(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/99 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus konkursam atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru krējumam, sviestam un koncentrētam sviestam. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulas (EK) Nr. 1898/2005 28. pantā paredzētais pārstrādes garantiju apjoms.

(2)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2), intervences aģentūras pastāvīgos konkursos var pārdot zināmus to rīcībā esošus sviesta intervences krājumus, un var piešķirt atbalstu par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Šīs regulas 25. pantā noteikts, ka, ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, atbildot uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka minimālo pārdošanas cenu sviestam un maksimālo atbalsta apmēru par krējumu, sviestu un koncentrētu sviestu. Tālāk tiek noteikts, ka cena vai atbalsts var atšķirties sakarā ar iecerēto sviesta izmantošanas veidu, tā tauku saturu un pārstrādes procedūrām. Atbilstīgi jānosaka Regulā (EK) Nr. 1898/2005 paredzētais pārstrādes garantiju apmērs.

(2)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 9. novembra Regulu (EK) Nr. 1898/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1255/1999 ieviešanai attiecībā uz pasākumiem krējuma, sviesta un koncentrēta sviesta realizācijai Kopienas tirgū (2) intervences aģentūras ar pastāvīga uzaicinājuma uz konkursu palīdzību uzsāk konkursu par atbalsta piešķiršanu koncentrētam sviestam. Šīs regulas 54. pantā paredzēts, ka, ņemot vērā piedāvājumus konkursam, kas saņemti atbildē uz katru individuālo uzaicinājumu, nosaka maksimālo atbalstu koncentrētam sviestam, kurā minimālais tauku saturs sasniedz 96 %.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1898/2005 53. panta 4. punktā paredzētā gala lietotāju drošība ir jāizvirza, lai nodrošinātu, ka koncentrēto sviestu pārņem mazumtirdzniecības tirgotāji.

(3)

Atbilstīgi saņemtiem piedāvājumiem attiecīgā līmenī jānosaka maksimālais atbalsta apjoms, kā arī tādā pašā veidā jānosaka garantijas gala lietotājiem.

(4)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Saskaņā ar 21. pantu Komisijas 1999. gada 16. decembra Regulā (EK) Nr. 2771/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz intervenci sviesta un krējuma tirgū (2), intervences aģentūras, izmantojot pastāvīgu konkursu, ir laidušas pārdošanā noteiktu to glabāšanā esošā sviesta daudzumu.

(2)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas saņemti pēc katra atsevišķā konkursa uzaicinājuma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2771/1999 24.a pantu nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj piedāvājumus noraidīt.

(3)

Ņemot vērā saņemtos piedāvājumus, nosaka minimālo pārdošanas cenu.

(4)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Direktīva 89/398/EEK attiecas uz īpašas diētas pārtikas produktiem. Īpašie noteikumi, kas piemērojami īpašas diētas pārtikas produktu grupām, ietverti īpašās direktīvās.

(2)

Komisijas 1991. gada 14. maija Direktīva 91/321/EEK par mātes piena aizstājējiem zīdaiņiem un maziem bērniem (2) ir īpaša direktīva, kas pieņemta atbilstīgi Direktīvai 89/398/EEK. Ar Direktīvu 91/321/EEK nosaka prasības piena maisījuma zīdaiņiem sastāvam.

(3)

Komisija saņēma pieteikumu tāda inovatīva piena maisījuma zīdaiņiem tirgū laišanai, kura pamatā ir no govs piena iegūti sūkalu olbaltumvielu hidrolizāti ar olbaltumvielu saturu zem minimuma 0,56 g olbaltumvielu/100 kJ (2,25 g olbaltumvielu/100 kcal), kā minēts Direktīvas 91/321/EEK I pielikuma 2. panta 2. punktā.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde 2005. gada 5. oktobrī sniedza savu atzinumu (3). Minētajā atzinumā teikts, ka piena maisījums zīdaiņiem, kura pamatā ir no govs piena iegūti sūkalu olbaltumvielu hidrolizāti ar olbaltumvielu saturu 0,47 g/100 kJ (1,9 g/100 kcal), ir drošs un piemērots izmantošanai par vienīgo barības avotu zīdaiņiem.

(5)

Tādējādi, kamēr Direktīvas 91/32/EEK grozījumi tiek gaidīti, šī mākslīgā maisījuma zīdaiņiem tirdzniecības atļauja būtu jāapstiprina uz diviem gadiem.

(6)

Regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Piemērojot 7. panta 4. punktu Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulā (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3), ievešanas atļaujas lobītiem, daļēji slīpētiem un pilnībā slīpētiem rīsiem atbilstoši kvotām, kuras atvērtas ar šo regulu, ir derīgas no atļauju faktiskās izsniegšanas dienas līdz tai sekojošā trešā mēneša beigām.

(2)

Pēc 2006. gada augusta Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes rīsu ievešana Eiropas Savienībā ir bijusi traucēta, jo Amerikas tirgū konstatēti rīsi, kas piesārņoti ar ģenētiski modificētiem rīsiem “LL RICE 601”.

(3)

Saskaņā ar 2. pantu Komisijas 2006. gada 5. septembra Lēmumā 2006/601/EK par ārkārtas pasākumiem attiecībā uz neatļauto ģenētiski modificēto organismu “LL RICE 601” rīsu produktos (4), lai laistu brīvā apgrozībā Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes gargraudu rīsus A un gargraudu rīsus B, ir nepieciešams analīzes protokols, ar kuru apliecina, ka produkts nesatur ģenētiski modificētos rīsus “LL RICE 601”.

(4)

Ja saskaņā ar Lēmumu 2006/601/EK tiktu piemēroti ārkārtas pasākumi, tad būtu jāaizliedz izmantot atļaujas, kas izsniegtas Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes gargraudu rīsu A un gargraudu rīsu B ievešanai ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtās kvotas 2006. gada jūlija daļas ietvaros minēto atļauju derīguma termiņa laikā, un, lai no tā izvairītos, šādu atļauju derīguma termiņš ir jāpagarina līdz 2006. gada beigām.

(5)

Tāpat, lai varētu izmantot jau izdotas atļaujas attiecībā uz “visu valstu” importa kvotām ar norādi, ka izcelsmes valsts ir Amerikas Savienotās Valstis, ir lietderīgi atļaut izmantot šādas atļaujas, lai ievestu rīsus, kuru izcelsme ir citās trešās valstīs.

(6)

Tāpat ir jāatļauj izmantot jau izdotas atļaujas cita veida rīsu ievešanai, ne tikai gargraudu rīsu A un gargraudu rīsu B ievešanai.

(7)

Tāpēc ir lietderīgi noteikt atkāpes no Regulas (EK) Nr. 327/98 un Komisijas 2000. gada 9. jūnija Regulas (EK) Nr. 1291/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (5).

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

atļaujas slīpētu un pilnībā slīpētu rīsu ievešanai, kurās 8. ailē kā izcelsmes valsts ir norādīts “Amerikas Savienotās Valstis” un kuras ir izsniegtas kvotas 2006. gada jūlija daļai ar kvotas kārtas numuru 09.4127 un 09.4166 atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 X pielikumam šādiem KN kodiem:

b)

atļaujas šķeltu rīsu ievešanai, kurās 8. ailē kā izcelsmes valsts ir norādīts “Amerikas Savienotās Valstis” un kuras ir izsniegtas kvotas 2006. gada jūlija daļai ar kvotas kārtas numuru 09.4148 atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 X pielikumam šādiem KN kodiem:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 832/2006 (2) ir noteikts, ka valsts references daudzumus, ko piemēro laika posmā no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam, sadala “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā”.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1788/2003 8. panta 1. punkta otrajā daļā, kas iekļauta ar Regulu (EK) Nr. 1406/2006, ir noteikts, ka pēc Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pieprasījuma Komisija 2005./2006. gadam var pielāgot references daudzumu sadalījumu “piegādēm” un “tiešajai tirdzniecībai”. Šis pieprasījums Komisijai bija jāiesniedz līdz 2006. gada 10. oktobrim.

(3)

Kipra, Ungārija, Polija un Slovēnija pienācīgā laikā ir iesniegušas pieprasījumu, kurā norādīts, kādi piegādēm noteiktie references daudzumi jāpārvērš tiešās tirdzniecības references daudzumos.

(4)

Tāpēc ir lietderīgi valsts references daudzumiem, ko piemēro laika posmā no 2005. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam, noteikt jaunu sadalījumu “piegādēs” un “tiešajā tirdzniecībā”.

(5)

Tādēļ ir jāgroza Regula (EK) Nr. 832/2006.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Piena un piena produktu pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95, ar ko nosaka Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas dažus nosacījumus jautājumā par eksporta kompensāciju piešķiršanu un pasākumiem, kas jāveic traucējumu gadījumā labības nozarē (2), ļauj noteikt korektīvo summu attiecībā uz produktiem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta a), b) un c) punktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Situācija pasaules tirgū vai noteiktu tirgu īpašas prasības var likt noteikt dažādu korektīvo summu atkarībā no galamērķa.

(4)

Korektīvā summa jānosaka saskaņā ar tādu pašu procedūru kā kompensācija. To var mainīt laikposmā starp divām noteikšanām.

(5)

Saskaņā ar minētajiem punktiem korektīvā summa jānosaka atbilstīgi šīs regulas pielikumam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Iesalam piemērojamā kompensācija jāaprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju, kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 14. panta 2. punktu, kompensācija, ko labības eksportam piemēro izvešanas atļaujas pieprasījuma iesniegšanas dienā, pēc lūguma ir jāpiemēro eksportam visā atļaujas derīguma laikposmā. Šajā gadījumā kompensāciju var koriģēt.

(2)

Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2), ļauj noteikt korekcijas summu attiecībā uz iesalu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1784/2003 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šo korekciju aprēķina, ņemot vērā faktorus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā.

(3)

Atbilstīgi minētajiem noteikumiem jānosaka korekcija saskaņā ar šās regulas pielikumu.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Padomes 1974. gada 21. oktobra Regulas (EEK) Nr. 2681/74 par Kopienas finansējumu izdevumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu piegādi pārtikas palīdzībā (3), 2. pantā paredzēts, ka Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda Garantiju nodaļa sedz to izdevumu daļu, kas atbilst eksporta kompensācijām, kādas attiecīgajā jomā noteiktas saskaņā ar Kopienas noteikumiem.

(2)

Lai vienkāršotu budžeta izstrādi un pārvaldīšanu attiecībā uz Kopienas darbībām pārtikas palīdzībā un ļautu dalībvalstīm būt informētām par Kopienas iesaistes līmeni valsts darbībās pārtikas palīdzības jomā, ir jānosaka par šīm darbībām piešķiramo kompensāciju apjoms.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantā un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 13. pantā paredzētos vispārējos noteikumus un piemērošanas noteikumus attiecībā uz eksporta kompensācijām minētajās operācijās piemēro mutatis mutandis.

(4)

Īpašie kritēriji, kas jāņem vērā rīsu eksporta kompensācijas aprēķināšanā, ir definēti Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2003/106/EK (2002. gada 19. decembris), lai Eiropas Kopienas vārdā apstiprinātu Roterdamas Konvenciju par iepriekš norunātas piekrišanas procedūru attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem starptautiskajā tirdzniecībā (2), Padomes priekšsēdētājs tika pilnvarots norīkot personu vai personas, kuras ir tiesīgas saskaņā ar minētās Konvencijas (turpmāk – Roterdamas Konvencija) (3) 25. panta 1. punktu Kopienas vārdā deponēt Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram apstiprināšanas instrumentu. Apstiprināšanas instruments kopā ar kompetences deklarāciju, kas izklāstīta minētā lēmuma B pielikumā, tika iesniegts depozitāram 2002. gada 20. decembrī. Roterdamas Konvencija stājās spēkā 2004. gada 24. februārī.

(2)

Savā 2006. gada 10. janvāra spriedumā lietā C-94/03 (Komisija/Padome) (4) Tiesa anulēja Lēmumu 2003/106/EK, jo tā pamatā bija vienīgi 175. panta 1. punkts saistībā ar Līguma 300. pantu, nolemjot, ka atbilstīgs juridiskais pamats ir gan 133. pants, gan 175. panta pirmā daļa saistībā ar 300. panta attiecīgajiem noteikumiem.

(3)

Tiesas spriedums neietekmē Kopienas kā konvencijas puses statusu. Tādēļ saskaņā ar 46. pantu Vīnes Konvencijā par starptautiskajām līgumtiesībām nav jāiesniedz jauns ratifikācijas instruments. Tomēr ir nepieciešams jauns Padomes lēmums, ar ko apstiprina Roterdamas Konvenciju, kopā ar grozītu kompetences deklarāciju saskaņā ar Roterdamas Konvencijas 25. panta 3. punktu, lai atspoguļotu juridiskajā pamata izmaiņas.

(4)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un nepieļautu pārrāvumu tiesiskajā regulējumā, šim lēmumam vajadzētu būt spēkā no dienas, kad tika pieņemts Lēmums 2003/106/EK,

(1)

Ja valsts standarts, transponējot saskaņotu standartu, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce, attiecas uz vienu vai vairākām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kuras izklāstītas Direktīvas 98/37/EK I pielikumā, uzskata, ka saskaņā ar šo standartu ražotā mašīna atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 98/37/EK 6. panta 1. punktu Vācija ir iesniegusi oficiālu protestu attiecībā uz Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) 2004. gada 22. aprīlī pieņemto standartu EN 13000:2004, uz kuru atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(3)

Komisija, pārbaudījusi standartu EN 13000:2004, konstatēja, ka tas neatbilst vairākām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 98/37/EK I pielikumā, respektīvi, 4.2.1.4. punktam (Iekraušanas vadība) saistībā ar prasībām 1.1.2. punkta c) apakšpunktā (Drošības integrācijas principi), 1.2.5. punktā (Vadības režīma izvēle), 1.3.1. punktā (Stabilitāte), 4.1.2.1. punktā (Nepietiekamas stabilitātes nosacīti apdraudējumi) un 4.1.2.3. punktā (Mehāniskā izturība). Īpaši attiecībā uz minētā standarta 4.2.6.3.1., 4.2.6.3.2. un 4.2.6.3.3. punktu pasākumi, kas noteikti autoceltņu projektēšanai un ražošanai, negarantē pietiekami augstu drošības līmeni šā ražojuma paredzamajam izmantojumam. Konkrēti, nav norādīti pienācīgi aizsardzības pasākumi, lai novērstu projektētās jaudas pārslodzes ierobežotājam paredzētās pārejas ierīces nepareizu lietošanu.

(4)

Drošības un juridiskās skaidrības labad, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicējot atsauci uz standartu, tādēļ jāpievieno atbilstīgs brīdinājums.

(5)

Tāds pats brīdinājums dalībvalstīm jāpievieno atsaucēm uz saviem valsts standartiem, ar kuriem transponē standartu EN 13000:2004,

(1)

Ja valsts standarts, transponējot saskaņotu standartu, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce, attiecas uz vienu vai vairākām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kuras izklāstītas Direktīvas 98/37/EK I pielikumā, uzskata, ka saskaņā ar šo standartu ražotā mašīna atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 98/37/EK 6. panta 1. punktu Vācija ir iesniegusi oficiālu protestu attiecībā uz Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) 2003. gada 8. septembrī pieņemto standartu EN 13683:2003, uz kuru atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(3)

Komisija, pārbaudījusi standartu EN 13683:2003, konstatēja, ka tas neatbilst veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 98/37/EK I pielikuma 1.1.2. punkta c) apakšpunktā (Drošības integrācijas principi), 1.3.8. punktā (Aizsarglīdzekļu izvēle aizsardzībai pret kustīgo daļu radītiem apdraudējumiem) un 1.4.1. punktā (Vispārīgas prasības aizsargiem un drošības sastāvdaļām). Pirmkārt, standarta 5.2.1.1. un 5.2.1.2. punktā izklāstītās specifikācijas attiecībā uz to, lai novērstu piekļuvi kontaktnazim no padeves puses un no augšpuses nav pietiekamas, lai izvairītos no saskares ar asmeni. Kamēr mehānisms darbojas, ir iespējams noņemt iesprūdušos atgriezumus, un mehānisma darbības laikā roka var saskarties ar kontaktnazi. Otrkārt, nav pietiekamas standarta 5.2.2. punktā izklāstītās specifikācijas attiecībā uz to, lai novērstu piekļuvi kontaktnazim no izlādes kameras puses un no apakšpuses. Izlādes kameras izmēri ir tādi, ka pieauguša cilvēka roka varētu nonākt saskarē ar kontaktnazi.

(4)

Tādēļ atsauces uz standartu EN 13683:2003 nav jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

(1)

Direktīvā 98/37/EK ir paredzēts, ka mašīnas var laist tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja tās, pareizi uzstādot, uzturot kārtībā un lietojot paredzētajiem mērķiem, neapdraud cilvēku, mājdzīvnieku vai īpašuma drošību.

(2)

Ja valsts standarts, transponējot saskaņotu standartu, uz kuru Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta atsauce, attiecas uz vienu vai vairākām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kuras izklāstītas Direktīvas 98/37/EK I pielikumā, uzskata, ka saskaņā ar šo standartu ražotā mašīna atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 98/37/EK 6. panta 1. punktu Francija ir iesniegusi oficiālu protestu attiecībā uz Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) 2003. gada 18. martā pieņemto standartu EN ISO 14122-4:2004, uz kuru atsauce Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.

(4)

Komisija, pārbaudījusi standartu EN ISO 14122-4:2004, konstatēja, ka šā standarta 4.3.2. punktā (Kritiena aizsargierīču izvēle) izklāstītās specifikācijas saistībā ar 6.2. punktu (Lietošanas norādījumi) un 6.3. punktu (Marķēšana) neatbilst būtiskām veselības aizsardzības un drošības pamatprasībām, kas noteiktas Direktīvas 98/37/EK I pielikuma 1.1.2. punkta b) apakšpunktā (Drošības integrācijas principi), 1.5.15. punktā (Slīdēšanas, klupšanas vai krišanas apdraudējums) un 1.6.2. punktā (Piekļūšana ekspluatācijas zonai un apkalpošanas punktiem).

(5)

Konkrēti, standartā EN ISO 14122-4:2004 aprakstītais tehniskais risinājums – kritienu aizturētājs – neaizsargā pret kritienu no stacionārām kāpnēm. Kritienu aizturētājs vienīgi ierobežo kritiena sekas un paredz, ka operators piesardzīgi rīkojas, izmantojot individuālos aizsarglīdzekļus (IAL).

(6)

Kritienu aizturētājiem ir vairākas būtiskas nepilnības. Pirmā – tie ierobežo operatoru. Tā rezultātā operatori un jo īpaši tās personas, kas veic biežas apkopes darbības, pirms stacionāro kāpņu izmantošanas nenodrošina sevi ar IAL. Otrā – kritiena aizturētāji izraisa papildu apdraudējumu tajā gadījumā, kad operators krīt un atsitas pret mehānisma vai konstrukcijas stacionārajām daļām, ja zem minētās personas nav obligātās brīvās zonas. Turklāt šai brīvajai zonai noteikti jābūt lielākai nekā norobežotajai zonai, kas vajadzīga norobežojumam. Trešā nepilnība – tie rada organizatoriskas grūtības uzņēmumiem (IAL pārvaldība, vajadzība pēc saderības starp IAL un nostiprināšanas sistēmu). Šo grūtību rezultātā var būt nepareizas darbības, kas savukārt var izraisīt nelaimes gadījumus.

(7)

Pretrunā pamatprasībām, kas minētas 1.1.2. punkta b) apakšpunktā Direktīvas 98/37/EK I pielikumā, standarta EN ISO 14122-4:2004 4.3.2., 6.2. un 6.3. punktā attiecībā uz integrētajiem aizsardzības pasākumiem (norobežojums) ir paredzētas tāda paša līmeņa prasības kā tās, kas ir attiecināmas vienīgi uz atlikušajiem riskiem (IAL).

(8)

Tāda standarta kā EN ISO 14122-4:2004 mērķis ir aplūkot drošības aspektu saistībā ar plaša klāsta mašīnām, nevis konkrētus gadījumus. Ja pamatprasības, kas paredzētas Direktīvas 98/37/EK I pielikuma 1.1.2., 1.5.15. un 1.6.2. punktā, attiecībā uz mašīnu konkrēto tipu nav iespējams izpildīt, minētā tipa mašīnu standartā var norādīt veicamos alternatīvos pasākumus.

(9)

Tādēļ atsauce uz standartu EN ISO 14122-4:2004 Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī nav jāpublicē,