10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/1

(1)

Pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 769/2002 (2) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu EUR 3 479 apmērā par tonnu kumarīna, kas atbilst KN kodam ex 2932 21 00, importam, kura izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”).

(2)

Pēc tam, kad tika konstatēti apiešanas pasākumi caur Indiju un Taizemi, 2004. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2272/2004 (3) pasākumus attiecināja arī uz kumarīna importu, kas nosūtīts no Indijas vai Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta izcelsme Indijā vai Taizemē.

(3)

Komisija 2006. gada 13. februārī saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēt varbūtējo antidempinga pasākumu apiešanu, kuri noteikti ĶTR izcelsmes kumarīna importam (“pieprasījums”). Pieprasījumu vienīgā Kopienas ražotāja vārdā iesniedza Eiropas Ķīmijas rūpniecības padome (CEFIC) (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(4)

Pieprasījumā bija pietiekoši daudz sākotnējo pierādījumu, kas norādīja, ka pēc esošo antidempinga pasākumu un pasākumu, lai novērstu to apiešanu, piemērošanas ĶTR izcelsmes kumarīna importam, ir bijušas pārmaiņas tirdzniecības modelī, par ko liecināja tā paša ražojuma importa apjoma no Indonēzijas un Malaizijas būtiska palielināšanās.

(5)

Šīs tirdzniecības modeļa pārmaiņas varēja rasties saistībā ar ĶTR izcelsmes kumarīna sūtīšanu caur Indonēziju un Malaiziju. Tika arī uzskatīts, ka šādai praksei nav cita pietiekami pamatota iemesla vai ekonomiskā pamatojuma, kā vien antidempinga pasākumu piemērošana ĶTR izcelsmes kumarīnam.

(6)

Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs sniedza pierādījumus, ka spēkā esošo ĶTR izcelsmes kumarīnam piemēroto antidempinga pasākumu koriģējošā iedarbība tiek mazināta gan daudzuma, gan cenu ziņā. Ievērojams kumarīna importa apjoms no Indonēzijas un Malaizijas bija aizstājis kumarīna importu no ĶTR. Turklāt bija pietiekami pierādījumi, ka importa apjoma pieaugums notiek par cenu, kas bija ievērojami zemāka nekā cena, kas nerada zaudējumus un kas noteikta izmeklēšanā, kuras rezultātā noteica spēkā esošos pasākumus, un ka pastāvēja dempings attiecībā uz iepriekš noteikto normālo vērtību ĶTR izcelsmes kumarīnam.

(7)

Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 499/2006 (4) (“uzsākšanas regula”), sāka izmeklēšanu par ĶTR izcelsmes kumarīna importam piemēroto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu, sūtot kumarīna importu no Indonēzijas vai Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indonēzijā vai Malaizijā, un ievērojot pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, noteica muitas iestādēm reģistrēt no Indonēzijas vai Malaizijas ievesto kumarīna, uz kuru attiecas KN kods ex 2932 21 00 (TARIC kods 2932210016), importu, neatkarīgi no tā, vai tā izcelsme ir vai nav deklarēta Indonēzijā vai Malaizijā.

(8)

Komisija oficiāli informēja ĶTR, Indonēzijas un Malaizijas iestādes, ražotājus/eksportētājus, zināmos iesaistītos Kopienas importētājus un pieprasījuma iesniedzēju par izmeklēšanas sākšanu. Anketas tika nosūtītas ražotājiem/eksportētājiem ĶTR, kā arī importētājiem Kopienā, kas minēti pieprasījumā. Nav zināms neviens ražotājs Indonēzijā un Malaizijā. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts uzsākšanas regulā. Visas ieinteresētās personas tika informētas par to, ka iespējamas nesadarbošanās gadījumā var tikt piemērots pamatregulas 18. pants un ka konstatējumi izdarīti, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

(9)

Neviens no ĶTR, Indonēzijas vai Malaizijas ražotājiem vai eksportētājiem neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Indonēzijas iestādes informēja, ka Indonēzijā nav zināms neviens kumarīna ražotājs.

(10)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. marta līdz 2006. gada 28. februārim (“IP”). Lai noteiktu tirdzniecības modelī notikušās pārmaiņas, tika apkopoti dati no 2002. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām.

(11)

Neviens no Indonēzijas un Malaizijas kumarīna ražotājiem vai eksportētājiem nepieteicās, kā arī nesadarbojās izmeklēšanas gaitā. Līdz ar to konstatējumu par kumarīna eksportu, kas sūtīts no Indonēzijas un Malaizijas uz Kopienu, bija jāizdara, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Sākot izmeklēšanu, Indonēzijas un Malaizijas iestādes tika informētas par sekām nesadarbošanās gadījumā, kā noteikts pamatregulas 18. panta 6. punktā.

(12)

Izmeklēšanas gaitā neviens no Ķīnas kumarīna ražotājiem vai eksportētājiem nesadarbojās.

(13)

Šiem uzņēmumiem tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā var piemērot pamatregulas 18. pantu.

(14)

Attiecīgais ražojums, attiecībā uz kuru ir notikusi varbūtējā pasākumu apiešana, kā definēts sākotnējā regulā, ir kumarīns, kas pašreiz klasificējams ar KN kodu ex 2932 21 00. Kumarīns ir bālgans kristālisks pulveris, kam raksturīga svaigi pļauta siena smarža. To galvenokārt izmanto kā aromatizējošu ķīmisku vielu un kā fiksatīvu smaržvielu savienojumu izgatavošanai; šādus savienojumus izmanto mazgāšanas līdzekļu, kosmētikas preču un smaržvielu izgatavošanā.

(15)

Kumarīnu var ražot, izmantojot divus dažādus ražošanas procesus: fenola ceļš, kas ietver Perkina reakciju, un o-krezola ceļš, kas ietver Rašinga reakciju. Tomēr abos šajos procesos iegūtajam kumarīnam ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tāds pats izmantojums.

(16)

Tā kā neviena ieinteresētā persona no Indonēzijas vai Malaizijas nesadarbojās, un pamatojoties uz pieejamo informāciju, un pretēju pierādījumu trūkumu dēļ, jāizdara secinājumi, ka no ĶTR eksportētajam kumarīnam uz Kopienu un Indonēzijas un Malaizijas sūtītajam kumarīnam ir tādas pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un tāds pats izmantojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie tiek uzskatīti par līdzīgiem ražojumiem.

(17)

Kā minēts iepriekš, tirdzniecības modeļa pārmaiņas varēja rasties, nosūtot ražojumu caur Indonēziju un Malaiziju.

(18)

Tā kā neviens no Indonēzijas uzņēmumiem nesadarbojās izmeklēšanas gaitā, eksports no Indonēzijas uz Kopienu bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati bija visatbilstošākā pieejamā informācija, kuru izmantoja, lai noteiktu cenas un apjomus importam no Indonēzijas.

(19)

Uzreiz pēc iepriekšējās izmeklēšanas, lai novērstu pasākumu apiešanu, uzsākšanas pret Indiju un Taizemi, importa apjoms no Indonēzijas uz Kopienu būtiski palielinājās, sasniedzot 12,5 tonnas 2004. gadā, 15 tonnas 2005. gadā un 10 tonnas izmeklēšanas periodā (veidojot 1,7 % no ES patēriņa). Vienlaikus Ķīnas eksports uz Indonēziju pieauga no 57 tonnām 2003. gadā līdz 83,8 tonnām izmeklēšanas periodā.

(20)

Tā kā sadarbība nenotika un nebija pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tika izdarīti secinājumi, ka laikposmā no 2004. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām notika pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Indonēziju un Kopienu, ko radīja ĶTR izcelsmes kumarīna sūtīšana caur Indonēziju.

(21)

Tā kā neviens no Malaizijas uzņēmumiem nesadarbojās izmeklēšanas gaitā, eksports no Malaizijas uz Kopienu bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati bija visatbilstošākā pieejamā informācija, kuru izmantoja, lai noteiktu cenas un apjomus importam no Malaizijas.

(22)

Imports no Malaizijas uz Kopienu tika uzsākts 2005. gadā, sasniedzot 13 tonnas 2005. gadā un 23 tonnas izmeklēšanas periodā (veidojot 3,9 % no ES patēriņa). Vienlaikus Ķīnas eksports uz Malaiziju pieauga no 23,6 tonnām 2004. gadā līdz 43,76 tonnām izmeklēšanas periodā.

(23)

Tā kā sadarbība nenotika un nebija pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tika izdarīti secinājumi, ka laikposmā no 2005. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām notika pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, Malaiziju un Kopienu, ko radīja ĶTR izcelsmes kumarīna sūtīšana caur Malaiziju.

(24)

Tā kā sadarbība nenotika un nebija pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tiek secināts, ka, ņemot vērā būtisku importa sākšanu uzreiz pēc tam, kad pret Indiju un Taizemi tika ierosināta iepriekšēja izmeklēšana, lai novērstu pasākumu apiešanu, vienlaikus pieaugot kumarīna eksporta apjomam no Ķīnas uz Indonēziju, pārmaiņas tirdzniecības modelī visdrīzāk noteica spēkā esošie antidempinga pasākumi, nevis kāds cits pietiekams iemesls vai ekonomisks pamatojums pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē. Šajā sakarā ir arī minēts, ka nav pierādījumu tam, ka kumarīns patiešām ir ražots Indonēzijā.

(25)

Tā kā sadarbība nenotika un nebija pierādījumu, kas liecinātu par pretējo, tiek secināts, ka, ņemot vērā importa sākšanu 2005. gadā pēc pasākumu piemērošanas no Indijas vai Taizemes sūtītajam kumarīna importam, un vienlaikus pieaugot Ķīnas eksportam uz Malaiziju no 23,6 tonnām 2004. gadā līdz 43,76 tonnām 2005. gadā, pārmaiņas tirdzniecības modelī drīzāk noteica spēkā esošie antidempinga pasākumi, nevis kāds cits pamatots iemesls vai ekonomisks pamatojums pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē. Šajā sakarā ir arī minēts, ka nav pierādījumu tam, ka kumarīns patiešām ir ražots Malaizijā.

(26)

Ņemot vērā iepriekšminēto tirdzniecības plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka pārmaiņas Kopienas importa modelī ir saistītas ar faktu, ka tika piemēroti antidempinga pasākumi un pasākumi, lai novērstu to apiešanu. Lai gan imports, kura izcelsme deklarēta Indonēzijā, nebija reģistrēts Kopienas tirgū līdz 2003. gadam, tā apjoms no 4 tonnām 2003. gadā palielinājās līdz 12,5 tonnām 2004. gadā, 15 tonnām 2005. gadā un 10 tonnām izmeklēšanas periodā, veidojot 1,7 % no Kopienas patēriņa.

(27)

Izmeklēšanas gaitā atklāja, ka importa no Indonēzijas cenu līmenis ir zemāks par sākotnējā izmeklēšanā minēto eksporta cenu un sākotnējo normālo vērtību.

(28)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības plūsmā kopā ar pārmērīgi zemām eksporta cenām no Indonēzijas, ir mazinājušas antidempinga pasākumu koriģējošo iedarbību, gan attiecībā uz līdzīgo ražojumu cenu, gan daudzumu.

(29)

Ņemot vērā iepriekšminēto tirdzniecības plūsmas analīzi, tika konstatēts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī ir saistītas ar faktu, ka tika piemēroti antidempinga pasākumi un pasākumi, lai novērstu to apiešanu. Lai gan Kopienā nebija kumarīna importa pirms 2005. gada, tā apjoms sasniedza 13 tonnas 2005. gadā un 23 tonnas izmeklēšanas periodā.

(30)

Izmeklēšanas gaitā atklāja, ka importa no Malaizijas cenu līmenis ir zemāks par sākotnējā izmeklēšanā minēto eksporta cenu un sākotnējo normālo vērtību.

(31)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika konstatēts, ka izmaiņas tirdzniecības plūsmā kopā ar pārmērīgi zemām eksporta cenām no Malaizijas, ir mazinājušas antidempinga pasākumu koriģējošo iedarbību, gan attiecībā uz līdzīgo ražojumu cenu, gan daudzumu.

(32)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz kumarīna eksportu no Indonēzijas uz Kopienu IP laikā, tika izmantoti Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu jābūt pierādījumiem par dempingu attiecībā uz iepriekš noteikto normālo vērtību līdzīgiem vai tādiem pašiem ražojumiem.

(34)

Lai taisnīgi salīdzinātu normālo vērtību un eksporta cenu, veica attiecīgus pielāgojumus korekciju veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t.i., tiem, kas sniegti pieprasījumā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzinot iepriekšējā izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar šīs izmeklēšanas IP noteiktajām vidēji svērtām eksporta cenām, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, tika konstatēts dempings attiecībā uz kumarīna importu no Indonēzijas uz Kopienu. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, bija virs 100 %.

(36)

Lai noteiktu, vai ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz kumarīna eksportu no Malaizijas uz Kopienu IP laikā, tika izmantoti Eiropas Kopienu Statistikas biroja dati saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(37)

Lai taisnīgi salīdzinātu normālo vērtību un eksporta cenu, veica attiecīgus pielāgojumus korekciju veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Šīs korekcijas tika izdarītas atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam attiecībā uz transportu un apdrošināšanu, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, t.i., kas sniegti pieprasījumā saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(38)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu, salīdzinot iepriekšējā izmeklēšanā noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar šīs izmeklēšanas IP noteiktajām vidēji svērtām eksporta cenām, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, tika konstatēts dempings attiecībā uz kumarīna importu no Malaizijas uz Kopienu. Konstatētā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas pie Kopienas robežas pirms nodokļu nomaksas, bija virs 100 %.

(39)

Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus par pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē, spēkā esošie antidempinga pasākumi, kas noteikti attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importam, būtu jāattiecina uz to pašu ražojumu, kas sūtīts no Indonēzijas vai Malaizijas, neatkarīgi no tā, vai tam ir vai nav deklarēta izcelsme Indonēzijā vai Malaizijā.

(40)

Paplašinot pasākumu piemērošanas jomu, izmanto maksājuma likmi, kas noteikta sākotnējās regulas 1. panta 2. punktā.

(41)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kas paredz, ka jebkurus izvērstos pasākumus piemēro reģistrētam importam, sākot no reģistrācijas datuma, antidempinga maksājumu iekasē par Indonēzijas vai Malaizijas sūtītā kumarīna importu, kas ievests Kopienā, to reģistrējot, kā noteikts uzsākšanas regulā.

(42)

Lai gan šajā izmeklēšanā netika atrasts neviens kumarīna ražotājs Indonēzijā vai Malaizijā un neviens šāds ražotājs nepieteicās Komisijai, jaunie ražotāji, kas gatavojas iesniegt atbrīvojuma pieprasījumu saistībā ar izvērsto antidempinga pasākumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, ir informēti, ka viņiem būs jāatbild uz anketas jautājumiem, lai Komisija varētu noteikt, vai var piešķirt atbrīvojumu. Šādu atbrīvojumu var piešķirt, piemēram, novērtējot attiecīgā ražojuma tirgus situāciju, ražošanas jaudu un jaudas izmantošanu, iepirkumu un pārdošanu, kā arī to, cik liela ir iespējamība, ka turpināsies tāda prakse, kurai nav dibināta iemesla vai ekonomiska pamatojuma un kurā atklājušies pierādījumi par dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums adresējams tieši Komisijai, pievienojot visu vajadzīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu un pārdošanu.

(43)

Importētāji joprojām varētu izmantot atbrīvojumu no pasākumiem, ciktāl viņu imports ir no tādiem ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts šāds atbrīvojums, un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu.

(44)

Ja atbrīvojums tiek piešķirts, Padome atbilstīgi izdarīs grozījumus šajā regulā. Tādējādi jebkuru piešķirto atbrīvojumu uzrauga Komisija, lai nodrošinātu atbilstību tajā noteiktajiem nosacījumiem.

(45)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem Padome paredzēja paplašināt spēkā esošos galīgos antidempinga pasākumus, un tām tika dota iespēja sniegt komentārus un tikt uzklausītām. Tādi komentāri, kuru dēļ iepriekš minētie konstatējumi būtu jāmaina, netika saņemti,

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate B

Office: J-79 05/17

B-1049 Brussels

Fakss (322) 295 65 05

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/6

(1)

Spēkā esošie pasākumi attiecībā uz divriteņu importu, kuru izcelsme inter alia ir Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR), ir galīgie antidempinga maksājumi, kas uzlikti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (2) (“sākotnējā regula”).

(2)

Komisija 2006. gada 10. janvārī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), pēc savas iniciatīvas uzsāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu. Starpposma pārskatīšana aptver tikai tādus dempinga aspektus, kas attiecas uz vienu divriteņu ražotāju eksportētāju – Giant China Co. Ltd. (Giant China vai “uzņēmums”).

(3)

Komisijas rīcībā bija pietiekami daudz šķietami pamatotu pierādījumu tam, ka ir mainījušies apstākļi, uz kuru pamata noteica spēkā esošos pasākumus, un ka šīs pārmaiņas bija ilgstošas. Komisijas rīcībā esošā informācija norādīja uz to, ka attiecībā uz šo uzņēmumu noteicošie ir tirgus ekonomikas apstākļi, ko pierādīja tas, ka uzņēmums šķietami atbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(4)

Tādēļ uzsāka daļēju starpposma pārskatīšanu, lai noteiktu to, vai uzņēmums darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kā noteikts pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, vai arī to, vai tas ir izpildījis prasības par individuālās maksājuma likmes piemērošanu saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, un, ja tas tā ir, lai noteiktu uzņēmuma individuālo dempinga starpību, kā arī, ja gadījumā atklātu dempingu, lai noteiktu maksājuma apmēru, kāds būtu jāuzliek attiecīgā ražojuma importam Kopienā.

(5)

Komisija oficiāli paziņoja Giant China, Kopienas ražotājiem un ĶTR iestādēm par izmeklēšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā.

(6)

Lai ļautu uzņēmumam iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķa režīma (AR) piemērošanu, Komisija ĶTR uzņēmumam un iestādēm nosūtīja pieprasījuma veidlapas. Pēc tam no Giant China un no tā saistītā uzņēmuma saņēma TER pieprasījumus.

(7)

Giant China un tā saistītā uzņēmuma Giant Chengdu Co., Ltd. telpās veica pārbaudes apmeklējumu.

(8)

Attiecīgais ražojums, kas minēts sākotnējās regulas 1. punktā, ir divriteņi un pārējie velosipēdi (arī kravas trīsriteņi, bet ne vienriteņi), kuru izcelsme ir ĶTR (“attiecīgais ražojums”) un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 8712 00 10, 8712 00 30 un ex 8712 00 80.

(9)

Izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim.

(10)

Izmeklēšanas laikā atklāja, ka uzņēmums ir saistīts ar citu attiecīgā ražojuma ražotāju ĶTR, kurš gan paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā neiesniedza atbildi uz TER pieprasījuma anketas jautājumiem.

(11)

Jāatzīmē, ka Komisijas pastāvīga prakse ir pārbaudīt, vai visa saistīto uzņēmumu grupa atbilst TER nosacījumiem. Tas uzskatāms par nepieciešamu, lai nepieļautu iespēju uzņēmumu grupai pēc pasākumu ieviešanas veikt pārdevumus kāda grupas saistītā uzņēmuma vārdā. Tādēļ gadījumos, ja attiecīgā ražojuma ražotājs vai pārdevējs ir meitas uzņēmums vai kāds cits saistītais uzņēmums, visiem šādiem saistītajiem uzņēmumiem ir jāsniedz atbildes uz TER pieprasījuma anketas jautājumiem, lai varētu pārbaudīt, vai arī tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Tādēļ, ja tas nav izdarīts, nevar noteikt, vai visa grupa atbilst TER nosacījumiem.

(12)

Turklāt, pamatojoties uz zināmajiem faktiem, nebija iespējams noteikt, vai uzņēmums ir izpildījis pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktās prasības.

(13)

Komisija paziņoja uzņēmumam iepriekšminētos secinājumus. Uzņēmums paziņoja, ka turpmāk nevēlas sadarboties šajā pārskatīšanas procedūrā.

(14)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka daļējā starpposma pārskatīšana attiecībā uz attiecīgā Giant China ražojuma importu Kopienā būtu jāizbeidz, saglabājot 1. apsvērumā aprakstītos pasākumus,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/8

(1)

Patlaban spēkā esošie pasākumi, kas attiecas uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes poliestera štāpeļšķiedru (“PSF”) ievešanu Kopienā, ir ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2005 (2) uzliktie galīgie antidempinga maksājumi.

(2)

Pēc galīgo antidempinga maksājumu piemērošanas ĶTR izcelsmes PSF importam Komisija saņēma no ĶTR uzņēmuma Huvis Sichuan (“iesniedzējs”) pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu uzsākt Regulas (EK) Nr. 428/2005 pārskatīšanu sakarā ar jaunu eksportētāju.

(3)

Iesniedzējs apgalvo, ka nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Kopienu izmeklēšanas periodā, kura rezultātā ieviesti antidempinga pasākumi, tas ir, laikposmā no 2003. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“sākotnējais izmeklēšanas periods”), un ka nav saistīts ne ar vienu no PSF ražotājiem eksportētājiem ĶTR, uz kuriem attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi. Bez tam tas apgalvo, ka sācis eksportēt PSF uz Kopienu pēc sākotnējā izmeklēšanas perioda beigām.

(4)

Komisija izskatīja iesniedzēja sākotnēji šķietami ticamos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai varētu sākt pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajiem Kopienas rūpniekiem bija dota iespēja izteikt savus apsvērumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 342/2006 (3) sāka Regulas (EK) Nr. 428/2005 pārskatīšanu attiecībā uz iesniedzēju un sāka izmeklēšanu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 342/2006 2. pantu tika atcelts antidempinga maksājums 49,7 %, kas ar Regulu (EK) Nr. 428/2005 bija uzlikts tādu PSF importam, kurus citu starpā ražo arī iesniedzējs. Vienlaikus saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus pasākumus iesniedzēja ražotā PSF importa reģistrācijai.

(6)

Izstrādājums, uz kuru attiecas pašreizējā izskatīšana, ir tas pats, kas izmeklēšanā, kuras rezultātā tika uzlikti spēkā esošie pasākumi PSF importam, kura izcelsme, inter alia, ir ĶTR (“sākotnējā izmeklēšana”), proti, nekārstas, neķemmētas un citādi vērpšanai nesagatavotas sintētiskās poliesteru štāpeļšķiedras ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, ko patlaban klasificē ar KN kodu 5503 20 00.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Kopienas ražošanas nozarei, iesniedzējam un eksportējošās valsts pārstāvjiem par pārskatīšanas uzsākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(8)

Komisijas dienesti arī nosūtīja iesniedzējam tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu un saņēma atbildes tām atvēlētajā termiņā.

(9)

Dempinga izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”).

(10)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka iesniedzējs sācis ražošanas darbības 2004. gada oktobrī, t. i., pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda, un minētajā periodā attiecīgo produktu nav eksportējis. Tādēļ tika secināts, ka iesniedzējs atbilst pamatregulas 11. panta 4. punkta pirmā teikuma prasībai.

(11)

Taču noskaidrojās arī, ka iesniedzējs ir saistīts ar valstij daļēji piederošu Ķīnas ražotāju, kas sākotnējās izmeklēšanas periodā ražoja attiecīgo produktu, bet tajā laikā nesadarbojās ar izmeklēšanu. Ņemot vērā to, ka uz saistīto Ķīnas ražotāju attiecās spēkā esošie galīgie antidempinga maksājumi, tika konstatēts, ka nav izpildīts pamatregulas 11. panta 4. punkta kritērijs, ka jaunam eksportētājam vai ražotājam ir jāpierāda, ka nav saistīts ne ar vienu no eksportētājvalsts eksportētājiem vai ražotājiem, uz kuriem attiecas ražojumam piemērojamie antidempinga pasākumi.

(12)

Iesniedzējs iebilda, ka saistītais ražotājs sākotnējā izmeklēšanas perioda laikā attiecīgo ražojumu nav eksportējis uz Kopienu. Par apstiprinājumu iesniedzējs iesniedza revīzijas skatītos saistītā ražotāja pārskatus par laiku no 2002. līdz 2004. gadam, kuros pēc iesniedzēja uzskata nav nekādu norāžu uz pārdevumiem eksportā, kas būtu izdarīti sākotnējā IP laikā.

(13)

Iesniedzēja liecības tomēr nepierādīja, ka saistītais ražotājs patiešām nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējās izmeklēšanas laikā. Faktiski revīzijas skatītie pārskati tikai norādīja, ka nav bijis patēriņa preču eksporta, nenosakot, ko tie precīzi nozīmē, t. i., vai attiecīgais ražojums uzskatīts par patēriņa preci. Šajā sakarā jāpiezīmē, ka saistītais ražotājs izgatavo arī citus izstrādājumus, ne tikai attiecīgo ražojumu. Bez tam būtu jāpiezīmē, ka saistītais ražotājs, lai gan iesniedza revīzijas pārbaudītos pārskatus, tomēr nesadarbojās pašreizējās izmeklēšanas laikā un tādēļ šā uzņēmuma sniegtās ziņas nebija iespējams pārbaudīt. Tādējādi trūka liecību par to, ka viss pārdevums iekšzemes pircējiem, piemēram, tirgotājiem, sākotnējā IP laikā patiešām domāts iekšzemes tirgum, nevis īstenībā paredzēts eksportēšanai uz Kopienu. Līdz ar to nebija iespējams noteikt, vai sākotnējā IP laikā ir vai nav notikusi pārdošana eksportā.

(14)

Pēc secinājumu nodošanas atklātībai iesniedzējs apgalvoja, ka paskaidrojumi par revīzijas pārbaudītajiem pārskatiem bija jāpieprasa agrāk, katrā ziņā – pirms nodošanas atklātībai. Šajā sakarā tiek piezīmēts, ka Ķīnas saistīto ražotāju lūdza sniegt ziņas, viņu informēja par datu trūkumu un aicināja sadarboties ar pašreizējo izmeklēšanu, bet tas atteicās. Tādēļ atzinumi par šo uzņēmumu balstīti uz faktiem, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādos apstākļos sīkākas informācijas lūgšana pēc atvēlētā termiņa notecēšanas tika uzskatīta par nepiemērotu un diskriminatīvu, vadoties no parastās Kopienas iestāžu prakses attiecībā uz personām, kuras nesadarbojas. Jāpiezīmē, ka konstatējumi katrā gadījumā tika darīti zināmi iesniedzējam, un tam bija visas iespējas izteikt piezīmes par tiem.

(15)

Katrā gadījumā domstarpības par to, vai saistītais ražotājs eksportēja uz Kopienu vai ne, ir nebūtiskas, jo – kā jau minēts 13. apsvērumā un izklāstīts tālāk 18.–31. apsvērumā – saistītais ražotājs nesadarbojās šajā pārskatīšanā un Komisija tādēļ nespēja konstatēt, vai saimnieciskais koncerns, kas sastāv no iesniedzēja un saistītā ražotāja, atbilst prasībām, kuru izpilde ļautu to uzskatīt par tādu, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

(16)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālvērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka ražotājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem, t. i., ja ir pierādīts, ka līdzīgā produkta ražošanā un pārdošanā dominē tirgus ekonomikas nosacījumi. Minēto kritēriju izklāsts kopsavilkuma veidā ir šāds:

(17)

Iesniedzējs pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu un tika lūgts aizpildīt TER pieprasījuma veidlapu.

(18)

Kā jau minēts 11. apsvērumā, izmeklēšanā noskaidrojās, ka iesniedzējs bijis saistīts ar citu attiecīgā izstrādājuma ražotāju, kas atrodas Ķīnā. Saistītais ražotājs neaizpildīja atsevišķu TER pieprasījuma veidlapu, lai gan viņu lūdza to izdarīt.

(19)

Jāpiezīmē, ka Kopienas konsekventā prakse ir tāda, ka tiek izpētīts, vai saistītu uzņēmumu koncerns kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai izvairītos no uzņēmumu koncerna realizācijas novirzīšanas caur vienu no koncerna saistītajiem uzņēmumiem, ja tiktu piemēroti kādi pasākumi. Tādēļ gadījumos, kad kāds meitasuzņēmums vai cits saistīts uzņēmums ir attiecīgā ražojuma ražotājs un/vai pārdevējs, visiem saistītajiem uzņēmumiem jāiesniedz TER pieprasījuma veidlapa, lai varētu izmeklēt, vai tie atbilst arī pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem. Tātad tā neizpildes dēļ nav iespējams konstatēt, vai koncerns kopumā atbilst visiem TER nosacījumiem.

(20)

Komisija tūdaļ informēja iesniedzēju, ka bez saistītā ražotāja atbildes nespēj noteikt, vai uzņēmums darbojas tirgus ekonomikas apstākļos.

(21)

Iesniedzējs iebilda, ka abi uzņēmumi iekšzemes tirgū esot konkurenti un tiem nav “labas attiecības”. Bez tam tika minēts, ka saistītais uzņēmums esot atteicies izpaust konfidenciālu informāciju izmeklēšanas vajadzībām, jo bažījies, ka tādējādi varētu uzlaboties tā konkurenta, proti, iesniedzēja tirgus pozīcijas.

(22)

Jāpiezīmē, ka saistītais ražotājs būtu varējis saskaņā ar pamatregulas 19. pantu pieprasīt konfidenciālu attieksmi pret pieprasīto informāciju, lai kliedētu bažas par konfidenciālu saimniecisko datu izpaušanu konkurentiem. Taču tas izlēma nesniegt prasītās ziņas, pat nelūdzis konfidenciālu režīmu. Tādēļ iesniedzēja arguments bija jānoraida.

(23)

Iesniedzējs arī iebilda, ka saistītais ražotājs nevarot iespaidot tā saimnieciskos lēmumus. Šis arguments nav pamatots ne ar kādām liecībām un turklāt ir nebūtisks, jo TER, kā jau iepriekš skaidrots, iesniedzējam tiek liegts katrā gadījumā, kad tā saistītais uzņēmums nav aizpildījis TER veidlapu un neatbilst TER nosacījumiem. Bez tam, pat ja arguments būtu jāizmeklē pēc būtības, ir jāpiezīmē, ka šajā gadījumā pieejamie fakti pretēji iesniedzēja apgalvojumam norāda, ka saistītais ražotājs, kura viens loceklis ir iesniedzēja valdē, ietekmē iesniedzēja lēmumu pieņemšanu. Saistītais ražotājs patiešām var bloķēt uzņēmuma lēmumus par statūtu grozīšanu, kopuzņēmuma izjaukšanu, statūtkapitāla maiņu vai uzņēmuma apvienošanos ar citām organizācijām vai sadalīšanos, kuros vajadzīga vienprātība. Bez tam iesniedzēja un saistītā ražotāja kopuzņēmuma nolūks, kas izklāstīts kopuzņēmuma līguma 5. nodaļā, ir panākt “konkurētspēju kvalitātes un cenu ziņā pasaules tirgū”, “ražot un pārdot poliestera štāpeļšķiedras” un “importēt un eksportēt izstrādājumus un izejvielas saistībā ar poliestera štāpeļšķiedrām”, un tas rāda, ka uzņēmumi sadarbotos vai vismaz saskaņotu savus lēmumus, lai maksimāli uzlabotu savu stāvokli pasaules tirgū. Tāpēc iesniedzēja apgalvojums bija jānoraida.

(24)

Pēc secinājumu nodošanas atklātībai iesniedzējs turpināja apgalvot, ka saistītajam Ķīnas ražotājam esot tikai niecīga vai periferiāla ietekme tā saimnieciskajos lēmumos, jo tā piekrišana vajadzīga tikai lēmumiem par uzņēmuma pastāvēšanu, t. i., lēmumiem, kam sakars ar saistītā Ķīnas ražotāja ieguldījumiem, turpretim lēmumi par saimniecisko darbību tiekot pieņemti atbilstīgi tā galvenā akcionāra vispārējai stratēģijai, kur Ķīnas ražotājam nav ietekmes. Bez tam saistītais Ķīnas ražotājs neesot iesaistīts uzņēmuma vadībā.

(25)

Iesniedzējs arī apgalvoja, ka lēmums atraidīt iesniedzēja TER pieprasījumu tāpēc vien, ka saistītais Ķīnas ražotājs nav sadarbojies, nebūtu attaisnojams, jo saistība esot tikai kā tehniska prasība, kam nav nekāda praktiska sakara ar iesniedzēju. Tika arī apgalvots, ka uzņēmums nav saistīts ne ar vienu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri ražo PSF, uz ko attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi, jo saistītais uzņēmums neeksportēja uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas periodā un tādēļ nebūtu varējis sadarboties ar sākotnējo izmeklēšanu un pieprasīt atsevišķu maksājumu likmi.

(26)

Kā jau izklāstīts 23. apsvērumā, iespēja, ka saistītais Ķīnas uzņēmums varēja ievērojami ietekmēt iesniedzēja saimniecisko darbību, nebija uzskatāma par niecīgu vai periferiālu. Gluži otrādi, ietekme saistīta ar izšķirīgiem aspektiem, kas aprakstīti minētajā apsvērumā. Turklāt, tā kā saistītais Ķīnas uzņēmums nesadarbojās ar šo izmeklēšanu, Komisijai nebija iespējams noteikt, ka šis uzņēmums nav eksportējis uz Kopienu sākotnējās izmeklēšanas periodā – kā apgalvo iesniedzējs. Iesniedzēja piezīmes nevarēja būt par iemeslu 13. apsvēruma secinājumu pārskatīšanai. Katrā gadījumā tas, ka saistītais uzņēmums sākotnējās izmeklēšanas laikā nebūtu varējis pieprasīt TER vai AR, nepadara par neesošu faktu, ka uz to attiecas spēkā esošie pasākumi, t. i., atlikušais maksājums.

(27)

Visbeidzot, vispārīgākā nozīmē tika minēts, ka galvenie elementi, pēc kuriem tika izlemts atraidīt iesniedzēja TER pieprasījumu (t. i., saistība ar Ķīnas saistīto ražotāju), Komisijai jau bijuši zināmi pirms izmeklēšanas sākuma.

(28)

Šajā sakarā piezīmējams, ka galvenais iemesls atraidīt iesniedzēja TER pieprasījumu – kā jau izklāstīts 13. un 23. apsvērumā un tālāk 31. apsvērumā – bija nevis pati saistītā Ķīnas uzņēmuma pastāvēšana, bet gan tā nesadarbošanās un līdz ar to neiespējamība cita starpā noteikt, cik dziļi valsts patiesībā ietekmē iesniedzēja saimnieciskos lēmumus un vai saistītais ražotājs neveica eksportu sākotnējā IP laikā – kā apgalvo iesniedzējs.

(29)

Tāpēc pieteikuma iesniedzēja prasības tika noraidītas.

(30)

Bez tam nebija iespējams noteikt iespējamos traucējumus, kas saglabājušies no iepriekšējās sistēmas, kura nebija tirgus ekonomika. Daļēji valstij piederošā ražotāja zemes lietošanas tiesības taču ir reģistrētas iesniedzēja statūtkapitālā. Saistītajam ražotājam nesadarbojoties, nebija iespējams secināt, ka šādu traucējumu nav.

(31)

Ņemot vērā iepriekš teikto un to, ka nav saņemta pamatota TER pieprasījuma veidlapa no iesniedzēja saistītā ražotāja, Komisija nevarēja secināt, ka uzņēmumu koncerns, t. i., iesniedzējs un tā saistītais ražotājs, atbilst TER kritērijiem.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumos, kad uzņēmums spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem atsevišķa režīma piešķiršanai.

(33)

Iesniedzējs ne tikvien lūdza TER, bet arī pieprasīja AR, ja TER tam nepiešķirtu. Kā jau aprādīts 11. apsvērumā, ar iesniedzēju ir saistīts valstij pa daļai piederošs PSF ražotājs. Tā kā saistītais ražotājs nesadarbojās ar pašreizējo izmeklēšanu, Komisijas dienesti nevarēja secināt, vai valsts iejaukšanās ir tik liela, ka iespējama apiešana. Tādēļ tika secināts, ka iesniedzējam nevar piešķirt AR.

(34)

Iesniedzējs minēja, ka šajā gadījumā apiešana diez vai varētu notikt, jo abi uzņēmumi konkurētu savā starpā, un tādēļ saistītajam ražotājam nekad nebūtu nodoma novirzīt savus ražojumus caur iesniedzēju eksportēšanai uz Kopienu.

(35)

Būtu jāpiezīmē, ka abu uzņēmumu saistības dēļ ir grūti paredzēt saistītā ražotāja rīcību. Bez tam, kā jau minēts 23. apsvērumā, abu uzņēmumu kopuzņēmumam ir mērķis maksimāli uzlabot abu uzņēmumu stāvokli pasaules tirgū. Tādēļ tika izskatīts, ka pastāv apiešanas risks, kad viens uzņēmums gūst labumu no tā, ka tam ir zemāka dempinga starpība nekā otram. Iesniedzējs nesniedza informāciju, kas apliecinātu, ka šāds apiešanas risks būtu izslēdzams.

(36)

Iesniedzējs apstrīdēja lēmumu noraidīt tā AR pieprasījumu, minot, ka varbūtēja apiešana jārisina, sākot izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 13. pantu, un ka pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts nekādi neuzliek Ķīnā esošajiem uzņēmumiem pienākumu pierādīt, ka tie neapies antidempinga pasākumus.

(37)

Šajā sakarā jāpiezīmē, ka pamatregulas 9. panta 5. punkta otrajā daļā ir skaidri nosacījumi, kas attiecas uz atsevišķas maksājuma likmes noteikšanu gadījumos, kad piemēro 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, kas ir piemērojams šajā gadījumā, jo nebija iespējams secināt, ka iesniedzējs atbilst 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem. Konkrēti, pamatregulas 9. panta 5. punkta e) apakšpunktā noteikts, ka valsts iejaukšanās nedrīkst būt tāda, ka būtu iespējama apiešana. 35. apsvērumā jau norādīts, ka saistītā ražotāja nesadarbošanās dēļ nebija iespējams secināt, ka AR piešķiršanas nosacījumi ir ievēroti.

(38)

Tādēļ tika secināts, ka AR iesniedzējam nebūtu jāpiešķir.

(39)

Šīs pārskatīšanas nolūks bija noteikt iesniedzējam atsevišķo dempinga starpību, kas pēc tā uzskata atšķiras no pašreizējās atlikušās starpības, ko piemēro attiecīgā ražojuma importam no ĶTR. Pieprasījuma pamatā galvenokārt bija pieņēmums, ka iesniedzējs atbilst TER piešķiršanas kritērijiem.

(40)

Tā kā izmeklēšanā secināts, ka saistītā ražotāja nesadarbošanās dēļ iesniedzējam nav piešķirts ne TER, ne AR, Komisijai neizdevās konstatēt, ka iesniedzēja atsevišķā dempinga starpība patiešām atšķirtos no sākotnējā izmeklēšanā noteiktās atlikušās dempinga starpības. Tādēļ iesniedzēja pieprasījums būtu jānoraida un pārskatīšana sakarā ar jaunu eksportētāju jāizbeidz. Līdz ar to paturams spēkā atlikušais antidempinga maksājums, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, t. i., 49,7 %.

(41)

Ņemot vērā iepriekš konstatēto, iesniedzējam piemērojamais antidempinga maksājums ar atpakaļejošu spēku uzliekams attiecīgā izstrādājuma importam, kurš ar Regulas (EK) Nr. 342/2006 3. pantu tika pakļauts reģistrācijai.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 20. pantu visas iesaistītās personas tika informētas par būtiskākajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata izdarīti iepriekš minētie secinājumi, un tika aicinātas izteikt piezīmes saskaņā ar pamatregulas 20. pantu. Attiecīgos gadījumos šo personu piezīmes ņēma vērā.

(43)

Šī pārskatīšana neskar to, no kuras dienas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu zaudē spēku pasākumi, kas noteikti ar Regulu (EK) Nr. 428/2005, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1333/2005,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/13

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/15

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kas atbilst Regulā (EK) Nr. 318/2006 noteiktajām prasībām.

(5)

Starp Eiropas Kopienu un Rumāniju un Bulgāriju noslēgto Eiropas nolīgumu ietvaros veikto pārrunu mērķis ir jo īpaši liberalizēt to produktu tirdzniecību, uz kuriem attiecas konkrētā tirgus kopējā organizācija. Tāpēc eksporta kompensācijas attiecībā uz abām minētajām valstīm ir jāatceļ.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/17

(1)

Komisijas 2006. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 958/2006 par pastāvīgo konkursu 2006./2007. tirdzniecības gadam, lai noteiktu eksporta kompensācijas par balto cukuru (2), prasa izsludināt uzaicinājumus uz konkursa daļām.

(2)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 958/2006, 8. panta 1. punktam un pēc to pieteikumu izskatīšanas, kas iesniegti pēc izsludinātā uzaicinājuma uz konkursa daļu ar termiņu 2006. gada 9. novembra, ir lietderīgi noteikt maksimālo eksporta kompensāciju šajā uzaicinājuma uz konkursu daļā.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/18

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/21

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/25

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1433/2006 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2006. gada 29. septembra piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1433/2006 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/27

(1)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. pantā noteikts, ka starpību starp minētās regulas 1. panta 1. punkta c) d) g) apakšpunktā norādīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var atlīdzināt, piešķirot eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cukura tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 318/2006 32. un 33. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 318/2006 33. panta 2. punkta pirmajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai konkrētu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Kompensācijas jāpiešķir vienīgi par produktiem, kurus atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienas tirgū un kuri atbilst prasībām, kas paredzētas Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2).

(5)

Starp Eiropas Kopienu un Rumāniju un Bulgāriju noslēgto Eiropas nolīgumu ietvaros veikto pārrunu mērķis ir jo īpaši liberalizēt to produktu tirdzniecību, uz kuriem attiecas konkrētā tirgus kopējā organizācija. Tāpēc eksporta kompensācijas attiecībā uz abām minētajām valstīm ir jāatceļ.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cukura pārvaldības komitejas atzinumu,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/29

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 935/2006 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/30

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 936/2006 ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm (2).

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/31

(1)

Labībai un augu izcelsmes produktiem, tajā skaitā augļiem un dārzeņiem, atliekvielu daudzumi atspoguļo minimālo pesticīdu daudzumu, kas vajadzīgs, lai efektīvi aizsargātu augus, un ko piemēro tādā veidā, lai atliekvielu daudzums būtu gan mazākais iespējamais, gan pieņemams no toksikoloģijas viedokļa, jo īpaši attiecībā uz vides aizsardzību un devu, ko patērētāji uzņem ar uzturu. Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem atliekvielu daudzumi atspoguļo ar pesticīdiem apstrādāto labības un augu izcelsmes produktu devas, ko uzņem dzīvnieki, un attiecīgā gadījumā veterināro zāļu lietošanas tiešās sekas. Kopienā noteiktie maksimāli pieļaujamie atliekvielu daudzumi atbilst šādu atliekvielu maksimālajam daudzumam, kas varētu būt izstrādājumos, kuru ražotāji ievērojuši labu lauksaimniecības praksi.

(2)

Maksimāli pieļaujamos pesticīdu atliekvielu daudzumus regulāri pārskata un maina, ņemot vērā jaunāko informāciju un datus. Par maksimāli pieļaujamo daudzumu nosaka zemāko analītiskās noteikšanas robežu, ja augu aizsardzības līdzekļu atļauto lietojumu rezultātā nerodas nosakāmi pesticīdu atliekvielu daudzumi pārtikas produktā vai uz tā vai ja attiecīgos līdzekļus nav atļauts izmantot, vai ja par dalībvalstu atļautajiem lietojumiem nav iesniegti vajadzīgie dati, vai ja nav iesniegti šādi vajadzīgie dati par tādiem lietojumiem trešās valstīs, kuru rezultātā rodas atliekvielas tādos pārtikas produktos vai uz tādiem pārtikas produktiem, kas var iekļūt apritē Kopienas tirgū.

(3)

Komisiju informēja par to, ka, iespējams, pašreizējie maksimāli pieļaujamie vairāku pesticīdu daudzumi būs jāpārskata, ievērojot to, ka ir pieejama jauna informācija par toksikoloģiju un patērētāju uzņemto devu. Komisija ir lūgusi attiecīgās ziņotājas dalībvalstis iesniegt priekšlikumus Kopienas noteikto maksimāli pieļaujamo atliekvielu daudzumu pārskatīšanai. Šādus priekšlikumus iesniedza Komisijai.

(4)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, ir atkārtoti izvērtēta šajā direktīvā minēto pesticīdu iedarbība uz patērētāju īslaicīgi un visas dzīves laikā, lietojot pārtikas produktus (5). Pamatojoties uz minēto, ir lietderīgi noteikt jaunus maksimāli pieļaujamos atliekvielu daudzumus, kas nodrošinās to, lai nerastos nepieļaujama ietekme uz patērētāju.

(5)

Saskaņā ar Kopienā izmantotajām procedūrām un praksi, ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas publicētās pamatnostādnes, attiecīgā gadījumā ir novērtēta minēto pesticīdu akūtā iedarbība uz patērētāju, ko rada katrs atsevišķs pārtikas produkts, kurā var būt atliekvielas. Ir secināts, ka pesticīdu atliekvielu esība tādā daudzumā, kas ir vienāds ar jaunajiem maksimāli pieļaujamajiem atliekvielu daudzumiem vai mazāks par tiem, neizraisīs akūtu toksisku iedarbību.

(6)

Ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību notikušas apspriedes ar Kopienas tirdzniecības partneriem par jaunajiem maksimāli pieļaujamajiem atliekvielu daudzumiem, un ir ņemtas vērā to piezīmes par šiem daudzumiem.

(7)

Tāpēc attiecīgi ir jāgroza pielikumi Direktīvai 76/895/EEK, 86/362/EEK un 90/642/EEK.

(8)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

Direktīvas II pielikuma A daļā pievieno rindas par kaptānu, etionu un folpetu, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā.

b)

Direktīvas II pielikuma A daļā rindu par dihlorvosu aizstāj ar šīs direktīvas II pielikuma tekstu.

a)

Direktīvas II pielikumā pievieno rindas par kaptānu un folpetu, kā noteikts šīs direktīvas III pielikumā.

b)

Direktīvas II pielikumā rindas par dihlorvosu un etionu aizstāj ar šīs direktīvas IV pielikuma tekstu.

10.11.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 311/46