31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/1

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (3) piemēroja galīgo kompensācijas maksājumu tādas Indijas izcelsmes polietilēnteraftalāta (PET) plēves (“attiecīgais ražojums”) importam, uz ko attiecas KN kodi ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90. Izmeklēšanu, kuras rezultātā pieņēma minēto regulu, turpmāk sauc par “sākotnējo izmeklēšanu”. Pasākumus noteica kā procentuālo maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apmērā un piemēroja importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet attiecīgā ražojuma importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā. PET plēvei, ko ražo un eksportē Garware Polyester Limited (“Garware” vai “uzņēmums”) noteica kompensācijas maksājumus 3,8 % apmērā. Sākotnējā izmeklēšana aptvēra laikposmu no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 30. septembrim.

(2)

Padome pēc atbilstoši pamatregulas 18. pantam veiktās beigu termiņa pārskatīšanas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (4) saglabāja galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 bija noteikts Indijas izcelsmes PET plēves importam.

(3)

Padome pēc pieciem Indijas ražotājiem noteiktā spēkā esošā antidempinga maksājuma līmeņa daļējas starpposma pārskatīšanas ar Regulu Nr. 366/2006 (5) grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (6) un noteica antidempinga maksājumu 0 % līdz 18 % apmērā. Garware ražotās PET plēves importam noteiktais antidempinga maksājums bija 17,4 %. Jānorāda, ka uzņēmumam Garware noteikto antidempinga maksājuma likmi koriģēja, ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteikto kompensēto subsīdiju līmeni (skat. arī 71. apsvērumu turpmāk).

(4)

Pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 2597/1999, tikai attiecībā uz Garware noteikto kompensācijas maksājuma līmeni iesniedza šādi Kopienas ražotāji: DuPont Teijin Films, Mitsubishi Polyester Film GmbH Nuroll SpA un Toray Plastics Europe (“pieprasījuma iesniedzēji”). Pieprasījuma iesniedzēji saražo lielāko daļu Kopienas PET plēves produkcijas.

(5)

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvoja, ka pašreizējais kompensācijas pasākumu līmenis attiecībā uz Garware PET plēves importu vairs nav pietiekams, lai neitralizētu subsidēšanu, kas rada kaitējumu, jo apstākļi attiecībā uz Garware subsidēšanu ir ievērojami mainījušies.

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija 2005. gada 12. jūlijā, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (7) publicējot paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu, paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu.

(7)

Šī pārskatīšana attiecas tikai uz viena ražotāja eksportētāja Garware subsidēšanas pārbaudi, lai novērtētu vajadzību turpināt, atcelt vai grozīt spēkā esošo pasākumu apjomu. Izmeklēšana turpinājās no 2004. gada 1. aprīļa līdz 2005. gada 31. martam.

(8)

Komisija oficiāli paziņoja attiecīgajam ražotājam eksportētājam, Indijas valdībai un pieprasījuma iesniedzējiem par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski paust savu viedokli un pārskatīšanas sākšanas paziņojumā noteiktajā termiņā pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Lai iegūtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja anketu uzņēmumam Garware, kas sadarbojās, atbildot uz anketas jautājumiem. Pārbaudes apmeklējums tika veikts uzņēmumā Garware Indijā.

(10)

Garware, Indijas valdību un pieprasījuma iesniedzējus informēja par būtiskajiem izmeklēšanas rezultātiem un tiem bija iespēja izteikt piezīmes (skat. 73. apsvērumu turpmāk).

(11)

Attiecīgais ražojums, kā definēts sākotnējā izmeklēšanā, ir Indijas izcelsmes polietilēnteraftalāta (PET) plēve, ko parasti deklarē ar KN kodiem ex 3920 62 19.

(12)

Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka PET plēvei, ko Garware ražo un pārdod iekšzemes tirgū Indijā, un PET plēvei, ko no Indijas eksportē uz Kopienu, ir tādas pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un tādi paši lietošanas veidi. Tāpēc tie ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

(13)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, tika pētītas turpmāk minētās shēmas, kuras, kā domājams, ietver subsīdiju piešķiršanu.

i)

iepriekšējas atļaujas/iepriekšējas izlaišanas ordera shēma;

ii)

piešķīruma shēma ievedmuitas maksājumiem;

iii)

uz īpašo ekonomisko zonu/uz eksportu orientētas struktūras shēma;

iv)

eksporta veicināšanas kapitālieguldījumu preču shēma;

v)

ienākuma nodokļa shēmas:

vi)

eksporta kredītu shēma;

vii)

beznodokļa darījumu papildinājumu apliecības shēma.

(14)

Iepriekš i) līdz iv) un vii) ievilkumā minētās shēmas pamatojas uz 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (1992. gada likums Nr. 22), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums ļauj Indijas valdībai izdot paziņojumus par eksporta un importa politiku. Indijas valdība publicēja piecu gadu plānu attiecībā uz eksporta un importa politiku laikposmam no 2002. gada 1. aprīļa līdz 2007. gada 31. martam (“EXIM politika 2002.–2007. gadam”). Papildus tam Indijas valdība publicēja EXIM politikas 2002.–2007. gadam izpildes kārtības procedūru rokasgrāmatu (“HOP I 2002.–2007. gadam”), kuras saturs tiek regulāri atjaunināts (8).

(15)

Iepriekš v) ievilkumā minētā ienākuma nodokļa shēma pamatojas uz 1961. gada Likumu par ienākuma nodokli, kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus.

(16)

Iepriekš vi) ievilkumā minētā eksporta kredītu shēma pamatojas uz 1949. gada Banku darbības likuma 21. un 35.A iedaļu, ar kuru Indijas Rezervju banka drīkst dot norādījumus komercbankām par eksporta kredītiem.

(17)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, Komisija arī pētīja Maharaštras štata pārvaldes (turpmāk: “GOM”) 1992. gada komplekso stimulu shēmu (turpmāk “KSS”). Šī shēma pamatojas uz GOM Rūpniecības nozaru, enerģētikas un darba departamenta rezolūcijām.

(18)

Shēma ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002.–2007. gadam 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 2002.–2007. gadam 4.1.–4.30. nodaļā.

(19)

Netika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Garware izmantoja ALS/ARO, tāpēc nav nepieciešama sīkāka analīze attiecībā uz šīs shēmas kompensēšanu.

(20)

DEPBS ir sīkāk aprakstīta EXIM politikas 2002.–2007. gadam 4.3. punktā un HOP I 2002.–2007. gadam 4. nodaļā. Sākotnējās izmeklēšanas laikā bija divu veidu DEPBS – pirmseksporta un pēceksporta shēma. 2000. gada aprīlī DEPBS pirmseksporta shēma vairs netika veikta, tāpēc šajā pārskatā iespējamā subsidēšana tika pētīta tikai pēceksporta stadijā.

(21)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības izmantot šo shēmu. Konstatēja, ka Garware izmeklēšanas periodā guva labumu no šīs shēmas.

(22)

Eksportētājs, kurš ir tiesīgs pieteikties uz DEPBS kredītiem, var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina kā procentuālo daļu no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPBS likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes nosaka, pamatojoties uz ievešanas izvešanas normām (“SION”), ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(23)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma brīdī eksportētājam jāsagatavo deklarācija, kas iesniedzama Indijas iestādēm, norādot, ka eksports notiek saskaņā ar piešķīruma shēmu ievedmuitas maksājumiem. Lai preci varētu eksportēt, nosūtīšanas procedūras gaitā Indijas muitas iestādes izsniedz eksportpreču transportēšanas izziņu. Šajā dokumentā cita starpā tiek parādīts DEPBS kredīta apjoms, kas eksportētājam jāsaņem par šo eksporta darījumu. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu labumu tas iegūs. Kad muitas iestādes ir izsniegušas eksportpreču transportēšanas izziņu, Indijas valdība nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī. Tāpēc nav iespējams ar atpakaļejošu datumu grozīt iegūtā labuma līmeni.

(24)

Tika arī konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītu var iegrāmatot komercdarbības atskaitēs kā ienākumu uzkrājumu, kad ir izpildīts eksportēšanas pienākums.

(25)

Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par vēlākām importa operācijām, importējot preces, ko var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

(26)

DEPBS kredītus var brīvi pārskaitīt, un tie ir spēkā 12 mēnešus no izsniegšanas dienas.

(27)

DEPBS kredīti var attiekties uz līdz pat 25 eksporta darījumiem un, tos kārtojot elektroniski, tajos var ietvert neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski nav nekādu stingri noteiktu termiņu DEPBS kredīta pieprasīšanai, jo laikposmu, kas minēts HOP I 2002.–2007. gadam 4.47. nodaļā, vienmēr sāk skaitīt, sākot ar pēdējo DEPBS pieteikumā minēto eksporta darījumu.

(28)

Uzņēmums Komisijai norādīja, ka šo shēmu drīz vairs neizmantos un aizstās ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO” un stāsies spēkā 2006. gada 1. aprīli. Sākotnēji bija plānots, ka DEPBS darbība izbeigsies 2005. gada 1. aprīlī. Tomēr, tā kā līdz minētajai dienai aizstājoša shēma nebija sagatavota ieviešanai, DEPBS darbību pagarināja līdz 2006. gada 1. aprīlim. Uzņēmums nesniedza nekādu apstiprinājumu, vai šī jaunā shēma beidzot stājās spēkā pēc minētā datuma. Jebkurā gadījumā šīs iespējamās izmaiņas būtu ārpus pārskata izmeklēšanas laikposma.

(29)

DEPBS kredīts ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu vēlāk izmanto ievedmuitas nodokļa atmaksāšanai, tādā veidā samazinot Indijas valdības ieņēmumus no muitas nodokļiem, kas citā gadījumā būtu saņemami. Papildus tam DEPBS kredīts dod labumu eksportētājam, jo uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(30)

Turklāt DEPBS ir saistīta ar eksportēšanas darbību, tādēļ minētā shēma uzskatāma par specifisku un kompensējamu, kā noteikts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(31)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas ietverti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojošas atmaksāšanas shēmas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt bez nodokļa importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem resursiem. Turklāt nav sistēmas vai procedūras, kas apliecinātu, kuri resursi ir patērēti eksportējamās produkcijas ražošanas procesā un vai ir bijis pārmaksāts ievedmuitas nodoklis tādā nozīmē, kā to nosaka pamatregulas I pielikuma i) punkts, II pielikums un III pielikums. Visbeidzot jāsaka, ka eksportētājam ir tiesības iegūt labumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas vispār importē kādus resursus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti materiālu resursi. Tātad pat tiem eksportētājiem, kas sagādā visus vajadzīgos resursus uz vietas un neimportē nekādas preces ražošanas resursu vajadzībām, arī ir tiesības izmantot DEPBS sava labuma iegūšanai.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu un 5. pantu kompensējamu subsīdiju lielums tika aprēķināta kā labums, ko gūst saņēmējs, kas arī tika konstatēts izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē.

(33)

Ievērojot tikko teikto, ir uzskatāms, ka no DEPBS izmantošanas iegūto labumu būtu pareizi vērtēt kā summu, kas kredītu veidā nopelnīta par visiem eksporta darījumiem, kas notikuši, izmeklēšanas periodā izmantojot šo shēmu. Uzņēmums apgalvoja, ka DEPBS piemērojamā likme ir samazināta no 11 % līdz 8 %, tam stājoties spēkā 2005. gada 26. maijā, t. i., šīs iespējamās izmaiņas ir ārpus pārskata izmeklēšanas laikposma, tādēļ šo izmaiņu ietekmi un atbilstību nevar pārbaudīt un jānoraida saskaņā ar pamatregulas 5. pantu.

(34)

Maksājumi, kas bijuši jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti no apstiprinātā kredīta apjoma, un subsidētās summas parādās kā dalāmais lielums atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam.

(35)

Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šo subsīdiju apjoms ir piešķirts par visu kopējā eksporta apgrozījumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdijas ir saistītas ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirtas, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Šīs shēmas piedāvātās priekšrocības izmeklēšanas periodā izmantoja Gaware, iegūstot subsīdijas 10,3 % apmērā.

(36)

Šīs shēmas ir sīkāk aprakstītas 6. nodaļā (EOUS) un 7. nodaļā (SEZ) attiecīgi EXIM politikas 2002.–2007. gadam un HOP I 2002.–2007. gadam dokumentos.

(37)

Netika konstatēts, ka Garware izmklēšanas laikposmā izmantoja kādu no šīm shēmām, tāpēc to kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(38)

EPCGS sīkāks apraksts atrodams EXIM politikā 2002.–2007. gadam 5. nodaļā un HOP I 2002.–2007. gadam 5. nodaļā.

(39)

Ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu. Tika konstatēts, ka Garware izmeklēšanas periodā guva labumu no šīs shēmas.

(40)

Ja uzņēmumam jāizpilda noteikums par eksportēšanu, tas drīkst importēt ražošanas līdzekļus (jaunus, bet pēc 2003. gada aprīļa arī lietotus, kas nav vecāki par 10 gadiem), maksājot par tiem samazinātas likmes muitas nodokli. Šim nolūkam Indijas valdība uz pieprasījuma pamata un par samaksu izsniedz EPCG. Kopš 2000. gada aprīļa šī shēma nodrošina ievedmuitas nodokļa samazinājumu 5 % apmērā, kas tiek piemērots visiem ražošanas līdzekļiem, kas importēti saskaņā ar šo shēmu. Lai izpildītu eksportēšanas pienākumu, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto noteikta daudzuma eksportpreču ražošanai.

(41)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Muitas nodokļa samazinājums ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina tās ieņēmumus, kas būtu saņemami citā gadījumā. Turklāt muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas nodokļu ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(42)

Turklāt EPCGS shēma ir atkarīga no likuma par eksporta darbību, jo šādas atļaujas nevar iegūt bez apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ tā ir uzskatāma par specifisku un kompensējamu pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(43)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu eksportējamas produkcijas ievedmuitas nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai aizvietojošu sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(44)

Dalāmā summa tika aprēķināta, kā paskaidrots tālāk: subsīdijas lielumu aprēķināja, kā noteikts pamatregulas 7. panta 3. punktā, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem periodā, kas PET plēves ražošanas nozarē sakrīt ar šādu ražošanas līdzekļu parasto amortizācijas periodu. Šim lielumam tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Maksājumi, kas bija jākārto subsīdijas iegūšanai, tika atskaitīti, kā noteikts pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(45)

Ievērojot pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu, šis subsīdijas apjoms ir piešķirts eksporta apgrozījuma periodā, kamēr notika izskatāmās lietas izmeklēšana, un aprēķina periods parādās kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsidēšana ir atkarīga no eksporta darbības. Garware iegūto subsīdiju apjoms bija 1,8 %.

(46)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir ietverts 1961. gada Likumā par ienākuma nodokli, kurā ar Finanšu likumu katru gadu ievieš grozījumus. Finanšu likums katru gadu nosaka iekasējamo nodokļu bāzi, kā arī dažādus pieprasītos izņēmuma gadījumus un nodokļu samazinājumus. Eksportējoši uzņēmumi var prasīt atbrīvojumu no ienākuma nodokļa, saskaņā ar 1961. gada Likuma par ienākumu nodokli 10.A, 10.B un 80.HHC iedaļu.

(47)

Tā kā netika konstatēts, ka Garware guvis labumu no ienākuma nodokļa atbrīvošanas shēmas, tās kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(48)

Šī shēma ir sīkāk aprakstīta Indijas Centrālās Bankas (turpmāk “RBI”) galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 5/04.02.01/2002-03 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un galvenajā apkārtrakstā IECD Nr. 10/04.02.01/2003-04 (Rūpiju eksporta kredīts), kas adresēts visām Indijas komercbankām.

(49)

Ražotājiem eksportētājiem un eksportētājiem tirgotājiem ir tiesības izmantot šo shēmu. Tika konstatēts, ka Garware guva labumu no šīs shēmas izmeklēšanas periodā.

(50)

Izmantojot šo shēmu, RBI stingri nosaka augstāko procentu likmju robežu, kas attiecināma uz eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, un komercbankas var piemērot eksportētājam šīs procentu likmes, “lai piedāvātu eksportētājiem kredītus par starptautiski konkurētspējīgām likmēm”. EKS sastāv no divām apakšshēmām – pirmseksporta (“iesaiņošanas kredīta”) EKS, kas ietver eksportētājam izsniegtos kredītus pirkuma, pārstrādes, apstrādes, saiņošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un pēceksporta kredīta shēmas, kas nodrošina darba kapitāla aizdevumus eksporta norēķinu finansēšanai. RBI arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta darbības finansēšanai.

(51)

Kā norādīts RBI galvenajos apkārtrakstos, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākiem procentiem, salīdzinot ar parastiem komercdarbības kredītiem (“skaidrās naudas kredītiem”), ko nosaka vienīgi tirgus apstākļi.

(52)

Pirmkārt, samazinot finansēšanas izmaksas salīdzinājumā ar tirgus procentu likmēm, iepriekš aprakstītās labvēlīgās procentu likmes šādam eksportētājam dod labumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Neraugoties uz to, ka saskaņā ar EKS piedāvātos izdevīgos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtais labums ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) apakšpunkta nozīmē. RBI ir valsts organizācija, kura pēc definīcijas pieder pie valsts pārvaldes sistēmas, kā paskaidrots pamatregulas 1. panta 3. punktā, un RBI sniedz norādījumus komercbankām par labvēlīgu finanšu kredītu izsniegšanu eksportējošiem uzņēmumiem. Šāda izdevīga finansēšana ir pielīdzināma subsidēšanai, kas uzskatāma par specifisku un kompensējamu, jo šīs labvēlīgās procentu likmes ir saistītas ar eksporta darbību, kā norādīts pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktā.

(53)

Subsīdija ir aprēķināta, balstoties uz starpību, ko veido par izmeklēšanas periodā izmantoto eksporta kredītu maksātie procenti un summa, kas būtu jāmaksā, ja būtu noteikta tāda pati procentu likme kā par parastiem atsevišķu uzņēmumu izmantotiem komerckredītiem. Šāda subsīdija (dalāmais lielums) ir piešķirta par visu kopējo eksporta apgrozījumu periodā izskatāmās lietas izmeklēšanas laikā, kas izteikts kā attiecīgās summas dalītājs saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbību un nav piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Garware izmantoja eksporta kredītu shēmas piedāvātās priekšrocības un ieguva subsīdiju 1,2 % apmērā.

(54)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir paskaidrots EXIM politikas 2002.–2007. gadam 4.2.1.–4.2.7. punktā un HOP I 2002.–2007. gadam 4.31.– 4.36. punktā.

(55)

Tā kā netika konstatēts, ka Garware guva labumu no BDPA, šīs shēmas kompensēšanas iespēja nav sīkāk jāanalizē.

(56)

Lai veicinātu ražošanas nozaru ienākšanu štata mazāk attīstītajās teritorijās, GOM kopš 1964. gada ir piešķīrusi stimulus jaunām ražotnēm, kas tiek izveidotas štata jaunattīstības reģionos, izmantojot shēmu, ko parasti dēvē par “Komplekso stimulu shēmu”. Kopš shēmas ieviešanas tajā vairākas reizes ir izdarīti grozījumi un “1993. gada shēma” ir bijusi spēkā no 1993. gada 1. oktobra līdz 2001. gada 31. martam, bet jaunākā versija – 2001. gada shēma – sāka darboties 2001. gada 31. martā un būs spēkā līdz 2006. gada 31. martam. GOM ieviestā KSS sastāv no vairākām apakšshēmām, no kurām galvenās ir atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa un pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokļa atmaksāšana.

(57)

Lai uzņēmums varētu šo shēmu izmantot, tam jāiegulda līdzekļi vājāk attīstītā teritorijā, izveidojot jaunu ražošanas uzņēmumu vai ar lieliem kapitālieguldījumiem paplašinot vai daudzveidojot esoša ražošanas uzņēmuma darbību. Vājāk attīstītās teritorijas ir iedalītas kategorijās atkarībā no to ekonomiskās attīstības pakāpes (piemēram, vāji attīstīta, vājāk attīstīta, visvājāk attīstīta). Stimulu apjoma noteikšanā galvenais kritērijs ir tas, kurā teritorijā darbojas vai darbosies uzņēmums, kā arī tiek ņemts vērā uzņēmuma ieguldīto līdzekļu apjoms.

(58)

Atbrīvojums no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa: preces parasti apliek ar centralizēto mazumtirdzniecības nodokli (tirdzniecības darījumos starp pavalstīm) vai ar štata tirdzniecības nodokli (darījumos vienas štata robežās), un šī nodokļa lielums ir atkarīgs no štata(-iem), kur notiek darījumi. Preču importa un eksporta darījumus neapliek ar tirdzniecības nodokli, bet saskaņā ar noteiktu likmi tāds nodoklis ir jāmaksā par iekšzemes tirgus darījumiem. Izmantojot nodokļa atbrīvojuma shēmu, īpaši noteiktām ražotnēm nav jāmaksā tirdzniecības nodoklis par saviem tirgus darījumiem. Tāpat īpaši noteiktas ražotnes ir atbrīvotas no vietējā mazumtirdzniecības nodokļa, ja tās pērk preces no piegādātāja, kuram pašam ir tiesības šo shēmu izmantot. Lai gan tirdzniecības darījumā nevar gūt labumu īpašā ražotne, kas preci pārdod, labumu šajā darījumā gūst īpašā ražotne, kas preci pērk. Tika konstatēts, ka Garware izmeklēšanas periodā guva labumu no šī atbrīvojuma no nodokļa.

(59)

Pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokļa atmaksāšana: tas ir nodoklis, ko uzliek Indijas pašvaldības, t. sk. GOM, par precēm, kas tiek ievestas pilsētas vai rajona teritorijā. Rūpniecības uzņēmumiem ir tiesības saņemt atpakaļ samaksāto pilsētas muitas nodokli no GOM, ja uzņēmums atrodas attiecīgā štata īpaši norādītā pilsētā vai rajonā. Atmaksājamās summas kopējais lielums nedrīkst pārsniegt 100 % no ieguldīto ražošanas līdzekļu vērtības. Tika konstatēts, ka Garware guva izmeklēšanas periodā labumu no šā nodokļa atmaksāšanas.

(60)

GOM piedāvātā KSS nodrošina subsīdijas Pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Abas iepriekš aprakstītās apakšshēmas ir GOM finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina GOM ieņēmumus, kas citā gadījumā būtu saņemami. Bez tam šis atbrīvojums/atmaksāšana dod labumu uzņēmumam, jo uzlabo tā likviditāti.

(61)

Uzņēmums apgalvoja, ka mazumtirdzniecības nodokli atcēla 2005. gada 1. aprīlī un ka GOM kopš tā laika ieviesa “pievienotās vērtības nodokļa” režīmu, saskaņā ar ko uzņēmumam jāmaksā pilna likme. Tomēr šīs iespējamās izmaiņas notika pēc izmeklēšanas perioda beigām, tāpēc šo izmaiņu ietekmi un atbilstību nevar pārbaudīt. Jebkurā gadījumā netika iesniegti būtiski pierādījumi attiecībā uz šo režīmu un uzņēmuma saistībām sakarā ar to. Saskaņā ar pamatregulas 5. pantu prasība jānoraida.

(62)

Šo shēmu var izmantot tikai tie uzņēmumi, kas ir ieguldījuši līdzekļus īpaši norādītās ģeogrāfiskās teritorijās Maharaštras štata jurisdikcijā. To nevar izmantot uzņēmumi, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Gūtā labuma apjoms ir atkarīgs no konkrētā rajona. Šī shēma ir īpaša, kā noteikts pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā un 3. panta 3. punktā, tādēļ ir kompensējama.

(63)

Attiecībā uz atbrīvojumu no mazumtirdzniecības nodokļa, subsīdija tika aprēķināta, pamatojoties uz parasti maksājamā tirdzniecības nodokļa lielumu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, bet nodoklis netika maksāts, izmantojot minēto shēmu. Tāpat attiecībā uz pašvaldības teritorijā ievesto pārtikas un mājsaimniecības preču nodokli eksportētāja gūtais labums tika aprēķināts kā izmeklēšanas periodā atmaksātā šā nodokļa summa. Kā noteikts pamatregulas 7. panta 2. punktā, šie subsīdijas apjomi (aprēķinā dalāmais lielums) ir piešķirti par visu tirdzniecības apjomu izskatāmās lietas izmeklēšanas periodā, kas tiek izteikts kā attiecīgās summas dalītājs, jo subsīdija nav saistīta ar eksportu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem apjomiem. Šajā periodā Garware guva labumu no šīs shēmas un ieguva subsīdijas 1,6 % apmērā.

(64)

Kompensējamo subsīdiju lielums, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas noteikumiem un izteikts atbilstīgi preces vērtībai, pārbaudītajam ražotājam eksportētājiem ir 14,9 %. Šie subsidēšanas lielums pārsniedz minimālo robežu, kas minēta pamatregulas 14. panta 5. punktā.

(65)

Tāpēc uzskata, ka, ievērojot pamatregulas 19. pantu, pašlaik spēkā esošie kompensācijas pasākumi vairs nav pietiekami, lai neitralizētu kompensējošās subsīdijas, kas Kopienas ražošanas nozarei rada kaitējumu.

(66)

Ievērojot pamatregulas 19. panta 2. punktu, tika pārbaudīts, vai pašreizējo pasākumu turpināšana nebūtu pietiekama, lai neitralizētu kompensējošās subsīdijas, kas rada kaitējumu.

(67)

Tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā Garware joprojām izmanto kompensējamo subsīdiju piedāvātās priekšrocības, ko nodrošināja Indijas iestādes. Turklāt šajā izmeklēšanas periodā konstatētais subsīdiju apjoms ir ievērojami lielāks nekā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Iepriekš analizētās subsīdiju shēmas dod atkārtotu labumu. Izņemot DEPBS un mazumtirdzniecības nodokļa atmaksāšanu, nav norādījumu par to, ka šo programmu darbība tuvākajā laikā tiks pakāpeniski izbeigta vai mainīta. Kā apgalvo Garware, DEPBS aizstājošu shēmu bija plānots ieviest ne agrāk kā 2006. gada 1. aprīlī. Uzņēmums nedeva nekādu apstiprinājumu tam, vai tas patiešām ir noticis. Apstākļi, kas veidojas, DEBPS aizstājot ar shēmu, kas it kā esot “atbilstīga PTO”, bet par kuru Komisijai trūkst informācijas, savlaicīgi būs jāvērtē. Tā kā nebija nekādu reālu pierādījumu par DEBPS aizstāšanu, tiek uzskatīts, ka pašreizējā pārskata mērķiem DERBS joprojām pastāv. Uzņēmums tāpat nesniedz nekādu sīkāku informāciju par “PVN līdzīgo” shēmu, ar ko pēc izmeklēšanas perioda beigām it kā aizstāts GOM mazumtirdzniecības nodoklis, un tādēļ pašreizējā pārskata mērķiem tiek uzskatīts, ka mazumtirdzniecības nodokļa shēma joprojām ir.

(68)

Tā kā tika pierādīts, ka uzņēmums saņem daudz lielāku subsidēšanu nekā iepriekš, un iespējams turpina saņemt subsīdijas lielākā apjomā nekā sākotnējā izmeklēšanā noteiktais, tiek secināts, ka pašreizējā pasākuma turpināšana nav pietiekama, lai pretotos kaitējošām kompensējamām subsīdijām pasākuma apjoms tādēļ jāgroza, lai atspoguļotu jaunos konstatējumus.

(69)

Ņemot vērā secinājumus attiecībā uz Garware subsidēšanas līmeni un pašreizējo pasākumu nepietiekamību, lai pretotos konstatētajām kompensējamajām subsīdijām, Garware ievedumiem noteiktie kompensācijas maksājumi jāgroza, lai atspoguļotu konstatētos jaunos subsidēšanas līmeņus.

(70)

Grozītajam kompensācijas maksājumam, kā izklāstīts 72. apsvērumā turpmāk tekstā, tika noteikta jauna likme atbilstīgi pašreizējā pārskatā konstatētajai subsidēšanai, jo sākotnējā izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma radītā starpība joprojām ir lielāka.

(71)

Tā kā saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punktu un Regulas (EK) Nr. 384/96 14. panta 1. punktu nevienu ražojumu nepakļauj abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumiem, risinot vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai eksporta subsīdijām, šīs pārskata izmeklēšanas rezultātā konstatēts, ka kompensācijas maksājums, kas atbilst eksporta subsīdijām (13,3 %), jāatskaita no antidempinga maksājuma, kas Garware noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001. Pēc šīs regulas grozīšanas ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 Garware noteica dempinga starpību 20,1 %. No tā atskaitīja 2,7 %, lai atspoguļotu tajā laikā spēkā esošo eksporta subsīdijām atbilstošo kompensācijas maksājumu, un tā minētajam uzņēmumam tika noteikts antidempinga maksājums 17,4 % apmērā. Pašreizējā pārskata rezultātā no minētā uzņēmuma atsevišķā antidempinga maksājuma jāatskaita vēl 10,6 %, kas atspoguļo kompensācijas maksājumu atbilstoši konstatētajām subsīdijām; līdz ar to Garware antidempinga maksājumi jānosaka 6,8 % apjomā.

(72)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ierosinātie maksājumi, kas izteikti kā CIF cena uz Kopienas robežas pirms muitas nodokļa nomaksas, ir šādi:

(73)

Garware, Indijas valdība un piepresījuma iesniedzēji tika informēti par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata plānoja ierosināt grozīt spēkā esošo pasākumus, un tiem tika dota iespēja izteikt piebildes. No Garware vai Indijas valdības nesaņēma nekādas piebildes; pieprasījuma iesniedzēju piebildes atspoguļo viņu piekrišanu Komisijas izdarītajiem secinājumiem.

(74)

Šajā regulā minētās individuālās uzņēmumu kompensācijas antidempinga maksājuma likmes tika noteiktas, pamatojoties uz izmeklēšanā, kas noslēdzās ar Regulas (EK) Nr. 367/2006 un Regulas (EK) Nr. 366/2006 pieņemšanu, kā arī pašreizējā pārskatā konstatētajiem faktiem. Tāpēc tās atspoguļo pārskata laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz Garware. Tādējādi šīs maksājumu likmes (salīdzinājumā ar valsts mēroga maksājumu, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus ražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētas juridiskās personas. Importētie ražojumi, kurus ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav atsevišķi minēti šīs regulas normatīvajā daļā, arī personas, kas ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm un uz tām attiecas maksājuma likme, kas ir piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(75)

Jebkura prasība piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc juridiskās personas nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveidošanas) tūlīt jānosūta Komisijai (9), pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanas apjomiem vietējā tirgū un eksporta preču pārdošanas apjomiem, kas saistīti, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības vienībās,

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/11

(1)

Komisija 2005. gada 2. jūnijā publicēja paziņojumu (2) par antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz atsevišķu Korejas Republikas izcelsmes blakusdurvju ledusskapju importu Kopienā. Komisija 2006. gada 1. martā ar Regulu (EK) Nr. 355/2006 (3) (“pagaidu regula”) noteica šim ražojumam pagaidu antidempinga maksājumus.

(2)

Pēc tam, kad būtiskie fakti un apsvērumi bija nodoti atklātībai, uz kā pamata pieņēma lēmumu noteikt pagaidu antidempinga pasākumus, vairākas ieinteresētās personas rakstveidā iesniedza informāciju, darot zināmus savus apsvērumus par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas lūdza iespēju tikt uzklausītām, tādu iespēju deva.

(3)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem.

(4)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēja ieteikt atsevišķu Korejas Republikas izcelsmes blakusdurvju ledusskapju importu aplikt ar galīgo antidempinga maksājumu un pilnīgi iekasēt summas, kas garantētas ar pagaidu maksājumu. Ieinteresētajām personām arī atvēlēja laiku, lai pēc to būtisko faktu un apsvērumu atklāšanas, balstoties uz kuriem tika noteikti galīgie pasākumi, tās iesniegtu savas piezīmes.

(5)

Tika ņemti vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstveidā iesniegtie komentāri un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti konstatējumi.

(6)

Pagaidu regulas 11. un 12. apsvērumā minētais ražotājs eksportētājs atkārtoja un papildināja savus argumentus saistībā ar ražojuma klāstu.

(7)

Šis eksportētājs jo īpaši pieprasīja iekļaut ražojumu klāstā visus aukstuma kameras un saldētavas apvienojumus (“CRF”), kuru tilpība pārsniedz 400 litrus, jo šā ledusskapju klāsta segmentācija būtu pretrunā ar Kopienas iestāžu līdzšinējo praksi, neievērotu citu ieinteresēto personu pierādījumus un neņemtu vērā faktisko stāvokli tirgū (prasība i) apakšpunktā).

(8)

Bez tam šis eksportētājs arī apgalvoja, ka gadījumā, ja prasība i) apakšpunktā tiktu noraidīta, veicot CRF tirgus dalījumu segmentos, no aptvertā ražojumu klāsta tiktu izslēgti trīsdurvju blakusdurvju ledusskapji (kā aprakstīts pagaidu regulas 12. apsvērumā). Faktiski šis eksportētājs apgalvoja, ka būtiskas ir nevis modeļu ārējās pazīmes (proti, durvis), bet gan to iekšējā konfigurācija. Konkrēti eksportētājs uzskatīja, ka blakusdurvju ledusskapja raksturīgākā pazīme ir svaigo produktu un saldētavas nodalījumu izkārtojums (prasība ii) apakšpunktā).

(9)

Nosakot attiecīgo ražojumu, Kopienas iestāžu pieņemtā prakse ir galvenokārt ņemt vērā minētā ražojuma fiziskās un tehniskās pamatīpašības. Turklāt modeļus, kas klasificēti dažādos ražojumu segmentos, parasti uzskata par vienu ražojumu, ja vien atsevišķie segmenti nav skaidri nodalīti.

(10)

Rūpīgi izskatot visu šajā procedūrā ieinteresēto personu iesniegto informāciju, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka CRF tirgus parasti ir iedalīts trīs segmentos: apakšā uzstādāmas saldētavas (t. i., svaigo produktu nodalījums ir virs saldētavas), augšā uzstādāmas saldētavas (t. i., saldētava ir virs svaigo produktu nodalījuma) un blakusdurvju ledusskapji (t. i., divi nodalījumi, kas atrodas blakus viens otram, ar atsevišķām durvīm katram nodalījumam). Šāda tirgus dalīšana trīs atsevišķos segmentos ir neapstrīdama un pazīstama šā konkrētā tirgus dalībniekiem. Vairākkārt rakstiski iesniegtajā informācijā to apstiprināja arī minētais eksportētājs. Turklāt šis eksportētājs, pamatojot sūdzību ar “pārējo ieinteresēto personu iesniegto informāciju”, fragmentāri atsaucas tikai uz kādu mājturības elektropreču ražotāju, kurš atbalsta pasākumus, bet neražo līdzīgu ražojumu (sk. pagaidu regulas 10. un 104. atsauci). Šajā informācijā mājturības elektropreču ražotājs norāda, ka ražojuma, kas nav līdzīgs ražojums, pārdevumus Kopienā nelabvēlīgi ietekmē imports par dempinga cenām. Tomēr tas, ka šim ražotājam varētu būt radīts kaitējums, neļauj neapgāžami pierādīt, ka visi CRF ar lielu tilpību (vairāk nekā 400 litri) uzskatāmi par attiecīgo ražojumu neatkarīgi no iepriekš minētajiem segmentiem, kuri uz tiem attiecas. Noskaidroja, ka šo divu ražojumu tehniskās un fiziskās īpašības patiešām ir pilnīgi atšķirīgas.

(11)

Tādēļ uzskata, ka trīs segmenti, kas veido kopējo CRF tirgu, ir skaidri nodalīti. Tika secināts, ka nav attaisnojami paplašināt attiecīgo ražojuma klāstu, lai tajā iekļautu visus CRF, kā to pieprasīja minētais eksportētājs. Līdz ar to prasība i) apakšpunktā bija jānoraida.

(12)

Prasības ii) apakšpunktā šis eksportētājs pieprasa izslēgt no attiecīgā ražojuma klāsta konkrētu CRF modeli (še turpmāk – “trīsdurvju modelis”), kurš jau aprakstīts pagaidu regulas 12. apsvērumā.

(13)

Kopš šīs procedūras sākuma Komisija definēja ražojuma klāstu uz ārējo īpašību pamata, proti, vismaz divām atsevišķām blakus novietotām durvīm. Šī pieeja ir pareiza gan fizisko īpašību ziņā, gan patērētāju uztverē. Divas blakus novietotas durvis ir uzreiz redzama īpašība. Patērētāju uztverē noteicošais bija tas, ka pats sūdzības iesniedzējs trīsdurvju modeli atkārtoti realizēja un reklamēja kā blakusdurvju ledusskapi. Komisija bija informēta, ka iekšējo nodalījumu izkārtojums bija citādāks nekā tipiskā blakusdurvju ledusskapī un trīsdurvju modelī, bet šo atšķirību neuzskatīja par izšķirošu, lai trīsdurvju blakusdurvju ledusskapjus izslēgtu no ražojuma definīcijas, jo šai sakarā nebija iesniegti neapgāžami pierādījumi. Uz tobrīd pieejamās informācijas pamata Komisija pagaidu regulas 14. apsvērumā norādīja, ka “nav vienoti lietotas blakusdurvju ledusskapju definīcijas”.

(14)

Pēc pagaidu pasākumu piemērošanas šo jautājumu vēl pārbaudīja. Iepriekšminētais eksportētājs iesniedza papildu pierādījumus, kas apstiprināja blakusdurvju ledusskapju segmentu definīciju, pamatojoties uz nodalījumu iekšējo izkārtojumu un nevis uz durvju novietojumu. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā, ņemot vērā šā eksportētāja iesniegtos papildu pierādījumus, vēl novērtēja dažu vadošo zinātniskās pētniecības institūtu un klasifikācijas iestāžu pausto nostāju (to vairākums blakusdurvju ledusskapjus klasificē, pamatojoties uz iekšējo izkārtojumu, nevis durvju novietojumu). Šādi secināja, ka fizisko īpašību ziņā trīsdurvju modeli nevar attiecināt uz blakusdurvju ledusskapju tirgus segmentu, kā minēts iepriekš 14. apsvērumā. Gan sūdzības iesniedzējs, gan Kopienas ražošanas nozare iesniedza patērētāju aptaujas, kuras atbalsta to attiecīgos uzskatus un ir pretrunā. Tāpēc šai sakarā nevarēja izdarīt skaidru secinājumu par labu vienam vai otram viedoklim.

(15)

No iepriekš teiktā izriet, ka trīsdurvju modelis jāattiecina uz apakšā uzstādāmu saldētavu un nevis uz blakusdurvju ledusskapju segmentu. Tādējādi prasības ii) apakšpunktā tika pieņemtas.

(16)

Tādēļ uzskatīja par atbilstošu caurlūkot ražojuma klāsta definīciju, kas noteikta pagaidu regulā. Tālab attiecīgo ražojumu galīgi definē kā saldētavas un aukstuma kameras apvienojumu, kura tilpība pārsniedz 400 litrus un kurā saldētavas un aukstuma kameras ir blakus viena otrai; tā izcelsme ir Korejas Republikā un pašlaik to klasificē ar KN kodu ex 8418 10 20.

(17)

Ņemot vērā, ka nav saņemtas citas atsauksmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. līdz 22. apsvērumu par normālo vērtību.

(18)

Kā noteikts pagaidu regulas 23. apsvērumā, pārdevumu, kas tika veikti ar saistīto importētāju starpniecību, eksporta cenu Kopienā noteica pēc tālākpārdošanas cenas pirmajam neatkarīgajam pircējam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu. Eksporta cenas aprēķinā izmantoja peļņas normu uzņēmumam, ko uzskatīja par neatkarīgu attiecīgā ražojuma importētāju. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā ieinteresētajām personām viens ražotājs eksportētājs iesniedza informāciju par to, ka peļņas normas aprēķinam izmantotais uzņēmums nebija nesaistīts importētājs, bet gan pirmais neatkarīgais pircējs vienam no tā saistītajiem importētājiem. Tādēļ nolēma, ka tā peļņas normu nevar izmantot eksporta cenu aprēķinam. Tādējādi bija jāmeklē alternatīvs avots samērīgas peļņas normas noteikšanai, kas paredzēts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā izmeklēšanā nevarēja atrast alternatīvu informāciju par neatkarīga importētāja peļņu. Tādēļ, ņemot vērā to, ka abi ražojumi ir no viena mājturības elektropreču sektora un tiem ir kopīgi Korejas ražotāji eksportētāji, šai nolūkā uzskatīja par piemērotu izmantot 5 % peļņas normu, kas izmantota mikroviļņu krāsns antidempinga procedūrā (4).

(19)

Tā kā vairs nav saņemti citi apsvērumi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 23. līdz 24. apsvērumu attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu.

(20)

Kā norādīts pagaidu regulas 26. apsvērumā, gadījumos, kad nebija iespējams tieši salīdzināt eksportētos modeļus un iekšzemes tirgū pārdotos modeļus, un lai noteiktu normālo vērtību, iespējami vairāk balstoties uz ražotāju eksportētāju pārdevumiem iekšzemes tirgū, pielāgoja dažiem modeļiem noteikto normālo vērtību, lai būtu redzama iekšzemes tirgū pārdoto un atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta a) apakšpunktam eksportēto modeļu atšķirīgo fizisko īpašību tirgus vērtība. Divi ražotāji eksportētāji apstrīdēja provizoriski izdarīto korekciju.

(21)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nebija jāizdara nekādas korekcijas, jo pat tad, ja eksportēto modeļu un salīdzinājumam piedāvāto iekšzemes tirgū pārdoto modeļu fiziskās īpašības atšķirtos, tās nekādi neietekmētu tirgus cenu. Šo prasību noraidīja, jo reizēm tika konstatētas septiņas pazīmes (arī tik būtiskas kā ledus un ūdens padeves ierīce, durvju apdare un temperatūras regulēšanas sistēma) atšķirībām starp eksportētajiem modeļiem un salīdzinājumam piedāvātajiem modeļiem, ko pārdeva iekšzemes tirgū. Tādēļ atbilstoši parastai ekonomikas loģikai šādām atšķirībām vajadzētu ietekmēt šo modeļu tirgus vērtību.

(22)

Lai pienācīgi atspoguļotu fizisko īpašību atšķirību tirgus vērtību, Komisija, ievērojot šīs atšķirības, provizoriski koriģēja vērtības, kuras bija iesniedzis otrs ražotājs eksportētājs, kurš apstrīdēja iegūto aprēķinu. Pēc informācijas galīgās nodošanas atklātībā uzņēmums uzsvēra dažus Komisijas pieejas aspektus, kuri varētu deformēt tādējādi aprēķināto normālo vērtību, un pieprasīja, lai eksportēto modeļu normālā vērtība tiktu aprēķināta, neiekļaujot attiecīgos pārdevumus iekšzemes tirgū. Šī prasība tika izmeklēta un konstatēts, ka Komisijas dažas uzņēmuma prasības sakarā izdarītās fizisko īpašību korekcijas, iespējams, ir deformējušas normālo vērtību. Tādēļ tika nolemts šim uzņēmumam aprēķināt normālo vērtību gadījumos, kad nevarēja tieši salīdzināt eksportētos modeļus ar iekšzemes tirgū pārdotajiem modeļiem saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(23)

Visi trīs ražotāji eksportētāji apstrīdēja provizorisko apņemšanos neizdarīt saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta g) apakšpunktu noteiktās korekcijas par kredīta izmaksām, kas tiem esot radušās saistībā ar vietējiem pārdevumiem. Visi trīs eksportētāji pierādīja, ka uzņēmumiem bija līgumiska vienošanās par kredītnoteikumiem, ko tie ievēroja. Viņi arī apliecināja, ka faktūrrēķinus iespējams saistīt ar maksājumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, konstatēja, ka iekšzemes kredītizmaksas ietekmē cenu salīdzināmību, kā to paredz pamatregulas 2. panta 10. punkts, tādēļ nolēma šīs izmaksas pielāgot.

(24)

Viens ražotājs eksportētājs prasīja neiekļaut dempinga aprēķinā sava saistītā importētāja bojātu un/vai nepareizi funkcionējošu ražojumu pārdevumus. Par šiem pārdevumiem, kuri veidoja ļoti nelielu daļu no uzņēmuma pārdevumiem Kopienas tirgū, bija sniegts atsevišķs ziņojums, un tie bija pārbaudīti uz vietas veiktajās pārbaudēs. Gūtie pierādījumi liecināja, ka šie pārdevumi patiešām attiecas uz nepareizi funkcionējošiem vai bojātiem ražojumiem un ka šo ražojumu pircēji un cenas ir pilnīgi atšķirīgi no normālo pārdevumu pircējiem un cenām. Tā kā uzņēmuma iekšzemes tirgū nav salīdzināmu pārdevumu, tad attiecībā uz šiem pārdevumiem nebija iespējams veikt jēgpilnu salīdzinājumu. Tāpēc šī prasība tika pieņemta.

(25)

Tas pats ražotājs eksportētājs apstrīdēja Komisijas provizorisko nodomu noraidīt uzrādītās jūras pārvadājumu kravas izmaksas, lai koriģētu eksporta cenu atbilstoši pamatregulas 2. panta 10. punkta e) apakšpunktam. Uzrādītās jūras pārvadājumu kravas izmaksas tika noraidītas, jo eksportētājam rēķinu par tām bija izrakstījis saistīts uzņēmums. Ražotājs eksportētājs pierādīja, ka šis saistītais uzņēmums ir loģistikas uzņēmums, kurš ir slēdzis līgumus par transporta pakalpojumiem ar neatkarīgām kuģniecības sabiedrībām. Turklāt tika pierādīts, ka saistītais uzņēmums ir izrakstījis ražotājam eksportētājam rēķinus par faktiskajām pārvadājumu izmaksām, par tādu summu, par kādu tas bija saņēmis rēķinus no neatkarīgajām kuģniecības sabiedrībām, ieskaitot samērīgu uzcenojumu par saviem pakalpojumiem. Tādēļ tika atzīts, ka norādītās jūras pārvadājumu kravas izmaksas ir uzskatāmas par ticamām, un aprēķini tika atbilstoši koriģēti.

(26)

Atskaitot veiktās korekcijas, kas noteiktas šīs regulas 22. līdz 25. apsvērumā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 25. līdz 30. apsvēruma saturu attiecībā uz normālās vērtības un eksporta cenu salīdzinājumu.

(27)

Visi trīs uzņēmumi apstrīdēja metodiku, ko Komisija izmantoja dempinga starpības aprēķināšanai. Kā paskaidrots pagaidu regulas 31. līdz 34. apsvērumā, lai dempinga aprēķinā atspoguļotu eksporta cenu atšķirības, kas dažādos reģionos veido modeli, un tādēļ, ka salīdzinājums gan starp vidējo svērto normālo vērtību un vidējām svērtām eksporta cenām, gan individuāliem eksporta darījumiem un iekšzemes tirgus tirdzniecības darījumiem pilnībā neatspoguļotu dempinga līmeni, vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar cenām visiem individuālajiem eksporta darījumiem uz Kopienu. Attiecībā uz visiem trim ražotājiem eksportētājiem apstiprinājās, ka pārdošanas cenas būtiski atšķiras starp dažādiem reģioniem, un jau pagaidu regulas 31. līdz 34. apsvērumam izklāstīto iemeslu dēļ bija pamats salīdzināt vidējo svērto normālo vērtību ar visu uz Kopienu veikto eksporta darījumu cenām. Tāpēc ražotāju eksportētāju prasības noraidīja.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minētos pielāgojumus, pēc dažu aprēķina kļūdu izlabošanas galīgi noteiktais dempinga apmērs, kas izteikts procentos no CIF Kopienas brīvās robežpiegādes neto cenas, ir šāds:

(29)

Tā kā par šo jautājumu nav saņemta cita jauna un pamatota informācija vai argumenti, ar šo apstiprina pagaidu regulas 37. līdz 40. apsvērumu.

(30)

Pēc pasākumu pagaidu noteikšanas tika caurlūkota ražojuma klāsta definīcija, kā skaidrots iepriekš 16. apsvērumā. Dati par trīsdurvju modeli tika attiecīgi izslēgti no kaitējuma analīzes. Katrā gadījumā jānorāda, ka izmeklēšanas periodā Kopienas ražošanas nozare neražoja šāda tipa ražojumu, un trīsdurvju modeļa importa apjoms no Korejas Republikas Kopienā bija neliels.

(31)

Tā kā konstatēja, ka Samsung Electronics Corporation (“Samsung”) bija de minimis dempinga starpība IP (sk. iepriekš 28. apsvērumu), nav nepieciešams šo importu nošķirt no pārējā Korejas Republikas izcelsmes importa. Šis imports turpmāk tekstā – “imports par dempinga cenām”. Tādējādi atceļ pagaidu regulas 44. līdz 47. apsvērumu ar turpmākiem apsvērumiem. Lai ievērotu konfidencialitāti, datus par importu no pārējiem diviem Korejas ražotājiem sniedz indeksētā veidā.

(32)

Pamatojoties uz to, importa par dempinga cenām apjoms strauji palielinājās (līdz 266 %) no 2002. gada līdz IP. No 2002. līdz 2003. gadam tas palielinājās par 83 %, 2004. gadā par papildu 153 procenta punktiem un izmeklēšanas periodā vēl par 30 procenta punktiem. Izmeklēšanas periodā importa par dempinga cenām apjoms bija no 180 000 līdz 250 000 gabaliem.

(33)

Attiecīgā tirgus daļa, kuru veidoja imports par dempinga cenām, pieauga par aptuveni 20 procentu punktiem no 2002. gada līdz IP un sasniedza līmeni no 42 līdz 50 % izmeklēšanas periodā. Rādītāju attīstība bija šāda: tirgus daļa pieauga par 21 % 2003. gadā, vēl par 43 procenta punktiem 2004. gadā un par 6 procenta punktiem IP. Kopumā tirgus daļu pieaugums bija 70 % no 2002. gada līdz IP.

(34)

Visbeidzot, vidējās cenas importam par dempinga cenām samazinājās aptuveni par 5 % no 2002. gada līdz IP, un, uz modeļu salīdzinājuma pamata, imports par dempinga cenām samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 34,4 % līdz 42 % atkarībā no attiecīgā eksportētāja.

(35)

Līdzīgi tiek atcelts pagaidu regulas 68. apsvērums. Korejas Republikas izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām būtiski palielinājās: par 266 % no 2002. gada līdz IP; attiecīgā tirgus daļas, kuru veidoja imports par dempinga cenām, palielinājās par aptuveni 20 procenta punktiem no 2002. gada līdz IP. Vidējās cenas importam par dempinga cenām saglabājās zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām attiecīgajā periodā. Balstoties uz modeļu vidējo svērto salīdzinājumu, imports par dempinga cenām samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas no 34,4 % līdz 42 % atkarībā no attiecīgā eksportētāja, turpretī dažiem modeļiem cenu samazinājums bija vēl lielāks.

(36)

Neesot papildu jaunām un pamatotām ziņām vai argumentiem par kaitējumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 41. līdz 71. apsvērumu, izņemot 44. līdz 47. apsvērumu un 68. apsvērumu, kas aplūkoti iepriekš.

(37)

Kā minēts iepriekš, konstatēja, ka Samsung bija de minimis dempinga starpība IP. Tomēr importa par dempinga cenām ievērojamais pieaugums par 266 % no 2002. gada līdz IP, attiecīgās tirgus daļas pieaugums par aptuveni 20 procenta punktiem un cenu samazinājums sakrita ar Kopienas ražošanas nozares ekonomiskās situācijas pasliktināšanos.

(38)

Tā kā Samsung bija de minimis dempinga starpība IP, bija jāpārbauda, vai Samsung imports tomēr varēja nodarīt kaitējumu Kopienas ražošanas nozarei. Lai ievērotu konfidencialitāti, ziņas par Samsung turpmāk sniegtas indeksētā veidā.

(39)

Samsung izcelsmes importa apjoms palielinājās par 88 % no 2002. gada līdz IP. Konkrēti, tas pieauga par 56 % no 2002. līdz 2003. gadam, vēl par 27 procenta punktiem 2004. gadā un par papildu 5 procenta punktiem IP. Izmeklēšanas periodā Samsung izcelsmes importa apjoms bija no 100 000 līdz 170 000 gabaliem.

(40)

Attiecīgā tirgus daļa, kuru veidoja Samsung izcelsmes imports, samazinājās par apmēram 5 procentu punktiem no 2002. gada līdz IP un sasniedza līmeni no 28 % līdz 36 % IP. Rādītāji bija šādi: tirgus daļa pieauga par 3 % 2003. gadā, tad noslīdēja par 13 procenta punktiem 2004. gadā un vēl par 2 procenta punktiem IP. Kopumā tirgus daļu samazinājums bija 12 % no 2002. gada līdz IP.

(41)

Visbeidzot Samsung izcelsmes importa vidējās cenas samazinājās par aptuveni 14 % no 2002. gada līdz IP, un, salīdzinot modeļus, Samsung izcelsmes imports samazināja Kopienas ražošanas nozares cenas par 34,1 %.

(42)

Ņemot vērā Samsung izcelsmes importa apjoma pieaugumu un konstatēto cenu samazinājumu, nevar izslēgt, ka šis imports nav veicinājis Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Tomēr ir arī novērots, ka i) Samsung izcelsmes imports palielinājās daudz lēnāk nekā Korejas Republikas izcelsmes imports no 2002. gada līdz IP; ii) pretēji pārējam Korejas izcelsmes importam, Samsung izcelsmes imports zaudēja tirgus daļu apmēram 5 procenta punktu apjomā no 2002. gada līdz IP; iii) izrietošā Samsung izcelsmes importa klātbūtne Kopienas tirgū IP gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē bija ievērojami mazāka nekā pārējā Korejas izcelsmes importa klātbūtne un iv) modeļu cenas salīdzinājums parādīja, ka Samsung cenas bija pastāvīgi augstākas nekā pārējā Korejas izcelsmes importa cenas, kaut arī Samsung cenas bija zemākas par Kopienas ražošanas nozares cenām.

(43)

Tādēļ secina, ka Samsung izcelsmes imports veicināja Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, taču ievērojami mazākā mērā nekā pārējo divu Korejas ražotāju imports par dempinga cenām. Ietekme, kas saistīta ar Samsung izcelsmes importu, tādējādi netiek uzskatīta par pietiekamu, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un izrietošo kaitējumu, kas nodarīts Kopienas ražošanas nozarei.

(44)

Neesot papildu jaunām un pamatotām ziņām vai argumentiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 72. līdz 96. apsvērumu, izņemot 73. apsvēruma pirmo teikumu, kas aplūkots iepriekš.

(45)

Neesot papildu jaunām un pamatotām ziņām vai argumentiem par šo konkrēto aspektu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 97. līdz 114. apsvērumu.

(46)

Ņemot vērā izdarītos secinājumus attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Kopienas interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu jānosaka galīgais antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības līmenī, taču ne augstākā līmenī kā pagaidu regulas 119. apsvērumā norādītā un šajā regula apstiprinātā kaitējuma starpība. Tā kā kaitējuma starpības bija vienmēr augstākas nekā dempinga starpības, pasākumu pamatā jābūt dempinga starpībām.

(47)

Tādējādi galīgie maksājumi būs šādi:

(48)

Ņemot vērā Korejas Republikas ražotājiem eksportētājiem konstatēto dempinga starpību apmēru un Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējuma apmēru, uzskata, ka pilnīgi jāiekasē summas, kas garantētas, ar pagaidu regulu nosakot pagaidu antidempinga maksājumus, uzlikto galīgo antidempinga maksājumu apmērā. Tā kā trīsdurvju modelis tagad ir izslēgts no ražojuma definīcijas (sk. iepriekš 12. līdz 16. apsvērumu) un galīgie maksājumi ir zemāki par pagaidu maksājumiem, atmaksā provizoriski garantētās summas par trīsdurvju modeļu importu, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu apmēru.

(49)

Pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem, atsevišķiem uzņēmumiem tika noteiktas antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā. Tāpēc tās atspoguļo situāciju, kāda tika konstatēta izmeklēšanā attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Tādējādi šīs maksājumu likmes (pretēji valsts mēroga maksājumiem, kas attiecināmi uz “visiem pārējiem uzņēmumiem”) ir piemērojamas vienīgi attiecīgās valsts izcelsmes ražojumu importam, kurus saražojuši uzņēmumi un tādējādi konkrētas minētās juridiskās personas. Šīs likmes nevar piemērot importētiem ražojumiem, kurus saražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav konkrēti minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp ar konkrēti minētajiem uzņēmumiem saistītās struktūrvienības, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(50)

Jebkura prasība piemērot šīs konkrēto uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu izveidošanas) ir tūlīt jāadresē Komisijai, pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši informāciju par uzņēmuma darbības izmaiņām attiecībā uz ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksporta preču pārdevumiem, kas saistītas, piemēram, ar minēto nosaukuma maiņu vai minētajām izmaiņām ražošanas un tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulu attiecīgi grozīs, papildinot to uzņēmumu sarakstu, kas gūst labumu no atsevišķiem maksājumiem,

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/18

(1)

Regulā (EK) Nr. 3223/94, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta ievešanas vērtības pielikumā precizētajiem produktu ievedumiem no trešām valstīm un periodiem.

(2)

Piemērojot iepriekš minētos kritērijus, standarta ievešanas vērtības nosakāmas līmeņos, kas norādīti šīs regulas pielikumā,

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/20

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 795/2004 (2) ieviesti vienreizējo maksājumu shēmas īstenošanas noteikumi no 2005. gada.

(2)

Minētās shēmas administratīvā un praktiskā īstenošanas pieredze valsts līmenī liecina, ka dažos jautājumos ir vajadzīgi sīkāki noteikumi un citos jautājumos ir jāpaskaidro un jāpielāgo spēkā esošie noteikumi.

(3)

Lai sekmētu tiesību uz maksājumu nodošanu lauksaimniekiem, jāparedz iespēja veidot daļas no tiesību daļas bez zemes, kā arī jāparedz šādu tiesību daļu nodošana.

(4)

Ja tiesības uz maksājumu, kuru vienības vērtība palielināta par vairāk nekā 20 %, salīdzinot ar pamatsummām no valsts rezerves, nav izmantotas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punkta otro daļu, valsts rezervē nekavējoties ieskaita atpakaļ tikai vērtības palielinājumu.

(5)

Ierobežojumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punktu neattiecas uz tiesībām uz maksājumu, kas no valsts rezerves piešķirtas ar administratīviem aktiem vai tiesas nolēmumiem, lai izmaksātu kompensācijas lauksaimniekiem.

(6)

Lai sekmētu tiesību uz maksājumu apriti, lauksaimnieki var brīvprātīgi atteikties no tiesībām uz maksājumu, kas savukārt jāieskaita atpakaļ valsts rezervē.

(7)

Tādēļ ir attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 795/2004.

(8)

Ņemot vērā, ka 1. panta 2. un 4. punktā minētie gadījumi var būt notikuši attiecīgi no 2005. un 2006. gada 1. janvāra, minētie punkti ir jāpiemēro ar atpakaļejošu datumu no attiecīgās dienas.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tiešo maksājumu pārvaldības komitejas atzinumu,

1)

Regulas 3. pantu groza šādi.

2)

Regulas 6. panta 3. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu.

“Regulas (EK) Nr. 1782/2003 42. panta 8. punkta pirmo daļu piemēro tām tiesībām uz maksājumu, kuru vienības vērtība saskaņā ar šā punkta otro daļu ir palielināta par vairāk nekā 20 %. Minētās Regulas 42. panta 8. punkta otro daļu piemēro tikai tādā mērā, kādā palielināta to tiesību uz maksājumu vērtība, kuru vienības vērtība saskaņā ar šā punkta otro daļu ir palielināta par vairāk nekā 20 %.”

3)

Regulas 23.a pantam pievieno šādu teikumu.

“Minētās Regulas 42. panta 8. punktu nepiemēro tiesībām uz maksājumu, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu.”

4)

Regulas 24. pantam pievieno šādu punktu.

“3.   Lauksaimnieks var brīvprātīgi atteikties no tiesībām uz maksājumu par labu valsts rezervei, izņemot tiesības uz maksājumu par zemes atstāšanu atmatā.”

5)

Regulas 50. pantu aizstāj ar šādu.

“50. pants

1.   Dalībvalstis, izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus, katru gadu dara Komisijai zināmu šādu informāciju:

2.   Ja vienreizējo maksājumu shēma tiek īstenota reģionālā līmenī, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 58. pantā, dalībvalstis līdz pirmā īstenošanas gada 15. septembrim paziņo par attiecīgo maksimāli pieļaujamā daudzuma daļu, kas noteikta saskaņā ar minētā panta 3. punktu.

Attiecībā uz vienreizējo maksājumu shēmas piemērošanas pirmo gadu 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju sniedz, pamatojoties uz pagaidu tiesībām uz maksājumu. To pašu informāciju, pamatojoties uz galīgajām tiesībām uz maksājumu, dara zināmu līdz nākamā gada 1. martam.

3.   Ja tiek piemēroti pasākumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1782/2003 69. pantu, dalībvalstis līdz 1. septembrim paziņo par kopējo pieteikumu skaitu, kas iesniegti par kārtējo gadu, un par atbilstīgo kopsummu attiecībā uz katru nozari, uz ko attiecas minētajā pantā paredzētā saglabāšana.

Līdz 1. septembrim jāiesniedz galīgie dati par kopējo pieteikumu skaitu saskaņā ar minētās regulas 69. pantu, kas pieņemti iepriekšējā gadā, kā arī atbilstīgā to maksājumu kopsumma, kuri piešķirti katrai nozarei, uz kuru attiecas saglabāšana saskaņā ar minēto pantu.”

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/22

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā norādīto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2006. gadam iedalītā attiecīgā kvota kuģiem, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tāpēc jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/24

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā norādīto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2006. gadam iedalītā attiecīgā kvota kuģiem, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tāpēc jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/26

(1)

Padomes 2005. gada 22. decembra Regulā (EK) Nr. 51/2006, ar ko 2006. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas ierobežojumi (3), ir noteiktas kvotas 2006. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā norādīto krājumu nozvejas rezultātā ir izsmelta 2006. gadam iedalītā attiecīgā kvota kuģiem, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai kas ir reģistrēti šajā dalībvalstī.

(3)

Tāpēc jāaizliedz šo krājumu zvejošana, paturēšana uz kuģa, pārkraušana un izkraušana krastā,

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/28

(1)

2005. gada 1. jūnijā Komisija ierosināja iniciatīvu i2010, kuras mērķis ir optimizēt jauno informācijas tehnoloģiju sniegtās priekšrocības ekonomiskās izaugsmes labā, jaunu darbavietu radīšanai un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātei. Digitālās bibliotēkas Komisija ir noteikusi par i2010 galveno aspektu. Savā 2005. gada 30. septembra paziņojumā “i2010: digitālās bibliotēkas” (1) tā ir izklāstījusi savu stratēģiju attiecībā uz Eiropas kolektīvās atmiņas datu pārveidošanu un saglabāšanu ciparu formātā un pieejamību tiešsaistē. Kolektīvajā atmiņā ietilpst iespieddarbi (grāmatas, žurnāli, avīzes), fotogrāfijas, muzejos glabātie objekti, arhīvu dokumenti, audiovizuālie materiāli (turpmāk – “kultūras materiāli”).

(2)

Dalībvalstīm jāiesaka veikt pasākumus šās stratēģijas īstenošanai, lai ar interneta palīdzību būtu iespējams pēc iespējas labāk izmantot Eiropas kultūras mantojuma ekonomisko un kultūras potenciālu.

(3)

Šajā sakarā būtu jāmudina veidot digitālos materiālus no bibliotēkās, arhīvos un muzejos pieejamajiem materiāliem. Materiālu pieejamība tiešsaistē visas Eiropas iedzīvotājiem dos iespēju piekļūt un izmantot tos izklaidei, mācībām vai darbam. Līdz ar to Eiropas dažādais un daudzvalodīgais mantojums iegūs skaidru izteiksmi internetā. Turklāt digitālos materiālus var izmantot atkārtoti, piemēram, tūrisma un izglītības nozarēs, kā arī radošajā darbībā.

(4)

Bez tam Padomes 2004. gada 15.–16. novembra secinājumos par Kultūras darba plānu 2005.–2006. gadam ir uzsvērts jaunrades un radošo nozaru ieguldījums Eiropas ekonomiskajā izaugsmē, kā arī vajadzība pēc digitalizācijas pasākumu saskaņošanas.

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 16. novembra Ieteikumā par filmu mantojumu un ar to saistīto industriālo darbību konkurētspēju (2) dalībvalstīm jau ir ieteikts veikt atbilstošus pasākumus, lai palielinātu digitālo un jauno tehnoloģiju izmantošanu kinematogrāfisku darbu vākšanā, kataloģizēšanā, saglabāšanā un atjaunošanā. Attiecībā uz kinematogrāfiskajiem darbiem šis ieteikums vairākos aspektos papildina Parlamenta un Padomes Ieteikumu par filmu mantojumu.

(6)

Pārveidošana ciparu formātā nodrošina plašāku piekļuvi kultūras materiāliem. Dažos gadījumos tas ir vienīgais veids, kā padarīt šādus materiālus pieejamus nākamajām paaudzēm. Šobrīd dalībvalstīs tiek īstenotas daudzas ar digitalizāciju saistītas iniciatīvas, bet šiem pasākumiem ir fragmentārs raksturs. Dalībvalstu saskaņota rīcība, pārveidojot savu kultūras mantojumu ciparu formātā, piešķirtu lielāku konsekvenci materiālu atlasei un palīdzētu izvairīties no šādu darbību pārklāšanās. Tā radītu arī drošāku vidi uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus digitalizācijā. To veicinātu pārskati par esošajām un plānotajām digitalizācijas darbībām un kvantitatīvu mērķu noteikšana.

(7)

Privātā sektora vai valsts un privātā sektora partnerību sniegtais finansiālais atbalsts digitalizācijai var palīdzēt iesaistīt šajos pasākumos privātas struktūras, tāpēc būtu jāturpina to veicināt.

(8)

Būtu jāiesaka veikt ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās un liela apjoma digitalizācijas iekārtās, jo tādā veidā iespējams samazināt digitalizācijas izmaksas, saglabājot vai uzlabojot kvalitāti.

(9)

Kopīga daudzvalodu piekļuves vieta radītu iespēju tiešsaistē meklēt Eiropas izplatīto kultūras mantojumu, ko šobrīd dažādās vietās glabā dažādas organizācijas. Šāda piekļuves vieta padarītu to redzamāku un izceltu kultūras materiālu kopīgās īpašības. Piekļuves vietai jābūt balstītai uz esošajām iniciatīvām, kuru ietvaros jau notiek Eiropas bibliotēku sadarbība (piemēram, Eiropas Bibliotēku – TEL), un pēc iespējas vairāk jāiesaista privātpersonas, kam pieder ar kultūras materiāliem saistītas tiesības, kā arī visas ieinteresētās personas. Dalībvalstis un kultūras iestādes būtu jāmudina stingri apņemties izveidot šādu piekļuves vietu.

(10)

Tikai daļa no bibliotēkās, arhīvos un muzejos glabātajiem materiāliem ir publiskā apritē, t.i., atšķirībā no pārējiem materiāliem uz tiem vairs neattiecas intelektuālā īpašuma tiesības. Tā kā intelektuālā īpašuma tiesības ir nozīmīgs instruments jaunrades stimulēšanai, Eiropas kultūras materiāli ir jāpārveido ciparu formātā, jāpadara pieejami un jāsaglabā, pilnībā ievērojot autortiesības un blakustiesības. Īpaši svarīgs šajā sakarā ir 5. panta 2. punkta c) apakšpunkts, 5. panta 3. punkta n) apakšpunkts un 5. panta 5. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Direktīvā 2001/29/EK par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (3). Licencēšanas mehānismi – piemēram, attiecībā uz tādiem darbiem, kuru autortiesību subjektu ir grūti vai pat neiespējami noteikt, un darbiem, kas vairs netiek izdoti vai izplatīti (audiovizuālajiem), – var atvieglot tiesību noskaidrošanu un līdz ar to arī materiālu pārveidošanu ciparu formātā un piekļuves nodrošināšanu tiešsaistē. Tāpēc būtu jācenšas ieviest šādi mehānismi, cieši sadarbojoties ar tiesību subjektiem.

(11)

Valsts tiesību aktu noteikumos var būt paredzēti šķēršļi publiskā apritē esošu darbu izmantošanai, piemēram, katrai šāda darba pavairošanai var būt nepieciešams administratīvs akts. Ir jāapzina visi šāda veida šķēršļi un jāveic pasākumi, lai tos novērstu.

(12)

Padomes 2002. gada 25. jūnija Rezolūcijā C/162/02 par nākotnes atmiņas saglabāšanu – digitālā satura saglabāšanu nākamajām paaudzēm (4) ir ierosināti mērķi un orientējoši pasākumi digitālā satura saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Tomēr šobrīd dalībvalstīm nav skaidras un vispusīgas politikas attiecībā uz digitālā satura saglabāšanu. Tas rada draudus digitālo materiālu saglabāšanai, kā rezultātā tikai ciparu formātā radītie materiāli var iet zudumā. Efektīvu digitālās saglabāšanas līdzekļu izstrāde ir ļoti nozīmīga ne vien materiālu saglabāšanai valsts iestādēs, bet arī jebkurai organizācijai, kuras pienākumos ietilpst materiālu saglabāšana ciparu formātā, vai kas vēlas to darīt.

(13)

Vairākas dalībvalstis ir noteikušas vai apsver iespēju noteikt digitālo materiālu veidotājiem juridisku pienākumu vienu vai vairākas savu materiālu kopijas darīt pieejamas šim nolūkam pilnvarotai iestādei. Lai novērstu to, ka attiecībā uz digitālo materiālu deponēšanu pastāv virkne dažādu noteikumu, ir nepieciešama un būtu jāveicina efektīva sadarbība starp dalībvalstīm.

(14)

Tā dēvētā Web-harvesting ir jauna tehnoloģija, kuru izmanto, lai internetā vāktu materiālus ar mērķi tos saglabāt. Šajā nolūkā pilnvarotās iestādes aktīvi vāc materiālus, nevis gaida, kad tie tiks deponēti. Tādējādi pēc iespējas tiek samazināts digitālo materiālu veidotāju administratīvais apgrūtinājums, un tāpēc valsts tiesību aktos būtu jāparedz attiecīgi noteikumi,

1)

vākt informāciju par grāmatu, žurnālu, avīžu, fotogrāfiju, muzejos glabāto objektu, arhīvu dokumentu, audiovizuālo materiālu (turpmāk – “kultūras materiālu”) notiekošo un plānoto pārveidošanu ciparu formātā un veidot pārskatus par to, lai novērstu dubulta darba veikšanu un veicinātu Eiropas mēroga sadarbību un sinerģiju;

2)

izstrādāt kvantitatīvus mērķus arhīvos, bibliotēkās un muzejos esošo analogo materiālu pārveidošanai ciparu formātā, norādot paredzamo pieaugumu digitālo materiālu apjomam, kas varētu veidot daļu no Eiropas digitālās bibliotēkas, kā arī valsts iestāžu piešķirtos līdzekļus;

3)

mudināt veidot partnerības starp kultūras iestādēm un privāto sektoru, lai radītu jaunus kultūras materiālu digitalizācijas finansēšanas veidus;

4)

Eiropas digitalizācijas kompetences centru darbības ietvaros vai ciešā sadarbībā ar tiem izveidot un uzturēt liela apjoma digitalizācijas tehnoloģijas;

5)

veicināt to, lai tiktu veidota Eiropas digitālā bibliotēka – kopīga daudzvalodu piekļuves vieta Eiropas izplatītajiem digitālajiem kultūras materiāliem, t.i., materiāliem, ko dažādās vietās glabā dažādas organizācijas:

6)

uzlabot nosacījumus kultūras materiālu digitalizācijai un to pieejamību tiešsaistē:

7)

izstrādāt valsts stratēģiju digitālo materiālu ilgtermiņa saglabāšanai un pieejamībai, pilnībā ievērojot autortiesību likumu, kurā:

8)

apmainīties ar informāciju par stratēģijām un darbības plāniem;

9)

paredzēt savos tiesību aktos noteikumu, kas ļauj valsts iestādēm saglabāšanas nolūkā vairākas reizes pavairot un pārvietot digitālos materiālus, pilnībā ievērojot Kopienas un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām;

10)

izstrādājot politiku un procedūras tādu materiālu deponēšanai, kuru oriģināli ir radīti ciparu formātā, ņemt vērā citās dalībvalstīs notiekošos procesus, lai novērstu lielas atšķirības deponēšanas pasākumos;

11)

paredzēt savos tiesību aktos noteikumu, kas ļauj pilnvarotām iestādēm, pilnībā ievērojot Kopienas un starptautiskos tiesību aktus par intelektuālā īpašuma tiesībām, veikt tīmekļa satura saglabāšanu, izmantojot tehnoloģijas materiālu vākšanai internetā – piemēram, Web-Harvesting;

12)

18 mēnešu laikā pēc šā ieteikuma publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī un turpmāk ik pēc diviem gadiem informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti, sekojot šim ieteikumam.

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/31

(1)

Direktīvā 91/414/EEK ir paredzēts pilnveidot to Kopienas aktīvo vielu sarakstu, kuras atļauts iekļaut augu aizsardzības līdzekļu sastāvā.

(2)

Dokumentāciju par aktīvo vielu hromafenozidu līdz ar pieteikumu panākt tās iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā Ungārijas iestādēm 2004. gada 12. decembrī iesniedza uzņēmums Calliope SAS. Dokumentāciju par halosulfuronu līdz ar pieteikumu panākt tā iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā Itālijas iestādēm 2005. gada 19. maijā iesniedza uzņēmums Nissan Chemical Europe SARL Dokumentāciju par tembotrionu līdz ar pieteikumu panākt tā iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā Austrijas iestādēm 2005. gada 25. novembrī iesniedza uzņēmums Bayer CropScience AG. Dokumentāciju par valifenalu līdz ar pieteikumu panākt tā iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā Ungārijas iestādēm 2005. gada 2. septembrī iesniedza uzņēmums ISAGRO SpA. Dokumentāciju par dzeltenās mozaīkas vīrusa novājināto celmu līdz ar pieteikumu panākt tā iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā Apvienotās Karalistes iestādēm 2005. gada 16. martā iesniedza uzņēmums Central Science Laboratory.

(3)

Apvienotās Karalistes, Austrijas, Itālijas un Ungārijas iestādes ir darījušas zināmu Komisijai, ka sākotnējā pārbaudē izskatītā dokumentācija par minētajām aktīvajām vielām atbilst Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām par datiem un informāciju. Iesniegtā dokumentācija arī atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma datu un informācijas prasībām par vienu augu aizsardzības līdzekli, kurā ir attiecīgā aktīvā viela. Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu pēc tam attiecīgie iesniedzēji dokumentāciju nosūtīja Komisijai un citām dalībvalstīm un par to informēja Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komiteju.

(4)

Ar šo lēmumu Kopienas līmenī oficiāli jāapstiprina, ka dokumentācija principā atbilst II pielikuma prasībām par datiem un informāciju un vismaz attiecībā uz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur attiecīgo aktīvo vielu, – Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām.

(5)

Šis lēmums neietekmē Komisijas tiesības pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz turpmākus datus vai informāciju, lai izskaidrotu atsevišķus jautājumus, kas skarti dokumentācijā.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgo pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/34

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/35

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/35

31.8.2006   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 236/36