PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Seišelu Salu Republiku

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk – “Kopiena”,

un

SEIŠELU SALU REPUBLIKA,

turpmāk – “Seišelu salas”,

turpmāk – “Puses”,

IEVĒROJOT ciešās sadarbības attiecības starp Kopienu un Seišelu salām, jo īpaši saskaņā ar Kotonū Nolīgumu, un to abpusējo vēlmi stiprināt šīs attiecības,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas izveidoti ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemto Rīcības kodeksu atbildīgai zvejniecībai,

APŅĒMUŠĀS sadarboties abpusējās interesēs, veicinot atbildīgas zvejniecības ieviešanu, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS, ka šādai sadarbībai jāizpaužas kā kopīgi vai atsevišķi veiktām papildinošām iniciatīvām un pasākumiem, kuros Puses ievēro konsekventu politiku un kuri nodrošina vienotu darbību,

NOLĒMUŠAS šim nolūkam sākt dialogu ar nolūku noteikt zivsaimniecības nozares politiku Seišelu salās un rast piemērotus veidus, kā nodrošināt šīs politikas efektīvu īstenošanu, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu šajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus par Kopienas kuģu zvejas darbībām Seišelu salu ūdeņos un par Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai šajos ūdeņos,

NOLĒMUŠAS tiekties pēc ciešākas ekonomiskās sadarbības zivrūpniecībā un ar to saistītās darbībās, dibinot un attīstot kopuzņēmumus no abu pušu uzņēmumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu nosaka principus, noteikumus un procedūras, kas jāievēro:

—	ekonomiskajā, finansiālajā, tehniskajā un zinātniskajā sadarbībā zivsaimniecības nozarē ar nolūku ieviest atbildīgu zvejniecību Seišelu salu ūdeņos, lai garantētu zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un lai attīstītu Seišelu salu zivsaimniecības nozari,

—	nosacījumos Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Seišelu salu ūdeņiem,

—	zvejniecības kontrolē Seišelu salu ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu zveju,

—	partnerattiecībās starp uzņēmumiem ar mērķi vispārējās interesēs izvērst saimnieciskas darbības zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Seišelu salu iestādes” ir Seišelu salu Zivsaimniecības iestāde;

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

d)	“kopuzņēmums” ir tirdzniecības uzņēmums, ko Seišelu salās nodibinājuši Pušu kuģu īpašnieki vai valsts uzņēmumi, lai zvejotu vai veiktu ar zveju saistītas darbības;

e)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras locekļi ir Kopienas un Seišelu salu pārstāvji un kura veic šā nolīguma 9. pantā izklāstītās funkcijas.

3. pants

Nolīguma īstenošanas pamatā esošie principi un mērķi

1.   Ar šo Puses apņemas sekmēt atbildīgu zvejniecību Seišelu salu ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminācijas principu starp dažādajām flotēm, kas zvejo minētajos ūdeņos, neierobežojot nolīgumus, kas kādā ģeogrāfiskā rajonā noslēgti starp jaunattīstības valstīm, tostarp savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus.

2.   Puses sadarbojas, lai noteiktu un īstenotu zivsaimniecības nozares politiku attiecībā uz Seišelu salu ūdeņiem, un šajā nolūkā sāk politisku dialogu par vajadzīgajām reformām. Ar šo Puses apņemas nenoteikt nekādus pasākumus šajā jomā, iekams tās nav apspriedušās savā starpā.

3.   Puses arī sadarbojas, veicot kā kopējus, tā vienpusējus iepriekšējus, pastāvīgus un retrospektīvus novērtējumus par pasākumiem, programmām un darbībām, kas īstenotas, ievērojot šā nolīguma noteikumus.

4.   Ar šo Puses apņemas nodrošināt, ka šo nolīgumu īsteno saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

5.   Seišelu salu jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem jo īpaši reglamentē ar Starptautiskās darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā, kura automātiski attiecas uz atbilstošajiem līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Seišelu salas pārrauga resursu stāvokli Seišelu salu zvejas zonā; šim nolūkam pārmaiņus Kopienā un Seišelu salās katru gadu rīko kopējas zinātniskas sanāksmes.

2.   Pamatojoties uz gada zinātniskās sanāksmes secinājumiem un labāko pieejamo zinātnisko informāciju, Puses savstarpēji apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā un vajadzības gadījumā, abpusēji vienojoties, veic pasākumus, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

3.   Ar šo Puses apņemas savstarpēji apspriesties vai nu tieši, vai arī Indijas okeāna tunču komisijā, lai nodrošinātu Indijas okeāna dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu un lai sadarbotos attiecīgajā zinātniskajā izpētē.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve zvejai Seišelu salu ūdeņos

1.   Seišelu salas apņemas atļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Seišelu salu zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp protokolu un pielikumu.

2.   Ar šo nolīgumu reglamentētajai zvejas darbībai piemēro Seišelu salās spēkā esošos normatīvos aktus. Seišelu salu iestādes ziņo Komisijai par visiem grozījumiem minētajos normatīvajos aktos.

3.   Seišelu salas uzņemas atbildību par protokolā iekļauto zvejas pārraudzības noteikumu efektīvu piemērošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Seišelu salu iestādēm, kas atbild par tādu pārraudzību.

4.   Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma prasības un tiesību aktus par zveju Seišelu salu pārziņā esošajos ūdeņos.

6. pants

Atļaujas

1.   Kopienas kuģi var zvejot Seišelu salu zvejas zonā vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izsniegta zvejas atļauja.

2.   Kuģa zvejas atļaujas iegūšanas procedūra, piemērojamie nodokļi un maksāšanas metode, kas jāizmanto kuģu īpašniekiem, ir izklāstīta protokola pielikumā.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Kopiena piešķir Seišelu salām finansiālu ieguldījumu saskaņā ar protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Šis nedalītais ieguldījums sastāv no diviem saistītiem komponentiem, proti:

a)	Kopienas kuģu piekļuve zvejai Seišelu salu ūdeņos; un

b)	Kopienas finansiālais atbalsts tam, lai ieviestu atbildīgu zvejniecību Seišelu salu ūdeņos un šo ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma komponentu nosaka un pārvalda, ievērojot mērķus, ko Puses saskaņā ar protokolu noteikušas, savstarpēji vienojoties, un kas jāsasniedz zivsaimniecības nozares politikā attiecībā uz Seišelu salu ūdeņiem, kā arī gada un daudzgadu programmu šīs politikas īstenošanai.

3.   Kopienas piešķirto finansējumu maksā katru gadu saskaņā ar protokolu, ievērojot šā nolīguma un protokola prasības gadījumā, kad ir mainīta ieguldījuma summa šādu apstākļu rezultātā:

a)	nopietni apstākļi, kuri nav dabas parādības un kuru dēļ nevar veikt zvejas darbības Seišelu salu ūdeņos;

b)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazinājums, par ko Puses savstarpēji vienojas attiecīgo krājumu pārvaldības nolūkā gadījumos, kad, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, to uzskata par vajadzīgu resursu saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas labā;

c)	Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju palielinājums, par ko Puses savstarpēji vienojas gadījumos, kad, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātniski informāciju, ir atzīts, ka to pieļauj resursu stāvoklis;

d)	Kopienas finansiālā atbalsta zivsaimniecības nozares politikas īstenošanai Seišelu salās noteikumu atkārtota novērtēšana, ja to attaisno abu Pušu novērotie gada un daudzgadu programmas izstrādes rezultāti;

e)	šā nolīguma izbeigšana saskaņā ar 12. pantu;

f)	šā nolīguma piemērošanas atlikšana saskaņā ar 13. pantu.

8. pants

Sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem un pilsoniskajā sabiedrībā

1.   Puses veicina ekonomisko, komerciālo, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Tās savstarpēji apspriežas, lai koordinētu dažādos pasākumus, kas noteikti šim nolūkam.

2.   Puses veicina informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, saglabāšanas metodēm un zivsaimniecības produktu rūpniecisko pārstrādi.

3.   Puses cenšas radīt labvēlīgus nosacījumus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, sekmējot uzņēmējdarbības attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4.   Puses jo īpaši veicina kopuzņēmumu dibināšanu to abpusējās interesēs. Kopienas kuģu piesaisti kopuzņēmumiem un kopuzņēmumu dibināšanu Seišelu salās veic, konsekventi ievērojot spēkā esošos Seišelu salu un Kopienas tiesību aktus.

9. pants

Apvienotā komiteja

1.   Izveido apvienotu komiteju, kas pārrauga šā nolīguma īstenošanu. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma prasību izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta 2. punktā minētās gada un daudzgadu programmas izstrādi un tās īstenošanas novērtēšanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu abpusēji interesējošos jautājumos saistībā ar zivsaimniecību;

c)	darbojas kā forums, lai panāktu izlīgumu jebkurām domstarpībām par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)	vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju izmantošanu un līdz ar to finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	veic visas citas funkcijas, par kurām Puses nolemj, abpusēji vienojoties.

2.   Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Kopienā un Seišelu salās, un sanāksmes vada tā Puse, kas sanāksmi rīko. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja sanāk ārkārtas sanāksmē.

10. pants

Nolīguma ģeogrāfiskais piemērojums

No vienas puses, šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Seišelu salu teritorijā.

11. pants

Ilgums

Šis nolīgums ir spēkā sešus gadus no tā spēkā stāšanās dienas; ja vien saskaņā ar 12. pantu nav saņemts brīdinājums par nolīguma izbeigšanu, to pagarina uz turpmākiem sešu gadu periodiem.

12. pants

Nolīguma izbeigšana

1.   Šo nolīgumu var izbeigt jebkura no Pusēm nopietnu apstākļu dēļ, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi, ja ir konstatēts, ka samazinājusies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošana, vai ja Puses nepilda savu apņemšanos apkarot nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu zveju.

2.   Ja viena no Pusēm vēlas atkāpties no šā nolīguma, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā termiņa vai katra nākamā termiņa pēdējās dienas par savu nodomu rakstiski paziņo otrai Pusei.

3.   Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu tiek atklātas Pušu apspriedes.

4.   Proporcionāli un pro rata temporis samazina 7. pantā minēto finansiālā ieguldījuma maksājumu gadā, kurā nolīgums tiek izbeigts.

13. pants

Apturēšana

1.   Pēc vienas Puses pieprasījuma šā nolīguma piemērošanu var apturēt, ja ir nopietnas nesaskaņas par nolīgumā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai to apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, par savu nodomu jānosūta rakstisks paziņojums. Saņemot šo paziņojumu, Puses sāk apspriedes, lai nesaskaņas atrisinātu, labprātīgi vienojoties.

2.   Atkarībā no apturēšanas ilguma proporcionāli un pro rata temporis samazina 7. pantā minēto finansiālā ieguldījuma maksājumu.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

15. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj 1987. gada Zivsaimniecības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Seišelu Salu Republiku par zveju pie Seišelu salām.

2.   Tomēr protokols, ar ko laikposmam no 2005. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 17. janvārim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kurš paredzēts Zivsaimniecības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Seišelu Salu Republiku par zveju pie Seišelu salām, paliek spēkā tā 1. pantā minētajā laikposmā un kļūst par šā nolīguma sastāvdaļu.

16. pants

Valodas un stāšanās spēkā

Šis nolīgums, kas sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par savu pieņemšanas procedūru pabeigšanu.

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk – “Kopiena”,

un

KOMORU SALU SAVIENĪBA,

turpmāk – “Komoru salas”,

turpmāk – “Puses”,

IEVĒROJOT ciešās sadarbības attiecības starp Kopienu un Komoru salām, jo īpaši saskaņā ar Kotonū Nolīgumu, un to abpusējo vēlmi stiprināt šīs attiecības,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas izveidoti ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas 1995. gada konferencē pieņemto Rīcības kodeksu atbildīgai zvejniecībai,

APŅĒMUŠĀS sadarboties abpusējās interesēs, veicinot atbildīgas zvejniecības ieviešanu, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu ilgtspējīgu saglabāšanu un izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS, ka šādai sadarbībai jāizpaužas kā kopīgi vai atsevišķi veiktām papildinošām iniciatīvām un pasākumiem, kuros Puses ievēro konsekventu politiku un kuri nodrošina vienotu darbību,

NOLĒMUŠAS šim nolūkam sākt dialogu ar nolūku noteikt zivsaimniecības nozares politiku Komoru salās un rast piemērotus veidus, kā nodrošināt šīs politikas efektīvu īstenošanu, kā arī uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu šajā procesā,

VĒLOTIES pieņemt noteikumus par Kopienas kuģu zvejas darbībām Komoru salu ūdeņos un par Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai šajos ūdeņos,

NOLĒMUŠAS tiekties pēc ciešākas ekonomiskās sadarbības zivrūpniecībā un ar to saistītās darbībās, dibinot un attīstot kopuzņēmumus no abu pušu uzņēmumiem,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu nosaka principus, noteikumus un procedūras, kas jāievēro:

—	ekonomiskajā, finansiālajā, tehniskajā un zinātniskajā sadarbībā zivsaimniecības nozarē ar nolūku ieviest atbildīgu zvejniecību Komoru salu ūdeņos, lai garantētu zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu un lai attīstītu Komoru salu zivsaimniecības nozari;

—	nosacījumos Kopienas zvejas kuģu piekļuvei Komoru salu ūdeņiem;

—	zvejniecības kontrolē Komoru salu ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu zveju;

—	partnerattiecībās starp uzņēmumiem ar mērķi vispārējās interesēs izvērst saimnieciskas darbības zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Komoru salu iestādes” ir ministrija, kas atbild par Komoru salu zivsaimniecību;

b)	“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas peld ar Kopienas dalībvalsts karogu;

d)	“kopuzņēmums” ir tirdzniecības uzņēmums, ko Komoru salās dibinājuši abu Pušu kuģu īpašnieki vai valsts uzņēmumi, lai zvejotu vai veiktu ar zveju saistītas darbības;

e)	“Apvienotā komiteja” ir komiteja, kuras locekļi ir Kopienas un Komoru salu pārstāvji un kura veic šā nolīguma 9. pantā izklāstītās funkcijas.

3. pants

Nolīguma īstenošanas pamatā esošie principi un mērķi

1.   Ar šo Puses apņemas sekmēt atbildīgu zvejniecību Komoru salu ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminācijas principu starp dažādajām flotēm, kas zvejo minētajos ūdeņos, neierobežojot nolīgumus, kas kādā ģeogrāfiskā rajonā noslēgti starp jaunattīstības valstīm, tostarp savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus.

2.   Neierobežojot Komoru salu suverenitāti, Puses sadarbojas, lai noteiktu un īstenotu zivsaimniecības nozares politiku attiecībā uz Komoru salu ūdeņiem, un šajā nolūkā sāk politisku dialogu par vajadzīgajām reformām. Ar šo Puses apņemas nenoteikt nekādus pasākumus šajā jomā, iekams tās nav apspriedušās savā starpā.

3.   Puses arī sadarbojas, veicot kā kopējus, tā vienpusējus iepriekšējus, pastāvīgus un retrospektīvus novērtējumus par pasākumiem, programmām un darbībām, kas īstenotas, ievērojot šā nolīguma noteikumus.

4.   Ar šo Puses apņemas nodrošināt, ka šo nolīgumu īsteno saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem.

5.   Komoru salu jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem jo īpaši reglamentē ar Starptautiskās darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā, kura automātiski attiecas uz atbilstošajiem līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem, jo īpaši par biedrošanās brīvību un koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, un diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesiju.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Nolīguma darbības laikā Puses cenšas pārraudzīt zivju resursu stāvokli Komoru salu ūdeņos.

2.   Pamatojoties uz ieteikumiem un rezolūcijām, kas pieņemtas Indijas okeāna tunču komisijā, un vislabāko pieejamo zinātnisko informāciju, Puses savstarpēji apspriežas 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā un vajadzības gadījumā, abpusēji vienojoties, veic pasākumus, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējīgu pārvaldību.

3.   Ar šo Puses apņemas savstarpēji apspriesties vai nu tieši, vai arī Indijas okeāna tunču komisijā, lai nodrošinātu Indijas okeāna dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu un lai sadarbotos attiecīgajā zinātniskajā izpētē.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve zvejai Komoru salu ūdeņos

1.   Komoru salas apņemas atļaut Kopienas kuģiem veikt zvejas darbības Komoru salu zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu, tostarp protokolu un pielikumu.

2.   Ar šo nolīgumu reglamentētajai zvejas darbībai piemēro Komoru salās spēkā esošos normatīvos aktus. Komoru salu iestādes ziņo Komisijai par visiem grozījumiem savos tiesību aktos.

3.   Puses uzņemas atbildību par protokolā iekļauto zvejas pārraudzības noteikumu efektīvu piemērošanu. Kopienas kuģi sadarbojas ar Komoru salu iestādēm, kas atbild par tādu pārraudzību.

4.   Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tās kuģi ievēro šā nolīguma prasības un tiesību aktus par zveju Komoru salu pārziņā esošajos ūdeņos.

6. pants

Atļaujas

1.   Kopienas kuģi var zvejot Komoru salu ūdeņos vienīgi tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu izsniegta zvejas atļauja.

2.   Kuģa zvejas atļaujas iegūšanas procedūra, piemērojamie nodokļi un maksāšanas metode, kas jāizmanto kuģu īpašniekiem, ir izklāstīta protokola pielikumā.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

Kopiena piešķir Komoru salām finansiālu ieguldījumu saskaņā ar protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Šis nedalītais ieguldījums sastāv no diviem saistītiem komponentiem, proti:

a)	Kopienas kuģu piekļuve zvejai Komoru salu ūdeņos; un

b)	Kopienas finansiālais atbalsts tam, lai ieviestu atbildīgu zvejniecību Komoru salu ūdeņos un šo ūdeņu zivju resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

c)

šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto finansiālā ieguldījuma komponentu nosaka un pārvalda, ievērojot mērķus, ko Puses saskaņā ar protokolu noteikušas, savstarpēji vienojoties, un kas jāsasniedz zivsaimniecības nozares politikā attiecībā uz Komoru salu ūdeņiem, kā arī gada un daudzgadu programmu šīs politikas īstenošanai.

8. pants

Sadarbības veicināšana starp uzņēmējiem un pilsoniskajā sabiedrībā

1.   Puses veicina ekonomisko, zinātnisko un tehnisko sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās nozarēs. Tās savstarpēji apspriežas, lai koordinētu dažādos pasākumus, kas noteikti šim nolūkam.

2.   Puses veicina informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, saglabāšanas metodēm un zivsaimniecības produktu rūpniecisko pārstrādi.

3.   Puses cenšas radīt labvēlīgus nosacījumus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, sekmējot uzņēmējdarbības attīstībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4.   Puses jo īpaši veicina kopuzņēmumu dibināšanu to abpusējās interesēs. Kopienas kuģu piesaisti kopuzņēmumiem un kopuzņēmumu dibināšanu Komoru salās veic, konsekventi ievērojot spēkā esošos Komoru salu un Kopienas tiesību aktus.

9. pants

Apvienotā komiteja

1.   Izveido apvienotu komiteju, kas pārrauga šā nolīguma īstenošanu. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma prasību izpildi, interpretāciju un piemērošanu, jo īpaši 7. panta b) apakšpunktā minētās gada un daudzgadu programmas izstrādi un tās īstenošanas novērtēšanu;

b)	nodrošina nepieciešamo saziņu abpusēji interesējošos jautājumos saistībā ar zivsaimniecību;

c)	darbojas kā forums, lai panāktu izlīgumu jebkurām domstarpībām par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

d)	vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju izmantošanu un līdz ar to finansiālā ieguldījuma apjomu;

e)	veic visas citas funkcijas, par kurām Puses nolemj, abpusēji vienojoties.

2.   Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Komoru salās un Kopienā, un sanāksmes vada tā Puse, kas sanāksmi rīko. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja sanāk ārkārtas sanāksmē.

Jo īpaši tā tiekas ne vēlāk kā trešajā mēnesī pēc tam, kad spēkā stājies katrs protokols, lai pieņemtu sīki izstrādātus noteikumus šā nolīguma īstenošanai. Šim nolūkam tā izstrādā rīcības plānu, kurā skaidri nosaka, kādas darbības izvēršamas, un pēc tam izstrādā detalizētu izpildes grafiku katra protokola darbības laikam.

10. pants

Nolīguma ģeogrāfiskais piemērojums

No vienas puses, šo nolīgumu piemēro teritorijās, kurās ir spēkā Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, saskaņā ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, to piemēro Komoru Salu Savienības teritorijā.

11. pants

Ilgums

Šis nolīgums ir spēkā septiņus gadus no tā spēkā stāšanās dienas; ja vien saskaņā ar 12. pantu nav saņemts brīdinājums par nolīguma izbeigšanu, to pagarina uz turpmākiem septiņu gadu periodiem.

12. pants

Nolīguma izbeigšana

1.   Šo nolīgumu var izbeigt jebkura no Pusēm nopietnu apstākļu dēļ, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi, ja ir konstatēts, ka samazinājusies Kopienas kuģiem piešķirto zvejas iespēju izmantošana, vai ja Puses nepilda savu apņemšanos apkarot nelegālu, nepaziņotu un nereglamentētu zveju.

2.   Ja viena no Pusēm vēlas atkāpties no šā nolīguma, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā termiņa vai katra nākamā termiņa pēdējās dienas par savu nodomu rakstiski paziņo otrai Pusei.

3.   Ar iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu tiek atklātas Pušu apspriedes.

4.   Proporcionāli un pro rata temporis samazina 7. pantā minēto finansiālā ieguldījuma maksājumu gadā, kurā nolīgums tiek izbeigts.

13. pants

Apturēšana

1.   Pēc vienas Puses pieprasījuma šā nolīguma piemērošanu var apturēt, ja ir nopietnas nesaskaņas par nolīgumā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai to apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, par savu nodomu jānosūta rakstisks paziņojums. Saņemot šo paziņojumu, Puses sāk apspriedes, lai nesaskaņas atrisinātu, labprātīgi vienojoties.

2.   Atkarībā no apturēšanas ilguma proporcionāli un pro rata temporis samazina 7. pantā minēto finansiālā ieguldījuma maksājumu.

14. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

15. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Zivsaimniecības nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām, kas stājās spēkā 1988. gada 20. jūlijā.

Tomēr protokols, ar ko laikposmam no 2005. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kurš paredzēts Zivsaimniecības nolīgumā starp Eiropas Ekonomikas Kopienu un Komoru Islāma Federatīvo Republiku par zveju pie Komoru salām, paliek spēkā tā 1. panta 1. punktā minētajā laikposmā un kļūst par šā nolīguma sastāvdaļu.

16. pants

Valodas un stāšanās spēkā

Šis nolīgums, kas sagatavots divos eksemplāros angļu, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un arābu valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par savu pieņemšanas procedūru pabeigšanu.

PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 19. oktobra Regulai, ar kuru nosaka standarta ievešanas vērtības nolūkā noteikt ievešanas cenu atsevišķu veidu augļiem un dārzeņiem

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	052	70,9
	096	36,7
	204	41,3
	999	49,6
0707 00 05	052	111,8
	096	30,8
	999	71,3
0709 90 70	052	100,9
	204	51,8
	999	76,4
0805 50 10	052	63,6
	388	66,0
	524	57,9
	528	58,6
	999	61,5
0806 10 10	052	95,7
	066	54,3
	400	172,2
	999	107,4
0808 10 80	388	82,4
	400	104,0
	404	100,0
	800	148,2
	804	140,1
	999	114,9
0808 20 50	052	114,0
	388	102,9
	720	57,7
	999	91,5

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 750/2005 (OV L 126, 19.5.2005., 12. lpp.). Kods “999” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

PIELIKUMS

Ar Regulu (EK) Nr. 638/2003 atvērtās rīsa tarifu kvotas procentuālais samazinājuma koeficients, kas jāpiemēro pieprasītajiem daudzumiem saskaņā ar kvotas 2006. gada oktobra daļu, un galīgais izlietojums procentos par 2006. gadu

Izcelsme/Produkts	Kārtas Nr.	Samazinājuma procenti	Kvotas galīgais izlietojums procentos par 2006. gadu
ĀKK [Regulas (EK) Nr. 638/2003 3. panta 1. punkts] — KN kods 1006 10 21 līdz 1006 10 98, 1006 20 un 1006 30	09.4187	0 (1)	80,35
ĀKK [Regulas (EK) Nr. 638/2003 5. panta 1. punkts] — KN kods 1006 40 00	09.4188	0 (1)	22,76
AZT [Regulas (EK) Nr. 638/2003 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts] — KN kods 1006
a) Nīderlandes Antiļas un Aruba	09.4189	0 (1)	40,32
b) Mazāk attīstītās AZT	09.4190	0 (1)	0
ĀKK/AZT [Regulas (EK) Nr. 638/2003 13. pants] — KN kods 1006 (AZT) — KN kodi 1006 10 21, 1006 10 23, 1006 10 25, 1006 10 27, 1006 10 92, 1006 10 94, 1006 10 96, 1006 10 98, 1006 20 un 1006 30	09.4191	0 (1)	26,72

---

(1)  Licences izsniedz par daudzumu, kas norādīts pieteikumā.

PIELIKUMS

Kompensācijas, kas no 2006. gada 20. oktobra (1) piemērojamas par baltā cukura un jēlcukura izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods	Galamērķis	Mērvienība	Kompensācijas apmērs
1701 11 90 9100	S00	EUR/100 kg	21,67 (2)
1701 11 90 9910	S00	EUR/100 kg	21,67 (2)
1701 12 90 9100	S00	EUR/100 kg	21,67 (2)
1701 12 90 9910	S00	EUR/100 kg	21,67 (2)
1701 91 00 9000	S00	EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara	0,2356
1701 99 10 9100	S00	EUR/100 kg	23,56
1701 99 10 9910	S00	EUR/100 kg	23,56
1701 99 10 9950	S00	EUR/100 kg	23,56
1701 99 90 9100	S00	EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara	0,2356
NB: Galamērķi ir noteikti šādi: S00 : visi galamērķi, izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju, Melnkalni, Kosovu un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

---

(1)  Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Šo likmi piemēro jēlcukuram, kura iznākums ir 92 %. Ja izvestā jēlcukura iznākums nav 92 %, piemērojamo kompensācijas likmi katrai attiecīgajai izvešanas darbībai reizina ar pārrēķina koeficientu, ko iegūst, dalot saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III iedaļas 3. punktu aprēķināto izvestā jēlcukura iznākumu ar 92.

PIELIKUMS

Eksporta kompensācijas, kas no 2006. gada 20. oktobra (1) piemērojamas par sīrupu un noteiktu citu cukura produktu izvedumiem bez turpmākas apstrādes

Produkta kods	Galamērķis	Mērvienība	Kompensācijas apmērs
1702 40 10 9100	S00	EUR/100 kg sausnas	23,56
1702 60 10 9000	S00	EUR/100 kg sausnas	23,56
1702 60 95 9000	S00	EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara	0,2356
1702 90 30 9000	S00	EUR/100 kg sausnas	23,56
1702 90 60 9000	S00	EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara	0,2356
1702 90 71 9000	S00	EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara	0,2356
1702 90 99 9900	S00	EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara	0,2356 (2)
2106 90 30 9000	S00	EUR/100 kg sausnas	23,56
2106 90 59 9000	S00	EUR/1 % saharozes × 100 kg produkta tīrā svara	0,2356
NB: Galamērķi ir noteikti šādi: S00 : visi galamērķi, izņemot Albāniju, Horvātiju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Rumāniju, Serbiju, Melnkalni, Kosovu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

---

(1)  Pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas no 2005. gada 1. februāra saskaņā ar Padomes 2004. gada 22. decembra Lēmumu 2005/45/EK par Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma, ar kuru groza Eiropas Ekonomikas kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija nolīgumu par noteikumiem, kas piemērojami apstrādātiem lauksaimniecības produktiem, noslēgšanu un pagaidu piemērošanu (OV L 23, 26.1.2005., 17. lpp.).

(2)  Pamatlikme nav piemērojama Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3513/92 (OV L 355, 5.12.1992., 12. lpp.) pielikuma 2. punktā definētajiem produktiem.

PIELIKUMS

Komisijas 2006. gada 19. oktobra Regulai, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par produktiem, kuri pārstrādāti no labības un rīsiem

Produkta kods	Galamērķis	Mērvienība	Kompensāciju summa
1102 20 10 9200 (1)	C13	EUR/t	5,63
1102 20 10 9400 (1)	C13	EUR/t	4,82
1102 20 90 9200 (1)	C13	EUR/t	4,82
1102 90 10 9100	C13	EUR/t	0,00
1102 90 10 9900	C13	EUR/t	0,00
1102 90 30 9100	C13	EUR/t	0,00
1103 19 40 9100	C13	EUR/t	0,00
1103 13 10 9100 (1)	C13	EUR/t	7,24
1103 13 10 9300 (1)	C13	EUR/t	5,63
1103 13 10 9500 (1)	C13	EUR/t	4,82
1103 13 90 9100 (1)	C13	EUR/t	4,82
1103 19 10 9000	C13	EUR/t	0,00
1103 19 30 9100	C13	EUR/t	0,00
1103 20 60 9000	C13	EUR/t	0,00
1103 20 20 9000	C13	EUR/t	0,00
1104 19 69 9100	C13	EUR/t	0,00
1104 12 90 9100	C13	EUR/t	0,00
1104 12 90 9300	C13	EUR/t	0,00
1104 19 10 9000	C13	EUR/t	0,00
1104 19 50 9110	C13	EUR/t	6,43
1104 19 50 9130	C13	EUR/t	5,23
1104 29 01 9100	C13	EUR/t	0,00
1104 29 03 9100	C13	EUR/t	0,00
1104 29 05 9100	C13	EUR/t	0,00
1104 29 05 9300	C13	EUR/t	0,00
1104 22 20 9100	C13	EUR/t	0,00
1104 22 30 9100	C13	EUR/t	0,00
1104 23 10 9100	C13	EUR/t	6,03
1104 23 10 9300	C13	EUR/t	4,62
1104 29 11 9000	C13	EUR/t	0,00
1104 29 51 9000	C13	EUR/t	0,00
1104 29 55 9000	C13	EUR/t	0,00
1104 30 10 9000	C13	EUR/t	0,00
1104 30 90 9000	C13	EUR/t	1,01
1107 10 11 9000	C13	EUR/t	0,00
1107 10 91 9000	C13	EUR/t	0,00
1108 11 00 9200	C13	EUR/t	0,00
1108 11 00 9300	C13	EUR/t	0,00
1108 12 00 9200	C13	EUR/t	6,43
1108 12 00 9300	C13	EUR/t	6,43
1108 13 00 9200	C13	EUR/t	6,43
1108 13 00 9300	C13	EUR/t	6,43
1108 19 10 9200	C13	EUR/t	0,00
1108 19 10 9300	C13	EUR/t	0,00
1109 00 00 9100	C13	EUR/t	0,00
1702 30 51 9000 (2)	C13	EUR/t	6,30
1702 30 59 9000 (2)	C13	EUR/t	4,82
1702 30 91 9000	C13	EUR/t	6,30
1702 30 99 9000	C13	EUR/t	4,82
1702 40 90 9000	C13	EUR/t	4,82
1702 90 50 9100	C13	EUR/t	6,30
1702 90 50 9900	C13	EUR/t	4,82
1702 90 75 9000	C13	EUR/t	6,60
1702 90 79 9000	C13	EUR/t	4,58
2106 90 55 9000	C14	EUR/t	4,82
N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.). Skaitliskie galamērķu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.). Pārējie galamērķi ir šādi: C10 : visi galamērķi. C11 : visi galamērķi, izņemot Bulgāriju. C12 : visi galamērķi, izņemot Rumāniju. C13 : visi galamērķi, izņemot Bulgāriju un Rumāniju. C14 : visi galamērķi, izņemot Šveici, Lihtenšteinu, Bulgāriju un Rumāniju.

---

(1)  Kompensāciju nepiešķir par produktiem, kas pakļauti termiskai apstrādei, kura veicina cietes pārtapšanu želejā.

(2)  Kompensācijas piešķir saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EEK) Nr. 2730/75 (OV L 281, 1.11.1975., 20. lpp.).

N.B.: Produktu kodi, kā arī “A” sērijas galamērķu kodi ir grozītajā Komisijas Regulā (EEK) Nr. 3846/87 (OV L 366, 24.12.1987., 1. lpp.).

Skaitliskie galamērķu kodi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 2081/2003 (OV L 313, 28.11.2003., 11. lpp.).

Pārējie galamērķi ir šādi:

C10	:	visi galamērķi.
C11	:	visi galamērķi, izņemot Bulgāriju.
C12	:	visi galamērķi, izņemot Rumāniju.
C13	:	visi galamērķi, izņemot Bulgāriju un Rumāniju.
C14	:	visi galamērķi, izņemot Šveici, Lihtenšteinu, Bulgāriju un Rumāniju.

PIELIKUMS

Kompensāciju likmes, ko no 2006. gada 20. oktobra piemēro dažiem labības un rīsu produktiem, kurus eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

(EUR par 100 kg)
KN kods	Produktu apraksts (2)	Kompensācijas likme par 100 kg pamatprodukta
		Kompensācijas nosakot iepriekš	Citi
1001 10 00	Cietie kvieši:
	– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm	—	—
	– citos gadījumos	—	—
1001 90 99	Parastie kvieši un labības maisījums:
	– eksportējot preces ar KN kodiem 1902 11 un 1902 19 uz Amerikas Savienotajām Valstīm	—	—
	– citos gadījumos
	– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	—	—
	– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– – citos gadījumos	—	—
1002 00 00	Rudzi	—	—
1003 00 90	Mieži
	– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– citos gadījumos	—	—
1004 00 00	Auzas	—	—
1005 90 00	Kukurūza, ko izmanto šādā veidā:
	– ciete:
	– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	0,308	0,308
	– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– – citos gadījumos	0,402	0,402
	– glikoze, glikozes sīrups, maltodekstrīns, maltodekstrīna sīrups ar KN kodiem 1702 30 51, 1702 30 59, 1702 30 91, 1702 30 99, 1702 40 90, 1702 90 50, 1702 90 75, 1702 90 79, 2106 90 55 (5)
	– – gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	0,207	0,207
	– – eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– – citos gadījumos	0,302	0,302
	– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– citā veidā (tostarp nepārstrādāts)	0,402	0,402
	Kartupeļu ciete ar KN kodu 1108 13 00, kas līdzīga produktam, ko iegūst no pārstrādātas kukurūzas:
	– gadījumos, uz kuriem attiecas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 3. punkts (3)	0,402	0,402
	– eksportējot preces, uz kurām attiecas apakšpozīcija 2208 (4)	—	—
	– citos gadījumos	0,402	0,402
ex 1006 30	Pilnīgi slīpēti rīsi:
	– apaļgraudu	—	—
	– vidējgraudu	—	—
	– garengraudu	—	—
1006 40 00	Šķeltie rīsi	—	—
1007 00 90	Graudu sorgo, izņemot hibrīda sēklas, sēšanai	—	—

---

(1)  Šajā pielikumā noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, uz Rumāniju no 2005. gada 1. decembra, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.

(2)  Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko iegūst no pamatprodukta vai/un pielīdzināto produktu pārstrādes, piemēro koeficientus, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 1043/2005 V pielikumā.

(3)  Attiecīgajām precēm ir KN kods 3505 10 50.

(4)  Preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EEK) Nr. 2825/93 2. pantā (OV L 258, 16.10.1993., 6. lpp.).

(5)  Attiecībā uz sīrupiem ar KN kodiem NC 1702 30 99, 1702 40 90 un 1702 60 90, ko iegūst, jaucot glikozi un fruktozes sīrupu, eksporta kompensāciju var piešķirt tikai glikozes sīrupam.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2006. gada 20. oktobrā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un KN koda 1702 90 99 produktiem

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	23,66	4,47
1701 11 90 (1)	23,66	9,70
1701 12 10 (1)	23,66	4,28
1701 12 90 (1)	23,66	9,27
1701 91 00 (2)	32,66	8,90
1701 99 10 (2)	32,66	4,54
1701 99 90 (2)	32,66	4,54
1702 90 99 (3)	0,33	0,33

---

(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma III punktā (OV L 58, 28.2.2006., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 318/2006 I pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

PIELIKUMS

I un VII pielikumu groza šādi:

1)

I pielikumu aizstāj ar šādu: “I PIELIKUMS   Cietie kvieši Mīkstie kvieši Mieži Kukurūza Sorgo A. Maksimāli pieļaujamais mitruma līmenis 14,5 % 14,5 % 14,5 % 13,5 % 13,5 % B. Maksimālais daudzums vielas, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība (%) 12 % 12 % 12 % 12 % 12 % 1. Šķelti graudi 6 % 5 % 5 % 5 % 5 % 2. Graudu piemaisījumi (citi nekā minēti 3. punktā) 5 % 7 % 12 % 5 % 5 % no tiem:           a) sačokurojušies graudi       — — b) cita labība 3 %   5 % — — c) kaitēkļu bojāti graudi           d) graudi ar izbalējušu dīgli     — — — e) kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi 0,50 % 0,50 % 3 % 0,50 % 0,50 % 3. Plankumaini graudi un/vai ar fuzariozi inficēti graudi, 5 % — — — — no tiem:           — ar fuzariozi inficēti graudi 1,5 % — — — — 4. Sadīguši graudi 4 % 4 % 6 % 6 % 6 % 5. Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz), 3 % 3 % 3 % 3 % 3 % no tiem:           a) svešas izcelsmes graudi:           — kaitīgie graudi 0,10 % 0,10 % 0,10 % 0,10 % 0,10 % — citi           b) bojāti graudi:           — graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā 0,05 % 0,05 %       — citi           c) svešas izcelsmes sastāvdaļas           d) sēnalas           e) melnie graudi 0,05 % 0,05 % — — — f) puvuši graudi     — — — g) beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas           C. Graudu, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību, maksimālais procentuālais daudzums 27 % — — — — D. Maksimāli pieļaujamais tanīna daudzums (1) — — — — 1 % E. Minimālais īpatnējais svars (kg/hl) 78 73 62 71 — F. Minimālais proteīnu līmenis (1):           — 2000./01. tirdzniecības gads 11,5 % 10 % — — — — 2001./2002. tirdzniecības gads 11,5 % 10,3 % — — — — 2002./2003. un nākamie tirdzniecības gadi 11,5 % 10,5 %       G. Hagberga krišanas skaitlis (sekundēs) 220 220       H. Minimālais Zeleny indekss (ml) — 22 — — —

2)

VII pielikumā, I, II, un III tabulas aizstāj ar šādām jaunām tabulām: “I   TABULA Cenas paaugstinājums atkarībā no mitruma satura Kukurūza un sorgo Citas labības, izņemot kukurūzu un sorgo Mitruma saturs (%) Cenas paaugstinājums (EUR/t) Mitruma saturs (%) Cenas paaugstinājums (EUR/t) — — 13,4 0,1 — — 13,3 0,2 — — 13,2 0,3 — — 13,1 0,4 — — 13,0 0,5 — — 12,9 0,6 — — 12,8 0,7 — — 12,7 0,8 — — 12,6 0,9 — — 12,5 1,0 12,4 0,1 12,4 1,1 12,3 0,2 12,3 1,2 12,2 0,3 12,2 1,3 12,1 0,4 12,1 1,4 12,0 0,5 12,0 1,5 11,9 0,6 11,9 1,6 11,8 0,7 11,8 1,7 11,7 0,8 11,7 1,8 11,6 0,9 11,6 1,9 11,5 1 11,5 2,0 11,4 1,1 11,4 2,1 11,3 1,2 11,3 2,2 11,2 1,3 11,2 2,3 11,1 1,4 11,1 2,4 11,0 1,5 11,0 2,5 10,9 1,6 10,9 2,6 10,8 1,7 10,8 2,7 10,7 1,8 10,7 2,8 10,6 1,9 10,6 2,9 10,5 2,0 10,5 3,0 10,4 2,1 10,4 3,1 10,3 2,2 10,3 3,2 10,2 2,3 10,2 3,3 10,1 2,4 10,1 3,4 10,0 2,5 10,0 3,5 II   TABULA Cenas samazinājums atkarībā no mitruma satura Kukurūza un sorgo Citas labības, izņemot kukurūzu un sorgo Mitruma saturs (%) Cenas samazinājums (EUR/t) Mitruma saturs (%) Cenas samazinājums (EUR/t) 13,5 1,0 14,5 1,0 13,4 0,8 14,4 0,8 13,3 0,6 14,3 0,6 13,2 0,4 14,2 0,4 13,1 0,2 14,1 0,2 III   TABULA Cenas samazinājums atkarībā no īpatnējā svara Labība Īpatnējais svars (kg/hl) Cenas samazinājums (EUR/t) Mīkstie kvieši Mazāk nekā 76 līdz 75 0,5 Mazāk nekā 75 līdz 74 1,0 Mazāk nekā 74 līdz 73 1,5 Kukurūza Mazāk nekā 73 līdz 72 0,5 Mazāk nekā 72 līdz 71 1,0 Mieži Mazāk nekā 64 līdz 62 1,0”

---

(1)  % no sausnas.”

PIELIKUMS

Kompensācijas likmes, ko no 2006. gada 20. oktobra piemēro dažiem cukura nozares produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums (1)

KN kods	Apraksts	Kompensācijas likme, EUR par 100 kg
		Kompensācijas nosakot iepriekš	Citos gadījumos
1701 99 10	Baltais cukurs	23,56	23,56

---

(1)  Šajā pielikuma noteiktās likmes nav piemērojamas eksportam uz Bulgāriju no 2004. gada 1. oktobra, uz Rumāniju no 2005. gada 1. decembra, kā arī precēm, kas minētas Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas 1972. gada 22. jūlija Nolīguma 2. protokola I un II tabulā un ko eksportē uz Šveices Konfederāciju vai uz Lihtenšteinas Firstisti no 2005. gada 1. februāra.

I PIELIKUMS

Produktu izcelsme	Piešķīruma procentuālās daļas
	Ķīna	Trešās valstis, izņemot Ķīnu un Argentīnu	Argentīna
— tradicionālie ievedēji (Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 1. un 3. punkts, a) apakšpunkts	30,890 %	100 %	50,926 %
— jaunie ievedēji (Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 2. un 3. punkts, b) apakšpunkts)	0,958 %	100 %	3,113 %
“X” : Attiecībā uz šo izcelsmes vietu konkrētajam ceturksnim kvotas nav. “—” : Komisijai netika nodots neviens atļaujas pieteikums.

II PIELIKUMS

Produktu izcelsme	Datumi
	Ķīna	Trešās valstis, izņemot Ķīnu un Argentīnu	Argentīna
— tradicionālie ievedēji (Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 1. un 3. punkts, a) apakšpunkts)	28.2.2007	28.2.2007	28.2.2007
— jaunie ievedēji (Regulas (EK) Nr. 1870/2005 3. panta 2. un 3. punkts, b) apakšpunkts)	28.2.2007	28.2.2007	28.2.2007

PIELIKUMS

Sākotnējais finanšu asignējumu sadalījums 2006./2007. ražas gadam

Dalībvalsts	Platība hektāros	Asignējums (EUR)
Čehija	1 214	2 869 670
Vācija	1 906	12 690 042
Grieķija	1 118	8 725 230
Spānija	19 567	159 524 473
Francija	12 734	110 973 729
Itālija	13 056	99 825 428
Kipra	150	2 033 953
Luksemburga	11	84 000
Ungārija	1 211	9 688 862
Malta	16	107 545
Austrija	1 066	6 449 988
Portugāle	3 918	32 626 123
Slovēnija	122	2 400 955
Slovākija	400	2 000 000
Kopā	56 489	450 000 000