14.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

14.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/3

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 950/2006 kompetentajām iestādēm nedēļā no 2006. gada 4. līdz 8. septembrim tika iesniegti ievešanas atļauju pieteikumi par kopējo apjomu, kas ir vienāds vai lielāks par apjomu, kas pieejams saskaņā ar kārtas numuru 09.4343.

(2)

Šajā gadījumā Komisijai ir jānosaka piešķiršanas koeficients, lai varētu izsniegt atļaujas proporcionāli pieejamajam daudzumam, un vajadzības gadījumā jāinformē dalībvalstis par to, ka ir sasniegta attiecīgā robeža,

14.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/6

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 990/2006 (2) izsludina pastāvīgos konkursus dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošas labības izvešanai.

(2)

Piedāvājumi, kas pieņemti saskaņā ar dažiem no šiem konkursiem, ir noveduši pie situācijas, kad atsevišķās dalībvalstīs gandrīz visi uzņēmēju rīcībā nodotie daudzumi ir izsmelti. Ņemot vērā pēdējās nedēļās tirgū konstatēto pieprasījumu un tirgus situāciju, attiecīgajās dalībvalstīs ir jānodrošina jauni daudzumi, atļaujot attiecīgajām intervences aģentūrām palielināt konkursā piedāvātos daudzumus, kas paredzēti eksportam. Minētie palielinājumi attiecas:

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 990/2006.

(4)

Labības pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

14.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/10

(1)

Komisija 2005. gada 4. novembrī saņēma sūdzību, kuru atbilstoši 5. pantam Regulā (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (turpmāk tekstā – pamatregula), iesniedzis uzņēmums Eurometaux (turpmāk tekstā – sūdzības iesniedzējs) tāda ražotāja vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šinī gadījumā vairāk nekā 50 %, no visiem Kopienā ražotajiem konkrētajiem volframa elektrodiem.

(2)

Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes volframa elektrodu dempingu un par būtisku kaitējumu, kas tika atzīts par pietiekamu, lai uzsāktu antidempinga procedūru.

(3)

Procedūru uzsāka 2005. gada 17. decembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicējot paziņojumu par tās uzsākšanu.

(4)

Par procedūras uzsākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citiem Kopienas ražotājiem, ražotājiem eksportētājiem, importētājiem un lietotājiem, kuru ieinteresētība bija zināma, kā arī ĶTR pārstāvjiem. Ieinteresētajām personām laika periodā, kāds noteikts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, tika dota iespēja rakstveidā darīt zināmus savus viedokļus un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Ražotājs, kas iesniedzis sūdzību, citi Kopienas ražotāji, ražotāji eksportētāji, importētāji un eksportētāju apvienība darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās jāuzklausa.

(6)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt prasību par tirgus ekonomikas režīma (turpmāk tekstā – TER) vai atsevišķa režīma (turpmāk tekstā – AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuru ieinteresētība bija zināma. Divi uzņēmumi pieprasīja TER piemērošanu atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punktam vai IR piemērošanu, ja izmeklēšanā tiktu konstatēts, ka tie neatbilst TER piemērošanas nosacījumiem. Divi citi uzņēmumi pieprasīja tikai IR piemērošanu.

(7)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka šajā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR eksportētājiem/ražotājiem var tikt piemērota atlases metode. Vienpadsmit uzņēmumi norādīja, ka tie vēlētos būt iekļauti atlasē. Taču, tā kā tikai četri uzņēmumi ir pieprasījuši TER vai IR piemērošanu, tika nolemts, ka atlase nav nepieciešama.

(8)

Visām personām, kuru ieinteresētība bija zināma, ka arī visiem pārējiem uzņēmumiem, kas pieteicās termiņā, kas norādīts paziņojumā par procedūras uzsākšanu, Komisija izsūtīja anketas. Atbildes tika saņemtas no viena Kopienas ražotāja, trim nesaistītiem importētājiem, četriem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, 13 saistītiem Kopienas uzņēmumiem un viena ražotāja analogā valstī, proti, Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk tekstā – ASV).

(9)

Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, kas tika uzskatīta par nepieciešamu, lai noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Kopienas intereses, kā arī veica pārbaudes šādu uzņēmumu telpās:

(10)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam nevarētu piešķirt TER, pārbaudes apmeklējums normālas vērtības noteikšanas nolūkā, pamatojoties uz analogas valsts, Amerikas Savienoto Valstu “ASV”, datiem, notika šādā uzņēmumā:

Ražotājs analogajā valstī – ASV

(11)

Dempinga un radīto kaitējumu izmeklēšana notika no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (turpmāk tekstā – izmeklēšanas periods vai IP). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2001. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (turpmāk tekstā – attiecīgais periods).

(12)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti volframa elektrodi (turpmāk tekstā – VE), tostarp volframa stieņi, izņemot ar vienkāršu saķepināšanu izgatavotus stieņus, neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav sagriezti vajadzīgajā garumā. Šo ražojumu parasti deklarē ar KN kodu ex 8101 95 00 un ex 8515 90 90.

(13)

Attiecīgo ražojumu izmanto metināšanai un līdzīgos procesos, tostarp volframa elektrodus loka metināšanai inertās gāzes aizsardzībā, plazmas loka metināšanai un griešanai un termiskajai uzsmidzināšanai. VE izmanto ļoti dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, celtniecībā, kuģu būvē, automašīnu ražošanā, jūras, ķīmiskajā un kodolenerģētikā, kosmiskajā aviācijā, kā arī naftas un gāzes vados. Pamatojoties uz fiziskajām īpašībām un dažādo ražojuma veidu savstarpējo aizvietojamību no lietotāja viedokļa, šajā procedūrā visus VE uzskata par vienu ražojumu.

(14)

Izmeklēšanā konstatēja, ka ķīmiskās, fiziskās un tehniskās pamatīpašības, kas piemīt Kopienas ražošanas nozarē ražotajiem un Kopienā pārdotajiem VE, Ķīnas iekšējā tirgū ražotajiem un pārdotajiem VE, no ĶTR Kopienā importētajiem VE, kā arī ASV ražotajiem un pārdotajiem VE, neatšķiras, un visus šos ražojumus izmanto vienādi.

(15)

Tādēļ provizoriski tiek secināts, ka šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu antidempinga izmeklēšanā, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību nosaka saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu tiem ražotājiem, kam konstatēja, ka viņi ievēro pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktos kritērijus.

(17)

Īsumā un vienīgi uzziņai tiek sniegts īss TER kritēriju kopsavilkums:

(18)

Divi ĶTR ražotāji eksportētāji pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un aizpildīja TER pieprasījuma veidlapu, kas paredzēta ražotājiem eksportētājiem. Komisija no šiem uzņēmuma ieguva un pārbaudīja visu nepieciešamo informāciju, ko iesniedz savā TER pieprasījumā.

(19)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viena uzņēmuma iesniegtais TER piemērošanas pieprasījums ir noraidāms. Pārbaudot katra uzņēmuma atbilstību pieciem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tika konstatēts, ka uzņēmums neatbilst iepriekš minētajam otrajam kritērijam. Uzņēmuma grāmatvedības uzskaite neatbilda uzņēmuma faktiskajam finanšu stāvoklim, jo atsevišķi darījumi tika iegrāmatoti, ievērojot uzkrāšanas principu, bet citi – nē. Šis apstāklis un fakts, ka uzņēmuma revidenti nebija izdarījuši atrunas attiecībā uz konstatēto praksi, ir nepārprotams starptautisko grāmatvedības standartu pārkāpums.

(20)

Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli par iepriekš izklāstītajiem secinājumiem. Komentāri tika saņemti no viena ražotāja eksportētāja, kas pieprasa TER.

(21)

Pamatojoties uz minēto, TER tika piemērots vienam ĶTR VE ražotājam eksportētājam:

(22)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir piemērojams, nosaka valstīm, uz kurām attiecas šis pants, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu cita starpā var pierādīt, ka to eksporta cenas un apjomi, kā arī pārdošanas noteikumi un nosacījumi ir brīvi noteikti, ka valūtas pārrēķini tiek veikti pēc tirgus kursa un ka jebkura iejaukšanās no valsts puses nav tāda, lai notiktu pasākumu apiešana, ja eksportētājiem tiek noteiktas atšķirīgas maksājumu likmes.

(23)

Ražotājs eksportētājs, kuram nevarēja piešķirt TER, pieprasīja, lai tam piemēro AR, ja TER netiktu piemērots. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka konkrētais uzņēmums atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām AR prasībām, kas jāievēro, lai piemērotu AR.

(24)

Divi citi ražotāji eksportētāji, kas nepieprasīja TER, pieprasīja tikai AR. Abi uzņēmumi izmeklēšanas periodā pārdeva preces neatkarīgiem pircējiem Kopienā un sadarbojās izmeklēšanas procesā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka viens uzņēmums atbilst visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām, kas jāievēro, lai piemērotu AR, taču otrs uzņēmums neatbilda trešajam AR piemērošanas kritērijam, jo tika konstatēts, ka tas ir pilnīgā valsts īpašumā un tāpēc nevar brīvi pieņemt lēmumus par uzņēmējdarbību, kā arī nevar noteikt eksporta cenas un apjomus bez valsts iejaukšanās.

(25)

Tāpēc tika secināts, ka AR ir jāpiemēro šādiem diviem ĶTR ražotājiem eksportētājiem:

(26)

Attiecībā uz normālās vērtības noteikšanu Komisija vispirms noskaidroja, vai attiecīgā ražotāja eksportētāja VE pārdevumu kopapjoms iekšējā tirgū ir reprezentatīvs, salīdzinot ar kopējo apjomu, kas eksportēts uz Kopienu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumu apjomus iekšējā tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja pārdevumu kopapjoms iekšējā tirgū ir vismaz 5 % no eksporta pārdevumu kopējā apjoma Kopienā.

(27)

Tā kā attiecīgā ražotāja eksportētāja pārdevumu kopapjoms iekšējā tirgū tika atzīts par reprezentatīvu, Komisija pēc tam noteica to iekšējā tirgū pārdoto VE paveidus, kas ir identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, kurus pārdod eksportam uz Kopienu.

(28)

Par katru no paveidiem tika noskaidrots, vai pārdevums iekšējā tirgū ir pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta paveida pārdevumus iekšējā tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā paveida kopējie pārdevumi iekšējā tirgū IP laikā bija 5 % vai vairāk no tā salīdzināmā paveida, ko eksportē uz Kopienu, kopējā pārdošanas apjoma.

(29)

Tika arī pārbaudīts, vai katra attiecīgā ražojuma paveida pārdevumu iekšējā tirgū reprezentatīvos apjomos var uzskatīt par parasto tirdzniecības apriti pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē, nosakot attiecīgā paveida rentablo pārdošanas apjomu īpatsvaru, kas veikti ar neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū.

(30)

Tika konstatēts, ka visu paveidu VE rentablās pārdošanas apjoms ir mazāks par 10 % no kopējā šo paveidu pārdevuma apjoma, un tādējādi tika uzskatīts, ka šie paveidi ir pārdoti nepietiekamā apjomā, lai vietējo cenu varētu uzskatīt par atbilstošu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(31)

Tādēļ, tā kā konkrētā ražotāja eksportētāja pārdoto visu paveidu vietējās cenas nevarēja izmantot, vajadzēja izmantot salikto normālo vērtību.

(32)

Attiecīgi saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālā vērtība tika aprēķināta, eksportēto paveidu ražošanas izmaksām pieskaitot tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (turpmāk tekstā – TV un A) izmaksas samērīgā apjomā un ar samērīgu peļņas normu. Tālab Komisija pārbaudīja, vai dati par TV un A izmaksām un peļņu, ko katrs attiecīgais ražotājs eksportētājs guvis iekšējā tirgū, ir reprezentatīvi.

(33)

Faktiskās iekšējā tirgus TV un A izmaksas tika uzskatītas par ticamām, jo attiecīgā uzņēmuma pārdevumu kopapjomu iekšējā tirgū var novērtēt kā reprezentatīvu salīdzinājumā ar pārdevumu apjomu, kas eksportēts uz Kopienu. Attiecībā uz peļņu neviens eksportētā ražojuma paveids netika pārdots iekšējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē, un attiecīgais ražotājs eksportētājs neražo citus ražojumus, izņemot VE. Arī tos datus, kas iegūti no citiem Ķīnas ražotājiem, nevarēja izmantot, jo nevienam citam ĶTR ražotājam nav piemērots TER. Tāpēc peļņa bija jānosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta c) apakšpunktu. Šajā saistībā jānorāda, ka VE ražo ļoti maz valstīs. Nebija pieejama informācija no Japānas ražotājiem – ne par attiecīgo ražojumu, ne par līdzīgiem ražojumiem, nebija arī iespējams izmantot atbilstošus ASV ražotāju datus. Tā kā cita atbilstīga pamata nebija, tika nolemts izmantot peļņas apjomu, ko pagātnē guva Kopienas ražošanas nozare, pirms tirgū bija jūtama Ķīnas importa ietekme. Cita starpā jānorāda, ka šī peļņa atbilst arī vidējai peļņai no attiecīgā ražojuma, ko gūst viens no ražotājiem eksportētājiem, kuram piemērots AR.

(34)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuriem nav piemērots TER, jānosaka, pamatojoties uz cenām vai salikto vērtību analogā valstī.

(35)

Paziņojumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja savu ieceri izmantot ASV kā atbilstošo analogo valsti, lai noteiktu normālo vērtību ĶTR, un ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt komentārus par šo izvēli. Neviena ieinteresētā persona neiebilda pret šo priekšlikumu.

(36)

Ārpus EK un ĶTR attiecīgo ražojumu ražo tikai daži ražotāji ASV un Japānā. Tāpēc Komisija meklēja iespējas sadarboties ar zināmajiem Japānas ražotājiem un vienīgo ražotāju ASV.

(37)

Vienīgi ASV ražotājs piekrita sadarboties. Tāpēc šim ražotājam tika nosūtīta anketa un ražotāja atbildē sniegtie dati tika tūlīt pārbaudīti. Tika konstatēts, ka ražotājs pārdod savus ražojumus iekšējā tirgū un ka ASV tirgū ir ievērojams no Ķīnas importēto ražojumu apjoms un mazs Japānas ražojumu importa apjoms. Tāpēc ir skaidrs, ka ASV tirgū konkurē Ķīnas un ASV ražojumi.

(38)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek provizoriski secināts, ka ASV ir vispiemērotākā un vispamatotākā analogā valsts saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(39)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem, kam nav piemērots TER, nosaka, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, ko saņem no analogās valsts ražotāja.

(40)

Komisija pārbaudīja, vai katru attiecīgā ražojuma paveidu, kas pārdots reprezentatīvos apjomos analogās valsts iekšējā tirgū, var uzskatīt par pārdotu parastajā tirdzniecības apritē pamatregulas 2. panta 4. punkta nozīmē. Pārbaude tika veikta, nosakot īpatsvaru katra paveida rentablam pārdevumu apjomam neatkarīgiem pircējiem iekšējā tirgū izmeklēšanas perioda laikā.

(41)

Ja ražojuma paveida pārdošanas apjoms, ko pārdod par neto pārdošanas cenu, kura ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, ir vairāk nekā 80 % no minētā ražojuma paveida pārdošanas kopapjoma un ja minētā ražojuma paveida vidējā svērtā cena ir vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību nosaka pēc faktiskās cenas iekšējā tirgū. Šo cenu aprēķina kā vidējo svērto cenu no visa minētā ražojuma paveida pārdošanas apjoma cenām iekšējā tirgū izmeklēšanas periodā neatkarīgi no tā, vai pārdošana bijusi rentabla vai ne.

(42)

Ja ražojuma paveida rentablo pārdevumu apjoms ir 80 % vai mazāk no attiecīgā ražojuma pārdevumu kopapjoma vai ja šī ražojuma paveida vidējā svērtā cena ir mazāka par ražošanas pašizmaksu, normālā cena tika pamatota ar faktisko iekšzemē piemērojamo cenu, ko aprēķina kā tikai šī paveida rentablo pārdevumu vidējo svērto apjomu, ja šie pārdevumi ir 10 % vai vairāk no kopējā šī paveida pārdevumu apjoma.

(43)

Ja kāda ražojuma paveida rentablo pārdošanas darījumu apjoms bija mazāks nekā 10 % no minētā paveida kopējo pārdošanas darījumu apjoma, tika uzskatīts, ka šo konkrēto paveidu nepārdod pietiekamā daudzumā, lai cena iekšējā tirgū nodrošinātu atbilstošu pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(44)

Aptuveni 90 % no ražojuma paveidiem normālā vērtība tādējādi tika noteikta, pamatojoties uz parastajā tirdzniecības apritē noteiktām pārdošanas cenām analogās valsts iekšējā tirgū.

(45)

Ikreiz, kad nevarēja izmantot ražotāja eksportētāja tirgota noteikta ražojuma paveida iekšējā tirgus cenu, normālās vērtības noteikšanai bija jāpiemēro cita metode. Šajā sakarā Komisija izmantoja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu. Normālā vērtība tika noteikta, pieskaitot analogās valsts ražotāja pārdoto paveidu ražošanas izmaksām TV un A izmaksas un samērīgu peļņas normu. TV un A izmaksas un peļņa tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktā izklāstītajām metodēm. Tika izmantotas TV un A izmaksas, kas attiecināmas uz visiem līdzīgo ražojumu pārdevumiem iekšējā tirgū, kurus veic pats ražotājs, un pieskaitītais peļņas apjoms atbilda vidējam svērtajam peļņas apjomam, kas tiek gūts pārdevumos iekšējā tirgū parastajā tirdzniecības apritē.

(46)

Šī normālā vērtība tika precizēta pēc vajadzības, ņemot vērā atšķirīgās veduma, kredīta un iepakošanas izmaksas, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu ar VE, ko uz Kopienu eksportē attiecīgie ĶTR ražotāji.

(47)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Kopienā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(48)

Visi eksporta pārdevumi uz Kopienu, ko veica uzņēmums, kuram piemērots TER, tika veikti ar saistīta importētāja starpniecību un tālāk pārdoti saistītiem un nesaistītiem Kopienas uzņēmumiem. Eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kuru importētie ražojumi tika pirmo reizi tālāk pārdoti neatkarīgam pircējam un kura tika attiecīgi koriģēta attiecībā uz visām izmaksām, kas radās laika posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, pieskaitot uzcenojumu, kas atbilst TV un A izmaksām un peļņai. Lai noteiktu TV un A, tika izmantotas paša saistītā uzņēmuma TV un A izmaksas. Peļņa tika noteikta, pamatojoties uz informāciju, ko sniedza nesaistīti importētāji, kuri sadarbojās.

(49)

Normālo vērtību salīdzināja ar eksporta cenu, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Attiecīgas korekcijas par transporta, apdrošināšanas, apstrādes un papildus izmaksām, maksājumiem par iepakošanu, kredītu un banku pakalpojumiem tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par samērīgām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(50)

Uzņēmumam, kuram tika piemērots TER, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu ikviena uz Kopienu eksportētā attiecīgā ražojuma paveida vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar attiecīgā ražojuma paveida vidējo svērto eksporta cenu.

(51)

Ņemot vērā iepriekšminēto, pagaidu vidējās svērtās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Kopienas robežas pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(52)

Uzņēmumiem, kuriem tika piemērots AR, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu vidējā svērtā normālā vērtība, ko noteica analogajai valstij, tika salīdzināta ar vidējo svērto cenu, kāda ir eksportam uz Kopienu.

(53)

Provizoriskā svērtā vidējā dempinga starpība, ko izsaka procentos no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

(54)

Lai aprēķinātu valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, Komisija vispirms noteica sadarbības līmeni. Šajā saistībā jāatceras, ka 11 ĶTR ražotāji eksportētāji pauda vēlmi tikt iekļauti atlasē, cita starpā sniedzot datus par attiecīgā ražojuma eksportu uz Kopienu. Jāatceras arī, ka abi KN kodi, kas norādīti paziņojumā par procedūras uzsākšanu, ir ex kodi, un tāpēc ar tiem attiecīgi apzīmē arī citus ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka vairums ĶTR eksportētāju, kas sadarbojas, deklarē VE eksportu, izmantojot Ķīnas valsts tarifu kodus, ar kuriem apzīmē arī daudzus citus ražojumus. Tāpēc tika uzskatīts, ka, tā kā precīza importa statistika nav pieejama, ziņas, kas sniegtas atlases anketās, būtu piemērotākie pieejamie fakti attiecībā uz Kopienā importētajiem ĶTR izcelsmes attiecīgajiem ražojumiem. Tika salīdzināts kopējais 11 anketās norādītais eksporta apjoms un sūdzībā iekļautā aplēse un tika konstatēts, ka anketās uzrādītais importa apjoms ir lielāks. Ņemot to vērā, sadarbības līmenis tika atzīts par augstu.

(55)

Tādējādi dempinga starpība tika noteikta atbilstoši līmenim, kas noteikts uzņēmumam, kurš sadarbojas un kuram nav piemērots ne TER, ne AR, t. i., 204,9 %.

(56)

Pamatojoties uz minēto, valsts mēroga dempinga līmenis provizoriski tika noteikts 204,9 % apmērā no CIF cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas.

(57)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka līdzīgu produkciju ražo divi Kopienas ražotāji. Ražotājs, kura vārdā tika iesniegta sūdzība, pilnīgi sadarbojās izmeklēšanas gaitā. Taču otrs ražotājs pauda savu atbalstu procedūrai un sniedza tikai vispārīgas ziņas par ražošanu un pārdošanas apjomiem. Tā kā tikai viens uzņēmums sniedza atbildes uz visiem anketas jautājumiem, visi dati par Kopienas ražošanas nozari tiks sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala, lai aizsargātu konfidencialitāti.

(58)

Tādējādi Kopienas produkcijas apjomi pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē tika provizoriski aprēķināti, tā Kopienas ražotāja produkcijas apjomu, kas pilnīgi sadarbojās, saskaitot ar otra ražotāja produkcijas apjomu saskaņā ar pēdējā minētā sniegtajām ziņām. Pamatojoties uz minēto, kopējais Kopienas produkcijas apjoms izmeklēšanas perioda laikā ir no 40 līdz 50 tonnu.

(59)

Tā Kopienas ražotāja ražošanas apjoms, kas pilnīgi sadarbojās izmeklēšanas gaitā, ir lielāks par 50 % no Kopienā ražoto volframa elektrodu apjoma. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šis uzņēmums veido Kopienas ražošanas nozari saskaņā ar pamatregulas 4. panta 1. punktu un 5. panta 4. punktu.

(60)

Kopienas patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz zināmo Kopienas ražotāju pārdošanas apjomiem, kuriem pieskaitīts importa apjoms. Importa apjoma noteikšanai par laikposmu no 2001. līdz 2004. gadam tika izmantoti sūdzībā norādītie dati, jo, kā paskaidrots iepriekš, nav ticamas importa statistikas. Importa apjoms izmeklēšanas periodā tika noteikts kā to 11 ĶTR ražotāju eksportētāju eksporta apjomu summa, kuri sniedza šīs ziņas, lai tiktu iekļauti atlasē, un kurus varēja uzskatīt par tādiem, kas veido kopējo eksporta apjomu. Tika konstatēts, ka importa apjoms no trešām valstīm nav vērā ņemams. Dati liecina, ka Kopienas pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma attiecīgajā periodā palielinājies par 50 %.

(61)

Iepriekš minēto iemeslu dēļ Ķīnas importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz sūdzībā ietvertajiem datiem un atlases anketās sniegtajiem datiem par izmeklēšanas periodu.

(62)

Apjoma un tirgus daļas izteiksmē importa attīstība ir bijusi šāda:

(63)

Lai gan volframa elektrodu patēriņš attiecīgajā periodā palielinājās par 50 %, importa apjoms no attiecīgās valsts tajā pašā periodā palielinājās par vairāk nekā 400 %. Jāsecina, ka ĶTR tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās no 22,4 % līdz 76,2 %.

(64)

Šajā tabulā ir norādītas vidējo ĶTR importa cenu izmaiņas. Attiecīgajā periodā šīs cenas pazeminājās par 12 %, kaut arī 2005. gadā tās paaugstinājās saistībā ar galvenās izejvielas cenas paaugstināšanos:

(65)

Attiecībā uz konkrētā ražojuma pārdošanas cenu Kopienas tirgū izmeklēšanas periodā tika salīdzinātas cenas Kopienas ražošanas nozarē un ĶTR ražotāju eksportētāju cenas. Kopienas ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas neatkarīgiem pircējiem, kas vajadzības gadījumā tika koriģētas pēc ražotāja cenu līmeņa, t. i., neieskaitot kravas pārvadājuma izmaksas Kopienā, pēc atlaižu un rabatu atskaitīšanas. Šīs cenas tika salīdzinātas ar pārdošanas cenām, ko prasīja Ķīnas eksportētāji, neieskaitot atlaides, un kas vajadzības gadījumā tika pielāgotas atbilstoši CIF cenām uz Kopienas robežas, ar atbilstošu korekciju, ievērojot muitošanas un pēcimporta izmaksas.

(66)

Salīdzinājums parādīja, ka IP laikā attiecīgais importētais ražojums Kopienas tirgū tika pārdots par cenām, kas bija par 40 % zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām, tās izsakot procentos.

(67)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes novērtējums uz Kopienas ražošanas nozari ietvēra visu to ekonomisko faktoru un indeksu analīzi, kuriem bija saistība ar situāciju nozarē no 2001. gada līdz IP. Kā jau minēts, konfidencialitātes iemeslu dēļ, tā kā analīze attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, vairums rādītāju sniegti indeksētā veidā vai arī kā skala.

(68)

Kopienas ražošanas nozarē bija šāds ražošanas apjoms, jauda un tās izmantojums:

(69)

Neskatoties uz pieaugošo pieprasījumu, Kopienas nozares ražošanas apjomi no 2001. gada līdz IP ievērojami samazinājās par 60 %.

(70)

Ražošanas jauda bija nemainīga, un tas nozīmē, ka jaudas izmantojums samazinājās tāpat kā ražošanas apjoms.

(71)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda krājumu apjomu katra perioda beigās:

(72)

Attiecīgajā periodā krājumi palielinājās par 31 %, liecinot par ražošanas nozares arvien lielākajām grūtībām pārdot tās ražojumus Kopienas tirgū.

(73)

Šajā tabulā sniegtie skaitļi uzrāda Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomu neatkarīgiem pircējiem Kopienā:

(74)

Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par vairāk nekā 50 %. Tajā pašā laikā Kopienas patēriņš palielinājās par 50 %, taču Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa to pašu piecu gadu laikā samazinājās vēl vairāk, par 70 %.

(75)

Tādējādi tika secināts, ka Kopienas ražošanas nozare nevar iesaistīties tirgus izaugsmē, ko izraisa Kopienas patēriņa palielinājums.

(76)

Vidējās pārdošanas cenas neatkarīgiem pircējiem Kopienā līdz 2003. gadam ir samazinājušās. No 2003. līdz 2004. gadam tās palielinājās par gandrīz 12 % un vēl par 30 % no 2004. līdz 2005. gadam. Cenas pazemināšanās līdz 2003. gadam jāizvērtē, ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares centienus konkurēt ar importu par dempinga cenām. 2003. gadā cenas pazeminājās līdz nepieļaujami zemam līmenim un 2004. gadā tās vajadzēja paaugstināt. Turklāt izejvielu cenu izmaiņas, proti, tas, ka tās no 2004. līdz 2005. gadam strauji paaugstinājās par vairāk nekā 100 %, palielināja nepieciešamību tās paaugstināt vēl vairāk 2005. gadā. Tomēr Kopienas ražošanas nozares cenu pieaugums tikai ierobežotā apjomā atspoguļo izmaksu pieaugumu.

(77)

Tās peļņas un naudas plūsmas līmenis, kas gūta no Kopienas ražošanas nozares veiktās volframa elektrodu pārdošanas, ir īpaši nelabvēlīgs. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ dati ir uzrādīti kā skala:

(78)

Attiecīgajā periodā rentabilitāte būtiski samazinājās. Zemāko līmeni tā sasniedza 2003. gadā, tad nedaudz paaugstinājās, un tas ir daļēji saistīts ar Kopienas ražošanas nozares racionalizācijas centieniem un ar cenu palielinājumu.

(79)

Arī naudas plūsma attiecīgajā periodā samazinājās vienlaikus ar rentabilitātes pazemināšanos. Negatīvās naudas plūsmas kopējā līmeņa samazināšanos perioda beigās izraisīja vienīgi ražošanas un pārdošanas apjomu samazināšanās.

(80)

Attiecīgā perioda sākumā Kopienas ražošanas nozarē reģistrēts būtisks ieguldījumu apjoms – šie ieguldījumi galvenokārt bija jaunu iekārtu iegāde ražošanas optimizācijai, un tos attaisnoja visumā apmierinošie volframa elektrodu un citu volframa ražojumu pārdošanas rādītāji līdz 2000./2001. gadam. Tomēr perioda beigās šie ieguldījumi tika pilnīgi pārtraukti.

(81)

Ienākums no ieguldījumiem līdzīgu ražojumu ražošanai un pārdošanai, kas konfidencialitātes apsvērumu dēļ attēlots kā skala, ir negatīvs un attiecīgajā periodā ir būtiski samazinājies, atspoguļojot iepriekš minēto pārdevumu rentabilitātes tendenci.

(82)

Kopienas ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu attiecīgajā periodā netika būtiski ietekmēta, jo līdzīgie ražojumi ir tikai neliela daļa no grupas kopējās saimnieciskās darbības.

(83)

Nodarbinātības, darba ražīguma un algu izmaiņas Kopienas ražošanas nozarē bija šādas:

(84)

No 2001. gada līdz izmeklēšanas periodam Kopienas ražošanas nozarē strauji samazinājās darbinieku skaits. Tas notika gan ražošanas apjoma samazināšanās dēļ, gan Kopienas ražošanas nozares centienu dēļ racionalizēt ražošanu un paaugstināt darba ražīgumu. Racionalizācijas procesa rezultāti Kopienas ražošanas nozarē ietekmēja arī darba ražīguma radītājus, kas attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās.

(85)

Vidējais algu līmenis attiecīgajā periodā bija nemainīgs.

(86)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Šīs starpības acīmredzami pārsniedz pieļaujamo minimumu. Turklāt, ņemot vērā importa dempinga apjomu un cenu, faktiskās dempinga starpības ietekmi nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

(87)

Kopienas ražošanas nozare neatgūstas no iepriekšējā dempinga vai subsidēšanas ietekmes, jo iepriekš nav veikta attiecīga izmeklēšana.

(88)

Jāatceras, ka no 2001. gada līdz IP attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām no ĶTR palielinājās par vairāk nekā 400 %, un attiecīgā perioda beigās tas sasniedza 76,2 % no tirgus daļas. Turklāt IP laikā Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas būtiski pazeminājās attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām dēļ. Izmantojot vidējo svērto aprēķinu, var secināt, ka cena samazinājās par 40 %.

(89)

Tajā pašā laikā, lai gan Kopienas patēriņš palielinājās par 50 %, Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās par vairāk nekā 50 %. Kopienas tirgus daļa samazinājās par 68 %, un tā saviem pircējiem nevarēja piemērot vispārējo izejvielu cenu paaugstinājumu, un tā rezultātā bija ļoti negatīva rentabilitāte.

(90)

Tāpēc attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares stāvoklis būtiski pasliktinājās. Ražošanas apjoms samazinājās par 60 %, samazinājās arī jaudas izmantojums, kas IP sasniedza ļoti zemu līmeni. Krājumu apjomi palielinājās par 31 %.

(91)

Neatkarīgi no Kopienas ražošanas nozares būtiskajiem ieguldījumiem attiecīgā perioda sākumā un tās pastāvīgajiem centieniem palielināt darba ražīgumu un konkurētspēju tās rentabilitāte, naudas plūsma un ienākumi no ieguldījumiem strauji samazinājās, sasniedzot īpaši negatīvu līmeni.

(92)

Par slikto stāvokli Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā liecina arī negatīvās nodarbinātības un ieguldījumu tendences.

(93)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, provizoriski tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta nozīmē.

(94)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai ir cēloņsakarība starp ĶTR importu par dempinga cenām un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tika pārbaudīti citi zināmi faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas vienlaikus Kopienas ražošanas nozarei varētu radīt kaitējumu, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru radītais iespējamais kaitējums netiek attiecināts uz importu par dempinga cenām.

(95)

Importa par dempinga cenām no ĶTR ievērojamais palielinājums par vairāk nekā 400 % no 2001. gada līdz IP un tā Kopienas tirgus daļas palielinājums no 22,4 % līdz 76,2 % notika vienlaicīgi ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos. Ražošanas apjoms un jaudas izlietojums strauji samazinājās, savukārt noslēguma krājumi palielinājās par 31 %, un tas notika Kopienas tirgus izaugsmes apstākļos. Kopienas ražošanas nozares pārdošanas apjomi un tirgus daļa ievērojami samazinājās, vienlaicīgi strauji palielinoties importa apjomiem un par dempinga cenām ievesto ražojumu tirgus daļai. Turklāt imports par dempinga cenām ievērojami samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas, tādējādi būtiski samazinot Kopienas ražošanas nozares cenas laikā, kad izejvielu izmaksas ievērojami palielinājās par vairāk nekā 100 %. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Kopienas ražošanas nozare izmaksu pieaugumu nevarēja piemērot saviem pircējiem, jo tā izjuta spēcīgu spiedienu, ko radīja ievērojamie no ĶTR importēto dempinga ražojumu apjomi. Tas izraisīja strauju rentabilitātes, ienākumu no ieguldījumiem un naudas plūsmas samazināšanos.

(96)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka spiedienam, ko radīja imports par dempinga cenām, kura apjoms kopš 2001. gada būtiski palielinājās, bija noteicošā nozīme Kopienas ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšanā un attiecīgi arī negatīvajās rentabilitātes izmaiņās.

(97)

Izņemot ĶTR, attiecīgajā periodā līdzīgu ražojumu būtisku eksportētāju uz Kopienas tirgu nebija. Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka galvenais tirgus pārējiem ASV un Japānas ražotājiem ir viņu pašu iekšējais tirgus. Ticama informācija par citu līdzīgu ražojumu importu ir ļoti ierobežota, un tāpēc nav iespējams aplēst Kopienas tirgū šādi pārdotus apjomus, ja tādi ir. Tā kā nav pierādījumu, ka patiešām notiek imports no pārējām trešām valstīm, tiek uzskatīts, ka šie apjomi, ja tādi ir, nav vērā ņemami. Attiecīgi tiek uzskatīts, ka imports no pārējām trešām valstīm nevarēja palielināt kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(98)

Tika arī pārbaudīts, vai eksports uz valstīm, kas nav ES valstis, varēja palielināt kaitējumu, kas attiecīgajā periodā nodarīts Kopienas ražošanas nozarei. Eksports uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, attiecīgajā periodā ir aptuveni puse no Kopienas ražošanas nozares līdzīgo ražojumu pārdevuma. Šis eksports no 2001. gada līdz IP samazinājās par aptuveni 66 % un IP beigās bija 41 % no ražošanas nozares pārdevumu kopapjoma. Eksporta tirgu, īpaši ASV tirgus, zaudējuma būtiskākais iemesls bija arvien lielākā Ķīnas ražotāju konkurence pasaules tirgos. Šajā saistībā jānorāda, ka līdzīgas Ķīnas ražotāju rīcības ASV tirgū dēļ vienam no diviem esošajiem ASV volframa elektrodu ražotājiem bija jāpārtrauc ražošana.

(99)

Attiecībā uz rādītājiem nebija iespējams nošķirt Kopienas un eksporta tirgu, piemēram, attiecībā uz ražošanas apjomu, jaudas izlietojumu, ieguldījumiem un nodarbinātību, tika konstatēts, ka to negatīvās izmaiņas acīmredzami pārsniedz līmeni, ko varētu saistīt ar eksporta apjoma samazināšanos. Šo rādītāju negatīvā attīstība jāvērtē gan kā sekas pārdevumu apjoma samazinājumam Kopienas tirgū, gan – nedaudz mazāk – kā eksporta pārdevumu apjoma samazinājuma sekas. Šī attīstība arī jāizvērtē, ņemot vērā Kopienas tirgus būtisko izaugsmi attiecīgajā periodā.

(100)

Attiecībā uz rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumiem no ieguldījumiem jānorāda, ka to negatīvā attīstība galvenokārt bija sekas tam, ka Kopienas ražošanas nozare bija spiesta saglabāt ļoti zemu jaudas izlietojuma līmeni iepriekš minētā negatīvā pārdevuma apjoma samazinājuma dēļ gan Kopienā, gan eksporta tirgos. Turklāt Kopienas ražošanas nozares pārdošanas cenas bija zem importa par dempinga cenām spiediena, kas arī negatīvi ietekmēja šos rādītājus. Šajā saistībā jānorāda, ka vienības pārdošanas cenas attīstība eksporta tirgos bija daudz pozitīvāka nekā cenai Kopienā. Patiešām, vidējā pārdošanas cenas eksporta tirgos tajā pašā periodā palielinājās par 20 %, un tas liecina, ka cenu spiediens šajos tirgos bija mazāks nekā Kopienas tirgū. Tika konstatēts, ka eksporta rentabilitāte ir nedaudz augstāka, lai arī nepietiekama, nekā tā ir Kopienas tirgū, kaut gan arī eksportu ietekmēja cenu samazinājums un konkurence ar Ķīnas eksportu uz trešo valstu tirgiem. Turklāt Kopienas ražošanas nozare varēja kontrolēt un pat samazināt savas izmaksas, kas nav saistītas ar izejvielām. Tāpēc Kopienas ražošanas nozares eksporta rādītāji ir mazāk ietekmējuši rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumus no investīcijām nekā tirgus daļu un cenu izmaiņas Kopienas tirgū.

(101)

Pamatojoties uz šo, Komisija nenoliedz iespēju, ka eksporta pārdevumu negatīvā attīstība varēja pasliktināt Kopienas ražošanas nozares vispārējo ekonomisko situāciju. Tomēr iepriekš minētā analīze ir apstiprinājusi, ka sliktie eksporta rezultāti nevar pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un konstatēto kaitējumu.

(102)

Otra Kopienas ražotāja pārdošanas apjomi no 2001. gada līdz IP strauji samazinājās par 54 %. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika konstatēts, ka otrs Kopienas ražotājs ir tādā pašā situācijā kā Kopienas ražošanas nozare. Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka šie pārdevumi nevarēja izraisīt kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(103)

Viens eksportētājs iebilda, ka kaitējumu galvenokārt izraisīja pamatizejvielas – amonija paravolframāta (turpmāk tekstā – APV) – cenas paaugstinājums. Patiesi, attiecīgā perioda beigās, t. i., 2005. gadā, APV cenas bija paaugstinājušās par vairāk nekā 100 %.

(104)

Šajā saistībā vispirms jānorāda, ka Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās notika vienlaikus ar Ķīnas importa apjoma palielināšanos no 2001. līdz 2005. gadam un nenotika tikai attiecīgā perioda beigās.

(105)

Savukārt izejvielu cenas paaugstinājās tikai 2005. gadā. Tomēr tieši šajā gadā Kopienas ražošanas nozares cenas tiešām paaugstinājās vairāk (par 33 %) nekā ražošanas izmaksas (par 30 %).

(106)

Tas, ka šie notikumi risinājās vienlaikus, liecina par to, ka, kaut arī izejvielu cenu paaugstinājums veicināja to vispārējo izmaksu palielināšanos, kas attiecīgajā periodā pārsniedza pārdošanas cenu paaugstinājumu, izejvielu cenu paaugstinājums nebija izšķirošais faktors, kas izraisīja Kopienas ražošanas nozares finansiālā stāvokļa pasliktināšanos. Šo pasliktināšanos izraisīja vidējo izmaksu palielinājums, ko izraisīja tirgus daļas zaudēšana un vēlāk zemais jaudas izmantošanas līmenis, kā minēts iepriekš.

(107)

Turklāt Kopienas ražošanas nozare nevarēja paaugstināt attiecīgās pārdošanas cenas pietiekami, lai kompensētu izmaksu palielinājumu. Cenu neelastīgumu radīja vienlaicīgais ĶTR izcelsmes preču importa par dempinga cenām palielinājums, kas būtiski samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas. Šajos apstākļos jāsecina, ka Kopienas ražošanas nozarē bija spēcīgs cenu spiediens, ko izraisīja imports par dempinga cenām, un tāpēc tai bija ierobežotas iespējas kompensēt izmaksu palielinājumu, paaugstinot pārdošanas cenas.

(108)

Visbeidzot jānorāda, ka izejvielu cenu paaugstinājums ietekmēja visus tirgus dalībniekus, tostarp Ķīnas ražotājus eksportētājus, tāpēc to nevar uzskatīt par īpašu faktoru, kas nodarīja kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei.

(109)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka izejvielu cenu paaugstinājums nepārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(110)

Kopienas ražošanas nozarei nodarītais kaitējums galvenokārt izpaudās kā pārdošanas apjomu samazinājums un tirgus daļas zaudējums, kas negatīvi ietekmēja rentabilitāti. Izraisītais cenu pazeminājums un apjomradītu ietaupījumu zaudējums zemās ražošanas jaudas dēļ radīja nepieņemami zemu negatīvas rentabilitātes līmeni, tādējādi radot Kopienas ražošanas nozarei ievērojamus finansiālus zaudējumus.

(111)

Lielākā daļa ar kaitējumu saistīto Kopienas ražošanas nozares rādītāju pasliktinājās vienlaikus ar strauju ĶTR importa apjoma un tirgus daļas palielinājumu un būtisku cenu pazeminājumu, ko izraisīja šis imports.

(112)

Lai gan izmeklēšanā tika pierādīts, ka nevar noliegt, ka Kopienas ražošanas nozares negatīvā tendence attiecībā uz eksportu uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, ir palielinājusi kaitējumu, šīs tendences iespējamā ietekme nav tāda, kas pārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(113)

Turklāt, kaut arī izejvielu cenas IP bija nepieredzēti augstas, tas ietekmēja visus tirgus dalībniekus. Arī tas, ka kaitējumu saistītie rādītāji mainījās vienlaikus, neliecina par to, ka tas ir galvenais Kopienas ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis.

(114)

Tāpēc tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir nodarījis būtisku kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(115)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai ir pārliecinoši iemesli, kuru dēļ būtu jāsecina, ka antidempinga pasākumu piemērošana importam no attiecīgās valsts nav Kopienas interesēs. Komisija izsūtīja anketas visiem importētājiem, tirgotājiem un rūpnieciskajiem izmantotājiem, kas bija minēti sūdzībā. Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim importētājiem.

(116)

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no personām, kuras sadarbojās, tika izdarīti turpmāk izklāstītie secinājumi.

(117)

Jāatceras, ka Kopienas ražošanas nozari veidoja viens ražotājs, kura ražotne ir Austrijā un kura rentabilitāte attiecīgajā periodā ievērojami pazeminājās, tādējādi negatīvi ietekmējot nodarbinātības un ieguldījumu līmeni.

(118)

Ja pasākumi netiek piemēroti, iespējams, ka importa par dempinga cenām spiediena rezultātā šīs darbības nepietiekamās rentabilitātes dēļ Kopienas ražošanas nozarei vajadzēs pārtraukt volframa elektrodu ražošanu, kam ir stratēģiska nozīme daudzās augsto tehnoloģiju jomās.

(119)

Jānorāda, ka volframa elektrodu ražošanas līniju izmantoja arī citiem apļveida ražojumiem, piemēram, molibdēna stieņiem, stieplēm un izmidzināšanas auklām, kā arī stikla kausēšanas elektrodiem. Uz šiem ražojumiem tika daļēji attiecinātas volframa elektrodu ražošanas procesa nemainīgās izmaksas. Kad volframa elektrodu ražošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 60 %, tas negatīvi ietekmēja ne vien volframa elektrodu ražošanas izmaksas, bet arī citu to apļveida ražojumu ražošanas izmaksas, kurus ražo Kopienas ražošanas nozare.

(120)

Iepriekš minētais jāizvērtē, ņemot vērā pieaugošo pasaules pieprasījumu pēc attiecīgā ražojuma, kas, ja būtu piemēroti pasākumi, dotu iespēju Kopienas ražošanas nozarei palielināt pārdošanas apjomus un rentabilitāti un tādējādi nodrošinātu šīs ražošanas nozares ekonomisko dzīvotspēju.

(121)

Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga pasākumi ir Kopienas ražošanas nozares interesēs.

(122)

Viens ražotājs eksportētājs un eksportētāju apvienība ir iebilduši, ka, ņemot vērā to, ka nepārprotami nav importa no citām valstīm, maksājumu piemērošana izraisīs Ķīnas ražotāju eksportētāju izzušanu no Kopienas tirgus, tādējādi ievērojami vājinot konkurenci un rezultātā pastiprinot Kopienas ražošanas nozares jau dominējošo stāvokli.

(123)

Tomēr visticamāk, ka pasākumu piemērošanas gadījumā vismaz daži ražotāji eksportētāji turpinās pārdot attiecīgo ražojumu Kopienā, taču par cenām, kas nenodarīs kaitējumu, jo tiem Kopienā ir pamatīga tehnoloģiskā bāze un noturīgs stāvoklis tirgū. Tomēr, ja antidempinga pasākumi netiks piemēroti, iespējams, Kopienas ražošanas nozarei būs jāpārtrauc volframa elektrodu ražošana Kopienā, tādējādi nostiprinot šī ražojuma ražotāju eksportētāju stāvokli un ievērojami vājinot konkurenci Kopienas tirgū.

(124)

Šajā saistībā jāatceras, ka Kopienā ir divi ražotāji, un tas jau garantē noteiktu konkurences līmeni gan Kopienas tirgū, gan eksporta tirgos.

(125)

Turklāt jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis ir nevis liegt trešo valstu ražotājiem pieeju Kopienas tirgum, bet gan atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, kam kaitējusi negodīga tirdzniecības prakse.

(126)

Anketas tika izsūtītas visām personām, kas sūdzībā tika minētas kā lietotāji kosmiskās aviācijas, kodolenerģijas, jūrniecības, autotransporta, ķīmiskās rūpniecības un mašīnbūves nozarēs. Komisija nesaņēma atbildes uz anketu jautājumiem ne no ieinteresētiem lietotājiem, ne no pārstāvju apvienībām.

(127)

Metināšanu ar volframu izmanto, kad īpaši svarīga ir metinājuma kvalitāte (cita starpā gaisa kuģu, jūrniecības, kodolenerģijas un ķīmijas nozarēs). Pieejamā informācija liecina, ka kvalitāte un uzticamība ir pircēju galvenie kritēriji un ka elektrodu izmaksas, salīdzinot ar galaprodukta vērtību, nav ļoti nozīmīgas.

(128)

Tā kā attiecīgā ražojuma lietotāji izmeklēšanas laikā neizrādīja interesi, var provizoriski secināt, ka antidempinga pasākumu piemērošana, visticamāk, to stāvokli būtiski nepasliktinās.

(129)

Viens importētājs pilnīgi sadarbojās izmeklēšanas gaitā, sniedzot atbildes uz anketas jautājumiem, bet divi citi sadarbojās daļēji. Šie trīs importētāji pārstāv aptuveni 30 % no attiecīgā ražojuma importa kopapjoma Kopienā izmeklēšanas perioda laikā. Attiecībā uz importētāju, kas sadarbojās pilnīgi, attiecīgā ražojuma īpatsvars ir aptuveni 85 % no tā apgrozījuma.

(130)

Ja piemēro antidempinga pasākumus, nevar noliegt, ka importa apjoms no attiecīgās valsts var samazināties, tādējādi negatīvi ietekmējot importētāju ekonomisko stāvokli. Tomēr ietekmei uz importētājiem, ko radītu jebkāds attiecīgā ražojuma importa cenu palielinājums, vajadzētu tikai atjaunot konkurenci ar Kopienas ražotājiem, nevis liegt importētājiem iespēju pārdot attiecīgos ražojumus. Turklāt zemajam attiecīgā ražojuma izmaksu īpatsvaram attiecībā pret kopējām lietotāja izmaksām vajadzētu atvieglot importētājiem iespēju novirzīt cenu pieaugumu uz lietotāju rēķina. Pamatojoties uz minēto, tika provizoriski secināts, ka antidempinga pasākumu piemērošanai, visticamāk, nebūs būtiskas negatīvas ietekmes uz Kopienas importētāju stāvokli.

(131)

Paredzams, ka, piemērojot pasākumus, Kopienas ražošanas nozarei tiks dota iespēja atgūt zaudētos pārdošanas apjomus un tirgus daļas un paaugstināt rentabilitāti. Ņemot vērā Kopienas ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos, pastāv liels risks, ka šādu pasākumu nepiemērošanas gadījumā vienīgais Kopienas ražotājs varētu slēgt savu ražotni un uz laiku atlaist darbiniekus. Tā kā attiecīgo ražojumu izmanto augsto tehnoloģiju nozarē, kurā elektrodu izmaksas ir nenozīmīgas, salīdzinot ar galaprodukta vērtību, antidempinga pasākumu ietekmei uz importētāju/tirgotāju un lietotāju stāvokli vajadzētu būt nenozīmīgai.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu nepiemērot antidempinga pasākumus attiecībā uz konkrētu ĶTR izcelsmes paveidu volframa elektrodu importu.

(133)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, nodarīto kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, jāpiemēro pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko Kopienas ražošanas nozarei varētu nodarīt imports par dempinga cenām.

(134)

Pasākumi jāpiemēro pietiekamā līmenī, lai novērstu importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma likmi, kas būtu pietiekama, lai novērstu kaitējumu radošā dempinga sekas, tika pieņemts, ka jebkuriem pasākumiem vajadzētu ļaut Kopienas ražotājiem segt savas ražošanas izmaksas un gūt tādu pirmsnodokļu peļņu, ko varētu gūt šīs nozares uzņēmums, darbojoties normālas konkurences apstākļos (t. i., gadījumā, ja tirgū nebūtu importu par dempinga cenām) un pārdodot līdzīgus ražojumus Kopienas tirgū. Aprēķinos izmantotā peļņas norma pirms nodokļu nomaksas ir 8 % no apgrozījuma, pamatojoties uz peļņas līmeņa datiem pirms importa par dempinga cenām klātbūtnes. Tādējādi tika aprēķināta zaudējumus neradoša cena Kopienas ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai. Zaudējumus neradoša cena tika noteikta, iepriekš minēto 8 % peļņas normu pieskaitot ražošanas izmaksām. Vienu ražojuma paveidu, kas IP tika eksportēts no ĶTR, Kopienas ražošanas nozare IP laikā neražoja un nepārdeva. Nosakot līmeni, kas būtu pietiekams, lai novērstu šī importa radīto kaitējumu, tika ņemta vērā cenu attiecība starp šo ražojumu paveidu un pārējiem ražojumu paveidiem, ko eksportēja Ķīnas eksportētāji.

(135)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu paaugstinājums, pamatojoties uz salīdzinājumu starp vidējo svērto importa cenu un vidējo svērto kaitējumu neradošo cenu līdzīgam ražojumam, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdeva Kopienas tirgū.

(136)

Veicot šo salīdzinājumu, tika koriģētas importētāju veiktās darbības, proti, iepakošana, uzglabāšana, kvalitātes kontrole, marķēšana un atsevišķos gadījumos elektrodu fizikālā apstrāde, lai imports būtu salīdzināms ar Kopienas ražošanas nozares pārdevumiem.

(137)

Pēc tam iegūto starpību izsaka procentos no vidējās CIF importa vērtības.

(138)

Provizoriskās vidējās svērtās zaudējumu starpības uzņēmumiem, kuriem bija piemērots vai nu AR, vai TER, bija šādas:

(139)

Lai aprēķinātu valsts mēroga kaitējuma novēršanas līmeni visiem pārējiem ĶTR eksportētājiem, jāatceras, ka sadarbības līmenis bija augsts. Tāpēc kaitējuma starpība tika aprēķināta kaitējuma novēršanas līmenī, kāds noteikts uzņēmumam, kas sadarbojas un kam nav piemērots TER/IR, t. i., 86,8 %.

(140)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, tiek uzskatīts, ka ir jāpiemēro provizorisks antidempinga maksājums, kas atbilst konstatētās dempinga starpības līmenim, bet kas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu nedrīkst būt lielāks kā aprēķinātā kaitējuma apmērs.

(141)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda tika konstatēta izmeklēšanas laikā attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tāpēc šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājumiem, kas piemērojami “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi to attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētās minētās juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kā nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šī dokumenta rezolutīvajā daļā, tostarp organizācijas, kas saistītas ar uzņēmumiem, kuru nosaukumi un adreses ir minētas, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tām attiecas maksājuma likme, kas ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(142)

Jebkura prasība piemērot šīs uzņēmuma atsevišķo antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jāadresē Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem iekšējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās. Komisija pēc apspriešanās ar padomdevēja komiteju vajadzības gadījumā veiks attiecīgus grozījumus regulā, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķām maksājumu likmēm.

(143)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, provizoriskās maksājumu likmes ir šādas:

(144)

Lai samazinātu apiešanas risku, ko rada ievērojamās maksājumu likmju atšķirības un īpaši tas, ka tika konstatēts, ka viens no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kurš sadarbojās un attiecībā uz kuru ir ierosināta atsevišķa maksājumu likme, eksportē uz Kopienu arī volframa elektrodus, ko ražo valsts īpašumā esošais uzņēmums, kurš sadarbojas un kuram nevarēja piemērot AR, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Vienīgi importējot attiecīgo ražojumu, ko izgatavojis attiecīgais ražotājs eksportētājs, var gūt labumu no attiecīgajam ražotājam īpaši noteiktās dempinga starpības. Šie īpašie pasākumi ietver turpmāk minētos.

(145)

Tāda derīga faktūrrēķina uzrādīšana dalībvalstu muitas iestādēm, kuram jāatbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kura pavaddokumentos nav šāda rēķina, jāpiemēro pārējais antidempinga maksājums, ko piemēro visiem citiem uzņēmumiem.

(146)

Jāatceras, ka tad, ja to uzņēmumu eksporta apjoms, kuri gūst labumu no zemākām atsevišķām maksājumu likmēm, pēc antidempinga pasākumu piemērošanas būtiski palielināsies, šādu apjoma palielinājumu varētu uzskatīt par tirdzniecības modeļa izmaiņām, ko radījusi pasākumu piemērošana pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Šādos apstākļos, ja ir ievēroti nosacījumi, var uzsākt izmeklēšanu, lai novērstu pasākumu apiešanu. Šajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājumu likmes un attiecīgo valsts mēroga maksājuma piemērošanu.

(147)

Pienācīgas pārvaldības labad jānosaka periods, kura laikā ieinteresētās personas, kuras pieteicās paziņojumā par uzsākšanu noteiktajā periodā, var par sevi paziņot rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānosaka, ka secinājumi par maksājumu piemērošanu šajā regulā ir provizoriski un pirms galīgā maksājuma noteikšanas tos var pārskatīt,

14.9.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 250/34

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 573/2003 attiecībā uz 2006./2007. tirdzniecības gadu ir atvērta gada tarifa kvota 149 000 tonnu apmērā kukurūzai (kārtas numurs 09.4767).

(2)

Daudzumi, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 573/2003 2. panta 1. punktu pieprasīti pirmdienā, 2006. gada 11. septembrī, pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, cik lielā mērā atļaujas var izsniegt, nosakot vienotu piešķīruma koeficientu, ko piemēro prasītajiem daudzumiem,