31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/1

(1)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (turpmāk – “SAN”), tika parakstīts 2006. gada 12. jūnijā Luksemburgā. Pašlaik notiek SAN ratifikācijas process.

(2)

Padome 2006. gada 12. jūnijā noslēdza Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Albānijas Republiku, no otras puses (1) (turpmāk – “Pagaidu nolīgums”), kas paredz, ka SAN noteikumi par tirdzniecību un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem stājas spēkā paātrināti. Pagaidu nolīgums stāsies spēkā otrā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā ratifikācijas instrumenta deponēšanas dienas vai pēc tā apstiprināšanas dienas.

(3)

Ir vajadzīgs noteikt gan dažu SAN, gan Pagaidu nolīguma noteikumu piemērošanas procedūras. Tā kā šo instrumentu tirdzniecības un ar tirdzniecību saistītie noteikumi ir lielā mērā identiski, šī regula būtu jāattiecina arī uz SAN īstenošanu pēc tā stāšanās spēkā.

(4)

SAN un Pagaidu nolīgumā paredzēts, ka zivsaimniecības produktus, kuru izcelsme ir Albānijā, atbilstoši tarifa kvotu limitam var ievest Kopienā, piemērojot pazeminātu muitas nodokļa likmi. Tāpēc ir nepieciešams paredzēt noteikumus, kas reglamentē šo nodokļu likmju pārvaldīšanu.

(5)

Ja ir nepieciešami tirdzniecības aizsardzības pasākumi, tie būtu jāpieņem saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 3285/94 (1994. gada 22. decembris) par kopējiem importa noteikumiem (2), Padomes Regulā (EEK) Nr. 2603/69 (1969. gada 20. decembris), ar ko nosaka kopīgus eksporta noteikumus (3), Padomes Regulā (EK) Nr. 384/96 (1995. gada 22. decembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (4), vai, attiecīgi, Padomes Regulā (EK) Nr. 2026/97 (1997. gada 6. oktobris) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (5).

(6)

Ja dalībvalsts sniedz informāciju Komisijai par iespējamu krāpšanu vai nespēju nodrošināt administratīvu sadarbību, piemēro attiecīgos Kopienas tiesību aktus, jo īpaši Padomes Regulu (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpēju palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (6).

(7)

Šīs regulas atbilstīgo noteikumu īstenošanas nolūkā Muitas kodeksa komitejai, ko izveidoja ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7), būtu jāpalīdz Komisijai.

(8)

Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8),

a)

attiecībā uz ad valorem nodevām – 1 % vai mazāk, vai

b)

attiecībā uz specifiskajiem nodokļiem – EUR 1 vai mazāk attiecībā uz katru atsevišķu daudzumu.

a)

trīs darba dienu laikā kopš lūguma saņemšanas, ja nepiemēro Pagaidu nolīguma 25. pantā un, attiecīgi, SAN 38. pantā paredzēto procedūru par lietas nodošanu izskatīšanai;

b)

trīs darba dienu laikā kopš Pagaidu nolīguma 25. panta 5. punkta a) apakšpunktā un, attiecīgi, SAN 38. panta 5. punkta a) apakšpunktā paredzētā trīsdesmit dienu laikposma beigām, ja piemēro Pagaidu nolīguma 25. pantā un, attiecīgi, SAN 38. pantā paredzēto procedūru par lietas nodošanu izskatīšanai.

a)

informē Padomi; un

b)

par konstatējumu un objektīvo informāciju paziņo Apvienotajai komitejai un pēc tam Stabilizācijas un asociācijas komitejai un sāk apspriedes ar Stabilizācijas un asociācijas komiteju.

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/5

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1207/2001 (1) par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus, paredz noteikumus, lai pareizi izdotu vai sagatavotu izcelsmes apliecinājumus precēm, ko eksportē no Kopienas, piemērojot preferenciālas tirdzniecības attiecības ar noteiktām trešām valstīm.

(2)

Eiropas izcelsmes diagonālās kumulācijas sistēmu Kopiena, Bulgārija, Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Rumānija, Slovēnija, Slovākija, Islande, Norvēģija un Šveice (ietverot Lihtenšteinu) izmanto kopš 1997. gada, un 1999. gadā šī sistēma tika paplašināta, tajā iekļaujot Turciju. 2004. gada 1. maijā Čehijas Republika, Igaunija, Latvija, Lietuva, Ungārija, Polija, Slovēnija un Slovākija pievienojās Eiropas Savienībai.

(3)

Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministru sanāksmē 2002. gada martā Tolēdo ministri nolēma paplašināt sistēmu, iekļaujot tajā Vidusjūras reģiona valstis, izņemot Turciju, kuras piedalās Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerībā, kas pamatojas uz Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu konferencē 1995. gada 27. un 28. novembrī pieņemto Barselonas deklarāciju. Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministru tikšanās laikā 2003. gada 7. jūlijā Palermo ministri, lai ļautu īstenot šādu paplašināšanu, apstiprināja jaunu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu protokola modeli attiecībā uz “noteiktas izcelsmes izstrādājumu” jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm. Turklāt EK un Farēru salu/Dānijas apvienotā komiteja 2003. gada 28. novembrī nolēma iekļaut Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu izcelsmes kumulācijas sistēmā arī Farēru salas.

(4)

Attiecīgās asociācijas padomes vai apvienotās komitejas lēmumi par jaunā Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu protokola iekļaušanu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos un nolīgumā starp EK un Farēru salām/Dāniju jau ir pieņemti vai arī tiks pieņemti.

(5)

Jaunās diagonālās kumulācijas sistēmas īstenošana paredz izmantot jauna veida preferenciālās izcelsmes apliecinājumus, proti, preču aprites sertifikāti EUR-MED un faktūras deklarācijas EUR-MED. Tādēļ Regula (EK) Nr. 1207/2001 būtu jāattiecina arī uz šādiem preferenciālās izcelsmes apliecinājumiem.

(6)

Lai šajā jaunajā kontekstā būtu iespējams pareizi noteikt preču izcelsmi un adekvāti nodrošināt izcelsmes apliecinājumus, piegādātāja deklarācijā par precēm ar preferenciālu izcelsmi būtu jānorāda papildu informācija par to, vai ir piemērota diagonālā kumulācija un ar kurām valstīm.

(7)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1207/2001 būtu atbilstīgi jāgroza,

1)

nosaukumu aizstāj ar šādu tekstu:

2)

regulas 1. panta a) punktu aizstāj ar šādu tekstu:

3)

regulas 2. panta 2. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“2.   Eksportētāji piegādātāja deklarāciju izmanto kā pierādījumu, jo īpaši, lai pamatotu pieteikumus izcelsmes apliecinājumu izdošanai vai sagatavošanai Kopienā saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Kopienu un atsevišķām valstīm.”;

4)

regulas 10. panta 5. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“5.   Ja piecos mēnešos pēc pārbaudes pieprasījuma dienas atbilde nav saņemta vai atbildē nav pietiekami daudz informācijas, lai pierādītu preču faktisko izcelsmi, eksportētājvalsts muitas iestādes atzīst par nederīgiem izcelsmes apliecinājumus, kas izdoti, pamatojoties uz attiecīgajiem dokumentiem.”;

5)

regulas I pielikumu aizstāj ar šīs regulas I pielikuma tekstu;

6)

regulas II pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu.

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/9

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/11

(1)

Komisijas 1996. gada 30. jūlija Regulā (EK) Nr. 1555/96 par sīki izstrādātiem izpildes noteikumiem papildu ievedmuitas nodokļu piemērojuma sistēmai augļu un dārzeņu nozarē (2) paredzēta tās pielikumā paredzēto produktu importa uzraudzība. Šo uzraudzību īsteno saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Urugvajas kārtas daudzpusējās tirdzniecības sarunās noslēgtā lauksaimniecības līguma 5. panta 4. punkta (4) piemērojuma nolūkā un pamatojoties uz jaunākajiem datiem, kas pieejami attiecībā uz 2003., 2004. un 2005. gadu, ir jāgroza apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz gurķiem, artišokiem, klementīniem, mandarīniem un apelsīniem.

(3)

Tāpēc ir jāgroza regula (EK) Nr. 1555/96.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļu un dārzeņu pārvaldības komitejas atzinumu,

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/13

(1)

Komisija 2006. gada 4. februārī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot paziņojumu (2) (paziņojums par procedūras sākšanu), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) un Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importu.

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc tam, kad 2005. gada 23. decembrī trīs Kopienas ražotāji (sūdzības iesniedzēji) iesniedza sūdzību to ražotāju vairākuma vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 40 % no Kopienas kopējās gludināmo dēļu produkcijas. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un tā rezultātā nodarītu būtisku kaitējumu, kas tika atzīti par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos ražotājus Kopienā, ražotājus eksportētājus ĶTR un Ukrainā, importētājus un attiecīgos zināmos mazumtirgotājus, attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus, ražotājus Amerikas Savienotajās Valstīs, kas sākotnēji bija paredzēta kā analogā valsts, un ražotājus citās iespējamās analogās valstīs. Turklāt Komisija sazinājās ar visiem citiem Kopienas uzņēmējiem, kas, iespējams, ir iesaistīti līdzīga ražojuma/attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai izplatīšanā un kuru kontaktinformācija Komisijai tika sniegta pēc procedūras sākšanas. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā. Visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja īpašus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa, tika uzklausītas.

(4)

Ņemot vērā lielo skaitu Ķīnas ražotāju, paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja izlases veida pārbaudi, lai saskaņā ar pamatregulas 17. pantu noteiktu dempingu. Lai Komisija varētu lemt, vai būs vajadzīga izlases veida pārbaude, un, ja jā, lai izdarītu atlasi, visi Ķīnas ražotāji eksportētāji tika aicināti paziņot par sevi Komisijai un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim veikto darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu. Tomēr atsaucās tikai astoņi Ķīnas ražotāji eksportētāji un paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā termiņā sniedza pieprasīto informāciju. Tādēļ tika nolemts, ka izlases veida pārbaude nav vajadzīga.

(5)

Lai ĶTR un Ukrainas ražotāji eksportētāji attiecīgajās valstīs pēc vēlēšanās varētu iesniegt pieprasījumu piemērot tirgus ekonomikas režīmu (TER) vai atsevišķu režīmu (AR), Komisija ĶTR un Ukrainas zināmajiem iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem un iestādēm izsūtīja pieprasījuma veidlapas. Astoņi uzņēmumi ĶTR un viens uzņēmums Ukrainā pieprasīja TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu vai AR, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piemērošanas nosacījumiem.

(6)

Komisija termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras uzsākšanu, nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visām pārējām personām, kas to pieprasīja.

(7)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no sešiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, vienīgā Ukrainas ražotāja eksportētāja, četriem Kopienas ražotājiem, diviem importētājiem, kas nav saistīti ar ražotājiem eksportētājiem, un no viena tirgotāja. Turklāt viens importētājs iesniedza komentārus, neatbildot uz anketas jautājumiem.

(8)

Konkrēta informācija tika saņemta arī no 17 Kopienas ražotājiem, kuri ražo līdzīgu ražojumu (15 no tiem atbalstīja sūdzību, viens pauda neitrālu nostāju un viens iebilda) un trim uzņēmumiem, kas attiecīgo ražojumu vienīgi importē.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru tā uzskatīja par vajadzīgu TER vajadzībām un lai pagaidu kārtā noteiktu dempingu, tā nodarīto kaitējumu un Kopienas intereses. Tika veikti šādi pārbaudes apmeklējumi:

(10)

Ievērojot vajadzību noteikt normālo vērtību to ĶTR un Ukrainas ražotāju eksportētāju vajadzībām, kuriem nevarēja piešķirt TER, pārbaude, kuras mērķis bija noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz analogas valsts datiem, notika šādā uzņēmumā:

(11)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana notika no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (izmeklēšanas periods jeb IP). Pārbaude attiecībā uz tendencēm, kuras bija svarīgas kaitējuma novērtēšanai, ilga no 2002. gada 1. janvāra līdz IP beigām (attiecīgais periods).

(12)

Attiecīgais ražojums ir gludināmie dēļi, iebūvēti vai neiebūvēti, ar tvaiku uzsūcošu virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar piepūšamu virsmu vai bez tās, arī ar gludināmo dēli piedurknēm, un tā svarīgākajām daļām, t. i., ar kājām, virsmu un metāla rāmi, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un Ukrainā (attiecīgais ražojums), kuru parasti deklarē ar KN kodu ex 3924 90 90, ex 4421 90 98, ex 7323 93 90, ex 7323 99 91, ex 7323 99 99, ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00.

(13)

Ir dažādi gludināmo dēļu un to svarīgāko daļu veidi, kas galvenokārt atkarīgi no konstrukcijas un izmēra, izgatavošanas materiāla un papildu aprīkojuma. Tomēr visiem dažādajiem veidiem ir vienas un tās pašas fiziskās pamatīpašības un izmantošana. Līdz ar to visus pašreizējos attiecīgā ražojuma veidus šajā izmeklēšanā uzskata par vienu ražojumu.

(14)

Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un gludināmajiem dēļiem, un to svarīgākajām daļām, kas ražotas un pārdotas ĶTR un Ukrainas iekšējā tirgū, un iekšējā tirgū Turcijā, kas visbeidzot tika uzskatīta par analoga valsti, kā arī gludināmajiem dēļiem un to svarīgākajām daļām, kuras ražo Kopienā un pārdod Kopienas ražošanas nozare, ir vienas un tās pašas fiziskās un tehniskās pamatīpašības un izmantošana. Tādēļ šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(15)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, veicot antidempinga izmeklēšanu par importu, kura izcelsme ir ĶTR un Ukrainā (pēdējā no minētajiem gadījumiem visām procedūrām, kas pieņemtas vai sāktas pirms 2005. gada 30. decembra) normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem eksportētājiem, attiecībā uz kuriem konstatēja, ka viņi atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, t. i., ja šie ražotāji eksportētāji pierāda, ka līdzīga ražojuma ražošanā un pārdošanā noteicošie ir tirgus ekonomikas apstākļi. Vienkāršības labad šie kritēriji ir īsumā apkopoti turpmāk tekstā:

(16)

Astoņi Ķīnas ražotāji eksportētāji sākotnēji pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Tomēr divi no tiem vēlāk nolēma izmeklēšanā nesadarboties. Tādējādi tika izskatīti vienīgi atlikušo sešu 9. apsvērumā minēto Ķīnas ražotāju eksportētāju TER pieprasījumi.

(17)

Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajā termiņā aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem.

(18)

Tomēr Ukrainas ražotājs piebilda, ka ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 Ukraina bija svītrota no to valstu saraksta, kurās nav tirgus ekonomikas, un šis saraksts minēts pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā. Uzņēmums apgalvoja, ka lēmums par tirgus ekonomikas statusa piešķiršanu Ukrainai tika pieņemts, pamatojoties uz situācijas novērtējumu iepriekšējos mēnešos. Tādēļ tika izteikts, ka tai jāpiešķir TER, jo i) IP ir 2005. kalendārais gads; ii) sūdzības iesniedzējiem bija jāsniedz pierādījumi tam, ka tirgus ekonomikas nosacījumi attiecīgajiem Ukrainas ražotājiem nav piemērojami un iii) TER statusa nepiešķiršana Ukrainai to diskriminēs attiecībā uz Krieviju.

(19)

Šajā sakarā ir atzīmēts tas, ka Padomes Regulā (EK) Nr. 2117/2005 skaidri norādīts, ka normālo vērtību Ukrainas eksportētājiem un ražotājiem nosaka atbilstoši pamatregulas 2 panta 1. līdz 6. punktam vienīgi izmeklēšanās, kuras uzsāktas pēc 2005. gada 30. decembra, vai pamatojoties uz pieteikumu sākt izmeklēšanu, kurš iesniegts pēc iepriekšminētā datuma, vai pēc Kopienas iniciatīvas. Tā kā šīs procedūras sūdzība tika iesniegta 2005. gada 23. decembrī, ir skaidrs, ka nevar piemērot pamatregulas 2. panta 1. līdz 6. punkta noteikumus un ka tādējādi Ukrainas uzņēmumam, kas sadarbojās, jāpierāda atbilstība pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. No minētā panta formulējuma ir skaidrs, ka pienākums sniegt pierādījumus par atbilstību TER kritērijiem ir ražotājiem eksportētājiem, nevis sūdzības iesniedzējiem. Turklāt jāatzīmē, ka TER statusa piešķiršana konkrētai valstij tiek pamatota ar tās kopējā ekonomiskā stāvokļa novērtējumu, lai noteiktu, vai antidempinga izmeklēšanas nolūkā uz attiecīgajām izmaksām un cenām kopumā var paļauties. Citiem vārdiem sakot, tā nav katra atsevišķā uzņēmuma konkrētā stāvokļa novērtējums. Visbeidzot arguments, ka Ukraina tiks diskriminēta attiecībā pret Krieviju, nav pamatots, jo Krievija jau no 2002. gada tiek uzskatīta par tirgus ekonomikas valsti. Šo iemeslu dēļ Kopiena ir noraidījusi Ukrainas ražotāja eksportētāja pieprasījumu un uzsākusi TER piešķiršanas procesu.

(20)

Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija pieprasīja sniegt visu nepieciešamo informāciju un klātienē katrā attiecīgajā uzņēmumā pārbaudīja visu informāciju, kas norādīta pieprasījumā piešķirt TER.

(21)

Viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd, Guangzhou, pierādīja, ka tas atbilst pieciem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, un tam piešķīra TER.

(22)

Attiecībā uz pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas minēti 9. apsvērumā, viens neatbilda 1., 2. un 3. kritērijam, viens neatbilda 2. un 3. kritērijam, un trīs neatbilda 2. kritērijam.

(23)

Visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja paust viedokli par iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem. Četri uzņēmumi nepiekrita pieņemtajam lēmumam un pieprasīja piešķirt TER.

(24)

Ciktāl tas attiecas uz 1. kritēriju, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepierādīja savu atbilstību šim kritērijam. Jo īpaši nevienā izmeklēšanas posmā tas nepierādīja to, ka viens no diviem uzņēmuma akcionāriem ir faktiski samaksājis par akcijām, kuras iegūtas no valsts. Turklāt uzņēmums no valsts ieguva elektrību uz nelīgumiska pamata. Uzņēmums apstrīdēja konstatētos faktus, taču nesniedza pārbaudāmus pierādījumus par šiem jautājumiem. Tādēļ minētā uzņēmuma komentārus nevarēja ņemt vērā. Līdz ar to uzņēmums nav pierādījis savu atbilstību 1. kritērijam.

(25)

Attiecībā uz 2. kritēriju pieci uzņēmumi nevarēja pierādīt, ka tiem ir skaidra grāmatvedības uzskaite, kurai neatkarīgu revīziju veic saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Faktiski attiecīgās grāmatvedības uzskaites pārbaudē visos piecos gadījumos atklāja būtiskus trūkumus. Piemēram, uzņēmumi savās grāmatvedības uzskaitēs neatspoguļoja visus dažādos ieņēmumus un izdevumus, bet gan piemēroja ikmēneša ienākumu un izdevumu kompensēšanas darījumu paplašinātu sistēmu. Tie arī neievēroja grāmatvedības uzkrājumu principu. Faktiski minētie uzņēmumi sagrupēja mēneša operācijas un tās iegrāmatoja apkopojoši, nenorādot sīkāku informāciju par attiecīgajām atsevišķajām operācijām. Tā kā revidenti nav komentējuši šos SGS 1 pārkāpumus, grāmatvedības uzskaite nav revidēta atbilstoši SGS. Pēc šā fakta atklāšanas četri ražotāji eksportētāji turpināja iebilst, ka tie ir ievērojuši SGS, taču nesniedza pierādījumus tam, ka konstatējumi ir nepareizi. Līdz ar to tika secināts, ka visos gadījumos uzņēmumi nav pierādījuši, ka tie atbilst 2. kritērijam.

(26)

Divi uzņēmumi arī nevarēja pierādīt atbilstību 3. kritērijam. Klātienes pārbaudē šajos abos uzņēmumos tika konstatēts, ka tie nav izpildījuši līgumsaistības ar valsti attiecībā uz maksājumiem par zemes izmantošanu, lai gan šim apstāklim nav ne finansiāla, ne arī citāda ietekme uz uzņēmumiem. Turklāt tika konstatēts, ka viens uzņēmums IP laikā nomāja valstij piederošu zemi, par kuru tas no valsts nav oficiāli ieguvis zemes izmantošanas tiesības. Šo situāciju mainīja vienīgi pēc IP, taču tas izpaudās vienīgi tā, ka nomas maksa tika samazināta zem normālās likmes. Pēc minēta fakta atklāšanas divi Ķīnas ražotāji eksportētāji iebilda pret šiem konstatējumiem, taču jauno informāciju, ko šie uzņēmumi iesniedza un kas pamatotu viņu pieprasījumu, nevarēja pieņemt, jo tā nebija pārbaudāma. Līdz ar to abi uzņēmumi nav pierādījuši atbilstību 3. kritērijam.

(27)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, vienīgi viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, proti, Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd, ir pierādījis atbilstību visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, un tam piešķīra TER, un, tā kā pārējie pieci ražotāji eksportētāji nav pierādījuši atbilstību visiem šādiem kritērijiem, tiem TER nevarēja piešķirt.

(28)

Vienīgais Ukrainas ražotājs eksportētājs, Eurogold Industries Ltd, Zhitomir, pierādīja, ka tas atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā, un tam piešķīra TER. Ražotājam eksportētājam un Kopienas ražošanas nozarei tika dota iespēja izteikt savu viedokli, taču komentāri netika saņemti.

(29)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valstīm, uz kurām attiecas šis pants, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmums var pierādīt, ka tas atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem.

(30)

Visi ĶTR ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja TER, pieprasīja arī AR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(31)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka četri uzņēmumi ir izpildījuši visas pamatregulas 9. panta 5. punktā minētās prasības AR saņemšanai.

(32)

Tādēļ nolēma AR piešķirt šādiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR:

(33)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, konstatēja, ka viens uzņēmums nevar pierādīt, ka tas kopumā atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem AR saņemšanai.

(34)

Tika konstatēts, ka informācija par tāda eksporta pārdošanas apjomu, kas veikts tieši vai ar Honkongā reģistrēta saistīta uzņēmuma starpniecību, nav pārbaudāma. Uzņēmums nesniedza pietiekamu informāciju par kopējo eksporta apjomu, kā arī attiecīgos atbilstošos eksporta rēķinus, lai gan šāda informācija tika pieprasīta. Turklāt sniegtā informācija par kopējo apgrozījumu, kā arī pārdevumiem iekšējā tirgū un eksporta pārdevumiem neatbilda pieejamajiem revīzijas ziņojumiem un uzņēmuma grāmatvedības uzskaitei. Uzņēmums arī nevarēja pierādīt piegādes galapunktus atbilstoši anketā norādītajiem. Tādējādi Komisija nevarēja pārbaudīt, vai uzņēmums var brīvi noteikt eksporta cenas un apjomu, kā arī pārdošanas noteikumus, kā izklāstīts pamatregulas 9. panta 5. punkta b) apakšpunktā.

(35)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu, ja imports ir no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas, un ja nevar piešķirt TER, pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā minētajām valstīm normālo vērtību nosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību analoga valstī.

(36)

Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu norādīja, ka plāno izmantot Amerikas Savienotās Valstis (ASV) kā piemērotu analoga valsti, lai noteiktu normālo vērtību attiecībā uz ĶTR un Ukrainu, un aicināja ieinteresētās personas sniegt komentārus.

(37)

Komentārus saņēma no Ķīnas un Ukrainas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un tajos bija ieteikts par piemērotāku analogo valsti atzīt Taizemi, Indiju un Turciju. Galvenie iebildumi pret ASV bija atšķirības kopējā ekonomikas attīstībā, piekļuvē izejmateriāliem un to cenās, darba izmaksās un ražošanas metodēs, taču bija minētas arī atšķirības gludināmo dēļu iekšējā tirgus konkurences ziņā. Tika arī apgalvots, ka ASV gludināmo dēļu tirgus ir ārkārtīgi aizsargāts, mākslīgi paaugstinot cenas.

(38)

Komisija aicināja sadarboties ražotājus no ASV un no citām iespējamajām analogām valstīm, piemēram, Taizemes, Indija un Turcijas. Vēstules un attiecīgās anketas tika nosūtītas pieciem ASV uzņēmumiem, trīs Taizemes uzņēmumiem, pieciem Indijas uzņēmumiem un deviņiem Turcijas uzņēmumiem. No visiem šiem uzņēmumiem vienīgi viens Turcijas ražotājs noteiktajā termiņā iesniedza visu normālās vērtības noteikšanai nepieciešamo informāciju un piekrita sadarboties izmeklēšanā.

(39)

Izmeklēšanā konstatēts, ka Turcijā ir konkurētspējīgs gludināmo dēļu tirgus ar aptuveni 90 % no tirgus, kam piegādi veic liels skaits vietējo ražotāju, un pārējo daļu nodrošina imports no trešām valstīm. Turcijā ražošanas apjoms veido vairāk nekā 5 % no attiecīgā ražojuma Ķīnas eksporta apjoma uz Kopienu. Attiecībā uz Turcijas gludināmo dēļu kvalitāti un standartiem salīdzinājumā ar Ķīnas un Ukrainas ražojumiem netika konstatētas būtiskas atšķirības. Tāpēc Turcijas tirgu uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu normālās vērtības noteikšanai attiecībā uz ĶTR un Ukrainu.

(40)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Turcija ir piemērota analoga valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu.

(41)

Attiecībā uz vienu Ķīnas ražotāju eksportētāju un vienīgo Ukrainas ražotāju eksportētāju, kam piešķirts TER, normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz šo uzņēmumu sniegtajiem datiem par pārdevumiem iekšējā tirgū un ražošanas pašizmaksu. Šie dati tika pārbaudīti attiecīgajos uzņēmumos.

(42)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu vispirms par katru ražotāju eksportētāju Komisija noteica, vai ir reprezentatīvs šāda veida ražojuma pārdevumu kopapjoms iekšējā tirgū, salīdzinot ar eksporta pārdevumu kopapjomu Kopienā. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumu apjomu iekšējā tirgū uzskatīja par reprezentatīvu, ja pārdevumu iekšējā tirgū kopapjoms bija vismaz 5 % vai vairāk nekā 5 % no katra ražotāja eksportētāja preču pārdevuma kopapjoma eksportam uz Kopienu.

(43)

Tika konstatēts, ka Ķīnas ražotāja eksportētāja, kuram piešķirts TER, pārdevumi iekšējā tirgū IP nav pietiekami reprezentatīvi. Tāpēc normālo vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja eksportētāja cenām eksporta valstī, kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta pirmajā daļā. Līdz ar to ir jāizmanto cita metode.

(44)

Ņemot vērā, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšējā tirgus cenas, saliktā normālā vērtība jānosaka, pamatojoties uz konkrētā ražotāja izmaksām. Tādējādi normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu aprēķina pēc eksportēto gludināmo dēļu veidu ražošanas izmaksām, kuras vajadzības gadījumā koriģē, pieskaitot samērīgas tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (TV un A) izmaksas un samērīgu peļņas normu. Šajā sakarā jāatzīmē, ka atsevišķu izejmateriālu/daļu iepirkuma cena, īpaši tērauda izejmateriālu/daļu cena, kuru uzrāda šis uzņēmums, šķiet, ir mākslīgi zema, tādēļ papildus jāpārbauda ražošanas pašizmaksa, un provizoriskie atzinumi varētu būt jāpārskata, lai tos izmantotu galīgajos secinājumos.

(45)

Tā kā ražotāja eksportētāja, kam piešķirts TER, pārdevumi iekšējā tirgū nav reprezentatīvi, TV un A izmaksas un peļņa saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu bija jānosaka ar citu atbilstošu metodi.

(46)

Līdz ar to Komisija izmantoja analogās valsts ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās un kuram parastā tirdzniecības apritē bija pārdevumi iekšējā tirgū, TV un A izmaksas un peļņas likmi. Vidējās TV un A izmaksu un peļņas likmes, kas konstatētas Turcijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika pievienotas attiecīgā ražotāja eksportētāja eksportēto veidu ražošanas izmaksām, kā noteikts pamatregulas 2. panta 3. punktā.

(47)

Tika konstatēts, ka vienīgā Ukrainas ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma pārdevumu kopapjoms vietējā tirgū IP laikā nebija reprezentatīvos daudzumos. Tāpēc normālo vērtību nevar noteikt, pamatojoties uz attiecīgā ražotāja eksportētāja cenām eksporta valstī, kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta pirmajā daļā. Līdz ar to ir jāizmanto cita metode.

(48)

Tā kā ražotāja eksportētāja, kuram ir piešķirts TER, pārdevumi iekšējā tirgū ir nepietiekami un tā kā nav neviena cita Ukrainas ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, TV un A izmaksas un peļņa jānosaka pēc citas piemērotas metodes saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu.

(49)

Līdz ar to Komisija izmantoja analogās valsts ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās un kuram parastā tirdzniecības apritē bija pārdevumi iekšējā tirgū, TV un A izmaksas un peļņas likmi. Vidējās TV un A izmaksu un peļņas likmes, kas konstatētas Turcijas ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika pievienotas attiecīgā ražotāja eksportētāja eksportēto veidu ražošanas izmaksām, kā noteikts pamatregulas 2. panta 3. punktā.

(50)

Pēc Turcijas izraudzīšanas par analoga valsti normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz Turcijas uzņēmumā, kas sadarbojās, pārbaudītiem datiem.

(51)

Konstatēja, ka Turcijas ražotāja līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšējā tirgū bija reprezentatīvi salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu, kuru uz Kopienu eksportēja ĶTR ražotāji eksportētāji.

(52)

Pārbaudīja arī to, vai pārdevumus iekšējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastā tirdzniecības apritē, nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablo pārdevumu daļu. Pārbaude Turcijas ražotāja uzņēmumā parādīja, ka tā pārdevumi, pārdodot par neto pārdošanas cenu, kas ir līdzvērtīga vienas vienības izmaksām vai pārsniedz tās, veidoja vairāk nekā 80 % no kopējā pārdevumu apjoma. Tādējādi normālā vērtība tika pamatota ar faktisko cenu iekšējā tirgū, kas aprēķināta kā vidējais svērtais lielums cenām, kas izmantotas visiem šā ražojuma veida pārdevumiem iekšējā tirgū IP neatkarīgi no tā, vai pārdevumi ir vai nav bijuši rentabli. Turklāt konstatēts, ka šīs iekšējā tirgus cenas kopumā atbilst cita liela Turcijas ražotāja cenām, par kuru pārbaudes apmeklējumā klātienē analoga valstī tika iegūta konkrēta informācija.

(53)

Ražotāji eksportētāji eksporta pārdevumus uz Kopienu veica: i) tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā; ii) izmantojot nesaistītus tirdzniecības uzņēmumus ārpus Kopienas; un iii) izmantojot saistītus tirdzniecības uzņēmumus ārpus Kopienas.

(54)

Ja eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica ar nesaistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz ražojuma cenām, par kādām ražojumu eksportam pārdod tirdzniecības uzņēmumiem.

(55)

Ja eksporta pārdevumus uz Kopienu veica ar saistītu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību, eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz ražojuma cenām, par kādām saistītie tirdzniecības uzņēmumi pārdeva pirmajam neatkarīgam pircējam.

(56)

Viens ražotājs eksportētājs daļu attiecīgā ražojuma pārdeva ar Honkongas tirdzniecības uzņēmuma starpniecību. Honkongā reģistrētais uzņēmums nevarēja ar savu grāmatvedību skaidri pierādīt, ka norādītā eksporta cena neatkarīgiem klientiem Kopienā tika faktiski samaksāta. Turklāt klātienē nebija iespējams noteikt atbilstību starp Honkongas tirgotāja pirkumiem un revidētajiem pārskatiem par pārdevumiem uz Kopienu. Uzņēmumu informēja par to, ka ir nopietnas šaubas par to, ka ar saistītā uzņēmuma Honkongā starpniecību veiktie pārdevumi uz Kopienu ir uzskaitīti precīzi un ka šie pārdevumi netiks ņemti vērā provizoriskā dempinga aprēķinā. Uzņēmumam tika dota iespēja izteikt komentārus, taču tas nesniedza pierādījumus, uz kuru pamata varētu grozīt sākotnējos konstatējumus. Tādēļ minētie eksporta darījumi netika ņemti vērā, un eksporta cena pamatojās vienīgi uz pārdevumu cenām, kas veikti tieši neatkarīgiem klientiem Kopienā vai ar nesaistītiem tirdzniecības uzņēmumiem ārpus ĶTR un Kopienas.

(57)

Viens ražotājs eksportētājs neveica attiecīgā ražojuma tiešus pārdevumus. Tas attiecīgo ražojumu pārdeva ar ĶTR nesaistīto uzņēmumu starpniecību vai ar ĶTR saistīto uzņēmumu starpniecību. Tā kā pārdevumu, kas veikti ar saistītajām personām, galamērķa valsti nevarēja pierādīt, šos pārdevumus provizoriski neņēma vērā un eksporta cenu noteica, pamatojoties vienīgi uz pārdevumiem, kas veikti ar saistītā tirdzniecības uzņēmuma starpniecību, kurš varēja pierādīt savu pārdevumu galamērķa valsti. Uzņēmums tika attiecīgi informēts, un tam tika dota iespēja izteikt savu viedokli. Komentāri nav mainījuši šo sākotnējo secinājumu.

(58)

Kā tas skaidrots iepriekš 33. apsvērumā par AR analīzi, viens ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt un pamatot savus faktiskos eksporta pārdevumus. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu tā eksporta pārdevumi netika ņemti vērā un eksporta cenas no ĶTR uz Kopienu noteikšanā norādītās cenas nevarēja izmantot. Uzņēmums tika attiecīgi informēts, un tam tika dota iespēja izteikt savu viedokli. Tomēr komentāri izmeklēšanas konstatējumus nemainīja un, tā kā nebija citu pieejamu avotu, lai noteiktu uzņēmuma eksportu uz Kopienu, uzskatīja par atbilstošu tā eksporta informāciju neņemt vērā un dempinga starpību noteikt, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem (skatīt 65. apsvērumu).

(59)

Visi vienīgā Ukrainas eksportētāja eksporta pārdevumi uz Kopienu tika veikti ar saistītā uzņēmuma, kas atrodas ārpus Kopienas, starpniecību. Šis saistītais uzņēmums veica visas importa funkcijas preču ievešanai brīvā apgrozībā Kopienā, un tādējādi tas jāuzskata par saistīto importētāju. Tāpēc eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, proti, ņemot par pamatu cenu, par kādu importētos ražojumus pirmo reizi pārdeva neatkarīgam pircējam. Šajā sakarā tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, ieskaitot visas nodevas un nodokļus, kas rodas starp importēšanu un tālāko pārdošanu, kā arī neatkarīgo importētāju, kas sadarbojās, parasti gūto peļņu, un lai noteiktu ticamu eksporta cenu.

(60)

Normālo un eksporta cenu salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenu.

(61)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Visiem izmeklēšanā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgos un pamatotos gadījumos tika attiecinātas korekcijas attiecībā uz atšķirībām transporta izmaksās un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un ar to saistītās izmaksās, kredīta izmaksās, garantiju izmaksās un komisijas maksās.

(62)

Attiecībā uz normālo vērtību, kas ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, pamatojas uz analoga valsti, izmeklēšanā konstatēts, ka Turcijas gludināmie dēļi vairumā gadījumu ir aprīkoti ar kontaktligzdu un auklas balsteni, taču vairākumam Ķīnas ražojumu šāda aprīkojuma nav. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktu Turcijas cenām tika veikta attiecīga korekcija, lai novērstu šīs starpības ietekmi. Tika konstatētas arī dažas atšķirības tirdzniecības līmenī. Konstatēts, ka Turcijas iekšējā tirgū gludināmos dēļus parasti piegādā tieši mazumtirgotājiem un tādējādi daudzums vienā pasūtījumā/piegādē ir būtiski zemāks salīdzinājumā ar to, kas veikts ar lielu mazumtirgotāju ķēdes importētāju/tirgotāju vai izplatīšanas/apgādes centru starpniecību, kā tas ir Ķīnas eksporta pārdevumu gadījumā. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunktu Turcijas cenām tika veikta attiecīga korekcija, lai novērstu šo starpību ietekmi.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu katram ražojuma veidam, kā noteikts iepriekš. Jāatzīmē, ka abās valstīs nebija citu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kā vienīgi tie, kam piešķirts TER vai AR.

(64)

Lai noteiktu dempinga starpību visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, vispirms noteica līmeni, kādā uzņēmums nesadarbojās. Šajā nolūkā eksporta uz Kopienu apjoms, ko norādīja ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tika salīdzināts ar atbilstošo importa apjomu, kas noteikts pamatojoties uz sūdzību un konkrētu informāciju, kas apkopota no attiecīgo valstu citiem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem, kas izmeklēšanā nesadarbojās. Jāatzīmē, ka nav precīzas Eurostat importa statistikas par attiecīgo ražojumu.

(65)

Ja sadarbības līmenis ir zems, t. i., mazāks par 80 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta, ko attiecināja uz ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, uzskatīja par piemērotu dempinga starpību citiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteikt augstākā līmenī nekā ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Tāpēc šādos gadījumos dempinga starpību noteica tādā līmenī, kas atbilda visvairāk pārdoto ražojuma veidu vidējai svērtajai dempinga starpībai ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem ir visaugstākā dempinga starpība. To uzskatīja par atbilstošu, jo bija pamats uzskatīt, ka nesadarbošanās zemo līmeni rada tas, ka ražotāji eksportētāji, kuri nesadarbojās, valstī, uz kuru attiecas izmeklēšana, kopumā īstenojuši dempingu augstākā līmenī nekā ikviens ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās. Turklāt nekas neliecināja par to, ka kāds uzņēmums, kurš nesadarbojās, īstenotu dempingu zemākā līmenī.

(66)

Ja sadarbošanās līmenis ir augsts, t. i., 80 % vai vairāk no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta, ko attiecināja uz ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, uzskatīja par piemērotu dempinga starpību citiem ražotājiem eksportētājiem noteikt augstākās dempinga starpības līmenī, kas attiecīgajā valstī noteikta ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(67)

Pamatojoties uz sūdzību un pieejamo informāciju no ražotājiem eksportētājiem, kas pieteicās un sākotnējā posmā sniedza konkrētu informāciju, provizoriski secināja, ka sadarbības līmenis bija zemāks par 80 %. Tādēļ tika izmantota 65. apsvērumā aprakstītā metodika, lai noteiktu dempinga starpību valsts mērogā.

(68)

Pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(69)

Vienīgajam Ķīnas ražotājam eksportētājam, kam ir piešķirts TER, proti, Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd, provizoriski noteikts, ka eksporta pārdevumus neveica par dempinga cenām. Šajā sakarā jāatgādina, ka provizoriskie secinājumi varētu būt jāpārskata, lai izmantotu jebkurā galīgajā secinājumā to iemeslu dēļ, kas skaidroti 44. apsvērumā.

(70)

Pamatojoties uz sūdzību un pieejamo informāciju no ražotājiem eksportētājiem, kas pieteicās un sākotnējā posmā sniedza konkrētu informāciju, provizoriski secināja, ka sadarbības līmenis bija augstāks par 80 %. Faktiski, šķiet, ka Eurogold Industries Ltd ir vienīgais Ukrainas gludināmo dēļu ražotājs eksportētājs, un nav konstatēts, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši atturētos no sadarbības. Tādēļ tika izmantota 66. apsvērumā aprakstītā metodika, lai noteiktu dempinga starpību visiem citiem Ukrainas attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem.

(71)

Pagaidu dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(72)

Izmeklēšanas provizoriskajos secinājumos noteikts, ka līdzīgo ražojumu Kopienā ražo vismaz trīsdesmit mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Lielākā daļa Kopienas ražošanas atrodas Itālijā, Polijā un Apvienotajā Karalistē.

(73)

Lai gan Kopienas tirgū ir vairāki ražotāji, koncentrācijas līmenis ir salīdzinoši augsts, kā tas redzams no fakta, ka piecu lielāko ražotāju ražojumi veido vairāk nekā 50 % no Kopienas kopējā faktiskā ražošanas apjoma. Visu iepriekš minēto uzņēmumu ražojumi veido Kopienas kopējo ražošanu.

(74)

Sūdzību iesniedza trīs Kopienas ražotāji, kas pārstāv Kopienas līdzīgā ražojuma ražošanas nozares ražotāju vairākumu, kas šajā gadījumā ir vairāk nekā 40 %.

(75)

Sūdzības iesniedzēji un vēl viens Kopienas ražotājs izmeklēšanā pilnībā sadarbojās (skatīt 9. apsvērumu). Šie četri uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 45 % no līdzīgā ražojuma zināmās Kopienas kopējās ražošanas. Viens no Kopienas ražotājiem IP veica importu no ĶTR. Tomēr importēšana nav tā galvenā darbības joma, un tika uzskatīts, ka šis imports veikts kā reakcija uz importa pieplūdumu par dempinga zemām cenām, jo īpaši, lai saglabātu zemākās kategorijas ražojumu konkurētspēju. Tādēļ neuzskatīja par piemērotu šo ražotāju izslēgt no Kopienas ražošanas nozares definīcijas.

(76)

Pamatojoties uz šo, tiek uzskatīts, ka 75. apsvērumā minētie ražotāji veido Kopienas ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tekstā tie minēti kā “Kopienas ražošanas nozare”.

(77)

Jāatgādina, ka nav precīzas Eurostat importa statistikas par attiecīgo ražojumu. Turklāt nav norādes par ievērojamiem gludināmo dēļu importa daudzumiem no citām valstīm, kas nav ĶTR un Ukraina (attiecīgās valstis). Tādējādi Kopienas patēriņu noteica, pamatojoties uz šādu informāciju:

Pamatojoties uz šo, Kopienas patēriņš attīstījies šādi:

(78)

Gludināmo dēļu patēriņš Kopienā no 2002. gada līdz IP pieauga par 28 %, ar straujāko pieaugumu laikposmā starp 2004. gadu un IP. Kopējais nepārtrauktais pieaugums galvenokārt skaidrojams ar pieaugošu patēriņu jaunajās dalībvalstīs, lai gan pieaugumu IP laikā var pamatot ar palielinātu zemas cenas importu no ĶTR un Ukrainas, ko veica atsevišķi citkārt tradicionālie Kopienas ražotāji, kas pārorientējušies uz importēšanu, un tāpēc palielināja savus krājumus.

(79)

Komisija izskatīja, vai dempinga importa ietekme no attiecīgajām valstīm jāvērtē kopumā, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 3. panta 4. punktā. Šajā pantā noteikts, ka, ja vienlaicīgi antidempinga izmeklēšanai tiek pakļauts kādas preces imports no divām vai vairākām valstīm, šāda importa ietekmi vērtē kopumā tikai tad, ja konstatē, ka a) dempinga starpība, kas noteikta katras valsts importam, pārsniedz pamatregulas 9. panta 3. punktā definēto minimālo apjomu un katras valsts importa apjoms nav nenozīmīgs, un b) importa ietekmes novērtējums kopumā ir vēlams, ņemot vērā importēto ražojumu savstarpēju konkurenci un importēto ražojumu un līdzīgu Kopienas ražojumu konkurenci.

(80)

Jāatgādina konstatējums, ka no viena Ķīnas ražotāja eksportētāja veiktais imports nebija par dempinga cenām. Tādēļ šo importu neuzskatīja par importu par dempinga cenām.

(81)

Noteiktā dempinga starpība attiecībā uz dempinga importu no katras attiecīgās valsts ir lielāka nekā de minimis. Turklāt dempinga importa apjoms no katras šādas valsts nebija nenozīmīgs pamatregulas 5. panta 7. punkta nozīmē.

(82)

Izmeklēšanā vēl tika konstatēts, ka konkurences apstākļi ir līdzīgi gan dempinga importam, gan dempinga importam un līdzīgiem Kopienas ražojumiem. Tika konstatēts, ka neatkarīgi no izcelsmes gludināmie dēļi, ko ražoja/pārdeva attiecīgās valstis, un gludināmie dēļi, ko ražoja/pārdeva Kopienas ražošanas nozare, savstarpēji konkurē pamatīpašību, savstarpējas aizvietojamības ziņā (pēc pircēju viedokļa), un tos izplata pa tiem pašiem izplatīšanas kanāliem.

(83)

Dažas ieinteresētās personas iebilda, ka šajā gadījumā netika izpildīti nosacījumi novērtējumam kopumā, jo ir būtiskas no ĶTR un Ukrainas veiktā importa atšķirības cenu ziņā un atšķiras tā izturēšanās tirgū.

(84)

Jāatzīmē, ka attiecībā uz cenām, cenu līmeņu absolūtā atšķirība starp abām valstīm nav izšķirīga saistībā ar novērtējumu kopumā. To patiešām var izskaidrot ar dažādiem faktoriem, piemēram, ar dažādu ražojumu sajaukumu. Svarīga ir cenu attīstība attiecīgajā periodā, un tā abām valstīm ir salīdzināma. Faktiski vidējā importa cena no ĶTR un Ukrainas palielinājās par 27 % un 12 % attiecīgi starp 2002. gadu (2003. gadu – Ukrainas gadījumā) un IP.

(85)

Ciktāl tas attiecas uz izturēšanos tirgū, kā jau iepriekš minēts 82. apsvērumā, nav konstatētas būtiskas atšķirības ražojuma pamatīpašību, izplatīšanas kanālu u. c. ziņā.

(86)

Pamatojoties uz šo, provizoriski secināja, ka ir izpildīti visi kumulācijas nosacījumi un, lai analizētu zaudējumus, atbilstoši kopīgi jānovērtē ietekme, ko rada attiecīgo valstu izcelsmes dempinga imports.

(87)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms attiecīgajā laikposmā ievērojami pieaudzis. IP imports palielinājās par vairāk nekā 850 % kopš 2002. gada.

(88)

Jāatzīmē, ka 2002. gadā imports no Ukrainas netika veikts. Vienīgais Ukrainas gludināmo dēļu ražotājs darbību uzsāka 2003. gadā. Ievedumi no Ukrainas 2004. gadā strauji palielinājās par vairāk nekā 400 %.

(89)

Visā attiecīgajā periodā vidējā importa cena palielinājās. Tomēr tā saglabājās būtiski zemāka par Kopienas ražošanas nozares vidējām cenām (skatīt atbilstošo tabulu un 99. apsvērumu). IP vidējā importa cena bija par vairāk nekā 40 % zemāka nekā Kopienas ražošanas nozares vidējā cena.

(90)

Importa cenu palielināšanos var saistīt ar šādiem faktoriem.

Notika ĶTR eksportētāju nozīmīga pārorientēšanās uz tirgus vidējo un augstāko kategoriju. Kā jau iepriekš minēts 78. apsvērumā, daži tradicionālie Kopienas ražotāji būtiski pazemināja vai pārtrauca savu ražošanu Kopienā un sāka importēšanu no attiecīgajām valstīm. Šo uzņēmumu lielākā daļa nodarbojas ar vidējās un augstākās kategorijas ražojumiem.

Lielākā daļa Ķīnas ražotāju eksportētāju darbību gludināmo dēļu tirgū ir sākuši nesen, un nav pārsteidzoši novērot zināmu cenu paaugstinājumu, kad tie tirgū ir nostabilizējušies.

Importa daļa no Ukrainas 2004. gadā pēkšņi palielinājās. Tā kā šo importu vidējais cenu līmenis augstāks par ĶTR importa cenām, kumulatīvais cenas līmenis ir augstāks:

(91)

Attiecīgo valstu dempinga importa tirgus daļa attiecīgajā periodā strauji pieauga. No 2003. līdz 2004. gadam tā gandrīz trīskāršojās, kad Ukraina apjomīgi ienāca Kopienas tirgū, un IP turpināja strauji pieaugt, pārstāvot gandrīz pusi tirgus.

(92)

Lai veiktu cenu samazinājuma analīzi, salīdzināja ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, vidējās svērtās importa cenas ar Kopienas ražošanas nozares vidējām svērtajām cenām salīdzināmiem ražojuma veidiem IP. Kopienas ražošanas nozares cenas tika koriģētas līdz ražotāja noteikto cenu līmenim un salīdzinātas ar CIF importa cenām līdz Kopienas robežai, vajadzības gadījumā pieskaitot muitas nodokļus. Šis cenu salīdzinājums tika izdarīts par darījumiem tādā pašā tirdzniecības līmenī, izdarot vajadzības gadījumā pienācīgas korekcijas, un pēc atlaižu atskaitīšanas.

(93)

Pamatojoties uz to ražotāju eksportētāju cenām, kuri sadarbojās, konstatētās cenu samazinājuma starpības katrai valstij, kas izteiktas procentuālajā daļā no Kopienas ražošanas nozares cenām, ir šādas:

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomiskos faktorus un indeksus, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Sūdzības iesniedzējiem un vienam citam ražotājam, kas pilnībā sadarbojās, t. i., Kopienas ražošanas nozarē tika veikta šo faktoru pilnīga analīze.

(95)

Attiecīgajā laikposmā Kopienas rūpniecības nozares ražošana samazinājās par 22 %. Nelielā jaudas palielinājuma IP iemesls bija tas, ka viens Kopienas ražotājs uzstādīja papildus jaudu, lai gūtu labumu no patēriņa palielināšanās pēc tam, kad paplašinājās ES. Diemžēl labumu no šīs patēriņa palielināšanās guva vienīgi imports. Tā rezultātā jaudas izmantošana IP samazinājās vairāk nekā ražošana.

(96)

Kopumā krājumi no 2002. gada līdz IP ir palielinājušies. Lai gan augsto rādītāju 2004. gadā, iespējams, daļēji ietekmēja izpildītie pasūtījumi, kas vēl nebija piegādāti klientiem, kopējais pieaugums ir acīmredzams.

(97)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdevumi samazinājās un IP pazeminājās līdz 79 % no sākotnējā apjoma. Šāds samazinājums rada vēl jo lielākas bažas, jo Kopienas patēriņš palielinās. Faktiski, laikposmā no 2002. gada līdz IP Kopienas ražošanas nozare zaudēja 39 % no savas tirgus daļas.

(98)

Kopienas ražošanas nozarē pieaugums nav konstatēts. Faktiski, Kopienas ražošanas nozare no tirgus pieauguma, t. i., lielāka Kopienas patēriņa, labumu nav guvusi, bet attiecīgajā periodā, tieši pretēji, no pārdevumu apjoma ir zaudējusi 21 %.

(99)

Kopienas ražošanas nozares ražojumu vidējā vienības cena pirmajos trīs gados būtiski samazinājās, t. i., par 14 %. Zemāko līmeni tā sasniedza 2004. gadā, un IP palika nemainīga.

(100)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte samazinājās. IP peļņas norma bija par 40 % zemāka nekā 2002. gadā. Šķietamais uzlabojums IP salīdzinājumā ar 2004. gadu patiesībā bija panākts, dažos uzņēmumos samazinot vadības atalgojumu. Šādam atalgojuma samazinājumam bija nozīmīga ietekme uz peļņas normu. Kopējā bruto peļņa IP turpināja samazināties un sasniedza 65 % no 2002. gada līmeņa. Tādējādi ir skaidrs, ka kopējās peļņas pirms nodokļu nomaksas pieaugums ir mākslīgs un nav ilgtspējīgs.

(101)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā būtiski samazinājās, IP laikā sasniedzot pusi no 2002. gada līmeņa. Turklāt ieguldījumu lielākā daļa bija nepieciešamie aizstājējieguldījumi un remonta ieguldījumi. Daļa 2004. gada ieguldījumu bija saistīti ar sagatavošanos jaunām iespējām pēc ES paplašināšanās. Tomēr, kā parādīts iepriekš, patēriņa palielinājumu pilnībā pārņēma imports no attiecīgajām valstīm.

(102)

Ienākums no ieguldījumiem, izteikts Kopienas ražošanas nozares tīrā peļņā un tīrā ieguldījumu uzskaites vērtībā, mainījās līdz ar ieguldījumiem un peļņas normu. Ņemot vērā šķietami augsto ienākumu līmeni no neto aktīviem, jāatzīmē, ka lielākā daļa Kopienas ražošanas nozari veidojošo uzņēmumu ir izveidoti pirms 30 vai vairāk gadiem, un tādēļ to aktīvi jau ir būtiski amortizēti. Faktiski 2004. gadā, kad tika veikti noteikti ieguldījumi un peļņas normas atainoja Kopienas ražošanas nozares faktisko attīstību (labāk nekā mākslīgi palielinātā peļņa IP laikā), ienākumi no ieguldījumiem pazeminājās par 63 procenta punktiem. Tas apstiprina Kopienas ražotāju nespēju piesaistīt kapitālu, īpaši pārdevumu apjoma samazināšanās un zemo pārdošanas cenu dēļ.

(103)

Kopienas ražošanas nozares naudas plūsma bija svārstīga. Uzlabojumiem 2003. gadā sekoja pēkšņs kritums 2004. gadā. Atgūšanās IP atbilst pasākumiem, kuru mērķis ir rentabilitātes uzlabošana, kā iepriekš aprakstīts 100. apsvērumā. Kopumā attiecīgajā periodā naudas plūsma samazinājās.

(104)

Kopienas ražošanas nozarē nodarbināto skaits saistībā ar līdzīgo ražojumu no 2002. gada līdz IP samazinājās par 33 %. Vidējās darba izmaksas uz darbinieku, atspoguļojot algas, saglabājās diezgan nemainīgas; pagaidu samazināšanos 2004. gadā kompensēja neliels paaugstinājums IP.

(105)

Cenšoties samazināt ražošanas izmaksas, racionalizācijas un darbinieku skaita samazināšanas, palielinājās saražotās produkcijas apjoms uz darbinieku (attiecīgajā periodā palielinājās par 19 %). Tomēr iepriekš minēto Kopienas ražošanas nozares finanšu rādītāju rezultātā palielinātais ražīgums nevarēja kompensēt pārdevumu apjoma un cenu līmeņa samazinājumu.

(106)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari šo ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu, ņemot vērā no attiecīgajām valstīm dempinga importa apjomu un cenas.

(107)

Turklāt nav norādes, ka Kopienas ražošanas nozare IP laikā atgūtos no iepriekšējo dempingu vai subsīdiju ietekmes.

(108)

Attiecīgajā periodā ĶTR un Ukrainas dempinga importa par zemām cenām klātbūtne strauji palielinājās. Apjoma ziņā dempinga imports no attiecīgajām valstīm palielinājās par vairāk nekā 850 %. Attiecībā uz tirgus daļu tās šajā pašā periodā Kopienas gludināmo dēļu tirgū ieguva vairāk nekā 40 procentpunktus.

(109)

Kopienas ražošanas nozares ekonomisko rādītāju analīze liecina, ka kaitējums izpaudās kā pārdevumu apjoma, pārdošanas cenas un tirgus daļas samazināšanās. Tam bija tieša negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares finanšu stāvokli, ražošanas un nodarbinātības līmeni. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares pārdevumu apjoms Kopienas tirgū samazinājās par vairāk nekā 20 %, tirgus daļa samazinājās par 15 procentpunktiem un nodarbinātība – par vairāk nekā 30 %. Kopienas ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas samazinājās par 14 % un individuālās cenas sasniedza viszemāko iespējamo līmeni. Finanšu rādītāji liecina, ka Kopienas ražošanas nozare vairs nevar turpināt samazināt cenu līmeni, neciešot zaudējumus, un MVU gadījumā tas nevar turpināties ilgāk par pāris mēnešiem, jo pēc tam uzņēmums būtu jāslēdz.

(110)

Tāpēc, ņemot vērā visus šos faktorus, tiek provizoriski secināts, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(111)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu izraisīja attiecīgā ražojuma dempinga imports, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs. Tika pārbaudīti arī tādi zināmie faktori, kas nav dempinga imports, bet kuri vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei, lai nodrošinātu, ka iespējamais šo faktoru radītais kaitējums netiek attiecināts uz dempinga importu.

(112)

Vispirms jāatgādina, ka izmeklēšanā konstatēts, ka no attiecīgajām valstīm importētie gludināmie dēļi tieši konkurē ar Kopienas ražošanas nozares ražotajiem un pārdotajiem gludināmiem dēļiem, jo tie ir līdzīgi pamatīpašību, savstarpējas aizvietojamības ziņā (pēc pircēju viedokļa) un tos izplata pa tādiem pašiem izplatīšanas kanāliem.

(113)

Būtiska dempinga importa apjoma no attiecīgajām valstīm palielināšanās (par vairāk nekā 850 %) sakrīt ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Šī pasliktināšanās ietver, cita starpā, Kopienas ražojumu pārdevumu un cenu līmeņa samazināšanos šajā pašā periodā.

(114)

Dempinga importu tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 42 procentpunktiem, bet Kopienas ražošanas nozare zaudēja 15 % no sava tirgus. Jāatgādina, ka Kopienas patēriņš no 2002. gada līdz IP palielinājās par vairāk nekā 20 %.

(115)

Dempinga imports būtiski samazināja Kopienas ražošanas cenas, tādēļ var izdarīt loģisku secinājumu, ka tā rezultātā veidojās cenu iesaldējums, kas radīja Kopienas ražošanas nozares finanšu situācijas pasliktināšanos. Turklāt Kopienas ražošanas nozare nevarēja palielināt jaudas izmantojumu, kā būtu jānotiek, ņemot vērā patēriņa pieaugumu attiecīgajā periodā.

(116)

Tā kā straujais dempinga importa apjoma pieaugums, kas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, laika ziņā sakrita ar Kopienas ražošanas nozares pārdevumu un ražošanas apjoma zaudējumiem, tirgus daļas un nodarbinātības samazināšanos, kā arī ar cenu samazināšanos, provizoriski secināts, ka dempinga imports izšķiroši ietekmēja to, ka Kopienas ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums.

(117)

Vēl bez Kopienas ražošanas nozari veidojošiem uzņēmumiem sūdzību atbalstīja piecpadsmit Kopienas gludināmo dēļu ražošanas uzņēmumi. Šie uzņēmumi nevēlējās pilnībā piedalīties izmeklēšanā, taču tie sniedza konkrētu informāciju par savu ražošanu, jaudu un jaudas izmantojumu, pārdevumu apjomu, tirgus daļu un nodarbinātību. Šie uzņēmumi kopā veido aptuveni 30 % no zināmās Kopienas ražošanas. Jāatzīmē, ka neviens no šiem uzņēmumiem neimportēja būtisku attiecīgā ražojuma daudzumu.

(118)

Šo 15 uzņēmumu situācija tika izanalizēta un salīdzināta ar Kopienas ražošanas nozares situāciju.

(119)

Šo ražotāju ražošana 2003. gadā palielinājās par 19 %, tad 2004. gadā samazinājās līdz sākotnējam līmenim un IP laikā samazinājās par 13 %. Jaudas palielināšanās 2004. gadā var būt skaidrojama ar cerībām uz pārdevumu palielināšanos pēc ES paplašināšanās. Jaudas palielināšanās rezultātā jaudas izmantošana attiecīgā perioda laikā samazinājās vairāk nekā ražošana. Nodarbinātība mainījās atbilstoši ražošanai, t. i., palielinājās 2003. gadā, tad 2004. gadā atgriezās sākotnējā līmenī un IP samazinājās.

(120)

Pēc pagaidu uzlabojuma 2003. gadā 15 uzņēmumu pārdevumi un tirgus daļa strauji samazinājās. Šī attīstība tieši atbilst attiecīgo valstu dempinga importa straujajam pieaugumam Kopienas tirgū. Jāatgādina, ka šis imports 2004. gadā gandrīz trīskāršojās un to tirgus daļa šajā pašā gadā palielinājās par 20 procentpunktiem. Tāpat arī jāatgādina, ka attiecīgajā periodā Kopienas gludināmo dēļu patēriņš palielinājās.

(121)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka šo 15 Kopienas uzņēmumu, kas ražo gludināmos dēļus un atbalstīja sūdzību, situācija pasliktinājās līdzīgi Kopienas ražošanas nozares situācijai. Tādējādi šie uzņēmumi Kopienas ražošanas nozarei nevarēja radīt kaitējumu.

(122)

Kā iepriekš minēts 8. apsvērumā, divi citi Kopienas ražotāji sniedza konkrētu informāciju, taču neatbalstīja sūdzību. Papildus ir divi zināmi Kopienas ražotāji, kas atbalstīja sūdzību, taču izmeklēšanā nesadarbojās, un viens bijušais ražotājs, kas sniedza konkrētu informāciju par savu iepriekšējo ražošanas darbību. Visi šie uzņēmumi veica attiecīgā ražojuma nozīmīgu importu. Šo uzņēmumu pieejamā informācija liecina par šādām tendencēm (konfidencialitātes iemeslu dēļ faktiskos skaitļus nevar norādīt):

(123)

Attiecīgajā periodā Kopienas ražotāju gludināmo dēļu pārdevumi samazinājās par 71 %. Attiecīgā tirgus daļa samazinājās vēl vairāk, par 77 %, jo tirgus tajā pašā laikā paplašinājās.

(124)

Kā jau iepriekš minēts 78. apsvērumā, 2004. gadā un IP daži tradicionālie Kopienas gludināmo dēļu ražotāji būtiski samazināja vai pilnībā pārtrauca ražošanas darbību Kopienā un sāka masveida importu no attiecīgajām valstīm. Faktiski daži no šiem uzņēmumiem vairs nav uzskatāmi par Kopienas ražotājiem, jo to ražotnes IP tika slēgtas.

(125)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka šo citu Kopienas ražotāju situācija bija līdzīga Kopienas ražošanas nozares situācijai un to ražošana neradīja zaudējumus Kopienas ražošanas nozarei.

(126)

Kopienas ražošanas nozares eksporta rādītāji attiecīgajā periodā palika salīdzinoši nemainīgi. Apjoma ziņā samazinājums nav novērojams. Attiecībā uz pārdošanas cenu 2003. gada 15 % kritums tika daļēji atgūts 2004. gadā, un IP eksporta cena palika nemainīga. Jāatzīmē, ka eksporta pārdošanas cena ir būtiski augstāka nekā pārdošanas cena Kopienā un ka eksporta apjoms ir vienīgi aptuveni 10 % no Kopienas ražošanas nozares produkcijas.

(127)

Šajā sakarībā var konstatēt, ka Kopienas ražošanas nozares eksporta darbības nesekmēja būtiskā kaitējuma rašanos.

(128)

Jāatgādina konstatējums, ka viena Ķīnas ražotāja eksportētāja imports netika pārdots par dempinga cenām, un tādējādi tas tika izslēgts no attiecīgo valstu dempinga importa analīzes un to ietekmes uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Tādēļ tika aplūkots, vai šā uzņēmuma imports varētu izjaukt cēloņsakarību starp dempinga importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(129)

Izmeklēšanā konstatēts, ka attiecīgajā periodā importa apjoms no ĶTR, kas netiek pārdots par dempinga cenām, pieauga par 467 % salīdzinājumā ar attiecīgo valstu dempinga importa 856 % pieaugumu. Kopumā attiecīgo valstu dempinga importa apjoms vairāk nekā piecas reizes pārsniedz importa virs dempinga cenām apjomu. ĶTR importa virs dempinga cenām tirgus daļa palielinājās par 343 %, bet dempinga importa tirgus daļa tajā pašā periodā palielinājās par 647 %. Importa virs dempinga cenām vidējā cena attiecīgajā periodā palielinājās, un kopumā tā saglabājās būtiski augstāka par dempinga importa vidējo cenu, lai gan tā bija zemāka par vidējo cenu Kopienas ražošanas nozarē.

(130)

Ņemot vērā iepriekšminēto, provizoriski secināja, ka ĶTR importa, kas nav pārdots par dempinga cenām, ietekme nav uzskatāma par tādu, kas lai izjauktu cēloņsakarību starp dempinga importu un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(131)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Kopienas tirgū aizvien lielākos apjomos ienākošais imports no Turcijas par tādām pašām cenām kā no ĶTR rada kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(132)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka šie apgalvojumi izmeklēšanā neapstiprinājās. Tās laikā netika sniegti pierādījumi par importu no Turcijas. Turklāt Turcijas gludināmo dēļu ražotājs, kas sadarbojās un kas ir iepriekš minēts 10. apsvērumā, līdzīgo ražojumu Kopienā nepārdod. Arī citi importa avoti izmeklēšanas laikā netika konstatēti.

(133)

Apsverot iepriekš minētos konstatējumus, uz Turcijas importu attiecināmo pieprasījumu noraida un secina, ka imports no citām trešām valstīm Kopienas ražošanas nozarei nerada būtisku kaitējumu.

(134)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka tas ir pašu izraisīts kaitējums, jo Kopienas ražošanas nozare nespēja reaģēt uz pārmaiņām izplatīšanas un patēriņa modeļos un tehnoloģijas attīstībā attiecībā uz gludināmo dēļu ražošanu. Tika arī apgalvots, ka pašu izraisītais kaitējums nodarīts ar Ķīnas gludināmo dēļu importu, ko veikuši paši Kopienas ražotāji.

(135)

Kopienā ražotos gludināmos dēļus parasti izplata ar tirgotāju starpniecību vai vairumā gadījumu tos tieši piegādā mazumtirgotājiem vai izplatīšanas centriem. Importētos gludināmos dēļus parasti izplata ar importētāju/tirgotāju starpniecību vai lielas mazumtirgotāju ķēdes piegādes/apgādes centru starpniecību. Importa abu izplatīšanas kanālu proporcionālā daļa mainās atkarībā no ražotāja eksportētāja. Visos gadījumos var būt iesaistīti starpnieki. Šis izplatīšanas modelis pastāv jau vairākus gadus, un laika gaitā tajā nav konstatētas nozīmīgas un pēkšņas izmaiņas. Kopienas ražošanas nozare tradicionāli apgādā gan mazos mazumtirgotājus, gan lielas mazumtirgotāju ķēdes. Tādējādi pieaugošā gludināmo dēļu pārdevumu daļa caur mazumtirgotāju ķēdēm per se nav uzskatāms par faktoru, kas rada kaitējumu. Nav apstiprinātas būtiskas pārmaiņas patēriņa veidā.

(136)

Attiecībā uz ražošanas procesu/tehnoloģiju tika apgalvots, ka Kopienas ražošanas nozare nav spējīga atbildēt uz klientu/mazumtirgotāju īpašām prasībām ražošanas automatizācijas augstā līmeņa dēļ. Pirmkārt, jāatzīmē, ka bez automatizācijas Kopienas ražošanas nozare nevarētu pieņemami konkurēt ar to ražojumu importu, kuru izcelsmes valstīs ir ļoti zemas enerģijas, izejmateriālu un darba izmaksas. Otrkārt, automatizētā ražošana ļauj Kopienas ražošanas nozarei nodrošināt augstu kvalitāti un īsu sagatavošanas laiku, ko klienti uzskata par salīdzinošu priekšrocību. Visbeidzot, netika sniegti pierādījumi, ar ko pamato apgalvojumu, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja apmierināt klientu/mazumtirgotāju īpašās prasības attiecībā uz dizainu un jauninājumiem.

(137)

Attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares veikto Ķīnas gludināmo dēļu importu, izmeklēšanā konstatēts, ka IP laikā importēti vienīgi nenozīmīgi daudzumi. Tā bija Kopienas ražošanas nozares pašaizsardzība pret dempinga importa par zemām cenām pieplūdumu. Katrā gadījumā šis imports Kopienā tika pārdots par cenām, kas nerada kaitējumu. Līdz ar to šis imports nevarēja radīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(138)

Ņemot vērā iepriekš minēto, šie pieprasījumi ir noraidīti un ir secināts, ka kaitējums nav pašu izraisīts.

(139)

Noslēgumā apstiprinājās, ka Kopienas ražošanas nozarei radīto būtisko kaitējumu, kas īpaši izpaužas kā pārdevumu apjoma, tirgus daļas un vienības pārdošanas cenas samazināšanās, kā rezultātā pasliktinājās finanšu situācija, izraisīja attiecīgo valstu dempinga imports. Lai gan imports no ĶTR, kas nav pārdots par dempinga cenām, visticamāk, pasliktināja Kopienas ražotāju darbību, un tā attīstība, apjoms un tirgus daļa, kā arī cenas līmenis nav tādi, lai izjauktu cēloņsakarību starp dempinga importu un Kopienas ražošanas nozarei radīto kaitējumu.

(140)

Ņemot vērā iepriekšminēto analīzi, kas atbilstoši nodalīja un atdalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari no dempinga importa kaitīgās ietekmes, ar šo apstiprina, ka šie citi faktori kā tādi nenoliedz faktu, ka novērtētais kaitējums attiecināms uz dempinga importu.

(141)

Tādējādi provizoriski secināja, ka dempinga imports, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs, radījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(142)

Komisija pārskatīja, vai, neraugoties uz provizoriskiem secinājumam par kaitējumu radoša dempinga pastāvēšanu, bija pārliecinoši iemesli, kas varētu likt secināt, ka pasākumu pieņemšana konkrētajā gadījumā nav Kopienas interesēs. Šajā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu iespējamo pasākumu ietekmi uz visām procedūrā iesaistītajām pusēm un arī pasākumu nepieņemšanas sekas apsvēra, pamatojoties uz visiem iesniegtajiem pierādījumiem.

(143)

Kaitējuma analīze skaidri pierādīja, ka Kopienas ražošanas nozare ir cietusi no dempinga importa. Pēdējos gados vērojamais dempinga importa straujais pieaugums izraisījis izteiktu cenu kritumu gan vairumtirdzniecības/izplatīšanas, gan mazumtirgotāju līmenī, t. i., kuros ir konkurence starp importētajiem un Kopienā ražotajiem gludināmiem dēļiem. Kopienas ražošanas nozare nespēj turpināt pārdošanas cenu samazināšanu, jo tad tai vajadzētu pārdot par cenu, kas ir zemāka par ražošanas izmaksām. Tādējādi un ņemot vērā to, ka gludināmo dēļu tirgu mazumtirgotāju ķēdes galvenokārt nosaka pēc cenām, Kopienas ražošanas nozarei kļūst aizvien grūtāk nodrošināt jaunus pasūtījumus. Jāatgādina, ka vairāki tradicionālie ražotāji savu ražošanu jau ir pārtraukuši un pašlaik darbojas kā attiecīgā ražojuma importētāji/tirgotāji.

(144)

Šajā sakarā, ja netiek ieviesti pasākumi, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis nepārprotami turpinās pasliktināties un tā rezultātā gludināmo dēļu ražošana Kopienā, visticamāk, drīzumā beigs pastāvēt. Vienā Kopienas ģeogrāfiskajā apgabalā būs liela negatīva ietekme uz nodarbinātību, jo vairāki ražotāji un sastāvdaļu piegādātāji atrodas šajā apgabalā. Turklāt pasākumi novērstu turpmākā dempinga importa no attiecīgajām valstīm būtisku palielināšanos, kas ļautu Kopienas ražošanas nozarei vismaz saglabāt savu pozīciju tirgū. Izmeklēšanā konstatēts, ka dempinga importa no attiecīgajām valstīm tirgus daļas palielinājums notiek tieši uz Kopienas ražošanas nozares rēķina.

(145)

Pēc antidempinga maksājumu uzlikšanas gludināmo dēļu importam no attiecīgajām valstīm ļoti iespējams, ka izplatītāji un mazumtirgotāju ķēdes drīzumā vismaz daļēji pārietu no saviem piegādes avotiem uz Kopienas ražotājiem. Ja pasākumi tiktu noteikti un importa cenu līmenis tiktu atjaunots līdz dempingam nepakļautam līmenim, Kopienas ražošanas nozare varētu konkurēt godīgas tirdzniecības apstākļos, pamatojoties uz savām salīdzinošām priekšrocībām.

(146)

Tādējādi ir skaidrs, ka pasākumu noteikšana ir Kopienas ražošanas nozares un to ražotāju interesēs, kuri aktīvi atbalsta sūdzību, bet arī to citu Kopienas ražotāju interesēs, kuri sūdzību aktīvi neatbalstīja.

(147)

Pēc paziņojuma par uzsākšanu publicēšanas par šo lietu netika saņemti nekādi iebildumi no patērētāju organizācijām. Tomēr pasākumu ietekme uz patērētājiem tika izanalizēta.

(148)

Šīs ietekmes novērtēšanai tika apsvērti šādi elementi:

(149)

Ņemot vērā iepriekš minēto, antidempinga pasākumu finansiālā ietekme uz gludināmo dēļu patērētāju, visticamāk, būs niecīga. No otras puses, ja antidempinga pasākumus nepiemēro, Kopienas ražošana, visticamāk, beigs pastāvēt, un patērētājam pieejamie ražojuma veidi samazināsies.

(150)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka pasākumu noteikšana nav pretrunā Kopienas gludināmo dēļu patērētāju interesēm.

(151)

Šajā izmeklēšanas posmā iebildumi no izplatītājiem/mazumtirgotājiem netika saņemti. Tomēr zināms, ka šobrīd gludināmie dēļi tiek galvenokārt tirgoti lielās mazumtirgotāju ķēdēs, t. i., lielveikalos un tirdzniecības centros. Tādējādi ir ļoti iespējams, ka lielākajai daļai izplatītāju/mazumtirgotāju attiecīgais ražojums ir niecīga tā apgrozījuma daļa. Ņemot to vērā, kā arī ņemot vērā augsto uzcenojumu, ko tie parasti piemēro (skatīt iepriekš minēto 148. apsvērumu), provizoriski secināts, ka pasākumiem, visticamāk, nebūs nozīmīgas negatīvas ietekmes uz to stāvokli.

(152)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem importētājiem un viena tirgotāja, kas saistīts ar vienu no minētajiem importētājiem. Turklāt noteiktajā termiņā konkrētu informāciju un/vai komentārus sniedza četri importētāji. Šie uzņēmumi visi kopā pārstāv vairāk nekā 20 % no kopējā importa Kopienā. Viņi visi iebilda pret pasākumu noteikšanu pret ĶTR, bet ne visi iebilda pret pasākumiem pret Ukrainu.

(153)

Importētāju, kas snieguši iebildumus, situācija mainās atkarībā no attiecīgā ražojuma apjoma un nozīmes to darbībā. Kā jau iepriekš minēts, daži no šiem uzņēmumiem ir/bija tradicionālie ražotāji, taču aizsargājoties tie ir mainījuši savu pamatdarbību un pašlaik darbojās galvenokārt vai vienīgi kā importētāji. Šie uzņēmumi parasti ražo/importē plašu mājsaimniecības ražojumu klāstu, un gludināmie dēļi ir tikai daļa no uzņēmējdarbības. Viena liela bijušā ražotāja gadījumā, kurš nesen kļuvis par nozīmīgu Ķīnas gludināmo dēļu importētāju, provizoriski konstatēts, ka IP gludināmie dēļi bija mazāk nekā 4 % no apgrozījuma. Turklāt šis uzņēmums izteica savu viedokli vienīgi par pasākumiem pret ĶTR, bet ne pret Ukrainu, jo no šīs valsts tas importu neveic. Tika arī konstatēts, ka tas iegādājies arī nelielu skaitu gludināmo dēļu no Kopienas ražotājiem. Ņemot vērā attiecīgā uzņēmuma dažādos piegādes avotus un ja uzņēmums nespēj novirzīt 1/3 antidempinga maksājuma mazumtirgotājiem (skatīt 148. apsvērumu), tiek lēsts, ka ietekme uz gludināmo dēļu bruto segumu nepārsniegs 10 %. Tomēr jāatzīmē, ka šajā posmā saņemtā informācija neļauj veikt precīzu aprēķinu. Jāatgādina arī, ka šo importētāju uzliktais uzcenojums ir nozīmīgs. Lai gan šo importētāju stāvokļa izskatīšana turpināsies, secināts, ka pagaidu pasākumi būtiski neietekmēs viņu uzņēmējdarbību.

(154)

Viens importētājs, kas sadarbojās, ražo gludināmo dēļu pārvalkus un tos pārdod kopā ar importētajiem gludināmiem dēļiem. Tika iebilsts, ka antidempinga maksājums par gludināmo dēļu importu ietekmēs arī pārvalku ražošanu, un tādējādi tam būs būtiska ietekme uz šā uzņēmuma apgrozījumu. Tomēr jāatzīmē, ka gludināmo dēļu pārvalkus pārdod arī atsevišķi, un antidempinga maksājuma noteikšana neietekmēs šādus pārdevumus. Tāpat jāatzīmē, ka gludināmo dēļu pārdevumi veido ne vairāk kā 10 % no šā uzņēmuma apgrozījuma. Tādējādi pagaidu pasākumu ietekme uz attiecīgā uzņēmuma uzņēmējdarbību arī nebūs nozīmīga.

(155)

Turklāt lielākā daļa importētāju, kas arī tirgo/tirgoja Kopienas ražojumus, atzina, ka kļūt pilnīgi atkarīgiem no importētajiem dēļiem – Ķīna šajā sakarā tika īpaši atzīmēta – nav viņu interesēs, un apstiprināja, ka priekšroku dod alternatīvam piegādes avotam. To vislabāk var nodrošināt, novēršot dempinga praksi, lai Kopienas ražošanas nozare varētu turpināt pastāvēt.

(156)

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā iepriekš 148. apsvērumā apkopotos elementus, jo īpaši augstos uzcenojumus un faktu, ka papildu nodokļa izmaksas ir mazākas par piecdesmit centiem par vienību, provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumiem nebūs izšķirošas negatīvas ietekmes uz gludināmo dēļu Kopienas nesaistīto importētāju situāciju, lai gan dažiem no tiem tas, iespējams, būs smagāks slogs nekā mazumtirgotājiem. Katrā gadījumā pirms galīgajiem konstatējumiem tiks izskatīti visi komentāri.

(157)

Iepriekš minētā analīze liecināja, ka Kopienas ražošanas nozares interesēs ir noteikt pasākumus, jo ir sagaidāms, ka šie pasākumi vismaz ierobežos importa par dempinga cenām pieplūdumu, kam pierādīta ievērojama negatīva ietekme uz Kopienas ražošanas nozares stāvokli. Sagaidāms, ka citi Kopienas ražotāji arī gūs labumu no šiem pasākumiem.

(158)

Analīze arī liecināja, ka antidempinga pasākumi, visticamāk, finansiāli neietekmēs patērētājus. Sliktākajā gadījumā viņiem būtu papildus jāmaksā mazāk nekā piecdesmit centi par vienu ilglietojuma preci. No otras puses, ja pasākumu nebūs, tas var negatīvi ietekmēt patērētāju izvēli, jo Kopienā ražoti gludināmie dēļi var pazust no tirgus.

(159)

Iespējams, ka izplatītāji un mazumtirgotāji var piedzīvot attiecīgā ražojuma pirkšanas cenu kāpumu, tomēr ir maz ticams, ka pasākumi varētu viņus būtiski ietekmēt, ņemot vērā viņiem noteiktās lielās starpības.

(160)

Domājams, ka attiecīgā ražojuma importētājiem slogs būs nedaudz lielāks nekā mazumtirgotājiem. Tomēr viņiem arī turpmāk būs priekšrocības saistībā ar vairāku piegādes avotu izmantošanu un nebūs jākļūst atkarīgiem no importa, kā tas visticamāk būtu, ja nenoteiktu pasākumus.

(161)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka, nosakot pasākumus, t. i., novēršot dempingu, kas rada kaitējumu, Kopienas ražošanas nozare varētu saglabāt savu darbību un ka negatīvā ietekme, kādu pasākumi varētu radīt dažiem citiem Kopienas tirgus dalībniekiem, ir proporcionāla salīdzinājumā ar priekšrocībām, ko gūs Kopienas ražošanas nozare.

(162)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidām var secināt, ka šajā gadījumā nav nopietnu iemeslu, kas neatbilstu Kopienas interesēm, lai nenoteiktu antidempinga pasākumus.

(163)

Ņemot vērā pagaidu secinājumus par dempingu, tā radīto kaitējumu un Kopienas interesēm, attiecīgā ražojuma importam no ĶTR un Ukrainas jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu to, ka imports par dempinga cenām arī turpmāk nodara kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(164)

Antidempinga pagaidu pasākumu apmēram jābūt pietiekamam, lai novērstu kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei nodara imports par dempinga cenām, bet nav jāpārsniedz konstatētās dempinga starpības.

(165)

Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga ietekmi, tika uzskatīts, ka, nosakot pasākumus, vajadzētu ļaut Kopienas ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko iespējams sasniegt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja tirgū nav importa par dempinga cenām. Peļņas norma pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja šim aprēķinam, bija 7 % no apgrozījuma. Tika pierādīts, ka tas ir peļņas līmenis, ko varētu pamatoti sagaidīt, ja nepastāvētu kaitējumu radošs dempings, jo tāds ir bijis Kopienas ražošanas nozares peļņas līmenis, pirms Ķīnas un Ukrainas imports Kopienā attiecīgajā periodā sāka būtiski palielināties. Tādējādi tika aprēķināta kaitējumu neradoša cena Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekš minēto peļņas normu 7 % apmērā.

(166)

Nepieciešamais cenu palielinājums tika noteikts, salīdzinot vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķināšanai, ar vidējo kaitējumu neradošo cenu ražojumiem, kurus Kopienas ražošanas nozare pārdod Kopienas tirgū. Pēc tam iegūto starpību izteica procentos no vidējās CIF importa vērtības. Attiecībā uz visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, šī starpība pārsniedza konstatētās dempinga starpības. Attiecībā uz Ukrainu kaitējuma novēršanas līmenis bija zemāks nekā vienīgajam ražotājam eksportētājam konstatētā dempinga starpība.

(167)

Ņemot vērā notiekošo un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, tiek uzskatīts, ka jānosaka pagaidu antidempinga pasākumi i) ĶTR izcelsmes importam konstatēto dempinga starpību apmērā un ii) Ukrainas izcelsmes importam – atbilstoši kaitējuma novēršanas līmenim.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, pagaidu antidempinga maksājuma likme, ko piemēro ĶTR un Ukrainas importam, ir šāda:

(169)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda tika konstatēta izmeklēšanas laikā attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tāpēc šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Ievestie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, tai skaitā personas, kas ir saistītas ar īpaši minētiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tām attiecas maksājuma likme, kas ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(170)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājumu likmes (piemēram, pēc juridiskās vienības nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomu iekšējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomu, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija pēc apspriešanās ar Padomdevēja komiteju vajadzības gadījumā veiks attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājumu likmēm.

(171)

Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi nepiemēro tikai ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem ražotājiem, kuri IP laikā neeksportēja uz Kopienu. Tomēr šie uzņēmumi ir aicināti, izpildot pamatregulas 11. panta 4. punkta otrās daļas prasības, iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar šo pantu, lai šo uzņēmumu situāciju izskatītu atsevišķi.

(172)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kuras pieteicās paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā periodā, var par sevi paziņot rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka atzinumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

European Commission

Directorate General for Trade

Directorate B

J-79 5/17

Rue de la Loi/Wetstraat 200

B-1049 Brussels

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/43

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2006. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/45

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pieņēma lēmumu pilnvarot Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi nolīgumu ar Čīles Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti minētā lēmuma pielikumā.

(3)

Ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk, Komisijas apspriestais nolīgums būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro,

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/53

(1)

Padome 2003. gada 5. jūnijā pieņēma lēmumu pilnvarot Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar Kopienas nolīgumu aizstātu dažus noteikumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos.

(2)

Komisija Kopienas vārdā ir apspriedusi nolīgumu ar Čīles Republiku par dažiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem saskaņā ar mehānismiem un norādījumiem, kas ietverti minētā lēmuma pielikumā.

(3)

Nolīgums ir parakstīts Kopienas vārdā, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

31.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 300/54