13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/1

(1)

2000. gada jūlijā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1522/2000 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes sintētisko poliestera štāpeļšķiedru (poliestera štāpeļšķiedru vai “PŠŠ”) importu. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti šie pasākumi, tiks minēta kā “1. sākotnējā izmeklēšana”.

(2)

2000. gada decembrī Padome ar Regulu (EK) Nr. 2852/2000 (3) noteica galīgo antidempinga maksājumu attiecībā uz Indijas un Korejas Republikas izcelsmes PŠŠ importu. Izmeklēšana, kuras rezultātā tika noteikti šie pasākumi, tiks minēta kā “2. sākotnējā izmeklēšana”.

(3)

Pasākumus, ko noteica ar Regulu (EK) Nr. 2852/2000, veidoja procentuālais nodoklis, izņemot attiecībā uz vienu eksportējošu ražotāju no Indijas, kura saistības apstiprināja ar Komisijas Lēmumu 2000/818/EK (4). Pēc starpposma pārskata, kas attiecās kā uz dempingu, tā kaitējumu, pasākumi attiecībā uz importu no Korejas Republikas ir laboti un atjaunoti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2005 (5).

(4)

Pēc divu paziņojumu publicēšanas 2005. gada 13. aprīlī un 23. septembrī par antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa izbeigšanos, no kuriem viens attiecās uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem saistībā ar Austrālijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes PŠŠ importu (6) bet otrs – uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem saistībā ar Indijas izcelsmes PŠŠ importu (7), Komisija saņēma pieprasījumus par šo pasākumu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Šos pieprasījumus iesniedza Comité International de la Rayonne et des Fibres Synthétiques (CIRFS), pārstāvot ražotāju lielāko daļu, šai gadījumā vairāk nekā 50 % no kopējā Kopienas PŠŠ ražošanas apjoma. Pieprasījumi ir pamatoti ar to, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, radītu Kopienas ražošanas nozarei dempinga un kaitējuma turpināšanos un atkārtošanos.

(6)

Turklāt pieprasījums par daļēju Regulas (EK) Nr. 1522/2000 starpposma pārskatu tika saņemts no Tuntex (Taizeme) Public Company Limited (Tuntex), PŠŠ ražotāja Taizemē, uz kuru attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(7)

Pieprasījumā atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam Tuntex sniedza sākotnējus pierādījumus, kas pamato uzņēmuma prasību par to, ka, ciktāl tas attiecas uz uzņēmumu, ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem tika noteikti pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Tuntex sniedza pierādījumus par to, ka, salīdzinot normālo vērtību, kuras pamatā ir uzņēmuma paša izmaksas/iekšzemes cenas, un tā eksporta cenas uz tirgu trešā valstī, tiktu konstatēta dempinga samazināšanās līdz līmenim, kas būtu ievērojami zemāks par līmeni, kuru nodrošina spēkā esošais pasākums (27,7 %). Tāpēc Tuntex norādīja, ka, lai turpmāk neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešams piemērot pasākumus pašreizējā līmenī, kas bija pamatoti ar iepriekš noteikto dempinga līmeni.

(8)

Pēc apspriedes ar Padomdevēju komiteju, nosakot, ka pastāv pietiekami pierādījumi, lai uzsāktu divas pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu un vienu pārskatīšanu, kas attiecas tikai uz dempinga izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu, Komisija uzsāka šīs trīs pārskatīšanas, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8).

(9)

Komisija par termiņa beigu pārskatīšanas uzsākšanu oficiāli informēja Austrālijas, Indijas, Indonēzijas un Taizemes ražotājus, attiecīgos importētājus, lietotājus un to asociācijas Kopienā, attiecīgo eksportētājvalstu pārstāvjus, CIRFS un Kopienas ražotājus. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumos par uzsākšanu.

(10)

Komisija oficiāli paziņoja uzņēmumam Tuntex un eksportētājvalsts pārstāvjiem par daļēja starpposma pārskata uzsākšanu. Ieinteresētajām pusēm tika dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par uzsākšanu.

(11)

Tā kā ir liels skaits Indijas, Indonēzijas un Taizemes ražotāju, kā arī Kopienas ražotāju, kas ir iekļauti sarakstos sakarā ar pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu, un liels skaits attiecīgo PŠŠ importētāju Kopienā, tika uzskatīts par atbilstīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu pārbaudīt, vai izmantojama atlase. Lai Komisija spētu izlemt, vai atlase patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētajām pusēm bija jāpiesakās 15 dienu laikā pēc pārskatīšanas uzsākšanas, kā arī jāsniedz Komisijai informācija, kas prasīta paziņojumā par uzsākšanu.

(12)

Pēc tam, kad iesniegtā informācija tika izskatīta, ņemot vērā ražotāju, kas sadarbojās un kas norādīja savu vēlēšanos sadarboties, mazo skaitu Indijā, Indonēzijā un Taizemē, tika izlemts, ka starp šo valstu ražotājiem atlase nav jāveic.

(13)

Neviens no importētājiem nesniedza Komisijai paziņojumā par uzsākšanu prasīto informāciju, tāpēc atlase starp importētājiem nebija vajadzīga. Faktiski neviens no importētājiem nevēlējās sadarboties pārskatīšanas procesā.

(14)

Desmit Kopienas ražotāji aizpildīja atlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. No iepriekš minētajiem desmit uzņēmumiem izlasē iekļāva piecus, par kuriem konstatēja, ka tie Kopienas ražošanas nozarei ir reprezentatīvi PŠŠ ražošanas un pārdošanas apjoma ziņā Kopienā. Šī izlase atbilda Kopienas PŠŠ lielākajam reprezentatīvajam ražošanas un pārdošanas apjomam, ko noteiktajā termiņā varēja pienācīgi izmeklēt.

(15)

Tāpēc pieciem atlasītajiem Kopienas ražotājiem, Austrālijas ražotājiem un tiem, kas sadarbojās izlases veidošanas procesā savas valsts labā, kā arī zināmajiem lietotājiem tika izsūtītas anketas. Pieciem Kopienas ražotājiem, kas netika iekļauti izlasē, lūdza sniegt informāciju par noteiktiem zaudējumu rādītājiem un izteikt piezīmes par antidempinga pasākumu atcelšanu vai saglabāšanu.

(16)

Četri no pieciem atlasītajiem Kopienas ražotājiem (tāpēc izlase atspoguļoja 38 % no Kopienas ražošanas un tirdzniecības) atsūtīja aizpildītas anketas, viens ražotājs no Austrālijas, trīs ražotāji no Indijas, četri ražotāji no Indonēzijas, četri ražotāji no Taizemes (starp tiem divi – saistīti uzņēmumi) un astoņi lietotāji. Divas lietotāju asociācijas iesniedza iesniegumus. Turklāt prasīto informāciju iesniedza četri no pieciem Kopienas ražotājiem, kas netika iekļauti izlasē (tātad ražotāji, kas sadarbojās izmeklēšanas procesā pārstāvēja 60 % no Kopienas ražošanas).

(17)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai, un veica pārbaudes apmeklējumus šādu uzņēmumu telpās:

(18)

Attiecībā uz termiņa beigu pārskatīšanu izmeklēšana par dempinga un kaitējuma turpināšanos un/vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2002. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”). Izmeklēšanas periods, ko izmanto daļējā starpposma pārskatā, izmeklējot dempingu, neatšķiras no PIP termiņa beigu pārskatīšanā.

(19)

Attiecīgā ražojuma definīcija atbilst tai, kas tika izmantota sākotnējā izmeklēšanā, kura minēta saskaņā ar iepriekšminēto 1. un 2. apsvērumu.

(20)

Pārskatāmais ražojums ir Austrālijas, Indijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes sintētiskās poliestera štāpeļšķiedras, nekārstas, neķemmētas vai vērpšanai citādi neapstrādātas, kuras pašlaik klasificē ar KN kodu 5503 20 00. Tās parasti dēvē par poliestera štāpeļšķiedrām vai PŠŠ.

(21)

PŠŠ ir bāzes materiāls dažādos tekstilizstrādājumu ražošanas procesa posmos. PŠŠ izmanto vērpšanai, t.i., pavedienu izgatavošanai, kurus izmanto tekstilmateriālu ražošanā un kuri pēc tam var būt arī sajaukti ar citām šķiedrām, piemēram, kokvilnas un vilnas, vai pielietošanai bez aušanas, piemēram, pildīšanai, t.i., tādu noteiktu tekstilpreču kā spilvenu, automašīnu sēdekļu un jaku pildīšanai vai polsterēšanai.

(22)

Ražojumu pārdod dažādos ražojumu veidos, ko var identificēt pēc dažādām specifikācijām, piemēram, deniera vai deciteksa, izturības, spīduma un apstrādes ar silīciju. Ražošanā var izšķirt neapstrādātu PŠŠ, ko ražo no neapstrādātiem izejmateriāliem, un reģenerētu PŠŠ, ko ražo no pārstrādāta poliestera. Visbeidzot, kvalitāte var būt pirmās šķiras vai standartam neatbilstīga.

(23)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka visiem attiecīgā ražojuma veidiem, kas ir definēti iepriekšminētajā 20. apsvērumā, neraugoties uz daudzo faktoru atšķirībām, kas minētas iepriekšējā apsvērumā, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās īpašības un tos izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tāpēc pašreizējās pārskatīšanas procedūras mērķiem visi attiecīgā ražojuma veidi tiek uzskatīti par vienu ražojumu.

(24)

Veikto pārskatīšanu rezultāti rāda, ka attiecīgajam ražojumam un PŠŠ, ko ražo un pārdod attiecīgo valstu vietējos tirgos, kā arī PŠŠ, ko Kopienā pārdod Kopienas ražotāji, ir vienas un tās pašas pamata fizikālās un ķīmiskās īpašības un ka to izmanto vieniem un tiem pašiem mērķiem. Tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(25)

Attiecībā uz beigu termiņa pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pašlaik ir dempings un vai pasākumu piemērošanas izbeigšana varētu izraisīt dempinga turpināšanos vai atsākšanu.

(26)

PIP laikā Austrālijas, Indijas, Indonēzijas un Taizemes (“attiecīgo valstu”) izcelsmes PŠŠ eksports uz Kopienu bija neievērojams. Saskaņā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem PIP laikā imports no attiecīgajām valstīm līdzinājās tikai 1 056 tonnām, turpretim sākotnējās izmeklēšanas periodā tas pārsniedza 69 000 tonnu.

(27)

Visi ražotāji, kas sadarbojās, neveica PŠŠ eksporta pārvedumus uz Kopienu vai arī tie bija nenozīmīgi, tāpēc nebija iespējams veikt reprezentatīvus aprēķinus par dempingu, lai noteiktu dempinga turpināšanās iespējamību.

(28)

Tāpēc, lai veiktu dempinga atkārtošanās iespējamības analīzi, cita starpā tika ņemtas vērā eksporta cenas uz citām trešām valstīm.

(29)

Ņemot vērā termiņa beigu pārskatīšanā konstatētos faktus, neuzskatīja par vajadzīgu veikt starpposma pārskatu saskaņā ar Tuntex iesniegto pieprasījumu.

(30)

Vienīgais PŠŠ ražotājs Austrālijā 2003. gadā pārtrauca PŠŠ eksportu uz visiem tirgiem, tostarp uz Kopienu. Uzņēmums ir investējis līdzekļus jaunas elastīgas ražošanas līnijas izveidošanā, it kā lai ražotu produkciju tikai Austrālijas PŠŠ tirgus reģionālai daļai – galvenokārt Viktorijas štatam, kur tas ir izvietots.

(31)

Tā kā PIP laikā ne uz vienu valsti ražojumu neeksportēja, salīdzinājumu veica, pamatojoties uz Austrālijas vietējā tirgus cenām, kas radīja zaudējumus, bet bija virs mainīgajām izmaksām, un konstatēja, ka tās ir ievērojami zemākas nekā Kopienas ražotāju vidējā cena PIP laikā. Tas norāda, ka uzņēmums varētu būt motivēts atjaunot eksportu uz Kopienu, ja pasākumi tiktu atcelti. Tomēr, kā tas izklāstīts turpmākajā 32. apsvērumā, uzņēmumam nav jaudas, lai nozīmīgi palielinātu eksportu uz Kopienu.

(32)

Lai gan PIP laikā Austrālijas ražotāja jaudas izmantošana nebija augsta, pieejamā neizmantotā jauda līdzinās nelielai daļai Kopienas patēriņa (daudz mazākai par 0,5 %). Pat ja šī neizmantotā jauda tiktu pārdota Kopienas tirgū par dempinga cenām pēc tam, kad pasākumi tiktu atcelti, ietekme uz Kopienas tirgu būtu minimāla. Krājumi nav svarīgs rādītājs attiecībā uz Austrālijā ražoto PŠŠ, jo ražojumu lielākoties pārdod pēc klienta pasūtījuma.

(33)

Visbeidzot, jāatceras, ka uzņēmums kopš 2003. gada nav eksportējis PŠŠ uz trešām valstīm, neskatoties uz tādu pašu neizmantotu jaudu šajā periodā. Tas liek secināt, ka, atceļot esošos pasākumus, nepastāv iespēja, ka no Austrālijas atkārtosies eksports par dempinga cenām ievērojamos apmēros.

(34)

Trīs Indijas PŠŠ ražotāji sadarbojās izmeklēšanas procesā. PIP laikā diviem no tiem bija minimāli eksporta pārvedumi uz Kopienu; trešajam eksporta uz Kopienu nebija. Jāņem vērā, ka vienam no ražotājiem, kas sadarbojās, bija trīs saistītas uzņēmējsabiedrības Indijā, kas ražoja PŠŠ. Tomēr šos saistītos ražotājus atsevišķi neizmeklēja, jo tikai viens no tiem PIP laikā ļoti mazos daudzumos veica tiešu PŠŠ tirdzniecību, turklāt tikai vietējā tirgū.

(35)

Ir zināms, ka PIP laikā Indijā bija vismaz viens mazs PŠŠ ražotājs, kas nesadarbojās ar izmeklēšanu. Attiecībā uz šo/šiem ražotāju(-iem), kas nesadarbojās, tika analizēta pieejamā informācija no Eiropas Kopienu Statistikas biroja un citiem avotiem. Pamatojoties uz to, konstatēja, ka Indijas PŠŠ eksports uz Kopienu no uzņēmumiem, kas nesadarbojās, PIP laikā arī bija niecīgs. Tomēr par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, nebija pieejama ticama informācija par ražošanas jaudu un apjomiem, krājumiem un pārdošanas apjomiem. Šai sakarā un ņemot vērā, ka netika gūtas ziņas par pretējo, pieņēma, ka konstatētie fakti par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst faktiem, ko konstatēja, pārbaudot uzņēmumus, kas sadarbojās.

(36)

Tā kā PIP laikā eksportētās produkcijas daudzums uz Kopienu nebija pietiekams, lai veiktu reprezentatīvu dempinga analīzi un lai noteiktu iespējamību dempingam atkārtoties, atceļot pasākumus, tika izpētīta ražotāju, kas sadarbojās, cenu politika citos eksporta tirgos un to ražošanas jauda un krājumi. Analīzes pamatā bija informācija, ko sniedza iepriekš 17. apsvērumā minētie ražotāji, kas sadarbojās ar izmeklēšanu.

(37)

Dati no trim Indijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, rādīja, ka eksporta cenas uz trešām valstīm bija zemākas par vietējā tirgus cenām Indijā. Faktiski izmeklēšanā noskaidrojās, ka PIP laikā kopumā šī cenu starpība bija no 15 līdz 27 procentiem. Tas var norādīt, ka, atceļot pasākumus, eksports uz Kopienu par dempinga cenām var atkārtoties.

(38)

Tāpat tika konstatēts, ka Kopienas ražotāju pārdošanas cenas Kopienā vidēji bija ievērojami augstākas nekā Indijas ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, cenas citos trešo valstu tirgos PIP laikā. Tas var norādīt, ka attiecīgā ražojuma vispārējais cenu līmenis Kopienas tirgū varētu darīt šo tirgu pievilcīgu Indijas ražotājiem. Pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka patiešām pastāv ekonomisks stimuls pārorientēt eksportu no citām trešām valstīm uz rentablāko Kopienas tirgu, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Tomēr, tā kā cenas Kopienā ir ievērojami augstākas nekā eksporta cenas uz citām trešām valstīm, maz ticams, ka, atceļot pasākumus, eksports uz Kopienu tiks veikts par dempinga cenām.

(39)

PIP laikā trīs Indijas uzņēmumos, kas sadarbojās, ievērojamas neizmantotas jaudas nebija. Tomēr divi no šiem lielākajiem ražotājiem jau veica nozīmīgas investīcijas savā PŠŠ ražošanā, kā rezultātā to kopējā ražošanas jauda 2007. gadā sasniegs 361 000 tonnu gadā. Šīs investīcijas pamatojās uz Indijas PŠŠ tirgus izaugsmi, kur šajā gadā un tuvākajā nākotnē pēc uzņēmēju apgalvojumiem varētu būt gaidāma strauja izaugsme. Saskaņā ar pieejamo informāciju pašreizējais Indijas PŠŠ tirgus apjoms ir 610 000 tonnu gadā. Jāatzīmē, ka iepriekš minētais ražošanas jaudas palielinājums atbilst vairāk nekā 50 % no trīs Indijas PŠŠ ražotāju, kas sadarbojās, kopējās ražošanas jaudas. Tāpat jāatzīmē, ka saskaņā ar pieejamo informāciju Indijā bija vismaz viens jauns PŠŠ ražotājs, kas izmeklēšanas laikā bija minētā ražojuma ražošanas uzsākšanas stadijā. No otras puses lielākais Indijas ražotājs nesen pārņēma Kopienas ražotāju, kas nesadarbojās ar izmeklēšanu. Tādēļ nākotnē šim Indijas eksportētājam var nebūt intereses eksportēt ievērojamu PŠŠ daudzumu uz Kopienu. Turklāt no uzņēmumiem, kas sadarbojās, gūtie dati rāda, ka to pārdošanas apjomi vietējā tirgū attiecīgajā periodā ir palielinājušies un ka tie turpinās palielināties nākotnē. Tāpēc jaunās jaudas apmierinās augošo vietējā tirgus pieprasījumu, kaut arī nevar izslēgt, ka dažreiz var rasties jaudas pārpalikums.

(40)

Attiecīgajā periodā nebija īpašu izmaiņu trīs Indijas ražotāju krājumu līmenī. Tomēr jāatzīmē, ka Indijas gadījumā krājumus nevar uzskatīt par nozīmīgu rādītāju, jo viena ražotāja, kas sadarbojās, ražošana notiek pēc klienta pasūtījuma un otrs ražotājs, kas sadarbojās, ražo ievērojamus PŠŠ daudzumus pašu vajadzībām.

(41)

Kopumā var uzskatīt, ka iespēja, ka eksports uz Kopienu atsāksies ievērojamos daudzumos, nepastāv, un, pat ja pasākumu atcelšanas gadījumā daļa no Indijā jaunās ražošanas jaudas nonāks Kopienā, maz ticams, ka šāda veida eksports notiks par dempinga cenām (sk. iepriekš 38. apsvērumu).

(42)

Četri Indonēzijas PŠŠ ražotāji sadarbojās ar izmeklēšanu. Nevienam no šiem ražotājiem nebija saistītu uzņēmējsabiedrību, kas ražotu PŠŠ Indonēzijā. PIP laikā trijiem no tiem bija minimāls eksporta tirdzniecības apjoms uz Kopienu, ceturtajam eksporta uz Kopienu nebija.

(43)

Ir zināms, ka PIP laikā Indonēzijā bija vismaz pieci aktīvi PŠŠ ražotāji, kuri nesadarbojās ar izmeklēšanu. Attiecībā uz šiem ražotājiem, kas nesadarbojās, tika analizēta pieejamā informācija no Eiropas Kopienu Statistikas biroja un citiem avotiem. Pamatojoties uz to, konstatēja, ka Indonēzijas PŠŠ eksports uz Kopienu no ražotājiem, kas nesadarbojās, PIP laikā arī bija niecīgs. Par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, nebija pieejama ticama informācija par ražošanas jaudu un apjomiem, krājumiem un pārdošanas apjomiem. Šai sakarā un ņemot vērā, ka netika gūtas ziņas par pretējo, pieņēma, ka konstatētie fakti par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst faktiem, ko konstatēja, pārbaudot uzņēmumus, kas sadarbojās. Tāpēc izmeklēšana par to, vai ir pamats domāt par dempinga atsākšanos, atceļot pasākumus, pamatojās uz pieejamo informāciju, t.i. informāciju, ko sniedza 17. apsvērumā minētie ražotāji, kas sadarbojās ar izmeklēšanu.

(44)

Lai noteiktu iespējamību dempingam atkārtoties, atceļot pasākumus, tika izpētīta ražotāju, kas sadarbojās, cenu veidošanas režīms citos eksporta tirgos un to ražošanas jauda un krājumi.

(45)

Par vienu no četriem Indonēzijas ražotājiem, kas sadarbojās, nebija atrodami dati par eksporta cenām, jo PIP laikā šis uzņēmums PŠŠ neeksportēja vispār. Dati par trim pārējiem uzņēmumiem rādīja, ka eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā bija mazliet zemākas nekā divu minēto uzņēmumu vietējā tirgus cenas Indonēzijā. Faktiski izmeklēšanā noskaidrojās, ka šī cenu starpība PIP laikā vidēji bija 4 procenti. Trešajam ražotājam eksporta cenas uz trešām valstīm kopumā bija mazliet augstākas par vietējā tirgus cenām Indonēzijā. Tas nenorāda, ka, atceļot pasākumus, varētu atkārtoties ievērojams eksports uz Kopienu par dempinga cenām.

(46)

Atklājās, ka PIP laikā Kopienas ražotāju tirgus cenas Kopienā vidēji bija ievērojami augstākas par Indonēzijas ražotāju, kas sadarbojās, eksporta cenām uz trešām valstīm. Tas var norādīt, ka attiecīgā ražojuma vispārējais cenu līmenis Kopienā varētu darīt šo tirgu pievilcīgu Indonēzijas ražotājiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika uzskatīts, ka patiešām pastāv ekonomisks stimuls pārorientēt eksportu no citām trešām valstīm uz rentablāko Kopienas tirgu, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Tomēr, tā kā cenas Kopienā ir ievērojami augstākas nekā eksporta cenas uz citām trešām valstīm, atceļot pasākumus, eksports uz Kopienu visdrīzāk netiks veikts par dempinga cenām.

(47)

PIP laikā Indonēzijas ražotajiem, kas sadarbojās, nebija vienota darbības modeļa attiecībā uz jaudas izmantošanu. Ja vieni uzņēmumi varēja izmantot gandrīz visu savu ražošanas jaudu, citiem bija ievērojama neizmantotā jauda. Tomēr kopumā šī neizmantotā jauda bija mazāka par 20 % no kopējās jaudas. Nebija pamata domāt, ka kāds no Indonēzijas uzņēmumiem, kas sadarbojās, plānotu nozīmīgas investīcijas PŠŠ ražošanas jaudas paplašināšanai nākotnē. Attiecībā uz jaudas izmantošanu tajos Indonēzijas ražotāju uzņēmumos, kas nesadarbojās, tika veikts neizmantotās jaudas novērtējums, pēc to uzņēmumu, kas sadarbojās, un Indonēzijas PŠŠ ražotāju asociācijas sniegtās informācijas. Saskaņā ar šo informāciju ražotāju, kas sadarbojās, ražošanas jauda ir mazāka par pusi no kopējās PŠŠ ražošanas jaudas Indonēzijā. Uz šā pamata tika lēsts, ka esošā neizmantotā ražošanas jauda Indonēzijā nav lielāka par apmēram 90 000 tonnām. Turklāt no uzņēmumiem, kas sadarbojās, gūtie dati rāda, ka vispārējais pārdošanas apjoms vietējā tirgū attiecīgajā periodā ir palielinājies un ka tas turpinās palielināties nākotnē. Tāpēc neizmantotā jauda Indonēzijā, iespējams, tiks izmantota pārdošanai vietējā tirgū, nevis eksportam uz Kopienu.

(48)

Attiecīgajā periodā četru Indonēzijas ražotāju krājumu līmenī nebija īpašu izmaiņu. Tomēr jāatzīmē, ka krājumus nevar uzskatīt par nozīmīgu rādītāju, jo PŠŠ ražošana lielākoties notiek pēc klienta pasūtījuma un/vai pašu vajadzībām.

(49)

Kopumā var uzskatīt, ka nepastāv iespējamība atsākties eksportam uz Kopienu ievērojamos daudzumos un, pat ja pasākumu atcelšanas gadījumā daļa pašreiz Indonēzijā neizmantotās ražošanas jaudas nonāks Kopienā, pamatojoties uz 45. un 46. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, maz ticams, ka šāda veida eksports notiktu par dempinga cenām.

(50)

Komisijai ir zināmi astoņi PŠŠ ražotāji Taizemē. Četri no tiem sadarbojās minētajā izmeklēšanā. Tikai viens no tiem PIP laikā ir eksportējis PŠŠ mazos daudzumos uz Kopienu.

(51)

Informācija par krājumiem un pārdošanas tirgiem ārpus Kopienas attiecas tikai uz tiem ražotājiem, kas sadarbojās. Tomēr par ražošanas jaudām Taizemē bija iespējams gūt datus no Taizemes Sintētiskās šķiedras ražotāju asociācijas un novērtēt visu Taizemes ražotāju ražošanas apjomu. Aprēķina pamatā bija pieņēmums, ka ražotāju, kas nesadarbojās, jaudas izmantojums ir līdzīgs to ražotāju jaudas izmantojumam, kas sadarbojās. Šai sakarā un, ņemot vērā, ka netika gūtas ziņas par pretējo, pieņēma, ka konstatētie fakti par uzņēmumiem, kas nesadarbojās, atbilst faktiem, ko konstatēja, pārbaudot uzņēmumus, kas sadarbojās.

(52)

Lai noteiktu iespējamību dempingam atkārtoties, atceļot pasākumus, tika izpētīts ražotāju, kas sadarbojās, cenu veidošanas režīms eksporta tirgos, kas nav Kopienas tirgus, ražošanas jauda Taizemē un minēto ražotāju krājumi.

(53)

Saskaņā ar Eiropas Kopienas Statistikas biroja datiem PIP laikā importa apjomi no Taizemes bija niecīgi.

(54)

Dati no četriem ražotājiem, kas sadarbojās, norādīja, ka pārdošana trešām valstīm notika par zemākām cenām nekā vietējā tirgū vai zem ražojuma pašizmaksas – kopumā atšķirības bija no 10 % līdz 15 %. Tas var norādīt, ka, atceļot pasākumus, eksports uz Kopienu par dempinga cenām var atkārtoties.

(55)

Eksporta cenas trešām valstīm, ko prasīja tie Taizemes ražotāji, kas sadarbojās, vidēji bija ievērojami zemākas par Kopienas ražotāju pārdošanas cenām Kopienā, kas var norādīt, ka, atceļot antidempinga pasākumus, vispārējais PŠŠ cenu līmenis Kopienas tirgū var darīt šo tirgu pievilcīgu Taizemes ražotājiem. Pamatojoties uz šiem datiem, tika uzskatīts, ka patiešām pastāv ekonomisks stimuls pārorientēt eksportu no trešām valstīm uz rentablāko Kopienas tirgu, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti. Tomēr, tā kā cenas Kopienā ir ievērojami augstākas nekā eksporta cenas uz trešām valstīm, atceļot pasākumus, eksports uz Kopienu visdrīzāk netiks veikts par dempinga cenām.

(56)

Attiecīgajā periodā ražotāju, kas sadarbojās, izmantotā jauda bija diezgan liela, t.i., vidēji apmēram 92 %. Šajā jaudas izmantošanas līmenī, pieņemot, ka ražotāji, kas nesadarbojās, jaudu izmantoja līdzīgā līmenī, neizmantotās jaudas apjoms Taizemē PIP laikā nepārsniedza 50 000 tonnu. Lai gan, ja pasākumi tiktu atcelti, šo jaudu daļēji varētu izmantot eksporta atsākšanai uz Kopienu, bet ņemot vērā svarīgu vietējā tirgus daļu un lielu eksporta tirgu skaitu, kam piegādi veica ražotāji, kas sadarbojās, maz ticams, ka ievērojami PŠŠ apjomi varētu nonākt Kopienas tirgū.

(57)

Attiecībā uz Taizemē ražoto PŠŠ krājumi nav nozīmīgs rādītājs. Ražošana lielākoties pamatojas uz klientu pasūtījumiem, tāpēc krājumus parasti veido PŠŠ, kas tiks nogādāti jau zināmam pircējam.

(58)

Kopumā var uzskatīt, ka visdrīzāk eksports uz Kopienu neatsāksies ievērojamos daudzumos un, pat ja pasākumu atcelšanas gadījumā daļa pašreiz Taizemē neizmantotās ražošanas jaudas nonāks Kopienā, pamatojoties uz 55. apsvērumā izklāstītajiem iemesliem, maz ticams, ka šāda veida eksports notiktu par dempinga cenām.

(59)

Lai pārbaudītu, vai iespējams, ka dempings atkārtosies, ja antidempinga pasākumus atceltu, tika analizētas jaudas rezerves un neizlietotie krājumi, kā arī cenu veidošanas un eksporta stratēģijas atšķirīgos tirgos.

(60)

Šis pētījums atklāja, ka, lai gan neizmantota jauda Austrālijā, Indijā, Indonēzijā un Taizemē varētu izraisīt eksporta atsākšanu uz Kopienu, ja pasākumu termiņam ļautu izbeigties, maz ticams, ka šāds eksports notiktu ievērojamos apjomos un, vēl vairāk, ka šāds eksports tiktu veikts par dempinga cenām, kas konstatētas sākotnējā izmeklēšanā.

(61)

Tāpēc, tā kā ir maz ticams, ka eksports no attiecīgajām valstīm atsāksies par dempinga cenām, kas varētu radīt kaitējumu, nav vajadzības pētīt kaitējuma atsākšanās iespēju un Kopienas intereses. Tāpēc pasākumi attiecībā uz Austrālijas, Indijas, Indonēzijas un Taizemes izcelsmes PŠŠ importu būtu jāatceļ, un procedūra būtu jāizbeidz.

(62)

Tā kā saskaņā ar iepriekšējo apsvērumu pasākumi attiecībā uz Taizemi būtu jāatceļ un procedūra – jāizbeidz, arī starpposma pārskats attiecībā uz Tuntex būtu jāizbeidz.

(63)

Ieinteresētajām pusēm darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata plānoja ieteikt esošos pasākumus pret Austrāliju, Indiju, Indonēziju un Taizemi atcelt un procedūru izbeigt. Visām pusēm tika sniegta iespēja izteikt viedokli. Ražotāji attiecīgajās valstīs un lietotāji Kopienā atbalstīja iepriekšminētos secinājumus. Kaut arī CIRFS un daži Kopienas ražotāji iebilda, kopumā saņemto piezīmju raksturs nebija tāds, lai slēdzienu mainītu.

(64)

CIRFS un daži Kopienas ražotāji uzsvēra, ka Kopienas konstatētie fakti par neizmantoto ražošanas jaudu un dempingu skaidri norādīja uz zaudējumus radoša dempinga atsākšanos.

(65)

Attiecībā uz vienīgo Austrālijas ražotāju, CIRFS un daži Kopienas ražotāji uzskatīja, ka nav paskaidrots, vai ražošanas jauda, ko iepriekš izmantoja eksportam uz Kopienu, vēl ir pieejama, un ja tā ir, vai ir iespējams to likt lietā no jauna, ja maksājumus ļauj atcelt. Viņi atzīmēja, ka pārdošanas apjomi vietējā tirgū bija zem normas, un ņemot vērā, ka sākotnējā izmeklēšanā, kā arī citā izmeklēšanā, kas attiecās uz produktu PET, kas ir tuvs PŠŠ, tika atklāts eksports uz Kopienu par dempinga cenām, kas radīja kaitējumu, būtu jāsecina, ka zaudējumus radošs dempings var atkārtoties.

(66)

CIRFS un daži Kopienas ražotāji uzskatīja, ka divu lielu Indijas ražotāju jaudas palielinājums 2007. gadā par 361 000 tonnu un viena jauna PŠŠ ražotāja pastāvēšana ražošanas uzsākšanas stadijā, kura aprēķinātā jauda līdzinās 180 000 tonnu, nozīmē, ka kopējā Indijas ražotāju jauda pārsniegs vietējā tirgus vajadzības pēc PŠŠ par vairāk nekā 300 000 tonnu visā posmā līdz 2010. gadam. Šis fakts kopā ar dempinga starpību no 15 % līdz 27 % uz trešām valstīm PIP laikā, kā arī pašas Komisijas atzinums, ka vispārējais cenu līmenis Kopienas tirgū var darīt to pievilcīgu Indijas ražotājiem, norāda, ka nav ne mazāko šaubu par to, ka var atsākties kaitējumu radošs imports par dempinga cenām, ja pasākumi tiks atcelti.

(67)

Attiecībā uz Indonēziju viņi uzsvēra faktu, ka Komisija balsta secinājumus tikai uz četru ražotāju, kas sadarbojās, analīzi apstākļos, kad to ražotāju, kas nesadarbojās un kam pēc Kopienas aprēķiniem pieder vairāk nekā puse no visas Indonēzijas ražošanas jaudas, tirgus un finanšu situācija ir ievērojami sliktāka. Viņi arī uzskatīja, ka pastāv vairāk nekā 140 000 tonnu neizmantotas jaudas, t.i., par 50 000 tonnu vairāk nekā norādīts Komisijas aprēķinos, un ka neizmantotā jauda pēc vairākiem gadiem vēl būs 100 000 tonnu. Pat 90 000 tonnu neizmantotās jaudas, kas atbilst Komisijas aprēķiniem, dara iespējamu to, ka Indonēzijas ražotāji, kam jau ir tirdzniecības sakari Kopienā poliestera šķiedras pārdošanai, ievērojami palielinās eksporta apjomus uz Kopienu, kad pasākumi tiks atcelti. Tā kā viņu eksporta uz trešām valstīm starpība vēl aizvien atrodas virs minimālā līmeņa, imports no Indonēzijas tiktu veikts par kaitējumu radošām dempinga cenām.

(68)

CIRFS un daži Kopienas ražotāji norādīja, ka Taizemes ražotāju, kas sadarbojās, dempinga starpība no 10 % līdz 15 % eksportam uz trešām valstīm, ievērojama neizmantota jauda un tas, ka Taizemes PŠŠ ražotāji jau eksportē poliestera tekstilšķiedru uz Kopienu, skaidri norāda uz iespējamību, ka importa no Taizemes gadījumā ātri vien atsāksies dempings, ja pasākumi tiks atcelti.

(69)

Viņi arī uzstāja, ka tādas valstis kā Ķīna, Indija un Vjetnama, kas līdz šim tikai importēja PŠŠ un kas līdz šim attiecīgajām valstīm bija svarīgi eksporta tirgi, ir palielinājušas savu jaudu tādā apjomā, ka tās drīz kļūs par eksportētājvalstīm, kas radīs vēl lielāku spiedienu uz attiecīgajām valstīm atsākt eksportēt uz Kopienu ievērojamus apjomus par dempinga cenām, kas rada zaudējumus.

(70)

Visbeidzot, Kopienas ražotājs uzsvēra to iepriekšējo otrreizējās pārstrādes nozaru stratēģisko nozīmi, kuras negatīvi ietekmētu PŠŠ Kopienas ražotāju sašaurināšanās vai pat slēgšana.

(71)

Termiņa beigu pārskatīšanā konstatētajos faktos ir minēta iespējamība par dempinga un kaitējuma turpinājumu un atsākšanos, un tādējādi ir paredzēts novērtēšanas aspekts. Kopumā fakti par izmeklēšanā konstatēto jaudu un jaudas izmantošanu attiecīgajās valstīs netika apšaubīti. CIRFS un daži Kopienas ražotāji vienkārši ir izvirzījuši citu prognozi par iespējamību, ka no attiecīgajām valstīm uz Kopienu varētu atsākties PŠŠ eksports par dempinga cenām. CIRFS un daži Kopienas ražotāji ir mēģinājuši pamatot savu prognozi, atsaucoties uz ražojumiem, kas nav PŠŠ. Tomēr fakts, ka daži ražotāji attiecīgajās valstīs eksportē citus ražojumus uz Kopienu, nenozīmē, ka ir pamats domāt par nozīmīgu PŠŠ apjoma eksportu uz Kopienu, ja pasākumi tiks atcelti.

(72)

Šajā gadījumā tas, ka konstatētā cenu atšķirība starp PŠŠ eksportu no Indijas, Indonēzijas un Taizemes uz trešām valstīm un pārdošanu vietējā tirgū PIP bija ievērojami zemāka nekā tā, ko noteica sākotnējā izmeklēšanā par eksportu uz Kopienu, ir rādītājs, ka cenu situācija tirgos ir mainījusies. Turklāt tas, ka cenas Kopienā ir ievērojami augstākas nekā pārdošanas cenas uz trešām valstīm, norāda, ka šāda cenu starpība var būt pat mazāka, ja ne negatīva, ja atsāksies šo trīs valstu eksports uz Kopienu ievērojamos apjomos. Līdz ar to šajos apstākļos nav gaidāms, ka no šīm valstīm uz Kopienu sāksies eksports par dempinga cenām. Jāatceras, ka PIP eksporta no Austrālijas nebija vispār, tāpēc šādus apgalvojumus nevar attiecināti uz šo valsti.

(73)

Turklāt Indijā, Indonēzijā un Taizemē jauda kopumā tika lielā mērā izmantota, un šo valstu iekšējie tirgi ir svarīgi un dažos gadījumos strauji aug. Indijā 90 % no ražotāju, kas sadarbojās, pārdošanas apjoma tika realizēts vietējā tirgū. Indonēzijā šī attiecība bija 80 %. Taizemē, kur šī attiecība bija ap 40 %, aprēķinātā neizmantotā jauda bija diezgan neliela un katrā ziņā ievērojami zemāka nekā Indijā un Indonēzijā. Netika iesniegti pierādījumi, ka ražotājiem, kas nesadarbojās, situācija šajās valstīs būtu citāda. Attiecībā uz Austrāliju nav norādījumu, ka vienīgā ražotāja iepriekšējo jaudu būtu viegli atjaunot un izmantot, lai atsāktu eksportu uz Kopienu, ja pasākumi tiktu atcelti. Kā jau norādīts, esošā Austrālijas jauda, pat ja to pilnīgi izmanto eksportam uz Kopienu, nevar sasniegt tirgus daļu virs minimālā sliekšņa – 1 % no Kopienas tirgus. Tāpēc uzskata, ka nav norāžu par to, ka rezerves jauda varētu tikt izmantota, lai atsāktu eksportu uz Kopienu ievērojamos apjomos, ja pasākumi tiktu atcelti.

(74)

Attiecībā uz argumentu par to, ka konkrētas trešās valstis ir attīstījušas jaunas jaudas un var nākotnē samazināt vai pat pārtraukt importu, tādejādi ļaujot izmantot lielāku jaudu eksportam uz Kopienu, ir jāatzīmē, ka nav norāžu par strauji augoša PŠŠ pieprasījuma mazināšanos tuvākajā nākotnē pasaulē. Šai sakarā ir arī jāatzīmē, ka PIP laikā Kopienas esošā jauda varēja apmierināt ne vairāk kā 60 % no augošajām Kopienas vajadzībām. Tāpēc nav gaidāms nenovēršams jaudas pārpalikums pasaules mērogā vai tā nozīmīga ietekme uz Kopienas tirgu.

(75)

Visbeidzot, ir taisnība, ka Kopienas PŠŠ ražotāju sašaurināšanās vai pat slēgšana varētu negatīvi ietekmēt iepriekšējās otrreizējās pārstrādes nozares, jo minētās nozares ir vislielākie pudeļu pārslu patērētāji. Tomēr šis apsvērums nav attiecināms uz to, ka tiek noteikta iespējamība, ka no attiecīgajām valstīm varētu atsākties eksports par dempinga cenām. Tāpēc ir uzskatāms, ka CIRFS un dažu Kopienas ražotāju piezīmes nevar mainīt secinājumu, ka nepastāv iespējamība, ka minētās valstis varētu atsākt eksportu uz Kopienu lielos apmēros par dempinga cenām, un tāpēc pasākumi būtu jāatceļ un procedūra jāizbeidz,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/11

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/13

(1)

Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā ir paredzēta iespēja veikt krīzes destilācijas pasākumu gadījumā, ja notiek ārkārtējs tirgus traucējums, ko radījuši nopietni pārpalikumi. Šo pasākumu var ierobežot, ietverot tikai atsevišķas vīna kategorijas vai atsevišķus ražošanas apgabalus, un pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma to var piemērot noteiktā reģionā ražotiem kvalitatīviem vīniem.

(2)

Spānija ir pieprasījusi uzsākt krīzes destilāciju attiecībā uz šīs valsts teritorijā noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem. Īpaši tas attiecas uz kvalitatīviem sarkanvīniem, kas ražoti noteiktā Jumilla reģionā, kā arī uz kvalitatīviem sarkanvīniem, kas ražoti noteiktā Conca de Barberà, Costers del Segre, Empordà, Penedès, Tarragona un Terra Alta reģionā. Tirgū ir konstatēts ievērojams šo kvalitatīvo vīnu pārpalikums. Tas atspoguļojas cenu kritumā un pārāk lielu uzkrājumu veidošanās tekošā tirdzniecības gada beigās. Lai labotu šo negatīvo tendenci un tādējādi novērstu sarežģīto situāciju tirgū, noteiktā reģionā ražotu kvalitatīvu vīnu krājumi ir jāsamazina līdz tādam līmenim, ko varētu uzskatīt tirgus vajadzībām atbilstošu.

(3)

Ņemot vērā to, ka ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. panta 5. punktā paredzētie nosacījumi, ir jāuzsāk krīzes destilācija maksimālajam daudzumam, kas atbilst 100 000 hektolitru kvalitatīva sarkanvīna, kas ražots Jumilla, kā arī 85 000 hektolitru kvalitatīva sarkanvīna, kas ražots Conca de Barberà, Costers del Segre, Empordà, Penedès, Tarragona un Terra Alta.

(4)

Ar šo regulu uzsāktajai krīzes destilācijai jāatbilst nosacījumiem, ko piemēro Regulas (EK) Nr. 1493/1999 30. pantā paredzētajam destilācijas pasākumam un kas paredzēti Komisijas 2000. gada 25. jūlija Regulā (EK) Nr. 1623/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju ieviešanai, attiecībā uz tirgus mehānismiem (2). Ir jāpiemēro arī citi Regulas (EK) Nr. 1623/2000 noteikumi, jo īpaši noteikumi par spirta piegādi intervences iestādei un par avansa maksājumu.

(5)

Iegādes cena, ko destilētājs maksā ražotājam, ir jānosaka tādā līmenī, kas ļautu novērst tirgus traucējumus, vienlaikus sniedzot iespēju ražotājiem gūt labumu no šā pasākuma.

(6)

Krīzes destilācijā iegūtais produkts drīkst būt tikai jēlspirts vai neitrāls spirts, kas obligāti jāpiegādā intervences aģentūrai, lai izvairītos no traucējumiem dzeramā alkohola tirgū, ko lielākoties apgādā ar Regulas (EK) Nr. 1493/1999 29. pantā paredzētās destilācijas produktiem.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vīna pārvaldības komitejas atzinumu,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/15

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1431/2006 (2) ir noteiktas kompensāciju likmes, kuras no 2006. gada 29. septembris ir piemērojamas pielikumā uzskaitītajiem produktiem, ko eksportē kā preces, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums.

(2)

Attiecinot Regulā (EK) Nr. 1431/2006 ietvertos noteikumus un kritērijus uz informāciju, kas patlaban ir pieejama Komisijai, izriet, ka pašlaik piemērojamās eksporta kompensācijas ir jāmaina atbilstoši šīs regulas pielikumam,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/17

(1)

Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. panta 1. punkts un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. panta 1. punkts paredz, ka starpību starp šo regulu 1. pantā minēto produktu kotācijām vai to cenām pasaules tirgū un Kopienas cenām var segt ar eksporta kompensāciju;

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/1993, attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (3), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1784/2003 III pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 1785/2003 IV pielikumā;

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 1. punktu kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta ir jānosaka katru mēnesi;

(4)

Saistības, kas noslēgtas attiecībā uz kompensācijām, kuras var piešķirt, eksportējot lauksaimniecības produktus, kas ir tādu preču sastāvā, uz kurām neattiecas Līguma I pielikums, var apdraudēt augstu kompensācijas likmju iepriekšēja noteikšana. Tādēļ šādās situācijas jāveic piesardzības pasākumi, tomēr nodrošinot, lai tie nekavētu ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Konkrētas kompensācijas likmes noteikšana piemērošanai kompensāciju iepriekšējas noteikšanas gadījumos ir pasākums, kas ļauj sasniegt šos dažādos mērķus;

(5)

Ņemot vērā izlīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm attiecībā uz Kopienas pastas izstrādājumu eksportu uz Amerikas Savienotajām Valstīm, kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 87/482/EEK (4), jānošķir kompensācija par precēm ar KN kodu 1902 11 00 un 1902 19 atbilstoši to galamērķim;

(6)

Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1043/2005 15. panta 2. un 3. punktam jānosaka pazemināta eksporta kompensācijas likme, ņemot vērā ražošanas kompensācijas summu, ko atbilstoši Komisijas Regulai (EEK) Nr. 1722/93 (5) piemēro attiecīgajam pamatproduktam, kas izmantots pieņemtajā preču ražošanas periodā;

(7)

Uzskata, ka alkoholiskos dzērienus mazāk ietekmē to ražošanā izmantotās labības cena. Tomēr Apvienotās Karalistes, Īrijas un Dānijas Pievienošanās akta 19. protokolā paredzēts, ka jāpieņem lēmums par pasākumiem, kas nepieciešami, lai veicinātu Kopienas labības izmantošanu, ražojot alkoholiskos dzērienus, ko iegūst no labības. Tādēļ jāpielāgo kompensācijas likme, ko piemēro labībai, kuru eksportē alkoholisko dzērienu veidā;

(8)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/21

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2006./2007. saimnieciskajā gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un atsevišķu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1002/2006 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1509/2006 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, pašreiz spēkā esošās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 norādītajiem noteikumiem un kārtībai,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/23

(1)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 1. punktā paredzēts, ka starpību starp minētās regulas 1. pantā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienas tirgū var atlīdzināt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli piena un piena produktu tirgū, ir jānosaka eksporta kompensācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. pantā paredzētajiem noteikumiem un noteiktiem kritērijiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1255/1999 31. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēts, ka stāvoklis pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības var radīt nepieciešamību noteikt dažādu kompensācijas lielumu atkarībā no galamērķa.

(4)

Saskaņā ar Saprašanās memorandu starp Eiropas Kopienu un Dominikānas Republiku par sausā piena ievešanas aizsardzību Dominikānas Republikā (2), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 98/486/EK (3), noteiktam Kopienas piena produktu apjomam, ko eksportē uz Dominikānas Republiku, var piemērot samazinātus muitas nodokļus. Tādēļ par noteiktu procentuālo daļu ir jāsamazina eksporta kompensācijas, kas piešķirtas par produktiem, kurus eksportē atbilstīgi šim režīmam.

(5)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/27

(1)

Komisijas 2004. gada 26. martā Regula (EK) Nr. 581/2004, ar kuru izsludina uzaicinājumu iesniegt pieteikumus uz pastāvīgo konkursu par eksporta kompensācijām saistībā ar dažiem sviesta veidiem (2) paredz pastāvīgu konkursu.

(2)

Ievērojot Komisijas 2004. gada 26. martā Regulas (EK) Nr. 580/2004 5. pantu, ar kuru ir noteikta konkursa procedūra saistībā ar eksporta kompensācijām dažiem piena produktiem (3), kā arī pēc konkursam iesniegto pieteikumu izskatīšanas ir jānosaka maksimālā kompensācija konkursa periodam, kas beidzas 2006. gada 10. oktobrī.

(3)

Piena un piena produktu pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/29

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu un Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu starpību starp minēto regulu 1. pantā minēto produktu kursiem vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1785/2003 14. pantu kompensācijas jānosaka, ņemot vērā, no vienas puses, situāciju un nākotnes tendences attiecībā uz labības, rīsu un šķeltu rīsu pieejamību, kā arī to cenas Kopienas tirgū, un labības, rīsu, šķeltu rīsu un labības nozares produktu cenas pasaules tirgū, no otras puses. Minētajos pantos arī paredzēts, ka jānodrošina līdzsvars labības un rīsu tirgū un dabiska cenu un tirdzniecības attīstība, lai ņemtu vērā paredzētā eksporta ekonomisko aspektu un vajadzību izvairīties no traucējumiem Kopienas tirgū.

(3)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1518/95 (3) par no labības un rīsiem pārstrādātu produktu importa un eksporta režīmu 4. pantā ir noteikti īpaši kritēriji, kas jāņem vērā, aprēķinot kompensāciju par šiem produktiem.

(4)

Jāgraduē kompensācija, ko piešķir par noteiktiem pārstrādātiem produktiem, atkarībā no to sastāvā esošu pelnu, celulozes, apvalka, proteīna, taukvielu vai cietes līmeņa, kas ir īpaši nozīmīgs rādītājs attiecībā uz pamatprodukta daudzumu, kas faktiski ietverts pārstrādātajā produktā.

(5)

Šobrīd nav jānosaka eksporta kompensācijas par manioku un citām tropu saknēm un gumiem, kā arī to miltiem, ņemot vērā paredzamā eksporta ekonomisko aspektu, un jo īpaši šo produktu raksturu un izcelsmi. Šobrīd arī attiecībā uz dažiem no labības pārstrādātiem produktiem Kopienas maznozīmīgā dalība pasaules tirdzniecībā nerada nepieciešamību pēc eksporta kompensācijas noteikšanas.

(6)

Pasaules tirgus situācija vai atsevišķu tirgu īpašas prasības var radīt nepieciešamību pēc kompensācijas diferenciācijas noteiktiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(7)

Kompensācija jānosaka reizi mēnesī. Tā var tikt mainīta starplaikā.

(8)

Dažus no kukurūzas pārstrādātus produktus var pakļaut termiskai apstrādei, un pēc tam var piešķirt tādu kompensāciju, kas neatbilst produkta kvalitātei. Jāprecizē, ka par šiem produktiem, kas satur uzbriedinātu cieti, eksporta kompensācijas saņemt nevar.

(9)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/32

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minēto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2006. gadam iedalītā kvota kuģiem, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tāpēc jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/34

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 13. pantu starpību starp Regulas 1. pantā minēto produktu kursu vai cenām pasaules tirgū un šo produktu cenām Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Kompensācijas jānosaka, ņemot vērā faktorus, kas minēti 1. pantā Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (2).

(3)

Attiecībā uz kviešu un rudzu miltiem, putraimiem un rupja maluma miltiem, šiem produktiem piemērojamo kompensāciju aprēķina, ņemot vērā attiecīgo produktu ražošanai nepieciešamo labības daudzumu. Šie daudzumi ir noteikti Regulā (EK) Nr. 1501/95.

(4)

Situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašas prasības var prasīt kompensācijas diferenciāciju dažiem produktiem atkarībā no to galamērķa.

(5)

Kompensāciju nosaka reizi mēnesī. To starplaikā var mainīt.

(6)

Šo noteikumu piemērošana pašreizējai tirgus situācijai labības nozarē un jo īpaši šo produktu kursiem vai cenām Kopienā un pasaules tirgū liek noteikt kompensāciju kā norādīts pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/36

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 935/2006 (2) ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par miežu eksportu uz dažām trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/37

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 936/2006 ir atvērts konkurss par kompensācijas piešķiršanu par parasto kviešu eksportu uz dažām trešām valstīm (2).

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas 1995. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 1501/95 par dažiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 1766/92 piemērošanas noteikumiem attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu, kā arī uz pasākumiem, kas veicami labības nozares traucējumu gadījumā (3), Komisija uz iesniegto piedāvājumu pamata var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1501/95 1. pantā minētos kritērijus, nav jānosaka maksimālā kompensācija.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/38

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1421/2006 (2) ir atvērts konkurss par ievedmuitas nodokļa maksimālo samazinājumu, Spānijā ievedot kukurūzu no trešām valstīm.

(2)

Saskaņā ar 7. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 1839/95 (3), uz iesniegto piedāvājumu pamata Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1784/2003 25. pantā paredzēto procedūru var nolemt nepiešķirt līgumtiesības.

(3)

Ņemot vērā jo īpaši Regulas (EK) Nr. 1839/95 6. un 7. pantā paredzētos kritērijus, nav jānosaka ievedmuitas nodokļa maksimālais samazinājums.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Labības pārvaldības komitejas atzinumu,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/39

(1)

Ievedmuita labības nozarē ir noteikta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1442/2006 (3).

(2)

Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja tās piemērošanas laikā vidējais aprēķinātais ievedmuitas daudzums par 5 EUR/t atšķiras no fiksētās ievedmuitas, tiek piemērota attiecīga korekcija. Šāda atšķirība ir notikusi. Tādēļ jāpielāgo ievedmuita, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1442/2006,

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/42

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/43

13.10.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 282/44

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2003/634/EK (2) ir apstiprinātas un tajā ir uzskaitītas dažādu dalībvalstu iesniegtās programmas. Programmas ir sagatavotas, lai dalībvalstis turpmāk var uzsākt procedūras attiecībā uz to, lai zona vai saimniecība, kas atrodas neapstiprinātā zonā, iegūtu apstiprinātas zonas statusu vai apstiprinātas saimniecības statusu neapstiprinātā zonā saistībā ar vienu vai vairākām tādām zivju slimībām kā vīrusu hemorāģiskā septicēmija (VHS) un infekciozā hematopoētiskā nekroze (IHN).

(2)

Ar 2005. gada 22. novembra vēstuli Itālija ir iesniegusi apstiprināšanai programmu, kas jāpiemēro Bacino del torrente Taverone zonā. Iesniegtais pieteikums atbilst Direktīvas 91/67/EEK 10. panta prasībām, un tādēļ programma ir jāapstiprina.

(3)

Ar2006. gada 2. februāra vēstuli Itālija ir iesniegusi apstiprināšanai programmu, kas jāpiemēro Valle Sessera zonā. Iesniegtais pieteikums atbilst Direktīvas 91/67/EEK 10. panta prasībām, un tādēļ programma ir jāapstiprina.

(4)

Ar 2006. gada 21. februāra vēstuli Itālija ir iesniegusi apstiprināšanai programmu, kas jāpiemēro Valle del torrente Bondo zonā. Iesniegtais pieteikums atbilst Direktīvas 91/67/EEK 10. panta prasībām, un tādēļ programma ir jāapstiprina.

(5)

Ar 2006. gada 22. maija vēstuli Itālija ir iesniegusi apstiprināšanai programmu, kas jāpiemēro Fosso Melga zonā. Iesniegtais pieteikums atbilst Direktīvas 91/67/EEK 10. panta prasībām, un tādēļ programma ir jāapstiprina.

(6)

Programma, kas piemērojama visai Kipras teritorijai, ir pabeigta. Tāpēc tā ir jāsvītro no Lēmuma 2003/634/EK I pielikuma.

(7)

Programma, kas piemērojama Azienda agricola Bassan Antonio Veneto reģionā, ir pabeigta. Tāpēc tā ir jāsvītro no Lēmuma 2003/634/EK II pielikuma.

(8)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/634/EK.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma I pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikuma tekstu.

2)

Lēmuma II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu.