labvēlīgāki VPS izcelsmes noteikumi. Tomēr nav paredzams, ka jaunie VPS izcelsmes noteikumi tiks pieņemti līdz 2006. gada 31. decembrim.

(6)	Pašreiz spēkā esošo VPS izcelsmes noteikumu piemērošana nelabvēlīgi ietekmētu investīcijas un nodarbinātību Laosā, kā arī Laosas rūpniecības nozares spēju turpināt eksportu uz Kopienu.

(7)

Nosakot pagarināšanas periodu, ir jāņem vērā laiks, kāds nepieciešams, lai pieņemtu un īstenotu jaunos VPS izcelsmes noteikumus. Turklāt to komersantu interesēs, kas noslēdz līgumus gan Laosā, gan Kopienā, kā arī Laosas rūpniecības nozares stabilitātes nodrošināšanai nepieciešams, lai atkāpes termiņš tiktu pagarināts uz pienācīgu laikposmu, dodot iespēju turpināt pildīt vai noslēgt ilgtermiņa līgumus.

(8)	Tādēļ atkāpes termiņš jāpagarina līdz 2008. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Laosu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstošā atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jaunie VPS izcelsmes noteikumi.

(9)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1613/2000.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1613/2000 2. pantu groza šādi:

1)	Panta pirmajā daļā datumu “2006. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2008. gada 31. decembrim”.

2)	Otro daļu aizstāj ar šādu: “Tomēr ilgstošu atkāpes nepieciešamību pārskata, kad tiek pieņemti vispārējo priekšrocību sistēmas jaunie izcelsmes noteikumi.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).

(3) OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

(4) OV L 185, 25.7.2000., 38. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2186/2004 (OV L 373, 21.12.2004., 14. lpp.).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/71

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1807/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1614/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Kambodžas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), un jo īpaši tās 247. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (3) Kopiena piešķir vispārējas tarifa priekšrocības Kambodžai.

(2)

(3)	Kambodža saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 1614/2000 (4). Regulas (EK) Nr. 1614/2000 spēkā esamības laiks ir pagarināts līdz 2006. gada 31. decembrim.

(4)	Ar 2006. gada 29. jūnija vēstuli Kambodža iesniedza pieprasījumu pagarināt šo atkāpi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 76. pantu.

(5)

Pagarinot Regulas (EK) Nr. 1614/2000 spēkā esamības laiku līdz 2006. gada 31. decembrim, tika paredzēts, ka pirms minētās atkāpes termiņa beigām stāsies spēkā jauni, vienkāršāki un attīstībai labvēlīgāki VPS izcelsmes noteikumi. Tomēr nav paredzams, ka jaunie VPS preču izcelsmes noteikumi tiks pieņemti līdz 2006. gada 31. decembrim.

(6)	Pašreiz spēkā esošo VPS izcelsmes noteikumu piemērošana nelabvēlīgi ietekmētu investīcijas un nodarbinātību Kambodžā, kā arī Kambodžas rūpniecības nozares spēju turpināt eksportu uz Kopienu.

(7)

Nosakot pagarināšanas periodu, ir jāņem vērā laiks, kāds nepieciešams, lai pieņemtu un īstenotu jaunos VPS izcelsmes noteikumus. Turklāt to komersantu interesēs, kas noslēdz līgumus gan Kambodžā, gan Kopienā, kā arī Kambodžas rūpniecības nozares stabilitātes nodrošināšanai nepieciešams, lai atkāpes termiņš tiktu pagarināts uz pienācīgu laikposmu, dodot iespēju turpināt pildīt vai noslēgt ilgtermiņa līgumus.

(8)	Tādēļ atkāpes termiņš jāpagarina līdz 2008. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Kambodžu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstošā atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jaunie VPS izcelsmes noteikumi.

(9)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1614/2000.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1614/2000 2. pantu groza šādi:

1)	Panta pirmajā daļā datumu “2006. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2008. gada 31. decembrim”.

2)	Otro daļu aizstāj ar šādu: “Tomēr ilgstošu atkāpes nepieciešamību pārskata, kad tiek pieņemti vispārējo priekšrocību sistēmas jaunie izcelsmes noteikumi.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).

(3) OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

(4) OV L 185, 25.7.2000., 46. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2187/2004 (OV L 373, 21.12.2004., 16. lpp.).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/73

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1808/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1615/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes ražojumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Nepālas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1), un jo īpaši tās 247. pantu,

tā kā:

(1)	Ar Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (3) Kopiena piešķir vispārējas tarifa priekšrocības Nepālai.

(2)

(3)	Nepāla saņem šādu atkāpi attiecībā uz dažiem tekstilizstrādājumiem kopš 1997. gada, pēdējo reizi atbilstīgi Komisijas Regulai (EK) Nr. 1615/2000 (4). Regulas (EK) Nr. 1615/2000 spēkā esamības laiks ir pagarināts līdz 2006. gada 31. decembrim.

(4)	Ar 2006. gada 17. jūlija vēstuli Nepāla iesniedza pieprasījumu pagarināt šo atkāpi saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 76. pantu.

(5)

Pagarinot Regulas (EK) Nr. 1615/2000 spēkā esamības laiku līdz 2006. gada 31. decembrim, tika paredzēts, ka pirms minētās atkāpes termiņa beigām stāsies spēkā jauni, vienkāršāki un attīstībai labvēlīgāki VPS izcelsmes noteikumi. Tomēr nav paredzams, ka jaunie VPS izcelsmes noteikumi tiks pieņemti līdz 2006. gada 31. decembrim.

(6)	Pašreiz spēkā esošo VPS izcelsmes noteikumu piemērošana nelabvēlīgi ietekmētu investīcijas un nodarbinātību Nepālā, kā arī Nepālas rūpniecības nozares spēju turpināt eksportu uz Kopienu.

(7)

Nosakot pagarināšanas periodu, ir jāņem vērā laiks, kāds nepieciešams, lai pieņemtu un īstenotu jaunos VPS izcelsmes noteikumus. Turklāt to komersantu interesēs, kas noslēdz līgumus gan Nepālā, gan Kopienā, kā arī Nepālas rūpniecības nozares stabilitātes nodrošināšanai nepieciešams, lai atkāpes termiņš tiktu pagarināts uz pienācīgu laikposmu, dodot iespēju turpināt pildīt vai noslēgt ilgtermiņa līgumus.

(8)	Tādēļ atkāpes termiņš jāpagarina līdz 2008. gada 31. decembrim. Tomēr, lai nodrošinātu godīgu attieksmi gan pret Nepālu, gan pret citām vismazāk attīstītām valstīm, ilgstošā atkāpju nepieciešamība jāpārskata, kad tiek pieņemti jaunie VPS izcelsmes noteikumi.

(9)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1615/2000.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1615/2000 2. pantu groza šādi:

1)	Panta pirmajā daļā datumu “2006. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2008. gada 31. decembrim”.

2)	Otro daļu aizstāj ar šādu: “Tomēr ilgstošu atkāpes nepieciešamību pārskata, kad tiek pieņemti vispārējo priekšrocību sistēmas jaunie izcelsmes noteikumi.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2007. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

László KOVÁCS

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 402/2006 (OV L 70, 9.3.2006., 35. lpp.).

(3) OV L 169, 30.6.2005., 1. lpp.

(4) OV L 185, 25.7.2000., 54. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2188/2004 (OV L 373, 21.12.2004., 18. lpp.).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/75

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1809/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgus kopējo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)	Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)	Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)	Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)	Starp Eiropas Kopienu un Rumāniju un Bulgāriju noslēgto Eiropas nolīgumu ietvaros veikto pārrunu mērķis ir jo īpaši liberalizēt to produktu tirdzniecību, uz kuriem attiecas konkrētā tirgus kopējā organizācija. Tāpēc eksporta kompensācijas attiecībā uz abām minētajām valstīm ir jāatceļ.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Eksporta kompensācijas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā, piešķir par šīs Regulas pielikumā minētajiem produktiem un daudzumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 19 lpp.).

PIELIKUMS

Kompensācijas, kas no 2006. gada 8. decembra (1) piemērojamas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods

Galamērķis

Mērvienība

Kompensācijas apmērs

1701 11 90 9100

S00

EUR/100 kg

18,23 (1)

1701 11 90 9910

S00

EUR/100 kg

16,87 (1)

1701 12 90 9100

S00

EUR/100 kg

18,23 (1)

1701 12 90 9910

S00

EUR/100 kg

16,87 (1)

1701 91 00 9000

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,1982

1701 99 10 9100

S00

EUR/100 kg

19,82

1701 99 10 9910

S00

EUR/100 kg

18,34

1701 99 10 9950

S00

EUR/100 kg

18,34

1701 99 90 9100

S00

EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara

0,1982

NB: Galamērķi ir noteikti šādi:

S00

visi galamērķi, izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju, Melnkalni, Kosovu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

(1) Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(1) Šo likmi piemēro jēlcukuram, kura iznākums ir 92 %. Ja izvestā jēlcukura iznākums nav 92 %, piemērojamo kompensācijas likmi katrai attiecīgajai izvešanas darbībai reizina ar pārrēķina koeficientu, ko iegūst, dalot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III iedaļas 3. punktu aprēķināto izvestā jēlcukura iznākumu ar 92.

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/77

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1810/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 958/2006

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta otro daļu un trešās daļas b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 958/2006 par pastāvīgo konkursu 2006./2007. tirdzniecības gadam, lai noteiktu eksporta kompensācijas par balto cukuru (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 958/2006, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2006. gada 7. decembra, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Uzaicinājumā uz konkursa daļu ar termiņu 2006. gada 7. decembra Regulas (EK) Nr. 958/2006 1. panta 1. punktā minētajiem produktiem maksimālā eksporta kompensācija ir 28,341 EUR/100 kg.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 19 lpp.).

(2) OV L 175, 29.6.2006., 49. lpp.

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/78

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1811/2006

(2006. gada 7. decembris),

ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 33. panta 2. punkta a) apakšpunktu un 4. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1733/2006 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2006. gada 24. novembra piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)	Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1733/2006 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo kompensācijas likmes, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1733/2006, maina atbilstoši šīs regulas pielikumam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1585/2006 (OV L 294, 25.10.2006., 19. lpp.).

(2) OV L 325, 24.11.2006., 17. lpp.

PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2006. gada 8. decembra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods	Apraksts	Kompensācijas likme, EUR par 100 kg
		Kompensācijas nosakot iepriekš	Citos gadījumos
1701 99 10	Baltais cukurs	18,34	18,34

(1) Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, uz Rumāniju no 2005. gada 1. decembra, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/80

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1812/2006

(2006. gada 7. decembris)

par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 935/2006 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 935/2006 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)	Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 1. līdz 7. decembrim Regulā (EK) Nr. 935/2006 paredzētajā konkursā par miežu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 172, 24.6.2006., 3. lpp.

(3) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/81

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1813/2006

(2006. gada 7. decembris)

par iesniegtajiem piedāvājumiem parasto kviešu eksportam Regulā (EK) Nr. 936/2006 minētajā konkursā

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopējās organizācijas izveidi (1) un jo īpaši tās 13. panta 3. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 936/2006 ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm (2).

(2)

(3)	Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Netiek piešķirtas līgumtiesības saistībā ar piedāvājumiem, kas iesniegti no 2006. gada 1. līdz 7. decembrim Regulā (EK) Nr. 936/2006 paredzētajā konkursā par parasto kviešu eksporta kompensāciju.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2006. gada 8. decembrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).

(2) OV L 172, 24.6.2006., 6. lpp.

(3) OV L 147, 30.6.1995., 7. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 777/2004 (OV L 123, 27.4.2004., 50. lpp.).

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/82

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2006/127/EK

(2006. gada 7. decembris),

ar ko groza Direktīvu 2003/91/EK, kurā izklāstīti īstenošanas noteikumi, ar ko piemēro 7. pantu Padomes Direktīvā 2002/55/EK attiecībā uz raksturīgajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver pārbaudē, un obligātajiem nosacījumiem dažādu dārzeņu sugu šķirņu pārbaudei

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 13. jūnija Direktīvu 2002/55/EK par dārzeņu sēklu tirdzniecību (1), un jo īpaši tās 7. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Direktīvu 2003/91/EK (2) pieņēma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu katalogos iekļautās šķirnes atbilst Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) noteiktajām vadlīnijām par raksturīgākajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver dažādu sugu pārbaudēs, kā arī prasību minimumu pārbaužu veikšanai, tiklīdz šādas vadlīnijas tiks noteiktas. Direktīvā ir paredzēts, ka attiecībā uz citām šķirnēm piemēro Jaunu augu šķirņu aizsardzības starptautiskās savienības (UPOV) vadlīnijas.

(2)	CPVO un UPOV ir izdevusi turpmākas vadlīnijas vairākām citām šķirnēm un atjauninājusi spēkā esošās vadlīnijas.

(3)	Direktīvas 2002/55/EK darbības joma ir paplašināta, lai ietvertu jaunas sugas.

(4)	Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 2003/91/EK.

(5)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar lauksaimniecības, dārzkopības un mežsaimniecības sēklu un pavairošanas materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2003/91/EK I un II pielikumu aizstāj ar šīs direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

Dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2007. gada 1. jūlijam sāktajām pārbaudēm piemērot Direktīvu 2003/91/EK tajā redakcijā, ko piemēroja pirms tika izdarīti grozījumi ar šo direktīvu.

3. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2007. gada 30. jūnijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus, kā arī iesniedz minēto tiesību aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Dalībvalstis piemēro šos noteikumus no 2007. gada 1. jūlija.

Kad dalībvalstis pieņem šos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 193, 20.7.2002., 33. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/117/EK (OV L 14, 18.1.2005., 18. lpp.).

(2) OV L 254, 8.10.2003., 11. lpp.

PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto sugu saraksts, kurām jāatbilst CPVO pārbaužu protokoliem

Zinātniskais nosaukums	Plaši pazīstamais nosaukums	CPVO protokols
Allium cepa L. (Cepa grupa)	Sīpoli	TP 46/1, 14.6.2005.
Allium cepa L. (Aggregatum grupa)	Šalotes	TP 46/1, 14.6.2005.
Allium porrum L.	Puravi	TP 85/1, 15.11.2001.
Allium sativum L.	Ķiploki	TP 162/1, 25.3.2004.
Asparagus officinalis L.	Sparģeļi	TP 130/1, 27.3.2002.
Brassica oleracea L.	Ziedkāposti	TP 45/1, 15.11.2001.
Brassica oleracea L.	Brokoļi	TP 151/1, 27.3.2002.
Brassica oleracea L.	Briseles kāposti	TP 54/2, 1.12.2005.
Brassica oleracea L.	Kolrābji	TP 65/1, 25.3.2004.
Brassica oleracea L.	Savojas kāposti, baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti	TP 48/2, 1.12.2005.
Capsicum annuum L.	Sīvie dārzeņpipari vai pipari	TP 76/1, 27.3.2002.
Cichorium endivia L.	Krokaino un platlapu endīvijas	TP 118/2, 1.12.2005.
Cichorium intybus L.	Sakņu cigoriņi	TP 172/2, 1.12.2005.
Cichorium intybus L.	Vitlufa cigoriņi	TP 173/1, 25.3.2004.
Cucumis melo L.	Melones	TP 104/1, 27.3.2002.
Cucumis sativus L.	Gurķi un īsaugļu gurķi	TP 61/1, 27.3.2002.
Cucurbita pepo L.	Kabači vai patisoni	TP 119/1, 25.3.2004.
Cynara cardunculus L.	Artišoki un lapu artišoki	TP 184/1, 25.3.2004.
Daucus carota L.	Galda burkāni un lopbarības burkāni	TP 49/2, 1.12.2005.
Foeniculum vulgare Mill.	Fenheļi	TP 183/1, 25.3.2004.
Lactuca sativa L.	Dārza salāti	TP 13/2, 1.12.2005.
Lycopersicon esculentum Mill.	Tomāti	TP 44/2, 15.11.2001.
Phaseolus vulgaris L.	Krūmu pupiņas un kāršu pupiņas	TP 12/2, 1.12.2005.
Pisum sativum L. (partim)	Šķautnainie zirņi, lobāmie zirņi, cukurzirņi	TP 07/1, 6.11.2003.
Raphanus sativus L.	Redīsi	TP 64/1, 27.3.2002.
Spinacia oleracea L.	Dārza spināti	TP 55/1, 27.3.2002.
Valerianella locusta (L.) Laterr.	Lauka salāti	TP 75/1, 27.3.2002.
Vicia faba L. (partim)	Dārza pupas (cūku pupas)	TP Broadbean/1, 25.3.2004.
Zea mays L. (partim)	Cukurkukurūza un plīsējkukurūza	TP 2/2, 15.11.2001.

Ar šo protokolu tekstiem var iepazīties CPVO tīmekļa vietnē (www.cpvo.europa.eu).

“II PIELIKUMS

Direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto sugu saraksts, kurām jāatbilst UPOV pārbaužu vadlīnijām

Zinātniskais nosaukums	Plaši pazīstamais nosaukums	UPOV vadlīnijas
Allium fistulosum L.	Lielloku sīpoli	TG/161/3, 1.4.1998.
Allium schoenoprasum L.	Maurloki	TG/198/1, 9.4.2003.
Apium graveolens L.	Selerijas	TG/82/4, 17.4.2002.
Apium graveolens L.	Sakņu selerijas	TG/74/4, labojumi 17.4.2002, un 5.4.2006.
Beta vulgaris L.	Lapu bietes	TG/106/4, 31.3.2004.
Beta vulgaris L.	Bietes, ieskaitot Cheltenham bietes	TG/60/6, 18.10.1996.
Brassica oleracea L.	Virziņkāposti	TG/90/6, 31.3.2004.
Brassica rapa L.	Ķīnas kāposti	TG/105/4, 9.4.2003.
Brassica rapa L.	Rāceņi	TG/37/10, 4.4.2001.
Cichorium intybus L.	Liellapu cigoriņi vai itāļu cigoriņi	TG/154/3, 18.10.1996.
Citrullus lanatus (Thunb.) Matsum. et Nakai	Arbūzi	TG/142/4, 31.3.2004.
Cucurbita maxima Duchesne	Ķirbji	TG/155/3, 18.10.1996.
Petroselinum crispum (Mill.) Nyman ex A. W. Hill	Pētersīļi	TG/136/5, 6.4.2005.
Phaseolus coccineus L.	Daudzziedu pupiņas	TG/9/5, 9.4.2003.
Raphanus sativus L.	Rutki	TG/63/6, 24.3.1999.
Rheum rhabarbarum L.	Rabarberi	TG/62/6, 24.3.1999.
Scorzonera hispanica L.	Melnsakne	TG/116/3, 21.10.1988.
Solanum melongena L.	Baklažāni	TG/117/4, 17.4.2002.

Ar šo protokolu tekstiem var iepazīties UPOV tīmekļa vietnē (www.upov.int).

”

8.12.2006

LV EN EN EN

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/85

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 4. decembris)

attiecībā uz Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdzamo pamatnolīgumu par daudzpusējo vides un kodolprogrammu Krievijas Federācijā un tā protokolu par prasībām, tiesvedību un zaudējumu atlīdzināšanu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5219)

(2006/890/Euratom)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 101. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Saskaņā ar Padomes 2000. gada 10. aprīļa lēmumu pieņemtajām direktīvām Komisija piedalījās sarunās ar Krievijas Federāciju par pamatnolīgumu par daudzpusējo vides un kodolprogrammu Krievijas Federācijā un tā protokolu par prasībām, tiesvedību un zaudējumu atlīdzināšanu.

(2)	Pamatnolīgums par daudzpusējo Krievijas federācijas vides programmu kodolenerģijas jomā (MNEPR) un Pamatnolīguma par MNEPR protokols par prasībām, tiesvedību un atlīdzināšanu tika parakstīti Stokholmā 2003. gada 21. maijā.

(3)	Pamatnolīgumu parakstīja Eiropas Kopiena, Eiropas Atomenerģijas kopiena, Norvēģija, Zviedrija Dānija, Somija, Beļģija, Francija, Vācija, Apvienotā Karaliste, Nīderlande un Krievija.

(4)	MNEPR pamatnolīgums nosaka daudzpusēju tiesisko pamatu ar kodolenerģiju saistītiem projektiem, ko veic Rietumu valstis Krievijas ziemeļrietumos, Protokola par prasībām, tiesvedību un atlīdzināšanu mērķis ir regulēt atbildības jautājumus, kas rodas no veiktajām darbībām šajā jomā.

(5)

MNEPR uzdevums ir atbalstīt projektus, kas risina jautājumus saistībā ar radioaktīviem atkritumiem un izmantotu kodoldegvielu, atomzemūdeņu un atomledlaužu ekspluatācijas pārtraukšanu Krievijas Federācijā. Sākotnēji tas attiecās uz ziemeļrietumu reģionu, bet pamatnolīgums nosaka, ka MNEPR var attiekties arī uz projektiem vai jebkura cita veida sadarbību, kas saistīta ar kodolenerģiju, ieskaitot kodoldrošību, ja iesaistītās puses par to vienojas.

(6)

Esošais divpusējais Saprašanās memorands, ko 1995. gadā parakstīja Eiropas Komisija Kopienu vārdā un Krievijas Federācija, kas attiecas uz tehniskās palīdzības programmu īstenošanu kodoldrošības jomā un nosaka atbildību kodolnegadījumu situācijās, nebūs attiecināms uz projektiem saistībā ar Kodoldrošības sadarbības jauno instrumentu.

(7)	Visas ES dalībvalstis, kas parakstījušas pamatnolīgumu, ir nodevušas ratifikācijas dokumentus uzglabātājiem, kā pēdējā to izdarīja Apvienotā Karaliste, kas pamatnolīgumu ratificēja 2006. gada aprīlī.

(8)	Eiropas Atomenerģijas kopiena tagad var parakstīt MNEPR pamatnolīgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ar šo Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā ir noslēgts Pamatnolīgums par daudzpusējo vides un kodolprogrammu Krievijas Federācijā un tā papildu protokols par prasībām, tiesvedību un zaudējumu atlīdzināšanu.

2. Pamatnolīguma un tā papildu protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 4. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas locekle

Benita FERRERO-WALDNER

Framework Agreement on a Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation

The Government of the Kingdom of Belgium, the Government of the Kingdom of Denmark, the Government of the Republic of Finland, the Government of the French Republic, the Government of the Federal Republic of Germany, the Government of the Kingdom of the Netherlands, the Government of the Kingdom of Norway, the Government of the Russian Federation, the Government of the Kingdom of Sweden, the Government of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, the Government of the United States of America, the European Community, and the European Atomic Energy Community (hereinafter referred to as the Parties),

Noting the Joint Convention on the Safety of Spent Fuel Management and on the Safety of Radioactive Waste Management of 5 September 1997 (hereinafter referred to as the Joint Convention);

Noting that the Joint Convention stipulates that spent fuel and radioactive waste within military or defence programmes should be managed in accordance with the objectives stated in that Convention even though they are excluded from it except as provided in Article 3 thereof;

Noting also the Convention on Nuclear Safety of 17 June 1994;

Recalling the importance the Joint Convention attaches to international cooperation in enhancing the safety of spent fuel and radioactive waste management through bilateral and multilateral mechanisms;

Reaffirming the importance the Parties attach to the principles embodied in relevant international conventions on nuclear liability for the provision of international assistance in this field;

Recognising the work of the Contact Expert Group for International Radwaste Projects established under the auspices of the International Atomic Energy Agency to deal with issues regarding international cooperation in radioactive waste management and related issues in the Russian Federation, and its contribution to the development of a comprehensive International Action Plan;

Desiring to facilitate practical cooperation to enhance the safety of spent fuel and radioactive waste management in the Russian Federation, in particular through the implementation of projects in the Russian Federation that may be identified by the Contact Expert Group for International Radwaste Projects;

Recalling the Declaration of Principles by members and observers of the Barents Euro-Arctic Council representing Denmark, Finland, France, Germany, Iceland, Italy, the Netherlands, Norway, Poland, the Russian Federation, Sweden, the United Kingdom and the United States regarding the Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation signed at Bodø (Norway) on 5 March 1999 in which the participants declared their readiness to negotiate a multilateral Framework Agreement covering the necessary conditions for the provision of international assistance in this field,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

Article 1

Multilateral Nuclear Environmental Programmein the Russian Federation (MNEPR)

1. The Parties hereby establish a framework to facilitate cooperation in the area of safety of spent nuclear fuel and radioactive waste management in the Russian Federation. This framework shall be referred to as the ‘Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation’ (MNEPR). The MNEPR shall apply to projects undertaken between contributors and recipients or any other form of cooperation agreed by them. It may also apply to projects or any other form of cooperation in other areas of nuclear activities, including nuclear safety, if so agreed by the Parties concerned.

2. The Parties shall seek to avoid duplication of assistance activities and to ensure that such activities are complementary to activities under other multilateral or bilateral funds, agreements, mechanisms or arrangements.

Article 2

Definitions

For the purposes of this Agreement the following terms shall have the following meanings:

Technical aid (assistance)	:	Any form of gratuitous aid and/or contribution provided under this Agreement or under any Implementing Agreement, or otherwise agreed to by the Russian Party and the Contributing Party or Parties (hereinafter referred to as ‘assistance’);
Contributor	:	Any Party other than the Russian Party or any entity authorised by such Party to provide assistance under the MNEPR;
Recipient	:	The Russian Party or any other Russian entity authorised by the Russian Party to serve as beneficiary of assistance and partner for the realisation of a project under the MNEPR;
Implementing Agreement	:	An agreement between one or more recipients and one or more contributors for the provision of assistance for the realisation of a project under the MNEPR.

Article 3

Modes of cooperation under the MNEPR

1. Assistance under the MNEPR may be provided through:

(a)	Implementing Agreements between one or more recipients and any one of the contributors (Bilateral mode);

(b)	Implementing Agreements between one or more recipients and several contributors whereby a common financing arrangement will not be established (Multilateral simple mode);

(c)	Implementing Agreements between one or more recipients and several contributors whereby a common financing arrangement will be established (Multilateral funding mode); or

(d)	any other mechanism agreed by the recipient(s) and contributor(s) concerned.

2. Except as otherwise provided in this Agreement, the terms and conditions of this Agreement shall apply to all assistance provided under paragraph 1 of this Article. The provisions of this Agreement may also apply to activities undertaken before its entry into force if so agreed by the Parties involved in those activities.

3. The provision of assistance by the contributors under this Agreement shall be subject to the availability of appropriated funds.

Article 4

MNEPR Committee

1. To facilitate cooperation and to exchange information under the MNEPR, the Parties hereby establish the MNEPR Committee. The MNEPR Committee shall be composed of one authorised official/governmental representative of each of the Parties, who shall also serve as a contact point for all questions of relevance to the MNEPR.

2. The MNEPR Committee may:

—	discuss the development and implementation of projects and any other form of cooperation under this Agreement,

—	discuss relevant activities under other bilateral or multilateral agreements or arrangements,

—	coordinate funding for projects under Article 3(1)(c),

—	identify obstacles and problems encountered in the implementation of projects, and make recommendations regarding their resolution,

—	establish working groups as required for the functioning of the MNEPR Committee,

—	discuss and make recommendations on other matters relevant to the operation of MNEPR activities, and

—	invite States, intergovernmental organisations or regional economic integration organisations being subject to public international law to accede in accordance with Article 16.

3. The MNEPR Committee shall adopt its Rules of Procedure.

4. The MNEPR Committee shall elect two co-chairpersons for 12-month periods from among representatives of the Parties, one from among the Contributing Parties and one representing the Russian Party.

5. The MNEPR Committee may decide to admit as observers any interested State, intergovernmental organisation or regional economic integration organisation being subject to public international law not party to this Agreement. Where a coordinator has been designated according to Article 5, that coordinator shall be admitted as an observer to meetings of the MNEPR Committee, where relevant.

6. Decisions and recommendations of the MNEPR Committee shall be made by consensus.

Article 5

Coordinator of multilateral funding under the MNEPR

1. The Contributing Parties to a common financing arrangement, as referred to in Article 3.1(c), may designate a coordinator for such an arrangement.

2. The rights and obligations of the Contributing Parties under this Agreement apply equally to the Coordinator where the coordinator performs activities on behalf of the contributors.

Article 6

Specific undertakings

1. The Parties shall promote activities necessary for the implementation of projects under the MNEPR.

2. The Russian Party shall ensure the prompt issuance of, inter alia, licences, permits, approvals and the prompt customs clearances necessary for the efficient implementation of projects. The Russian Party shall ensure the provision of data and information necessary for the implementation of specific projects within the framework of this Agreement. The Russian Party shall grant access to sites and facilities necessary for the implementation of specific projects within the framework of this Agreement. Should such access be restricted according to the provisions of the legislation of the Russian Federation, mutually acceptable procedures shall be developed in the Implementing Agreements. The Implementing Agreements shall also define the procedures for, and the scope of, the information to be transferred.

3. The provision of assistance shall be complemented by Russian resources. Such resources may be contributed in kind or otherwise for the implementation of projects under the MNEPR.

Article 7

Claims, legal proceedings and indemnification

1. This Agreement is supplemented by a Protocol containing provisions on claims, legal proceedings and indemnification in respect of claims against contributors and their personnel or contractors, subcontractors, consultants, suppliers or subsuppliers of equipment, goods and services at any tier and their personnel, for any loss or damage of whatsoever nature arising from activities undertaken pursuant to this Agreement.

2. The Protocol and its Annex shall not apply to any Party that does not become a party to the Protocol.

3. Any Party that does not become a party to the Protocol may conclude with the Russian Party a separate agreement covering claims, legal proceedings and indemnification in respect of claims for any loss or damage of whatsoever nature arising from activities undertaken pursuant to this Agreement.

Article 8

Use and retransfer of assistance

1. Unless the written consent of the contributor has first been obtained, the recipient shall not transfer title to, or possession of, any assistance provided pursuant to this Agreement to any entity, other than an officer, employee or agent of that contributor or that recipient and shall not permit the use of such assistance for purposes other than those for which it has been furnished.

2. The Russian Party shall take all reasonable measures within its power to ensure the security of, ensure the appropriate use of, and prevent the unauthorised transfer of assistance provided pursuant to this Agreement.

Article 9

Exemption from taxes or similar charges

1. The Russian Party shall exempt assistance provided under this Agreement from customs duties, profits taxes, other taxes and similar charges. The Russian Party shall take all necessary steps to ensure that no local or regional taxes are levied on assistance provided under this Agreement. These steps will include the provision of letters from competent local and/or regional authorities confirming that no taxes will be levied on assistance provided under this Agreement. Such letters of confirmation covering localities and regions where projects under this Agreement will be carried out shall be deposited with at least one of the depositaries before the start of implementation of the projects.

2. The Russian Party shall exempt remuneration to foreign natural persons and to Russian citizens not ordinarily resident in the Russian Federation for work undertaken and services performed by such persons for the implementation of assistance under this Agreement from income tax, social security tax contributions, and similar charges within the territory of the Russian Federation. With regard to remuneration exempted by this paragraph, the Russian Party shall not have any obligations in terms of any charges and payments to the persons indicated in this paragraph, at the expense of the social security system or any other government funds.

3. The Contributing Parties and their personnel, their contractors, subcontractors, suppliers and subsuppliers may import into, and export out of, the Russian Federation equipment, supplies, materials or services required to implement this Agreement. In addition to the provisions regarding assistance, temporary importation and exportation shall not be subject to customs duties, license fees, undue restrictions, taxes or similar charges.

4. In addition to the preceding paragraphs, persons and entities participating in the implementation of the programmes in the framework of this Agreement within the territory of the Russian Federation are entitled to exemption from value added tax and other charges with regard to equipment and goods purchased within the territory of the Russian Federation for the implementation of the projects or the programmes in the framework of this Agreement, as well as works done and services rendered within the territory of the Russian Federation.

5. Imposition of taxation shall be regarded as a valid reason for suspension or termination of an assistance project, or not to initiate an assistance project.

6. The Russian Party shall be responsible for procedures ensuring the implementation of this Article.

Necessary certificates shall be issued by the relevant competent authority.

Article 10

Accounts, audits and examinations

1. Each recipient shall maintain proper accounts of all assistance funding received from contributors, and furnish such accounts, together with full supporting documentation, to the contributor or contributors concerned at regular intervals, as specified in the relevant Implementing Agreement or as otherwise agreed.

2. Upon request, representatives of a contributor shall have the right, within 60 days of making the request, to examine the use of any assistance provided by that contributor in accordance with this Agreement, at sites of their location or use if possible, and shall have the right to audit and examine any and all related records or documentation for a period of seven years after the completion or early termination of the project in question, unless another period is specified in the Implementing Agreement. The practical details of such audits and examinations shall be set out in the Implementing Agreements.

Article 11

Intellectual property

The Parties shall provide in Implementing Agreements, as appropriate, effective protection and allocation of rights to intellectual property transmitted or created under this Agreement.

Article 12

Status of personnel and entry and exit of personnel

1. The Russian Party shall facilitate the entry and exit of employees of the Contributing Parties to this Agreement and their personnel and contractors, subcontractors, consultants, suppliers and subsuppliers and their personnel into and out of the territory of the Russian Federation for the purpose of carrying out activities in accordance with this Agreement.

2. The Russian Party shall accredit military and civilian personnel of the Contributing Parties, including employees of the Commission of the European Communities present in the territory of the Russian Federation in order to carry out activities related to the provision of assistance under this Agreement, as administrative and technical personnel of the respective diplomatic missions, the mission of the Commission of the European Communities and the missions of intergovernmental organisations, in the Russian Federation. After entry into force of this Agreement, the Parties will consult on the number of such personnel covered by this paragraph. The accreditation of such personnel shall have no effect on the number of accredited personnel permitted at Russian diplomatic missions in the Contributing Parties.

3. The Russian Party guarantees that the contractors, subcontractors, consultants, suppliers, subsuppliers and their personnel as referred to in paragraph 1 of this Article may import and re-export out of the territory of the Russian Federation all of their personal household effects as well as foodstuffs for their personal use without being liable to any customs duties, taxes, or similar charges. Duty-free import into and re-export out of the Russian Federation of one motor vehicle per family is allowed, provided that the vehicle is used only within the period of the relevant contract and is re-exported at the end of this period.

Article 13

Settlement of disputes

Any disagreement between two or more Parties concerning the interpretation of this Agreement, or its implementation, shall be resolved through consultations. Consultations shall take place not later than three months after one of the Parties submits such a request in writing to the other Party or Parties.

Article 14

Awarding of contracts

In the event that a Party awards a contract for the acquisition of goods and services, including construction, to implement this Agreement, such contracts shall be awarded in accordance with the laws and regulations of that Party, or such other laws and regulations as that Party may choose. Russian companies can also be used as contractors or subcontractors.

Article 15

Modifications and amendments

1. Any modification or amendment to this Agreement, and any additional protocol to it, may be made by agreement among the Parties to this Agreement.

2. Any modification or amendment made pursuant to this Article shall be subject to ratification, acceptance or approval by all of the Parties. Modifications or amendments shall enter into force for all Parties 30 days following the date of receipt by at least one of the depositaries of the last notification of ratification, acceptance or approval.

Article 16

Accession

1. This Agreement shall be open for accession by any State, intergovernmental organisation or regional economic integration organisation being subject to public international law upon invitation by the MNEPR Committee.

2. This Agreement shall enter into force for the acceding Party 30 days following the date of receipt by at least one of the depositaries of the acceding Party's instrument of accession and the last of the notifications by the Parties expressing concurrence.

Article 17

Depositaries

The Minister of Foreign Affairs of the Russian Federation and the Secretary General of the Organisation for Economic Cooperation and Development are hereby designated as depositaries. The depositaries shall fulfil their duties in accordance with Article 77 of the Vienna Convention on the Law of Treaties of 23 May 1969 and shall consult each other in the fulfilment of their duties.

Article 18

Entry into force, duration, withdrawal and termination

1. This Agreement shall be subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with at least one of the depositaries. It shall enter into force on the 30th day following the date of receipt of such instruments from the Russian Party and from one other signatory, and shall remain in force for a period of five years from that date. For each signatory depositing such an instrument thereafter, this Agreement shall enter into force for it 30 days following the receipt by at least one of the depositaries of such instrument and shall remain in force until the expiration of its original five-year period.

2. This Agreement shall be extended automatically for further periods of five years. Any Party may request at least one of the depositaries at least 90 days before the expiration of the five-year period to convene a meeting of the Parties to consider the termination, modification or amendment of this Agreement

3. Any Party may withdraw from this Agreement upon giving 90 days written notification to at least one of the depositaries. The MNEPR Committee shall immediately be seized of the matter and shall make recommendations to the Parties on the further continuation of the Agreement.

4. The obligations under Articles 8 to 11, Article 12 first and third paragraphs, and Article 13 of this Agreement shall remain in effect regardless of any subsequent transfer of ownership of the object of cooperation, and regardless of any termination of, or withdrawal from, this Agreement, or the expiration of its validity.

5. Notwithstanding any termination of this Agreement, it shall continue to apply to any Implementing Agreement which the Parties to such Implementing Agreement agree to continue, for the duration of such Implementing Agreement.

6. Where a Party withdraws from this Agreement but continues to be a Party to an Implementing Agreement, this Agreement shall continue to apply to such Party with respect to its participation in such Implementing Agreement.

7. This Agreement shall be applied on a provisional basis from the date of its signature.

Done at Stockholm on 21 May 2003 in the English, French and Russian languages, all texts being equally authentic, in two originals of which one shall be deposited in the archives of the Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation and one in the archives of the Organisation for Economic Cooperation and Development. Duly certified copies of this Agreement shall be transmitted to the signatories and acceding Parties. In the event of any dispute or divergence in relation to this Agreement the English text shall prevail for the purposes of interpretation.

PROTOCOL

on Claims, Legal Proceedings and Indemnification to the Framework Agreement on a Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation

The Government of the Kingdom of Belgium, the Government of the Kingdom of Denmark, the Government of the Republic of Finland, the Government of the French Republic, the Government of the Federal Republic of Germany, the Government of the Kingdom of the Netherlands, the Government of the Kingdom of Norway, the Government of the Russian Federation, the Government of the Kingdom of Sweden, the Government of the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland, the European Community, and the European Atomic Energy Community (hereinafter referred to as the Parties),

Reaffirming their commitment to achieving the purposes of the Framework Agreement on a Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation signed on 21 May 2003 (hereinafter referred to as the Agreement),

Convinced of the need to establish provisions ensuring that claims against the Contributing Parties and their personnel or contractors, subcontractors, consultants, suppliers or subsuppliers of equipment, goods or services at any tier and their personnel, for any loss or damage of whatsoever nature arising from activities undertaken pursuant to the Agreement are not brought by the Russian Party and, if brought by a third party, are indemnified by the Russian Party,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

Article 1

1. The definitions contained in Article 2 of the Agreement shall apply to this Protocol as fully and effectively as if they were set forth in full herein.

2. For the purposes of this Protocol, the following terms shall have the following meanings:

nuclear incident

Any occurrence or series of occurrences having the same origin which causes nuclear damage.

nuclear damage

(i)

loss of life, any personal injury or any loss of, or damage to, property which arises out of or results from the radioactive properties or a combination of radioactive properties with toxic, explosive or other hazardous properties of nuclear fuel or radioactive products or waste in, or of nuclear material coming from, originating in, or sent to, a nuclear installation;

(ii)	any other loss or damage so arising or resulting if and to the extent that the law of the competent court so provides; and

(iii)

if the law of the State in which the nuclear installation of the liable operator is situated so provides, loss of life, any personal injury or any loss of, or damage to, property which arises out of or results from other ionising radiation emitted by any other source of radiation inside a nuclear installation.

3. For the purposes of this Protocol, whenever both nuclear damage and damage other than nuclear damage have been caused by a nuclear incident, or jointly by a nuclear incident and one or more other occurrences, such other damage shall, to the extent that it is not reasonably separable from the nuclear damage, be deemed, for the purposes of this Protocol, to be nuclear damage caused by that nuclear incident.

Article 2

1. With the exception of claims for injury or damage against individuals arising from omissions or acts of such individuals done with intent to cause injury or damage, the Russian Party shall bring no claims or legal proceedings of any kind against the contributors and their personnel or contractors, subcontractors, consultants, suppliers or subsuppliers of equipment, goods or services at any tier and their personnel, for any loss or damage of whatsoever nature, including but not limited to personal injury, loss of life, direct, indirect and consequential damage to property owned by the Russian Federation arising from activities undertaken pursuant to the Agreement. This paragraph shall not apply to the enforcement of the express provisions of a contract.

2. With the exception of claims for nuclear damage against individuals arising from omissions or acts of such individuals done with intent to cause damage, the Russian Party shall provide for the adequate legal defence of and indemnify, and shall bring no claims or legal proceedings against the contributors and their personnel, or any contractors, subcontractors, consultants, suppliers, or subsuppliers of equipment, goods or services at any tier and their personnel in connection with third party claims, in any court or forum, arising from activities undertaken pursuant to the Agreement, for nuclear damage occurring within or outside the territory of the Russian Federation, that results from a nuclear incident occurring within the territory of the Russian Federation.

3. Upon request by a Party, the Russian Party or its authorised representative shall issue an indemnity confirmation letter to any contractor, subcontractor, consultant, supplier or subsupplier confirming the provisions of this Protocol. A standard form of such Indemnity Confirmation Letter is enclosed as an integral part of this Protocol.

4. The Parties may consult as appropriate, on claims and proceedings under this Article.

5. Any payments related to the indemnification in paragraph 2 of this Article shall be made promptly and shall be freely transferable to the beneficiary in its national currency.

6. Contributors, contractors, subcontractors, consultants, suppliers or subsuppliers of equipment, goods or services at any tier and their personnel may refer any dispute concerning the implementation of obligations under this Article to arbitration in accordance with UNCITRAL Arbitration Rules, if such dispute has not been resolved amicably within 90 days of its submission to the Russian Party. Any arbitration award shall be final and binding on the parties to the dispute.

7. Nothing in this Article shall be construed as acknowledging the jurisdiction of any court or forum outside the Russian Federation over third party claims to which paragraph 2 of this Article applies, except as provided for in paragraph 6 of this Article and in any other case where the Russian Federation has pledged itself to acknowledge and execute a legal decision on the basis of provisions of international agreements.

8. Nothing in this Article shall be construed as waiving the immunity of the Parties with respect to potential third party claims that may be brought against any of them.

Article 3

1. This Protocol is open for signature by any signatory to the Agreement.

2. This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval by signatories that are Parties to the Agreement. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with at least one of the depositaries of the Agreement.

3. This Protocol shall be open to accession by any Party that has acceded to the Agreement.

4. Accession shall be effected by the deposit of an instrument of accession with at least one of the depositaries of the Agreement.

5. The depositaries of this Protocol shall be the depositaries of the Agreement and shall fulfil their duties in accordance with Article 77 of the Vienna Convention on the Law of Treaties of 23 May 1969 and shall consult each other in the fulfilment of their duties.

Article 4

1. Subject to the entry into force of the Agreement, this Protocol shall enter into force on the 30th day following the date of receipt by at least one of the depositaries of the instruments of ratification, acceptance or approval referred to in Article 3(2) from the Russian Federation and from any other signatory to this Protocol and it shall remain in force for a period of five years from that date. For each signatory ratifying, accepting or approving thereafter, this Protocol shall enter into force for it on the 30th day following the receipt by at least one of the depositaries of the instruments of ratification, acceptance or approval referred to in Article 3(2) and it shall remain in force until the expiration of its original five-year period.

2. For each Party acceding to this Protocol, it shall enter into force for it 30 days following the receipt by at least one of the depositaries of the instrument of accession referred to in Article 3(4) and it shall remain in force until the expiration of the original five-year period mentioned in paragraph 1 of this Article.

3. This Protocol shall be extended automatically for further periods of five years. Any Party may request at least one of the depositaries, at least 90 days before the expiration of the five-year period, to convene a meeting of the Parties to consider the continuation, modification or amendment of this Protocol.

4. Any Party may withdraw from this Protocol upon giving 90 days written notification to at least one of the depositaries. The MNEPR Committee shall immediately be seized of the matter and shall make recommendations to the Parties on the further continuation of this Protocol and the Agreement.

5. The obligations under this Protocol shall remain in effect regardless of any subsequent transfer of ownership of the object of cooperation, and regardless of any termination of, or withdrawal from, this Protocol or the Agreement, or the expiration of their validity.

(a)	Notwithstanding any termination of this Protocol, it shall continue to apply to any Implementing Agreement which the Parties to such Implementing Agreement agree to continue, for the duration of such Implementing Agreement.
(b)	Where a Party withdraws from this Protocol but continues to be a Party to an Implementing Agreement, this Protocol shall continue to apply to such Party with respect to its participation in such Implementing Agreement.

7. Where,

(a)

the Vienna Convention on Civil Liability for Nuclear Damage of 21 May 1963 (hereinafter referred to as the Vienna Convention) and the Joint Protocol relating to the Application of the Vienna Convention and the Paris Convention of 21 September 1988 (hereinafter referred to as the Joint Protocol) have both come into force for the Russian Federation, and

(b)

the Vienna Convention or the Paris Convention on Third Party Liability in the Field of Nuclear Energy of 29 July 1960 and the Joint Protocol have both come into force for any other Party to this Protocol, such other Party may, in its discretion and by notice in writing to the Russian Federation, terminate the application of Article 2(2) of this Protocol as between it and the Russian Federation with respect to any activity undertaken pursuant to the Agreement to which these instruments apply. The Russian Federation and such other Party shall each inform the other in writing of the dates upon which such instruments come into force in their respective territories.

8. This Protocol shall be applied on a provisional basis from the date of its signature.

Done at Stockholm on 21 May 2003 in the English, French and Russian languages, all texts being equally authentic, in two originals of which one shall be deposited in the archives of the Ministry of Foreign Affairs of the Russian Federation and one in the archives of the Organisation for Economic Cooperation and Development. Duly certified copies of this Protocol shall be transmitted to the signatories and acceding Parties. In the event of any dispute or divergence in relation to this Protocol the English text shall prevail for the purposes of interpretation (*1).

(*1) It may be useful to provide that a copy of the letter also be sent to the Government of the country in which the Contractor carries on business.

ANNEX

Model of an INDEMNITY CONFIRMATION LETTER to be provided by the Ministry of the Russian Federation for Atomic Energy to [contractor]

Dear Sirs,

The Government of the Russian Federation and [name of other Party] are Parties to the Framework Agreement on a Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation (hereinafter referred to as the MNEPR Agreement) of 21 May 2003 to facilitate cooperation in the area of safety of spent nuclear fuel and radioactive waste in the Russian Federation. They are also Parties to the Protocol to the MNEPR Agreement on Claims, Legal Proceedings and Indemnification of 21 May 2003 (hereinafter referred to as the Protocol).

The Ministry of the Russian Federation for Atomic Energy, acting on behalf of the Government of the Russian Federation, hereby acknowledges that [contractor] has entered into an [Implementing Agreement/Agreement/Contract] with [recipient] on [date] to provide assistance for the implementation of the MNEPR Project known as [project name]. The persons and entities identified in the attached list are the [contractor’s] personnel, subcontractors, suppliers, subsuppliers and consultants who will be providing equipment, goods or services pursuant to the [Implementing Agreement/Agreement/Contract]. [Contractor] may amend this list, from time to time, upon notification to the Ministry of the Russian Federation for Atomic Energy or its authorised representative for the implementation of the [project name].

The Ministry of the Russian Federation for Atomic Energy, acting on behalf of the Government of the Russian Federation, confirms that in accordance with Articles 2(1) and 2(2) of the Protocol,

with the exception of claims for injury or damage against individuals arising from omissions or acts of such individuals done with intent to cause injury or damage, it will bring no claims or legal proceedings of any kind against [contractor] and its personnel or subcontractors, consultants, suppliers or subsuppliers of equipment, goods or services at any tier and their personnel identified in the attached list as amended from time to time, for any loss or damage of whatsoever nature, including but not limited to personal injury, loss of life, direct, indirect and consequential damage to property owned by the Russian Federation arising from activities undertaken pursuant to the MNEPR Agreement, it being agreed that this paragraph shall not apply to the enforcement of the express provisions of a contract; and

with the exception of claims for nuclear damage against individuals arising from omissions or acts of such individuals done with intent to cause damage, it shall provide for the adequate legal defence of, and indemnify, and shall bring no claims or legal proceedings against [contractor] and its personnel or any subcontractors, consultants, suppliers, or subsuppliers of equipment, goods or services at any tier and their personnel identified in the attached list as amended from time to time, in connection with third-party claims, in any court or forum, arising from activities undertaken pursuant to the MNEPR Agreement, for nuclear damage occurring within or outside the territory of the Russian Federation, that results from a nuclear incident occurring within the territory of the Russian Federation.

The Ministry of the Russian Federation for Atomic Energy, acting on behalf of the Government of the Russian Federation, agrees that any dispute, controversy or claim arising out of or relating to this Indemnity Confirmation Letter, including its existence or validity, shall be referred to and finally resolved by arbitration in accordance with UNCITRAL Arbitration Rules if such dispute has not been resolved amicably within 90 days of its submission to the Government of the Russian Federation for resolution. The appointing authority for the purposes of the UNCITRAL Arbitration Rules shall be the Stockholm Chamber of Commerce. The place of arbitration shall be the Arbitration Institute of the Stockholm Chamber of Commerce, Stockholm, Sweden and Swedish law shall apply. Where the UNCITRAL Arbitration Rules do not provide for a particular situation the arbitration tribunal shall determine the course of action to be followed.

This Indemnity Confirmation Letter shall enter into force upon signature by the Ministry of the Russian Federation for Atomic Energy, acting on behalf of the Government of the Russian Federation, and it shall remain in effect in accordance with the MNEPR Agreement and the Protocol.

…

(Signature)

(Title)

(Authorised representative of the Ministry of the Russian Federation for Atomic Energy)

…

(Date)

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/96

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 4. decembris)

par noteikumiem, kā trešo valstu emitentiem jāizmanto atbilstīgi starptautiski pieņemtiem grāmatvedības standartiem sagatavota informācija

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5804)

(2006/891/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvu 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (1), un jo īpaši 23. panta 4. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (2) nosaka, ka uzņēmējsabiedrībām, kuru darbību reglamentē dalībvalstu tiesību akti un kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū jebkurā dalībvalstī, sākot no 2005. gada 1. janvāra vai turpmāk par katru finanšu gadu jāsagatavo konsolidēti finanšu pārskati atbilstīgi pieņemtajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kurus kopīgi dēvē par starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS).

(2)

Direktīvas 2004/109/EK 4. pants nosaka, ka gadījumā, kad emitentam ir jāsagatavo konsolidētie pārskati, revidētie finanšu pārskati ietver šādus konsolidētos pārskatus, kas sagatavoti saskaņā ar SFPS, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. pantu. Tāpat Direktīvas 2004/109/EK 5. pants par pusgada finanšu pārskatiem nosaka, ka saīsinātais emitenta finanšu pārskats, kas nepieciešams, lai sagatavotu konsolidētos finanšu pārskatus, ir jāsagatavo atbilstīgi šiem standartiem. Šīs prasības attiecas uz visiem emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, neskatoties uz to, vai emitenta juridiskā adrese atrodas Kopienā vai trešā valstī.

(3)

Tomēr Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 1. punkts atļauj izcelsmes dalībvalsts kompetentai iestādei atbrīvot trešās valsts emitentu no dažām direktīvas prasībām, tostarp no 4. un 5. panta prasībām par gada un pusgada finanšu pārskatiem, ar nosacījumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesību aktos ir noteiktas tādas pašas prasības vai ka šāds emitents atbilst tādām trešās valsts tiesību aktu prasībām, ko izcelsmes dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata par līdzvērtīgām. Turklāt Direktīvas 2004/109/EK 23. panta 2. punkts paredz pagaidu atkāpi emitentiem, kuru juridiskā adrese atrodas trešā valstī. Šādi emitenti tiek atbrīvoti no finanšu pārskata sagatavošanas saskaņā ar 4. pantu vai 5. pantu pirms finanšu gada, kas sākas 2007. gada 1. janvārī vai pēc tam, ar nosacījumu, ka šis emitents sagatavo savus finanšu pārskatus saskaņā ar starptautiski pieņemtiem standartiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1606/2002 9. pantā.

(4)

Kopš Regulas (EK) Nr. 1606/2002 pieņemšanas daudzas valstis ir tieši iekļāvušas SFPS valstu grāmatvedības standartos. Tas skaidri liecina, ka viens no šīs regulas mērķiem, proti, veicināt aizvien lielāku grāmatvedības standartu tuvināšanu, lai SFPS tiktu pieņemti starptautiski un faktiski kļūtu par globālu standartu, tiek sasniegts. Tāpēc ir lietderīgi atbrīvot trešo valstu emitentus no prasības sagatavot gada vai pusgada finanšu pārskatus saskaņā ar SFPS, kā prasīts Direktīvas 2004/109/EK 4. un 5. pantā, ja šie pārskati ir sagatavoti saskaņā ar trešās valsts grāmatvedības standartiem un ja saskaņā ar 1. SGS par finanšu pārskatu sniegšanu tajos ir precīzi formulēts un nepārprotams apliecinājums, ka tie atbilst SFPS.

(5)

Ar Komisijas Lēmumu 2001/527/EK (3) izveidotā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteja ieteikumā, kas sniegts 2005. gada jūnijā, pauž uzskatu, ka vispārpieņemtie grāmatvedības principi (Generally Accepted Accounting Principles jeb GAAP), kurus izmanto Kanādā, Japānā un Amerikas Savienotajās Valstīs, kopumā ir līdzvērtīgi SFPS, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1606/2002 3. pantu, ar noteikumu, ka tiek veikti labojumi, tādi kā papildu informācijas nodošana un dažos gadījumos papildu finanšu pārskati.

(6)

Japānas Grāmatvedības standartu padome (JGSP) un Starptautiskā Grāmatvedības standartu padome (SGSP) 2005. gada janvārī paziņoja par vienošanos uzsākt kopīgu projektu, lai mazinātu atšķirības starp SFPS un Japānas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (VGP), un 2005. gada martā uzsāka kopēju darba programmu, lai nodrošinātu Japānas VGP un SFPS konverģenci. Kanādas Grāmatvedības standartu padome 2006. gada janvārī publiski paziņoja par mērķi pāriet uz vispārpieņemtu augstas kvalitātes standartu vienotu kopumu, kas jāievēro valsts uzņēmumiem, un atzina, ka šo mērķi vislabāk var sasniegt, Kanādas grāmatvedības standartus tuvinot SFPS, piecu gadu laikā. Starptautiskā Grāmatvedības standartu padome un ASV Finanšu grāmatvedības standartu padome 2006. gada februārī publicēja saprašanās memorandu, kurā galvenajos vilcienos raksturota darba programma, lai tuvinātu SFPS un ASV vispārpieņemtos grāmatvedības principus, lai izpildītu vienu no ASV Vērtspapīru un biržas uzraudzības komisijas (US Securities and Exchange Commission jeb SEC) prasībām, pirms tā atceļ prasību par saskaņošanu attiecībā uz SEC reģistrētiem ārvalstu emitentiem, kas izmanto SFPS, vēlākais, līdz 2009. gadam.

(7)

Tomēr ir svarīgi, lai tiktu saglabāta uz SFPS pamatprincipiem pamatota finanšu informācijas paziņošana, lai SFPS tiktu īstenoti konsekventi, lai uzņēmumiem un investoriem tiktu nodrošināta attiecīga juridiskā noteiktība un lai tiktu panākta visā pasaulē vienāda attieksme pret ES uzņēmumu sniegtajiem finanšu pārskatiem. Turpmākam līdzvērtīguma novērtējumam ir jābūt pamatotam uz sīki izstrādātu un objektīvu tehnisku analīzi, izvērtējot atšķirības starp SFPS un trešās valsts grāmatvedības standartiem, kā arī uz vispārpieņemto grāmatvedības principu konkrētu īstenošanu salīdzinājumā ar SFPS. Pirms lēmuma pieņemšanas par līdzvērtīguma atzīšanu rūpīgi jānovērtē konverģences procesa virzība.

(8)

Ņemot vērā Kanādas, Japānas un Amerikas Savienoto Valstu grāmatvedības standartu noteicēju pūliņus panākt saskaņu ar SFPS, šo saskaņošanas jeb konverģences periodu ir lietderīgi turpināt, paredzot divu gadu pārejas periodu, kura laikā standartu noteicēji un regulatori veic aktīvu dialogu un pabeidz progresa ziņojumu, lai trešo valstu emitenti varētu sagatavot gada vai pusgada finanšu pārskatus saskaņā ar Kanādas, Japānas vai Amerikas Savienoto Valstu grāmatvedības standartiem.

(9)

Lai gan daudzas valstis SFPS pārņēmušas valsts vispārpieņemtajā grāmatvedības praksē, daļa citu uz SFPS pāriet pakāpeniski. Ņemot vērā iepriekš sacīto, ir lietderīgi ilgākais uz pārejas periodu, proti, diviem gadiem, atļaut šo trešo valstu emitentiem joprojām sagatavot gada un pusgada finanšu pārskatus saskaņā ar attiecīgās valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, kas tiek saskaņoti ar SFPS, ja vien atbildīgā valsts iestāde ir publiski paziņojusi par šādu apņemšanos un izstrādājusi atbilstošu darba programmu. Lai nodrošinātu, ka atkāpes piemēro tikai gadījumos, kad tiek ievēroti šie noteikumi, trešās valsts emitentiem ir jāpieprasa sniegt pierādījumus, kas ir pieņemami kompetentajai iestādei, par to, ka valsts iestāde ir publiski paudusi apņemšanos un izveidojusi darba programmu. Saskaņotības nodrošināšanai Kopienā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejai (EVRK) jākoordinē kompetento iestāžu novērtējums par jautājumu, vai ir izpildīti minētie nosacījumi attiecībā uz individuālas trešās valsts vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem.

(10)

Šo divu gadu periodā Komisijai jāveic ne tikai aktīvs dialogs ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm, bet arī rūpīgi jāseko, kā notiek Kanādas, Japānas, Amerikas Savienoto Valstu, kā arī citu konverģences programmu izstrādājušo trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu saskaņošana ar SFPS, lai nodrošinātu, ka vismaz sešus mēnešus pirms 2009. gada 1. janvāra var pieņemt lēmumu par to līdzvērtīgumu. Turklāt Komisija aktīvi sekos tam, kā virzās attiecīgo trešo valstu iestāžu darbība, kas vērsta uz to, lai Kopienas emitentiem, kuri sāk darbību trešās valsts finanšu tirgos, tiktu atceltas prasības saskaņot finanšu pārskatus, kas sagatavoti atbilstoši SFPS. Papildu pārejas perioda beigās Komisijas pieņemtajam lēmumam jābūt tādam, lai uz Kopienas un trešo valstu emitentiem attiektos vienlīdzīgi nosacījumi.

(11)

Komisijai pastāvīgi jāsniedz informācija Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par veikto darbu, lai atceltu prasību par saskaņošanas pienākumu, un par virzību konverģences panākšanai. Attiecīgi Komisijai līdz 2007. gada 1. aprīlim jāsniedz ziņojums Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par Kanādas, Japānas un Amerikas Savienoto Valstu nacionālo grāmatvedības iestāžu plānotajiem konverģences termiņiem. Turklāt līdz 2008. gada 1. aprīlim un pēc apspriedēm ar EVRK Komisijai jāziņo Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par trešo valstu vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem, kurus emitenti izmanto, uz kuriem neattiecas prasība sagatavot gada un pusgada finanšu pārskatu saskaņā ar SFPS pirms finanšu gada, kas sākas 2009. gada 1. janvārī. Visbeidzot, Komisijai pirms 2008. gada 1. janvāra un pēc konsultācijām ar EVRK jānodrošina, ka ir definēts līdzvērtīguma jēdziens, lai to izmantotu trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu līdzvērtīguma noteikšanai pēc īpaši šim nolūkam izveidota līdzvērtīguma noteikšanas mehānisma.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līdz finanšu gadam, kas sākas 2009. gada 1. janvārī, emitents, kura juridiskā adrese atrodas trešā valstī, drīkst sagatavot gada konsolidēto finanšu pārskatu un pusgada konsolidēto finanšu pārskatu saskaņā ar trešās valsts grāmatvedības standartiem, ja vien tiek ievērots vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)	finanšu pārskatu pielikumā ietverts skaidrs un tiešs paziņojums, ka tie atbilst starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem saskaņā ar 1. SGS par finanšu pārskatu sniegšanu;

b)	finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar attiecīgi Kanādas, Japānas vai Amerikas Savienoto Valstu vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem;

finanšu pārskati ir sagatavoti atbilstoši trešās valsts, kura nav Kanāda, Japāna vai Amerikas Savienotās Valstis, vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem, ievērojot šādus nosacījumus:

i)	trešas valsts iestāde, kura atbild par attiecīgajiem grāmatvedības standartiem, ir publiski paudusi apņemšanos pirms finanšu gada sākuma, uz kuru attiecas finanšu pārskats, standartus saskaņot ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem;

ii)	minētā iestāde ir izstrādājusi darba programmu, kas skaidri apliecina nodomu pakāpeniski nodrošināt konverģenci līdz 2008. gada 31. decembrim, kā arī

iii)	emitents iesniedz pierādījumus, kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem liecina par šā apakšpunkta i) un ii) daļā minēto nosacījumu ievērošanu.

2. pants

1. Komisija līdz 2007. gada 1. aprīlim sniedz pirmo ziņojumu Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam attiecībā uz ASV, Japānas un Kanādas iestāžu, kuras atbild par grāmatvedības standartiem, darba plāniem un grafikiem, lai nodrošinātu šo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu saskaņotību ar SFPS.

2. Komisija pastāvīgi seko darbam, kas paveikts, lai panāktu starptautisko finanšu pārskatu standartu konverģenci ar Kanādas, ASV un Japānas vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un darbam, kas vērsts uz to, lai atceltu saskaņošanas prasības, kuras šajās valstīs piemēro Kopienas emitentiem, un par to regulāri informē Eiropas Vērtspapīru komiteju un Eiropas Parlamentu. Eiropas Vērtspapīru komiteja un Eiropas Parlaments tai īpaši jāinformē gadījumos, ja šī procesa virzība ir neapmierinoša.

3. Komisija arī regulāri informē Eiropas Vērtspapīru komiteju un Eiropas Parlamentu par pārrunu attīstību attiecīgā uz regulējošiem jautājumiem, lai panāktu starptautisko finanšu pārskatu standartu konverģenci ar 1. panta c) apakšpunktā minēto trešo valstu vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un par panākto, lai atceltu prasību par saskaņošanu. Komisijai Eiropas Vērtspapīru komiteja un Eiropas Parlaments īpaši jāinformē gadījumos, ja šī procesa virzība ir neapmierinoša.

4. Līdztekus 2. un 3. punktā noteiktajam Komisija uzsāk un uztur pastāvīgu dialogu ar trešo valstu iestādēm un vēlākais līdz 2008. gada 1. aprīlim Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Vērtspapīru komitejai un Eiropas Parlamentam par panākto konverģences jomā un attiecībā uz visu prasību par saskaņošanu atcelšanu, kuras piemēro emitentiem no Kopienas, saskaņā ar 1. panta b) vai c) apakšpunktā minēto trešo valstu prasībām. Komisija šā ziņojuma sagatavošanu var lūgt vai uzdot to sagatavot citai personai.

5. Vismaz sešus mēnešus pirms 2009. gada 1. janvāra Komisija nodrošina trešo valstu vispārpieņemto grāmatvedības principu līdzvērtīguma noteikšanu saskaņā ar līdzvērtīguma definīciju un līdzvērtīguma piemērošanas mehānismu, kuru tā izveido līdz 2008. gada 1. janvārim saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 27. panta 2. punktā noteikto kārtību. Izpildot šā punkta noteikumus, Komisija vispirms apspriežas ar Eiropas Vērtspapīru regulatoru komiteju par līdzvērtīguma definīciju, līdzvērtīguma piemērošanas mehānismu un par attiecīgā līdzvērtīguma noteikšanu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 4. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Charlie McCREEVY

(1) OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.

(2) OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.

(3) OV L 191, 13.7.2001., 43. lpp.

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/99

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 5. decembris),

ar ko groza Lēmumu 2006/7/EK, 2006/265/EK un 2006/533/EK attiecībā uz šo lēmumu piemērošanas termiņa pagarināšanu

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5860)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/892/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 18. panta 7. punktu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 22. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Pēc putnu gripas epidēmijas uzliesmojuma, ko izraisīja ļoti patogēns vīrusa celms H5N1 un kas 2003. gada decembrī sākās Āzijas dienvidaustrumos, Komisija pieņēma vairākus aizsardzības pasākumus saistībā ar šo slimību. Konkrēti to skaitā bija Komisijas 2006. gada 9. janvāra Lēmums 2006/7/EK par noteiktiem aizsargpasākumiem attiecībā uz putnu spalvu importu no dažām trešām valstīm (3), Komisijas 2006. gada 31. marta Lēmums 2006/265/EK par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar aizdomām par ļoti patogēnu putnu gripu Šveicē (4) un Komisijas 2006. gada 28. jūlija Lēmums 2006/533/EK par dažiem pagaidu aizsardzības pasākumiem saistībā ar ļoti patogēno putnu gripu Horvātijā (5).

(2)

Kopš tika pieņemts Lēmums 2006/7/EK, Komisija pārskata spēkā esošos pastāvīgos Kopienas pasākumus attiecībā uz putnu spalvu ievešanu, īpaši attiecīgos noteikumus par neapstrādātu putnu spalvu ievešanas prasībām, kas paredzētas VIII pielikuma VIII nodaļā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulā (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (6). Tomēr šī likumdošanas procedūra nav pabeigta.

(3)

Lēmums 2006/7/EK, 2006/265/EK un 2006/533/EK ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim. Tomēr trešās valstīs joprojām novērojami putnu gripas vīrusa Āzijas celma izraisīti slimības uzliesmojumi, un nav samazinājušies draudi Kopienai, tāpēc ir lietderīgi pagarināt minēto lēmumu piemērošanas termiņu līdz 2007. gada 30. jūnijam.

(4)

Komisijas Lēmums 2006/115/EK (7) un 2006/135/EK (8) ir atcelts un aizstāts ar Komisijas Lēmumu 2006/563/EK (9) un 2006/415/EK (10). Horvātija un Šveice ir informējusi Komisiju par to, ka patlaban minēto valstu kompetentās iestādes piemēro aizsardzības pasākumus, kas ir līdzvērtīgi tiem pasākumiem, ko piemēroja dalībvalstu kompetentās iestādes, kā paredzēts Lēmumā 2006/563/EK un 2006/415/EK. Tāpēc ir jāatjaunina atsauces Lēmuma 2006/265/EK un 2006/533/EK pielikumos.

(5)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/7/EK, 2006/265/EK un 2006/533/EK.

(6)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/7/EK 4. pantā datumu “2006. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2007. gada 30. jūnijam”.

2. pants

Lēmumu 2006/265/EK groza šādi:

1.	Lēmuma 3. pantā datumu “2006. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2007. gada 30. jūnijam”.

2.	Pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikumu.

3. pants

Lēmumu 2006/533/EK groza šādi:

1.	Lēmuma 5. pantā datumu “2006. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2007. gada 30. jūnijam”.

2.	Pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikumu.

4. pants

Dalībvalstis nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu šo lēmumu, un šos pasākumus publicē. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Markos KYPRIANOU

(1) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(2) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(3) OV L 5, 10.1.2006., 17. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/521/EK (OV L 205, 27.7.2006., 26. lpp.).

(4) OV L 95, 4.4.2006., 9. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/405/EK (OV L 158, 10.6.2006., 14. lpp.).

(5) OV L 212, 2.8.2006., 19. lpp.

(6) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 208/2006 (OV L 36, 8.2.2006., 25. lpp.).

(7) OV L 48, 18.2.2006., 28. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/277/EK (OV L 103, 12.4.2006., 29. lpp.).

(8) OV L 52, 23.2.2006., 41. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/384/EK (OV L 148, 2.6.2006., 53. lpp.).

(9) OV L 222, 15.8.2006., 11. lpp.

(10) OV L 164, 16.6.2006., 51. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/506/EK (OV L 199, 21.7.2006., 36. lpp.).

I PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Šveices teritorijas daļa, kas minēta 1. panta 1. punktā

Valsts ISO kods	Valsts nosaukums	Teritorijas daļa
CH	Šveice	Šveicē: visas Šveices teritorijas daļas, kurās Šveices iestādes oficiāli piemērojušas ierobežojumus, kas līdzvērtīgi Komisijas Lēmumā 2006/415/EK un 2006/563/EK paredzētajiem ierobežojumiem.”

II PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Horvātijas teritorijas daļa, kas minēta 1. pantā

Valsts ISO kods	Valsts nosaukums	Teritorijas daļa
HR	Horvātija	Horvātijā: visas Horvātijas teritorijas daļas, kurās Horvātijas kompetentās iestādes oficiāli piemēro aizsardzības pasākumus, kas līdzvērtīgi Komisijas Lēmumā 2006/563/EK paredzētajiem pasākumiem.”

8.12.2006

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/102

KOMISIJAS LĒMUMS

(2006. gada 5. decembris)

par atsauces atsaukšanu attiecībā uz standartu EN 10080:2005 “Tērauds betona stiegrošanai – Metināmais stiegrojuma tērauds – Vispārīgi” saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/106/EEK

(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5869)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2006/893/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu,

ņemot vērā Būvniecības pastāvīgās komitejas atzinumu,

ņemot vērā pastāvīgās komitejas atzinumu, kas izveidota ar 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvā 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā, un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanas noteikumus (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN) 2005. gada 21. aprīlī noteica standartu EN 10080:2005 “Tērauds betona stiegrošanai – Metināmais stiegrojuma tērauds – Vispārīgi”. Saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 7. panta 3. punktu pirmoreiz atsauce uz šo standartu tika publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2005. gada 14. decembrī (3) un atkārtoti – 2006. gada 8. jūnijā (4).

(2)	Itālija un Komisija iesniedza oficiālus iebildumus attiecībā uz standartu EN 10080:2005.

(3)

Itālijas iesniegtais oficiālais iebildums pamatojas uz to, ka standarts EN 10080:2005 neatbilst Direktīvas 89/106/EEK I pielikumā minētajām pamatprasībām par mehānisko pretestību un stabilitāti, jo tajā nav precīzi izdalīts paredzētais lietojums attiecībā uz stiegrojuma tēraudu, proti, stiegrojuma tērauda īpašu efektivitāti, kas vajadzīga lietošanai seismiskos apgabalos, kas ir svarīgs būvdarbu drošības jautājums, ko regulē Itālijā.

(4)	Komisijas iesniegtais oficiālais iebildums pamatojās uz to, ka standarta EN 10080:2005 ZA pielikumā ir paredzēta norāde par efektivitātes rādītājiem atbilstoši tehniskajām klasēm, tomēr standartā nav noteiktas ne tehniskās klases, ne arī atbilstošie tehniskās efektivitātes rādītāji.

(5)

Ņemot vērā rezultātus, kas gūti, izskatot iebildumus par atsauci uz standartu EN 10080:2005 “Tērauds betona stiegrošanai – Metināmais stiegrojuma tērauds – Vispārīgi”, standarta EN 10080:2005 atsauce ir jāatsauc no saskaņoto standartu saraksta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, lai atbilstība valsts standartiem, kuros transponē saskaņoto standartu EN 10080:2005, neradītu pieņēmumu par tā piemērotību lietošanai un atbilstību attiecīgajiem Direktīvas 89/106/EEK noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atsauci uz standartu EN 10080:2005 “Tērauds betona stiegrošanai – Metināmais stiegrojuma tērauds – Vispārīgi” atsauc no saskaņoto standartu saraksta, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2006. gada 5. decembrī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1) OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2006/190/EK (OV L 66, 8.3.2006., 47. lpp.).

(2) OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.

(3) OV C 319, 14.12.2005., 1. lpp.

(4) OV C 134, 8.6.2006., 1. lpp.

		ISSN 1725-5112
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 343

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	49. gadagājums 2006. gada 8. decembris

Saturs		I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
	*	Padomes Regula (EK) Nr. 1801/2006 (2006. gada 30. novembris), lai noslēgtu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku	1
		Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Mauritānijas Islāma Republiku	4
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1802/2006 (2006. gada 7. decembris), ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem	61
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1803/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2771/1999 un (EK) Nr. 1898/2005 attiecībā uz pārdošanā laista sviesta nodošanu intervences glabāšanai	63
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1804/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko nosaka pārejas posma pasākumus, kas saistībā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos jāpieņem attiecībā uz rezervi, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 46. pantu	64
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1805/2006 (2006. gada 7. decembris), ar kuru attiecībā uz tiamfenikolu, fenvalerātu un meloksikāmu groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2377/90, ar ko nosaka Kopienas procedūru veterināro zāļu maksimāli pieļaujamo atlieku daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes produktos ( 1 )	66
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1806/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1613/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes ražojumu jēdzienu izmantošanai vispārējo atvieglojumu sistēmā, lai ņemtu vērā Laosas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu	69
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1807/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1614/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Kambodžas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu	71
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1808/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1615/2000 par atkāpēm no Regulas (EEK) Nr. 2454/93 attiecībā uz to, kā definēt noteiktas izcelsmes ražojumu jēdzienu izmantošanai vispārējo priekšrocību sistēmā, lai ņemtu vērā Nepālas īpašo stāvokli attiecībā uz dažu tekstilizstrādājumu eksportu uz Kopienu	73
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1809/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko nosaka eksporta kompensācijas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes	75
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1810/2006 (2006. gada 7. decembris), ar ko nosaka maksimālo eksporta kompensāciju baltajam cukuram pastāvīgā konkursā, kuru paredz Regula (EK) Nr. 958/2006	77
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1811/2006 (2006. gada 7. decembris), ar kuru groza kompensācijas likmes, kas piemērojamas dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums	78
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1812/2006 (2006. gada 7. decembris) par iesniegtajiem piedāvājumiem miežu eksportam Regulā (EK) Nr. 935/2006 minētajā konkursā	80
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1813/2006 (2006. gada 7. decembris) par iesniegtajiem piedāvājumiem parasto kviešu eksportam Regulā (EK) Nr. 936/2006 minētajā konkursā	81
	*	Komisijas Direktīva 2006/127/EK (2006. gada 7. decembris), ar ko groza Direktīvu 2003/91/EK, kurā izklāstīti īstenošanas noteikumi, ar ko piemēro 7. pantu Padomes Direktīvā 2002/55/EK attiecībā uz raksturīgajām pazīmēm, kas obligāti jāaptver pārbaudē, un obligātajiem nosacījumiem dažādu dārzeņu sugu šķirņu pārbaudei ( 1 )	82

	II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
	Komisija
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 4. decembris) attiecībā uz Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā noslēdzamo pamatnolīgumu par daudzpusējo vides un kodolprogrammu Krievijas Federācijā un tā protokolu par prasībām, tiesvedību un zaudējumu atlīdzināšanu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5219)	85
	Protocol on Claims, Legal Proceedings and Indemnification to the Framework Agreement on a Multilateral Nuclear Environmental Programme in the Russian Federation	92
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 4. decembris) par noteikumiem, kā trešo valstu emitentiem jāizmanto atbilstīgi starptautiski pieņemtiem grāmatvedības standartiem sagatavota informācija (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5804)	96
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 5. decembris), ar ko groza Lēmumu 2006/7/EK, 2006/265/EK un 2006/533/EK attiecībā uz šo lēmumu piemērošanas termiņa pagarināšanu (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5860) ( 1 )	99
*	Komisijas Lēmums (2006. gada 5. decembris) par atsauces atsaukšanu attiecībā uz standartu EN 10080:2005 Tērauds betona stiegrošanai – Metināmais stiegrojuma tērauds – Vispārīgi saskaņā ar Padomes Direktīvu 89/106/EEK (izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5869) ( 1 )	102

To kuģu skaits, kam atļauts zvejot

Kuģiem zvejai ar makšķerēm – maksa par nozvejoto tonnu

Peldošo āķu jedu zvejas kuģiem – maksa par nozvejoto tonnu

Avansa maksājums EUR par kuģi (gadā)

EUR 2 500 (kuģiem zvejai ar makšķerēm)

EUR 3 500 (peldošo āķu jedu zvejas kuģiem)