(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var atlīdzināt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, ir jānosaka eksporta kompensācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3), noteiktam Kopienas piena produktu apjomam, ko eksportē uz Dominikānas Republiku, var piemērot samazinātus muitas nodokļus. Tādēļ par noteiktu procentuālo daļu ir jāsamazina eksporta kompensācijas, kas piešķirtas par produktiem, kurus eksportē atbilstīgi šim režīmam.

(5)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Komisijas 2004. gada 26. martā Regula (EK) Nr. 581/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar dažiem sviesta veidiem (2) paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. martā Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas ir jānosaka maksimālā kompensācija konkursa periodam, kas beidzas 2006. gada 14. novembrī.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2006. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1597/2006 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2006. gada 27. oktobris ir piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1597/2006 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 935/2006 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 936/2006 ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm (2).

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas 1980. gada 25. jūnija Direktīva 80/723/EEK par dalībvalstu un valsts uzņēmumu finansiālo attiecību pārredzamību, kā arī par dažu uzņēmumu finanšu pārredzamību (1) ir vairākas reizes būtiski grozīta (2). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva ir jākodificē.

(2)

Publiski uzņēmumi dalībvalstu ekonomikā ieņem nozīmīgu vietu.

(3)

Dalībvalstis dažkārt piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības konkrētiem uzņēmumiem vai veic maksājumus, vai piešķir citādas kompensācijas konkrētiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus vispārējās ekonomiskās interesēs. Tādi uzņēmumi bieži konkurē ar citiem uzņēmumiem.

(4)

Līguma 295. pantā ir teikts, ka Līgums nekādi neietekmē dalībvalstu īpašumtiesību sistēmu. Nedrīkst pieļaut publisku un privātu uzņēmumu nepamatotu diskrimināciju, piemērojot konkurences noteikumus. Šī direktīva ir jāpiemēro gan publiskiem, gan privātiem uzņēmumiem.

(5)

Līgumā ir prasīts Komisijai nodrošināt to, ka dalībvalstis ne publiskiem, ne privātiem uzņēmumiem nepiešķir atbalstu, kas neatbilst kopējā tirgus principiem.

(6)

Tomēr valsts iestāžu un publisko uzņēmumu finansiālo attiecību sarežģītība neļauj pilnībā ievērot minēto ierobežojumu.

(7)

Līgumā paredzētos atbalsta noteikumus taisnīgi un efektīvi piemērot gan publiskiem, gan privātiem uzņēmumiem varēs tikai tad, ja finansiālās attiecības tiks padarītas pārskatāmas.

(8)

Padarot publiskus uzņēmumus pārskatāmus, skaidri nodalītos valsts pārvaldes funkcija no valsts kā īpašnieces funkcijām.

(9)

Ar Līguma 86. panta 1. punktu dalībvalstīm noteikti konkrēti pienākumi attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam dalībvalstis piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Līguma 86. panta 2. punkts attiecas uz uzņēmumiem, kam uzticēts sniegt pakalpojumus vispārējās ekonomiskās interesēs. Līguma 86. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija nodrošina šī panta piemērošanu, paredzot arī tam vajadzīgos līdzekļus. Lai nodrošinātu Līguma 86. panta piemērošanu, Komisijai jāsaņem vajadzīgā informācija. Tas nozīmē, ka jādefinē noteikumi pārredzamības nodrošināšanai.

(10)

Jāprecizē terminu “valsts iestādes” un “publiski uzņēmumi” nozīme.

(11)

Dalībvalstīs ir dažāds administratīvi teritoriālais dalījums. Šī direktīva ir jāattiecina uz visu līmeņu valsts iestādēm katrā dalībvalstī.

(12)

Valsts iestādēm var būt dominējoša ietekme publiskos uzņēmumos ne tikai gadījumos, ja tā ir uzņēmumu īpašniece vai ja tai pieder akciju vairākums, bet arī, izmantojot pilnvaras pārvaldes vai uzraudzības struktūrās, ko paredz uzņēmumus reglamentējošie noteikumi vai akciju sadalījums.

(13)

Valsts līdzekļus publiskiem uzņēmumiem var piešķirt vai nu tieši, vai netieši. Pārskatāmība jānodrošina neatkarīgi no valsts līdzekļu piešķiršanas veida. Būtu lietderīgi darīt pieejamu informāciju par valsts līdzekļu piešķiršanas iemesliem un faktisko izmantojumu.

(14)

Konkurences noteikumu, un jo īpaši Līguma 86. panta piemērošanu varētu apgrūtināt sarežģītas situācijas, kas saistītas ar publisko un privāto uzņēmumu dažādajām formām, kuriem piešķir īpašas vai ekskluzīvas tiesības vai kuriem uztic sniegt pakalpojumus vispārējās ekonomiskās interesēs, kā arī ar plašo darbību klāstu, kādā var darboties viens uzņēmums, un ar dažādām tirgus liberalizācijas pakāpēm dažādās dalībvalstīs. Tāpēc dalībvalstīm un Komisijai jāsaņem sīki dati par tādu uzņēmumu iekšējo finanšu un organizatorisko struktūru, cita starpā – atsevišķu un uzticamu grāmatvedību par dažādām vienā uzņēmumā veiktām darbībām.

(15)

Tādā grāmatvedībā atsevišķi jāizdala dažādas darbības, ar katru no tām saistītās izmaksas un ieņēmumi un metodes, pēc kurām izmaksas un ieņēmumus piešķir un sadala. Atsevišķai grāmatvedībai jābūt pieejamai, no vienas puses, par produktiem un pakalpojumiem, attiecībā uz ko dalībvalstis ir piešķīrušas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, un par uzņēmumam uzticētiem pakalpojumiem vispārējās ekonomiskās interesēs, un, no otras puses, par visiem citiem uzņēmuma ražotiem produktiem un piedāvātiem pakalpojumiem. Atsevišķu grāmatvedību nevajadzētu prasīt no uzņēmumiem, kuri tikai sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi un kuri papildus šai darbībai neveic citas darbības. Atsevišķu grāmatvedību nebūtu lietderīgi prasīt saistībā ar pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi vai īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, ja vien tas nav vajadzīgs izmaksu un ieņēmumu sadalei starp tādiem pakalpojumiem un produktiem un citiem pakalpojumiem un produktiem, kas nav pakalpojumi vispārējās ekonomiskās interesēs vai attiecībā uz ko nav piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības.

(16)

Prasīt no dalībvalstīm nodrošināt to, lai attiecīgiem uzņēmumiem būtu atsevišķa grāmatvedība, ir visiedarbīgākais paņēmiens, kā nodrošināt konkurences noteikumu taisnīgu un efektīvu piemērošanu tādiem uzņēmumiem. Komisija 1996. gadā pieņēma Paziņojumu par pakalpojumiem vispārējās interesēs Eiropā (3), kuru papildināja ar Paziņojumu 2001. gadā (4), uzsverot tādu pakalpojumu nozīmi. Jāņem vērā attiecīgo nozaru svarīgums, kurās varētu sniegt vispārējas intereses pakalpojumus, kā arī spēcīgās tirgus pozīcijas, kādas varētu ieņemt attiecīgie uzņēmumi, un to, ka konkurence, kas tikko sāk veidoties liberalizētajās nozarēs, ir viegli iespaidojama. Ievērojot proporcionalitātes principu, lai sasniegtu vienu no pamatmērķiem – pārredzamību, ir jāizstrādā noteikumi par atsevišķu grāmatvedību. Šī direktīva ir vērsta tikai uz to, kas nepieciešams, lai varētu sasniegt Līguma 5. panta trešajā daļā paredzētos mērķus.

(17)

Dažās nozarēs Kopienas pieņemtajos tiesību aktos prasīts, lai dalībvalstis un daži uzņēmumi kārtotu atsevišķu grāmatvedību. Jānodrošina vienāda attieksme pret visām ekonomiskām darbībām visā Kopienā, un prasība kārtot atsevišķu grāmatvedību jāattiecina uz visiem līdzīgiem gadījumiem. Ar šo direktīvu nevajadzētu grozīt noteikumus, kas tādā pašā nolūkā paredzēti citos Kopienas tiesību aktos, un to nevajadzētu attiecināt uz uzņēmumu darbību, uz ko attiecas tādi tiesību akti.

(18)

Jāparedz, ka uz dažiem uzņēmumiem šī direktīva neattieksies, ņemot vērā tādu uzņēmumu apgrozījuma apmērus. Šo direktīvu nevajadzētu attiecināt uz tāda mēroga publiskiem uzņēmumiem, kuros neattaisnotos veikt pārskatāmības nodrošināšanai vajadzīgo administratīvo darbu. Pašlaik nav jāprasa atsevišķa grāmatvedība uzņēmumiem, kas sniedz dažu kategoriju pakalpojumus, jo tādi uzņēmumi tirdzniecību starp dalībvalstīm nevarētu daudz ietekmēt.

(19)

Šī direktīva neierobežo ne citus Līguma noteikumus, jo īpaši 86. panta 2. punktu, 88. pantu un 296. pantu, ne arī kādus citus noteikumus par informāciju, ko dalībvalstis sniedz Komisijai.

(20)

Gadījumos, kad par pakalpojumiem vispārējās ekonomiskās interesēs kompensācijas paredzētas uz noteiktu laiku, ievērojot atklātu, pārredzamu procedūru bez diskriminācijas, attiecīgajiem uzņēmumiem nebūtu jāprasa atsevišķa grāmatvedība.

(21)

Tādēļ, ka uzņēmumi savā starpā konkurē, iegūtai informācijai jāpiemēro pienākums neizpaust dienesta noslēpumu.

(22)

Tādas ziņošanas sistēmas ieviešana, kas pamatotos uz ex post facto kontrolēm attiecībā uz finanšu plūsmām starp valsts iestādēm un publiskiem uzņēmumiem apstrādes rūpniecības nozarē, ļautu Komisijai pildīt tās saistības. Tāda kontroles sistēma jāattiecina uz konkrētu finanšu informāciju.

(23)

Lai dalībvalstis nenoslogotu ar administratīvu darbu, ziņošanas sistēmas vajadzībām jāizmanto gan publiski pieejami dati, gan akciju kontrolpaketes turētājiem pieejama informācija. Jāpieļauj konsolidēti ziņojumi. Konkurenci kopējā tirgū visvairāk traucēs pārmērīgs atbalsts lielākajiem uzņēmumiem apstrādes rūpniecības nozarē. Tādēļ ziņošanas sistēmu pagaidām varētu attiecināt tikai uz tiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 250 miljonus EUR.

(24)

Šī direktīva nedrīkst skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem I pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

a)

“valsts iestādes” ir visas valsts iestādes, tostarp pati valsts un reģionālas, vietējas vai citāda teritoriāla dalījuma iestādes;

b)

“publiski uzņēmumi” ir uzņēmumi, kuros valsts iestādes var tieši vai netieši īstenot dominējošu ietekmi savu īpašumtiesību dēļ, finansiālas dalības dēļ vai to noteikumu dēļ, kas attiecas uz šiem uzņēmumiem.

Uzskata, ka valsts iestādēm ir dominējoša ietekme kādā uzņēmumā, ja šīs iestādes tieši vai netieši:

c)

“publiskie uzņēmumi apstrādes rūpniecības nozarē” ir uzņēmumi, kuru galvenā darbības joma, ko definē kā vismaz 50 % no gada kopējā apgrozījuma, ir apstrādes rūpniecība. Šie uzņēmumi ir tie uzņēmumi, kuru darbība NACE klasifikatorā (1. redakcijā) iekļaujama D sadaļā “Apstrādes rūpniecība”, apakšsadaļas no DA līdz DN ieskaitot (5);

d)

“uzņēmums, kuram ir pienākums vest atsevišķu grāmatvedību”, ir tāds uzņēmums, kuram dalībvalsts piešķīrusi īpašas vai ekskluzīvas tiesības, kā minēts Līguma 86. panta 1. punktā, vai kuram uzticēts sniegt kādu pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, kā minēts Līguma 86. panta 2. punktā, un kurš saistībā ar tādu pakalpojumu saņem sabiedriskā pakalpojuma kompensāciju jebkādā formā un veic arī citas darbības;

e)

“dažādas darbības” ir, no vienas puses, produkti vai pakalpojumi, attiecībā uz ko uzņēmumam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, un uzņēmumam uzticēti pakalpojumi ar vispārējās ekonomiskās interesēs, un, no otras puses, citi uzņēmuma ražotie produkti vai sniegtie pakalpojumi;

f)

“ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko dalībvalsts ar normatīvu vai administratīvu aktu ir piešķīrusi vienam uzņēmumam, rezervējot tiesības sniegt kādu pakalpojumu vai veikt kādu darbību konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā;

g)

“īpašas tiesības” ir tiesības, ko dalībvalsts ar normatīvu vai administratīvu aktu ir piešķīrusi ierobežotam uzņēmumu skaitam un kas konkrētā ģeogrāfiskā apgabalā:

a)

saimnieciskās darbības zaudējumu kompensēšana;

b)

kapitāla nodrošinājums;

c)

neatmaksājami finansiālie piešķīrumi vai aizdevumi ar priviliģētiem nosacījumiem;

d)

finansiālu priekšrocību piešķiršana par atteikšanos no peļņas vai parādu piedziņas;

e)

atteikšanās no izmantoto valsts līdzekļu parastās atdeves;

f)

kompensācijas par valsts iestāžu uzliktu finansiālu apgrūtinājumu.

(1)

Regulas (EEK) Nr. 3220/84 2. panta 3. punktā paredzēts, ka cūku liemeņus klasificē, nosakot liesās gaļas saturu saskaņā ar statistiski pierādītām novērtējuma metodēm, kuru pamatā ir cūkas liemeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fiziskā izmērīšana. Klasifikācijas metodes apstiprina, ja to novērtējums atbilst statistiskās kļūdas maksimālajai pielaidei. Šī pielaide ir definēta 3. panta 2. punktā Komisijas 1985. gada 24. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2967/85, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas mēroga piemērošanu cūku liemeņu klasificēšanai (2).

(2)

Ar Komisijas Lēmumu 97/28/EK (3) galvenokārt nosaka metodi cūku liemeņu klasificēšanai Francijā. Saskaņā ar rezultātu līdzvērtības nosacījumiem izmanto divas citas metodes.

(3)

Ganāmpulka tehniskajai pilnveidošanai Francijas valdība lūdza Komisiju atļaut izmantot jaunas formulas saistībā ar metodēm, ko izmanto saskaņā ar Lēmumu 97/28/EK, un tāpēc norādīja uz Regulas (EEK) Nr. 2967/85 3. pantā prasītajiem elementiem.

(4)

No šā pieprasījuma novērtējuma izriet, ka ir izpildīti minēto klasificēšanas metožu apstiprināšanas nosacījumi.

(5)

Aparātu vai klasificēšanas metožu izmaiņas var apstiprināt tikai ar jaunu Komisijas lēmumu, kuru pieņem, pamatojoties uz iegūto pieredzi. Tāpēc pašreizējo apstiprinājumu var atcelt.

(6)

Skaidrības labad Lēmums 97/28/EK ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu lēmumu.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cūkgaļas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

“Capteur Gras/Maigre – Sydel (CGM)” aparātu un ar to saistītās novērtējuma metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 1. daļā;

b)

“CSB Ultra-Meater” aparātu un ar to saistītās novērtējuma metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 2. daļā;

c)

“manuālo metodi (ZP)” un ar to saistītās novērtējuma metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma 3. daļā.

(1)

Padome 2005. gada 14. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2005/792/KĀDP (1) par ierobežojošiem pasākumiem pret Uzbekistānu. Šie pasākumi zaudē spēku 2006. gada 14. novembrī.

(2)

Ņemot vērā izvērtējumu par situāciju Uzbekistānā, Padome nolēma atjaunināt ierobežojošus pasākumus, kas attiecas uz ieročiem, uz 12 mēnešu laikposmu, un ierobežot personu ielaišanu uz 6 mēnešu laikposmu.

(3)

Tomēr Padome uzskatīja, ka sanāksmes, kas minētas Kopējās nostājas 2005/792/KĀDP 4. pantā, būtu jāatjauno, lai, izmantojot dialogu, Uzbekistānā nodrošinātu atbilstību cilvēktiesību, tiesiskuma un pamatbrīvību ievērošanas principiem.

(4)

Šajā laikposmā Padome pārskatīs pasākumus, ņemot vērā jebkuras nozīmīgas izmaiņas pašreizējā situācijā, jo īpaši attiecībā uz elementiem, kas minēti Kopējās nostājas 2005/792/KĀDP 7. apsvērumā.

(5)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga Kopienas rīcība,