ISSN 1725-5112 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
49. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
* |
||
|
|
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuru publicēšana ir obligāta
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/1 |
PADOMES REGULA (EK) Nr. 1667/2006
(2006. gada 7. novembris)
par glikozi un laktozi
(Kodificēta versija)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 308. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Regula (EEK) Nr. 2730/75 (1975. gada 29. oktobris) par glikozi un laktozi (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē. |
(2) |
Lai izvairītos no tehniskām piemērošanas grūtībām attiecībā uz muitas režīmu, Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (5) paredz iekļaut vienā pozīcijā glikozi, glikozes sīrupu, laktozi un laktozes sīrupu, bet ķīmiski tīru glikozi un laktozi – citā pozīcijā. |
(3) |
Tomēr glikoze, kas atbilst kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām 1702 30 91, 1702 30 99 un 1702 40 90 un laktoze, kas attiecas uz kombinētās nomenklatūras apakšpozīciju 1702 19 00, ir uzskaitītas Līguma I pielikumā un tāpēc uz tām attiecas tirdzniecības režīms ar trešām valstīm, kas paredzēts saskaņā ar to tirgu kopīgo organizāciju, kam pieder šie produkti, bet uz ķīmiski tīru glikozi un laktozi, kas nav uzskaitītas Līguma I pielikumā, attiecas muitas nodokļu sistēma, kuras ekonomiskais pielietojums var ievērojami atšķirties. |
(4) |
Šīs stāvoklis rada grūtības, ko palielina tas, ka attiecīgos produktus, neatkarīgi no to tīrības pakāpes, iegūst no vieniem un tiem pašiem pamatproduktiem. Lai klasificētu, kuri produkti ir ķīmiski tīri un kuri tādi nav, par muitas kritēriju izmanto 99 % tīrības pakāpi. Turklāt produktiem ar nedaudz augstāku vai zemāku tīrības pakāpi var būt tāds pats ekonomiskais izmantojums. Tāpēc atšķirīgu sistēmu izmantošana rada konkurences traucējumus savstarpējās aizvietojamības dēļ. |
(5) |
Šīs grūtības var novērst tikai, piemērojot produktiem vienādu ekonomisko režīmu neatkarīgi no to tīrības pakāpes, vai arī, ja to atzīst par pietiekamu, lai saskaņotu režīmus, ko piemēro abām produktu grupām. |
(6) |
Līgums neparedz īpašas pilnvaras, kas ir vajadzīgas šādai rīcībai. Šajos apstākļos vajadzīgos pasākumus būtu jāveic, pamatojoties uz Līguma 308. pantu. Turklāt vispiemērotākais risinājums būtu režīmu, ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 (2003. gada 29. septembris) par labības tirgus kopīgo organizāciju (6) piemēro pārējai glikozei, paplašināt attiecībā uz ķīmiski tīru glikozi, bet režīmu, ko piemēro pārējai laktozei saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 (1999. gada 17. maijs) par piena un piena produktu tirgus kopīgo organizāciju (7), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulā (EK) Nr. 1784/2003 un noteikumos, kas pieņemti regulas piemērošanai attiecībā uz glikozi un glikozes sīrupu, kas atbilst kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām 1702 30 91, 1702 30 99 un 1702 40 90, noteikto režīmu paplašina attiecībā uz glikozi un glikozes sīrupu, kas atbilst kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām 1702 30 51 un 1702 30 59.
2. pants
Regulā (EK) Nr. 1255/1999 un noteikumos, kas pieņemti regulas piemērošanai attiecībā uz laktozi un laktozes sīrupu, kas atbilst kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijai 1702 19 00, noteikto režīmu paplašina attiecībā uz laktozi un laktozes sīrupu, kas atbilst kombinētas nomenklatūras apakšpozīcijai 1702 11 00.
3. pants
Ja režīmu glikozei un glikozes sīrupam vai laktozei un laktozes sīrupam, kas attiecīgi atbilst kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām 1702 30 91, 1702 30 99, 1702 40 90 un 1702 19 00, groza saskaņā ar Līguma 37. pantu vai saskaņā ar kārtību minētā panta piemērošanai, šādus grozījumus attiecina, ja tas nepieciešams, uz glikozi un glikozes sīrupu, vai laktozi vai laktozes sīrupu, kas atbilst attiecīgi kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām 1702 30 51, 1702 30 59 un 1702 11 00, ja vien saskaņā ar to pašu kārtību neizmanto citus pasākumus, lai saskaņotu šiem produktiem piemērojamo režīmu ar režīmu, kas piemērojams jau minētajiem produktiem.
4. pants
Regulu (EEK) Nr. 2730/75 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
5. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 7. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
E. HEINÄLUOMA
(1) Atzinums sniegts 2006. gada 12. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Atzinums sniegts 2006. gada 13. septembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) OV L 281, 1.11.1975., 20. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2931/95 (OV L 307, 20.12.1995., 10. lpp.).
(4) Sk. I pielikumu.
(5) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 996/2006 (OV L 179, 1.7.2006., 26. lpp.).
(6) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(7) OV L 160, 26.6.1999., 48. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).
I PIELIKUMS
ATCELTĀ REGULA AR SEKOJOŠIEM GROZĪJUMIEM
Padomes Regula (EEK) Nr. 2730/75 |
|
Komisijas Regula (EEK) Nr. 222/88 |
tikai 7. pants |
Komisijas Regula (EK) Nr. 2931/95 |
tikai 2. pants |
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EEK) Nr. 2730/75 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. pants |
4. pants |
— |
— |
4. pants |
5. pants |
5. pants |
— |
I pielikums |
— |
II pielikums |
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/4 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1668/2006
(2006. gada 10. novembris),
ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1994. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 3223/94 par sīki izstrādātiem augļu un dārzeņu ievešanas režīma izpildes noteikumiem (1), un jo īpaši tās 4. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem. |
(2) |
Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta ievešanas vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 3223/94 4. pantā, ir tādas, kā norādīts tabulā, kas pievienota pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 11. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 10. novembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 337, 24.12.1994., 66. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 386/2005 (OV L 62, 9.3.2005., 3. lpp.).
PIELIKUMS
Komisijas 2006. gada 10. novembra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
052 |
86,5 |
096 |
30,1 |
|
204 |
44,7 |
|
999 |
53,8 |
|
0707 00 05 |
052 |
116,3 |
204 |
49,7 |
|
220 |
155,5 |
|
628 |
196,3 |
|
999 |
129,5 |
|
0709 90 70 |
052 |
101,8 |
204 |
147,8 |
|
999 |
124,8 |
|
0805 20 10 |
204 |
84,0 |
999 |
84,0 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
052 |
67,8 |
400 |
84,2 |
|
528 |
40,7 |
|
624 |
86,7 |
|
999 |
69,9 |
|
0805 50 10 |
052 |
63,9 |
388 |
46,8 |
|
524 |
56,1 |
|
528 |
39,6 |
|
999 |
51,6 |
|
0806 10 10 |
052 |
111,3 |
400 |
211,5 |
|
508 |
268,1 |
|
999 |
197,0 |
|
0808 10 80 |
388 |
79,1 |
400 |
106,4 |
|
720 |
73,5 |
|
800 |
160,8 |
|
999 |
105,0 |
|
0808 20 50 |
052 |
83,1 |
400 |
216,1 |
|
720 |
83,9 |
|
999 |
127,7 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/6 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1669/2006
(2006. gada 8. novembris),
ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 piemērošanas noteikumus attiecībā uz intervences režīmu liellopu gaļas sektorā
(Kodificēta versija)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 27. panta 4. punktu un 41. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 2000. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 562/2000, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 piemērošanu attiecībā uz liellopu gaļas iepirkšanu (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1254/1999 27. panta 1. punkts saista valsts intervences uzsākšanu ar vidējo tirgus cenu dalībvalstī vai tās reģionā. Tādēļ jāizstrādā noteikumi tirgus cenu aprēķināšanai dalībvalstīs, jo īpaši attiecībā uz šķirām, kas jālieto, un novērtējumu koeficientiem, kas jālieto šķiru konvertēšanai par kvalitātes šķiru R3, un attiecībā uz iepirkšanas uzsākšanas un pārtraukšanas mehānismu. |
(3) |
Atbilstīguma nosacījumiem jāizslēdz produkti, kas nav tipiski dalībvalsts ražojumi un neatbilst spēkā esošiem sanitārajiem un veterinārajiem noteikumiem, kā arī produkti, kas pārsniedz svaru, ko parasti pieprasa tirgum. Īrijā nopērkamo liellopu liemeņu atbilstību šķirai O3 būtu jāattiecina arī uz Ziemeļīriju, lai novērstu tās novirzes tirdzniecībā, kuras varētu traucēt liellopu gaļas tirgu minētajā Kopienas daļā. |
(4) |
Par atbilstīgo liemeņu identificēšanu būtu jānosaka īpaši noteikumi, kuros ir prasība katras liemeņa ceturtdaļas iekšpusē uzspiest kautuves numuru. Ja runa ir par noformējumu, tad liemeņi būtu jāizcērt vienādi, lai atvieglotu izcirtņu realizāciju, uzlabotu atkaulošanas kontroli un rezultātā nodrošinātu, ka izcirtņiem visā Kopienā ir vienāda definīcija. Šajā nolūkā liemeņi būtu jāizcērt precīzi, un to priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas būtu jādefinē attiecīgi kā piecu ribu un astoņu ribu, lai līdz minimumam samazinātu atkaulotu izcirtņu un atgriezumu daudzumu, kā arī varētu vislabāk izmantot iegūtos produktus. |
(5) |
Lai novērstu spekulāciju, kas varētu radīt īstās tirgus situācijas traucējumus, būtu jādod iespēja ieinteresētajām pusēm, atsaucoties uz katru uzaicinājumu uz konkursu, iesniegt tikai vienu piedāvājumu attiecībā uz katru kategoriju. Lai novērstu viltotu nosaukumu lietošanu, “ieinteresētās puses” būtu jādefinē, ietverot tikai tādus uzņēmējus, kas to ekonomiskās darbības īpatnību dēļ tradicionāli ir iesaistīti intervencē. |
(6) |
Ņemot vērā piedāvājumu iesniegšanas jomā gūto pieredzi, būtu jāparedz noteikums par to, kā ieinteresētās puses piedalās konkursos, vajadzības gadījumā pamatojoties uz līgumiem, kas noslēgti ar intervences aģentūrām saskaņā ar nosacījumiem, kas jānosaka specifikācijās. |
(7) |
Būtu jāizstrādā precīzāki noteikumi par nodrošinājuma iemaksu skaidrā naudā, lai intervences aģentūras var pieņemt čeku garantijas. |
(8) |
Ievērojot aizliegumu izmantot jebkādu noteiktu riska materiālu un lai ņemtu vērā liellopu un teļa gaļas sektorā radušos izmaksu pieaugumu un ieņēmumu samazināšanos, vidējai tirgus cenai piemērojamais pieaugums, ko izmanto, lai noteiktu maksimālo iepirkšanas cenu, būtu jāpieskaņo lielākajai summai attiecīgajā laikā. |
(9) |
Ņemot vērā produktu piegādē gūto pieredzi, attiecībā uz produktu piegādi būtu jāatļauj intervences aģentūrām vajadzības gadījumā saīsināt produktu piegādes termiņu, lai novērstu to, ka dublē piegādes, kas attiecas uz diviem secīgiem uzaicinājumiem uz konkursu. |
(10) |
Pārkāpumu iespēja ir sevišķi liela, kad iepirktos liemeņus atkaulo sistemātiski. Tāpēc būtu jāpieprasa, lai intervences centru saldēšanas un izciršanas uzņēmumi būtu neatkarīgi no kautuvēm un attiecīgiem sekmīgiem pretendentiem. Lai novērstu jebkādas praktiskas grūtības, kas var rasties konkrētās dalībvalstīs, var atļaut atkāpes no šā principa ar noteikumu, ka atkaulotās gaļas daudzumus stingri ierobežo, un pārbaudes, kuras veic, pārņemot produktus, dod iespēju, cik iespējams, atkauloto gaļu izsekot un izslēgt manipulācijas ar to. Ņemot vērā jaunākos pētījumus, lielāka uzmanība jāveltī pārbaudēm attiecībā uz gaļā neatļautu vielu atliekām un jo īpaši attiecībā uz vielām ar hormonālu iedarbību. |
(11) |
Intervences aģentūras var pārņemt tikai tos produktus, kuru kvalitāte un noformējums atbilst Kopienas noteikumos noteiktajām prasībām. Pieredze rāda, ka būtu sīki jāizstrādā noteikumi par produktu pārņemšanu un kontrolēm. Jo īpaši būtu jāparedz, ka jāveic sākotnēja pārbaude kautuvē, lai jau sākumā novērstu iespēju iegūt neatbilstīgu gaļu. Lai uzlabotu piegādāto produktu pieņemšanas uzticamību, būtu jānodarbina kvalificētas amatpersonas, kuru objektivitāti garantē neatkarība no attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un periodiska rotācija. Būtu arī jāprecizē, kas minētajā pārbaudē jāpārbauda. |
(12) |
Ņemot vērā notikumus, kas saistīti ar govju sūkļveida encefalopātiju (BSE), kas lika atkaulot visu gaļu, tiktu atbrīvota uzglabāšanas vieta, kas vajadzīga, lai uzglabātu lielus daudzumus liellopu gaļas, kuru iepirktu, un tiktu atvieglota gaļas turpmāka realizācija. |
(13) |
Lai uzlabotu intervences aģentūru veiktās pārbaudes, pārņemot produktus, būtu skaidrāk jāizklāsta noteikumi par piemēroto procedūru, jo īpaši par partijas noteikšanu, sākotnējo pārbaudi un nopirkto produktu svara kontroli. Šajā nolūkā noteikumiem par iepirktās gaļas atkaulošanas kontroli un produktu noraidīšanu vajadzētu būt stingrākiem. Tas attiecas arī uz produktu pārbaudi produktu uzglabāšanas laikā. |
(14) |
Noteikumos, kas piemērojami liemeņiem, jo īpaši jānosaka liemeņu uzkāršanas veids un jāprecizē jebkuri novēršami bojājumi vai apstrāde, kas var pazemināt produktu komerciālo kvalitāti vai tos piesārņot. |
(15) |
Lai nodrošinātu, ka atkaulošanu veic pareizi, vienai vai vairākām ātrās saldēšanas iekārtām vajadzētu būt tuvumā pie izciršanas uzņēmumiem. Atkāpēm no šīs prasības vajadzētu būt minimālām. Būtu jāparedz nosacījumi, kas reglamentē pastāvīgu un ilgstošu atkaulošanas fizisku kontroli, jo īpaši pieprasot, lai tās veicēji būtu neatkarīgi, un nosakot veicamo pārbaužu minimālo skaitu. |
(16) |
Izcirtņu uzglabāšanas noteikumiem jābūt tādiem, lai izcirtņus varētu viegli identificēt. Šajā nolūkā valstu kompetentajām iestādēm jo īpaši jāveic vajadzīgie pasākumi attiecībā uz izsekojamību un uzglabāšanu, lai atvieglotu iepirkto produktu turpmāku realizāciju, ievērojot visas prasības attiecībā uz to dzīvnieku veselības stāvokli, no kuriem iegūst attiecīgos produktus. Turklāt, lai uzlabotu izcirtņu uzglabāšanu un vienkāršotu identificēšanu, iepakošana būtu jāstandartizē un izcirtņi būtu jāapzīmē ar to pilniem nosaukumiem vai Kopienas kodiem. |
(17) |
Noteikumi par iepakošanu kartona kārbās, uz paliktņiem un nodalījumos būtu jāsašaurina, lai atvieglotu identificēšanu un uzlabotu produktu saglabāšanu glabātuvē, lai pastiprināti apkarotu krāpšanu un lai uzlabotu piekļuvi produktiem nolūkā tos pārbaudīt un realizēt. |
(18) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Liellopu un teļa gaļas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
DARBĪBAS JOMA
1. pants
Darbības joma
Šī Regula nosaka piemērošanas noteikumus attiecībā uz intervences režīmu liellopu gaļas sektorā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1254/1999 27. pantā.
II NODAĻA
VALSTS IEPIRKUMI
1. IEDAĻA
Vispārīgie noteikumi
2. pants
Intervences reģioni Apvienotajā Karalistē
Apvienotajā Karalistē ir divi intervences reģioni:
— |
I reģions – Lielbritānija, |
— |
II reģions – Ziemeļīrija. |
3. pants
Iepirkšanas konkursa kārtībā sākšana un pārtraukšana
Regulas (EK) Nr. 1254/1999 27. pantu piemēro saskaņā ar šādiem noteikumiem:
a) |
lai pārliecinātos, ka minētā panta 1. punktā izklāstītie nosacījumi ir izpildīti:
|
b) |
attiecībā uz konkrētu kategoriju un dalībvalsti vai tās reģionu lēmumus sākt iepirkšanu pieņem, pamatojoties uz divām visbiežāk reģistrētajām tirgus cenām nedēļā; |
c) |
attiecībā uz konkrētu kategoriju un dalībvalsti vai tās reģionu lēmumus pārtraukt iepirkšanu pieņem, pamatojoties uz visbiežāk reģistrētajām tirgus cenām nedēļā. |
4. pants
Produktu atbilstīguma nosacījumi
1. Var iepirkt produktus, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikumā un atbilst šādām Padomes Regulas (EK) Nr. 1183/2006 (5) 4. panta 1. punktā noteiktām kategorijām:
a) |
tādu nekastrētu jaunu vīriešu dzimuma dzīvnieku gaļu, kuri ir jaunāki par diviem gadiem (A kategorija); |
b) |
kastrētu dzīvnieku gaļu (C kategorija). |
2. Liemeņus un pusliemeņus var iepirkt tikai tad, ja:
a) |
tiem ir veselības marķējums, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 (6) I pielikuma I sadaļas III nodaļā; |
b) |
tiem nav īpašību, kuru dēļ no tiem atvasināti produkti nav piemēroti uzglabāšanai un turpmākai izmantošanai; |
c) |
tie nav iegūti no dzīvniekiem, kas nokauti, veicot ārkārtas pasākumus; |
d) |
to izcelsme ir Kopienā Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (7) 39. panta nozīmē; |
e) |
tie ir iegūti no dzīvniekiem, kas audzēti atbilstīgi spēkā esošajām veterinārajām prasībām; |
f) |
radioaktivitātes līmenis tajos nepārsniedz maksimālo līmeni, ko pieļauj Kopienas noteikumi. Radioaktīvā piesārņojuma līmeni produktos kontrolē vienīgi tad, ja to prasa situācija, un tikai tik ilgi, cik tas nepieciešams. Vajadzīgās kontroles ilgumu un jomu nosaka saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1254/1999 43. panta 2. punktā; |
g) |
liemeņi, no kuriem tie iegūti, nav smagāki par 340 kg. |
3. Liemeņus un pusliemeņus var iepirkt tikai tad, ja tie:
a) |
vajadzības gadījumā pēc saciršanas ceturtdaļās uz attiecīgās puses rēķina noformēti saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. Jāveic visu liemeņa daļu pārbaude, lai novērtētu atbilstību minētā pielikuma 2. punkta prasībām. Ja nav izpildītas kādas no minētajām prasībām, tad attiecīgos produktus noraida; ja ceturtdaļu noraida tāpēc, ka nav izpildīti noformēšanas nosacījumi, un jo īpaši, ja neapmierinošo noformējumu nevar uzlabot, ceturtdaļu pieņemot, tad noraida arī otras šā pusliemeņa ceturtdaļas iepirkšanu; |
b) |
klasificēti saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1183/2006 paredzēto Kopienas tabulu Intervences aģentūras noraida visus produktus, ko tās pēc rūpīgas visu liemeņa daļu pārbaudes neatzīst par klasificētiem saskaņā ar minēto tabulu; |
c) |
identificēti, pirmkārt, pēc marķējuma, kas norāda kategoriju, uzbūves klasi un tauku slāņa pakāpi un, otrkārt, pēc identifikācijas vai kaušanas numura. Marķējumam, kas norāda kategoriju, uzbūves klasi un tauku slāņa pakāpi jābūt pilnībā salasāmam un uzspiestam saskaņā ar valstu kompetento iestāžu apstiprinātu procedūru, izmantojot netoksisku, izturīgu, nenodzēšamu tinti. Burtiem un cipariem jābūt vismaz 2 cm augstiem. Pakaļējās ceturtdaļas jostas gabalu marķē ceturtā jostas skriemeļa līmenī, un priekšējo ceturtdaļu marķē apmēram 10 līdz 30 cm attālumā no krūšu kaula malas. Identifikācijas vai kaušanas numuru marķē katras ceturtdaļas iekšējās puses vidū, izmantojot intervences aģentūras atļautu zīmogu vai neizdzēšamu marķieri; |
d) |
marķēts saskaņā ar sistēmu, kas ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (8). |
5. pants
Intervences centri
1. Dalībvalstis izraugās intervences centrus, lai nodrošinātu intervences pasākumu efektivitāti.
Iekārtām šajos centros jābūt tādām, lai varētu:
a) |
pārņemt neatkaulotu gaļu; |
b) |
sasaldēt visu gaļu, kas jāsaglabā bez tālākas apstrādes; |
c) |
uzglabāt šādu gaļu tehniski apmierinošos apstākļos vismaz trīs mēnešus. |
2. Attiecībā uz neatkaulotu gaļu, kas paredzēta atkaulošanai, var izvēlēties tikai tādus intervences centrus, kuru izciršanas uzņēmumi un saldēšanas uzņēmumi nav saistīti ar kautuvi un/vai veiksmīgo pretendentu un kuri strādā, kurus vada un nokomplektē ar darbiniekiem neatkarīgi no kautuves un/vai veiksmīgā pretendenta.
Praktisku grūtību gadījumos dalībvalstis var atkāpties no pirmās daļas ar noteikumu, ka saskaņā ar 14. panta 5. punktu pieņemšanas laikā pastiprina kontroli.
2. IEDAĻA
Konkurss un pārņemšana
6. pants
Konkursa atklāšana un slēgšana
1. Paziņojumus par uzaicinājumu uz konkursu, tā grozījumiem un slēgšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ne vēlāk kā sestdienā pirms piedāvājumu iesniegšanas pēdējās dienas.
2. Publicējot uzaicinājumus uz konkursu, var noteikt minimālo cenu. Tādā gadījumā piedāvājumi, kuros piedāvāta zemāka cena par minimālo, nav pieņemami.
7. pants
Piedāvājumu iesniegšana un paziņošana
Laikā, uz kuru attiecas uzaicinājums uz konkursu, piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir plkst. 12 (pēc Briseles laika) katra mēneša otrajā un ceturtajā otrdienā, izņemot augusta otro otrdienu un decembra ceturto otrdienu, kad piedāvājumu iesniegšana nenotiek. Ja otrdiena ir valsts svētki, tad termiņu pārceļ uz priekšu par 24 stundām. Intervences aģentūras paziņo Komisijai par saņemtajiem piedāvājumiem 24 stundu laikā pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.
8. pants
Konkursa nosacījumi
1. Piedāvājumus var iesniegt tikai:
a) |
liellopu kautuves, kas reģistrētas vai apstiprinātas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. panta nozīmē (9), neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un |
b) |
mājlopu vai gaļas tirgotāji, kas veic kaušanu uz sava rēķina un kas ir iekļauti attiecīgās valsts PVN reģistrā. |
2. Atsaucoties uz uzaicinājumu uz konkursu, ieinteresētās puses iesniedz piedāvājumus attiecīgo dalībvalstu intervences aģentūrās, vai nu iesniedzot rakstisku priekšlikumu un saņemot apstiprinājumu par saņemšanu, vai izmantojot jebkuru citu intervences aģentūras pieņemtu rakstisku saziņas līdzekli un saņemot apstiprinājumu par saņemšanu.
Piedāvājumu iesniegšana var būt līgumu priekšmets ar noteikumiem, ko noteikušas intervences aģentūras un saskaņā ar to specifikācijām.
3. Katrā uzaicinājumā uz konkursu ieinteresētās puses var iesniegt tikai vienu piedāvājumu attiecībā uz kategoriju.
Dalībvalstis nodrošina, ka pretendenti ir neatkarīgi cits no cita savā darba organizācijā, darbinieku izvēlē un rīcībā.
Ja ir nopietnas norādes par pretējo vai par to, ka piedāvājumi neatbilst saimnieciskiem faktiem, tad piedāvājumus uzskata par pieņemamiem tikai tad, ja pretendents iesniedz pietiekamus pierādījumus par atbilstību otrās daļas prasībām.
Ja konstatē, ka pretendents ir iesniedzis vairāk nekā vienu piedāvājumu, tad visus šā pretendenta piedāvājumus uzskata par nepieņemamiem.
4. Piedāvājumos norāda:
a) |
pretendenta vārdu/nosaukumu un adresi; |
b) |
tonnās izteiktu to kategoriju produktu piedāvāto daudzumu, kuras precizētas paziņojumā par uzaicinājumu uz konkursu; |
c) |
saskaņā ar 15. panta 3. punktu kotēto cenu, kas izteikta eiro par 100 kg R3 šķiras produktu, noapaļojot ne vairāk kā līdz divām decimālzīmēm. |
5. Piedāvājumi ir spēkā tikai tad, ja:
a) |
tie attiecas vismaz uz 10 tonnām; |
b) |
tiem ir pievienotas pretendenta rakstiskas saistības izpildīt visus noteikumus, kas attiecas uz attiecīgo uzaicinājumu uz konkursu; un |
c) |
ir iesniegts pierādījums, ka līdz piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pretendents iemaksājis 9. pantā paredzēto nodrošinājumu par attiecīgo piedāvājumu. |
6. Piedāvājumus nedrīkst atsaukt pēc 7. pantā precizētā iesniegšanas termiņa beigām.
7. Piedāvājumi ir konfidenciāli.
9. pants
Nodrošinājums
1. Piedāvājumu uzturēšana spēkā pēc to iesniegšanas termiņa beigām un produktu piegāde intervences aģentūras izraudzītajā glabātuvē 13. panta 2. punktā noteiktajā laikā ir pamatprasības, kuru izpildi nodrošina, iemaksājot nodrošinājumu EUR 30 par 100 kg.
Nodrošinājumu iemaksā intervences aģentūrā dalībvalstī, kurā iesniedz piedāvājumu.
2. Nodrošinājumu iemaksā tikai skaidrā naudā, kā noteikts Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2220/85 (10) 13. pantā un 14. panta 1. un 3. punktā.
3. Attiecībā uz piedāvājumiem, ko nepieņem, nodrošinājumu atmaksā, tiklīdz ir publicēti konkursa rezultāti.
Attiecībā uz piedāvājumiem, ko pieņem, nodrošinājumu atmaksā pēc produktu pārņemšanas, neierobežojot šīs regulas 14. panta 7. punktu.
10. pants
Piešķiršana
1. Ņemot vērā pieteikumus, kas saņemti, pretendentiem atsaucoties uz katru uzaicinājumu uz konkursu, un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 43. panta 2. punktā paredzēto procedūru, maksimālo iepirkšanas cenu attiecībā uz šķiru R3 nosaka par kategoriju.
Lai atspoguļotu reģistrētās vidējās tirgus cenas, dalībvalsts vai tās reģions var noteikt dažādas cenas, ja tas vajadzīgs īpašu apstākļu dēļ.
2. Var pieņemt lēmumu piešķiršanu neveikt.
3. Ja kopējie piedāvātie daudzumi par cenu, kura ir vienāda ar maksimālo cenu vai zemāka par to, pārsniedz daudzumus, kas jāiepērk, tad piešķirtos daudzumus var samazināt attiecībā uz katru kategoriju, piemērojot samazinājuma koeficientus, ko var pakāpeniski palielināt, ja pastāv atšķirība starp cenu un piedāvātajiem daudzumiem.
Ja tas nepieciešams īpašu apstākļu dēļ, šādi samazinājuma koeficienti var būt dažādi dalībvalstīs vai to reģionos, lai nodrošinātu intervences mehānisma pareizu darbību.
11. pants
Maksimālā iepirkšanas cena
1. Piedāvājumus neizskata, ja tajos piedāvātā cena ir augstāka par vidējo katrā dalībvalstī vai tās reģionā reģistrēto tirgus cenu pa kategorijām, ko konvertē par šķiru R3, izmantojot I pielikumā noteiktos koeficientus un pieskaitot EUR 10 par 100 kg liemeņa.
2. Neskarot 1. punktu, piedāvājumus noraida, ja piedāvātā cena pārsniedz 10. pantā minēto maksimālo cenu attiecībā uz attiecīgo uzaicinājumu uz konkursu.
3. Ja pretendentiem piešķirtā iepirkšanas cena pārsniedz 1. punktā minēto vidējo tirgus cenu, piešķirto cenu koriģē, to reizinot ar koeficientu, ko iegūst, piemērojot A formulu IV pielikumā. Tomēr minētais koeficients nedrīkst:
a) |
būt lielāks par 1; |
b) |
samazināt piešķirto cenu vairāk kā par starpību starp šo cenu un vidējo tirgus cenu. |
Ja dalībvalsts iegūst drošus datus un tai ir piemēroti pārbaudes līdzekļi, tad dalībvalsts var nolemt aprēķināt koeficientu katram pretendentam, izmantojot B formulu IV pielikumā.
4. Tiesības un pienākumus, ko rada uzaicinājums uz konkursu, nevar nodot citiem.
12. pants
Iepirkšanas ierobežošana
Ja dalībvalstu intervences aģentūrām piedāvā vairāk gaļas, nekā tās spēj pārņemt tūlīt, tās var ierobežot iepirkšanu, nosakot daudzumus, ko tās var pārņemt savā teritorijā vai vienā intervences reģionā.
Šādu ierobežojumu gadījumā dalībvalstis nodrošina visām attiecīgajām pusēm vienlīdzīgas pieejas iespējas.
13. pants
Veiksmīgo pretendentu paziņošana un piegāde
1. Intervences aģentūras tūlīt informē individuālos pretendentus par viņu rezultātiem konkursā.
Veiksmīgajiem pretendentiem intervences aģentūras tūlīt izsniedz numurētus piegādes rīkojumus, norādot:
a) |
daudzumu, kas jāpiegādā; |
b) |
cenu, par kuru ir veikta piešķiršana; |
c) |
produktu piegādes grafiku; |
d) |
intervences centru vai centrus, uz kuriem jāpiegādā attiecīgie produkti. |
2. Veiksmīgie pretendenti produktus piegādā ne vēlāk kā 17 kalendāro dienu laikā pēc pirmās darbadienas, kas seko pēc to noteikumu publicēšanas, kuri nosaka maksimālo iepirkšanas cenu un liellopu gaļas daudzumus, kas jāiepērk.
Tomēr atkarībā no piešķirtā daudzuma Komisija var šo termiņu pagarināt par vienu nedēļu. Piegādes var sadalīt vairākās partijās. Turklāt, sastādot produktu piegādes grafiku, intervences aģentūras var šo termiņu samazināt ne vairāk kā līdz 14 kalendāra dienām.
14. pants
Pārņemšana
1. Intervences aģentūras pārņem gaļu tai nonākot intervences centru izciršanas uzņēmuma svēršanas vietā.
Produktus piegādā 10 līdz 20 tonnu partijās. Tomēr daudzums var būt mazāks par 10 tonnām tikai tad, ja tas ir sākotnējā piedāvājuma beigu atlikums vai ja sākotnējais piedāvājums samazināts mazāks par 10 tonnām.
Intervences aģentūra pieņem un pārņem piegādātos produktus, pārbaudot to atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā regulā. Atbilstību prasībām, kas noteiktas 4. panta 2. punkta e) apakšpunktā, un jo īpaši to, vai attiecīgajos produktos nav vielu, kuras aizliegtas saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/22/EK (11) 3. pantu un 4. panta 1. punktu, pārbauda, analizējot paraugu, kura lielumu un ņemšanu nosaka attiecīgie tiesību akti, kas attiecas uz veterināriju.
2. Ja tieši pirms kraušanas uz kautuves kravas platformas un transportēšanas uz intervences centru neveic nekādu sākotnēju pārbaudi, tad pusliemeņus identificē šādi:
a) |
ja tos marķē vienkārši, tad marķējumam jāatbilst 4. panta 3. punkta c) apakšpunkta prasībām, un noformē dokumentu, kurā norāda attiecīgā pusliemeņa identifikācijas vai kaušanas numuru un kaušanas dienu; |
b) |
ja tos turklāt etiķetē, tad etiķetēm jāatbilst Komisijas Regulas (EEK) Nr. 344/91 (12) 1. panta 2., 3. un 4. punkta prasībām. |
Ja pusliemeņus sacērt ceturtdaļās, tad to veic saskaņā ar šīs regulas III pielikumu. Pieņemšanas nolūkā ceturtdaļas pārņemšanas laikā sagrupē pēc liemeņa vai pusliemeņa. Ja pirms pārvešanas uz intervences centru pusliemeņi nav sacirsti ceturtdaļās, tad tos sacērt pēc atvešanas saskaņā ar III pielikumu.
Pieņemšanas punktā katru ceturtdaļu identificē pēc etiķetes, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 344/91 1. panta 2., 3. un 4. punkta prasībām. Etiķetē norāda arī ceturtdaļas svaru un līguma numuru. Etiķetes nostiprina tieši uz priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas apakšpleca/apakšstilba cīpslām vai uz priekšējās ceturtdaļas kakla saites cīpslas un pakaļējās ceturtdaļas sāna, neizmantojot metāla vai plastmasas lentes.
Pieņemšana ir saistīta ar katras piegādātās ceturtdaļas noformējuma, klasifikācijas, svara un etiķetējuma sistemātisku pārbaudi. Pārbauda arī katra liemeņa vienas pakaļējās ceturtdaļas temperatūru. Jo īpaši nepieņem liemeni, ja tā svars pārsniedz 4. panta 2. punkta g) apakšpunktā noteikto maksimālo svaru.
3. Sākotnējo pārbaudi var veikt tūlīt pirms kraušanas uz paliktņa kautuvē, un tā attiecas uz pusliemeņu masu, klasifikāciju, noformējumu un temperatūru. Nevienu liemeni nepieņem, ja tā svars pārsniedz 4. panta 2. punkta g) apakšpunktā noteikto maksimālo svaru. Noraidītos produktus atbilstīgi marķē, un tos nedrīkst atkārtoti piedāvāt sākotnējai pārbaudei vai pieņemšanai.
Šādas pārbaudes, ko nosaka intervences aģentūra, attiecas uz pusliemeņu sūtījumiem, kuri nepārsniedz 20 tonnas. Tomēr, ja piedāvā ceturtdaļas, intervences aģentūra var atļaut pusliemeņu sūtījumu, kas pārsniedz 20 tonnas. Ja, pārbaudot jebkuru sūtījumu, noraida vairāk nekā 20 % no kopējā pusliemeņu skaita, tad saskaņā ar 6. punktu noraida visu sūtījumu.
Pirms pusliemeņus transportē uz intervences centru, tos sacērt ceturtdaļās saskaņā ar III pielikumu. Katru ceturtdaļu nosver un identificē pēc etiķetes, kas atbilst Regulas (EEK) Nr. 344/91 1. panta 2., 3. un 4. punkta prasībām. Etiķetē atspoguļo arī ceturtdaļas svaru un līguma numuru. Etiķetes nostiprina tieši uz priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas apakšpleca/apakšstilba cīpslām vai uz priekšējās ceturtdaļas kakla saites cīpslas un pakaļējās ceturtdaļas sāna, neizmantojot metāla vai plastmasas lentes.
Pārņemšanas laikā katra liemeņa ceturtdaļas sagrupē pieņemšanai pēc liemeņa vai pusliemeņa.
Līdz pieņemšanas punktam katrai partijai pievieno pārbaudes protokolu ar visu informāciju par pusliemeņiem vai ceturtdaļām, ieskaitot piedāvāto un, vai nu pieņemto, vai noraidīto pusliemeņu vai ceturtdaļu skaitu. Pārbaudes protokolu nodod pieņemšanas punkta darbiniekam.
Pirms izbraukšanas no kautuves transportlīdzekļus aizplombē. Plombas numuru norāda veterinārajā sertifikātā vai pārbaudes protokolā.
Veicot pieņemšanu, pārbauda katras piegādātās ceturtdaļas noformējumu, klasifikāciju, svaru, etiķetes un temperatūru.
4. Intervencei piedāvāto produktu sākotnēji pārbauda un pieņem intervences aģentūras amatpersona vai intervences aģentūras pilnvarota persona, kas ir kvalificēts klasificētājs un kas nav iesaistīts klasifikācijā, kuru veic kautuvē, un ir pilnīgi neatkarīgs no veiksmīgā pretendenta. Šādu neatkarību jo īpaši nodrošina attiecīgo amatpersonu periodiska rotācija starp intervences centriem.
Veicot pārņemšanu, kopējo ceturtdaļu svaru katrā partijā reģistrē un uzskaiti veic intervences aģentūra.
Pieņemšanas punkta darbiniekam jāaizpilda dokuments, kas satur visas ziņas par uzrādīto un, vai nu pieņemto, vai noraidīto produktu svaru un skaitu.
5. Prasības attiecībā uz identificēšanu, piegādi un kontroli tādas neatkaulotas gaļas pārņemšanai, kuru paredzēts atkaulot intervences centros un kura neatbilst prasībām, kas noteiktas 5. panta 2. punkta pirmajā daļā, ietver šo:
a) |
veicot pārņemšanu, kas minēta 1. punktā, atkaulot paredzētas priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas jāidentificē ar burtiem “INT”, kurus marķē kā iekšpusē, tā ārpusē saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti 4. panta 3. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz kategoriju un kaušanas numuru marķējumam, kā arī uz vietu, kurā šādi marķējumi jāveic; tomēr, burtus “INT” marķē katras priekšējās ceturtdaļas iekšpusē trešās vai ceturtās ribas līmenī un katras pakaļējās ceturtdaļas iekšpusē septītās vai astotās ribas līmenī; |
b) |
sēklinieku taukiem jāpaliek klāt līdz pārņemšanai, un tie jāatdala pirms svēršanas; |
c) |
piegādātos produktus šķiro partijās, kā noteikts 1. punktā. |
Ja liemeņus vai ceturtdaļas, kas marķēti ar “INT”, atrod ārpus tiem atvēlētām vietām, dalībvalsts veic izmeklēšanu, veic atbilstīgus pasākumus un par to informē Komisiju.
6. Ja no piedāvātās partijas noraida vairāk nekā 20 % piedāvāto pusliemeņu vai ceturtdaļu skaita, tad noraida visu partiju un visus produktus atbilstīgi marķē, un tos nedrīkst atkārtoti uzrādīt sākotnējai pārbaudei vai pieņemšanai.
7. Ja faktiski piegādātais un pieņemtais daudzums ir mazāks nekā piešķirtais daudzums, tad nodrošinājumu:
a) |
atmaksā pilnā apjomā, ja starpība nav lielāka par 5 % vai 175 kg; |
b) |
izņemot force majeure gadījumus, konfiscē:
|
15. pants
Cena, kas jāizmaksā veiksmīgajiem pretendentiem
1. No 45. dienas līdz 65. dienai pēc produktu pārņemšanas intervences aģentūra veiksmīgajiem pretendentiem samaksā cenu, kas norādīta viņu pieteikumos.
2. Maksā tikai par faktiski piegādāto un pieņemto daudzumu. Tomēr, ja faktiski piegādātais un pieņemtais daudzums pārsniedz piešķirto daudzumu, tad maksā tikai par piešķirto daudzumu.
3. Ja pārņem citas šķiras produktus, nevis šķiras R3 produktus, tad cenu, kas jāsamaksā veiksmīgajiem pretendentiem koriģē, piemērojot iepirktās šķiras koeficientu, kurš noteikts I pielikumā.
4. Tās gaļas iepirkšanas cena, kuru visu paredzēts atkaulot, ir cena, ko nosaka intervences centru izciršanas uzņēmumu svēršanas vietā.
Izkraušanas izmaksas sedz veiksmīgais pretendents.
16. pants
Valūtas kurss
Kurss, kas jāpiemēro 11. pantā minētajam daudzumam un cenai, attiecībā uz kuru veic piešķīrumu, ir maiņas kurss, ko piemēro dienā, kad stājas spēkā regula, kura nosaka maksimālo iepirkšana cenu un liellopu gaļas daudzumus, kas jāiepērk saskaņā ar uzaicinājumu uz attiecīgo konkursu.
III NODAĻA
INTERVENCES AĢENTŪRAS IEPIRKTĀS GAĻAS ATKAULOŠANA
17. pants
Atkaulošanas prasība
Intervences aģentūras pārbauda, vai visa iepirktā liellopu gaļa ir atkaulota.
18. pants
Vispārīgi nosacījumi, kas reglamentē atkaulošanu
1. Atkaulošanu var veikt tikai ar vienu vai vairākām savienotām ātrās saldēšanas iekārtām aprīkotos izciršanas uzņēmumos, kas reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu.
Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija uz ierobežotu laiku var piešķirt atkāpi no saistībām, uz ko attiecas pirmā daļa. Pieņemot lēmumu, Komisija ņem vērā uzņēmuma stāvokli attiecīgajā laikā un iekārtas, sanitārās un kontroles prasības, kā arī pakāpeniskas saskaņošanas mērķus šajā jomā.
2. Atkaulotiem izcirtņiem jāatbilst Regulā (EK) Nr. 853/2004 paredzētajiem nosacījumiem un šīs regulas V pielikuma prasībām.
3. Atkaulošanu nedrīkst sākt, pirms pabeigta attiecīgās partijas pārņemšana.
4. Kamēr intervences liellopu gaļu atkaulo, aplīdzina vai iepako, nekāda cita gaļa nedrīkst atrasties izciršanas telpās.
Tomēr vienlaicīgi ar liellopu gaļu izciršanas telpās var atrasties cūkgaļa ar noteikumu, ka to apstrādā atsevišķa ražošanas līnija.
5. Visus atkaulošanas darbus veic laikā no plkst. 7.00 līdz 18.00; atkaulošanu neveic sestdienās, svētdienās vai valsts svētku dienās. Šo laiku var pagarināt par divām stundām ar noteikumu, ka atkaulošanas darbos ir klāt pārbaudes iestāžu pārstāvji.
Ja atkaulošanu nevar pabeigt pārņemšanas dienā, tad kompetentās amatpersonas aizplombē saldētavas telpas, kur produktus uzglabā, un, atkaulošanu atsākot, plombu drīkst noņemt tikai tās pašas amatpersonas.
19. pants
Līgumi un specifikācijas
1. Atkaulošanu veic saskaņā ar līgumu ar noteikumiem, ko noteikušas intervences aģentūras, un saskaņā ar to specifikācijām.
2. Intervences aģentūras specifikācijas nosaka prasības, kas izciršanas uzņēmumiem jāievēro, sīki apraksta uzņēmumu un vajadzīgās iekārtas, un nodrošina, ka ievēro Kopienas noteikumus par izcirtņu sagatavošanu.
Tajās jo īpaši nosaka sīki izstrādātus nosacījumus, kas attiecas uz atkaulošanu, precizējot izcirtņu sagatavošanas metodi, aplīdzināšanu, iepakošanu, sasaldēšanu un saglabāšanu, lai izcirtņus pārņemtu intervences aģentūra.
Intervences aģentūru specifikācijas var iegūt no adresēm, kas norādītas VI pielikumā.
20. pants
Atkaulošanas kontrole
1. Intervences aģentūras nodrošina, ka veic nepārtrauktu fizisku kontroli visās atkaulošanas darbībās.
Šādas kontroles veikšanu var deleģēt institūcijām, kas ir pilnīgi neatkarīgas no attiecīgiem tirgotājiem, kaušanas veicējiem un uzglabātājiem. Šādos gadījumos intervences aģentūras nodrošina, ka to amatpersonas veic nepieteiktas pārbaudes attiecībā uz gaļas atkaulošanu, uz kuru attiecas piedāvājums. Šādās pārbaudēs izlases veidā pārbauda izcirtņus kartona kārbās pirms un pēc sasaldēšanas, un izlietotos daudzumus salīdzina ar sagatavotajiem daudzumiem no vienas puses, un ar kauliem, taukiem un atgriezumiem no otras puses. Šādas pārbaudes aptver vismaz 5 % kartona kārbu, kas dienā atsevišķā izciršanas reizē piepildītas ar izcirtņiem, un, ja ir pietiekami daudz kārbu, tad vismaz piecas kartona kārbas no izciršanas reizes.
2. Priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas jāatkaulo atsevišķi. Katrā atkaulošanas dienā:
a) |
salīdzina izcirtņu un piepildīto kartona kārbu skaitu; |
b) |
aizpilda veidlapu, atsevišķi norādot atkaulotās priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas. |
21. pants
Īpašie nosacījumi, kas reglamentē atkaulošanu
1. Veicot atkaulošanu, aplīdzināšanu un iepakošanu pirms sasaldēšanas, liellopu gaļas iekšējā temperatūra nevienu brīdi nedrīkst pārsniegt + 7 °C. Izcirtņus nedrīkst transportēt, pirms tie nav ātri sasaldēti, izņemot gadījumus, kad to veic saskaņā ar 18. panta 1. punktā paredzētajām atkāpēm.
2. Tieši pirms atkaulošanas pilnīgi jānoņem visas etiķetes un svešķermeņi.
3. Tīri jāizņem visi kauli, cīpslas, skrimšļi, kakla saites, skausta saites un lielākie saistaudi. Aplīdzinot izcirtņus, jāizņem tauki, skrimšļi, cīpslas, locītavu somiņas un citi precizēti atgriezumi. Jāizņem visi nervu un limfoidālie audi.
4. Lielie asinsvadi, recekļi un netīrumi jāizņem uzmanīgi, atgriežot pēc iespējas maz atgriezumu.
22. pants
Izcirtņu iepakošana
1. Tūlīt pēc atkaulošanas izcirtņus iepako saskaņā ar V pielikumā noteiktajām prasībām tā, lai gaļas virsma tieši nesaskartos ar kartona kārbu.
2. Polietilēnam, ko lieto, lai izklātu kartona kārbas, un polietilēna loksnēm vai maisiem, kurus lieto izcirtņu iesaiņošanai, jābūt vismaz 0,05 mm bieziem un piemērotiem pārtikas produktu iesaiņošanai.
3. Kartona kārbām, paliktņiem un nodalījumiem jāatbilst VII pielikumā noteiktajiem nosacījumiem.
23. pants
Izcirtņu uzglabāšana
Intervences aģentūras nodrošina, ka visu iepirkto atkauloto liellopu gaļu uzglabā atsevišķi un var viegli identificēt pēc uzaicinājuma uz konkursu, izcirtņa un uzglabāšanas mēneša.
Iegūtos izcirtņus uzglabā saldētavās, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kuras jurisdikcijā atrodas intervences aģentūra.
Ja vien nav paredzētas īpašas atkāpes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1254/1999 43. panta 2. punktā paredzēto procedūru, tad šādām saldētavām jāspēj vismaz trīs mēnešus tehniski apmierinošos apstākļos uzglabāt visu intervences aģentūras piešķirto atkauloto liellopu gaļu.
24. pants
Atkaulošanas izmaksas
Līgumi, kas minēti 19. panta 1. punktā, un maksājumi, kurus veic sakarā ar tiem, aptver darbības un izmaksas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, un jo īpaši:
a) |
izmaksas, kas rodas no neatkaulotu produktu transportēšanas uz izciršanas uzņēmumu pēc pieņemšanas; |
b) |
atkaulošanu, aplīdzināšanu, iepakošanu un ātro sasaldēšanu; |
c) |
sasaldētu izcirtņu uzglabāšanu, iekraušanu un pārvadāšanu, un to pārņemšanu, ko veic intervences aģentūras to izraudzītās saldētavās; |
d) |
materiālu izmaksas, jo īpaši iepakojamo materiālu izmaksas; |
e) |
intervences aģentūru izciršanas uzņēmumos atstāto kaulu, tauku un atgriezumu vērtību. |
25. pants
Termiņi
Atkaulošana, aplīdzināšana un iepakošana jāveic 10 kalendārajās dienās pēc nokaušanas. Tomēr dalībvalstis var noteikt īsākus termiņus.
Tūlīt pēc iepakošanas produktus ātri sasaldē, vienmēr veicot to vienā un tajā pašā dienā; atkaulotās gaļas daudzums nedrīkst pārsniegt ātrās saldēšanas iekārtu dienas jaudu.
Atkaulotās gaļas iekšējo temperatūru 36 stundās samazina līdz – 7 °C vai mazāk.
26. pants
Produktu noraidīšana
1. Ja pārbaudēs, kas precizētas 20. panta 1. punktā, attiecībā uz atsevišķu izciršanu atklāj 17. līdz 25. panta izciršanas noteikumu pārkāpumus, ko pieļāvis atkaulošanas uzņēmums, tad minētās pārbaudes pastiprina, attiecinot tās vēl uz 5 % no attiecīgajā dienā piepildītajām kartona kārbām. Ja atklāj turpmākus pārkāpumus, tad papildus pārbauda vēl 5 % paraugu no attiecīgo izcirtņu kartona kārbu kopējā skaita. Ja ceturtajā 5 % pārbaudē atklāj pārkāpumus vismaz 50 % no kartona kārbām, tad pārbauda visas dienas izcirtņu produkciju. Tomēr visas dienas izcirtņu produkcija nav jāpārbauda, ja pārkāpumus atklāj vismaz 20 % kartona kārbu no atsevišķas izciršanas reizes.
2. Ja, pamatojoties uz 1. punktu, pārkāpumus atklāj mazāk nekā 20 % kartona kārbu no atsevišķas izciršanas reizes, tad noraida visu saturu, kas ir šajās kartona kārbās, un attiecībā uz tām neveic nekādu maksājumu. Par noraidītajiem izcirtņiem atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas atbilst cenai, kura norādīta VIII pielikumā.
Ja pārkāpumus atrod vismaz 20 % kartona kārbu no atsevišķas izciršanas reizes, tad intervences aģentūra noraida visu attiecīgās dienas attiecīgās atsevišķās izciršanas reizes produkciju un nav jāveic nekāds maksājums. Par noraidītajiem izcirtņiem atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas vienāda ar cenu, kura norādīta VIII pielikumā.
Ja pārkāpumus atklāj vismaz 20 % kartona kārbu no vienas dienas dažādām izciršanas reizēm, tad intervences aģentūra noraida visu attiecīgās dienas produkciju un nav jāveic nekāds maksājums. Atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas atbilst cenai, kura saskaņā ar 15. pantu aģentūrai jāmaksā veiksmīgam pretendentam par iepirkto neatkauloto produktu, kuru pēc atkaulošanas noraida, šo cenu paaugstinot par 20 %.
Ja ir piemērojama trešā daļa, tad nepiemēro pirmo un otro daļu.
3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta noteikumiem, ja nopietnas nolaidības vai krāpšanas dēļ atkaulošanas uzņēmums nepilda 17. līdz 25. panta prasības, tad:
a) |
visus produktus, kas pēc atkaulošanas iegūti dienā, attiecībā uz kuru konstatēts iepriekšminēto noteikumu pārkāpums, intervences aģentūra noraida un par tiem nav jāveic maksājums, |
b) |
atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas vienāda ar cenu, kura saskaņā ar 15. pantu intervences aģentūrai jāmaksā veiksmīgam pretendentam par neatkaulotu iepirkto produktu, kuru saskaņā ar a) punktu pēc atkaulošanas noraida, šo cenu paaugstinot par 20 %. |
IV NODAĻA
PRODUKTU PĀRBAUDES UN INFORMĒŠANA
27. pants
Produktu uzglabāšana un pārbaudes
1. Intervences aģentūras nodrošina, ka gaļu, uz ko attiecas šī regula, uzglabāšanā novieto un uzglabā tā, lai tā būtu viegli pieejama, un saskaņā ar 23. panta pirmās daļas noteikumiem.
2. Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst būt augstāka par – 17 °C.
3. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai uzglabātajiem produktiem nodrošinātu pietiekamu kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu un uzreiz nomainītu bojāto iepakojumu. Tās paredz apdrošināt attiecīgos riskus, vai nu uzglabātāju līgumsaistību veidā, vai ar visaptverošu atbildību, ko uzņemas intervences aģentūra. Dalībvalstis arī pašas var darboties kā apdrošinātājas.
4. Kompetentās iestādes uzglabāšanas laikā regulāri pārbauda ievērojamu skaitu produktu, ko pēc piešķiršanas konkursā uzglabā mēnesi.
Šādās pārbaudēs visus produktus, kas neatbilst prasībām, kuras noteiktas šajā regulā, noraida un atbilstīgi marķē. Neierobežojot sankciju piemērošanu, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā atgūst maksājumus no atbildīgajām pusēm.
Šādas pārbaudes veic amatpersonas, kas nesaņem instrukcijas no dienesta, kurš iepērk gaļu.
5. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz izsekojamību un uzglabāšanu, lai iespējami efektīvi varētu uzglabātos produktus izņemt no uzglabāšanas un pēc tam atsavināt, jo īpaši ņemot vērā jebkuras prasības attiecībā uz dzīvnieku veselības stāvokli.
28. pants
Informēšana
1. Dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai visas izmaiņas intervences centru sarakstā un, ja iespējams, to sasaldēšanas un uzglabāšanas jaudu.
2. Dalībvalstis 10 kalendāro dienu laikā pēc katra pārņemšanas laikposma pa teleksu vai faksu Komisijai paziņo piegādātos un intervencē pieņemtos daudzumus.
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai vēlākais līdz katra mēneša 21. dienai par iepriekšējo mēnesi:
a) |
katrā nedēļā un katrā mēnesī iepirktos daudzumus, kas sadalīti pa produktiem un šķirām saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1183/2006 izveidoto Kopienas liemeņu klasifikācijas tabulu; |
b) |
visu atkaulotu produktu daudzumus, uz ko attiecas attiecīgajā mēnesī noslēgtie pirkšanas un pārdošanas līgumi; |
c) |
visu atkaulotu produktu daudzumus, uz ko attiecas attiecīgajā mēnesī izsniegtie izņemšanas orderi vai līdzīgi dokumenti. |
4. Dalībvalstis vēlākais līdz katra mēneša beigām paziņo Komisijai par iepriekšējo mēnesi:
a) |
visu atkauloto produktu daudzumus, kas iegūti no attiecīgajā mēnesī iepirktās neatkaulotās liellopu gaļas; |
b) |
visu atkauloto produktu nesaistītos krājumus un fiziskos krājumus attiecīgā mēneša beigās, precizējot nesaistīto krājumu uzglabāšanas ilgumu. |
5. 3. un. 4. punkta mērķiem:
a) |
“nesaistītie krājumi” – nozīmē krājumus, uz kuriem vēl neattiecas pirkšanas un pārdošanas līgums; |
b) |
“fiziskie krājumi” – nozīmē nesaistītos krājumus kopā ar krājumiem, uz ko attiecas pirkšanas un pārdošanas līgums, bet kas vēl nav pārņemti. |
V NODAĻA
VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
29. pants
Repeal
Regulu (EK) Nr. 562/2000 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas X pielikumā.
30. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 8 novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Joaquín ALMUNIA
(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).
(2) OV L 68, 16.3.2000., 22. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1067/2005 (OV L 174, 7.7.2005., 60., lpp.).
(3) Sk. IX pielikumu.
(4) OV L 39, 17.2.1996., 1. lpp.
(5) OV L 214, 4.8.2006., 1. lpp.
(6) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.
(7) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
(8) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.
(9) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.
(10) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.
(11) OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.
(12) OV L 41, 14.2.1991., 15. lpp.
I PIELIKUMS
KONVERSIJAS KOEFICIENTI
Šķiras |
Koeficienti |
U2 |
1,058 |
U3 |
1,044 |
U4 |
1,015 |
R2 |
1,015 |
R3 |
1,000 |
R4 |
0,971 |
O2 |
0,956 |
O3 |
0,942 |
O4 |
0,914 |
II PIELIKUMS
Productos admisibles para la intervención — Produkty k intervenci — Produkter, der er kvalificeret til intervention — Interventionsfähige Erzeugnisse — Sekkumiskõlblike toodete loetelu — Προϊόντα επιλέξιμα για την παρέμβαση — Products eligible for intervention — Produits éligibles à l'intervention — Prodotti ammissibili all'intervento — Produkti, kas ir piemēroti intervencei — Produktai, kuriems taikoma intervencija — Intervencióra alkalmas termékek — Producten die voor interventie in aanmerking komen — Produkty kwalifikujące się do skupu interwencyjnego — Produtos elegíveis para a intervenção — Produkty, ktoré môžu byť predmetom intervencie — Proizvodi, primerni za intervencijo — Interventiokelpoiset tuotteet — Produkter som kan bli föremål för intervention
BELGIQUE/BELGIË
Carcasses, demi-carcasses: Hele dieren, halve dieren:
— |
Catégorie A, classe U2/ |
— |
Categorie A, klasse U2 |
— |
Catégorie A, classe U3/ |
— |
Categorie A, klasse U3 |
— |
Catégorie A, classe R2/ |
— |
Categorie A, klasse R2 |
— |
Catégorie A, classe R3/ |
— |
Categorie A, klasse R3 |
ČESKÁ REPUBLIKA
Jatečně upravená těla, půlky jatečně upravených těl:
— |
Kategorie A, třída R2 |
— |
Kategorie A, třída R3 |
DANMARK
Hele og halve kroppe:
— |
Kategori A, klasse R2 |
— |
Kategori A, klasse R3 |
DEUTSCHLAND
Ganze oder halbe Tierkörper:
— |
Kategorie A, Klasse U2 |
— |
Kategorie A, Klasse U3 |
— |
Kategorie A, Klasse R2 |
— |
Kategorie A, Klasse R3 |
EESTI
Rümbad, poolrümbad:
— |
A-kategooria, klass R2 |
— |
A-kategooria, klass R3 |
ΕΛΛΑΔΑ
Ολόκληρα ή μισά σφάγια:
— |
Κατηγορία A, κλάση R2 |
— |
Κατηγορία A, κλάση R3 |
ESPAÑA
Canales o semicanales:
— |
Categoría A, clase U2 |
— |
Categoría A, clase U3 |
— |
Categoría A, clase R2 |
— |
Categoría A, clase R3 |
FRANCE
Carcasses, demi-carcasses:
— |
Catégorie A, classe U2 |
— |
Catégorie A, classe U3 |
— |
Catégorie A, classe R2/ |
— |
Catégorie A, classe R3/ |
— |
Catégorie C, classe U2 |
— |
Catégorie C, classe U3 |
— |
Catégorie C, classe U4 |
— |
Catégorie C, classe R3 |
— |
Catégorie C, classe R4 |
— |
Catégorie C, classe O3 |
IRELAND
Carcasses, half-carcasses:
— |
Category C, class U3 |
— |
Category C, class U4 |
— |
Category C, class R3 |
— |
Category C, class R4 |
— |
Category C, class O3 |
ITALIA
Carcasse e mezzene:
— |
categoria A, classe U2 |
— |
categoria A, classe U3 |
— |
categoria A, classe R2 |
— |
categoria A, classe R3 |
ΚΥΠΡΟΣ
Ολόκληρα ή μισά σφάγια:
— |
Κατηγορία A, κλάση R2 |
LATVIJA
Liemeņi, pusliemeņi:
— |
A kategorija, R2 klase |
— |
A kategorija, R3 klase |
LIETUVA
Skerdenos ir skerdenų pusės:
— |
A kategorija, R2 klasė |
— |
A kategorija, R3 klasė |
LUXEMBOURG
Carcasses, demi-carcasses:
— |
Catégorie A, classe R2 |
— |
Catégorie C, classe R3 |
— |
Catégorie C, classe O3 |
MAGYARORSZÁG
Hasított test vagy hasított féltest:
— |
A kategória, R2 osztály |
— |
A kategória, R3 osztály |
MALTA
Carcasses, half-carcasses:
— |
Category A, class R3 |
NEDERLAND
Hele dieren, halve dieren:
— |
Categorie A, klasse R2 |
— |
Categorie A, klasse R3 |
ÖSTERREICH
Ganze oder halbe Tierkörper:
— |
Kategorie A, Klasse U2 |
— |
Kategorie A, Klasse U3 |
— |
Kategorie A, Klasse R2 |
— |
Kategorie A, Klasse R3 |
POLSKA
Tusze, półtusze:
— |
Kategoria A, klasa R2 |
— |
Kategoria A, klasa R3 |
PORTUGAL
Carcaças ou meias-carcaças:
— |
Categoria A, classe U2 |
— |
Categoria A, classe U3 |
— |
Categoria A, classe R2 |
— |
Categoria A, classe R3 |
SLOVENIJA
Trupi, polovice trupov:
— |
Kategorija A, razred R2 |
— |
Kategorija A, razred R3 |
SLOVENSKO
Jatočné telá, jatočné polovičky:
— |
Kategória A, akostná trieda R2 |
— |
Kategória A, akostná trieda R3 |
SUOMI/FINLAND
Ruhot, puoliruhot / Slaktkroppar, halva slaktkroppar:
— |
Kategoria A, luokka R2 / Kategori A, klass R2 |
— |
Kategoria A, luokka R3 / Kategori A, klass R3 |
SVERIGE
Slaktkroppar, halva slaktkroppar:
— |
Kategori A, klass R2 |
— |
Kategori A, klass R3 |
UNITED KINGDOM
I. Great Britain
Carcasses, half-carcasses:
— |
Category C, class U3 |
— |
Category C, class U4 |
— |
Category C, class R3 |
— |
Category C, class R4 |
II. Northern Ireland
Carcasses, half-carcasses:
— |
Category C, class U3 |
— |
Category C, class U4 |
— |
Category C, class R3 |
— |
Category C, class R4 |
— |
Category C, class O3 |
III PIELIKUMS
NOTEIKUMI, KO PIEMĒRO LIEMEŅIEM, PUSLIEMEŅIEM UN CETURTDAĻĀM
1. |
Liemeņi un pusliemeņi, svaigi vai atdzesēti (KN kods 0201), iegūti no dzīvniekiem, kas nokauti ne agrāk kā pirms sešām dienām un ne vēlāk kā pirms divām dienām. |
2. |
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
3. |
Produktiem, kas aprakstīti 1. un 2. punktā, jābūt no labi atasiņotiem liemeņiem; uz pareizi nodīrāta dzīvnieka liemeņa virsmas nedrīkst būt nobrāzumi, asinsizplūdumi vai sasitumi; zemādas tauku slānis nedrīkst būt ievērojami pārplēsts vai izņemts. Pleira nedrīkst būt bojāta, izņemot gadījumus, kad tas vajadzīgs, lai atvieglotu uzkāršanu. Liemeņi nedrīkst būt notraipīti, jo īpaši ar mēsliem vai lieliem asins traipiem. |
4. |
Produktiem, kas precizēti 2. punkta c) un d) apakšpunktā, jābūt no liemeņiem vai pusliemeņiem, kas atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām. |
5. |
Produktiem, kas precizēti 1. un 2. punktā, jābūt atdzesētiem tūlīt pēc kaušanas vismaz 48 stundas, lai to iekšējā temperatūra atdzesēšanas beigās nepārsniegtu + 7 °C. Tāda temperatūra jāsaglabā līdz produktu pārņemšanai. |
IV PIELIKUMS
KOEFICIENTI, KAS MINĒTI 11. PANTA 3. PUNKTĀ
Formula A
Koeficients n = (a/b)
kurā:
a= vidējā tirgus cena, kas reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī vai tās reģionā divas vai trīs nedēļas pēc lēmuma par piešķiršanu,
b= 11. panta 1. punktā minētā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī vai tās reģionā un kas piemērojama uzaicinājumam uz attiecīgo konkursu.
Formula B
Koeficients n′ = (a′/b′)
kurā:
a′= vidējā iepirkuma cena, ko maksā pretendents par tās pašas šķiras un kategorijas dzīvniekiem, kuru ņem vērā, aprēķinot vidējo tirgus cenu divās vai trīs nedēļās pēc lēmuma par piešķiršanu,
b′= vidējā iepirkuma cena, ko maksā pretendents par dzīvniekiem, kuru ņem vērā, aprēķinot vidējo tirgus cenu tajās divās nedēļās, pēc kurām noteica vidējo tirgus cenu, kas piemērojama uzaicinājumam uz attiecīgo konkursu.
V PIELIKUMS
INTERVENCES ATKAULOŠANAS SPECIFIKĀCIJAS
1. PAKAĻĒJĀS CETURTDAĻAS IZCIRTŅI
1.1. Izcirtņu apraksts
1.1.1. Intervences apakšstilbs (INT kods 11)
Izciršana un atkaulošana: ar cirtienu pa pakaļkājas ceļa locītavu atcērt un atdala no ciskas iekšējā gabala un ciskas pakaļējās malas pa robežu starp muskuļiem, atstājot papēža muskuli klāt pie apakšstilba. Izņem apakšstilba kaulus (lielo lielakaulu un paceles cīpslu).
Aplīdzināšana: aplīdzina cīpslu galus līdz ar gaļu.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
1.1.2. Intervences ciskas ārējais gabals (INT kods 12)
Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas iekšējā gabala ar taisnu cirtienu uz leju gar līniju no ciskas kaula un no ciskas pakaļējās malas, ciršanu turpinot uz leju pa robežu starp muskuļiem. Aizsargkārtu saglabā neskartu.
Aplīdzināšana: izņem ceļa skriemeli, locītavas somiņu un cīpslas. Ārējā tauku apvalka biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
1.1.3. Intervences ciskas iekšējais gabals (INT kods 13)
Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas pakaļējās malas un apakšstilba, cērtot pa robežu starp muskuļiem, un atdala no ciskas kaula.
Aplīdzināšana: izņem dzimumlocekļa sakni, piegulošo skrimsli un virsējo cirkšņa limfmezglu. Izņem skrimšļus un gūžas kaula saistaudus. Ārējā tauku apvalka biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
1.1.4. Intervences ciskas pakaļējās malas (INT kods 14)
Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas iekšējā gabala un apakšstilba, cērtot pa robežu starp muskuļiem. Izņem ciskas kaulu.
Aplīdzināšana: izņem kaula locītavai bagātīgi piegulošos skrimšļus, paceles limfmezglu, taukus un cīpslas. Ārējā tauku apvalka biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
1.1.5. Intervences fileja (INT kods 15)
Izciršana: izņem fileju visā garumā, atbrīvojot priekšgalu (resno galu) no gūžas kaula (ilium) un griežot gar skriemelim piegulošos fileju, tādā veidā atbrīvojot fileju no augšējā mugurgabala.
Aplīdzināšana: izņem limfmezglus un taukus. Ciskas ādu un garo muguras muskuli atstāj klāt neskartu. Sevišķi jāuzmanās, šo vērtīgo izcirtni izcērtot, aplīdzinot un iepakojot.
Iesaiņošana un iepakošana: filejas rūpīgi jāiepako gareniski, pārmaiņus liekot plānos galus pret biezajiem, ar ciskas ādu uz augšu, un filejas nedrīkst salocīt. Pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
1.1.6. Intervences astes gabals (INT kods 16)
Izciršana un atkaulošana: ar taisnu cirtienu atdala no ciskas pakaļējās malas/ciskas ārējā gabala apmēram 5 cm attālumā no piektā krustu skriemeļa pakaļējās malas, atstājot apmēram 5 cm no sēžas kaula priekšējās malas, uzmanoties, lai neizcirstu cauri ciskas ārējam gabalam.
Atdala no augšējā mugurgabala, cērtot starp pēdējo jostas un pirmo krustu skriemeli, atbrīvojot gūžas kaula priekšējo malu. Izņem kaulus un skrimšļus.
Aplīdzināšana: izņem taukus no iekšējās virsmas zem acveida muskuļa. Ārējā tauku apvalka biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm. Sevišķi jāuzmanās, šo vērtīgo izcirtni izcērtot, aplīdzinot un iepakojot.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
1.1.7. Intervences jostas gabals (INT kods 17)
Izciršana un atkaulošana: atdala no astes gabala ar taisnu cirtienu starp pēdējo jostas un pirmo krustu skriemeli. Atdala no priekšējās ceturtdaļas (piecu ribu) ar taisnu cirtienu starp 11. un 10. ribu. Tīri izņem mugurkaulu. Izņem ribas un mugurizaugumus, atdalot tos vienā gabalā.
Aplīdzināšana: izņem visu veidu skrimšļus, kas palikuši pēc atkaulošanas. Jāizņem cīpslas. Ārējā tauku apvalka biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm. Sevišķi jāuzmanās, šo vērtīgo izcirtni izcērtot, aplīdzinot un iepakojot.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
1.1.8. Intervences muguras gabals (INT kods 18)
Izciršana un atkaulošana: izņem visu muguras gabalu no astoņu ribu taisni cirstās pakaļējās ceturtdaļas ar cirtienu no vietas, kur muguras gabals atliecas, pa robežu starp muskuļiem uz leju ap pakaļējo muskuļu virsmu līdz horizontālam punktam pēdējā jostas skriemeļa vidū. Turpina cirst uz leju taisni paralēli filejai pa 13. uz 6. ribu paralēli mugurkaula augšējai malai tā, lai pilns lejupejošais cirtiens nav vairāk kā 5 cm no acveida muskuļa sānu gala.
Izņem visus kaulus un skrimšļus, atdalot tos vienā gabalā. Visam muguras gabalam jāpaliek vienā gabalā.
Aplīdzināšana: izņem saistaudu apvalku, kas klāj nervu membrānu, nervu membrānu atstājot neskartu. Taukus aplīdzina tā, lai vidējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 30 %.
Iesaiņošana un iepakošana: veselu muguras gabalu var vienreiz salocīt tikai, lai iepakotu. To nedrīkst sacirst vai satīt. Iesaiņojot muguras gabalu, tā iekšpusei un nervu membrānai jābūt skaidri redzamai. Pirms iepakošanas katra kaste jāizklāj ar polietilēnu, lai izcirtni(-ņus) varētu iesaiņot pilnīgi.
1.1.9. Intervences priekšējā ceturtdaļa (piecu ribu) (INT kods 19)
Izciršana un atkaulošana: šis izcirtnis jāatdala no jostas gabala ar taisnu cirtienu starp 11. un 10. ribu, ietverot 6. līdz 10. ribu. Izņem starpribu muskuļus un pleiru plānā slānī ar ribu kauliem. Izņem mugurkaulu un skrimšļus, ieskaitot lāpstiņas galu.
Aplīdzināšana: izņem skausta saites (ligamentum nuchae). Ārējā tauku apvalka biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm. Aizsargkārtu saglabā neskartu.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
2. PRIEKŠĒJĀS CETURTDAĻAS IZCIRTŅI
2.1. Izcirtņu apraksts
2.1.1. Intervences apakšplecs (INT kods 21)
Izciršana un atkaulošana: ar cirtienu visapkārt izņem spieķa kaula un pleca kaula locītavu. Izņem spieķa kaulu.
Aplīdzināšana: aplīdzina cīpslu galus līdz ar gaļu.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
Apakšplecus nedrīkst iesaiņot kopā ar apakšstilbiem.
2.1.2. Intervences plecs (INT kods 22)
Izciršana un atkaulošana: atdala plecu no priekšējās ceturtdaļas, cērtot pa robežu starp muskuļiem visapkārt pleca malai un skrimslim lāpstiņas galā, turpinot visapkārt robežai starp muskuļiem tā, lai plecu izceltu no tā dabīgās vietas. Izņem lāpstiņu. Lāpstiņas muskulis jāliek atpakaļ zem lāpstiņas, bet jāatstāj klāt tā, lai kaulu varētu tīri izņemt. Izņem pleca kaulu.
Aplīdzināšana: izņem skrimšļus, cīpslas un locītavu somiņas. Taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 10 %.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
2.1.3. Intervences krūtsgabals (INT kods 23)
Izciršana un atkaulošana: atdala no priekšējās ceturtdaļas, cērtot taisni perpendikulāri pirmās ribas vidum. Izņem starpribu muskuļus un pleiru, atdalot tos vienā gabalā, kopā ar ribām, krūšu kaulu un skrimšļiem. Muskuļu kārta jāatstāj klāt pie krūtsgabala. Jāizņem tauki, kas atrodas zem muskuļu kārtas un krūšu kaula.
Aplīdzināšana: Taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 30 %.
Ietīšana un iesaiņošana: katrs izcirtnis atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā un jāiepako kartona kārbā, kas izklāta ar polietilēnu, tā, lai izcirtņus varētu iesaiņot pilnīgi.
2.1.4. Intervences priekšējā ceturtdaļa (INT kods 24)
Izciršana un atkaulošana: izcirtni, kas atliek pēc krūtsgabala, pleca un apakšpleca izņemšanas, klasificē kā priekšējo ceturtdaļu.
Izņem ribu kaulus, atdalot tos vienā gabalā. Kakla kauli jāizņem tīri.
Garais muguras muskulis jāatstāj klāt pie šā izcirtņa.
Aplīdzināšana: jāizņem cīpslas, locītavu somiņas un skrimšļi. Taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 10 %.
Iesaiņošana un iepakošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.
3. ATSEVIŠĶU IZCIRTŅU IEPAKOŠANA VAKUUMĀ
Dalībvalstis var izlemt, ka atļauj izcirtņus ar INT kodiem 12, 13, 14, 15, 16, 17 un 19 iepakot vakuumā nevis iesaiņot atsevišķi, kā paredzēts 1. punktā.
VI PIELIKUMS
Direcciones de los organismos de intervención — Adresy intervenčních agentur — Interventionsorganernes adresser — Anschriften der Interventionsstellen — Sekkumisametite aadressid — Διευθύνσεις του οργανισμού παρέμβασης — Addresses of the intervention agencies — Adresses des organismes d'intervention — Indirizzi degli organismi d'intervento — Intervences aģentūru adreses — Intervencinių agentūrų adresai — Az intervenciós hivatalok címei — Adressen van de interventiebureaus — Adresy agencji interwencyjnych — Endereços dos organismos de intervenção — Adresy intervenčných agentúr — Naslovi intervencijskih agencij — Interventieoelinten osoitteet — Interventionsorganens addresser
BELGIQUE/BELGIË
|
|
|
|
ČESKÁ REPUBLIKA
Státní zemědělský intervenční fond (SZIF) |
Ve Smečkách 33 |
110 00 Praha 1 |
Česká republika |
Tel.: (420) 222 871 410 |
Fax: (420) 222 871 680 |
DANMARK
Ministeriet for Fødevarer, Landbrug og Fiskeri |
Direktoratet for FødevareErhverv |
Nyropsgade 30 |
DK-1780 København V |
Tlf. (45) 33 95 80 00 |
Fax (45) 33 95 80 34 |
DEUTSCHLAND
Bundesanstalt für Landwirtschaft und Ernährung (BLE) |
Deichmanns Aue 29 |
D-53179 Bonn |
Tel. (49-228) 68 45-37 04/37 50 |
Fax (49-228) 68 45-39 85/32 76 |
EESTI
PRIA (Põllumajanduse Registrite ja Informatsiooni Amet) |
Narva mnt 3 |
51009 Tartu |
Tel: (+372) 7371 200 |
Faks: (+372) 7371 201 |
ΕΛΛΑΔΑ
ΟΠΕΚΕΠΕ (Οργανισμός Πληρωμών και Ελέγχου Κοινοτικών Ενισχύσεων Προσανατολισμού και Εγγυήσεων) |
Αχαρνών 241 |
GR-10446 Αθήνα |
Τηλ. (30) 210-228 41 80 |
Φαξ (30) 210-228 14 79 |
ESPAÑA
FEGA (Fondo Español de Garantía Agraria) |
Beneficencia, 8 |
E-28005 Madrid |
Tel. (34) 913 47 65 00, 913 47 63 10 |
Fax (34) 915 21 98 32, 915 22 43 87 |
FRANCE
Office de l’élevage |
80, avenue des Terroirs-de-France |
F-75607 Paris Cedex 12 |
Tél. (33-1) 44 68 50 00 |
Fax (33-1) 44 68 52 33 |
IRELAND
Department of Agriculture and Food |
Johnston Castle Estate |
County Wexford |
Tel. (353-53) 634 00 |
Fax (353-53) 428 42 |
ITALIA
AGEA — Agenzia per le erogazioni in agricoltura |
Via Palestro, 81 |
I-00185 Roma |
Tel. (39) 06 44 94 991 |
Fax (39) 06 44 53 940 / 06 44 41 958 |
ΚΥΠΡΟΣ
Κυπριακός Οργανισμός Αγροτικών Πληρωμών |
Τ.Θ. 16102, CY-2086 Λευκωσία |
Οδός Μιχαήλ Κουτσόφτα 20 |
CY-2000 Λευκωσία |
Τηλ. (357) 2255 7777 |
Φαξ (357) 2255 7755 |
LATVIJA
Latvijas Republikas Zemkopības ministrija |
Lauku atbalsta dienests |
Republikas laukums 2 |
LV-1981 Rīga, Latvija |
Tālr.: (371) 7027542 |
Fakss: (371) 7027120 |
LIETUVA
VĮ Lietuvos žemės ūkio ir maisto produktų rinkos reguliavimo agentūra |
L. Stuokos-Gucevičiaus g. 9–12 |
LT-01122 Vilnius |
Tel. (370 5) 268 50 50 |
Faksas (370 5) 268 50 61 |
LUXEMBOURG
Service d'économie rurale, section “cheptel et viande” |
113-115, rue de Hollerich |
L-1741 Luxembourg |
Tél. (352) 47 84 43 |
HUNGARY
Mezőgazdasági és Vidékfejlesztési Hivatal |
H-1095 Budapest, Soroksári út 22-24. |
Postacím: H-1385 Budapest. 62., Pf.: 867 |
Telefon: (+36-1) 219-4517 |
Fax: (+36-1) 219-6259 |
MALTA
Ministry for Rural Affairs and the Environment |
Barriera Wharf |
Valetta CMR02 |
Malta |
Tel. (+356) 22952000, 22952222 |
Fax (+356) 22952212 |
NEDERLAND
Ministerie van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit |
Dienst Regelingen |
Slachthuisstraat 71 |
Postbus 965 |
6040 AZ Roermond |
Nederland |
Tel. (31-475) 35 54 44 |
Fax (31-475) 31 89 39 |
ÖSTERREICH
AMA — Agramarkt Austria |
Dresdner Straβe 70 |
A-1201 Wien |
Tel. (43-1) 33 15 12 18 |
Fax (43-1) 33 15 46 24 |
POLAND
Agencja Rynku Rolnego |
ul. Nowy Świat 6/12 |
00-400 Warszawa |
Tel. (48-22) 661 71 09 |
Faks (48-22) 661 77 56 |
PORTUGAL
INGA — Instituto Nacional de Intervenção e Garantia Agrícola |
Rua Fernando Curado Ribeiro, n.o 4-G |
P-1649-034 Lisboa |
Tel.: (+351) 21 751 85 00 |
Fax: (+351) 21 751 86 00 |
SLOVENIJA
ARSKTRP – Agencija Republike Slovenije za kmetijske trge in razvoj podeželja |
Dunajska 160 |
SI-1000 Ljubljana |
Tel. (386-1) 478 93 59 |
Faks (386-1) 478 92 00 |
SLOVENSKO
Pôdohospodárska platobná agentúra |
Dobrovičova 12 |
815 26 Bratislava |
Slovenská republika |
Tel.: (421-2) 59 26 61 11, 58 24 33 62 |
Fax: (421-2) 53 41 26 65 |
SUOMI/FINLAND
Maa- ja metsätalousministeriö / Jord- och skogsbruksministeriet |
Interventioyksikkö/Interventionsenheten |
PL/PB 30 |
FI-00023 VALTIONEUVOSTO/STATSRÅDET |
(Toimiston osoite: Malminkatu 16, FI-00100 Helsinki / Besöksadress: Malmgatan 16, FI-00100 Helsingfors) |
Puhelin/Tel. (358-9) 16 001 |
Faksi/Fax (358-9) 1605 2202 |
SVERIGE
Jordbruksverket – Swedish Board of Agriculture |
Intervention Division |
S-551 82 Jönköping |
Tfn (46-36) 15 50 00 |
Fax (46-36) 19 05 46 |
UNITED KINGDOM
Rural Payments Agency |
Lancaster House |
Hampshire Court |
Newcastle upon Tyne |
NE4 7YH |
Tel. (44-191) 273 96 96 |
VII PIELIKUMS
NOTEIKUMI, KAS PIEMĒROJAMI KARTONA KĀRBĀM, PALIKTŅIEM UN NODALĪJUMIEM
I. Kartona kārbas
1. |
Kartona kārbām jāatbilst standarta formātam un svaram, un tām jābūt pietiekami izturīgām, lai tās varētu sakraut kaudzē uz paliktņa. |
2. |
Uz lietotajām kartona kārbām nav jānorāda tās kautuves vai tā izciršanas uzņēmuma nosaukums, no kā produktus iegūst. |
3. |
Pēc piepildīšanas katra kartona kārba jānosver; nav atļauts kartona kārbās ievietot iepriekš noteiktu svaru. |
4. |
Kartona kārbā izcirtņu tīrsvars nedrīkst pārsniegt 30 kg. |
5. |
Vienā kartona kārbā var ievietot tikai tādus izcirtņus, kas ir no vienas partijas un kas identificēti ar pilnu nosaukumu vai Kopienas kodu, un kas iegūti no vienas kategorijas dzīvniekiem; nekādā gadījumā kartona kārbās nedrīkst atrasties tauku gabali vai citi atgriezumi. |
6. |
Uz kartona kārbām jābūt:
Šādām etiķetēm jābūt ar sērijas numuru un jābūt piestiprinātām tā, lai tās nesabojātu, kartona kārbu atverot. |
7. |
Intervences aģentūras etiķetēs jānorāda līguma numurs, izcirtņu veids un skaits, tīrsvars un iepakošanas diena; etiķetes nedrīkst būt mazākas par 20 × 20 cm. Veterinārās inspekcijas etiķetēs jānorāda izciršanas uzņēmuma apstiprinājuma numurs. |
8. |
Etiķešu sērijas numuri, kas minēti 6. punktā, attiecībā uz katru līgumu jāreģistrē, un ir jābūt iespējamam salīdzināt izlietoto kartona kārbu un izsniegto etiķešu skaitu. |
9. |
Kartona kārbas jānosien ar četrām saitēm – divām gareniski un divām krusteniski – apmēram 10 cm no katra stūra. |
10. |
Pārbaudes laikā saplēstās etiķetes katrai kartona kārbai jāaizstāj ar divām pēc sērijas numurētām etiķetēm, kuras kompetentās iestādes izsniedz intervences aģentūrai. |
II. Paliktņi un nodalījumi
1. |
Kartona kārbas, kas attiecas uz dažādiem konkursiem un kurās ir dažādi izcirtņi, jāuzglabā uz atsevišķiem paliktņiem katram konkursam vai katram mēnesim un katrai izciršanas reizei. Šādi paliktņi jāidentificē ar etiķetēm, norādot tajās konkursa numuru, izcirtņa veidu, produkta tīrsvaru, taras svaru un kartona kārbu skaitu no izciršanas reizes. |
2. |
Paliktņu un nodalījumu izvietojums jānorāda uzglabāšanas uzņēmumā. |
VIII PIELIKUMS
Noraidīto intervences izcirtņu atsevišķās cenas 26. panta 2. punkta pirmās un otrās daļas piemērošanas mērķiem
(eiro/tonna) |
|
Intervences fileja |
22 000 |
Intervences jostas gabals |
14 000 |
Intervences ciskas iekšējais gabals Intervences astes gabals |
10 000 |
Intervences ciskas pakaļējās malas Intervences ciskas ārējais gabals Intervences priekšējās piecas ribas |
8 000 |
Intervences plecs Intervences priekšējā ceturtdaļa |
6 000 |
Intervences krūtsgabals Intervences apakšciska Intervences apakšplecs |
5 000 |
Intervences muguras gabals |
4 000 |
IX PIELIKUMS
ATCELTĀ REGULA AR SEKOJOŠIEM GROZĪJUMIEM
Komisijas Regula (EK) Nr. 562/2000 |
|
Komisijas Regula (EK) Nr 2734/2000 |
tikai 8. pants |
Komisijas Regula (EK) Nr. 283/2001 |
tikai 2. pants |
Komisijas Regula (EK) Nr. 503/2001 |
|
Komisijas Regula (EK) Nr. 590/2001 |
tikai 2. pants |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1082/2001 |
tikai 1. pants |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1564/2001 |
tikai 1. pants |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1596/2001 |
tikai 1. pants |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1067/2005 |
|
X PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EK) Nr. 562/2000 |
Šī regula |
1.–5. pants |
1.–5. pants |
6., 7. un 8. pants |
— |
9. pants |
6. pants |
10. pants |
7. pants |
11. pants |
8. pants |
12. pants |
9. pants |
13. pants, 1. punkts, pirmais teikums |
10. pants, 1. punkts, pirmā daļa |
13. pants, 1. punkts, otrais teikums |
10. pants, 1. punkts, otrā daļa |
13. pants, 2. un 3. punkts |
10. pants, 2. un 3. punkts |
14. pants |
11. pants |
15. pants |
12. pants |
16. pants |
13. pants |
17. pants, 1. punkts, ievadteikums |
14. pants, 1. punkts |
17. pants, 1. punkts, a) apakšpunkts |
— |
17. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, teikuma pirmā daļa |
— |
17. pants, 1. punkts, b) apakšpunkts, teikuma otrā daļa |
14. pants, 1. punkts |
17. pants, 2. punkts, pirmā, otrā un trešā daļa |
14. pants, 2. punkts, pirmā, otrā un trešā daļa |
17. pants, 2. punkts, ceturtā daļa |
— |
17. pants, 2. punkts, piektā daļa |
14. pants, 2. punkts, ceturtā daļa |
17. pants, 3. punkts, pirmā, otrā un trešā daļa |
14. pants, 3. punkts, pirmā, otrā un trešā daļa |
17. pants, 3. punkts, ceturtā daļa |
— |
17. pants, 3. punkts, piektā daļa |
14. pants, 3. punkts, ceturtā daļa |
17. pants, 3. punkts, sestā daļa |
14. pants, 3. punkts, piektā daļa |
17. pants, 3. punkts, septītā daļa |
14. pants, 3. punkts, sestā daļa |
17. pants, 3. punkts, astotā daļa |
14. pants, 3. punkts, septītā daļa |
17. pants, 4. punkts, pirmā un otrā daļa |
14. pants, 4. punkts, pirmā un otrā daļa |
17. pants, 4. punkts, trešā daļa |
— |
17. pants, 4. punkts, ceturtā daļa |
14. pants, 4. punkts, trešā daļa |
17. pants, 5., 6. un 7. punkts |
14. pants, 5., 6. un 7. punkts |
18. pants, 1., 2. un 3. punkts |
15. pants, 1., 2. un 3. punkts |
18. pants, 4. punkts, pirmā daļa, pirmais teikums |
— |
18. pants, 4. punkts, pirmā daļa, otrais teikums |
15. pants, 4. punkts, pirmā daļa |
18. pants, 4. punkts, otrā daļa |
15. pants, 4. punkts, otrā daļa |
19. pants |
16. pants |
20. pants |
17. pants |
21. pants, 1. punkts, pirmā daļa |
18. pants, 1. punkts, pirmā daļa |
21. pants, 1. punkts, otrā daļa, pirmais teikums |
18. pants, 1. punkts, otrā daļa, pirmais un otrais teikums |
21. pants, 1. punkts, otrā daļa, otrais teikums |
— |
21. pants, 2.–5. punkts |
18. pants, 2.–5. punkts |
22. pants |
19. pants |
23. pants |
20. pants |
24. pants |
21. pants |
25. pants |
22. pants |
26. pants |
23. pants |
27. pants |
24. pants |
28. pants |
25. pants |
29. pants, 1. un 2. punkts |
26. pants, 1. un 2. punkts |
29. pants, 3. punkts, ievadteikums |
26. pants, 3. punkts, ievadteikums |
29. pants, 3. punkts, pirmais ievilkums |
26. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts |
29. pants, 3. punkts, otrais ievilkums |
26. pants, 3. punkts, b) apakšpunkts |
30. pants |
27. pants |
31. pants, 1. un 2. punkts |
28. pants, 1. un 2. punkts |
31. pants, 3. punkts, a), b) un c) apakšpunkts |
28. pants, 3. punkts, a), b) un c) apakšpunkts |
31. pants, 3. punkts, d) apakšpunkts |
— |
31. pants, 4. un 5. punkts |
28. pants, 4. un 5. punkts |
32.–37. pants |
— |
— |
29. pants |
38. pants |
30. pants |
I–VI pielikums |
I–VI pielikums |
VII pielikums, I daļa |
VII pielikums, I daļa |
VII pielikums, II daļa, 1. punkts |
VII pielikums, II daļa, 1. punkts |
VII pielikums, II daļa, 2. punkts |
— |
VII pielikums, II daļa, 3. punkts |
VII pielikums, II daļa, 2. punkts |
VIII pielikums |
VIII pielikums |
IX pielikums |
— |
— |
IX pielikums |
— |
X pielikums |
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/33 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1670/2006
(2006. gada 10. novembris),
ar ko nosaka dažus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz koriģēto kompensāciju noteikšanu un piešķiršanu par labību, ko eksportē dažu alkoholisko dzērienu veidā
(Kodificēta versija)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2003. gada 29. septembra Regulu (EK) Nr. 1784/2003 par labības tirgus kopīgo organizāciju (1), un jo īpaši tās 18. pantu,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 15. decembra Regulu (EK) Nr. 2799/98, ar ko nosaka eiro agromonetāro režīmu (2), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 1993. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 2825/93, ar ko nosaka dažus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1766/92 attiecībā uz koriģēto kompensāciju noteikšanu un piešķiršanu par labību, ko eksportē dažu alkoholisko dzērienu veidā (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 16. pantā ir paredzēts, ka, ciktāl ir nepieciešams ņemt vērā dažas īpašas no labības iegūtu alkoholisko dzērienu ražošanas pazīmes, eksporta kompensāciju piešķiršanas kritērijus drīkst pielāgot šai konkrētajai situācijai. Var izrādīties nepieciešams paredzēt šādus pielāgojumus dažiem alkoholiskajiem dzērieniem, ja, no vienas puses, labības cena eksporta brīdī nav saistīta ar labības cenu ražošanas brīdī un, no otras puses, gala produkts veidojas no vairāku produktu maisījuma, tā ka ir kļuvis neiespējami noteikt to labības identitāti, kura ir ietverta eksportam paredzētajā gala produktā, vēl jo vairāk tāpēc, ka šie alkoholiskie dzērieni ir pakļauti obligātai vismaz trīs gadus ilgai nogatavināšanai. |
(3) |
Šāda rakstura sarežģījumi ir radušies sevišķi attiecībā uz skotu viskiju, īru viskiju un spāņu viskiju. |
(4) |
Parastā kompensāciju sistēma, cik iespējams, ir jāpiemēro uz līdzīga pamata. Kompensācija līdz ar to ir jāizmaksā par tādu labību, kura atbilst Līguma 23. panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem, izmaksājot to proporcionāli eksportēto alkoholisko dzērienu daudzumam. Šajā nolūkā šāds destilētas labības daudzums ir jāreizina ar vispārējo vienotas likmes koeficientu, kuru aprēķina, balstoties uz konkrēto dalībvalstu atsūtītās valsts statistikas datu pamata. Attiecība starp kopējo konkrēto eksportēto alkoholisko dzērienu daudzumu un kopējo pārdoto alkoholisko dzērienu daudzumu, šķiet, tiek aprēķināta uz vienkārša un godīga pamata. Ir jādefinē, ko ietver jēdzieni “kopējais eksportētais daudzums” un “kopējais tirgū izlaistais daudzums”. Lai noteiktu destilētās labības daudzumus un koeficientu, ir jāizslēdz daudzumi, kas ir pakļauti muitas procedūrai – ievešana pārstrādei. |
(5) |
Ir jāparedz koeficienta noregulēšana, it īpaši, lai nepieļautu iespēju, ka kompensāciju izmaksas veicina krājumu nenormālu palielināšanos. |
(6) |
Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 3. punktā paredzēta iespēja diferencēt kompensāciju atkarībā no galamērķa. Šā iemesla dēļ ir jānosaka objektīvi kritēriji, pēc kuriem kompensācijas dažiem galamērķiem tiktu likvidētas. |
(7) |
Ir jānosaka diena, kurā tiks noteikta piemērojamā kompensācijas likme. Šī diena pirmām kārtām ir jāpiesaista laikam, kad labību nodod kontrolē, un daudzumiem, kas tiks destilēti vēlāk katrā fiskālajā destilācijas periodā. Pirms kompensācijas izmaksas ir jāiesniedz pierādījums destilācijas deklarācijas formā par to, ka labība ir destilēta. Šādā deklarācijā ir jābūt ietvertai informācijai, kas nepieciešama kompensāciju aprēķināšanai. Katra fiskālā destilācijas perioda pirmā diena var būt arī valūtas maiņas lauksaimniecības kursa noteicošā notikuma diena, atbilstoši Regulas (EK) Nr. 2799/98 3. pantam. |
(8) |
Šīs regulas mērķiem ir vajadzīgs reģistrēt, ka produkti ir izvesti no Kopienas teritorijas, un dažos gadījumos jāidentificē arī to galamērķis. Līdz ar to ir nepieciešams izmantot eksporta definīciju, kas izklāstīta Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (5) un izmantot pierādījumus, kas noteikti Komisijas 1999. gada 15. aprīļa Regulā (EK) Nr. 800/1999, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (6). |
(9) |
Lai noteiktu koeficientu, obligāti ir jāiesniedz pierādījumi, ka minētie alkoholisko dzērienu daudzumi ir eksportēti. Ir attiecīgi jāparedz, ka Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulas (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (7), 43. pants ir jāpiemēro tām precēm, kuras ieved atpakaļ Kopienas teritorijā, ja tiek izpildīti īpaši nosacījumi. |
(10) |
No dalībvalstīm ir jāpieprasa, lai tās nepieciešamo informāciju nodotu tālāk Komisijai. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas sniegto atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Ar šo regulu nosaka sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju noteikšanai un piešķiršanai attiecībā uz labību, kas eksportēta alkoholisko dzērienu veidā, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 16. pantā, un kam obligātais vismaz triju gadu nogatavināšanas periods ir daļa no ražošanas procesa.
2. Komisijas Regula (EK) Nr. 1043/2005 (8) neattiecas uz 1. punktā minētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ja vien šīs regulas 6. panta 1. punktā nav paredzēts citādi.
2. pants
Kompensācijas, kas minētas 1. pantā, var piešķirt par labību, kas atbilst Līguma 23. panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un ko izmanto to alkoholisko dzērienu izgatavošanā, kuri atbilst KN kodiem 2208 30 32, 2208 30 38, 2208 30 52, 2208 30 58, 2208 30 72, 2208 30 78, 2208 30 82, 2208 30 88, kas ražoti saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (9).
3. pants
Šajā regulā:
a) |
“norādītais destilācijas periods” nozīmē periodu, kurš atbilst destilācijas periodam, par kuru ir vienojušies saņēmējs un muitas iestādes vai citas kompetentas iestādes, lai kontrolētu akcīzes nodokli (fiskālo periodu); |
b) |
“kopējais eksportētais daudzums” nozīmē alkoholisko dzērienu daudzumu, kas atbilst Līguma 23. panta 2. punkta noteikumiem un ir eksportēts uz galamērķi, kuram ir piemērojama eksporta kompensācija; |
c) |
“kopējais tirgū izlaistais daudzums” nozīmē alkoholisko dzērienu daudzumu, kas atbilst Līguma 23. panta 2. punkta noteikumiem un ir neatgriezeniski nosūtīts no ražošanas vai noliktavu telpām, lai pārdotu patēriņam; |
d) |
“nodots kontrolē” nozīmē tādu labības nodošanu muitas kontroles procedūrai, kas minēta 2. pantā, alkoholisko dzērienu ražošanai, vai šādas labības nodošanu tādai administratīvai procedūrai, kas piedāvā līdzvērtīgas garantijas. |
4. pants
1. Daudzums par kādu piešķir kompensāciju ir tas daudzums, kas nodots kontrolē un ko ir destilējuši tie, kuriem ir tiesības uz kompensāciju norādītajā destilācijas periodā, un kas novērtēts ar koeficientu, kuru katru gadu nosaka katrai konkrētajai dalībvalstij un kurš ir piemērojams visām konkrētajām dalībvalstīm, kam ir tiesības uz kompensācijas saņemšanu. Koeficients izsaka vidējo aritmētisko attiecību starp konkrēto alkoholisko dzērienu kopējo eksportēto daudzumu un kopējo tirgū izlaisto daudzumu, par pamatu ņemot tendenci, kas novērota par šiem daudzumiem tik gadu laikā, cik atbilst konkrētā alkoholiskā dzēriena vidējam nogatavināšanas periodam.
Lai noteiktu destilēto labības daudzumu un koeficientu, izslēdz daudzumus, kas ir pakļauti muitas procedūrai – ievešana pārstrādei.
Aprēķinot koeficientu, ir jāņem vērā izmaiņas kāda konkrētā alkoholiskā dzēriena krājumos.
Koeficients var mainīties atkarībā no izmantotās labības.
2. Kompetentās iestādes ar regulāriem starplaikiem pārbauda faktiski eksportētos apjomus un krājuma apjomus.
5. pants
Koeficientu, kurš minēts 4. panta 1. punktā, nosaka katru gadu līdz 1. jūlijam.
To piemēro no 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim.
Koeficientu nosaka saskaņā ar dalībvalstu iesniegto informāciju par periodu no 1. janvāra līdz 31. decembrim par gadiem pirms noteikšanas gada.
6. pants
1. Piemērojamā kompensācijas likme ir tā, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta pirmo daļu.
2. Kompensācijas likme un valūtas maiņas lauksaimniecības kurss ir likmes, kuras ir piemērojamas dienā, kad labība tiek nodota kontrolei.
Tomēr attiecībā uz daudzumiem, kas ir destilēti katrā no nākamajiem fiskālajiem destilācijas periodiem pēc perioda, kad notika nodošana kontrolei, ir piemērojamas tās likmes, kuras ir spēkā katra konkrētā fiskālā destilācijas perioda pirmajā dienā.
7. pants
1. Ja situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības to diktē, tad dažiem galamērķiem kompensāciju izmaksas atceļ.
2. Ja kompensāciju atceļ atbilstoši 1. punktam vai ja to ievieš no jauna un ja daži tirgi vairs neatbilst eksporta kompensācijas saņemšanas kritērijiem saskaņā ar Pievienošanās aktu vai nolīgumiem ar trešām valstīm, koriģē 4. panta 1. punktā minēto koeficientu. Šī korekcija atkarībā no apstākļiem paredz iekļaut vai izslēgt no kopējā eksportējamo preču daudzuma, ko izmanto koeficienta aprēķinos, to preču daudzumu, ko eksportē uz tirgiem, attiecībā uz kuriem ir atcelta vai no jauna ieviesta kompensācija. Koriģēto koeficientu piemēro no pirmās dienas destilācijas fiskālajā laikposmā, kas seko izmaiņām attiecīgo tirgu atbilsmei kompensāciju saņemšanas kritērijiem.
8. pants
Šajā regulā labību var aizvietot ar iesalu.
Tādā gadījumā koeficients iesala miežu ekvivalenta aprēķināšanai ir 1,30.
Tomēr, ja kontrolē nodotais iesals ir zaļais iesals ar mitruma saturu no 43 līdz 47 %, tad koeficients, lai aprēķinātu ekvivalentu iesala masu ar 7 % mitruma saturu, ir 0,57.
9. pants
1. Tikai destilētājiem, kuri ir reģistrēti Kopienā, ir tiesības uz kompensācijas saņemšanu.
2. Pirms katra fiskālā destilācijas perioda sākuma destilētājs iesniedz kompetentajām iestādēm deklarāciju, kurā ir ietverta visa informācija, kas nepieciešama kompensācijas noteikšanai, un jo īpaši, šāda:
a) |
labības vai iesala apraksts saskaņā ar kopējo muitas tarifu nomenklatūru, kas nepieciešamības gadījumā ir sadalīts pēc viendabīgām preču partijām; |
b) |
produktu neto masa un mitruma saturs, sadalīts katrai preču partijai, kas minēta a) apakšpunktā; |
c) |
apstiprinājums, ka labība atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Līguma 23. panta 2. punktā; |
d) |
uzglabāšanas un destilācijas vieta. |
Fiskālā destilācijas perioda laikā deklarāciju var papildināt ar jauniem datiem, lai būtu ņemti vērā lielāki vai mazāki faktiski destilētie daudzumi.
3. Pēc katra fiskālā destilācijas perioda destilētājs nodod kompetentām iestādēm deklarāciju, turpmāk tekstā - “destilācijas deklarāciju”, kurā viņš apstiprina, ka konkrētajā destilācijas periodā viņš ir destilējis labību, kura ir ierakstīta 2. punktā minētajā deklarācijā; lai ražotu kādu no konkrētajiem alkoholiskajiem dzērieniem, viņš norāda arī iegūto destilācijas produktu daudzumu. Šo deklarāciju apliecina iestāde, kas veic nodošanu kontrolē.
4. Kompensācija tiek izmaksāta pēc tam, kad ir iesniegti pierādījumi, ka labība ir nodota kontrolei un ir destilēta.
5. Labības svars, kas jāņem vērā, lai aprēķinātu maksājumu, ir tīrais svars, ja mitruma saturs nepārsniedz 15 %. Ja izmantotās labības mitruma saturs ir vairāk nekā 15 %, bet mazāk nekā 16 %, tad vērā ņemamais svars ir tīrais svars, samazināts par 1 %. Ja izmantotās labības mitruma saturs ir vairāk nekā 16 %, bet mazāk nekā 17 %, tad samazinājums ir 2 %. Ja izmantotās labības mitruma saturs ir vairāk nekā 17 %, tad samazinājums ir divi procenti par katru mitruma satura procentu virs 15 %.
Iesala svars, izņemot zaļā iesala svars, kas minēts 8. pantā, kurš jāņem vērā, lai aprēķinātu maksājumu, ir tīrais svars, ja mitruma saturs nepārsniedz 7 %. Ja izmantotā iesala mitruma daudzums ir vairāk nekā 7 %, bet ne vairāk kā 8 %, tad vērā ņemamais svars ir tīrais svars, samazināts par 1 %. Ja izmantotā iesala mitruma saturs ir vairāk nekā 8 %, tad samazinājums ir divi procenti par katru mitruma satura procentu virs 7 %.
Kopienas atsauces metode, lai noteiktu mitruma saturu labībā un iesalā, kas paredzēts šajā regulā minēto alkoholisko dzērienu ražošanai, ir metode, kas uzrādīta Komisijas Regulas (EK) Nr. 824/2000 (10) IV pielikumā.
10. pants
Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu 9. pantā minēto deklarāciju precizitāti un to deklarāciju precizitāti, kas skar labības fizisko parametru kontroli, destilācijas procesu un iegūtā destilācijas produkta izmantošanu.
11. pants
1. Ražošanas blakusproduktus atbrīvo no kontroles, ja ir konstatēts, ka to daudzums nepārsniedz to blakusproduktu daudzumu, ko parasti iegūst.
2. Kompensāciju nepiešķir, ja labība vai iesals nav veseli, nebojāti un pārdošanai derīgas kvalitātes.
12. pants
1. Kompensāciju izmaksā tā dalībvalsts, kurā tiek pieņemtas 9. pantā minētās deklarācijas.
2. Kompensāciju izmaksā tikai pēc tirgotāja rakstiska iesnieguma. Dalībvalstis drīkst paredzēt šim nolūkam īpašu veidlapu.
3. Izņemot force majeure gadījumus, dokumenti, kas nepieciešami kompensācijas piešķiršanai, ir jānodod 12 mēnešu laikā no dienas, kad iestādes, kuras veic nodošanu kontrolei, pieņēma destilācijas deklarāciju, pretējā gadījumā tiesības uz kompensāciju tiek zaudētas.
4. Ja koeficientu koriģē atbilstoši 7. panta 2. punktam, kompensācijas, kas nepareizi izmaksātas kopš dienas, kad sāk piemērot pielāgoto koeficientu, atmaksā to saņēmēji.
13. pants
1. Piemērojot 4. pantu, iesniedz pierādījumus, ka alkoholisko dzērienu daudzums, kas atbilst Līguma 23. panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem, ir eksportēts.
2. Piemērojamie pierādījumi ir tie, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 800/1999.
3. Šajā regulā “eksports” nozīmē:
a) |
eksportu Regulas (EEK) Nr. 2913/92 161. un 162. panta izpratnē un |
b) |
piegādes galamērķiem, uz ko attiecas Regulas (EK) Nr. 800/1999 36. pants. |
4. Produktus, kuri ir novietoti pārtikas produktu noliktavā, kas ir apstiprināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 800/1999 40. pantu, arī uzskata par eksportētiem. Ja produkti ir ievietoti šādās noliktavās, mutatis mutandis piemēro iepriekš minētās regulas 40. līdz 43. pantu.
14. pants
1. Alkoholiskos dzērienus uzskata par eksportētiem dienā, kad nokārtotas muitas eksporta formalitātes.
2. Deklarācija, ko iesniedz pēc muitas eksporta formalitāšu nokārtošanas, ietver:
a) |
alkoholisko dzērienu aprakstu saskaņā ar kombinēto nomenklatūru; |
b) |
eksportējamo alkoholisko dzērienu daudzumu, izteiktu tīra alkohola litros; |
c) |
alkoholisko dzērienu sastāva aprakstu vai citu norādi uz to, piemēram, par izmantoto labības veidu; |
d) |
izgatavotāju dalībvalsti. |
3. Piemērojot 2. punkta c) apakšpunktu, ja alkoholiskais dzēriens ir iegūts no dažādu veidu labības un tas veidojas no sekojošas šķirņu samaisīšanas, pietiek, ja to uzrāda deklarācijā.
15. pants
1. 13. pantā minētie pierādījumi par alkoholisko dzērienu daudzumu, kas uzskatāmi par eksportētiem, ir jāiesniedz norādītajām iestādēm sešu mēnešu laikā no datuma, kad tika nokārtotas muitas eksporta formalitātes.
2. Ja pierādījumi nav iesniegti norādītajā laika periodā, par spīti eksportētāja labākajiem centieniem tos iegūt noteiktajā termiņā, drīkst piešķirt termiņa pagarinājumu, kas kopā nepārsniedz sešus mēnešus.
Tomēr, ja eksporta pierādījums tiek iesniegts ārpus laika perioda, kas dotu iespēju iekļaut eksporta operāciju to eksporta operāciju sarakstā, kas tiek veiktas tā paša kalendārā gada laikā, minēto eksporta operāciju apvieno ar eksporta operācijām, ko veic nākamā kalendārā gada laikā.
16. pants
1. Ja tiek piemērota Kopienas tranzīta procedūra, tad 13. panta 1. punktā minētos dzērienus nodod Kopienas ārējā tranzīta procedūrai.
2. Piemērojot Regulu (EEK) Nr. 2913/92, šīs regulas 13. panta 1. punktā minētos alkoholiskos dzērienus uzskata par precēm, attiecībā uz kurām ir nokārtotas visas eksporta kompensāciju piešķiršanai nepieciešamās muitas eksporta formalitātes. Šādus dzērienus nedrīkst laist brīvā apgrozībā, ja vien netiek atmaksāta summa, kas atbilst izmaksātajai eksporta kompensācijai.
17. pants
Ja tiek piemērots 7. pants, tad ir jāiesniedz arī pierādījums, ka konkrētie alkoholiskie dzērieni ir sasnieguši galamērķi, kuram tika noteikta kompensācija.
Šajā gadījumā pierādījums par ievešanu trešajā valstī, attiecībā uz kuru tiek piemērota kompensācija, ir tas pierādījums, kurš paredzēts Regulas (EK) Nr. 800/1999 15. un 16. pantā.
18. pants
1. Attiecīgās dalībvalstis paziņo Komisijai to iestāžu vārdus un adreses, kuru kompetencē ir piemērot šo regulu.
2. Attiecīgās dalībvalstis katru gadu līdz 16. jūlijam iesniedz Komisijai šādu informāciju:
a) |
labības un iesala daudzumu, kas atbilst Līguma 23. panta 2. punkta noteikumiem un kas ir destilēti laika periodā no iepriekšējā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un ir sadalīti saskaņā ar kombinēto nomenklatūru; |
b) |
labības un iesala daudzumu, kas ir sadalīts saskaņā ar kombinēto nomenklatūru un kas tajā pašā laika periodā bija pakļauts muitas procedūrai – ievešanai pārstrādei; |
c) |
2. pantā minēto alkoholisko dzērienu daudzumu, kas ir sadalīti saskaņā ar 19. pantā minētajām kategorijām, ieskaitot gan tajā pašā laika periodā eksportēto, gan tirgū izlaisto daudzumu; |
d) |
alkoholisko dzērienu daudzumu, kas tika izgatavoti muitas procedūras – ievešanai pārstrādei ietvaros un eksportēti uz trešajām valstīm tajā pašā laika periodā un kas ir sadalīti saskaņā ar 19. pantā minētajām kategorijām; |
e) |
alkoholisko dzērienu daudzumu, kas ir krājumā iepriekšējā gada 31. decembrī, un daudzumus, kas ir izgatavoti tā perioda laikā. |
3. Attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai arī a) līdz d) apakšpunktā minēto informāciju, ja tā ir pieejama, par katru kalendāro ceturksni pirms 16. oktobra, 16. janvāra un 16. aprīļa.
4. Pēc Komisijas pieprasījuma attiecīgās dalībvalstis nodrošina arī informāciju, kas vajadzīga 7. panta 2. punktā minētajai koeficienta korekcijai.
19. pants
18. pantā:
a) |
“graudu viskijs” nozīmē viskiju, kas izgatavots no iesala un labības; |
b) |
“iesala viskijs” nozīmē viskiju, kas izgatavots tikai un vienīgi no iesala; |
c) |
“A kategorijas īru viskijs” nozīmē viskiju, kas izgatavots no iesala un labības, kur iesala ir mazāk nekā 30 %; |
d) |
“B kategorijas īru viskijs” nozīmē viskiju, kas izgatavots no miežiem un iesala, kur ir vismaz 30 % iesala; |
e) |
dažādu labības veidu, kas izmantoti 14. panta 3. punktā minēto alkoholisko dzērienu izgatavošanā, procentuālo sastāvu nosaka, pamatojoties uz dažādu to labības veidu kopējo daudzumu, kas izmantoti 2. pantā minēto alkoholisko dzērienu izgatavošanā. |
20. pants
Regulu (EEK) Nr. 2825/93 atceļ.
Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas II pielikumā.
21. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 10. novembrī
Komisijas vārdā —
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 270, 21.10.2003., 78. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1154/2005 (OV L 187, 19.7.2005., 11. lpp.).
(2) OV L 349, 24.12.1998., 1. lpp.
(3) OV L 258, 16.10.1993., 6. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1633/2000 (OV L 187, 26.7.2000., 29. lpp.).
(4) Skat. I pielikumu.
(5) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.).
(6) OV L 102, 17.4.1999., 11. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 671/2004 (OV L 105, 14.4.2004., 5. lpp.).
(7) OV L 152, 24.6.2000., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 410/2006 (OV L 71, 10.3.2006., 7. lpp.).
(8) OV L 172, 5.7.2005., 24. lpp.
(9) OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.
(10) OV L 100, 20.4.2000., 31. lpp.
I PIELIKUMS
Atceltā regula ar sekojošiem grozījumiem
Komisijas Regula (EEK) Nr. 2825/93 |
|
Komisijas Regula (EK) Nr. 3098/94 |
|
Komisijas Regula (EK) Nr. 1633/2000 |
II PIELIKUMS
ATBILSTĪBAS TABULA
Regula (EEK) Nr. 2825/93 |
Šī regula |
1. pants |
1. pants |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
3. pants |
4. pants, 1. punkts |
4. pants, 1. punkts, pirmā un otrā daļa |
4. pants, 2. punkts |
4. pants, 1. punkts, trešā daļa |
4. pants, 3. punkts |
4. pants, 1. punkts, ceturtā daļa |
4. pants, 4. punkts |
4. pants, 2. punkts |
5. pants |
5. pants |
6. pants |
6. pants |
7. pants |
7. pants |
8. pants |
8. pants |
9. pants |
9. pants |
10. pants |
10. pants |
11. pants |
11. pants |
12. pants |
12. pants |
13. pants, 1. un 2. punkts |
13. pants, 1. un 2. punkts |
13. pants, 3. punkts, ievadvārdi |
13. pants, 3. punkts, ievadvārdi |
13. pants, 3. punkts, pirmais ievilkums |
13. pants, 3. punkts, a) apakšpunkts |
13. pants, 3. punkts, otrais ievilkums |
13. pants, 3. punkts, b) apakšpunkts |
13. pants, 4. punkts |
13. pants, 4. punkts |
14. pants |
14. pants |
15. pants |
15. pants |
16. pants |
16. pants |
17. pants |
17. pants |
18. pants |
18. pants |
19. pants |
19. pants |
20. pants |
— |
— |
20. pants |
21. pants, pirmā daļa |
21. pants |
21. pants, otrā daļa |
— |
— |
I pielikums |
— |
II pielikums |
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/41 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1671/2006
(2006. gada 10. novembris)
par sertifikātu piešķiršanu augstas kvalitātes svaigas, dzesinātas, saldētas liellopu gaļas importam
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1254/1999 par liellopu gaļas nozares tirgus kopējo organizāciju (1),
ņemot vērā Komisijas 1997. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 936/97 par tarifa kvotas augstas kvalitātes svaigai, dzesinātai vai saldētai liellopu gaļai un saldētai bifeļa gaļai noteikšanu un pārvaldību (2),
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 936/97 4. un 5. pantā ir izstrādāti noteikumi attiecībā uz sertifikātu pieprasījumiem un to izsniegšanu minētās regulas 2. panta f) punktā norādītās gaļas importam. |
(2) |
Regulas (EK) Nr. 936/97 2. panta f) punktā paredzēts, ka laikā no 2006. gada 1. jūlija līdz 2007. gada 30. jūnijam ar īpašiem nosacījumiem var importēt 11 500 tonnu, kas atbilst šajā regulā norādītajām prasībām augstas kvalitātes svaigas, dzesinātas vai saldētas liellopu gaļas. |
(3) |
Jāatzīmē, ka šajā regulā paredzētos sertifikātus visā to derīguma laikā var izmantot, tikai ievērojot veterinārajā jomā pastāvošos režīmus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Par katru pieprasījumu, kas iesniegts laikā no 2006. gada 1. līdz 5. novembrim attiecībā uz augstas kvalitātes svaigu, dzesinātu vai saldētu liellopu gaļu, kas minēta Regulas (EK) Nr. 936/97 2. panta f) punktā, importa sertifikātus izsniedz pilnā apjomā.
2. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 936/97 5. pantu sertifikātu pieprasījumus var iesniegt pirmo piecu 2006. gada decembra dienu laikā par 4 832,45 tonnām.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2006. gada 11. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2006. gada 10. novembrī
Komisijas vārdā —
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 160, 26.6.1999., 21. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1913/2005 (OV L 307, 25.11.2005., 2. lpp.).
(2) OV L 137, 28.5.1997., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 408/2006 (OV L 71, 10.3.2006., 3. lpp.).
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/42 |
PADOMES DIREKTĪVA 2006/91/EK
(2006. gada 7. novembris)
par Kalifornijas bruņuts apkarošanu
(Kodificēta versija)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 37. un 94. pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),
tā kā:
(1) |
Padomes Direktīva 69/466/EEK (1969. gada 8. decembris) par Kalifornijas bruņuts ierobežošanu (3) ir būtiski grozīta (4). Skaidrības labad un praktisku iemeslu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē. |
(2) |
Divdīgļlapu kokaugu un to augļu ražošana ieņem nozīmīgu vietu Kopienas lauksaimniecībā. |
(3) |
Šo ražu pastāvīgi apdraud kaitīgi organismi. |
(4) |
Aizsargājot šādus augus pret kaitīgiem organismiem, ir ne vien jāsaglabā, bet vēl jāpalielina to lauksaimnieciskā produktivitāte. |
(5) |
Aizsardzības pasākumiem, lai novērstu kaitīgo organismu pārnešanu uz atsevišķām dalībvalstīm, būtu vienīgi ierobežots efekts, ja vienlaikus un metodiski visā Kopienā netiktu veikta šo organismu izplatīšanās ierobežošana. |
(6) |
Viens no divdīgļlapu kokaugiem viskaitīgākajiem organismiem ir Kalifornijas bruņuts (Quadraspidiotus perniciosus Comst.). |
(7) |
Šis kaitēklis ir konstatēts vairākās dalībvalstīs, un Kopienā ir invadēti apvidi. |
(8) |
Ja netiks veikti efektīvi pasākumi šā kaitēkļa apkarošanai un tā izplatīšanās ierobežošanai, divdīgļlapu kokaugu audzēšanai visā Kopienā vienmēr pastāvēs risks. |
(9) |
Lai iznīdētu šo kaitēkli, Kopienai vajadzētu pieņemt noteikumu minimumu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vajadzības gadījumā pieņemt papildu vai stingrākus noteikumus. |
(10) |
Šī direktīva nedrīkstētu iespaidot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām jātransponē savos tiesību aktos I pielikuma B daļā norādītās direktīvas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Šī direktīva attiecas uz to pasākumu minimumu, kas veicami dalībvalstīs, lai apkarotu Kalifornijas bruņuti (Quadraspidiotus perniciosus Comst.) un novērstu tās izplatīšanos.
2. pants
Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“augi” ir dzīvi augi vai augu dzīvās daļas, izņemot augļus un sēklas; |
b) |
“invadēti augi vai augļi” ir augi vai augļi, uz kuriem ir atrasts viens vai vairāki Kalifornijas bruņuts īpatņi, ja vien nav apstiprināts, ka tie ir nedzīvi; |
c) |
“Kalifornijas bruņuts saimniekaugi” ir Acer L., Cotoneaster Ehrh., Crataegus L., Cydonia Mill., Euonymus L., Fagus L., Juglans L., Ligustrum L., Malus Mill., Populus L., Prunus L., Pyrus L., Ribes L., Rosa L., Salix L., Sorbus L., Syringa L., Tilia L., Ulmus L., Vitis L. ģints augi; |
d) |
“dēstu audzētavas” ir plantācijas, kur kā augus ar atsevišķām sakņu sistēmām audzē augus nolūkā tos pārstādīt, pavairot vai izplatīt. |
3. pants
Ja tiek konstatēta Kalifornijas bruņuts, dalībvalsts norobežo invadēto apvidu un drošības zonu, kas ir pietiekami liela, lai nodrošinātu apkārtējo apvidu aizsardzību.
4. pants
Dalībvalstis nodrošina, lai invadētajos apvidos un drošības zonās Kalifornijas bruņuts saimniekaugi tiktu atbilstīgi apstrādāti nolūkā apkarot šo kaitēkli un novērst tā izplatīšanos.
5. pants
Dalībvalstis nodrošina:
a) |
visu invadēto augu iznīcināšanu dēstu audzētavās; |
b) |
visu pārējo invadēto augu vai augu, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir invadēti, un kuri aug invadētajos apvidos, apstrādi, kas nodrošina, ka šie augi un to svaigie augļi pārvietošanas laikā vairs nav invadēti; |
c) |
to, ka visus iesakņotos Kalifornijas bruņuts saimniekaugus, kas aug invadētajā apvidū, un šo augu daļas, kas ir domātas pavairošanai un tiek ražotas šajā apvidū, var pārstādīt invadētajā apvidū vai pārvietot uz citu vietu vienīgi tad, ja nav konstatēta to invāzija un ja tie apstrādāti tā, ka ir iznīcināti visi Kalifornijas bruņuts īpatņi, kas vēl varētu uz tām atrasties. |
6. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka drošības zonās Kalifornijas bruņuts saimniekaugus oficiāli uzrauga un vismaz reizi gadā pārbauda, lai konstatētu, vai uz tiem nav parādījusies Kalifornijas bruņuts.
7. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka jebkurā augu (kas nav iesakņoti augsnē) un svaigu augļu partijā, kurā ir konstatēta invāzija, invadētos augus un augļus iznīcina un pārējos augus un augļus attiecīgajā partijā apstrādā vai pārstrādā tā, ka tiek iznīcināti visi Kalifornijas bruņuts īpatņi, kas uz tiem joprojām varētu atrasties.
2. Šā panta 1. punkts neattiecas uz viegli invadētām svaigu augļu partijām.
8. pants
Dalībvalstis atsauc pasākumus, kas vērsti uz Kalifornijas bruņuts apkarošanu un tās izplatīšanās novēršanu vienīgi tad, kad Kalifornijas bruņuts vairs netiek konstatēta.
9. pants
Dalībvalstis aizliedz Kalifornijas bruņuts saglabāšanu.
10. pants
1. Dalībvalstis var atļaut:
a) |
atkāpes no pasākumiem, kas minēti 4. un 5. pantā, 7. panta 1. punktā un 9. pantā, zinātniskos un fitosanitāros nolūkos, veicot izmēģinājumus un selekcijas darbu; |
b) |
atkāpjoties no 5. panta b) punkta un 7. panta 1. punkta – invadētu svaigu augļu tūlītēju pārstrādi; |
c) |
atkāpjoties no 5. panta b) punkta un 7. panta 1. punkta – invadētu svaigu augļu pārvietošanu invadētajā apvidū. |
2. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā paredzētās atļaujas piešķir vienīgi tad, ja atbilstīgas pārbaudes garantē, ka šīs atļaujas neskar Kalifornijas bruņuts apkarošanu un šā kaitēkļa izplatīšanās risku.
11. pants
Dalībvalstis var pieņemt tādus papildu vai stingrākus noteikumus, kādi var būt vajadzīgi, lai apkarotu Kalifornijas bruņuti un novērstu tās izplatīšanos.
12. pants
Ar šo Direktīva 69/466/EEK tiek atcelta, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem, kad tām jātransponē savos tiesību aktos I pielikuma B daļā norādītās direktīvas.
Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu II pielikumā.
13. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
14. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2006. gada 7. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
E. HEINÄLUOMA
(1) Atzinums sniegts 2006. gada 12. oktobrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Atzinums sniegts 2006. gada 5. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(3) OV L 323, 24.12.1969., 5. lpp. Direktīvā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 77/93/EEK (OV L 26, 31.1.1977., 20. lpp.).
(4) Sk. I pielikuma A daļu.
I PIELIKUMS
A DAĻA
Atceltā direktīva ar tās grozījumiem
Padomes Direktīva 69/466/EEK |
|
Padomes Direktīva 77/93/EEK |
Tikai 19. pants |
B DAĻA
Termiņu uzskaitījums transponēšanai nacionālajās tiesībās
(minēts 12. pantā)
Direktīva |
Transponēšanas termiņš |
69/466/EEK (1) |
1971. gada 9. decembris |
1980. gada 1. maijs |
(1) Īrijai un Apvienotai Karalistei: 1973. gada 1. jūlijs.
(2) Saskaņā ar Direktīvas 77/93/EEK 16. pantā noteikto procedūru pēc attiecīga lūguma dalībvalstīm var atļaut dažas šīs direktīvas prasības izpildīt vēlāk nekā līdz 1980. gada 1. maijam, bet ne vēlāk kā līdz 1981. gada 1. janvārim.
(3) Grieķijai: 1983. gada 1. janvāris.
(4) Spānijai un Portugālei: 1987. gada 1. marts.
II PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Direktīva 69/466/EEK |
Šī direktīva |
1.–11. pants |
1.–11. pants |
12. pants |
— |
— |
12. pants |
— |
13. pants |
13. pants |
14. pants |
— |
I pielikums |
— |
II pielikums |
II Tiesību akti, kuru publicēšana nav obligāta
Padome
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/45 |
PADOMES LĒMUMS
(2006. gada 7. novembris),
ar kuru groza Lēmumu 2003/583/EK par līdzekļu pārdali, ko saņem Eiropas Investīciju banka darbībām, kuras veica Kongo Demokrātiskajā Republikā saskaņā ar otro, trešo, ceturto, piekto un sesto EAF
(2006/768/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū, 2000. gada 23. jūnijā (1),
ņemot vērā Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju Iekšējo nolīgumu (2000. gada 12. septembris) par Kopienas palīdzības finansēšanu un pārvaldību saskaņā ar Finanšu protokolu Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, kas parakstīts Kotonū (Beninā), 2000. gada 23. jūnijā, un par finansiālas palīdzības piešķiršanu aizjūras zemēm un teritorijām, uz ko attiecas EK līguma ceturtā daļa (2), un jo īpaši tā 8. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, kas izstrādāts, vienojoties ar Eiropas Investīciju banku (EIB),
tā kā:
(1) |
Padomes Lēmumā 2003/583/EK (3) paredzēts, ka papildu piešķīruma kopapjomu nodrošina uz četriem gadiem, sākot no konta atvēršanas dienas. |
(2) |
Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2005. gada 30. maija Lēmumā 2005/446/EK ir noteikts ka termiņš, pēc kura vairs neattiecina saistības uz 9. Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļiem ir 2007. gada 31. decembris (4). |
(3) |
Sakarā ar to, ka pārejas posma pabeigšana Kongo Demokrātiskajā Republikā prasīja ilgāku laiku, nekā paredzēts, ņemot vērā aizkavēšanos vēlēšanu procesa sagatavošanā, bija jāpagarina termiņš, līdz kuram var uzņemties saistības par Lēmumā 2003/583/EK paredzēto papildu piešķīrumu. |
(4) |
Tāpēc Lēmumā 2003/583/EK paredzētais termiņš, līdz kuram var uzņemties saistības par papildu piešķīrumu, būtu jāsaskaņo ar Lēmumā 2005/446/EK paredzēto termiņu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2003/583/EK 4. panta trešo teikumu aizstāj ar šādu tekstu:
“Termiņš, līdz kuram var uzņemties saistības par šajā kontā ieskaitītajiem līdzekļiem, ir 2007. gada 31. decembris saskaņā ar Lēmumu 2005/446/EK. Pēc visu no piešķīruma finansēto darbību pabeigšanas bankas kontu slēdz, un visus atlikušos līdzekļus atmaksā dalībvalstīm. Kontu slēdz ne vēlāk kā 2011. gada 31. decembrī.”.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2006. gada 7. novembrī
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
E. HEINÄLUOMA
(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp. Nolīgumā grozījumi izdarīti ar Nolīgumu, kas parakstīts Luksemburgā, 2005. gada 25. jūnijā (OV L 287, 28.10.2005., 4. lpp.).
(2) OV L 317, 15.12.2000., 355. lpp.
(3) OV L 198, 6.8.2003., 9. lpp.
(4) OV L 156, 18.6.2005., 19. lpp.
Komisija
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/47 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2006. gada 31. oktobris),
ar ko izveido to reģionu un teritoriju sarakstu, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu un starptautiskās sadarbības sadaļai laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam
(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5144)
(2006/769/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko pieņem vispārīgus noteikumus attiecībā uz Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu (1), un jo īpaši tās 7. pantu,
pēc apspriešanās ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 103. pantā minēto Fondu koordinācijas komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu Eiropas teritoriālās sadarbības mērķis noteikts, lai stiprinātu pārrobežu sadarbību, izmantojot kopīgas vietējās un reģionālās iniciatīvas un starptautisku sadarbību, veicot pasākumus, kas veicina ar Kopienas prioritātēm saistītu integrētu teritoriālo attīstību. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 1. punkta pirmo daļu Kopienas NUTS 3 līmeņa reģioni gar visām iekšējām un dažām ārējām sauszemes robežām un visi Kopienas NUTS 3 līmeņa reģioni pie jūras robežām, kurus parasti šķir ne vairāk kā 150 kilometri, ņemot vērā iespējamus pielāgojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sadarbības pasākumu saskaņotību un nepārtrauktību, ir tiesīgi saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 2. punktu starpvalstu teritorijas arī ir tiesīgas saņemt finansējumu. |
(4) |
Attiecīgi jāsastāda šādu atbilstīgo reģionu un teritoriju saraksti. |
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Fondu koordinācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 1. punktā saistībā ar pārrobežu sadarbību, reģioni, kas ir tiesīgi saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, ir uzskaitīti I pielikumā.
2. pants
Kā minēts Regulas (EK) Nr. 1083/2006 7. panta 2. punktā saistībā ar starpvalstu sadarbību, teritorijas, kas ir tiesīgas saņemt Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu saskaņā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi, ir uzskaitītas II pielikumā.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2006. gada 31. oktobrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Danuta HÜBNER
(1) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.
I PIELIKUMS
To NUTS 3 līmeņa reģionu saraksts, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa pārrobežu sadaļai laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim
BE211 |
Arr. Antwerpen |
BE213 |
Arr. Turnhout |
BE221 |
Arr. Hasselt |
BE222 |
Arr. Maaseik |
BE223 |
Arr. Tongeren |
BE233 |
Arr. Eeklo |
BE234 |
Arr. Gent |
BE236 |
Arr. Sint-Niklaas |
BE251 |
Arr. Brugge |
BE253 |
Arr. Ieper |
BE254 |
Arr. Kortrijk |
BE255 |
Arr. Oostende |
BE258 |
Arr. Veurne |
BE321 |
Arr. Ath |
BE323 |
Arr. Mons |
BE324 |
Arr. Mouscron |
BE326 |
Arr. Thuin |
BE327 |
Arr. Tournai |
BE332 |
Arr. Liège |
BE333 |
Arr. Verviers |
BE341 |
Arr. Arlon |
BE342 |
Arr. Bastogne |
BE344 |
Arr. Neufchâteau |
BE345 |
Arr. Virton |
BE351 |
Arr. Dinant |
BE353 |
Arr. Philippeville |
CZ031 |
Jihočeský kraj |
CZ032 |
Plzeňský kraj |
CZ041 |
Karlovarský kraj |
CZ042 |
Ústecký kraj |
CZ051 |
Liberecký kraj |
CZ052 |
Královéhradecký kraj |
CZ053 |
Pardubický kraj |
CZ061 |
Kraj Vysočina |
CZ062 |
Jihomoravský kraj |
CZ071 |
Olomoucký kraj |
CZ072 |
Zlínský kraj |
CZ080 |
Moravskoslezský kraj |
DK001 |
Københavns og Frederiksberg kommuner |
DK002 |
Københavns Amt |
DK003 |
Frederiksborg Amt |
DK004 |
Roskilde Amt |
DK005 |
Vestsjællands Amt |
DK006 |
Storstrøms Amt |
DK007 |
Bornholms Regionskommune |
DK008 |
Fyns Amt |
DK009 |
Sønderjyllands Amt |
DK00A |
Ribe Amt |
DK00D |
Århus Amt |
DK00E |
Viborg Amt |
DK00F |
Nordjyllands Amt |
DE121 |
Baden-Baden, Stadtkreis |
DE122 |
Karlsruhe, Stadtkreis |
DE123 |
Karlsruhe, Landkreis |
DE124 |
Rastatt |
DE131 |
Freiburg im Breisgau, Stadtkreis |
DE132 |
Breisgau-Hochschwarzwald |
DE133 |
Emmendingen |
DE134 |
Ortenaukreis |
DE136 |
Schwarzwald-Baar-Kreis |
DE138 |
Konstanz |
DE139 |
Lörrach |
DE13A |
Waldshut |
DE147 |
Bodenseekreis |
DE213 |
Rosenheim, Kreisfreie Stadt |
DE214 |
Altötting |
DE215 |
Berchtesgadener Land |
DE216 |
Bad Tölz-Wolfratshausen |
DE21D |
Garmisch-Partenkirchen |
DE21F |
Miesbach |
DE21K |
Rosenheim, Landkreis |
DE21M |
Traunstein |
DE222 |
Passau, Kreisfreie Stadt |
DE225 |
Freyung-Grafenau |
DE228 |
Passau, Landkreis |
DE229 |
Regen |
DE22A |
Rottal-Inn |
DE233 |
Weiden i. d. OPf., Kreisfreie Stadt |
DE235 |
Cham |
DE237 |
Neustadt a. d. Waldnaab |
DE239 |
Schwandorf |
DE23A |
Tirschenreuth |
DE244 |
Hof, Kreisfreie Stadt |
DE249 |
Hof, Landkreis |
DE24D |
Wunsiedel i. Fichtelgebirge |
DE272 |
Kaufbeuren, Kreisfreie Stadt |
DE273 |
Kempten (Allgäu), Kreisfreie Stadt |
DE27A |
Lindau (Bodensee) |
DE27B |
Ostallgäu |
DE27E |
Oberallgäu |
DE411 |
Frankfurt (Oder), Kreisfreie Stadt |
DE412 |
Barnim |
DE413 |
Märkisch-Oderland |
DE415 |
Oder-Spree |
DE418 |
Uckermark |
DE422 |
Cottbus, Kreisfreie Stadt |
DE429 |
Spree-Neiße |
DE801 |
Greifswald, Kreisfreie Stadt |
DE803 |
Rostock, Kreisfreie Stadt |
DE805 |
Stralsund, Kreisfreie Stadt |
DE806 |
Wismar, Kreisfreie Stadt |
DE807 |
Bad Doberan |
DE80D |
Nordvorpommern |
DE80E |
Nordwestmecklenburg |
DE80F |
Ostvorpommern |
DE80H |
Rügen |
DE80I |
Uecker-Randow |
DE942 |
Emden, Kreisfreie Stadt |
DE947 |
Aurich |
DE949 |
Emsland |
DE94B |
Grafschaft Bentheim |
DE94C |
Leer |
DEA15 |
Mönchengladbach, Kreisfreie Stadt |
DEA1B |
Kleve |
DEA1E |
Viersen |
DEA1F |
Wesel |
DEA14 |
Krefeld, Kreisfreie Stadt |
DEA21 |
Aachen, Kreisfreie Stadt |
DEA25 |
Aachen, Kreis |
DEA26 |
Düren |
DEA28 |
Euskirchen |
DEA29 |
Heinsberg |
DEA34 |
Borken |
DEA37 |
Steinfurt |
DEB21 |
Trier, Kreisfreie Stadt |
DEB23 |
Bitburg-Prüm |
DEB24 |
Daun |
DEB25 |
Trier-Saarburg |
DEB33 |
Landau in der Pfalz, Kreisfreie Stadt |
DEB37 |
Pirmasens, Kreisfreie Stadt |
DEB3A |
Zweibrücken, Kreisfreie Stadt |
DEB3E |
Germersheim |
DEB3H |
Südliche Weinstraße |
DEB3K |
Südwestpfalz |
DEC01 |
Stadtverband Saarbrücken |
DEC02 |
Merzig-Wadern |
DEC04 |
Saarlouis |
DEC05 |
Saarpfalz-Kreis |
DED12 |
Plauen, Kreisfreie Stadt |
DED14 |
Annaberg |
DED16 |
Freiberg |
DED17 |
Vogtlandkreis |
DED18 |
Mittlerer Erzgebirgskreis |
DED1B |
Aue-Schwarzenberg |
DED22 |
Görlitz, Kreisfreie Stadt |
DED24 |
Bautzen |
DED26 |
Niederschlesischer Oberlausitzkreis |
DED28 |
Löbau-Zittau |
DED29 |
Sächsische Schweiz |
DED2A |
Weißeritzkreis |
DEF01 |
Flensburg, Kreisfreie Stadt |
DEF02 |
Kiel, Kreisfreie Stadt |
DEF03 |
Lübeck, Kreisfreie Stadt |
DEF07 |
Nordfriesland |
DEF08 |
Ostholstein |
DEF09 |
Pinneberg (only Helgoland) |
DEF0A |
Plön |
DEF0B |
Rendsburg-Eckernförde |
DEF0C |
Schleswig-Flensburg |
EE001 |
Põhja-Eesti |
EE004 |
Lääne-Eesti |
EE006 |
Kesk-Eesti |
EE007 |
Kirde-Eesti |
EE008 |
Lõuna-Eesti |
GR111 |
Evros |
GR112 |
Xanthi |
GR113 |
Rodopi |
GR114 |
Drama |
GR122 |
Thessaloniki |
GR126 |
Serres |
GR212 |
Thesprotia |
GR213 |
Ioannina |
GR214 |
Preveza |
GR221 |
Zakynthos |
GR222 |
Kerkyra |
GR223 |
Kefallinia |
GR224 |
Lefkada |
GR231 |
Aitoloakarnania |
GR232 |
Achaia |
GR411 |
Lesvos |
GR412 |
Samos |
GR413 |
Chios |
GR421 |
Dodekanisos |
GR431 |
Irakleio |
GR432 |
Lasithi |
GR433 |
Rethymni |
GR434 |
Chania |
ES113 |
Ourense |
ES114 |
Pontevedra |
ES212 |
Guipúzcoa |
ES220 |
Navarra |
ES241 |
Huesca |
ES415 |
Salamanca |
ES419 |
Zamora |
ES431 |
Badajoz |
ES432 |
Cáceres |
ES512 |
Girona |
ES513 |
Lleida |
ES612 |
Cádiz |
ES615 |
Huelva |
ES630 |
Ceuta |
FR211 |
Ardennes |
FR221 |
Aisne |
FR223 |
Somme |
FR232 |
Seine-Maritime |
FR251 |
Calvados |
FR252 |
Manche |
FR301 |
Nord |
FR302 |
Pas-de-Calais |
FR411 |
Meurthe-et-Moselle |
FR412 |
Meuse |
FR413 |
Moselle |
FR421 |
Bas-Rhin |
FR422 |
Haut-Rhin |
FR431 |
Doubs |
FR432 |
Jura |
FR434 |
Territoire de Belfort |
FR521 |
Côtes-d'Armor |
FR522 |
Finistère |
FR523 |
Îlle-et-Vilaine |
FR615 |
Pyrénées-Atlantiques |
FR621 |
Ariège |
FR623 |
Haute-Garonne |
FR626 |
Hautes-Pyrénées |
FR711 |
Ain |
FR717 |
Savoie |
FR718 |
Haute-Savoie |
FR815 |
Pyrénées-Orientales |
FR821 |
Alpes-de-Haute-Provence |
FR822 |
Hautes-Alpes |
FR823 |
Alpes-Maritimes |
FR831 |
Corse-du-Sud |
FR832 |
Haute-Corse |
FR910 |
Guadeloupe |
FR920 |
Martinique |
FR930 |
Guyane |
FR940 |
Réunion |
IE011 |
Border |
IE021 |
Dublin |
IE022 |
Mid-East |
IE024 |
South-East (IE) |
ITC11 |
Torino |
ITC12 |
Vercelli |
ITC13 |
Biella |
ITC14 |
Verbano Cusio Ossola |
ITC15 |
Novara |
ITC16 |
Cuneo |
ITC20 |
Valle d'Aosta/Vallée d'Aoste |
ITC31 |
Imperia |
ITC32 |
Savona |
ITC33 |
Genova |
ITC34 |
La Spezia |
ITC41 |
Varese |
ITC42 |
Como |
ITC43 |
Lecco |
ITC44 |
Sondrio |
ITD10 |
Bolzano/Bozen |
ITD33 |
Belluno |
ITD35 |
Venezia |
ITD36 |
Padova |
ITD37 |
Rovigo |
ITD42 |
Udine |
ITD43 |
Gorizia |
ITD44 |
Trieste |
ITD56 |
Ferrara |
ITD57 |
Ravenna |
ITE11 |
Massa-Carrara |
ITE12 |
Lucca |
ITE16 |
Livorno |
ITE17 |
Pisa |
ITE1A |
Grosseto |
ITF42 |
Bari |
ITF44 |
Brindisi |
ITF45 |
Lecce |
ITG11 |
Trapani |
ITG14 |
Agrigento |
ITG15 |
Caltanissetta |
ITG18 |
Ragusa |
ITG19 |
Siracusa |
ITG21 |
Sassari |
ITG22 |
Nuoro |
ITG23 |
Oristano |
ITG24 |
Cagliari |
CY000 |
Kypros/Kıbrıs |
LV003 |
Kurzeme |
LV005 |
Latgale |
LV006 |
Rīga |
LV007 |
Pierīga |
LV008 |
Vidzeme |
LV009 |
Zemgale |
LT001 |
Alytaus |
LT003 |
Klaipėdos |
LT004 |
Marijampolės |
LT005 |
Panevėžio |
LT006 |
Šiaulių |
LT008 |
Telšių |
LT009 |
Utenos |
LU000 |
Luxembourg (Grand-Duché) |
HU101 |
Budapest |
HU102 |
Pest |
HU212 |
Komárom-Esztergom |
HU221 |
Györ-Moson-Sopron |
HU222 |
Vas |
HU223 |
Zala |
HU311 |
Borsod-Abaúj-Zemplén |
HU312 |
Heves |
HU313 |
Nógrád |
HU321 |
Hajdú-Bihar |
HU323 |
Szabolcs-Szatmár-Bereg |
HU332 |
Békés |
HU333 |
Csongrád |
MT001 |
Malta |
MT002 |
Gozo and Comino/Ghawdex u Kemmuna |
NL111 |
Oost-Groningen |
NL112 |
Delfzijl en omgeving |
NL113 |
Overig Groningen |
NL121 |
Noord-Friesland |
NL132 |
Zuidoost-Drenthe |
NL211 |
Noord-Overijssel |
NL213 |
Twente |
NL222 |
Achterhoek |
NL223 |
Arnhem/Nijmegen |
NL333 |
Delft en Westland |
NL335 |
Groot-Rijnmond |
NL341 |
Zeeuwsch-Vlaanderen |
NL342 |
Overig Zeeland |
NL411 |
West-Noord-Brabant |
NL412 |
Midden-Noord-Brabant |
NL413 |
Noordoost-Noord-Brabant |
NL414 |
Zuidoost-Noord-Brabant |
NL421 |
Noord-Limburg |
NL422 |
Midden-Limburg |
NL423 |
Zuid-Limburg |
AT111 |
Mittelburgenland |
AT112 |
Nordburgenland |
AT113 |
Südburgenland |
AT124 |
Waldviertel |
AT125 |
Weinviertel |
AT126 |
Wiener Umland/Nordteil |
AT127 |
Wiener Umland/Südteil |
AT130 |
Wien |
AT211 |
Klagenfurt-Villach |
AT212 |
Oberkärnten |
AT213 |
Unterkärnten |
AT224 |
Oststeiermark |
AT225 |
West- und Südsteiermark |
AT311 |
Innviertel |
AT313 |
Mühlviertel |
AT322 |
Pinzgau-Pongau |
AT323 |
Salzburg und Umgebung |
AT331 |
Außerfern |
AT332 |
Innsbruck |
AT333 |
Osttirol |
AT334 |
Tiroler Oberland |
AT335 |
Tiroler Unterland |
AT341 |
Bludenz-Bregenzer Wald |
AT342 |
Rheintal-Bodenseegebiet |
PL212 |
Nowosądecki |
PL225 |
Bielsko-bialski |
PL227 |
Rybnicko-jastrzębski |
PL322 |
Krośnieńsko-przemyski |
PL341 |
Białostocko-suwalski |
PL342 |
Łomżyński |
PL421 |
Szczeciński |
PL422 |
Koszaliński |
PL431 |
Gorzowski |
PL432 |
Zielonogórski |
PL511 |
Jeleniogórsko-wałbrzyski |
PL520 |
Opolski |
PL623 |
Ełcki |
PL631 |
Słupski |
PL632 |
Gdański |
PL633 |
Gdańsk, Gdynia, Sopot |
PT111 |
Minho-Lima |
PT112 |
Cávado |
PT117 |
Douro |
PT118 |
Alto Trás-os-Montes |
PT150 |
Algarve |
PT168 |
Beira Interior Norte |
PT169 |
Beira Interior Sul |
PT182 |
Alto Alentejo |
PT183 |
Alentejo Central |
PT184 |
Baixo Alentejo |
SI001 |
Pomurska |
SI002 |
Podravska |
SI003 |
Koroška |
SI004 |
Savinjska |
SI009 |
Gorenjska |
SI00B |
Goriška |
SI00C |
Obalno-kraška |
SI00E |
Osrednjeslovenska |
SK010 |
Bratislavský kraj |
SK021 |
Trnavský kraj |
SK022 |
Trenčiansky kraj |
SK023 |
Nitriansky kraj |
SK031 |
Žilinský kraj |
SK032 |
Banskobystrický kraj |
SK041 |
Prešovský kraj |
SK042 |
Košický kraj |
FI181 |
Uusimaa |
FI182 |
Itä-Uusimaa |
FI183 |
Varsinais-Suomi |
FI186 |
Kymenlaakso |
FI191 |
Satakunta |
FI195 |
Pohjanmaa |
FI1A1 |
Keski-Pohjanmaa |
FI1A2 |
Pohjois-Pohjanmaa |
FI1A3 |
Lappi |
FI200 |
Åland |
SE010 |
Stockholms län |
SE021 |
Uppsala län |
SE022 |
Södermanlands län |
SE023 |
Östergötlands län |
SE041 |
Blekinge län |
SE044 |
Skåne län |
SE061 |
Värmlands län |
SE062 |
Dalarnas län |
SE063 |
Gävleborgs län |
SE071 |
Västernorrlands län |
SE072 |
Jämtlands län |
SE081 |
Västerbottens län |
SE082 |
Norrbottens län |
SE093 |
Kalmar län |
SE094 |
Gotlands län |
SE0A1 |
Hallands län |
SE0A2 |
Västra Götalands län |
UKH13 |
Norfolk |
UKH14 |
Suffolk |
UKH31 |
Southend-on-Sea |
UKH32 |
Thurrock |
UKH33 |
Essex CC |
UKJ21 |
Brighton and Hove |
UKJ22 |
East Sussex CC |
UKJ24 |
West Sussex |
UKJ31 |
Portsmouth |
UKJ32 |
Southampton |
UKJ33 |
Hampshire CC |
UKJ34 |
Isle of Wight |
UKJ41 |
Medway |
UKJ42 |
Kent CC |
UKK21 |
Bournemouth and Poole |
UKK22 |
Dorset CC |
UKK30 |
Cornwall and Isles of Scilly |
UKK41 |
Plymouth |
UKK42 |
Torbay |
UKK43 |
Devon CC |
UKL11 |
Isle of Anglesey |
UKL12 |
Gwynedd |
UKL13 |
Conwy and Denbighshire |
UKL14 |
South West Wales |
UKM32 |
Dumfries and Galloway |
UKM33 |
East Ayrshire and North Ayrshire Mainland |
UKM37 |
South Ayrshire |
UKM43 |
Lochaber, Skye and Lochalsh and Argyll and the Islands |
UKN03 |
East of Northern Ireland |
UKN04 |
North of Northern Ireland |
UKN05 |
West and South of Northern Ireland |
— |
Gibraltar |
II PIELIKUMS
To teritoriju un NUTS 2 līmeņa reģionu saraksts, kas ir tiesīgi saņemt finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbilstīgi Eiropas teritoriālās sadarbības mērķa starptautiskās sadarbības sadaļai laikposmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim
AZORU SALAS–MADEIRA–KANĀRIJU SALAS (MAKRONĒZIJA)
ES70 |
Canarias |
PT20 |
Região Autónoma dos Açores |
PT30 |
Região Autónoma da Madeira |
ALPU REĢIONS
DE13 |
Freiburg |
DE14 |
Tübingen |
DE21 |
Oberbayern |
DE27 |
Schwaben |
FR42 |
Alsace |
FR43 |
Franche-Comté |
FR71 |
Rhône-Alpes |
FR82 |
Provence-Alpes-Côte d'Azur |
ITC1 |
Piemonte |
ITC2 |
Valle d'Aosta/Vallée d'Aoste |
ITC3 |
Liguria |
ITC4 |
Lombardia |
ITD1 |
Provincia autonoma di Bolzano/Bozen |
ITD2 |
Provincia autonoma di Trento |
ITD3 |
Veneto |
ITD4 |
Friuli Venezia Giulia |
AT11 |
Burgenland |
AT12 |
Niederösterreich |
AT13 |
Wien |
AT21 |
Kärnten |
AT22 |
Steiermark |
AT31 |
Oberösterreich |
AT32 |
Salzburg |
AT33 |
Tirol |
AT34 |
Vorarlberg |
SI00 |
Slovenija |
ATLANTIJAS OKEĀNA PIEKRASTE
ES11 |
Galicia |
||||||
ES12 |
Principado de Asturias |
||||||
ES13 |
Cantabria |
||||||
ES21 |
País Vasco |
||||||
ES22 |
Comunidad Foral de Navarra |
||||||
ES61 |
Andalucía (tikai šāds NUTS 3 reģions)
|
||||||
FR23 |
Haute-Normandie |
||||||
FR25 |
Basse-Normandie |
||||||
FR51 |
Pays de la Loire |
||||||
FR52 |
Bretagne |
||||||
FR53 |
Poitou-Charentes |
||||||
FR61 |
Aquitaine |
||||||
IE01 |
Border, Midland and Western |
||||||
IE02 |
Southern and Eastern |
||||||
PT11 |
Norte |
||||||
PT15 |
Algarve |
||||||
PT16 |
Centro (PT) |
||||||
PT17 |
Lisboa |
||||||
PT18 |
Alentejo |
||||||
UKD1 |
Cumbria |
||||||
UKD2 |
Cheshire |
||||||
UKD3 |
Greater Manchester |
||||||
UKD4 |
Lancashire |
||||||
UKD5 |
Merseyside |
||||||
UKK1 |
Gloucestershire, Wiltshire and North Somerset |
||||||
UKK2 |
Dorset and Somerset |
||||||
UKK3 |
Cornwall and Isles of Scilly |
||||||
UKK4 |
Devon |
||||||
UKL1 |
West Wales and The Valleys |
||||||
UKL2 |
East Wales |
||||||
UKM3 |
South Western Scotland |
||||||
UKM4 |
Highlands and Islands |
||||||
UKN0 |
Northern Ireland |
BALTIJAS JŪRA
DK00 |
Danmark |
DE30 |
Berlin |
DE41 |
Brandenburg-Nordost |
DE42 |
Brandenburg-Südwest |
DE50 |
Bremen |
DE60 |
Hamburg |
DE80 |
Mecklenburg-Vorpommern |
DE93 |
Lüneburg |
DEF0 |
Schleswig-Holstein |
EE00 |
Eesti |
LV00 |
Latvija |
LT00 |
Lietuva |
PL11 |
Łódzkie |
PL12 |
Mazowieckie |
PL21 |
Małopolskie |
PL22 |
Śląskie |
PL31 |
Lubelskie |
PL32 |
Podkarpackie |
PL33 |
Świętokrzyskie |
PL34 |
Podlaskie |
PL41 |
Wielkopolskie |
PL42 |
Zachodniopomorskie |
PL43 |
Lubuskie |
PL51 |
Dolnośląskie |
PL52 |
Opolskie |
PL61 |
Kujawsko-Pomorskie |
PL62 |
Warmińsko-Mazurskie |
PL63 |
Pomorskie |
FI13 |
Itä-Suomi |
FI18 |
Etelä-Suomi |
FI19 |
Länsi-Suomi |
FI1A |
Pohjois-Suomi |
FI20 |
Åland |
SE01 |
Stockholm |
SE02 |
Östra Mellansverige |
SE04 |
Sydsverige |
SE06 |
Norra Mellansverige |
SE07 |
Mellersta Norrland |
SE08 |
Övre Norrland |
SE09 |
Småland med öarna |
SE0A |
Västsverige |
KARĪBU JŪRAS REĢIONS
FR91 |
Guadeloupe |
FR92 |
Martinique |
FR93 |
Guyane |
CENTRĀLĀ UN AUSTRUMEIROPA
CZ01 |
Praha |
CZ02 |
Střední Čechy |
CZ03 |
Jihozápad |
CZ04 |
Severozápad |
CZ05 |
Severovýchod |
CZ06 |
Jihovýchod |
CZ07 |
Střední Morava |
CZ08 |
Moravskoslezsko |
DE11 |
Stuttgart |
DE12 |
Karlsruhe |
DE13 |
Freiburg |
DE14 |
Tübingen |
DE21 |
Oberbayern |
DE22 |
Niederbayern |
DE23 |
Oberpfalz |
DE24 |
Oberfranken |
DE25 |
Mittelfranken |
DE26 |
Unterfranken |
DE27 |
Schwaben |
DE30 |
Berlin |
DE41 |
Brandenburg-Nordost |
DE42 |
Brandenburg-Südwest |
DE80 |
Mecklenburg-Vorpommern |
DED1 |
Chemnitz |
DED2 |
Dresden |
DED3 |
Leipzig |
DEE1 |
Dessau |
DEE2 |
Halle |
DEE3 |
Magdeburg |
DEG0 |
Thüringen |
ITC1 |
Piemonte |
ITC2 |
Valle d'Aosta/Vallée d'Aoste |
ITC3 |
Liguria |
ITC4 |
Lombardia |
ITD1 |
Provincia autonoma di Bolzano/Bozen |
ITD2 |
Provincia autonoma di Trento |
ITD3 |
Veneto |
ITD4 |
Friuli Venezia Giulia |
ITD5 |
Emilia-Romagna |
HU10 |
Közép-Magyarország |
HU21 |
Közép-Dunántúl |
HU22 |
Nyugat-Dunántúl |
HU23 |
Dél-Dunántúl |
HU31 |
Észak-Magyarország |
HU32 |
Észak-Alföld |
HU33 |
Dél-Alföld |
AT11 |
Burgenland |
AT12 |
Niederösterreich |
AT13 |
Wien |
AT21 |
Kärnten |
AT22 |
Steiermark |
AT31 |
Oberösterreich |
AT32 |
Salzburg |
AT33 |
Tirol |
AT34 |
Vorarlberg |
PL11 |
Łódzkie |
PL12 |
Mazowieckie |
PL21 |
Małopolskie |
PL22 |
Śląskie |
PL31 |
Lubelskie |
PL32 |
Podkarpackie |
PL33 |
Świętokrzyskie |
PL34 |
Podlaskie |
PL41 |
Wielkopolskie |
PL42 |
Zachodniopomorskie |
PL43 |
Lubuskie |
PL51 |
Dolnośląskie |
PL52 |
Opolskie |
PL61 |
Kujawsko-Pomorskie |
PL62 |
Warmińsko-Mazurskie |
PL63 |
Pomorskie |
SI00 |
Slovenija |
SK01 |
Bratislavský kraj |
SK02 |
Západné Slovensko |
SK03 |
Stredné Slovensko |
SK04 |
Východné Slovensko |
INDIJAS OKEĀNA REĢIONS
FR94 |
Réunion |
VIDUSJŪRAS REĢIONS (1)
GR11 |
Anatoliki Makedonia, Thraki |
GR12 |
Kentriki Makedonia |
GR13 |
Dytiki Makedonia |
GR14 |
Thessalia |
GR21 |
Ipeiros |
GR22 |
Ionia Nisia |
GR23 |
Dytiki Ellada |
GR24 |
Sterea Ellada |
GR25 |
Peloponnisos |
GR30 |
Attiki |
GR41 |
Voreio Aigaio |
GR42 |
Notio Aigaio |
GR43 |
Kriti |
ES24 |
Aragón |
ES51 |
Cataluña |
ES52 |
Comunidad Valenciana |
ES53 |
Illes Balears |
ES61 |
Andalucía |
ES62 |
Región de Murcia |
ES63 |
Ciudad Autónoma de Ceuta |
ES64 |
Ciudad Autónoma de Melilla |
FR71 |
Rhône-Alpes |
FR81 |
Languedoc-Roussillon |
FR82 |
Provence-Alpes-Côte d'Azur |
FR83 |
Corse |
ITC1 |
Piemonte |
ITC3 |
Liguria |
ITC4 |
Lombardia |
ITD3 |
Veneto |
ITD4 |
Friuli Venezia Giulia |
ITD5 |
Emilia-Romagna |
ITE1 |
Toscana |
ITE2 |
Umbria |
ITE3 |
Marche |
ITE4 |
Lazio |
ITF1 |
Abruzzo |
ITF2 |
Molise |
ITF3 |
Campania |
ITF4 |
Puglia |
ITF5 |
Basilicata |
ITF6 |
Calabria |
ITG1 |
Sicilia |
ITG2 |
Sardegna |
CY00 |
Kypros/Kıbrıs |
MT00 |
Malta |
PT15 |
Algarve |
PT18 |
Alentejo |
SI00 |
Slovenija |
ZIEMEĻJŪRA
BE21 |
Prov. Antwerpen |
||||||||
BE23 |
Prov. Oost-Vlaanderen |
||||||||
BE25 |
Prov. West-Vlaanderen |
||||||||
DK00 |
Danmark |
||||||||
DE50 |
Bremen |
||||||||
DE60 |
Hamburg |
||||||||
DE91 |
Braunschweig |
||||||||
DE92 |
Hannover |
||||||||
DE93 |
Lüneburg |
||||||||
DE94 |
Weser-Ems |
||||||||
DEF0 |
Schleswig-Holstein |
||||||||
NL11 |
Groningen |
||||||||
NL12 |
Friesland |
||||||||
NL13 |
Drenthe |
||||||||
NL21 |
Overijssel |
||||||||
NL23 |
Flevoland |
||||||||
NL32 |
Noord-Holland |
||||||||
NL33 |
Zuid-Holland |
||||||||
NL34 |
Zeeland |
||||||||
SE04 |
Sydsverige (tikai šāds NUTS 3 reģions)
|
||||||||
SE06 |
Norra Mellansverige (tikai šāds NUTS 3 reģions)
|
||||||||
SE09 |
Småland med öarna (tikai šāds NUTS 3 reģions)
|
||||||||
SE0A |
Västsverige |
||||||||
UKC1 |
Tees Valley and Durham |
||||||||
UKC2 |
Northumberland and Tyne and Wear |
||||||||
UKE1 |
East Riding and North Lincolnshire |
||||||||
UKE2 |
North Yorkshire |
||||||||
UKE3 |
South Yorkshire |
||||||||
UKE4 |
West Yorkshire |
||||||||
UKF1 |
Derbyshire and Nottinghamshire |
||||||||
UKF2 |
Leicestershire, Rutland and Northamptonshire |
||||||||
UKF3 |
Lincolnshire |
||||||||
UKH1 |
East Anglia |
||||||||
UKH3 |
Essex |
||||||||
UKJ4 |
Kent |
||||||||
UKM1 |
North Eastern Scotland |
||||||||
UKM2 |
Eastern Scotland |
||||||||
UKM4 |
Highlands and Islands (tikai šāds NUTS 3 reģions)
|
RIETUMEIROPAS ZIEMEĻU REĢIONI
BE10 |
Région de Bruxelles-Capitale/Brussels Hoofdstedelijk Gewest |
BE21 |
Prov. Antwerpen |
BE22 |
Prov. Limburg (BE) |
BE23 |
Prov. Oost-Vlaanderen |
BE24 |
Prov. Vlaams-Brabant |
BE25 |
Prov. West-Vlaanderen |
BE31 |
Prov. Brabant Wallon |
BE32 |
Prov. Hainaut |
BE33 |
Prov. Liège |
BE34 |
Prov. Luxembourg (BE) |
BE35 |
Prov. Namur |
DE11 |
Stuttgart |
DE12 |
Karlsruhe |
DE13 |
Freiburg |
DE14 |
Tübingen |
DE24 |
Oberfranken |
DE25 |
Mittelfranken |
DE26 |
Unterfranken |
DE27 |
Schwaben |
DE71 |
Darmstadt |
DE72 |
Gießen |
DE73 |
Kassel |
DEA1 |
Düsseldorf |
DEA2 |
Köln |
DEA3 |
Münster |
DEA4 |
Detmold |
DEA5 |
Arnsberg |
DEB1 |
Koblenz |
DEB2 |
Trier |
DEB3 |
Rheinhessen-Pfalz |
DEC0 |
Saarland |
FR10 |
Île de France |
FR21 |
Champagne-Ardenne |
FR22 |
Picardie |
FR23 |
Haute-Normandie |
FR24 |
Centre |
FR25 |
Basse-Normandie |
FR26 |
Bourgogne |
FR30 |
Nord-Pas-de-Calais |
FR41 |
Lorraine |
FR42 |
Alsace |
FR43 |
Franche-Comté |
FR51 |
Pays de la Loire |
FR52 |
Bretagne |
IE01 |
Border, Midland and Western |
IE02 |
Southern and Eastern |
LU00 |
Luxembourg (Grand-Duché) |
NL21 |
Overijssel |
NL22 |
Gelderland |
NL23 |
Flevoland |
NL31 |
Utrecht |
NL32 |
Noord-Holland |
NL33 |
Zuid-Holland |
NL34 |
Zeeland |
NL41 |
Noord-Brabant |
NL42 |
Limburg (NL) |
UKC1 |
Tees Valley and Durham |
UKC2 |
Northumberland and Tyne and Wear |
UKD1 |
Cumbria |
UKD2 |
Cheshire |
UKD3 |
Greater Manchester |
UKD4 |
Lancashire |
UKD5 |
Merseyside |
UKE1 |
East Riding and North Lincolnshire |
UKE2 |
North Yorkshire |
UKE3 |
South Yorkshire |
UKE4 |
West Yorkshire |
UKF1 |
Derbyshire and Nottinghamshire |
UKF2 |
Leicestershire, Rutland and Northamptonshire |
UKF3 |
Lincolnshire |
UKG1 |
Herefordshire, Worcestershire and Warwickshire |
UKG2 |
Shropshire and Staffordshire |
UKG3 |
West Midlands |
UKH1 |
East Anglia |
UKH2 |
Bedfordshire and Hertfordshire |
UKH3 |
Essex |
UKI1 |
Inner London |
UKI2 |
Outer London |
UKJ1 |
Berkshire, Buckinghamshire and Oxfordshire |
UKJ2 |
Surrey, East and West Sussex |
UKJ3 |
Hampshire and Isle of Wight |
UKJ4 |
Kent |
UKK1 |
Gloucestershire, Wiltshire and North Somerset |
UKK2 |
Dorset and Somerset |
UKK3 |
Cornwall and Isles of Scilly |
UKK4 |
Devon |
UKL1 |
West Wales and The Valleys |
UKL2 |
East Wales |
UKM1 |
North Eastern Scotland |
UKM2 |
Eastern Scotland |
UKM3 |
South Western Scotland |
UKM4 |
Highlands and Islands |
UKN0 |
Northern Ireland |
ATTĀLIE ZIEMEĻU REĢIONI
IE01 |
Border, Midland and Western |
||
IE02 |
Southern and Eastern |
||
FI13 |
Itä-Suomi |
||
FI19 |
Länsi-Suomi (tikai šāds NUTS 3 reģions)
|
||
FI1A |
Pohjois-Suomi |
||
SE07 |
Mellersta Norrland |
||
SE08 |
Övre Norrland |
||
UKM1 |
North Eastern Scotland |
||
UKM2 |
Eastern Scotland |
||
UKM3 |
South Western Scotland |
||
UKM4 |
Highlands and Islands |
||
UKN0 |
Northern Ireland |
DIENVIDU UN CENTRĀLEIROPAE
GR11 |
Anatoliki Makedonia, Thraki |
GR12 |
Kentriki Makedonia |
GR13 |
Dytiki Makedonia |
GR14 |
Thessalia |
GR21 |
Ipeiros |
GR22 |
Ionia Nisia |
GR23 |
Dytiki Ellada |
GR24 |
Sterea Ellada |
GR25 |
Peloponnisos |
GR30 |
Attiki |
GR41 |
Voreio Aigaio |
GR42 |
Notio Aigaio |
GR43 |
Kriti |
ITC4 |
Lombardia |
ITD1 |
Provincia autonoma di Bolzano/Bozen |
ITD2 |
Provincia autonoma di Trento |
ITD3 |
Veneto |
ITD4 |
Friuli Venezia Giulia |
ITD5 |
Emilia-Romagna |
ITE2 |
Umbria |
ITE3 |
Marche |
ITF1 |
Abruzzo |
ITF2 |
Molise |
ITF4 |
Puglia |
ITF5 |
Basilicata |
HU10 |
Közép-Magyarország |
HU21 |
Közép-Dunántúl |
HU22 |
Nyugat-Dunántúl |
HU23 |
Dél-Dunántúl |
HU31 |
Észak-Magyarország |
HU32 |
Észak-Alföld |
HU33 |
Dél-Alföld |
AT11 |
Burgenland |
AT12 |
Niederösterreich |
AT13 |
Wien |
AT21 |
Kärnten |
AT22 |
Steiermark |
AT31 |
Oberösterreich |
AT32 |
Salzburg |
AT33 |
Tirol |
AT34 |
Vorarlberg |
SI00 |
Slovenija |
SK01 |
Bratislavský kraj |
SK02 |
Západné Slovensko |
SK03 |
Stredné Slovensko |
SK04 |
Východné Slovensko |
RIETUMEIROPAS DIENVIDU REĢIONI (2)
ES11 |
Galicia |
ES12 |
Principado de Asturias |
ES13 |
Cantabria |
ES21 |
País Vasco |
ES22 |
Comunidad Foral de Navarra |
ES23 |
La Rioja |
ES24 |
Aragón |
ES30 |
Comunidad de Madrid |
ES41 |
Castilla y León |
ES42 |
Castilla-La Mancha |
ES43 |
Extremadura |
ES51 |
Cataluña |
ES52 |
Comunidad Valenciana |
ES53 |
Illes Balears |
ES61 |
Andalucía |
ES62 |
Región de Murcia |
ES63 |
Ciudad Autónoma de Ceuta |
ES64 |
Ciudad Autónoma de Melilla |
FR53 |
Poitou-Charentes |
FR61 |
Aquitaine |
FR62 |
Midi-Pyrénées |
FR63 |
Limousin |
FR72 |
Auvergne |
FR81 |
Languedoc-Roussillon |
PT11 |
Norte |
PT15 |
Algarve |
PT16 |
Centro (PT) |
PT17 |
Lisboa |
PT18 |
Alentejo |
(1) Šim apgabalam pieskaitāms arī Gibraltārs.
(2) Šim apgabalam pieskaitāms arī Gibraltārs.
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/59 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2006. gada 9. novembris),
ar ko groza pielikumu Regulai (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/770/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 1228/2003 par nosacījumiem attiecībā uz pieeju tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā (1), un jo īpaši tā 8. panta 4. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 1228/2003 ir noteiktas pamatnostādnes pieejamām pārneses jaudām starpvalstu savienojumos starp valstu iekšējām sistēmām. |
(2) |
Jāievieš efektīvas elektroenerģijas pārrobežu starpvalstu savienojumu jaudu sastrēgumu pārvaldības metodes, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi pārvades sistēmām ar mērķi veikt pārrobežu darījumus. |
(3) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1228/2003 13. panta 2. punktu, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1228/2003 pielikumu aizstāj ar šī lēmuma pielikumu.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2006. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas loceklis
Andris PIEBALGS
(1) OV L 176, 15.7.2003., 1. lpp.
PIELIKUMS
Pamatnostādnes par starpvalstu savienojumu elektrosistēmām pieejamās pārvades jaudas pārvaldīšanu un piešķiršanu
1. Vispārīgi noteikumi
1.1. |
Pārvades sistēmas operatori (PSO) centīsies veikt visas komerciālās darbības, ieskaitot arī pārrobežu tirdzniecību. |
1.2. |
Ja sastrēgumu nav, nav nekādu ierobežojumu piekļuvei starpvalstu savienojumiem. Parasti piekļuvei pārrobežu pārvades sistēmām nav vajadzīga pastāvīga vispārēja piešķiršanas procedūra. |
1.3. |
Ja plānotās komerciālās darbības nav savienojamas ar drošu tīklu darbību, PSO mazina sastrēgumus atbilstoši tīkla darbības drošības prasībām, tajā pašā laikā cenšoties nodrošināt, ka jebkuras ar to saistītās izmaksas nepārsniedz ekonomiski izdevīgu līmeni. Gadījumos, kad nevar izmantot lētākus pasākumus, jāparedz koriģējoša novirzīšana vai prečmaiņas pasākumi. |
1.4. |
Ja rodas strukturāls sastrēgums, PSO nekavējoties pielieto atbilstīgus sastrēguma pārvaldības noteikumus un izkārtojumus, kas ir iepriekš noteikti un saskaņoti. Sastrēgumu pārvaldības metodes nodrošina, ka fiziskās enerģijas plūsmas, kas saistītas ar piešķirto pārvades jaudu, atbilst tīkla drošības standartiem. |
1.5. |
Metodes, kas pieņemtas sastrēgumu pārvaldībai, sniedz efektīvus ekonomiskos signālus tirgus dalībniekiem un PSO, veicina konkurenci un ir piemērotas pielietošanai reģionālā un visas Kopienas līmenī. |
1.6. |
Sastrēgumu pārvaldībā nedrīkst izmantot nekādas uz darījumiem balstītas atšķirības. Kādu konkrētu pārvades pakalpojuma pieprasījumu var atteikt tikai gadījumos, kad vienlaicīgi tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
1.7. |
Nosakot atbilstīgas tīkla jomas starp tām, kurās ir piemērojama sastrēgumu pārvaldība, PSO ir jāizmanto iekšējā elektroenerģijas tirgū valdošie izmaksu lietderības un negatīvo ietekmju samazināšanas principi. Jo īpaši PSO nedrīkst ierobežot savstarpējo savienojumu jaudas, lai atrisinātu sastrēgumu problēmas savas kontroles jomā, atskaitot gadījumus, kad tas nepieciešams iepriekšminēto apsvērumu dēļ un ekspluatācijas drošības (1) labad. Ja rodas tāda situācija, PSO tā ir jāapraksta un nepārprotami jāizskaidro visiem lietotājiem. Šāda situācija ir pieciešama vienīgi tikmēr, kamēr netiek rasts ilgtermiņa risinājums. PSO visiem lietotājiem apraksta un nepārprotami izskaidro ilgtermiņa risinājumu metodoloģiju un projektus to īstenošanai. |
1.8. |
Līdzsvarojot tīklu savā darbības zonā ar tīkla ekspluatācijas pasākumiem un ar novirzīšanu, PSO jāievēro šo pasākumu ietekme uz blakus esošo operatoru darbības zonām. |
1.9. |
Ne vēlāk kā līdz 2008. gada 1. janvārim jāizstrādā saskaņoti un darbībā droši sastrēgumu ikdienas pārvaldības mehānismi pieslēguma mezglu sistēmām, lai veicinātu tirdzniecības iespējas un nodrošinātu pārrobežu tirdzniecības līdzsvarojumu. |
1.10. |
Valstu pārvaldes iestādēm pastāvīgi jāvērtē sastrēgumu pārvaldības metodes, īpašu uzmanību pievēršot atbilstībai šīs regulas un pamatnostādņu principiem un noteikumiem, kā arī ar nosacījumiem, kurus saskaņā ar šiem principiem un noteikumiem izstrādājušas pašas pārvaldes iestādes. Šādā vērtējumā jāietver konsultācijas ar visiem tirgus dalībniekiem un jāiekļauj speciāli pētījumi. |
2. Sastrēgumu pārvaldības metodes
2.1. |
Sastrēgumu pārvaldības metodēm jābūt orientētām uz tirgu, lai veicinātu efektīvu pārrobežu tirdzniecību. Šim nolūkam jaudas jāpiešķir vienīgi ar tiešu (jauda) vai netiešu (jauda un enerģijas daudzums) izsoļu starpniecību. Abas metodes var izmantot vienā un tajā pašā starpvalstu savienojumā. Var izmantot nepārtrauktu “intra-day” tirdzniecību. |
2.2. |
Atkarībā no konkurences noteikumiem, sastrēgumu pārvaldības mehānismos vajag iekļaut kā ilgtermiņa, tā arī īstermiņa pārvades jaudu piešķiršanu. |
2.3. |
Ikvienā jaudas piešķiršanas procedūrā piešķir noteiktu pieejamo savstarpējā savienojuma jaudu, papildus ievērojot jebkādu atlikušo jaudu, kas iepriekš nav piešķirta un jebkādu jaudu, kas atlikusi no iepriekšējiem piešķīrumiem jaudas patērētājiem. |
2.4. |
Lai veicinātu efektīvu un iedarbīgu konkurenci, PSO jāoptimizē jaudas stabilitāte, ņemot vērā iesaistīto PSO pienākumus un tiesības, kā arī tirgus dalībnieku pienākumus un tiesības. Tirgū var piedāvāt saprātīgu jaudas daļu, kurai ir mazāka stabilitāte, taču jebkurā gadījumā tirgus dalībniekiem ir jādara zināmi konkrēti nosacījumi enerģijas transportam pāri robežām. |
2.5. |
Piekļuves tiesības ilgtermiņa un vidēja termiņa piešķīrumiem ir stabilas pārvades jaudu tiesības. Izvirzīšanas laikā tās ir pakļautas “izmanto vai zaudē”, kā arī “izmanto vai pārdod” principam. |
2.6. |
PSO nosaka atbilstīgu struktūru jaudas sadalei dažādos laikposmos. Tajā var iekļaut minimālu savstarpējā savienojuma jaudu ikdienas vai diennakts piešķīrumu rezervi. Šādu piešķīrumu struktūru pārskata atbildīgās reglamentācijas iestādes. Izstrādājot savus priekšlikumus, PSO ievēro:
|
2.7. |
Jaudu piešķiršanā nedrīkst diskriminēt tirgus dalībniekus, kas izmanto savas tiesības slēgt divpusējus piegāžu līgumus, vai piedalīties enerģijas pārdošanas izsolēs. Piedāvājumi ar tiešu vai netiešu augstāko vērtību attiecīgajā laikposmā ir apmierināmi. |
2.8. |
Reģionos, kuros ir labi attīstīti finanšu termiņdarījumi elektroenerģijas tirgos un kur tie ir bijuši efektīvi, visas starpvalstu savienojuma jaudas var piešķirt netiešu izsoļu veidā. |
2.9. |
Rezerves cenas jaudu piešķiršanas metodēs, ko nosaka šīs regulas 7. pantā paredzētais izņēmums, ir pieļaujamas vienīgi jauniem pieslēguma mezglu īpašniekiem, kas gūst labumu no tā. |
2.10. |
Principā visiem potenciālajiem tirgus dalībniekiem ir atļauts piedalīties sadales procesā bez ierobežojumiem. Lai izvairītos no problēmu radīšanas vai saasināšanas jebkuram tirgus dalībniekam saistībā ar tā dominējošā stāvokļa iespējamu izmantošanu tirgū, atbilstīgās pārvaldes un/vai konkurences uzraudzības iestādes vajadzības gadījumā drīkst uzlikt vispārīgus ierobežojumus vai ierobežojumus konkrētām kompānijām sakarā ar dominējošo stāvokli tirgū. |
2.11. |
Tirgus dalībniekiem precīzi jāpaziņo PSO par piešķirtās jaudas izmantošanu līdz konkrētam termiņam katrā laikposmā. Termiņu nosaka tādējādi, ka PSO neizmantoto jaudu var paredzēt piešķiršanai citiem tirgus dalībniekiem nākamajā laikposmā, ieskaitot diennakts jaudu sadalījumu. |
2.12. |
Jaudas var brīvi tirgot sekundārā tirgū, ja PSO ir savlaicīgi saņēmusi informāciju par to. Ja PSO atsakās veikt jebkādu sekundāru tirdzniecības darījumu (transakciju), tam skaidri un nepārprotami par to jāinformē visus tirgus dalībniekus un jāpaziņo par to pārvaldes iestādei. |
2.13. |
Finanšu sekas pienākumu neievērošanai saistībā ar jaudu piešķiršanu tiek attiecinātas tiem, kas vainojami par šo pienākumu neievērošanu. Ja tirgus dalībnieki neizmanto jaudas, kuras tie ir apņēmušies izmantot, vai gadījumos, ja konkrēti iegādātās jaudas netiek pārdotas sekundārā tirgū vai savlaicīgi netiek atdotas, tie zaudē tiesības uz šādām jaudām un maksā ar attiecīgajām izmaksām samērojamus sodus. Jebkuriem ar izmaksām samērojamiem soda maksājumiem par jaudu neizmantošanu jābūt attaisnojamiem un atbilstīgiem. Tāpat, ja PSO neizpilda savus pienākumus, tam ir jākompensē tirgus dalībniekiem jaudu izmantošanas tiesību zaudējums. Šim nolūkam neņem vērā nekādus sekojošos zaudējumus. Attiecībā uz finanšu sekām galvenos principus un metodes atbildības noteikšanai, kas iestājas pienākumu neizpildīšanas rezultātā, savlaicīgi nosaka un pārskata atbilstīgās valsts pārvaldes iestādes. |
3. Koordinācija
3.1. |
Jaudas piešķiršana starpvalstu savienojuma vietā jākoordinē un jāīsteno, izmantojot iesaistīto PSO parastās piešķiršanas procedūras. Ja komerciālā apmaiņa starp divām valstīm (PSO līmenī) var ievērojami ietekmēt fiziskās plūsmas nosacījumus jebkurā trešā valstī (arī PSO), tad sastrēgumu pārvaldības metodes koordinē starp visiem iesaistītajiem PSO, izmantojot kopīgu sastrēgumu pārvaldības procedūru. Valstu pārvaldes iestādes un PSO nodrošina, ka vienpusēji netiek radīta neviena sastrēgumu pārvaldības metode, kurai ir ievērojama ietekme uz fizisko elektroenerģijas plūsmu citos tīklos. |
3.2. |
Kopēja koordinēta sastrēgumu pārvaldības metode un jaudu piešķiršanas procedūra tirgum vismaz reizi gadā, mēnesī un dienu iepriekš starp valstī atbilstīgajos reģionos tiks pielietota ne vēlāk kā no 2007. gada 1. janvāra:
Savienojumam starp valstīm, kas ietilpst vairāk nekā vienā reģionā, izmantotās sastrēgumu pārvaldības metodes var būt vairākas, tādējādi nodrošinot savietojamību ar metodēm, ko izmanto citos reģionos, kuros šīs valstis ietilpst. Šādos gadījumos iesaistītie PSO ierosina metodi, ko pārskata attiecīgās pārvaldes iestādes. |
3.3. |
Reģioni, kas minēti 2. punkta 8. apakšpunktā, visas starpvalstu savienojuma jaudas var sadalīt piešķīrumos nākamajai dienai. |
3.4. |
Visos šajos septiņos reģionos jādefinē savietojamas sastrēgumu pārvaldības procedūras, ņemot vērā patiesi integrēta Eiropas iekšējā elektroenerģijas tirgus veidošanas perspektīvu. Tirgus dalībniekiem nedrīkst rasties ierobežojumi nesavietojamu reģionālo sistēmu dēļ. |
3.5. |
Lai veicinātu godīgu un efektīvu konkurenci un pārrobežu tirdzniecību, PSO darbības koordinācijā iepriekš 3.2. punktā noteiktajos reģionos jāiekļauj visi posmi no jaudu aprēķina un piešķīrumu optimizācijas līdz drošai tīklu ekspluatācijai, precīzi sadalot pienākumus un atbildību. Šāda koordinācija jo īpaši ietver:
|
3.6. |
Koordinācijā arī paredz informācijas apmaiņu starp PSO. Informācijas apmaiņas veids, laiks un biežums jāsaskaņo ar 3.5. punktā minētajām darbībām un elektroenerģijas tirgu funkcionēšanu. Informācijas apmaiņa ļaus PSO īpaši izstrādāt labākās iespējamās prognozes par situāciju visā tīklā, lai novērtētu plūsmas savos tīklos un iespējamās starpsavienojumu jaudas. Ikviens PSO, kas vāc informāciju citu PSO labā, nodod līdzdalībniekiem datu vākšanas rezultātus. |
4. Laikposms tirgus operācijām
4.1. |
Iespējamo pārvades jaudu piešķiršana notiek labu laiku iepriekš. Pirms katra šāda piešķīruma iesaistītie PSO kopīgi dara zināmu piešķiramās jaudas apjomu, vajadzības gadījumā ņemot vērā jaudas, kas ir atbrīvojušās jebkādu stabilu pārneses tiesību rezultātā un, ja, nepieciešams, ar to saistītus kopdaudzumus, uzrādot arī laikposmus, kuros jauda būs samazināta vai nebūs pieejama (piemēram, apkopes pasākumu gadījumā). |
4.2. |
Pilnībā ņemot vērā tīkla drošību, pārvades tiesību noteikšana notiek labu laiku iepriekš pirms visu atbilstīgo organizēto tirgu sanāksmēm un pirms informācijas sniegšanas par jaudām, kas tiks piešķirtas nākamās dienas vai vairākkārtēju diennakts piešķīrumu mehānismu ietvaros. Pārvades tiesību piešķiršana pretējā virzienā tiek summēta, lai efektīvi izmantotu pieslēguma mezglu. |
4.3. |
Secīgie vairākkārtējie pieejamās pārvades jaudas diennakts piešķīrumi D dienai notiek D-1 un D dienā, pēc saskaņā ar sniegtajiem norādītajiem vai nākamās dienas faktiskajiem ražošanas grafikiem. |
4.4. |
Sagatavojot nākamās dienas darbības tīklā, PSO apmainās ar informāciju ar kaimiņos esošajiem PSO, ieskaitot to prognozes par tīkla topoloģiju, ražošanas vienību pieejamību un ģenerācijas vienību ražošanas apjoma prognozi un plūsmu noslodzi, lai optimizētu visa tīkla izmantošanu ar ekspluatācijas pasākumiem, kas atbilst drošas tīkla darbības noteikumiem. |
5. Caurskatāmība
5.1. |
PSO publicē visus atbilstīgos datus, kas saistāmi ar tīkla pieejamību, piekļūšanu tīkliem un to izmantošanu, ieskaitot ziņojumus par to, kur un kāpēc rodas sastrēgums, sastrēguma likvidēšanā izmantojamās metodes un plānus sastrēgumu turpmākai pārvaldībai. |
5.2. |
PSO publicē vispārēju apskatu par sastrēgumu pārvaldības metodēm, ko izmanto atšķirīgos apstākļos, lai pilnīgāk izmantotu tirgū pieejamās jaudas, un vispārēju shēmu pieslēguma mezglu jaudas aprēķiniem dažādos laikposmos, kas pamatoti uz tīkla elektriskajām un fizikālajām īpatnībām. Šāda shēma jāpārskata attiecīgo dalībvalstu regulatoriem. |
5.3. |
Izmantojamās sastrēgumu pārvaldības un jaudu piešķiršanas procedūras, kopā ar laikposmiem un procedūrām, ko izmanto jaudu pieprasījumos, piedāvāto produktu aprakstu un PSO un jaudu ieguvušās kompānijas pienākumus un tiesības, ieskaitot atbildību, kas rodas nepildot pienākumus, PSO sīki apraksta un padara plaši pieejamus visiem potenciāliem tīkla lietotājiem. |
5.4. |
PSO publicēta un atklāti un publiski pieejama dokumenta neatņemama sastāvdaļa ir ekspluatācijas un plānošanas drošības pasākumu apraksts. Arī šis dokuments jāpārskata valstu pārvaldes iestādēs. |
5.5. |
PSO sniedz visus atbilstīgos datus par pārrobežu tirdzniecību, pamatojoties uz labākajām iespējamām prognozēm. Lai šo pienākumu izpildītu, iesaistītie tirgus dalībnieki PSO sniedz attiecīgos datus. Veidu, kādā šāda informācija tiek publiskota, pārskata pārvaldes iestādes. PSO obligāti publisko:
|
5.6. |
Visai atbilstīgajai informācijai jābūt pieejamai tirgū savlaicīgi, lai to apspriestu sarunās par visiem darījumiem (piemēram, par laiku sarunām par gada piegāžu līgumiem rūpnieciskajiem patērētājiem vai par laiku, kad jāiesniedz priekšlikumi organizētajos tirgos). |
5.7. |
PSO publisko atbilstīgo informāciju par pieprasījuma prognozēm un elektroenerģijas ražošanu 5. punkta 5. apakšpunktā un 5. punkta 6. apakšpunktā minētajos laikposmos. PSO arī publisko atbilstīgu informāciju, kas vajadzīga līdzsvarojošajam pārrobežu tirgum. |
5.8. |
Kad publisko prognozes, publisko arī ex-post informāciju par prognozes īstenotajām vērtībām, ko jāveic nākamajā laikposmā pēc prognozes beigu termiņa vai vismaz nākamajā dienā (D+1). |
5.9. |
Visa PSO publicētā informācija ir brīvi pieejama viegli piekļūstamā veidā. Visiem datiem arī jābūt pieejamiem, izmantojot atbilstīgus un standartizētus informācijas apmaiņas līdzekļus, kas jānosaka ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem. Šajos datos jāiekļauj informācija par iepriekšējiem laika periodiem vismaz divu gadu garumā, lai šādu informāciju varētu saņemt arī jaunpienācēji tirgū. |
5.10. |
PSO regulāri apmainās ar pietiekami precīzu tīkla un plūsmas noslodzes datu kopām, lai sekmētu plūsmas noslodzes aprēķinus katram PSO tā konkrētajā teritorijā. Šo pašu datu kopu pēc attiecīga pieprasījuma dara zināmu pārvaldes iestādēm un Eiropas Komisijai. Pārvaldes iestādes un Eiropas Komisija nodrošina šīs informācijas kopuma konfidencialitāti gan pašas, gan arī attiecībā uz jebkuru konsultāciju iestādi, kas uz šo datu pamata veic to analītisku apstrādi. |
6. Ienākumu par sastrēgumiem izmantošana
6.1. |
Sastrēgumu pārvaldības procedūrās, kas saistītas ar iepriekš noteiktu laikposmu, ienākumi var rasties vienīgi sastrēguma rašanās gadījumā attiecīgajā laikposmā, atskaitot gadījumus, kad tiek izveidoti jauni pieslēguma mezgli, kuriem atvieglojumus paredz regulas 7. pantā minētie izņēmumi. Šo ieņēmumu sadales mehānismu pārskata pārvaldes iestādes, un tas nedz izkropļo piešķiršanas mehānismu par labu kādai jaudu vai enerģiju pieprasošai pusei, nedz arī rada šķēršļus sastrēgumu mazināšanai. |
6.2. |
Valstu pārvaldes iestādes ir atklātas attiecībā uz starpvalstu savienojuma jaudu piešķiršanas rezultātā radušos ieņēmumu izmantošanu. |
6.3. |
Ieņēmumus par sastrēgumiem sadala starp attiecīgiem PSO atbilstoši kritērijiem, par kuriem vienojušies atbilstošie PSO, un kurus pārskata atbilstīgās pārvaldes iestādes. |
6.4. |
PSO savlaicīgi nosaka, kādiem mērķiem izmantos sastrēgumu radītos ienākumus, ko tie varētu iegūt, un ziņo par šo ienākumu faktisko izmantošanu. Pārvaldes iestādes pārbauda, vai tāds izmantojums atbilst šai regulai un pamatnostādnēm un vai kopējā sastrēgumu radīto ienākumu summa, kas radusies pieslēgumu jaudu piešķiršanas rezultātā, tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim regulas 6. panta 6. punktā aprakstītajiem mērķiem. |
6.5. |
Katru gadu un līdz katra gada 31. jūlijam pārvaldes iestādes publisko ziņojumu, kurā uzrāda ieņēmumus, kas saņemti 12 mēnešu posmā līdz tā paša gada 30. jūnijam, kā arī attiecīgo ieņēmumu izmantojumu, tajā pašā laikā apstiprinot, ka izmantojums atbilst esošās regulas un pamatnostādņu prasībām un ka kopējā sastrēgumu ienākumu radītā summa tiek atvēlēta vienam vai vairākiem no trim paredzētajiem mērķiem. |
6.6. |
Sastrēgumu radīto ienākumu izmantošanu ieguldījumiem, lai uzturētu vai palielinātu pieslēgumu jaudas, būtu vēlams paredzēt konkrētiem iepriekš noteiktiem projektiem, kas dod savu ieguldījumu esošo un ar to saistīto sastrēgumu mazināšanā un kurus arī var īstenot saprātīgā laikposmā, īpaši ņemot vērā apstiprināšanas procesu. |
(1) Ekspluatācijas drošība nozīmē “Pārvades sistēmas uzturēšana, ievērojot apstiprinātās drošuma robežas”.
11.11.2006 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 312/66 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2006. gada 9. novembris)
par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu
(izziņots ar dokumenta numuru K(2006) 5304)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2006/771/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (1), un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ņemot vērā maza darbības attāluma ierīču izmantošanas biežuma palielināšanos Eiropas Kopienā un pasaulē, to nozīme ekonomikā un iedzīvotāju ikdienas dzīvē pieaug dažādos izmantošanas veidos, piemēram, signalizācijas ierīcēs, vietējās sakaru iekārtās, durvju atvēršanas ierīcēs vai medicīnas implantos. Maza darbības attāluma ierīču izmantošanas pilnveidošanās Eiropas Kopienā varētu arī veicināt īpašu Kopienas politikas mērķu sasniegšanu, piemēram, iekšējā tirgus izveides pilnveidošanu, jauninājumu un pētniecības veicināšanu un informācijas sabiedrības attīstību. |
(2) |
Maza darbības attāluma ierīces ir tipiska plaša patēriņa tirgus un/vai pārnēsājama produkcija, kuru var vienkārši izvest un izmantot ārpus robežām. Tāpēc atšķirības radiofrekvenču spektra piekļuves nosacījumos aizkavē to brīvu kustību, palielina ražošanas izmaksas un rada kaitīgu traucējumu risku citiem radiofrekvenču lietojumiem un pakalpojumiem. Tādēļ, lai iegūtu iekšējā tirgus priekšrocības attiecībā uz šā veida ierīcēm, lai atbalstītu ES ražošanas nozares konkurētspēju, palielinot apjomradītus ietaupījumus, un lai samazinātu patērētāju izmaksas, radiofrekvenču spektrs ir jādara pieejams Kopienā, pamatojoties uz saskaņotiem tehniskiem nosacījumiem. |
(3) |
Tā kā šajā ierīču veidā izmanto radiofrekvenču spektru ar mazu izstaroto jaudu un maza attāluma izstarojumu, tā iespējas potenciāli radīt traucējumu citiem radiofrekvenču spektra izmantotājiem parasti ir ierobežotas. Tāpēc šādas ierīces var koplietot frekvenču joslas ar citiem radiosakaru veidiem, kam ir vai nav nepieciešama atļauja, neradot kaitīgus traucējumus, un var pastāvēt līdzās ar citām maza darbības attāluma ierīcēm. Tāpēc to izmantošanai nav nepieciešama individuāla atļauja atbilstīgi atļauju izsniegšanas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2002/20/EK (2). Turklāt radiosakaru veidiem, kā definēts Starptautiskās Elektrosakaru savienības (ITU) radionoteikumos, ir prioritāte attiecībā pret maza darbības attāluma ierīcēm, un tiem nav nepieciešams nodrošināt maza darbības attāluma ierīču atsevišķu veidu aizsardzību pret traucējumiem. Tā kā šādi nevar nodrošināt maza darbības attāluma ierīču lietotāju aizsardzību pret traucējumiem, tad maza darbības attāluma ierīču ražotāja pienākums ir aizsargāt šādas ierīces pret kaitīgiem traucējumiem no radiosakaru veidiem, kā arī no citām maza darbības attāluma ierīcēm, kas darbojas saskaņā ar piemērojamiem Kopienas vai valstu normatīvajiem aktiem. Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 9. marta Direktīvai 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (3) (RTTI direktīva) ražotājiem ir jānodrošina, ka maza darbības attāluma ierīces efektīvi izmanto radiofrekvenču spektru, izvairoties no kaitīgiem traucējumiem ar citām maza darbības attāluma ierīcēm. |
(4) |
Ievērojams daudzums šādu ierīču jau ir klasificētas vai arī tiks klasificētas nākotnē kā 1. kategorijas iekārtas saskaņā ar Komisijas 2000. gada 6. aprīļa Lēmumu 2000/299/EK, ar ko izveido radioiekārtu un telekomunikāciju gala iekārtu, kā arī saistīto identifikatoru sākotnējo klasifikāciju (4), kas pieņemts atbilstīgi RTTI direktīvas 4. panta 1. punktam. Lēmumā 2000/299/EK atzīta to radiosaskarņu līdzvērtība, kas atbilst 1. kategorijas prasībām tā, ka radioiekārtas var laist apgrozībā un lietot bez ierobežojumiem visā Kopienas teritorijā. |
(5) |
Tā kā saskaņota radiofrekvenču spektra pieejamība un saistītie izmantošanas apstākļi nosaka 1. kategorijas klasifikāciju, šajā lēmumā turpmāk apvienos šādas klasifikācijas nepārtrauktību, kad tā būs sasniegta. |
(6) |
Tāpēc atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 2. punktam Komisija 2004. gada 11. martā pilnvaroja CEPT (5) saskaņot radiofrekvenču izmantošanu maza darbības attāluma ierīcēm. Atbildot uz šo pilnvarojumu, CEPT savā 2004. gada 15. novembra ziņojumā (6) sastādīja to brīvprātīgo saskaņošanas pasākumu sarakstu, kas pastāv Eiropas Kopienā attiecībā uz maza darbības attāluma ierīcēm, un paziņoja, ka no dalībvalstīm ir nepieciešamas ciešākas saistības, lai nodrošinātu CEPT panāktās radiofrekvenču spektra saskaņošanas tiesisko stabilitāti. Tāpēc ir jāizveido mehānisms, ar ko šādus saskaņošanas pasākumus Eiropas Kopienā padarītu juridiski saistošus. |
(7) |
Dalībvalstis valsts mērogā var atļaut tādu iekārtu izmantošanu, kas darbojas ar brīvākiem nosacījumiem, nekā norādīts šajā lēmumā. Tomēr šajā gadījumā šāda iekārta nedrīkstētu darboties visā Kopienā bez ierobežojumiem, un tādēļ tā būtu uzskatāma par 2. kategorijas iekārtu saskaņā ar RTTI direktīvas klasifikāciju. |
(8) |
Saskaņošana atbilstīgi šim lēmumam neizslēdz iespēju, ka dalībvalsts pamatotos gadījumos var piemērot pārejas laiku vai radiofrekvenču spektra sadalījuma kārtību atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 5. punktam. Tie jānotur minimālā līmenī, jo tie ierobežotu 1. kategorijas klasifikācijas priekšrocības. |
(9) |
Šis tehniskās saskaņošanas lēmums neskar Eiropas Kopienas tehniskās saskaņošanas pasākumus, kas piemērojami īpašām joslām un ierīču veidiem, piemēram, Komisijas 2004. gada 8. jūlija Lēmumu 2004/545/EK par radiofrekvenču spektra saskaņošanu 79 GHz diapazonā automobiļu šaura diapazona radariekārtu izmantošanai Kopienā (7), Komisijas 2005. gada 17. janvāra Lēmumu 2005/50/EK par 24 GHz diapazona radiofrekvenču spektra joslas saskaņošanu automobiļu tuvdarbības radaru iekārtu lietojumā uz ierobežotu laiku Kopienā (8), Komisijas 2005. gada 11. jūlija Lēmumu 2005/513/EK par radiofrekvenču saskaņotu lietošanu 5 GHz frekvenču joslā bezvadu pieejas sistēmu, tostarp bezvadu lokālo tīklu (WAS/RLAN) ieviešanai (9) vai Komisijas 2005. gada 20. decembra Lēmumu 2005/928/EK par 169,4–169,8125 MHz frekvenču joslas saskaņošanu Kopienā (10). |
(10) |
Radiofrekvenču spektra izmantošana ir pakļauta Kopienas tiesību aktu prasībām sabiedrības veselības aizsardzības jomā, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/40/EK (11) un Padomes Ieteikumam 1999/519/EK (12). Veselības aizsardzība saistībā ar radioiekārtām ir nodrošināta, panākot šādu iekārtu atbilstību RTTI direktīvas pamatprasībām. |
(11) |
Pamatojoties uz straujajām izmaiņām tehnoloģiju un sabiedrības prasībās, radīsies jauni maza darbības attāluma ierīču lietojuma veidi, kuriem būs nepieciešama radiofrekvenču spektra saskaņošanas nosacījumu pastāvīga uzraudzība, ņemot vērā jauno lietojuma veidu ekonomiskās priekšrocības un rūpniecības nozares un lietotāju prasības. Dalībvalstīm būs jāuzrauga šī attīstība. Tādēļ, lai atbilstu jaunajai tirgus un tehnoloģiju attīstībai, būs nepieciešams regulāri atjaunināt šo lēmumu. Pielikumu pārbaudīs vismaz reizi gadā, pamatojoties uz dalībvalstu apkopoto un Komisijai iesniegto informāciju. Pārbaudi varēs uzsākt arī gadījumos, ja dalībvalsts veiks atbilstīgus pasākumus saskaņā ar RTTI direktīvas 9. pantu. Ja pārbaudē konstatēs, ka šis lēmums ir jāpielāgo, par izmaiņām izlems, ievērojot procedūras, kas noteiktas Radiofrekvenču spektra lēmumā attiecībā uz īstenošanas pasākumu apstiprināšanu. Atjauninājumos var iekļaut pārejas laiku, lai ņemtu vērā dažādo tiesisko situāciju. |
(12) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šā lēmuma mērķis ir saskaņot frekvenču joslas un saistītos tehniskos parametrus maza darbības attāluma ierīču radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvai izmantošanai tā, lai šīs ierīces varētu iekļaut 1. kategorijas klasifikācijā atbilstīgi Lēmumam 2000/299/EK.
2. pants
Šajā lēmumā:
1. |
“Maza darbības attāluma ierīce” ir radioraidītāji, kas nodrošina vai nu vienvirziena, vai divvirzienu sakarus un kas ar mazu jaudas līmeni raida īsos attālumos. |
2. |
“Bez traucējumiem un bez aizsardzības” nozīmē, ka nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus kādam citam radiosakaru veidam un nedrīkst pieprasīt šo ierīču aizsardzību pret kāda cita radiosakaru veida radītiem kaitīgiem traucējumiem. |
3. pants
1. Dalībvalstis neekskluzīvi, bez traucējumiem un bez aizsardzības izraugās un dara pieejamas frekvenču joslas maza darbības attāluma ierīču veidiem, pakļaujot tās īpašiem nosacījumiem un īstenošanas termiņiem, kas noteikti šā lēmuma pielikumā.
2. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieprasīt pārejas laikus un/vai radiofrekvenču spektra koplietošanas kārtību atbilstīgi Radiofrekvenču spektra lēmuma 4. panta 5. punktam.
3. Šis lēmums neskar dalībvalstu tiesības atļaut izmantot frekvenču joslas ar mazāk stingriem nosacījumiem, nekā noteikts šā lēmuma pielikumā.
4. pants
Dalībvalstis uzrauga attiecīgo joslu izmantošanu un paziņo iegūtos datus Komisijai, ļaujot regulāri un savlaicīgi pārskatīt lēmumu.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2006. gada 9. novembrī
Komisijas vārdā —
Komisijas locekle
Viviane REDING
(1) OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.
(2) OV L 108, 24.4.2002., 21. lpp.
(3) OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.
(4) OV L 97, 19.4.2000., 13. lpp.
(5) Pilnvara Eiropas Pasta un elektrosakaru pārvalžu konferencei (CEPT) veikt turpmākas frekvenču joslas saskaņošanas analīzi attiecībā uz noteiktām maza darbības attāluma ierīcēm.
(6) Elektronisko komunikāciju komitejas (ECC) nobeiguma ziņojums, atbildot uz EK pilnvarojumu CEPT saskaņot maza darbības attāluma ierīču radiofrekvenču spektru.
(7) OV L 241, 13.7.2004., 66. lpp.
(8) OV L 21, 25.1.2005., 15. lpp.
(9) OV L 187, 19.7.2005., 22. lpp.
(10) OV L 344, 27.12.2005., 47. lpp.
(11) OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.
(12) OV L 199, 30.7.1999., 59. lpp.
PIELIKUMS
Maza darbības attāluma ierīču saskaņotās frekvenču joslas un tehniskie parametri
Maza darbības attāluma ierīces veids |
Frekvenču josla(-as)/atsevišķa frekvence |
Maksimālā efektīvā izstarotā jauda/magnētiskā lauka intensitāte |
Papildu reglamentējošie nosacījumi Ierobežojumi |
Citi ierobežojumi |
Īstenošanas termiņš |
Maza darbības attāluma ierīces dažādiem pielietojumiem (nespecifiskas SRD) (1) |
26,957–27,283 MHz |
Efektīvā izstarotā jauda (ERP) 10 mW, kas atbilst 42 dBμA/m 10 metros |
|
Video lietojums nav atļauts |
2007. gada 1. jūnijs |
40,660–40,700 MHz |
ERP 10 mW |
|
Video lietojums nav atļauts |
2007. gada 1. jūnijs |
|
433,05–434,79 MHz |
ERP 10 mW |
Darbības cikls (2): līdz 10 % |
Audio un video signāli, kā arī video lietojums nav atļauts |
2007. gada 1. jūnijs |
|
868,0–868,6 MHz |
ERP 25 mW |
Darbības cikls (2): līdz 1 % |
Video lietojums nav atļauts |
2007. gada 1. jūnijs |
|
868,7–869,2 MHz |
ERP 25 mW |
Darbības cikls (2): līdz 0,1 % |
Video lietojums nav atļauts |
2007. gada 1. jūnijs |
|
869,4–869,65 MHz |
ERP 500 mW |
Darbības cikls (2): līdz 10 % Kanālu tīkla solis: jābūt 25 kHz, izņemot gadījumus, kad visu joslu var izmantot arī kā vienu kopēju kanālu ātrdarbīgai datu pārraidei |
Video lietojums nav atļauts |
2007. gada 1. jūnijs |
|
869,7–870 MHz |
ERP 5 mW |
Balss lietojums atļauts, izmantojot uzlabotus traucējumu samazināšanas paņēmienus |
Audio un video lietojums nav atļauts |
2007. gada 1. jūnijs |
|
2 400–2 483,5 MHz |
Ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (EIRP) 10 mW |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
5 725–5 875 MHz |
EIRP 25 mW |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
Maza darbības attāluma ierīces briesmu signāliem |
868,6–868,7 MHz |
ERP 10 mW |
Kanālu tīkla solis: 25 kHz Visu frekvences joslu var izmantot arī kā vienu kopēju kanālu ātrdarbīgai datu pārraidei Darbības cikls (2): līdz 0,1 % |
|
2007. gada 1. jūnijs |
869,25–869,3 MHz |
ERP 10 mW |
Kanālu tīkla solis: 25 kHz Darbības cikls (2): zem 0,1 % |
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
869,65–869,7 MHz |
ERP 25 mW |
Kanālu tīkla solis: 25 kHz Darbības cikls (2): zem 10 % |
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
Maza darbības attāluma ierīces briesmu signāliem sadzīvē (3) |
869,20–869,25 MHz |
ERP 10 mW |
Kanālu tīkla solis: 25 kHz Darbības cikls (2): zem 0,1 % |
|
2007. gada 1. jūnijs |
Induktīvās iekārtas (4) |
20,05–59,75 kHz |
72 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
59,75–60,25 kHz |
42 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
60,25–70 kHz |
69 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
70–119 kHz |
42 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
119–127 kHz |
66 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
127–135 kHz |
42 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
6 765–6 795 kHz |
42 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
13,553–13,567 MHz |
42 dBμA/m 10 m attālumā |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
|
Aktīvie medicīniskie implanti (5) |
402–405 MHz |
ERP 25 μW |
Kanālu tīkla solis: 25 kHz Citi kanālu tīkla soļa ierobežojumi: atsevišķos raidītājos var apvienot blakus kanālus, lai iegūtu lielāku joslas platumu, izmantojot uzlabotus traucējumu samazināšanas paņēmienus |
|
2007. gada 1. jūnijs |
Bezvadu ierīces skaņas signālu pārraidei (6) |
863–865 MHz |
ERP 10 mW |
|
|
2007. gada 1. jūnijs |
(1) Šī kategorija ir pieejama jebkuram lietojuma veidam, kas atbilst tehniskajām prasībām (tipisks lietojums ir telemetrija, tālvadības ierīces, signalizācijas ierīces, vispārīgas datu pārraides ierīces vai līdzīgs lietojums).
(2) Darbības cikls ir iekārtas aktīvas raidīšanas laika proporcionālais daudzums vienā stundā.
(3) Ierīces briesmu signāliem sadzīvē izmanto, lai palīdzētu mājās dzīvojošiem veciem cilvēkiem vai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kad tiem nepieciešama palīdzība.
(4) Šī kategorija attiecas, piemēram, uz automobiļu imobilizatoriem, dzīvnieku identifikācijas ierīcēm, signalizācijas ierīcēm, vadu detektoriem, atkritumu apsaimniekošanas sistēmām, personas identifikācijas ierīcēm, bezvadu balss pārraides ierīcēm, piekļuves kontroles ierīcēm, attāluma noteikšanas sensoriem, pretaizdzīšanas sistēmām, ieskaitot pretaizdzīšanas radiofrekvenču sistēmas, datu pārraidi uz pārnēsājamām ierīcēm, preču automātiskās identificēšanas ierīcēm, bezvadu kontroles ierīcēm un automātiskajām ceļa barjerām.
(5) Šī kategorija attiecas uz to aktīvo implantējamo medicīnas ierīču radio daļām, kas definētas Padomes 1990. gada 20. jūnija Direktīvā 90/385/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aktīvām implantējamām medicīnas ierīcēm.
(6) Bezvadu ierīces skaņas signālu pārraidei, tostarp bezvadu skaļruņi, bezvadu austiņas, bezvadu austiņas portatīvai izmantošanai, piemēram, ar pārnēsājamiem kompaktdisku atskaņotājiem, kasešu magnetolām vai radio, ko nēsā cilvēks, bezvadu austiņas izmantošanai automobilī, piemēram, kopā ar radio vai mobilo tālruni utt., austiņas skaņas uzraudzīšanai, ko izmanto koncertos vai citos skatuves iestudējumos.