ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
49. sējums |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Komisija
7.12.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 342/1 |
KOMISIJAS LĒMUMS
2006. gada 7. novembris
par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu un grozījumiem A pielikumā Lēmumam 2006/679/EK par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu
(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5211)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/860/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 96/48/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (2) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 2. panta c) apakšpunktu un II pielikumu Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu iedala strukturālās vai funkcionālās apakšsistēmās, ieskaitot vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu. |
(2) |
Komisijas Lēmumā 2002/731/EK (3) izklāstīta pirmā savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija (SITS) attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu. |
(3) |
Ar Komisijas Lēmumu 2004/447/EK atjaunināja SITS, kas pievienota pielikumā Komisijas Lēmumam 2002/731/EK. |
(4) |
Šī pirmā SITS jāpārskata, ņemot vērā tehnikas attīstību un SITS īstenošanā gūto pieredzi. |
(5) |
Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 6. panta 1. punktu AEIF kā apvienotā pārstāvju komiteja tika pilnvarota pārskatīt un rediģēt šo pirmo SITS. |
(6) |
Komisijas Lēmumā 2006/679/EK izklāstīta savstarpējas izmantojamības tehniskā specifikācija attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu. |
(7) |
Komisijas Lēmumam 2006/679/EK (4)pievienotās SITS A pielikumā bija ietvertas kļūdainas atsauces, un tādēļ tas jāaizstāj ar šim lēmumam pievienotās SITS A pielikumu. |
(8) |
Komisijas Lēmumam 2006/679/EK pievienotās SITS 7.4.2.3. iedaļa jāatjaunina, lai labāk atspoguļotu īpašo situāciju attiecībā uz lokomotīvēm un vilcieniem, ko izmanto līnijās ar 1520 mm sliežu ceļa platumu, kā atspoguļots šim lēmumam pievienotās SITS 7.5.2.3. iedaļā. |
(9) |
Pārskatītās SITS projektu pārbaudīja ar Direktīvu 96/48/EK izveidotā komiteja. |
(10) |
Ar zināmiem nosacījumiem šī SITS jāpiemēro jaunai vai modernizētai un atjauninātai infrastruktūrai. |
(11) |
Pirmā SITS attiecībā uz vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu stājās spēka 2002. gadā. Spēkā esošo līgumsaistību dēļ uz jaunām vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmām vai savstarpējas izmantojamības komponentiem vai to atjaunināšanu un modernizāciju jāattiecina atbilstības novērtējums saskaņā ar šīs pirmās SITS noteikumiem. Turpmāk pirmā SITS vēl aizvien jāpiemēro attiecībā uz tehnisko apkopi un ar tehnisko apkopi saistītu tādu apakšsistēmas komponentu un savstarpējas izmantojamības komponentu aizstāšanu, kas apstiprināti saskaņā ar pirmo SITS. Tādēļ Lēmuma 2002/731/EK ietekme jāpatur spēkā saistībā ar tehnisko apkopi projektos, kas apstiprināti saskaņā ar minētā lēmuma pielikumā iekļauto SITS, un projektos jaunas līnijas izveidei, kā arī esošās līnijas atjaunināšanai vai modernizācijai, kas šā lēmuma paziņošanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts. |
(12) |
Lai noteiktu atšķirības pirmās SITS un šā lēmuma pielikumā pievienotās jaunās SITS piemērošanas jomā, dalībvalstīm ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu, jāpaziņo visaptverošs to apakšsistēmu un savstarpējas izmantojamības komponentu saraksts, kam vēl arvien piemērojama pirmā SITS. |
(13) |
Ar šo SITS neuzliek par pienākumu izmantot īpašas tehnoloģijas vai tehniskus risinājumus, izņemot gadījumus, kad tas ir pilnīgi nepieciešams Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējai izmantojamībai. |
(14) |
Ar šo SITS uz ierobežotu laika posmu atļauj iekļaut apakšsistēmās savstarpējas izmantojamības komponentus bez sertifikācijas, ja ir ievēroti atsevišķi nosacījumi. |
(15) |
Šīs SITS pašreizējā versijā nav pilnībā apskatītas visas pamatprasības. Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 17. pantu neizskatītie tehniskie aspekti šīs SITS G pielikumā norādīti kā “atklātie punkti”. Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 16. panta 3. punktu dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm to savas valsts tehnisko noteikumu sarakstu, kuri attiecas uz “atklātajiem punktiem”, kā arī atbilstības novērtēšanai izmantoto procedūru. |
(16) |
Saistībā ar šīs SITS 7. nodaļā aprakstītajiem īpašajiem gadījumiem dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm atbilstības novērtēšanai izmantoto procedūru. |
(17) |
SITS norādīti posmi, kas veicami, pakāpeniski pārejot no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs kļuvusi par normu. |
(18) |
Tādā nolūkā katrā dalībvalstī jāizstrādā SITS nacionālais īstenošanas plāns. |
(19) |
Lai veicinātu pāreju uz A klases mērķsistēmu, kas definēta SITS, valstu mērogā jāveic attiecīgi pasākumi, īpašu nozīmi piešķirot valstu B klases vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas mantoto sistēmu ārējiem īpašiem pārraides moduļiem. |
(20) |
Šā lēmuma noteikumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Padomes Direktīvas 96/48/EK 21. pantu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Komisija pieņem savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju (SITS) attiecībā uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu. SITS izklāstīta šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šo SITS piemēro visu veidu jaunam, modernizētam vai atjauninātam ritošajam sastāvam vai līnijām Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā, kas definēta Direktīvas 96/48/EK I pielikumā.
3. pants
1. Attiecībā uz SITS B pielikumā minētajām sistēmām un jautājumiem, kas SITS G pielikumā klasificēti kā “atklātie punkti”, nosacījumi, kas jāievēro savstarpējās izmantojamības verificēšanā Direktīvas 96/48/EK 16. panta 2. punkta nozīmē, ir dalībvalstī piemērojamie tehniskie noteikumi, ar ko atļauj to apakšsistēmu nodošanu ekspluatācijā, uz ko attiecas šis lēmums.
2. Katra dalībvalsts sešos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas pārējām dalībvalstīm un Komisijai dara zināmu:
a) |
panta 1. punktā minēto piemērojamo tehnisko noteikumu sarakstu; |
b) |
atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru, ko izmanto attiecībā uz 1. punktā minēto tehnisko noteikumu piemērošanu; |
c) |
iestādes, kuras ir pilnvarotas veikt šādu atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru. |
4. pants
Attiecībā uz jautājumiem, kas SITS 7. nodaļā klasificēti kā “atklātie punkti”, atbilstības novērtējuma procedūra ir tā, ko piemēro dalībvalstīs. Katra dalībvalsts sešos mēnešos pēc šā lēmuma paziņošanas pārējām dalībvalstīm un Komisijai dara zināmu:
a) |
atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru, ko izmanto attiecībā uz minēto noteikumu piemērošanu; |
b) |
iestādes, kuras ir pilnvarotas veikt šādu atbilstības novērtējuma un pārbaudes procedūru. |
5. pants
Šajā SITS paredzēts pārejas periods, kura laikā atbilstības novērtējumu un savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikāciju var veikt kā daļu no apakšsistēmas. Šajā laikā dalībvalstis paziņo Komisijai, kuri savstarpējas izmantojamības komponenti novērtēti šādā veidā, lai būtu iespējams cieši uzraudzīt savstarpējas izmantojamības komponentu tirgu un īstenot pasākumus tā veicināšanai.
6. pants
Lēmumu 2002/731/EK ar šo atceļ. Tomēr tā noteikumus turpina piemērot saistībā ar tehnisko apkopi projektos, kas apstiprināti saskaņā ar minētā lēmuma pielikumā iekļauto SITS, un projektos jaunas līnijas izveidei, kā arī esošās līnijas atjaunināšanai vai modernizācijai, kas šā lēmuma paziņošanas dienā ir izstrādes beigu posmā vai uz ko attiecas līgums, kurš tiek pildīts.
Dalībvalstis ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kad sāk piemērot šo lēmumu, paziņo Komisijai visaptverošu to apakšsistēmu un savstarpējas izmantojamības komponentu sarakstu, kam turpina piemērot Lēmuma 2002/731/EK noteikumus.
7. pants
Dalībvalstis izstrādā SITS valsts īstenošanas plānu saskaņā ar pielikuma 7. nodaļā noteiktajiem kritērijiem.
Tās nosūta šo īstenošanas plānu pārējām dalībvalstīm un Komisijai ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc dienas, kurā sāk piemērot šo lēmumu.
Pamatojoties uz šiem valstu plāniem, Komisija saskaņā ar pielikuma 7. nodaļā noteiktajiem principiem izstrādā ES ģenerālplānu.
8. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai šīs SITS B pielikumā minēto B klases mantoto sistēmu, kā arī to saskarņu funkcionalitāte tiktu saglabāta tāda, kā noteikts pašlaik, izņemot modifikācijas, kuras varētu uzskatīt par nepieciešamām, lai samazinātu šo sistēmu ar drošību saistītas nepilnības.
Dalībvalstis publisko tādu informāciju par to mantotajām sistēmām, kas vajadzīga tādas aparatūras izstrādei un drošības sertifikācijai, kura nodrošina šīs SITS A pielikumā noteikto A klases iekārtu savstarpēju izmantojamību ar to mantotajām B klases ierīcēm.
9. pants
Komisijas 2006. gada 28. marta Lēmumam 2006/679/EK attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu pievienotās SITS A pielikumu aizstāj ar šim lēmumam pievienotās SITS A pielikumu. Komisijas 2006. gada 28. marta Lēmumam 2006/679/EK pievienotās SITS 7.4.2.3. iedaļu aizstāj ar šim lēmumam pievienotās SITS 7.5.2.3. iedaļu.
10. pants
Šo lēmumu piemēro no tā paziņošanas dienas.
11. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2006. gada 7. novembris
Komisijas vārdā
priekšsēdētāja vietnieks
Jacques BARROT
(1) OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.
(2) OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2004/50/EK (OV L 164, 30.4.2004., 114. lpp.).
(3) OV L 245, 12.9.2002., 37. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Komisijas Lēmumu 2004/447/EK (OV L 193, 1.6.2004., 53. lpp.).
(4) OV L 284, 16.10.2006, 1. 1pp..
PIELIKUMS
1. IEVADS
1.1. Tehniskā darbības joma
Šī SITS attiecas uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu un daļu no tehniskās apkopes apakšsistēmas. Tās iekļautas sarakstā Direktīvas 96/48/EK II pielikuma 1. punktā.
Papildu informācija par vadības iekārtu apakšsistēmu sniegta 2. nodaļā (Apakšsistēmas definīcija un darbības joma).
1.2. Ģeogrāfiskā darbības joma
Šīs SITS ģeogrāfiskā darbības joma ir Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas aprakstīta Direktīvas 96/48/EK I pielikumā.
1.3. Šīs SITS saturs
Saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 5. panta 3. punktu šī SITS:
(a) |
norāda tās paredzamo darbības jomu (direktīvas I pielikumā minētā tīkla vai ritošā sastāva daļa; direktīvas II pielikumā minētā apakšsistēma vai apakšsistēmas daļa) – 2. nodaļa (Apakšsistēmas definīcija un darbības joma); |
(b) |
nosaka pamatprasības attiecīgajai vadības iekārtu apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām – 3. nodaļa (Vadības iekārtu apakšsistēmas pamatprasības); |
(c) |
nosaka funkcionālās un tehniskās specifikācijas, kurām jāatbilst apakšsistēmai un tās saskarnēm ar citām apakšsistēmām. Vajadzības gadījumā šīs specifikācijas var atšķirties atbilstīgi apakšsistēmas izmantojumam, piemēram, atkarībā no sliežu ceļa, mezgla un/vai ritošā sastāva kategorijām, kas paredzētas Direktīvas I pielikumā – 4. nodaļa (Apakšsistēmas raksturojums); |
(d) |
nosaka savstarpējas izmantojamības komponentus un saskarnes, uz ko attiecas Eiropas specifikācijas, tostarp Eiropas standarti, kas vajadzīgi, lai panāktu savstarpējo izmantojamību Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmā – 5. nodaļa (Savstarpējas izmantojamības komponenti); |
(e) |
katrā aplūkojamā gadījumā nosaka atbilstības vai piemērotības lietošanai novērtējuma kārtību. Jo īpaši tas ietver moduļus, kas noteikti Lēmumā 93/465/EEK, vai attiecīgā gadījumā īpašu kārtību, kas jāpielieto, lai novērtētu savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstību vai piemērotību lietošanai un apakšsistēmu “EK” verificēšanu – 6. nodaļa (Komponentu atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtējums un apakšsistēmas verificēšana); |
(f) |
norāda SITS ieviešanas stratēģiju. Jo īpaši jānorāda posmi, kas jāveic, pakāpeniski pārejot no pašreizējā stāvokļa uz galīgo stāvokli, kad atbilstība SITS būs norma – 7. nodaļa (Vadības iekārtu SITS ieviešana); |
(g) |
norāda attiecīgā personāla profesionālo kvalifikāciju, kā arī veselības un drošības prasības darbavietā, kas vajadzīgas attiecīgās apakšsistēmas ekspluatācijai un tehniskai apkopei, kā arī SITS ieviešanai – 4. nodaļa (Apakšsistēmas raksturojums). |
Bez tam katrai SITS var paredzēt īpašus gadījumus; tie norādīti 7. nodaļā (Vadības iekārtu SITS ieviešana).
Visbeidzot, šīs SITS 4. nodaļā (Apakšsistēmas raksturojums) ietverti arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumi darbības jomai, kura norādīta 1.1. iedaļā (Tehniskā darbības joma) un 1.2. iedaļā (Ģeogrāfiskā darbības joma).
2. APAKŠSISTĒMAS DEFINĪCIJA UN DARBĪBAS JOMA
2.1. Vispārīgie noteikumi
Vadības iekārtu apakšsistēma definēta kā funkciju un to īstenošanas kopums, kas nodrošina vilcienu kustības drošību.
Vadības iekārtu apakšsistēmas SITS nosaka pamatprasības tām vadības iekārtu apakšsistēmas daļām, kas saistītas ar savstarpēju izmantojamību, un tādējādi uz tām attiecas EK verifikācijas deklarācija.
Vadības iekārtu apakšsistēmas īpatnības, kas saistītas ar Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējo izmantojamību, nosaka:
1. |
FUNKCIJAS, kas ir būtiskas dzelzceļa satiksmes drošai kontrolei un kas ir būtiskas ekspluatācijai, tai skaitā tās, kas ir vajadzīgas nelabvēlīgā darbības režīmā (1), |
2. |
SASKARNES, |
3. |
DARBĪBAS līmenis, kas vajadzīgs pamatprasību nodrošināšanai. |
Šo funkciju, saskarņu un darbības prasību specifikācijas norādītas 4. nodaļā (Apakšsistēmas raksturojums), kurā ietvertas norādes uz atbilstošiem standartiem.
2.2. Apskats
Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla savstarpējo izmantojamību cita starpā nosaka vadības iekārtu borta iekārtas spēja funkcionēt kopā ar dažādām lauka iekārtām.
Borta iekārtas mobilitātes dēļ vadības iekārtu apakšsistēma sadalāma divās daļās: borta iekārtu komplekss un lauka iekārtu komplekss (sk. D pielikumu).
2.2.1. Savstarpēja izmantojamība
Šī SITS definē funkcijas, saskarnes un darbības prasības, lai sasniegtu tehnisku savstarpēju izmantojamību. Tehniskā savstarpējā izmantojamība ir priekšnoteikums ekspluatācijas savstarpējai izmantojamībai, kurā vilciena vadīšana balstās uz saskaņotu informāciju, kas attēlota kabīnēs un atbilst vienotām ekspluatācijas prasībām, kuras noteiktas Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklam. Šī SITS ietver arī funkcijas, kas vajadzīgas ekspluatācijas savstarpējas izmantojamības sasniegšanai (sk. 4.3.1. iedaļu. Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu).
2.2.2. Vadības iekārtu sistēmu klases
Vadības iekārtu apakšsistēmā noteiktas divas vilcienu aizsardzības, radiosakaru, sakarsušu bukšu atklāšanas ierīču un vilcienu pozicionēšanas sistēmu klases.
A klase. |
Vienota vadības iekārtu sistēma |
B klase. |
Vadības iekārtu sistēmas un lietojumprogrammas, kas funkcionēja pirms Direktīvas 96/48/EK spēkā stāšanās un kas aprakstītas B pielikumā |
Lai panāktu savstarpēju izmantojamību, vilcienu vadības borta iekārtu komplekss nodrošinās:
— |
A klases radiosakaru un datu apmaiņas saskarnes ar infrastruktūru – ekspluatācijas gadījumā ar A klases infrastruktūru, |
— |
B klases radiosakaru un datu apmaiņas saskarnes ar infrastruktūru – ekspluatācijas gadījumā ar B klases infrastruktūru. Signalizācijas datiem tas var tikt panākts, izmantojot īpašo pārraides moduli (STM), kas nodrošina A klases borta iekārtu sistēmas funkcionēšanu līnijās, kuras aprīkotas ar B klases lauka iekārtu sistēmu, izmantojot B klases datus. A klases borta iekārtu sistēmas saskarne ar STM noteikta šajā SITS. |
Dalībvalstis ir atbildīgas par to, lai nodrošinātu, ka B klases sistēmas tiktu uzturētas visā to darbības laikā; jo īpaši jebkuras šo specifikāciju izmaiņas nedrīkst būt par šķērsli savstarpējai izmantojamībai.
2.2.3. Pielietojuma līmeņi (ERTMS/ETCS)
Saskarnes, kas norādītas šajā SITS, nosaka datu pārraides līdzekļus uz vilcieniem un dažreiz no tiem. A klases specifikācijas, kas minētas šajā SITS, nodrošina variantus, no kuriem projektam var izvēlēties prasībām atbilstošus pārraides līdzekļus. Noteikti trīs pielietojuma līmeņi:
1.līmenis. |
Datu pārraidi nodrošina tiešā pārraide ēterā (Eurobalise) un dažos gadījumos pusnepārtraukta pārraide (Euroloop vai papildu radio). Vilcienu atrašanās vietu nosaka ar sliežu ceļos novietoto iekārtu palīdzību, parasti ar sliežu ķēdēm vai ar asu skaitītājiem. Signalizācijas informācija tiek nodota mašīnistam ar iekārtu mašīnista kabīnē un pēc izvēles ar līnijas lauka iekārtu signāliem. |
2.līmenis. |
Datu pārraidi nodrošina nepārtraukta radiopārraide (GSM-R). Dažām funkcijām radiopārraide jāpapildina ar tiešo pārraidi ēterā (Eurobalise). Vilcienu atrašanās vietu nosaka ar sliežu ceļos novietotām iekārtām, parasti ar sliežu ķēdēm vai ar asu skaitītājiem. Signalizācijas informācija tiek nodota mašīnistam ar iekārtu mašīnista kabīnē un pēc izvēles ar līnijas sliežu ceļa signāliem. |
3.līmenis. |
Datu pārraidi nodrošina nepārtraukta radiopārraide (GSM-R). Dažām funkcijām radiopārraide jāpapildina ar tiešo pārraidi ēterā (Eurobalise). Vilcienu atrašanās vietu nosaka ar borta iekārtu, kas pārraida ziņojumus vadības lauka iekārtu kompleksam. Signalizācijas informācija tiek nodota mašīnistam ar iekārtu mašīnista kabīnē. |
Šīs SITS prasības attiecināmas uz visiem pielietojuma līmeņiem. Ieviešana noteikta 7. nodaļā (Vadības iekārtu SITS ieviešana). Vilcienam, kas aprīkots ar A klases borta sistēmu konkrētam pielietojuma līmenim, jānodrošina iespēja to ekspluatēt šajā līmenī un jebkurā zemākā līmenī.
2.2.4. Infrastruktūras tīkla robežas
Blakus atrodošos infrastruktūru vadības lauka iekārtu kompleksa vietējās tehniskās saskarnes nedrīkst ierobežot vilcienu nepārtrauktu kustību, šķērsojot robežas starp tām.
Jebkuram ātrgaitas vai parastajam vilcienam, kas aprīkots ar A klases borta sistēmu pēc atbilstošās SITS, ne uz vienas no abu SITS pamata nedrīkst būt ekspluatācijas ierobežojumu jebkurā Eiropas ātrgaitas vai parastā maršrutā ar infrastruktūru, kas aprīkota ar A klases lauka iekārtu sistēmu pēc atbilstošās SITS, ja šā vilciena ritošā sastāva reģistra un konkrētā maršruta infrastruktūras reģistra ieraksti bijuši savstarpēji pārbaudīti saistībā ar savstarpēju izmantojamību.
3. VADĪBAS IEKĀRTU APAKŠSISTĒMAS PAMATPRASĪBAS
3.1. Vispārīgi noteikumi
Savstarpējās izmantojamības Direktīvas 96/48/EK 4. panta 1. punktā prasīts, lai Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, apakšsistēmas un savstarpējās izmantojamības komponenti, tai skaitā saskarnes, atbilstu pamatprasībām, kas vispārīgi noteiktas direktīvas III pielikumā. Pamatprasības ir:
— |
drošība, |
— |
drošums un darbgatavība, |
— |
veselība, |
— |
vides aizsardzība, |
— |
tehniskā saderība. |
Direktīva pieļauj, ka pamatprasības varētu attiekties uz Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmu pilnībā vai varētu būt īpašas katrai apakšsistēmai un tās savstarpējās izmantojamības komponentiem.
Pamatprasības pēc kārtas uzskaitītas turpmāk. Par prasībām B klases sistēmām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts.
3.2. Vadības iekārtu apakšsistēmas īpašie aspekti
3.2.1. Drošība
Katrā projektā, uz kuru attiecināma šī specifikācija, jāīsteno pasākumi, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka vadības iekārtu apakšsistēmas darbības jomā radušos starpgadījumu bīstamība nepārsniedz attiecīgajam pakalpojumam pieļaujamo riska pakāpi. Lai nodrošinātu, ka risinājumi par drošību neapdraud savstarpējo izmantojamību, jāņem vērā prasības pamatparametram, kas noteiktas 4.2.1. iedaļā (Ar drošību saistītas vadības iekārtu raksturīgas pazīmes, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību).
A klases sistēmai (ERTMS/ETCS) vispārējais mērķis drošības jomā apakšsistēmai sadalāms starp borta iekārtu un lauka iekārtu kompleksu. Detalizētas prasības nosaka pamatparametrs, kas formulēts 4.2.1. iedaļā (Ar drošību saistītas vadības iekārtu raksturīgas pazīmes, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību). Šī drošības prasība jānodrošina kopā ar darbgatavības prasībām, kas formulētas 3.2.2. iedaļā (Drošums un darbgatavība).
B klases sistēmām, ko izmanto Eiropas ātrgaitas dzelzceļu ekspluatācijā, attiecīgās dalībvalsts (uzskaitītas B pielikumā) pienākumos ietilpst:
— |
nodrošināt, lai B klases sistēmas projekts atbilstu valsts drošības mērķiem, |
— |
nodrošināt, lai B klases sistēmas pielietojums atbilstu valsts drošības mērķiem, |
— |
noteikt drošas ekspluatācijas parametrus un B klases sistēmas izmantošanas nosacījumus (ieskaitot, bet neaprobežojoties ar tehnisko apkopi un nelabvēlīgiem darbības režīmiem). |
3.2.2. Drošums un darbgatavība
(a) |
A klases sistēmai vispārējie mērķi drošuma un darbgatavības jomā apakšsistēmā sadalāmi starp borta iekārtu un lauka iekārtu kompleksu. Detalizētas prasības nosaka pamatparametrs, kas definēts 4.2.1. iedaļā (Ar drošību saistītas vadības iekārtu raksturīgas pazīmes, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību). |
(b) |
Tehniskās apkopes organizēšanas kvalitātei visām sistēmām, kas veido vadības iekārtu apakšsistēmu, jānodrošina, lai riska līmenis tiktu kontrolēts komponentu novecošanās vai nolietojuma procesā. Tehniskās apkopes kvalitātei jānodrošina, lai nemazinātos drošība šādu pasākumu veikšanas dēļ. Sk. 4.5. iedaļu (Tehniskās apkopes noteikumi). |
3.2.3. Veselība
Atbilstoši Eiropas normām un valstu normām, kas savietojamas ar Eiropas tiesību aktiem, jāveic drošības pasākumi, lai nodrošinātu, ka vadības iekārtu apakšsistēmu konstrukcijā izmantotie materiāli neapdraudētu veselību personām, kurām tie pieejami.
3.2.4. Vides aizsardzība
Atbilstoši Eiropas normām un valstu normām, kas savietojamas ar Eiropas tiesību aktiem:
— |
vadības iekārtas, ja tās pakļautas pārliekai siltuma vai uguns iedarbībai, nedrīkst pārsniegt videi kaitīgo tvaiku un gāzu izmešu robežkoncentrācijas, |
— |
vadības iekārtas nedrīkst saturēt vielas, kas normālos ekspluatācijas apstākļos pārmērīgi piesārņo vidi, |
— |
uz vadības iekārtām attiecas spēkā esošie Eiropas tiesību akti, kas kontrolē elektromagnētisko traucējumu izdalīšanās un iedarbības robežas dzelzceļa īpašumu tuvumā, |
— |
vadības iekārtām jāatbilst spēkā esošām trokšņa līmeņa normām, |
— |
vadības iekārtas nedrīkst novest pie vibrāciju paaugstināšanās līdz nepieļaujamam līmenim, kas var apdraudēt infrastruktūras viengabalainību (kad infrastruktūra ir pienācīgā tehniskā stāvoklī). |
3.2.5. Tehniskā saderība
Tehniskā saderība ietver funkcijas, saskarnes un darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu savstarpēju izmantojamību.
Prasības tehniskai saderībai sadalāmas šādās trīs kategorijās:
— |
pirmajā kategorijā noteiktas vispārīgās inženiertehniskās prasības savstarpējai izmantojamībai, konkrēti, vides apstākļi, iekšējā elektromagnētiskā savietojamība (EMS) dzelzceļa robežās, un iekārtām. Šīs prasības saderībai noteiktas šajā nodaļā, |
— |
otrajā kategorijā aprakstīts, kā vadības iekārtu apakšsistēma jāpiemēro un kādas funkcijas tai jāpilda, lai panāktu savstarpējo izmantojamību. Šī kategorija formulēta 4. nodaļā, |
— |
trešajā kategorijā aprakstīts, kā vadības iekārtu apakšsistēma jāekspluatē, lai panāktu savstarpējo izmantojamību. Šī kategorija formulēta 4. nodaļā. |
3.2.5.1. Inženiertehniskā savietojamība
3.2.5.1.1. Fiziskie vides apstākļi
Sistēmām, kas atbilst A klases sistēmas prasībām, jāspēj darboties klimatiskos un fiziskos apstākļos, kādi ir ap Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīkla attiecīgo daļu. Par saskarnēm ar ritošo sastāvu sk. 4.3.2.5. iedaļu (Fiziskie vides apstākļi).
Sistēmām, kas atbilst B klases sistēmas prasībām, jāatbilst vismaz fiziskām vides specifikācijām, kas piemērojamas atbilstošajai B klases sistēmai, lai tā varētu funkcionēt klimatiskos un fiziskos apstākļos, kādi ir ap attiecīgajām Eiropas ātrgaitas dzelzceļa līnijām.
3.2.5.1.2. Dzelzceļa iekšējā elektromagnētiskā savietojamība
Pamatparametrs aprakstīts 4.2.12. iedaļā (Elektromagnētiskā savietojamība). Par saskarnēm ar ritošo sastāvu sk. 4.3.2.6. iedaļu (Elektromagnētiskā savietojamība) un par saskarnēm ar enerģijas apgādes sistēmu sk. 4.3.4.1. iedaļu (Elektromagnētiskā savietojamība).
3.2.5.2. Vadības iekārtu savietojamība
Līdz ar A un B pielikumu 4. nodaļā noteiktas prasības vadības iekārtu apakšsistēmas savstarpējai izmantojamībai.
Bez tam šī SITS kopā ar Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas vadības iekārtu SITS, ciktāl tas attiecas uz vadības iekārtu apakšsistēmu, nodrošina tehnisko savstarpējo izmantojamību Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmām, ja tās abas aprīkotas ar A klases sistēmu.
4. APAKŠSISTĒMAS RAKSTUROJUMS
4.1. Ievads
Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēma, uz kuru attiecas Direktīva 96/48/EK un kuras sastāvdaļa ir vadības iekārtu apakšsistēma, ir integrēta sistēma, kuras savietojamība ir jāpārbauda. Šī savietojamība jākontrolē īpaši attiecībā uz apakšsistēmas specifikācijām, tās saskarnēm ar sistēmu, kurā tā integrēta, kā arī ekspluatācijas un tehniskās apkopes noteikumiem.
Ņemot vērā visas attiecīgās pamatprasības, vadības iekārtu apakšsistēmu raksturo šādai pamatparametri:
— |
ar drošību saistītas vadības iekārtu raksturīgas pazīmes, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību (4.2.1. iedaļa), |
— |
borta ETCS funkcionalitāte (4.2.2. iedaļa), |
— |
lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte (4.2.3. iedaļa), |
— |
EIRENE funkcijas (4.2.4. iedaļa), |
— |
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes (4.2.5. iedaļa), |
— |
borta un vadības iekārtu iekšējā saskarne (4.2.6. iedaļa), |
— |
lauka iekārtu un vadības iekārtu iekšējā saskarne (4.2.7. iedaļa), |
— |
šifratslēgu pārvaldība (4.2.8. iedaļa), |
— |
ETCS-ID pārvaldība (4.2.9. iedaļa), |
— |
HABD (sakarsušu bukšu atklāšanas ierīce) (4.2.10. iedaļa), |
— |
savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām (4.2.11. iedaļa), |
— |
elektromagnētiskā savietojamība (4.2.12. iedaļa), |
— |
ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) (4.2.13. iedaļa), |
— |
EIRENE DMI (mašīnista un mašīnas saskarne) (4.2.14. iedaļa), |
— |
saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā (4.2.15. iedaļa), |
— |
vadības iekārtu lauka objektu redzamība (4.2.16. iedaļa). |
Iedaļu
— |
4.2.10. (HABD (sakarsušu bukšu atklāšanas ierīce)), |
— |
4.2.11. (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām), |
— |
4.2.12. (Elektromagnētiskā savietojamība), |
— |
4.2.16. (Vadības iekārtu lauka objektu redzamība) |
prasības jāpiemēro vienmēr neatkarīgi no sistēmas klases.
Visas pārējās 4.2. iedaļas prasības (Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas) vienmēr jāpiemēro tikai A klases sistēmai. Par B klases sistēmu prasībām ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts. B pielikumā apskatītas B klases sistēmas raksturīgās pazīmes un noteiktas atbildīgās dalībvalstis.
Uz STM, kas nodrošina A klases borta sistēmas darbību B klases infrastruktūrā, attiecas B klases prasības.
Lai panāktu savstarpējo izmantojamību, nav jāstandartizē visas vadības iekārtu apakšsistēmas funkcijas. Automātiskas vilcienu aizsardzības un automātiskas vilcienu kontroles funkcionalitāte, kas aplūkota 4. nodaļā, ir:
— |
borta standarta funkcijas, kas nodrošina, ka katrs vilciens prognozējamā veidā reaģēs uz datiem, ko saņem no lauka iekārtām, |
— |
lauka iekārtu standarta funkcijas, kas nodrošina iespēju apstrādāt datus no valstu centralizācijas un signalizācijas sistēmām un pārveidot šos datus par standarta ziņojumiem vilcieniem, |
— |
standarta saskarnes, kas nodrošina sakarus no lauka iekārtas uz vilcienu un no vilciena uz lauka iekārtu. |
Vadības iekārtu funkcijas klasificē pēc kategorijām, kas norāda, piemēram, vai tā ir izvēles vai obligātā funkcija. Kategorijas noteiktas A pielikuma 1. punktā un A pielikuma 32. punktā, bet funkciju klasifikācija uzrādīta to tekstā.
A pielikuma 3. punktā dota A pielikumā minētajās specifikācijās izmantoto ETCS terminu un definīciju vārdnīca.
Attiecībā uz 3. nodaļas pamatprasībām vadības iekārtu apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas ir šādas.
4.2. Apakšsistēmas funkcionālās un tehniskās specifikācijas
4.2.1. Ar drošību saistītas vadības iekārtu raksturīgas pazīmes, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību
Šis pamatparametrs nosaka ERTMS/ETCS drošības prasības borta ierīču kompleksam un drošības prasības lauka iekārtu kompleksam.
Attiecībā uz pamatprasību “drošība” (sk. 3.2.1. iedaļu (Drošība)) šis pamatparametrs nosaka obligātās prasības savstarpējai izmantojamībai:
— |
lai nodrošinātu, ka drošības panākšanai izstrādātie risinājumi neapdraud savstarpēju izmantojamību, jāievēro A pielikuma 47. punkta prasības, |
— |
drošības aspektiem, kas saistīti ar vienu borta ierīču kompleksu, kā arī ar vienu lauka iekārtu kompleksu, drošības prasības 1. vai 2. līmeņa (2) ETCS ir: pieļaujamā atteices intensitāte (THR) – 10-9/stundā (nejaušām atteicēm) atbilstoši drošības integritātes 4. līmenim. Detalizētākas prasības A klases iekārtām noteiktas A pielikuma 27. punktā. Var pieņemt mazāk ierobežojošas drošības prasības THR vērtībām lauka iekārtām ar nosacījumu, ka tiek ievērotas pakalpojuma drošības prasības, |
— |
jāievēro A pielikuma 28. punkta drošuma un darbgatavības prasības. |
4.2.2. Borta ETCS funkcionalitāte
Šis pamatparametrs nosaka borta ETCS funkcionalitāti. Tas ietver visas funkcijas, lai droši vadītu vilcienu. Funkciju izpildei jāatbilst A pielikuma 14. un 49. punktam. Šīs funkcijas ievieš atbilstoši A pielikuma 1., 2., 4., 13., 15., 23., 53. punktam un turpmāk uzskaitītajām tehniskajām specifikācijām:
— |
sakari ar vadības lauka iekārtu kompleksu. Papildu datu pārraides funkcija ETCS 1. līmeņa lietojumprogrammās ir obligāta tikai borta iekārtai gadījumos, kas noteikti 7. nodaļā. Datu radiopārraides funkcionalitāte ETCS ir obligāta tikai ETCS 2. līmeņa vai ETCS 3. līmeņa lietojumprogrammām:
|
— |
sakari ar mašīnistu:
|
— |
sakari ar STM. Sk. A pielikuma 8., 25., 26., 29., 36., 49., 52. punktu. Šajā funkcijā ietilpst:
|
— |
automātiskās vilcienu aizsardzības funkcijas un signalizācijas kabīnē nodrošināšana. Sk. A pielikuma 6., 7., 31., 37. punktu. Šajā funkcijā ietilpst:
|
— |
vilciena pilnīguma (vilciena integritātes) attēlojums – obligāts 3. līmenim, nav vajadzīgs 1. vai 2. līmenim, |
— |
iekārtu darbības uzraudzība un atbalsts nelabvēlīgā darbības režīmā. Šajā funkcijā ietilpst:
|
— |
datu ierakstīšanas atbalsts reglamentācijas nolūkā. Sk. A pielikuma 5., 41., 55. punktu, |
— |
informācijas/rīkojumu nodošana DMI un vajadzības gadījumā vilciena saskarnes vienībai, piemēram, informācija par to, kur aizvērt/atvērt gaisa vārstus, kur nolaist/pacelt pantogrāfu, kur atvērt/aizvērt galveno energopadeves slēdzi, kur pāriet no A vilces sistēmas uz B vilces sistēmu. Sk. A pielikuma 7. punktu. |
4.2.3. Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte
Šis pamatparametrs nosaka lauka iekārtu ETCS funkcionalitāti. Tas ietver visu ETCS funkcionalitāti, lai konkrētam vilcienam nodrošinātu drošu ceļu. Funkciju izpildei jāatbilst A pielikuma 14. punktam. Šīs funkcijas ievieš atbilstoši A pielikuma 1., 2., 4., 13., 15., 23., 31., 37., 53. punktam un turpmāk uzskaitītajām tehniskajām specifikācijām:
— |
sakari ar lauka signalizācijas iekārtām (centralizācijas sistēma, luksofors), |
— |
konkrēta vilciena pozicionēšana Eurobalise koordinācijas sistēmā (2. un 3. līmenis), |
— |
lauka signalizācijas iekārtu informācijas pārveidošana vadības iekārtu borta ierīču kompleksa standarta formātā, |
— |
kustības atļaujas ģenerēšana, ieskaitot ceļa aprakstu un rīkojumus konkrētam vilcienam, |
— |
sakari ar vadības iekārtu borta ierīču kompleksu. Tie ietver:
|
— |
informācijas nodošana centralizācijas sistēmai par ceļa neaizņemtību. Šī funkcija vajadzīga tikai 3. līmenim, |
— |
DMI un vajadzības gadījumā vilciena saskarnes vienībai paredzētās informācijas/rīkojumu ģenerēšana, piemēram, informācija par to, kur aizvērt/atvērt gaisa vārstus, kur nolaist/pacelt pantogrāfu, kur atvērt/aizvērt galveno energopadeves slēdzi, kur pāriet no A vilces sistēmas uz B vilces sistēmu. |
4.2.4. EIRENE funkcijas
Šis pamatparametrs nosaka EIRENE balss sakaru un datu apmaiņas funkcijas:
— |
funkcijas, kas attiecas uz mašīnista izsaukšanu, |
— |
radio ekspluatācijas funkcijas,
|
— |
datu apmaiņa. |
Šīs funkcijas jāievieš atbilstoši tehniskajām specifikācijām, kas norādītas A pielikuma 32., 33. un 48. punktā, un to izpildei jāatbilst A pielikuma 22. punktam.
4.2.5. ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes
Šo saskarņu pilna specifikācija sastāv no divām daļām:
— |
protokolu specifikācija informācijas noraidīšanai no/uz ERTMS funkcijām un sakaru drošuma nodrošināšanai, |
— |
saskarņu specifikācija starp atsevišķām iekārtām. Saskarnes starp iekārtām aplūkotas:
|
Šis pamatparametrs nosaka gaisa spraugu starp lauka iekārtu un borta ierīču vadības iekārtu kompleksu. Tas ietver:
— |
fiziskās, elektriskās un elektromagnētiskās vērtības, kuras jāievēro, lai nodrošinātu drošu funkcionēšanu, |
— |
sakaru protokolu, kas jāpielieto, |
— |
sakaru kanāla pieejamību. |
Piemēro šādas specifikācijas:
— |
radiosakari ar vilcienu: A klases radiosakaru saskarnēm jādarbojas R-GSM diapazonā. Sk. A pielikuma 35. punktu. Protokoliem jāatbilst A pielikuma 10., 18., 19., 39., 40. punktam, |
— |
Eurobalise un Euroloop sakari ar vilcienu: Eurobalise sakaru saskarnēm jāatbilst A pielikuma 9., 43. punktam. Euroloop sakaru saskarnēm jāatbilst A pielikuma 16., 50. punktam. |
4.2.6. Borta un vadības iekārtu iekšējā saskarne
Šis pamatparametrs sastāv no trim daļām.
4.2.6.1. ETCS un STM saskarne
Īpašais pārraides modulis (STM) atļauj borta ETCS darboties uz līnijām, kas aprīkotas ar B klases ATP/ATC sistēmām.
B klases ATP/ATC sistēmu borta ETCS funkcionalitātes un STM saskarne noteikta A pielikuma 4., 8., 15., 25., 26., 49. punktā. A pielikuma 45. punkts nosaka K saskarni, un 46. punkts nosaka G saskarni. K saskarnes ieviešana nav obligāta, bet, ja tas tiek darīts, tad tai jāatbilst A pielikuma 45. punktam. Bez tam, ja K saskarne tiek ieviesta, borta pārraides kanāla funkcionalitātei jāspēj nodrošināt A pielikuma 46. punktā minētās īpašības.
4.2.6.2. GSM-R/ETCS
A klases radio un borta ETCS funkcionalitātes saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 4., 7., 15., 20., 22., 34. punktā.
4.2.6.3. Odometrija
Odometrijas funkcijas un borta ERTMS/ETCS saskarnei jāatbilst A pielikuma 44. punkta prasībām. Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja odometrijas iekārtu piegādā kā atsevišķu savstarpējas izmantojamības komponentu (sk. 5.2.2. iedaļu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).
4.2.7. Lauka iekārtu un vadības iekārtu iekšējā saskarne
Šis pamatparametrs sastāv no sešām daļām.
4.2.7.1. RBC funkcionālā saskarne
Šo saskarni izmanto, lai noteiktu datus, ar kuriem jāapmainās blakus esošiem radio bloku centriem (RBC), lai nodrošinātu vilciena drošu kustību no vienas RBC zonas uz citu. Tā apraksta:
— |
informāciju no “nododošā” RBC “pieņemošajam” RBC, |
— |
informāciju no “pieņemošā” RBC “nododošajam” RBC. |
Šīs prasības noteiktas A pielikuma 12. punktā.
4.2.7.2. RBC tehniskā saskarne
Šī ir divu RBC tehniskā saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 58., 62., 63. punktā.
4.2.7.3. GSM-R/RBC
Šī ir A klases radio sistēmas un lauka iekārtu ETCS funkcionalitātes saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 4., 15., 20., 22., 34. punktā.
4.2.7.4. Eurobalise/LEU
Šī ir Eurobalise un sliežu ceļu elektroniskā bloka (LEU) saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 9. punktā. Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Eurobalise un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (sk. 5.2.2. iedaļu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).
4.2.7.5. Euroloop/LEU
Šī ir Euroloop un LEU saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 16. punktā. Šī saskarne attiecas uz šo pamatparametru tikai tad, ja Euroloop un LEU piegādā kā atsevišķus savstarpējas izmantojamības komponentus (sk. 5.2.2. iedaļu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).
4.2.7.6. Prasības ERTMS lauka iekārtas pirmsmontāžai
Šī ir A klases lauka iekārtas un vadības iekārtu lauka infrastruktūras saskarne. Šīs prasības noteiktas A pielikuma 59. punktā. Šajā punktā aprakstīti līdzekļi A klases lauka iekārtu pirmsmontāžai.
4.2.8. Šifratslēgu pārvaldība
Šis pamatparametrs attiecas uz drošības datu radiopārraidi, kas aizsargāta ar mehānismiem, kuriem nepieciešamas kriptogrāfiskās atslēgas. Infrastruktūras pārvaldītājiem un dzelzceļa uzņēmumiem jānodrošina pārvaldības sistēma, ar ko kontrolē un pārvalda šifratslēgas. Saskarne šifratslēgu pārvaldībai nepieciešama starp
— |
dažādu infrastruktūras pārvaldītāju šifratslēgu pārvaldības sistēmām, |
— |
dzelzceļa uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju šifratslēgu pārvaldības sistēmām, |
— |
šifratslēgu pārvaldības sistēmu un borta un ceļu ETCS aprīkojumu. |
Prasības šifratslēgu pārvaldībai starp šifratslēgu pārvaldības sistēmām savstarpējas izmantojamības reģionos uzrādītas A pielikuma 11. un 56. punktā.
4.2.9. ETCS-ID pārvaldība
Šis pamatparametrs attiecas uz unikālu ETCS identitāti lauka iekārtu un borta ierīču kompleksam. Prasības norādītas A pielikuma 23. punktā. Mainīgo lielumu izvietojums noteikts A pielikuma 53. punktā.
Borta vadības iekārtu piegādātāji ir atbildīgi par unikālas identitātes pārvaldību iedalītā diapazona robežās, kā tas noteikts A pielikuma 53. punktā. Ritošā sastāva turētājiem jānodrošina pārvaldības sistēma, ar ko kontrolē un pārvalda identitāti visā kompleksa kalpošanas laikā.
A pielikuma 53. punktā norādīts identitātes diapazonu sadalījums starp dalībvalstīm. Dalībvalstis ir atbildīgas par šo diapazonu sadalījuma pārvaldību starp līgumslēdzējiem subjektiem savā valstī.
Lauka iekārtu kompleksu līgumslēdzēji subjekti ir atbildīgi par unikālas identitātes pārvaldību tiem iedalītajā diapazonā. Infrastruktūras pārvaldītājam jānodrošina pārvaldības sistēma, ar ko kontrolē un pārvalda identitāti visā kompleksa kalpošanas laikā.
4.2.10. HABD (sakarsušu bukšu atklāšanas ierīce)
Šis pamatparametrs nosaka prasības lauka iekārtām, ko izmanto kontrolei, lai caurbraucošā ritošā sastāva asu gultņu temperatūra nepārsniegtu noteiktu vērtību un lai nodotu šo informāciju kontroles centram. Prasības noteiktas A pielikumā 2. papildinājumā.
Ar borta detektoriem aprīkota ritošā sastāva ekspluatācija ir aprakstīta arī ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.11. iedaļā.
4.2.11. Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām
Šis pamatparametrs nosaka to lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmu raksturīgās pazīmes, kurām jābūt savietojamām ar ritošo sastāvu, kas atbilst attiecīgajai(-ām) ritošā sastāva SITS.
Ritošajam sastāvam jābūt tādām raksturīgajām pazīmēm, kas nepieciešami lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmu darbībai. A pielikuma 1. papildinājumā norādītas prasības, kas attiecas uz vagonu raksturīgajām pazīmēm.
Šīs raksturīgās pazīmes tiks iekļauti ritošā sastāva SITS.
4.2.12. Elektromagnētiskā savietojamība
Šis pamatparametrs ir sadalīts divās daļās.
4.2.12.1. Vadības iekārtu iekšējā elektromagnētiskā savietojamība
Vadības iekārta nedrīkst izraisīt citas vadības iekārtas darbības traucējumus.
4.2.12.2. Ritošā sastāva un vadības lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība
Tā ietver elektromagnētiskās savietojamības (EMS) izstarojumu (caurplūdes un indukcijas vilces strāvas un citas vilciena radītas strāvas, elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, kā arī statiskie lauki) diapazonu, kas jāņem vērā ritošajam sastāvam, lai nodrošinātu vadības lauka iekārtu pienācīgu funkcionēšanu. Tas ietver arī vērtību mērīšanas aprakstu.
Vadības lauka iekārtu raksturīgās pazīmes noteiktas:
— |
A pielikuma A7. punktā (iekārtu vispārējie neaizskaramības raksturlielumi) |
— |
A pielikuma 9. punktā (īpašās prasības Eurobalise sakariem) |
— |
A pielikuma 16. punktā (īpašās prasības Euroloop sakariem) |
Bez tam īpašās prasības vilciena pozicionēšanas sistēmām ir noteiktas 4.2.11. iedaļā, un īpašās prasības HABD noteiktas A pielikuma 2. papildinājumā.
4.2.13. ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)
Šis pamatparametrs apraksta informāciju, ko ETCS borta sistēma nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada borta ERTMS/ETCS. Sk. A pielikuma 51. punktu.
Tas ietver:
— |
ergonomiku (tostarp redzamību), |
— |
ETCS funkcijas, kuras jāattēlo, |
— |
ETCS funkcijas, kuras regulē mašīnists. |
4.2.14. EIRENE DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)
Šis pamatparametrs apraksta informāciju, ko EIRENE borta sistēma nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada EIRENE borta sistēmā. Sk. A pielikuma 32., 33., 51. punktu.
Tas ietver:
— |
ergonomiku (tostarp redzamību), |
— |
EIRENE funkcijas, kuras jāattēlo, |
— |
izejošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem, |
— |
ienākošo informāciju, kas saistīta ar izsaukumiem. |
4.2.15. Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā
Šis pamatparametrs apraksta:
— |
datu apmaiņu starp likumīgo reģistrācijas iekārtu un lejupielādes rīku, |
— |
datu apmaiņas protokolus, |
— |
fizisko saskarni, |
— |
datu ierakstīšanas un datu ierakstu izmantošanas funkcionālās prasības. |
Izmeklēšanas iestādēm katrā dalībvalstī jābūt iespējai piekļūt ierakstītajiem datiem, kas atbilst obligātajām prasībām datu ierakstiem oficiālā un izmeklēšanas veikšanas nolūkā.
Sk. A pielikuma 4., 5., 15., 41., 55. punktu.
4.2.16. Vadības iekārtu lauka objektu redzamība
Šis pamatparametrs apraksta:
— |
atstarojošo zīmju raksturīgās pazīmes, lai nodrošinātu pienācīgu redzamību. Jānodrošina, lai tiktu izpildītas satiksmes nodrošināšanas un vadības prasības, pamatojoties uz prasībām ritekļu priekšējiem lukturiem (sk. ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS), |
— |
savstarpēji izmantojamu robežzīmju raksturīgās pazīmes, sk. A pielikuma 38. punktu. |
4.3. Funkcionālās un tehniskās specifikācijas saskarnēs ar citām apakšsistēmām
4.3.1. Saskarne ar satiksmes nodrošināšanas un vadības apakšsistēmu
4.3.1.1. ERTMS/ETCS un GSM-R ekspluatācijas noteikumi
Uz Eiropas dzelzceļu tīklu attieksies dažas vienotas ekspluatācijas prasības, kuras tiks aprakstītas SITS “Satiksmes nodrošināšana un vadība” (sk. arī vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.4. iedaļu (Ekspluatācijas noteikumi)).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A pielikums.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A pielikums.
4.3.1.2. ETCS mašīnista un mašīnas saskarne
Šī saskarne apraksta informāciju, ko borta ERTMS/ETCS nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada borta ERTMS/ETCS. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.13. iedaļā (ETCS DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A1. pielikums.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A1. pielikums.
4.3.1.3. EIRENE mašīnista un mašīnas saskarne
Šī saskarne apraksta informāciju, ko EIRENE borta sistēma nosūta mašīnistam un ko mašīnists ievada EIRENE borta sistēmā. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.14. iedaļā (EIRENE DMI (mašīnista un mašīnas saskarne)).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmām. Līdzvērtīgas prasības B klases radio sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A2. pielikums.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A2. pielikums.
4.3.1.4. Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā
Šī saskarne attiecas uz funkcionālajām prasībām datu ierakstīšanai un datu ierakstu izmantošanai. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.15. iedaļā (Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmām. Līdzvērtīgas prasības B klases ATP/ATC un radio sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.2.3.5. iedaļa.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.2.3.5. iedaļa.
4.3.1.5. Garantētā vilciena bremzēšana un tās raksturīgās pazīmes
Vadības iekārtu apakšsistēmā prasīta garantētas vilciena bremzēšanas nodrošināšana. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS reglamentēs noteikumus vilciena garantētas bremzēšanas noteikšanai. Ritošā sastāva SITS jānosaka metode vagonu bremzēšanas raksturīgo pazīmju noteikšanai.
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.2.2.6.2. iedaļa.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.2.2.6.2. iedaļa.
4.3.1.6. Borta ETCS funkcionalitātes izolēšana
Šī saskarne attiecas uz ekspluatācijas prasībām borta ETCS funkcionalitātes izolēšanai atteices gadījumā. Vadības iekārtu prasības norādītas 4.2.2. iedaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A1. pielikums.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: A1. pielikums.
4.3.1.7. Svītrots ar nolūku
4.3.1.8. Sakarsušu bukšu atklāšanas ierīces
Šī saskarne attiecas uz ekspluatācijas prasībām sakarsušu bukšu atklāšanas ierīcēm. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.10. iedaļā (HABD (sakarsušu bukšu atklāšanas ierīce)).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: B pielikuma C iedaļa.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: B pielikuma C iedaļa.
4.3.1.9. Mašīnista modrības ierīce
Šī saskarne attiecas uz ekspluatācijas prasībām mašīnista modrības ierīcei.
Uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS paredzētās ziņojuma nosūtīšanas funkcionalitāti attiecas neobligātā EIRENE funkcionalitāte, kā aprakstīts 4.2.4. iedaļā (EIRENE funkcijas).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.3.2.2. iedaļa.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.3.2.2. iedaļa.
4.3.1.10. Smiltnīcas izmantošana
Šī saskarne attiecas uz ekspluatācijas prasībām mašīnistiem, lai smiltis nelabvēlīgi neietekmētu lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmu darbību. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.11. iedaļā.
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: H pielikums.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: B pielikums.
4.3.1.11. Mašīnista ārējais redzeslauks
Šī saskarne attiecas uz mašīnista redzeslauku caur kabīnes vējstiklu. Vadības iekārtu prasības aprakstītas 4.2.16. iedaļā (Vadības iekārtu lauka objektu redzamība).
Parasto dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.3.2.4. iedaļa.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS: 4.3.2.4. iedaļa
4.3.2. Saskarne ar ritošā sastāva apakšsistēmu
Visas norādes uz saskarnēm ar parasto dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS vilces vienībām un vagoniem paliek atklāti punkti. Vilces vienības ir lokomotīves, elektriskie motorvagoni (EMV) un dīzeļmotorvagoni (DMV).
4.3.2.1. Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām
Lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām jābūt raksturīgām pazīmēm, kas nepieciešamas savietojamībai ar ritošo sastāvu, kurš atbilst ritošā sastāva SITS. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.11. iedaļā (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām). Detalizētas atsauces uz attiecīgajām SITS norādītas tabulā turpmāk.
Parametrs |
Vadības iekārtu SITS A pielikuma 1.papildinājums |
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS |
Ritošā sastāva SITS. Kravas vagoni |
Ritošā sastāva SITS. Vilces vienības – lokomotīves, EMV, DMV un vagoni (jāatjaunina pēc SITS izstrādes) |
Attālumi starp asīm |
2.1., iesk. 6. att. |
4.2.7.10.2. |
4.3.2.1. |
|
Riteņa ģeometrija |
2.2., iesk. 7. att. |
4.2.7.10.3. |
5.4.2.3. |
|
Ritekļa masa (minimālā slodze uz asi) |
3.1. |
4.2.3.2. |
4.2.3.2. |
|
No metāla brīvā telpa ap riteņiem |
3.2.(atklāts punkts) |
Vēl nav noteikts |
Vēl nav noteikts |
|
Ritekļa metāla masa |
3.3.(atklāts punkts) |
Vēl nav noteikts |
Vēl nav noteikts |
|
Riteņa materiāls |
3.4. |
4.2.7.10.3. |
5.4.2.3. |
|
Pilnā pretestība starp riteņiem |
3.5. |
4.2.3.3.1. |
4.2.3.3.1. |
|
Ritekļa pilnā pretestība |
3.6. |
4.2.8.3.8. |
Nav |
|
Smiltnīcas izmantošana |
4.1. |
4.2.3.10. |
Nav |
|
Kompozīcijas bremžu kluču izmantošana |
4.2. |
L pielikums |
Atklāts punkts |
|
Atgriezeniskās vilces strāvas harmonikas |
5.1. |
4.2.8.3.4.1. |
Nav |
|
Elektrisko/magnētisko bremžu izmantošana |
5.2. |
TBD |
Nav |
|
Elektriskie, magnētiskie, elektromagnētiskie lauki |
5.3. |
4.3.4.12. |
Nav |
|
4.3.2.2. Ritošā sastāva un vadības lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība
Šī saskarne ir elektromagnētiskās savietojamības (EMS) izstarojumu (caurplūdes un indukcijas vilces strāvas un citas vilciena radītas strāvas, elektromagnētiskā lauka raksturlielumi, kā arī statiskie lauki) diapazons, kas jāņem vērā ritošajam sastāvam, lai nodrošinātu vadības lauka iekārtu pienācīgu funkcionēšanu. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.12.2. iedaļā (Ritošā sastāva un vadības lauka iekārtu elektromagnētiskā savietojamība).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.6.6. iedaļa.
4.3.2.3. Garantētā vilciena bremzēšana un tās raksturīgās pazīmes
Vadības iekārtu apakšsistēmā prasīta garantētas vilciena bremzēšanas nodrošināšana. Ritošā sastāva SITS jānosaka metode vagonu bremzēšanas raksturīgo pazīmju noteikšanai. Satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS reglamentēs noteikumus vilciena garantētas bremzēšanas noteikšanai.
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Nedalāmu vilciena sastāvu garantētās bremzēšanas raksturīgās pazīmes nosaka ražotāji un tās norāda ritošā sastāva reģistrā.
Mainīga sastāva vilcieniem vai atsevišķiem ritekļiem jāpiemēro ritošā sastāva kravas vagonu SITS.
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: 4.2.4.1.2. iedaļa.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.4.1., 4.2.4.4., 4.2.4.7. iedaļa.
4.3.2.4. Vadības iekārtu borta antenu novietojums
Eurobalise un Euroloop antenu novietojumam ritošajā sastāvā jābūt tādam, lai nodrošinātu drošu datu apmaiņu maršruta ģeometrijas galējos punktos, kurus var šķērsot ritošais sastāvs. Jāņem vērā ritošā sastāva kustība un darbība. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.2. iedaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
GSM-R antenas novietojumu uz ritošā sastāva jumta galvenokārt nosaka ar mērījumiem, kas jāveic jebkura tipa riteklim sastāvam, ņemot vērā arī citu (jaunu vai esošo) antenu novietojumu. Pārbaudes apstākļos antenas izejai jāatbilst prasībām, kas aprakstītas 4.2.5. iedaļā (ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes). Pārbaudes apstākļi arī aprakstīti 4.2.5. iedaļā (ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.3.4.8. iedaļa.
4.3.2.5. Fiziskie vides apstākļi
Klimatiskie un fiziskie vides apstākļi, kas sagaidāmi vilcienam, vadības iekārtām jānosaka atsaucē uz infrastruktūras reģistriem līnijām, kurās paredzēts ekspluatēt vilcienu, un atsaucē uz A pielikuma A4. un A5. punktu.
4.3.2.6. Ritošā sastāva un vadības borta iekārtu elektromagnētiskā savietojamība
Lai veicinātu vadības iekārtu universālu izmantošanu borta ierīču kompleksā jaunam ritošajam sastāvam, kas pieņemts ekspluatācijā Eiropas dzelzceļu tīklā, vilcienam paredzamie elektromagnētiskie apstākļi jānosaka atbilstīgi A pielikuma A6. punktam. Eurobalise un Euroloop sakaru sistēmām attiecīgi piemērojami A pielikuma 9. punkta un 16. punkta īpašie noteikumi.
Prasības B klases borta sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.6.6. iedaļa.
4.3.2.7. Borta ETCS funkcionalitātes izolēšana
Šī saskarne attiecas uz borta ETCS funkcionalitātes izolēšanu. Pēc ETCS izolēšanas vilcienam jāspēj kustēties bez ETCS iejaukšanās. Vadības iekārtu prasības iekļautas 4.2.2. iedaļā (Borta ETCS funkcionalitāte).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka atbildīgās dalībvalstis (sk. B pielikumu).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.7.10.1. iedaļa.
4.3.2.8. Datu saskarne
Vilciena un vadības iekārtu borta ierīču kompleksa datu saskarne noteikta A pielikuma 7. punktā.
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas uz 1. līmeņa un 2. līmeņa ETCS.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.7.12., 4.2.8.3.6.9. iedaļa.
Prasības radiosakaru un ritošā sastāva apakšsistēmas saskarnei noteiktas A pielikuma 33. punktā.
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases radiosistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Atbilstošā specifikācija noteikta:
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.7.9. iedaļa.
4.3.2.9. Sakarsušu bukšu atklāšanas ierīces
Šī saskarne attiecas uz tehniskajām prasībām sakarsušu bukšu atklāšanas ierīcēm. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.10. iedaļā (HABD (sakarsušu bukšu atklāšanas ierīce)).
Šī saskarne attiecas uz A klases HABD sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases HABD sistēmām noteiktas attiecīgajā infrastruktūras reģistrā (sk. C pielikumu).
Atbilstošā specifikācija noteikta:
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: 4.2.3.3.2. iedaļa.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.3.3.2. iedaļa.
4.3.2.10. Ritekļu priekšējie lukturi
Šī saskarne attiecas uz tehniskajām prasībām ritekļu priekšējo lukturu krāsainībai un spilgtumam, lai nodrošinātu atstarojošo lauka iekārtu signālu un atstarojošā apģērba pienācīgu redzamību. Vadības iekārtu prasības aprakstītas 4.2.16. iedaļā (Vadības iekārtu lauka objektu redzamība) un 4.7. iedaļā.
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.7.4.1.1. iedaļa.
4.3.2.11. Mašīnista modrības ierīce
Uz satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS paredzēto funkcionalitāti attiecas neobligātā EIRENE funkcionalitāte, kā aprakstīts 4.2.4. iedaļā (EIRENE funkcijas). Šī saskarne ir spēkā, ja infrastruktūras pārvaldītājs ieviesis neobligāto funkcionalitāti.
Detalizēta specifikācija saskarnei starp ritošā sastāva modrības ierīci un GSM-R borta ierīci vēl ir atklāts punkts.
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: pašlaik 4.2.7.9. iedaļā prasības nav noteiktas.
4.3.2.12. Odometrija
Šī ir odometriskās iekārtas un odometrijas funkcionalitātes saskarne, kas vajadzīga borta ETCS funkcijām.
Šī saskarne ar ritošā sastāva SITS attiecas uz pamatparametru, kas aprakstīts 4.2.6.3. iedaļā (Odometrija) tikai tad, ja odometrisko iekārtu piegādā kā atsevišķu savstarpējas izmantojamības komponentu (sk. 5.2.2. iedaļu (Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana)).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases ATP/ATC sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
4.3.2.13. Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā
Šī saskarne attiecas uz tehniskajām prasībām datu ierakstīšanai. Vadības iekārtu pamatparametrs aprakstīts 4.2.15. iedaļā (Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā).
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmu. Prasības B klases borta sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.7.11. iedaļa.
4.3.2.14. Pirmsmontāža uz borta
Šī saskarne attiecas uz A klases iekārtu pirmsmontāžu uz ritošā sastāva, kā aprakstīts A pielikuma 57. punktā.
Šī saskarne attiecas uz A klases sistēmām.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.7.10.1. iedaļa (Vadības iekārtas un signalizācija – vispārēja informācija).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
4.3.2.15. Mašīnista ārējais redzeslauks
Šī saskarne attiecas uz mašīnista redzeslauku caur kabīnes vējstiklu. Vadības iekārtu prasības aprakstītas 4.2.16. iedaļā (Vadības iekārtu lauka objektu redzamība).
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.2.6., 4.2.2.7. iedaļa.
4.3.2.16. Automātiska energopadeves kontrole un īpašas prasības ritošajam sastāvam gariem tuneļiem
Šī saskarne apraksta vadības iekārtu apakšsistēmas funkcionalitāti:
— |
komanda aizvērt vai atvērt gaisa vārstus, kā noteikts ritošā sastāva SITS, |
— |
komanda nolaist un pacelt pantogrāfu, kā noteikts enerģijas apgādes SITS, |
— |
komanda atvērt un aizvērt galveno energopadeves slēdzi, kā noteikts enerģijas apgādes SITS. |
Šī ir ETCS pamatfunkcionalitāte, kas aprakstīta 4.2.2. un 4.2.3. iedaļā.
Ritošā sastāva kravas vagonu SITS: neattiecas.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS: 4.2.7.12., 4.2.8.3.6.7. iedaļa.
4.3.3. Saskarnes ar infrastruktūras apakšsistēmu
4.3.3.1. Vilciena pozicionēšanas sistēmas
Infrastruktūras iekārtām jānodrošina, lai vilciena pozicionēšanas sistēma atbilstu prasībām, kas norādītas 4.2.11. iedaļā (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām) un A pielikuma 1. papildinājumā (3.5. punkts (Pilnā pretestība starp riteņiem)).
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras SITS: 4.2.18. iedaļa.
Parasto dzelzceļu sistēmas infrastruktūras SITS: nākošajā parasto dzelzceļu SITS tiks iekļauta atsauce uz vadības iekārtu un signalizācijas SITS, tādējādi šīs vadības iekārtu un signalizācijas prasības varētu ievērot attiecībā uz infrastruktūru.
4.3.3.2. Lauka vadības iekārtas
Apakšsistēmas lauka pārraides iekārtām (GSM-R, Euroloop, Eurobalise) jābūt novietotām tā, lai nodrošinātu drošu datu apmaiņu ceļa ģeometrijas galējos punktos, ko var šķērsot ritošais sastāvs. Jāņem vērā ritošā sastāva kustība un darbība. Sk. 4.2.5. iedaļu (ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes).
Robežzīmju (sk. 4.2.16. iedaļu) un citu lauka vadības iekārtu (piem., GSM-R antenas, Euroloop, Eurobalise, HABD, gaismas signāli, pārmiju regulēšanas iekārtas,….) izvietojumam jāatbilst prasībām (minimālais infrastruktūras gabarīts), kas noteiktas infrastruktūras SITS.
Šī saskarne saistībā ar datu pārraidi attiecas uz A klases sistēmu. Līdzvērtīgas prasības B klases sistēmām nosaka konkrētā dalībvalsts (sk. B pielikumu).
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras SITS: 4.2.3. iedaļa.
4.3.3.3. Ritošā sastāva izmantoto smilšu kvalitāte
Lai nodrošinātu vilciena pozicionēšanas sistēmu pienācīgu darbību, jāpiegādā noteiktas kvalitātes smiltis, kuras izmanto ritošais sastāvs. Vadības iekārtu un signalizācijas prasības aprakstītas A pielikuma 4.1.4. punktā.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas infrastruktūras SITS: 4.2.25.4. iedaļa.
4.3.3.4. Elektrisko/magnētisko bremžu izmantošana
Lai nodrošinātu lauka vadības iekārtu pienācīgu darbību, magnētisko bremžu un virpuļstrāvas bremžu izmantošana jānorāda infrastruktūras reģistrā, atsaucoties uz A pielikuma 1. papildinājuma 5.2. punktu.
4.3.4. Saskarnes ar enerģijas apgādes apakšsistēmu
4.3.4.1. Elektromagnētiskā savietojamība
Elektromagnētiskie apstākļi, kas paredzami fiksētās iekārtās, jānosaka ar norādi uz A pielikuma A7. punktu.
Eurobalise un Euroloop sakaru sistēmai attiecīgi piemērojami A pielikuma 9. punkta un 16. punkta īpašie noteikumi.
Par vilciena pozicionēšanas sistēmām sk. A pielikuma 1. papildinājumu.
Par HABD sk. A pielikuma 2. papildinājumu.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes SITS: 4.2.6. punkts.
4.3.4.2. Automātiska energopadeves kontrole
Vadības iekārtu apakšsistēmas darbība saistībā ar fāzu atdalīšanu un energopadeves sistēmas atdalīšanu, pamatojoties uz enerģijas apgādes apakšsistēmas informāciju, aprakstīta 4.2.2. un 4.2.3. iedaļā.
Ātrgaitas dzelzceļu sistēmas enerģijas apgādes SITS: 4.2.21., 4.2.22., 4.2.2. punkts.
4.4. Ekspluatācijas noteikumi
Vadības iekārtu apakšsistēmas (ERTMS/ETCS un GSM-R) īpašie ekspluatācijas noteikumi izklāstīti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.
4.5. Tehniskās apkopes noteikumi
Apakšsistēmas, uz ko attiecas šī SITS, tehniskās apkopes noteikumiem jānodrošina 4. nodaļā minēto pamatparametru vērtību uzturēšana vajadzīgajās robežās visā kompleksa kalpošanas laikā. Tomēr profilaktiskas vai koriģējošas tehniskās apkopes laikā apakšsistēma var kļūt nespējīga sasniegt vērtības, kas minētas pamatparametros; tehniskās apkopes noteikumiem jānodrošina, lai šo pasākumu veikšanas laikā netiktu ierobežota drošība.
Lai sasniegtu tādus rezultātus, jāievēro sekojošais.
4.5.1. Iekārtas ražotāja atbildība
Apakšsistēmā iekļautās iekārtas ražotājam jānosaka:
— |
visas tehniskās apkopes prasības un procedūras (tostarp normālas funkcionēšanas uzraudzība, diagnostikas un testēšanas metodes un līdzekļi), kas nepieciešamas šīs SITS obligātajās prasībās minēto pamatparametru un vērtību sasniegšanai visā iekārtas kalpošanas laikā (transportēšana un uzglabāšana pirms uzstādīšanas, normāla ekspluatācija, atteices, remonta pasākumi, verificēšana un tehniskā apkope, izņemšana no ekspluatācijas u.t.t.), |
— |
visi riski veselībai un drošībai, kādi varētu būt sabiedrībai un apkalpojošajam personālam, |
— |
visi pirmās tekošās apkopes noteikumi (t.i., nomaināmo līniju mezglu (LRU) noteikšana, pieņemamu savietojamu aparātu un programmatūras versiju noteikšana, atteikušu LRU aizvietošana un, piemēram, LRU uzglabāšanas un atteikušu LRU remonta noteikumi), |
— |
tehniskie noteikumi vilciena vadīšanai ar atteikušām iekārtām līdz uzdevuma izpildei vai līdz darbnīcai (nelabvēlīgs darbības režīms no tehniskā viedokļa, piemēram, funkciju daļēja vai pilnīga atslēgšanās, citu funkciju bloķēšana u.t.t.), |
— |
verificēšanas, kas jāveic gadījumos, kad iekārta pakļauta ārkārtīgam spriegumam (piemēram, vides apstākļu pārsniegšana vai pārmērīgas slodzes). |
4.5.2. Līgumslēdzēju subjektu atbildība
Līgumslēdzējiem subjektiem:
— |
jānodrošina, lai visiem komponentiem šīs SITS ietvaros (neatkarīgi no tā, vai tie ir savstarpējas izmantojamības komponenti vai nav), būtu noteiktas tehniskās apkopes prasības, kā aprakstīts 4.5.1. iedaļā (Iekārtas ražotāja atbildība), |
— |
jānosaka nepieciešamie tehniskās apkopes noteikumi attiecībā uz visiem komponentiem šīs SITS darbības jomā, ņemot vērā riskus, kas rodas dažādu iekārtu mijiedarbības rezultātā apakšsistēmā un saskarnēs ar citām apakšsistēmām. |
4.5.3. Infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildība
Infrastruktūras pārvaldītājam vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, kas atbildīgs par borta ierīču vai lauka iekārtu kompleksa ekspluatāciju:
— |
jānosaka tehniskās apkopes plāns, kā norādīts 4.5.4. iedaļā (Tehniskās apkopes plāns). |
4.5.4. Tehniskās apkopes plāns
Tehniskās apkopes plānam jābalstās uz noteikumiem, kas minēti 4.5.1. iedaļā (Iekārtas ražotāja atbildība), 4.5.2. iedaļā (Līgumslēdzēju subjektu atbildība) un 4.5.3. iedaļā (Infrastruktūras pārvaldītāja vai dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildība), un jāiekļauj vismaz:
— |
iekārtu izmantošanas nosacījumi atbilstoši prasībām, ko noteikuši ražotāji, |
— |
tehniskās apkopes programmu specifikācija (piem., profilaktiskās un koriģējošās tehniskās apkopes kategoriju noteikšana, maksimālais laika posms starp profilaktiskām apkopēm un atbilstoši piesardzības pasākumi, kas jāveic apakšsistēmas un tehniskās apkopes personāla drošībai, ievērojot tehniskās apkopes pasākumu ietekmi uz vadības iekārtu apakšsistēmas ekspluatāciju), |
— |
prasības rezerves daļu uzglabāšanai, |
— |
pirmās tekošās apkopes noteikšana, |
— |
noteikumi rīcībai ar atteikušām iekārtām, |
— |
prasības attiecībā uz minimālo profesionālo kompetenci tehniskās apkopes personālam ar norādi uz risku veselībai un drošībai, |
— |
prasības saistībā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, |
— |
atbildības un pilnvaru noteikšana tehniskās apkopes personālam (piem., piekļuve iekārtām, sistēmas darbības ierobežojumu un/vai pārtraukumu pārvaldība, LRU aizstāšana, atteikušu LRU remonts, sistēmas normālas darbības atjaunošana), |
— |
ETCS identitāšu pārvaldības procedūras. Sk. 4.2.9. iedaļu (ETCS-ID pārvaldība), |
— |
metodes iekārtas ražotāja informēšanai par drošībai kritiskiem defektiem un sistēmas atteices biežumu. |
4.6. Profesionālā kompetence
Profesionālā kompetence, kas vajadzīga vadības iekārtu apakšsistēmas ekspluatācijai, aplūkota satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.
Prasībām attiecībā uz profesionālo kompetenci, kas vajadzīga vadības iekārtu apakšsistēmas tehniskajai apkopei, jābūt norādītām tehniskās apkopes plānā (sk. 4.5.4. iedaļu (Tehniskās apkopes plāns)).
4.7. Veselības un drošības nosacījumi
Papildus prasībām, kas norādītas tehniskās apkopes plānos, sk. 4.5. iedaļu (Tehniskās apkopes noteikumi), jābūt veiktiem piesardzības pasākumiem, lai nodrošinātu veselību un drošību tehniskās apkopes un ekspluatācijas personālam atbilstoši Eiropas normām un valstu normām, kuras atbilst Eiropas tiesību aktiem.
Personālam, kas nodarbojas ar vadības iekārtu un signalizācijas lauka iekārtu tehnisko apkopi, strādājot uz sliežu ceļa vai tā tuvumā, jāvalkā atstarojošs apģērbs, kuram ir “EC” zīme (un kas tādējādi atbilst noteikumiem Padomes 1989. gada 21. decembra Direktīvā 89/686/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem).
4.8. Infrastruktūras un ritošā sastāva reģistri
Vadības iekārtu apakšsistēma uzskatāma par diviem kompleksiem:
— |
borta ierīču komplekss, |
— |
lauka iekārtu komplekss. |
Prasības infrastruktūras un ritošā sastāva reģistra saturam attiecībā uz vadības iekārtu kompleksiem norādītas C pielikumā (Līnijas un vilciena specifiskās raksturīgās pazīmes).
5. SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTI
5.1. Definīcijas
Atbilstīgi Direktīvas 96/48/EK 2. panta d) apakšpunktam:
Savstarpējas izmantojamības komponenti ir “tā aprīkojuma visi komponenti, komponentu grupas, mezgli vai veseli komplekti, kas iekļauts vai kuru paredzēts iekļaut apakšsistēmā un no kura tieši vai netieši ir atkarīga Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpējā izmantojamība”. Jēdziens “komponents” aptver gan materiālas, gan nemateriālas lietas, piemēram, programmatūru.
5.2. Savstarpējas izmantojamības komponentu uzskaitījums
5.2..1. Savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti
Vadības iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponenti uzskaitīti:
— |
5.1.a tabulā borta ierīču kompleksam, |
— |
5.2.a tabulā lauka iekārtu kompleksam. |
Savstarpējas izmantojamības komponents “drošības platforma” noteikts kā struktūras elements (tipveida izstrādājums, kas nav atkarīgs no lietojuma), kuru veido aparatūra un bāzes programmatūra (programmaparatūra un/vai operētājsistēma un/vai atbalsta rīki), ko var izmantot komplicētāku sistēmu izveidei (tipveida lietojumprogrammas, t.i., lietojumprogrammu klases).
5.2..2. Savstarpējas izmantojamības komponentu grupēšana
Vadības iekārtu savstarpējas izmantojamības pamatkomponentus, kas noteikti 5.1.a un 5.2.a tabulā, var apvienot, izveidojot lielāku bloku. Tad grupu nosaka savstarpējas izmantojamības integrēto komponentu funkcijas un pārējās saskarnes ārpus grupas. Ja grupa izveidota tādā veidā, tad tā uzskatāma par savstarpējas izmantojamības komponentu.
— |
5.1.b tabulā uzskaitītas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas borta ierīču kompleksam, |
— |
5.2.b tabulā uzskaitītas savstarpējas izmantojamības komponentu grupas lauka iekārtu kompleksam. |
Gadījumos, kad obligātās specifikācijas, kas norādītas šajā SITS, saskarnes atbalstam nav pieejamas, atbilstības deklarācija var būt iespējama, grupējot savstarpējas izmantojamības komponentus.
5.3. Komponentu darbība un specifikācijas
Katram savstarpējas izmantojamības pamatkomponentam vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupai 5. nodaļas tabulās apraksta:
— |
tabulas 3. ailē funkcijas un saskarnes. Jāievēro, ka dažiem savstarpējas izmantojamības komponentiem ir funkcijas un/vai saskarnes, kuras nav obligātas, |
— |
tabulas 4. ailē obligātās prasības katras funkcijas vai saskarnes atbilstības novērtēšanai, attiecīgi norādot uz 4. nodaļas atbilstošo iedaļu, |
— |
tabulas 5. ailē moduļi, kuri jāpielieto atbilstības novērtēšanai un kuri aprakstīti šīs SITS 6. nodaļā. |
Jāievēro, ka 4.5.1. iedaļas (Iekārtas ražotāja atbildība) prasības attiecas uz katru savstarpējas izmantojamības pamatkomponentu vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupu.
5.1.a tabula.
Vadības iekārtu borta ierīču kompleksa savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
|
Nr. |
Savstarpējas izmantojamības komponents |
Raksturīgās pazīmes |
Īpašās prasības, kas jānovērtē ar norādi uz 4. nodaļu |
Modulis |
|
1 |
Borta ERTMS/ETCS |
Drošība |
4.2.1. |
|
|
Borta ETCS funkcionalitāte |
4.2.2. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|||
izņemot:
|
|
||||
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5. |
||||
RBC (2. un 3. līmenis) |
|
||||
Papildu radio (nav obligāts 1. līmenim) |
|
||||
Eurobalise gaisa sprauga |
|
||||
Euroloop gaisa sprauga (nav obligāta 1. līmenim) |
|
||||
Saskarnes |
|
||||
STM (K saskarnes ieviešana nav obligāta) |
4.2.6.1. |
||||
Borta ERTMS GSM-R |
4.2.6.2. |
||||
Odometrija |
4.2.6.3. |
||||
Šifratslēgu pārvaldības sistēma |
4.2.8. |
||||
ETCS ID pārvaldība |
4.2.9. |
||||
ETCS mašīnista un mašīnas saskarne |
4.2.13. |
||||
Šifratslēgu pārvaldība |
4.3.1.7. |
||||
Fiziskie vides apstākļi |
4.3.2.5. |
||||
EMS |
4.3.2.6. |
||||
Datu saskarne |
4.3.2.8. |
||||
Iekārta drošības informācijas ierakstīšanai |
Nav |
||||
2 |
Borta drošības platforma |
Drošība |
4.2.1 |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|
3 |
Iekārta drošības informācijas ierakstīšanai |
Borta ETCS funkcionalitāte |
4.2.2. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|
Tikai datu ierakstīšana reglamentācijas nolūkā |
|
||||
Saskarnes |
|
||||
JRU lejupielādes rīks |
4.2.15. |
||||
Borta ERTMS/ETCS |
Nav |
||||
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
||||
EMS |
4.3.2.6. |
||||
4 |
Odometrija |
Drošība |
4.2.1. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|
|
|
Borta ETCS funkcionalitāte |
4.2.2. |
||
|
|
Tikai odometrija |
|
||
|
|
Saskarnes |
|
|
|
|
|
Borta ERTMS ETCS |
4.2.6.3. |
|
|
|
|
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|
|
|
|
EMS |
4.3.2.6. |
|
|
5 |
Ārējais STM |
Funkcijas un drošība |
Nav |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|
|
|
Atbilstoši valstu specifikācijām |
|
||
|
|
Saskarnes |
|
||
|
|
Borta ERTMS ETCS |
4.2.6.1. |
|
|
|
|
B klases ATP/ATC sistēmas gaisa sprauga |
Nav |
|
|
|
|
Atbilstoši valstu specifikācijām |
|
|
|
|
|
Vides apstākļi |
Nav |
|
|
|
|
Atbilstoši valstu specifikācijām |
|
|
|
|
|
EMS |
Nav |
|
|
|
|
Atbilstoši valstu specifikācijām |
|
|
|
6 |
Borta ERTMS/GSM-R |
EIRENE funkcijas |
4.2.4. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|
Datu apmaiņa tikai 2. vai 3. līmenī, vai 1. līmenī ar papildu radio |
|
||||
Saskarnes |
|
||||
Borta ERTMS ETCS |
|
||||
Tikai 2. vai 3. līmenī, vai 1. līmenī ar papildu radio |
4.2.6.2. |
||||
GSM-R |
4.2.5. |
||||
EIRENE mašīnista un mašīnas saskarne |
4.2.14. |
||||
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
||||
EMS |
4.3.2.6. |
5.1.b tabula.
Vadības iekārtu borta ierīču kompleksa savstarpējas izmantojamības komponentu grupas
Šī tabula ir piemērs, lai parādītu struktūru. Var piedāvāt citas grupas.
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
Nr. |
Savstarpējas izmantojamības komponents |
Raksturīgās pazīmes |
Īpašās prasības, kas jānovērtē ar norādi uz 4. nodaļu |
Modulis |
1 |
Borta drošības platforma Borta ERTMS ETCS Iekārta drošības informācijas ierakstīšanai Odometrija |
Drošība |
4.2.1. |
|
Borta ETCS funkcionalitāte |
4.2.2. |
|||
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
||
RBC (2. un 3. līmenis) |
|
|||
Papildu radio (nav obligāts 1. līmenim) |
|
|||
Eurobalise gaisa sprauga |
|
|||
Euroloop gaisa sprauga (nav obligāta 1. līmenim) |
|
|||
Saskarnes |
|
|||
STM (K saskarnes ieviešana nav obligāta) |
4.2.6.1. |
|||
Borta ERTMS GSM-R |
4.2.6.2. |
|||
Šifratslēgu pārvaldības sistēma |
4.2.8. |
|||
|
|
ETCS ID pārvaldība |
4.2.9. |
|
ETCS mašīnista un mašīnas saskarne |
4.2.13. |
|||
Fiziskie vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|||
EMS |
4.3.2.6. |
|||
JRU lejupielādes rīks |
4.2.15. |
|||
Datu saskarne |
4.3.2.8. |
5.2.a tabula.
Vadības lauka iekārtu kompleksa savstarpējas izmantojamības pamatkomponenti
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
Nr. |
Savstarpējas izmantojamības komponents |
Raksturīgās pazīmes |
Īpašās prasības, kas jānovērtē ar norādi uz 4. nodaļu |
Modulis |
1 |
RBC |
Drošība |
4.2.1. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte |
4.2.3. |
|||
Izņemot sakarus ar Eurobalise, papildu radio un Euroloop palīdzību |
|
|||
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5. |
|||
Tikai radiosakari ar vilcienu |
|
|||
Saskarnes |
|
|||
Blakus esošie RBS |
4.2.7.1., 4.2.7.2. |
|||
Lauka iekārtu ERTMS GSM-R |
4.2.7.3. |
|||
Šifratslēgu pārvaldības sistēma |
4.2.8. |
|||
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9. |
|||
Centralizācijas sistēma |
Nav |
|||
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|||
EMS |
4.3.4.1., 4.3.2.2. |
|||
2 |
Papildu radio mezgls |
Drošība |
4.2.1. |
|
|
|
Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte |
4.2.3. |
|
|
|
Izņemot sakarus ar Eurobalise, Euroloop un 2./3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību |
|
|
|
|
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|
|
Tikai radiosakari ar vilcienu |
||
|
|
Saskarnes |
||
|
|
Lauka iekārtu ERTMS GSM-R |
4.2.7.3. |
|
|
|
Šifratslēgu pārvaldības sistēma |
4.2.8. |
|
|
|
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9. |
|
|
|
Centralizācijas sistēma un LEU |
4.2.3. |
|
|
|
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|
|
|
EMS |
4.3.4.1., 4.3.2.2. |
|
3 |
Eurobalise |
Drošība |
4.2.1. |
|
|
|
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
|
|
Tikai Eurobalise sakari ar vilcienu |
||
|
|
Saskarnes |
||
|
|
LEU Eurobalise |
4.2.7.4 |
|
|
|
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9. |
|
|
|
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|
|
|
EMS |
4.3.4.1., 4.3.2.2. |
|
4 |
Euroloop |
Drošība |
4.2.1. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5. |
|||
Tikai Euroloop sakari ar vilcienu |
||||
Saskarnes |
||||
LEU Euroloop |
4.2.7.5 |
|||
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9. |
|||
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|||
EMS |
4.3.4.1., 4.3.2.2. |
|||
5 |
LEU Eurobalise |
Drošība |
4.2.1. |
|
Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte |
4.2.3. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
||
Izņemot sakarus ar papildu radio, Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību |
|
|||
Saskarnes |
|
|||
Lauka signalizācija |
Nav |
|||
Eurobalise |
4.2.7.4. |
|||
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9. |
|||
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|||
EMS |
4.3.4.1., 4.3.2.2. |
|||
6 |
LEU Euroloop |
Drošība |
4.2.1. |
|
Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte |
4.2.3. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
||
Izņemot sakarus ar papildu radio, Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību |
|
|||
Saskarnes |
|
|||
Lauka signalizācija |
Nav |
|||
Euroloop |
4.2.7.5. |
|||
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9. |
|||
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|||
EMS |
4.3.4.1., 4.3.2.2. |
|||
7 |
Lauka iekārtu drošības platforma |
Drošība |
4.2.1. |
H2 vai B ar D vai B ar F |
5.2.b tabula.
Vadības lauka iekārtu kompleksa savstarpējas izmantojamības komponentu grupas
Šī tabula ir piemērs, lai parādītu struktūru. Var piedāvāt citas grupas.
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
Nr. |
Savstarpējas izmantojamības komponents |
Raksturīgās pazīmes |
Īpašās prasības, kas jānovērtē ar norādi uz 4. iedaļu |
Modulis |
1 |
Lauka iekārtu drošības platforma Eurobalise LEU Eurobalise |
Drošība |
4.2.1 |
|
Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte |
4.2.3 |
H2 vai B ar D vai B ar F |
||
Izņemot sakarus ar Euroloop un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību |
|
|||
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5 |
|||
Tikai Eurobalise sakari ar vilcienu |
|
|||
Saskarnes |
|
|||
Lauka signalizācija |
Nav |
|||
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9. |
|||
Vides apstākļi |
4.3.2.5. |
|||
EMS |
4.3.4.1, 4.3.2.2 |
|||
2 |
Lauka iekārtu drošības platforma Euroloop LEU Euroloop |
Drošība |
4.2.1 |
|
Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte |
4.2.3 |
H2 vai B ar D vai B ar F |
||
Izņemot sakarus ar Eurobalise un 2. un 3. līmeņa funkcionalitātes palīdzību |
|
|||
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
4.2.5 |
|||
Tikai Euroloop sakari ar vilcienu |
|
|||
Saskarnes |
|
|||
Lauka signalizācija |
Nav |
|||
ETCS-ID pārvaldība |
4.2.9 |
|||
Vides apstākļi |
4.3.2.5 |
|||
EMS |
4.3.4.1, 4.3.2.2 |
6. KOMPONENTU ATBILSTĪBAS UN/VAI PIEMĒROTĪBAS LIETOŠANAI NOVĒRTĒŠANA UN APAKŠSISTĒMAS VERIFICĒŠANA
6.0. Ievads
Šīs SITS darbības jomā SITS 3. nodaļā aprakstīto atbilstošo pamatprasību izpilde tiks nodrošināta ar atbilstību specifikācijām, kuras savstarpējas izmantojamības komponentiem norādītas 4. nodaļā un 5. nodaļā, un atbilstību pierāda pozitīvi rezultāti, veicot savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstības un/vai piemērotības lietošanai novērtēšanu un apakšsistēmas verificēšanu, kā aprakstīts 6. nodaļā.
Tomēr, ja uz daļu no pamatprasībām attiecas valsts noteikumi, kam par iemeslu ir:
|
B klases sistēmu izmantošana (ieskaitot STM valsts funkcijas), |
|
SITS atklātie punkti, |
|
izņēmums atbilstīgi Direktīvas 96/48/EK 7. pantam, |
|
īpaši gadījumi, kas aprakstīti 7.3. iedaļā, |
tad atbilstības novērtējumu veic ar konkrētas dalībvalsts atbildību, ievērojot paziņotās procedūras.
6.1. Savstarpējas izmantojamības komponenti
6.1.1. Novērtēšanas procedūras
Savstarpējas izmantojamības komponenta (un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupas) ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā pirms komponenta laišanas tirgū noformē EK atbilstības deklarāciju atbilstoši Direktīvas 96/48/EK 13. panta 1. punktam un IV pielikumam.
Savstarpējas izmantojamības komponentu un/vai savstarpējas izmantojamības komponentu grupu, kā noteikts šīs SITS 5. nodaļā, atbilstības novērtēšanas procedūru veic, pielietojot moduļus, kas norādīti 6.1.2. iedaļā (Moduļi).
Dažās no šīs SITS prasībām iekļautas obligātas un/vai izvēles funkcijas. Paziņotā institūcija:
— |
pārbauda, vai ir īstenotas visas obligātās funkcijas, kas attiecas uz savstarpējas izmantojamības komponentu, |
— |
pārbauda, kuras no izvēles funkcijām ir īstenotas, |
un veic atbilstības novērtējumu.
Piegādātājam EK deklarācijā jānorāda, kuras izvēles funkcijas ir īstenotas.
Paziņotā institūcija pārbauda, lai neviena no papildfunkcijām, kas īstenotas komponentā, nenovestu pie konflikta ar īstenotajām obligātajām vai izvēles funkcijām.
6.1.1.1. Īpašais pārraides modulis (STM)
STM jāatbilst valstu prasībām, un par tā apstiprināšanu ir atbildīga attiecīgā dalībvalsts, kā noteikts B pielikumā.
STM un borta ERTMS/ETCS saskarnes verificēšanai nepieciešams paziņotās institūcijas veikts atbilstības novērtējums. Paziņotā institūcija apliecina, ka attiecīgā dalībvalsts ir apstiprinājusi STM valsts daļas prasības.
6.1.1.2. EK deklarācija par piemērotību lietošanai
Vadības iekārtu apakšsistēmas savstarpējās izmantojamības komponentiem nav vajadzīga EK deklarācija par piemērotību lietošanai.
6.1.2. Moduļi
Lai novērtētu vadības iekārtu apakšsistēmas savstarpējas izmantojamības komponentus, ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties moduļus atbilstoši 5.1.A, 5.1.B, 5.2.A un 5.2.B tabulai:
— |
vai nu tipa pārbaudes procedūru (B modulis) projektēšanas un izstrādes posmā apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (D modulis) ražošanas posmā, vai |
— |
tipa pārbaudes procedūru (B modulis) projektēšanas un izstrādes posmā apvienojumā ar izstrādājuma verificēšanas procedūru (F modulis), vai |
— |
pilnīgu kvalitātes vadības sistēmu ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (H2 modulis). |
Moduļu apraksts sniegts šīs SITS E pielikumā.
D moduli (ražošanas kvalitātes vadības sistēma) var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs pielieto kvalitātes sistēmu ražošanai, galaprodukta kontrolei un testēšanai, ko apstiprina un kontrolē paziņotā institūcija.
H2 moduli (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) var izvēlēties tikai tad, ja ražotājs pielieto kvalitātes sistēmu projektēšanai, ražošanai, galaprodukta kontrolei un testēšanai, ko apstiprina un kontrolē paziņotā institūcija.
Dažu moduļu izmantošanai piemērojami šādi papildu precizējumi:
— |
ar norādi uz 4. nodaļu B moduļa (tipa pārbaude) aprakstā E pielikumā:
|
— |
ar norādi uz 3. nodaļu F moduļa (izstrādājuma verificēšana) aprakstā E pielikumā statistiskā verificēšana nav pieļaujama, t.i., visi savstarpējas izmantojamības komponenti jāpārbauda individuāli; |
— |
ar norādi uz 6.3. iedaļu H2 moduļa (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) aprakstā nepieciešama tipa pārbaude. |
Neatkarīgi no izvēlētā moduļa to savstarpējas izmantojamības komponentu sertifikācijai, kuriem piemērojamas pamatparametra “drošība” prasības (4.2.1. iedaļa (Ar drošību saistītas vadības iekārtu raksturīgas pazīmes, kas attiecas uz savstarpējo izmantojamību)), jāpiemēro A pielikuma 47. punkts, A1. punkts, A2. punkts un A3. punkts.
Neatkarīgi no izvēlētā moduļa jāpārbauda, lai piegādātāja norādījumi attiecībā uz savstarpējas izmantojamības komponenta tehnisko apkopi būtu atbilstoši šīs SITS 4.5. iedaļas (Tehniskās apkopes noteikumi) prasībām.
Ja tiek izmantots B modulis (tipa pārbaude), to veic uz tehniskās dokumentācijas pārbaudes bāzes (sk. B moduļa (tipa pārbaude) apraksta 3. un 4.1. iedaļu).
Ja tiek izmantots H2 modulis (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi), tad pieteikumā konstrukcijas pārbaudei jāiekļauj visi šīs SITS 4.5. iedaļas (Tehniskās apkopes noteikumi) prasību izpildes apstiprinājuma elementi.
6.2. Vadības iekārtu apakšsistēma
6.2.1. Novērtēšanas procedūras
Šajā nodaļā tiek izskatīta vadības iekārtu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācija. Kā noteikts 2. nodaļā, vadības iekārtu apakšsistēma uzskatāma par diviem kompleksiem:
— |
borta ierīču komplekss, |
— |
lauka iekārtu komplekss. |
Katram kompleksam vajadzīga EK verifikācijas deklarācija.
Pēc pasūtītāja vai tā pārstāvja Kopienā pieprasījuma paziņotā institūcija veic EK verificēšanu borta ierīču vai lauka iekārtu kompleksam saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK VI pielikumu.
Pasūtītājs noformē EK verifikācijas deklarāciju vadības iekārtu kompleksam saskaņā ar Direktīvas 96/48/EK 18. panta 1. punktu un V pielikumu.
EK verifikācijas deklarācijas saturam jāatbilst Direktīvas 96/48/EK V pielikumam. Tas ietver savstarpējās izmantojamības komponentu apvienojuma, kas ir kompleksa daļa, verificēšanu; 6.1. un 6.2. tabulā noteiktas verificējamās raksturīgās pazīmes un norādes uz pielietojamām obligātajām specifikācijām.
Dažās šīs SITS specifikācijās iekļautas obligātas un/vai izvēles funkcijas. Paziņotā institūcija:
— |
pārbauda, vai ir īstenotas visas kompleksa obligātās funkcijas, |
— |
pārbauda, vai ir īstenotas visas izvēles funkcijas, kas vajadzīgas lauka iekārtu vai borta ierīču īpašai ieviešanai. |
Paziņotā institūcija pārbauda, lai neviena no papildfunkcijām, kas īstenotas kompleksā, nenovestu pie konflikta ar īstenotajām obligātajām vai izvēles funkcijām.
Atbilstoši C pielikumam informāciju par lauka iekārtu kompleksa vai borta ierīču kompleksa īpašo ieviešanu nodod infrastruktūras reģistrā un ritošā sastāva reģistrā.
Lauka iekārtu kompleksa vai borta ierīču kompleksa EK verifikācijas deklarācijā sniedz visu informāciju, kas vajadzīga iekļaušanai iepriekš minētajos reģistros. Reģistrus uztur atbilstīgi 22.a pantam Direktīvā 96/48/EK par savstarpējo izmantojamību.
Borta ierīču un lauka iekārtu kompleksu EK verifikācijas deklarācija kopā ar atbilstības sertifikātiem ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka lauka iekārtu komplekss darbosies ar borta ierīču kompleksu, kam ir atbilstošas raksturīgās pazīmes, kas noteikti ritošā sastāva reģistrā un infrastruktūras reģistrā, bez papildu apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijas.
6.2.1.1. Borta ierīču kompleksa funkcionālās integrācijas verificēšana
Verificēšana jāveic vadības iekārtu borta ierīču kompleksam, kas uzmontēts riteklim. Vadības iekārtām, kas nav noteiktas kā A klases iekārtas, šajā SITS iekļautas tikai verificēšanas prasības, kuras attiecas uz savstarpējo izmantojamību (piemēram, borta ierīču saskarne ar STM/ERTMS ETCS).
Pirms jebkuras borta ierīču funkcionālās verificēšanas kompleksā iekļautie savstarpējas izmantojamības komponenti jānovērtē atbilstoši iepriekš minētajai 6.1. iedaļai, kā rezultātā tiek noformēta EK atbilstības deklarācija. Paziņotā institūcija novērtē to piemērotību lietošanai (piem., īstenotās izvēles funkcijas).
A klases funkcionalitātei, kas jau verificēta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, papildu verificēšana nav vajadzīga.
Integrācijas verificēšanas testus veic, lai pierādītu, ka kompleksa komponenti ir pareizi savstarpēji savienoti un ir saskarnē ar vilcienu, lai nodrošinātu attiecīgajam kompleksa pielietojumam nepieciešamo funkcionalitāti un darbību. Kad identiski vadības iekārtu borta ierīču kompleksi tiek uzstādīti uz identiskām ritošā sastāva vienībām, integrācijas verificēšana jāveic tikai vienu reizi uz vienas ritošā sastāva vienības.
Verificē sekojošo:
— |
vadības iekārtu borta ierīču kompleksa uzstādīšanas pareizība (piem., atbilstība inženiertehniskajiem noteikumiem, sadarbība ar savstarpēji saslēgtām iekārtām, nedrošas mijiedarbības neesamība un attiecīgā gadījumā lietojumam specifisku datu uzglabāšana), |
— |
saskarņu ar ritošo sastāvu funkcionēšanas pareizība (piem., vilciena bremzes, vilciena integritāte), |
— |
saskarnes spēja ar vadības lauka iekārtu kompleksu, kuram ir atbilstošas raksturīgās pazīmes (piem., ETCS lietojuma līmenis, uzstādītās izvēles funkcijas), |
— |
spēja nolasīt un uzglabāt drošības datu rakstītājā visu vajadzīgo informāciju (ko nepieciešamības gadījumā sniedz arī sistēmas, kas nav ETCS). |
Šo verificēšanu var veikt depo.
Verificēšana par borta ierīču kompleksa saskarnes spēju ar lauka iekārtu kompleksu iekļauj verificēšanu par spēju nolasīt sertificētu Eurobalise un (ja ir tāda borta funkcionalitāte) Euroloop un spēju izveidot GSM-R savienojumu balss ziņojumu (ja ir tāda funkcionalitāte) un datu apmaiņai.
Ja ir iekļautas arī B klases iekārtas, paziņotā institūcija pārbauda, vai ir izpildītas integrācijas testa prasības, ko izdevusi konkrētā dalībvalsts.
6.2.1.2. Lauka iekārtu kompleksa funkcionālās integrācijas verificēšana
Jāveic infrastruktūrā uzstādītā vadības lauka iekārtu kompleksa verificēšana. Vadības iekārtām, kas nav noteiktas kā A klases iekārtas, šajā SITS iekļautas tikai verificēšanas prasības, kuras attiecas uz savstarpējo izmantojamību (piemēram, EMS).
Pirms lauka iekārtu funkcionālās verificēšanas kompleksā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem jābūt novērtētiem atbilstoši iepriekš minētajai 6.1. iedaļai (Savstarpējas izmantojamības komponenti), un tiem jābūt EK atbilstības deklarācijai. Paziņotā institūcija novērtē to piemērotību lietošanai (piem., īstenotās izvēles funkcijas).
A klases funkcionalitātei, kas jau verificēta savstarpējas izmantojamības komponenta līmenī, papildu verificēšana nav vajadzīga.
Vadības lauka iekārtu kompleksa ERTMS/ETCS daļas konstrukcijai SITS prasības jāpapildina ar valstu specifikācijām, kas attiecas, piem., uz:
— |
līnijas aprakstu, tādām raksturīgām pazīmēm kā slīpumi, attālumi, maršruta elementu un Eurobalise/Euroloop novietojumi, aizsargājamās vietas u.t.t., |
— |
signalizācijas dati un noteikumi, kuri jāapstrādā ERTMS/ETCS sistēmai. |
Integrācijas verificēšanas testus veic, lai pierādītu, ka kompleksa komponenti ir pareizi savstarpēji savienoti un ir saskarnē ar valstu lauka iekārtu, lai nodrošinātu attiecīgajam kompleksa pielietojumam nepieciešamo funkcionalitāti un darbību.
Jāapskata šādas lauka iekārtu saskarnes:
— |
starp A klases radio sistēmu un ERTMS/ETCS (RBC vai papildu radiomezgls attiecīgā gadījumā), |
— |
starp Eurobalise un LEU, |
— |
starp Euroloop un LEU, |
— |
starp blakus esošiem RBC, |
— |
starp ERTMS/ETCS (RBC, LEU, papildu radiomezgls) un attiecīgi centralizācijas sistēmu vai valsts signalizāciju. |
Verificē sekojošo:
— |
vadības lauka iekārtu kompleksa ERTMS/ETCS daļas uzstādīšanas pareizība (piem., atbilstība inženiertehniskajiem noteikumiem, savstarpēji savienotu iekārtas elementu sadarbība, nedrošas mijiedarbības neesamība un attiecīgā gadījumā lietojumam specifisku datu uzglabāšana atbilstoši iepriekš minētajām valstu specifikācijām), |
— |
funkcionēšanas pareizība saskarnēs ar valstu lauka iekārtām, |
— |
saskarnes spēja ar borta ierīču kompleksu ar atbilstošām raksturīgajām pazīmēm (piem., ETCS lietojuma līmenis). |
6.2.1.3. Novērtējums pārejas posmos
Esoša vadības lauka iekārtu vai borta ierīču kompleksa modernizāciju var veikt secīgos posmos saskaņā ar 7. nodaļu. Katrā posmā tiek panākta tikai atbilstība tām SITS prasībām, kas attiecas uz posmu, bet pārējo posmu citas prasības netiek īstenotas.
Šajā posmā pasūtītājs var iesniegt pieteikumu kompleksa novērtēšanai, ko veic paziņotā institūcija.
Neatkarīgi no pasūtītāja izvēlētajiem moduļiem paziņotā institūcija verificē:
— |
vai tiek ievērotas SITS prasības, kas attiecas uz šo posmu, |
— |
vai netiek pārkāptas jau novērtētās SITS prasības. |
Jau novērtētās funkcijas, kas paliek nemainīgas un netiek skartas šajā posmā, nav jāpārbauda atkārtoti.
Sertifikātam(-iem), ko izsniegusi paziņotā institūcija pēc kompleksa pozitīva novērtējuma, pievieno iebildumus, kuros norāda sertifikāta(-u) ierobežojumus un to, kuras SITS prasības tiek vai netiek pildītas.
Iebildumus norāda attiecīgi ritošā sastāva reģistrā un/vai infrastruktūras reģistrā.
6.2.2. Moduļi
Turpmāk norādītie moduļi aprakstīti šīs SITS E pielikumā.
6.2.2.1. Borta ierīču komplekss
Borta ierīču kompleksa verificēšanas procedūrai pasūtītājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties:
— |
vai nu tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmā apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmā, vai |
— |
tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmā apvienojumā ar izstrādājuma verificēšanas procedūru (SF modulis), vai |
— |
pilnīgu kvalitātes vadības sistēmu ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (SH2 modulis). |
6.2.2.2. Lauka iekārtu komplekss
Lauka iekārtu kompleksa verificēšanas procedūrai pasūtītājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā var izvēlēties:
— |
vai nu bloka verificēšanas procedūru (SG modulis), vai |
— |
tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmā apvienojumā ar ražošanas kvalitātes vadības sistēmas procedūru (SD modulis) ražošanas posmā, vai |
— |
tipa pārbaudes procedūru (SB modulis) projektēšanas un izstrādes posmā apvienojumā ar izstrādājuma verificēšanas procedūru (SF modulis), vai |
— |
pilnīgu kvalitātes vadības sistēmu ar konstrukcijas pārbaudes procedūru (SH2 modulis). |
6.2.2.3. Moduļu izmantošanas noteikumi borta ierīču un lauka iekārtu kompleksam
SD moduli (ražošanas kvalitātes vadības sistēma) var izvēlēties tikai tad, ja pasūtītājs slēdz līgumu tikai ar ražotājiem, kas izmanto kvalitātes sistēmu ražošanai, galaprodukta pārbaudei un testēšanai, ko apstiprina un uzrauga paziņotā institūcija.
SH2 moduli (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) var izvēlēties tikai tad, ja uz visām darbībām, kas veicamas saistībā ar verificējamo apakšsistēmas projektu, (projektēšana, ražošana, montāža, uzstādīšana) attiecas projektēšanas, ražošanas, galaprodukta pārbaudes un testēšanas kvalitātes sistēma, ko apstiprina un uzrauga paziņotā institūcija.
Neatkarīgi no izvēlētā moduļa konstrukcijas pārskatīšanā iekļauj verificēšanu, ka ir izpildītas šīs SITS 4.5. iedaļas (Tehniskās apkopes noteikumi) prasības.
Neatkarīgi no izvēlētā moduļa piemēro A pielikuma 47. punkta, A1. punkta un attiecīgā gadījumā A2. punkta un A3. punkta noteikumus.
Ar norādi uz 4. nodaļu SB moduļa (tipa pārbaude) aprakstā tiek pieprasīta konstrukcijas pārskatīšana.
Ar norādi uz 4.3. iedaļu SH2 moduļa (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) aprakstā tiek pieprasīta tipa pārbaude.
Ar norādi uz:
— |
5.2. iedaļu SD moduļa (ražošanas kvalitātes vadības sistēma) aprakstā, |
— |
7. nodaļu SF moduļa (izstrādājuma verificēšana) aprakstā, |
— |
4. nodaļu SG moduļa (bloka verificēšana) aprakstā, |
— |
5.2. iedaļu SH2 moduļa (pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi) aprakstā, apstiprināšana pilnīgos darbības apstākļos noteikta 6.2.2.3.1. iedaļā (Borta ierīču kompleksa apstiprināšana) un 6.2.2.3.2. iedaļā (Lauka iekārtu kompleksa apstiprināšana). |
6.2.2.3.1. Borta ierīču kompleksa apstiprināšana
Borta ierīču kompleksa apstiprināšana pilnīgos darbības apstākļos ir tipa pārbaude. Tā pieļaujama vienam kompleksa paraugam un jāveic ar testa braucienu palīdzību, lai verificētu:
— |
odometrijas funkciju veikšanu, |
— |
vadības iekārtu kompleksa savietojamību ar ritošā sastāva iekārtām un vidi (piem., EMS), lai nodrošinātu iespēju ieviest borta ierīču kompleksu citās tā paša tipa lokomotīvēs, |
— |
ritošā sastāva savietojamību ar vadības lauka iekārtu kompleksu (piem., EMS aspekti, sliežu ķēžu un asu skaitītāju darbība). |
Šādus testa braucienus veic infrastruktūrā, kas nodrošina pārbaudi apstākļos, kuri ir raksturīgi Eiropas ātrgaitas dzelzceļu tīklam (piem., slīpumi, vilciena ātrums, vibrācijas, vilces spēks, temperatūra).
Ja testu rezultātu vispārējā piemērojamība ir ierobežota (piem., atbilstība SITS pierādīta tikai līdz noteiktam ātrumam), šos ierobežojumus ieraksta sertifikātā un ritošā sastāva reģistrā.
6.2.2.3.2. Lauka iekārtu kompleksa apstiprināšana
Lauka iekārtu kompleksa apstiprināšanu pilnīgos darbības apstākļos veic, izmantojot ritošā sastāva, kam ir zināmas raksturīgas pazīmes, testa braucienus, un tai jāļauj verificēt ritošā sastāva savietojamību ar vadības lauka iekārtu kompleksu (piem., EMS aspekti, sliežu ķēžu darbība un asu skaitītāju darbība). Šādus testa braucienus veic, izmantojot piemērotu ritošo sastāvu ar zināmām raksturīgām pazīmēm, kas atļauj verificēšanu apstākļos, kādi var rasties ekspluatācijas laikā (piem., vilciena ātrums, vilces spēks).
Testa braucieniem jāapstiprina arī tas, vai informācija, ko lauka iekārtu komplekss nosūta vilciena mašīnistam, atbilst fiziskajam maršrutam (piem., ātruma ierobežojumi u.t.t.).
Ja specifikācijas ir iecerētas, bet šajā SITS vēl nav pieejamas lauka iekārtu kompleksa verificēšanai, lauka iekārtu kompleksu apstiprina ar atbilstošām praktiskām pārbaudēm (nosaka konkrētā lauka iekārtu kompleksa pasūtītājs).
Ja testu rezultātu vispārējā piemērojamība ir ierobežota (piem., atbilstība SITS pierādīta tikai līdz noteiktam ātrumam), šos ierobežojumus ieraksta sertifikātā un infrastruktūras reģistrā.
6.2.2.4. Tehniskās apkopes novērtējums
Par tehniskās apkopes atbilstības novērtējumu ir atbildīga dalībvalsts pilnvarota iestāde. F pielikumā aprakstīta procedūra, ar kuras palīdzību šī iestāde nosaka, ka tehniskās apkopes pasākumi atbilst šīs SITS noteikumiem un nodrošina pamatparametru un pamatprasību izpildi visā apakšsistēmas darbības laikā.
6.3. Savstarpējas izmantojamības komponenti, kam nav EK deklarācijas
6.3.1. Vispārīgi noteikumi
Uz ierobežotu laika posmu, tā saukto “pārejas periodu”, savstarpējas izmantojamības komponentus, kam nav EK atbilstības deklarācijas vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai, izņēmuma kārtā var iekļaut apakšsistēmās, ja ir izpildīti šajā iedaļā izklāstītie noteikumi.
6.3.2. Pārejas periods
Pārejas periods sākas līdz ar šīs SITS stāšanos spēkā un ilgst sešus gadus.
Pēc pārejas perioda beigām, ievērojot turpmāk 6.3.3.3. iedaļā atļautos izņēmumus, savstarpējas izmantojamības komponentiem pirms to iekļaušanas apakšsistēmā būs vajadzīga EK atbilstības deklarācija un/vai EK deklarācija par piemērotību lietošanai.
6.3.3. Apakšsistēmu, kurās iekļauti nesertificēti savstarpējas izmantojamības komponenti, sertifikācija pārejas periodā
6.3.3.1. Nosacījumi
Pārejas periodā paziņotajai institūcijai ir atļauts izdot apakšsistēmai atbilstības sertifikātu, pat ja dažiem apakšsistēmā iekļautajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai saskaņā ar šo SITS, ja nodrošināta atbilstība trim turpmāk minētajiem kritērijiem:
— |
paziņotā institūcija ir pārbaudījusi apakšsistēmas atbilstību prasībām, kas noteiktas šīs SITS 4. nodaļā, un, |
— |
veicot papildu novērtēšanu, paziņotā institūcija apstiprina, ka savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstība un/vai piemērotība lietošanai ir saskaņā ar 5. nodaļas prasībām, un |
— |
savstarpējas izmantojamības komponenti, kam nav attiecīgās EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai, ir izmantoti apakšsistēmā, kas pirms šīs SITS stāšanās spēkā jau nodota ekspluatācijā vismaz vienā dalībvalstī. |
Šādā veidā novērtētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem neizdod EK atbilstības deklarāciju un/vai EK deklarāciju par piemērotību lietošanai.
6.3.3.2. Paziņojums
— |
Apakšsistēmas atbilstības sertifikātā skaidri jānorāda, kurus savstarpējas izmantojamības komponentus paziņotā institūcija novērtējusi kā daļu no apakšsistēmas verificēšanas. |
— |
Apakšsistēmas EK verifikācijas deklarācijā skaidri jānorāda:
|
6.3.3.3. Dzīves cikla īstenošana
Attiecīgās apakšsistēmas ražošana vai modernizācija/atjaunošana jāpabeidz sešu gadu pārejas perioda laikā. Attiecībā uz apakšsistēmas dzīves ciklu
— |
pārejas periodā un |
— |
ar tās institūcijas atbildību, kura izdevusi apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju, |
savstarpējas izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai un kuri ir tāda paša tipa un tā paša ražotāja izgatavoti, ir atļauts izmantot apakšsistēmā ar tehnisko apkopi saistītai aizstāšanai un kā rezerves daļas.
Pēc pārejas perioda beigām un
— |
līdz apakšsistēmas modernizācijai, atjaunošanai vai aizstāšanai, un |
— |
ar tās institūcijas atbildību, kura izdevusi apakšsistēmas EK verifikācijas deklarāciju, |
savstarpējas izmantojamības komponentus, kuriem nav EK atbilstības deklarācijas un/vai EK deklarācijas par piemērotību lietošanai un kuri ir tāda paša tipa un tā paša ražotāja izgatavoti, var turpināt izmantot ar tehnisko apkopi saistītai aizstāšanai.
6.3.3.4. Uzraudzības pasākumi
Pārejas periodā dalībvalstis:
— |
uzrauga savas valsts tirgū laisto savstarpējas izmantojamības komponentu daudzumu un tipu, |
— |
ja apakšsistēma ir iesniegta apstiprināšanai, nodrošina, lai ražotājs norādītu iemeslus, kādēļ savstarpējas izmantojamības komponents nav sertificēts, |
— |
paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm detalizētu informāciju par nesertificētiem savstarpējas izmantojamības komponentiem un par iemesliem, kādēļ tie nav sertificēti. |
6.1.Tabula.
VADĪBAS IEKĀRTU BORTA IERĪČU KOMPLEKSA VERIFICĒŠANAS PRASĪBAS
1 |
2 |
2a |
3 |
4 |
5 |
Nr. |
APRAKSTS |
PIEZĪMES |
VADĪBAS IEKĀRTU SASKARNES |
SITS APAKŠSISTĒMU SASKARNE |
Raksturīgās pazīmes, kas jānovērtē ar atsauci uz šīs SITS 4. nodaļu |
1 |
Drošība |
Paziņotā institūcija nodrošina drošības apstiprinājuma procesa pilnīgumu, iekļaujot drošības gadījumu |
|
|
4.2.1. |
2 |
Borta ETCS funkcionalitāte |
Šo funkcionalitāti izpilda borta ERTMS/ETCS komponents. |
|
|
4.2.2. |
|
Piezīme: Vilciena integritātes uzraudzība: Gadījumā, kad vilciens konfigurēts 3. līmenim, vilciena integritātes uzraudzības funkcija jāatbalsta ar ritošā sastāva pozicionēšanas iekārtām |
Borta ERTMS/ETCS un pozicionēšanas iekārtu saskarne |
RST |
4.3.2.8. |
|
3 |
EIRENE funkcijas |
Šo funkcionalitāti izpilda borta ERTMS/GSM-R komponents. |
|
|
4.2.4. |
|
Datu apmaiņa tikai 1. līmenim ar papildu radio (nav obligāts) vai 2. līmenim un 3. līmenim |
|
|
|
|
4 |
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
Šo funkcionalitāti izpilda borta ERTMS/ETCS un borta ERTMS/GSM-R komponents. |
Vadības lauka iekārtu komplekss |
|
4.2.5. |
|
Datu apmaiņa un radiosakari ar vilcienu tikai 1. līmenim ar papildu radio (nav obligāts) vai 2. līmenim un 3. līmenim. |
|
|
|
|
|
Euroloop sakari nav obligāti |
|
|
|
|
5 |
Šifratslēgu pārvaldība |
Drošības politika šifratslēgu pārvaldībai |
|
OPE |
4.2.8. 4.3.1.7. |
6 |
ETCS-ID pārvaldība |
ETCS-ID pārvaldības politika |
|
OPE |
4.2.9. |
7 |
Saskarnes |
|
|
|
|
|
STM |
Paziņotā institūcija verificē, ka ir izpildītas konkrētās dalībvalsts integrācijas testa prasības |
Borta ERTMS/ETCS un ārējais STM komponents |
|
4.2.6.1. |
|
Borta ERTMS/GSM-R |
|
Borta ERTMS/ETCS un borta ERTMS/GSM-R komponents |
|
4.2.6.2. |
|
Odometrija |
Šo saskarni neizmanto, ja iekārtas piegādā kā komponentu grupu |
Borta ERTMS/ETCS un odometrijas komponents |
RST |
4.2.6.3. 4.3.2.12. |
|
ETCS DMI |
Borta ERTMS/ETCS komponenta daļa |
|
OPE |
4.2.13. |
|
4.3.1.2. |
||||
|
EIRENE DMI |
Borta ERTMS/GSM-R komponenta daļa |
|
|
4.2.14. |
OPE |
4.3.1.3. |
||||
|
Saskarne ar datu ierakstīšanu reglamentācijas nolūkā |
Komponenta “Iekārta drošības informācijas ierakstīšanai” daļa |
|
|
4.2.15. |
OPE |
4.3.1.4. |
||||
RST |
4.3.2.13. |
||||
|
Vilciena bremzēšanas raksturīgās pazīmes |
Adaptācijas atbilstošajam ritošajam sastāvam verificēšana |
|
OPE |
4.3.1.5. |
RST |
4.3.2.3. |
||||
|
Izolācija |
|
|
OPE |
4.3.1.6. |
RST |
4.3.2.7. |
||||
|
Antenu uzstādīšana |
|
|
RST |
4.3.2.4. |
|
Vides apstākļi |
Vadības iekārtu kompleksa pienācīgas funkcionēšanas verificēšana vides apstākļos. Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos |
|
RST |
4.3.2.5. |
|
EMS |
Vadības iekārtu kompleksa pienācīgas funkcionēšanas verificēšana vides apstākļos. Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos |
|
RST |
4.3.2.6. |
|
Datu saskarnes |
Borta ERTMS/ETCS komponenta daļa |
|
RST |
4.3.2.8., 4.3.2.11. |
OPE |
4.3.1.9. |
6.2.Tabula.
VADĪBAS LAUKA IEKĀRTU KOMPLEKSA VERIFICĒŠANAS PRASĪBAS
1 |
2 |
2a |
3 |
4 |
5 |
Nr. |
APRAKSTS |
PIEZĪMES |
VADĪBAS IEKĀRTU SASKARNES |
SITS APAKŠSISTĒMU SASKARNE |
Raksturīgās pazīmes, kas jānovērtē ar atsauci uz šīs SITS 4. nodaļu |
1 |
Drošība |
Paziņotā institūcija nodrošina drošības apstiprinājuma procesa pilnīgumu, iekļaujot drošības gadījumu |
|
|
4.2.1. |
2 |
Lauka iekārtu ETCS funkcionalitāte |
Šo funkcionalitāti izpilda RBC, LEU un papildu radio bloku komponenti atbilstoši ieviešanai |
|
|
4.2.3. |
3 |
EIRENE funkcijas |
Datu apmaiņa tikai 1. līmenim ar papildu radio vai 2./3. līmenim |
|
|
4.2.4. |
4 |
ETCS un EIRENE gaisa spraugu saskarnes |
Šo funkcionalitāti izpilda RBC, papildu radio bloki, Eurobalise, Euroloop un GSM-R lauka iekārtas atbilstoši ieviešanai. |
Vadības iekārtu borta ierīču komplekss |
|
4.2.5. |
|
Radiosakari ar vilcienu tikai 1. līmenim ar papildu radio (nav obligāts) vai 2./3. līmenim. |
|
|
|
|
|
Euroloop sakari nav obligāti |
|
|
|
|
5 |
Šifratslēgu pārvaldība |
Drošības politika šifratslēgu pārvaldībai |
|
OPE |
4.2.8. 4.3.1.7. |
6 |
ETCS-ID pārvaldība |
ETCS-ID pārvaldības politika |
|
OPE |
4.2.9. |
7 |
HABD |
Attālums starp HABD ierīcēm ir valstī risināms jautājums |
|
OPE |
4.2.10. |
RST |
4.3.1.8. 4.3.2.9. |
||||
8 |
Saskarnes |
|
|
|
|
RBC/RBC |
Tikai 2./3. līmenim |
Starp blakus esošām RBC |
|
4.2.7.1. |
|
Lauka iekārtu GSM-R |
Tikai 2./3. līmenim vai 1. līmenim ar papildu radio (nav obligāts) |
Starp RBC vai papildu radio blokiem un lauka iekārtu GSM-R |
|
4.2.4.3. |
|
Eurobalise/LEU |
Šo saskarni neizmanto, ja iekārtas piegādā kā komponentu grupu |
Starp vadības iekārtu komponentiem |
|
4.2.7.4. |
|
Euroloop/LEU |
Euroloop nav obligāts. |
Starp vadības iekārtu komponentiem |
|
4.2.7.5. |
|
Šo saskarni neizmanto, ja iekārtas piegādā kā komponentu grupu |
|||||
Antenu uzstādīšana |
|
|
IN |
4.3.3.1. |
|
Vides apstākļi |
Vadības iekārtu kompleksa pienācīgas funkcionēšanas verificēšana vides apstākļos. Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos |
|
IN |
4.3.2.5. |
|
EMS |
Vadības iekārtu kompleksa pienācīgas funkcionēšanas verificēšana vides apstākļos. Šī pārbaude jāveic, apstiprinot pilnīgos darbības apstākļos |
|
ENE |
4.3.4.1. |
|
9 |
Vilcienu pozicionēšanas sistēmu savietojamība |
Raksturīgās pazīmes jāaktivizē ritošajam sastāvam |
|
RST |
4.2.11. 4.3.1.10. |
IN |
4.3.2.1. |
||||
10 |
EM savietojamība starp ritošo sastāvu un vilcienu pozicionēšanas sistēmām |
|
|
|
4.2.12.2, 4.3.2.2. |
Savietojamība ar vilciena priekšējiem lukturiem |
Atstarojošo lauka iekārtu signālu un atstarojošā apģērba raksturīgās pazīmes |
|
RST |
4.2.16. 4.3.2.10. |
|
Savietojamība ar mašīnista ārējo redzeslauku |
Lauka iekārtu uzstādīšana, kuras jāredz mašīnistam |
|
OPE |
4.2.16. 4.3.1.11. |
7. VADĪBAS IEKĀRTU SITS IEVIEŠANA
7.1. Vispārīgi noteikumi
Šajā nodaļā apskatīta stratēģija un atbilstošie tehniskie risinājumi SITS ieviešanai, jo īpaši nosacījumi pārejai uz A klases sistēmām.
Jāņem vērā tas, ka SITS ieviešana laiku pa laikam jākoordinē ar citu SITS ieviešanu.
72. Detalizēti ieviešanas kritēriji
7.2.1. GSM-R ieviešanas noteikumi
Lauka iekārtas
GSM-R lauka iekārtu komplekss obligāti jāuzstāda visās jaunās vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas lauka iekārtu kompleksa radio daļas ierīcēs vai, modernizējot jebkuru esošo ierīci, ja tiek mainītas tās funkcijas, darbība un/vai saskarnes. Tas neietver modifikācijas, kas varētu būt nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās.
Nav atļauts modernizēt B klases vilcienu radiosistēmas, ja vien modifikācijas nav nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās sistēmās.
Ieteicams uzstādīt GSM-R vienmēr, kad nepieciešams modernizēt vai atjaunot ekspluatācijā esoša līnijas posma infrastruktūras vai enerģijas apgādes apakšsistēmu vai veikt tās tehnisko apkopi, ja ar to saistītie ieguldījumi ir vismaz desmit reizes lielāki nekā ar GSM-R uzstādīšanu saistītie ieguldījumi šajā līnijas posmā.
Pēc vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas lauka iekārtu kompleksa radio daļas modernizēšanas esošās B klases iekārtas var turpināt izmantot kopā ar A klases radioiekārtām līdz dienai, kas paredzēta attiecīgajā(-os) valsts plānā(-os) un secīgi ES ģenerālplānā. Dzelzceļa uzņēmumam nav atļauts iebilst pret B klases radio noņemšanu, ja tā veikta ar šādiem nosacījumiem.
Borta iekārtas
GSM-R borta iekārtu komplekss obligāti jāuzstāda, ja
— |
uzstāda jebkuru jaunu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas borta iekārtu kompleksa radio daļu (ar B klases sistēmu vai bez tās) vai |
— |
modernizē jebkuru esošu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas borta iekārtu kompleksa radio daļu, ja tiek mainītas esošās mantotās sistēmas (kā minēts šīs SITS B pielikumā) funkcijas, darbība un/vai saskarnes. Tas neietver modifikācijas, kas varētu būt nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajā sistēmā. |
Pēc borta iekārtu kompleksa radio daļas modernizācijas jau esošās B klases iekārtas var palikt lietošanā vienlaicīgi ar A klases radiosistēmu.
7.2.2. ETCS ieviešanas noteikumi
Lauka iekārtas
ETCS lauka iekārtu komplekss obligāti jāuzstāda, ja
— |
vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas lauka iekārtu kompleksa vilcienu aizsardzības daļa (ar B klases lauka iekārtu kompleksu vai bez tā) ir jauna ierīce vai |
— |
modernizē esošu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas lauka iekārtu kompleksa vilcienu aizsardzības daļu, ja tiek mainītas esošās mantotās sistēmas (kā minēts šīs SITS B pielikumā) funkcijas, darbība un/vai saskarnes, kas saistītas ar savstarpēju izmantojamību (gaisa spraugas). Tas neietver modifikācijas, kas varētu būt nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās iekārtās. |
Nav atļauts modernizēt B klases vilcienu aizsardzības sistēmas, ja vien modifikācijas nav nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajās sistēmās.
Ieteicams uzstādīt ETCS vienmēr, kad nepieciešams modernizēt vai atjaunot ekspluatācijā esoša līnijas posma infrastruktūras vai enerģijas apgādes apakšsistēmu, vai veikt tās tehnisko apkopi, ja ar to saistītie ieguldījumi ir vismaz desmit reizes lielāki nekā ar ETCS uzstādīšanu saistītie ieguldījumi šajā līnijas posmā.
Pēc vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas lauka iekārtu kompleksa vilcienu aizsardzības daļas modernizēšanas esošās B klases iekārtas var turpināt izmantot kopā ar A klases vilcienu aizsardzības iekārtām līdz dienai, kas paredzēta attiecīgajā(-os) valsts plānā(-os) un secīgi ES ģenerālplānā, kā noteikts 7.2.5. iedaļā. Dzelzceļa uzņēmumam nav atļauts iebilst pret B klases vilcienu aizsardzības iekārtas noņemšanu, ja tā veikta ar šādiem nosacījumiem.
Borta iekārtas
ETCS borta iekārtu komplekss obligāti jāuzstāda, ja
— |
uzstāda jebkuru jaunu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas borta iekārtu kompleksa vilcienu aizsardzības daļu vai |
— |
modernizē jebkuru esošu vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas borta iekārtu kompleksa vilcienu aizsardzības daļu, ja tiek mainītas esošās mantotās sistēmas (kā minēts šīs SITS B pielikumā) funkcijas, darbība un/vai saskarnes, kas saistītas ar savstarpēju izmantojamību. Tas neietver modifikācijas, kas varētu būt nepieciešamas, lai mazinātu ar drošību saistītus trūkumus mantotajā sistēmā, |
Ieteicams uzstādīt ETCS vienmēr, kad ekspluatācijā jau esošu ritošo sastāvu modernizē, ja tam nepieciešami vismaz desmit reizes lielāki ieguldījumi nekā ieguldījumi, kas saistīti ar ETCS uzstādīšanu uz šā konkrētā ritošā sastāva veida.
Pēc borta iekārtu kompleksa vilcienu aizsardzības daļas modernizācijas jau esošās B klases vilcienu aizsardzības borta iekārtas var palikt lietošanā vienlaicīgi ar A klases iekārtām.
7.2.3. B klases papildiekārtas uz sliežu ceļiem, kas aprīkoti ar A klases iekārtām
Uz sliežu ceļa, kas aprīkots ar ETCS un/vai GSM-R, iespējama B klases papildiekārtu izmantošana, lai nodrošinātu ar A klases iekārtām nesavietojama ritošā sastāva ekspluatāciju pārejas posmā. Pieļaujams izmantot esošo B klases borta iekārtu kā rezervi A klases sistēmai; tas neatļauj infrastruktūras pārvaldītājam pieprasīt B klases borta sistēmas savstarpēji izmantojamiem vilcieniem, kurus ekspluatē šādā sliežu ceļā.
Ja uz borta uzstādītas un tiek izmantotas gan A, gan B klases sistēmas, tad abas šīs sistēmas var būt aktīvas vienlaicīgi, ja to atļauj valsts tehniskās prasības un ekspluatācijas noteikumi un ja netiek pārkāpta savstarpējā izmantojamība. Valsts tehniskās prasības un ekspluatācijas noteikumus izstrādā dalībvalsts.
7.2.4. Vadības lauka iekārtu kompleksa vai tā daļu modernizācija vai atjaunošana
Lauka iekārtu kompleksa modernizācija vai atjaunošana var attiekties atsevišķi uz:
— |
radio sistēmu (B klasei iespējama tikai atjaunošana), |
— |
vilcienu aizsardzības sistēmu, |
— |
vilcienu pozicionēšanas sistēmas saskarni, |
— |
sakarsušu bukšu atklāšanas sistēmu, |
— |
EMS raksturlielumiem. |
Tādēļ vadības lauka iekārtu kompleksa dažādas daļas var modernizēt vai atjaunot atsevišķi (ja netiek traucēta savstarpējā izmantojamība), un tas attiecas uz:
— |
EIRENE funkcijām un saskarnēm (sk. 4.2.4. un 4.2.5. iedaļu), |
— |
ETCS/ERTMS funkcijām un saskarnēm (sk. 4.2.1., 4.2.3., 4.2.5., 4.2.7., 4.2.8. iedaļu), |
— |
vilcienu pozicionēšanas sistēmu (sk. 4.2.11. iedaļu), |
— |
sakarsušu bukšu atklāšanas ierīci (sk. 4.2.10. iedaļu), |
— |
EMS raksturlielumiem (sk. 4.2.12. iedaļu). |
Pēc modernizācijas par A klases sistēmu esošās B klases iekārtas var palikt lietošanā vienlaicīgi ar A klases iekārtām.
7.2.5. Īpašu pārraides moduļu pieejamība
Ja sliežu ceļi, kas iekļauti šīs SITS darbības jomā, nebūs aprīkoti ar A klases sistēmām, dalībvalstij jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu ārēja īpaša pārraides moduļa (STM) pieejamību tās mantotajai B klases sistēmai vai sistēmām. Šajā kontekstā pienācīga uzmanība jāvelta atklāta tirgus nodrošināšanai STM taisnīgos komerciālos apstākļos. Gadījumos, kad tehnisku vai komerciālu iemeslu dēļ (3) STM pieejamību nevar nodrošināt pieņemamā termiņā (4), attiecīgajai dalībvalstij jāinformē Komiteja par šādas problēmas rašanās iemesliem un risinājumiem, ko tā paredz īstenot, lai nodrošinātu savas infrastruktūras pieejamību, jo īpaši ārvalstu operatoriem.
7.2.6. Saskarnes ar B klases sistēmām
Lai nodrošinātu savstarpējas izmantojamības nepārtrauktību, dalībvalstis katrā gadījumā nodrošina, ka mantoto radiosistēmu un vilcienu aizsardzības sistēmu (minētas SITS B pielikumā) funkcionalitāte un saskarnes paliek tādas pašas, kā noteikts šobrīd. Šī prasība neattiecas uz modifikācijām, kas varētu būt nepieciešamas, lai mazinātu šo sistēmu ar drošību saistītus trūkumus.
Dalībvalstis dara pieejamu informāciju, kas vajadzīga aparātu izstrādei un drošības sertifikācijai, lai nodrošinātu A klases iekārtu savstarpēju izmantojamību ar to mantotajām B klases radio un vilcienu aizsardzības iekārtām.
7.2.7. ERTMS ieviešanas valstu plāni un ES ģenerālplāns
Dalībvalstis sagatavo oficiālu valsts ERTMS ieviešanas plānu ātrgaitas dzelzceļu tīklam, kas attiecas gan uz ETCS, gan uz GSM-R izvēršanu. Plāns atbilst 7.2.1. un 7.2.2. iedaļā izklāstītajiem ieviešanas noteikumiem.
Attiecībā uz ETCS valsts plānā paredz prioritāti ieviešanai ātrgaitas dzelzceļu līnijās, kuras ietilpst ETCS-Net, kā aprakstīts ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS H pielikumā, kā arī ritošajam sastāvam, ko paredzēts ekspluatēt šajās līnijās. Šīs ieviešanas termiņš ir 2015. gads.
Valsts plānā jo īpaši paredz šādus elementus.
— |
Mērķa līnijas: skaidri norādītas ieviešanai paredzētās valsts līnijas vai iecirkņi. |
— |
Tehniskās prasības: dažādi ieviešanas tehniskie pamatparametri (piem., pakalpojumu kvalitāte datu apmaiņai vai tikai balss saziņas kvalitāte GSM-R ieviešanai, ETCS funkcionālais līmenis, ETCS bāzlīnija, tikai ETCS iekārtas vai iekārtu pārklājums). |
— |
Izvēršanas stratēģija un plānošana: ieviešanas plāna īss izklāsts (ietverot darbu secību un termiņus). |
— |
Pārejas stratēģija: stratēģija, kas paredzēta gan infrastruktūras, gan ritošā sastāva apakšsistēmas pārejai (piem., A klases un B klases sistēmu pārklāšanās, plānotais termiņš pārejai no B klases uz A klases iekārtām vai B klases iekārtu noņemšanai). |
— |
Iespējamie ierobežojumi: to iespējamo elementu apskats, kuri varētu ietekmēt ieviešanas plāna izpildi (piem., signalizācijas darbi, kas ietver lielāka apjoma infrastruktūras darbus, pārrobežu pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšana). |
Šos valstu plānus visbeidzot apvieno ES ģenerālplānā sešu mēnešu laikā pēc to paziņošanas.
7.2.8. Infrastruktūras reģistri
Atbilstīgi C pielikuma prasībām infrastruktūras reģistram jānodrošina dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem A klases un B klases sistēmu informācija. Infrastruktūras reģistrā norāda, vai funkcija ir obligāta vai izvēles (5); jānorāda borta konfigurācijas ierobežojumi.
Ja Eiropas specifikācijas kādai(-ām) no saskarnēm starp vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu un citu apakšsistēmu uzstādīšanas brīdī nav pieejamas (piem., elektromagnētiskā savietojamība starp vilcienu pozicionēšanas iekārtām un ritošo sastāvu), tad atbilstošās raksturīgās pazīmes un pielietotie standarti jānorāda infrastruktūras reģistros. Jebkurā gadījumā tas būs iespējams tikai pozīcijām, kas uzskaitītas C pielikumā.
7.2.9. Ritošais sastāvs ar A klases un B klases vilcienu aizsardzības iekārtām
Ritošo sastāvu var aprīkot gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, lai nodrošinātu ekspluatāciju uz vairākiem sliežu ceļiem. B klases sistēmas var ieviest,
— |
izmantojot STM, kas var būt pieslēgts ERTMS iekārtai (“ārējais STM”), vai |
— |
integrējot ERTMS/ETCS iekārtā. |
B klases sistēmu var ieviest arī neatkarīgi (vai modernizācijas vai atjaunošanas gadījumā atstāt bez izmaiņām) B klases sistēmu gadījumā, kurām STM pielietošana nav ekonomiski pamatota alternatīva no ritošā sastāva īpašnieka viedokļa. Tomēr, ja STM neizmanto, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jānodrošina, lai tiktu pienācīgi risināta “rokasspiediena” (t.i., ETCS veikta pāreja starp A klases un B klases lauka iekārtām) neesamība. Dalībvalsts var noteikt attiecīgas prasības infrastruktūras reģistrā.
Ekspluatējot uz sliežu ceļa, kas aprīkots gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu, B klases sistēmas var darboties kā A klases sistēmas rezerve, ja vilciens aprīkots gan ar A klases, gan ar B klases sistēmu. Tā nevar būt savstarpējas izmantojamības prasība un neattiecas uz GSM-R.
7.2.10. Ritošā sastāva reģistri
Ritošā sastāva reģistrā jānorāda informācija atbilstīgi C pielikuma prasībām.
Ja SITS prasības kādai(-ām) no saskarnēm starp vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmu un citu apakšsistēmu uzstādīšanas brīdī nav pieejamas (piem., elektromagnētiskā savietojamība starp vilcienu pozicionēšanas iekārtām un ritošo sastāvu, klimatiskie un fiziskie apstākļi, kādos vilcienu var ekspluatēt, vilciena ģeometriskie parametri, kā garums, maksimālais attālums starp asīm vilcienā, vilciena pirmā un pēdējā vagona izbīdītās daļas garums, bremzēšanas parametri), tad atbilstošās raksturīgās pazīmes un pielietotie standarti jānorāda ritošā sastāva reģistros. Tas būs iespējams tikai pozīcijām, kas uzskaitītas C pielikumā.
Piezīme: vadības iekārtu apakšsistēmas ieviešanai katrā konkrētā līnijā C pielikumā dots prasību uzskaitījums borta daļai, kas jānorāda infrastruktūras reģistros, atzīmējot, vai šīs prasības attiecas uz obligātām vai izvēles funkcijām un norādot vilciena konfigurācijas ierobežojumus.
7.3. Nosacījumi, pie kuriem nepieciešamas izvēles funkcijas
Atbilstoši vadības lauka iekārtu kompleksa raksturīgajām pazīmēm un tā saskarnēm ar citām apakšsistēmām dažu veidu lauka iekārtu ERTMS/ETCS un GSM-R funkcionalitāte, kas nav klasificēta kā obligāta, var būt jāievieš atsevišķos lietojumos, lai nodrošinātu atbilstību pamatprasībām.
Valstu vai izvēles funkciju ieviešana lauka iekārtu daļā nedrīkst traucēt iebraukt šajā infrastruktūrā vilcienam, kas atbilst tikai A klases borta sistēmas obligātajām prasībām, izņemot to, kas vajadzīgs šādām izvēles borta funkcijām:
— |
ETCS 3. līmeņa lauka iekārtu lietojums prasa vilciena integritātes borta uzraudzību, |
— |
ETCS 1. līmeņa lauka iekārtu lietojums ar papildinājumu prasa atbilstošu papildu borta funkcionalitāti, ja palaišanas ātrums uzstādīts uz nulli drošības iemeslu dēļ (piemēram, aizsardzība bīstamos punktos), |
— |
ja ETCS prasa datu pārraidi pa radio, GSM-R datu pārraides pakalpojumiem jāatbilst ETCS datu pārraides prasībām, |
— |
borta ierīču komplekss, kas ietver KER STM, var prasīt K saskarnes ieviešanu, |
— |
ja ir ieviesta GSM-R lauka modrības ierīces funkcionalitāte, nepieciešama borta modrības ierīces funkcionalitāte, kā aprakstīts 4.3.2.11. iedaļā. |
7.4. Izmaiņu vadība
Aģentūra atbild par SITS pārskatīšanas un atjaunināšanas sagatavošanu un sniedz ieteikumus Direktīvas 96/48/EK 21. pantā minētajai komitejai, lai ņemtu vērā tehnoloģiju attīstību vai sociālās prasības.
Šādā nolūkā Eiropas Dzelzceļu aģentūra kā ERTMS sistēmas iestāde ar nozares pārstāvju atbalstu ir izveidojusi pārskatāmu procesu sistēmas izmaiņu vadībai.
Šajā procesā ņem vērā visu apskatāmo tehnisko risinājumu paredzamās izmaksas un ieguvumus, kā arī nodrošina secīgu versiju atgriezenisku savietojamību. Šis process izklāstīts dokumentā “ERTMS izmaiņu kontroles vadība” (“ERTMS change control management”), ko nepieciešamības gadījumā atjauninās Eiropas Dzelzceļu aģentūra.
7.5. Īpašie gadījumi
7.5.1. Ievads
Turpmāk uzskaitītajos īpašajos gadījumos ir atļauti šādi īpaši noteikumi.
Šie īpašie gadījumi iedalāmi divās kategorijās: noteikumus piemēro vai nu pastāvīgi (“P” gadījums), vai uz laiku (“T” gadījums). Ja noteikumus piemēro uz laiku, ieteicams, lai atbilstošās dalībvalstis nodrošinātu atbilstību konkrētai apakšsistēmai vai nu līdz 2010. gadam (“T1” gadījums), kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā Nr. 1692/96/EK par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai noteiktais mērķis, vai līdz 2020. gadam (“T2” gadījums).
Šajā SITS pagaidu gadījums “T3” definēts kā pagaidu gadījumi, kuri vēl var būt pēc 2020. gada.
7.5.2. Īpašo gadījumu saraksts
7.5.2.1. Katra īpašā gadījuma kategorija uzrādīta A pielikuma 1. papildinājumā.
Nr. |
Īpašais gadījums |
Pamatojums |
Ilgums |
|
1 |
Attāluma starp asīm un riteņa diametra savstarpēja atkarība ritekļiem, ko ekspluatē Vācijā, norādīta A pielikuma 1. papildinājuma 2.1.5. punktā |
Esošās asu skaitītāju iekārtas, kas norādītas infrastruktūras reģistrā |
P |
|
2 |
Maksimālais garums to ritekļu izvirzītajām daļām (priekšējā daļa), ko ekspluatē Polijā un Beļģijā, norādīts A pielikuma 1. papildinājuma 2.1.6. punktā |
Sliežu ķēžu iekārtu esošā ģeometrija |
T3 |
|
3 |
Minimālais attālums starp pirmajām piecām asīm vilcieniem, ko ekspluatē Vācijā, norādīts A pielikuma 1. papildinājuma 2.1.7. punktā |
Attiecas uz līnijām ar pārbrauktuvēm atbilstoši infrastruktūras reģistram |
T3 |
|
4 |
Minimālais attālums starp pirmo un pēdējo asi atsevišķam riteklim vai vilciena sastāvam, ko ekspluatē uz ātrgaitas līnijām Francijā un tikai uz Eiropas transporta tīkla ātrgaitas līnijas “L1” Beļģijā, norādīts A pielikuma 1. papildinājuma 2.1.8. punktā |
Esošās sliežu ķēžu iekārtas, kas norādītas infrastruktūras reģistrā |
Francija T3 Beļģija T3 |
|
5 |
Minimālais attālums starp pirmo un pēdējo asi atsevišķam riteklim vai vilciena sastāvam, ko ekspluatē Beļģijā (izņemot Eiropas transporta tīkla ātrgaitas līniju “L1”), norādīts A pielikuma 1. papildinājuma 2.1.9. punktā |
Esošās sliežu ķēžu iekārtas, kas norādītas infrastruktūras reģistrā |
T3 |
|
6 |
Minimālais riteņu diametrs ritekļiem, ko ekspluatē Francijā, norādīts A pielikuma 1. papildinājuma 2.2.2. punktā |
Esošās asu skaitīšanas iekārtas, kas norādītas infrastruktūras reģistrā |
T3 |
|
7 |
Minimālais uzmalas augstums ritekļiem, ko ekspluatē Lietuvā, norādīts A pielikuma 1. papildinājuma 2.2.4. punktā |
Esošās asu skaitīšanas iekārtas ļauj noteikt riteņus ar mazāku uzmalas augstumu (pozitīvs īpašais gadījums ritošajam sastāvam) |
T3 |
|
8 |
Minimālā slodze uz asi ritekļiem, ko ekspluatē uz atsevišķām līnijām Vācijā, Austrijā un Beļģijā, norādīta A pielikuma 1. papildinājuma 3.1.3. punktā |
Vācija: Minimālā slodze uz asi, kas vajadzīga atsevišķu sliežu ķēžu šuntēšanai, noteikta EBA (Eisenbahn-Bundesamt) prasībā, kas piemērojama dažām galvenajām līnijām Vācijā bijušā DR (Deutsche Reichsbahn) teritorijā ar 42 Hz un 100 Hz sliežu ķēdēm atbilstoši infrastruktūras reģistram. Atjaunošana nenotiek. |
T3 |
|
Beļģija: Minimālā slodze uz asi ir 5 t uz visām līnijām Beļģijā (izņemot ātrgaitas līnijas, kas jau aprakstītas kā īpašais gadījums). Šī minimālā slodze vajadzīga:
Beļģijā pedāļus izmanto kopā ar sliežu ķēdēm, lai palaistu maršrutus. Atjaunošana nenotiek. |
||||
Austrija: Minimālā slodze uz asi, kas vajadzīga atsevišķu sliežu ķēžu šuntēšanai, noteikta drošas ekspluatācijas prasībā, kas piemērojama dažām galvenajām līnijām Austrijā ar 100 Hz sliežu ķēdēm atbilstoši infrastruktūras reģistram. Atjaunošana nenotiek. |
||||
9 |
Minimālā masa atsevišķam riteklim vai vilciena sastāvam, ko ekspluatē uz Eiropas transporta tīkla ātrgaitas līnijām Francijā un uz Eiropas transporta tīkla ātrgaitas līnijas “L1” Beļģijā, norādīta A pielikuma 1. papildinājuma 3.1.4. punktā |
Esošās sliežu ķēžu iekārtas |
Francija T3 Beļģija T3 |
|
10 |
Minimālā masa atsevišķam riteklim vai vilciena sastāvam, ko ekspluatē Beļģijā (izņemot Eiropas transporta tīkla ātrgaitas līniju “L1”), norādīta A pielikuma 1. papildinājuma 3.1.5. punktā |
Esošās sliežu ķēžu iekārtas |
T3 |
|
11 |
Minimālās metāla masas dimensijas un apstiprināšanas nosacījumi ritekļiem, ko ekspluatē Vācijā un Polijā, norādītas A pielikuma 1. papildinājuma 3.3.1. punktā |
Attiecas uz līnijām ar pārbrauktuvēm, kam ir pozicionēšanas sistēmas atbilstoši infrastruktūras reģistram |
Vācija P Polija P |
|
12 |
Maksimālā pretestība starp riteņpāra rites virsmām ritekļiem, ko ekspluatē Polijā, norādīta A pielikuma 1. papildinājuma 3.5.2. punktā |
Esošās sliežu ķēžu iekārtas |
T3 |
|
13 |
Maksimālā pretestība starp riteņpāra rites virsmām ritekļiem, ko ekspluatē Francijā, norādīta A pielikuma 1. papildinājuma 3.5.3. punktā |
Esošās sliežu ķēžu iekārtas |
T3 |
|
14 |
Papildu prasības šuntēšanas parametriem ritekļiem, ko ekspluatē Nīderlandē, norādītas A pielikuma 1. papildinājuma 3.5.4. punktā |
Esošās zemsprieguma sliežu ķēžu iekārtas, kas norādītas infrastruktūras reģistrā |
T3 |
|
15 |
Minimālā pilnā pretestība starp to ritekļu pantogrāfu un riteņiem, kurus ekspluatē Beļģijā, norādīta A pielikuma 1. papildinājuma 3.6.1. punktā |
Esošās B klases iekārtas |
T3 |
|
16 |
Papildu prasības smiltnīcas izmantošanai Apvienotajā Karalistē, norādītas A pielikuma 1. papildinājuma 4.1.3. punktā |
Attiecas tikai uz parasto dzelzceļu |
T3 |
|
17 |
Magnētiskā bremze un virpuļstrāvas bremze nav atļauta uz pirmajiem ratiņiem vadošajam riteklim, ko ekspluatē Vācijā, kā norādīts A pielikuma 1. papildinājuma 5.2.3. punktā |
Attiecas uz līnijām ar pārbrauktuvēm atbilstoši infrastruktūras reģistram |
T3 |
7.5.2.2. Īpašais gadījums Grieķijai
Kategorija “T1” – pagaidu: ritošais sastāvs 1 000 mm vai mazāka platuma sliežu ceļam un līnijas ar 1 000 mm vai mazāka platuma sliežu ceļu.
Šīm līnijām piemēro valsts noteikumus.
7.5.2.3. Īpašais gadījums Baltijas valstīm (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā tikai parasto dzelzceļu sistēmai)
Kategorija “T2” – šo valstu esošo B klases ierīču funkcionālā un tehniskā modernizācija, ko veic koridoros ar 1520 mm platuma sliežu ceļu, ir atļauta, ja tas uzskatāms par nepieciešamu, lai nodrošinātu Krievijas Federācijas un Baltkrievijas dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu lokomotīvju ekspluatāciju. Šo valstu esošo B klases ierīču funkcionālā un tehniskā modernizācija, ko veic lokomotīvēm un vilcieniem, kurus izmanto uz 1520 mm platuma sliežu ceļa, ir atļauta, ja tas uzskatāms par nepieciešamu, lai nodrošinātu to ekspluatāciju Krievijas Federācijas un Baltkrievijas teritorijā.
7.6. Pārejas noteikumi
Atklātie punkti, kas norādīti šīs SITS G pielikumā, tiks aplūkoti pārskatīšanas procesā.
(1) Nelabvēlīgs darbības režīms ir darbība tādu traucējumu gadījumā, kuri paredzēti, izstrādājot vadības iekārtu apakšsistēmu.
(2) Drošības prasības 3. līmeņa ERTMS/ETCS vēl jānosaka.
(3) Piem., ārējā STM koncepcijas ieviešanas iespējamību nevar tehniski garantēt, vai iespējami B klases sistēmu intelektuālā īpašuma tiesību jautājumi traucē savlaicīgu STM produkta izstrādāšanu.
(4) 2007. gada 31. decembris.
(5) Funkciju klasifikāciju sk. 4. iedaļā.
A PIELIKUMS
OBLIGĀTO SPECIFIKĀCIJU SARAKSTS
Punkts Nr |
Norāde |
Dokumenta nosaukums |
Versija |
1 |
UIC ETCS FRS |
ERTSM/ETCS funkcionālo prasību specifikācija |
4.29 |
2 |
99E 5362 |
ERTMS/ETCS funkcionālie priekšraksti |
2.0.0 |
3 |
UNISIG SUBSET-023 |
Terminu un saīsinājumu vārdnīca |
2.0.0 |
4 |
UNISIG SUBSET-026 |
Sistēmas prasību specifikācija |
2.2.2 |
5 |
UNISIG SUBSET-027 |
FFFIS juridisko ierakstu ierakstīšanas un lejupielādes rīks |
2.2.9 |
6 |
UNISIG SUBSET-033 |
FIS mašīnista un mašīnas saskarnei |
2.0.0 |
7 |
UNISIG SUBSET-034 |
FIS vilciena saskarnei |
2.0.0 |
8 |
UNISIG SUBSET-035 |
Īpašais pārraides modulis FFFIS |
2.1.1 |
9 |
UNISIG SUBSET-036 |
FFFIS priekš Eurobalise |
2.3.0 |
10 |
UNISIG SUBSET-037 |
Euroradio FIS |
2.3.0 |
11 |
Rezervēts 05E537 |
Nesaistes šifratslēgu pārvaldības FIS |
|
12 |
UNISIG SUBSET-039 |
RBC/RBC nodošanas FIS |
2.1.2 |
13 |
UNISIG SUBSET-040 |
Gabarīta izmēru un inženiertehniskie noteikumi |
2.0.0 |
14 |
UNISIG SUBSET-041 |
Savstarpējas izmantojamības prasības darbībai |
2.1.0 |
15 |
UNISIG SUBSET-108 |
SITS A pielikuma dokumentu (galvenokārt SUBSET-026 v2.2.2) ar savstarpēju izmantojamību saistīta konsolidācija |
1.0.0 |
16 |
UNISIG SUBSET-044 |
FFFIS Euroloop apakšsistēmai |
2.2.0 (1) |
17 |
Ar nolūku svītrots |
|
|
18 |
UNISIG SUBSET-046 |
Papildu radio FFFS |
2.0.0 |
19 |
UNISIG SUBSET-047 |
Papildu radio lauka iekārtu–vilciena daļas FIS |
2.0.0 |
20 |
UNISIG SUBSET-048 |
Papildu radio vilciena daļas FFFIS |
2.0.0 |
21 |
UNISIG SUBSET-049 |
Papildu radio FIS ar LEU/centralizācijas sistēmu |
2.0.0 |
22 |
Ar nolūku svītrots |
|
|
23 |
UNISIG SUBSET-054 |
Vērtību piešķiršana ETCS mainīgiem lielumiem |
2.0.0 |
24 |
Ar nolūku svītrots |
|
|
25 |
UNISIG SUBSET-056 |
STM FFFIS droša laika līmenis |
2.2.0 |
26 |
UNISIG SUBSET-057 |
STM FFFIS droša posma līmenis |
2.2.0 |
27 |
UNISIG SUBSET-091 |
Drošības prasības ETCS tehniskai savstarpējai izmantojamībai 1. un 2. līmenī |
2.2.11 |
28 |
Rezervēts |
Drošuma un darbgatavības prasības |
|
29 |
UNISIG SUBSET-102 |
Testa specifikācija “K” saskarnei |
1.0.0 |
30 |
Ar nolūku svītrots |
|
|
31 |
UNISIG SUBSET-094 |
UNISIG funkcionālas prasības borta atsauces testa iekārtai |
2.0.0 |
32 |
EIRENE FRS |
GSM-R funkcionālo prasību specifikācija |
7 |
33 |
EIRENE SRS |
GSM-R sistēmas prasību specifikācija |
15 |
34 |
A11T6001 12 |
(MORANE) radiopārraides FFFIS priekš EuroRadio |
12 |
35 |
ECC/DC(02)05 |
EKK 2002. gada 5. jūlija lēmums par frekvenču diapazonu noteikšanu un pieejamību dzelzceļa vajadzībām 876-880 un 921-925 MHz diapazonā |
|
36a |
Ar nolūku svītrots |
|
|
36b |
Ar nolūku svītrots |
|
|
36c |
UNISIG SUBSET-074-2 |
FFFIS STM testa gadījumu dokuments |
1.0.0 |
37a |
Ar nolūku svītrots |
|
|
37b |
UNISIG SUBSET-076-5-2 |
Ar īpatnībām saistītie testa gadījumi |
2.2.2 |
37c |
UNISIG SUBSET-076-6-3 |
Testu secība |
2.0.0 |
37d |
UNISIG SUBSET-076-7 |
Testa specifikāciju darbības joma |
1.0.0 |
37e |
Ar nolūku svītrots |
|
|
38 |
Rezervēts |
Robežzīmes |
|
39 |
UNISIG SUBSET-092-1 |
ERTMS prasības atbilstībai EuroRadio |
2.2.5 |
40 |
UNISIG SUBSET-092-2 |
ERTMS EuroRadio testa gadījumu drošības līmenis |
2.2.5 |
41 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-028 |
JRU testa specifikācija |
|
42 |
Ar nolūku svītrots |
|
|
43 |
UNISIG SUBSET-085 |
Testa specifikācija Eurobalise FFFIS |
2.1.2 |
44 |
Rezervēts |
Odometrijas FIS |
|
45 |
UNISIG SUBSET-101 |
“K” saskarnes specifikācija |
1.0.0 |
46 |
UNISIG SUBSET-100 |
“G” saskarnes specifikācija |
1.0.1 |
47 |
Rezervēts |
Drošības prasības un drošības analīzes prasības vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas savstarpējai izmantojamībai |
|
48 |
Rezervēts |
Mobilās iekārtas GSM-R testa specifikācija |
|
49 |
UNISIG SUBSET-059 |
STM darbības prasības |
2.1.1 |
50 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-103 |
Euroloop testa specifikācija |
|
51 |
Rezervēts |
Mašīnista un mašīnas saskarnes ergonomiskie aspekti |
|
52 |
UNISIG SUBSET-058 |
FFFIS STM lietojuma līmenis |
2.1.1 |
53 |
Rezervēts AEIF-ETCS mainīgo lielumu rokasgrāmata |
AEIF-ETCS mainīgo lielumu rokasgrāmata |
|
54 |
Ar nolūku svītrots |
|
|
55 |
Rezervēts |
Juridisko ierakstu iekārtas bāzlīnijas prasības |
|
56 |
Rezervēts 05E538 |
ERTMS šifratslēgu pārvaldības atbilstības prasības |
|
57 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-107 |
Prasības ERTMS borta iekārtas pirmsmontāžai |
|
58 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-097 |
Prasības RBC-RBC drošu sakaru saskarnei |
|
59 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-105 |
Prasības ERTMS lauka iekārtas pirmsmontāžai |
|
60 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-104 |
ETCS versijas vadība |
|
61 |
Rezervēts |
GSM-R versijas vadība |
|
62 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-099 |
RBC-RBC testa specifikācija drošu sakaru saskarnei |
|
63 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-098 |
RBC-RBC drošu sakaru saskarne |
|
OBLIGĀTO EN STANDARTU SARAKSTS
Punkts Nr. |
Norāde |
Dokumenta nosaukums un komentāri |
Versija |
A1 |
EN 50126 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Specifikācija un drošuma, darbgatavības, uzturamības un drošības (RAMS) pierādīšana |
1999 |
A2 |
EN 50128 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Sakaru, signalizācijas un apstrādes sistēmas – Programmatūra dzelzceļu kontroles aizsardzības sistēmām |
2001 |
A3 |
EN 50129 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Sakaru, signalizācijas un apstrādes sistēmas – Ar drošību saistītās elektroniskās signalizācijas sistēmas |
2003 |
A4 |
EN 50125-1 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Vides apstākļi iekārtām – 1. daļa: Ritošā sastāva borta iekārtas |
1999 |
A5 |
EN 50125-3 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Vides apstākļi iekārtām – 3. daļa: Signalizācijas un sakaru iekārtas |
2003 |
A6 |
EN 50121-3-2 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Elektromagnētiskā savietojamība – 3.-2. daļa: Ritošais sastāvs – Aparāti |
2000 |
A7 |
EN 50121-4 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Elektromagnētiskā savietojamība – 4. daļa: Signalizācijas un sakaru aparātu starojums un jutīgums |
2000 |
A8 |
EN 50238 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Ritošā sastāva un vilcienu pozicionēšanas sistēmu savietojamība |
2003 |
INFORMATĪVO SPECIFIKĀCIJU SARAKSTS
Piezīme:
tipa specifikācijas norāda pašreiz paveikto darbu vēl arvien “rezervētas” obligātās specifikācijas sagatavošanā.
tipa specifikācijas sniedz papildu informāciju, pamatojot obligāto specifikāciju prasības un sniedzot palīdzību to pielietošanā.
B32. punkts nodrošina unikālas norādes A pielikuma dokumentos. Tā kā to izmanto tikai redakcionālā nolūkā un, lai uzturētu turpmākās izmaiņas dokumentos, uz kuriem ir tikai norāde, tad to neklasificē kā “tipu” un nesaista ar obligātu A pielikuma dokumentu.
Punkts Nr. |
Norāde |
Dokumenta nosaukums |
Versija |
Tips |
B1 |
EEIG 02S126 |
RAM prasības (tikai 2. nodaļa) |
6 |
2 (28. punkts) |
B2 |
EEIG 97S066 |
Vides apstākļi |
5 |
2 (A5. punkts) |
B3 |
UNISIG SUBSET-074-1 |
FFFIS STM testēšanas metodika |
1.0.0 |
2 (36. punkts) |
B4 |
EEIG 97E267 |
Odometra FFFIS |
5 |
1 (44. punkts) |
B5 |
O_2475 |
ERTMS GSM-R QoS testa specifikācija |
1.0.0 |
2 |
B6 |
UNISIG SUBSET-038 |
Nesaistes šifratslēgu pārvaldības FIS |
2.1.9 |
1 (11. punkts) |
B7 |
UNISIG SUBSET-074-3 |
FFFIS STM testa specifikācijas izsekojamība testa gadījumiem ar īpaša pārraides moduļa FFFIS |
1.0.0 |
2 (36. punkts) |
B8 |
UNISIG SUBSET-074-4 |
FFFIS STM testa specifikācijas izsekojamība FFFIS STM lietojuma līmenis norādīto pakešu testēšanai |
1.0.0 |
2 (36. punkts) |
B9 |
UNISIG SUBSET-076-0 |
1. klases ERTMS/ETCS testu plāns |
2.2.3 |
2 (37. punkts) |
B10 |
UNISIG SUBSET-076-2 |
Īpatnību sagatavošanas metodika |
2.2.1 |
2 (37. punkts) |
B11 |
UNISIG SUBSET-076-3 |
Testēšanas metodika |
2.2.1 |
2 (37. punkts) |
B12 |
UNISIG SUBSET-076-4-1 |
Testu secības formēšana: Metodika un noteikumi |
1.0.0 |
2 (37. punkts) |
B13 |
UNISIG SUBSET 076-4-2 |
1. klases ERTMS/ETCS stāvokļi testu secībai |
1.0.0 |
2 (37. punkts) |
B14 |
UNISIG SUBSET-076-5-3 |
Borta datu vārdnīca |
2.2.0 |
2 (37. punkts) |
B15 |
UNISIG SUBSET-076-5-4 |
SRS v.2.2.2 izsekojamība |
2.2.2 |
2 (37. punkts) |
B16 |
UNISIG SUBSET-076-6-1 |
UNISIG testu datu bāze |
2.2.2 |
2 (37. punkts) |
B17 |
UNISIG SUBSET-076-6-4 |
Testu gadījumu aptveršana |
2.0.0 |
2 (37. punkts) |
B18 |
Ar nolūku svītrots |
|
|
|
B19 |
UNISIG SUBSET-077 |
UNISIG cēloņu analīzes process |
2.2.2 |
2 (27. punkts) |
B20 |
UNISIG SUBSET-078 |
RBC saskarne: Atteices režīmu un seku analīze |
2.2.2 |
2 (27. punkts) |
B21 |
UNISIG SUBSET-079 |
MMI: Atteices režīmu un seku analīze |
2.2.2 |
2 (27. punkts) |
B22 |
UNISIG SUBSET-080 |
TIU: Atteices režīmu un seku analīze |
2.2.2 |
2 (27. punkts) |
B23 |
UNISIG SUBSET-081 |
Pārraides sistēma: Atteices režīmu un seku analīze |
2.2.2 |
2 (27. punkts) |
B24 |
UNISIG SUBSET-088 |
ETCS 1. un 2. lietojuma līmenis – Drošības analīze |
2.2.10 |
2 (27. punkts) |
B25 |
TS50459-1 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Kustības vadības sistēma uz Eiropas dzelzceļiem – Mašīnista un mašīnas saskarne: 1. daļa – ERTMS/ETCS/GSM-R informācijas ergonomiskie principi |
2005 |
2 (51. punkts) |
B26 |
TS50459-2 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Sakaru, signalizācijas un apstrādes sistēmas – Kustības vadības sistēma uz Eiropas dzelzceļiem – Mašīnista un mašīnas saskarne: 2. daļa – Ergonomiskie pasākumi ERTMS/ETCS informācijai |
2005 |
2 (51. punkts) |
B27 |
TS50459-3 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Sakaru, signalizācijas un apstrādes sistēmas – Kustības vadības sistēma uz Eiropas dzelzceļiem – Mašīnista un mašīnas saskarne: 3. daļa – Ergonomiskie pasākumi ERTMS/GSM-R informācijai |
2005 |
2 (51. punkts) |
B28 |
TS50459-4 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Sakaru, signalizācijas un apstrādes sistēmas – Kustības vadības sistēma uz Eiropas dzelzceļiem – Mašīnista un mašīnas saskarne: 4. daļa – Datu ievade ERTMS/ETCS/GSM-R sistēmām |
2005 |
2 (51. punkts) |
B29 |
TS50459-5 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Sakaru, signalizācijas un apstrādes sistēmas – Kustības vadības sistēma uz Eiropas dzelzceļiem – Mašīnista un mašīnas saskarnes: 5. daļa – Simboli |
2005 |
2 (51. punkts) |
B30 |
TS50459-6 |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Sakaru, signalizācijas un apstrādes sistēmas – Kustības vadības sistēma uz Eiropas dzelzceļiem – Mašīnista un mašīnas saskarne: 6. daļa – Skaņu signāli |
2005 |
2 (51. punkts) |
B31 |
Rezervēts EN50xxx |
Dzelzceļu lietojumprogrammas – Kustības vadības sistēma uz Eiropas dzelzceļiem – Mašīnista un mašīnas saskarne: 7. daļa – Īpašie pārraides moduļi |
|
2 (51. punkts) |
B32 |
Rezervēts |
Vadlīnijas norādēm |
|
Nav |
B33 |
EN 301 515 |
Mobilo sakaru globālā sistēma (GSM); Prasības GSM ekspluatācijai dzelzceļā |
2.1.0 |
2 (32., 33. punkts) |
B34 |
05E466 |
DMI ekspluatācijas informācija |
1 |
1 (51. punkts) |
B35 |
Rezervēts UNISIG SUBSET-069 |
ERTMS šifratslēgu pārvaldības atbilstības prasības |
|
1 (56. punkts) |
B36 |
04E117 |
ETCS/GSM-R pakalpojuma kvalitātes lietotāja prasības – Ekspluatācijas analīze |
1 |
2 (32. punkts) |
B37 |
UNISIG SUBSET-093 |
GSM-R saskarnes – 1. klases prasības |
2.3.0 |
1 (32., 33. punkts) |
B38 |
UNISIG SUBSET-107A |
Prasības ERTMS borta iekārtu pirmsmontāžai |
1.0.0 |
2 (57. punkts) |
B39 |
UNISIG SUBSET-076-5-1 |
ERTMS ETCS 1. klases īpatnību saraksts |
2.2.2 |
2 (37. punkts) |
B40 |
UNISIG SUBSET-076-6-7 |
Testu secības novērtējums un apstiprināšana |
1.0.0 |
2 (37. punkts) |
B41 |
UNISIG SUBSET-076-6-8 |
Vispārēji dati par vilcienu testu secībai |
1.0.0 |
2 (37. punkts) |
B42 |
UNISIG SUBSET-076-6-10 |
Testu secības skatītājs (TSV) |
2.10 |
2 (37. punkts) |
B43 |
04E083 |
Drošības prasības un drošības analīzes prasības vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas savstarpējai izmantojamībai |
1.0 |
1 (47. punkts) |
B44 |
04E084 |
Pamatojuma ziņojums par drošības prasībām un drošības analīzes prasībām vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas savstarpējai izmantojamībai |
1.0 |
2 (B43. punkts) |
## |
ja CEPT apstiprina frekvenci |
1. papildinājums
VILCIENU POZICIONĒŠANAS SISTĒMU RAKSTURĪGĀS PAZĪMES, KAS NEPIECIEŠAMAS SAVIETOJAMĪBAI AR RITOŠO SASTĀVU
4. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
4.1. |
Vilcienu pozicionēšanas sistēmām jābūt konstruētām tā, lai tās varētu droši un ticami pozicionēt ritošo sastāvu šajā papildinājumā norādīto robežvērtību ietvaros. Vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.3. iedaļa nodrošina SITS atbilstošu ritekļu atbilstību šā papildinājuma prasībām. |
4.2. |
Ritekļu izmēri garenvirzienā noteikti kā:
1. zīmējumā parādīts piemērs riteklim ar diviem trīsasu ratiņiem (n=6). |
1. zīm.
4.3. |
Termins “riteņpāris” attiecas uz visiem pretējiem riteņpāriem, arī tad, ja tiem nav kopīgas ass. Visas norādes uz riteņpāriem attiecas uz riteņu centru. |
4.4. |
Uz riteņa gabarītu noteikšanu attiecas 2. zīmējums, kur:
Citi izmēri 2. zīmējumā neattiecas uz šo SITS. |
4.5. |
Uzrādītās vērtības ir absolūtas robežvērtības, ieskaitot mērījumu pielaides. |
4.6. |
Infrastruktūras pārvaldītājs var atļaut mazāk stingras robežas, kuras jānorāda infrastruktūras reģistrā. |
2. zīm.
5. RITEKĻA ĢEOMETRIJA
5.1. Attālums starp asīm
5.1.1. |
Attālums ai (1. zīm.) nedrīkst pārsniegt 17 500 mm esošām līnijām, 20 000 mm pielietošanai uz jaunām līnijām. |
5.1.2. |
Par attālumu bx Attālums bx (1. zīm.) nepārsniedz 4 200 mm, izņemot ritošo sastāvu, ko ekspluatē tikai līnijās, kuru infrastruktūras reģistrā pieļauts bx līdz 5 000 mm. Ritošo sastāvu, kuram bx pārsniedz 4 200 mm, neekspluatē līnijās, kuru infrastruktūras reģistrā nav pieļauts bx vairāk nekā 4 200 mm. Šī norāde jāietver ritošā sastāva reģistrā un tā EK verifikācijas deklarācijā. I kategorijas līniju jaunizbūvētos posmos vadības iekārtu un signalizācijas SITS vilcienu pozicionēšanas sistēma pieļauj ritošo sastāvu ar bx līdz 5 000 mm. Citos posmos (modernizētas vai atjaunotas I kategorijas līnijas, no vienas puses, jaunas vai modernizētas, vai atjaunotas II vai III kategorijas līnijas, no otras puses) vadības iekārtu un signalizācijas SITS vilcienu pozicionēšanas sistēma pieļauj ritošo sastāvu ar bx līdz 4 200 mm Infrastruktūras pārvaldītājiem ieteicams censties pieļaut arī ritošo sastāvu ar bx līdz 5 000 mm. Infrastruktūras reģistrā jāietver norāde par pieļauto bx vērtību. |
5.1.3. |
Attālums ai (1. zīm.) nedrīkst būt mazāks par: ai = v x 7,2 kur v ir ritošā sastāva maksimālais ātrums km/h un attālums ai ir mm, ja ritošā sastāva maksimālais ātrums nepārsniedz 350 km/h; robežas lielākiem ātrumiem būs jānosaka nepieciešamības gadījumā. |
5.1.4. |
Attālums L – (b1 + b2) (1. zīm.) ir ne mazāks par 3 000 mm. |
5.1.5. Īpašs gadījums Vācijai
Ierobežojumi attāluma starp asīm (ai, 1. zīm.) un riteņa diametra attiecībai vēl jānosaka.
- Atklāts punkts -
5.1.6. Īpašs gadījums Polijai un Beļģijai (tikai parasto dzelzceļu līnijām)
Attālums bx (1. zīm.) nepārsniedz 3 500 mm.
5.1.7. Īpašs gadījums Vācijai
Attālums ai (1. zīm.) starp katru no pirmajām 5 vilciena asīm (vai visām asīm, ja vilcienā to ir mazāk par 5) nav mazāks par 1 000 mm, ja ātrums nepārsniedz 140 km/h; lielākiem ātrumiem piemērojams 5.1.3. punkts.
5.1.8. Īpašs gadījums tikai Francijas ātrgaitas līniju tīklam un Beļģijas ātrgaitas tīkla līnijai “L1”
Attālums starp pirmo un pēdējo asi atsevišķam riteklim vai vilciena sastāvam nav mazāks par 15 000 mm.
5.1.9. Īpašs gadījums Beļģijai
Attālums L – (b1 + b2) (1. zīm.) ir ne mazāks par 6 000 mm.
5.2. Riteņa ģeometrija
5.2.1. |
Izmērs BR (2. zīm.) nav mazāks par 133 mm. |
5.2.2. |
Izmērs D (2. zīm.) nav mazāks par:
|
5.2.3. |
Izmērs Sd (2. zīm.) nav mazāks par
Izmēra Sh (2. zīm.) diapazons ir 27,5-36 mm.
|
6. RITEKĻA KONSTRUKCIJA
6.1. Ritekļa masa
6.1.1. |
Slodzei uz asi jābūt ne mazākai par 5 t, ja vien ritekļa bremzēšanas spēku nenodrošina ar bremžu klučiem, un tādā gadījumā, izmantojot uz esošajām līnijām, slodzei uz asi jābūt ne mazākai par 3,5 t. |
6.1.2. |
Izmantošanai uz jaunām vai modernizētām līnijām slodze uz asi nav mazāka par 3,5 t. |
6.1.3. Īpašs gadījums Austrijai, Vācijai, un Beļģijai
Uz noteiktām līnijām, kas norādītas infrastruktūras reģistrā, slodze uz asi ir ne mazāka par 5 t.
6.1.4. Īpašs gadījums Francijas ātrgaitas līniju tīklam un Beļģijas ātrgaitas tīkla līnijai “L1”
Ja attālums starp pirmo un pēdējo asi atsevišķam riteklim vai vilciena sastāvam ir 16 000 mm vai lielāks, tad atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masai jābūt lielākai par 90 t. Ja šis attālums ir mazāks par 16 000 mm un ir 15 000 mm vai lielāks, tad masai jābūt mazākai par 90 t un jābūt 40 t vai lielākai, ritošajam sastāvam jābūt aprīkotam ar diviem pāriem sliežu frikcijas kluču, kuru strāvas vadošais pamats ir 16 000 mm vai lielāks.
6.1.5. Īpašs gadījums Beļģijas ātrgaitas līniju tīklam (izņemot līniju “L1”)
Atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masai jābūt ne mazākai par 90 t.
6.2. No metāla brīva telpa ap riteņiem
Jānosaka telpa, kurā var uzstādīt tikai riteņus un to daļas (reduktorus, bremžu elementus, smiltnīcas cauruli) vai neferomagnētiskus elementus. - Atklāts punkts - |
6.3. Ritošā sastāva metāla masa
6.3.1. Īpašs gadījums Vācijai, Polijai
Ritošajam sastāvam vai nu jāatbilst detalizēti noteikta sliežu ceļa testa apvedceļa prasībām, braucot pa apvedceļu, vai arī tam jābūt minimālai metāla masai starp riteņiem ar noteiktu formu, augstumu virs sliedes galviņas un vadītspēju.
- Atklāts punkts -
6.4. Riteņu materiāls
6.4.1. |
Riteņiem jābūt ar feromagnētiskiem raksturlielumiem. |
6.5. Pilnā pretestība starp riteņiem
6.5.1. |
Elektriskā pretestība starp riteņpāra pretējo riteņu rites virsmām nedrīkst pārsniegt:
|
6.5.2. |
Pretestību mēra, mērot spriegumu, kas ir no 1,8 VDC līdz 2,0 VDC (tukšgaitas spriegums). |
6.5.3. Īpašs gadījums Polijai
Reaktīvai pretestībai starp riteņpāra rites virsmām jābūt mazākai par f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 40 kHz pie mērīšanas strāvas ne mazākas par 10 ARMS un tukšgaitas sprieguma 2 VRMS.
6.5.4. Īpašs gadījums Francijai
Reaktīvai pretestībai starp riteņpāra rites virsmām jābūt mazākai par f/100 miliomu, kur f ir no 500 Hz līdz 10 kHz pie mērīšanas sprieguma 2 VRMS (tukšgaitas spriegums).
6.5.5. Īpašs gadījums Nīderlandei
Papildus A pielikuma 1. papildinājuma vispārīgajām prasībām lokomotīvēm un motorvagoniem uz sliežu ķēdēm var piemērot papildu prasības. Infrastruktūras reģistrā norāda līnijas, uz kurām attiecas šīs prasības.
- Atklāts punkts -
6.6. Ritekļa pilnā pretestība
6.6.1. |
Minimālai pilnajai pretestībai starp pantogrāfu un ritekļa riteņiem jābūt:
virs 1,0 Om induktīvai pilnajai pretestībai pie 50 Hz vilces sistēmām ar 3 kVDC spriegumu. |
7. IZOLĒJOŠAS EMISIJAS
7.1. Smiltnīcu izmantošana
7.1.1. |
Lai uzlabotu bremzēšanu un vilci, uz sliežu ceļiem atļauts izmantot smiltis. Pieļaujamais smilšu daudzums uz vienu smiltnīcu 30 s laikā ir
|
7.1.2. |
Aktīvo smiltnīcu skaits nedrīkst pārsniegt:
- Atklāts punkts- |
7.1.3. Īpašs gadījums Apvienotajai Karalistei
Motorvagoniem nav atļauta smilšu izmantošana vilces nolūkā pirms vadošās ass, ja ātrums ir mazāks nekā 40 km/h.
- Atklāts punkts -
7.2. Kompozīcijas bremžu kluču izmantošana
7.2.1. |
Kompozīcijas bremžu kluču izmantošanas noteikumus jāizstrādā pārskata grupai līdz 2005. gada beigām. - Atklāts punkts - |
8. ELEKTROMAGNĒTISKIE TRAUCĒJUMI
8.1. Vilces strāva
8.1.1. |
Robežas un atbilstošs paskaidrojums būs atsevišķā dokumentā, ko šobrīd sagatavo. - Atklāts punkts - |
8.2. Elektrisko/magnētisko bremžu izmantošana
8.2.1. |
Magnētisko bremžu un virpuļstrāvas bremžu izmantošana pieļaujama tikai avārijas bremzēšanai vai stāvot. Infrastruktūras reģistrā var aizliegt magnētisko bremžu un virpuļstrāvas bremžu izmantošanu avārijas bremzēšanai. |
8.2.2. |
Ja uzrādīts infrastruktūras reģistrā, tad magnētiskās bremzes un virpuļstrāvas bremzes var izmantot kā darba bremzes. |
8.2.3. Īpašs gadījums Vācijai
Magnētiskās bremzes un virpuļstrāvas bremzes nav atļautas vadošā ritekļa pirmajiem ratiņiem, ja vien tas nav noteikts infrastruktūras reģistrā.
8.3. Elektriskie, magnētiskie, elektromagnētiskie lauki
8.3.1. - Atklāts punkts -
9. ĪPAŠAS RAKSTURĪGĀS PAZĪMES DZELZCEĻA LĪNIJĀM AR SLIEŽU CEĻA PLATUMU 1520/1524 MM
(2) |
Vilcienu pozicionēšanas sistēmām, kas uzstādītas uz dzelzceļa līnijām ar sliežu ceļa platumu 1520/1524 mm, jābūt iepriekš minētajām raksturīgajām pazīmēm, izņemot šajā nodaļā norādītos. |
(3) |
Attālums ai nepārsniedz 19 000 mm. |
(4) |
Izmērs BR nav mazāks par 130 mm. |
(5) |
Elektriskā pretestība starp riteņpāra pretējo riteņu rites virsmām nepārsniedz 0,06 Om. |
(6) |
Aktīvo smiltnīcu skaits vilcieniem ar lokomotīves vilci nepārsniedz 6 smiltnīcas uz sliedi. |
2. papildinājums
Prasības sakarsušu riteņpāru gultņu atklāšanas (“sakarsušu bukšu atklāšanas”) lauka iekārtu sistēmām
1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA
Šajā SITS daļā noteiktas prasības sakarsušu bukšu atklāšanas sistēmu (HABD) lauka iekārtu komponentiem, un tā attiecas tikai uz A klases sistēmām.
Attiecīgais ritošais sastāvs ir tas, ko paredzēts izmantot uz 1435 mm plata sliežu ceļa.
Ritekļi, kuri aprīkoti ar sakarsušu riteņpāru gultņu atklāšanas borta iekārtām un aizsargāti pret sakarsušu riteņpāru gultņu atklāšanas lauka iekārtām, tādējādi šeit nav jāapskata.
Mērķa zona ir tā riteņpāra gultņa korpusa virsma,
— |
kuras temperatūra ir saistīta ar ass gultņa temperatūru un |
— |
kura ir pilnībā redzama, lai varētu veikt vertikālu skenēšanu ar lauka iekārtām. |
Ritekļa mērķa zonu raksturo ar izmēriem šķērsvirzienā un garenvirzienā. Tādējādi mērķa zonu definē kā ritošā sastāva raksturlielumu un sākotnēji nosaka ritekļa koordinātās.
Skenēšanas diapazons ir HABD sistēmas un tās montāžas raksturlielums, un to sākotnēji nosaka lauka iekārtu koordinātās.
Mērķa zonai (ritošais sastāvs) un skenēšanas diapazonam (HABD) ir savstarpēja saskarne, un tiem ir jāpārklājas.
a) zīmējumā dots kopskats un detalizēti attēlotas turpmākās definīcijas.
2. SKENĒŠANAS DIAPAZONS (HABD) UN MĒRĶA ZONA (RITOŠAIS SASTĀVS) ŠĶĒRSVIRZIENĀ
HABD sistēmām ir skenēšanas diapazons, ar ko var izmērīt 50 mm karstu mērķa zonu no de1 = 1 040 mm līdz de2 = 1 120 mm attiecībā pret ritekļa ass līniju no h1 = 260 mm līdz h2 = 500 mm augstumā virs sliedes virsmas (minimālais diapazons).
3. SKENĒŠANAS DIAPAZONS (HABD) UN MĒRĶA ZONA (RITOŠAIS SASTĀVS) GARENVIRZIENĀ
HABD sistēma mēra bukses garenvirziena skenēšanas diapazonā, kas atbilst garenvirziena mērķa zonas izmēriem no 80 mm līdz 130 mm ātruma diapazonā no 3 km/h līdz 330 km/h.
Lielākam ātrumam robežas būs jānosaka nepieciešamības gadījumā.
4. IZMĒRI UZSTĀDĪŠANAI UZ SLIEŽU CEĻA
HABD atklāšanas zonas centrs tiek uzstādīts tādā attālumā no sliežu ceļa ass līnijas, kas garantē 1.2. punktā noteiktās vērtības un kas var attiekties uz ritošo sastāvu, kurš vēl aizvien neatbilst ritošā sastāva SITS prasībām. Tādēļ šajā SITS šis attālums nav norādīts. Tādējādi HABD jāspēj atklāt visu veidu sakarsušu bukšu konstrukcijas.
Īpaši ieteicama ir vertikālā skenēšana.
5. TRAUKSMES SIGNĀLU VEIDI UN ROBEŽAS
HABD jāparedz šādi trauksmes signālu veidi:
— |
sakaršanas trauksmes signāls, |
— |
sasilšanas trauksmes signāls, |
— |
atšķirības trauksmes signāls un citi trauksmes signālu veidi. |
Saskaņā ar C pielikumu
— |
trauksmes signālu vērtības jānorāda infrastruktūras reģistrā, |
— |
attiecīgās ritošā sastāva sānu bukšu virsmas temperatūras jānorāda ritošā sastāva reģistrā. |
Ja nākamās lauka iekārtas spēs droši identificēt vilcienu pēc tā temperatūras robežām, var veikt automātisku trauksmes signālu vērtību pielāgošanu.
6. SPECIFIKĀCIJA
Vajadzīgs pilnvarojums tehniskajai specifikācijai, tostarp EMS prasībām.
a) zīmējums
Mērķa zona (ritošais sastāvs) un skenēšanas diapazons (HABD)
B PIELIKUMS
B KLASE
SATURS
– |
B pielikuma izmantošana |
– |
1 daļa. Signalizācija |
– |
2 daļa. Radio |
– |
3 daļa. Pārejas matrica |
B PIELIKUMA IZMANTOŠANA
Šajā pielikumā aprakstītas vilcienu aizsardzības, kontroles un brīdinājuma sistēmas un radio sistēmas, kas bijušas pirms A klases vilcienu kontroles sistēmu un radio sistēmu ieviešanas un kas apstiprinātas lietošanai Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu tīklā līdz maksimālajam ātrumam, kas noteikts konkrētā dalībvalstī. Šīs B klases sistēmas nebija izstrādātas atbilstoši vienotām Eiropas specifikācijām, un tādēļ to piegādātājiem var būt īpašumtiesības uz specifikācijām. Šo specifikāciju noteikšana un uzturēšana nedrīkst būt pretrunā ar valsts noteikumiem, it sevišķi attiecībā uz patentiem.
Pārejas posma laikā, kurā šīs sistēmas tiks pakāpeniski aizstātas ar unificētu sistēmu, būs nepieciešamība pārvaldīt inženiertehniskās specifikācijas savstarpējas izmantojamības interesēs. Atbilstīgi gan Eiropas ātrgaitas, gan parasto dzelzceļu sistēmas vadības iekārtu SITS tas ietilpst konkrētās dalībvalsts vai tās pārstāvja pienākumos sadarbībā ar attiecīgās sistēmas piegādātāju.
Ritošajam sastāvam nav jāatbilst visām B klases sistēmu specifikācijām, bet gan jāatbilst tās dalībvalsts prasībām, kurā šo ritošo sastāvu ekspluatē. Būs vajadzīgs apstiprinājums katrai valstij, kurā ekspluatē ritošo sastāvu, pamatojoties uz attiecīgo valsts apstiprinājuma procedūru.
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, kuriem jāuzstāda viena vai vairākas no šīm sistēmām uz saviem vilcieniem, jāvēršas pie atbilstošās dalībvalsts. C pielikumā dots katras sistēmas atbilstošais ģeogrāfiskais sadalījums, kas katrai līnijai pieprasa infrastruktūras reģistru, kurā aprakstīts iekārtas tips un atbilstošie ekspluatācijas noteikumi. Izmantojot infrastruktūras reģistru, infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina vadības lauka iekārtu kompleksa atbilstību viņa atbildībā ietilpstošajam noteikumu kopumam.
Dalībvalsts sniedz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam konsultācijas, kas vajadzīgas, lai apgādātu ar drošām iekārtām, kuras atbilst gan SITS, gan C pielikuma prasībām.
B klases iekārtām līdztekus jāveic pasākumi atkāpsaderīgumam, kā prasīts C pielikumā.
Šajā pielikumā dota pamatinformācija par B klases sistēmām. Katrai minētajai sistēmai norādītā dalībvalsts garantē tās savstarpējas izmantojamības uzturēšanu un sniedz informāciju, kas vajadzīga sistēmas pielietošanai, jo īpaši informāciju attiecībā uz tās apstiprināšanu.
B pielikums. 1 daļa. B klases signalizācijas sistēmas
RĀDĪTĀJS
1. |
ALSN |
2. |
ASFA |
3. |
ATB |
4. |
ATP-VR/RHK |
5. |
BACC |
6. |
CAWS un ATP |
7. |
Crocodile |
8. |
Ebicab |
9. |
EVM |
10. |
GW ATP |
11. |
Indusi/PZB |
12. |
KVB |
13. |
LS |
14. |
LZB |
15. |
MEMOR II+ |
16. |
RETB |
17. |
RSDD/SCMT |
18. |
SELCAB |
19. |
SHP |
20. |
TBL |
21. |
TPWS |
22. |
TVM |
23. |
ZUB 123 |
Tikai informācijai, sistēmas, kas dalībvalstīs netiek izmantotas
24. |
ZUB 121 |
ALSN
Automatic locomotive signalling of continues operation
Автоматическая Локомотивная Сигнализация Непрерывного действия (oriģinālais nosaukums krievu valodā)
Apraksts
ALSN ir kabīnes signalizācijas iekārtu un vilciena automātiskas apturēšanas iekārtu sistēma. Tā uzstādīta uz galvenajām “Latvijas Dzelzceļa” un kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas līnijām. (Tikai informācijai: tā uzstādīta arī uz Krievijas Federācijas un Baltkrievijas dzelzceļa).
Sistēmu veido kodētas sliežu ķēdes un borta iekārtas.
Sliežu ķēdēm ir samērā konvencionāla konstrukcija ar uztvērējiem, kas balstās uz releja tehniku.
Atklātās līnijas ir aprīkotas ar:
— |
kodētām maiņstrāvas (AC) sliežu ķēdēm ar frekvenci 50 (1), 75 vai 25 Hz, vai |
— |
nepārtrauktām sliežu ķēdēm, kas nodrošina kodēšanas režīma ieslēgšanu, tuvojoties vilcienam, atkarībā no vilciena kustības virziena:
|
Stacijas ir aprīkotas ar:
— |
nepārtrauktām sliežu ķēdēm, kas nodrošina kodētā režīma ieslēgšanu, tuvojoties vilcienam, atkarībā no vilciena kustības virziena:
|
Borta iekārtas sastāv no elektroniskā pastiprinātāja, releja dekodera, elektropneimatiskā vārsta bremžu sistēmas ieslēgšanai/izslēgšanai, gaismas signāla, kas ir sliežu ceļu līniju signāli un modrības ierīces roktura, ar ko apstiprina, ka mašīnists ir saņēmis informāciju.
Sistēma ir saistīta ar drošību, nav droša pret atteici, jo tā ir papildsistēma lauka iekārtu signāliem, bet ir pietiekoši droša mašīnista uzraudzībai.
Datu pārraide starp kodētām sliežu ķēdēm un borta iekārtām notiek ar induktīvi saistītas antenas-uztvērēja palīdzību, kas ir maiņstrāvas spoles veidā virs sliedēm.
Sistēma ir paredzēta ekspluatācijai, ja vilciena kustības ātrums ir līdz 160 km/h.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcienu
|
— |
Uz borta pieejamā informācija (ārpus ALSN): faktiskais ātrums, veiktā maršruta garums. |
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Avārijas bremzēšana šādā gadījumā:
|
Atbildīgās dalībvalstis: Latvija, Igaunija, Lietuva.
ASFA
Apraksts
ASFA ir kabīnes signalizācijas un ATP sistēma, kas uzstādīta lielākajā daļā RENFE līniju (1 668 mm), uz FEVE līnijām ar metru sliežu platumu un uz jaunā Eiropas sliežu ceļa NAFA līnijas.
ASFA atrodama uz visām līnijām, ko ņem vērā savstarpējai izmantojamībai.
Lauka iekārtu un vilciena sakari balstās uz elektromagnētiski saistītām rezonanses ķēdēm tādā veidā, ka var tikt noraidīti deviņi dažādi dati. Lauka iekārtu rezonanses ķēde ir ieregulēta uz signāla pārraides frekvenci. Magnētiski saistīta borta PLL aizņem lauka iekārtu frekvenci. Šī sistēma saistīta ar drošību, nav droša pret atteici, bet ir pietiekoši droša, lai uzraudzītu mašīnistu. Tā atgādina vadītājam signalizācijas noteikumus un uzliek tam par pienākumu apstiprināt robežsignālus.
Lauka iekārtu un ritošā sastāva ierīču kompleksiem ir parastā konstrukcija.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
9 frekvences diapazonā no 55 kHz līdz 115 kHz; |
— |
Uz borta var izvēlēties 3 dažādas vilciena kategorijas. |
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Avārijas bremzēšana, ja pārkāpts jebkurš uzraudzības noteikums. Avārijas bremzēšana var atslēgties pēc apstādināšanas. |
Atbildīgā dalībvalsts: Spānija.
ATB
ATB ir divas bāzes versijās: pirmās paaudzes ATB un jaunās paaudzes ATB.
Pirmās paaudzes ATB apraksts
Pirmās paaudzes ATB uzstādīta uz lielākās daļas NS līniju.
Sistēmu veido parastās konstrukcijas kodētas sliežu ķēdes, datorizētās (ACEC) vai parastās elektroniskās (GRS) borta iekārtas.
Datu nosūtīšana starp kodētām sliežu ķēdēm un borta iekārtām notiek ar induktīvi saistītās antenas-uztvērēja palīdzību, kas ir maiņstrāvas spoles veidā virs sliedēm.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Nav vilciena raksturlielumu uz borta (ātruma kods no sliežu ceļa puses). |
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija: avārijas bremzēšana ātruma pārsniegšanas gadījumā un ja nav mašīnista reakcijas uz skaņas brīdinājumu. |
Atbildīgā dalībvalsts: Nīderlande.
Jaunās paaudzes ATB apraksts
ATC sistēma, kas daļēji uzstādīta uz NS līnijām.
Sistēmu veido sliežu ceļu balises un borta iekārtas. Pieejama arī papildfunkcija, kas balstās uz kabeļa cilpu.
Datu nosūtīšana notiek starp aktīvo balisi un borta antenu. Sistēma ir jutīga pret kustības virzienu, balises novietotas starp sliedēm ar nelielu nobīdi no centra.
Borta iekārta ATBNG ir pilnīgi savstarpēji izmantojama ar borta ATB pirmās paaudzes lauka iekārtu.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Vilciena raksturlielumi, kurus ievada mašīnists
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija
|
Avārijas bremzēšana ieslēdzas, ja pārkāpta kustības uzraudzība vai ja mašīnists nereaģē uz skaņas brīdinājumu.
Atbildīgā dalībvalsts: Nīderlande.
ATP-VR/RHK
Automātiskā vilcienu aizsardzība (ATP), Junakulunvalvonta (JKV) Parasti saukta “Junakulunvalvonta (JKV)” (somu valodā nozīmē – Automātiskā vilcienu aizsardzība (ATP)).
Apraksts
ATP-VR/RHK sistēma Somijā ir atteices droša ATP standarta sistēma, kas balstās vai nu uz tehnoloģiju Ebicab 900 ar JGA balisēm, vai uz tehnoloģiju ATSS ar balisēm un miniretranslatoru. Sistēma sastāv no sliežu ceļu balisēm un signāla kodēšanas iekārtām vai datoriem un datorizētas borta iekārtas.
Datu nosūtīšana tiek veikta starp pasīvām sliežu ceļu balisēm (2 uz balisu punkta) un borta antenu zem ritošā sastāva, pēdējā pievada arī balisei enerģiju, aizejot garām. Saite starp balisi un bortu ir induktīva.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Balisu ierosme
|
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Sakari
|
— |
Vilciena raksturlielumi, ko ievada mašīnists
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība Vispārīgā daļa. Visa informācija par signāliem, pārmijām un ātruma ierobežojumiem tiek nosūtīta 2 400 vai 3 600 m attālumā (atkarībā no līnijas maksimālā ātruma) no mērķa punkta. Sistēma aprēķina bremzēšanas līknes katram mērķa punktam un attēlo šādu mašīnistam visvairāk ierobežojošo informāciju:
|
— |
Citas funkcijas
|
— |
Reakcija
|
Atbildīgā dalībvalsts: Somija.
BACC
Apraksts
BACC uzstādīta uz visām FS tīkla līnijām, kur ātrums pārsniedz 200 km/h, un uz citām līnijām, kuras ir lielākā daļa no līnijām, ko ņem vērā savstarpējai izmantojamībai.
Sistēma sastāv no parastām kodētām sliežu ķēdēm, kas darbojas pie divām nesošām frekvencēm, kuras paredzētas darbam ar divām vilcienu klasēm. Borta iekārtas ir datorizētas.
Datu pārraide starp kodētām sliežu ķēdēm un borta iekārtām tiek veikta ar induktīvi saistīto antenu-uztvērēju maiņstrāvas spoles veidā virs sliedēm.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Divas iespējamās vilcienu kategorijas, ko nosaka borta iekārtas (ātruma kods no sliežu ceļa daļas). |
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Avārijas bremzēšana, ja pārsniegts ātrums. |
Atbildīgā dalībvalsts: Itālija.
CAWS UN ATP
(uzstādīta uz Iarnród Éireann)
Sistēma sastāv no kodētām sliežu ķēdēm un borta iekārtām. Koda nosūtīšana notiek ar uztvērēja spoļu palīdzību, kas novietotas vilciena priekšā virs katras sliedes.
Kodētas sliežu ķēdes uzstādītas uz visiem Dublinas augstas intensitātes piepilsētas maršrutiem un starppilsētu maršrutiem uz Korku, Limeriku, Atlonu un līdz pat robežai ar Apvienoto Karalisti Belfāstas virzienā.
Dīzeļvilcienu parks ir aprīkots ar nepārtrauktas automātiskās brīdināšanas sistēmas iekārtām. Tiek iekļauti vilcieni no Apvienotās Karalistes, kas ik dienas veic kustību uz Īrijas Republiku. Tās pārveido saņemto kodēto signālu par krāsu indikācijas signālu, kas tiek attēlots mašīnistam.
Elektrovilcienu parks ir aprīkots ar vilciena automātiskās aizsardzības iekārtām. Tās pārveido saņemto kodēto signālu par maksimālo ātrumu, kas tiek attēlots mašīnistam. Elektrovilcienu parks tiek ekspluatēts tikai Dublinas piepilsētas elektrificētajā iecirknī.
Galvenās raksturīgās pazīmes (Dublinas piepilsētas elektrificētais iecirknis)
— |
Nesošā frekvence 83 1/3 Hz; |
— |
taisnstūraini impulsu kodi 50, 75, 120, 180, 270 un 420 cikli minūtē. ATP nosūta kā 29 km/h, 30 km/h, 50 km/h, 50 km/h, 75 km/h, 100 km/h. CAWS to pārveido dzeltenā, zaļā, dzeltenā, zaļā, dubulti dzeltenā, zaļā; |
— |
atļautais ātrums tāpat balstās uz attēlotās signāla vērtības. Ātruma ierobežojums samazinās līdz nullei atkarībā no pietuvināšanās sarkanajam signālam. |
Galvenās raksturīgās pazīmes (ārpus Dublinas piepilsētas elektrificētā iecirkņa)
— |
nesošā frekvence 50 Hz; |
— |
3 taisnstūraini impulsu kodi 50, 120 un 180 cikli minūtē. CAWS to pārveido dzeltenā, dubulti dzeltenā, zaļā. |
Vilciena automātiskā aizsardzība.
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Raksturlielumi, ko ievada mašīnists
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija
|
Nepārtrauktas automātiskas brīdināšanas sistēma
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Raksturlielumi, ko ievada mašīnists
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija
|
Atbildīgā dalībvalsts: Īrijas Republika.
Crocodile
Apraksts
Crocodile uzstādīts uz visām galvenajām RFF, SNCB un CFL līnijām. Crocodile atrodams uz visām līnijām, kuras ņem vērā savstarpējai izmantojamībai.
Sistēma balstās uz dzelzs stieņa sliežu ceļos, kas fiziski kontaktē ar sukām uz vilciena borta. Stienis atrodas zem sprieguma +/-20V no akumulatora atkarībā no signāla. Ir indikācija mašīnistam, un mašīnistam jāapstiprina brīdinājums. Ja nav apstiprinājuma, tad automātiski nostrādā bremzes. Crocodile nenodrošina ātrumu vai attālumu uzraudzību. Tā darbojas tikai kā modrības sistēma.
Sliežu ceļu un borta blokiem ir parastā konstrukcija.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
stienis ar līdzstrāvas barošanu (±20 V); |
— |
nav vilciena raksturlielumu uz borta; |
— |
uzraudzība apstiprinājums no mašīnista; |
— |
reakcija ieslēdzas avārijas bremzēšana, ja nav brīdinājuma apstiprinājuma. Avārijas bremzēšana var tikt atslēgta pēc apstāšanās. |
Atbildīgās dalībvalstis: Beļģija, Francija, Luksemburga.
Ebicab
Ebicab ir divas versijas: Ebicab 700 un Ebicab 900.
Ebicab 700 apraksts
Bezatteices standarta ATP sistēma Zviedrijā, Norvēģijā, Portugālē un Bulgārijā. Identiska programmatūra Zviedrijā un Norvēģijā ļauj vilcieniem šķērsot robežu bez mašīnistu vai lokomotīvju nomainīšanas, neskatoties uz atšķirīgām signālu sistēmām un noteikumiem. Atšķirīga programmatūra ir Portugālē un Bulgārijā.
Sistēma sastāv no lauka iekārtām, balisēm un signāla kodēšanas iekārtām vai secīgiem sakariem ar elektronisku centralizācijas sistēmu un datorizētas borta iekārtas.
Datu pārraide notiek starp pasīvām lauka iekārtu balisēm (2 līdz 5 uz signālu) un borta antenu zem ritošā sastāva, kas caurbraucot arī apgādā balisi ar enerģiju. Saite starp balisi un bortu ir induktīva.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Balisu ierosme
|
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Saiknes
|
— |
Vilciena raksturlielumi, ko var ievadīt mašīnists
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Skaņas brīdinājums, ja ātrums >5 km/h, darba bremzēšana, ja ātrums >10 km/h. Darba bremzēšanu mašīnists var atslēgt, ātrumam atgriežoties normas robežās. Ebicab veic pietiekamu bremzēšanu neatkarīgi no mašīnista rīcības. Avārijas bremzēšanu pielieto tikai reālu briesmu gadījumā, piemēram, ja darba bremzēšana nav pietiekoša. Atslēgt avārijas bremzēšanu var tikai pēc vilciena apstāšanās. |
— |
Īstenotās opcijas
|
Atbildīgās dalībvalstis: Portugāle, Zviedrija.
Ebicab 900 apraksts
Sistēma sastāv no lauka iekārtām, balisēm un signāla kodēšanas iekārtām vai secīgiem sakariem ar elektronisku centralizācijas sistēmu, un datorizētas borta iekārtas.
Datu pārraide notiek starp pasīvām lauka iekārtu balisēm (2 līdz 4 uz signālu) un borta antenu zem ritošā sastāva, kas arī apgādā balisi ar enerģiju. Saite starp balisi un bortu ir induktīva.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Balisu ierosme
|
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Saiknes
|
— |
Vilciena raksturlielumi, ko var ievadīt mašīnists
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Skaņas brīdinājums, ja ātrums >3 km/h, darba bremzēšana, ja ātrums >5 km/h. Darba bremzēšanu mašīnists var atslēgt, ātrumam atgriežoties normas robežās. Ebicab veic pietiekamu bremzēšanu neatkarīgi no mašīnista rīcības. |
Atbildīgā dalībvalsts: Spānija.
EVM
Apraksts
EVM uzstādīta uz visām Ungārijas valsts dzelzceļu tīkla (MÁV) galvenajām līnijām. Šīs līnijas tiek apskatītas sakarā ar savstarpējo izmantojamību. Lielākā daļa lokomotīvju parka ir aprīkota.
Sliežu ceļu sistēmas daļa sastāv no kodētām sliežu ķēdēm, kas strādā uz vienas nesošās frekvences informācijas pārraidei. Nesošā frekvence kodēta ar 100 % amplitūdas modulāciju m, izmantojot elektronisko kodēšanas iekārtu.
Datu pārraidīšana starp kodētām sliežu ķēdēm un borta iekārtām notiek ar induktīvi saistītās uztveršanas antenas palīdzību virs sliedēm maiņstrāvas spoles veidā.
Galvenās raksturīgās pazīmes
|
Datu pārraide no sliežu ceļiem uz vilcieniem
|
|
Informācija mašīnistam
|
|
Uzraudzība
|
|
Reakcija Avārijas bremzēšana nostrādā,
|
|
Papildu funkcijas
|
Atbildīgā dalībvalsts: Ungārija.
GW ATP SHĒMA
Apraksts
GW ATP ir vilciena automātiskās aizsardzības (ATP) sistēma, ko Apvienotajā Karalistē lieto rietumu Great Western (GW) līnijām starp Londonu (Padingtona), Bristoles Temple Meads un Bristoles Parkway un Newbury. Sistēma balstās uz tehnisko nodrošinājumu, kas ir līdzīgs TBL sistēmai, ko izmanto Beļģijā, lai gan ir dažas tehniskas un ekspluatācijas atšķirības.
Sistēma attiecināma tikai uz vilcieniem, kuru kustības ātrums ir virs 160 km/h.
Sistēma uztur šādas pamatfunkcijas:
— |
vilciena pilnīga automātiska aizsardzība, ja vilciens ir aprīkots un tiek ekspluatēts aprīkotā infrastruktūrā; |
— |
ritošā sastāva maksimālā ātruma uzraudzība un aizsardzība pret aizstumšanu, ja vilciens ir aprīkots un tiek ekspluatēts neaprīkotā infrastruktūrā. |
Datu pārraide no lauka iekārtām notiek ar bāku palīdzību, kuras novietotas signālu tuvumā. Vietās, kur vajadzīga ekspluatācijas raksturīgo pazīmju uzlabošana, paredzētas papildu cilpas.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Vilciena raksturlielumi, ko ievada mašīnists
|
— |
Mašīnista saskarne Vizuālās indikācijas
Skaņas indikācijas
Mašīnista vadības elementi
|
— |
Uzraudzība: Sistēma uzrauga vilciena kustību ar šādu parametru palīdzību
|
Sistēma pilnībā ieslēdz darba bremzēšanu, ja
— |
tiek pārsniegts attēlotais drošais ātrums par noteiktu vērtību un mašīnists nereaģē uz skaņas brīdinājumu; |
— |
tiek pamanīts avārijas ātruma ierobežojums; |
— |
rodas atjaunojama sistēmas atteice, piemēram, netiek saņemti dati no lauka iekārtu bākas, kad tie tiek gaidīti. |
ATP sistēma ieslēdz avārijas bremzēšanu, ja
— |
vilciens pabrauc garām brīdinājuma signālam (vilciens tiek apturēts un mašīnists tad var veikt tālāk daļēju uzraudzību ar ierobežojumu līdz 20 km/h 3 minūtes vai līdz pabraukšanai garām nākošajai bākai); |
— |
aizstumšanas gadījumā (t.i., kustība vairāk nekā 10 m attālumā vai pie ātruma virs 5 km/h virzienā, kas neatbilst galvenā kontrollera stāvoklim); |
— |
sistēmas neatjaunojamas atteices rašanās gadījumā. |
Atbildīgā dalībvalsts: Apvienotā Karaliste.
INDUSI/PZB
(Induktive Zugsicherung/Punktförmige Zugbeeinflussung)
Apraksts
ATP sistēma, kas uzstādīta uz Austrijas un Vācijas līnijām, kuras ņem vērā savstarpējai izmantojamībai.
Magnētiski saistītas lauka iekārtu un borta rezonanses ķēdes nosūta uz vilcienu vienu informāciju no trim. Sistēma nav atteices droša, bet ir pietiekami droša mašīnista uzraudzībai. Tā funkcionē pilnīgi fona režīmā, kas nozīmē, ka nesūta mašīnistam nekādus norādījumus par signāliem, bet indicē tikai to, ka vilciens tiek uzraudzīts.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
3 frekvences
|
— |
Vilciena raksturlielumus var ievadīt mašīnists. Bremzēšanas raksturlielumi (bremzēšanas procents un režīms 3 uzraudzības kategorijām); |
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Avārijas bremzēšana tiek ieslēgta uzraudzības traucējumu gadījumā. Avārijas bremzēšanu var atslēgt sevišķos apstākļos. |
Atbildīgās dalībvalstis: Austrija, Vācija.
KVB
Apraksts
Standarta ATP sistēma Francijā RFF tīklā. Aptver visas elektrificētās parastās līnijas ātruma uzraudzībai, bīstamu punktu aizsardzībai un ātruma pagaidu ierobežojumiem. Ieviesta uz 99 % ātrgaitas dzelzceļu līniju. Daļēji uzstādīta uz ātrgaitas līnijām un pakešu pārraidēm un ātruma pagaidu ierobežojumu uzraudzībai, kad ātruma līmeņi netiek nodrošināti ar TVM kodiem.
Sistēma sastāv no lauka iekārtu balisēm, kas ietver signāla kodēšanas iekārtas, un datorizētās borta iekārtas. Sistēma ir papildsistēma parastajām signalizācijas iekārtām.
Datu pārraide starp pasīvām lauka iekārtu balisēm (2 līdz 9 uz signālu) un borta antenu zem ritošā sastāva, kas caurbraucot vienlaicīgi apgādā balisi ar enerģiju. Saite starp balisi un borta iekārtām ir induktīva. Šī datu pārraide tiek izmantota arī pakešu informācijai, kas neattiecas uz ATP (piemēram, durvis, radiokanāli).
Bez tam KVB var papildināt ar nepārtrauktu pārraidi, lai atļautu papildfunkciju (kā Euroloop)
Papildfunkciju īsteno ar nepārtrauktas pārraides palīdzību. Tas notiek uz frekvences modulācijas (FSK) rēķina, izmantojot divas nesošās frekvences Fp 20 kHz un 25 kHz (viena katrai sliedei). Dati tiek pārraidīti tikai binārā veidā, grupās pa 80 bitiem (64, ja ir ērti). Papildu ziņojumiem vajadzīgi trīs elementi pa 80 bitiem, ko pārraida secīgi. Tas ir tā saucamais “garais” ziņojums.
Bita “1” pārraide notiek, izmantojot frekvenci Fp + 692 Hz, bita “0” pārraide notiek, izmantojot frekvenci Fp - 750 Hz.
Raksturlielumi
— |
Balisu ierosme
|
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Vilciena raksturlielumi jāievada mašīnistam, izņemot vilciena sekcijas
|
— |
Informācija mašīnistam
|
Pēdējā KVB versijā paredzēta tikai briesmu signāla pietuvināšanās indikācija ar īsu pārsegšanu (000), “b” un “p” iepriekšējai izziņošanai. Ātruma indikācijas nav paredzētas nekādā veidā.
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Mašīnista brīdināšana. Avārijas bremzēšana ieslēdzas, ja traucēta kustības uzraudzība. Avārijas bremzēšanas atslēgšana iespējama tikai, vilcienam apstājoties. |
Atbildīgā dalībvalsts: Francija.
LS
Apraksts
LS uzstādīta uz Čehijas dzelzceļu tīkla (CD) un uz Slovākijas Republikas dzelzceļu tīkla (ZSR) visām galvenajām līnijām, kā arī uz citām līnijām, uz kurām kustības ātrums pārsniedz 100 km/h. Šīs līnijas tiek apskatītas savstarpējai izmantojamībai.
Sistēmas lauka iekārtu daļa sastāv no kodētām sliežu ķēdēm, kas funkcionē uz vienas nesošas frekvences. Nesošā frekvence kodējas ar 100 % amplitūdas modulāciju. Gandrīz viss lokomotīvju parks aprīkots ar borta iekārtām. Borta sistēmas daļa ir modernizēta un atbilstoši iekārtas daļēji datorizētas.
Datu pārraide starp kodētām sliežu ķēdēm un borta iekārtām notiek ar induktīvi saistītās antenas-uztvērēja palīdzību maiņstrāvas spoles veidā virs sliedēm.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Avārijas bremzēšana gadījumā, ja nav mašīnista reakcijas uz saņemto ātruma ierobežojumu. |
Atbildīgās dalībvalstis: Čehijas Republika, Slovākijas Republika.
LZB
(Linienförmige Zugbeeinflussung)
Apraksts
ATC sistēma, kas uzstādīta uz visām Vācijas līnijām ar kustības ātrumu virs 160 km/h, kuras veido ievērojamu daļu līniju, kuras ņem vērā savstarpējai izmantojamībai. LZB uzstādīta arī uz Austrijas un Spānijas līnijām.
Sistēma sastāv no lauka iekārtu daļas, kas, savukārt, izveidota no šādām sastāvdaļām
— |
adaptācija centralizācijas sistēmām un atbilstošai datu pārraidei; |
— |
datu apstrāde un MMI LZB centrā; |
— |
datu pārraide no un uz citiem LZB centriem; |
— |
datu pārraides sistēma no un uz vilcieniem. |
Borta iekārtai parasti ir iebūvēta Indusi funkcija.
Datu pārraide starp lauka un borta iekārtām notiek ar sliežu ceļu induktīvās kabeļu cilpas un borta ferīta antenas palīdzību.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Datu pārraide no vilcieniem
|
— |
Vilciena raksturlielumus var ievadīt mašīnists
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Avārijas bremzēšanu ieslēdz gadījumā, ja traucēta kustības uzraudzība. Ja pārsniegts ātrums, tad avārijas bremzēšanu var atslēgt tikai tad, kad ātrums atgriežas normas robežās. |
— |
LZB ekspluatācijas noteikumi DB izmanto sistēmu kā pilnīgu automātisko vilcienu vadību, kas saistīta ar drošību, sliežu ceļu signāli nav vajadzīgi; gadījumā, kad eksistē sliežu ceļu signāli neaprīkotu vilcienu dēļ, tie nav derīgi vilcieniem ko vada LZB. LZB parasti ir savienots ar dzinēju un bremzēšanas automātiskajām iekārtām. |
Atbildīgās dalībvalstis: Austrija, Vācija, Spānija.
MEMOR II+
Apraksts
ATP sistēma, kas ir uzstādīta uz visām Luksemburgas dzelzceļu tīkla līnijām, tiek izmantota bīstamu punktu un ātruma pagaidu ierobežojumu aizsardzībai. MEMOR II+ ir papildinājums Crocodile sistēmai.
Sistēma balstās uz vienu vai attiecīgi diviem dzelzs stieņiem uz sliežu ceļa, kas fiziski kontaktējas ar sukām, kuras uzstādītas uz vilcienu borta. Stieņi ir zem sprieguma +/- 12 līdz +/- 20V atkarībā no signāla. Sistēma nav atteices droša, bet ir pietiekoši droša mašīnista uzraudzībai. Tā pilnībā darbojas fona režīmā, kas nozīmē, ka tā neuzrāda mašīnistam nekādas indikācijas par signāliem; tā tikai uzrāda, ka vilciens tiek uzraudzīts.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Sliežu ceļu stieņi ar līdzstrāvas barošanu (±12 līdz +/- 20 V). |
— |
Uz borta mašīnists neievada nekādus vilciena raksturlielumus; uz borta glabājas tikai viena iepriekš noteikta ātruma līkne. |
— |
Uzraudzība Ja ir brīdinājuma signāli vai signāli, kas norāda ātruma ierobežojumus, viena pozitīvā līdzsekošanas iekārta uzsāk ātruma uzraudzību, noteiktas distances laika un ātruma uzraudzību, salīdzinot tos ar atmiņā uzglabāto ātruma līkni. Ja ir absolūti STOP signāli, tad divas pozitīvās līdzsekošanas iekārtas ieslēdz avārijas bremzēšanu 11 metru distancē. |
— |
Reakcija Avārijas bremzēšana ieslēdzas uzraudzības traucējumu gadījumā (nav pienācīgas mašīnista reakcijas). Avārijas bremzēšanu var atslēgt pēc apstāšanās. |
— |
Informācija mašīnistam uzraudzības stāvoklis; avārijas bremzēšanas stāvoklis. |
Perspektīva
Luksemburgas dzelzceļu tīkla infrastruktūra aprīkota ar 1. līmeņa ECTS. Pakāpeniska ECTS ieviešana ekspluatācijā nomainīs MEMOR II un Crocodile sistēmu. Tam vajadzīgs pārejas periods sistēmu dzinēja daļas adaptācijai ETCS. Gala rezultātā 1. līmeņa ECTS sistēma kļūs par vienīgo derīgo sistēmu, ko izmantos Luksemburgas dzelzceļu tīkla infrastruktūrā.
Atbildīgā dalībvalsts: Luksemburga.
RETB
Apraksts
Radio Electronic Token Block (RETB) ir signalizācijas sistēma, ko pielieto Apvienotajā Karalistē nedaudzās vāji noslogotās līnijās, kuras ietvertas direktīvā par parasto dzelzceļu savstarpēju izmantojamību (trīs līnijas Skotijā un viena Velsā).
Sistēma nodrošina šādas galvenās funkcijas:
— |
kustības atļaujas došana vilcieniem no signalizācijas kontroles centra ar elektroniskiem “marķieriem”, ko pārraida pa radio uz vilciena iekārtu; |
— |
kustības atļaujas attēlošana mašīnistam; |
— |
kustības atļaujas “marķiera” noslēguma apstiprinājums, kad vilciens ir beidzis atļauto kustību. |
RETB sistēma tiek ekspluatēta kopā ar procedūrām mašīnista un signalizācijas iekārtas saziņas protokolam, kuru pielieto pēc pieprasījuma, formējot apstiprinājumus kustības atļaujas “marķieru” noslēgumam.
RETB nav iekļautas vilciena aizsardzības funkcijas (tādēļ nav saskarnes ar RETB vilciena iekārtām un bremzēšanas sistēmu). Tomēr vilcienu aizsardzība pret ātruma pārsniegšanu tiek nodrošināta ar TPWS standarta iekārtām, kas aplūkotas citur B pielikumā. TPWS vilciena iekārtas ietver AWS funkcionalitāti (arī aprakstītas B pielikumā), kas nodrošina mašīnistam skaņas un vizuālo indikāciju, tuvojoties kustības atļaujas un ātruma ierobežojumu robežām.
Vilciena iekārtas
Vilciena iekārtas veido radioiekārtas un kabīnes RETB displeja bloks (CDU).
Radioiekārtas
Radio sistēma, ko pielieto kustības atļaujas “marķieru” pārraidīšanai, ir NRN sistēmas variants, ko izmanto Apvienotajā Karalistē (aprakstīta citur B pielikumā). Radioiekārta tiek izmantota gan balss ziņojumu pārraidīšanai, gan arī datu nosūtīšanai.
Kabīnes displeja bloks (CDU):
CDU sastāv no
— |
slēdža ar atslēgu vilciena iekārtas ieslēgšanai ekspluatācijas režīmā; |
— |
taustiņa “uztveršana” kustības atļaujas marķieru saņemšanai no kontroles centra, lai varētu nodrošināt vilciena kustību; |
— |
burtu un ciparu displeja, uz kura tiek attēlots līnijas posma nosaukums, kuram dota kustības atļauja; |
— |
taustiņa “pārraide” kustības atļaujas marķiera atgriešanai kontroles centrā, kad vilciens beidzis atbilstošo kustību. |
Uz vilciena jābūt uzstādītai arī TPWS iekārtai (kas iekļauj arī AWS funkcionalitāti) iepriekš aplūkotiem mērķiem, bet kur nav saskarnes starp TPWS un RETB vilciena iekārtām.
Atbildīgā dalībvalsts: Apvienotā Karaliste.
RSDD/SCMT
(Ripetizione Segnali Discontinua Digitale/Sistema Controllo Marcia del Treno)
Apraksts
RSDD/SCMT ir ATP sistēma; to var pielietot patstāvīgi vai iekļaut BACC infrastruktūrā.
Borta iekārtas var koordinēt sliežu ceļu informāciju, kas pienāk no dažādiem avotiem.
Sistēmu veido lauka iekārtu balises un kodēšanas iekārtas, kā arī borta antena, kas caurbraucot apgādā ar enerģiju balises. Saite ir induktīva.
No loģikas viedokļa ir divi balisu veidi: “sistēmas balises”, kas satur informāciju par priekšā atrodošos līniju, un “signalizācijas balises”, kas satur informāciju par signāliem.
Ir iecerēti trīs balisu tipi, no kuriem katrs izmanto vienu un to pašu frekvenci sakariem pa līniju uz augšu un uz leju, bet ar dažādu jaudu:
— |
Ierosmes frekvence
|
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Vilciena raksturlielumi Fiksēti vilciena raksturlielumi tiek ielādēti atmiņā, tai pašā laikā datus, kas atkarīgi no vilciena formēšanas, ievada mašīnists. Speciālas balises tiek izmantotas borta odometra sistēmas kalibrēšanai pirms tās izmantošanas iespējas vilciena uzraudzībai. Informācija mašīnistam |
— |
maksimālais atļautais ātrums;
|
— |
Reakcijas
|
Atbildīgā dalībvalsts: Itālija.
SELCAB
Apraksts
ATC sistēma, kas uzstādīta uz ātrgaitas līnijas Madride-Sevilja LZB paplašināšanai stacijas zonās. Borta iekārta LZB 80 (Spānija) var apstrādāt arī SELCAB informāciju.
Datu pārraide starp lauka un borta iekārtām notiek ar pusnepārtrauktas lauka iekārtu induktīvās cilpas un borta ferīta antenas palīdzību.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Vilciena raksturlielumus var ievadīt mašīnists
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija Avārijas bremzēšanu ieslēdz gadījumā, ja traucēta kustības uzraudzība. Ja pārsniegts ātrums, tad avārijas bremzēšanu var atslēgt tikai tad, kad ātrums atgriežas normas robežās. |
Atbildīgā dalībvalsts: Spānija.
SHP
Samoczynne Hamowanie Pociągu
Apraksts
AWS sistēma, kas uzstādīta Polijā uz līnijām, kuras ņem vērā savstarpējai izmantojamībai.
Magnētiski saistītās lauka un borta iekārtu rezonanses ķēdes nosūta uz vilcienu vienu informāciju. Sistēma tiek uzskatīta par bezatteices. Tā integrēta borta aktīvajā modrības sistēmā. Modrības sistēma aizsargā arī no ritošā sastāva nekontrolētas kustības (slīdēšanas) ar ātrumu 10 % virs ritošā sastāva maksimāli atļautā ātruma. Tā pilnībā darbojas fona režīmā, kas nozīmē, ka tā nesūta mašīnistam nekādu informāciju par signāliem, bet tikai norāda, ka vilciens tiek uzraudzīts.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvence
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Rezonanses ķēdes izvietojums
|
Reakcija
Aktivējas signāllampa uz borta, kad vilciens brauc cauri rezonanses ķēdei (uzstādīta uz sliežu ceļa), pieprasot mašīnistam apstiprinājumu. Ja apstiprinājums nav saņemts 3 sekunžu laikā, tad aktivējas skaņas signāls. Ja apstiprinājums nav saņemts 2 sekunžu laikā pēc skaņas signāla aktivēšanas, tad sistēma ieslēdz avārijas bremzēšanu. Avārijas bremzēšanu var atslēgt sevišķos gadījumos.
Aktīvā modrības sistēma ieslēdzas, kad ritošā sastāva ātrums pārsniedz par 10 % ritošā sastāva pieļaujamā ātruma. Pēc 16 sekundēm iedegas signāllampa, un mašīnista apstiprinājums vajadzīgs tādā pašā laika sprīdī kā SHP funkcijai. Pēc tam apstiprinājums tiek pieprasīts pēc katrām 60 sekundēm. SHP uzraudzība atkārtoti ieslēdz modrības pārbaudes intervālu 60 s garumā.
Atbildīgā dalībvalsts: Polija.
TBL 1/2/3
Apraksts
TBL ir ATC sistēma, kas daļēji uzstādīta uz NMBS/SNCB līnijām (pašlaik 1 200 bāku un 120 vilciena TBL1 iekārtu, 200 bāku un 300 vilciena TBL2 iekārtu, visas līnijas, kur ātrums ir virs 160 km/h, aprīkotas ar TBL2).
Sistēma sastāv no lauka iekārtu balises uz katra signāla un no borta iekārtas. TBL1 ir brīdinājuma sistēma, TBL2/3 ir signalizācijas sistēma kabīnē. TBL2/3 vajadzībām paredzētas papildu balises un ir arī pieejamas papildu kabeļu cilpas.
Lauka iekārtu daļa izveidojas kā TBL2 saskarnes gadījumā ar releju bloķēšanu, un kā TBL3 secīgas saskarnes gadījumā ar elektronisko bloķēšanu.
Vilciena iekārtas tiek sauktas par TBL2. Tās aptver TBL2, TBL1 un Crocodile funkcijas.
Datu pārraide notiek starp aktīvo balisi un borta antenu komplektu maiņstrāvas spoles veidā. Sistēma ir jutīga attiecībā pret virzienu, balises uzstādītas starp sliedēm ar nelielu nobīdi attiecība pret centru.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem
|
— |
Vilciena raksturlielumi, kurus ievada mašīnists (TBL2)
|
— |
Informācija mašīnistam
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija
|
Atbildīgā dalībvalsts: Beļģija.
TPWS
Apraksts
TPWS sistēma paredzēta drošības paaugstināšanai, galvenokārt dzelzceļa mezglos. Tā ietver AWS funkcionalitāti, kas uzrādītas kursīvā. TPWS attiecas uz visām līnijām, kuras tiek uzskatītas par savstarpēji izmantojamām.
Sistēma nodrošina šādas funkcijas.
Mašīnista brīdināšana uz bremzēšanas standarta distances šādos ierobežojošos apstākļos:
— |
signāli ir neskaidri; |
— |
pastāvīgie ātruma ierobežojumi; |
— |
pagaidu ātruma ierobežojumi. |
Vilciena aizsardzība (iepriekš noteikti vilciena raksturlielumi) šādos apstākļos:
— |
vilciena ātrums pārsniedz pieļauto līnijas ātrumu pie īpašiem ātruma ierobežojumiem (ātruma slazds); |
— |
vilciena tuvošanās STOP signālam ar pārsniegtu ātrumu (viens vai vairāki ātruma slazdi); |
— |
vilciens pabrauc garām signālam briesmu gadījumā (vilciena apstāšanās). |
Sistēma bāzējas uz pastāvīgiem magnētiem un spolēm, kas ģenerē elektromagnētiskos laukus uz sliežu ceļa. Sistēma nav uzskatāma par bezatteices, bet tajā ietverti pasākumi un principi, lai samazinātu iespējamību dot mašīnistam maldinošus norādījumus līdz tik zemam līmenim, cik tas praktiski iespējams.
TPWS vizuāli norāda mašīnistam:
— |
pēdējā magnēta stāvokli, brīvo vai ierobežojošo (indikators “saulespuķe”); |
— |
bremžu nostrādāšanas iemeslu; |
— |
to atteices/izolācijas stāvokli. |
TPWS vadības elementi ir:
— |
taustiņš brīdinājumu par ierobežojošiem apstākļiem apstiprinājumam; |
— |
taustiņš pabraukšanai garām signālam briesmu gadījumā darbojas tikai ierobežotu laiku pēc pielietošanas; |
— |
izolācijas vadības elementi. |
TPWS skaņas indikācijas ir:
— |
“zvana tonis” – signāls skaidrs; |
— |
“taures tonis” – ierobežojošs apstāklis, kas prasa apstiprinājumu. |
TPWS sistēmai ir saskarne ar vilciena bremzēšanas sistēmu, un tā nodrošina pilnīgu avārijas bremzēšanu, ja:
— |
“taures tonis” nav apstiprināts 2,5 sekunžu laikā; |
— |
nekavējoši pēc tam, kad vilciens izbraucis cauri “ātruma slazdam” ar ātruma pārsniegšanu; |
— |
nekavējoši pēc tam, kad vilciens pabraucis garām briesmu signālam. |
Tehnoloģija nebāzējas uz procesoru, tomēr tāda iespēja nav izslēgta.
Pārējās raksturīgās pazīmes
— |
Magnētisko lauku secība (ziemeļpols, dienvidpols), lai nodrošinātu informāciju atvērtam un neatvērtam signālam. |
— |
Viens no sinusoidālā elektromagnētiskā lauka variantiem 60 kHz zonā ātruma slazdam un vilciena STOP funkcijām (tiek izmantotas līdz 8 frekvencēm). |
— |
Vilciena raksturlielumus bremzēšanas jaudas izteiksmē nosaka vilciena vadi un dod dažādus maksimālos ātrumus ātruma slazdos. Šobrīd nav iespējams ievadīt vilciena raksturlielumus, bet to var paredzēt. |
— |
Lai mašīnists apstiprinātu ierobežojošu apstākli, vajadzīgs 2,5 s garš laika sprīdis, pretējā gadījumā ieslēdzas avārijas bremzēšana. |
— |
Avārijas bremzēšanu var izslēgt pēc vienas bremzēšanas minūtes ar nosacījumu, ka ir apstiprināta arī bremzēšanas vajadzība. |
Atbildīgā dalībvalsts: Apvienotā Karaliste.
TVM
Apraksts
TVM ir vadības iekārtu signalizācijas sistēma kabīnē. Tā speciāli paredzēta RFF ātrgaitas līnijām. Vecākā versija TVM 300 uzstādīta uz līnijām Parīze-Liona (LVG SE) un Parīze-Tur/Lemāna (LGV A). Vēlākā versija TVM 430 – uz līnijas Parīze-Lille-Kalē (LGV N), uz daļas SNCB Briseles virzienā, uz līnijas Liona-Marseļa/Nima (LGV Mediterranée), Eirotunelī un Lamanšas tuneļa dzelzceļa posmā AK. TVM 430 ir savietojama ar TVM 300.
TVM 300 un TVM 430 bāzējas uz kodētām sliežu ķēdēm kā nepārtrauktas pārraides līdzekļiem un induktīvām cilpām vai balisēm (KVB vai TBL tipa) kā pakešu raidījumu līdzekļiem.
Datu pārraide starp kodētām sliežu ķēdēm un borta iekārtām notiek ar induktīvi saistītās antenas-uztvērēja palīdzību, kas ir maiņstrāvas spole virs sliedēm.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Datu pārraide uz vilcieniem ar sliežu ceļu ķēdēm
|
— |
Datu pārraide uz vilcieniem ar induktīvo cilpu palīdzību
|
— |
Vilciena borta raksturlielumi, kas ieviesti lokomotīvēs vilcieniem, ko vada pa Eirotuneli (ne TGV sistēmā, kur izmanto fiksētas vērtības) |
— |
Informācija mašīnistam Ātrumu secība, kas atbilst krāsainiem gaismas signāliem. |
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija
|
Atbildīgās dalībvalstis: Beļģija, Francija, Apvienotā Karaliste.
ZUB 123
Apraksts
ATS sistēma, kas plaši uzstādīta uz līnijām Dānijā, tiek izskatīta savstarpējai izmantojamībai.
Sistēmu veido šādas daļas.
Lauka iekārtas
— |
sliežu ceļu sakaru spole (retranslators), kas uzstādīta ārpus sliedēm; |
— |
dažās vietās papildus tiek pielietotas cilpas; |
— |
signāla saskarnes panelis, kas veic skanēšanu un izvada pārraidei paredzēto informāciju. |
Borta iekārtas
— |
borta bloks, kas realizē loģisko apstrādi, un raiduztveršanas iekārtas. Tās ar bremzēšanas saskarnes bloku iedarbojas uz bremzēm; |
— |
ritošā sastāva sakaru spole, kas uzstādīta uz ratiņiem, uztver datus no līnijas; |
— |
uz ass uzmontētais odometra impulsu ģenerators, kas nodod informāciju par veikto attālumu un faktisko ātrumu; |
— |
kabīnē novietotais displejs un vadības panelis. |
Borta iekārta ZUB 123 tiek uzskatīta par atteices drošu.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
3 frekvences
|
— |
Datu pārraides režīmi
|
— |
Borta datu apstrāde
|
— |
Papildu indikatori un taustiņi |
— |
Vilciena datu ievade
|
— |
Uzraudzība
|
— |
Reakcija
|
Atbildīgā dalībvalsts: Dānija.
ZUB 121
(Tikai informācijai)
Apraksts
ATS sistēma, kas ir plaši izplatīta Šveicē uz līnijām SBB un BLS, kas tiek izskatītas savstarpējai izmantojamībai.
Sistēmu veido šādas daļas.
Līnijas iekārtas
— |
nosaka kustības virzienu, kas jāietekmē; |
— |
sliežu ceļu sakaru spole (retranslators), kas uzmontēta sliežu iekšpusē, atrodas ārpus sakaru cilpas centra, kura uzmontēta sliežu iekšpusē, atrodas ārpus centra. Iepriekšējā sakaru cilpa nosaka kustības virzienu, kas tiek ietekmēts ar sekojošās cilpas palīdzību; |
— |
signāla saskarnes panelis, kas veic skanēšanu un izvada pārraidei paredzēto informāciju (atteices nedroša). |
Borta iekārtas
— |
borta bloks, kas ietver loģiskās apstrādes un raiduztveršanas iekārtas. Tās ar bremzēšanas saskarnes bloku iedarbojas uz bremzēm; |
— |
ritošā sastāva sakaru spole, kas uzstādīta uz ratiņiem, saņem datus no līnijas (ar mūsu iekārtām iespējama tikai pārraide lauka iekārtas-vilciens); |
— |
uz ass uzmontētais odometra impulsu ģenerators, kas nodod informāciju par veikto attālumu, faktisko ātrumu un kustības virzienu; |
— |
kabīnē novietotais displejs un vadības panelis; |
— |
ieejas/izejas saskarne ar radiobloku, kas uzstādīts uz vilciena, vai ar integrēto vilciena informācijas sistēmu (IBIS), lai apmainītos ar datiem par ritošo sastāvu, kurus ievadījis vilciena mašīnists. |
Raksturīgās pazīmes
— |
3 frekvences:
|
— |
Datu pārraides režīmi |
— |
Laika sadales multiplekss telegrammu secīgai pārraidei, kuras satur līdz 104 lietderīgiem datu bitiem |
— |
Borta datu apstrāde (atteices nedroša) |
— |
Vienreizēja datorapstrāde (papildu darbības līmenis) |
— |
Informācija mašīnistam |
— |
Viens šķidro kristālu displejs, izteikts ar 4 zīmēm, kas attēlo
|
— |
Signālspuldzes un skaņas signāls
|
— |
Taustiņi
|
— |
Vilciena datu ievade Tiek izmantots uz vilciena radio vadības panelis. |
— |
Uzraudzība/komandas
|
— |
Reakcija
|
Atbildīgā valsts: Šveice.
2 daļa. Radio
RĀDĪTĀJS
1. |
UIC radio 1.-4. nodaļa |
2. |
UIC radio 1.-4.+6. nodaļa |
3. |
UIC radio 1.-4. + 6. nodaļa (Īrijas sistēma) |
4. |
UIC radio 1.-4.+6.+7. nodaļa |
Ievads par Apvienotās Karalistes sistēmām
5. |
BR 1845 |
6. |
BR 1609 |
7. |
FS ETACS un GSM |
8. |
UIC radio 1.-4. nodaļa (TTT radiosistēma, kas uzstādīta Cascais līnijā) |
9. |
TTT radiosistēma CP_N |
10. |
PKP radiosistēma |
11. |
VR vilciena radio |
12. |
TRS – Čehijas dzelzceļu radiosistēma |
13. |
LDZ radiosistēma |
14. |
CH – Grieķijas dzelzceļu radiosistēma |
16. |
Igaunijas radiosistēma |
17. |
Lietuvas radiosistēma |
Šīs sistēmas pašlaik izmanto dalībvalstīs. Sīkākai informācijai jābūt norādēm uz infrastruktūras reģistru, kā to nosaka C pielikums.
Tikai informācijai, sistēmas, kuras neizmanto dalībvalstīs:
18. |
UIC radio nodaļa Bulgārija |
UIC radio 1.-4. nodaļa
Apraksts
Šī “zemes” un vilciena radio sakaru sistēma atbilst tehniskajām normām, kas aprakstītas UIC reglamentā 751-3, 3. izdevums, 01.07.84. Tas ir minimālais parametru komplekts, kuri nepieciešami starptautiskajai dzelzceļa satiksmei.
UIC radio ir analogā radiosistēma, ko veido līnijas iekārtas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina simpleksus un dupleksus balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, bet ne selektīvus pieprasījumus un datu pārraidi.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
Ekspluatācijas tonālie signāli
|
Atbildīgās dalībvalstis: Francija, Vācija, Ungārija, Luksemburga.
UIC Radio Chapter 1- 4 + 6
Apraksts
Šī “zemes” un vilciena radio sakaru sistēma atbilst tehniskajām normām, kas aprakstītas UIC reglamentā 751-3, 3. izdevums, 01.07.84.
UIC radio ir analogā radiosistēma, ko veido līnijas iekārtas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina simpleksus un dupleksus balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, kā arī selektīvos pieprasījumus un datu pārraidi.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
Ekspluatācijas tonālie signāli
|
— |
Telegrammas struktūra
|
— |
Telegrammas pārraide
|
— |
Ziņojumi (kodēšana ar heksadecimālu apzīmējumu)
|
Atbildīgās dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Dānija, Vācija, Nīderlande, Spānija.
UIC radio 1.-4. + 6. nodaļa (Īrijas sistēma)
Apraksts
Šī “zemes” un vilciena radio sakaru sistēma atbilst tehniskajām normām, kas aprakstītas UIC reglamentā 751-3, 3. izdevums, 01.07.84.
UIC radio ir analogā radiosistēma, ko veido līnijas iekārtas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēma, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina simpleksus un dupleksus balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, kā arī selektīvos pieprasījumus un datu pārraidi.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
— |
Tonālie signāli
|
— |
Telegrammas struktūra
|
— |
Telegrammas pārraide
|
— |
Ziņojumi
|
Atbildīgās dalībvalstis: Īrijas Republika, Ungārija.
Tikai informācijai: tāda pati radiosistēma tiek pielietota Norvēģijā.
UIC radio 1.-4. + 6. + 7. nodaļa
Apraksts
Šī “zemes” un vilciena radio sakaru sistēma atbilst tehniskajām normām, kas aprakstītas UIC reglamentā 751-3, 3. izdevums, 01.07.84., 7. nodaļa izdota 01.01.88.
UIC radio ir analogā radiosistēma, ko veido līnijas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kuras atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina simpleksus un dupleksus balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, kā arī selektīvos pieprasījumus un datu pārraidi. Datu pārraides iespējas ir paplašinātas. Šī īpatnība nav uzskatāma par obligātu UIC brošūrā. Ja to nevar nodrošināt ar divpusēju vai daudzpusēju vienošanos, tad tā jāpielieto tikai valsts līmeni.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
Ekspluatācijas tonālie signāli
|
— |
Telegrammas struktūra
|
— |
Telegrammas pārraide
|
— |
Ziņojumi (kodēšana ar heksadecimālu apzīmējumu)
|
— |
Telegrammas paplašināšana (tikai, ja tiek pieprasīts ar kodu 03)
|
Atbildīgā dalībvalsts: Francija.
Ievads par Apvienotās Karalistes sistēmām
Sistēma, kas nosaukta par NRN (Valsts radio tīkls), uzstādīta visā Apvienotās Karalistes dzelzceļu tīklā, ieskaitot ātrgaitas līnijas, kuras veido Apvienotās Karalistes ātrgaitas tīkla mugurkaulu. Tās aptver:
— |
rietumu piekrastes galveno līniju (Londona-Glāzgova); |
— |
austrumu piekrastes galveno līniju (Londona-Edinburga); |
— |
lielo rietumu galveno līniju (Londona-Bristole-Dienvidvelsa). |
Sistēma, kas nosaukta par Cab Secure, uzstādīta uz intensīvām piepilsētas līnijām ap Londonu, Liverpūli un Glāzgovu, no kurām dažas aptver līnijas, kas veido daļu ātrgaitas tīkla. Bez tam ar Cab Secure sistēmu aprīkotas visas galvenās līnijas dienvidaustrumos, tai skaitā esošais Lamanša tuneļa maršruts no piekrastes līdz Londona-Vaterlo.
Pasažieru un kravas vilcieni uz galvenajām līnijām aprīkoti ar NRN, tai pašā laikā piepilsētas un daži starpsastāvi aprīkoti ar CSR. Parasti vilcieni aprīkoti tikai ar viena veida radio, bet daži vilcieni, kas kursē gan NRN zonā, gan CSR zonā, aprīkoti ar abu veidu radio. Tas īpaši attiecas uz vilcieniem, kas aprīkoti ar CSR, bet daļēji ekspluatācijas ciklā atrodas ārpus CSR infrastruktūras zonas.
BR 1845 G un H izlaidums (līnijas iekārtas) BR 1661 A izlaidums (vilcienu iekārtas), ko parasti sauc par Cab Secure radio
Apraksts
Šī “zemes” un vilciena radio sakaru sistēma atbilst tehniskajiem normatīviem, kas aprakstīti sliežu ceļu specifikācijās (BR specifikācija 1845, G un H izlaidums, un BR specifikācija 1661, A izlaidums).
Cab Secure radio ir analogā radiosistēma, ko veido līnijas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina dupleksus balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, kā arī selektīvos pieprasījumus un datu pārraidi.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
— |
Ekspluatācijas tonālie signāli
|
— |
Telegrammas struktūra
|
— |
Telegrammas pārraide
|
— |
Ziņojumi (kodēšana ar heksadecimālu apzīmējumu)
|
Atbildīgā dalībvalsts: Apvienotā Karaliste.
BR 1609 2. izlaidums, ko parasti sauc par valsts radio tīklu (NRN)
Apraksts
Šī “zemes” un vilciena radio sakaru sistēma atbilst tehniskajām normām, kas aprakstītas sliežu ceļu specifikācijā BR 1609, 2. izdevums, 1987. gada augusts.
Valsts radio tīkls ir analogā radiosistēma, ko veido līnijas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina dupleksus balss sakarus (līnijas daļa), simpleksus balss sakarus (vilcienu daļa), raidīšanas režīmu un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, kā arī selektīvos pieprasījumus un datu pārraidi.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences: diapazona 174 MHz līdz 225 MHz 2. apakšdiapazons
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
— |
Skaņas frekvenču diapazons
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Ziņojumu pārraide
|
— |
FFSK, “0” = 1 800 Hz, “1” = 1 200 Hz |
— |
Ziņojuma struktūra
|
— |
Ziņojumu tipi no vilciena
|
— |
Ziņojumu tipi uz vilcienu
|
Atbildīgā dalībvalsts: Apvienotā Karaliste.
FS ETACS UN GSM
Apraksts
Risinājums radiosakaru “vilciens-zeme” nodrošināšanai, kurš pašlaik strādā uz FS, galvenokārt bāzējas uz pakalpojumu izmantošanu, kurus sniedz analogā (ETACS) un ciparu (GSM) mobilā šūnu tīkla publiskais operators 900 MHz diapazonā. Šie tīkli ir ieviesti ar ārēju apakšsistēmu, ko izstrādājis operators kopā ar FS, lai nodrošinātu dažas speciālas FS īpatnības, kas attiecas, piemēram, uz
— |
vilciena un stacijas izsaukumu adresāciju ar funkcionālu numuru palīdzību galējo iekārtu numuru vietā; |
— |
slēgtām grupveida īpatnībām ar speciāliem bloķēšanas nosacījumiem; |
— |
specializētu datu bāzu konfigurēšanu un apstrādi tieši ar FS personāla palīdzību, lai aprakstītu piekļuves tiesības pakalpojumiem katram lietotāju veidam u.t.t.. |
Pateicoties plašam radio pārklājumam, ko nodrošina divas publiskās šūnu sistēmas FS dzelzceļu tīklā, var tikt apmierinātas sakaru “vilciens-zeme” vispārīgās vajadzības.
Papildu īpatnības FS pārrunāja un ieviesa sadarbībā ar publisko pakalpojumu sniedzēju. Tās realizētas ļoti drošās dalītās datorsistēmās. Tādēļ tās ir daļa no ISO/OSI līmeņa modeļa pielietojuma.
Atbildīgā valsts: Itālija.
UIC radio 1.-4. nodaļa (TTT radiosistēma, kas uzstādīta uz Cascais līnijas)
Apraksts
Šī radiosistēma “zeme-vilciens” atbilst tehniskajām prasībām, kas aprakstītas UIC reglamentā 751-3, 3. izdevums, 01.07.84. Tas ir minimālais parametru komplekts, kas nepieciešams starptautiskajai dzelzceļu satiksmei.
UIC radio ir analogs radio, ko veido līnijas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina simpleksus un pusdupleksus balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, bet ne selektīvos pieprasījumus un datu pārraidi.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs:
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
— |
Ekspluatācijas tonālie signāli
|
Atbildīgā dalībvalsts: Portugāle.
TTT radiosistēma CP_N
Apraksts
Šī TTT radiosistēma ir nestandarta, paredzēta balss sakariem un datu apmaiņai atbilstoši CP prasībām.
CP_N radio ir analogs radio, ko veido līnijas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmā tiek pielietots ciparu selektīvais izsaukums (atbilstoši MPT 1327- 1 200 bitu/s FFSK) un 50 bodu subaudio FSK bāzes stacijas signalizācijai.
Radio nodrošina simpleksus un pusdupleksus balss sakarus un pusdupleksus – selektīviem pieprasījumiem un datu pārraidei.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
RF modulācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
— |
Telegrammas struktūra
|
— |
Telegrammas pārraide
|
Atbildīgā dalībvalsts: Portugāle.
PKP radiosistēma
Apraksts
Radiosistēma, kas uzstādīta Polijā uz līnijām, kuras apsver savstarpējai izmantojamībai.
PKP radio 150 MHz diapazonā ir analogs radio, ko veido sliežu ceļu, borta un pārnēsājamas iekārtas.
Radiosistēma nodrošina simpleksus balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu selektīviem izsaukumiem, bet parasti ne datu pārraidei. Sistēmai ir iebūvēta RADIOSTOP funkcija.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Darba režīms
|
— |
Kanālu pārslēgšana
|
— |
Skaņas frekvenču diapazons
|
— |
Selektīvā izsaukuma ekspluatācijas skaņu signāli
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Selektīvais grupas izsaukums
|
— |
RADIOSTOP funkcija
|
— |
Tīkls aprīkots ar automātiskiem ierakstu posteņiem
|
Atbildīgā dalībvalsts: Polija.
VR vilciena radio,
parasti tiek saukts par “Linjaradio” (somu valodā – līnijas radio)
Apraksts
Šī radiosistēma zeme-vilciens ir VHF nestandarta radiosistēma, kas atbilst Somijas dzelzceļu tehniskajiem noteikumiem.
Līnijas radiotīkls ir analogs radio, ko veido līnijas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina dupleksos balss sakarus (starp līniju un vilcienu), pusdupleksos balss sakarus (starp mašīnistiem) un dispečera izsaukšanu, ko veic mašīnists ar selektīvo tonālo signālu palīdzību.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
— |
Ekspluatācijas tonālie signāli
|
— |
Selektīvā izsaukuma tonālie signāli
|
Atbildīgā dalībvalsts: Somija.
TRS – Čehijas dzelzceļu radiosistēma
Apraksts
Dzelzceļu sakaru TRS sistēma paredzēta operatīviem dupleksiem sakariem starp ritošā sastāva mašīnistu un dispečeru vai signalizētāju ar lentveida tīkla palīdzību gar sliežu ceļiem.
TRS sistēma nodrošina dupleksos sakarus sarunām, ātrgaitas informāciju (komandas, atskaites), vispārīgo un avārijas izsaukumu pārraidi un pusdupleksos sakarus starp mašīnistiem ar retranslācijas palīdzību bāzes stacijas darbības zonā, proti, sarunu pārraidi un avārijas izsaukumus. Sistēmas koncepcija atļauj radīt speciālu iekārtu komplektu, kas var darboties simpleksajā tīklā 160 MHz frekvenču diapazonā, nodrošinot mašīnistu un citu abonentu simpleksos sakarus pa iepriekš izvēlētu kanālu.
Selektīvais izsaukums ar vilciena numuru no 6 cipariem jāpārraida virzienā no dispečera (signalizētāja) uz mašīnistu, identifikācija (vilciena numurs) jāpārraida virzienā vilciens-dispečers (signalizētājs).
Parastas informācijas (komandas un atskaites) pārraide tiek realizēta ar telegrammas palīdzību. TRS sistēma nodrošina ciparu režīmā īsu FFSK telegrammu pārraidi kodētā veidā ar ātrumu 1 200 biti/s abos virzienos. Viena no komandām paredzēta vilciena tālvadības apturēšanai, ko var aktivēt dispečers vai signalizētājs, izsaucot ritošā sastāva avārijas bremzēšanu (ja uz borta ir LS 90 tipa ATP adapters vai mašīnista modrības kontroles iekārta).
TRS sistēma ir pilnībā savietojama ar vadības signālu līmeni atbilstoši UIC 753-3 obligātajam ieteikumam. Tas nozīmē, ka ir iespēja vadīt sarunas, vispārīgo un avārijas izsaukumu starp TRS un sistēmām, ko izgatavojuši citi ražotāji. Atbilstoši UIC sakari notiek pa četrām starptautiski koordinētām frekvencēm 450 MHz diapazonā A joslā.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Ekspluatācijas tonālie signāli
|
Atbildīgā dalībvalsts: Čehijas Republika.
LDZ radiosistēma
Apraksts
Vilcienu radiosistēma (TRS) ir analoga simpleksa balss sakaru sistēma un tiek pielietota vilcienu operatīvai ekspluatācijai. Ar šo sistēmu aprīkoti visi LDZ tīkla iecirkņi.
TRS paredzēta izmantošanai kopā ar sliežu ceļu daļu (sadalījuma radio komplekti (DRS) un līdz 28 vietējo radio komplektu (LRS), kas savienoti savā starpā ar divvadu sakaru kanālu) un mobilām iekārtām (borta radio komplektiem (BRS) un portatīviem radio komplektiem (HRS)).
28 LRS selektīvai savienošanai izmanto sešas frekvences diapazonā 1 000 – 1 700 Hz.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana
|
— |
Skaņas frekvenču diapazons
|
— |
Selektīvā izsaukuma tonālie signāli
|
— |
Pārraides frekvences dreifs
|
— |
Tīkls aprīkots ar automātiskiem ierakstu posteņiem. |
— |
LRS antenu tipi
|
Bez TRS tiek izmantota stacijas iekšēja radiosakaru sistēma, kas ietver sakarus, kuri saistīti ar manevrēšanu, tehnisko apkopi, tehnoloģiskus sakarus un speciālos sakarus avārijas apstākļos. Šī sistēma izstrādāta, balstoties uz zonālo principu, un darbojas diapazonos 150 un 450 MHz un aptuveni 5-10 MHz joslā.
Atbildīgā dalībvalsts: Latvija.
CH – Grieķijas dzelzceļu radiosistēma
Apraksts
Šī radiosistēma zeme-vilciens daļēji atbilst tehniskajām normām, kas noteiktas UIC reglamentā 751-3, 3. izdevums, 01.07.84. Tas ir minimālais parametru komplekts, kas nepieciešams valsts dzelzceļu satiksmei. Tā ir analoga sistēma, kas uztur pusdupleksos balss sakarus. Selektīvie izsaukumi, ekspluatācijas signāli (toņi) un datu pārraide netiek pielietoti.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Polarizācija
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Darba režīms
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
Atbildīgā dalībvalsts: Grieķija.
UIC radio nodaļa Bulgārija
(tikai informācijai)
Apraksts
Šī radiosistēma zeme-vilciens atbilst tehniskajām normām, kas aprakstītas UIC reglamentā 751-3, 3. izdevums, 01.07.84. Tas ir minimālais parametru komplekts, kas nepieciešams starptautiskajai dzelzceļa satiksmei.
UIC radio ir analogs radio, ko veido līnijas un mobilās (vilciena) iekārtas.
Radiosistēmas, kas atbilst šim parametru bāzes komplektam, nodrošina simpleksos un dupleksos balss sakarus un ekspluatācijas signālu (toņu) izmantošanu, kā arī selektīvos izsaukumus un datu pārraidi.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Tuneļos izstarojošie kabeļi vai pozicionētās antenas (līnijas). |
— |
Izbeidzošais rezistors 50 Omi. |
— |
Polarizācija
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Frekvences dreifs
|
— |
Kanālu pārslēgšana uz borta
|
— |
Ekspluatācijas signāli
|
— |
Telegrammas struktūra
|
Atbildīgā valsts: Bulgārija.
Igaunijas dzelzceļu vilcienu sakaru tīkls
Igaunijas dzelzceļu vilcienu sakaru tīkls ir aprīkots atbilstoši Igaunijas Transporta un sakaru ministrijas 1999. gada 9. jūlija Deklarācijai Nr. 39 “Dzelzceļu ekspluatācijas tehniskās normas”.
Dzelzceļu vilcienu radiosakaru tīkls sastāv no divām apakšsistēmām, proti, no radiosakaru sistēmas lauka iekārta-vilciens un rajonu (vai reģionālo) radiosakaru sistēmām.
Radiosakaru sistēma lauka iekārta-vilciens nodrošina balss sakarus ar visu tipu vilcieniem un lokomotīvēm uz valsts galvenajām līnijām un dzelzceļu atzarojumiem.
Rajona radiosakaru sistēmas nodrošina pilnu radio pārklājumu dzelzceļa staciju darba zonu robežās staciju operatoriem un lokomotīvju mašīnistiem.
Integrētais vilcienu radiosakaru tīkls tiek nodrošināts visām līnijām un dzelzceļa stacijām valstī.
Igaunijas dzelzceļa radiosakaru lauka iekārta-vilciens galvenā sistēma izmanto decentralizētu (balstās uz skanēšanu) ciparu maģistrālo radiosakaru sistēmu SmarTrunk II. Šī moduļu sistēma ietver tādus elementus kā dispečera centru iekārtas, iecirkņu starppastiprinātāji, stacijas operatora radio termināli, mobilie radio uz vilcieniem un portatīvie radio.
Sakaru organizācijas sistēmas galvenie dati:
— |
VHF 146-174Mhz frekvenču diapazons; |
— |
14 dupleksie kanāli; |
— |
pusdupleksa darbība. |
Dzelzceļa stacijās vietējiem rajona sakariem tiek izmantotas Motorola GM350 un GM Pro sērijas bāzes radiostacijas, kas darbojas VHF simpleksos kanālos.
Motorola GM350 un GM160 radiostacijas uz vilcieniem var uzturēt sakarus ar dažādām valsts galveno līniju un stacijas rajonu radio infrastruktūrām.
Personāls, kas ir atbildīgs par drošu un efektīvu dzelzceļa ekspluatāciju, izmanto portatīvās Motorola GP un P sērijas radiostacijas.
No kaimiņvalstīm Latvijas un Krievijas pienākošo vilcienu satiksmes kontrolei uz Igaunijas dzelzceļa paralēli galvenajam sakaru tīklam vēl arvien darbojas speciāla transreģionālo vilcienu sakaru sistēma simpleksos kanālos 2 130 kHz un 2 150 kHz.
Atbildīgā dalībvalsts: Igaunija.
Lietuvas dzelzceļu vilcienu radiosistēma
Apraksts
Vilcienu radiosistēma (TRS) ir analoga sistēma simpleksiem balss sakariem, ko izmanto vilcienu operatīvai ekspluatācijai. Ar šo sistēmu aprīkoti visi LG tīkla iecirkņi.
TRS izveidota, izmantojot lauka iekārtu (sadales radiokomplekti (DRS) un vietējus radiokomplektus (LRS), kas savstarpēji savienoti ar divvadu sakaru kanālu) un mobilas (borta radio komplekti (BRS)) iekārtas.
LRS selektīvai savienošanai izmanto sešas frekvences diapazonā 1 000-1 700 Hz.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Antenas raksturīgās pazīmes
|
— |
Izbeidzošais rezistors 50 vai 75 Omi atkarībā no radio komplekta tipa. |
— |
Polarizācija
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana
|
— |
Skaņas frekvenču diapazons
|
— |
Selektīvā izsaukuma tonālie signāli
|
— |
Pārraides frekvences dreifs
|
— |
Tīkls aprīkots ar automātiskiem ierakstu posteņiem. |
— |
LRS antenu tipi
|
Radiosakaru sistēma manevrēšanai
Apraksts
Manevrēšanai lielās dzelzceļa stacijās izmanto simplekso analogo radiosakaru sistēmu balss pārraidei 150 MHz diapazonā. Šīs sistēmas radiostacijas izmanto tikai vietējos radio tīklos, kuri nav savstarpēji savienoti. Sistēma nodrošina radiosakarus pa atklātu kanālu starp stacionāriem (satiksmes regulēšanas dispečeri), mobiliem (manevrējošas lokomotīves) un portatīviem (manevrēšanas personāls) objektiem.
Galvenās raksturīgās pazīmes
— |
Frekvences
|
— |
Jutīgums
|
— |
Starojuma jauda
|
— |
Polarizācija
|
— |
Darba režīmi
|
— |
Kanālu pārslēgšana
|
— |
Pārraides frekvenču dreifs
|
Atbildīgā dalībvalsts: Lietuva.
3 daļa. Pārejas matrica starp A un B klases sistēmām (signalizācija)
MATRICAS MĒRĶIS
Šī matrica ir paredzēta teksta uzrādīšanai attiecībā uz pārejas darbības jomu Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu tīkla savstarpējai izmantojamībai.
IEVADS
Sekojošā matrica dod pārskatu par iespējamo pāreju starp dažādām B klases sistēmām, kā tas noteikts šajā pielikumā, un starp A un B klases sistēmām.
Matrica nesatur tehniskus risinājumus ne ERTMS/ETCS sistēmai, ne atbilstošajiem STM, kas noteikti šajā pielikumā. Tie ir dokumentēti attiecīgi vai nu vadības iekārtu apakšsistēmas tehniskajās specifikācijās (minētas Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu sistēmas vadības iekārtu SITS 5. nodaļā), vai arī atbilstošajā B klases sistēmu valsts dokumentācijā, vai STM. Svarīgi atzīmēt, ka matrica nenosaka nekādas papildu tehniskās prasības ERTMS/ETCS sistēmai vai STM. Matrica informē tikai par pāreju, kas varētu notikt ātrgaitas un parasto dzelzceļu tīklā.
Matrica var kalpot par līdzekli, kas sekmē tehnisko un ekonomisko lēmumu pieņemšanu Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK ieviešanai.
Kas attiecas uz pāreju starp divām B klases sistēmām, tad prasība savstarpējai izmantojamībai ir tāda, ka tehniskais risinājums pārejai nedrīkst būt pretrunā SITS un īpaši tam jābūt atbilstošam pieminētajai dokumentācijai attiecībā uz ERTMS/ETCS sistēmu. Jāatzīmē, ka faktiskā 1. klases specifikācija tikai atbalsta STM pāreju (sk. SRS 5.10. iedaļu, it sevišķi 5.10.3.11. un 7.4.2.9. iedaļu). Ekspluatācijas regulējums attiecībā uz pāreju starp divām B klases sistēmām uzskatāma par valsts līmeņa jautājumu.
PĀREJAS MATRICA
Kā lasīt matricu
Matricas diagonālē norādītas A klases sistēmas un visas B klases sistēmas, kas attiecas uz Eiropas ātrgaitas un parasto dzelzceļu tīkliem.
Katrs matricas lauks aizpildīts vai nu ar numuru (norāda pārejas iespēju starp sistēmām ailē/rindā, pie kurām pieder lauks), vai ar pelēku krāsu, norādot, ka pārejas nav un tā nav paredzama.
Numurs norāda valstis, kuras ir atbildīgas par pārejas specifikāciju un atbilstošajām procedūrām.
Pārejai starp A klases un B klases (pirmā aile) sistēmām jānotiek tā, kā tas aprakstīts dokumentā SUBSET 035.
Piemērs:
Sistēmu pāreja
Ja pāreja notiek ar ETCS STM palīdzību, tad jāizmanto noteikumi, kas noteikti dokumentā SUBSET-035.
Sistēmu pāreja (A un B klase)
Matrica nosaka vajadzīgo ekspluatācijas pāreju. Ekspluatācijas pāreja ir pāreja, kuras rezultātā viena sistēma pārņem atbildību par vilcienu uzraudzību no citas sistēmas. Pie šādas pārejas mašīnists saskaras ar vienu vai vairākiem šādiem faktoriem:
— |
vilciena kustības uzraudzības izmaiņas, |
— |
mašīnista mijiedarbības ar sistēmu izmaiņas. |
Par pāreju atbildīgās dalībvalstis
1. |
Nīderlande, Beļģija |
2. |
Itālija, Francija |
3. |
Spānija, Portugāle |
4. |
Nīderlande, Vācija |
5. |
Itālija, Austrija |
6. |
Francija, Beļģija, Luksemburga, Vācija |
7. |
Itālija, Francija |
8. |
Francija, Beļģija, Luksemburga |
9. |
Francija, Vācija |
10. |
Spānija |
11. |
Vācija, Austrija |
12. |
Itālija |
13. |
Itālija, Francija |
14. |
Austrija, Itālija |
15. |
Francija, Itālija |
16. |
Spānija |
17. |
Spānija |
18. |
Nīderlande, Beļģija |
19. |
Beļģija |
20. |
Beļģija, Vācija |
21. |
Francija, Beļģija |
22. |
Francija |
23. |
Francija |
24. |
Beļģija, Francija |
25. |
Francija, Apvienotā Karaliste (pāreja notiek Lamanša tuneļa Apvienotās Karalistes galā) |
26. |
Francija |
27. |
Francija |
28. |
Francija |
29. |
Dānija, Zviedrija |
30. |
Vācija, Dānija |
31. |
Austrija, Ungārija |
32. |
Austrija, Čehija, Vācija, Slovākija |
33. |
Ungārija, Slovākija, Čehija |
34. |
Francija, Šveice |
35. |
Vācija, Šveice |
36. |
Francija, Šveice |
37. |
Apvienotā Karaliste |
38. |
Apvienotā Karaliste (tikai vilcieniem ar Vmax > 160 km/h) |
39. |
Vācija, Polija |
40. |
Polija, Čehija, Slovākija |
41. |
Īrijas, Apvienotā Karaliste |
42. |
Lietuva, Polija (starp ALSN un SHP) |
4 daļa. Dalībvalstīs izmantoto vilcienu pozicionēšanas sistēmu elektromagnētiskie raksturlielumi
Šeit uzskaitīti dalībvalstīs izmantoto vilcienu pozicionēšanas sistēmu elektromagnētiskie raksturlielumi, tostarp testu specifikācija.
–Atklāts punkts -
(1) Igaunijā izmanto tikai 50 Hz.
C PIELIKUMS
LĪNIJU SPECIFISKĀS RAKSTURĪGĀS PAZĪMES UN VILCIENU SPECIFISKĀS RAKSTURĪGĀS PAZĪMES, KURI JĀIEVADA REĢISTROS ATBILSTOŠI DIREKTĪVAS 96/48/EK 22.A PANTAM
Vispārīgās prasības
Kā norādīts 7. nodaļā, līniju specifiskās raksturīgās pazīmes, kas noteiktas šajā pielikumā, infrastruktūras pārvaldītājam jāiekļauj infrastruktūras reģistrā.
Kā norādīts 7. nodaļā, vilcienu specifiskās raksturīgās pazīmes, kas noteiktas šajā pielikumā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam jāiekļauj ritošā sastāva reģistrā.
Kā norādīts 6.2. iedaļā (Vadības iekārtu apakšsistēma), vilciena ekspluatācijas priekšnoteikums ir tāds, ka savstarpējā izmantojamība jāpārbauda atbilstošajā ritošā sastāva reģistrā un infrastruktūras reģistrā.
C pielikumā izskatīti šie vadības iekārtu kompleksa aspekti, kuri nav apskatīti ne A pielikumā, ne B pielikumā, un opcijas, kas atļautas A un B klases sistēmām un saskarnēm (sk. D pielikumu, 1. zīmējumu).
Reģistros jābūt norādītai informācijai par īpašiem noteikumiem ritošajam sastāvam vilcienu pozicionēšanas sistēmu ekspluatācijai.
Infrastruktūras reģistrs
Šī SITS pieļauj dažas iekārtu, funkciju un ar infrastruktūru saistītu vērtību opcijas. Bez tam gadījumā, kad SITS prasības neattiecas uz visu vadības lauka iekārtu kompleksu, esošo tehnisko sistēmu un jo sevišķi īpašu ekspluatācijas prasību pielietošanas kontekstā ir iespējamas īpašas prasības, kas ietilpst infrastruktūras pārvaldītāja atbildības jomā.
Šāda informācija, piemēram, attiecas uz
— |
variantu izvēli A pielikumā uzskaitīto tehniskās savietojamības prasību ietvaros, |
— |
variantu izvēli B pielikumā uzskaitīto tehniskās savietojamības prasību ietvaros, |
— |
EMS vērtībām (tādu iekārtu izmantošanas rezultātā, uz kurām neattiecas SITS prasības, piemēram, asu skaitītāju sistēmas), |
— |
līniju klimatiskajiem apstākļiem un fiziskajiem nosacījumiem. |
Šai informācijai jābūt pieejamai un tā jāizmanto dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem kā līnijas īpaša rokasgrāmata (infrastruktūras reģistrs), kurā var būt iekļautas arī pārejās citu SITS īpatnības (piemēram, satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS paredzētajos priekšrakstos ietvertas B pielikumā noteiktās sistēmas un nelabvēlīgie režīmi).
Infrastruktūras reģistrs var attiekties uz vienu līniju vai līniju grupu, kam ir vienādas raksturīgās pazīmes.
Mērķis ir, lai infrastruktūras reģistrā un ritošā sastāva reģistrā norādītās prasības un raksturīgās pazīmes atbilstu SITS; jo īpaši tās nedrīkst radīt šķēršļus savstarpējai izmantojamībai.
Ritošā sastāva reģistrs
Šīs SITS ietvaros dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam tiek piedāvāta iekārtu, funkciju un vērtību zināma izvēle attiecībā uz vilciena tipu. Bez tam, tā kā SITS prasības neattiecas uz visu vadības iekārtu borta ierīču kompleksu, infrastruktūras pārvaldītājam nepieciešama papildinformācija par B klases sistēmu izmantošanu un vilciena raksturīgajām pazīmēm, kas attiecas uz tādas sistēmas lauka iekārtu daļu, kura nepieder B klasei. Šī informācija, piemēram, attiecas uz
— |
variantu izvēli A pielikumā uzskaitīto tehniskās savietojamības prasību ietvaros, |
— |
variantu izvēli B pielikumā uzskaitīto tehniskās savietojamības prasību ietvaros, |
— |
EMS vērtībām (jo atbilstošās līnijās tiek izmantotas iekārtas, uz kurām neattiecas SITS prasības), |
— |
vilciena ģeometriskajiem un elektriskajiem parametriem, piemēram, garums, maksimālais attālums starp asīm vilcienā, pirmā un pēdējā vilciena vagona izbīdītās daļas garums, maksimālā elektriskā pretestība starp ass riteņiem (A pielikuma 1. papildinājuma kontekstā (ritošā sastāva raksturīgās pazīmes, kas nepieciešamas savietojamībai ar vilcienu pozicionēšanas sistēmām) sakarā ar sliežu ķēžu konstrukcijas īpatnībām), |
— |
A klases sistēmas bremzēšanas parametriem, |
— |
B klases sistēmu bremzēšanas parametriem, |
— |
vispārīgiem bremzēšanas parametriem, |
— |
bremžu tipiem, |
— |
uzstādītām virpuļstrāvas bremzēm, |
— |
uzstādītām magnētiskajām bremzēm, |
— |
klimatiskajiem apstākļiem un fiziskajiem nosacījumiem, kādos vilcienu paredzēts ekspluatēt. |
Šai informācijai jābūt pieejamai un tā jāizmanto infrastruktūras pārvaldītājiem kā vilciena īpaša rokasgrāmata (ritošā sastāva reģistrs), kas var arī ietvert norādes uz papildfunkciju iespējamību vai nepieciešamību, lai vilciens būtu vadāms vai tiktu vadīts ar vadības iekārtu funkcijām, piemēram, lai izbrauktu cauri neitrāliem iecirkņiem, ātruma samazināšanai sevišķos apstākļos atkarībā no vilciena un līnijas raksturīgajām pazīmēm (tuneļi) un citu SITS īpatnībām.
Ritošā sastāva reģistrs var attiekties uz vienu vilcienu vai vilcienu kategoriju, kam ir vienādas raksturīgās pazīmes.
Specifisko raksturīgo pazīmju un prasību saraksti
Turpmākais ir infrastruktūras reģistra un ritošā sastāva reģistra obligāto prasību saraksts, lai pietiekoši aprakstītu specifiskās raksturīgās pazīmes un prasības un veicinātu savstarpējo izmantojamību. Šajā sarakstā apskatīti tikai tehniskie jautājumi, ekspluatācijas jautājumi ietverti satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.
Atbilstību prasībām var panākt, pielietojot standartu. Šādā gadījumā šajās rokasgrāmatās jābūt minētai atbilstošai norādei.
Pretējā gadījumā ritošā sastāva reģistrā un infrastruktūras reģistrā vai to pielikumos jābūt iekļautām speciālām prasībām (mērīšanas metodēm).
B klases sistēmām piemēro B pielikumā norādītos atbildīgās dalībvalsts kontekstā īstenotos pasākumus. Infrastruktūras reģistrā jāiekļauj šādi elementi:
— |
atbildīgā dalībvalsts, |
— |
B pielikuma apakšsistēmas nosaukums, |
— |
versija un ekspluatācijā nodošanas datums, |
— |
ātruma ierobežojumi un citi B klasei specifiski nosacījumi/prasības, ko nosaka sistēmas ierobežojumi, |
— |
papildu informācija atbilstoši tālākajiem sarakstiem. |
Specifisku tehnisko raksturīgo pazīmju un prasību saraksts saistībā ar savstarpēji izmantojamu līniju un ar savstarpēji izmantojamu vilcienu
Nr. |
Infrastruktūras reģistrs |
Ritošā sastāva reģistrs |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
1 |
infrastruktūras pārvaldītājs (1)
Katrai no vadības iekārtu un signalizācijas SITS lauka iekārtu kompleksa dažādajām daļām (EIRENE funkcijas un saskarnes, ETCS/ERTMS funkcijas un saskarnes, vilciena pozicionēšanas sistēma, sakarsušu bukšu atklāšanas ierīce, EMS), kuras tiek uzstādītas pakāpeniski:
|
Katrai no vadības iekārtu un signalizācijas SITS borta ierīču kompleksa dažādajām daļām (EIRENE funkcijas un saskarnes, ETCS/ERTMS funkcijas un saskarnes), kuras tiek uzstādītas pakāpeniski:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
2 |
|
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
3 |
1. līmeņa ERTMS/ETCS sistēmai ar papildfunkciju: kāda tehniska ieviešana ir vajadzīga ritošajam sastāvam |
1. līmeņa ERTMS/ETCS sistēmai ar papildfunkciju: kāda tehniska ieviešana tiek pielietota |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
4 |
Norādīt:
|
Norādīt:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
5 |
Īpaši tehniski nosacījumi, kas vajadzīgi pārslēgšanai starp dažādām B klases vilciena aizsardzības, kontroles un brīdinājuma sistēmām. Īpaši tehniski nosacījumi, kas vajadzīgi pārslēgšanai starp ERTMS/ETCS un B klases sistēmām |
Uz borta īstenoti īpaši tehniski nosacījumi pārslēgšanai starp dažādām B klases vilciena aizsardzības, kontroles un brīdinājuma sistēmām |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
6 |
Īpaši tehniski nosacījumi, kas nepieciešami pārslēgšanai starp dažādām radiosistēmām |
Uz borta īstenoti īpaši tehniski nosacījumi pārslēgšanai starp dažādām radiosistēmām |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
7 |
Tehniski nelabvēlīgi režīmi:
|
Esošie tehniski nelabvēlīgi režīmi:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
8 |
Ātruma ierobežojumi, kas darbojas ierobežotas bremzēšanas dēļ, piem., pieejamo bremzēšanas distanču vai slīpumu dēļ:
Valsts tehniskie noteikumi B klases sistēmu ekspluatācijai, kas attiecas uz vilcieniem (piem., prasības bremzēšanai, dati atbilstoši UIC brošūrai 512 (01.01.79. 8. izdevums, 2 grozījumi)...) |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
9 |
Vadības lauka iekārtu uzņēmība pret emisiju no vilcieniem elektromagnētiskās savietojamības izteiksmē attiecībā uz vilcienu pieļaujamību. Kur tas ir iespējams, jānorāda atbilstīgi A pielikuma A8. punktam (un citiem nākamajiem standartiem, kas jānosaka), lai sasniegtu drošības un drošuma/darbgatavības mērķus. Pieļaujamība izmantot virpuļstrāvas bremzes (tipi). Pieļaujamība izmantot magnētiskās bremzes (tipi) |
Vilciena elektromagnētiskā emisija attiecībā uz vilciena pieļaujamību elektromagnētiskās savietojamības izteiksmē. Kur tas ir iespējams, jānorāda atbilstīgi A pielikuma A8. punktam (un citiem nākamajiem standartiem, kas jānosaka), lai sasniegtu drošības un drošuma/darbgatavības mērķus. Uzstādītās virpuļstrāvas bremzes (tips). Uzstādītās magnētiskās bremzes (tips) |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
10 |
Klimatiskie un fiziskie apstākļi uz līnijas. Saskaņā ar A pielikuma A5. punktu |
Klimatiskie un fiziskie apstākļi, kādos borta ierīču komplekss var strādāt. Saskaņā ar A pielikuma A4. punktu |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
11 |
Jābūt aprakstītām prasībām tehniskiem risinājumiem, kas attiecas uz vērā ņemtām novirzēm, atbilstoši Direktīvai 96/48/EK un Direktīvai 2001/16/EK |
Jābūt aprakstītiem noteikumiem tehniskiem risinājumiem, kas attiecas uz vērā ņemtām novirzēm, atbilstoši Direktīvai 96/48/EK un Direktīvai 2001/16/EK |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
12 |
HABD A klases sistēmām: trauksmes signālu robežas B klases sistēmām: Skenēšanas diapazons (HABD) šķērsvirzienā Skenēšanas diapazons (HABD) garenvirzienā Trauksmes signālu veidi un robežas |
HABD Pieļaujamā virsmas temperatūra A klases skenēšanas zonā saistībā ar noteiktajiem trauksmes signālu veidiem. Mērķa zona (ritošais sastāvs) šķērsvirzienā Mērķa zona (ritošais sastāvs) garenvirzienā |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
13 |
Sliežu ceļa posma minimālais garums. Minimālais attālums starp sliežu ceļa posma galu un robežstabiņa atrašanās vietu. Minimālā attāluma starpība starp blakus esošu sliežu ceļa posmu pretējiem galiem. Minimālā sliežu ķēžu jutība pret manevrēšanu. Virpuļstrāvas bremžu izmantošana. Magnētisko bremžu izmantošana. Posmi/zonas, kur atļauta smiltnīcu neierobežota izmantošana |
Maksimālais attālums starp blakus esošiem riteņpāriem. Maksimālais attālums starp priekšgalu un riteņpāri. Ratiņu minimālā bāze. Asu minimālā bāze. Minimālais riteņa platums. Minimālais bandāžas augstums. Minimālais uzmalas platums. Minimālais uzmalas augstums. Minimālā slodze uz asi. Riteņa materiāls. Maksimālā pretestība starp pretējiem riteņiem riteņpārī. Ritekļa minimālā pilnā pretestība. Smiltnīcas maksimālā jauda. Iespēja mašīnistam bloķēt smiltnīcu. Virpuļstrāvas bremžu izmantošana. Aprīkots ar diviem sliežu frikcijas kluču pāriem, kuru strāvu vadošā pamatne ir lielāka par vai vienāda ar 16 000 mm. |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
14 |
Īpaši gadījumi Ierobežojumi attiecībai starp asu attālumu un riteņa diametru (Vācija). Attālums garenvirzienā no pirmās ass vai pēdējās ass līdz tuvākajam ritošā sastāva galam ne lielāks par 3 500 mm (Polija, Beļģija) (tikai parasto dzelzceļu līnijās). Attālums starp katrām pirmajām 5 vilciena asīm (vai visām asīm, ja vilcienam ir mazāk par 5 asīm) ne mazāks par 1 000 mm (Vācija). Attālums starp ritekļa pirmo un pēdējo asi ne mazāks par 6 000 mm (Beļģija). Attālums starp atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva pirmo un pēdējo asi lielāks par 15 000 mm (Francija, Beļģija). Minimālais riteņu diametrs ne mazāks par 450 mm (Francija). Minimālā slodze uz asi ne mazāka par 5 t (Vācija, Austrija, Zviedrija, Beļģija). Ritekļa minimālā masa ne mazāka par 90 t (Beļģija). Ja attālums starp atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva pirmo un pēdējo asi ir lielāks par vai vienāds ar 16 000 mm, atsevišķa ritekļa vai vilciena sastāva masai jābūt lielākai par 90 t. Ja šis attālums mazāks par 16 000 mm un lielāks par vai vienāds ar 15 000 mm, masai jābūt mazākai par 90 t un lielākai par vai vienādai ar 40 t, riteklim jābūt aprīkotam ar diviem pāriem sliežu frikcijas kluču, kuru strāvu vadošā pamatne ir lielāka par vai vienāda ar 16 000 mm (Francija, Beļģija). Ritekļa metāla masas minimālais izmērs (Vācija, Polija). Maksimālā reaktīvā pretestība starp riteņpāra rites virsmām (Polija, Francija). Papildu prasības ritekļa manevrēšanas parametram (Nīderlande). Nepieciešamā pilnā pretestība starp pantogrāfu un riteņiem virs 1,0 Om, induktīvā 50 Hz 3 kV līdzstrāvai (Beļģija). Nav smilšu padeves pirms motorvagona vadošās ass pie ātruma, kas mazāks par 40 km/h (Apvienotā Karaliste). Magnētiskās bremzes un virpuļstrāvas bremzes nav atļautas uz vadošā ritekļa pirmajiem ratiņiem (Vācija). |
|
(1) Tikai informācijai; tā būs daļa no atbilstošā reģistra ieviešanas un tiks svītrota, kad reģistrs uzsāks darbību.
D PIELIKUMS
VADĪBAS IEKĀRTU UN SIGNALIZĀCIJAS STRUKTŪRAS PRINCIPS
1. zīmējums
E PIELIKUMS
SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS KOMPONENTU MODUĻI
B modulis. Tipa pārbaude
1. |
Šis modulis apraksta to procedūras daļu, ar kuru paziņotā institūcija apstiprina un atestē, ka tips, kas pārstāv apskatāmo produkciju, atbilst tam pielietotajiem SITS noteikumiem. |
2. |
Iesniegumu par EK tipa pārbaudi iesniedz ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā. Iesniegumā jāiekļauj:
Pretendentam jānodod paziņotās institūcijas rīcībā paraugs, kas pārstāv apskatāmo produkciju un kas še turpmāk saukts par “tipu”. Tips var tikt attiecināts uz vairākām savstarpējas izmantojamības komponenta versijām ar nosacījumu, ka atšķirības starp versijām neiespaido SITS noteikumus. Nepieciešamības gadījumā testu programmas veikšanai paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus. Ja tipa pārbaudes procedūrai nav vajadzīgi tipa testi un tips ir pietiekami noteikts tehniskajā dokumentācijā, kā aprakstīts 3. punktā, paziņotā institūcija var piekrist, ka paraugi tās rīcībā netiek nodoti. |
3. |
Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstība SITS prasībām. Kas attiecas uz šādu novērtējumu, tai jāaptver savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukcija, izgatavošana, tehniskā apkope un ekspluatācija. Tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj:
|
4. |
Paziņotajai institūcijai: |
4.1. |
jāpārbauda tehniskā dokumentācija; |
4.2. |
jāapliecina, ka jebkurš testam vajadzīgais paraugs(-i) ir izgatavots(-i) atbilstoši tehniskajai dokumentācijai, un jāveic vai jābūt veikušai tipa testus atbilstoši SITS noteikumiem un/vai atbilstošajām Eiropas specifikācijām; |
4.3. |
ja SITS prasīta konstrukcijas pārbaude, tad jāveic konstruēšanas metožu, konstruēšanas līdzekļu un konstruēšanas rezultātu pārbaude, lai novērtētu to spēju pēc konstruēšanas procesa beigām nodrošināt savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību prasībām; |
4.4. |
ja SITS prasīta ražošanas procesa pārbaude, jāveic tā ražošanas procesa pārbaude, kurš paredzēts savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanai, lai novērtētu tā ieguldījumu izstrādājuma atbilstībā, un/vai jāpārbauda ražotāja veiktā pārbaude konstruēšanas procesa nobeigumā; |
4.5. |
jāidentificē elementi, kas ir konstruēti saskaņā ar atbilstošajiem SITS noteikumiem un Eiropas specifikācijām, kā arī elementi, kas ir konstruēti bez šo Eiropas specifikāciju atbilstošo noteikumu piemērošanas; |
4.6. |
jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2., 4.3. un 4.4. punktu, lai noteiktu, vai ražotāja izvēlēto atbilstošo Eiropas specifikāciju pielietošana tiešām ir notikusi; |
4.7. |
jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un nepieciešamos testus saskaņā ar 4.2., 4.3. un 4.4. punktu, lai noteiktu, vai tad, ja atbilstošās Eiropas specifikācijas nav pielietotas, ražotāja pieņemtie risinājumi atbilst SITS prasībām; |
4.8. |
jāsaskaņo ar pretendentu vieta, kur tiks veiktas pārbaudes un nepieciešamie testi. |
5. |
Ja tips atbilst SITS noteikumiem, paziņotā institūcija izdod pretendentam tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā jāiekļauj ražotāja nosaukums un adrese, pārbaudes secinājumi, tā derīguma noteikumi un dati, kas vajadzīgi apstiprinātā tipa identifikācijai. Derīguma laiks nedrīkst pārsniegt 5 gadus. Sertifikātam jāpievieno tehniskās dokumentācijas atbilstošo daļu saraksts, bet kopiju uzglabā paziņotā institūcija. Ja ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā atsaka tipa pārbaudes sertifikātu, tad paziņotajai institūcijai jānorāda šāda atteikuma detalizēti iemesli. Jābūt paredzētam noteikumam par apelācijas procedūru. |
6. |
Pretendentam jāinformē paziņotā institūcija, kurā atrodas tipa pārbaudes sertifikātam nepieciešamā tehniskā dokumentācija, par visām apstiprinātā izstrādājuma modifikācijām, par kurām jāsaņem papildu apstiprinājums, ja tādas izmaiņas var ietekmēt atbilstību SITS prasībām vai izstrādājuma izmantošanas priekšrakstus. Šajā gadījumā paziņotā institūcija veic tikai tās pārbaudes un testus, kas attiecas un ir nepieciešami izmaiņām. Šo papildu apstiprinājumu var noformēt vai nu kā papildinājumu oriģinālajam tipa pārbaudes sertifikātam, vai kā jaunu sertifikātu pēc vecā sertifikāta anulēšanas. |
7. |
Ja nav veiktas nekādas 6. punktā minētās modifikācijas, tad derīgumu sertifikātam, kura darbības laiks beidzas, var pagarināt vēl uz vienu derīguma termiņu. Pretendents piesakās uz šādu pagarinājumu ar rakstisku apstiprinājumu, ka nekādas modifikācijas nav veiktas, un paziņotā institūcija noformē pagarinājumu vēl par vienu derīguma termiņu, kā tas noteikts 5. punktā, ja nav nekādas pretrunīgas informācijas. Šādu procedūru var veikt atkārtoti. |
8. |
Katrai paziņotajai institūcijai jādara zināma citām paziņotajām institūcijām attiecīgā informācija par tās izdotajiem, atsauktajiem vai noraidītajiem tipa pārbaudes sertifikātiem un to papildinājumiem. |
9. |
Citas paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Sertifikātu pielikumiem (sk. 5. punktu) jāpaliek citu paziņoto institūciju rīcībā. |
10. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā kopā ar tehnisko dokumentāciju jāglabā tipa pārbaudes sertifikāti un to papildinājumu kopijas 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas. Ja Kopienā nav ne ražotāja, ne tā pilnvarotā pārstāvja, tad par tehniskās dokumentācijas glabāšanu atbild persona, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū. |
D modulis. Ražošanas kvalitātes vadības sistēma
1. |
Šis modulis apraksta procedūru, ar kuras palīdzību ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kurš pilda 2. punkta saistības, nodrošina un paziņo, ka attiecīgais savstarpējas izmantojamības komponents atbilst tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst tam piemērojamiem SITS noteikumiem. |
2. |
Ražotājam jāpielieto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma izgatavošanai, galaprodukta apskatei un testēšanai, kā tas aprakstīts 3. punktā, un tas ir pakļauts uzraudzībai, kā tas norādīts 4. punktā. |
3. |
Kvalitātes vadības sistēma |
3.1. |
Ražotājs iesniedz tā izvēlētai paziņotajai institūcijai iesniegumu par tā kvalitātes vadības sistēmas novērtēšanu apskatāmajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem. Iesniegumā jāiekļauj:
|
3.2. |
Kvalitātes vadības sistēmai jānodrošina savstarpējas izmantojamības komponentu atbilstība tipam, kā aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un tam piemērojamām SITS prasībām. Visiem elementiem, prasībām un noteikumiem, ko pieņēmis ražotājs, jābūt sistemātiski un organizēti dokumentētiem rakstisku politiku, procedūru un instrukciju formā. Kvalitātes vadības sistēmas dokumentācijai jāļauj kvalitātes programmu, plāna, rokasgrāmatu un dokumentu konsekventa interpretācija. Tai it īpaši jāietver precīzs apraksts par:
|
3.3. |
Paziņotā institūcija novērtē kvalitātes vadības sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām. Tā pieņem atbilstību šīm prasībām, ja ražotājs ievieš kvalitātes sistēmu izgatavošanai, galaprodukta apskatei un testēšanai atbilstoši standartam EN/ISO 9001-2000, kurā ņem vērā tā savstarpējas izmantojamības komponenta specifiku, kuram tā tiek ieviesta. Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotajai institūcijai tas jāņem vērā novērtēšanā. Revīzijai jābūt specifiskai attiecībā uz izstrādājumu kategoriju, kas pārstāv savstarpējas izmantojamības komponentu. Revīzijas komisijā jābūt vismaz vienam loceklim, kam ir novērtēšanas pieredze aplūkojamā izstrādājuma tehnoloģijas jomā. Novērtēšanas procedūrā jāiekļauj ražotāja telpu pārbaudes apmeklējums. Lēmums jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāiekļauj pārbaudes secinājumi un pamatots lēmums par novērtējumu. |
3.4. |
Ražotājam jāapņemas pildīt saistības, kas rodas apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas sakarā, un sistēma jāuztur tā, lai tā paliktu pienācīgā un efektīvā līmenī. Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jāinformē paziņotā institūcija, kas apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par jebkuru paredzētu kvalitātes vadības sistēmas aktualizāciju. Paziņotajai institūcijai jānovērtē paredzamās modifikācijas un jāizlemj, vai modificētā kvalitātes vadības sistēma joprojām atbildīs 3.2. punkta prasībām, vai arī nepieciešama atkārtota novērtēšana. Tai jāpaziņo savs lēmums ražotājam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots lēmums par novērtējumu. |
4. |
Kvalitātes vadības sistēmas uzraudzība paziņotās institūcijas kompetencē |
4.1. |
Uzraudzības mērķis ir panākt, lai ražotājs pienācīgi izpildītu saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes vadības sistēmu. |
4.2. |
Ražotājam jānodrošina paziņotās institūcijas pārstāvju piekļūšana inspekcijas nolūkos vietām, kur notiek izstrādājuma izgatavošana, apskate un testēšana, kā arī uzglabāšana, un jāsniedz visa nepieciešamā informācija, tai skaitā:
|
4.3. |
Paziņotajai institūcijai periodiski jāveic revīzija, lai panāktu, ka ražotājs uztur un pielieto kvalitātes vadības sistēmu, un jāsniedz ražotājam revīzijas ziņojums. Revīzijas jāveic ne retāk kā reizi gadā. Ja ražotājs pielieto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā uzraudzībā. |
4.4. |
Bez tam paziņotā institūcija var veikt neplānotus ražotāja apmeklējumus. Nepieciešamības gadījumos šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija var veikt vai likt veikt testus, lai apstiprinātu, ka kvalitātes vadības sistēma funkcionē pienācīgi. Paziņotajai institūcijai jāsniedz ražotājam apmeklējuma ziņojums un testa ziņojums, ja tests ir veikts. |
5. |
Katrai paziņotajai institūcijai jādara zināma citām paziņotajām institūcijām attiecīgā informācija par izdotajiem, atsauktajiem vai noraidītajiem kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājumiem. Citas paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājumu kopijas. |
6. |
Ražotājam 10 gadus pēc pēdējā izstrādājuma izgatavošanas jānodrošina valsts iestādēm piekļuve:
|
7. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jānoformē EK atbilstības deklarācija savstarpējas izmantojamības komponentam. Šīs deklarācijas saturā iekļauj vismaz informāciju, kas norādīta Direktīvas 96/48/EK vai Direktīvas 2001/16/EK IV pielikuma 3. punktā. EK atbilstības deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem. Deklarācija jānoformē tādā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā jāietver sekojošais:
Jābūt minētiem šādiem sertifikātiem:
|
8. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jāsaglabā EK atbilstības deklarācijas kopija 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas. Gadījumos, kad Kopienā nav ne ražotāja, ne tā pilnvarotā pārstāvja, saistības par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu ietilpst tās personas kompetencē, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū. |
9. |
Ja papildus EK atbilstības deklarācijai šajā SITS savstarpējas izmantojamības komponentam pieprasīta EK deklarācija par piemērotību lietošanai, šī deklarācija jāpievieno pēc tam, kad ražotājs to izdevis saskaņā ar V moduļa noteikumiem. |
F modulis. Izstrādājuma verificēšana
1. |
Šis modulis apraksta procedūru, ar kuras palīdzību ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā pārbauda un apstiprina, ka attiecīgais savstarpējas izmantojamības komponents, uz ko attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst tipam, kā tas ir aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst tam piemērojamām SITS prasībām. |
2. |
Ražotājam jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai izgatavošanas process nodrošinātu katra savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību tipam, kā tas ir aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un tam piemērojamām SITS prasībām. |
3. |
Paziņotajai institūcijai jāveic atbilstošās pārbaudes un testi, lai pārbaudītu savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību tipam, kā tas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām. Ražotājs (3) var izvēlēties vai nu katra savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudi un testēšanu, kā tas norādīts 4. punktā, vai arī savstarpējas izmantojamības komponentu pārbaudi un testēšanu, pielietojot statistikas procedūru, kā tas norādīts 5. punktā. |
4. |
Verificēšana ar katra savstarpējas izmantojamības komponenta pārbaudi un testēšanu |
4.1. |
Katru izstrādājumu pārbauda individuāli un veic atbilstošus testus, lai apstiprinātu izstrādājuma atbilstību tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un tam piemērojamām SITS prasībām. Kad tests nav noteikts SITS (vai Eiropas standartā, kas minēts SITS), jāpielieto atbilstošās Eiropas specifikācijas (4) vai līdzvērtīgi testi. |
4.2. |
Paziņotajai institūcijai jānoformē rakstisks atbilstības sertifikāts apstiprinātajiem izstrādājumiem attiecībā uz veiktajiem testiem. |
4.3. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim jānodrošina iespēja pēc pieprasījuma uzrādīt paziņotās institūcijas izdotos atbilstības sertifikātus. |
5. |
Statistiskā verificēšana |
5.1. |
Ražotājam jāuzrāda savstarpējās izmantojamības komponenti kā vienveidīga partija un jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai izgatavošanas procesā nodrošinātu katras saražotās partijas vienveidību. |
5.2. |
Visi savstarpējas izmantojamības komponenti jānodod verificēšanai kā vienveidīga partija. No katras partijas nejauši tiek atlasīts paraugs. Katrs savstarpējas izmantojamības komponenta paraugs jāpārbauda atsevišķi un jāveic atbilstošie testi, lai apliecinātu izstrādājuma atbilstību tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un tam piemērojamām SITS prasībām un lai noteiktu, vai partija tiek pieņemta, vai noraidīta. Ja SITS (vai SITS minētajā Eiropas standartā) tests nav noteikts, tad jāpielieto atbilstošās Eiropas specifikācijas vai līdzvērtīgi testi. |
5.3. |
Statistiskas procedūrā jāiekļauj atbilstošie elementi (statistikas metode, parauga ņemšanas plāns u.t.t.) atkarībā no novērtējamām raksturīgajām pazīmēm, kā norādīts SITS. |
5.4. |
Ja partijas pieņemtas, paziņotā institūcija noformē rakstisku atbilstības sertifikātu attiecībā uz veiktajiem testiem. Visi savstarpējās izmantojamības komponenti partijā var tikt laisti tirgū, izņemot tos savstarpējas izmantojamības komponentus no parauga, kuri tika atzīti par neatbilstošiem. Ja partija noraidīta, paziņotajai institūcijai vai kompetentajai iestādei jāveic atbilstošie pasākumi, lai novērstu šīs partijas laišanu tirgū. Biežas partiju noraidīšanas gadījumā paziņotā institūcija var apturēt statistisko verificēšanu. |
5.5. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jānodrošina iespēja pēc pieprasījuma uzrādīt paziņotās institūcijas izdotos sertifikātus. |
6. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jānoformē savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarācija. Šīs deklarācijas saturā jāietver vismaz informācija, kas norādīta Direktīvas 96/48/EK vai Direktīvas 2001/16/EK IV pielikuma 3. punktā. EK atbilstības deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem. Deklarācija jānoformē tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā jābūt iekļautam sekojošam:
Jābūt minētiem šādiem sertifikātiem:
|
7. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jāsaglabā EK atbilstības deklarācijas kopija 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas. Gadījumos, kad Kopienā nav ne ražotāja, ne tā pilnvarotā pārstāvja, saistības par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu ietilpst tās personas kompetencē, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū. |
8. |
Ja papildus EK atbilstības deklarācijai šī SITS pieprasa savstarpējas izmantojamības komponentam EK deklarāciju par piemērotību lietošanai, šī deklarācija jāpievieno pēc tam, kad ražotājs to izdevis saskaņā ar V moduļa noteikumiem. |
H2 modulis. Pilna kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi
1. |
Šis modulis apraksta procedūru, ar kuras palīdzību paziņotā institūcija veic savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukcijas pārbaudi, bet ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā, kas izpilda 2. punkta saistības, nodrošina un paziņo, ka attiecīgais savstarpējās izmantojamības komponents atbilst tam piemērojamām SITS prasībām. |
2. |
Ražotājam jāpielieto apstiprināta konstruēšanas, izgatavošanas, galaprodukta apskates un testēšanas kvalitātes vadības sistēma, kā norādīts 3. punktā, uz ko attiecas uzraudzība, kā norādīts 4. punktā. |
3. |
Kvalitātes vadības sistēma |
3.1. |
Ražotājam paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles jāiesniedz iesniegums par attiecīgajiem savstarpējas izmantojamības komponentiem paredzētās kvalitātes vadības sistēmas novērtēšanu. Iesniegumā jāiekļauj:
|
3.2. |
Kvalitātes vadības sistēmai jānodrošina savstarpējas izmantojamības komponenta atbilstību tam piemērojamām SITS prasībām. Visiem elementiem, prasībām un noteikumiem, ko pieņēmis ražotājs, jābūt sistemātiski un saskaņoti dokumentētiem rakstisku politiku, procedūru un instrukciju veidā. Šai kvalitātes vadības sistēmas dokumentācijai jānodrošina kvalitātes politiku un procedūru, piemēram, kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un dokumentācijas vispārēja izpratne. Tajā jo īpaši jābūt iekļautam precīzam aprakstam par:
Kvalitātes politikām un procedūrām it īpaši jāparedz novērtēšanas posmi, piemēram, konstrukcijas pārbaude, izgatavošanas procesa pārbaude un tipa testi, kā tas norādīts SITS, savstarpējas izmantojamības komponenta dažādām raksturīgajām pazīmēm un darbībai. |
3.3. |
Paziņotajai institūcijai jānovērtē kvalitātes vadības sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punkta prasībām. Tā pieņem atbilstību šīm prasībām, ja ražotājs ievieš kvalitātes sistēmu konstruēšanai, izgatavošanai, galaprodukta apskatei un testēšanai atbilstoši standartam EN/ISO 9001-2000, kurā ņem vērā savstarpējas izmantojamības komponenta specifiku, attiecībā uz kuru sistēma tiek ieviesta. Ja ražotājs izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā novērtēšanā. Revīzijai jābūt specifiskai tai izstrādājumu kategorijai, ko pārstāv savstarpējas izmantojamības komponents. Revīzijas komisijā jābūt vismaz vienam loceklim, kam ir novērtēšanas pieredze aplūkojamā izstrādājuma tehnoloģijas jomā. Novērtēšanas procedūrā jāiekļauj ražotāja telpu novērtēšanas apmeklējums. Lēmums jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāiekļauj revīzijas secinājumi un pamatots lēmums par novērtējumu. |
3.4. |
Ražotājam jāuzņemas pildīt saistības, kas rodas apstiprinātās kvalitātes vadības sistēmas sakarā, un sistēma jāuztur tā, lai tā paliktu pienācīgā un efektīvā līmenī. Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jāinformē paziņotā institūcija, kas ir apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par jebkuru paredzētu kvalitātes vadības sistēmas aktualizāciju. Paziņotajai institūcijai jānovērtē paredzamās modifikācijas un jāizlemj, vai modificētā kvalitātes vadības sistēma atbildīs 3.2. punkta prasībām, vai arī nepieciešama atkārtota novērtēšana. Paziņotajai institūcijai jāpaziņo ražotājam savs lēmums. Paziņojumā jāietver novērtēšanas secinājumi un pamatots lēmums par novērtējumu. |
4. |
Kvalitātes vadības sistēmas uzraudzība paziņotās institūcijas kompetencē |
4.1. |
Uzraudzības mērķis ir panākt, lai ražotājs pienācīgi izpildītu saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes vadības sistēmu. |
4.2. |
Ražotājam jānodrošina paziņotās institūcijas pārstāvju piekļūšana inspekcijas nolūkā vietām, kur notiek izstrādājuma konstruēšana, izgatavošana, apskate un testēšana, kā arī uzglabāšana, un jāsniedz visa nepieciešamā informācija, tai skaitā:
|
4.3. |
Paziņotajai institūcijai periodiski jāveic revīzijas, lai panāktu, ka ražotājs uztur un pielieto kvalitātes vadības sistēmu, un jāsniedz revīzijas ziņojums ražotājam. Ja ražotājs pielieto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotā institūcija to ņem vērā uzraudzībā. Revīzijas jāveic ne retāk kā reizi gadā. |
4.4. |
Bez tam paziņotā institūcija var veikt neplānotus ražotāja apmeklējumus. Nepieciešamības gadījumā šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija var veikt vai likt veikt testus, lai pārbaudītu, vai kvalitātes vadības sistēma funkcionē pienācīgi. Tai jāsniedz ražotājam apmeklējuma ziņojums un, ja ir veikts tests, testa ziņojums. |
5. |
Ražotājam 10 gadus pēc pēdējā izstrādājuma izgatavošanas jānodrošina valsts iestādēm pieeja:
|
6. |
Konstrukcijas pārbaude |
6.1. |
Ražotājam paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles jāiesniedz iesniegums par savstarpējas izmantojamības komponenta konstrukcijas pārbaudi. |
6.2. |
Iesniegumam jānodrošina izpratne par savstarpējas izmantojamības komponenta konstruēšanu, izgatavošanu, tehnisko apkopi un ekspluatāciju un jāveicina atbilstība novērtējamām SITS prasībām. Iesniegumā jāiekļauj:
|
6.3. |
Iesniedzējam jāuzrāda testu (6) rezultāti, tai skaitā, ja vajadzīgs, tipa testi, kas veikti tā atbilstošajā laboratorijā vai tās vārdā. |
6.4. |
Paziņotajai institūcijai jāizskata iesniegums un jānovērtē testu rezultāti. Ja konstrukcija atbilst tai piemērojamiem SITS noteikumiem, paziņotajai institūcijai jāizdod pretendentam konstrukcijas pārbaudes EK sertifikāts. Sertifikātā jāietver pārbaudes secinājumi, tā derīguma nosacījumi, dati, kas nepieciešami apstiprinātās konstrukcijas identifikācijai, un, attiecīgā gadījumā, izstrādājuma funkcionēšanas apraksts. Derīguma termiņš nedrīkst pārsniegt 5 gadus. |
6.5. |
Pretendentam jāinformē paziņotā institūcija, kas izdevusi konstrukcijas pārbaudes EK sertifikātu, par jebkurām apstiprinātās konstrukcijas modifikācijām. Par apstiprinātās konstrukcijas modifikācijām jāsaņem papildu apstiprinājums no paziņotās institūcijas, kas izdevusi konstrukcijas pārbaudes EK sertifikātu, ja tādas izmaiņas var ietekmēt atbilstību SITS prasībām vai izstrādājuma izmantošanas priekšrakstiem. Šādā gadījumā paziņotajai institūcijai jāveic tikai tādas pārbaudes un testi, kas attiecas uz izmaiņām un ir nepieciešami. Šis papildu apstiprinājums var tikt izsniegts kā pielikums konstrukcijas pārbaudes EK sertifikāta oriģinālam. |
6.6. |
Ja nekādas modifikācijas atbilstoši 6.4. punktam nav veiktas, termiņa beigas sasniegušā sertifikāta darbības laiku var pagarināt uz vēl vienu termiņu. Pretendentam jālūdz šāds pagarinājums ar rakstisku apstiprinājumu, ka nekādas modifikācijas nav veiktas, un paziņotā institūcija noformē pagarinājumu uz vēl vienu termiņu atbilstoši 6.3. punktam, ja nav nekādas tam pretrunīgas informācijas. Šo procedūru var atkārtot. |
7. |
Katrai paziņotajai institūcijai jānosūta citām paziņotajām institūcijām atbilstošā informācija par kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājumiem un konstrukcijas pārbaudes EK sertifikātiem, kurus tā izdevusi, atsaukusi vai noraidījusi. Pārējās paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt kopijas:
|
8. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jānoformē savstarpējas izmantojamības komponenta EK atbilstības deklarācija. Šīs deklarācijas saturā jāietver vismaz informācija, kas norādīta Direktīvas 96/48/EK vai Direktīvas 2001/16/EK IV pielikuma 3. punktā. EK atbilstības deklarācijai un tās pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem. Deklarācija jānoformē tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā dokumentācija, un tajā jāiekļauj:
Jābūt minētiem šādiem sertifikātiem:
|
9. |
Ražotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā jāsaglabā EK atbilstības deklarācijas kopija 10 gadus pēc pēdējā savstarpējas izmantojamības komponenta izgatavošanas. Gadījumos, kad Kopienā nav ne ražotāja, ne tā pilnvarotā pārstāvja, saistības par tehniskās dokumentācijas pieejamības nodrošināšanu ietilpst tās personas kompetencē, kas savstarpējas izmantojamības komponentu laiž Kopienas tirgū. |
10. |
Ja papildus EK atbilstības deklarācijai SITS pieprasa savstarpējas izmantojamības komponentam EK deklarāciju par piemērotību lietošanai, šī deklarācija jāpievieno pēc tam, kad ražotājs to izdevis saskaņā ar V moduļa noteikumiem. |
APAKŠSISTĒMU EK VERIFICĒŠANAS MODUĻI
SB modulis. Tipa pārbaude
1. |
Šis modulis apraksta EK verificēšanas procedūru, ar kuras palīdzību paziņotā institūcija pēc pasūtītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Kopienā pieprasījuma pārbauda un sertificē, ka vadības iekārtu apakšsistēmas tips, kas pārstāv aplūkojamo izstrādājumu,
Tipa pārbaudē, kas noteikta šajā modulī, varētu iekļaut specifiskus novērtējuma posmus – konstrukcijas pārbaudi, tipa testu vai izgatavošanas procesa pārbaudi, kuras norādītas atbilstošajā SITS. |
2. |
Pasūtītājam (9) jāiesniedz iesniegums par apakšsistēmas EK verificēšanu (ar tipa pārbaudi) paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Iesniegumā jāiekļauj:
|
3. |
Pretendentam jānodod paziņotās institūcijas rīcībā apakšsistēmas (10) paraugs, kas pārstāv aplūkojamo izstrādājumu un še turpmāk saukts par “tipu”. Tipu var attiecināt uz vairākām apakšsistēmas versijām ar noteikumu, ka atšķirības starp versijām neietekmē SITS noteikumus. Paziņotā institūcija var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testu programmu. Ja tas vajadzīgs īpašām testa vai pārbaudes metodēm un noteikts SITS vai Eiropas specifikācijā (11), uz kuru ir atsauce SITS, jānodod mezgla daļas vai mezgla paraugs vai paraugi, vai apakšsistēmas paraugs iepriekš samontētā stāvoklī. Tehniskajai dokumentācijai un paraugam(-iem) jānodrošina apakšsistēmas konstrukcijas, izgatavošanas, uzstādīšanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas izpratne un jāveicina atbilstība vērtēšanai pakļauto SITS noteikumiem. Tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj:
Ja SITS vajadzīga papildu informācija tehniskajai dokumentācijai, tā jāiekļauj. |
4. |
Paziņotajai institūcijai: |
4.1. |
jāizskata tehniskā dokumentācija; |
4.2. |
jāpārbauda, vai apakšsistēmas, mezglu vai mezglu daļu paraugs(-i) ir izgatavots(-i) atbilstoši tehniskajai dokumentācijai, un jāveic vai jābūt veikušai tipa testus saskaņā ar SITS noteikumiem un atbilstošajām Eiropas specifikācijām. Izgatavošana jāpārbauda, izmantojot attiecīgo novērtēšanas moduli; |
4.3. |
ja SITS prasīta konstrukcijas pārbaude, jāveic konstruēšanas metožu, konstruēšanas līdzekļu un konstruēšanas rezultātu pārbaude, lai novērtētu to spēju nodrošināt apakšsistēmas atbilstības prasību izpildi konstruēšanas procesa nobeigumā; |
4.4. |
jāidentificē elementi, kas ir konstruēti saskaņā ar atbilstošajiem SITS noteikumiem un Eiropas specifikācijām, kā arī elementi, kas ir konstruēti, nepiemērojot šo Eiropas specifikāciju attiecīgos noteikumus; |
4.5. |
jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un vajadzīgos testus saskaņā ar 4.2. un 4.3. punktu, lai noteiktu, ka izvēlētās atbilstošās Eiropas specifikācijas tiešām ir pielietotas; |
4.6. |
jāveic vai jābūt veikušai atbilstošās pārbaudes un vajadzīgos testus saskaņā ar 4.2. un 4.3. punktu, lai noteiktu, vai pieņemtie risinājumi atbilst SITS prasībām, ja nav pielietotas atbilstošās Eiropas specifikācijas; |
4.7. |
jāsaskaņo ar pretendentu vieta, kur tiks veiktas pārbaudes un vajadzīgie testi. |
5. |
Ja tips atbilst SITS noteikumiem, paziņotā institūcija izdod pretendentam tipa pārbaudes sertifikātu. Sertifikātā jāiekļauj pasūtītāja un ražotāja(-u), kuri norādīti tehniskajā dokumentācijā, nosaukums un adrese, pārbaudes secinājumi, tās derīguma nosacījumi un dati, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identifikācijai. Sertifikātam jāpievieno atbilstošo tehniskās dokumentācijas daļu uzskaitījums, bet kopiju glabā paziņotā institūcija. Ja pasūtītājam atteikta tipa pārbaudes sertifikāta izdošana, paziņotajai institūcijai jāuzrāda šāda atteikuma detalizēti iemesli. Jāparedz noteikums par apelācijas procedūru. |
6. |
Katrai paziņotajai institūcijai jānosūta citām paziņotajām institūcijām attiecīgā informācija par izdotajiem, atsauktajiem vai noraidītajiem tipa pārbaudes sertifikātiem. |
7. |
Citas paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to pielikumu kopijas. Sertifikātu pielikumiem jābūt citu paziņoto institūciju rīcībā. |
8. |
Pasūtītājam jāuzglabā kopā ar tehnisko dokumentāciju tipa pārbaudes sertifikāts un jebkuru pielikumu kopijas visā apakšsistēmas ekspluatācijas laikā. Pēc pieprasījuma tas jānosūta jebkurai citai dalībvalstij. |
9. |
Pretendentam jāinformē paziņotā institūcija, kas ir tipa pārbaudes sertifikāta tehniskās dokumentācijas turētājs, par visām modifikācijām, kuras var ietekmēt atbilstību SITS prasībām vai apakšsistēmas pielietošanas noteiktajiem priekšrakstiem. Tādos gadījumos apakšsistēmai jāsaņem papildu apstiprinājums. Šis papildu apstiprinājums var būt vai nu kā pielikums oriģinālajam tipa pārbaudes sertifikātam, vai noformēts kā jauns sertifikāts pēc vecā sertifikāta atsaukšanas. |
SD modulis. Produkcijas kvalitātes vadības sistēma
1. |
Šis modulis apraksta EK verificēšanas procedūru, ar kuras palīdzību paziņotā institūcija pēc pasūtītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Kopienā pieprasījuma pārbauda un sertificē, ka vadības iekārtu apakšsistēma, kam paziņotā institūcija jau izdevusi tipa pārbaudes sertifikātu,
un var tikt nodota ekspluatācijā. |
2. |
Paziņotā institūcija veic procedūru, ja
|
3. |
Attiecībā uz apakšsistēmu, kam veic EK verificēšanas procedūru, pasūtītājam vai galvenajiem darbuzņēmējiem pieņemšanas brīdī jāizmanto izgatavošanas, galaprodukta apskates un testēšanas apstiprinātā kvalitātes vadības sistēma, kā tas norādīts 5. punktā, uz ko attiecas uzraudzība, kā norādīts 6. punktā. Ja pasūtītājs pats ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot jo īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju) vai pasūtītājs tieši piedalās izgatavošanā (ieskaitot montāžu un uzstādīšanu), tad tam jāizmanto šo darbību apstiprinātā kvalitātes vadības sistēma, uz ko attiecas uzraudzība, kā norādīts 6. punktā. Ja galvenais darbuzņēmējs ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot jo īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju), tad tam jebkurā gadījumā jāizmanto izgatavošanas un galaprodukta apskates un testēšanas apstiprinātā kvalitātes vadības sistēma, uz ko attiecas uzraudzība, kā norādīts 6. punktā. |
4. |
EK verificēšanas procedūra |
4.1. |
Pasūtītājam paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles jāiesniedz iesniegums par apakšsistēmas EK verificēšanu (ar produkcijas kvalitātes vadības sistēmu), ieskaitot kvalitātes vadības sistēmu uzraudzības koordināciju atbilstoši 5.3. un 6.5. punktam. Pasūtītājam jāinformē iesaistītie ražotāji par šo izvēli un par iesniegumu. |
4.2. |
Iesniegumam jānodrošina apakšsistēmas konstrukcijas, izgatavošanas, montāžas, uzstādīšanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas izpratne un jānodrošina atbilstība tipam, kā aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā un novērtējumam pakļautajām SITS prasībām. Iesniegumā jāiekļauj:
un, ja nav ietverti šajā dokumentācijā, tad
|
4.3. |
Paziņotā institūcija vispirms izskata iesniegumu par tipa pārbaudes un tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu. Ja paziņotā institūcija uzskata, ka tipa pārbaudes sertifikāts vairs nav derīgs vai arī neatbilst, vai nepieciešama jauna tipa pārbaude, tad tai jāpamato savs lēmums. |
5. |
Kvalitātes vadības sistēma |
5.1. |
Pasūtītājam, ja tas piedalās, un galvenajiem darbuzņēmējiem, ja tādi ir, paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles jāiesniedz iesniegums par savu kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanu. Iesniegumā jāiekļauj:
Tiem, kas tikai daļēji piedalās apakšsistēmas projektā, jānodod tikai tā informācija, kas attiecas uz atbilstošo daļu. |
5.2. |
Pasūtītāja vai galvenā darbuzņēmēja, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, kvalitātes vadības sistēmām jānodrošina vispārēja apakšsistēmas atbilstība tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un vispārēja apakšsistēmas atbilstība SITS prasībām. Pārējiem galvenajiem darbuzņēmējiem to kvalitātes vadības sistēmai(-ām) jānodrošina sava attiecīgā ieguldījuma apakšsistēmā atbilstība tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām. Visiem elementiem, prasībām un noteikumiem, ko pieņēmis pretendents(-i), jābūt dokumentētiem sistemātiski un sakārtoti rakstisku politiku, procedūru un instrukciju veidā. Šai kvalitātes vadības sistēmas dokumentācijai jānodrošina vispārīga izpratne par kvalitātes nodrošināšanas politikām un procedūrām, piemēram, kvalitātes programmām, plāniem, rokasgrāmatām un dokumentāciju. Visiem pretendentiem tajā īpaši jāietver šādu pozīciju precīzs apraksts:
Pārbaudes, testi un apskates jāattiecina uz visiem šādiem posmiem:
|
5.3. |
Paziņotajai institūcijai, ko izvēlējies pasūtītājs, jāpārbauda, vai uz visiem apakšsistēmas posmiem, kā norādīts 5.2. punktā, pietiekami un pienācīgi attiecas pretendenta(-u) kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājums un uzraudzība (15). Ja sistēmas atbilstība tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un apakšsistēmas atbilstība SITS prasībām balstīta uz vairāk nekā vienu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotajai institūcijai jāpārbauda jo īpaši,
|
5.4. |
Paziņotajai institūcijai, kas minēta 5.1. punktā, jānovērtē kvalitātes vadības sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punktā minētajām prasībām. Tā pieņem atbilstību šīm prasībām, ja ražotājs pielieto kvalitātes sistēmu izgatavošanā, galaprodukta apskatē un testēšanā atbilstoši standartam EN/ISO 9001-2000, ņemot vērā tā savstarpējas izmantojamības komponenta specifiku, kuram tā tiek pielietota. Ja pretendents izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotajai institūcijai jāņem tas vērā, veicot novērtējumu. Revīzijai jābūt specifiskai attiecībā uz aplūkojamo apakšsistēmu, ņemot vērā pretendenta specifisko ieguldījumu apakšsistēmā. Revīzijas komisijā jābūt vismaz vienam loceklim, kam ir pieredze aplūkojamās sistēmas tehnoloģijas novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā jāiekļauj pretendenta apmeklējums, lai novērtētu telpas. Lēmums jāpaziņo pretendentam. Paziņojumā jāietver pārbaudes secinājumi un pamatots lēmums par novērtējumu. |
5.5. |
Pasūtītājs, ja tas piedalās, un galvenie darbuzņēmēji uzņemas pildīt saistības attiecībā uz kvalitātes vadības sistēmu, kā tā ir apstiprināta, un uzturēt to tā, lai sistēma paliktu pienācīgā un efektīvā līmenī. Tiem jāinformē paziņotā institūcija, kas apstiprinājusi kvalitātes vadības sistēmu, par jebkurām būtiskām izmaiņām, kas ietekmēs apakšsistēmas SITS prasību izpildi. Paziņotajai institūcijai jānovērtē ieplānotās modifikācijas un jāizlemj, vai izmainītā kvalitātes vadības sistēma joprojām atbildīs 5.2. punktā minētajām prasībām, vai arī vajadzīgs atkārtots novērtējums. Par savu lēmumu tai jāpaziņo pretendentam. Paziņojumā jāiekļauj pārbaudes secinājumi un pamatots lēmums par novērtējumu. |
6. |
Kvalitātes vadības sistēmas(-u) uzraudzība ietilpst paziņotās institūcijas pienākumos. |
6.1. |
Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka pasūtītājs, ja tas piedalās, un galvenie darbuzņēmēji pienācīgi pilda saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes vadības sistēmu. |
6.2. |
Pasūtītājam, ja tas piedalās, un galvenajiem darbuzņēmējiem jānosūta (vai jābūt nosūtījušiem) paziņotajai institūcijai visi 5.1. punktā minētie dokumenti, kas nepieciešami šim nolūkam, tostarp ieviešanas plāni un tehniskā dokumentācija par apakšsistēmu (ciktāl tas attiecas uz specifisku pretendentu ieguldījumu apakšsistēmā), jo īpaši:
|
6.3. |
Paziņotajai institūcijai periodiski jāveic revīzijas un jāpārliecinās, ka pasūtītājs, ja tas piedalās, un galvenie darbuzņēmēji uztur un pielieto kvalitātes vadības sistēmu, un jāiesniedz tiem revīzijas ziņojums. Ja tie pielieto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotajai institūcijai tas jāņem vērā, veicot novērtēšanu. Revīziju veikšanas periodiskumam jābūt ne mazāk kā reizi gadā; vismaz viena revīzija apakšsistēmas, uz ko attiecas EK verificēšanas procedūra, kas minēta 8. punktā, attiecīgo darbību veikšanas periodā (izgatavošana, montāža vai uzstādīšana). |
6.4. |
Bez tam paziņotā institūcija var veikt neparedzētus pretendenta(-u) attiecīgo iecirkņu apmeklējumus. Ja ir nepieciešams, tad šādu apmeklējumu laikā paziņotā institūcija var veikt pilnīgas vai daļējas revīzijas un var veikt vai likt veikt testus, lai pārbaudītu kvalitātes vadības sistēmas pienācīgu funkcionēšanu. Tai jānosūta pretendentam(-iem) pārbaudes ziņojums, kā arī attiecīgi revīzijas un/vai testa ziņojumi. |
6.5. |
Paziņotajai institūcijai, kuru izvēlējies pasūtītājs un kura ir atbildīga par EK verificēšanu, ja tā neveic visu attiecīgo kvalitātes vadības sistēmu uzraudzību, jākoordinē citas paziņotās institūcijas uzraudzības darbības, kura ir atbildīga par šo uzdevumu, lai
Šāda koordinācija ietver paziņotās institūcijas tiesības:
|
7. |
5.1. punktā minētās paziņotās institūcijas pārstāvjiem pārbaudes, revīzijas un uzraudzības nolūkā jābūt piekļuvei ēkām, ražošanas iecirkņiem, montāžas un uzstādīšanas vietām, uzglabāšanas vietām un attiecīgā gadījumā rūpnieciskās ražošanas un testēšanas telpām, un vispār visām telpām, ko tie uzskata par vajadzīgām, lai veiktu savus uzdevumus, atbilstoši pretendenta specifiskajam ieguldījumam apakšsistēmas projektā. |
8. |
Pasūtītājam, ja tas piedalās, un galvenajiem darbuzņēmējiem 10 gadus pēc pēdējās apakšsistēmas izgatavošanas jānodrošina valsts iestādēm piekļuve:
|
9. |
Ja apakšsistēma atbilst SITS prasībām, tad paziņotajai institūcijai, pamatojoties uz tipa pārbaudi un kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājumu un uzraudzību, jānoformē atbilstības sertifikāts, kas paredzēts pasūtītājam, kuram savukārt jānoformē EK verifikācijas deklarācija, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā apakšsistēma atrodas un/vai tiek ekspluatēta. EK verifikācijas deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem. Deklarācija jānoformē tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā lieta, un tai jāiekļauj vismaz informācija atbilstoši direktīvas V pielikumam. |
10. |
Pasūtītāja izvēlētā paziņotā institūcija ir atbildīga par tehniskās lietas noformēšanu, kura jāpievieno EK verifikācijas deklarācijai. Tehniskajā lietā jābūt iekļautai vismaz informācijai, kas norādīta direktīvas 18. panta 3. punktā, un jo īpaši šādai informācijai:
|
11. |
Katrai paziņotajai institūcijai jādara zināma citām paziņotajām institūcijām atbilstošā informācija par izdotiem, atsauktiem vai noraidītiem kvalitātes vadības sistēmas apstiprinājumiem. Citas paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt izdoto kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājumu kopijas. |
12. |
Atbilstības sertifikātam pievienotos atskaites materiālus jāiesniedz pasūtītājam. Pasūtītājam Kopienā jāglabā tehniskās lietas kopija visā apakšsistēmas ekspluatācijas laikā; tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kas to pieprasa. |
SF modulis. Produkta verificēšana
1. |
Šis modulis apraksta EK verificēšanas procedūru, ar kuras palīdzību paziņotā institūcija pēc pasūtītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Kopienā pieprasījuma pārbauda un sertificē, ka vadības iekārtu apakšsistēma, kam paziņotā institūcija jau izdevusi tipa pārbaudes sertifikātu,
un var tikt nodota ekspluatācijā. |
2. |
Pasūtītājam (18) jāiesniedz iesniegums par apakšsistēmas EK verificēšanu (ar produkta verificēšanu) paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Iesniegumā jāiekļauj:
|
3. |
Šīs procedūras daļas ietvaros pasūtītājs pārbauda un apstiprina, ka aplūkojamā apakšsistēma atbilst tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un atbilst tai piemērojamām SITS prasībām. Paziņotajai institūcijai jāveic procedūra ar nosacījumu, ka tipa pārbaudes sertifikāts, kurš izdots pirms novērtējuma, ir derīgs apakšsistēmai, kas ir iesnieguma priekšmets. |
4. |
Pasūtītājam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izgatavošanas process (tostarp savstarpējas izmantojamības komponentu montāža un integrācija, ko veic galvenie darbuzņēmēji (19), ja tādi ir) nodrošinātu apakšsistēmas atbilstību tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un tam piemērotajām SITS prasībām. |
5. |
Iesniegumam jāveicina apakšsistēmas konstrukcijas, izgatavošanas, uzstādīšanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas izpratne un jānodrošina tās atbilstība tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un novērtējumam pakļautajām SITS prasībām. Iesniegumā jāiekļauj:
un, ja nav ietverts šajā dokumentācijā, tad
Ja SITS prasīta papildu informācija tehniskajai dokumentācijai, tad tā ir jāiekļauj. |
6. |
Paziņotajai institūcijai vispirms jāizskata iesniegums attiecībā uz tipa pārbaudes un tipa pārbaudes sertifikāta derīgumu. Ja paziņotā institūcija uzskata, ka tipa pārbaudes sertifikāts vairs nav derīgs vai nav pienācīgs un nepieciešama jauna tipa pārbaude, tad tai jāpamato savs lēmums. Paziņotajai institūcijai jāveic attiecīgās pārbaudes un testi, lai pārbaudītu apakšsistēmas atbilstību tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un SITS prasībām. Paziņotajai institūcijai jāpārbauda un jātestē katra apakšsistēma, kas izgatavota kā sērijas izstrādājums, kā tas norādīts 4. punktā. |
7. |
Verificēšana ar katras apakšsistēmas (kā sērijas izstrādājuma) pārbaudi un testēšanu |
7.1. |
Paziņotajai institūcijai jāveic testi, pārbaudes un verificēšana, lai nodrošinātu apakšsistēmas kā sērijas izstrādājuma atbilstību, kā paredzēts SITS. Pārbaudes, testi un apskatīšana jāveic posmiem, kas paredzēti SITS. |
7.2. |
Katra apakšsistēma (kā sērijas izstrādājums) jāpārbauda, jātestē un jāverificē (20) atsevišķi, lai pārbaudītu tās atbilstību tipam, kā tas aprakstīts tipa pārbaudes sertifikātā, un tai piemērojamām SITS prasībām. Ja tests nav noteikts SITS (vai SITS minētajā Eiropas standartā), jāpielieto attiecīgās Eiropas specifikācijas vai līdzvērtīgi testi. |
8. |
Paziņotā institūcija var saskaņot ar pasūtītāju (un galvenajiem darbuzņēmējiem) testu veikšanas vietas un var saskaņot, lai apakšsistēmas nobeiguma testēšanu un, ja to pieprasa SITS, testus vai pārbaudi pilnīgos darba apstākļos veiktu pasūtītājs paziņotās institūcijas pārstāvju tiešā uzraudzībā un klātbūtnē. Lai veiktu uzdevumus, kas paredzēti SITS, paziņotās institūcijas pārstāvjiem testēšanas un verificēšanas nolūkā jābūt piekļuvei ražošanas iecirkņiem, montāžas un uzstādīšanas vietām un attiecīgā gadījumā rūpnieciskās ražošanas un testēšanas telpām. |
9. |
Ja apakšsistēma atbilst SITS prasībām, paziņotajai institūcijai jānoformē atbilstības sertifikāts, kas paredzēts pasūtītājam, kurš savukārt noformē EK verifikācijas deklarāciju, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā apakšsistēma atrodas un/vai tiek ekspluatēta. Šīm paziņotās institūcijas darbībām jābūt balstītām uz tipa pārbaudi un testiem, verificēšanu un pārbaudēm, ko veic visiem sērijas izstrādājumiem, kā norādīts 7. punktā, un kas pieprasītas SITS un/vai attiecīgajā Eiropas specifikācijā. EK verifikācijas deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem. Deklarācija jānoformē tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā lieta, un tajā jābūt iekļautai vismaz informācijai, kura norādīta direktīvas V pielikumā. |
10. |
Paziņotā institūcija ir atbildīga par EK verifikācijas deklarācijai pievienotās tehniskās lietas noformēšanu. Tehniskajā lietā jāiekļauj vismaz direktīvu 18. panta 3. punktā norādītā informācija un jo īpaši šāda informācija:
|
11. |
Atbilstības sertifikātam pievienotā dokumentācija jāiesniedz pasūtītājam. Pasūtītājam jāsaglabā tehniskās lietas kopija visā apakšsistēmas ekspluatācijas laikā; tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kas to pieprasa. |
SH2 modulis. Pilnīga kvalitātes vadības sistēma ar konstrukcijas pārbaudi
1. |
Šis modulis apraksta EK verificēšanas procedūru, ar kuras palīdzību paziņotā institūcija pēc pasūtītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Kopienā pieprasījuma pārbauda un sertificē, ka vadības iekārtu apakšsistēma
un var tikt nodota ekspluatācijā. |
2. |
Paziņotajai institūcijai jāveic procedūra, tostarp apakšsistēmas konstrukcijas pārbaude, ja pasūtītājs (23) un iesaistītie galvenie darbuzņēmēji izpilda saistības atbilstoši 3. punktam. “Galvenie darbuzņēmēji” attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbība dod ieguldījumu SITS pamatprasību izpildē. Tas attiecas uz uzņēmumu:
Tas neattiecas uz ražotāja apakšuzņēmējiem, kas piegādā komponentus un savstarpējas izmantojamības komponentus. |
3. |
Apakšsistēmai, uz ko attiecas EK verificēšanas procedūra, pasūtītājam vai galvenajiem darbuzņēmējiem, ja tādi ir, konstruēšanā, izgatavošanā un galaprodukta apskatē un testēšanā jāpielieto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma, kā tas norādīts 5. punktā, uz kuru attiecas uzraudzība, kā norādīts 6. punktā. Galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot jo īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju), jebkurā gadījumā konstruēšanā, izgatavošanā un galaprodukta apskatē un testēšanā jāpielieto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma, uz kuru attiecas uzraudzība, kā norādīts 6. punktā. Ja pasūtītājs pats ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu (ieskaitot jo īpaši atbildību par apakšsistēmas integrāciju) vai arī pasūtītājs tieši piedalās konstruēšanā un/vai izgatavošanā (ieskaitot montāžu un uzstādīšanu), tam šīm darbībām jāizmanto apstiprināta kvalitātes vadības sistēma, uz kuru attiecas uzraudzība, kā tas norādīts 6. punktā. Pretendenti, kas piedalās tikai montāžā un uzstādīšanā, var pielietot izgatavošanai un galaprodukta apskatei un testēšanai tikai apstiprinātu kvalitātes vadības sistēmu. |
4. |
EK verificēšanas procedūra |
4.1. |
Pasūtītājam jāiesniedz paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles iesniegums par apakšsistēmas EK verificēšanu (ar pilnīgu kvalitātes vadības sistēmu ar konstrukcijas pārbaudi), ieskaitot kvalitātes vadības sistēmu uzraudzības koordināciju atbilstoši 5.4. un 6.6. punktam. Pasūtītājam jāinformē ražotāji, kas piedalās, par šo izvēli un par iesniegumu. |
4.2. |
Iesniegumam jāveicina apakšsistēmas konstrukcijas, izgatavošanas, montāžas, uzstādīšanas, tehniskās apkopes un ekspluatācijas izpratne un jāsekmē atbilstība novērtējumam pakļautajām SITS prasībām. Iesniegumā jāiekļauj:
|
4.3. |
Nepieciešamības gadījumā pasūtītājam jāiesniedz pārbaužu, apskates un testu (24) rezultāti, tostarp, nepieciešamības gadījumā, tipa testi, kas veikti tā attiecīgajā laboratorijā vai tā vārdā. |
4.4. |
Paziņotajai institūcijai jāizskata iesniegums par konstrukcijas pārbaudi un jānovērtē testu rezultāti. Ja konstrukcija atbilst pielietotajiem direktīvas un SITS noteikumiem, tad tai jāizdod pretendentam konstrukcijas pārbaudes ziņojums. Ziņojumā jāietver konstrukcijas pārbaudes secinājumi, tās derīguma nosacījumi, nepieciešamie dati pārbaudītās konstrukcijas identifikācijai un attiecīgā gadījumā apakšsistēmas funkcionēšanas apraksts. Ja pasūtītājam atteikts konstrukcijas pārbaudes ziņojums, paziņotajai institūcijai jānorāda šāda atteikuma detalizēti iemesli. Jāparedz noteikums par apelācijas procedūru. |
5. |
Kvalitātes vadības sistēma |
5.1. |
Pasūtītājam, ja tas piedalās, un galvenajiem darbuzņēmējiem, ja tādi ir, jāiesniedz paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles iesniegums par savu kvalitātes vadības sistēmu novērtēšanu. Iesniegumā jāiekļauj::
Tiem, kas piedalās tikai apakšsistēmas projekta daļā, jānodod tikai tā informācija, kas attiecas uz atbilstošo daļu. |
5.2. |
Pasūtītājam vai galvenajam darbuzņēmējam, kas ir atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, kvalitātes vadības sistēmai jānodrošina vispārīga apakšsistēmas atbilstība SITS prasībām. Pārējo galveno darbuzņēmēju kvalitātes vadības sistēmai(-ām) jānodrošina to attiecīgo ieguldījumu apakšsistēmā atbilstība SITS prasībām. Visiem elementiem, prasībām un noteikumiem, ko pieņēmuši pretendenti, jābūt sistemātiski un organizēti dokumentētiem rakstisku politiku, procedūru un instrukciju veidā. Šai kvalitātes vadības sistēmas dokumentācijai jāveicina kvalitātes politiku un procedūru, piemēram, kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un dokumentācijas, vispārīga izpratne. Sistēmai jo īpaši jāietver detalizēts apraksts par šādām pozīcijām:
|
5.3. |
Pasūtītāja izvēlētajai paziņotajai institūcijai jāpārbauda, vai uz visiem apakšsistēmas posmiem, kas minēti 5.2. punktā, pietiekoši un pienācīgi attiecas pretendenta(-u) (26) kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājums un uzraudzība. Ja apakšsistēmas atbilstība SITS prasībām balstās uz vairāk nekā vienu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotajai institūcijai jāpārbauda jo īpaši,
un vai ir pietiekami un pienācīgi noteikta galvenā darbuzņēmēja vispārīgā atbildība un vadības pilnvaras attiecībā uz visas apakšsistēmas atbilstību. |
5.4. |
Paziņotajai institūcijai, kas minēta 5.1. punktā, jānovērtē kvalitātes vadības sistēma, lai noteiktu, vai tā atbilst 5.2. punkta prasībām. Tā pieņem atbilstību šīm prasībām, ja ražotājs pielieto konstruēšanas, izgatavošanas, galaprodukta apskates un testēšanas kvalitātes sistēmu atbilstoši saskaņotajam standartam EN/ISO 9001/2000, ņemot vērā savstarpējas izmantojamības komponenta specifiku, kuram standarts tiek pielietots. Ja pretendents izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotajai institūcijai tas jāņem vērā, veicot novērtējumu. Revīzijai jābūt specifiskai aplūkojamai apakšsistēmai, ņemot vērā pretendenta specifisko ieguldījumu apakšsistēmā. Revīzijas komisijā jābūt vismaz vienam loceklim, kam ir pieredze aplūkojamās tehnoloģijas apakšsistēmu novērtēšanā. Novērtēšanas procedūrā jābūt iekļautam pretendenta telpu apmeklējumam novērtējuma nolūkā. Lēmums jāpaziņo pretendentam. Paziņojumā jābūt pārbaudes secinājumiem un pamatotam lēmumam par novērtējumu. |
5.5. |
Pasūtītājam, ja tas piedalās, un galvenajiem darbuzņēmējiem jāuzņemas pildīt saistības attiecībā uz kvalitātes vadības sistēmu, kāda tā ir apstiprināta, un uzturēt sistēmu tā, lai tā paliktu atbilstoša un efektīva. Tiem jāinformē kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājusī paziņotā institūcija par jebkurām būtiskām izmaiņām, kas ietekmēs apakšsistēmas atbilstību prasībām. Paziņotajai institūcijai jānovērtē jebkuras piedāvātās modifikācijas un jāizlemj, vai izmainītā kvalitātes vadības sistēma joprojām atbildīs 5.2. punkta prasībām, vai arī nepieciešams atkārtots novērtējums. Tai jāpaziņo pretendentam savs lēmums. Paziņojumā jāiekļauj pārbaudes secinājumi un pamatots lēmums par novērtējumu. |
6. |
Kvalitātes vadības sistēmas(-u) uzraudzība paziņotās institūcijas kompetencē |
6.1. |
Uzraudzības mērķis ir nodrošināt, ka pasūtītājs, ja tas piedalās, un galvenie darbuzņēmēji pienācīgi pilda saistības attiecībā uz apstiprināto kvalitātes vadības sistēmu(-ām). |
6.2. |
Pasūtītājam, ja tas piedalās, un galvenajiem darbuzņēmējiem jānosūta (vai jābūt nosūtījušiem) 5.1. punktā minētajai paziņotajai institūcijai visi dokumenti, kas vajadzīgi šim nolūkam, un jo īpaši ieviešanas plāni un tehniskā dokumentācija par apakšsistēmu (ciktāl tas attiecas uz pretendenta specifisko ieguldījumu apakšsistēmā), tai skaitā:
|
6.3. |
Paziņotajai institūcijai periodiski jāveic revīzijas, lai nodrošinātu, ka pasūtītājs, ja tas piedalās, un galvenie darbuzņēmēji uztur un pielieto kvalitātes vadības sistēmu, un jāsniedz tiem revīzijas ziņojums. Ja tie izmanto sertificētu kvalitātes vadības sistēmu, paziņotajai institūcijai tas jāņem vērā, veicot uzraudzību. Revīziju periodiskumam jābūt ne mazākam kā vienu reizi gadā ar vismaz vienu revīziju laika posmā, kad tiek veiktas attiecīgās darbības (konstruēšana, izgatavošana, montāža vai uzstādīšana) apakšsistēmai, uz ko attiecas EK verificēšanas procedūra, kā minēts 7. punktā. |
6.4. |
Bez tam paziņotās institūcijas pārstāvji var veikt neplānotus 5.2. punktā minētā(-o) pretendenta(-u) teritorijas apmeklējumus. Ja ir nepieciešams, tad šādu apmeklējumu laikā paziņotās institūcijas pārstāvji var veikt pilnīgu vai daļēju revīziju un var veikt vai likt veikt testus, lai pārbaudītu, vai kvalitātes vadības sistēma pienācīgi darbojas. Tai jāsniedz pretendentam(-iem) pārbaudes ziņojums un attiecīgi revīzijas un/vai testa ziņojumi. |
6.5. |
Paziņotajai institūcijai, kuru izvēlējies pasūtītājs un kura ir atbildīga par EK verificēšanu, ja tā neveic visu aplūkojamo kvalitātes vadības sistēmu uzraudzību atbilstoši 5. punktam, jākoordinē jebkuru citu paziņoto institūciju, kas atbildīgas par šo uzdevumu, uzraudzības darbības, lai
Šāda koordinācija ietver paziņotās institūcijas tiesības:
|
7. |
Paziņotajai institūcijai, kā minēts 5.1. punktā, inspekcijas, revīzijas un uzraudzības nolūkā jābūt piekļuvei konstruēšanas vietām, būvlaukumiem, ražošanas vietām, montāžas un uzstādīšanas iecirkņiem, uzglabāšanas vietām un attiecīgā gadījumā rūpnieciskās ražošanas vai testēšanas telpām un vispār visiem iecirkņiem, kurus tā uzskata par vajadzīgiem, lai pildītu savu uzdevumu atbilstoši pretendenta specifiskajam ieguldījumam apakšsistēmas projektā. |
8. |
Pasūtītājam, ja tas alās, un galvenajiem darbuzņēmējiem jānodrošina valsts iestādēm 10 gadus pēc pēdējās apakšsistēmas izgatavošanas piekļuve:
|
9. |
Ja apakšsistēma atbilst SITS prasībām, tad paziņotajai institūcijai uz konstrukcijas pārbaudes un kvalitātes vadības sistēmas(-u) apstiprinājuma un uzraudzības pamata jānoformē atbilstības sertifikāts, kas domāts pasūtītājam, kuram savukārt jānoformē EK verifikācijas deklarācija, kura domāta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā atrodas un/vai tiek ekspluatēta apakšsistēma. EK verifikācijas deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem. Deklarācija jānoformē tajā pašā valodā, kādā ir tehniskā lieta, un tajā jāietver vismaz informācija, kas dota direktīvas V pielikumā. |
10. |
Paziņotā institūcija, kuru izvēlējies pasūtītājs, ir atbildīga par tehniskās lietas sagatavošanu, kas jāpievieno EK verifikācijas deklarācijai. Tehniskajā lietā jāiekļauj vismaz informācija, kas norādīta direktīvas 18. panta 3. punktā, un jo īpaši šāda informācija:
|
11. |
Katrai paziņotajai institūcijai jāinformē citas paziņotās institūcijas par izdotiem, atsauktiem un noraidītiem kvalitātes vadības sistēmu apstiprinājumiem un EK konstrukcijas pārbaudes ziņojumiem. Citas paziņotās institūcijas pēc pieprasījuma var saņemt kopiju no
|
12. |
Dokumentācija, ko pievieno atbilstības sertifikātam, jāiesniedz pasūtītājam. Pasūtītājam jāglabā tehniskās lietas kopija visā apakšsistēmas ekspluatācijas laikā; tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kas to pieprasa. |
SG modulis. Vienības verificēšana
1. |
Šis modulis apraksta EK verificēšanas procedūru, ar kuras palīdzību paziņotā institūcija pēc pasūtītāja vai tā pilnvarotā pārstāvja Kopienā pieprasījuma pārbauda un sertificē, ka vadības iekārtu apakšsistēma
un var tikt nodota ekspluatācijā. |
2. |
Pasūtītājam (29) jāiesniedz iesniegums par apakšsistēmas EK verificēšanu (ar vienības verificēšanu) paziņotajai institūcijai pēc savas izvēles. Iesniegumā jāiekļauj:
|
3. |
Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina apakšsistēmas konstrukcijas, izgatavošanas, uzstādīšanas un ekspluatācijas izpratne un jāveicina atbilstības SITS prasībām novērtējums. Tehniskajā dokumentācijā jāiekļauj:
Ja SITS prasīta papildu informācija tehniskajai dokumentācijai, tad tā jāiekļauj. |
4. |
Paziņotajai institūcijai jāizskata iesniegums un tehniskā dokumentācija un jāidentificē elementi, kuri ir konstruēti atbilstoši attiecīgajiem SITS noteikumiem un Eiropas specifikācijām, kā arī elementi, kuri ir konstruēti bez attiecīgo Eiropas specifikāciju noteikumu piemērošanas. Paziņotajai institūcijai jāpārbauda apakšsistēma un jāveic attiecīgie un nepieciešamie testi (vai jāpiedalās to veikšanā), lai noteiktu, vai tad, ja ir izvēlētas attiecīgās Eiropas specifikācijas, tās patiešām tika pielietotas, un vai pieņemtie risinājumi atbilst SITS prasībām, ja attiecīgās Eiropas specifikācijas netika pielietotas. Pārbaudes, testi un apskate attiecināma uz šādiem posmiem, kā tas paredzēts SITS:
Paziņotajai institūcijai jāņem vērā iepriekšējā apskate vai testi, ko salīdzināmos apstākļos sekmīgi veikušas neatkarīgas un kompetentas iestādes (31). Paziņotā institūcija tad pieņems lēmumu, vai tā izmantos šo pārbaužu vai testu rezultātus. Ja paziņotā institūcija tos akceptē, tad tai jāizpēta šīs iepriekšējās pārbaudes vai testa apliecinājumi un jānosaka to rezultātu atbilstība SITS prasībām. Jebkurā gadījumā paziņotajai institūcijai ir galīgā atbildība par tiem. |
5. |
Paziņotā institūcija var saskaņot ar pasūtītāju šo testu veikšanas vietas un var saskaņot, lai apakšsistēmas nobeiguma testus un, ja nepieciešams SITS, testus pilnīgos ekspluatācijas apstākļos veiktu pasūtītājs paziņotās institūcijas pārstāvju tiešā uzraudzībā un klātbūtnē. |
6. |
Paziņotās institūcijas pārstāvjiem testēšanas un verificēšanas nolūkā jābūt piekļuvei konstruēšanas vietām, būvlaukumiem, ražošanas iecirkņiem, montāžas un uzstādīšanas vietām un attiecīgā gadījumā rūpnieciskās ražošanas un testēšanas telpām, lai veiktu savus uzdevumus, kas paredzēti SITS. |
7. |
Ja apakšsistēma atbilst SITS prasībām, tad paziņotajai institūcijai, balstoties uz testiem, verificēšanu un pārbaudēm, kas veiktas atbilstoši SITS un/vai attiecīgo Eiropas specifikāciju prasībām, jānoformē atbilstības sertifikāts, kas paredzēts pasūtītājam, kuram savukārt jānoformē EK verifikācijas deklarācija, kas paredzēta uzraudzības iestādei dalībvalstī, kurā apakšsistēma atrodas un/vai tiek ekspluatēta. EK verifikācijas deklarācijai un pavaddokumentiem jābūt datētiem un parakstītiem. Deklarācija jānoformē tādā pašā valodā, kādā ir tehniskā lieta un tajā jāietver vismaz informācija, kas minēta direktīvas V pielikumā. |
8. |
Paziņotā institūcija ir atbildīga par tehniskās lietas sagatavošanu, kura jāpievieno EK verifikācijas deklarācijai. Tehniskajā lietā jāiekļauj vismaz direktīvas 18. panta 3. punktā norādītā informācija un jo īpaši šāda informācija:
|
9. |
Atbilstības sertifikātam pievienoto dokumentāciju jāiesniedz pasūtītājam. Pasūtītājam jāsaglabā tehniskās lietas kopija visā apakšsistēmas ekspluatācijas laikā; tā jānosūta jebkurai citai dalībvalstij, kas to pieprasa. |
(1) Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK. Norādījumi par HS SITS pielietošanu izskaidro, kā izmantot Eiropas specifikācijas.
(2) Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK. Norādījumi par HS SITS pielietošanu izskaidro, kā izmantot Eiropas specifikācijas.
(3) Ražotāja izvēle var tikt ierobežota īpašās SITS.
(4) Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK. Norādījumi par HS SITS pielietošanu izskaidro, kā izmantot Eiropas specifikācijas.
(5) Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK. Norādījumi par HS SITS pielietošanu izskaidro, kā izmantot Eiropas specifikācijas.
(6) Testu rezultātus var iesniegt vienlaicīgi ar iesniegumu vai vēlāk.
(7) Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kas izklāstītas SITS 4. nodaļā.
(8) Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad tiktu aktualizētas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas Direktīvas 96/48/EK SITS.
(9) Modulī “pasūtītājs” ir “apakšsistēmas pasūtītājs, kā tas noteikts direktīvā, vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā”.
(10) Atbilstošā SITS iedaļā var noteikt īpašas prasības šajā sakarā.
(11) Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK. Norādījumi par HS SITS pielietošanu izskaidro, kā izmantot Eiropas specifikācijas.
(12) Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kas izklāstītas SITS 4. nodaļā.
(13) Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad tiktu aktualizētas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas Direktīvas 96/48/EK SITS.
(14) Modulī “pasūtītājs” ir “apakšsistēmas pasūtītājs, kā tas noteikts direktīvā, vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā”.
(15) Attiecībā uz ritošā sastāva SITS paziņotā institūcija var piedalīties lokomotīvju vai vilciena sastāvu galīgajā ekspluatācijas testā apstākļos, kas norādīti attiecīgajā SITS nodaļā.
(16) Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kas izklāstītas SITS 4. nodaļā.
(17) Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad tiktu aktualizētas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas Direktīvas 96/48/EK SITS.
(18) Modulī “pasūtītājs” ir “apakšsistēmas pasūtītājs, kā tas noteikts direktīvā, vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā”.
(19) “Galvenie darbuzņēmēji” attiecas uz uzņēmumiem, kuru darbība dod ieguldījumu SITS pamatprasību izpildē. Tas attiecas uz uzņēmumu, kurš var būt atbildīgs par visu apakšsistēmas projektu, vai citiem uzņēmumiem, kas piedalās tikai apakšsistēmas projekta daļā (piemēram, veicot apakšsistēmas montāžu vai uzstādīšanu).
(20) Jo īpaši attiecībā uz ritošā sastāva SITS paziņotā institūcija piedalīsies ritošā sastāva vai vilciena sastāva galīgajā ekspluatācijas testā. Tas tiks norādīts SITS attiecīgajā nodaļā.
(21) Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kas izklāstītas SITS 4. nodaļā.
(22) Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad tiktu aktualizētas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas Direktīvas 96/48/EK SITS.
(23) Modulī “pasūtītājs” ir “apakšsistēmas pasūtītājs, kā tas noteikts direktīvā, vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā”.
(24) Testu rezultātus var iesniegt kopā ar iesniegumu vai vēlāk.
(25) Eiropas specifikācijas definīcija norādīta Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK, kā arī pamatnostādnēs par HS SITS piemērošanu.
(26) Attiecībā uz ritošā sastāva SITS paziņotā institūcija var piedalīties ritošā sastāva vai vilciena sastāva galīgajā ekspluatācijas testā apstākļos, kas norādīti SITS attiecīgajā nodaļā.
(27) Pamatprasības atspoguļotas tehniskajos parametros, saskarnēs un darbības prasībās, kas izklāstītas SITS 4. nodaļā.
(28) Šo moduli varētu izmantot nākotnē, kad tiktu aktualizētas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas Direktīvas 96/48/EK SITS.
(29) Modulī “pasūtītājs” ir “apakšsistēmas pasūtītājs, kā tas noteikts direktīvā, vai tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā”.
(30) Eiropas specifikācijas definīcija dota Direktīvā 96/48/EK un Direktīvā 2001/16/EK, kā arī pamatnostādnēs par HS SITS piemērošanu.
(31) Nosacījumiem, lai uzticētos iepriekšējai apskatei un testiem, jābūt līdzīgiem nosacījumiem, ko paziņotā institūcija ievēro, lai slēgtu apakšlīgumus par darbībām (sk. “Blue Guide on the New Approach” 6.5. punktu); jo īpaši paziņotā institūcija drīkst ņemt vērā šos atbilstošos apstiprinājumus tikai tad, ja šīs iestādes ievēro tādus pašus neatkarības un kompetences kritērijus kā paziņotā institūcija.
F PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRA
Tehniskās apkopes pasākumu novērtēšana
1. |
Šī atbilstības novērtēšanas procedūra apraksta to procedūras daļu, ar kuras palīdzību dalībvalsts pilnvarota iestāde nosaka un apstiprina, ka tehniskās apkopes pasākumi, kas ir ietverti apsekojamajā tehniskajā apkopē, atbilst attiecīgās SITS noteikumiem un nodrošina pamatparametru un pamatprasību ievērošanu visā apakšsistēmas darbības laikā. |
2. |
Pasūtītājam (vai tā pilnvarotajam pārstāvim Kopienā), kas piedāvā tehniskās apkopes pasākumus, jāiesniedz dalībvalsts pilnvarotai iestādei iesniegums par tehniskās apkopes pasākumu novērtēšanu. Iesniegumā jāiekļauj:
Iesniegtās tehniskās apkopes pasākumu dokumentācijas kopijai jābūt galīgajam variantam, ko apstiprinājis pretendents. Dalībvalsts pilnvarotā iestāde var pieprasīt papildu kopijas, ja tās vajadzīgas novērtējuma veikšanai. |
3. |
Tehniskās apkopes pasākumu dokumentācijā jāiekļauj vismaz šādi elementi:
|
4. |
Tehniskajai dokumentācijai jānodrošina tehniskās apkopes pasākumu atbilstības SITS noteikumiem novērtējums. Tajā, cik tas attiecas uz šādu novērtējumu, jāiekļauj dažādu tehniskās apkopes pasākumu izstrādes posmu apraksts. Tehniskajā dokumentācijā, kas pamato tehniskās apkopes pasākumus, jāietver:
|
5. |
Dalībvalsts pilnvarotajai iestādei:
|
6. |
Ja tehniskās apkopes pasākumi atbilst SITS noteikumiem, dalībvalsts pilnvarotajai iestādei jāizdod pretendentam tehniskās apkopes pasākumu pārbaudes ziņojums. Ziņojumā jāietver pasūtītāja nosaukums un adrese, pārbaudes secinājumi, tās derīguma nosacījumi, norāde uz apakšsistēmu, kam veic tehniskās apkopes pasākumus, un datiem, kas vajadzīgi tehniskās apkopes pasākumu identifikācijai. Attiecīgās tehniskās dokumentācijas daļas, tostarp tehniskās apkopes pasākumus un to īstenošanas nosacījumus, jāpievieno ziņojumam, bet kopija jāglabā dalībvalsts pilnvarotajai iestādei. Ja pasūtītājam atteikts tehniskās apkopes pasākumu pārbaudes ziņojums, tad dalībvalsts pilnvarotajai iestādei jānorāda šāda atteikuma detalizēti iemesli. Jāparedz noteikums par apelācijas procedūru. |
(1) Tam ir nepieciešams, lai tehniskās apkopes pasākumi noteiktu, piemēram:
— |
procedūras un norādījumus īstenošanai, |
— |
apmācības vai kvalifikācijas vajadzības, |
— |
pārbaudes, apliecināšanu, uzraudzību, apskates, testus, dokumentāciju un kritērijus apakšsistēmas akceptēšanai, kad jāveic dažādi tehniskās apkopes operāciju posmi, |
— |
speciālu instrumentu vai aprīkojuma izmantošanas apstākļus tehniskās apkopes operācijām vai testiem. |
G PIELIKUMS
ATKLĀTIE PUNKTI
ATKLĀTO PUNKTU PRIORITĀTE
Jāizšķir 2 prioritātes:
1. prioritāte (P1): steidzamākā daļa,
2. prioritāte (P2): mazāk steidzamā daļa.
Saskarnes
4.3. iedaļa
Pārbrauktuvju funkcionalitāte (P1) (bāzlīnija 3.0.0.). Saskarnes ar satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, bremzēšanas drošības rezerve (P1)
Saskarnes ar ritošā sastāva vilces vienību un pasažieru vagonu SITS (P1)
Saskarne starp ritošā sastāva modrības ierīci un GSM-R borta ierīci (P1)
A pielikums
1. punkts |
Funkcionālo prasību specifikācija (pārbrauktuvēm) (P1 saistīts ar LX) |
16. punkts |
Dokuments apstiprināts ar atzīmi, ka tiek gaidīts CEPT apstiprinājums |
28. punkts |
Drošuma un darbgatavības prasības (P1) |
B32. punkts |
Pamatnostādne par norādēm (P1) |
38. punkts |
Robežzīmes (P1), dizains saskaņots, dokuments jāizstrādā |
41. punkts |
JRU testa specifikācija (P1), saistīta ar 55. punktu |
44. punkts |
Odometrijas FIS (P2) |
47. punkts |
Drošības prasības un drošības analīzes prasības vadības iekārtu un signalizācijas apakšsistēmas savstarpējai izmantojamībai (P1) |
48. punkts |
Mobilās iekārtas GSM-R testa specifikācija (P1) |
50. punkts |
Euroloop testa specifikācija (P1) |
51. punkts |
Mašīnista un mašīnas saskarnes ergonomiskie aspekti (P1) |
53. punkts |
ETCS mainīgo lielumu vērtības, ko kontrolē ārpus UNISIG – Rokasgrāmata –(P1) |
55. punkts |
Juridisko ierakstu iekārtas bāzlīnijas prasības (P1 kopumā) |
56. punkts |
Šifratslēgu pārvaldības atbilstības prasības (P1) |
57. punkts |
Prasības ERTMS borta iekārtas pirmsmontāžai (P1) |
58. punkts |
Prasības RBC-RBC drošu sakaru saskarnei (P1) |
59. punkts |
Prasības ERTMS lauka iekārtas pirmsmontāžai (P1) |
60. punkts |
ETCS versijas vadība (P1) |
61. punkts |
GSM-R versijas vadība (P1) |
62. punkts |
RBC-RBC testa specifikācija drošu sakaru saskarnei (P1) |
63. punkts |
RBC-RBC drošu sakaru saskarne (P1) |
GSM-R
Savstarpēji savienojumi un viesabonēšana starp GSM-R tīkliem (P1)
Robežas šķērsošana (P1)
GPRS un ASCI (P2)
A pielikuma 1. papildinājums (P1)
2.1.5. |
Attāluma starp asīm un riteņa diametra attiecība |
3.2.1. |
No metāla brīva telpa ap riteņiem |
3.3.1. |
Ritošā sastāva metāla masa |
3.5.4. |
Papildu prasības lokomotīvēm un motorvagoniem |
4.1. |
Smiltnīcu izmantošana |
4.2.1. |
Kompozīcijas bremžu kluču izmantošana |
5.1.1. |
Elektromagnētiskie traucējumi (vilces strāva) |
5.3.1. |
Elektromagnētiskie traucējumi (elektriskie, magnētiskie, elektromagnētiskie lauki). |
A pielikuma 2. papildinājums (P1)
HABD
B pielikuma 4. daļa
Atvērtie punkti, kas saistīti ar CCM 1. klases ETCS
Dažu ETCS mainīgo lielumu specifikācija (P1)
Papildu saskarnes
Signalizācijas sistēmai paredzētās personāla aizsardzības sistēmas funkcionalitāte un saskarnes (P2)
Saskarne ar darba bremzēšanas sistēmu. Tas būs jāpārbauda ritošā sastāva SITS izstrādes laikā.
H PIELIKUMS
ETCS-NET KORIDORU SINTĒZE
ETCS-Net parasto dzelzceļu iecirkņi, kas iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 884/2004/EK II pielikumā (1)
Berlīnes–Veronas/Milānas–Boloņas–Neapoles–Mesīnas–Palermo dzelzceļa ass
— |
Halle/Leipciga-Nirnberga |
— |
Nirnberga-Minhene |
— |
Minhene-Kūfšteina |
— |
Kūfšteina-Insbruka |
— |
Brenneras tunelis, pārrobežas iecirknis |
— |
Verona-Neapole |
— |
Milāna-Boloņa |
Betīves līnija
Lionas–Triestes–Divačas/Koperas–Divačas–Ļubļanas–Budapeštas–Ukrainas robežas dzelzceļa ass
— |
Liona-Senžandemorjēna |
— |
Monsenī tunelis, pārrobežas iecirknis |
— |
Busolēno-Turīna |
— |
Turīna-Venēcija |
— |
Venēcija-Dienvidronki-Trieste-Divača |
— |
Kopera- Divača -Ļubļana |
— |
Ļubļana-Budapešta |
Portugāles/Spānijas–pārējās Eiropas vairākveidu transporta ass
— |
Lakoruņa-Porto |
— |
Porto -Vaļadolida |
Ziemeļu trīsstūra dzelzceļa/autoceļu ass
dzelzceļa projekti Zviedrijā, tostarp Stokholma-Malme, Stokholma-Šarlotenberga (Norvēģijas robeža) un Kornsjö (Norvēģijas robeža)-Gēteborga-Malme
— |
Kerava-Lahti |
— |
Helsinki-Vainikala (Krievijas robeža) |
Sinišas–Madrides–Parīzes kravu pārvadāšanas dzelzceļa ass
— |
jauna lielas caurlaides spējas dzelzceļa ass pāri Pirenejiem |
— |
Siniša-Badahosa |
— |
Alhesirasa-Bobadiļa |
Parīzes–Strasbūras–Štutgartes–Vīnes–Bratislavas dzelzceļa ass
— |
Bodrkūra-Strasbūra-Štutgarte ar Kēlas tiltu kā pārrobežas iecirkni |
— |
Štutgarte-Ulma |
— |
Minhene-Zalcburga, pārrobežas iecirknis |
— |
Zalcburga-Vīne |
— |
Vīne-Bratislava, pārrobežas iecirknis |
Fēmarnbelta dzelzceļa ass
— |
Fēmarnbelta pastāvīgais dzelzceļa/autoceļu savienojums |
— |
dzelzceļa līnija iebraukšanai Dānijā no Zunda puses |
— |
dzelzceļa līnija iebraukšanai Vācijā no Hamburgas puses |
— |
Hannoveres-Hamburgas/Brēmenes dzelzceļa līnija |
Atēnu–Sofijas–Budapeštas–Vīnes–Prāgas–Nirnbergas/Drēzdenes dzelzceļa ass
— |
Grieķijas/Bulgārijas robežas-Kulatas-Sofijas-Vidinas/Kalafatas dzelzceļa līnija |
— |
Kurtičas-Brašovas dzelzceļa līnija (virzienā uz Bukaresti un Konstancu) |
— |
Budapešta-Vīne, pārrobežas iecirknis |
— |
Bržeclavas-Prāgas-Nirnbergas dzelzceļa līnija ar pārrobežas iecirkni Nirnberga-Prāga |
— |
Prāgas-Lincas dzelzceļa ass |
Gdaņskas–Varšavas–Brno/Bratislavas–Vīnes dzelzceļa ass
— |
Gdaņskas-Varšavas-Katovices dzelzceļa līnija |
— |
Katovices-Bržeclavas dzelzceļa līnija |
— |
Katovices-Žilinas-Nove Mesto n.V. dzelzceļa līnija |
Lionas/Dženovas–Bāzeles–Duisburgas–Roterdamas/Antverpenes dzelzceļa ass
— |
Liona-Milūza-Mīlheima (2) ar pārrobežas iecirkni Milūza-Mīlheima |
— |
Dženova-Milāna/Novāra-Šveices robeža |
— |
Bāzele-Karlsrūe |
— |
Frankfurte (vai Mainca)-Manheima |
— |
Duisburga-Emeriha |
— |
“Dzelzs Reina”, Reita-Antverpene, pārrobežas iecirknis |
Īrijas/Apvienotās Karalistes/kontinentālās Eiropas dzelzceļa/autoceļu ass
— |
Feliksstova-Nanītona |
— |
Krū-Holiheda |
“Rail Baltica” Varšavas–Kauņas–Rīgas–Tallinas-Helsinku dzelzceļa ass
— |
Varšava-Kauņa |
— |
Kauņa-Rīga |
— |
Rīga-Tallina |
“Eurocaprail” uz Briseles-Luksemburgas-Strasbūras dzelzceļa ass
— |
Brisele-Luksemburga-Strasbūra (2012) |
ETCS-Net parasto dzelzceļu iecirkņi, kas nav iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 884/2004/EK II pielikumā. I grupa (3)
TEN II koridors – E20 Berlīnes-Varšavas ass, Polija
TEN III koridors – E30 starp rietumu robežu (Zgorzelec) un Krakovu, Polija
TINA/AGTC divu sliežu ceļu dzelzceļa līnija CE-59 – ziemeļu-dienvidu satiksme no Skandināvijas uz Balkāniem, Polija
Budapešta-Bukareste-Konstanca (Eiropas IV koridora daļa)
Ļubļana-Zagreba/Belgrada/Bara/Skopje-Saloniki (Eiropas X koridora daļa)
ETCS-Net parasto dzelzceļu iecirkņi, kas nav iekļauti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 884/2004/EK II pielikumā. II grupa
Antverpene-Athusa/Betembūra-Bāzele-Milāna
Halsberga/Mjölby, Zviedrija
ETCS uz Zunda savienojuma cauri Dānijai pa Lielā belta savienojumu
Āhene-Horka/Frankfurte (pie Oderas), Vācija
Vācija
Kēla-Zalcburga
Flensburga-Kūfšteina
Emeriha-Bāzele, dažas daļas cauri Vācijai
Hamburga-Bad Schandau
Darmštate-Pasava
Francija
Meca-Dižona-Liona-Aviņona-Perpiņāna (Spānijas robeža)
Havra-Ruāna-Amjēna-Arasa
Parīze-Tūra-Bordo-Daksa
Parīze-Remī-Meca (Austrumu TGV)
Parīze-Makona-Liona (Dienvidaustrumu TGV)
Kalē-Meca
Stokholma-Nyland-Umea
ETCS-Net ātrgaitas dzelzceļu iecirkņi (4)
Parīzes-Briseles-Ķelnes-Amsterdamas-Londonas ātrgaitas dzelzceļa ass
— |
Lamanša tunelis-Londona |
— |
Brisele-Lježa-Ķelne |
— |
Brisele-Roterdama-Amsterdama |
Dienvidrietumeiropas ātrgaitas dzelzceļa ass
— |
Lisabona/Porto-Madride |
— |
Madride-Barselona |
Kordova-Sevilja
— |
Barselona-Figerasa-Perpiņāna |
— |
Perpiņāna-Monpeljē |
— |
Monpeljē-Nīma |
— |
Madride-Vitorija-Iruna/Hendaye |
— |
Iruna/Hendaye-Daksa, pārrobežas iecirknis |
— |
Daksa-Bordo |
— |
Bordo-Tūra |
Austrumu ātrgaitas dzelzceļa ass
— |
Parīze-Bodrkūra |
— |
Meca-Luksemburga |
— |
Zārbrikene-Manheima |
Galvenā rietumu piekrastes līnija
Ibērijas pussalas ātrgaitas dzelzceļu savstarpējā izmantojamība
— |
Madride-Andalūzija |
— |
ziemeļaustrumi |
— |
Madride-Levante un Vidusjūras reģions |
— |
ziemeļu/ziemeļrietumu koridors, ieskaitot Vigo-Porto |
— |
Estremadura |
(1) Uz ERTMS/ETCS ieviešanu šajā sarakstā iekļauto projektu ātrgaitas dzelzceļu iecirkņos attiecas Komisijas Lēmums 2002/731/EK.
(2) Ieskaitot TGV Reinas–Ronas līniju, bet izņemot rietumu atzarojumu.
(3) Projekti, kas pilnībā vai daļēji izvietoti dalībvalstīs, kurās piemērojama Regula (EK) Nr. 1260/1999 un Regula (EK) Nr. 1264/1999 (Kohēzijas fonds).
(4) Uz ieviešanu attiecas Komisijas Lēmums 2002/731/EK.