27.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/1

(1)

Ar publikāciju Itālijas Republikas valdības biļetenā Nr. 229 2003. gada 2. oktobrī Itālijā stājās spēkā 2003. gada 30. septembra Dekrēts Nr. 269 attiecībā uz neatliekamiem pasākumiem valsts finanšu attīstības veicināšanai un tendenču korekcijai (“Disposizioni urgenti per favorire lo sviluppo e per la correzione dell'andamento dei conti pubblici”) (“DL 269/2003”), kas 2003. gada 24. novembrī pārstrādāts Likumā Nr. 326 un publicēts Itālijas Republikas valdības biļetenā 2003. gada 25. novembrī. Dekrēta DL 269/2003 12. pants nodrošina, ka noteiktiem pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuru specializācija ir regulētā Eiropas Savienības tirgū reģistrētu maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību akcijas, tīrajiem darbības ieņēmumiem tiek uzlikts 5 % nodoklis parastā 12,5 % nodokļa vietā, ar ko apliek nespecializētos ieguldījumu uzņēmumus.

(2)

Ar 2003. gada 22. oktobra vēstuli (D/56756) Komisija ir uzaicinājusi Itālijas iestādes iesniegt informāciju par attiecīgo nodokļa atvieglojumu un tā stāšanos spēkā, lai noskaidrotu, vai tas neveido atbalstu Līguma 87. panta nozīmē. Tajā pašā vēstulē Komisija atgādināja Itālijai par tās saistībām ziņot Komisijai par jebkādiem pasākumiem, kas saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu veido atbalstu, pirms to uzsākšanas.

(3)

Itālijas iestādes 2003. gada 11. novembra (A/37737) un 2003. gada 26. novembra (A/38138) vēstulēs sniedza pieprasīto informāciju. Komisija 2003. gada 19. decembrī (D/58192) vēlreiz atgādināja Itālijai par saistībām, ko tai uzliek Līguma 88. panta 3. punkts, un ir uzaicināja Itālijas iestādes informēt iespējamos ieguvējus no nodokļa atvieglojuma par sekām, kas paredzētas Līgumā un Padomes regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 14. pantā, ja ir noskaidrots, ka attiecīgais nodokļa atvieglojums veido atbalstu, kas ir piešķirts nelikumīgi bez iepriekšēja Komisijas apstiprinājuma.

(4)

Komisija 2004. gada 11. maija vēstulē (SG 2004 D/202046) informēja Itāliju par tās 2004. gada 7. maija lēmumu uzsākt procedūru, kas aprakstīta Līguma 88. panta 2. punktā attiecībā uz nodokļu atvieglojumu pasākumiem, ko ir veikusi Itālija.

(5)

Itālijas iestādes 2004. gada 14. jūlija vēstulē (A/35463) ir iesniegušas savas piezīmes.

(6)

Komisijas Lēmums uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru 2004. gada 9. septembrī tika publicēts Eiropas Savienības Formālajā Vēstnesī, un ieinteresētās personas tika uzaicinātas iesniegt piezīmes viena mēneša laikā no tā publicēšanas (3).

(7)

Komisijas un Itālijas Nodokļu iestāžu pārstāvji 2004. gada 16. un 27. septembrī tikās divās sanāksmēs, lai pārbaudītu atsevišķus shēmas aspektus.

(8)

Itālijas Finanšu pārvaldības sabiedrību asociācija (Assogestioni) 2004. gada 7. oktobra vēstulē (A/37679) iesniedza savas piezīmes. Komisija 2004. gada 28. oktobra vēstulē (D/57696) pārsūtīja šīs piezīmes Itālijas iestādēm. Itālijas iestādes 2004. gada 6. decembra vēstulē (A/39479) atbildēja uz Assogestioni iesniegtajām piezīmēm.

(9)

Asociācija Assogestioni2005. gada 18. februāra vēstulē (A/31490) iesniedza papildu piezīmes tām, kuras bija iesniegtas 2004. gada 7. oktobrī. Komisija 2005. gada 24. februāra vēstulē (D/51366) pārsūtīja šīs piezīmes Itālijas iestādēm. Itālijas iestādes 2005. gada 4. aprīļa vēstulē (A/32813) izteica savus apsvērumus par iesniegtajām piezīmēm.

(10)

2005. gada 28. februāra vēstulē (A/31724) Eiropas Ieguldījumu fondu un uzņēmumu federācija (FEFSI) 2005. gada 28. februāra vēstulē (A/31724) iesniedza savas piezīmes. Tā kā šīs piezīmes ir iesniegtas pēc noteiktā termiņa (sk. 6. punktu) un ir līdzīgas asociācijas Assogestioni piezīmēm, tās netika nosūtītas Itālijai, ne arī ņemtas vērā šā lēmuma pieņemšanā.

(11)

Ar Dekrēta DL 269/2003 12. pantu ir paredzēti nodokļu atvieglojumi to pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (ieguldījumu uzņēmumi) labā, kuri ir izveidoti saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem. It īpaši šis likums nodrošina, ka taksācijas gadā, kurā tiek izpildītas konkrētas prasības, noteiktiem pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuru specializācija ir regulētā Eiropas Savienības tirgū reģistrētu maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību akcijas, tīrajiem darbības ieņēmumiem tiek uzlikts 5 % nodoklis parastā 12,5 % nodokļa vietā. Parasti pēc Itālijas kolektīvo ieguldījumu nodokļu sistēmas šis nodoklis katru gadu tiek uzlikts kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, pamatojoties uz katru dienu reģistrētās aktīvu vērtības ikgadējā pieauguma (“tīrie darbības ieņēmumi”), kā mērķis ir aplikt ar nodokli paredzamo kapitāla pieaugumu, ko iegūst ieguldītāji, veicot ieguldījumus šādos ieguldījumu uzņēmumos. Pateicoties šai sistēmai, ieguldītājiem, saņemot peļņu no ieguldījumiem, nav jāmaksā papildu nodokļi.

(12)

Shēma izmaina Itālijā pastāvošo nodokļu sistēmu kapitāla ienākumiem dažādos ieguldījumu uzņēmumos, starp tiem arī atklātos ieguldījumu fondos, uz kuriem attiecas Padomes 1985. gada 20. decembra Direktīva 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (4)“vēsturiskajos Luksemburgas fondos”, atklātās ieguldījumu sabiedrībās (SICAVs) un slēgta tipa ieguldījumu fondos, kā paredzēts normatīvos aktos par šiem ieguldījumu uzņēmumiem. Attiecīgie noteikumi Itālijas tiesību aktos ir šādi:

(13)

Ieguldījumu uzņēmumi veic kolektīvos ieguldījumus pārvedamos vērtspapīros vai obligācijās, akcijās un citos vērtspapīros vai sertifikātos sabiedrībās, kas ir vai nav iekļautas biržas sarakstā, savu ieguldītāju (“akcionāru”) kopējās interesēs. Ieguldījumu uzņēmumi var darboties dažādās formās, gan kā nolīguma ieguldījumu fondi bez juridiskās personas statusa (piemēram, ieguldījumu fonds vai kopējais ieguldījumu fonds), kuru līdzekļus kontrolē atsevišķa pārvaldības sabiedrība, gan kā korporatīvi ieguldījumu fondi (piemēram, SICAV) (5) vai pensiju fondi (6). Ieguldījumu uzņēmumi, ko pārstāv kopējie ieguldījumu fondi, iedalās “termiņa” un “beztermiņa” fondos (7).

(14)

Dekrēta DL 269/2003 12. pants nodrošina, ka no taksācijas gada, kurā stājas spēkā šis pasākums, specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, kas atbilst attiecīgajiem normatīviem, parasto 12,5 % vietā piemēro 5 % nodokli kapitāla ienākumiem, ko veido katru dienu reģistrētās aktīvu vērtības ikgadējais pieaugums.

(15)

Saskaņā ar Dekrēta DL 269/2003 12. pantu par specializētiem uzskata šādus ieguldījumu uzņēmumus:

(16)

Saskaņā ar Dekrēta DL 269/2003 12. pantu par maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām uzskata sabiedrības, kuru tirgus kapitāls nepārsniedz 800 miljonus euro, ko nosaka pēc sabiedrības akciju tirgus cenas gada ceturkšņa pēdējā tirdzniecības dienā (9).

(17)

Sistēma tiek piemērota no taksācijas gada, kurā uzņēmuma reglaments tiek piemērots pasākumam, vai no dienas, kurā jauns uzņēmums uzsāk darbību; tādā veidā tiek stingri nodrošinātas šo uzņēmumu saistības ieguldīt vismaz divas trešdaļas no to līdzekļu vērtības maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas Savienības tirgū.

(18)

Sistēma izmaina taksācijas noteikumus visiem Itālijas kopējo ieguldījumu uzņēmumiem, gan tiem, kuru darbība tiek veikta Itālijā vai pēc Itālijas likumdošanas, un kuru kapitāla ienākumi ir pakļauti Itālijas aizvietošanas nodokļu sistēmai (ieguldījumu uzņēmumi Itālijā, kas aplikti ar aizvietošanas nodokli), gan ārvalstu uzņēmumiem, kas nosacīti ir pakļauti Itālijas nodokļiem tai kapitāla daļai, kas pieder Itālijas akcionāriem. Pasākums faktiski tāpat maina nodokļu standartu ārvalstu ieguldījumu uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar minēto Padomes Direktīvu 85/611/EEK (saskaņoti ārvalstu PVKIU) (10), un kuru kapitāla ienākumi tiek sadalīti Itālijas ieguldītājiem, vai kuru daļas pieder Itālijas ieguldījumu uzņēmumiem (11).

(19)

Lai noskaidrotu pasākuma sekas un to, kādā mērā tie netieši ietekmē nodokļa atvieglojumu arī nespecializētajiem uzņēmumiem un citiem akcionāriem, atsevišķi jāpārbauda dažādi nodokļu noteikumi, kas ir piemēroti ieguldījumu uzņēmumu un to akcionāru kapitāla ienākumiem un kas ir izmainīti ar Dekrēta DL 269/2003 12. pantu. Šajā nolūkā jānosaka atšķirība starp “ieguldījumu uzņēmumiem, kas darbojas kā finanšu starpnieki, un kuru ienākumus apliek ar aizvietošanas nodokli Itālijā” un “ieguldījumu uzņēmumiem, kas ir pakļauti aizvietošanas nodokļa sistēmai kā citu ieguldījumu uzņēmumu akcionāri”; tā kā viens un tas pats ieguldījumu uzņēmums var darboties gan kā finanšu starpnieks (piemēram, ieguldot pārvedamos vērtspapīros), gan akcionārs (piemēram, investējot citos ieguldījumu uzņēmumos). Citu ieguldītāju ienākumiem, kas ir atbrīvoti no ieguldījumu uzņēmumiem piemērotā aizvietošanas nodokļa, ir veltīta atsevišķa nodaļa.

(20)

Pēc vispārējās sistēmas ieguldījumu uzņēmumi nav apliekami ar ienākuma nodokli. Visi ieguldījumu uzņēmumu kapitāla ienākumi parasti tomēr ir apliekami ar 12,5 % aizvietošanas nodokli, ko aprēķina no šo uzņēmumu neto kapitāla ienākumiem. Pēc standarta piemēro kopēju nodokli, kas aizstāj visus citus nodokļus, ar ko ir apliekami ieguldījumu uzņēmumu sadalāmie ienākumi.

(21)

Kapitāla ienākumus nosaka, atņemot no tīrās īpašuma pamatvērtības gada beigās (ieskaitot aizvietošanas nodokli, kompensācijas un gada laikā sadalītos ienākumus) tīro īpašuma pamatvērtību gada sākumā un ienākumus no daļām kopējos ieguldījumu uzņēmumos, kas apliekami ar aizvietošanas nodokli, kā arī ar nodokli apliekamos un neapliekamos ienākumus (12).

(22)

Dekrēta DL 269/2003 12. pants maina nodokļu sistēmu kopumā, nosakot 5 % aizvietošanas nodokļa piešķiršanu specializēto ieguldījumu uzņēmumu kapitāla ienākumiem.

(23)

Pēc vispārējās sistēmas visi ienākumi, kas sadalīti ieguldījumu uzņēmumu akcionāriem, ieskaitot ienākumus no citiem ieguldījumu uzņēmumiem, un kas ir pakļauti aizvietošanas nodokļu sistēmai Itālijā, ir atbrīvoti no jebkādiem citiem nodokļiem. Pārskatītajā pasākumā saglabājas tā pati izslēgšanas sistēma, kas apstiprināta saistībā ar specializēto ieguldījumu uzņēmumu ienākumiem (tiem tiek piešķirta zemāka 5 % aizvietošanas nodokļa likme). Pasākums tāpat samazina faktisko nodokli nespecializēto ieguldījumu uzņēmumu ienākumiem no to daļas ārvalstu specializētajos ieguldījumu uzņēmumos, kas nav apliekami ar aizvietošanas nodokli Itālijā, līdz vienlīdzīgai 5 % aizvietošanas nodokļa likmei (13).

(24)

Itālijas vai ārvalstu ieguldījumu uzņēmumu ienākumi, ko saņem Itālijas akcionāri, nav apliekami ar citiem Itālijas nodokļiem, tā kā tie jau ir aplikti ar atbilstošajiem ieguldījumu uzņēmumu nodokļiem (ieturētie nodokļi). Ja tomēr akcionārs ir uzņēmums, kas darbojas kā komercfirma, tā ienākumus apliek ar 33 % nodokļa likmi. Šādiem uzņēmumiem, kas saņem atbalstu, tiek uzlikts nodokļu kredīts 15 %, kas pilnībā neitralizē kapitāla ienākumu dubulto taksāciju. Sistēma būtībā apstiprina šo nodokļu kredītu arī specializēto ieguldījumu uzņēmumu ienākumiem (14).

(25)

Kā noteikts vienotā juridiskā dokumenta par ienākuma nodokļiem 18. pantā, Itālijas ieguldītāju ienākumi ārvalstu ieguldījumu uzņēmumos tiek aplikti ar 12,5 % nodokli. Šis pasākums samazina nodokli līdz 5 % specializēto ieguldījumu uzņēmumu ienākumiem. Šis noteikums nodrošina vienādas tiesības ārvalstu un Itālijas ieguldījumu uzņēmumu akcionāriem.

(26)

Ieguldījumu uzņēmuma ienākumu uzkrājumus rada pārvaldes sistēma pensiju fondos, kuriem pieder šā ieguldījumu uzņēmuma daļas. Šie ienākumi tiek aplikti ar 11 % aizvietošanas nodokli. Lai izvairītos no dubultas pensiju fondu uzkrāto ienākumu taksācijas, šiem ienākumiem ir paredzēts 15 % nodokļa kredīts, kas ir jāatskaita no šo pensiju fondu aizvietošanas nodokļa. Pasākums izdara izmaiņas īpašajā pensiju fondu nodokļu sistēmā saskaņā ar jauno atviegloto nodokļu sistēmu specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem.

(27)

Paralēli aizvietošanas nodokļa atvieglojumam specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, pasākums samazina nodokļa kredītu līdz 6 % saskaņā ar Itālijas tiesību aktu noteikumiem par specializēto ieguldījumu uzņēmumu ienākumiem. Dekrēta DL 269/2003 12. pants tāpat nodrošina, ka pensiju fondu līdzekļiem, kas iegūti no ārvalstu specializētajiem ieguldījumu fondiem, tiek uzlikts 5 % aizvietošanas nodoklis parasto 11 % vietā (15).

(28)

Uzsākot formālo procedūru, Komisija ir pieņēmusi, ka pasākums pēc visiem kritērijiem var tikt uzskatīts par valsts atbalstu specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem un maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām, kuru akcijas pieder šiem ieguldījumu uzņēmumiem saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, lai gan saglabājas neskaidrība par tiešu nodokļa atvieglojumu specializēto ieguldījumu uzņēmumu akcionāriem, tā kā šis pasākums attiecas uz visiem ieguldītājiem kopumā.

(29)

Lai novērstu šaubas par īpašu atbalstu specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, Komisija tos ir uzskatījusi par “uzņēmumiem” saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, tā kā to forma ir akciju uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību vai arī atsevišķs līdzekļu kopums, ko pārvalda uzņēmumi, kuri ir konkurenti ieguldījumu tirgū. Komisija ir novērojusi, ka specializētie ieguldījumu uzņēmumi vai nu saņem tiešu nodokļu likmes atvieglojumu vai netiešus papildu kapitāla ieguldījumus nodokļa atvieglojuma formā, ko pasākums piešķir akcionāriem, kas veic ieguldījumus galvenokārt maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas Savienības tirgū. Komisija ir paskaidrojusi, ka šīs priekšrocības nav proporcionālas maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību akciju daudzumam, kas pieder šiem ieguldījumu uzņēmumiem, bet ir atkarīgas tikai no šo specializēto uzņēmumu statusa.

(30)

Attiecībā uz maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām Komisija ir uzsvērusi, ka pasākums netieši dod priekšrocības sabiedrībām, kuru akcijas pieder specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, tā kā tas palielina to līdzekļus, nodrošinot vieglāku piekļuvi kapitālam. Priekšrocības ir atkarīgas no regulētā Eiropas Savienības tirgū reģistrēto maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību statusa un nevis no to rezultātiem vai citiem nosacījumiem, vai to veiktajiem ieguldījumiem.

(31)

Gan Itālija, gan asociācija Assogestioni savās piezīmēs ir apgalvojušas, ka šie ieguldījumu uzņēmumi nevar tikt uzskatīti par uzņēmumiem, tā kā tie ir vienkārši līdzekļu kopums, ko pārvalda atsevišķi uzņēmumi. Šiem uzņēmumiem ir jāpiemēro parasta ienākumu taksācija, nepiemērojot Dekrēta DL 269/2003 12. pantā paredzēto nodokļa atvieglojumu.

(32)

Gan Itālija, gan asociācija Assogestioni tāpat ir apstiprinājušas, ka šis pasākums ir jāuzskata par vispārēju nodokļu politikas pasākumu, kas dod tiešas priekšrocības ieguldītājiem un tikai netieši ietekmē maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrības un ieguldījumu uzņēmumus. Ieinteresētās personas uzskata, ka pasākuma mērķis ir veicināt maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību attīstību vienā līmenī ar citiem uzņēmumiem Eiropas tirgū, tā kā tie nepieder pie uzņēmumiem, kuriem pienākas valsts atbalsts. Gan Itālija, gan ieinteresētās personas ir paskaidrojušas, ka pasākums nepiesaista atbalstu ne specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, ne to pārvaldības sabiedrībām. Šajā sakarā Itālijas iestādes ir apgalvojušas, ka pasākums ir paredzēts visiem uzņēmumiem, kas izveido atsevišķus ieguldījumu uzņēmumus ar mērķi ieguldīt līdzekļus galvenokārt maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas tirgū, un tādēļ tas ir uzskatāms par vispārēju pasākumu.

(33)

Pamatojoties uz šiem novērojumiem, pasākums neietekmē arī konkurenci, tā kā jebkura maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrība Eiropā var gūt labumu no vieglākas piekļuves kapitālam. Turklāt pasākums nepiesaista tiešu atbalstu maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām, tā kā ieguldījumu uzņēmumi vai to pārvaldības sabiedrības to vietā pieņem lēmumus par ieguldījumus, tādējādi palielinot to ienākumus.

(34)

Asociācija Assogestioni ir iesniegusi sīku informāciju par projekta darbību tā ieviešanas sākuma posmā 2004. gadā. 2004. gada beigās bija reģistrēti trīs specializētie ieguldījumu uzņēmumi, divi no tiem bija iepriekš pastāvoši fondi, kas bija pielāgojuši reglamentu, lai to īpašums galvenokārt sastāvētu no akcijām maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas tirgū, un trešais bija jaunizveidots fonds. Asociācija Assogestioni ir norādījusi, ka valsts kases izdevumi pasākumam 2004. gadā ir bijuši minimāli. Pamatojoties uz asociācijas Assogestioni iesniegtajiem datiem, Komisija ir aprēķinājusi, ka nodokļu ienākumu zaudējumi 2004. gadā ir sasnieguši aptuveni 1,1 miljonu euro, ņemot vērā nepieciešamo izlīdzināšanu, lai kompensētu iepriekšējo gadu faktisko nodokļu kredītu pārnešanu. Gan Itālija, gan ieinteresētās puses uzskata, ka šie dati norāda, ka šis pasākums nenozīmīgi ietekmē konkurenci un sakarus Kopienas robežās, ņemot vērā to, ka arī ārvalstu maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrības un ieguldījumu uzņēmumi netieši iegūst no šā nodokļa atvieglojuma.

(35)

Ņemot vērā Itālijas iestāžu un ieinteresēto pušu iesniegtās piezīmes, Komisija apstiprina savu nostāju, proti, ka nodokļa atvieglojums ieguldītāju labā ir uzskatāms par valsts atbalstu gan ieguldījumu uzņēmumiem, kas specializējušies ieguldījumos maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas tirgū, gan maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām, kuru akcijas pieder šiem uzņēmumiem, tā kā tas atbilst visiem Līguma 87. panta 1. punktā paredzētājiem kritērijiem.

(36)

Komisija apstiprina savā vēstulē par formālo izmeklēšanas procedūras uzsākšanu izteiktos pieņēmumus, ka šādos gadījumos ieguldījumu uzņēmumi ir uzskatāmi par uzņēmumiem pēc Līguma 87. panta, un tādējādi tiem var piemērot Dekrēta DL 269/2003 12. pantā paredzēto nodokļa atvieglojumu. It īpaši Komisija uzskata, ka lai gan specializētie ieguldījumu uzņēmumi negūst tiešu labumu no nodokļa atvieglojuma, kas tiek piešķirts to akcionāriem, tie saņem vismaz netiešu ekonomisku labumu, tā kā nodokļu samazinājumi ieguldījumiem specializētajos uzņēmumos veicina akcionārus iegādāties daļas šajos uzņēmumos, nodrošinot šiem uzņēmumiem papildu līdzekļus un ienākumus komisijas maksu un iegādāto daļu formā.

(37)

Pamatojoties uz Komisijas paziņojumu par valsts atbalstiem un riska kapitālu gadījumos (16), kuros valsts pasākums paredz fonda vai cita ieguldījumu uzņēmuma izveidošanu, ir nepieciešams noskaidrot, vai šis fonds vai ieguldījumu uzņēmums var tikt uzskatīts par uzņēmumu, kuram pienākas valsts atbalsts. Šajā sakarā Komisija ņem vērā Itālijas iestāžu piezīmes, pēc kuriem specializētie ieguldījumu uzņēmumi, kuri ir aplikti ar atviegloto nodokli, saskaņā ar Dekrēta DL 269/2003 12. pantu, ir uzskatāmi vienkārši par līdzekļu kopumu un tādēļ nevar pilnībā tikt uzskatīti par uzņēmumiem saskaņā ar Līguma 87. pantu. Komisija tomēr ir novērojusi, ka šādos gadījumos šie ieguldījumu uzņēmumi pēc formas ir akciju sabiedrības un tādējādi izmanto individuālas priekšrocības, tā kā to taksācijas sistēma ir atdalīta no to pārvaldīto līdzekļu taksācijas sistēmas. Komisija tāpat ir novērojusi, ka citus ieguldījumu uzņēmumus bez juridiskās personas statusa pārvalda uzņēmumi, kas konkurē ar citiem uzņēmējiem, kuri saņem atvieglojumu sistēmu, un tādējādi šīs uzņēmējsabiedrības var izmantot attiecīgās priekšrocības.

(38)

Komisija uzskata, ka specializētie ieguldījumu uzņēmumi veic ekonomisku darbību un pēc Līguma 87. panta 1. punkta ir uzskatāmi par uzņēmumiem. To apstiprina Tiesā iesniegtās lietas par PVN maksājumiem. It īpaši Tiesa pēdējā laikā ir noteikusi, ka SICAV darījumi (17), kas saistīti ar kolektīviem ieguldījumiem pārvedamos vērtspapīros, uzskatāmi par nodokļu maksātāju veiktu ekonomisku aktivitāti saskaņā ar Sestās direktīvas par PVN (18) 4. panta 2. punktu. Pēc Tiesas prakses (19) sākot no Pirmās direktīvas (20) jāsecina, ka ar PVN saistīto tiesību aktu saskaņošanas mērķis ir novērst faktorus, kas var ietekmēt nosacījumus attiecībā uz konkurenci un tādējādi sasniegt konkurences neitralitāti. Ņemot vērā, ka normatīvi par valsts atbalstiem un direktīvas par PVN saskaņošanu paredz līdzīgus nosacījumus, Komisija uzskata par piemērotu atsaukties uz šīm direktīvām tiesību aktos, kas apstiprina, ka šie ieguldījumu uzņēmumi akciju sabiedrību vai citā formā veic ekonomisku darbību un pēc Līguma 87. panta 1. punkta ir uzskatāmi par uzņēmumiem.

(39)

Attiecīgi Komisija uzskata, ka nodokļu priekšrocības ieguldītājiem specializētajos ieguldījumu uzņēmumos ietekmē arī pašus uzņēmumus, ja tiem ir akciju sabiedrības forma, vai uzņēmējsabiedrības, ko pārvalda šie uzņēmumi, ja tiem ir nolīguma forma. It īpaši paaugstināts pieprasījums pēc specializēto ieguldījumu uzņēmumu daļām nosaka kapitāla komisijas maksas un iegādāto daļu palielināšanos, ko saņem ieguldījumu uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības, ko tie pārvalda.

(40)

Arguments, ka pasākums nav selektīvs, tā kā tas nedod priekšrocības atsevišķiem ieguldījumu uzņēmumiem un pārvaldības sabiedrībām, kuras neatbilst noteikumiem pēc lieluma, valsts piederības, reģistrācijas vietas vai sastāva, nav pamatots, tā kā svarīgi ir tas, ka pasākums paredz īpašu nodokļa atvieglojumu tikai specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, kam galvenokārt pieder akcijas biržā reģistrētās maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās un attiecīgajām pārvaldības sabiedrībām. Ņemot vērā Tiesas praksi (21) nevar izraisīt diskusiju par valsts pasākuma selektīvo raksturu fakts, ka atbalsts netiek piešķirts vienam vai vairākiem īpašiem iepriekš noteiktiem saņēmējiem, bet gan pamatojoties uz objektīvu kritēriju kopumu. Komisija tāpat ir informēta, ka fakts, ka pasākums netieši piešķir priekšrocības ieguldījumu uzņēmumiem, kas pārvalda specializētos ieguldījumu uzņēmumus, nevar izslēgt valsts atbalsta piešķiršanu, tā kā saskaņā ar Tiesas praksi (22) fiskālās priekšrocības ieguldītājiem piesaista netiešu atbalstu uzņēmumiem, kuros šie ieguldījumi tiek ieguldīti.

(41)

Komisija tādēļ ir nonākusi pie secinājuma, ka pasākums dod īpašas netiešas priekšrocības ieguldījumu uzņēmumiem un to attiecīgajām pārvaldības sabiedrībām, kaitējot citiem uzņēmumiem, kas piedāvā alternatīvas ieguldījumu formas.

(42)

Komisija apstiprina savu nostāju vēstulē par formālo procedūras izmeklēšanas uzsākšanu, ka šis pasākums dod priekšrocības maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām, kuru akcijas pieder specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, kam savukārt tiek piemērots nodokļa atvieglojums saskaņā ar Dekrēta DL 269/2003 12. pantu. Komisija ir īpaši informēta, ka pasākums paredz netiešas selektīvas priekšrocības maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām, kuru akcijas pieder specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem, palielinot pieprasījumu pēc to akcijām un attiecīgi to līdzekļus. Arguments, ka maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām netiek dotas nekādas priekšrocības, ņemot vērā, ka fondi un ieguldītāji centīsies palielināt ienākumus, nevar tikt uzskatīts par pamatotu, tā kā izdevīgāks nodokļu režīms rada pieprasījumu uz šiem ieguldījumiem, tādējādi palielinot maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību līdzekļus bez papildu centieniem no šo uzņēmējsabiedrību puses saņemt priekšrocības.

(43)

Par pamatotu nevar uzskatīt arī argumentu, ka šis pasākums ietekmē vispārējo fiskālo politiku, palielinot kapitālu maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām Eiropā, un tādējādi neietilpst valsts atbalstu ietekmes sfērā. Komisija uzskata, ka šīs nodokļu priekšrocības nekompensē ievērojamo fiskālo neatbilstību starp kolektīvajiem ieguldījumiem biržā reģistrētajās maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās no vienas puses un kolektīvajiem ieguldījumiem citās akciju sabiedrībās vai atsevišķiem ieguldījumiem nereģistrētajās uzņēmējsabiedrībās no otras puses. Tāpat pasākums nav attaisnojams, tā kā tā darbības lauks ir ierobežots, piešķirot nodokļa atvieglojumu tikai specializētajiem kolektīvajiem ieguldījumiem uz akcijām maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, kuras ir reģistrētas regulētā tirgū, un tā galvenais mērķis nav šo uzņēmējsabiedrību kapitāla palielināšana, bet gan nosacījums, ka ieguldījumi jāizdara specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem.

(44)

Komisija uzskata, ka šīs priekšrocības piešķir valsts, vai precīzāk tie ir valsts resursi. Ņemot vērā, ka Itālija nav iesniegusi attiecīgus iebildumus, Komisija apstiprina vērtējumu, kas izteikts, uzsākot formālo procedūru, ka priekšrocības piešķir valsts, atsakoties no nodokļiem, kas pēc likuma būtu jāieskaita Itālijas valsts kasē.

(45)

Ņemot vērā pasākuma sekas, Komisija apstiprina vērtējumu, kas izteikts, uzsākot formālo procedūru, ka pasākums var radīt konkurenci starp uzņēmumiem un ietekmēt sakarus starp dalībvalstīm, tā kā pastāv iespēja, ka uzņēmējsabiedrības, kas saņem atbalstu, darbojas starptautiskā tirgū un veic komerciālu un citu ekonomisku darbību spēcīgas konkurences apstākļos. Pēc Tiesas prakses (23), lai pasākums izraisītu konkurenci, pietiek, ka atbalsta saņēmējs darbojas brīvos konkurences apstākļos ar citiem uzņēmumiem. Specializētie pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas investē akcijās maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, it īpaši konkurē ar citiem finanšu uzņēmumiem un darbojas brīvā tirgū, kam raksturīgi aktīvi sakari Kopienas robežās. Uz maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībām, kuru akcijas pieder specializētajiem ieguldījumu uzņēmumiem saskaņā ar Dekrēta DL 269/2003 12. pantu, tas attiecas tādā mērā, ka dažas no tām darbojas jomās, kam raksturīgi sakari Kopienas robežās.

(46)

Komisija ir informēta, ka ne šim pasākumam raksturīgās minimālās fiskālās izmaksas 2004. gadā (1,1 miljons euro), ne mazais specializēto ieguldījumu uzņēmumu skaits šajā gadā (trīs) salīdzinājumā ar reģistrēto lielo maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību skaitu, kuru akcijas tiem pieder, nevar izmainīt lēmumu, ka pasākums piesaista atbalstu; pirmkārt, pēc Tiesas prakses (24) pat vienkāršs atbalsts ietekmē konkurenci, un, otrkārt, Itālija neizslēdz, ka šis pasākums nākotnē var ietekmēt ekonomiku daudz lielākā mērā. Tāpat jāņem vērā, ka zemie pasākuma rezultāti var tikt izskaidroti ar faktu, ka Komisija ir nekavējoties uzsākusi šā pasākuma izmeklēšanu un formālo procedūru, un iespējams, ka tas ir ietekmējis uzņēmēju rīcību. Visbeidzot, lai gan maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrību skaits, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas tirgū, ir nosacīti liels salīdzinājumā ar iestādēm, kurām ir piešķirts atvieglotais nodoklis 2004. gadā, Itālijas iesniegtie dati neļauj secināt, ka atsevišķiem uzņēmumiem piešķirtos atbalstus varētu nosaukt par de minimis atbalstu.

(47)

Komisija tādēļ ir nonākusi pie secinājuma, ka šis pasākums izmaina (attiecībā uz ieguldītājiem piemērotajiem nodokļu režīmiem) konkurences stāvokli tiem uzņēmumiem, kas veic komercdarbību, jo tie darbojas brīvās starptautiskās konkurences apstākļos.

(48)

Itālijas iestādes ir uzsākušas pasākumu, iepriekš nebrīdinot Komisiju, tātad neievērojot Līguma 88. panta 3. punktā paredzētās saistības. Pasākums, kura nosacījumi saskan ar Līguma 87. panta 1. punktu par valsts atbalstiem un kurš ir veikts bez Komisijas iepriekšēja apstiprinājuma, ir nelikumīgs atbalsts.

(49)

Šis pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu, tādēļ tā savienojamība ar kopējo tirgu ir jāvērtē, ņemot vērā Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzētos izņēmumus.

(50)

Itālijas iestādes nav viennozīmīgi iebildušas pret Komisijas vērtējumu 2004. gada 11. maija vēstulē par formālās izmeklēšanas uzsākšanu, kas nosaka, ka šajā gadījumā netiek piemēroti Līguma 87. panta 2. un 3. punktā noteiktie izņēmumi, pēc kuriem valsts atbalsti ir saskaņā ar kopējo tirgu, un Komisija nav saņēmusi citus iebildumus, kas apšaubītu tās lēmumu.

(51)

Šajā gadījumā priekšrocības nav saistītas ar nekāda veida izdevumiem, vai arī šie izdevumi ir saistīti ar nepieļaujamiem atbalstiem pēc reglamenta par nodokļu atvieglojumu kategorijām vai pastāvošajām Kopienas tendencēm.

(52)

Līguma 87. panta 2. punktā paredzētie izņēmumi attiecībā uz sociālajiem atbalstiem atsevišķiem patērētājiem, atbalstiem dabas katastrofu gadījumā vai citos īpašos gadījumos un ekonomiskiem atbalstiem atsevišķos Vācijas Federatīvās Republikas reģionos, šajā gadījumā netiek piemēroti.

(53)

Tāpat netiek piemēroti arī Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā paredzētie izņēmumi, kas apstiprina atbalstu ekonomiskai attīstībai reģionos ar dzīves līmeni zem pieņemtās normas, vai kur ir īpaši augsts bezdarba līmenis, tā kā pasākums tiek ieviests visā Itālijas teritorijā nevis tikai Itālijas reģionos, kuriem paredzēta palīdzība saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu. Tāpat šī sistēma nekādā veidā neveicina šo reģionu attīstību.

(54)

Tāpat šis pasākums nevar tikt uzskatīts par nozīmīgu projektu Eiropas kopējās interesēs un nav paredzēts kā glābšanas pasākums Itālijas ekonomikai krīzes situācijā saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Tas nav paredzēts arī, lai atbalstītu kultūru un saglabātu kultūras mantojumu saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

(55)

Visbeidzot šis pasākums ir jāvērtē ņemot vērā Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Šis pants paredz, ka atbalsti tiek piešķirti, lai veicinātu atsevišķu darbību vai ekonomisko sfēru attīstību ar nosacījumu, ka netiek izmainīti savstarpējo sakaru nosacījumi pretēji Kopienas interesēm. Pasākuma noteiktais nodokļa atvieglojums nav ne saistošs, ne arī proporcionāls atsevišķiem ieguldījumiem, darba vietu radīšanai vai īpašiem projektiem, kas dod atvieglojumus šādu darbību vai ekonomisko sfēru attīstībai saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Pasākumu nevar uzskatīt par saskaņotu ar kopējo tirgu pēc noteiktajiem kritērijiem Komisijas Paziņojumā par valsts atbalstu un riska kapitālu (25), tā kā atvieglotie pasākumi attiecas uz uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas tirgū, un Itālijas iestādes nav apstiprinājušas, ka šīs uzņēmējsabiedrības negūst labumu no pieejas atbilstošam akciju finansējumam, un to kapitāla uzkrāšana ir saistīta ar augstākām izmaksām kā citiem uzņēmumiem. Visbeidzot Komisija ir novērojusi, ka saistībā ar citu atbalstu pasākumu, kas paredzēts specializētajiem ieguldījumiem, Tiesa jau ir apstiprinājusi, ka “nav izslēgts, ka tā pati sistēma nevar tikt piemērota uzņēmumiem krīzes situācijā vai tiem, kas darbojas nozarēs, ko regulē īpaši delikāti noteikumi saistībā ar atbalstu” (26). Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka ar pasākumu saistītās priekšrocības samazina maksājumus, ko atbalsta saņēmējiem būtu jāveic savu ekonomisko aktivitāšu ietvaros, un tādējādi tā jāuzskata par valsts palīdzību uzņēmuma darbībai, kas pēc Tiesas pieredzes nav saskaņā ar kopējo tirgu.

(56)

Komisija ir nonākusi pie secinājuma, ka nodokļa atvieglojums, ko piešķir šis pasākums, ir uzskatāms par valsts atbalstu uzņēmumu darbībai, ja tā nav saistīta ar izņēmumiem, kas nepieļauj šādu palīdzību, vai nav savienojama ar kopējo tirgu. Komisija tāpat uzskata, ka Itālija ir nelikumīgi uzsākusi šo pasākumu.

(57)

Nelikumīgi piešķirts valsts atbalsts, kas nav savienojams ar kopējā tirgus normām, attiecīgi ir jāatmaksā, lai iespējami atjaunotu konkurences situāciju, kāda bija pirms atbalsta izsniegšanas.

(58)

Šis lēmums attiecas uz visu pasākuma kopumā, un tas ir jāpilda nekavējoties, ieskaitot šī pasākuma piešķirto atbalstu atmaksāšanu saskaņā ar izpildes Regulas Nr. 659/1999 14. pantu (27).

(59)

Šajā nolūkā Komisija uzskata, ka, pirmkārt, jāpieprasa Itālijai nekavējoties pārtraukt palīdzības sniegšanu, kas saistīta ar nodokļu režīma atvieglojumiem specializēto ieguldījumu uzņēmumu ienākumiem no akcijām maza un vidēja kapitāla uzņēmējsabiedrībās, kuras ir reģistrētas regulētā Eiropas tirgū, informējot visus nodokļu maksātājus par šā Komisijas lēmuma tiešu piemērošanu attiecībā uz attiecīgajiem noteikumiem Dekrēta likuma DL 269/2003 12. pantā.

(60)

Otrkārt, Itālijai būs jāatgūst atbalsti no ieguldījumu uzņēmumiem vai no uzņēmumiem, kas pārvalda nolīguma formas ieguldījumu uzņēmumus, kuri vienlaicīgi ir tiešie atbalsta saņēmēji, un kuru kapitāla ienākumi tiek aplikti ar aizvietošanas nodokli. Atmaksājamie atbalsti ir vienlīdzīgi ar starpību starp parasto un atviegloto aizvietošanas nodokli, kas ieviests ar attiecīgo nodokļa atvieglojuma pasākumu. Šis lēmums nenosaka iespēju, ka ieguldījumu uzņēmumi vai uzņēmumi, kas tos pārvalda, var saņemt attiecīgo summu no saviem akcionāriem, ja šāda iespēja ir paredzēta valsts tiesību aktos. Atbalstu atmaksāšanas saistības tomēr neizslēdz iespēju, ka daļa vai visi atbalsti, kas ir izsniegti atsevišķiem saņēmējiem, ir saskaņā ar Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 69/2001 2. pantu par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (28).

(61)

Komisija pieprasa Itālijai iesniegt prasīto informāciju, izmantojot šā lēmuma pielikumā atrodamo anketu, aizpildot finanšu starpnieku un citu nodokļu maksātāju sarakstu, kuriem ir jāatmaksā šis finanšu pasākums, skaidri norādot paredzētos un jau veiktos pasākumus, lai nekavējoties atgūtu nelikumīgi izsniegtos valsts atbalstus. Komisija aicina Itāliju divu mēnešu laikā no šā lēmuma pieņemšanas iesniegt visus dokumentus, kas norāda uz veikto procedūru nelikumīgo atbalstu atgūšanai (piemēram, pārskaitījumus, atmaksāšanas rīkojumus utt.).

(62)

Atmaksājamām summām jāpieskaita procenti, ko aprēķina saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004 par noteikumiem, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (29),

27.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/12

(1)

Ar 2003. gada 31. jūlija vēstuli Itālija informēja Komisiju par atbalstu. Ar 2003. gada 16. septembra, 2003. gada 6. novembra, 2003. gada 1. decembra, 2004. gada 4. februāra, 2004. gada 12. februāra, 2004. gada 26. februāra, 2004. gada 5. aprīļa, 2004. gada 25. maija, 2004. gada 23. jūnija un 2004. gada 8. jūlija vēstulēm Itālija sniedza Komisijai papildu informāciju.

(2)

Ar 2004. gada 22. oktobra vēstuli Komisija informēja Itāliju, ka tā ir nolēmusi uzsākt Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru par atbalstu.

(3)

Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas sniegt to apsvērumus par atbalstu.

(4)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām personām. Tā nosūtīja apsvērumus uz Itāliju, dodot iespēju uz tām atbildēt; Itālijas apsvērumi tika saņemti vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 12. aprīli.

(5)

No Itālijas tika saņemtas citas vēstules, kas bija datētas ar 2005. gada 25. novembri, 2005. gada 18. maiju un 2005. gada 12. oktobri.

(6)

Itālija lūdza Komisiju piešķirt 2003. gada 31. decembra piegādes termiņa pagarinājumu, kas paredzēts Padomes 1998. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 1540/98 par jaunu noteikumu izveidi kuģu būves atbalstam (“kuģu būves regulas”) 3. pantā, kā priekšnosacījumu, lai saņemtu ar līgumu saistītu darbības atbalstu. Termiņa pagarinājumu lūdza uzņēmumam Fincantieri piecu pasažieru kuģu piegādei ar kopējo līguma vērtību 2,1 miljardi euro un atbalsta apjomu 243 miljoni euro.

(7)

Fincantieri ir valsts uzņēmums, kuram ir astoņas kuģu būvētavas (Monfalcone, Marghera, Sestri Ponente, Ancona, Palermo, Castellammare, Muggiano, Riva Trigoso) Itālijā. Uzņēmums ir specializējies pasažieru kuģu būvē, taču tas būvē arī cita veida jūras kuģus un karakuģus.

(8)

Itālija paskaidroja, ka galīgos līgumus par konkrētajiem kuģiem parakstīja 2000. gada decembrī un ka piegāde saskaņā ar līgumiem tika plānota 2003. gada jūnijā un decembrī. Kuģus pasūtīja dažādi ASV pasažieru pārvadātāja Carnival Corporation (“Carnival”) meitas uzņēmumi. Pamatojoties uz to, Itālija apsolīja ar līgumu saistītu darbības atbalstu šo kuģu būvei.

(9)

Itālija darīja zināmu, ka kuģu īpašnieks 2001. gada rudenī lūdza pārcelt piegādes datumus uz dažādiem datumiem 2004. un 2005. gadā. Šo lūgumu pamatoja ar to, ka 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi ir smagi ietekmējuši pasažieru pārvadājumu nozari. Fincantieri tam piekrita, un Itālija lūdza pagarināt piegādes termiņu, lai šie kuģi vēl aizvien būtu tiesīgi saņemt darbības atbalstu.

(10)

Savā paziņojumā Itālijas iestādes atsaucās uz Komisijas 2002. gada 5. jūnija lēmumu (4), ar kuru tika apstiprināts līdzīgs piegādes termiņa pagarinājums pasažieru kuģim, kuru būvēja Vācijas kuģu būvētavā Mayer Werft. Itālija uzsvēra līdzības abās lietās i) pagarinājuma lūguma pamatojuma ziņā (2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumu ietekme), ii) konkrētā tirgus ziņā (pasažieru pārvadājumi) un iii) ekonomiskās atkarības ziņā, kas pastāv starp kuģu būvētavu un kuģu īpašnieku (Carnival ir Fincantieri lielākais pasūtītājs).

(11)

Ar 2004. gada 20. oktobra lēmumu Komisija apstiprināja piegādes termiņa pagarinājumu četriem kuģiem, bet izteica šaubas par to, vai tā varēs piešķirt pagarinājumu piektajam kuģim. Šaubas tika izteiktas par kuģi ar korpusa numuru 6079, kuru bija plānots piegādāt 2005. gada oktobrī. Sākotnēji bija paredzēts šo kuģi piegādāt 2005. gadā, bet 2000. gada beigās piegādes termiņu nomainīja uz 2003. gada decembri; citādi kuģis nebūtu tiesīgs saņemt darbības atbalstu.

(12)

Atbalsta apjoms, kuru Itālija piešķirtu Fincantieri, ja Komisija pagarinātu piegādes termiņu kuģim ar korpusa numuru 6079, ir aptuveni 33 miljoni EUR (9 % no kuģa līguma vērtības).

(13)

Galvenokārt bija divi iemesli formālās procedūras uzsākšanai. Viens no iemesliem bija šaubas par plāna tehnisko pamatojumu, jo vienu no pieciem kuģiem (ar korpusa numuru 6077) bija paredzēts būvēt Ankonas kuģu būvētavā, īstenojot sarežģītu ražošanas procesu, kad korpusa daļas būtu jāved montēt uz citu kuģu būvētavu (ATSM Triesti) un tad jāved atpakaļ uz Ankonu, tā kā Ankonas doks ir īsāks par kuģa korpusu. Bez tam Ankonā nekad agrāk nebija būvēti līdzīgas sarežģītības pakāpes kuģi, kas lika apšaubīt šīs kuģu būvētavas spēju tikt galā ar šo darbu, ne tikai ar kuģa aprīkošanu. Šajā sakarā, ja kuģi ar korpusa numuru 6077 būvētu Ankonā, tas nozīmētu īpaši lielu aprīkošanas darbu apjomu Palermo kuģu būvētavā ražošanas pārcelšanas dēļ no Ankonas uz Palermo.

(14)

Otrs iemesls formālās procedūras uzsākšanai bija šaubas par paredzēto aprīkošanas darbu apjomu, kas Fincantieri būtu bijis jāveic, ja visi pieci kuģi būtu piegādāti 2003. gadā. Tad pēc Komisijas aplēsēm 2003. gadā būtu bijis nepieciešams divreiz lielāks aprīkošanas darbu apjoms nekā Fincantieri līdz tam bija veicis jebkurā citā gadā. Bez tam Margeras kuģu būvētavā plānoto aprīkošanas darbu apjoms 2003. gadam būtu palielinājies par 40 % vairāk nekā būvētava jebkad agrāk bija veikusi. Tādējādi Komisija šaubījās, vai Fincantieri ražošanas plāns kopumā un konkrēti Margeras kuģu būvētavai bija izpildāms.

(15)

Šo divu iemeslu dēļ Komisija šaubījās, vai visus piecus kuģus varētu piegādāt 2005. gadā. Taču, pamatojoties uz to pašu informāciju un analīzi, Komisija atzina, ka četrus no šiem kuģiem būtu bijis iespējams piegādāt.

(16)

Komisija uzskatīja, ka galvenās šaubas saistījās ar kuģi ar korpusa numuru 6079, kurš ir trešais tāda tipa kuģis kā kuģis ar korpusa numuru 6077, kas būvēts tajā pašā Margeras kuģu būvētavā, un kuru bija plānots piegādāt 2005. gada oktobrī. Šā kuģa piegādi atlika saistībā ar 2000. gada decembra ražošanas plānu sakarā ar lēmumu būvēt kuģi ar korpusa numuru 6077 Margeras būvētavā. Šīs šaubas balstās arī uz norādēm (priekšlīgumu, kuru parakstīja pirms galīgo līgumu parakstīšanas 2000. gada decembrī), ka sākotnēji bija iecerēta pašreizējā ražošanas secība ar ļoti novēlotu kuģa 6079 piegādi.

(17)

Fincantieri iesniedza apsvērumus vēstulē, kura datēta ar 2005. gada 3. martu.

(18)

Uzņēmums apgalvoja, ka ikviena tā kuģu būvētava, neraugoties uz to, vai tā piederēja pie pasažieru vai transporta kuģu struktūrvienībām, bija gatava uzbūvēt tādas pašas kuģu daļas, nemainot ražošanas inženiertehniskos risinājumus vai administratīvo plānošanu cehā, jo būtu bijis iespējams izmantot apakšuzņēmēju tīklu, kas nodrošinātu atbilstību kvalitātes un kvantitātes prasībām.

(19)

Tas arī apgalvoja, ka Ankonas kuģu būvētavai nebūtu bijušas nekādas problēmas uzbūvēt pilnīgi visu tāda izmēra un konstrukcijas pasažieru kuģi kā kuģim ar korpusa numuru 6077 (tāda paša tipa kuģis kā kuģis 6079), tai skaitā visu aprīkojumu, izmantojot savas ražošanas iekārtas, infrastruktūru un rūpnīcu, ja vien vienošanās starp Fincantieri, vietējām un reģionālām iestādēm, ostas pārvaldi un metālapstrādes apvienībām, kas uzskaitītas 1999. gada 6. decembra nodoma memorandā, būtu nekavējoties īstenotas. Taču tas nenotika.

(20)

Kad tika novērtēta kuģa ar korpusa numuru 6077 ražošanas inženiertehniskā puse, tika nolemts būvēt kuģi divās daļās: lielāko daļu Ankonā un mazāko daļu Riva Trigoso kuģu būvētavā. Tāds pats ražošanas plāns bija izstrādāts, lai būvētu lidmašīnu bāzes kuģi Conte di Cavour Riva Trigoso un Mugiano kuģu būvētavās, un to izmantoja Disney Magic pasažieru kuģa būvei Ankonas un Margeras kuģu būvētavās 1997. gadā. Divu kuģa daļu savienošana bija plānota ATSM sausajā dokā Triestē. Tā kā Triestes kuģu būvētavā bija doks, kas bija piemērots, lai aprīkotu un nokomplektētu kuģus, tā būtu pārvarējusi jebkādas ražošanas grūtības, kas varētu rasties Ankonas kuģu būvētavā, tai pat laikā savas atrašanās dēļ tuvu rūpniecības rajonam ap kuģu būvētavu Monfalkonē, tā piedāvāja ievērojamas priekšrocības, kuras nevar novērtēt par zemu.

(21)

Galīgajā analīzē, izvēloties būvēt kuģi 6077 Ankonā, vismaz tā korpusa lielāko daļu, un veicot tur lielāko daļu aprīkošanas darbu, Fincantieri pieņēma efektīvu un tālredzīgu stratēģiju, kas, gadījumā, ja rastos problēmas, piedāvāja vairākas uz kuģu būvētavu integrēto būtību un elastību balstītas alternatīvas, lai nodrošinātu, ka ir iespējams piegādāt kuģi līdz 2003. gada beigām, kā to paredzēja līgums.

(22)

Itālijas apsvērumi pēc formālās procedūras uzsākšanas sasaucas ar Fincantieri sniegtajiem apsvērumiem, t.i., ka 2000. gada decembra plāns bija pārdrošs, bet izpildāms. Itālija uzskata, ka piegādes datumi būtu ievēroti, pateicoties Fincantieri ražošanas elastībai, citiem vārdiem sakot, tā spējai saskaņot būvniecības gaitu, piesaistot citas kuģu būvētavas (ieskaitot tās, kuras parasti nenodarbojas ar pasažieru kuģu būvi), kā arī īstenojot šim nolūkam paredzēto ieguldījumu projektu infrastruktūrā un iekārtās, un izmantojot progresīvas būvniecības metodes.

(23)

Attiecībā uz plānoto ATSM iesaistīšanu viena no šo kuģu būvniecībā, Itālijas apsvērumi sasaucas ar Fincantieri apsvērumiem, t.i., ka ATSM būtu varējusi viegli savienot divas kuģa 6077 aprīkotās daļas, lai gan šī būvniecības metode ir alternatīva un dažā ziņā tā ir mazāk efektīva nekā “parastā” būvniecības fāžu secība. Katrā ziņā daļu savienošana uzņēmumā Fincantieri tagad ir kļuvusi par ierastu darba kārtību. Attiecībā uz Komisijas šaubām par Ankonas iepriekšējo pieredzi līdzīgas sarežģītības pakāpes kuģu būvniecībā, Itālija uzskata, ka kuģu būvētava ir uzkrājusi šādu pieredzi, būvējot un aprīkojot gandrīz pusi no Disney Magic, kā arī pasažieru kuģi Danielle Casanova.

(24)

Itālija arī apgalvo, ka iepriekš (1996.-1997. gadā) Palermo kuģu būvētava izpildīja daudz sarežģītākus ražošanas plānus nekā 2000. gadam paredzētais plāns. Attiecībā uz Komisijas aplēsēm, ka saskaņā ar 2000. gada decembra ražošanas plānu aprīkošanas darbu apjoms būtu divreiz lielāks nekā Fincantieri bija veicis kādā citā gadā, Itālija atspēko šo apgalvojumu un apgalvo, ka 2000. gada ražošanas plāns gandrīz visām kuģu būvētavām būtu balstījies uz konkrētās kuģu būvētavas “standarta jaudu”, un tikai atsevišķos gadījumos būtu sasniegta maksimālā jauda.

(25)

Atbildot uz Komisijas apgalvojumu, ka Margeras kuģu būvētavai 2003. gadam plānotais aprīkošanas darbu apjoms būtu bijis aptuveni par 40 % lielāks nekā būvētava bija veikusi jebkad agrāk, Itālija apgalvo, ka noslogojums (ieskaitot aprīkošanas darbus), kas bija paredzēts Margeras kuģu būvētavai 2000. gada plānā, pilnībā atbilda tās jaudai un iespējām, ko kuģu būvētava bija jau pierādījusi praksē, jo tai iepriekš bija izdevies piegādāt četrus kuģus 15 mēnešos, kā bija plānots 2003. gadam.

(26)

Itālijai deva arī iespēju izteikt apsvērumus par būtiskākajiem neatkarīgā eksperta ziņojuma elementiem, ar kuru Komisija konsultējās, novērtējot Itālijas sniegto informāciju pirms formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas.

(27)

Atbildes vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 18. maiju, Itālija atsaucās uz eksperta ziņojuma trīs galvenajiem aspektiem.

(28)

Pirmkārt, saskaņā ar Itālijas atzinumu eksperts balstīja savus novērtējumus uz kopējo piegādi 2003. gadā, neņemot vērā ražošanas ciklu, citiem vārdiem sakot, pakāpenisku kompensētās bruto tonnāžas (ctg) pieaugumu visa būvniecības perioda laikā. Nesadalot 2003. gadā piegādāt paredzēto deviņu kuģu tonnāžu (no kuriem dažu kuģu būvniecība līdz 2002. gada beigām jau bija krietni pavirzījusies uz priekšu) pa laika periodiem, kas bija vajadzīgi faktiskai būvniecībai, eksperts secināja, apgalvojot, ka 2003. gadā Fincantieri būtu vajadzējis saražot divreiz vairāk kompensētās bruto tonnāžas nekā uzņēmums bija saražojis jebkad agrāk. Itālija uzskata, ka šis atzinums bija kļūdains, jo novērtējot Fincantieri ražošanas jaudu, 2003. gadā piegādātā tonnāža neatbilda tonnāžai, ko faktiski saražoja šajā gadā. Itālija apgalvo, ka ražošanas dati atbilda iepriekšējai jaudai un nekādā ziņā nepārsniedza maksimālās jaudas līmeņus.

(29)

Itālija uzskata, ka ražošanas dati pierāda, ka pat tajos gados, kas būtu bijuši visnoslogotākie, proti, 2002. un 2003. gadā, ražošanas apjomi Monfalkones, Margeras un Sestri Ponentes kuģu būvētavās neatšķirtos par vairāk kā 20 % no iepriekšējiem apjomiem. Attiecībā uz kravnesību (kajīšu aprīkošanu un gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšanu), kas ir nozīmīga un raksturīga darba daļa uz šāda tipa kuģiem, atšķirība ir vēl uzskatāmāka Sestri Ponentes kuģu būvētavas gadījumā (kas palielināja jaudu no 1 863 tonnām 1998. gadā līdz 14 303 tonnām 2003. gadā); šādu strauju pieaugumu veicināja apakšuzņēmēju izmantošana un to pienākumu loka paplašināšana, pamatojoties uz līgumiem, kas paredz nodod objektus gatavus ekspluatācijai.

(30)

Ražošanas rādītāji darba stundu izteiksmē (uz vietas uzņēmumā/piesaistot apakšuzņēmējus) liecina, ka gados pirms ražošanas grafikā iekļautā perioda, apakšuzņēmējus izmantoja vairāk nekā tos bija paredzēts izmantot saskaņā ar 2000. gada decembra grafiku.

(31)

Visbeidzot Itālija apgalvo, ka bažas, ka ar apakšuzņēmēju piesaistīšanu vien varētu nepietikt vai ka tie varētu būt nepieejami, ir pilnīgi nepamatotas, arī ņemot vērā faktu, ka kuģa “viesnīcas” daļas aprīkošanā (ko veic ražošanas pēdējā fāzē kuģu būvētavā) izmanto tos pašus apakšuzņēmējus, ar kuriem Fincantieri ir izveidojusies ilgtermiņa sadarbība. Lai gan tas ir maz ticams, bet pat tad, ja pietrūktu kvalificētu strādnieku vai tie nebūtu pieejami, problēmu varētu viegli atrisināt, piesaistot apakšuzņēmējus no celtniecības nozares, galvenokārt firmas, kad nodarbojas ar lielu viesnīcu celtniecību, jo “viesnīcas” daļas iekārtošana un aprīkošana ir līdzīga.

(32)

Nobeigumā Itālija pilnībā apstiprina Fincantieri sniegtos apsvērumus.

(33)

Itālija 2005. gada 12. oktobra vēstulē sniedza apsvērumus par otrā eksperta secinājumiem, kurš konsultēja Komisiju, lai novērtētu Itālijas izteiktos argumentus atbildes vēstulē par lēmumu uzsākt formālo procedūru.

(34)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko dalībvalsts piešķir vai jebkādā veidā sniedz no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud izraisīt konkurences traucējumus, ciktāl tāda palīdzība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai. Eiropas Kopienu Tiesa ir konsekventi atzinusi, ka ietekmētās tirdzniecības kritērijs ir sasniegts, ja saņēmēja firma veic saimniecisko darbību, kas ietver dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību.

(35)

Komisija atzīmē, ka jautājums par piegādes termiņa pagarināšanu ir izšķirošs, lai noteiktu, vai konkrētais kuģis ir tiesīgs saņemt ar līgumu saistītu darbības atbalstu saskaņā ar kuģu būves regulas 3. pantu. Konkrētais darbības atbalsts paredz no valsts līdzekļiem segt daļu no izmaksām, kuras, būvējot kuģi, parasti būtu jāsedz attiecīgajai kuģu būvētavai. Turklāt kuģu būve ir saimnieciska darbība, kas ietver dalībvalstu savstarpējo tirdzniecību. Tādējādi konkrētais atbalsts ietilpst Līguma 87. panta 1. punkta darbības jomā.

(36)

Saskaņā ar Līguma 87. panta 3. punkta e) apakšpunktu par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt citu kategoriju palīdzību, ko Padome pēc Komisijas priekšlikuma var noteikt ar lēmumu, kuru pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu. Komisija atzīmē, ka pamatojoties uz to, Padome 1998. gada 29. jūnijā pieņēma kuģu būves regulu.

(37)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar kuģu būves regulu “kuģu būve” nozīmē pašpiedziņas jūras tirdzniecības kuģu būvi. Komisija turklāt atzīmē, ka Fincantieri būvē šāda tipa kuģus, tādējādi tas ir uzņēmums, ko ietver regula.

(38)

Itālijas lūgums ir jāizvērtē, pamatojoties uz kuģu būves regulu, lai gan tās termiņš beidzās 2003. gada beigās. Tas jādara tāpēc, ka shēmu, saskaņā ar kuru Itālija piešķīra atbalstu, apstiprināja atbilstoši šai regulai, atbalstu piešķīra, kad regula vēl bija spēkā, un noteikumi, kas saistīti ar trīs gadu piegādes termiņu, ir izklāstīti šajā dokumentā.

(39)

Saskaņā ar kuģu būves regulas 3. panta 1. punktu 9 % maksimālais apjoms ar līgumu saistītam darbības atbalstam bija pieļaujams līdz 2000. gada 31. decembrim. Saskaņā ar kuģu būves regulas 3. panta 2. punktu līgumam parasti piemēro to atbalsta maksimālo apjomu, kas ir spēkā galīgā līguma parakstīšanas dienā. Taču tas neattiecas uz kuģiem, kas piegādāti vairāk nekā trīs gadus pēc līguma parakstīšanas; šādos gadījumos, piemērojamais maksimālais apjoms ir tas, kas bija spēkā trīs gadus pirms kuģa piegādes datuma. Tādējādi pēdējais piegādes datums kuģim, kas būtu tiesīgs saņemt darbības atbalstu, principā bija 2003. gada 31. decembris.

(40)

Tomēr 3. panta 2. punkts nosaka, ka Komisija var piešķirt pagarinājumu trīs gadu piegādes termiņam, ja to pamato ar attiecīgo atsevišķo kuģu būves projektu tehnisko sarežģītību vai aizkavēšanos, ko izraisa negaidīti, bet būtiski un attaisnojami traucējumi kuģu būvētavas darba programmā ārkārtēju apstākļu dēļ, kuri ir neparedzami un kuru cēlonis ir meklējams ārpus uzņēmējsabiedrības. Ir jāatzīmē, ka Itālija pamato savu lūgumu par piegādes termiņa pagarināšanu ar šādiem ārkārtējiem un neparedzamiem apstākļiem.

(41)

Komisija atzīmē, ka Pirmās instances tiesa interpretēja līdzīgu noteikumu savā 2000. gada 16. marta spriedumā (5), kurā noteica, ka attiecīgais noteikums ir jāinterpretē ierobežoti.

(42)

Vispirms Komisija norāda, ka pašreizējais lēmums attiecas uz vienu kuģi, bet novērtējums pamatojas uz visu Fincantieri plānoto ražošanu 2000. gada decembrī. Visu piecu ziņojumā minēto kuģu piegāde 2003. gadā un papildus vēl citu 2003. gadā piegādāt plānoto kuģu būve būtu radījusi ļoti lielu slodzi Fincantieri kuģu būvētavām. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka ir nepieciešams pārliecināties par Fincantieri tehniskām iespējām piegādāt konkrētos kuģus līdz 2003. gada beigām.

(43)

Papildu informāciju, ko sniedza Itālija un Fincantieri, atbildot uz Komisijas izteiktajām šaubām tās lēmumā par formālās procedūras uzsākšanu, pēc Komisijas lūguma analizēja Komisija un neatkarīgs tehniskais eksperts (6). Lai Itālija varētu iesniegt apsvērumus, Komisija nosūtīja Itālijai šā eksperta sastādīto ziņojumu vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 26. augustu. Itālija iesniedza atsauksmes par ziņojumu vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 12. oktobri.

(44)

Pirmkārt, Komisija šaubījās par Ankonas kuģu būvētavas spēju sadarbībā ar ATSM kuģu būvētavu Triestē uzbūvēt vienu no pieciem pasažieru kuģiem (ar numuru 6077), kas bija minēts paziņojumā.

(45)

Itālija apgalvo, ka pateicoties īpašai metodei, kas iepriekš reiz jau izmantota pasažieru kuģu būvē, t.i., divu kuģa daļu savienošanai (“jumboisation”), būtu bijis iespējams uzbūvēt vienu no pieciem kuģiem Ankonas un ATSM kuģu būvētavās, lai arī Ankonas sausais doks ir īsāks nekā konkrētais kuģis. Komisija neminēja lēmumā par formālās procedūras uzsākšanu, ka šāda metode būtu neiespējama, taču uzsvēra tās sarežģītību; Itālija tam piekrīt un apstiprina, ka tā ir “mazāk efektīva būvniecības metode”.

(46)

Lēmumā par formālās procedūras uzsākšanu Komisija šajā kontekstā atzīmēja, ka Ankonā nekad agrāk nav būvēti līdzīgas sarežģītības pakāpes kuģi, bet Itālija atbildēja, ka šī kuģu būvētava ir uzbūvējusi trīs līdzīgu kuģu galvenās daļas un pasažieru kuģi, kas ir aptuveni divreiz mazāks par konkrēto kuģi (44 000 bruto reģistra tonnas salīdzinājumā ar 82 500 bruto reģistra tonnām). Tādējādi daļas un kuģis bija ievērojami mazāks nekā pasažieru kuģis ar korpusa numuru 6077, kuru bija plānots būvēt. Tā kā būvējot pasažieru kuģus, būvniecības sarežģītība ir cieši saistīta ar kuģa izmēru, šajā ziņā Komisija secina, ka Itālija nav veiksmīgi atspēkojusi lēmumā par formālās procedūras uzsākšanu izklāstītos faktus.

(47)

Lēmumā ir arī minēts, ka būvējot vienu no pasažieru kuģiem Ankonā un ATSM Triestē, citi plānotie būvniecības darbi būtu jāpārceļ uz otru Fincantieri kuģu būvētavu – Palermo, bet Komisija šaubījās, vai šī būvētava būtu tikusi galā ar sekojošo aprīkošanas darbu apjoma palielināšanos. Itālija apgalvo, ka šāds darbu apjoms teorētiski būtu bijis iespējams. Taču nav iesniegti nekādi pierādījumi un atbildē galvenā uzmanība ir pievērsta kompensētai bruto tonnāžai nevis galvenajam jautājumam par aprīkošanu. Tomēr Komisija atzīmē, ka 2003. gadā Palermo saražoja 33 000 kompensētās bruto tonnas, kas ir daudz mazāk par Itālijas norādīto maksimālo ražošanas apjomu (63 000cgt), kā arī mazāk par 2000. gada decembra plānā noteikto ražošanas apjomu (53 000 cgt).

(48)

Bez tam Itālija informēja Komisiju, ka jau 2001. gada jūnijā (mazāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad tika parakstīts līgums par pieciem pasažieru kuģiem) Palermo kuģu būvētavā iestājās ražošanas krīze, pat bez plānotajiem papildu darbiem, kuras dēļ piegādes bija jāatliek. Tādējādi Komisija uzskata, ka Palermo kuģu būvētava nebūtu varējusi izpildīt 2000. gada decembra plānu attiecībā uz aprīkošanas darbiem, taču Itālija nav sniegusi atbildi uz šo apgalvojumu.

(49)

Komisija arī atzīmē, ka Itālijas un Fincantieri sniegtā informācija pierāda, ka 2000. gada decembrī nebija skaidrs, vai kuģa 6077 aprīkošana bija plānota ATSM vai Ankonas kuģu būvētavā. Saskaņā ar 2000. gada decembra ražošanas plānu un vēstulei, kas datēta ar 2005. gada 25. maiju pievienoto pierādījumu Nr. 5 aprīkošanas darbiem bija jānotiek Ankonā, bet Fincantieri savā vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 3. martu norāda, ka aprīkošanas darbiem bija jānotiek ATSM, lai pārvarētu jebkādas ražošanas grūtības, kas rastos Ankonas kuģu būvētavā.

(50)

Eksperts, ar kuru Komisija konsultējās, uzskata, ka Itālija nav sniegusi pārliecinošu informāciju attiecībā uz organizāciju un resursiem, kurus jāsagatavo ATSM sausajā dokā, un viņš ļoti šaubās, vai būvētavu, kuru galvenokārt izmanto kuģu remontam un kurai nav pieredzes pasažieru kuģu būvē, var pārvērst par pilnībā organizētu kuģu būvētavu, kas spējīga piegādāt pasažieru kuģi, iekļaujoties īsajā termiņā.

(51)

Itālija šajā sakarā izteica apsvērumus tās vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 12. oktobri. Itālija uzskata, ka Fincantieri organizatoriskās iemaņas bija pietiekamas, lai īsā laikā sagatavotu ATSM plānotajam uzdevumam. Itālija arī uzsver, ka veicot kuģu remontu, ATSM pašlaik strādā sinerģijā ar Fincantieri. Tomēr Komisiju vēl aizvien nepārliecina Itālijas argumenti, ka ATSM kuģu remontam paredzētās sausā doka iekārtas īsā laikā varētu pārveidot par pilnībā funkcionējošu kuģu būvētavu.

(52)

Tādējādi ir jāsecina, ka uzņēmums Fincantieri pats apšaubīja Ankonas būvētavas spēju aprīkot kuģi; tas nav arī sniedzis nekādus pierādījumus, ka ATSM bija spējīga to izdarīt. Balstoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija uzskata, ka 2000. gada decembra plāns bija nereāls un nekonkrēts gan attiecībā uz kuģa būvi Ankonas/ATSM būvētavā, gan attiecībā uz situāciju Palermo, kas apstiprina Komisijas šaubas par šiem jautājumiem.

(53)

Lēmumā par formālās procedūras uzsākšanu Komisija novērtēja, ka visu piecu kuģu piegāde un papildus vēl citu piegādāt plānoto kuģu būve nozīmētu, ka Fincantieri būtu bijis jāveic divreiz lielāks darbu apjoms nekā uzņēmums jebkad agrāk bija veicis, bet Margeras kuģu būvētavā 2003. gadam plānoto aprīkošanas darbu apjoms būtu palielinājies par aptuveni 40 % vairāk nekā būvētava jebkad agrāk bija veikusi.

(54)

Sākumā Itālija atbildēja, ka korpusa būvei nepieciešamā jauda, bija pietiekama. Tomēr šis arguments nav būtisks, tā kā Komisija neapšaubīja spēju būvēt kuģu korpusus.

(55)

Fincantieri un Itālija arī apšauba Komisijas novērtējumu par aprīkošanas darbu apjomu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem un, piemēram, apgalvo, ka pieaugums nebija lielāks par 20 %. Gan Itālija, gan Fincantieri arī apgalvo, ka ar apakšuzņēmēju tīkla palīdzību būtu bijis iespējams paveikt visus nepieciešamos aprīkošanas darbus noteiktajā termiņā.

(56)

Tomēr Komisija turas pie viedokļa, kuru atbalsta tās tehniskais eksperts, ka jautājums par aprīkošanas darbiem ir tikpat būtisks kā noteikts lēmumā par formālās procedūras uzsākšanu. Lai gan Itālija ir norādījusi, ka atsevišķas kuģu būvētavas būtu varējušas palielināt ražošanas jaudas līdz maksimālajam līmenim, strādājot divās maiņās, Komisija uzskata, ka to izdarot vienlaicīgi visās vai lielākajā daļā kuģu būvētavu, tas saistītos ar ļoti lielu risku un izmaksām, kā arī radītu lielu spriedzi vadībai, īpaši ņemot vērā Fincantieri ražošanas procesa centrālās vadības struktūru, ko uzsver Itālija.

(57)

Aprīkošanas darbs ir jo īpaši svarīgs korpusiem ar numuriem 6078 un 6079, kurus abus bija paredzēts būvēt Margeras kuģu būvētavā un piegādāt pirms 2003. gada decembra tikai ar divu mēnešu intervālu. Komisijas viedoklis, kuru atbalsta eksperta novērtējums, ir, ka Itālija, lai gan sniedza dažus skaitļus par to, kā tā plānoja veikt visus aprīkošanas darbus, nav devusi pienācīgu atbildi uz šo svarīgo jautājumu.

(58)

Savā 2005. gada 12. oktobra vēstulē Itālija sniedz apsvērumus par šo eksperta izvirzīto jautājumu, apgalvojot, ka divu kuģu piegāde divu mēnešu laikā bija iespējama, un ka, piemēram, kuģim ar korpusa numuru 6078 bija noteikts deviņu mēnešu termiņš salīdzinājumā ar septiņu mēnešu termiņu kuģim ar korpusa numuru 6079, lai vajadzības gadījumā varētu turpināt darbu pie kuģa 6079. Komisija šeit norāda, ka plānotie aprīkošanas darbu termiņi tāda paša tipa kuģiem ar numuriem 6075, 6076 un 6077 bija attiecīgi deviņi, astoņi un desmit mēneši. Tādējādi deviņi mēneši kuģim ar korpusa numuru 6078 nelikās pārāk ilgs laiks, bet septiņi mēneši kuģim ar numuru 6079 bija pārāk īss laiks, ņemot vērā to, ka aprīkošanas darbus šim kuģim un kuģim ar numuru 6078 bija plānots veikt vienlaicīgi.

(59)

Komisija ievēro Itālijas apgalvojumu, ka aprīkošanai nepieciešamais laiks dažiem iepriekšējiem kuģiem pat tika samazināts no septiņiem uz sešiem mēnešiem. Tomēr tas notika kuģu būvētavās, kuras varēja strādāt parastā režīmā, aprīkojot vienā reizē vienu kuģi.

(60)

Tas, ka Margeras kuģu būvētava agrāk spēja piegādāt četrus kuģus 15 mēnešos, nekliedē Komisijas šaubas, jo tās galvenokārt saistās ar divām plānotajām piegādēm divu mēnešu laikā. Komisija arī atzīmē, ka patiesā ražošana Margeras būvētavā 2003. gadā, kuru joprojām uzskatīja par noslogotu gadu uzņēmumam Fincantieri  (7), sastādīja aptuveni 130 000 kompensētās bruto tonnas, kas ir daudz mazāk nekā plānotais ražošanas apjoms 2003. gadam 160 000 kompensētās bruto tonnas saskaņā ar 2000. gada decembra plānu.

(61)

Bez tam eksperts, ar kuru Komisija konsultējās, uzskata, ka četru kuģu piegāde īsā laikā būtu radījusi grūtības kuģu īpašniekam, kuram iespējams būtu bijis jāpārvar nopietnas organizatoriskas problēmas, lai varētu pieņemt četrus kuģus divos mēnešos.

(62)

Kas attiecas uz kuģiem ar numuriem 6078 un 6079, kurus bija plānots piegādāt no Margeras kuģu būvētavas, plānotie 18 un 19 mēnešus garie ražošanas termiņi pēc Komisijas eksperta atzinuma bija pārāk īss periods. Šajā sakarā eksperts apšauba Itālijas vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 25. maiju izteiktos apgalvojumus, ka radīsies apmācības līkne, kas samazinās laiku, kas būs vajadzīgs nākamo šāda tipa kuģu būvei. Lai gan šis pieņēmums ir pareizs, ja kuģus būvē tajā pašā kuģu būvētavā, pielietojot tās pašas metodes, tomēr saskaņā ar eksperta atzinumu šis pieņēmums ir kļūdains, ja tāda paša tipa kuģus būvē dažādās vietās, dažādas komandas, kā tas būtu bijis saskaņā ar 2000. gada decembra plānu.

(63)

Itālija sniedz apsvērumus par šo apgalvojumu vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 12. oktobri. Itālija uzskata, ka apmācības līkne pastāv arī tad, ja kuģu būvē dažādās vietās. Komisija var piekrist, ka noteikta apmācības līkne pastāv pat tad, ja ražošana notiek dažādās kuģu būvētavās, piemēram, attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar centrālo vadības struktūru un svarīgāko iekārtu piegādi. Tomēr, ja kuģus būvē dažādās vietās un pat ja izmanto atšķirīgas ražošanas metodes, ir skaidrs, ka šī apmācības līkne ir daudz nenozīmīgāka nekā tad, ja atkārtota ražošana notiek tajā pašā kuģu būvētavā.

(64)

Komisija atzīmē, ka saskaņā ar 2000. gada decembra plānu trīs tāda paša tipa kuģi ar numuriem 6077, 6078 un 6079 nebūtu būvēti tajās pašās kuģu būvētavās, izmantojot tās pašas ražošanas metodes. Komisija arī atzīmē, ka saskaņā ar Itālijas sniegto informāciju kuģis 6079 patiesībā nav trešais tāda tipa kuģis, bet gan piektais, tādējādi darba spēka ietaupījums 16 % un 8 % apmērā pirmajam un otrajam šāda tipa kuģim jau bija sasniegts. Ir maz ticams, ka darba ražīgums un laika ietaupījums būs lielāks katram nākamajam no diviem pēdējiem kuģim piecu nekā trīs sērijveida kuģu virknē. Tādējādi Komisija uzskata, ka 2000. gada plānā paredzētais ražošanas termiņu samazinājums kuģiem 6078 un 6079 bija nereāls.

(65)

Tehniskais eksperts, ar kuru Komisija konsultējās pēc formālās procedūras uzsākšanas, sniedza Komisijai dažus piemērus par informāciju, kādu Itālija/Fincantieri būtu varējusi sniegt, lai pierādītu, ka Fincantieri tiešām bija plānojis un spēja piegādāt visus piecus kuģus līdz 2003. gada beigām.

(66)

Viens no šādiem piemēriem ir galveno detaļu, piemēram, vilces sistēmu vai galveno elektroģeneratoru pasūtījumi piegādātājiem. Šīs daļas vajadzēja pasūtīt agrākā ražošanas stadijā, lai nodrošinātu, ka tās tiks saņemtas laikā. Otrs šāds piemērs ir līgumi ar apakšuzņēmējiem, kurus būtu vajadzējis noslēgt līdz 2001. gada jūlija beigām atbilstoši Itālijas iesniegtajam procesa aprakstam un katrā ziņā līdz 2001. gada septembrim. Taču Itālija ir iesniegusi vienīgi to apakšuzņēmēju sarakstu, kurus Fincantieri iespējams varētu piesaistīt. Trešais piemērs pierādījumiem, kuri varētu būt iesniegti, ir konkrēti pirmo iemaksu datumi par līgumiem vai saistību izpildes garantijas/bankas garantijas, kas izdotas pasūtījumiem un ko parasti izsniedz, iemaksājot pirmo iemaksu par jaunu kuģi.

(67)

Itālija un Fincantieri neiesniedza šādus pierādījumus, kas apstiprinātu Fincantieri nodomu un spēju piegādāt visus kuģus līdz 2003. gada beigām, ieskaitot kuģi 6079, lai gan vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 26. augustu Komisija informēja Itāliju, ka tieši šāda informācija būtu noderīga. Turpmāk ar šādas informācijas trūkumu Komisija pamato savu viedokli, ka 2000. gada ražošanas plāns bija nereāls un ka kuģis 6079 nebūtu piegādāts līdz 2003. gada beigām.

(68)

Visbeidzot Komisija atzīmē, ka saskaņā ar paziņojumu presei, ko 2005. gada 20. jūnijā izdeva kuģa operators (Holland America Line), konkrēto kuģi (ar korpusa numuru 6079), kas tiks nosaukts par MS Noordam, piegādās 2006. gada janvārī. Komisija atzīmē, ka, ja šī informācija par piegādes datumu ir pareiza, Itālija nevarēja piešķirt atbalstu, pat ja Komisija būtu piešķīrusi piegādes termiņa pagarinājumu līdz 2005. gada oktobrim, kā Itālija to lūdza.

(69)

Komisija ir izanalizējusi Itālijas sniegto informāciju pēc Komisijas lēmuma uzsākt formālu izmeklēšanu par tehnisko spēju piegādāt visu kuģus, kuru piegāde bija plānota 2003. gadā atbilstoši Fincantieri 2000. gada decembra plānam, un jo īpaši kuģa korpusu ar numuru 6079. Pēc Komisijas domām Itālijas sniegtā informācija nav izkliedējusi šaubas, kas radās saistībā ar Itālijas iesniegtā 2000. gada decembra plāna īstenošanas iespējamību. Neatkarīgs eksperts apstiprināja sākotnējās šaubas. Jauno informāciju novērtēja cits neatkarīgs eksperts, kurš arī nonāca pie tāda paša secinājuma kā Komisija. Itālijai bija iespēja iesniegt apsvērumus par abu ekspertu ziņojumos izklāstītajiem secinājumiem.

(70)

Pamatojoties uz visu pieejamo faktu novērtējumu, Komisija secina, ka sākotnējais ražošanas plāns, kas paredzēja piegādāt visus piecus paziņojumā minētos kuģus līdz 2003. gada beigām, bija nereāls. Tādējādi šaubas par spēju piegādāt kuģi ar korpusa numuru 6079 līdz 2003. gada beigām ir apstiprinājušās.

(71)

Komisija atzīmē, ka tā jau ir atļāvusi pagarināt piegādes termiņu četriem Fincantieri būvētajiem kuģiem atbilstoši kuģu būves regulas 3. panta 2. punktam. Šis noteikums attiecas vienīgi uz negaidītiem, bet būtiskiem un attaisnojamiem traucējumiem ārkārtēju apstākļu dēļ, kuri ir neparedzami un kuru cēlonis ir meklējams ārpus uzņēmējsabiedrības, un Tiesa arī ir atzinusi, ka attiecīgais noteikums ir jāinterpretē ierobežoti.

(72)

Pamatojoties uz 70. punktā izklāstīto secinājumu, piegādes termiņa pagarinājums nav attaisnojams, un šā iemesla dēļ Komisija nevar atļaut pagarināt piegādes termiņu kuģa korpusam ar numuru 6079,

27.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/19

(1)

Slovēnijas iestādes 2002. gada 18. oktobrī informēja Komisiju par valsts atbalsta shēmas pastāvēšanu, saskaņā ar kuru noteiktām uzņēmumu kategorijām tiek piemērots Slovēnijas CO2 emisijas nodokļa samazinājums. Šī shēma Komisijā tika reģistrēta kā lieta SI 1/2003. Šīs shēmas atbilstību Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līguma (2) (Pievienošanās līgums) IV pielikuma 3. nodaļas 2. punktam sākotnēji atzina Slovēnijas Valsts atbalsta iestāde, balstoties uz Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai (Vides pamatnostādnes) (3).

(2)

Tā kā Komisijas rīcībā nebija pietiekami daudz informācijas par šo pasākumu, Komisija lūdza Slovēniju sniegt papildu paskaidrojumus un shēmu nedrīkstēja iekļaut pastāvošo atbalstu sarakstā saskaņā ar Pievienošanās līguma IV pielikuma papildinājumu.

(3)

Slovēnijas iestādes papildu informāciju Komisijai iesniedza 2002. gada 7. novembrī, 2003. gada 1. aprīlī, 2003. gada 16. maijā, 2003. gada 1. oktobrī, 2004. gada 4. februārī, 2004. gada 1. jūnijā, 2004. gada 17. septembrī un 2004. gada 28. septembrī. Tika noorganizētas divas Slovēnijas iestāžu un Komisijas pārstāvju kopīgas tikšanās – 2003. gada 24. novembrī un 2004. gada 8. martā.

(4)

Tajā laikā notika nozīmīgas izmaiņas ES tiesību aktos, kam bija liela ietekme uz Slovēnijas nodokļu sistēmu attiecībā uz CO2:

stājās spēkā publikācijas dienā.

(5)

Tādēļ Slovēnijas iestādes nolēma grozīt nodokļu sistēmu, un Komisijai paziņoja par jaunajiem tiesību aktiem, kas tajā brīdī vēl bija tiesību aktu projekti. Komisija jauno shēmu reģistrēja 2004. gada jūnijā ar numuru N 402/2004.

(6)

Balstoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, Komisijai bija šaubas par abu pasākumu SI 1/2003 un N 402/2004 atbilstību kopējam tirgum. Tādēļ 2004. gada 14. decembrī tā uzsāka formālu izmeklēšanas procedūru, balstoties uz 4. panta 4. punktu un 6. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (7), un pieprasīja Slovēnijas iestādēm iesniegt savus apsvērumus (“Lēmums par procedūras uzsākšanu”). Lēmuma par procedūras uzsākšanu izsmeļošs kopsavilkums 2005. gada 22. februārī tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8). Visas ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savus apsvērumus viena mēneša laikā no publikācijas dienas.

(7)

Pēc formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Komisija reģistrēja lietu nr. C 47/2004 par lietu SI 1/2003 un lietu nr. C 44/2004 par lietu N 402/2004.

(8)

Ar 2005. gada 18. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 20. janvārī, Slovēnijas iestādes iesniedza savus apsvērumus attiecībā uz šaubām, ko Komisija izvirzīja savā Lēmumā par procedūras uzsākšanu. Komisija 2005. gada 4. aprīlī un 7. jūlijā Slovēnijas iestādēm nosūtīja nākamos jautājumus, kas tika atbildēti ar 2005. gada 17. maija un 8. augusta vēstulēm.

(9)

Komisijai netika iesniegti trešo pušu apsvērumi.

(10)

Lai vieglāk būtu saprast ar jaunajiem tiesību aktiem ieviestos grozījumus, Lēmums par procedūras uzsākšanu attiecas gan uz veco nodokļa samazinājuma sistēmu (lieta SI 1/2003), gan uz jauno shēmu (lieta N 402/2004). Skaidrības un saskanības nolūkiem šis lēmums attiecas uz abām lietām – C 44/2004 un C 47/2004.

(11)

Shēmas pamatā ir 2002. gada 17. oktobra“Noteikumi par nodokļiem par gaisa piesārņošanu ar CO2 izmešiem”, kas Slovēnijā stājās spēkā 2002. gada oktobrī (“Noteikumi”). Jaunie, grozītie tiesību akti (shēma C 44/2004) stājās spēkā 2005. gada 1. maijā, un tie aizstāja Noteikumus.

(12)

Tādēļ šajā lēmumā Komisija izvērtē Noteikumu savietojamību ar kopējo tirgu laika periodā no 2004. gada 1. maija (datums, kad Slovēnija pievienojās ES) līdz 2005. gada 1. maijam (Noteikumu piemērošanas pēdējā diena).

(13)

Noteikumi paredzēja nodokli, ko piemēroja, balstoties uz katras iekārtas emitēto CO2 daudzumu. Noteikumos iekļautas trīs nodokļu samazinājuma kategorijas, kas tika iesniegtas Komisijai apstiprināšanai kā darbības atbalsta pasākumi saskaņā ar Vides pamatnostādnēm.

(14)

Komisijas izmeklēšanas procedūra tādēļ tika koncentrēta uz ii) punktā minētajiem valsts atbalsta pasākumiem.

(15)

Dienā, kad Komisija pieņēma Lēmumu par procedūras uzsākšanu (2004. gada 14. decembrī) Noteikumi vēl bija spēkā. Tomēr 2005. gada 17. maija vēstulē Slovēnijas iestādes apliecināja, ka kopš datuma, kad Slovēnijas iestādes saņēma Komisijas lēmumu (2004. gada 22. decembris), balstoties uz Noteikumiem, nav pieņemti administratīvi lēmumi par CO2 nodokļa samazinājumu. Jaunie tiesību akti stājas spēkā 2005. gada 1. maijā, un tie aizstāja Noteikumus.

(16)

Atbildot uz Komisijas pieprasījumu (2005. gada 4. aprīļa vēstule), Slovēnijas iestādes iesniedza visu uzņēmumu sarakstu, kas saskaņā ar Noteikumiem nodokļu samazinājumu saņēmuši pēc datuma, kad Slovēnija pievienojās ES, līdz pēdējai Noteikumu piemērošanas dienai, kā arī attiecīgās samazinājuma summas (2005. gada 17. maija vēstule).

(17)

Saskaņā ar šo informāciju kopējā nodokļu samazinājuma summa laika posma no 2004. gada 1. maija līdz 2005. gada 1. maijam bija EUR 998 771, kas piešķirti kopumā 153 uzņēmumiem. Neviens no uzņēmumiem nav saņēmis vairāk par EUR 100 000. Tikai divi uzņēmumi saņēmuši vairāk kā EUR 27 000, bet neviens no tiem nav saņēmis vairāk kā EUR 100 000.

(18)

Slovēnijas iestādes tādēļ apgalvo, ka ļoti īsajā Noteikumu piemērošanas periodā pēc Slovēnijas iestāšanās ES saskaņā ar šo shēmu piešķirtās summas ir zemākas par EUR 100 000 slieksni, kas noteikts Komisijas Regulas par de minimis atbalstu (9) 2. pantā.

(19)

Slovēnijas iestādes savā 2005. gada 8. augusta vēstulē sīki apraksta sistēmu, kas Slovēnijā ieviesta de minimis atbalsta pārraudzībai. Saskaņā ar sniegto informāciju Slovēnija ir ieviesusi pārraudzības un uzraudzības sistēmu atbalsta piešķiršanai saskaņā ar de minimis noteikumu, Finanšu ministrijas Valsts atbalsta pārraudzības departamentā izveidojot centrālu de minimis atbalsta reģistru. Pirms jebkāda iestāde piešķir de minimis atbalstu, šis departaments pārbauda, vai ievērotas Komisijas Regulas par de minimis atbalstu prasības. Centrālais reģistrs tika izveidots pirms Slovēnijas pievienošanās ES.

(20)

Slovēnijas iestādes savā 2005. gada 8. augusta vēstulē apliecināja, ka, pateicoties šai centralizētajai sistēmai, nodokļu samazinājuma saņēmēji nevarēja saņemt atbalstu, kas pārsniegtu EUR 100 000 vienam saņēmējam trīs gadu laikā.

(21)

Datumā, kad Slovēnijas iestādes saņēma Komisijas Lēmumu par procedūras uzsākšanu (2004. gada 22. decembrī), tās nekavējoties izbeidza nodokļu samazinājuma shēmas piemērošanu. Būtiski grozīta jaunā shēma stājās spēkā dažus mēnešus vēlāk, 2005. gada 1. maijā. Tādējādi Noteikumi, kas tiek izvērtēti šajā lēmumā, Slovēnijā bija spēkā vienu gadu pēc pievienošanās, bet de facto tos piemēroja mazāk kā 8 mēnešus (no 2004. gada 1. maija līdz 2004. gada 22. decembrim).

(22)

Īsajā piemērošanas periodā saskaņā ar šo shēmu piešķirtais atbalsts tādēļ ir zemāks nekā Komisijas Regulas par de minimis atbalstu 2. pantā noteiktais EUR 100 000 slieksnis vienam saņēmējam.

(23)

Slovēnijas iestādes ar savām 2005. gada 17. maija un 2005. gada 8. augusta vēstulēm uzņēmās ievērot arī visus citus Komisijas Regulas par de minimis atbalstu noteikumus, un iesniedza aprakstu pārraudzības sistēmai, kas nodrošina šo noteikumu pareizu piemērošanu.

(24)

Komisija tādēļ secina, ka pasākums atbilst Komisijas Regulas par de minimis atbalstu kritērijiem, un ka saskaņā ar tās 2. panta 1. punktu tas nav uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(25)

Slovēnijas iestādes ar 2004. gada 1. jūnijā reģistrētu vēstuli informēja Komisiju par būtiskiem grozījumiem Slovēnijas tiesību aktos, kuru rezultātā, inter alia, tiktu grozīti arī Noteikumi par CO2 nodokli, kas bija spēkā kopš 2002. gada. Jaunajā tiesību aktu paketē ietilpst jaunais likums Par vides aizsardzību (10), Grozījumi likumā Par akcīzes nodokli (11) un valdības dekrēts par CO2 emisiju aplikšanu ar nodokli (“Dekrēts”), kas stājās spēka 2005. gada 1. maijā.

(26)

Dekrētā bez izmaiņām saglabāta līdzšinējās sistēmas loģika CO2 aplikšanai ar nodokli: nodokļa apmērs atkarīgs no iekārtas emitēta CO2 daudzuma.

(27)

Tajā iekļauti trīs nodokļu samazinājuma pasākumi, kas iesniegti Komisijai apstiprināšanai saskaņā ar Vides pamatnostādnēm. Visu trīs pasākumu darbības laiks ir 5 gadi: no 2005. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim.

(28)

Pēc Komisijas Lēmuma pieņemšanas par procedūras uzsākšanu Slovēnijas iestādes grozīja Dekrēta projektu. Dekrēta galīgajā redakcijā, kas stājās spēkā 2005. gada maijā, šī nodokļu samazinājuma kategorija aizstāta ar šādām kategorijām:

(29)

Saskaņā ar Dekrēta 18. panta trešo ievilkumu uzņēmumi, kas saskaņā ar Direktīvu par emisijas kvotu tirdzniecību piedalās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un neveic energoietilpīgu komercdarbību, var saņemt iekšzemes CO2 nodokļa samazinājumu.

(30)

Saskaņā ar 18. panta ceturto ievilkumu nodokļu samazinājumu var saņemt arī uzņēmumi, kas slēdz brīvprātīgās vienošanās par vides aizsardzību.

(31)

Nodokļa samazinājuma likme katru gadu tiek samazināta par 8 %:

2009. gads ir pēdējais, kad piemēro nodokļa samazinājumus: sākot no 2010. gada samazinājumi netiek piemēroti.

(32)

Centrālās apkures iekārtas saņem nodokļa samazinājumu 26 % apmērā 2005. gadā, kas samazinās par 8 % gadā.

(33)

Slovēnijas iestādes par atbalsta pasākumu Komisiju informēja pirms tā īstenošanas.

(34)

Pasākums, kas ir Komisijas izmeklēšanas procedūras priekšmets, galvenokārt balstīts uz Dekrēta 18. panta 3. un 4. ievilkumu, kā arī 22. līdz 24. pantu. Kaut arī Dekrēts stājās spēkā Komisijas izmeklēšanas procedūras veikšanas laikā, Slovēnijas iestādes savā 2005. gada 17. maija vēstulē apliecina, ka 18. panta 4. ievilkums, 23. un 24. pants tiks piemērots tikai pēc Komisijas galīgā apstiprinājuma saņemšanas. Tādēļ var uzskatīt, ka ir ievērotas saistības saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu un 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai, ciktāl tie attiecas uz šiem pantiem.

(35)

Tomēr nodokļu atmaksas pasākumus Komisijas izmeklēšanas procedūrā var balstīt arī uz Dekrēta 18. panta trešo ievilkumu un 22. pantu. Slovēnijas iestādes uzskata, (12) ka šie panti pēc Komisijas Lēmuma par procedūras uzsākšanu tika formulēti atbilstoši EK līgumam, un tādēļ iestādes neapturēja pantu spēkā stāšanos līdz Komisijas galīgā apstiprinājuma saņemšanai. Šie panti līdz ar to ir spēkā kopš 2005. gada 1. maija, pārkāpjot 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko paredz noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai.

(36)

Komisija uzskata, ka grozījumi, ko Slovēnijas iestādes izdarīja nodokļu samazināšanas tiesību aktos kopš Lēmuma par procedūras uzsākšanu, nekādā veidā nemaina Lēmuma par procedūras uzsākšanu iekļauto novērtējumu attiecībā uz atbalsta esamību EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tādējādi Komisija uzskata, ka, izvērtējot, šis pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(37)

Komisija atzīmē, ka Slovēnijas iestādes shēmas struktūru izveidojušas, balstoties uz Vides pamatnostādnēm un Direktīvu par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem.

(38)

Komisija izvērtē pasākumu savietojamību ar Vides pamatnostādnēm un, jo īpaši, to 51. panta 2. punktu un 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Slovēnijas CO2 nodokļu sistēma tika ieviesta 2002. gada oktobrī. Tādēļ saskaņā ar 51. panta 2. punktu 51. panta 1. punkta noteikumus piemēro tikai, ja izpildīti abi nosauktie priekšnoteikumi:

(39)

Komisija tādēļ uzskata, ka ir izpildīts arī otrs Vides pamatnostādņu 51. panta 2. punkta kritērijs.

(40)

Tādēļ saskaņā ar Vides pamatnostādņu 51. panta 2. punktu attiecībā uz vērtējamo pasākumu var piemērot 51. panta 1. punkta noteikumus.

(41)

Saskaņā ar 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmo ievilkumu, ja nodokļa samazinājums attiecas uz Kopienas nodokli, Komisija var atļaut izņēmuma periodu, kas nepārsniedz 10 gadus, ja saņēmēju faktiski samaksātā summa pēc nodokļa samazinājuma ir lielāka par Kopienas minimumu.

(42)

Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem kopš 2004. gada 1. janvāra paredzēta harmonizēta energoproduktu aplikšana ar nodokļiem visās dalībvalstīs. Komisija saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu uzskata, ka Slovēnijas nodokļu sistēma, kas balstīta uz uzņēmumu CO2 emisijas daudzumu, ar nodokļiem apliek energoproduktus, kā tas definēts Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem, un tādēļ uz to šī Direktīva attiecas. Tādēļ Slovēnijas nodokļu sistēma attiecas uz Kopienas nodokļiem 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē.

(43)

Samazinājumu piemēro laika periodu, kas ir mazāks par 5 gadiem un kas ir mazāks par 51. panta 1. punktā paredzēto maksimālo termiņu.

(44)

Attiecībā uz Slovēnijā piemērotajiem dažādiem nodokļu līmeņiem atkarībā no izmantojamās degvielas, par iekārtu maksājamā nodokļa likme atkarīga no veida, kā degviela uzņēmumā tiek izmantota. Komisija tādēļ nevar pārbaudīt un a priori pārliecināties, ka attiecībā uz katru iekārtu ievērota Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem paredzētā minimālā nodokļu likme. Slovēnijas iestādes ar savu 2005. gada 17. maija vēstuli atkārtoti izteica savu apņemšanos nodrošināt abām saņēmēju kategorijām, ka nodoklis, ko tie maksā pēc nodokļu samazinājuma, turpinās būt lielāks par Kopienas minimumu, kas paredzēts Direktīvā par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem. Nodokļu samazinājumi tiek piešķirti nodokļu atmaksas veidā, tādēļ kompetentā valsts iestāde pirms atmaksas veikšanas attiecībā uz katru iekārtu var pārbaudīt, vai ir ievērots minimālais harmonizētais līmenis.

(45)

Komisija ņem vērā arī faktu, ka nodokļu samazinājumu likme tiek samazināta, kā rezultātā katru gadu piemērots aizvien zemāks nodokļu samazinājums.

(46)

Balstoties uz minētajām Slovēnijas iestāžu apņemšanām, Komisija uzskata, ka izpildītas 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma prasības, ja faktiski saņēmēju samaksātā nodokļa summa pēc nodokļu samazinājuma ir augstāka par Kopienas minimumu.

(47)

Vides pamatnostādņu 51. panta 1. punkta b) apakšpunkta pirmajā ievilkumā paredzētie kritēriji tādējādi ir izpildīti abās saņēmēju kategorijās.

(48)

Direktīvas par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem 17. panta 1. punkts paredz, ka pat gadījumos, ja ievērots minimālais šajā direktīvā noteiktais nodokļa līmenis, dalībvalstis var piemērot nodokļu samazinājumu tikai energoietilpīgiem uzņēmumiem vai, ja saņēmējs iesaistījies īpašās vienošanās par vides aizsardzību vai piedalās tirgojamo atļauju shēmā.

(49)

Saņēmējiem, uz kuriem attiecas Dekrēta 18. panta 3. ievilkums, lai tie varētu saņemt nodokļu samazinājumus, saskaņā ar Direktīvu par emisijas kvotu tirdzniecību (13) ir jāpiedalās ES emisiju tirdzniecības shēmā.

(50)

Saņēmējiem, uz kuriem attiecas Dekrēta 18. panta 4. ievilkums, lai tie varētu saņemt nodokļu samazinājumus, ir jāslēdz brīvprātīgas vienošanās par vides aizsardzību. Vides aizsardzības mērķis, ko saņēmējiem jāsasniedz saskaņā ar vienošanām par vides aizsardzību, ir CO2 emisiju samazināšana par 2,5 % līdz 2008. gada beigām salīdzinājumā ar emisijām atsauces periodā (1999. – 2002. gadā).

(51)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka abas nodokļu samazinājuma kategorijas atbilst Direktīvas par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem prasībām,

27.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/25

(1)

Ar 2003. gada 15. decembra vēstuli, kas reģistrēta 2003. gada 16. decembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņoja Komisijai par virkni intervences pasākumu Itālijas citrusu kultūrai saskaņā ar EK Līguma 88. panta 3. punktu.

(2)

Ar 2004. gada 20. janvāra vēstuli Komisijas dienesti prasīja Itālijas iestādēm papildu informāciju par minētajiem pasākumiem.

(3)

Nesaņēmuši atbildi uz 2004. gada 20. janvāra vēstuli ar prasību sniegt informāciju, Komisijas dienesti ar 2004. gada 30. aprīļa vēstuli nosūtīja Itālijas iestādēm atgādinājumu.

(4)

Ar 2004. gada 24. maija vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 25. maijā, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijas dienestiem vēstuli, kurā Itālijas iestādes izteica lūgumu pagarināt 2004. gada 20. janvāra vēstulē prasītās atbildes sniegšanas termiņu.

(5)

Šo pagarinājumu Itālijas iestādes saņēma ar 2004. gada 3. jūnija vēstuli.

(6)

Ar 2004. gada 30. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 2. jūlijā, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai papildu informāciju, kas Itālijas iestādēm tika prasīta ar 2004. gada 20. janvāra vēstuli.

(7)

Iepriekšminētie pasākumi bija papildu apropriācijas piešķiršana to pasākumu finansēšanai, kuri apstiprināti saistībā ar atbalstu Nr. 313/01 (2), taču saskaņā ar paziņojumā norādīto daļa no šīs summas bija jāizmanto citrusaugu tristēzas vīrusa apkarošanas pasākumu finansēšanai, kuri nav izskatīti saistībā ar atbalsta Nr. 313/01 dokumentāciju. Tādēļ, lai neapturētu jau apstiprināto pasākumu refinansēšanu, Komisijas dienesti, konstatējuši, ka to rīcībā ir visa vajadzīgā informācija, lai izskatītu to pasākumu refinansēšanu, kuri apstiprināti saistībā ar atbalsta Nr. 313/01 dokumentāciju, bet ka tiem vēl trūkst informācijas attiecībā uz citrusaugu tristēzas apkarošanas pasākumiem, nolēma sadalīt šo atbalstu divās daļās: vienu – A daļu – izmantojot iepriekšminētajam refinansējumam un otru – B daļu – citrusaugu tristēzas apkarošanai.

(8)

Atbalsta A daļu Komisija apstiprināja (3).

(9)

Ar 2004. gada 12. augusta vēstuli Komisijas dienesti prasīja Itālijas iestādēm papildu informāciju par atbalsta B daļu.

(10)

Ar 2004. gada 27. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 29. septembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai papildu informāciju, kas Itālijas iestādēm tika prasīta ar 2004. gada 12. augusta vēstuli.

(11)

Tā kā Itālijas iestāžu sniegtā informācija bija nepilnīga, Komisijas dienesti ar 2004. gada 11. oktobra vēstuli prasīja virkni jaunu precizējumu.

(12)

Ar 2004. gada 25. oktobra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 27. oktobrī, un ar 2004. gada 9. novembra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 15. novembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai precizējumus, kas Itālijas iestādēm tika prasīti 2004. gada 11. oktobra vēstulē.

(13)

Tā kā Itālijas iestāžu sniegtā informācija joprojām bija nepilnīga, Komisijas dienesti ar 2004. gada 23. novembra vēstuli prasīja virkni jaunu precizējumu.

(14)

Pa to laiku Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ar 2004. gada 19. novembra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 24. novembrī, nosūtīja Komisijai Itālijas iestāžu vēstuli, kurai bija pievienota Kampānijas reģiona tristēzas apkarošanas programma.

(15)

Ar 2004. gada 19. decembra vēstuli Komisijas dienesti vērsa Itālijas iestāžu uzmanību uz šādu faktu: tā kā dokumentācija attiecās uz noteiktu skaitu reģionu, plānoto pasākumu savietojamības pārbaudi veiks pēc tam, kad visi reģioni būs paziņojuši savas tristēzas apkarošanas programmas.

(16)

Ar 2004. gada 16. decembra vēstuli, kas reģistrēta 2004. gada 20. decembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā Itālijas iestādes lūdza, lai katra programma tiktu izskatīta tūlīt pēc tās nosūtīšanas.

(17)

Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ar 2005. gada 10. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 11. janvārī, nosūtīja Komisijai Itālijas iestāžu vēstuli, kurai bija pievienota Bazilikatas reģiona citrusaugu tristēzas apkarošanas programma.

(18)

Šāda rīcība lika Komisijas dienestiem atgādināt Itālijas iestādēm ar 2005. gada 19. janvāra vēstuli, ka administratīvas vienkāršošanas labad attiecībā uz iesniegtajām apkarošanas programmām pieņems vienotu lēmumu, aicinot minētās iestādes norādīt, kad visas citrusaugu tristēzas apkarošanas programmas uzskatāmas par nosūtītām. Šāda nostāja Komisijai bija arī 2005. gada 25. janvāra sanāksmē, kuras laikā Itālijas iestādes beidzot apstiprināja, ka brīdinās Komisiju, tiklīdz programmu nosūtīšanu varēs uzskatīt par pabeigtu.

(19)

Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ar 2005. gada 26. janvāra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 27. janvārī, nosūtīja Komisijai Itālijas iestāžu vēstuli, kurai bija pievienota Kalabrijas reģiona citrusaugu tristēzas apkarošanas programma.

(20)

Ar 2005. gada 14. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 15. februārī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai vēstuli, kurā Itālijas iestādes lūdza pieņemt lēmumu par pasākumiem, kas paredzēti Kalabrijas, Kampānijas un Bazilikatas reģiona citrusaugu tristēzas apkarošanas programmās.

(21)

Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā ar 2005. gada 28. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 1. martā, nosūtīja Komisijai Itālijas iestāžu vēstuli, kurai bija pievienota Sicīlijas reģiona citrusaugu tristēzas apkarošanas programma.

(22)

Visu 2005. gada martu Itālijas iestādes, neraugoties uz 2005. gada 25. janvāra sanāksmē panākto vienošanos, vairākkārt uzstāja, lai tiktu pieņemts atsevišķs lēmums par Kalabrijas reģiona iesniegto citrusaugu tristēzas apkarošanas programmu.

(23)

Komisijas dienesti atkal un pēdējoreiz nolēma sadalīt atbalstu Nr. 580/03, izveidojot C daļu, kas paredzēta Kalabrijas reģiona iesniegtajai citrusaugu tristēzas apkarošanas programmai. Līdztekus tam šie dienesti ar 2005. gada 5. aprīļa vēstuli no jauna prasīja sniegt papildu informāciju par atlikušo daļu no atbalsta B daļas, citiem vārdiem sakot, par citrusaugu tristēzas apkarošanas pasākumiem, kas paredzēti Kampānijas, Bazilikatas un Sicīlijas programmās.

(24)

Ar 2005. gada 13. maija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 18. maijā, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai papildu informāciju, kas Itālijas iestādēm tika prasīta ar 2005. gada 5. aprīļa vēstuli, taču tikai par Kampānijas un Bazilikatas programmām.

(25)

Ar 2005. gada 10. jūnija vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 17. jūnijā, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai papildu informāciju, kas iepriekšminētajā 2005. gada 5. aprīļa vēstulē tika prasīta par Sicīlijas programmu.

(26)

Ar 2005. gada 22. jūlija vēstuli (4) Komisija paziņoja Itālijai par savu lēmumu necelt iebildumus attiecībā uz citrusaugu tristēzas apkarošanas programmām, ko iesniedza Kampānija un Bazilikata, un attiecībā uz profilakses un tehniskās palīdzības pasākumiem, kas paredzēti Sicīlijas tristēzas apkarošanas programmā, kā arī par EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu attiecībā uz to izpētes darbību finansēšanu, kuras paredzētas Sicīlijas iesniegtajā citrusaugu tristēzas apkarošanas programmā.

(27)

Komisijas lēmumu uzsākt šo procedūru publicēja Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikt apsvērumus par attiecīgo atbalstu.

(28)

Komisija nekādus apsvērumus no ieinteresētajām pusēm par to nav saņēmusi.

(29)

Sicīlijas reģiona iesniegtajā citrusaugu tristēzas apkarošanas programmā paredzēts izpētīt faktorus, kas saistīti ar minētās slimības uzliesmojumu.

(30)

Šādu darbību finansēšanai paredzētais kopējais budžets ir EUR 4 200 000. Tā avots ir valsts resursu pārvedums saskaņā ar 2003. gada 29. decembra dekrētu Nr. 25486 un 2004. gada 14. jūlija dekrētu Nr. 1090. Šo darbību ilgums ir atkarīgs no izpētes rezultātu analīzes un publicēšanas.

(31)

Komisija uzsāka paredzēto procedūru attiecībā uz to izpētes darbību finansēšanu, kuras paredzētas Sicīlijas reģiona iesniegtajā citrusaugu tristēzas apkarošanas programmā, jo tai bija šaubas par to, vai tiek ievēroti noteikumi, kurus piemēro attiecībā uz valsts atbalstu zinātniskās izpētes un attīstības jomā.

(32)

Saskaņā ar šiem noteikumiem lauksaimniecības nozarē zinātniskās izpētes darbību pilnīga finansēšana iespējama vienīgi tad, ja tiek izpildīti četri nosacījumi, kas izklāstīti Komisijas 1998. gada paziņojumā par Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (“1998. gada pamatnostādnes”) (6).

(33)

Minētie četri nosacījumi ir šādi:

(34)

Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija nespēja noteikt, vai šie četri nosacījumi tiek ievēroti visur, jo Itālijas iestādes nav uzņēmušās nekādas saistības ne par vienādiem nosacījumiem pieejai pētniecības darba rezultātiem, ne arī par to prasību ievērošanu, kas izklāstītas II pielikumā Līgumam par lauksaimniecību, kurš noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā (pārējo nosacījumu ievērošana ir tikusi pierādīta).

(35)

Šādos apstākļos Komisijai bija jāanalizē citrusaugu tristēzas apkarošanas programmā paredzēto pētniecības pasākumu finansēšana, ņemot vērā noteikumus Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai (8). Pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, Komisija nespēja noteikt arī to, vai paredzētais finansējums ir atbilstīgs minētajām pamatnostādnēm. Tādēļ Komisijai bija šaubas par plānoto atbalstu atbilstību paredzēto pētniecības darbību finansēšanai.

(36)

Ar 2005. gada 16. septembra vēstuli, kas reģistrēta 2005. gada 20. septembrī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā nosūtīja Komisijai Itālijas iestāžu izteiktos apsvērumus sakarā ar EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu attiecībā uz to pētniecības darbību finansēšanu, kuras paredzētas Sicīlijas iesniegtajā programmā citrusaugu tristēzas apkarošanai.

(37)

Savos apsvērumos Itālijas iestādes norādīja, ka veiktā pētniecības darba rezultāti gan izmaksu, gan laika izteiksmē uz vienlīdzības pamata tiks nodoti visu ieinteresēto pušu rīcībā. Tās norādīja arī, ka tiks ievērotas prasības, kas izklāstītas 2. pielikumā Līgumam par lauksaimniecību, kurš noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā, jo netiks veikts neviens tiešais maksājums ražotājiem vai pārstrādātājiem un ar šiem pasākumiem netiks nodrošināts cenu atbalsts; programma tiešām pēc sava fundamentālās pētniecības rakstura tieši neietekmē lauksaimniecības vai agrorūpniecības produktu ražošanu.

(38)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāda palīdzība ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Apskatāmais finansējums atbilst šai definīcijai, jo attiecas uz atsevišķiem uzņēmumiem (citrusaugļu ražošanas uzņēmumiem) un, ņemot vērā Itālijas vietu lauksaimnieciskajā ražošanā (piemēram, 2003. gadā Itālija bija lielākais dārzeņu ražotājs Eiropas Savienībā), var ietekmēt tirdzniecību.

(39)

Tomēr EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos dažus pasākumus izņēmuma kārtā var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(40)

Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā iepriekš aprakstīto pasākumu veidu, vienīgā atkāpe, uz kuru var atsaukties, ir EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe, saskaņā ar kuru ar kopējo tirgu var būt saderīgs tāds atbalsts, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tādas nelabvēlīgas ietekmes uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(41)

Lai šo atkāpi varētu piemērot, minētajam pasākumam (pētniecības darbību pilnīga finansēšana) jāatbilst četriem nosacījumiem Komisijas 1998. gada paziņojumā.

(42)

Ņemot vērā precizējumus, ko Itālijas iestādes sniedza savos apsvērumos pēc EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanas, šķiet, ka divi iepriekšminētā paziņojuma nosacījumi, attiecībā uz kuriem bija šaubas, ir izpildīti.

(43)

Tādējādi Komisija var konstatēt, ka Sicīlijas citrusu tristēzas apkarošanas programmā paredzēto pētniecības darbību finansēšana notiks saskaņā ar minētā Komisijas paziņojuma attiecīgajiem noteikumiem.

(44)

Tā kā Itālijas iestādes pierādīja, ka citrusu tristēzas apkarošanas programmā paredzēto pētniecības darbu finansēs saskaņā ar 1998. pamatnostādņu attiecīgajiem noteikumiem, uz minēto finansējumu attiecas EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe, jo atbalstu piešķir atsevišķu darbību un atsevišķu ekonomisko reģionu attīstības veicināšanai, negatīvi neietekmējot tirdzniecības apstākļus tādā mērā, kas būtu pretrunā ar kopējām interesēm,

27.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/29

(1)

Ar 2000. gada 23. februāra vēstuli, kas reģistrēta 2000. gada 28. februārī, Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā paziņoja Komisijai Veneto reģiona likuma Nr. 5/2000 (2) (še turpmāk LR 5/2000) 35. panta noteikumus, ar kuriem paredz atbalstu lauksaimniecības produktu pārstrādei un tirdzniecībai EK Līguma 88. panta 3. punkta nozīmē.

(2)

Attiecīgi ar 2000. gada 12. maija vēstuli (reģistrēta 2000. gada 18. maijā), 2000. gada 1. augusta vēstuli (reģistrēta 2000. gada 7. augustā), 2000. gada 15. novembra vēstuli (reģistrēta 2000. gada 16. novembrī) un 2001. gada 24. janvāra vēstuli (reģistrēta 2001. gada 30. janvārī) Itālijas Pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā iesniedza Komisijai papildu ziņas, kuras no Itālijas iestādēm tika pieprasītas ar 2000. gada 18. aprīļa, 2000. gada 5. jūlija un 2000. gada 21. septembra vēstuli, kā arī 2000. gada 13. decembra divpusējās sanāksmes laikā.

(3)

Komisija ar 2001. gada 2. aprīļa vēstuli informēja Itāliju par savu lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz minēto atbalstu.

(4)

Komisijas lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt par to savus apsvērumus.

(5)

Itālijas iestādes ar 2001. gada 12. jūnija un 2001. gada 22. jūnija vēstuli iesniedza apsvērumus par minētajiem pasākumiem. Komisija nav saņēmusi nekādus apsvērumus no trešām personām.

(6)

Minētā likuma LR 5/2000 35. pantā noteiktais valsts atbalsts ar mērķi uzlabot lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļus paredzēts to agrorūpniecības uzņēmumu projektiem, kuri iesnieguši finansējuma pieteikumu saskaņā ar Padomes 1997. gada 20. maija Regulu (EK) Nr. 951/97 par lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu (4) 1994.-1999. plānošanas gada laikā (5) un no kuriem daži faktiski jau uzsākuši darbus, taču nav saņēmuši valsts atbalstu finanšu līdzekļu trūkuma dēļ.

(7)

Saskaņā ar Veneto reģiona pašvaldības 1993. gada 14. septembra Lēmumu Nr. 4202 iepriekšminētajā laikposmā ieinteresētie uzņēmumi varēja iesniegt par šādiem projektiem finansējuma pieteikumu kompetentai reģiona iestādei (Giunta – departaments lauksaimniecības attīstībai un attiecībām ar EEK) no 30. aprīļa līdz 30. septembrim ik gadu, lai to projekti tiktu iekļauti līdzfinansējuma programmā. Pēc projektu atlases procedūras beigām, kompetentās iestādes sagatavoja sarakstu prioritārā secībā un paziņoja potenciālajiem saņēmējiem par “pielaišanu finansējumam”, Veneto reģiona Oficiālajā Vēstnesī (Bollettino ufficiale) publicējot reģiona pašvaldības apspriedē pieņemto lēmumu par minētā saraksta apstiprināšanu. Tie uzņēmumi, kuru investīcijas projekti netika pieņemti, saņēma vēstuli ar atteikuma pamatojumu.

(8)

Iepriekšminētā saraksta apstiprināšanas lēmuma publicēšana reģiona Oficiālajā Vēstnesī pēc Itālijas iestāžu uzskata (saskaņā ar likumu par tiesību aktu publiskošanu (6)) nozīmēja valsts pārvaldes iestāžu paziņojumu ieinteresētajām personām, ka viņu pieteikums finansējuma saņemšanai par iesniegtajiem projektiem ir pieņemts; fakts, kas saskaņā ar tām pašām iestādēm sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem pamatoti ļāva cerēt saņemt minēto atbalstu.

(9)

Saskaņā ar Itālijas iestādēm ieguldījumus varēja sākt īstenot pēc projekta izdevumu pamatotības pārbaudes un – jebkurā gadījumā – pēc finansējuma pieteikuma iesniegšanas (7).

(10)

Pusgada sarakstus bija paredzēts veidot, līdz izbeidzas Veneto reģiona darbības programmā (POR Veneto) norādītie finanšu līdzekļi. Ar reģiona pašvaldības 1999. gada 23. novembra Lēmumu Nr. 4102 (8) tika publicēts līdz 1999. gada 14. jūlijam iesniegto pieteikumu galīgais saraksts. Pieejamie finanšu resursi tika izlietoti pirms varēja finansēt visus sarakstā iekļautos projektus. Virkni projektu nevarēja finansēt, kaut arī ar minēto publikāciju apstiprināja, ka tie ir tiesīgi saņemt finansējumu.

(11)

Šādos apstākļos līdzekļus ņēma no dažādiem finansēšanas avotiem (piemēram, no pārpalikušajiem atbalsta līdzekļiem, agromonetārajiem fondiem un tiem, kas ir saskaņā ar 1980. gada 31. oktobra reģionālā likuma Nr. 88 (9) 29. pantu), kā rezultātā no 150 pieņemtajiem atbilstīgajiem projektiem, kuri bija iekļauti pēdējā sarakstā, finansējumu nevarēja piešķirt 36 projektiem.

(12)

Likuma LR 5/2000 35. pantā paredzēta tieši to 36 projektu finansēšana, par kuriem nevarēja saņemt valsts atbalstu 1994.-1999. gada plānošanas periodā, bet kuri tomēr bija iekļauti atlasīto projektu skaitā un no kuriem daži jau tika īstenoti.

(13)

Atbalsta maksājumu finansēšanai paredzētais budžets ir ITL 5 miljardi (EUR 2 582 284), taču Itālijas iestādes apgalvoja, ka gadījumā, ja turpmāk kļūtu pieejami citi finanšu resursi, tās piešķirtu tiem pašiem projektiem citus finansējuma veidus. Atbalsta shēmu turpinātu īstenot, līdz izbeigtos pieejamie budžeta līdzekļi (sākotnēji norādītie vai vēlāk palielinātie).

(14)

Paredzētais atbalsts netiks apvienots ar citiem atbalsta veidiem ar to pašu mērķi.

(15)

Reģiona atbalsta pasākumam ir ārkārtas raksturs un tas ir tikai uz noteiktu laiku; tas attiecas uz projektiem, kas brīdī, kad tos apstiprināja ar publicēšanu minētajā sarakstā, nepārsniedz nozares robežas un ievēroja prasības, kas noteiktas Komisijas apstiprinātajā Veneto reģiona darbības programmā, kā arī Komisijas 1994. gada 22. marta Lēmumā 94/173/EK (10), ar ko nosaka atlases kritērijus investīcijām lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļu uzlabošanā un ar ko atceļ Lēmumu 90/342/EEK, un Regulā (EK) Nr. 951/97, – normatīvi tiesību akti, pamatojoties uz kuriem Veneto reģiona iestādes apstiprināja finansējuma pieteikumus.

(16)

Turklāt Itālijas iestādes precizēja, ka, kaut arī runa ir par 1994.–1999. gada plānošanas periodu, šajā gadījumā projektu saderību ar kopējo tirgu bija jāizvērtē, piemērojot Kopienas pamatnostādnes par valsts atbalstu lauksaimniecības nozarē (11) (še turpmāk “pamatnostādnes”), jo minētā valsts atbalsta shēma tika paziņota pēc pamatnostādņu stāšanās spēkā. Turklāt, Itālijas iestādes apņēmās ievērot pamatnostādņu 4.2. punktā izklāstītos nosacījumus, ierobežojumus un noteikumus, tas ir:

(17)

Attiecībā uz 16. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, Itālijas iestādes paziņoja, ka rīkosies saskaņā ar Veneto reģiona lauku attīstības plānu 2000.-2006. gadam (PSR Veneto) (12). Atbalstu piešķirs kapitāla subsīdijas veidā, nepārsniedzot 40 % no atbilstīgi pārbaudītiem attaisnotajiem izdevumiem un ievērojot nosacījumus, ierobežojumus un noteikumus, kas izklāstīti pamatnostādņu 4.2. punktā. Izdevumus saistībā ar šā panta piemērošanu pilnībā sedz reģiona pašvaldība, un summēt atbalstu ar jebkādiem spēkā esošiem atbalsta instrumentiem vai shēmām ir aizliegts.

(18)

Atbalstu nesaņems projekti, kas neievēro vai nu tirgus kopīgajās organizācijās paredzētos aizliegumus un ierobežojumus vai tos, kas attiecas uz piena vai piena produktu aizvietotāju vai aizstājēju ražošanu un tirdzniecību.

(19)

Komisija uzsāka EK Līguma 88. panta 2. punktā minēto procedūru, jo tai bija šaubas par jaunās ar LR 5/2000 35. pantu noteiktās atbalsta shēmas saderību ar Kopējo tirgu.

(20)

Šaubas pamatoja fakts, ka atbalstu varēja piešķirt arī tiem uzņēmumiem, kuri jau bija veikuši ieguldījumus, kas bija paredzēti projektā, par kuru tie jau iesniedza finansējuma pieteikumu par 1994.-1999. plānošanas periodu, tātad, saistībā ar līdzfinansēta atbalsta shēmu.

(21)

Tādējādi procedūras uzsākšanas brīdī Komisija nevarēja izslēgt, ka tas varētu būt atbalsts, kas piešķirts ar atpakaļejošu spēku par darbībām, kuras saņēmējs jau sācis veikt, tātad atbalsts, kam nav veicināšanas atbalsta elementa un ko tādēļ jāuzskata par darbības atbalstu, kura vienīgais mērķis ir atbrīvot saņēmēju no finansiāla sloga.

(22)

Saskaņā ar pamatnostādņu 3.5. un 3.6. punktu par saderīgu ar kopējo tirgu var uzskatīt tādu atbalstu, kuram ir veicināšanas elements vai par kuru jāprasa ieguldījums no saņēmēja (13).

(23)

Tādējādi šķita, ka paziņotajai atbalsta shēmai piemērojami pamatnostādņu 3.5. un 3.6. punkta noteikumi. Jo, pamatojoties uz informāciju, kas Komisijas rīcībā bija procedūras uzsākšanas brīdī, tā neuzskatīja, ka Itālijas iestāžu sniegtais pamatojums būtu bijis pietiekams, lai vai nu saistībā ar piešķiramo atbalstu par 1994.-1999. gada plānošanas periodu, vai saistībā ar paziņoto atbalsta shēmu pierādītu, ka pastāv juridiskas saistības attiecībā pret (potenciālajiem) saņēmējiem, kas būtu varējušas radīt tiem likumīgas cerības, un tādējādi tam būtu piemitis vajadzīgais stimuls, lai uzsāktu darbus.

(24)

Komisija uzskatīja, ka likumīgās cerības saņemt finansējumu par 1994.-1999. gada plānošanas periodu sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem nav varējis radīt ne “likums par tiesību aktu publiskošanu” (14), ne Veneto reģiona iestāžu ieinteresētajām personām nosūtītās vēstules par viņu iesniegtā finansējuma pieteikuma (15) saņemšanu, ne arī pastāvošā “prakse”, saskaņā ar kuru reģiona iestādes vienmēr piešķīrušas gaidīto finansējumu par tiem projektiem, kuri pēc to izvērtēšanas un pēc reģiona pašvaldības apspriedes lēmuma ir tikuši iekļauti valsts finansējumam atbilstīgo projektu sarakstā.

(25)

Komisija uzskata, ka reģiona iestādēm nav juridiska pienākuma attiecībā pret derīgajiem finansējuma saņemšanas pieteikumiem, kas iekļauti Veneto reģiona Oficiālajā Vēstnesī publicētajā sarakstā par 1994.-1999. gada plānošanas periodu, un ka tādēļ ieinteresēto uzņēmumu likumīgās cerības nav pamatotas. To, ka iepriekšminētā stimula trūka, apstiprina šādi apsvērumi: uzņēmumi, kas atbilda finansējuma saņemšanas prasībām, nesaņēmuši faktisku finansējumu no kompetentajām iestādēm, neko nav darījuši, lai, pamatojoties uz Itālijas valsts administratīvajām tiesībām, aizstāvētu savas tiesības, kuras tiem pēc reģiona iestāžu uzskata pienākas. Komisija uzskata, ka apelācija nav iesniegta, jo, tā kā šai lietā nav tāda pienākuma, kas juridiski saistītu reģiona iestādes, iespējamajiem saņēmējiem, visticamāk, nav bijušas tiesības prasīt minētā atbalsta izmaksāšanu.

(26)

Komisija ir izteikusi šaubas par to, ka atbalstu attiecībā uz izdevumiem, kas radušies, pirms saņemts apstiprinājums par projektu pieņemšanu, varētu vēl uzskatīt par attīstības atbalstu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību attīstību EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Saskaņā ar Komisijas pastāvīgo praksi, ko apstiprina Eiropas Kopienu Tiesa (16), atbalstu var uzskatīt par tādu, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, vienīgi tad, ja Komisija konstatē, ka bez šāda atbalsta ar tirgus likumu darbību vien nevarētu panākt no saņēmējiem uzņēmumiem, ka tie rīkotos tā, lai veicinātu noteiktā mērķa sasniegšanu. Konkrētajā gadījumā ir skaidrs, ka uzņēmumi attiecīgos ieguldījumus ir īstenojuši bez atbalsta.

(27)

Cits iemesls, kura dēļ Komisija uzskatīja, ka vajadzīgā stimula pastāvēšana ir apšaubāma, attiecas uz sarakstu veidošanu. Veneto reģiona pašvaldības 1993. gada Lēmumā Nr. 4202 noteikts, ka finansējuma pieteikumi katru gadu jāiesniedz reģiona pašvaldībā no 31. janvāra līdz 30. septembrim; pēc tam tiek izveidots iesniegto pieteikumu saraksts, pie kam par nepieņemtajiem pieteikumiem, tiem neatbilstot noteiktajām prasībām, obligāti jāpaziņo ieinteresētajām personām. Ja šā mehānisma darbība būtu jāinterpretē minētajā virzienā, tad varētu secināt, ka attiecīgā pusgadā iesniegto pieteikumu saraksta izveide būtu varējusi ļaut reģiona iestādēm precīzi aprēķināt un regulāri atjaunināt vēl pieejamos resursus, tas būtu ļāvis izvairīties no jaunu sludinājumu publicēšanas un jaunu pieteikumu pieņemšanas pieejamo resursu nepietiekamības dēļ.

(28)

Cits iemesls, kura dēļ Komisija uzskatīja, ka vajadzīgā stimula pastāvēšana ir apšaubāma, attiecas uz budžeta dotāciju, kas paredzēta attiecīgā likuma 35. pantā, atbalsta precīzu intensitāti un summu. Pieejamie finanšu līdzekļi, kas pēc reģiona pašvaldības paziņojuma bija ITL 5 miljardi jeb EUR 2,5 miljoni, būtu pietikuši tikai tam, lai finansētu nelielu daļu no izdevumiem, kas potenciālajiem saņēmējiem jau radušies (aptuveni ITL 70 miljardi jeb EUR 35 miljoni); tādēļ nav saprotams, kāpēc Itālijas iestādes īpaši norādīja, ka “ieguldījums kapitāla dotācijas veidā nepārsniegs pārbaudītās attaisnotās izmaksas”, jo, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošiem faktiem, atbalsta intensitāte šķiet esam mazāka par 10 % (17). Tas, ka tik neliela atbalsta likme Itālijas iestādēm šķiet pietiekama, lai nodrošinātu vajadzīgo stimulu, kurpretim 1994.-1999. gada Veneto reģiona darbības plānā tāda paša veida projektiem ir bijusi vajadzīga daudz augstāka atbalsta likme (18), vēlreiz norāda, ka projektiem, kurus plāno subsidēt, trūkst vajadzīgā stimula.

(29)

Turklāt jaunākā papildu informācija (reģistrēta 2001. gada 30. janvārī) ietvēra datus, kas neatbilda tiem, kuri bija saņemti agrāk:

(30)

Vēl bija jānoskaidro arī atbalsta pasākuma ilgums: sākumā Itālijas iestādes paziņoja, ka pasākumam ir izņēmuma raksturs un tā īstenošanas laiks ir ierobežots (sk. 15. punktu). Tas ir pretrunā ar citiem šo pašu iestāžu paziņojumiem (19) attiecībā uz iespēju piešķirt turpmāku finansējumu par tiem pašiem projektiem. Patiešām, sākotnējā paziņojumā bija norādīts šādi: “ja pēc pieteikumu papildus veiktās pārbaudes izrādītos, ka vajadzīgi papildu fondi, tiem nevajadzētu pārsniegt stingri noteikto apjomu, kāds nepieciešams atlikušajiem pieteikumiem par 1994.-1999. gada plānošanas periodu”. Tādēļ minētās reģiona iestādes apņēmās paziņot tos gadījumus, attiecībā uz kuriem nevar piemērot Komisijas 1994. gada 22. februāra Paziņojumā Nr. 54/94/D24823 paredzēto noteikumu par 20 %. Šāda iespēja paredzēt turpmākus finansējuma avotus un iespējamā izmaksāšanas kārtība nav minēta Veneto reģiona sniegtajā papildu informācijā un šķiet esam pretrunā ar informāciju, kas norāda uz to, ka paziņotais pasākums ir vienreizējs.

(31)

Visbeidzot, Itālijas iestādes apgalvoja, ka projektus, par kuriem 1994.-1999. gada plānošanas perioda laikā tika iesniegti un pieņemti finansējuma pieteikumi, bet attiecībā uz kuriem darbi vēl nav uzsākti, finansēs saskaņā ar Veneto reģiona jauno 2000.-2006. gada Lauku attīstības plānu tad, kad būs pārbaudīta to atbilstība jaunajiem Kopienas noteikumiem lauksaimniecības nozarē. Šādu apgalvojumu ir grūti savienot ar datiem par galīgo kopējo sarakstu (proti, attiecībā uz pieteikumiem, par kuriem ir tiesības piešķirt finansējumu), kas nosūtīti kopā ar jaunāko papildu informāciju (reģistrētu 2001. gada 30. janvārī). No 134 projektu kopējā skaita 20 ir tikuši finansēti no agromonetārajiem fondiem, 10 – no pārpalikušajiem atbalsta līdzekļiem, 54 – saskaņā ar reģionālo likumu Nr. 88/80, 4 – saskaņā ar dekrētu Nr. 173/98 un 10 anulēti. Pamatojoties uz šiem datiem, jāfinansē vēl 36 projekti: pat ja varētu paredzēt finansējumu saskaņā ar jauno 2000.-2006. gada Lauku attīstības plānu, tomēr nav skaidrs, uz kādiem “iepriekšējā plānošanas perioda pieteikumiem” Itālijas iestādes atsaucas.

(32)

Komisija paturēja sev tiesības izskatīt jautājumu gan par agromonetārā atbalsta līdzekļu, gan arī par pārpalikušo finanšu resursu izmantošanu: šo finansējuma avotu izmantošana varētu būt uzskatāma par atbalsta atļaušanas lēmumu ļaunprātīgu izmantošanu vai, iespējams, par to pat nav paziņots Komisijai.

(33)

Pēc procedūras uzsākšanas saskaņā ar EK Līguma 88. panta 2. punktu Itālija ar 2001. gada 22. jūnija vēstuli paziņoja Komisijas dienestiem savus apsvērumus par apskatāmo atbalstu. No ieinteresētajām trešām personām Komisija nekādus komentārus nav saņēmusi.

(34)

Savā atbildē Itālijas iestādes vispirms sniedza pārskatu par administratīvo procedūru, kuru lietoja atbalsta piešķiršanai 1994.-1999. gada plānošanas periodā, lai pierādītu, ka tā pati procedūra rada juridiskas saistības attiecībā pret potenciālajiem finansējuma saņēmējiem un tādējādi būtu varējusi radīt tiem (un pamatot) likumīgas cerības un, tātad, vajadzīgo stimulu darbu uzsākšanai pirms atbalsta saņemšanas. Salīdzinājumā ar sniegto aprakstu pirms procedūras uzsākšanas Itālijas iestādes precizēja, ka uzņēmumi pēc to iekļaušanas agrorūpniecības atbalsta pasākumiem atbilstīgo uzņēmumu vienotajā sarakstā var pamatoti sagaidīt reģiona pašvaldības finansējumu. Tiklīdz vajadzīgie resursi kļuva pieejami (vai nu no reģiona budžeta saskaņā ar Veneto reģiona likuma Nr. 88/1980 29. pantu vai no Veneto reģiona lauksaimniecības atbalsta programmas (LAP) saskaņā ar Padomes 1990. gada 29. marta Regulu (CEE) Nr. 866/90 par lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļu uzlabošanu (20) un Regulu 951/97, vai arī no valsts budžeta – no pārpalikušajiem atbalsta līdzekļiem un agromonetārajiem fondiem), reģiona pašvaldība ar īpašu administratīvu lēmumu atlasīja uzņēmumus finansējuma piešķiršanai pēc prioritātes kritērija un no šiem uzņēmumiem – tos, kuru pieteikumi veicināja pilnīgu pieejamo summu izmantošanu.

(35)

Tādējādi reģiona rīcībā bija projektu rezerve, kurus piemērotā brīdī varēja ātri sākt īstenot, tiklīdz bija pieejami finanšu resursi. Veneto reģiona iestādes uzskata, ka, lai gan nav tūlīt pieejamu resursu, atbalsta saņemšanai atbilstīgo projektu saraksta sagatavošana, paredzot turpmāk finansējuma faktisku saņemšanu, nav pretrunā Kopienas tiesību aktiem.

(36)

Saskaņā ar kompetentajām iestādēm sarakstā vēl palikušajiem 36 projektiem/uzņēmumiem var piemērot LR 5/2000 35. panta noteikumus. Šos projektus/uzņēmumus pārbaudīja no jauna, un divi no tiem tika nolikti arhīvā sakarā ar to neatbilstību pamatnostādnēm. Turklāt kompetentās iestādes apgalvo, ka 15 uzņēmumi iesnieguši pieteikumu saskaņā ar Veneto reģiona Lauku attīstības plānu 2000.-2006. gadam – pasākums Nr. 7 (Lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības apstākļu uzlabošana) —, atsacīdamies no iepriekšējiem pieteikumiem, ja tiem piešķirs finansējumu jaunajā 2000.–2006. gada plānošanas periodā. Reģiona pašvaldība neizslēdz, ka citi uzņēmumi atsacīsies no projektiem, jo dažādu iemeslu dēļ tie vairs nav ieinteresēti piedalīties sākotnējā projektā. Tādēļ potenciālo izskatāmā atbalsta saņēmēju skaits būtu samazinājies uz pusi salīdzinājumā ar sākotnējo sarakstu.

(37)

Itālijas iestādes uzskata, ka EK Līguma 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanas vēstulē paustajam Komisijas viedoklim nav juridiskā pamata, un tas ir pretrunā pat ar pašā Komisijā pieņemto praksi.

(38)

Komisija uzsāka procedūru attiecībā uz izskatāmo atbalstu, jo to varēja piešķirt arī uzņēmumiem, kas vēl bija sarakstā un kas bija sākuši īstenot vai īstenojuši ieguldījumus pēc atbalsta pieteikuma iesniegšanas par 1994.–1999. gada plānošanas periodu. Komisija patiešām uzskata, ka, ņemot vērā to, ka reģiona pašvaldībai nav juridisku saistību pret potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, ar atpakaļejošu spēku piešķirtajam atbalstam nav vajadzīgā stimula, un tādēļ tas jāuzskata par darbības atbalstu, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

(39)

Itālijas iestādes uzskata, ka gan pamatnostādņu 3.6. punkts (21), gan tas, kā to piemēroja Komisija (22), radīja likumīgās cerības sagaidīt finansējuma piešķiršanu jau brīdī, kad attiecīgais pieteikums bija iesniegts kompetentajā iestādē. Šajā gadījumā tas pats Veneto reģiona pašvaldības lēmums Nr. 4202/93, nosakot pieteikumu iesniegšanas un saraksta veidošanas kārtību un atsaucoties uz Veneto reģiona likuma Nr. 1/1991 (23) noteikumiem, nodrošināja potenciālajiem saņēmējiem atbilstību valsts atbalsta saņemšanai par veiktajiem ieguldījumiem pēc pieteikuma iesniegšanas, taču pirms atbalsta piešķiršanas. Turklāt atbalsta prasītāju likumīgo tiesisko paļāvību pieteikuma iesniegšanas brīdī stiprināja tas, ka attiecīgo uzņēmumu iekļāva finansējuma saņemšanai atbilstīgo sarakstā.

(40)

Turklāt potenciālie atbalsta saņēmēji, apzinādamies, ka pareizi iesnieguši savus pieteikumus un ka atbilst likumā noteiktajām prasībām, varēja pamatoti sagaidīt, ka to pieteikumi tiks pieņemti, kas vēlāk arī apstiprinājās, kad tos iekļāva sarakstā, kaut arī vēl bija jāgaida finansējuma piešķiršana.

(41)

Itālijas iestādes atgādina arī to, ka Komisija mēdz piekrist jau apstiprinātu atbalsta shēmu termiņa pagarināšanai, lai ļautu īstenot šajās atbalsta shēmās noteiktos mērķus (24), kā to būtībā arī prasa šīs iestādes, iesniedzot izskatāmo atbalsta shēmu, kas noteikta ar LR 5/2000 35. pantu. Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar Itālijas iestādēm tāds atbalsts ir saderīgs ar EK Līgumu, ar nosacījumu, ka tas piešķirts ne vēlāk kā 1999. gadā, tas ir, kamēr ir spēkā atbalsta shēma vai shēmas, attiecībā uz kurām iesniegti finansējuma pieteikumi.

(42)

Minētās Itālijas iestādes paskaidro, ka Itālijas administratīvajās tiesībās paredzēta iespēja vērsties pie administratīvā tiesneša, lai apstrīdētu valsts administrācijas lēmumus, kas aizskar ne vien subjektīvās tiesības, bet arī likumīgās intereses. Likumīgās intereses definē kā privātpersonu intereses attiecībā uz pareizu varas lietošanu no valsts pārvaldes puses gan jautājumā par privātpersonu tiesību jomas paplašināšanu (“interessi pretensivi” – intereses vērsties ar pretendēšanu pret administrāciju), gan arī jautājumā par tai uzlikto procedurālo saistību pareizu piemērošanu (“interessi procedimentali” – procedūras intereses), kas konkrēti paredzētas likumā Nr. 241/1990 (likums par valsts pārvaldes lēmumu publiskošanu). Saskaņā ar Itālijas Kasācijas tiesas judikatūru (25) privātpersona var iesniegt prasību administratīvajā tiesā ne tikai, lai atceltu valsts pārvaldes lēmumu, kas aizskar kādu no tās likumīgajām interesēm vai subjektīvajām tiesībām, bet arī, lai panāktu kāda sagaidāma pasākuma pieņemšanu un kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu minētā lēmuma pieņemšanas vai nepieņemšanas dēļ.

(43)

Šai gadījumā to (valsts finansējuma) prasītāju likumīgajām interesēm, kuri vēl palikuši sarakstā, varētu būt pretendēšanas raksturs, jo tie pamatoti sagaidīja savu tiesību jomas paplašināšanu, attiecinot tās uz atbalsta piešķiršanas pasākumu.

(44)

Pamatojoties uz iepriekšminēto Kasācijas tiesas judikatūru, Itālijas iestādes neizslēdz iespēju, ka administratīvais tiesnesis, pie kura varētu vērsties, nolemj piespriest Veneto reģiona administrācijai samaksāt par nodarīto kaitējumu.

(45)

Itālijas iestādes apgalvo, ka neviens no sarakstā vēl esošajiem atbalsta finansējuma saņemšanai atbilstīgajiem uzņēmumiem nav iesniedzis prasību administratīvajam tiesnesim, jo pamatoti sagaida atbalsta piešķiršanu. Lai vērstos pret Veneto reģiona pašvaldību, minētajiem uzņēmumiem vajadzētu apliecināt, ka tie ir ieinteresēti celt prasību tiesā tādas rīcības dēļ, kas faktiski nodara tiem kaitējumu. Šādu rīcību Itālijas iestādes saskata finansējuma nepiešķiršanas faktā un tam sekojošajā saraksta anulēšanā: likumīgi apstrīdama varētu būt vienīgi atbalsta atsaukšana vai lēmuma 4102/99 atcelšana, jo tas aizskar prasītāju likumīgās un pamatotās cerības sagaidīt piešķirtās summas saņemšanu.

(46)

Attiecībā uz Komisijas izteiktajām šaubām par agromonetārā atbalsta un citām lauksaimniecības nozarēm iedalīto pārpalikušo atbalsta līdzekļu (“overbooking”) izmantošanu, par ko bija minēts procedūras uzsākšanas vēstules 31. punktā, Itālijas iestādes precizē, ka:

(47)

Itālijas iestādes nepiekrīt atbalsta aprēķina metodei un Komisijas spriešanas loģikai procedūras uzsākšanas vēstules 27. punktā. Iedalīto summu (ITL 5 miljardi jeb EUR 2,5 miljoni) izmantos, lai nodrošinātu pasākuma nozīmīgumu, proti, tā būs 30 % apmērā no atbalsta attaisnotajiem ieguldījumiem, respektīvi ITL 15 miljardi jeb EUR 7,5 miljoni. Iepriekš norādīto attaisnoto ieguldījumu summa bija tikai teorētiska, jo jāveic vēl projektu tehniskā pārvērtēšana, jauna procedūru analīze, no jauna jāpārbauda saņēmēju atbilstība, vēlreiz jānosaka ieguldījumu apjomi, utt. Šī pārskatīšana būtu jāveic tad, kad būs noteiktas konkrētas finansēšanas perspektīvas, lai novērstu papildu kaitējumu potenciālajiem saņēmējuzņēmumiem.

(48)

Attiecībā uz ieguldījumiem, kuri vēl ir Veneto reģiona 2000.-2006. gada lauku attīstības plāna sarakstā finansēšanai no šā reģiona rīcībā nodotajiem fondiem (15 sarakstā iekļautie uzņēmumi iesniedza pieteikumu saistībā ar minēto LAP, sk. 32. punktu), Itālijas iestādes apstiprināja, ka tos varēs finansēt tiktāl, cik tie atbilst visiem minētajā LAP noteiktajām prasībām, tostarp prasībai, lai darbi, par kuriem prasa finansējumu, nebūtu vēl uzsākti.

(49)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu, ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāda veida atbalsts, ko sniedz dalībvalstis, vai atbalsts, ko sniedz, izmantojot valsts līdzekļus, ja tas traucē konkurenci vai rada konkurences traucējumu draudus, radot labvēlīgākus apstākļus atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ja tas ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm. Minētajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst šai definīcijai turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ.

(50)

Ņemot vērā to, ka Itālijas ražotā produkcija ir aptuveni 14,07 % no Eiropas lauksaimniecības produkcijas kopajoma (27), apskatāmie atbalsta pasākumi, kurus finansē no Veneto reģiona fondiem, rada labvēlīgākus apstākļus dažiem uzņēmumiem un uzņēmējiem (lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozares uzņēmumi) un var ietekmēt tirdzniecību.

(51)

Taču EK Līguma 87. panta 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos dažus pasākumus izņēmuma kārtā var uzskatīt par saderīgiem ar kopējo tirgu.

(52)

Konkrētajā gadījumā, ņemot vērā iepriekš aprakstīto pasākumu veidu, vienīgā atkāpe, uz kuru var atsaukties, ir EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe, saskaņā ar kuru ar kopējo tirgu var būt saderīgs tāds atbalsts, kas veicina atsevišķu saimniecisko darbību vai atsevišķu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā vispārējām interesēm.

(53)

Lai varētu piemērot EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi, atbalstam ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības nozarē jāatbilst attiecīgajiem noteikumiem, kas noteikti Komisijas 2003. gada 23. decembra Regulā (EK) Nr. 1/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību (28). Ja šī regula nav piemērojama vai atbalsts neatbilst visām prasībām, tad šo atbalstu jāizvērtē saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Kopienas pamatnostādnēs attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības jomā.

(54)

Tā kā attiecīgā atbalsta shēma neaptver tikai mazos un vidējos lauksaimniecības uzņēmumus, šajā gadījumā Regula (EK) Nr. 1/2004 nav piemērojama. Tādēļ atbalsta atbilstības izvērtēšana jāveic, pamatojoties uz Kopienas pamatnostādnēm, un jo īpaši uz pamatnostādņu 3.5., 3.6. un 4.2. punktu.

(55)

Saskaņā ar pamatnostādņu 3.5. un 3.6. punktu Komisija uzskata, ka atbalsta pasākumiem, lai tie būtu saderīgi ar kopējo tirgu, jāietver vajadzīgais stimuls vai jāprasa ieguldījums no saņēmēja, un ka atbalstam, kas piešķirts par darbību, kurus saņēmējs jau sācis veikt, neietver vajadzīgo stimulu un tādēļ to jāuzskata par darbības atbalstu. Tādēļ visās atbalsta shēmās, izņemot kompensējamu atbalstu, jāparedz, ka nedrīkst piešķirt atbalstu par darbu, kurš ir iesākts, vai darbību, kura tiek veikta pirms pareizi sagatavota atbalsta pieteikuma iesniegšanas attiecīgajai kompetentajai iestādei.

(56)

Atbalsta shēmā, kas noteikta ar LR 5/2000 35. pantu, paredzēta tikai to agrorūpniecības uzņēmumu projektu finansēšana, kas, iesnieguši pieteikumu līdzfinansētā atbalsta līdzekļu saņemšanai 1994.–1999. gada plānošanas periodā, ir tikušu pasludināti par atbilstīgiem finansējumam un iekļauti īpašā Veneto reģiona iestāžu izveidotā sarakstā, taču nav faktiski saņēmuši finansējumu valsts fondu līdzekļu trūkuma dēļ (še turpmāk sarakstā palikušie projekti). Par dažiem sarakstā palikušajiem projektiem ieguldījumus sāka veikt pēc finansējuma pieteikumu iesniegšanas par 1999. gada plānošanas periodu.

(57)

Komisija, pamatojoties uz oficiālajā izmeklēšanas procedūrā gūto informāciju, uzskata, ka paziņotais pasākums ir saderīgs ar kopējo tirgu, bet, lai varētu izmantot paziņotajā shēmā paredzētos atbalsta līdzekļus, visiem sarakstā palikušajiem projektiem jāatbilst pamatnostādņu 4.2. punkta noteikumiem. Tādējādi atbalstu varēs piešķirt tikai:

(58)

Izņēmuma kārtā atbalstu varēs saņemt tie ieguldījumu projekti, par kuriem pieteikumi iesniegti par plānošanas periodu, kas beidzās 1999. gada 31. decembrī, un kurus tad uzskatīja par atbalstam atbilstīgiem, bet kurus neizskatīja finanšu līdzekļu trūkuma dēļ; atbalstu varēs saņemt tikai tie ieguldījumu projekti, kuri īstenoti pēc finansējuma pieteikumu iesniegšanas kompetentajās iestādēs.

(59)

Komisija uzskata, ka atbilstīgi ir arī 59. punktā norādītie ieguldījumi pēc tās dokumentācijas izskatīšanas, kura attiecas uz administratīvo procedūru, ko kompetentās iestādes lietojušas atbalsta piešķiršanai par 1994.-1999. gada plānošanas periodu un saskaņā ar tobrīd pastāvošo interpretēšanas praksi (29). Saskaņā ar šādu praksi atbalstam, kurš saistībā ar tādu atbalsta shēmu, kas uzskatāma par kādas iepriekšējas shēmas papildinājumu, piešķirts par darbībām, kuras saņēmējs jau sācis veikt pēc finansējuma pieteikuma iesniegšanas sakarā ar iepriekšējo konkursu, piemīt vajadzīgais stimuls, un tādēļ to nevar uzskatīt par darbības atbalstu, ar nosacījumu, ka pēc pareizi sagatavota finansējuma pieteikuma iesniegšanas kompetentajās iestādēs un pēc tam, kad tās atzinušas pieteikto projektu par atbilstīgu finansējuma saņemšanai, darbi ir jau sākušies vai darbības ir jau uzsāktas.

(60)

Komisija uzskata par lietderīgu atgādināt Itālijas iestādēm, ka saskaņā ar tās pašreizējo interpretēšanas praksi tādu atbalstu, kas piešķirts par darbībām, kuras uzsāktas pēc pieteikuma iesniegšanas kompetentajās iestādēs, bet pirms tam, kad šis pieteikums pieņemts ar tiesību aktu, kas attiecībā pret (potenciālajiem) saņēmējiem valsts pārvaldei ir juridiski saistošs (30), Komisija sliecas atzīt par vajadzīgā stimula zaudējušu.

(61)

Attiecībā uz Itālijas iestāžu izmantoto agromonetāro atbalsta līdzekļu un citām lauksaimniecības nozarēm iedalīto pārpalikušo atbalsta līdzekļu (“overbooking”) piešķiršanu to projektu finansēšanai, kuri palikuši sarakstā pirms 1999. gada 31. decembra, Itālijas iestādes atgādinājušas, ka Regulā (EK) Nr. 951/97 paredzēto un Veneto reģiona pašvaldības plānoto pasākumu veikšanai izmantot finanšu līdzekļus no Itālijas liras revalvācijas fondiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 724/97 Komisija apstiprinājusi ar 1998. gada 2. jūlija oficiālo vēstuli Nr. 5372; citām lauksaimniecības nozarēm iedalīto pārpalikušo atbalsta līdzekļu summas ņemtas no to kvotu finansējuma, kas ir papildus tām, kuras Veneto reģionam jau piešķirtas no Rotācijas fonda Kopienas politiku īstenošanai. Tādēļ Komisija secina, ka ļaunprātīgi izmantoti nav tikuši ne lēmumi par atbalsta atļauju, ne arī paziņotās atbalsta shēmas, jo finansējums piešķirts par pasākumiem, kas bijuši paredzēti tai laikā spēkā esošajā lauku attīstības plānā.

(62)

Attiecībā uz to, ka atbalsta shēma ir vienreizēja (“una tantum”), kompetentās iestādes paskaidroja, ka šo teicienu lieto tādā nozīmē, ka atbalstu nevar summēt ar citu atbalstu, ka to piešķir tikai sarakstā palikušajiem uzņēmumiem un ka to nevar izmantot citām darbībām: tiklīdz saraksts būs beidzies, atbalsta shēmai vairs nebūs juridiska un finansiāla spēka. Kompetentās iestādes norādīja sākotnējo finansējuma summu – aptuveni EUR 2,5 miljoni, paturot iespēju to palielināt no citiem avotiem tad, ja šī summa izrādīsies nepietiekama, lai atbilstīgajiem projektiem būtu nozīmīga valsts atbalsta daļa. Kompetentās iestādes apņēmās paziņot Komisijai, ja summu palielinās par vairāk nekā 20 % salīdzinājumā ar sākotnējo apjomu.

(63)

Komisija pastāvīgi pacieš sākotnējā finansējuma apjoma palielinājumu pastāvošajām atbalsta shēmām. Šo praksi nostiprināja ar 4. panta 1. punktu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (31). Komisija uzskata, ka saskaņā ar šo noteikumu palielinājums, kas nepārsniedz sākotnējo finansējuma summu vairāk par 20 %, nav jāuzskata par pastāvošā atbalsta grozīšanu un ka tad, ja valsts iestādes šo procentu pārsniedz, grozījumu jāpaziņo minētās Regulas (EK) Nr. 794/2004 2. panta 4. punktā noteiktajā kārtībā. Tādēļ nekas neaizliedz Itālijas iestādēm palielināt izskatāmā atbalsta sākotnējo finansējuma summu, ja vien tas ir saskaņā ar procedūras noteikumiem.

(64)

Ņemot vērā iepriekš teikto, Komisija uzskata, ka Veneto reģiona likuma Nr. 5/2000 35. pantā paredzētais atbalsts lauksaimniecības produktu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmumiem ir saskaņā ar 4.2. punkta noteikumiem Kopienas pamatnostādnēs lauksaimniecības nozarē. Tādēļ šim atbalsta pasākumam var piemērot EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi,

27.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/37

(1)

Ar 2003. gada 19. decembra vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2003. gada 22. decembrī, Apvienotā Karaliste Komisijai paziņoja par valsts atbalstu atbilstoši likumprojektam, ar ko izveido Kodoliekārtu slēgšanas iestādi (NDA) (še turpmāk – pasākums).

(2)

Ar 2004. gada 20. februāra vēstuli D/51248 Komisija uzdeva jautājumus par pasākumu. Apvienotā Karaliste atbildēja ar 2004. gada 29. marta vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2004. gada 15. aprīlī.

(3)

Ar 2004. gada 16. jūnija vēstuli D/54319 Komisija uzdeva papildu jautājumus par pasākumu. Apvienotā Karaliste atbildēja ar 2004. gada 14. jūlija vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2004. gada 19. jūlijā.

(4)

Apvienotā Karaliste papildu informāciju par pasākumu iesniedza ar 2004. gada 10. septembra vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2004. gada 14. septembrī, un ar 2004. gada 14. oktobra vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2004. gada 19. oktobrī.

(5)

Ar 2004. gada 1. decembra vēstuli Komisija informēja Apvienoto Karalisti par tās lēmumu uzsākt EK Līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz atbalstu.

(6)

Komisijas lēmums par procedūras (še turpmāk – procedūras uzsākšana) uzsākšanu tika publicēts Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī. (2) Komisija aicināja ieinteresētās puses iesniegt apsvērumus.

(7)

Ar 2005. gada 31. janvāra vēstuli, ko Komisija reģistrēja tajā pašā dienā, Apvienotā Karaliste Komisijai iesniedza apsvērumus par procedūras uzsākšanu .

(8)

Komisija saņēma apsvērumus no ieinteresētajām pusēm. Šie apsvērumi tika nosūtīti Apvienotajai Karalistei, sniedzot iespēju izteikt apsvērumus. Apvienotā Karaliste atbildēja ar 2005. gada 4. marta vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2005. gada 7. martā.

(9)

Apvienotās Karalistes un Komisijas sanāksmes notika 2005. gada 20. aprīlī, 25. augustā un 11. oktobrī.

(10)

Apvienotā Karaliste papildu informāciju par pasākumu iesniedza ar 2006. gada 23. janvāra vēstuli, ko Komisija reģistrēja tajā pašā dienā. Ar 2006. gada 1. februāra vēstuli, ko Komisija reģistrēja tajā pašā dienā, izsūtīja iepriekšminētās vēstules grozījumus. Apvienotā Karaliste iesniedza papildu informāciju par pasākumu ar 2006. gada 7. februāra vēstuli, ko Komisija reģistrēja tajā pašā dienā. Papildu informāciju par pasākumu Apvienotā Karaliste iesniedza ar 2006. gada 7. februāra vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2006. gada 10. februārī. Papildu informāciju par pasākumu Apvienotā Karaliste iesniedza ar 2006. gada 29. marta vēstuli, ko Komisija reģistrēja 2006. gada 30. martā.

(11)

Apvienotā Karaliste bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kas iesaistījās kodoltehnoloģijās gan civiliem, gan arī militāriem mērķiem.

(12)

Tolaik minētās tehnoloģijas bija tikko ieviestas, nozarē īpaša uzmanība tika veltīta zinātniskajiem jauninājumiem un efektivitātes palielinājumam. Kodoldrošības saistību pārvaldība vai nu vispār netika ņemta vērā, vai to ņēma vērā tikai nelielā apmērā.

(13)

Aizvien pieaugošā apzināšanās, ka nepieciešams slēgt kodolobjektus, pakāpeniski piesaistīja līdzekļus, kas paredzēti kodoldrošības saistību pārvaldībai. Tomēr šie līdzekļi nebija pietiekami, lai segtu novērtēto kodoldrošības saistību summu, kas joprojām bija ļoti neskaidra, bet aizvien pieaugoša. Pat 20. gadsimta beigās ikviens īpašnieks neatkarīgi pārvaldīja kodoldrošības saistības, kas ļoti bieži notika nesistemātiski.

(14)

Lai efektīvāk pārvaldītu kodoldrošības saistības, vienlaikus arī saglabājot augstāko drošības līmeni, AK valdība uzskatīja, ka ir jāizveido jauna un efektīvāka metode, jo vecais pārvaldības veids sevi ir izsmēlis.

(15)

Apvienotās Karalistes valdība 2001. gadā nolēma sākt pārskatīt tos veidus, kādos valsts sektora kodoldrošības saistību pārvaldību varētu koncentrēt vienas valsts iestādes rokās. Balto grāmatu Kodolseku pārvaldība – rīcības stratēģija izdeva 2002. gada jūlijā. Pēc apspriedēm baltās grāmatas idejas īstenoja tiesību aktos – 2004. gada Enerģētikas likumā.

(16)

Saskaņā ar šo tiesību aktu noteikumiem tika izveidota jauna nevalstiska organizācija – Kodoliekārtu slēgšanas iestāde (NDA). NDA pakāpeniski uzņemsies lielāko daļu no valsts sektora kodoldrošības saistību pārvaldības Apvienotajā Karalistē. (3) Tāpēc kodoliekārtu un atomenerģijas ražošanas aktīvu īpašumtiesības nodos NDA. NDA saņems ne tikai aktīvu un iekārtu īpašumtiesības, bet arī uzņemsies ar tām saistītas kodoldrošības saistības, kā arī visus finanšu aktīvus, kas nepārprotami saistīti šiem objektiem.

(17)

NDA mērķis ir efektīva un droša kodoldrošības saistību pārvaldība. NDA var turpināt izmantot tai nodotos fiziskos pamatlīdzekļus, ja šo aktīvu turpmāka izmantošana sedz vairāk nekā novēršamās izmaksas un tādējādi sekmē to saistību vērtības samazināšanu. NDA ir valsts iestāde, un tai nav komerciālu mērķu. Tā neieguldīs nekāda veida jaunos aktīvos un arī neuzsāks jaunas darbības.

(18)

NDA pati neslēgs tās iekārtas, par kurām būs atbildīga. Tā šī uzdevuma veikšanai nolīgs citas juridiskas personas. NDA līdzīgi var piesaistīt uzņēmumus, lai turpmāk izmantotu atomenerģijas ražošanas aktīvus. NDA nolīgtās juridiskās personas, kas apsaimniekos iekārtu, ir licences par stacijas izmantošanu turētāji uzņēmumi (SLU). Sākotnēji SLU būs staciju bijušie īpašnieki. Vēlāk tos izvēlēsies īpašā konkursa kārtībā, lai sekmētu faktisku kodoliekārtu slēgšanu un atbrīvotu tirgu.

(19)

Lai finansētu šīs darbības, NDA izmanto nodotos finanšu aktīvus un neto ieņēmumus, kurus rada nodotie fiziskie pamatlīdzekļi. Tā kā pastāv liela iespēja, ka ar šiem resursiem nepietiks, lai segtu visas kodoldrošības saistību pārvaldības izmaksas, valsts finansēs starpību.

(20)

Aktīvus, kas pieder Apvienotās Karalistes Atomenerģijas aģentūrai (AKAEA), nodod NDA. Šo pasākuma aspektu Komisija jau izlēma (4) apsvērumā minētajā lēmumā. Komisija konstatēja, ka šis pasākuma aspekts nav valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(21)

NDA ir arī saņēmusi aktīvus, kas pieder British Nuclear Fuels Limited (BNFL). Šis pasākuma aspekts ir pašreizējā lēmuma objekts. Jāatzīmē, ka Apvienotā Karaliste pieņēma pārejas pasākumus, lai nodrošinātu, ka, lai gan BNFL aktīvi formāli tika nodoti NDA, valsts atbalsts netiek piešķirts, kamēr Komisija šai lietā nav pieņēmusi galīgo lēmumu.

(22)

BNFL ir valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas strādā daudzās kodolenerģētikas nozares jomās. Šobrīd tā ir gandrīz visos kodoldegvielas cikla posmos – tā bagātina urānu (ar Urenco), piegādā kodoldegvielu, ražo elektroenerģiju un pārvalda kodoldegvielas patēriņu.

(23)

Vairums, bet ne visas BNFL darbības un stacijas tika nodotas NDA. Tā saņēma:

(24)

Pārējās BNFL darbības, jo īpaši tās, kas saistītas ar Urenco un Westinghouse, nenodos NDA. Tās tiks reorganizētas, veidojot mazāku atlikušo grupu.

(25)

Kopā ar citām iepriekšminētajām iekārtām BNFL nodod NDA jau iepriekš izveidotus ar šīm iekārtām saistītus finanšu aktīvus, lai vismaz daļēji finansētu to slēgšanu. Šie aktīvi ir:

(26)

Tehniski šie aktīvi netiek tieši nodoti NDA, bet drīzāk konsolidēti valdības līdzekļos, Kodoliekārtu slēgšanas finansējuma kontā. Valdība NDA pārmaiņus piešķirs dotācijas.

(27)

AK varas iestādes paziņojumā Komisijai iesniedza kodoldrošības saistību un aktīvu, kurus nodotu NDA, tāmi, nošķirot summu, kas rodas no komercdarbībām, no summas, kas rodas no nekomerciālām darbībām.

(28)

Procedūras uzsākšanā visas saistības, kas saistītas ar AKAEA objektiem, uzskatīja par nekomerciālām.

(29)

Lai novērtētu to saistību daļu, kas ir saistītas ar BNFL objektiem un izriet no nekomerciālām darbībām, Apvienotā Karaliste izmantoja paņēmienu, kurā par nekomerciālām saistībām tiek uzskatītas tikai tās finanšu saistības, kuras atzīst arī Aizsardzības Ministrija (AM) vai AKAEA. Saistības, kas ir saistītas ar aktīviem ar divējādu (komerciālu/nekomerciālu) lietojumu un kuras joprojām neatzina ne AM, ne AKAEA, attiecināja uz BNFL komercdarbībām, jo BNFL bija šo aktīvu pārvaldītājs un īpašnieks, pat ja tos iepriekš izmantoja AM vai AKAEA.

(30)

Novērtētu saistību, kas saistītas ar iekārtām, kuras tobrīd piederēja BNFL, sadalījums starp komercdarbībām un nekomerciālām darbībām bija šāds.

1. tabula

Kodoldrošību saistību, kas tiks nodotas NDA, novērtējums uz 2003. gada martu, 2003. gada cenas, kas diskontētas par 5,4 % no nomināla, ir miljards GBP (4)

(31)

Apvienotās Karalistes iestādes paziņojumā iesniedza arī tālāk redzamo tabulu. Tajā salīdzināja ar iekārtām saistīto novērtēto saistību komerciālās daļas vērtību, ko BNFL nodos NDA, un to aktīvu ekonomisko vērtību, ko NDA nodos kopā ar šiem objektiem. Attiecībā uz ķermeniskiem aktīviem ekonomiskā vērtība tiks pielīdzināta naudas plūsmai, ko, domājams, radīs tās turpmākā izmantošana.

2. tabula

Starpība starp komerciālo saistību un aktīvu vērtību uz 2004. gada 31. martu, 2004. gada cenas, kas diskontētas par 5,4 % nomināla, ir miljardsGBP (6)

(32)

Komisija jau uzsākšanas procedūrā pauda šaubas attiecībā uz to, kura juridiska persona saņemtu valsts atbalstu EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Komisija ņēma vērā ne tikai NDA stāvokli, kas varēja saņemt valsts tiešos maksājumus, bet arī BNFL stāvokli, ko varēja atbrīvot no maksājumiem, kurus pretējā gadījumā tas maksātu, ņemot vērā “piesārņotājs maksā” principu.

(33)

Tad Komisija analizēja, vai šādu valsts atbalstu varētu uzskatīt par atbilstīgu EK Līgumam. Tā pauda ievērojamas šaubas par šī atbalsta atbilstību pamatnostādnēm par valsts atbalstu vides aizsardzībai. (7) Tāpat arī apšaubīja, vai atbalstu var uzskatīt par atbilstīgu Kopienas pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai. (8)

(34)

Tad Komisija novērtēja, vai šāda veida valsts atbalsts varētu būt savietojams ar tiešu EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta piemērošanu, tam esot saskaņā ar Euratom Līguma mērķiem. Komisija uzskatīja, ka šādu pieeju faktiski varētu izmantot, bet arī pauda bažas, vai Apvienotās Karalistes iestādes iesniegušas pietiekami daudz pierādījumu par to, ka atbalsta pozitīva ietekme uz Euratom Līguma mērķu īstenošanu atsvērtu tās negatīvo ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū.

(35)

Visbeidzot Komisija pauda bažas par iespējamo valsts atbalsta neesamību, tāpēc ka pirms faktiskajām konkursa procedūrām BNFL īslaicīgi darbotos kā SLU.

(36)

Pēc paziņojuma par procedūras uzsākšanu publicēšanas un šajā publikācijā noteiktajā laikposmā Komisija saņēma apsvērumus no trim trešām personām. Tie ir apkopoti turpmāk.

(37)

EDF atbalsta vispārējo pasākuma ievirzi. EDF uzskata, ka pasākums sekmē Euratom Līguma mērķu sasniegšanu. Tas uzskata, ka ir jāizveido piemēroti apstākļi kodolatkritumu galīgai apglabāšanai. Attiecībā uz kodoliekārtu slēgšanas finansēšanu EDF uzskata, ka finanšu un rūpnieciskajām saistībām ir jābūt saskaņotām un ka ekspluatācijas laikā ir jāatliek un jānodrošina attiecīgi līdzekļi. EDF atbalsta Komisijas darbības saistībā ar Kopienas sistēmas izveidi šādu problēmu risināšanai, kā arī to, ka šai jautājumā Komisija ņem vērā Euratom Līgumu.

(38)

BE atbalsta NDA izveidi. Tas neuzskata, ka pasākums šai sakarā, iespējams, negatīvi ietekmēs konkurenci.

(39)

BE vērš uzmanību, ka šobrīd BNFL tam piegādā degvielu un apsaimnieko tā atkritumus. Kad šīs darbības nodos NDA un kad iestāde izsludinās konkursu par šo darbību nodošanu citam uzņēmumam, varētu būt, ka viens no jaunajiem izvēlētajiem uzņēmumiem būs BE konkurents. BE ir bažas par šo situāciju, kas varētu beigties ar to, ka būs viena tā konkurenta klients.

(40)

BE bez tam vērš Komisijas uzmanību uz to, ka NDA izveide un Komisijas veiktā analīze neapdraud pašas pārstrukturēšanas plānu, ko apstiprināja Komisija.

(41)

BE skaidro, ka neuzskata, ka pasākums ietekmē AGR degvielas piegādi un AGR izlietotās degvielas pārstrādi, tāpēc ka, pat ja BNFL vienīgais konkurents ES — AREVA – izvietotos Apvienotajā Karalistē, BE nevarētu pārslēgties uz iepriekšminēto tirdzniecību, jo tam jau ir vienošanās ar BNFL attiecībā uz tā AGR staciju darbmūža prasībām.

(42)

Attiecībā uz Magnox elektrostacijām un elektroenerģijas tirgu BE uzskata, ka, pat ja pasākums samazina BNFL elektrostaciju īslaicīgi pieprasītās ražošanas apjoma palielināšanas (ĪPRAP) izmaksas, tas nevar ietekmēt cenu, par kādu BE var pārdot tās saražoto enerģiju un degizrakteņus. Pamatojoties uz paša gūto pieredzi, BE arī uzskata, ka pasākums mākslīgi nepagarinās BNFL staciju darbmūžu, tāpēc ka saskaņā ar BE novērtējumu šīs elektrostacijas joprojām varēs pienācīgi segt to ĪPRAP.

(43)

BE sniedz atzinumu par EK un Euratom Līgumu mijiedarbību. Šķiet, ka šī uzņēmuma komentāru grūti interpretējamais aspekts ierosina, ka saskaņā ar EK Līgumu analizēt var tikai tos pasākumus, kas nav nepieciešami vai kas neparedz tikai to, kas ir nepieciešams Euratom Līguma mērķu sasniegšanai.

(44)

Greenpeace uzskata, ka pasākums ir valsts atbalsts EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Tas noteic, ka ir jānodrošina droša kodoliekārtu slēgšana un tāpat arī kodolrūpniecībai jāpiemēro “piesārņotājs maksā” princips.

(45)

Greenpeace uzskata, ka atbalsts nav savietojams ar kopējo tirgu. Tas uzskata, ka pozitīva ietekme uz kodoldrošības saistību drošas un efektīvas pārvaldības panākšanu neatsver pasākuma ietekmi uz konkurenci.

(46)

Greenpeace iesniegtie materiāli ir ļoti apjomīgi un ietver daudzus pielikumus. Nozīmīga apsvērumu daļa attiecas uz Greenpeace skeptisko nostāju par kodolenerģiju vispār un jo īpaši tās apsaimniekošanas veidu Lielbritānijā. Saskaņā ar Greenpeace kodolenerģija izraisa ļoti nozīmīgu risku videi. Tāpat arī kodolatkritumu pārstrāde, kas ir pretēja tiešai apglabāšanai, būtu bīstama un dārga iespēja.

(47)

Saskaņā ar Greenpeace BNFL, vienu no nozīmīgākajiem valstij piederošiem dalībniekiem šajā nozarē Apvienotajā Karalistē, apsaimnieko jo īpaši bīstamā un nepārredzamā veidā. Tā uzskaiti nav viegli analizēt. Sliktā naudas pārvaldība un riskantie ieguldījumi, kas galu galā izrādījās neekonomiski, apdraudēja uzņēmuma spēju finansēt tā kodoldrošības saistības. Daļa noteikumu, kas bija paredzēti šo saistību saskaņošanai, nav noteikti vai, kā gadījumā ar Magnox Undertaking, ir tikai fiktīvi. Turklāt BNFL nekad nav pietiekami novērtējis tā saistības un pārvērtējis nākotnes ieņēmumus, kas pasliktināja tā stāvokli nākotnē. Greenpeace iesniedz ziņojumu, kas analizē un kritizē BNFL ieguldījumu politiku un pārskatus.

(48)

Īpaši attiecībā uz pasākumu Greenpeace apgalvo, ka pasākums ir jāuzskata par veidu, kā Apvienotās Karalistes valdībai pārstrukturēt un nolīdzināt uzņēmumu – BNFL, lai tas varētu palikt tirgū un turpināt darboties kā veiksmīgs uzņēmums, atbrīvojoties no tā sliktākajiem aktīviem un tiem pievienotajiem iespējami nenomaksātiem parādiem.

(49)

Greenpeace arī apšauba turpmākās attiecības starp BNFL un NDA veidu. Saskaņā ar Greenpeace gadījumā ar BNLF, kas kļūs par NDA SLU, nav viegli pateikt, kura no divām juridiskajām personām ir komerciāla. Ja tas bija NDA, iegūstamā peļņa no komercdarbībām būtu pretrunā ar tās mērķi. Turklāt, tā kā nav viegli noteikt, kura no šīm divām juridiskajām personām faktiski ir komerciāla, nebūtu viegli izlemt, kura saņem valsts atbalstu.

(50)

Greenpeace piebilst, ka, iespējams, NDA ar tās darbībām rada jaunus atkritumus un ka nav skaidrs, vai tā atliks naudu, lai samaksātu par atkritumu apsaimniekošanu.

(51)

Greenpeace arī apšauba Westinghouse nākotni – uzņēmums, kas pieder BNFL, bet netika nodots NDA. Greenpeace apšauba Westinghouse dzīvotspēju bez tā mātesuzņēmuma atbalsta. Komisija saprot, ka Greenpeace ierosina, ka, ja Westinghouse turpina darbību kā BNFL daļa, vēsturiskās, kā arī nākotnes saites starp BNFL un NDA varētu izraisīt dubultu Westinghouse subsidēšanu no NDA. Greenpeace arī baidās, ka šāda dubulta subsidēšana varētu ietekmēt Westinghouse konkurentu intereses kodolreaktoru projektēšanas uzņēmējdarbībā. Šāda veida bažas par dubultu subsidēšanu varētu pieaugt, ja, kā jau Greenpeace uzskata, BNFL daļas plāno pārdot privātam sektoram.

(52)

Greenpeace turpina apsvērt īpašo BNFL pārstrādes darbību gadījumu. Greenpeace apstrīd Apvienotās Karalistes iestāžu argumentu, ka valsts atbalsts šīm darbībām nevar ietekmēt tirdzniecību, jo kodolatkritumus nav viegli transportēt un tāpēc konkurentiem nebūtu ekonomiski izdevīgi ieguldīt jaunos pārstrādes aktīvos Lielbritānijā. Saskaņā ar Greenpeace šeit tiek ignorēts fakts, ka kodolatkritumi nav obligāti jāpārstrādā, bet tos var arī uzglabāt tieši. Jaunas investīcijas tiešās glabātuvēs būtu dzīvotspējīga ekonomiska alternatīva, ko piedāvā BNFL konkurenti.

(53)

Greenpeace arī atzīmē, ka saskaņā ar tam pieejamiem skaitļiem BNFL piedāvātās cenas tā degvielas pārstrādes līgumos ir pārāk zemas, lai segtu izmaksas. Tāpēc BNFL un tādējādi NDA ar šiem aktīviem radītu lielākus zaudējumus, radot nepieciešamību pēc palīdzības darbības jomā. Šī apsvēruma pamatojumam Greenpeace atsaucas uz skaitli GBP 140 000/tonnā fiksētiem maksājumiem, ko BE maksā BNFL par izlietotās degvielas apsaimniekošanu. Greenpeace šo skaitli salīdzina ar skaitli GBP 330 000 par tonnu un GPB 533 000 par tonnu par šādu atkritumu vispārīgu apsaimniekošanu saskaņā ar neatkarīgiem Hārvarda universitātes un NIREX pētījumiem.

(54)

Greenpeace apšauba SMP darbības prognozes. SMP būtu grūti pilnvarot un MOX ražošana būtu aizvien nepievilcīgāka plutonija apsaimniekošanas iespēja.

(55)

Attiecībā uz Magnox stacijām Greenpeace uzskata, ka to nepārtrauktā darbība ietekmē konkurenci elektroenerģijas tirgū, jo īpaši no neizsīkstošiem enerģijas avotiem. Greenpeace arī papildina, ka Magnox izlietoto degvielu drīzāk tieši jāapglabā, nevis jāpārstrādā.

(56)

Apvienotā Karaliste sākumā atsauca tās saistības attiecībā uz kodoliekārtu slēgšanu un tīrīšanu. Apvienotā Karaliste uzskata NDA izveidi par unikālu veidu Eiropas centienos sistemātiski aplūkot vēsturiskas kodoldrošību saistības. Ar NDA paredzēja kodoliekārtu slēgšanu padarīt ne tikai drošāku un efektīvāku, bet arī bruģēt ceļu reālam kodoliekārtu slēgšanas tirgum.

(57)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka pasākums nav valsts atbalsts BNFL, jo BNFL vairs nepieder nekāda veida aktīvi, kuru slēgšanas izmaksas varētu būt daļēji valsts finansētas. Apvienotā Karaliste piemetina, ka pārejas periods, kura laikā BNFL būs SLU, pirms SLU varēs faktiski izvēlēties konkursa procedūrā, nenovedīs pie valsts atbalsta BNFL , jo visi maksājumi uzņēmumam šai periodā būs standartizēti attiecībā pret starptautiskajiem komparatoriem.

(58)

Tomēr Apvienotā Karaliste apstrīd, ka, pat ja Komisija uzskata, ka pasākums ir valsts atbalsts BNFL, šis atbalsts atbilst EK Līgumam, jo atbalsta vairākus Euratom Līguma mērķus (P&I, veselības un drošības, investīciju, regulāras un objektīvas piegādes, kopēja tirgus un konkurences ieguvumu sekmēšana kodolenerģētikas nozarē). Turklāt pasākums arī nodrošinātu ieguvumus vides jomā, kas atbilst EK Līguma 174. panta mērķiem.

(59)

Apvienotā Karaliste paziņo, ka tā piekrīt, ka pasākums ir atbalsts NDA. Šajā gadījumā tā atkal apstrīd, ka atbalsts ir jāuzskata par savietojamu ar kopējo tirgu to pašu iemeslu dēļ. Apvienotā Karaliste iesniedz pasākuma sniegto ieguvumu sarakstu, ņemot vērā Euratom Līguma mērķus. Visiem šiem ieguvumiem ir sniegts kvalitatīvs novērtējums kopā ar kvantitatīvu peļņas novērtējumu, kur to uzskata par iespējamu.

(60)

Apvienotā Karaliste sniedz detalizētu to darbību sarakstu un novērtējumu, kas paliks BNFL. Tā arī paskaidro, kā BNFL saņems finansējumu, kad pagaidu periodā tas strādās kā SLU, līdz SLU varēs izvēlēties konkursa procedūrā. BNFL saņems maksājumus tikai pieļaujamo izmaksu segšanai. Te tiks iekļauta NDA nodeva, lai sasniegtu 2 % izmaksu samazinājumu gadā. Faktiski pieļaujamās izmaksas neiekļauj nekāda veida peļņu no kapitāla. Tās arī ierobežo NDA noteiktais ikgada objekta finansējuma budžeta limits.

(61)

Maksājumos var arī iekļaut t. s. “uz darbību balstītus stimulus”, kurus piešķirs tikai tad, ja sasniegs stimulējošus uz izmaksām balstītus darbības mērķus. Šo stimulu vērtība ir balstīta uz rūpīgas starptautisko mašīnbūves un celtniecības uzņēmumu vidējās peļņas normas radītāju salīdzinošo novērtēšanu.

(62)

Bez tam Apvienotā Karaliste pauž uzskatus par pasākuma ietekmi uz konkurenci visos tirgos attiecībā uz objektiem, kurus BNFL nodod NDA.

(63)

Attiecībā uz Magnox elektrostacijām Apvienotā Karaliste uzskata, ka pasākums neietekmēs elektroenerģijas tirgu. Pat minimāla pieprasījuma laikā Magnox staciju rangs ĪPRAP izmaksu secībā vienmēr būs zem robežizmaksu spēkstacijas ĪPRAP izmaksu līmeņa. Tas norādītu uz to, ka no pasākuma izrietošais ĪPRAP izmaksu līmeņa samazinājums nevarētu ietekmēt ne periodu, kura laikā konkurenti var izmantot to stacijas, ne arī cenu, par kuru tie varēja pārdot produkciju.

(64)

Attiecībā uz Sellafield stacijas THORP spēkstaciju Apvienotā Karaliste paskaidro, ka tā pārstrādā AGR un LWR izlietoto kodoldegvielu. Jauna ienākšana AGR izlietotās degvielas pārstrādes tirgū nebūtu ekonomiski izdevīga transporta izmaksu dēļ no Lielbritānijas un uz to, kas ir vienīgā valsts, kur izmanto šo degvielu. Lai gan uzglabāšana patiesi būtu iespējama alternatīva AGR degvielas pārstrādei, Apvienotā Karaliste arī apgalvo, ka īsais laika periods un reglamentētie ierobežojumi attiecībā uz jebkādas jaunas AGR glabātuves celtniecību pat Lielbritānijā to padarītu ekonomiski neizdevīgu jaunpienācējiem, jo īpaši, ņemot vērā ierobežoto AGR izlietotās degvielas apglabāšanas tirgus apmēru. Tādi paši argumenti tika izvirzīti arī attiecībā uz Springfields staciju, kas ražo tikai AGR un Magnox degvielu.

(65)

Attiecībā uz LWR izlietoto degvielu Apvienotā Karaliste pamato, ka lielākā daļa šīs degvielas, ko pārstrādās THORP, jau atrodas Lielbritānijā un ka transportēšanas problēmas uz kontinentu mazinātu konkurentu ekonomisko motivāciju.

(66)

Attiecībā uz Sellafield stacijas SMP spēkstaciju Apvienotā Karaliste pamato, ka tās darbības pārtraukšana kaitētu konkurencei. Patiesi tādējādi ļoti koncentrētā tirgū zaudētu nozīmīgu tirgus dalībnieku. Turklāt SMP slēgšana nozīmētu to, ka nozīmīgs plutonija daudzums regulāri tiktu transportēts ārpus Apvienotās Karalistes robežām, kas klientiem būtu ļoti dārgi un arī bīstami.

(67)

Attiecībā uz Drigg zema līmeņa atkritumu glabātuvi Apvienotā Karaliste pamato, ka, kopš vairums valstu neļauj importēt ārvalstu radioaktīvos atkritumus uzglabāšanai vai apglabāšanai, vienīgais veids, kā nodrošināt konkurenci, būtu Lielbritānijā uzbūvēt citu objektu. Tās nebūtu ekonomiski pamatotas investīcijas, jo būtu grūti iegūt visas nepieciešamās atļaujas. Tas arī radītu jaudas pārpalikumu, kas investīcijas padarītu vēl neizdevīgākas. NDA izsludinātais konkurss Drigg stacijas ekspluatēšanai būtu efektīvākais konkurences sekmēšanas veids tirgū.

(68)

Apvienotā Karaliste atzinīgi novērtē EDF atbalstu pasākumam.

(69)

Apvienotā Karaliste ņem vērā BE apsvērumus, kas atbalsta pasākumu.

(70)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka piemēroti juridiskie pasākumi nodrošinās, ka no dažu NDA objektu iespējamas ekspluatācijas, ko veiks BE konkurenti, neradīsies problēmas.

(71)

Apvienotā Karaliste ir pārliecināta, ka Komisija, apsverot šī gadījuma faktus, pilnīgi ievēros tās lēmuma par BE pārstrukturēšanas plānu (9) noteikumus.

(72)

Apvienotā Karaliste uzskata, ka tās apsvērumi par procedūras uzsākšanu jau nodrošina ievērojamu informāciju par Greenpeace risinātajiem jautājumiem. Tāpēc tās atbildes uz Greenpeace apsvērumiem ir tikai daži vispārēji apgalvojumi.

(73)

Apvienotā Karaliste paziņo, ka pasākums faktiski pilnībā atbilst “piesārņotājs maksā” principam. BNFL grupa ar NDA nodotajiem aktīviem atbalstītu vairāk nekā 80 % saistību. (10) Apvienotās Karalistes valdības sniegtais atbalsts būtu ierobežots tikai līdz tam, kas ir nepieciešams valdības galīgās atbildības par kodoldrošību un drošumu atzīšanai valstī. BNFL no aktīviem un komerciāliem ieņēmumiem, ko nodos NDA, labumu negūtu tieši. Tas tikai iegūs no iespējamiem uz darbību balstītiem stimuliem objektu ekspluatācijas laikā, ja pārsniedz valdības noteiktos mērķus.

(74)

Apvienotā Karaliste sniedz sīku paskaidrojumu par BNFL grupas jauno struktūru un tās saistību ar NDA.

(75)

Apvienotā Karaliste arī paziņo, ka galvenā NDA funkcija ir objekta slēgšana. Ja noteiktu aktīvu izmantošana uz komerciāla pamata ļauj NDA sasniegt šo mērķi lētākā veidā, vienlaikus uzturot tos pašus augstos drošības līmeņa standartus, tā ir pilnvarota rīkoties, kā minēts. Šādus lēmumus pieņems NDA, nevis BNFL.

(76)

Apvienotā Karaliste atzīmē, ka Komisija ir jau risinājusi BNFL uzliktās cenas jautājumu BE par tā izlietotās degvielas apsaimniekošanu tās lēmumā par British Energy pārstrukturēšanas atbalstu.

(77)

Visbeidzot Apvienotā Karaliste apstrīdēja Greenpeace uzskatu, ka NDA ekspluatācija nebūtu pārredzama un dubulti nesubsidētu to ar BNFL. Apvienotā Karaliste apgalvo, ka pretējā gadījumā NDA būtu “publiski pieejamas informācijas aizstāvis”. Tās statūti iekļautu vairākus grāmatvedības, izdevumu un vispārēju programmas izstrādes pārredzamības mehānismus.

(78)

Vismaz daļa pasākuma skar Euratom Līguma aptvertos jautājumus, un tāpēc tā ir atbilstīgi jānovērtē. (11) Tomēr tas ir jānovērtē saskaņā ar EK Līgumu tādā apmērā, kas nav nepieciešams vai pārsniedz Euratom Līguma mērķus, vai kropļo vai rada kropļojuma draudus konkurencei iekšējā tirgū.

(79)

NDA izveide un veids, kādā tā tiks finansēta, pēc definīcijas ietekmēs kodoldrošības saistību pārvaldību un finansēšanu, tai skaitā daudzu kodoliekārtu slēgšanu un liela radioaktīvo atkritumu daudzuma apstrādi. Slēgšana un atkritumu pārvaldība veido nozīmīgu kodolrūpniecības dzīves cikla daļu, izraisot riskus, kas ir jārisina, un izmaksas, kuras sedz nozare. Faktiski nepieciešamība risināt riska faktorus, kas saistās ar jonizējošā starojuma bīstamību, ir viena no galvenajām prioritātēm. Komisija atzīmē, ka pēc vairāk nekā 50 gadu ilgas kodolrūpniecības darbības Apvienotajā Karalistē slēgšanas un atkritumu apsaimniekošanas jautājumi kļūst aizvien nozīmīgāki, jo vairums iekārtu ir sasniegušas darbmūža beigas un, lai nodrošinātu strādnieku un iedzīvotāju veselību un drošību, ir nepieciešami nozīmīgi lēmumi un centieni.

(80)

Šai sakarā Euratom Līgums aplūko šo nozīmīgo veselības un drošības jautājumu un tajā pašā laikā tiecas radīt “nepieciešamos apstākļus spēcīgas kodolenerģijas nozares izveidošanai, kura nodrošinās lielus enerģijas avotus…”. Turklāt Euratom līguma 2. panta b) punkts nosaka, ka Kopiena, lai varētu pildīt savu uzdevumu, nosaka vienotus tehniskās drošības standartus, lai aizsargātu darbinieku un visas sabiedrības veselību, un nodrošina šo standartu piemērošanu. Euratom Līguma 2. panta c) punkts arī paredz, ka Kopienai ir jāsekmē atbilstošas investīcijas kodolenerģētikas nozarē. Pamatojoties uz to, ar Euratom līgumu tika nodibināta Eiropas Atomenerģijas kopiena (EURATOM), paredzot nepieciešamos instrumentus un atbildības sadali, lai sasniegtu šos mērķus. Šajā sakarā, kā arī apstiprina Eiropas Kopienu Tiesa, kodoldrošība ir Kopienas kompetencē, un tā ir jāsaista ar aizsardzību pret jonizējošā starojuma bīstamo ietekmi, kā nosaka Euratom Līguma 30. pants 3. nodaļā, kurā runāts par veselības aizsardzību un piegādēm. (12) Komisijas pienākums ir nodrošināt, lai šajā līgumā minētās normas tiktu ievērotas, tādēļ Komisija var pieņemt lēmumus saskaņā ar līgumā ietvertajiem norādījumiem vai izteikt atzinumus, ja uzskata to par nepieciešamu.

(81)

Komisija ņem vērā Apvienotās Karalistes varas iestāžu iesniegto elementu par to, ka izziņotajam pasākumam cita starpā būs jānodrošina gan funkcionējošu, gan arī vecu kodoliekārtu drošība, jānodrošina vecu kodoliekārtu pareiza, laicīga un droša slēgšana un jāuzglabā izlietotā degviela un radioaktīvie atkritumi, un jānodrošina ar to saistītie ilgtermiņa risinājumi.

(82)

Novērtējot šo informāciju un īpaši nosakot, vai pasākums ir nepieciešams, vai tas atbilst Euratom Līguma mērķiem, Komisija atzīmē, ka valdības piešķirtais finansiālais atbalsts NDA ir paredzēts, lai sekmētu iepriekšminētos Līguma mērķus. Apvienotās Karalistes varas iestādes ir izlēmušas izveidot un finansēt NDA, lai nodrošinātu pareizu atkritumu apsaimniekošanas un slēgšanas procesa izveidi, kas pienācīgi aizsargātu strādnieku un iedzīvotāju veselību un drošību. Tāpēc Komisija apliecina, ka Apvienotās Karalistes iestādes ir risinājušas tās saistības saskaņā ar Euratom Līgumu, lai nodrošinātu drošu un atbilstošu slēgšanu pareizā un drošā veidā, kas ir savietojama ar Euratom Līguma mērķiem.

(83)

Izziņotais pasākums sekmē Euratom Līguma mērķu īstenošanu, nodrošinot, ka valsts iejauksies tikai, lai slēgtu vecas kodoliekārtas un droši apsaimniekotu radioaktīvus atkritumus saistībā ar kodoldrošības saistību izpildi. Maksājumu līmeņa un sliekšņa sistēma nodrošinās, ka šo mērķu īstenošanai ir pietiekami daudz līdzekļu, vienlaikus līdz minimumam ierobežojot iejaukšanos to sasniegšanai.

(84)

Komisija secināja, ka Apvienotās Karalistes iestāžu ierosinātie pasākumi ir piemēroti, lai risinātu sasniedzamo mērķu kopumu, un pilnīgi atbilst Euratom Līguma mērķiem.

(85)

Saskaņā ar EK Līguma 87. panta 1. punktu valsts atbalstu definē kā atbalstu, ko sniedz dalībvalsts vai kuru iegūst jebkādā veidā no valsts resursiem, ja tas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, atbalstot noteiktus uzņēmumus vai noteiktu preču ražošanu, un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(86)

Lai analizētu, vai pasākums ir valsts atbalsts BNFL un/vai NDA, Komisija vispirms izvērtēja, vai tas nodrošināja priekšrocības šīm juridiskajām personām.

(87)

Priekšrocības sniegšana šai sakarā ir jāsaprot kā valsts veikta tādu izdevumu segšana, kuri parasti rodas šiem abiem uzņēmumiem. Tāpēc sākumā ir jānosaka parasto izmaksu, kas rodas uzņēmumā, kritēriji, lai vēlāk analizētu, vai valsts sedz daļu šo izmaksu.

(88)

Saskaņā ar EK Līguma 174. pantu Kopienas politikai vides jomā jo īpaši jābūt balstītai uz “maksā piesārņotājs” principa.

(89)

Saskaņā ar EK Līguma 6. pantu vides aizsardzības prasības ir jāiekļauj Kopienas politiku definīcijā un īstenošanā.

(90)

Faktiski Komisija parasti uzskata, ka valsts atbalsta politikas principa, ka maksā piesārņotājs, īstenošana paredz, lai piesārņotāji apgūtu piesārņojuma izmaksas. (13) Tas nozīmē, ka šādas izmaksas ir tieši jāuzskata par izmaksām, kas parasti rodas piesārņotājam, kas savukārt nozīmē, ka, ja tās sedz valsts, tās ir jāuzskata par valsts piešķirtu priekšrocību.

(91)

Pašreizējā gadījumā valsts apņemsies segt jebkuru NDA izmaksu starpību, kas saistītas ar to aktīvu kodoldrošības saistībām, kuras nodos NDA. Tā kā saistības attiecas uz iekārtu, kas piesārņotas ar radioaktivitāti, tīrīšanu, Komisija uzskata, ka tās ir piesārņojuma izmaksas, kas saskaņā ar iepriekšminēto parasti rodas piesārņotājiem, proti, iekārtu operatoriem. Tā kā valsts daļēji segs šīs izmaksas, šie maksājumi jāuzskata par priekšrocības piešķiršanu piesārņotājiem.

(92)

Šai sakarā Komisija nepiekrīt Apvienotās Karalistes apgalvojumam, ka pasākums īsteno “piesārņotājs maksā” principu, jo saskaņā ar Apvienotās Karalistes skaitļiem vairāk par 88 % no šīm izmaksām segs operatori. Komisija uzskata, ka šie aprēķini liecina, ka piesārņotāji nesegs apmēram 12 % no piesārņojuma izmaksām, kas savukārt norāda, ka pasākums pilnīgi neīsteno “piesārņotājs maksā” principu.

(93)

Kā skaidrots iepriekš, šajā gadījumā nav īpaši grūti noteikt, ka pasākums rezultātā vispārēji piesārņotājiem piešķir priekšrocības, jo tie nesedz visas izmaksas, kas rodas no to apsaimniekoto objektu radītā piesārņojuma, bet ir grūtāk precīzi noteikt piesārņojuma apjomu, par kuru atbildīgs katrs operators atsevišķi, un tāpēc ir grūti noteikt, cik lielā mērā katrs no tiem ir atbrīvojams no piesārņojuma izmaksām.

(94)

Minētajā gadījumā lielākā daļa šobrīd būtisko piesārņojuma izmaksu ir ar to atomelektrostaciju slēgšanu saistītas izmaksas, kuras to visa darbmūža laikā izmantojuši vairāki operatori. Lai šajā gadījumā īstenotu “piesārņotājs maksā” principu, ir jāspēj izlemt, kurš no secīgajiem operatoriem ir atbildīgs par kuru šo izmaksu daļu.

(95)

Slēgšanas izmaksas veidojas uzreiz staciju darbības sākumposmā. Vēlākie šo izmaksu kāpumi nav būtiski, salīdzinot ar tiem, kas radušies sākumā.

(96)

Tāpēc pilnīgi tieša izmaksu principa internalizācijas īstenošana, kas ir “piesārņotājs maksā” principa, interpretācija, paredzētu, ka visas stacijas slēgšanas izmaksas tiktu noteiktas pirmo energoresursu, kuru pārdeva stacijā, vienību cenā.

(97)

Ir acīmredzami, ka šāda “piesārņotājs maksā” principa interpretācija būtu pretrunā ar elektroenerģijas ražošanas ekonomiku un nebūtu praktiska, jo pat nesasniegtu tās mērķi. Tāpēc vispārēji ir pieņemts, ka, lai šīm izmaksām praksē piemērotu “piesārņotājs maksā” principu, ir jāatrod veids, kā sadalīt piesārņojuma izmaksas (vai precīzāk – juridisku pienākumu tās segt) vismaz stacijas paredzētajā darbmūžā.

(98)

Veidam, kādā šīs piesārņojuma izmaksas tiek sadalītas, ir īpaša saistība ar valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, kur valsts iejaucas to staciju slēgšanas izmaksu segšanā, kas piederējusi vairākiem īpašniekiem. Šādā gadījumā piesārņojuma izmaksu sadalīšana starp secīgajiem īpašniekiem arī vada valsts piešķirtu iespējamu priekšrocību sadali katram no tiem.

(99)

Nav vienotas Kopienas sistēmas, kas būtu paredzēta slēgšanas izmaksu sadalei secīgajiem atomelektrostaciju īpašniekiem. Dalībvalstīm ir dažādas sistēmas, lai īstenotu juridisko pienākumu un izpildītu kodoldrošības saistības, šīs sistēmas rezultātā rada dažādus iespējamus izmaksu sadalījumus secīgajiem staciju īpašniekiem. (14)

(100)

Neņemot vērā vienotas sistēmas neesamību, Komisija uzskata, ka joprojām var identificēt divas visaptverošas kategorijas.

(101)

Pirmais sistēmas tips ir iekļauts slēgšanas saistību kā investīciju izmaksu apstrādē. Šajā gadījumā saistības segt šīs izmaksas ir radušās laikā, kad stacija ir palaista ekspluatācijā un no izmaksām vairs nevar izvairīties. Uzskaitvedības ziņā saistības ir līdzīgas parādam hipotētiskam slēgšanas operatoram. To tāpat kā visus parādus var atmaksāt pa daļām, kā arī dažādas puses to var iegādāties vai pārdot. Bet jebkurā gadījumā tas ir aizsācies no darbības sākuma.

(102)

Otrās sistēmas tips ir iekļauts slēgšanas saistību kā pamatdarbību izmaksu apstrādē. Šajos gadījumos juridiskās saistības segt šīs izmaksas rodas periodiski, parasti katru gadu, kā stacijas darbības daļa. Tāpēc turpmākās iemaksas paliek mainīgas. Uzskaitvedības ziņā saistības ir līdzīgas gada nodoklim, ko maksā hipotētiskam slēgšanas operatoram. Šī nodokļa ekvivalenta ķīla nav pilnīgi sākusies no darbību sākuma, bet turpinās stacijas darbības laikā.

(103)

Abas iepriekšminētās sistēmas daudzos gadījumos praksē virza uz to pašu rīcību, jo īpaši attiecībā uz ekonomiski efektīvām elektrostacijām. (15) Šai gadījumā pirmajā sistēmā iekļautie operatori censtos atlikt naudu, lai ievērotu to sākotnēji radušās saistības tādā pašā veidā, ja tiem būtu jāmaksā gada maksājums.

(104)

Tomēr tie nonāca līdz divām ļoti atšķirīgām interpretācijām valsts atbalsta analīzē gadījumos, kad ekonomiski neefektīva elektrostacija tiek nodota no viena īpašnieka citam, valstij apsolot maksāt slēgšanas izmaksu starpību.

(105)

Pirmajā sistēmā pirmais īpašnieks nevar izvairīties no visām slēgšanas finansējuma saistībām. Ja tas savu saistību daļu par tirgus cenu nevar pārdot jaunajam īpašniekam, viņš paliek atbildīgs par savu daļu un jaunais īpašnieks nav par to atbildīgs neatkarīgi no šīs daļas izmēra salīdzinājumā ar faktisko laiku, kurā pirmais īpašnieks izmantojis staciju. Tas var radīt situāciju, kurā pirmais īpašnieks saskaras ar slogu, kas nav proporcionāls stacijas izmantotajam laikam, un pretēji – jaunais īpašnieks saskaras ar neatbilstoši zemu slogu. Elektrostacijas ekonomiskais stāvoklis ir faktors, kas nosaka saistību izplatīšanu. Ārkārtas gadījumos, kad elektrostacija ir tik neefektīva, ka nesedz pat savas pamatdarbības izmaksas, pirmais īpašnieks būtu atbildīgs par visām slēgšanas izmaksām, bet jaunais – nebūtu. Tad valsts iejaukšanās būtu jāinterpretē kā priekšrocība tikai pirmajam īpašniekam.

(106)

Otrajā sistēmā jaunajam operatoram jebkurā gadījumā ir jāmaksā par summām, ko tam uzliktu saskaņā ar periodisku saistību mehānismu nākotnē. No vienas puses, pirmais operators nevar izvairīties no šīm saistībām, jo juridiskais pienākums tās maksāt rodas tikai pēc stacijas faktiskas darbības. Tāpēc jaunais operators nevar uzlikt maksājumus par nākotnes saistībām pirmajam operatoram par tirgus cenām, ja vien tas nesaņem pienācīgu kompensāciju. Tāpēc operatori šajā sistēmā vienmēr paliek atbildīgi par savu slēgšanas izmaksu daļu, neskatoties uz elektrostacijas ekonomisko stāvokli.

(107)

Apvienotās Karalistes kodoldrošības saistību apstrādes metode nav neviena no divām atsauces sistēmām, lai īstenotu (101). un (102). apsvērumā raksturoto principu, ka maksā piesārņotājs, jo saskaņā ar iepriekšminēto tas principu, ka nepilnīgi īsteno “piesārņotājs maksā” principu. Tomēr, lai novērtētu pasākumu, jāatsaucas uz vienu attiecīgu kritēriju, citādi nebūtu iespējams novērtēt, kādā apmērā princips, ka maksā piesārņotājs, nav ticis īstenots.

(108)

Pasākuma juridiskās analīzes pašreizējā posmā Komisija nevar izlemt, vai Kopienas tiesību akti ļauj piemērot vienu no divām iepriekšminētajām metodēm “piesārņotājs maksā” principa ietekmes analīzes kontekstā saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Komisija uzskata, ka jebkurā gadījumā šis jautājums nav jāizlemj, jo, kā izklāstīts tālāk, divas metodes nonāk pie viena secinājuma attiecībā uz BNFL un NDA, t. i., ka pasākums nav valsts atbalsts BNFL un ir valsts atbalsts NDA, ko var uzskatīt par savietojamu ar kopējo tirgu.

(109)

Komisija analizēja, vai pasākums iekļauj priekšrocības BNFL, ņemot vērā (101) un (102) apsvērumā raksturotās abas atsauču sistēmas. Saskaņā ar iepriekšminēto abas analīzes vēlas pārliecināties, ka konsekventi principam, ka maksā piesārņotājs, BNFL ir aptvēris daļu kodoldrošības saistību, kas ir uz to attiecināmas tikai ar paša līdzekļiem un jo īpaši ne ar valsts atbalstu.

(110)

Veicot šīs abas analīzes, Komisija ņēma vērā aplūkojamo aktīvu īpašumtiesību vēsturi, kā arī valsts iejaukšanās vēsturi par tiem, kas ir apkopota tālāk.

(111)

Magnox elektrostacijas sākotnēji piederēja diviem valsts uzņēmumiem, kas tās izmantoja un kuriem piederēja arī citas elektrostacijas Apvienotajā Karalistē. Tad Lielbritānijas kodolenerģētikas nozari pārstrukturēja vairākos posmos.

(112)

Pirmajā posmā Magnox stacijas atdalīja no stacijām, kas nav Magnox stacijas. Iepriekšējās tika apvienotas vienā valstij piederošā uzņēmumā Magnox Electric. Izveidojās parāds, kas atbilst nodoto staciju uzskaites vērtībai. Uzņēmumiem, kuriem tagad pieder tikai stacijas, kas nav Magnox stacijas, (še turpmāk – operatori, kas nav Magnox operatori), arī bija šis parāds attiecībā uz Magnox Electric. Vēlāk parāds bija asignējums, lai segtu pilnīgi visas Magnox staciju kodoldrošības saistības.

(113)

Otrajā posmā AK valdība iegādājās parādu no Magnox Electric un aizvietoja to ar garantiju segt kodoldrošības saistību starpību, kam ir tāda paša vērtība kā parādam un kas ir indeksēta ar tām pašām likmēm. Jāatzīmē, ka šis posms nemainīja Magnox Electric stāvokli, jo tas varēja saņemt šo naudu tikai pirmā posma rezultātā. No otras puses, valsts ar šo posmu samazināja to operatoru parādu slogu, kas nav Magnox operatori.

(114)

Trešajā posmā BNFL par simbolisku cenu – vienu mārciņu – no valdības iegādājās Magnox Electric. Tolaik iepriekšminēto valdības saistību aizvietoja cita – fiksēta ar tikko noteiktu elektrostaciju negatīvu neto uzskaites vērtību: GBP 3,7 miljardi. Jāatzīmē, ka salīdzinājumā ar to, ko Komisija uzskatīja procedūras uzsākšanas laikā, šai saistībai nav nekāda sakara ar atbalsta vēstuli, ko Komisija apstiprināja saskaņā ar Valsts atbalsta lietu Nr. 34/90. (16)

(115)

Pasākums ir ceturtais un pēdējais pārstrukturēšanas posms. BNFL nodod elektrostacijas NDA kopā ar visiem tām piesaistītiem finanšu aktīviem, tai skaitā iepriekšminēto saistību (še turpmāk – Magnox Undertaking).

(116)

Calder Hall un Chapelcross Magnox stacijas iepriekšminētajā procesā ir izņēmums. Tās BNFL pārvaldībā atradās kopš 1971. gada, kad BNFL izveidoja un tam nodeva šīs stacijas. Tajā pašā laikā BNFL uzņēmās īpašumtiesības un atbildību pār Springfields staciju.

(117)

Citi aktīvi, kas ir nodoti NDA, un jo īpaši THORP un SMP, piederēja BNFL no to darbību sākuma līdz nodošanai NDA.

(118)

Saskaņā ar šo analīzi, kas paskaidrota (109) apsvērumā, ja iekārta maina īpašumtiesības, pircējs nevar uzņemties atbildību par kodoldrošības saistībām lielākā apmērā, nekā tas būtu gatavs iegādāties no pārdevēja. Tas nozīmē, ka šajā atsauces sistēmā, kur aktīviem ir negatīva uzskaites vērtība, kas ietilpst kodoldrošības slēgšanas saistībās, slogs gulstas uz pārdevēju un, ja pircējs piekrīt uzņemties atbildību par saistībām, tas var saņemt maksājumu par šīm saistībām kā negatīvu cenu.

(119)

Tāpēc šajā atsauces sistēmā, kad BNFL iegādājās stacijas no Magnox Electric, tas arī varēja saņemt Magnox Undertaking vērtību kā negatīvu cenu par to negatīvo uzskaites vērtību. Tāpēc Magnox Undertaking nevar uzskatīt par BNFL sniegtu priekšrocību un varētu tieši iekļaut uzņēmuma bilancē kā tam piederošus aktīvus. Tādēļ to var uzskatīt par BNFL devumu kodoldrošības saistību ievērošanā, par kurām tas ir uzņēmies pilnu atbildību.

(120)

To pašu pamatojumu jāizmanto aktīvu nodošanai no BNFL NDA. Tā kā NDA pārņem visas saistības saskaņā ar šo atsauces sistēmu, BNFL tajā pašā laikā ir jānodrošina NDA ar pozitīviem aktīviem, kuru kopējā vērtība ir vienāda ar nodotajām saistībām. Ja tā nenotiek, starpība veidotu atbalstu BNFL .

(121)

Tālāk redzamā tabula, ko iesniedza Apvienotā Karaliste, atjaunina BNFL nodoto NDA saistību un aktīvu vērtību, ko iesniedza pirms procedūras uzsākšanas. Vērtīgākais saskaņā ar iepriekšminēto ir tas, ka Magnox Undertaking pilnu vērtību var uzskatīt par BNFL devumu, jo BNFL varēja iegūt šo vērtību pats kā maksājumu tajā laikā, kad iegādājās stacijas.

3. tabula

2005. gada nododamo aktīvu un saistību novērtējums no BNFL NDA, uzrādot BNFL ieguldījumu tā kodoldrošības saistībās. 2005.gada marta cenas, kas diskontētas par 5,4 % no nomināla, veido GBP miljardu.

(122)

Tabula ir balstīta uz BNFL pārskatiem. Šiem pārskatiem ir veikts audits. Neatkarīgi no tā, ka Magnox Undertaking pieauga vērtība indeksēšanas dēļ, nozīmīgākās izmaiņas, salīdzinot ar uzsākšanas procedūrā ietvertajiem skaitļiem, ir tādas, ka BNFL nodos vairāk finanšu aktīvu NDA.

(123)

Komisija ņem vērā, ka nākotnes ieņēmumu novērtējumi no Sellafield stacijas var būt apstrīdami. Greenpeace iesniegumā iekļāva ziņojumu, ar ko apšauba investīciju piemērotību šajos aktīvos un jo īpaši attiecībā uz SMP.

(124)

Tomēr Komisija atzīmē, ka THORP nākotnes naudas plūsma galvenokārt ir balstīta uz jau noslēgtiem līgumiem, kas tiks izpildīti atlikušajā stacijas darbmūžā. Tāpēc maz ticams, ka THORP nākotnes naudas plūsmas novērtējumi būtu lielā mērā kļūdaini. Tas patiešām varētu būt iespējams, kā to pamato Greenpeace, ka pārstrāde apkārtējai videi kodolatkritumu gala apsaimniekošanas jautājumā nebūs vislabākais risinājums. Tomēr Komisija uzskata, ka šo lēmumu var pieņemt tikai attiecīgās valstis un tas nav būtiski Kopienas valsts atbalsta politikai.

(125)

SMP ir atšķirīgs stāvoklis, jo SMP joprojām ir jānodod citiem uzņēmumiem lielākā daļa savu darbību. Komisija salīdzināja Apvienotās Karalistes iestāžu iesniegto vērtību ar BNFL ekonomiskā stāvokļa novērtējuma procedūrā iegūto Sellafield MOX stacijas vērtību. (17) Komisija konstatēja, ka AK iestāžu izmantotie skaitļi iekļaujas saprātīga gadījuma vidējā diapazonā, kas izriet no šī novērtējuma analīzes, ko veikuši neatkarīgi konsultanti. (18)

(126)

Komisija atzīmē Greenpeace komentāru, ka iepriekšminētā BNFL ekonomiskā stāvokļa novērtējums Sellafield MOX stacijai tika veikts pēc tam, kad lielākā daļa investīciju izmaksu SMP jau bija veiktas. Šis laikposms nozīmē to, ka, pieņemot lēmumu par stacijas darbības vai tās slēgšanas ekonomisko pamatotību, investīciju izmaksas netika ņemtas vērā. Komisija apzinās, ka šai sakarā novērtējuma pozitīvs rezultāts varēja radīt nepareizu priekšstatu, ka investīcijas SMP principā bija rentabls lēmums, ņemot vērā, ka rezultāts nozīmēja tikai to, ka, tā kā ieguldījumi jau bija veikti, bija loģiskāk to izmantot, nolūkā zaudēt pēc iespējas mazāk naudas. Tomēr Komisija atzīmē, ka šis dalījums ietekmē tikai novērtējuma laikposma izvēles pamatotību, bet ne nākotnes naudas plūsmas aprēķina pamatotību novērtējumā.

(127)

Magnox stacijām novērtētajā nākotnes naudas plūsmā tiek ņemtas vērā pēdējās elektroenerģijas cenas Lielbritānijā. Elektroenerģijas cenas Lielbritānijā īpaši augstas bija 2005. gada beigās. Nav skaidrs, vai tās tādas paliks ilgstoši. Tomēr tiek minēti daži augsto elektroenerģijas cenu iemesli, piemēram, gāzes cenu kāpums un emisiju tirdzniecības ietekme, kas, iespējams, saglabāsies un pat varētu pieaugt emisiju tirdzniecības ietekmes gadījumā. Turklāt šīs naudas plūsmas novērtējumam izmantotie skaitļi, kaut arī tajos ir ņemta vērā aizvien pieaugošā tendence, joprojām ir ļoti piesardzīgi salīdzinājumā ar šodien apstiprinātajām cenām. (19) Tāpēc Komisija uzskata, ka šis novērtējums ir pieņemams vairākiem gadiem, kuru laikā Magnox stacijas turpinās darboties.

(128)

NDA aprēķina un publicē tās kopējo kodoldrošības saistību novērtējumus. Šie novērtējumi ir augstāki par BNFL pārskatos lietotajiem. Tie nenošķir ekonomiskas saistības no saistībām, kas nav ekonomiskas, jo šāda nodalīšana, kas ir nozīmīga valsts atbalsta kontrolei, nav nozīmīga NDA darbībām. Tomēr saskaņā ar Apvienoto Karalisti NDA pēdējo kopēju saistību novērtējumu (20) sadalījums ekonomiskās un neekonomiskās saistībās tādā pašā proporcijā, ko izmantoja iepriekšminēto aprēķinu rezultātiem aprēķinātajās kopējās ekonomiskās kodoldrošības saistībās, sasniedz GBP 18,2 miljardus 2005. gada marta cenās (salīdzinājumā ar GBP 15,1 miljardu no BNFL pārskatiem). Kopējais BNFL devums, kas izriet no tā paša iepriekšminētā aprēķina, kļūtu negatīvs par GBP 1,9 miljardu (pretēji pozitīvam GBP 1,1 miljardam). (21)

(129)

Komisija apstiprina, ka kodoldrošības saistības ir grūti novērtēt, jo tās attiecas uz darbībām, kas notiks ilgu laiku nākotnē un saistībā ar kurām mums joprojām nav lielas pieredzes. Tas ir īpaši saistāms ar īpašu staciju, piemēram, tādu, kas nodotas NDA, slēgšanu. Ņemot vērā šīs neskaidrības, Komisija uzskata, ka var pieņemt neskaidrības par GBP 3,1 miljardiem no kopējiem apmēram 15 līdz 18 miljardiem GBP.

(130)

Ir saprotams, ka BNFL saistību novērtējums ir mazāks par NDA. Pavisam skaidrs, ka BNFL vēlas saņemt mazāk saistību savā bilancē. No otras puses, NDA vajadzētu būt konservatīvai, lai saņemtu pietiekami lielu finansējumu tās rīcībai, jo īpaši ierobežota budžeta periodā. Fakts, ka NDA ir jāsasniedz 2 % procenta punktu produktivitātes peļņu, drīzāk pievieno stimulu pašreizējiem, ne konservatīvajiem pirmajiem novērtējumiem.

(131)

AK valdība norāda, ka līdzīga, bet ievērojami lielāka pieredze ASV, norāda, ka slēgšanas izmaksas parasti pēc sākotnēja kāpuma samazinās pieaugošas pieredzes un tehnoloģisku jauninājumu rezultātā.

(132)

Pēdējo desmit gadu laikā Amerikas Savienoto Valstu valdība ir ieviesusi uz veiktspēju balstītus līgumus kodoliekārtu attīrīšanai. NDA pašlaik gatavojas īstenot šādu attīrīšanas pieeju. ASV uzkrātā pieredze rāda, ka piecos gados vai līdzīgā laikposmā ir iespējams mainīt tendenci saistību aprēķiniem arvien pieaugt un pat samazināt saistību aprēķinus, paātrinot darbu un samazinot izmaksas. Piemēram, ASV Valsts kases 2003. gada finanšu pārskatā norādīts, ka Enerģētikas departaments samazināja savas vides saistības par USD 26,3 miljardiem vai 12,5 % 2003. fiskālā gadā; tas ir otrais gads, kad samazinājās enerģētikas vides saistības. Saistību samazinājums 2003. gadā galvenokārt ir saistāms ar attīrīšanas programmas pārstrukturēšanu, lai pievērstos tās galvenajam uzdevumam un paātrinātu attīrīšanu. (22) Pēdējā Amerikas Savienoto Valstu valdības Atbildības biroja (GAO) pārskatā tika pārskatīts Enerģētikas departamenta kodoliekārtu attīrīšanas cenu samazinājuma mērķis. GAO pārskatā konstatēja, ka uz 2005. gada martu Enerģētikas departaments daudzos no 16 attīrīšanas darbību pasākumos ievēroja grafiku vai pat apsteidza to, bet atpalika no grafika tikai trijās nozīmīgās un dārgās darbībās. GAO pārskatā fiksēja, ka Enerģētikas departaments joprojām gaida nozīmīgu cenu samazinājumu no sākotnēja 50 miljardu USD mērķa. (23)

(133)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka tā var pamatoti uzskatīt, ka, iespējams, BNFL novērtējums no diviem novērtējumiem varētu būt tuvāks faktiskajai situācijai.

(134)

Tāpēc Komisija secina, ka pasākums nekādā veidā nav valsts atbalsts BNFL šajā atsauces sistēmā.

(135)

Lai aprēķinātu BNFL devumu saskaņā ar šo atsauces sistēmu, pirmajā posmā atbilstoši sadala kodoldrošības saistības secīgajiem aktīvu īpašniekiem, turklāt tādā veidā, lai tās atbilstu maksai, ko hipotētisks slēgšanas operators maksātu katram no tiem. Iespējams, šādas maksas raksturojums būtu cieši saistīts ar aktīvu ieņēmumiem.

(136)

Attiecībā uz Magnox stacijām Komisija uzskata, ka saistības būtu jāsadala, pamatojoties uz periodu, no kura šo elektrostaciju produkcija ir kļuvusi stabila.

(137)

Springfields gadījumā sadalījums ir nošķirams starp saistībām, kas saistītas ar Magnox izlietotās degvielas atkārtotu pārstrādi, un saistībām, kas saistītas ar AGR izlietotās degvielas atkārtotu pārstrādi, un citām saistībām. Magnox saistības ir sadalītas, izmantojot to pašu modeli, ko iepriekšminētajām Magnox stacijām, tā kā kodolatkritumu ražošana ir tieši saistīta ar stacijas elektroenerģijas produkciju. AGR saistības ir sadalītas BNFL saskaņā ar tā pasākumiem ar BE, ar ko BE saglabāja atbildību pār šīm saistībām līdz 1995. gadam. To pašu metodi izmatoja Sellafield stacijas Magnox saistītām saistībām. (24)

(138)

Citas saistības (saistības, kas nav ne Magnox, ne AGR saistības) Springfields stacijā ir sadalītas, pamatojoties uz laika periodiem. Tā pati laika periodu metode tika izmantota arī Drigg un Capenhurst stacijām.

(139)

Sellafield objekta THROP un SMP stacijām ir nedaudz atšķirīga situācija. Šos aktīvus veidoja BNFL. THORP sākumā ekspluatēja BNFL, bet tad to turpināja darīt NDA. SMP ekspluatāciju ekskluzīvi vai gandrīz ekskluzīvi veiks NDA. Tāpēc saistību sadalīšana, pamatojoties uz laika periodiem, nozīmīgu šo saistību daļu attiecinātu NDA.

(140)

Tomēr atšķirībā no elektrostacijām vai degvielas piegādes stacijām nav paredzēts nodrošināt šiem aktīviem pārdomātu uzņēmējdarbības plānu. Tos principā pārvalda komerciāli tādā veidā, lai gūtu maksimālu peļņu jau no darbības paša sākuma. Šai sakarā pirmie noslēgtie līgumi ir zināmi kā “pamatslodzes” līgumi. Ja vien iespējams, operatori tiecas atgūt visas slēgšanas izmaksas no peļņas, kas gūta, īstenojot šos līgumus. Parasti minētais vērojams THROP un SMP gadījumā. Šādos gadījumos Komisija uzskata, ka pat šajā atsauces sistēmā visas saistības vajadzētu piešķirt pirmajam īpašniekam, jo, domājams, ka rūpīgs regulators sakārtos maksājumus tā, lai atmaksātu visas slēgšanas izmaksas, uzliekot lielāko daļu, ja ne visu no tām, pamatslodzes līgumiem, kas noslēgti ar šo īpašnieku.

(141)

Komisija atzīmē, ka Greenpeace komentāri norāda uz to, ka ir lielā mērā ticams, ka THROP un SMP uzņēmējdarbības izredzes nav tik labas, kā sākotnēji bija paredzēts. Tomēr Komisija uzskata, ka tāpēc nevajadzētu mainīt saistību sadales metodi, jo, pat ja staciju starptautiskā darbība ir mazinājusies, vispārējs to ieņēmumu ieguves raksturojums (t. i., lielākā daļa peļņas tiek gūta sākumā) paliek nemainīgs.

(142)

Tādējādi Komisija ir piešķīrusi visas THROP un SMP staciju kodoldrošības saistības BNFL.

(143)

Otrajā skaitļošanas posmā aprēķina BNFL ieguldījumu vērtību šajās saistībās.

(144)

Pirmkārt, šim ieguldījumam ir jāņem vērā saistības, no kurām BNFL jau ir atbrīvojies. Patiešām, vairākas stacijas, tai skaitā jo īpaši dažas Magnox stacijas, jau ir beigušas darbību, un slēgšana ir sākusies. Lai ievērotu šīs saistības, BNFL ir iztērējis 5,1 miljardu GBP. BNFL, maksājot par saistību ievērošanu, nepārbaudīja, vai saistības, no kurām atbrīvojās, bija uz to “attiecināmas” saskaņā ar pašreizējo atsauces sistēmu. Tomēr visu šo ieguldījumu var iekļaut aprēķinā, jo, ja atbrīvotās saistības var attiecināt uz BNFL, tās var tieši iekļaut aprēķinā, vai ja tās nevar attiecināt uz to, tādā gadījumā BNFL samaksāja par vairāk saistībām nekā tam bija un saņēma par to kompensāciju.

(145)

Otrkārt, ieguldījumam ir arī jāņem vērā finanšu aktīvi, ko BNFL nodrošinās NDA. No aktīvu vērtības, kas tiks nodoti NDA, ir jāatņem vērtība, ko BNFL saņēma laikā, kad iegādājās Magnox stacijas, jo BNFL ieguldījumu veido tikai aktīvu vērtības kāpums.

(146)

Visbeidzot lai ievērotu iepriekšminēto lēmumu un attiecinātu visas šo staciju saistības BNFL, nākotnes naudas plūsma attiecībā uz SMP un THORP, ko saņems NDA BNFL vietā, arī jāuzskata par BNFL ieguldījumu.

(147)

Tālāk attēlotajā tabulā ir apkopoti aprēķina rezultāti, ņemot vērā šo atsauces sistēmu.

4. tabula

BNFL ieguldījuma novērtējums tā piešķirtajai saistību daļai. 2005. gada cenas, kas diskontētas par 5,4 % no nomināla, ir GBP miljards.

(148)

Apvienotās Karalistes iestādes iesniedza iepriekš redzamo tabulu. Tā ir balstīta uz BNFL pārskatu skaitļiem (saskaņā ar 3. tabulu).

(149)

Šajā gadījumā ir arī ņemti vērā (127) līdz (137) apsvērumā izvirzītie apsvērumi.

(150)

Tāpēc Komisija secina, ka pasākums neiekļauj nekāda veida atbalstu BNFL šajā atsauces sistēmā.

(151)

Abus iepriekšminētos aprēķinus varēja arī piemērot, lai noteiktu, vai un kādā apmērā pasākuma nodrošina priekšrocības NDA.

(152)

Tomēr Komisija uzskata, ka šajā gadījumā aprēķins nav nepieciešams. Patiešām, pasākums paredz neierobežotu garantiju, ka valsts segs visus NDA izdevumus, ja vien iestādes ieņēmumi no komercdarbībām vai tai nodotie finanšu aktīvi nevar segt šos izdevumus. Tāpat arī šī garantija netika ierobežota ne jomas, ne laika ziņā. Tā neizslēdz izmaksas, kas ir saistītas ar konkurējošām darbībām, jo īpaši, ja šīs darbības var radīt papildu saistības un par neierobežotu summu.

(153)

Komisija uzskata, ka šī neierobežotā garantija pati par sevi ir priekšrocība, ko valsts ir piešķīrusi NDA.

(154)

Tā kā šo garantiju finansē no valsts resursiem un tā kā tā ir īpaši paredzēta NDA, un tā kā NDA saglabās dažas komercdarbības tirgos, kur notiek tirdzniecība starp dalībvalstīm, Komisija secina, ka pasākums ir valsts atbalsts NDA EK Līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(155)

Komisija atzīmē, ka Apvienotā Karaliste neapstrīd to, ka pasākums veido valsts atbalstu NDA.

(156)

EK Līguma 87. panta 1. punktā ir noteikts vispārējs princips par valsts atbalsta aizliegumu Kopienas ietvaros.

(157)

EK Līguma 87. panta 2. punkts un 87. panta 3. punkts nosaka izņēmumus sakarā ar 87. panta 1. punktā noteiktajam vispārējam neatbilstības principam.

(158)

EK Līguma 87. panta 2. punktā norādītie izņēmumi šajā gadījumā nav piemērojami, jo atbalsta pasākumiem nav sociāls raksturs un tie netiek sniegti atsevišķiem patērētājiem, tie nav paredzēti dabas stihiju vai ārkārtēju gadījumu izraisītu postījumu novēršanai un netiek piešķirti noteiktiem Vācijas Federatīvās Republikas ekonomiskajiem rajoniem, kurus ir ietekmējusi šīs valsts sadalīšana.

(159)

Vēl citi izņēmumi ir minēti EK Līguma 87. panta 3. punktā. Dokumenta 87. panta 3. punkta a), b) un d) apakšpunktā noteiktie izņēmumi šajā gadījumā nav piemērojami, jo atbalsts neveicina ekonomikas attīstību rajonos, kur dzīves līmenis ir ārkārtīgi zems vai ir kritiski zems nodarbinātības līmenis, atbalsts neveicina svarīga projekta izpildi Eiropas kopējās interesēs un nenovērš nopietnu traucējumu dalībvalsts ekonomikā, un tas neveicina arī kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu.

(160)

Tādēļ piemērojams ir vienīgi EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētais izņēmums. EK Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkts paredz valsts atbalsta atļaušanu, kad tas tiek sniegts noteiktu ekonomikas sektoru attīstībai, ja šāds atbalsts nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības apstākļus tādā mērā, ka cieš kopējās intereses.

(161)

Komisija 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta tekstu parasti interpretē šādi: pasākums var tikt uzskatīts par savietojamu ar Līgumu, ja tā pozitīvais ieguldījums noteiktu Kopienas mērķu sasniegšanā pārsniedz negatīvo ietekmi uz konkurenci iekšējā tirgū.

(162)

7.1. iedaļā ir sīkāk izklāstīta pasākuma atbilstība Euratom Līguma mērķiem. Komisija atbalsta NDA izveidi un uzskata to par lielisku pasākumu, lai efektīvi pārvaldītu kodoldrošības saistības, kas izriet no agrākiem laikiem, kad vides politikas jomās vēl nebija sasniegti mūsdienu standarti. Komisija uzskata, ka NDA noteikti sekmēs to, lai atomelektrostaciju slēgšana tiktu īstenota pēc iespējas labāk. Tādējādi tas skaidri sekmēs Kopienas kodolenerģijas politikas īstenošanu, kas ir minēta Euratom Līgumā. Tāpēc Komisijas uzskata, ka pasākuma pozitīvais ieguldījums ir ļoti nozīmīgs un labi pamatots.

(163)

Ja NDA būtu noteikti pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc to aktīvu komerciāla izmantošana, par kuriem tā ir atbildīga, domājams, ka tādējādi pasākums lielā mērā negatīvi neietekmētu konkurenci. Tomēr Apvienotā Karaliste neizdarīja šo izvēli un ar konkrētiem nosacījumiem ļāva NDA turpināt izmantot aktīvus komerciālā veidā. Komisija var tikai atzīmēt, ka tādējādi Apvienotā Karaliste pieļāva, ka NDA darbības ietekmē iekšējo tirgu. Tāpēc, lai novērtētu pasākumu, ir jāanalizē šīs ietekmes apmērs.

(164)

Kopiena uzskata, ka NDA aktīvu, kas balstās uz valsts atbalstu, izmantošanas turpinājums komerciālā veidā konkurenci ietekmēs līdzīgi, kā to ietekmētu uzņēmuma darbību turpināšana, saņemot restrukturizācijas atbalstu. Šai sakarā līdzība ar BE restrukturizācijas gadījumu (25) ir pārsteidzoša. Ņemot vērā šīs līdzības, Komisija uzskata, ka vispiemērotākais veids, kā novērtēt pasākuma ietekmi uz konkurenci un noteikt ierobežojumus, kādos to var atzīt par savietojamu ar kopējo tirgu, būtu izmantot Kopienas pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un pārstrukturēšanu (26) pamatojumu un jo īpaši ir jāatrod proporcionāli kompensējoši pasākumi, lai vajadzības gadījumā mazinātu atbalsta ietekmi.

(165)

Pirms visu aktīvu konkurences stāvokļa detalizētas analīzes sākšanas Komisijai ir divas vispārīgas piezīmes par pasākuma ietekmi uz konkurenci.

(166)

Pirmā piezīme ir šāda: NDA statūti mazina pasākuma ietekmi uz konkurenci pat attiecībā uz tiem aktīviem, kas joprojām būs darbībā. Iespējams, uzņēmums ar komerciālu mērķi izmantotu atbalstu darbībai, lai samazinātu savas izmaksas un pārdotu par zemāku cenu. Salīdzinājumā NDA izmantos aktīvus tikai tad, ja darbība var nodrošināt pievienoto vērtību tās nozīmīgākajam pienākumam – staciju slēgšanai. Tāpēc NDA nav stimula izmantot atbalstu, lai sniegtu pakalpojumus zem tirgus cenas un nav arī intereses izmantot atbalstu savu izmaksu samazināšanai. Turklāt, kamēr NDA turpinās izmantot esošos aktīvus, netiks veikti ieguldījumi jaunos. Tāpēc NDA interesēs nebūs īstenot komerciālu politiku, lai iegūtu ietekmi un tirgus daļu.

(167)

NDA nedz investēs jaunos aktīvos, nedz arī uzsāks jaunas darbības. Tās radīto naudas plūsmu no noteiktu aktīvu izmantošanas turpinājuma lietos, vienīgi lai nodrošinātu vairāk līdzekļu kodoldrošības saistību izpildei. NDA darbības plāns strikti izolēs visus NDA ieņēmumus, neļaujot tos izmantot citiem mērķiem.

(168)

Principā visiem atomelektrostaciju operatoriem ir jāsedz to atbilstošo kodoldrošību saistību daļu saskaņā ar “piesārņotājs maksā” principu. Šim mērķim AK sāka pieprasīt NDA un atomelektrostaciju iekārtas licences ņēmēju uzņēmumiem veltīt visas pūles, lai ar savām cenām tie atgūtu saistību daļu, kas ir attiecināma uz NDA. Ja šo mērķi nevarētu sasniegt, AK ziņos Komisijai un darīs tai zināmus iemeslus, kāpēc to nevarēja sasniegt.

(169)

Otrā piezīme ir tāda, ka konkurences sistēma, ko Apvienotā Karaliste izveido, nozīmējot SLU, pēc savas būtības ļoti pozitīvi ietekmē konkurenci iekšējā tirgū. Tā radīs īsta tirgus pamatu dažu kodolobjektu darbībai Apvienotajā Karalistē un, kas ir vēl nozīmīgāk, – arī to slēgšanai. Komisija uzskata, ka šī tirgus attīstība ir lieliska iespēja Kopienas ekonomikai kopumā. Tas ļaus izplatīt tehnoloģisko kompetenci visā Kopienas nozarē. Tāpēc pasākumam ir nozīmīga pozitīva ārējā ietekme, kas būs jo īpaši nozīmīga, ņemot vērā milzīgos atomenerģijas ražošanas pamatlīdzekļus, kas Savienībā būs jānoraksta turpmākajās desmitgadēs.

(170)

Komisija arī analizēja konkurences stāvokli attiecībā uz visiem aktīviem, kurus NDA turpinās komerciāli izmantot.

(171)

Magnox elektrostacijas darbojas konkurentu ļoti pieblīvētājā Lielbritānijas elektroenerģijas tirgū.

(172)

Komisija atzīmē Apvienotās Karalistes mikroekonomiskos argumentus, ka pasākums, pat ja tas samazināja staciju ĪPRAP, neietekmētu laikposmu, kurā konkurenti izmanto savas stacijas, un cenu, par kādu tie pārdod elektroenerģiju.

(173)

Komisijai šai sakarā ir iebildumi. Šie argumenti tiešām var būt pamatoti vienā, galvenokārt īstermiņa, ideālā tirgū ar lielisku informāciju, dodot priekšroku kooperatīvajam tirgum. Tomēr pašreizējais Lielbritānijas elektroenerģijas tirgus nav šāds tirgus. Tas galvenokārt ir balstīts uz divpusējiem līgumiem, ar vairākiem standartizētiem termiņdarījumu līgumu tirgiem. Turklāt būtībā tirgus ir sadalīts starp vairumtirdzniecību un tiešu piegādi uzņēmumiem, otrais segments acīmredzami ir komerciāli vērtīgāks. Neietekmējot faktisko elektroenerģijas daudzumu, ko pārdod viens no NDA konkurentiem, pasākums var piespiest to daļēji pārslēgties uz mazāk pievilcīgo tirgus daļu, kas ietekmētu tā rezultātus.

(174)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākums izkropļo vai draud izkropļot konkurenci šai tirgū, kas ir jāmazina.

(175)

Ideāls veids, kā mazināt atbalsta negatīvo ietekmi tirgū, būtu pārtraukt elektrostaciju darbību.

(176)

Tomēr Komisija saprot, ka šo elektrostaciju tūlītēja slēgšana varētu negatīvi ietekmēt slēgšanas operāciju efektivitāti un drošību. Tā kā Sellafield stacija nevarētu uzsākt vairāku elektrostaciju atkritumu atkārtotu pārstrādi tik īsā laikposmā, netiktu nodrošinātas pagaidu glabātuves. Tas sarežģītu slēgšanas darbus, palielinot izmaksas un iespējamos drošības draudus. Tas varētu arī apdraudēt elektroenerģijas piedāvājuma drošību jau tā saspringtajā Lielbritānijas tirgū. Komisija uzskata, ka staciju tūlītējas slēgšanas prasība nav proporcionāls pasākums konkurences bažu mazināšanai.

(177)

Komisija atzīmē, ka, lai arī stacijas netiks nekavējoties slēgtas, Apvienotajai Karalistei jau ir programma, lai slēgtu tās visas salīdzinoši īsā laikposmā; ir paredzams, ka pēdējo staciju slēgs 2010. gadā. Tas norāda uz to, ka jebkāda pasākuma ietekme uz konkurentiem samazinātos un drīz vien beigtos. Jo īpaši periods no šī lēmuma un pēdējās slēgšanas ir vienlīdz svarīgs kā laiks, kas ir nepieciešams jaunam ienācējam tirgū, lai izstrādātu jaunu elektroenerģijas projektu līdz slēgšanai. NDA nesāks arī ražot elektroenerģiju, tāpat arī neveidos nekādus jaunus aktīvus.

(178)

Lai vienlaicīgi mazinātu pasākuma ietekmi uz tirgu, Komisija pārbaudīja, vai nevar pieprasīt pasākumus no NDA, kas būtu līdzvērtīgi tiem, kurus pieprasīja no BE valsts atbalsta gadījumā tā pārstrukturēšanai. (27) Bija trīs šādi kompensējoši pasākumi.

(179)

Pirmais kompensējošais pasākums ietvēra prasību nodalīt BE atomenerģijas ražotnes un citas ražotnes no tirdzniecības uzņēmumiem. Šajā gadījumā NDA nav nozīmīgu citas enerģijas ražotņu. Tāpēc Komisija uzskata, ka šāds kompensējošs pasākums nebūtu nozīmīgs šim gadījumam.

(180)

Otrais kompensējošais pasākums neļāva BE sešus gadus kāpināt jaudu. Šai gadījumā praksē NDA ne tikai nekāpinās savu elektroenerģijas ražošanas jaudu, bet arī pakāpeniski sadalīs to četros gados. Tāpēc šī pasākuma mērķi ir jau sasniegti, NDA darbojoties ierastā veidā.

(181)

Ar trešo kompensējošo pasākumu BE aizliedz pārdot elektroenerģiju tiešās pārdošanas uzņēmumu segmentam par cenām, kas zemākas par tirgus cenām.

(182)

Komisija uzskata, ka līdzīgs pasākums ir nepieciešams NDA gadījumā. Apvienotā Karaliste ir apņēmusies to īstenot.

(183)

Praktiski tiks piemēroti tāda paša veida ierobežojumi kā tie, kurus apstiprināja BE ārkārtējos tirgus apstākļos. Komisija uzskata, ka šādi ārkārtēji ierobežojumi ir nepieciešami, lai neapdraudētu pasākuma mērķi. Komisijas lēmuma uzraudzības pieredze BE gadījumā rāda, ka ierobežojumi neradīs problēmas.

(184)

Šajā gadījumā, tāpat kā BE gadījumā, ārkārtējus tirgus apstākļus definēs, izmantojot konkrētus un darbības testus.

(185)

Tomēr testi būs mazāk apgrūtinoši kā BE gadījumā. Komisija uzskata, ka tas ir pamatoti un samērīgi, jo NDA tirgus daļa ir daudz mazāka nekā BE un tāpēc pasākuma ietekme uz elektroenerģijas tirgu ir mazāka.

(186)

Apvienotās Karalistes varas iestādes piedāvāja īstenot pasākumu saskaņā ar noteikumiem, kas definēti (187) līdz (190) apsvērumā.

(187)

Normālos tirgus apstākļos, kādos NDA vēlas noslēgt jaunus tirdzniecības līgumus ar gala lietotājiem, valsts sekretārs iecels neatkarīgu ekspertu, lai katru gadu ziņotu, ka šādi līgumi ir par cenām, kur enerģijas daļa ir noteikta par vai virs dominējošās vairumtirdzniecības tirgus cenas.

(188)

Ārkārtējos tirgus apstākļos NDA var pārdot jaunus līgumus, ja enerģijas daļa ir noteikta zem dominējošās vairumtirdzniecības tirgus cenas, bet tikai pēc tam, kad NDA auditori vai divi uzņēmumi, kas darbojas tās vārdā, ir secinājuši, ka viens no diviem tālāk redzamajiem testiem konkrētajiem tirgus apstākļiem ir ievērots.

(189)

Ja nodrošināta atbilstība vienam no minētajiem testiem, sākas ārkārtēju tirgus apstākļu periods. Tad NDA varētu pārdot jaunus līgumus par līdz pat [...] gala lietotāju līgumiem par cenām, kas ir zemākas par dominējošās vairumtirdzniecības tirgus cenām, pieņemot, ka šāda cenu veidošana ir komerciāla nepieciešamība šādos ārkārtējos tirgus apstākļos.

(190)

Ārkārtēju tirgus apstākļu periods nevar pārsniegt […]. Lai sekotu nākamais ārkārtēju tirgus apstākļu periods, no jauna ir jānodrošina atbilstība A vai B testam.

(191)

Komisija uzskata, ka šis mehānisms ir atbilstošs, lai īstenotu kompensējošu pasākumu. Tas ir balstīts uz pietiekami pārredzama un izpildāma kritērija, lai sekmētu lēmumu pieņemšanu drošā un efektīvā veidā. Tādējādi var ievērojami mazināt konkurences kropļošanu tirgū periodā līdz Magnox staciju slēgšanai.

(192)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka no pasākuma izrietošā konkurenci kropļojošā ietekme, ko mazina fakts, ka stacijas ātri slēgs, un arī izveidotais kompensējošais pasākums, ir lielāka par pasākuma pozitīvo devumu Euratom Līguma mērķu sasniegšanā.

(193)

Komisija uzskata, ka pasākuma ietekme attiecībā uz NDA THORP darbību turpināšanu ir ļoti ierobežota.

(194)

Vispirms THORP nozīmīga pārstrādes daļa ir AGR degviela. Šai sakarā šobrīd tam nav konkurentu. Tā kā BE pašlaik ir vienīgais patērētās AGR degvielas avots Eiropā, Komisija uzskata, ka ir skaidrs, ka neviens tirgus investors neapsvērtu ieguldījumu veikšanu jaunā AGR kodoldegvielas pārstrādes stacijā.

(195)

Greenpeace pamato, ka tieša uzglabāšana varētu būt alternatīva AGR degvielas pārstrādei un investoriem varētu būt pievilcīgāks risinājums.

(196)

Tomēr Komisija uzskata, ka, lai gan ieguldījumi tiešā glabāšanā varētu būt lētāki, to veikšana joprojām ir diezgan nesaistoša iespēja. Saskaņā ar Apvienotās Karalistes apgalvojumiem BE kā vienīgajam patērētās AGR degvielas avotam jau ir kalpošanas laika līgumi savas patērētās AGR degvielas apsaimniekošanai. Komisija vērsa uzmanību, ka, šķiet, pretēji Greenpeace apgalvojumam BNFL nebija saistību faktiski pārstrādāt tās radītos atkritumus. Tam bija tikai saistības apsaimniekot to. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju BNFL nebija nodoma to visu pārstrādāt.

(197)

Šie līgumi ir sākotnēju pasākumu uzņēmuma pārstrukturēšanas laikā atkārtotu sarunu rezultāts. Tāpēc BE jo īpaši interesē cenas, jo šādā sistēmā BNFL tāpat kā jebkurš privāts investors tirgus ekonomikā varēja piedāvāt cenas maksimālo izmaksu līmenī, atsakoties no daļas vai visām tā fiksētajām izmaksām (tomēr jāatzīmē, ka fiksētās GBP 1 400 000/tonnā, kuras minēja Greenpeace un paziņoja (57) apvērumā, nav precīzas, jo cenas šajos pasākumos ir atkarīgas no elektroenerģijas cenām saskaņā ar iepriekšminētajā Komisijas lēmumā par BE pārstrukturēšanu 7. tabulā raksturotajām).

(198)

Komisija uzskata, ka nav iespējams, ka konkurents, kuram būtu vai nu jāceļ jauna glabātuve ar nozīmīgām fiksētām izmaksām, vai bīstamu materiālu augstas transporta izmaksas varētu izteikt kādu konkurējošu piedāvājumu BE šādos apstākļos.

(199)

Tāpēc bažas par konkurenci ir ierobežotas līdz THORP LWR patērētās degvielas pārstrādei.

(200)

Attiecībā uz šīm darbībām Komisija uzskata, ka tieša uzglabāšana nav īsts pārstrādes konkurents. Mūsdienu ekonomiskajos apstākļos un tuvākajā nākotnē urāna tirgū atkritumu degvielas pārstrāde ir ievērojami dārgāka par tiešu uzglabāšanu. (29) Tāpēc pārstrādes izvēle tiešas uzglabāšanas vietā parasti ir to valstu valdībai izvēlēta politika, kur darbojas atomelektrostacijas. Šādas politikas izvēle, ko parasti īsteno ar tiesību aktiem vai regulām, neatstāj gandrīz nemaz, ja vispār atstāj, vietu operatoru konkurējošiem arbitrāžas darījumiem attiecībā uz divām iepriekš minētajām iespējām.

(201)

Tāpēc attiecībā uz degvielas pārstrādi, kas neattiecas uz AGR, THORP ir tikai viens konkurents Savienībā, proti, Francijas uzņēmums Areva.

(202)

Šai sakarā Komisija uzskata, ka, pieprasot THORP slēgšanu pirms laika, lai mazinātu pasākuma izraisītās konkurences bažas, iespējami rastos papildu konkurences jautājumi nevis to risinājumi. Tas nostiprinātu Areva monopolstāvokli, kas noteikti pastāvētu ilgu laika posmu, ņemot vērā tehnoloģiskas un finansiālas grūtības, ar ko sastaptos ienācēji šajā tirgū.

(203)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekšminēto, labākais veids, kā mazināt pasākuma ietekmi uz konkurenci, ir nodrošināt, ka NDA operāciju laikā neizmantos valdības resursus, lai sekmētu THORP neobjektīvu konkurenci ar Areva.

(204)

7.3. iedaļā tika norādīts, ka BNFL bija atlicis pietiekami daudz naudas, lai samaksātu par THORP fiksētām slēgšanas izmaksām. Tāpēc Komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu, ka NDA nevarētu piedāvāt konkurenci kropļojošas cenas, būtu tikai jāpieprasa, lai NDA jebkuram jaunam THORP līgumam nosaka cenu, iekļaujot visas izmaksas, tai skaitā visas papildu kodoldrošības saistības.

(205)

Apvienotā Karaliste apņēmās īstenot šo pilnīgo cenu noteikšanas mehānismu. To piemēros visiem jauniem līgumiem, kurus ar NDA noslēdza pēc pašreizējā lēmuma dienas. Šo ierobežojumu nepiemēros līgumiem, kurus noslēdza pirms Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas, vai līgumiem, kuru Kodoliekārtu slēgšanas iestādes un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un rūpniecības departamenta apstiprinātie oficiālie piedāvājumi ir izsludināti klientiem un tiek apspriesti pirms šīs dienas, vai līgumiem, kurus pēc šīs dienas noslēdza saskaņā ar saistību vēstuli, kas stājās spēkā pirms šī datuma.

(206)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka no pasākuma izrietošā konkurences kropļošana, ko mazina kompensējošais pasākums, kas tiks pieņemts, ir lielāka par pasākuma pozitīvo devumu Euratom Līguma mērķu sasniegšanai.

(207)

Arī SMP konkurējošais stāvoklis ir ļoti specifisks. SMP ražo MOX degvielu. MOX var izmantot tikai ierobežotā skaitā atomelektrostaciju, kas ir projektētas vai piemērotas šīs degvielas izmantošanai. SMP šobrīd ir tikai divi komerciāli konkurenti: Areva un Belgonucléaire. Šiem abiem konkurentiem ir nozīmīgas saites. Jo īpaši Komisija saprot, ka, kamēr Belgonucléaire ir tehnoloģiskā MOX ražošanas jauda, tā ir atkarīga no Areva, lai gala izstrādājumu apkopotu izmantošanai atomelektrostacijās. Turklāt Belgonucléaire pārdod izstrādājumu ar Commox – kopīgi piederošu Areva (60 %) un Belgonucléaire (40 %) filiāli.

(208)

Ja SMP vairs nepastāvētu, konkurence tirgū būtu ierobežota līdz labākajā gadījumā diviem uzņēmumiem ar nozīmīgām kopējam interesēm un, iespējams, pat līdz vienam uzņēmumam. Nav iespējams, ka Japānas un Krievijas operatori, kuriem šobrīd pieder nekomerciālas MOX ražošanas iekārtas, varētu sākt komercdarbības nākamo gadu laikā. Tomēr tas nav skaidri zināms, un SMP darbmūža un šo iespējami jauno tādu komerciālo operatoru pārklāšanās, kas nav ES operatori, var būt tikai daži gadi.

(209)

Šai sakarā Komisija uzskata, ka, pieprasot SMP agrīnu slēgšanu, lai mazinātu pasākuma izraisītās konkurences bažas, iespējami radītu papildu konkurences bažas, nevis risinātu tās.

(210)

Komisija uzskata, ka, ņemot vērā iepriekšminēto, labākais veids, kā mazināt pasākuma ietekmi uz konkurenci, ir nodrošināt, ka NDA operāciju laikā neizmantos valdības resursus, lai sekmētu SMP neobjektīvu konkurenci ar Areva un/vai Belgonucléaire.

(211)

7.3. iedaļā tika norādīts, ka BNFL bija atlicis pietiekami daudz naudas, lai samaksātu par SMP fiksētām slēgšanas izmaksām. Tāpēc Komisija uzskata, ka, lai nodrošinātu, ka NDA nevarētu piedāvāt konkurenci kropļojošas cenas, būtu tikai jāpieprasa, lai NDA jebkuram jaunam SMP līgumam nosaka cenu, iekļaujot visas izmaksas, tai skaitā visas papildu kodoldrošības saistības.

(212)

Apvienotā Karaliste apņēmās īstenot šo pilnīgo cenu noteikšanas mehānismu. To piemēros visiem jaunajiem līgumiem, kurus ar NDA noslēdza pēc pašreizējā lēmuma dienas. Šo ierobežojumu nepiemēros līgumiem, kurus noslēdza pirms Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas dienas, vai līgumiem, kuru Kodoliekārtu slēgšanas iestādes un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un rūpniecības departamenta apstiprinātie oficiālie piedāvājumi ir izsludināti klientiem un tiek apspriesti pirms šīs dienas, vai līgumiem, kurus noslēdza pēc šīs dienas saskaņā ar saistību vēstuli, kas stājās spēkā pirms šī datuma.

(213)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka no pasākuma izrietošā konkurences kropļošana, ko mazina kompensējošais pasākums, kas tiks pieņemts, ir lielāka par pasākuma pozitīvo devumu Euratom Līguma mērķu sasniegšanai.

(214)

Līdz 2006. gada beigām Springfields darbības tiks ierobežotas līdz Magnox un AGR kodoldegvielas ražošanai.

(215)

Šīs kodoldegvielas izmanto tikai Apvienotajā Karalistē. Magnox degvielu izmanto tikai Magnox stacijās, no kurām pēdējo slēgs līdz 2010. gadam. AGR degvielu izmanto tikai BE, kas pārskatīja savus ilgtermiņa līgumus ar BNFL par AGR degvielas piegādi tās pārstrukturēšanas sistēmā.

(216)

Piemēro tos pašus argumentus, kas ir minēti (200) līdz (202) apsvērumā. Neviens konkurents neuzskatītu investīcijas aktīvos, lai konkurētu ar Springfields darbību, par ekonomiski izdevīgām. Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma ietekme uz konkurenci attiecībā uz Springfields staciju nav nozīmīga, un nerosina pieņemt kompensējošu pasākumu.

(217)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka no pasākuma izrietošā konkurences kropļošana ir lielāka par pasākuma pozitīvo devumu Euratom Līguma mērķu sasniegšanai.

(218)

Drigg iekārta ir zema līmeņa kodolatkritumu glabātuve. Tā Lielbritānijā ir vienīgā.

(219)

Apvienotās Karalistes varas iestādes Komisiju informēja, ka šai glabātuvei būtu pietiekami daudz jaudas, lai uzņemtu visus šādus Apvienotajā Karalistē saražotos atkritumus līdz 2050. gadam. NDA nodrošinās apmēram 90 % no šiem atkritumiem.

(220)

Kodolatkritumu pārvadāšana lielos attālumos nav iesakāma, un dažas valstis pat ir aizliegušas to ievešanu.

(221)

Komisija uzskata, ka šādos apstākļos jauna ienācēja darbības joma, lai konkurētu ar Drigg iekārtu ir ļoti ierobežota un maz ticams, ka konkurējošai zema līmeņa atkritumu glabātuves izveidei būtu kāda ekonomiska vērtība.

(222)

Tāpēc Komisija uzskata, ka pasākuma ietekme uz konkurenci attiecībā uz Drigg staciju nav nozīmīga, un nerosina pieņemt kompensējošus pasākumus.

(223)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka no pasākuma izrietošā konkurences kropļošana ir lielāka par pasākuma pozitīvo devumu Euratom Līguma mērķu sasniegšanai.

(224)

Uzsākšanas procedūrā Komisija pauda šaubas, ka BNFL varētu no NDA saņemt atbalstu periodā, kad tas būs NDA stacijas pagaidu SLU, pirms varēs izsludināt konkursu SLU nozīmēšanai.

(225)

Komisija atzīmē, ka Apvienotā Karaliste ir sniegusi pilnīgu un sīku paskaidrojumu, kā SLU, tai skaitā BNFL, tiks atalgots. Tiks segtas tikai nepieciešamās izmaksas ar ikgada limitiem. Peļņa tiks izslēgta no parastas apmaksas un to varēs saņemt tikai tad, ja valdības noteiktie efektivitātes mērķi ir sasniegti. Un pat šajā gadījumā šo peļņu salīdzinās ar starptautiskajiem šīs nozares standartiem.

(226)

Komisija uzskata, ka šajā procesā var secināt, ka SLU finansējums nav valsts atbalsts.